Procedūra : 2010/2156(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0143/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0143/2011

Debates :

PV 12/05/2011 - 9
CRE 12/05/2011 - 10

Balsojumi :

PV 12/05/2011 - 12.11
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


ZIŅOJUMS     
PDF 367kWORD 312k
2011. gada 13. aprīļa
PE 454.692v02-00 A7-0143/2011

par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu

(2010/2156(INI))

Kultūras un izglītības komiteja

Referente: Marie-Thérèse Sanchez-Schmid

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums
  Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums
 Reģionālās attīstības komitejas atzinums
 Juridiskās komitejas atzinums
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu

(2010/2156(INI))                                                       

Eiropas Parlaments,

–      ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

–      ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu(1),

–      ņemot vērā Padomes 2006. gada 18. maija Lēmumu 2006/515/EK, lai noslēgtu Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu(2),

–      ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(3),

–      ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 1855/2006/EK, ar ko izveido programmu „Kultūra” (2007.–2013.)(4),

–      ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)(5),

–      ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. janvāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tiešsaistē pieejamu radošo saturu vienotajā tirgū (COM(2007)0836),

–      ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par „Europeana — nākamie soļi”(6),

–      ņemot vērā 2009. gada 19. februāra rezolūciju par sociālo ekonomiku(7),

–      ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Eiropas darba kārtību kultūras jomā augošas globalizācijas apstākļos(8),

–      ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par kultūras nozarēm Eiropā(9),

–      ņemot vērā 2007. gada 7. jūnija rezolūciju par mākslinieku sociālo statusu(10),

–      ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par kultūru kā jaunrades un inovāciju katalizatoru(11),

–      ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 ― stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–      ņemot vērā Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352),

–      ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245/2),

–      ņemot vērā Komisijas 2009. gada 19. oktobra paziņojumu par autortiesībām uz zināšanām balstītā ekonomikā (COM(2009)0532),

–      ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. aprīļa Zaļo grāmatu „Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana” (COM(2010)0183),

–      ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 48. pantu,

–      ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0143/2011),

A.    tā kā kultūras un radošajām nozarēm (KRN) raksturīgas ir divējādas iezīmes, proti, ekonomikas iezīme, jo šīs nozares, veicinot nodarbinātību, saimniecisko izaugsmi un labklājības veidošanos, sekmē ekonomikas attīstību, un arī kultūras iezīme, jo KRN pasākumi sociāli un kulturāli integrē indivīdus sabiedrībā, turklāt šīs nozares ir iesaistītas vērtību un kultūras identitātes veicināšanā un Eiropas kultūras mantojuma pilnveidošanā;

B.    tā kā ir jāņem vērā politikas un īpašo pasākumu īstenošana, jo minēto divējādo iezīmju dēļ KRN atšķiras no citām nozarēm;

C.    tā kā ES starptautiskā mērogā ir atzinusi šo savdabību un sekmē to, pieņemot politiku kultūras sadarbības uzturēšanai Pasaules Tirdzniecības organizācijā un ratificējot UNESCO konvenciju;

D.    tā kā Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) ietver tiesības īstenot politiku kultūras daudzveidības aizsardzībai, kuras regulāri piemēro gan ES, gan tās dalībvalstis;

E.    tā kā saskaņā ar LESD 167. panta 4. punktu ir nepieciešams integrēt kultūru citās Eiropas — gan iekšējās, gan ārējās — politikās un šajā saistībā īpaša uzmanība pašreizējās globalizācijas kontekstā ir jāpievērš kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai;

F.    tā kā UNESCO konvencijā ir atzīta KRN ievērojamā loma plaša kultūras preču un pakalpojumu klāsta ražošanā, izplatīšanā un pieejamības nodrošināšanā un tiek veicināta starptautiskā sadarbība;

G.    tā kā dalībvalstīm būtu jāizrāda vēlme atbalstīt kultūru un jaunradi kā pamatfaktorus kultūras un ainavu mantojuma saglabāšanai un nostiprināšanai, kurš ir aizsargājams un saglabājams, lai palīdzētu veidot identitātes sajūtu un uzlabotu sabiedrības izpratni par kultūru;

H.    tā kā kultūras un radošajām nozarēm Eiropas Savienībā ir ļoti liela nozīme, lai veicinātu kultūras un valodu daudzveidību, plurālismu, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī lai kultūras pieejamību padarītu demokrātiskāku un veicinātu starpkultūru dialogu visā ES;

I.     tā kā Eiropas kultūras daudzveidība un it īpaši tās bagātīgais reģionālo valodu un kultūru mantojums ir neaizvietojams KRN izejmateriāls;

J.     tā kā diskusijās par vienota tirgus izveidi radošā satura nozarē īpaša uzmanība ir jāpievērš kultūras un valodu specifiskajām iezīmēm;

K.    tā kā KRN darbojas kā māksliniecisko, tehnisko un pārvaldības inovāciju laboratorijas un tās dod iespēju plašāk izplatīt darbus un popularizēt māksliniekus Eiropas un starptautiskā līmenī;

L.    tā kā KRN joma tiek stiprināta un tās pamanāmība nodrošināta ar dažādām Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes iniciatīvām, piemēram, Eiropas balvu, LUX balvu un programmu „Kultūras ceļi”;

M.   tā kā KRN saglabā atšķirīgas, nenovērtējamas un unikālas prasmes un spējas, apvienojot mūsdienīgu jaunradi un ilgstoši uzkrātu pieredzi; tā kā it īpaši atsevišķās jomās, piemēram, modes dizainā, pulksteņu un rotaslietu izgatavošanā, Eiropas nozaru reputācija un pasaules mēroga panākumi attiecīgajā jomā ir balstīti uz amatnieku un radītāju manuālajām prasmēm un zināšanām;

N.    tā kā ES līmenī māksliniekiem šobrīd nav tiesiska statusa, kurā ņemtu vērā viņu darba un karjeras īpašo raksturu attiecībā uz mobilitāti, darba apstākļiem un it īpaši sociālo aizsardzību;

O.    tā kā KRN, kurās ir 5 miljoni darba vietu un kuras nodrošina 2,6 % no ES IKP, ir vienas no galvenajām ES izaugsmes veicinātājām, radot jaunas darba vietas, būtiski ietekmējot vērtību veidošanas globālās ķēdes, sekmējot jauninājumus, nodrošinot pievienoto vērtību kā sociālās kohēzijas faktoru un darbojoties kā efektīvs līdzeklis cīņā pret pašreizējo ekonomikas lejupslīdi;

P.    tā kā KRN ietekmē gandrīz visas pārējās tautsaimniecības nozares, papildinot tās ar jauninājumiem, kam ir izšķiroša ietekme uz konkurētspēju, īpaši attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT);

Q.    tā kā šīs nozares, lielā mērā ietekmējot inovāciju un jauno IKT uzplaukumu, stimulē digitālā laikmeta tautsaimniecību un tā kā tās palīdz īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

R.    tā kā KRN var radīt labklājību un jaunas darba vietas, ja Eiropas starptautiskās konkurences stratēģijas kontekstā tiek nodrošināta to konkurētspēja ar KRN valstīs, kas nav Eiropas Savienībā;

S.    tā kā atsevišķi radošajās un kultūras nozarēs iesaistītie cilvēki ir pašnodarbinātas personas;

T.    tā kā Eiropas Savienībā KRN ir izaugsmes tirgus un joma, kurā Eiropas Savienībai ir potenciāls, lai kļūtu par pasaules tirgus līderi;

U.    tā kā kultūras un radošo preču un pakalpojumu tirdzniecības attīstība ir svarīgs kultūras, attīstības un demokrātijas balsts;

V.    tā kā jaunrade ir atkarīga no pašreizējo zināšanu, darbu un radošā satura pieejamības;

W.   tā kā kultūras saturam ir ļoti svarīga loma digitālajā tautsaimniecībā; tā kā Eiropas digitālā izaugsme nākotnē būs atkarīga no augstas kvalitātes kultūras satura daudzveidīga piedāvājuma;

X.    tā kā digitālais laikmets šīm nozarēm paver jaunas perspektīvas, ieviešot jaunus saimnieciskos modeļus, kas patērētājiem rada iespējas izmantot augstas kvalitātes produktu klāstu;

Y.    tā kā satura nozare iegulda ļoti daudz pūļu, lai izstrādātu likumīgus piedāvājumus attiecībā uz kultūras tiešsaistes saturu, un visām ieinteresētajām personām būtu kopīgiem spēkiem jāuzlabo informētība par pašreizējiem likumīgajiem tiešsaistes satura piedāvājumiem;

Z.    tā kā laikraksti un žurnāli ir kultūras nozaru sastāvdaļa, kā arī veido plurālistisku un daudzveidīgu Eiropas plašsaziņas līdzekļu vidi;

AA. tā kā digitālais laikmets arī rada problēmas, kas saistītas ar šo nozaru tradicionālo jomu, tostarp grāmatu izdošanas un tirdzniecības un drukāto plašsaziņas līdzekļu, spēju pastāvēt;

AB. tā kā Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, lai tās sekmīgi attīstītos, ir nepieciešama mūsdienīga, pieejama un juridiski skaidra intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzības sistēma;

AC. tā kā ļoti svarīgi ir nodrošināt iedzīvotāju māksliniecisko un kultūras izglītību un ar pietāti izturēties pret jaunradi, lai sekmētu radošumu un zināšanas par mākslu, kultūru, kultūras mantojumu un Savienības kultūras daudzveidību, izglītībā būtu jāietver ne tikai zināšanu apguve par digitālajām tiesībām, bet arī pienākumiem, lai veicinātu labāku izpratni par darbiem, kas aizsargāti ar IĪT, un pietāti pret tiem;

AD. tā kā tehnoloģiskais progress IKT jomā nekādi neietekmē pamatvajadzību aizsargāt IĪT;

AE.  tā kā — lai pilnībā izmantotu jauno iespēju radītās priekšrocības, vienlaikus garantējot pareizi līdzsvarotu tiesību aizsardzības sistēmu, kurā tiek ņemtas vērā gan radītāju, gan patērētāju intereses, — ir nepieciešama lielāka atbilstība šo tiesību aizsardzības tiesiskajam regulējumam, kā arī reformas, tostarp attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu kultūras nozarēs;

AF.  tā kā mūsdienīga Savienības preču zīmju sistēma ir ļoti svarīga, lai aizsargātu vērtību, kāda piemīt Eiropas uzņēmumu ieguldījumiem dizainā, radīšanā un inovācijās;

AG. tā kā ir jāgarantē stratēģiskie ieguldījumi kultūras un radošajās nozarēs, piemēram, nodrošinot šo nozaru īpatnībām un vajadzībām pielāgota finansējuma pieejamību, lai tās varētu pilnībā iesaistīties Eiropas tautsaimniecības aktivizēšanā;

AH. tā kā kultūras un radošajām nozarēm ir nozīmīga loma vietējā un reģionālā līmeņa jaunrades centru attīstīšanā, kas uzlabo reģionu pievilcību un veicina vietējā un reģionālajā ekonomiskajā tīklā nostiprinātu uzņēmumu un darba vietu izveidi un attīstību, padara reģionus pievilcīgākus tūristiem, veicina jaunu uzņēmumu izveidi un pilnveido šo reģionu profilu, kā arī sekmē kultūras un mākslas jomu un Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu, popularizēšanu un pilnveidošanu, pateicoties daudzām aģentūrām, piemēram, vietējām un reģionālām iestādēm;

AI.   tā kā Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI) un tā reģionālais rīcības plāns (RRP) ir apstiprināts un finansēts laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam;

AJ.  tā kā būtu jāstiprina Eiropas Radošo nozaru alianses (ECIA) loma,

Kultūras un radošo nozaru stimulējošā nozīme Eiropas Savienībā

1.     uzsver, ka jāanalizē KRN un tajās notiekošās uzņēmējdarbības ietekme uz Eiropas tautsaimniecību, apzinot, definējot un sīki izvērtējot katru atsevišķu virzienu, lai uzsvērtu to specifiskās iezīmes, labāk izprastu to mērķus un problēmas un efektīvāk īstenotu pasākumus;

2.     aicina Komisiju turpināt centienus labāk definēt KRN, lai padziļināti analizētu to ietekmi uz ilgtermiņa izaugsmi un konkurētspēju pasaulē, un vairāk veicināt īpašu nozares iezīmju atzīšanu;

3.     aicina dalībvalstis aktīvi pievērsties sava kultūras mantojuma aizsargāšanai un atbalstīšanai, atzīstot, ka KRN attīstībai ir nepieciešama duāla tautsaimniecība, kurā līdzās pastāv gan valsts, gan privātie ieguldījumi;

4.     uzskata, ka kultūras un radošajām nozarēm ir jābūt jaunas Eiropas politikas darba kārtības uzmanības centrā atbilstoši nozares saimnieciskām vajadzībām un digitalizācijai, un ka paredzamajā Kultūras programmā ir jāatspoguļo kultūras un radošās nozares vajadzības digitālajā laikmetā, izmantojot pragmatiskāku un vispusīgāku pieeju;

5.     atzīst, ka kultūras un radošajām nozarēm, kas rada saimnieciskas un sociālas inovācijas daudzās citās tautsaimniecības nozarēs, ir liela sinerģējoša ietekme;

6.     aicina Komisiju turpināt atbalstīt, sekmēt un atvieglot kultūras un jaunrades regulējuma attīstību, veicinot, ka labāk tiek izstrādāta dalībvalstu un ES iestāžu sadarbības sistēma, kuras pamatā būtu pieredzes apmaiņa par atzīto praksi; iesaka Komisijai saskaņā ar subsidiaritātes principu vietējās un reģionālās iestādes iesaistīt Zaļās grāmatas turpmāko pasākumu procesā;

7.     aicina Komisiju izstrādāt balto grāmatu, ņemot vērā aizvien pieaugošo KRN nozīmi, kā arī mērķi stiprināt šo jomu, kuram ir stratēģiska nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

Izglītība, mācības un sabiedrības izpratnes veicināšana

8.     mudina dalībvalstis un Komisiju veicināt māksliniecisko un kultūras izglītību (īpaši uzsverot jaunradi) visās vecuma grupās — no pamatizglītības līdz augstākās un/vai profesionālās izglītības līmenim un pilnveidot radītāju uzņēmējdarbības prasmes, tostarp mūžizglītības sistēmā, īpaši ņemot vērā, ka šāda izglītība ir nozīmīga, veidojot labāku izpratni par jaunradi un mācot atbilstoši izmantot IKT un cienīt intelektuālo īpašumu;

