ZIŅOJUMS par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā

21.6.2011 - (COM(2010)0093 – C7‑0046/2009 – 2009/0089(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Carlos Coelho

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā

(COM(2010)0093 – C7‑0046/2009 – 2009/0089(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0093),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 74. pantu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ar kuriem saskaņā Komisija ir iesniegusi Parlamentam priekšlikumu (C7‑0046/2009),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2009. gada 7. septembra atzinumu[1],

–   ņemot vērā Padomes pārstāvja 2011. gada 9. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A7-0241/2011),

1.       pieņem turpmāk tekstā izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

PARLAMENTA GROZĪJUMI*

Komisijas priekšlikumā / Padomes kopējā nostājā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. …/…

par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 74. pantu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 85. panta 1. punktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc priekšlikuma nosūtīšanas valstu parlamentiem,

▌

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[2],

tā kā:

(1)         Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu[3] un ar Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmumu 2007/533/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu[4]. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI Komisijai pārejas periodā jābūt atbildīgai par centrālās SIS II darbības pārvaldību. Pēc pārejas perioda par centrālās SIS II darbības pārvaldību un konkrētiem komunikācijas infrastruktūras aspektiem atbildīgai jābūt pārvaldības iestādei.

(2)         Vīzu informācijas sistēmu (VIS) izveidoja ar Padomes 2004. gada 8. jūnija Lēmumu 2004/512/EK, ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS)[5]. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula)[6] par VIS darbības pārvaldību pārejas periodā ir jābūt atbildīgai Komisijai. Pēc pārejas perioda par centrālās VIS darbības, valstu saskarņu un dažu komunikācijas infrastruktūras aspektu pārvaldību atbildīgai jābūt [vadības] pārvaldības iestādei.

(3)         Eurodac ir izveidots ar Padomes 2000. gada 11. decembra Regulu (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju[7]. Padomes 2002. gada 28. februāra Regulā (EK) Nr. 407/2002, ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju[8], ir paredzēti nepieciešamie īstenošanas noteikumi. ▌

(4)         Lai nodrošinātu SIS II, VIS, Eurodac un komunikācijas infrastruktūras daļu darbības pārvaldību pēc pārejas perioda un potenciāli citu lielapjoma informācijas tehnoloģijas („IT”) sistēmu darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, pieņemot atsevišķus tiesību aktus, nepieciešams izveidot pārvaldības iestādi.

(5)         Nolūkā panākt sinerģiju, nepieciešams nodrošināt šo lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību vienā vienībā, lai gūtu apjomradītus ietaupījumus, radītu kritisko masu un nodrošinātu augstāko iespējamo kapitāla un cilvēkresursu izmantojuma pakāpi.

(5a)       SIS II un VIS juridiskajiem instrumentiem pievienotajos kopīgajos paziņojumos Eiropas Parlaments un Padome aicināja Komisiju pēc ietekmes novērtējuma veikšanas iesniegt vajadzīgos tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem aģentūrai ilgtermiņā uzticētu centrālās SIS II darbības un komunikāciju infrastruktūras daļu, kā arī VIS darbības pārvaldību.

(6)         Tā kā pārvaldības iestādei vajadzētu būt tiesiski, administratīvi un finansiāli autonomai, tā būtu jāveido kā regulatīva aģentūra, kas ir juridiska persona. Ir panākta vienošanās, ka aģentūrai vajadzētu atrasties Tallinā (Igaunijā). Tomēr, tā kā Strasbūrā (Francijā) jau ir izpildīti ar tehnisko izstrādi saistītie uzdevumi un sagatavošanās darbi SIS II un VIS darbības pārvaldībai un Sankt Johann im Pongau (Austrijā) jau ir izveidota šo IT sistēmu dublējuma vieta, tam tā vajadzētu būt arī turpmāk. Šīm abām pilsētām vajadzētu būt arī tādām vietām, kur attiecīgi vienā no tām tiktu izpildīti ar tehnisko izstrādi un Eurodac darbības pārvaldību saistītie uzdevumi, savukārt otrajā — izveidota Eurodac dublējuma vieta. Šajās pilsētās vajadzētu attiecīgi arī veikt citu lielapjoma IT sistēmu tehnisko izstrādi un darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un izveidot tāda dublējuma vietu, kurš var nodrošināt IT sistēmas darbību šīs sistēmas avārijas gadījumā, ja tā paredzēts attiecīgajā juridiskajā instrumentā.

(7)         Tādējādi Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Regulā (EK) Nr. 767/2008 ▌noteiktie pārvaldības iestādes uzdevumi būtu jāveic aģentūrai. Šie uzdevumi ietver tehniskās izstrādes turpināšanu.

(7a)       Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2725/2000 un Regulu (EK) Nr.  407/2002 Komisijā izveido centrālo vienību, kas atbild par Eurodac centrālās datu bāzes darbību un citu ar to saistīto uzdevumu izpildi. Lai izmantotu sinerģijas, aģentūrai no dienas, kad tā sāk pildīt pienākumus, būtu jāpārņem ar Eurodac darbības pārvaldību saistīti Komisijas uzdevumi, tostarp noteikti uzdevumi, kas saistīti ar komunikāciju infrastruktūru.

(7b)       Galvenais aģentūras uzdevums ir īstenot SIS II, VIS un Eurodac, kā arī — ja tiks pieņemts attiecīgs lēmums — arī citu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Aģentūrai būtu jāatbild arī par tehniskiem pasākumiem, kas vajadzīgi saistībā ar tai uzticētajiem uzdevumiem, kuri nav normatīvi. Šiem pienākumiem nevajadzētu skart normatīvos uzdevumus, kuri ir uzticēti tikai Komisijai vai kurus palīdz īstenot komiteja saskaņā ar attiecīgiem tiesiskiem instrumentiem, kas reglamentē sistēmas, kuru darbību pārvalda aģentūra.

(8)         Turklāt aģentūrai būtu jāveic uzdevumi saistībā ar SIS II, VIS un Eurodac, kā arī citu lielapjoma IT sistēmu, ko aģentūrai varētu uzticēt nākotnē, tehniskā izmantojuma mācību organizēšanu.

(9)         Turklāt aģentūrai varētu arī uzticēt atbildību par papildu lielapjoma IT sistēmu sagatavošanu, izstrādi un darbības pārvaldību, ▌piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) V sadaļu. Šādi uzdevumi aģentūrai ▌būtu jāuztic tikai ar vēlākā posmā pieņemtiem un atsevišķiem juridiskiem instrumentiem, pirms tam veicot ietekmes novērtējumu.

(9a)       Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,[9] 49. panta 6. punkta a) apakšpunkta noteikumiem un pēc īpaša un konkrēta Komisijas pieprasījuma aģentūrai būtu jāatbild par pētniecības pārraudzību un lielapjoma IT sistēmu izmēģinājuma programmām, piemērojot LESD V sadaļu. Uzticot tai izmēģinājuma programmas īstenošanu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš Eiropas Savienības informācijas pārvaldības stratēģijai.

(10)       Lielapjoma IT sistēmu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā darbības pārvaldības uzticēšana aģentūrai neietekmē īpašos noteikumus, kurus piemēro šīm sistēmām. Proti, īpašos noteikumus attiecībā uz mērķi, piekļuves tiesībām, drošības pasākumiem un turpmākām datu aizsardzības prasībām ikvienai no lielapjoma IT sistēmām, kuru darbības pārvaldība ir uzticēta aģentūrai, piemēro pilnībā.

(11)       Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām valdē, lai efektīvi kontrolētu aģentūras darbību. Valdei vajadzētu piešķirt nepieciešamās pilnvaras, lai, jo īpaši, pieņemtu gada darba programmu, veiktu darbības, kas ir saistītas ar aģentūras budžetu, pieņemtu aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus, ieceltu izpilddirektoru un izveidotu procedūras izpilddirektora lēmumu pieņemšanai attiecībā uz aģentūras darbības uzdevumiem.