9.     uzsver tādas izglītības priekšrocības, kura kultūras un mākslas vēstures teorētiskās zināšanas apvieno ar praktisku māksliniecisko jaunradi un kultūras vērtību pārvaldību uzņēmumos, darbnīcās u. c., lai paaugstinātu gan teorētisko, gan praktisko kvalifikāciju;

10.   uzsver tādu izglītības programmu nozīmi, kuru uzmanības centrā ir profesionālā izglītība, ideju un vēstījumu radīšana, e–prasmes, tehniskās, uzņēmējdarbības un tirgvedības prasmes, tostarp spēja izmantot sociālos tīklus, un darba ņēmēju prasmes;

11.   uzsver KRN, augstskolu, pētniecības centru, mākslas skolu un mākslas iestāžu spējas cieši sadarboties un veidot dialogu, lai nodrošinātu kopīgas mācību programmas un mūžizglītības iespējas;

12.   atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka kultūras un radošajās nozarēs ir steidzami jāatzīst profesionālās kvalifikācijas, lai veicinātu studentu un pasniedzēju mobilitāti un vairāk pilnveidotu mācību un stažēšanās iespējas māksliniekiem un radītājiem;

13.   aicina Komisiju vērsties pie dalībvalstīm, lai paplašinātu profesionālo kvalifikāciju un mācību programmu savstarpējās atzīšanas sistēmu, it īpaši, lai iekļautu jaunās prasmes, kas pieprasītas KRN jomā;

14.   prasa Komisijai veicināt pētniecību un partnerības programmas, kas kopīgas kultūras un radošajām nozarēm, no vienas puses, un izglītības un profesionālās izglītības nozarei, no otras puses (tostarp mācības darba vietā), lai tādējādi sniegtu iedzīvotājiem radošās un starpkultūru saskarsmes prasmes, prasa atvieglot jauno tehnoloģiju un jauno radošo līdzekļu izmantošanu izglītības nozarē, pastiprināt mūžizglītību un mācības — it īpaši izmantojot Eiropas Sociālo fondu —, ņemot vērā šajā jomā notiekošās tehnoloģiskās izmaiņas, un arī pretēji, atjaunināt KRN, izmantojot pētniecību un izglītību;

15.   aicina dalībvalstis sekmēt tādu pārvaldības, tirdzniecības un uzņēmējdarbības mācību pieejamību, kuras īpaši pielāgotas KRN profesionāļiem, tādējādi sniedzot viņiem komunikācijas un uzņēmējdarbības prasmes, kas nepieciešamas sociālekonomiskā vidē, kura aizvien turpina attīstīties; norāda uz mācību un pārvaldības pozitīvo pieredzi, kas uzkrāta audiovizuālajā jomā ar programmas MEDIA starpniecību, un cer, ka Kultūras programma tiks papildināta ar līdzīgiem instrumentiem;

16.   ierosina izstrādāt jaunus izmēģinājumprojektus, ko varētu īstenot saskaņā ar programmām „Erasmus” un „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, lai veicinātu ciešāku sadarbību starp augstskolām un uzņēmumiem kultūras un radošajā jomā;

17.   uzsver, ka ir jāizplata metodes un zinātība un ka ir vērts nostiprināt māceklību un ieviest kultūras un radošajām nozarēm paredzētas profesionālo mācību programmas, labāk izmantot esošās programmas un mācību plānus, nodrošināt daudzdisciplināru izglītību un veicināt izglītības iestāžu, audzēkņu, kultūras un radošo nozaru profesionāļu, dažāda lieluma uzņēmumu (tostarp privātajā un valsts nozarē), amatnieku, kā arī finanšu iestāžu sadarbību un partnerību;

18.   atzīst KRN nozīmi Eiropas satura attīstības veicināšanā, tādējādi sekmējot dalībvalstu kultūras konverģenci un ciešākas attiecības starp to iedzīvotājiem;

19.   uzsver, ka starpkultūru māceklība un prasmes palīdz cilvēkiem izprast citas kultūras, šadā veidā veicinot sociālo integrāciju;

Darba apstākļi un uzņēmējdarbība

20.   atzīst, ka KRN ietekme, to konkurētspējas un nākotnes potenciāls ir svarīgs Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes dzinējspēks, kam var būt izšķiroša loma ES tautsaimniecības atveseļošanā;

21.   aicina Komisiju atzīt, ka KRN ir produktīva Eiropas tautsaimniecības daļa, it īpaši, ja ņem vērā KRN spēju palīdzēt uzlabot citu tautsaimniecības nozaru konkurētspēju;

22.   uzsver, ka ir jāsāk apspriest darba apstākļi un saimnieciskie, sociālie, juridiskie un fiskālie aspekti šajās nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot KRN uzņēmējdarbības dimensijai un darba apstākļiem;

23.   šajā saistībā uzsver, ka ir jānovērš diskriminācija atalgojuma ziņā un jāuzlabo darba vietas un kvalifikācijas līmeņa atbilstības pakāpe;

24.   tāpēc aicina Komisiju analizēt KRN ietekmi uz ES tautsaimniecību un publicēt darbības rādītāju novērtējuma rokasgrāmatu par nodarbinātības un sekmīgas uzņēmējdarbības izveidi katrā nozares atzarā;

25.   uzsver, ka ir jāattīsta spēcīga kultūras un radošas uzņēmējdarbības apziņa vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī;

26.   uzsver, ka ir jārada optimālie apstākļi šīs nozares jauno diplomēto speciālistu un profesionāļu nodarbinātībai un jāveicina iespējas viņiem kļūt par uzņēmējiem, kā arī viņi jāizglīto par īpatnībām, kādas kultūras un radošajām nozarēm ir ekonomikā, nodokļu, finanšu un tehnoloģiju, kā arī komunikāciju un tirgzinības, IĪT un starppaaudžu zināšanu nodošanas jomā;

27.   aicina Komisiju izstrādāt daudzvalodīgu forumu, lai kultūras un radošajās nozarēs strādājošās personas varētu iekļauties Eiropas mēroga tīklā un tajā dalīties ar pieredzi, atzītu praksi un zināšanām, kā arī sadarboties starpvalstu un pārrobežu kopīgos projektos vai izmēģinājumprojektos un iegūt pilnīgu informāciju par spēkā esošajiem tiesību aktiem, piemēram, autortiesību jautājumos, sociālajās tiesībās, un informāciju par iespējamo finansējumu;

28.   aicina Komisiju un dalībvalstis KRN grupā vēlreiz iekļaut bezpeļņas organizācijas un sociālekonomiskos uzņēmējus (kā definēts Parlamenta 2009. gada 19. februāra rezolūcijā par sociālo ekonomiku) — jo tie aktīvi darbojas ar KRN saistītās jomās —, tādējādi ļaujot izmantot nodokļu atlaides, nodrošinot aizdevumu vieglu pieejamību un nodarbinātības aizsardzību;

29.   prasa Komisijai ņemt vērā un atzīt darbības, ko veic kultūras dienesti, bezpeļņas organizācijas un privātas iniciatīvas, kas palīdz veidot solidāru radošu tautsaimniecību; prasa Komisijai un dalībvalstīm veicināt un nostiprināt atzīto praksi, kuras mērķis ir padarīt kultūru un radošo saturu pieejamāku jauniešiem neatkarīgi no viņu statusa (students, māceklis, stažieris, darba meklētājs utt.) un neaizsargātākām personām, piemēram, ieviešot samazinātus tarifus, kultūras pasākumu čekus un bezmaksas kultūras pasākumus;

Mākslinieku statuss

30.   atkārtoti uzsver, ka ir jānosaka Eiropas mākslinieka statuss, lai māksliniekiem būtu pieejami apmierinoši darba apstākļi un atbilstoši pasākumi attiecībā uz nodokļu sistēmām, viņu tiesībām strādāt, sociālā nodrošinājuma tiesībām un autortiesībām, tādējādi uzlabojot mobilitāti visā ES;

31.   aicina tās dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, īstenot UNESCO ieteikumu par mākslinieku statusu(12);

Radošās profesijas

32.   atgādina, ka mūsu kultūras mantojuma un tautsaimniecības pamatā ir arī radošās profesijas un ka tāpēc, izmantojot zināšanu un prasmju tālāknodošanas attiecīgus mehānismus, ir jānodrošina to pārmantojamība, kā Parlaments ir uzsvēris 2008. gada 10. aprīļa rezolūcijā par kultūras nozarēm Eiropā;

33.   atkārtoti apliecina mērķi saglabāt noteiktu profesiju īpašo raksturu un nodot zinātību, īpaši kultūras, radošajā un amatniecības jomā, un mērķi garantēt mehānismus zināšanu nodošanai; ierosina atbalstīt zināšanu nodošanas darbnīcu izveidi vietējā, reģionālā un teritoriālā līmenī, īpaši attiecībā uz tradicionālo radošo jomu;

34.   norāda, ka KRN saimnieciskā modeļa pamatā, tostarp tam raksturīgajā luksuspreču un pakalpojumu jomā, ir novatorisms, nepārtraukta jaunrade, patērētāju uzticēšanās un ieguldījumi darba vietās, kurās bieži vien nepieciešama augsta kvalifikācija un kuras ir saistītas ar unikālu zinātību; aicina Komisiju tās priekšlikumos attiecībā uz KRN sekmēt šā saimnieciskā modeļa ilgtspēju, izstrādājot regulējumu, kas pielāgots šo nozaru specifiskajām iezīmēm, īpaši attiecībā uz IĪT ievērošanu;

35.   uzsver, ka ir bīstami, ja darbaspēka trūkst noteiktās profesijās, kurās ir nepieciešamas ļoti labas prasmes, vai ļoti specifiskās profesijās, kas veicina KRN pastāvēšanu Eiropas Savienībā, un aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar uzņēmumiem veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo unikālo prasmju saglabāšanu un atvieglotu jaunas šajās profesijās specializējušos amatnieku un darbinieku paaudzes apmācīšanu;

Labāka darbu izplatīšana digitālajā laikmetā

36.   mudina dalībvalstis sekmēt darbu izplatību un apriti visā Eiropas Savienībā;

37.   atzīst, ka ir jāveicina novatorisms ne tikai tehnoloģiskās ražošanas jomā, bet arī pārvaldības procesos un projektu izstrādē, izplatīšanā un realizācijā;

38.   aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt īpašus pasākumus un piemērotus instrumentus Eiropas KRN, it sevišķi MVU, atbalstam un attīstībai, lai uzlabotu kultūras preču un pakalpojumu radīšanu, ražošanu, popularizēšanu un izplatīšanu;

39.   uzsver, ka tiešsaistes izmantošana var piedāvāt reālu iespēju uzlabot Eiropā radītu darbu, īpaši audiovizuālo darbu, izplatību un izplatīšanu tādos apstākļos, kuros likumīga piegāde notiek veselīgas konkurences vidē, kas efektīvi risina aizsargāto darbu nelikumīgas piegādes problēmu, un kuros var tikt izstrādāti jauni radītāju atalgošanas veidi, kas sekmē viņu finansiālo līdzdalību savu darbu panākumos;

40.   aicina Komisiju nodrošināt, ka strikti tiek īstenots Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas(13) 13. pants, kurā paredzēts dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma veicina Eiropā radītu darbu izveidi un piekļuvi tiem, un aicina ziņot Komisijai par šā noteikuma īstenošanu ne vēlāk kā 2012. gadā;

41.   uzsver, ka, cenšoties nodrošināt Eiropas darbu un repertuāru labāku izplatīšanu, ir jāīsteno iniciatīvas, kas paredz uzlabot un veicināt Eiropas kultūrā radītu darbu tulkošanu, dublēšanu, subtitrēšanu, virstitrēšanu un digitalizāciju, kā arī sagatavot konkrētus šo jomu pasākumus kā daļu no jaunās paaudzes programmām MEDIA un „Kultūra” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam;

42.   aicina Komisiju atbalstīt KRN izaugsmi, īpaši tiešsaistē, veicot attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas ieinteresētās personas ir kopīgi atbildīgas par produktu un pakalpojumu vienlīdz aktīvu aizsargāšanu digitālajā vidē, cenšoties panākt patērētāju lielāku uzticēšanos tiešsaistei;

43.   aicina Komisiju izstrādāt tiesisku regulējumu, lai nodrošinātu augstu uzticēšanās līmeni digitālajā gan komerciālajā, gan nekomerciālajā telpā, lai KRN, no vienas puses, un patērētāji, no otras puses, varētu pilnvērtīgi izmantot digitālos izplatīšanas resursus, nebaidoties, ka viņu darbības traucēs maldinoša vai ļaunprātīga prakse;

44.   aicina Komisiju un dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst tam, cik nozīmīgas ir bibliotēkas kā kultūras izplatīšanas iestādes un dialoga norises vieta; uzskata, ka bibliotēkām līdz ar izglītības un kultūras nozari ir jāuztic atbildība un jāpiešķir līdzekļi, lai pārslēgtos uz digitālo vidi; atgādina, ka šis ir steidzami īstenojams process, jo Eiropas bibliotēkām pat tagad ir pieejami tikai ierobežoti līdzekļi, lai apmierinošā līmenī pārietu uz digitālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu;

45.   īpaši uzsver, ka ir būtiski paplašināt Eiropas digitālo bibliotēku un izveidot to par Eiropas kultūras mantojuma, kolektīvās atmiņas un jaunrades koordinācijas centru un par izglītības, kultūras, jauninājumu un uzņēmējdarbības pasākumu sākumpunktu; norāda, ka viens no mūsu kultūras mantojuma un tautsaimniecības balstiem ir radoša apmaiņa un ka tādēļ, izmantojot attiecīgo zināšanu un prasmju tālāknodošanas mehānismus, ir jānodrošina to pārmantojamība;

46.   uzsver, ka jāpievērš attiecīga uzmanība problēmām KRN tradicionālajās jomās, piemēram, grāmatu izdošanā un tirdzniecībā, drukāto plašsaziņas līdzekļu jomā;

47.   ņemot vērā, ka izdevējdarbības nozarē ir vērojama aizvien plašāka tendence pāriet uz digitāla satura ražošanu un izplatīšanu, aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu, lai veicinātu un uzlabotu digitālo lietotprasmi; uzsver, ka izdevējiem ir aktīvi jāiesaistās iniciatīvās, kas saistītas ar digitālo plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi;

Kultūras un radošā satura iekšējā tirgus attīstīšana

48.   mudina dalībvalstis un Komisiju izveidot vienotu Eiropas digitālo tirgu un mehānismus, ar kuriem sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību kultūras un radošajās nozarēs, lai digitalizētu kultūras mantojumu, kā arī mudina noteikt Eiropai kopējus standartus;

49.   uzsver, cik svarīgi ir ātri un sekmīgi īstenot digitālās darba kārtības iniciatīvu, lai KRN varētu pilnībā izmantot visas iespējas, ko sniedz plaši pieejami un ātri platjoslas pakalpojumi un jaunās bezvadu tehnoloģijas, un veiksmīgi pielāgoties šīm iespējām;

50.   aicina dalībvalstis un Komisiju veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai Eiropā izveidotu kultūras un radošā satura iekšējo tiešsaistes tirgu, garantējot Eiropas iedzīvotājiem šā satura pieejamību un nodrošinot tiesību īpašnieku aizsardzību un taisnīgu atlīdzību viņiem, kā arī visu jaunrades finansēšanas avotu apvienošanu;

51.   aicina Komisiju atbalstīt kultūras un radošās nozares jaunos un novatoriskos saimnieciskos modeļus, kas pielāgoti globalizācijas radītajām sekām un digitālajam laikmetam raksturīgajām problēmām, īpaši attiecībā uz satura industrijām;

52.   uzsver, ka ir svarīga savietojamība un standarti, lai radītu nosacījumus, ar kuriem piekļuve jaunām platformām un aprīkojumam ir vienlīdzīga; aicina Komisiju sekmēt platformu savietojamību, izstrādāt standartus, kas palīdzētu izveidot jauninājumiem labvēlīgu tirgu, un izvairīties no tādu sistēmu izmantošanas, kuras varētu ierobežot pieeju daudzveidīgam saturam;

53.   prasa Komisijai veicināt tādu brīvo programmatūru un atvērto standartu izmantošanu, izplatīšanu un pilnveidošanu, kuriem raksturīgs inovācijas, jaunrades, zināšanu izplatīšanas un darba vietu radīšanas potenciāls;

54.   norāda, ka kultūras un radošajās nozarēs vērojamās tirgus fragmentācijas cēloņi daļēji ir arī kultūras daudzveidība un patērētāju izvēle valodas ziņā;

55.   uzsver, ka ir svarīgi izvērtēt to, kā reglamentējošos noteikumus un it īpaši konkurences politikas noteikumus vislabāk pielāgot kultūras nozares īpatnībām, lai nodrošinātu kultūras daudzveidību, kā arī patērētājiem iespēju piekļūt daudzveidīgam un kvalitatīvam kultūras saturam un pakalpojumiem;

56.   atzīmē, ka e–komercija un internets attīstās ļoti ātri, tehnoloģiju paaudzēm mainoties straujā tempā; tāpēc uzskata, ka būtu jācenšas ES regulatīvo rīcību saskaņot ar pašreizējām prasībām sociālajā un tirdzniecības jomā, lai regulējums nekļūtu bezjēdzīgs atpalicības dēļ un nekavētu īstenot ES dalībvalstu KRN potenciālu;

57.   uzsver, ka ir jāapsver optimālie nosacījumi šā vienotā tirgus attīstībai, īpaši nodokļu jomā, piemēram, attiecībā uz nodokļa atskaitīšanu no kopējo ienākumu summas, kas piemērojama ienākumiem no autortiesībām, ļaujot ieviest samazinātu PVN likmi kultūras precēm un pakalpojumiem, ko izplata ar fiziskiem datu nesējiem vai tiešsaistē, un tādējādi veicinot to attīstību;

58.   uzsver, ka pareizas iekšējā tirgus darbības šķēršļi ir arī noteikumi par PVN un pieejamu maksāšanas veidu trūkums pirkumiem tiešsaistē un ka šis jautājums ir steidzami jārisina;

59.   tādēļ aicina Komisiju iespējami drīz iesniegt konkrētus tiesību aktu priekšlikumus šo jautājumu risināšanai, lai likvidētu pašreizējos šķēršļus iekšējā tirgus attīstībai, it īpaši tiešsaistes vidē, vienlaikus respektējot patērētāju pieprasījumu un kultūras daudzveidību;

60.   aicina Komisiju, ņemot vērā pamatiniciatīvu „Digitālā darba kārtība”, apsvērt nepieciešamību atbalstīt Eiropas elektroniskās izdevējdarbības pielāgošanu konkurences radītajiem uzdevumiem, radot apstākļus, kas veicina sistēmu savietojamību, pārnesamību no vienas ierīces uz citu, kā arī godīgu konkurenci;

Intelektuālā īpašuma tiesības

61.   uzsver, ka IĪT ir būtisks līdzeklis radošu uzņēmumu rīcībā, kā arī stimuls individuālai jaunradei un ieguldījumiem jaunradē; tādēļ prasa izveidot shēmas, ar kurām palīdzēt KRN pielāgoties pārorientācijai uz digitālajām tehnoloģijām, izmantojot jaunus tiešsaistes pakalpojumus, kam pamatā ir uz autortiesības veicinošas jaunas tiesību pārvaldības formas; turklāt prasa izveidot līdzsvarotu regulatīvo sistēmu, kas reglamentētu IĪT aizsardzību un īstenošanu;

62.   uzsver, ka IĪT ievērošana ir efektīvi jānodrošina gan bezsaistes, gan tiešsaistes vidē, un šajā sakarībā īpaši norāda, ka visiem pasākumiem jābūt rūpīgi novērtētiem, lai garantētu to efektivitāti, proporcionalitāti un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai;

63.   aicina Komisiju autortiesības pielāgot digitālā laikmeta prasībām, lai KRN varētu lietderīgi izmantot digitālo tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu konverģences radītās priekšrocības, un aicina apsvērt konkrētas iespējas, kā vienkāršot radošā satura un arhīva materiālu izmantošanu, ieviešot paplašinātas kolektīvo licenču sistēmas un viegli pieejamas vienotā centra sistēmas tiesību piešķiršanai;

64.   šajā saistībā uzsver autortiesību aģentūru ievērojamo lomu Eiropas jaunrades un digitālās tautsaimniecības attīstībā; aicina Komisiju, ņemot vērā pašreiz notiekošo priekšlikuma izstrādi direktīvai par kolektīvo tiesību pārvaldību, izveidot atbilstošu tiesisko regulējumu autortiesību aģentūrām un tāda repertuāra apkopošanai, kas aizsargāts ar autortiesībām;

65.   aicina Komisiju padarīt dzīvotspējīgu Eiropas licencēšanas sistēmu, kuras pamatā ir spēkā esošie daudzteritoriālie individuālo un kolektīvo tiesību licencēšanas modeļi un kura atvieglo pakalpojumu piedāvāšanu ar plašu satura izvēli, tādējādi palielinot likumīgu piekļuvi kultūras saturam tiešsaistē;

66.   aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt apmaiņu ar atzītu praksi par efektīvām metodēm, kā palielināt sabiedrības izpratni par IĪT pārkāpšanas sekām;

67.   mudina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar ieinteresētajām personām rīkot kampaņu, lai Eiropas, valsts un vietējā līmenī, it īpaši Eiropas jauno patērētāju vidū, uzlabotu izpratni par nepieciešamību ievērot IĪT;

68.   aicina Komisiju un dalībvalstis cīnīties pret ļaunprātīgu komercpraksi un IĪT pārkāpumiem, kas var apdraudēt KRN gan reālajā, gan digitālajā tautsaimniecībā;

69.   uzsver, ka beidzot ir jānovērš grāmatu trūkums, kādu izjūt cilvēki ar redzes traucējumiem un cilvēki, kuriem invaliditāte traucē uztvert iespiestu tekstu; atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka tām saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām ir pienākums veikt visus attiecīgos pasākumus, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu piekļuvi kultūras materiāliem viņiem pieejamā formātā, un gādāt, lai likumi, kas aizsargā IĪT, šādām personām nebūtu nepamatots vai diskriminējošs kultūras materiālu pieejamības šķērslis;

70.   aicina Komisiju aktīvi un pozitīvi darboties Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO), lai vienotos par saistošu tiesību normu, kuras pamatā būtu Pasaules Neredzīgo savienības sagatavotais līguma priekšlikums, ko tā iesniedza WIPO 2009. gadā;

71.   uzsver, ka jāatrisina jautājums par nezināmu autoru darbiem; atzinīgi vērtē Komisijas paziņoto nodomu iesniegt priekšlikumus šajā jomā; norāda, ka tādas problēmas kā nezināmu autoru darbi un „20. gadsimta melnais caurums” attiecas ne tikai uz iespieddarbiem, piemēram, grāmatām un žurnāliem, bet arī uz visiem citiem jaunrades darbiem, tostarp fotogrāfijām, mūziku un audiovizuālajiem darbiem;

72.   aicina Komisiju rosināt finansiāla atbalsta piešķiršanu privātā sektora iniciatīvām, lai radītu plaši pieejamas autortiesību un mūzikas, audiovizuālo darbu un cita veida repertuāra datubāzes; šādas datubāzes uzlabotu pārredzamību un padarītu vienkāršāku un ātrāku tiesību apstiprināšanas procesu;

73.   aicina Komisiju sekmēt visām ieinteresētajām personām paredzētu alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izveidi, kuri būtu taisnīgi, objektīvi un efektīvi;

74.   uzskata, ka Komisijai jāņem vērā īpašās problēmas, ar kurām saskaras MVU, kad tie vēlas panākt savu IĪT atzīšanu saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktā noteikto principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, cita starpā piemērojot MVU diskriminācijas aizlieguma principu;

75.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pārskatījusi ES preču zīmju sistēmu, un mudina Komisiju parūpēties par to, ka tiek veikti attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka preču zīmes vienlīdz labi tiek aizsargātas gan tiešsaistes, gan bezsaistes vidē;

Kultūras un radošo nozaru finansēšana

76.   atgādina, ka visos KRN politikas virzienos un šo nozaru atbalsta un finansējuma pasākumos jāņem vērā katram šaurākam KRN virzienam raksturīgās iezīmes;

77.   aicina Komisiju kultūras un radošajām nozarēm piešķirt pilntiesīgu MVU statusu attiecībā uz visiem kredītu pieejamības pasākumiem, atbalstu uzņēmuma izveidei un nodarbinātības aizsardzību, kas ir attiecīgi jāpielāgo nozares specifiskajām iezīmēm, īpašu uzmanību pievēršot nelielam kapitālam, zīmolam kā vērtībai, augstajam riska līmenim sākumposmā, spēcīgai IT ietekmei, neregulārai nodarbinātībai un nepieciešamībai pēc centralizētiem pakalpojumiem;

78.   aicina visas iesaistītās personas apsvērt iespēju gan Eiropas, gan valstu līmenī ieviest jaunus inovatīvus finanšu instrumentus, piemēram, bankas garantijas, atmaksājamus aizdevumus, riska kapitāla fondus un stimulus veidot vietējas partnerības, šajos instrumentos ņemot vērā nozaru vajadzības un it īpaši to, ka daudzos gadījumos radītāju vienīgais kapitāla veids ir nemateriāls;

79.   atbalsta pašreizējo ES fondu un programmu (piemēram, mikrofinansēšanas instrumenta) izmantošanu kultūras un radošo nozaru mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu attīstībai, lai optimizētu atbalstu uzņēmumiem, padarot pieejamāku informāciju par finansējuma iespējām, kā arī vienkāršojot attiecīgā pieprasījuma procedūru;

80.   ierosina ieviest īstermiņa mikrofinansējumu inovatīvu kultūras un radošo projektu izmēģināšanai un attīstībai;

81.   iesaka Komisijai izvērtēt struktūrfondu nozīmi, kā arī pašreizējās un nākotnē paredzētās programmas kultūras, audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu, izglītības un jaunatnes jomā, ņemot vērā to potenciālu pilnveidot radošo jomu, kā arī iesaka sagatavot secinājumus un rīkoties tiem atbilstoši, lai uzlabotu atbalsta politiku;

82.   turklāt atzīst, ka tādas ES programmas kā programma jauninājumiem un konkurētspējai ir efektīvas, veicinot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un ierosina Komisijai izvērtēt iespēju izstrādāt līdzīgas īpašas programmas KRN vajadzībām;

83.   aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot atsevišķu budžeta pozīciju atbilstoši pamatiniciatīvai „Digitālā darba kārtība”, lai atbalstītu Eiropas kinoteātru digitalizāciju un tādējādi nodrošinātu, ka visiem ES iedzīvotājiem ir pieejams saturs, kas atspoguļo Eiropas dažādās identitātes un uzlabo visas Eiropas filmu nozares konkurētspēju;

84.   uzsver, ka kultūras un radošo pasākumu finansēšanai un atbalstam svarīgs ir mecenātisms un publiskā un privātā sektora partnerība, un aicina uzlabot kredītu pieejamību šīm nozarēm un apsvērt alternatīvus risinājumus, piemēram, dažādu veidu nodokļu atvieglojumus vai fiskālos stimulus, lai iedrošinātu uzņēmumus nodarboties ar mecenātismu;

85.   uzsver, ka ir svarīgi apmācīt banku nozares profesionāļus sniegt konsultācijas par kultūras un radošu projektu finansēšanu, lai uzlabotu kredīta pieejamību finanšu iestādēs;

86.   uzsver, ka ir svarīgi attīstīt konsultāciju un padomdevēju pakalpojumus finanšu un uzņēmējdarbības pārvaldības jomā, lai personas, kas darbojas kultūras un radošajā nozarē, un it īpaši MVU un ļoti mazie uzņēmumi varētu izprast, kādi instrumenti ir nepieciešami labai uzņēmuma pārvaldībai, lai uzlabotu kultūras preču un pakalpojumu radīšanu, ražošanu, popularizēšanu un izplatīšanu;

87.   uzsver, ka ir jāapmāca profesionāļi, kas spēj nodrošināt kultūras un radošu projektu saimniecisko un finansiālo dzīvotspēju, lai uzlabotu kredītu pieejamību, kad nākas vērsties finanšu un banku iestādēs, kuras parasti slikti pārzina šīs jomas specifiskās iezīmes;