(11a)     Attiecībā uz SIS II gan Eiropas Policijas birojam (Eiropols), gan Eurojust, kuriem abiem saskaņā ar Lēmumu 2007/533/TI ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas ievadīti SIS II, būtu jāpiešķir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, kad darba kārtībā ir jautājums par Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu. Gan Eiropolam, gan Eurojust vajadzētu būt iespējai iecelt pārstāvi SIS II padomdevēju grupā, kas izveidota saskaņā ar 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(11b)     Attiecībā uz VIS Eiropolam būtu jāpiešķir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, kad darba kārtībā ir jautājums par Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmuma 2008/633/TI par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus piemērošanu[10]. Eiropolam vajadzētu būt iespējai iecelt pārstāvi VIS padomdevēju grupā, kas izveidota saskaņā ar 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(11c)     Dalībvalstīm vajadzētu būt balsstiesībām aģentūras valdē jautājumos par lielapjoma IT sistēmu ar noteikumu, ka saskaņā ar Savienības tiesībām tām saistības uzliek ikviens likumdošanas instruments, kas reglamentē attiecīgās sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu. Arī Dānijai būtu jādod balsstiesības jautājumos par lielapjoma IT sistēmu, ja tā saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD pievienotā Protokola (Nr. 22) par Dānijas nostāju 4. pantu izlemj ieviest savos tiesību aktos likumdošanas instrumentu, kas reglamentē attiecīgās sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

(11d)     Dalībvalstīm būtu jāieceļ padomdevēju grupā lielapjoma IT sistēmas jautājumos savs loceklis, ja saskaņā ar Savienības tiesībām tām saistības uzliek ikviens likumdošanas instruments, kas reglamentē attiecīgās sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu. Arī Dānijai būtu jāieceļ savs loceklis padomdevēju grupā lielapjoma IT sistēmas jautājumos, ja tā atbilstīgi Protokola par Dānijas nostāju 4. pantam izlemj ieviest savos tiesību aktos likumdošanas instrumentu, kas reglamentē attiecīgās sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

(12)       Lai nodrošinātu aģentūras pilnīgu autonomiju un neatkarību, aģentūrai būtu jāpiešķir autonoms budžets ar ieņēmumiem no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Par aģentūras finansēšanu vienojas budžeta lēmējinstitūcija, kā noteikts 47. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību. Būtu jāpiemēro Savienības budžeta un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras. Finanšu un pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(13)       Ievērojot attiecīgās kompetences jomas, aģentūrai būtu jāsadarbojas ar citām Eiropas Savienības aģentūrām, jo īpaši ar aģentūrām, kas izveidotas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un jo īpaši ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru. Gadījumos, kad tas ir nepieciešams, tai būtu jākonsultējas arī ar Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru par jautājumiem, kas saistīti ar tīklu drošību, un jāņem vērā tās sniegtie ieteikumi.

(14)       Nodrošinot lielapjoma IT sistēmu izstrādi un darbības pārvaldību, aģentūrai būtu jāievēro Eiropas un starptautiskie standarti, ņemot vērā augstākās profesionālās prasības, jo īpaši Eiropas Savienības Informācijas pārvaldības stratēģiju.

(15)       Personas datu apstrādei aģentūrā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[11]. Šajā regulā inter alia noteikts, ka Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs ir pilnvarots iegūt no aģentūras piekļuvi visai informācijai, kāda tam nepieciešama izmeklēšanai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. pantu Komisija ir konsultējusies ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2009. gada 7. decembrī nāca klajā ar atzinumu.

(16)       Lai nodrošinātu aģentūras darbības pārskatāmību, aģentūrai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[12]. Saskaņā ar LESD 228. pantu Eiropas Ombuds uzrauga aģentūras darbību.

(17)       Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[13], būtu jāpiemēro aģentūrai, kurai būtu jāpievienojas iestāžu nolīgumam, ko 1999. gada 25. maijā noslēdzis Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[14].

(17a)     Aģentūras uzņēmējām dalībvalstīm būtu jānodrošina pēc iespējas labāki apstākļi, lai nodrošinātu aģentūras pienācīgu darbību, tostarp, piemēram, daudzvalodu Eiropas izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

(18)       Lai nodrošinātu atklātus un pārredzamus nodarbinātības nosacījumus un vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, uz aģentūras darbiniekiem un izpilddirektoru būtu jāattiecina Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (Civildienesta noteikumi)[15] paredzētie Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, tostarp noteikumi par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti.

(19)       Aģentūra ir Savienības izveidota struktūra saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 1. punktu▌, un ▌tai attiecīgi būtu jāpieņem savi finanšu noteikumi.

(20)       Uz aģentūru būtu jāattiecina Komisijas 2002. gada 19. novembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[16].

(21)       Tā kā dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt šīs regulas mērķus, proti, ▌Savienības līmenī izveidot aģentūru, kas būtu atbildīga par lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību un attiecīgos gadījumos arī par izstrādi brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un tā kā paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tos vieglāk ir sasniegt Savienības līmenī, Savienība var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts LES 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(22)       Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti LES 6. panta 2. punktā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(23)       ▌Saskaņā ar 1.un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un ▌LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula, ciktāl tā attiecas uz SIS II un VIS, balstās uz Šengenas acquis ▌, Dānija saskaņā ar minētā Protokola 4. pantam sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas dienas pieņem lēmumu, vai īstenot šo regulu savos tiesību aktos. ▌ Saskaņā ar 3. pantu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju[17], Dānija paziņo Komisijai, vai tā īstenos šīs regulas noteikumus, ciktāl tie attiecas uz Eurodac.

(24)       Ciktāl šīs regulas noteikumi attiecas uz SIS II, ko reglamentē ar Lēmumu 2007/533/IT, Apvienotā Karaliste piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā un pievienots LES un LESD, un 8. panta 2. punktu Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumā 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[18]. ▌ Ciktāl tā noteikumi attiecas uz SIS II, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un VIS, un papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās atbilstīgi Padomes Lēmumam 2000/365/EK ▌, Apvienotā Karaliste Padomes priekšsēdētājam adresētajā 2009. gada 23. septembra vēstulē lūdza atļauju piedalīties šīs regulas pieņemšanā saskaņā ar 4. pantu Protokolā par Šengenas acquis, kas integrēts Eiropas Savienības sistēmā un pievienots LES un LESD. Saskaņā ar 1. pantu Padomes 2010. gada 14. decembra Lēmumā 2010/779/ES[19] par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu Apvienotajai Karalistei ir ļauts piedalīties šajā regulā. Turklāt, ciktāl tā noteikumi attiecas uz Eurodac noteikumiem, Apvienotā Karaliste 2009. gada 23. septembra vēstulē Padomes priekšsēdētājam ir paudusi vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots LES un LESD. ▌Tādēļ Apvienotā Karaliste piedalās šīs regulas pieņemšanā, tā ir tai saistoša un ir jāpiemēro.

(25)       Tiktāl, cik tā attiecas uz SIS II, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un VIS, šī regula pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[20]. Īrija nav izteikusi lūgumu piedalīties šīs regulas pieņemšanā atbilstīgi 4. pantam Protokolā par Šengenas acquis, kurš iekļauts Eiropas Savienības sistēmā un pievienots LES un LESD. Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro tiktāl, cik ar tās pasākumiem pilnveido Šengenas acquis noteikumus ▌, ciktāl tie attiecas uz SIS II, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un VIS. Tiktāl, cik tie attiecas uz Eurodac noteikumiem, saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots LES un LESD, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro ▌. Tā kā šajos apstākļos nav iespējams nodrošināt, ka regulu Īrijai piemēro pilnībā, kā to paredz LESD 288. pants, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša vai nav jāpiemēro, neskarot minētajos protokolos paredzētās Īrijas tiesības.

(26)       Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju, tiktāl, cik šī regula attiecas uz SIS II un uz VIS, tā papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienības Padome ir noslēgusi ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par to asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā[21], nolīgumu piemērojot un attīstot tajā jomā, kas ir norādīta 1. panta A, B un G punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par minētā nolīguma īstenošanas pasākumiem[22]. Attiecībā uz Eurodac šī regula ir jauns pasākums saistībā ar Eurodac tā nolīguma nozīmē, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā. Tādējādi, ja Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste pieņem lēmumu to īstenot savā tiesību sistēmā, to delegācijām būtu jāpiedalās aģentūras valdē ▌. Lai noteiktu turpmāko kārtību, piem., balsstiesības, kas ļautu Islandes Republikai un Norvēģijas Karalistei piedalīties aģentūras pasākumos, starp Savienību un šīm valstīm būtu jānoslēdz turpmāks nolīgums.

(27)       Attiecībā uz Šveici šī regula tiktāl, cik tā attiecas uz SIS II un VIS, papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[23] tajā jomā, kura norādīta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A, B un G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK[24] ▌. Attiecībā uz Eurodac šī regula ir jauns pasākums saistībā ar Eurodac tā nolīguma izpratnē, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē. Tādējādi, ja Šveices Konfederācija pieņem lēmumu to īstenot savā tiesību sistēmā, tās delegācijai būtu jāpiedalās aģentūras valdē ▌. Lai noteiktu turpmāko kārtību, piem., balsstiesības, kas ļautu Šveices Konfederācijai piedalīties aģentūras pasākumos, starp Savienību un Šveices Konfederāciju būtu jānoslēdz turpmāks nolīgums.