88.   aicina Komisiju saistībā ar digitālo programmu palīdzēt kultūras un radošajās nozarēs aktīviem MVU atrast konkurētspējīgus, patērētājam draudzīgus un inovatīvus tiešsaistes uzņēmējdarbības modeļus, kas pamatotos uz līdzfinansējumu un riska sadali starp KRN un starpniekiem;

89.   tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka publiskā iepirkuma procedūras nerada mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nevajadzīgas izmaksas un birokrātismu;

90.   ņemot vērā, ka 2011. gada decembrī sāks īstenot Astoto pētniecības pamatprogrammu, aicina Komisiju nodrošināt finansējumu, lai īstenotu uzņēmējdarbības projektus un jaunu uzņēmumu dibināšanu, ko KRN jomā ierosinājušas personas, kas jaunākas par 35 gadiem;

91.   prasa piešķirt prioritāru finansējumu saskaņā ar kultūras un radošo nozaru programmu „EKPI RRP 2011.–2013. gadam”, īpašu uzmanību pievēršot audiovizuālajai nozarei un audiovizuālo darbu ražošanai un izplatīšanai Eiropas un Vidusjūras valstu reģionā;

92.   iesaka izmantot ECIA sistēmu, lai nodrošinātu platformu informācijas sniegšanai un konsultācijām par ieguldījumu gatavību un ilgtermiņa uzņēmējdarbības stratēģijām, aizdevumu, garantiju fondu un pārrobežu privāto ieguldījumu pieejamību, un prasa izvērtēt iespēju izveidot radošo nozaru banku;

93.   mudina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes radīt KRN labvēlīgus apstākļus, lai veidotu kontaktus ar organizācijām, kas varētu sniegt tām finansējumu, un aicina šīs iestādes veicināt finanšu institūciju izpratni par KRN īpašo situāciju, lai pārliecinātu tās ieguldīt līdzekļus šajās nozarēs, it īpaši MVU un ļoti mazos uzņēmumos, atsaucoties uz to, ka kultūras projektiem ir liels saimnieciskais potenciāls;

94.   mudina vietējās, teritoriālās un reģionālās struktūras uzlabot finanšu iestāžu izpratni par KRN īpašajām iezīmēm, lai stimulētu šīs iestādes ieguldīt līdzekļus minētajās nozarēs un it īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos;

Vietējā un reģionālā sadarbība

95.   uzsver, ka KRN bieži vien palīdz pārorientēt nīkuļojošu vietējo tautsaimniecību, veicinot jaunu saimnieciskās darbības veidu rašanos, veidojot jaunas un stabilas darba vietas, kā arī palielinot Eiropas reģionu un pilsētu pievilcību, tādējādi cenšoties panākt sociālo un teritoriālo kohēziju;

96.   uzsver, ka kultūrai ir svarīga nozīme pārrobežu teritoriju ilgtspējīgā attīstībā, un apzinās, ka KRN infrastruktūras un objekti var sekmēt teritoriālās kohēzijas sasniegšanu; uzskata, ka kultūras un jaunrades veicināšana ir neatņemama teritoriālās sadarbības daļa, kas jānostiprina;

97.   aicina visas vietējā līmenī iesaistītās struktūras izmantot teritoriālās sadarbības programmas, lai izmantotu atzīto praksi, kas noderīga KRN attīstībai, un apmainītos ar to;

98.   iesaka, no vienas puses, intensīvāk pētīt kultūras nodrošinājuma un kultūras un radošo uzņēmumu atrašanās vietas savstarpējo atkarību, kā arī kultūras kā faktora, kas ietekmē uzņēmumu lēmumu pieņemšanu par izveides vietu, nozīmi ES mērogā un, no otras puses, sniegt atbalstu akadēmiskiem pētījumiem par kultūras un radošo uzņēmumu ietekmi uz to atrašanās vietu;

99.   aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot pieejamo zināšanu karti par pārrobežu un teritoriālās kultūras un radošās sadarbības praksi, vajadzībām un veiksmīgu pieredzi, iegūt specializētas zināšanas par kultūru, jaunradi un pārrobežu teritorijām (it īpaši tādā mazizpētītā jomā kā saikne starp kultūru, jaunradi un tautsaimniecību) un izstrādāt pārrobežu stratēģijas kultūras mantojuma un resursu pārvaldībai;

100. aicina vietējās un reģionālās iestādes izveidot tikšanās vietas un noteikt vietējo tīklu izveides pamatu, lai tur, apmainoties ar zināšanām, eksperimentējot, pilnveidojot prasmes un mācot jaunās tehnoloģijas, piemēram, digitālās tehnoloģijas, palielinātu izpratni par KRN šajā jomā strādājošām personām, kā arī plašai sabiedrībai, apmācot, rīkojot diskusijas un citus mākslas un kultūras pasākumus, kā arī aicina veidot jaunrades centrus un inkubatorus, lai radoši jaunie profesionāļi un uzņēmumi varētu darboties tīklā, veicināt novatorismu un uzlabot jomas pamanāmību;

101. aicina vietējās un reģionālās iestādes apvienoties tīklos, lai apmainītos ar atzīto praksi un izstrādātu pārrobežu un starpvalstu izmēģinājumprojektus;

102. uzsver, ka vietējās un reģionālās iestādes var būtiski veicināt kultūras preču izplatību un apriti, rīkojot, atbalstot un sekmējot kultūras pasākumus;

103. norāda, ka kultūras un radošo nozaru infrastruktūrai un objektiem ir būtiska nozīme lielu un mazāku pilsētu fiziskās vides attīstībā, investīcijām piemērotas vides radīšanā un it īpaši kādreizējo rūpniecisko teritoriju rehabilitācijā un atdzīvināšanā un ka tajā pašā laikā kultūras mantojums dod pievienoto vērtību un piešķir individualitāti lauku teritoriju attīstībai un atjaunošanai, konkrēti, veicinot lauku tūrismu un palīdzot novērst šo teritoriju iedzīvotāju skaita samazināšanos;

104. tāpat uzskata, ka tas ir ļoti nozīmīgs faktors saistībā ar kādreizējo rūpniecisko teritoriju rehabilitācijas stratēģijām un arī politikā, ar kuru tiek definētas jaunas sektorālās tūrisma jomas, kā arī tradicionālā tūrisma definīcijas pārskatīšanā;

105. tāpēc uzskata, ka jaunu KRN izveide un līdzšinējo attīstība ir jāatbalsta ar valsts līmeņa, reģionālām un vietējām attīstības stratēģijām un dažādu politikas jomu publisko iestāžu, MVU un attiecīgo pilsoniskās sabiedrības pārstāvju partnerību;

106. tādēļ mudina dalībvalstis un reģionus radīt iespējas šādai sadarbībai, izstrādāt politikas virzienus, kas apvieno ieguldījumus infrastruktūrā ar ieguldījumiem cilvēkkapitālā, un apsvērt inovācijas kuponu shēmu ieviešanu, lai MVU un personām, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs, palīdzētu iegūt profesionālās iemaņas;

107. uzskata, ka Komisija varētu pievērst lielāku uzmanību pilsētu, pašvaldību un reģionu sadraudzības mehānismiem, kas jau daudzus gadus ir nodrošinājuši lielisku forumu sadarbībai kultūras un jaunrades jomā un informācijas apmaiņai; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas vietējo un reģionālo iestāžu apvienībām veicināt modernas, augstas kvalitātes sadraudzības iniciatīvas un apmaiņas, kurās iesaistīta visi sabiedrības slāņi;

108. ierosina izstrādāt pārrobežu kultūras veicināšanai un sadarbībai paredzētu rīcības programmu kā daļu no Eiropas brīvprātīgo kustības gada pasākumiem;

Eiropas kultūras galvaspilsēta

109. uzsver, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva tiek plaši atzīta par laboratoriju, kurā ar kultūras starpniecību notiek pilsētu attīstība; aicina Komisiju sekmēt šo iniciatīvu un nodrošināt pareizus apstākļus atzītas prakses nodošanai, sadarbībai kultūras jomā un pieredzes apmaiņas tīklu izveidošanai par KRN iespējām, kas dotu iespēju pilnībā izmantot šo sektoru potenciālu;

110. aicina diskusijas par radošo un kultūras nozaru potenciālu iekļaut Eiropas kultūras galvaspilsētu svētku pasākumu programmā;

Mode un tūrisms

111. uzskata, ka Zaļajā grāmatā apkopotajā sektoru sarakstā kā KRN sastāvdaļa ir jāiekļauj mode, kā arī kultūras un ilgtspējīgais tūrisms; norāda, ka tās ir divas nozares, kurām raksturīgs augsta jaunrades pakāpe un uzņēmējdarbības gars, kam ir liela nozīme no ES tautsaimniecības un starptautiskās konkurētspējas viedokļa;

112. uzsver, ka tūrismam ir būtiska nozīme kultūras un radošajās nozarēs, un iesaka Komisijai iedrošināt pilsētas un reģionus aktīvāk izmantot kultūru kā unikālu vērtību, ciešāk savstarpēji sadarboties kultūras tūrisma jomā, izstrādāt kultūras jomas un tūrisma jomas sadarbības veidus un atbalstīt abu jomu centienus sekmēt kopīgu tirgvedību;

Starptautiskās attiecības un tirdzniecība

113. uzsver, ka iepriekšminētā UNESCO konvencija ir nozīmīgs instruments, ar kuru nodrošināt, ka kultūras un radošo preču un pakalpojumu starptautiskās tirdzniecības jēdziens „kultūras izņēmums” tiek ievērots PTO starptautiskajā sistēmā;

114. norāda, ka attiecībā uz kultūras apmaiņas un daudzveidības sekmēšanu trešo valstu tirgu pieejamība ir atkarīga no daudzām tarifu un beztarifu barjerām, kuras līdz ar izplatīšanas un izmantošanas tīklu nedrošību rada šķēršļus Eiropas kultūras reālai klātbūtnei;

115. uzsver, ka kultūras un radošajām nozarēm ir liels potenciāls starptautiskajā tirdzniecībā, un uzskata, ka šo nozaru nozīme netiek pietiekami novērtēta, jo grūti ir apkopot datus;

116. aicina Komisiju, ņemot vērā divpusējo tirdzniecības nolīgumu izplatību, iesniegt Parlamentam skaidru, visaptverošu stratēģiju par šiem nolīgumiem pievienotajiem kultūras sadarbības protokoliem, lai Eiropas sadarbības piedāvājumu pielāgotu KRN vajadzībām un specifiskajām iezīmēm partnervalstīs atbilstoši saistībām PTO un UNESCO konvencijas būtībai un tekstam;

117. aicina dalībvalstis un Komisiju palielināt kultūras un radošo produktu un pakalpojumu eksportu un uzlabot Eiropas KRN pamanāmību ārpus ES;

o

o         o

118. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

http://unesdoc.unesco.org/images/0014/001429/142919e.pdf

(2)

OV L 201, 25.7.2006., 15. lpp.

(3)

OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

(4)

OV L 372, 27.12.2006., 1. lpp.

(5)

OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.

(6)

OV C 81 E, 15.3.2011., 16. lpp.

(7)

OV C 76 E, 25.3.2010., 16. lpp.

(8)

OV C 247 E, 15.10.2009., 32. lpp.

(9)

OV C 247 E, 15.10.2009., 25. lpp.

(10)

OV C 125 E, 22.5.2008., 223. lpp.

(11)

http://ec.europa.eu/culture/our-policy-development/doc/CONS_NATIVE_CS_2009_08749_1_EN.pdf

(12)

http://unesdoc.unesco.org/images/0011/001114/111428mo.pdf

(13)

OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

Ar Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu ir īstajā laikā rosināts sākt diskusijas par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu, un tajā oficiāli ir atzīta šīs jomas saimnieciskā un sociālā nozīme. Eiropas Savienībā un kopš 20. gadsimta 90. gadiem ir bijis straujš kultūras un radošo nozaru (KRN) uzplaukums, vērtējot gan darbvietu veidošanu, gan ieguldījumu IKP.

Ar globalizāciju saistītie izaicinājumi un digitālā laikmeta sākšanās rada jaunas un nozīmīgas iespējas šo nozaru attīstībai, un minētie faktori var palielināt šo nozaru izaugsmes un darbvietu veidošanas potenciālu, kas vēl lielā mērā nav izmantots. Lai KRN aktivizētu kultūras daudzveidību, sociālo un teritoriālo kohēziju, izaugsmi un nodarbinātību, ir nepieciešami stratēģiski ieguldījumi. Tāpēc ir jāievieš atbilstīgi pasākumi, jāpalīdz KRN attīstīties vietējā un reģionālajā vidē un sākt veidot radošu tautsaimniecību, kā stimulu izmantojot KRN ietekmi plašā sociāli ekonomiskā kontekstā. Patiešām, jo piesātinātāks būs Eiropas audiovizuālā satura digitālais piedāvājums, jo Eiropas identitāti apliecinošais saturs padarīs kultūru daudzveidīgāku. Turklāt, tā kā radošai nozarei ir liela nozīme vietējā, reģionālā un valsts līmenī, tā jūtami veicina informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstību.

Ņemot to vērā, ir jāpanāk Kopienas mēroga strauja attīstība, kas spētu stimulēt kultūras un radošās nozares. Šā iemesla dēļ minētajās nozarēs ir jāizveido novatoriski saimnieciskie modeļi un tajās jāizmanto jauni likumīgi tiešsaistes pakalpojumu piedāvājumi. Tāpēc ļoti svarīgi ir izveidot īstu tiešsaistes satura un pakalpojumu vienoto tirgu, ieviest konkrētus pasākumus, lai palielinātu KRN nozīmi gan inovāciju, gan strukturālo izmaiņu stimulēšanā, apvienot reģionālajā, valstu un Eiropas līmenī iesaistītās personas un veidot jaunus produktus un pakalpojumus, kas rada izaugsmi un darbvietas.

Eiropā kultūras nozare ir ļoti nozīmīga, un tā piesaista iedzīvotājus, uzņēmumus un ieguldījumus. Tādējādi tā izceļ Eiropu kā dinamisku un stimulējošu vietu, kurā ir labi dzīvot un strādāt. Ir skaidrs, ka aktīva un augoša kultūras nozare ir būtisks faktors, lai sekmīga būtu Eiropas radošā tautsaimniecība, kuras pamatā ir zināšanas. Kultūras nozare piesaista arī kvalificētas un radošas personas. Patlaban tiek atzīts, ka KRN ir arī nozīmīgs stimuls saimnieciskajām un sociālajām inovācijām daudzās citās nozarēs.