(28)       Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula tiktāl, ciktāl tā attiecas uz SIS II un VIS, papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jomā, kura norādīta 1. panta A, B un G punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK, to lasot kopā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/261/EK[25]. Attiecībā uz Eurodac šī regula ir jauns pasākums saistībā ar Eurodac tā protokola izpratnē, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu[26]. Tādējādi Lihtenšteinas Firstistes delegācijai būtu jāpiedalās aģentūras valdē ▌. Lai noteiktu turpmāko kārtību, piem., balsstiesības, kas ļautu Lihtenšteinas Firstistei piedalīties aģentūras pasākumos, starp Savienību un Lihtenšteinas Firstisti būtu jānoslēdz turpmāks nolīgums,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS

1. pants

Aģentūras izveide

1.        Ar šo izveido Eiropas aģentūru („aģentūru”) otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II), Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un Eurodac (turpmāk — „lielapjoma IT sistēmas”) darbības pārvaldībai.

2.        Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) V sadaļu, aģentūrai var uzticēt arī atbildību par citu lielapjoma IT sistēmu sagatavošanu, izstrādi un darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, taču tikai tad, ja tas ir paredzēts attiecīgajā likumdošanas instrumentā, vajadzības gadījumā ņemot vērā šīs regulas 5. pantā minētās norises pētniecības jomā un šīs regulas 6. pantā minēto izmēģinājuma programmu rezultātus.

3.        Darbības pārvaldība aptver visus uzdevumus, kas ir jāveic, lai 1. punktā minētās lielapjoma IT sistēmas funkcionētu saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kuri ir piemērojami katrai no minētajām lielapjoma IT sistēmām, tostarp atbildību par komunikāciju infrastruktūru, ko šīs lielapjoma IT sistēmas izmanto. Šādas lielapjoma IT sistēmas neizmanto, lai apmainītos ar datiem un/vai nodrošinātu apmaiņu ar informāciju un zināšanām, ja vien to neparedz konkrēts juridisks pamats.

1.a pants

Mērķi

Neskarot attiecīgos Komisijas un dalībvalstu pienākumus, ko uzliek instrumenti, ar ko reglamentē 1. pantā minētās lielapjoma IT sistēmas, aģentūra nodrošina:

a)        1. pantā minēto lielapjoma IT sistēmu efektīvu, drošu un nepārtrauktu darbību;

b)        šo lielapjoma IT sistēmu efektīvu un finansiāli atbildīgu vadību;

c)        pietiekami kvalitatīvus pakalpojumus šo lielapjoma IT sistēmu lietotājiem;

d)        pastāvīgus un nepārtrauktus pakalpojumus;

e)        augsta līmeņa datu aizsardzību saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, ietverot 1. pantā minētos katrai lielapjoma IT sistēmai paredzētos īpašos noteikumus;

f)       pietiekamu datu un fiziskas drošības pakāpi saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem, arī īpašiem noteikumiem, kas attiecas uz katru no 1. pantā minētajām lielapjoma IT sistēmām, kā arī,

g)        pietiekamu projektu apsaimniekošanas struktūru izmantojumu, efektīvi izstrādājot lielas IT sistēmas.

II NODAĻA

UZDEVUMI

2. pants

Ar SIS II saistītie uzdevumi

Aģentūra izpilda

-          uzdevumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un ▌Lēmumu 2007/533/TI uzticēti pārvaldības iestādei ▌;

-          uzdevumus saistībā ar mācībām par SIS II tehnisko izmantojumu, jo īpaši SIRENE personāla un ekspertu mācībām par tehniskiem SIS II aspektiem Šengenas izvērtējumos.

3. pants

Ar VIS saistītie uzdevumi

Aģentūra izpilda

-          ▌uzdevumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 767/2008 un ▌Lēmumu 2008/633/TI uzticēti pārvaldības iestādei;

-          uzdevumus saistībā ar mācībām, kā tehniski izmantot VIS ▌.

4. pants

Ar Eurodac saistītie uzdevumi

Aģentūra izpilda:

-          ▌uzdevumus, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2725/2000 un Regulu (EK) Nr. 407/2002 uzticēti Komisijai kā iestādei, kura ir atbildīga par Eurodac darbības pārvaldību;

-          ar komunikāciju infrastruktūru saistītus šādus uzdevumus — uzraudzības un drošības nodrošināšanu un attiecību koordinēšanu starp dalībvalstīm un pakalpojumu sniedzēju;

-          uzdevumus saistībā ar mācībām par to, kā tehniski izmantot Eurodac.

4.a pants

Ar citu lielapjoma IT sistēmu izstrādi un darbības pārvaldību saistīti uzdevumi

Ja aģentūrai ir uzticēta citu lielapjoma IT sistēmu, izņemot tās, kas minētas 1. panta 1. punktā, sagatavošana, izstrāde un darbības pārvaldība, tā pēc vajadzības veic uzdevumus saistībā ar mācībām par šo sistēmu tehnisko izmantošanu.

4.b pants

Ar komunikāciju infrastruktūru saistītie uzdevumi

1.        Aģentūra veic ar komunikāciju infrastruktūru saistītus uzdevumus, kuri pārvaldības iestādei ir uzticēti ar juridisku instrumentu, kas reglamentē lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

2.        Saskaņā ar šādiem juridiskajiem instrumentiem uzdevumi saistībā ar komunikāciju infrastruktūru (tostarp darbības pārvaldību un drošības nodrošināšanu) ir sadalīti starp aģentūru un Komisiju. Lai nodrošinātu attiecīgo Komisijas un aģentūras pienākumu izpildes saskaņotību, tās vienojas par darba organizāciju un izklāsta to saprašanās memorandā.

3.        Komunikāciju infrastruktūru pienācīgi pārvalda un kontrolē, lai to aizsargātu no apdraudējumiem un nodrošinātu komunikāciju infrastruktūras un lielapjoma IT sistēmu drošību, tostarp šajās sistēmās ietvertās datu apmaiņas drošību.

4.        Aģentūra pieņem atbilstīgus pasākumus, tostarp drošības plānus, lai, inter alia, nodrošinātu to, ka personas datu pārraides vai datu nesēju transportēšanas laikā nav iespējama personas datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, jo īpaši ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem. Jānodrošina, lai komunikāciju infrastruktūrā apritē nebūtu ar sistēmu saistīta darbības informācija nekodētā veidā.

5.        Ar komunikāciju infrastruktūras darbības pārvaldību saistītos uzdevumus var uzticēt ārējām privātā sektora struktūrām vai iestādēm saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteikumiem. Tādā gadījumā tīkla operatoram ir saistoši šā panta 3. punktā minētie drošības pasākumi un tam nekādā veidā nav pieejami VIS, Eurodac un SIS II darbības dati, nedz arī piekļuve saistītajai SIRENE informācijas apmaiņai.

6.        Neskarot spēkā esošos līgumus attiecībā uz SIS II, VIS un Eurodac tīklu, kodēšanas atslēgu pārvaldība paliek aģentūras kompetencē, un šo pienākumu nedrīkst nodot nevienam ārējam privātam ārpakalpojuma sniedzējam.

5. pants

Pētniecības pārraudzība

1.        Aģentūra uzrauga jaunākās pētniecības attīstības tendences, kas attiecas uz SIS II, VIS, Eurodac un citu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību ▌.

2.        Aģentūra regulāri informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un, ja tiek izskatīti datu aizsardzības jautājumi, arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju par šā panta 1. punktā minētajām attīstības tendencēm.

6. pants

Izmēģinājuma programmas

1.        Tikai pēc īpaša un precīza Komisijas pieprasījuma pēc tam, kad tā vismaz trīs mēnešus iepriekš par to ir informējusi Eiropas Parlamentu un Padomi, un pēc valdes lēmuma aģentūra saskaņā ar 9. panta 1. punkta k) apakšpunktu var īstenot izmēģinājuma programmas, kas minētas 49. panta 6. punkta a) apakšpunktā Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, lai izstrādātu lielapjoma IT sistēmas un/vai pārvaldītu to darbību, piemērojot LESD V sadaļu. Eiropas Parlaments, Padome un jautājumos par datu aizsardzību arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs tiek regulāri informēti par šādu izmēģinājuma programmu īstenošanas gaitu.

2.        Finanšu apropriācijas izmēģinājuma programmām, kuras pieprasījusi Komisija, iekļauj budžetā ne ilgāk kā divos secīgos finanšu gados.