Laikā, kad daži mūsu starptautiskie partneri jau plaši izmanto KRN daudzveidīgos resursus, Eiropas Savienībai vēl tikai jāizstrādā stratēģija, kurā būtu noteikts, ka ES tautsaimniecības potenciāla un radošuma, kā arī sabiedrības vienotības pamatā ir priekšrocības kultūras jomā.

Vērtējot no šāda viedokļa, Zaļā grāmata vēl jāpilnveido. Lai varētu pilnībā īstenot KRN dubulto kultūras un saimniecisko potenciālu, šajās nozarēs jāpalielina eksperimentēšanas un jaunrades kapacitāte, kā arī jāizmanto prasmju pienācīga kombinācija un finansējuma pieejamība. Radoša tautsaimniecība padara kultūras profesionāļus par zināšanu sabiedrības virzītājspēku, un viņi rada saimniecisko attīstību un sociālo harmoniju. Mūsu valstu tautsaimniecību pamatā aizvien biežāk ir nemateriālie pakalpojumi, tāpēc kultūras un radošās nozares rada lielāku radošo pievienoto vērtību. Ilgtspējīgu izaugsmi īpaši veicina ilgtermiņa ieguldījumi Eiropas radošajā potenciālā.

Prioritāte ir īsta iekšējā tirgus izveidošana, lai paplašinātu nodarbinātību un sociālo kohēziju, kā arī sasniegtu noturīgu saimniecisko izaugsmi, ar kuru Eiropas Savienība kļūtu par pasaulē pašu konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto tautsaimniecību un kuru papildinātu darbvietu kvantitatīva un kvalitatīva uzlabošanās. Tāpēc ir jāatzīst visas kultūras nozares īpašais raksturs un noteikti jāņem vērā Eiropas noteikumi par starptautisko tirdzniecību, iekšējo tirgu, konkurenci un nodokļiem.

Kultūras un radošajām nozarēm ir raksturīgs duālisms (tas padara tās atšķirīgas no jebkuras citas nozares), proti, ņemot vērā šo nozaru ieguldījumu nodarbinātībā, izaugsmē un labklājības radīšanā, tās ir saimnieciskas, taču, ņemot vērā kultūras un radošās darbības, kas veicina iedzīvotāju sociālo un kulturālo attīstību un integrāciju, tām pirmām kārtām ir kultūras raksturs. Eiropas Savienībā kultūras un valodu daudzveidības, plurālisma, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā, kā arī kultūras pieejamības demokratizācijā un starpkultūru dialoga sekmēšanā liela nozīme ir šīm nozarēm, kas veicina radošumu un rada jauninājumus, lai uzlabotu izplatīšanu un producēšanu. Šajā sakarībā Eiropas kultūras daudzveidības saglabāšanas obligāts priekšnosacījums ir jaunradi atlīdzināt taisnīgi, pamatojoties uz intelektuālā īpašuma tiesībām.

Jāveicina arī mobilitāte un teritoriju pievilcība. Mākslinieku, kultūras jomā strādājošo praktiķu un darbu mobilitātes sekmēšana ir viens paņēmiens, kas Eiropas kultūras un radošajās nozarēs palīdz vietējā mēroga darbību izvērst valsts mērogā. Lai to panāktu, nepieciešams ar Eiropas profesionāļiem veidot līdzsvarotas partnerības, kurām pamatā ir regulāru konsultāciju pasākumi, kas palīdz sekot strauji mainīgajai nozarei, novērst mobilitātei traucējošos šķēršļus un nodrošināt izstrādāto līdzekļu uzraudzību visos līmeņos.

Eiropas Savienībai jāīsteno pasākumi radošās nozares atbalstam. Ir ļoti vēlams, lai Zaļās grāmatas ierosinājumi īsā un vidējā termiņā pārtaptu par konkrētiem Eiropas līmeņa sasniegumiem, piemēram, ieviešot nodokļus, kas pielāgoti kultūras precēm un pakalpojumiem tiešsaistē, un iespēju izmantot EIB un EIF piedāvātos finansēšanas pasākumus. Lai KRN tiešām pilnībā izmantotu savu stimulējošo potenciālu, ir jāievieš finansēšanas iespējas, ko papildina atbilstoša kultūras nozaru īpatnību ekspertīze un pielāgota nodokļu politika.

Visbeidzot, lai īstenotu kultūras un radošo nozaru potenciālu, būtiski ir attīstīt it īpaši māksliniecisko un kultūras izglītību, teritorializāciju, partnerību ar vietējām iestādēm, jaunradi un radošumu, zinātības nodošanu, finansējumu, publiskā un privātā sektora partnerības un labas prakses apmaiņu. Ir jāveido kultūras un radošo nozaru sacensība, atgādinot šajā ziņā ņemt vērā katras šīs atsevišķās nozares īpatnības un to, ka katrai vajadzīgi diferencēti atbalsta mehānismi.


Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums (26.1.2011)

Kultūras un izglītības komitejai

par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu

(2010/2156(INI))

Atzinumu sagatavoja: William (The Earl of) Dartmouth

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka kultūras un radošo nozaru (KRN) preču un pakalpojumu tirdzniecības attīstība ir nozīmīgs kultūru, attīstību un demokrātiju ietekmējošs faktors un tajā pašā laikā ekonomikas izaugsmes un darba vietu radīšanas stimuls Eiropā un pasaulē; konstatē, ka saskaņā ar aplēsēm pēdējos desmit gados pasaulē tirdzniecība ar KRN precēm un pakalpojumiem ir gandrīz dubultojusies;

2.  uzsver, ka atbilstoši stratēģijai „ES 2020” regulatīvā sistēma būtu jāizmanto, lai KRN jomā veicinātu ne tikai jaunradi, inovāciju un stabilas darbvietas, bet arī ES dalībvalstu un nozaru sadarbību šajā jomā;

3.  uzsver, ka kultūras un radošajām nozarēm ir liels potenciāls starptautiskajā tirdzniecībā, un uzskata, ka šo nozaru nozīme netiek pietiekami novērtēta, jo grūti ir apkopot datus;

4.  ir stingri pārliecināts, ka liberālāka tirdzniecība KRN jomā nav panaceja un ka šajā jomā tirdzniecības noteikumiem jāatšķiras no tiem, ko izmanto pamatprecēm; atzīmē, ka KRN preču un pakalpojumu tirdzniecības jomā pasaulē joprojām dominē rūpnieciski attīstītās valstis, un uzskata, ka Komisijai būtu jāizvirza jaunas iniciatīvas, lai palīdzētu risināt šo problēmu; uzskata, ka kultūras un radošajām nozarēm ir potenciāls, ko veltīt to Eiropas reģionu un pilsētu ekonomikas atdzīvināšanai, kuru tirgi, kam pamatā ir tradicionālo vietējo amatniecības ražojumu izgatavošana un tirdzniecība, ir saimnieciski panīkuši negodīgas konkurences dēļ, kuru rada ekonomiski strauji augošās valstīs ražotas preces;

5.  atgādina, ka intelektuālā īpašuma tiesību efektīvai aizsardzībai nepieciešams rūpīgi sabalansēt tiesību subjektu intereses ar plašas sabiedrības interesēm, lai nodrošinātu ES vadošo lomu uz zināšanām balstītā ekonomikā, un ka aizsardzība būtu jāpiemēro atšķirīgi atkarībā no tā, vai tās ir vismazāk attīstītās un jaunattīstības valstis vai konkurenti industriālajās valstīs; uzskata, ka Eiropas KRN pienācīga darbība ir atkarīga no šāda līdzsvara atrašanas, lai turpinātu uzņēmumu, mākslinieku un radītāju jaunrades stimulēšanu; šajā nolūkā Eiropas Savienībai ir jāizstrādā tādi tiesību akti par autortiesībām jaunajā tehnoloģiju laikmetā, kuri atbilstu prasībām par personas brīvībām; joprojām uzskata, ka starptautiskā sadarbība ir vienīgais veids, kā apkarot pirātismu, preču viltošanu un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus;

6.  atzīmē, ka Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem būtu jāpaplašina, aptverot citus KRN jomas virzienus;

7.  norāda, ka galvenais autortiesību mērķis ir aizsargāt patiesos autorus un radītājus un ka autortiesību aizsardzība nedrīkstētu apdraudēt pamattiesības;

8.  pilnībā atbalsta vērienīgāku ES politikas virzienu izstrādi, kā arī ES dalībvalstu savstarpēji izdevīgas un brīvprātīgas sadarbības attīstību KRN jomā, ņemot vērā UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;

9.  atzīmē, ka e-komercija un internets attīstās ļoti ātri, tehnoloģiju paaudzēm mainoties straujā tempā, un tāpēc uzskata, ka būtu jācenšas Savienības regulatīvo rīcību saskaņot ar pašreizējām prasībām sociālajā un tirdzniecības jomā, lai regulējums nekļūtu bezjēdzīgs atpalicības dēļ un nekavētu īstenot ES dalībvalstu KRN potenciālu;

10. atzīmē, ka internets attīstās dabiski ar aizvien īsākiem tehnoloģiju dzīves cikliem, un tāpēc uzskata, ka jebkura iniciatīva, kuras mērķis ir infrastruktūras attīstību kontrolēt, neradot alternatīvus uzņēmējdarbības modeļus, vienmēr atpaliks vismaz par vienu paaudzi un, iespējams, traucēs ES dalībvalstu KRN izaugsmi;

11. uzsver, ka UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ir vissvarīgākā kā būtisks instruments, ar kuru nodrošināt, ka kultūras un radošo preču un pakalpojumu starptautiskās tirdzniecības jēdziens „kultūras izņēmums” tiek ievērots PTO starptautiskajā sistēmā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.1.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

7

1

19

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Kader Arif, Daniel Caspary, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Metin Kazak, Bernd Lange, David Martin, Emilio Menéndez del Valle, Vital Moreira, Cristiana Muscardini, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Keith Taylor, Iuliu Winkler, Jan Zahradil, Pablo Zalba Bidegain, Paweł Zalewski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

George Sabin Cutaş, Mário David, Jörg Leichtfried, Miloslav Ransdorf, Michael Theurer

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Patrice Tirolien


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums (8.12.2010)

Kultūras un izglītības komitejai

par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu

(2010/2156(INI))

Atzinumu sagatavoja: Karima Delli

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.     tā kā kultūras un radošās nozares ir svarīga Eiropas tautsaimniecības daļa, tajās jau tagad ir nodarbināti aptuveni 5 miljoni personu un tā kā tās ir nozares ar lielu potenciālu pienācīgu, kvalitatīvu un nepārvietojamu darbvietu veidošanā, jo šajā jomā inovācijas izraisa daudzkārtīgu efektu; tā kā kultūras un radošajām nozarēm ir būtiska nozīme to mērķu īstenošanā, kurus Eiropas Savienība stratēģijā „Eiropa 2020” noteikusi nodarbinātības veicināšanai un tādas sabiedrības attīstībai, kura balstīta uz zināšanām un jauninājumiem, jo īpaši ar iniciatīvām par jaunām darbvietām un rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā; tā kā šajā nolūkā ir jāveido vide, kas labvēlīga šo nozaru attīstībai, kuras sekmē kultūras identitātes un dažādības veicināšanu vietējā vai reģionālā mērogā, nodarbinātības un kvalitatīvu prasmju pilnveidošanu, konkurētspēju, palielina teritoriju un dabas vai kultūras mantojuma vērtību un veicina tehnoloģisko inovāciju;

B.     tā kā jo īpaši neaizsargātākām personām zināšanu un radošā satura pieejamība ir ļoti svarīgs pamattiesību princips, piemēram, attiecībā uz kultūras daudzveidības ievērošanu;

C.     tā kā radošums ir atkarīgs no pašreizējo zināšanu, darbu un radošā satura pieejamības;

D.     tā kā autortiesību izņēmumu nesaskaņošana bremzē uz zināšanām balstītu preču un pakalpojumu apriti visā Eiropā un jaunu darbvietu radīšanu inovatīvajās nozarēs nemitīgi mainīgā tehnoloģiskā vidē;

E.     tā kā kultūras un radošo nozaru darbinieku lielā dažādība — amatieri, brīvprātīgie, algotie darbinieki, izrādēs epizodiski nodarbinātas personas, individuālie uzņēmēji utt. — un viņu darba stils apliecina Eiropas bagātību, kas ir jāaizsargā, vienlaikus nodrošinot šo darbinieku nediskrimināciju, viņu iespējas īstenot darba tiesības un sociālās tiesības, lai garantētu taisnīgu un regulāru atalgojumu, kā arī samazinātu viņu nestabilo stāvokli,

1.      uzstāj, ka jāsamazina nevienlīdzība, ar kuru sastopas kultūras un radošo nozaru darbinieki, jānovērš nestandarta līgumu izplatība un diskriminācija šajās nozarēs, jo īpaši atalgojuma, kā arī darba tirgus pieejamības, sociālā nodrošinājuma, bezdarba pabalstu un grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ziņā, un jānodrošina ieņemamā amata un kvalifikācijas atbilstība; prasa Komisijai un dalībvalstīm izvērtēt, kādas izmaiņas būtu jāizdara, lai sociālā nodrošinājuma sistēmas pielāgotu kultūras un radošo nozaru darbinieku īpašajām vajadzībām, tajā pašā laikā nodrošinot, ka kritēriji atbilst ģeogrāfiskās mobilitātes prasībām, un ņemot vērā šajās nozarēs biežos darba attiecību pārtraukumus; prasa Komisijai un dalībvalstīm aktivizēt kultūras un izglītības darbinieku un uzņēmēju sadarbību, lai atvieglotu jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu iekļaušanos darba tirgū;

2.      uzskata, ka būtiski ir visu uzmanību pievērst īpašajiem darba apstākļiem, kādi ir darbiniekiem, kas strādā zināšanu, radošajās un kultūras nozarēs, kuru nozīme Eiropas ekonomikas jaunradē tiek pamatoti uzsvērta, taču netiek pietiekami ņemtas vērā īpatnības un iezīmes, kas saistītas ar mobilitāti un šīm profesijām raksturīgajiem darba pārtraukumiem; tāpēc aicina Komisiju vairāk iedziļināties šajos aspektos un iesniegt tiem veltītu priekšlikumu;