III NODAĻA

STRUKTŪRA UN ORGANIZĀCIJA

7. pants

Juridiskais statuss

1.        Aģentūra ir Savienības struktūra, un tā ir juridiska persona.

2.        Dalībvalstīs aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Konkrēti, tā var pirkt vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt puse tiesas procesos. Tai ir arī pilnvaras slēgt ar tām dalībvalstīm, kuru teritorijā atrodas aģentūras mītne un ir izveidotas tehniskās un dublējuma vietas (uzņēmējas dalībvalstis), līgumus par aģentūras atrašanās vietu un vietām, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 4. punktu.

3.        Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

4.       Par lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā atbildīgās aģentūras galvenā atrašanās vieta ir Tallinā, Igaunijā.

Uzdevumi, kas saistīti ar 1. panta 2. punktā, 2., 3., 4. un 4.b pantā minēto izstrādi un darbības pārvaldību, tiek izpildīti Strasbūrā, Francijā.

Sistēmas dublējums, kurš var nodrošināt lielapjoma IT sistēmas darbību šīs sistēmas avārijas gadījumā, tiek izveidots Sankt Johann im Pongau, Austrijā, ja tā paredzēts juridiskajā instrumentā, ar ko reglamentē minētās sistēmas izstrādi, izveidi un lietojumu.

8. pants

Struktūra

1.        Aģentūras administratīvajā un pārvaldības struktūrā ietilpst:

a)        valde;

b)        izpilddirektors;

c)        padomdevēju grupas.

2.        Aģentūras struktūrā ietilpst arī:

a)        datu aizsardzības inspektors;

   b)        drošības inspektors’;

c)        grāmatvedis.

9. pants

Valdes pilnvaras

1.        Lai nodrošinātu, ka aģentūra veic pienākumus, valde ▌:

a)        saskaņā ar 15. pantu ieceļ un vajadzības gadījumā atceļ no amata izpilddirektoru;

b)        īsteno disciplināras pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru un uzrauga viņa darba kvalitāti, kā arī valdes lēmumu īstenošanu;

c)        pēc apspriešanās ar Komisiju nosaka aģentūras organizatorisko struktūru;

d)        pēc apspriešanās ar Komisiju izveido aģentūras reglamentu;

▌

f)  pēc izpilddirektora priekšlikuma apstiprina līgumu par aģentūras galveno atrašanās vietu un līgumus par saskaņā ar 7. panta 4. punktu izveidotajām tehniskajām un dublējuma vietām, un šie līgumi izpilddirektoram jāparaksta ar uzņēmēju dalībvalsti;

g)        vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus, kas minēti Civildienesta noteikumu 110. pantā;

ga)      pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus valstu ekspertu sūtīšanai darbā uz aģentūru;

gb)      balstoties uz 14. pantā minētā izpilddirektora iesniegto projektu, pēc apspriešanās ar 16. pantā minētajām padomdevēju grupām un saņēmusi Komisijas atzinumu, pieņem daudzgadu darba programmu, kuras pamatā ir II nodaļā „Uzdevumi” minētās funkcijas. Neskarot ikgadējo Savienības budžeta procedūru, daudzgadu darba programmā iekļauj daudzgadu budžeta tāmi un ex ante novērtējumus, lai strukturētu daudzgadu plānošanas mērķus un dažādus posmus;

h)        pieņem daudzgadu personāla politikas plānu un gada darba programmas projektu un katru gadu vēlākais līdz 31. martam tos iesniedz Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai;

i)         katru gadu līdz 30. septembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu un saskaņā ar ikgadējo Savienības budžeta procedūru un Savienības likumdošanas programmu LESD V sadaļas jomās pieņem aģentūras gada darba programmu nākamajam gadam, un nodrošina, ka pieņemtā darba programma tiek nosūtīta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un tiek publicēta;

j)         ik gadu līdz 31. martam pieņem aģentūras darbības pārskatu par iepriekšējo gadu, kurā it īpaši ir salīdzināti sasniegtie rezultāti ar gada darba programmas mērķiem, un vēlākais līdz 15. jūnijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ▌; gada darbības pārskatu publicē;

k)        veic funkcijas saistībā ar aģentūras budžetu, cita starpā arī 6. pantā minēto izmēģinājuma programmu īstenošanu, saskaņā ar šīs regulas 28. pantu, 29. panta 6. punktu un 30. pantu;

l)         pieņem aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar regulas 30. pantu;

m)       ieceļ ▌ grāmatvedi, kas, veicot savus pienākumus, ir funkcionāli neatkarīgs;

ma)     balstoties uz dažādos iekšējas vai ārējas revīzijas ziņojumos un novērtējumos minētajiem konstatējumiem un ieteikumiem, sniedz piemērotus turpmākus norādījumus;

n)        pieņem nepieciešamos drošības pasākumus, tostarp drošības plānu un darbības nepārtrauktības un darbības atjaunošanas plānu katastrofu gadījumiem, šajos plānos ņemot vērā padomdevēju grupu drošības ekspertu iespējamos ieteikumus;

na)     ieceļ drošības inspektoru;

o)        ieceļ ▌ datu aizsardzības inspektoru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001;

p)        sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai;

q)        pieņem ziņojumus par SIS II tehnisko darbību saskaņā ar attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 50. panta 4. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 66. panta 4. punktu un par VIS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 50. panta 3. punktu un Lēmuma 2008/633/TI 17. panta 3. punktu ▌;

qa)      pieņem gada pārskatu par Eurodac centrālās vienības darbību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2725/2000 24. panta 1. punktu;

r)        izsaka apsvērumus par Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja ziņojumiem par revīzijām, kas veiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 45. pantu un Regulas (EK) Nr. 767/2008 42. panta 2. punktu un nodrošina atbilstīgus pasākumus pēc revīzijām;

s)        publicē uz SIS II attiecīgus statistikas datus saskaņā ar attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 50. panta 3. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 66. panta 3. punktu;

sa)      apkopo statistikas datus par Eurodac centrālās vienības darbību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2725/2000 3. panta 3. punktu;

t)         nodrošina, ka katru gadu tiek publicēts to kompetento iestāžu saraksts, kuras ir pilnvarotas veikt SIS II iekļauto datu tiešu meklēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 31. panta 8. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 46. panta 8. punktu, kā arī N.SIS II biroju un SIRENE biroju saraksts, kā minēts attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 7. panta 3. punktā un Lēmuma 2007/533/TI 7. panta 3. punktā;

ta)      nodrošina, lai katru gadu tiktu publicēts saraksts ar iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2725/2000 15.  panta 2. punktu;

u)        veic visus citus uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo regulu.

2.        Valde var konsultēt izpilddirektoru visos jautājumos, kas ir cieši saistīti ar lielapjoma IT sistēmu izstrādi un darbības pārvaldību.

10. pants

Valdes sastāvs

1.        Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji.

2.        Katra dalībvalsts un Komisija ieceļ valdes locekli un viņa vietnieku vēlākais divu mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā. Pēc šā laikposma beigām Komisija sasauc valdes sanāksmi. Vietnieki pārstāv locekļus to prombūtnes laikā. ▌

3.        Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz to atbilstīgo lielo pieredzi un speciālajām zināšanām lielapjoma IT sistēmu jomā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un zināšanām par datu aizsardzību.

4.        Locekļu amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. To var atjaunot vienu reizi. Pilnvaru laikam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā līdz to atkārtotai iecelšanai vai nomaiņai.

5.        Aģentūrā piedalās valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistītu pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Tās katra valdē ieceļ vienu pārstāvi un vienu vietnieku.

11. pants

Valdes priekšsēdētāja amats

1.        Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

2.        Priekšsēdētāja amata pilnvaru laiks ir divi gadi, un to var atjaunot vienu reizi. Viņa amata pilnvaru termiņš beidzas agrāk, ja beidzas viņa dalība valdē.

3.        Priekšsēdētāju var iecelt tikai no to locekļu vidus, kurus ir iecēlušas dalībvalstis, kam atbilstīgi Savienības tiesībām pilnībā saistības uzliek likumdošanas akti, ar kuriem reglamentē visu aģentūras pārvaldīto lielapjoma sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

12. pants

Valdes sanāksmes

1.        Valdes sanāksmes sasauc:

           a)        pēc priekšsēdētāja ierosmes;

           b)        pēc vismaz trešās daļas tās locekļu lūguma;

           c)        pēc Komisijas lūguma;

           d)        pēc izpilddirektora lūguma.

Reizi pusgadā valde rīko vismaz vienu kārtējo sanāksmi.

2.        Aģentūras izpilddirektors piedalās sanāksmēs.

3.        Valdes locekļiem var palīdzēt eksperti, kas ir padomdevēju grupu locekļi.

4.        Eiropolam un Eurojust valdes sanāksmēs ir novērotāja statuss, ja darba kārtībā ir jautājums par SIS II saistībā ar ▌Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu. Eiropolam piešķir novērotāja statusu valdes sanāksmēs arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par VIS saistībā ar ▌Lēmuma 2008/633/TI piemērošanu.

5.        Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru citu personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

6.        Aģentūra izveido valdes sekretariātu.

13. pants

Balsojuma rezultāti

1.        Neskarot šī panta 4. punktu, kā arī 9. panta 1. punkta i) apakšpunktu un 15. panta 1. punktu, valde lēmumus pieņem ar visu balsstiesīgo locekļu ▌balsu vairākumu.

2.        Neskarot šā panta 3. punktu, katram valdes loceklim ir viena balss.

3.        Katrs loceklis, ko ir iecēlusi kāda dalībvalsts, kurai atbilstīgi Savienības tiesībām saistības uzliek kāds likumdošanas instruments, ar ko regulē tādas lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, kuru pārvalda aģentūra, var balsot par jautājumu, kas attiecas uz attiecīgo lielapjoma IT sistēmu. Turklāt Dānija var balsot par jautājumiem, kas ir saistīti ar lielapjoma IT sistēmu, ja tā atbilstīgi Protokola par Dānijas nostāju 4. pantam izlemj savos tiesību aktos ieviest likumdošanas instrumentu par šādas lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

3.a      Valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistītu pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piemēro 33. pantu.

4.        Ja locekļi nespēj vienoties, vai uz konkrētu lielapjoma IT sistēmu attiecas balsojums, locekļi ar divu trešdaļu balsu vairākumu lemj, ka neattiecas.

5.        Aģentūras izpilddirektors nebalso.

6.        Aģentūras reglamentā ietver sīkāk izstrādātus noteikumus par balsošanu, jo īpaši nosacījumus, kā viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, kā arī attiecīgos gadījumos visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

14. pants

Izpilddirektora funkcijas un pilnvaras

1.        Aģentūru vada un pārstāv tās izpilddirektors.

2.        Izpilddirektors savus pienākumus pilda neatkarīgi. Neskarot attiecīgo Komisijas un valdes kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.        Neskarot 9. pantu, izpilddirektors uzņemas pilnu atbildību par aģentūrai uzticētajiem uzdevumiem un uz viņu attiecas ikgadējā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra, ko veic Eiropas Parlaments.

4.        Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt aģentūras izpilddirektoru ziņot par uzdevumu izpildi.

5.        Izpilddirektors ▌:

a)        nodrošina aģentūras darba vadību ikdienā;

b)        veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka aģentūra darbojas saskaņā ar šo regulu;

c)        sagatavo un īsteno procedūras, lēmumus, stratēģijas, programmas un pasākumus, ko pieņem valde šajā regulā, tās īstenošanas noteikumos un citos piemērojamos tiesību aktos noteiktajās robežās;

d)        izveido un īsteno efektīvu sistēmu, lai varētu regulāri pārraudzīt un izvērtēt lielapjoma IT sistēmas, tostarp statistiku, un aģentūru, kā arī, cik efektīvi un produktīvi aģentūra ir strādājusi savu mērķu sasniegšanai;

e)        piedalās valdes sēdēs, bet bez balsstiesībām;

f)         attiecībā uz aģentūras darbiniekiem īsteno 17. panta 2. punktā paredzētās pilnvaras un risina personāla jautājumus;

g)        neskarot Civildienesta noteikumu 17. pantu, nosaka konfidencialitātes prasības, lai ievērotu attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 17. pantu, Lēmuma 2007/533/TI 17. pantu un Regulas (EK) Nr. 767/2008 26. panta 9. punktu, kā arī lai piemērotu atbilstīgus profesionālās konfidencialitātes vai no cita konfidencialitātes pienākuma izrietošus noteikumus visiem darbiniekiem, kam jāstrādā ar Eurodac datiem;

h)        risina sarunas un pēc valdes apstiprinājuma paraksta mītnes nolīgumu un nolīgumus par tehniskām un dublējuma vietām ar uzņēmēju dalībvalstu valdībām.

6.        Izpilddirektors iesniedz valdei pieņemšanai projektus, it īpaši:

a)        aģentūras gada darba programmai un gada darbības pārskatam, iepriekš apspriežoties ar padomdevēju grupām;

b)        aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem;

ba)      daudzgadu darba programmai;

c)        nākamā gada budžetam, kas sagatavots, balstoties uz līdzekļu sadalījumu pa darbības jomām;

d)        daudzgadu personāla politikas plānam;

e)        regulas 27. pantā minētās novērtēšanas reglamentam;

f)         praktiskajiem pasākumiem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai;

g)        nepieciešamajiem drošības pasākumiem, tostarp drošības plānam un darbības nepārtrauktības un darbības atjaunošanas plānam katastrofu gadījumos;

h)        tādiem ziņojumiem par katras šīs regulas 9. panta 1. punkta q) apakšpunktā minētās lielapjoma IT sistēmas tehnisko darbību un šīs regulas 9. panta 1. punkta qa) apakšpunktā minētajam gada ziņojumam par Eurodac centrālās vienības darbību, kas izstrādāti, balstoties uz pārraudzības un izvērtējuma rezultātiem;

i)         reizi gadā publicētiem regulas 9. panta 1. punkta t) apakšpunktā minēto tādu kompetento iestāžu sarakstiem, kuras ir pilnvarotas tieši meklēt SIS II iekļautos datus, arī N.SIS II biroju un SIRENE biroju sarakstiem un to varas iestāžu sarakstam, kas minēts šīs regulas 9. panta 1. punkta ta) apakšpunktā.

7.        Izpilddirektors veic visus citus uzdevumus, kas viņam uzticēti saskaņā ar šo regulu.

15. pants

Izpilddirektora iecelšana

1.        Aģentūras izpilddirektoru uz pieciem gadiem ieceļ valde, izraugoties no atbilstīgiem kandidātiem, kas ir apzināti atklātā Komisijas rīkotā konkursā. Minētā atlases procedūra paredz Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicēt konkursa uzaicinājumu. Ja valde nav apmierināta ar pirmajā sarakstā iekļauto kandidātu piemērotību, tā var prasīt procedūru atkārtot. Izpilddirektoru ieceļ, pamatojoties uz viņa personiskajiem nopelniem, pieredzi lielapjoma IT sistēmu jomā un administratīvām, finanšu vadības un vadītāja iemaņām, kā arī zināšanām par datu aizsardzību. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.        Pirms iecelšanas amatā kandidātu, ko izraudzījusies valde, uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā(-s) komitejā(-s) un atbildēt uz tās/to locekļu jautājumiem. Pēc minētā paziņojuma Eiropas Parlaments var pieņemt atzinumu, kurā izklāstīts tās viedoklis par izraudzīto kandidātu. Valde informē Eiropas Parlamentu par to, kā atzinums ir ņemts vērā. Līdz kandidāta iecelšanai amatā atzinumu uzskata par personisku un konfidenciālu.

3.        Deviņus mēnešus pirms piecu gadu termiņa beigām valde ciešā sadarbībā ar Komisiju veic novērtējumu. Novērtējumā valde konkrēti izskata ▌pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un to, kādā veidā tie sasniegti. ▌

4.        Ņemot vērā novērtējuma ziņojumu un rīkojoties tikai, ja to iespējams pamatot ar aģentūras uzdevumiem un vajadzībām, Valde ▌vienu reizi var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu uz laiku līdz trim gadiem.

5.        Valde informē Eiropas Parlamentu par to, ka tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms izpilddirektora amata termiņa pagarināšanas izpilddirektoru uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā(-s) komitejā(-s) un atbildēt uz tās/to locekļu jautājumiem.

6.        Izpilddirektors par savu darbību atskaitās valdei.

7.        Izpilddirektoru no amata var atcelt valde. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

16. pants

Padomdevēju grupas

1.        Turpmāk uzskaitītās padomdevēju grupas nodrošina valdei speciālas zināšanas par attiecīgām lielapjoma IT sistēmām un jo īpaši saistībā ar gada darba programmas un gada darbības pārskata sagatavošanu:

a)        SIS II padomdevēju grupa;

b)        VIS padomdevēju grupa;

c)        Eurodac padomdevēju grupa;

d)        visas citas padomdevēju grupas, kas saistītas ar kādu lielapjoma IT sistēmu, ja tādas ir paredzētas attiecīgajā juridiskajā instrumentā, ar ko regulē konkrētās sistēmas izstrādi, izveidi, izmantojumu un darbību.

2.        Katra dalībvalsts, kurai atbilstīgi Savienības tiesībām saistības uzliek kāds likumdošanas instruments, ar ko regulē konkrētas lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, kā arī Komisija ieceļ vienu locekli attiecīgās sistēmas padomdevēju grupā uz trīs gadu termiņu, kuru var pagarināt.