3.      uzsver, ka kultūra ir vispārējas nozīmes pamatkapitāls, kas nepieciešams Eiropas izaugsmei visās tās dimensijās, kā arī nacionālisma un citu šķēršļu pārvarēšanai; ir pārliecināts, ka Savienībai kultūras un radošās nozares jāatbalsta ar programmām un garantijas fondiem, kas šīm nozarēm paredzēti;

4.      norāda, ka kultūras un radošajās nozarēs notiek nemitīga pilnveidošanās, kam raksturīga strauja attīstība, kā arī informātikā un saziņā izmantoto digitālo tehnoloģiju globāla izplatība;

5.      prasa Komisijai un dalībvalstīm, lai tās sniedz reālu atbalstu mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs Eiropā; uzstāj, ka jāīsteno politika, kas veicina darbvietu saglabāšanu un radīšanu šajos uzņēmumos, ņemot vērā, ka kultūras un radošajās nozarēs uzņēmumi lielākoties ir šādi, kā arī prasa vienkāršot iespējas šiem uzņēmumiem saņemt finansējumu, īpaši mikrokredītus;

6.      norāda, ka kultūras un radošās nozares bieži palīdz stimulēt vāju vietējo tautsaimniecību, tādējādi veicinot jaunu saimniecisko darbību veidošanos un radot jaunas darbvietas, kas savukārt atbalsta Eiropas reģionu attīstību kopumā;

7.      prasa Komisijai ņemt vērā un atzīt kultūras dienestu, bezpeļņas organizāciju un privāto iniciatīvu darbību, kas palīdz veidot solidāru radošu ekonomiku; prasa Komisijai un dalībvalstīm veicināt un nostiprināt labu praksi, kas padara kultūru un radošo saturu pieejamāku jauniešiem neatkarīgi no viņu statusa (students, māceklis, stažieris, darba meklētājs utt.) un neaizsargātākām personām, ieviešot, piemēram, samazinātus tarifus, kultūras pasākumu čekus vai bezmaksas kultūras pasākumus;

8.      uzskata, ka Zaļajā grāmatā ierosinātajā kultūras un radošo nozaru sarakstā ir jāiekļauj mode, kā arī kultūras un ilgtspējīgais tūrisms — divas nozares, kuras ir izteikti radošas un kurām raksturīgs uzņēmējdarbības gars, kam ir liela nozīme no Eiropas tautsaimniecības un starptautiskās konkurētspējas viedokļa;

9.      uzskata, ka ir jāuzlabo kultūras un radošajās nozarēs strādājošo darbinieku zināšanas, spējas un profesionālās izaugsmes perspektīvas, un mudina dalībvalstis veicināt mūžizglītības programmas, kam ir šāds mērķis;

10.    uzsver radošās nozares ietekmi uz nodarbinātību Savienībā un darba attiecību nestandarta raksturu, kāds ir šajā nozarē salīdzinājumā ar algotu darbu;

11.    vērš uzmanību uz to, ka radošajā nozarē liela darba daļa tiek veikta, darba attiecībām nepastāvot, proti, vai nu neatkarīga darba ņēmēja, vai arī mazā uzņēmēja statusā, un ka šī īpatnība jūtami ietekmē nozares darbinieku sociālo nodrošinājumu un aizsardzību;

12.    prasa Komisijai atbalstīt mobilitāti, kuras mērķis ir kultūras un radošo nozaru profesionāļu, tostarp jauno uzņēmēju, mācīšanās; atbalsta Eiropas Savienības un dalībvalstu iniciatīvas par mobilitāti, jo īpaši tās, kuras attiecas uz studentiem, mācekļiem, stažieriem un radošiem jauniešiem — gan jau diplomētiem, gan tiem, kas vēl mācās — , un kuru mērķis ir veicināt ideju un labas prakses apmaiņu un uzlabot jauniešu valodas prasmes, kā arī atbalsta mākslinieku namu un darbnīcu veidošanu, prasa Eiropas Savienībai un dalībvalstīm likvidēt personu pārvietošanās brīvības un vīzu iegūšanas ierobežojumus, jo īpaši saistībā ar Savienības mākslinieku apmaiņu un prasa arī izvērtēt personu apmaiņas programmu īstenošanas iespējas šajā jomā starp ES valstīm un trešām valstīm, ievērojot gan tiesību aktus par ieceļošanu, gan noteikumus par cilvēku tirdzniecības novēršanu; prasa Komisijai pastiprināt cīņu ar šķēršļiem, kas kavē pārvietošanās brīvību Savienības iekšienē;

13.    aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt izpildītājmāksliniekiem, autoriem un radošajiem māksliniekiem īpašu profesionālo statusu, paredzot nosacījumus atbilstošos reglamentējošos noteikumos, kas attiecas uz sociālo aizsardzību, nodarbinātības atbalstu, iespēju iegūt oficiāli atzītu vai neoficiālu izglītību; uzskata — tā kā izpildītājmākslinieki, autori un radošie mākslinieki darbojas kultūras un radošajās nozarēs, jāpalīdz viņiem pilnībā īstenot viņu potenciālu;

14.    prasa ar piemērotiem līdzekļiem novērst lielo atpalicību, kas kultūras un radošajās nozarēs joprojām ir raksturīga sieviešu profesionālajai situācijai un atalgojumam;

15.    uzsver tādas izglītības priekšrocības, kura civilizācijas un tehnikas vēstures teorētiskās zināšanas ar lietišķo māksliniecisko jaunradi un kultūras vērtību pārvaldību uzņēmumos, darbnīcās u. c. apvieno tādējādi, ka paaugstina gan teorētisko, gan praktisko kvalifikāciju;

16.    prasa Komisijai veicināt pētniecību un partnerības programmas, kas kopīgas kultūras un radošajām nozarēm, no vienas puses, un izglītības un profesionālās izglītības nozarei, kā arī mūžizglītības nozarei, no otras puses, lai sniegtu iedzīvotājiem radošās un starpkultūru saskarsmes prasmes, atvieglotu jauno tehnoloģiju un jauno radošo līdzekļu izmantošanu māceklībā, pastiprinātu mūžizglītību, jo īpaši izmantojot Eiropas Sociālo fondu šajā jomā, kurā notiek nozīmīgas tehnoloģiskas izmaiņas, un arī pretēji — inovāciju kultūras un radošajās nozarēs veicināt, izmantojot pētniecību un izglītību; uzsver, ka māceklība un starpkultūru saskarsmes prasmes palīdz iedzīvotājiem izprast citas kultūras un tādējādi veicina sociālo integrāciju;

17.    uzsver, ka jāapmainās ar informāciju un labu praksi, jāpastiprina profesionālās izglītības piedāvājums, jo īpaši digitālajās tehnoloģijās un uzņēmumu pārvaldībā, jāpilnveido jaunās prasmes un jāsekmē mūžizglītība, piemēram, atvieglojot iespējas izmantot pašreizējās Eiropas programmas un fondus, tādējādi kultūras un radošo nozaru darbiniekiem, kurus ļoti tieši skar saimnieciskās un tehnoloģiskās izmaiņas, palielinot iespējas iegūt pienācīgas kvalitātes darbu, nostiprinot viņu prasmes un panākt to atzīšanu;

18.    atgādina, ka mūsu kultūras mantojuma un tautsaimniecības pamatā ir mākslinieciskie amati un ka tāpēc, izmantojot attiecīgo zināšanu un prasmju tālāknodošanas mehānismus, ir jānodrošina to pārmantojamība, kā Eiropas Parlaments ir uzsvēris 2008. gada 10. aprīļa rezolūcijā par kultūras nozarēm Eiropā;

19.    prasa Komisijai veicināt tādu brīvo programmatūru un atvērto standartu izmantošanu, izplatīšanu un pilnveidošanu, kuriem raksturīgs inovācijas, radošuma, zināšanu izplatīšanas un darbvietu radīšanas potenciāls;

20.    uzsver, ka kultūras un radošajām nozarēm ļoti svarīga ir īpaša profesionālās izglītības politika, kurā ir ņemta vērā gan oficiāli atzīta, gan neformāla māceklība, kura turpinās kā nepārtraukta mūžizglītība un kuru īsteno, izmantojot arī palīdzību šīs jomas izglītības iestādēm;

21.    aicina Komisiju vērsties pie dalībvalstīm, lai papildinātu profesionālo diplomu un mācību programmu savstarpējās atzīšanas sistēmu, jo īpaši tajās jomās, kur raksturīgas jaunās prasmes, kas ir pieprasītas kultūras un radošo nozaru jomā;

22.    prasa sniegt vislielāko atbalstu, lai veicinātu mākslinieku un kultūras profesionāļu mobilitāti, kas sekmē jaunu nodarbinātības perspektīvu un iespēju piedāvājumus;

23.    atbalsta pašreizējo Eiropas fondu un programmu (piemēram, mikrofinansēšanas instrumenta) izmantošanu kultūras un radošo nozaru mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu attīstībai, lai optimizētu atbalstu uzņēmumiem, padarot pieejamāku informāciju par finansējuma iespējām, kā arī vienkāršojot attiecīgā pieprasījuma procedūru;

24.    prasa Komisijai, lai tā aicina dalībvalstis atbalstīt māksliniecisko izglītību un radošumu; aicina Komisiju jo īpaši apvienot pašreizējās programmas, tostarp Erasmus, Comenius un MEDIA, budžetā ieviešot pozīcijas, kas paredzētas māksliniekiem, mākslas skolu studentiem un pasniedzējiem, jauniem radošiem profesionāļiem un ko izmantotu apmaiņai, kūrēšanai, mobilitātei vai dzīvesvietas nodrošināšanai;

25.    aicina Komisiju atbalstīt ieguldījumus Eiropas programmās —  tostarp bezpeļņas programmās —, kas paredzētas kultūras un radošajām nozarēm, piešķirot tām apropriācijas un definējot šīs programmas kā specifiskas, programmai MEDIA līdzīgas; prasa, lai Komisija paredz arī īpašus noteikumus par esošo resursu, tostarp Eiropas Sociālā fonda izmantošanu;

26.    prasa dalībvalstīm veicināt tādu pārvaldības, darījumu un uzņēmējdarbības mācību pieejamību, kas paredzētas konkrēti kultūras un radošo nozaru profesionāļiem, lai viņi apgūtu saziņas un uzņēmējdarbības prasmes, kuras vajadzīgas nemitīgi mainīgā sociālekonomiskajā vidē;

27.    mudina dalībvalstis panākt atbilstošu sociālās aizsardzības līmeni un pietiekamu iztikas minimumu, jo īpaši bezdarba, veselības apdrošināšanas un grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma jomā, lai tas būtu tāds pats kā visiem citiem darba ņēmējiem noteiktais, kā arī izvērtēt īpašus stimulējošus un aktīvus nodarbinātības politikas pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu ienākumu nepārtrauktību gadījumā, ja ticis zaudēts oficiāls darbs kultūras jomā vai radošajās nozarēs, un veicinātu gan indivīdu, gan sabiedrības emancipāciju; turklāt uzskata, ka piemērots instruments šāda sociālās aizsardzības līmeņa garantēšanai varētu būt minimālais ienākums un ka būtu arī lietderīgi to sasaistīt ar mācību turpināšanu;

28.    aicina Komisiju veicināt Starptautiskās Darba organizācijas pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu un nodrošināt pienācīgus darba apstākļus, lai samazinātu sociālo nevienlīdzību, novērstu diskrimināciju, kā arī kultūras un radošajās nozarēs uzlabotu drošību un veselības aizsardzību darbā;

29.    uzsver, ka, cenšoties panākt sociālo un teritoriālo kohēziju, kultūras un radošās nozares bieži vien palīdz pārorientēt nīkuļojošu vietējo tautsaimniecību, radīt labākus apstākļus jaunu saimniecisko aktivitāšu radīšanai, izveidot jaunas un stabilas darbvietas, kā arī palielināt Eiropas reģionu un pilsētu pievilcību;

30.    lai radošajās nozarēs nodrošinātu darbvietu saglabāšanu, aicina Komisiju rūpēties par to, ka darbu aizsardzība pret pirātismu ir pietiekoša; ņemot vērā šajā nozarē jau zaudētās darbvietas un apdraudējumus nākotnē, uzskata, ka personisko tiesību jomā ir jāpanāk pietiekoša aizsardzība, kas Eiropā nodrošina šīs nozares darbvietu saglabāšanu;

31.    atzīst arī to, ka liela nozīme ir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un efektīvai šo tiesību pārkāpumu risināšanai; uzskata, ka šie pārkāpumi jo īpaši apdraud nozares pastāvēšanu, pat ja intelektuālā īpašuma tiesības garantē ienākumus un nodarbinātību radošajās un kultūras nozarēs;

32.    atzīst, ka svarīga ir izglītība, lai rosinātu uzņēmējdarbības garu šajā nozarē.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.12.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Jean-Luc Bennahmias, Mara Bizzotto, Milan Cabrnoch, David Casa, Derek Roland Clark, Sergio Gaetano Cofferati, Marije Cornelissen, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Richard Falbr, Ilda Figueiredo, Pascale Gruny, Thomas Händel, Marian Harkin, Roger Helmer, Nadja Hirsch, Vincenzo Iovine, Liisa Jaakonsaari, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jean Lambert, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Vilija Blinkevičiūtė, Edite Estrela, Julie Girling, Sergio Gutiérrez Prieto, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Antigoni Papadopoulou, Evelyn Regner, Birgit Sippel, Csaba Sógor


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums (10.2.2011)

Kultūras un izglītības komitejai

par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu

(2010/2156(INI))

Atzinumu sagatavoja: Ivo Belet

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst, ka kultūras un radošās nozares (KRN), kurās ir nodarbināti 5 miljoni iedzīvotāju un kuras nodrošina 2,6 % no ES IKP, ir vienas no galvenajām ES izaugsmes veicinātājām, radot jaunas darba vietas, būtiski ietekmējot globālās vērtību ķēdes, veicinot jauninājumus, sniedzot pievienoto vērtību kā sociālās kohēzijas faktors un darbojoties kā efektīvs līdzeklis cīņā pret pašreizējo ekonomikas lejupslīdi;