Dānija arī ieceļ attiecīgās sistēmas padomdevēju grupas locekli, ja tā atbilstīgi Protokola par Dānijas nostāju 4. pantam izlemj likumdošanas instrumentu par attiecīgās sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu ieviest savos tiesību aktos.

Katra valsts, kura ir asociēta Šengenas acquis un ar Eurodac saistītu pasākumu un ar citām lielapjoma IT sistēmām saistītu pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un kura piedalās konkrētā sistēmā, ieceļ vienu locekli attiecīgās sistēmas padomdevēju grupā.

3.        Eiropols un Eurojust var iecelt katrs savu pārstāvi SIS II padomdevēju grupā. Eiropols var iecelt vienu pārstāvi VIS padomdevēju grupā.

4.        Valdes locekļi nav padomdevēju grupu locekļi. Aģentūras izpilddirektoram vai viņa pārstāvim ir tiesības novērotāja statusā apmeklēt visas padomdevēju grupu sanāksmes.

5.        Padomdevēju grupu darbības un sadarbības procedūras nosaka aģentūras reglamentā.

6.        Gatavojot atzinumu, visas padomdevēju grupas cenšas panākt konsensu. Ja konsensu nevar panākt, atzinumā iekļauj locekļu vairākuma nostāju kopā ar pamatojumu. Reģistrē arī mazākuma nostāju(-as) kopā ar pamatojumu. Attiecīgi piemēro 13. panta 3. un 3.a punktu. Locekļiem, kas pārstāv valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ir atļauts paust viedokļus par jautājumiem, kuros tiem nav balsstiesību.

7.        Visas dalībvalstis un visas valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistītu pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, atbalsta padomdevēju grupu pasākumus.

8.        Priekšsēdētājiem regulas 11. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis.

IV NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

17. pants

Personāls

1.        Uz aģentūras darbiniekiem un uz izpilddirektoru attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi („Ierēdņu civildienesta noteikumi”) un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība („Nodarbināšanas kārtība”), kas paredzēti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) 259/68 („Civildienesta noteikumi”), un noteikumi, ko ▌Savienības iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos Civildienesta noteikumus ▌.

1.a      Civildienesta noteikumu īstenošanā aģentūru uzskata par aģentūru Ierēdņu civildienesta noteikumu 1.a panta 2. punkta nozīmē.

2.        Aģentūra attiecībā uz savu personālu īsteno Ierēdņu civildienesta noteikumos paredzētās pilnvaras attiecībā uz pieņemšanu darbā, un ▌ nodarbināšanas kārtībā paredzētās pilnvaras slēgt līgumus.

2.a      Aģentūras personāls ir ierēdņi, pagaidu darbinieki un/vai līgumdarbinieki. Valdei ik gadu ir jāsniedz piekrišana attiecībā uz tiem personāla darba līgumiem, ko izpilddirektors ir iecerējis atjaunot un kas saskaņā ar Nodarbināšanas kārtību kļūtu par beztermiņa līgumiem.

2.b      Aģentūra nepieņem darbā pagaidu darbiniekus tādu pienākumu veikšanai, ko uzskata par konfidenciāliem finanšu pienākumiem.

2.c      Komisija un dalībvalstis ierēdņus vai valstu ekspertus var sūtīt uz aģentūru pagaidu statusā. Valde, ņemot vērā daudzgadu personāla politikas plānu, paredz vajadzīgos īstenošanas pasākumus attiecīgā mērķa sasniegšanai.

3.        Neskarot Ierēdņu civildienesta noteikumu 17. pantu, aģentūra piemēro attiecīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības.

4.        Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem Ierēdņu civildienesta noteikumu 110. pantā minētos vajadzīgos īstenošanas pasākumus.

18. pants

Sabiedrības intereses

Valdes locekļi, izpilddirektors un padomdevēju grupu locekļi apņemas darboties sabiedrības interesēs. Lai to nodrošinātu, viņi ik gadu rakstiski deklarē apņemšanos, un viņu deklarācijas dara atklātībā pieejamas.

Valdes locekļu sarakstu publisko aģentūras tīmekļa vietnē.

19. pants

Mītnes līgums un nolīgumi par tehniskajām telpām un dublējuma vietām.

Vajadzīgos noteikumus par aģentūrai piešķiramām telpām uzņēmējās dalībvalstīs un pakalpojumiem, kas attiecīgajām valstīm ir jāsniedz, kā arī īpašos noteikumus, kas ▌ uzņēmējās dalībvalstīs ir piemērojami izpilddirektoram, valdes locekļiem, aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka galvenās mītnes līgumā par aģentūras mītni un nolīgumos par tehniskajām un dublējuma vietām, ko aģentūra un uzņēmējas dalībvalstis noslēdz pēc tam, kad valde sniegusi apstiprinājumu. ▌

20. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

Uz aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti.

21. pants

Atbildība

1.        Aģentūras līgumatbildību reglamentē ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2.        Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir pieņemt nolēmumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta aģentūras noslēgtā līgumā.

3.        Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, aģentūra saskaņā ar vispārīgiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījušas aģentūras struktūrvienības vai to darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.        Eiropas Savienības Tiesai ir piekritība strīdos attiecībā par kompensāciju par 3. punktā minētajiem zaudējumiem.

5.        Ierēdņu personisko atbildību attiecībā uz aģentūru reglamentē noteikumi, kas ietverti Civildienesta noteikumos.

22. pants

Valodu režīms

1.        Uz aģentūru attiecas noteikumi, kas ietverti 1958. gada 15. aprīļa Regulā Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas[27].

2.        Neskarot lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 342. pantu, regulas 9. panta 1. punkta i) un j) apakšpunktā minēto gada darba programmu un gada darbības pārskatu sagatavo visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

3.        Aģentūras pasākumiem vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz ▌ Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

▌

23. pants

Piekļuve dokumentiem

1.        Pēc izpilddirektora priekšlikuma un vēlākais sešus mēnešus pēc 34. panta 2. punktā minētās dienas valde pieņem noteikumus par piekļuvi aģentūras dokumentiem saskaņā ar ▌ Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

▌

3.        Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu pieņemti aģentūras lēmumi var būt par pamatu, lai celtu sūdzību Eiropas ombudam vai celtu prasību ▌Tiesā attiecīgi saskaņā ar LESD 228. un 263. pantu.

24. pants

Informācija un komunikācija

1.        Saskaņā ar instrumentiem, kas reglamentē 1. pantā minēto lielo IT sistēmu izstrādi, izveidi, lietojumu un darbību un pēc savas ierosmes aģentūra sniedz informāciju uzticēto uzdevumu jomās. Tā jo īpaši nodrošina, ka papildus publikācijām, kas noteiktas 9. panta 1. punkta i), j), s) un t) apakšpunktā, 27. panta 3. punktā un 29. panta 8. punktā, sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām īsā laikā sniedz objektīvu, ticamu un viegli saprotamu informāciju par tās darbību.

2.        Valde izstrādā praktiskus pasākumus šā panta 1. punkta noteikumu piemērošanai.

25. pants

Datu aizsardzība

1.        Neskarot noteikumus par datu aizsardzību, kas piemērojami tā, kā paredzēts instrumentos, ar ko regulē lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, izmantojumu un darbību, uz informāciju, ko aģentūra apstrādā saskaņā ar šo regulu, attiecas ▌Regula (EK) Nr. 45/2001.

2.        Valde izstrādā noteikumus, kā aģentūrai jāpiemēro Regula (EK) Nr. 45/2001, un konkrēti — tās 8. iedaļa, kas attiecas uz ▌datu aizsardzības inspektoru.

26. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un neklasificētas sensitīvas

informācijas aizsardzību

1.        Aģentūra piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu[28]. Tie cita starpā aptver noteikumus par klasificētas informācijas, tostarp attiecībā uz objektu apsardzes pasākumiem, apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

2.        Aģentūra piemēro arī tādus drošības principus par neklasificētu sensitīvu informāciju, kurus ir pieņēmusi un īsteno ▌ Komisija.

2.a      Valde saskaņā ar 1.a pantu un 9. panta 1. punkta n) apakšpunktu pieņem vajadzīgos lēmumus par aģentūras iekšējo struktūru, lai īstenotu pareizus drošības principus.

26.a pants

Aģentūras drošība

1.        Aģentūra atbild par drošību un kārtības uzturēšanu tās izmantotajās ēkās, telpās un teritorijās. Aģentūra piemēro drošības principus un attiecīgos noteikumus, kas ietverti instrumentos, ar ko reglamentē 1. pantā minēto lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, izmantojumu un darbību.