2.  aicina Komisiju pielikt pūles, lai labāk definētu KRN nolūkā padziļināti analizēt to ietekmi uz ilgtermiņa izaugsmi un konkurētspēju pasaulē un vairāk veicināt īpašu nozares iezīmju atzīšanu;

3.  uzsver, cik svarīgi ir ātri un sekmīgi īstenot digitālās programmas iniciatīvu, lai KRN varētu pilnībā izmantot visas iespējas, ko sniedz plaši pieejami un ātri platjoslas pakalpojumi un jaunās bezvadu tehnoloģijas, un veiksmīgi pielāgoties šīm iespējām;

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt KRN plašākas iespējas izmantot tiešsaistes tirgus un mudināt radošo profesiju pārstāvjus izmantot digitālo vidi;

5.  uzsver, ka ir svarīgi radīt apstākļus vienlīdzīgai piekļuvei jaunām platformām un aprīkojumam un nodrošināt savietojamību un standartus, un aicina Komisiju sekmēt platformu savietojamību, izstrādāt standartus, kas palīdzētu izveidot jauninājumiem labvēlīgu tirgu, un izvairīties no tādu sistēmu izmantošanas, kuras varētu ierobežot pieeju daudzveidīgam saturam;

6.  aicina Komisiju saistībā ar digitālo programmu palīdzēt KRN aktīviem MVU atrast konkurētspējīgus, patērētājam draudzīgus un inovatīvus tiešsaistes uzņēmējdarbības modeļus, kas pamatotos uz līdzfinansējumu un riska sadali starp KRN un starpniekiem;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt stimulus valsts un privātām investīcijām KRN, kuru mērķis ir izstrādāt un izveidot viegli pavairojamas tehnoloģijas, lai uzlabotu energotaupību un energoefektivitāti;

8.  aicina izveidot patiesu Eiropas radošo vienoto tirgu, kas mudinātu KRN paplašināties un sasniegt plašāku iespējamo klientu loku, ļautu KRN izstrādāt jaunas ilgtermiņa stratēģijas radošās darbības, izplatīšanas un izmantošanas jomā, kā arī veicinātu kultūras nozarē aktīvu personu mobilitāti, apmaiņu un sadarbību, jo īpaši izveidojot KRN platformas;

9.  uzsver, ka ES jauninājumu politikai ir nozīme radošu MVU tehnisku, ekonomisku, sociālu un vides jauninājumu potenciāla izmantošanā un ka tajā ir jāņem vērā radošo nozaru būtiskā loma radošas un jauninājumiem atvērtas sabiedrības attīstībā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis neapgrūtināt MVU ar nevajadzīgām izmaksām un birokrātiju publiskā iepirkuma procedūrās;

10. uzsver, ka intelektuālā īpašuma tiesības ir būtisks līdzeklis radošiem uzņēmumiem un stimuls individuālai jaunradei un ieguldījumiem jaunradē; tādēļ prasa izveidot shēmas, kuru mērķis būtu palīdzēt KRN pielāgoties pārorientācijai uz digitālajām tehnoloģijām, izmantojot jaunus tiešsaistes pakalpojumus, kas pamatojas uz autoru tiesības veicinošām jaunām tiesību pārvaldības formām, piemēram, paplašinātām kolektīvo licenču sistēmām un viegli pieejamām vienotā centra sistēmām tiesību piešķiršanai; turklāt prasa izveidot līdzsvarotu tiesisku regulējumu, kas reglamentētu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un īstenošanu;

11. atzīst, ka finansējuma trūkums ir galvenais šķērslis izaugsmei daudziem uzņēmumiem, kas darbojas radošajās nozarēs; uzsver, ka steidzami nepieciešams finansējums radošu uzņēmumu iniciatīvām, lai stiprinātu šīs nozares; norāda, ka attiecībā uz KRN vispiemērotākās finansējuma formas ir riska kapitāla, privātā kapitāla, „biznesa eņģeļu” un mezonīna veida ieguldījumi; šajā sakarībā arī uzsver Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Investīciju fonda (EIF) iespējas atbalstīt radošo nozari, galvenokārt sniedzot atbalstu MVU;

12. iesaka izmantot Eiropas Radošo nozaru aliansi (ECIA), lai nodrošinātu platformu informācijas sniegšanai un konsultācijām par gatavību ieguldījumiem un ilgtermiņa uzņēmējdarbības stratēģijām un par aizdevumu, garantiju fondu un pārrobežu privāto ieguldījumu pieejamību, un aicina izpētīt iespēju izveidot radošo nozaru banku; turklāt atzīst tādu ES programmu kā programma jauninājumiem un konkurētspējai efektivitāti, veicinot finansējuma pieejamību MVU, un ierosina Komisijai izvērtēt iespēju izstrādāt līdzīgas īpašas programmas KRN vajadzībām;

13. atzinīgi vērtē to, ka Komisija stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvā „Inovācijas Savienība” ir apņēmusies izveidot Eiropas Dizaina līderības padomi, kas tiks aicināta gada laikā iesniegt priekšlikumus, lai stiprinātu dizaina nozīmi jauninājumu politikā;

14. norāda, ka kohēzijas fonds un struktūrfondi sniedz būtiskas finansējuma iespējas kultūrai, radošai darbībai un jauninājumiem visā ES; tomēr pauž nožēlu par to, ka kultūras un radošajās nozarēs strādājoši uzņēmumi līdz šim ir saņēmuši ierobežotu finansējumu no šiem fondiem; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju atvieglot finansējuma pieejamību ar šo instrumentu starpniecību, kā arī paaugstināt informētību un uzlabot informācijas kvalitāti par to, kas ir pieejams;

15. uzsver nepieciešamību izveidot labvēlīgāku fiskālo un ieguldījumu klimatu, kas ietvertu pašreizējo PVN noteikumu pārskatīšanu (tostarp attiecībā uz milzīgo atšķirību starp tiešsaistes un bezsaistes likmēm) un spēkā esošo nodokļu atvieglojumu shēmu darbības paplašināšanu;

16. ierosina izstrādāt pārrobežu kultūras veicināšanai un sadarbībai paredzētu rīcības programmu saistībā ar Eiropas brīvprātīgo kustības gadu;

17. aicina dalībvalstis un Komisiju veikt pasākumus, lai paaugstinātu ieguldītāju informētību par radošo nozaru ekonomisko vērtību un lielo potenciālu Eiropas ekonomikas konkurētspējas attīstīšanas jomā, piemēram, izstrādājot Eiropas līmeņa uzņēmējdarbības plāna pamatnostādnes radošiem un kultūras projektiem/pakalpojumiem/darbībai, kā arī īpašus darbības rādītājus, kas var vienkāršot šajā nozarē veikto ieguldījumu tehnisko un ekonomisko novērtējumu, ļaujot MVU izvairīties no nevajadzīgām izmaksām un birokrātijas;

18. uzsver kultūras un radošas kultūras nozīmi sabiedrībā un mūsu kopējā Eiropas identitātē, stiprinot vērtības, kas ir daļa no mūsu kolektīvās atmiņas un mantojuma;

19. uzsver, ka ir būtiski paplašināt Eiropas digitālo bibliotēku Europeana un izveidot to par Eiropas kultūras mantojuma, kolektīvās atmiņas un radošas darbības koordinācijas centru un izglītības, kultūras, jauninājumu un uzņēmējdarbības pasākumu sākumpunktu; norāda, ka viens no mūsu kultūras mantojuma un tautsaimniecības balstiem ir radošā apmaiņa un ka tādēļ, izmantojot attiecīgo zināšanu un prasmju tālāknodošanas mehānismus, ir jānodrošina to pārmantojamība;

20. uzsver tādu izglītības programmu nozīmi, kuru uzmanības centrā ir profesionālā izglītība, ideju un stāstījumu radīšana, e-prasmes, tehniskās, uzņēmējdarbības un tirgvedības prasmes, tostarp spēja izmantot sociālos tīklus, un darba ņēmēju prasmes; uzsver KRN, augstskolu, pētniecības centru, mākslas skolu un mākslas iestāžu spējas nodrošināt kopīgas mācību programmas un mūžizglības iespējas; tādēļ mudina dalībvalstis un reģionus radīt iespējas šādai sadarbībai, izstrādāt politikas virzienus, kas apvieno ieguldījumus infrastruktūrā ar ieguldījumiem cilvēkkapitālā, un apsvērt jauninājumu kuponu shēmu ieviešanu, lai palīdzētu MVU un personām, kas darbojas kultūras un radošajā nozarē, iegūt profesionālās iemaņas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

10.2.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Lena Ek, Ioan Enciu, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Romana Jordan Cizelj, Arturs Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Jaroslav Paška, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Badia i Cutchet, Antonio Cancian, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Yannick Jadot, Ivailo Kalfin, Bernd Lange, Mario Pirillo, Vladimír Remek, Silvia-Adriana Ţicău


Reģionālās attīstības komitejas atzinums (3.3.2011)

Kultūras un izglītības komitejai

par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu

(2010/2156(INI))

Atzinumu sagatavoja: Oldřich Vlasák

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka Zaļajā grāmatā ir konsekventi atzīts — kultūras un radošās nozares (KRN), kas nodrošina ievērojamu vietējās un reģionālās pievilcības daļu un redzējumu to ekonomiskai, sociālai un teritoriālai attīstībai, ir instruments, kas veicina vietējo un reģionālo attīstību, un norāda, ka lielākajā daļā dalībvalstu par nozarēm, kas norādītas saistībā ar KRN, jo īpaši par kultūru, pētniecību, izglītību, tūrismu un nodarbinātību, ir atbildīgas vietējās un reģionālās iestādes, un tādējādi būtu jāuzsver to svarīgā nozīme šajā sektorā;

2.  norāda, ka kultūras un radošo nozaru infrastruktūrai un objektiem ir būtiska nozīme lielu un mazāku pilsētu fiziskās vides attīstībā, investīcijām piemērotas vides radīšanā un jo īpaši kādreizējo rūpniecisko teritoriju rehabilitācijā un atdzīvināšanā un ka tajā pašā laikā kultūras mantojums dod pievienoto vērtību un piešķir individualitāti lauku teritoriju attīstībai un atjaunošanai, konkrēti, veicinot lauku tūrismu un palīdzot novērst šo teritoriju iedzīvotāju skaita samazināšanos; tāpat uzskata, ka tas ir ļoti nozīmīgs faktors saistībā ar kādreizējo rūpniecisko teritoriju rehabilitācijas stratēģijām, un arī politikā, ar kuru tiek definētas jaunas tūrisma sektorālās jomas, un tradicionālā tūrisma definīcijas pārskatīšanā; tādēļ uzskata, ka ar dažādu politikas jomu publisko iestāžu, MVU un attiecīgo pilsoniskās sabiedrības pārstāvju partnerību un ar valsts līmeņa, reģionālām un vietējām attīstības stratēģijām jāatbalsta jaunu kultūras un radošo nozaru izveide un līdzšinējo attīstība;

3.  uzskata, ka projekti, kuru pamatā ir KRN, spēj uzlabot ne tikai mazāk attīstītu reģionu strukturālo vidi, sniedzot ieguldījumu ES teritoriālajā kohēzijā un mazāk attīstītu reģionu strukturālās vides pilnveidošanā, bet spēj arī tieši veicināt konkurētspēju un nodarbinātību visos reģionos, ar inovācijas palīdzību jo īpaši MVU piedāvājot milzīgu potenciālu izaugsmei un darbvietu radīšanai; tādēļ aicina Komisiju, dalībvalstis, reģionus un vietējās iestādes, darot visu iespējamo, izmantot pašreizējās ES atbalsta programmas, piemēram, kohēzijas politiku un struktūrpolitiku, lauku attīstību kā daļu no kopējās lauksaimniecības politikas, Pētniecības pamatprogrammu, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu u. c., kā arī radīt jaunus projektus, kas veicinātu kultūras daudzveidību un radošumu (tostarp attiecībā uz reģionālajām valodām un kultūrām), konkurētspēju un inovāciju; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot esošos tehniskās palīdzības mehānismus, lai vietējā un reģionālā līmenī atbalstītu zināšanu iegūšanu par īstenošanas problēmām;

4.  uzsver, ka kultūrai ir svarīga nozīme attiecībā uz pārrobežu teritoriju ilgtspējīgu attīstību un ir informēts par to, ka KRN infrastruktūra un objekti var sekmēt teritoriālās kohēzijas sasniegšanu; uzskata, ka kultūras un radošuma veicināšana ir neatņemama daļa teritoriālajā sadarbībā, kas ir jānostiprina; aicina vietējā līmenī iesaistītās struktūras izmantot teritoriālās sadarbības programmas, lai izmantotu un apmainītos ar paraugpraksi KRN attīstībai; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot pieejamo zināšanu karti par pārrobežu un teritoriālās kultūras un radošās sadarbības praksi, vajadzībām un veiksmīgu pieredzi, iegūt specializētas zināšanas par kultūru, radošumu un pārrobežu teritorijām (jo īpaši tādās mazizpētītās jomās kā saikne starp kultūru, radošumu un ekonomiku) un izstrādāt pārrobežu stratēģijas kultūras mantojuma un resursu pārvaldībai;

5.  norāda — tā kā tīkla infrastruktūra, piemēram, ātrdarbīgs platjoslas un interneta pieslēgums, mazina atrašanās vietas neizdevīgumu, tā ir svarīgs priekšnosacījums KRN attīstībai, un ka tehnoloģija šajās nozarēs ir būtisks dzinulis; atzinīgi vērtē pamatiniciatīvās „Inovācijas Savienība” un „Digitālā programma Eiropai” iekļautos pasākumus, kuri paredzēti, lai pastiprinātu KRN katalizatora lomu inovāciju un strukturālo pārmaiņu jomā; un uzsver informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozīmi KRN, kā arī radošajā saiknē starp ieguldījumiem, tehnoloģijām, inovāciju, uzņēmējdarbību un tirdzniecību, un aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt jauno IKT pieejamību un izmantošanu kultūras un radošajā sektorā, atbalstīt platjoslas infrastruktūru un, Eiropā nodrošinot visaptverošu platjoslas sakaru pamatpārklājumu, lai ilgtermiņā nodrošinātu lauku teritoriju līdzsvarotu attīstību, arī tās apgādāt ar pietiekamiem ātrdarbīgiem un īpaši ātrdarbīgiem sakaru tīkliem un cita veida interneta pieslēgumu par izdevīgu maksu;