2.        Uzņēmējas dalībvalstis veic visus lietderīgos un pietiekamos pasākumus, lai aģentūras ēku, instalāciju un teritorijas tiešā tuvumā uzturētu kārtību un drošību, un pienācīgi aizsargātu aģentūru saskaņā ar attiecīgo nolīgumu par galveno mītni un nolīgumiem par tehniskajām un dublējuma vietām, vienlaikus aģentūras pilnvarotām personām garantējot brīvu pieeju ēkām, telpām un teritorijai.

27. pants

Novērtēšana

1.        Trīs gadus pēc dienas, kad aģentūra ir sākusi pildīt pienākumus, un turpmāk reizi četros gados Komisija ciešā saziņā ar valdi izvērtē aģentūras darbību. Izvērtēšanā pārbauda to, kādā veidā un cik lielā mērā aģentūra reāli veicina lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un pilda šajā regulā tai noteiktos uzdevumus. Izvērtējumā būtu arī jāizvērtē aģentūras nozīme saistībā ar Savienības stratēģiju, kuras mērķis ir koordinēta, izmaksu ziņā lietderīga un saskaņota IT vide Savienības līmenī un kuru paredzēts izstrādāt turpmākajos gados.

2.        Pamatojoties uz šo izvērtējumu, Komisija, apspriedusies ar valdi, ▌ nāk klajā ar ieteikumiem par izmaiņām šajā regulā, cita starpā — lai nodrošinātu regulas atbilstību iepriekš minētajai Savienības stratēģijai. Komisija ▌ ieteikumus līdz ar valdes atzinumu, kā arī attiecīgiem priekšlikumiem nosūta Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

▌

V NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

28. pants

Budžets

1.        Neskarot citus ienākumu veidus, aģentūras ieņēmumi sastāv no:

a)        Savienības subsīdijas, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļā);

b)        iemaksas, ko veic valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā;

c)        jebkādām dalībvalstu finanšu iemaksām.

2.        Aģentūras izdevumi cita starpā ietver personāla atalgojumu, administratīvās un infrastruktūras izmaksas, darbības izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar aģentūras noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem. Katru gadu izpilddirektors, ņemot vērā aģentūras veiktās darbības, sastāda aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam kopā ar štatu sarakstu un iesniedz to valdei.

3.        Aģentūras ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4.        Pamatojoties uz izpilddirektora sagatavotu projektu, valde katru gadu pieņem aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

5.        Valde katru gadu līdz 10. februārim nosūta Komisijai un valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu un vispārējās pamatnostādnes, kas ir pamatā šai tāmei, bet līdz 31. martam — galīgo tāmi.

6.        Katru gadu vēlākais līdz 31. martam valde iesniedz Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai

a)        gada darba programmas projektu;

b)        atjauninātu daudzgadu personāla politikas plānu, kas izstrādāts saskaņā ar Komisijas noteiktajām pamatnostādnēm;

c)        informāciju par ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku skaitu, kā noteikts Civildienesta noteikumos n-1 un n gadam, kā arī aplēsi n+1 gadam;

d)        informāciju par iemaksām natūrā, ko aģentūrai piešķir uzņēmējas dalībvalstis;

e)        darbības rezultātu atlikuma provizorisku aprēķinu par n–1 gadu.

7.        Komisija tāmi kopā ar ▌ Savienības ▌ vispārējā budžeta projektu nosūta ▌ budžeta lēmējiestādei.

8.        Pamatojoties uz iesniegtajām tāmēm, Komisija ▌Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā, ko iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 314. pantu, iekļauj izdevumus, ko uzskata par vajadzīgiem saskaņā ar štatu saraksta projektu, un no kopējā budžeta maksājamo subsīdiju summu.

9.        Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina aģentūras subsīdiju apropriācijas. Budžeta lēmējiestāde pieņem aģentūrai paredzēto štatu sarakstu.

10.      Aģentūras budžetu pieņem valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Ja vajadzīgs, to attiecīgi koriģē.

11.      Visus grozījumus budžetā, arī paredzētajā štatu sarakstā, veic saskaņā ar šo pašu procedūru.

12.      Iespējami īsā laikā valde paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par savu nodomu īstenot jebkādu projektu, kam var būt būtiskas finansiālas sekas sakarā ar tā budžeta finansējumu, jo īpaši par jebkādiem projektiem, kuri saistīti ar īpašumiem, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Tā par to informē Komisiju, kā arī valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Ja viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm paredz sniegt atzinumu, tā valdi informē par šādu ieceri divu nedēļu laikā no brīža, kad saņemta informācija par projektu. Ja atbildes nav, aģentūra var veikt plānotās darbības.

29. pants

Budžeta izpilde

1.        Aģentūras budžetu izpilda tās izpilddirektors.

2.        Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātu.

3.        Aģentūras grāmatvedis ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību gada laikā. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

4.        Turklāt aģentūras grāmatvedis vēlākais līdz nākamā gada 31. martam nosūta budžeta lēmējinstitūcijai pārskatu par budžeta un finanšu vadību.

5.        Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par aģentūras provizoriskiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu, izpilddirektors uz savu atbildību sastāda aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

6.        Valde sniedz atzinumu par aģentūras galīgajiem pārskatiem.

7.        Vēlākais līdz nākamā gada 1. jūlijam izpilddirektors nosūta galīgos pārskatus un valdes atzinumu budžeta lēmējinstitūcijai, Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, ▌kā arī valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

8.        Galīgos pārskatus publicē.

9.        Vēlākais līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Minēto atbildi viņš/viņa nosūta arī Valdei.

10.      Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktu.

11.      Eiropas Parlaments pēc ieteikuma, ko sniegusi Padome, kura pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz n + 2 gada 15. maijam atbrīvo izpilddirektoru no atbildības par n gada budžeta izpildi.

30. pants

Finanšu noteikumi

Finanšu noteikumus, ko piemēro aģentūrai, valde pieņem pēc apspriešanās ar Komisiju. Tajos nedrīkst būt atkāpju no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, ja vien šāda atkāpe nav īpaši vajadzīga Aģentūras darbībai un Komisija nav tam iepriekš piekritusi.

31. pants

Krāpšanas apkarošana

1.        Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai piemēro Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2.        Aģentūra pievienojas Iestāžu nolīgumam par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) iekšējo izmeklēšanu, un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem aģentūras darbiniekiem.

3.        Lēmumos par finansēšanu, īstenošanas nolīgumos un no tiem izrietošos tiesību aktos skaidri izvirza noteikumu par to, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un OLAF var uz vietas pārbaudīt aģentūras finansējuma saņēmējus un par to piešķiršanu atbildīgos aģentus.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Sagatavošanas darbības

1.        Komisija uzņemas atbildību par aģentūras izveidošanu un sākotnējo darbību, līdz tā ir pietiekami darbotiesspējīga, lai pati izpildītu savu budžetu.

2.        Tāpēc, kamēr pienākumus pildīt nav sācis izpilddirektors, ko saskaņā ar šīs regulas 15. pantu ieceļ valde, Komisija var uz laiku iecelt ierobežotu skaitu amatpersonu, tostarp arī amatpersonu, kas pildītu izpilddirektora funkcijas. Pagaidu izpilddirektoru var norīkot tikai pēc valdes sanākšanas saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

Ja pagaidu izpilddirektors neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, valde var lūgt Komisijai norīkot jaunu pagaidu izpilddirektoru.

3.        Pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar kredītiem, kuri iekļauti aģentūras budžetā, ja to ir apstiprinājusi valde, un var slēgt līgumus, tostarp pēc aģentūras štatu saraksta pieņemšanas — arī darba līgumus. Valde var ierobežot pagaidu izpilddirektora pilnvaras, ja tas ir pamatoti.

33. pants

To valstu dalība, kas ir iesaistītas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

Saskaņā ar attiecīgajiem asociācijas nolīgumu noteikumiem izstrādā mehānismus, lai cita starpā noteiktu, kā un cik plaši valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un izstrādē, var piedalīties aģentūras darbā, kā arī sīki izstrādātus noteikumus par to dalību, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām, ▌personālu un balsstiesībām.

34. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

1.        Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.        Aģentūra sāk pildīt 2. līdz 6. pantā noteiktos pienākumus no [..][29].

Šī regula uzliek saistības kopumā un saskaņā ar Līgumiem ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā —                         Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                              priekšsēdētājs

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTA PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgās deklarācijas projekts

Eiropas Parlaments un Padome atzīst konkrētos apstākļus attiecībā uz īpašo vienošanos par Aģentūras mītni un darbavietām, kā arī to, ka tie nav pretrunā Briseles 2003. gada 13. decembra valsts vadītāju līmeņa dalībvalstu pārstāvju sanāksmes secinājumiem[30], proti, turpmāk veidojamo biroju vai aģentūru mītņu sadalījumā prioritāti piešķirt dalībvalstīm, kuras pievienojušās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā.