6.  norāda, ka svarīga nozīme KRN attīstībā ir mobilitātei, kas sagādā KRN nozarēm iespēju izvērsties ārpus vietējās un reģionālās vides, lai piekļūtu plašākam ES un pasaules tirgum; tādēļ atzīmē ES iniciatīvu, piemēram, pilsētu sadraudzības programmas un Leonardo da Vinci programmas nozīmi šādas mobilitātes veicināšanā; uzskata, ka Komisija varētu pievērst lielāku uzmanību pilsētu, pašvaldību un reģionu sadraudzības mehānismiem, kas jau daudzus gadus nodrošinājuši lielisku forumu sadarbībai kultūras un radošuma jomā un informācijas apmaiņai; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas vietējo un reģionālo iestāžu apvienībām veicināt modernas, kvalitatīvas sadraudzības iniciatīvas un apmaiņas, kurās iesaistīta visa sabiedrība, strādāt pie juridisko un administratīvo šķēršļu likvidēšanas un tādu iniciatīvu atbalstīšanas, kuru mērķis ir veicināt un pilnveidot mākslinieku, viņu darbu un kultūras jomas darbinieku mobilitāti;

7.  uzsver, ka Eiropas Kultūras galvaspilsētas iniciatīva tiek plaši atzīta par laboratoriju, kurā ar kultūras starpniecību notiek pilsētu attīstība, un aicina Komisiju sekmēt šo iniciatīvu un nodrošināt pareizus apstākļus paraugprakses nodošanai, sadarbībai kultūras jomā un pieredzes apmaiņas tīklu izveidošanai par KRN iespējām, kas dotu iespēju pilnībā izmantot šo sektoru potenciālu;

8.  iesaka Komisijai izvērtēt struktūrfondu un pašreizējo, kā arī turpmāko programmu ietekmi tādās jomās kā kultūra, pētniecība, tūrisms, audiovizuālie plašsaziņas līdzekļi, jaunatne, izglītība un apmācība, kā arī to, kādi faktori kavē vai ierobežo pieejamo apropriāciju izmantošanu, tādējādi mācoties no politiskas pieredzes un līdzšinējiem projektiem un pētījumiem, lai laikposmam pēc 2013. gada izstrādātu kohēzijas politiku, kas palīdzētu izmantot kultūras jomas, jo īpaši radošo nozaru, visu potenciālu, atzīstot arī spēcīga KRN sektora priekšrocības ES globālās konkurētspējas vairošanā, veidojot vidi, kurā tiek veicināts un atzīts radošums, inovācija un uzņēmējdarbība; mudina dalībvalstis — lai laikus varētu sākt dažādu valdības līmeņu dialogu — sarunās par tiesību aktiem un programmām, ko finansē no struktūrfondiem, attiecīgās reģionālās un vietējās iestādes iesaistīt jau no paša sākuma; uzsver, ka fondu struktūras vienkāršošanai un to noteikumu saskaņošanai jābūt turpmākās kohēzijas politikas pamatprincipam, jo ir jāpalielina attiecīgo struktūru administratīvā darbībspēja un jāizvairās potenciālos partnerus atturēt no dalības projektos;

9.  atgādina par Eiropas kultūras daudzveidību, jo īpaši par tās bagāto reģionālo valodu un kultūru mantojumu, norāda, ka KRN ir liela nozīme kā stratēģijas „Eiropa 2020” gudras izaugsmes pīlāram un šajā saistībā uzsver, cik svarīga nozīme ir pašvaldību un reģionu gudrai specializācijai; lai pilnībā izmantotu Eiropas radošo potenciālu un palielinātu konkurētspēju, radošiem uzņēmumiem ir jāveido starptautiski konkurētspējīgas kopas, kas pavērtu labākas iespējas savas idejas ieviest tirgū un pārvērst tās lietotājiem draudzīgā un pievilcīgā produktā, lai līdz 2020. gadam un pēc tam šajā jomā panāktu globālās konkurences priekšrocības; mudina Komisiju un dalībvalstis saskaņoti, lielākas efektivitātes panākšanai ņemot vērā vietējās un reģionālās vajadzības, resursus un priekšrocības, atbalstīt KRN iniciatīvas un produkciju kā jaunu darbvietu radīšanas un ekonomikas attīstības līdzekli;

10. atgādina, ka dinamisks MVU tīkls ir pamats tam, lai kultūras un izklaides nozare būtu daudzveidīga un augsti kvalitatīva; prasa kultūras un radošo nozaru projektu un pasākumu īstenošanā turpmāk lielāku nozīmi piešķirt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un privātajam kapitālam, jo īpaši veidojot publiskā un privātā sektora partnerības un maksimāli izmantojot EIB un EIF finanšu instrumentus, aizdevumu garantijas un veicinot riska kapitāla iesaistīšanu jaundibinātos inovatīvos KRN uzņēmumos; aicina Komisiju vienkāršot šo instrumentu darbības noteikumus, jo to pašreizējā sarežģītība ierobežo to izmantošanu; aicina dalībvalstis tos vairāk izmantot kā līdzekļus, lai uzlabotu projektu kvalitāti un palielinātu privāto dalībnieku, it īpaši MVU, dalību Eiropas projektos;

11. atzīstot KRN īpašo starpnozaru raksturu, aicina Komisiju sadarbībā ar Eirostatu turpināt darbu šīs nozares labākā definēšanā un rūpīgākā tās atspoguļošanā statistikas datos (izstrādājot jaunus modeļus un metodiku kvalitatīvo un kvantitatīvo datu apkopošanai, uzlabojot to salīdzināmību un vākšanas procesa kvalitāti);

12. aicina Komisiju turpināt atbalstīt, sekmēt un veicināt kultūras un radošo nozaru regulējuma attīstību, veicinot, lai tiktu izstrādāta kvalitatīvāka dalībvalstu un ES iestāžu sadarbības sistēma, kuras pamatā būtu pieredzes apmaiņa par atzīto praksi, un iesaka Komisijai saskaņā ar subsidiaritātes principu iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes Zaļās grāmatas turpmāko pasākumu procesā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.2.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Jean-Paul Besset, Alain Cadec, Salvatore Caronna, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Seán Kelly, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Michail Tremopoulos, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karima Delli, Karin Kadenbach, Andrey Kovatchev, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Patrice Tirolien, Derek Vaughan

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stanimir Ilchev


Juridiskās komitejas atzinums (1.3.2011)

Kultūras un izglītības komitejai

par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu

(2010/2156(INI))

Atzinumu sagatavoja: Cecilia Wikström

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā kultūras un radošajām nozarēm Eiropā ne vien ir liela nozīme kultūras daudzveidības un plurālisma veicināšanā, bet tās arī būtiski sekmē ekonomikas atveseļošanos, jaunu darbvietu radīšanu un ilgtspējīgu attīstību, kā arī Eiropas ekonomikas konkurētspēju; tā kā šajās nozarēs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme;

B.  tā kā Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, lai tās sekmīgi attīstītos, ir nepieciešama mūsdienīga, pieejama un juridiski skaidra intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēma;

C. tā kā progress informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā nekādi neietekmē pamatvajadzību aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības;

D. tā kā — lai pilnībā izmantotu jauno iespēju radītās priekšrocības, vienlaikus garantējot pareizi līdzsvarotu tiesību aizsardzības sistēmu, kurā tiek ņemtas vērā gan radītāju, gan patērētāju intereses, — ir nepieciešama lielāka atbilstība šo tiesību aizsardzības tiesiskajam regulējumam, kā arī reformas, tostarp attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūrām kultūras nozarēs;

E.  tā kā tirgus fragmentācija arvien vairāk kavē tiešsaistes pakalpojumu attīstību, jo satura nodrošinātāju mērķis ir piedāvāt radošus darbus visā ES tirgū;

F.  tā kā šī fragmentācija nozīmē to, ka patērētāji, kas ir ieinteresēti pārrobežu piekļuvē radošajam saturam, vai nu saskaras ar būtiskiem šķēršļiem, vai arī meklē alternatīvus, taču ne vienmēr likumīgus piekļuves veidus, kuri kaitē radošo darbu izmantošanai un kavē iekšējā digitalizētā tirgus patiesu attīstību;

G. tā kā mūsdienīga Savienības preču zīmju sistēma ir ļoti svarīga, lai aizsargātu vērtību, kāda piemīt Eiropas uzņēmumu ieguldījumiem dizainā, radīšanā un inovācijās,

1.  uzsver, ka intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana ir efektīvi jānodrošina gan bezsaistes, gan tiešsaistes vidē, un šajā sakarībā īpaši norāda, ka visiem pasākumiem jābūt rūpīgi novērtētiem, lai garantētu to efektivitāti, proporcionalitāti un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai;

2.  uzsver, ka centieniem novērst autortiesību pārkāpšanu ir nepieciešams sabiedrības atbalsts un labāka patērētāju izpratne par tiem, lai nepieļautu, ka mazinās sabiedriskais atbalsts intelektuālā īpašuma tiesībām;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt paraugprakses apmaiņu par efektīvām metodēm, kā palielināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanas negatīvo ietekmi;

4.  norāda, ka kultūras un radošajās nozarēs vērojamās tirgus fragmentācijas cēloņi daļēji ir arī kultūru daudzveidība un patērētāju priekšroka attiecībā uz valodas izvēli;

5.  uzsver, ka pašreizējā licencēšanas prakse sekmē ES iekšējā tirgus fragmentāciju; norāda — lai gan ir panākts zināms progress, nav pievērsta pietiekama uzmanība patērētāju pieprasījumam pēc multiteritoriālām un multirepertuāra licencēm pārrobežu un tiešsaistes lietošanai;

6.  uzsver, ka efektīvāks un lētāks licencēšanas process, izmantojot sadarbspējīgas tehnoloģiskās platformas, nodrošinās plašāku kultūras satura un radošā satura izplatīšanu, kā arī lielāku autoratlīdzību tā radītājiem, vienlaikus dodot labumu arī starpniekiem un pakalpojumu sniedzējiem;

7.  atgādina, ka ES mērķis ir veicināt kultūras un radošo nozaru darbību gan tiešsaistes, gan bezsaistes vidē; mērķim ir jābūt Eiropas mēroga licenču plašai izmantošanai saskaņā ar tirgus un patērētāju pieprasījumu; ja tas nav panākams īsā laikposmā, ir jāsāk vispusīgi izvērtēt, to kādi tiesību akti ir nepieciešami, lai novērstu visus iespējamos šķēršļus efektīva ES iekšējā tirgus izveidei, tostarp teritorialitātes principu;

8.  uzsver, ka pareizas iekšējā tirgus darbības šķēršļi ir arī noteikumi par PVN un pieejamu maksāšanas veidu trūkums pirkumiem tiešsaistē un ka šis jautājums ir steidzami jārisina;

9.  tādēļ aicina Komisiju iespējami drīz iesniegt konkrētus tiesību akta priekšlikumus šo jautājumu risināšanai, lai likvidētu pašreizējos šķēršļus iekšējā tirgus attīstībai, it īpaši tiešsaistes vidē, vienlaikus ievērojot patērētāju pieprasījumu un kultūras daudzveidību;

10. uzsver, ka beidzot ir jāatrisina grāmatu trūkums, ar ko nākas saskarties cilvēkiem ar redzes traucējumiem un cilvēkiem, kuriem invaliditāte traucē uztvert iespiestu tekstu; atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka tām saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām ir pienākums veikt visus attiecīgos pasākumus, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu piekļuvi kultūras materiāliem viņiem pieejamā formātā, un gādāt, lai likumi, kas aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, šādām personām nebūtu nepamatots vai diskriminējošs šķērslis piekļuvei kultūras materiāliem; aicina Komisiju aktīvi un pozitīvi darboties Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO), lai vienotos par saistošu tiesību normu, kuras pamatā būtu Pasaules Neredzīgo savienības sagatavotais līguma priekšlikums, ko tā iesniedza WIPO 2009. gadā;

11. uzsver, ka jāatrisina jautājums par nezināmu autoru darbiem; atzinīgi vērtē Komisijas paziņoto nodomu iesniegt priekšlikumus šajā jomā; norāda, ka tādas problēmas kā nezināmu autoru darbi un „20. gadsimta melnais caurums” attiecas ne tikai uz iespieddarbiem, piemēram, grāmatām un žurnāliem, bet arī uz visiem citiem jaunrades darbiem, tostarp fotogrāfijām, mūziku un audiovizuālajiem darbiem;

12. aicina Komisiju rosināt finansiāla atbalsta piešķiršanu privātā sektora iniciatīvām ar nolūku radīt plaši pieejamas autortiesību un repertuāra datubāzes attiecībā uz mūzikas, audiovizuālo darbu un cita veida repertuāru; šādas datubāzes uzlabotu pārredzamību un padarītu vienkāršāku un ātrāku tiesību apstiprināšanas procesu;

13. aicina Komisiju sekmēt tādu visām ieinteresētajām personām paredzētu alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izveidi, kas būtu taisnīgi, objektīvi un efektīvi;

14. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pārskatījusi Savienības preču zīmju sistēmu, un mudina Komisiju parūpēties par to, ka tiek veikti attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka preču zīmes vienlīdz labi tiek aizsargātas gan tiešsaistes, gan bezsaistes vidē;

15. uzskata, ka Komisijai jāņem vērā īpašās problēmas, ar kurām saskaras MVU, kad tie vēlas panākt savu intelektuālā īpašuma tiesību atzīšanu saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktā noteikto principu „vispirms domāt par mazākajiem”, cita starpā piemērojot diskriminācijas aizlieguma principu attiecībā uz MVU.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.2.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Sajjad Karim, Eva Lichtenberger, Toine Manders


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.3.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Badia i Cutchet, Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Mary Honeyball, Cătălin Sorin Ivan, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Marek Henryk Migalski, Doris Pack, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Timo Soini, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, Marie-Christine Vergiat, Sabine Verheyen, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nessa Childers, Oriol Junqueras Vies, Ramona Nicole Mănescu, Hans-Peter Martin, Iosif Matula, Francisco José Millán Mon, Monika Smolková

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Christian Engström, Miguel Angel Martínez Martínez

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 28. aprīļaJuridisks paziņojums