• [1]               OV C 70, 19.3.2010., 13. lpp.
• [2]               Eiropas Parlamenta xxx nostāja.
• [3]               OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.
• [4]               OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.
• [5]               OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.
• [6]               OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.
• [7]               OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.
• [8]          OV L 62, 5.3.2002., 1. lpp.
• [9]           OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
• [10]             OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.
• [11]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
• [12]             OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
• [13]             OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
• [14]             OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.
• [15]             OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.
• [16]             OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
• [17]             OV L 66, 8.3.2006., 38. lpp.
• [18]             OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.
• [19]             OV L 333, 17.12.2010., 58. lpp.
• [20]             OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.
• [21]             OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.
• [22]             OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.
• [23]             OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.
• [24]             OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.
• [25]             OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.
• [26]             OV ….
• [27]             OV L 17, 6.10.1958., 385. lpp.
• [28]             OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.
• [29]       OV, lūdzu norādiet attiecīgo dienu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad apritējis gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
• [30]            Sk. 5381/04, 27. lpp.

PASKAIDROJUMS

PAMATINFORMĀCIJA

Komisija 2009. gada jūnijā iesniedza divas likumdošanas iniciatīvas, lai izveidotu aģentūru lielapjoma IT sistēmu pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Viena iniciatīva attiecās uz pirmā pīlāra jomu regulējumu saistībā ar SIS, VIS un Eurodac sistēmām, savukārt otra — uz priekšlikumu lēmumam par trešā pīlāra jomām, kas saistītas ar šīm sistēmām.

Taču līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā šīs iniciatīvas kļuva neaktuālas. Komisija 2010. gada 19. martā iesniedza jaunu priekšlikumu, kas pamatā ir agrākā regulas priekšlikuma pārstrādāta versija, iekļaujot trešā pīlāra jomas.

Lai gan līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir atcelts iedalījums pīlāros, izskatāmajā priekšlikumā simptomātiski parādīta to „mainīgā ģeometrija”, atspoguļojot dažādos brīvības, drošības un tiesiskuma telpas aspektus kopumā un jo īpaši Šengenas zonā. Aģentūras pārvaldāmais sistēmu tiesiskais regulējums attiecas uz neviendabīgu dalībvalstu grupu, kuru dalībai ir dažādas pakāpes (ciktāl tas attiecas uz Apvienoto Karalisti, Dāniju un Īriju), un uz asociētajām trešām valstīm (Norvēģija, Īslande, Šveice un nākotnē arī Lihtenšteina).

Attiecībā uz SIS II Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās bijušā pirmā pīlāra jomā (Regula (EK) Nr. 1987/2006), šīs valstis ir iesaistījušās vienīgi trešā pīlāra jomā (Padomes Lēmums 2007/533/TI). Dānijā savukārt piedalās. Norvēģija un Īslande ir asociētās valstis, un nākotnē par tādu kļūs arī Lihtenšteina.

Attiecībā uz VIS Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās, taču Dānija piedalās. Norvēģija, Īslande un Šveice ir asociētās valstis, un nākotnē par tādu kļūs arī Lihtenšteina.

Attiecībā uz Eurodac Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija piedalās. Apvienotā Karaliste ir paziņojusi Padomei, ka tā vēlas piedalīties aģentūras darbā ar Eurodac saistītajās jomās, taču Īrija šādu vēlmi nav paudusi. Norvēģija, Īslande un Šveice ir asociētās valstis, un nākotnē par tādu kļūs arī Lihtenšteina.

Saistībā ar šīm trim sistēmām, kuras aģentūrai ir jāpārvalda, Apvienotā Karaliste un Īrija tikai daļēji piedalīsies SIS II un nepiedalīsies VIS; kas attiecas uz aģentūru, tad ar Eurodac saistītajos pasākumos piedalīsies vienīgi Apvienotā Karaliste.

Līdz ar to rodas šādi jautājumi.

– Ja dalībvalstis nepiedalās visās sistēmās, cik lielā mērā tās ir tiesīgas lemt par likumdošanas iniciatīvas pieņemšanu, ar ko izveido aģentūru?

– Cik lielā mērā šī regula ir saistoša minētajām dalībvalstīm?

Komisijas priekšlikumā ir neskaidrības. No vienas puses, Komisija uzskata, ka priekšlikums izriet no Šengenas acquis. No otras puses, 24. un 25. apsvērums attiecas uz Apvienotās Karalistes un Īrijas dalību šo triju sistēmu tiesiskajā regulējumā. Šķiet, ka priekšlikuma mērķis ir noteikt, kāda ietekme tā pieņemšanā ir minētajām dalībvalstīm un cik lielā mērā uz tām attieksies pieņemtais tiesību akts. Tomēr 24. apsvērumā attiecībā uz Apvienoto Karalisti visai neskaidri minēts, ka tā ir tiesīga piedalīties lēmuma pieņemšanā un uz to attiecas regulas noteikumi saistībā ar jautājumiem, kuri neietilpst bijušā pirmā pīlāra jomā, ciktāl tie attiecas uz SIS II un VIS. Līdzīgā kontekstā 25. apsvērumā ir minēta Īrija.

EP Juridiskais dienests 2010. gada 7. jūnija atzinumā vērsa uzmanību uz Tiesas 2009. gada 18. septembrī pieņemto nolēmumu strīdā starp Apvienoto Karalisti un Padomi (Lieta C-77/05 par Regulas (EK) Nr. 2007/2004 pieņemšanu (Frontex regula)). Tiesa pauda viedokli, ka, lai gan Apvienotā Karaliste ir oficiāli lūgusi atļauju piedalīties regulas pieņemšanā, tai šāda dalība ir jāliedz, jo tā nav apņēmusies īstenot saistības, ko uzliek attiecīgā Šengenas acquis daļa. Saistībā ar līdzīgu gadījumu Tiesā pašreiz tiek izskatīta cita lieta (par Padomes Lēmuma 2008/633/TI par VIS pieņemšanu).

Juridiskais dienests uzskata, ka Komisijas priekšlikuma 24. un 25. apsvērums „ir nepietiekami, lai nodrošinātu, ka šīs regulas pieņemšana būs pārredzama un saskaņā ar iepriekšminēto Tiesas judikatūru”. Turklāt „nebūs iespējams (..) noteikt tiesību akta juridiskās sekas attiecībā uz Apvienoto Karalisti un Īriju, un līdz ar to radīsies juridiskās nenoteiktības situācija, kas ir pretrunā Savienības tiesību principiem”.

EP un Padome, kas abas ir likumdevējas iestādes, pašlaik izskata abos juridiskajos atzinumos ierosinātās alternatīvas:

1. IESPĒJA — noraidīt Komisijas priekšlikumu un aicināt to aizstāt ar citām iniciatīvām. (Piemēram, ar regulu par aģentūras izveidi un atsevišķiem tiesību aktiem par aģentūras pilnvarošanu un katras sistēmas pārvaldības regulējumu. Katrai dalībvalstij piešķiramās lemšanas tiesības būtu atkarīgas no tā, cik lielā mērā tās piedalās konkrētajā sistēmā).

2. IESPĒJA — grozīt priekšlikumu, norādot katras dalībvalsts balsstiesības attiecībā uz aģentūru. Turklāt varētu pieņemt atsevišķu lēmumu, ja Apvienotā Karaliste un Īrija vēlētos izmantot tiesības piemērot regulu, ar ko izveido aģentūru.

3. IESPĒJA — sadalīt priekšlikumu divās daļā un ar VIS saistītās jomas iekļaut citā instrumentā (VIS ir vienīgā no trim sistēmām, kurā nedz Īrija, nedz Apvienotā Karaliste nepiedalās vispār).

Komisijas priekšlikums

Pēc tiesību aktu par SIS II un VIS pieņemšanas, EP un Padome aicināja Komisiju iesniegt vajadzīgās likumdošanas iniciatīvas, lai izveidotu sistēmu pārvaldības struktūru.

Komisija veica ietekmes novērtējumu, lai noteiktu labāko risinājumu finansiālā, operatīvā un institucionālā ziņā.

Referenta viedoklis

Referents uzskata, ka no dažādajām Komisijas pētījumā iekļautajām iespējām vislabākais risinājums ir Eiropas aģentūras izveide.

1. Kādēļ ir jāizveido jauna aģentūra?

Cita risinājuma vienkārši nav. Nebūtu pareizi atbildību uzvelt Komisijai, jo īpaši ņemot vērā iepriekšējos gados ieilgušās problēmas saistībā ar sistēmu izstrādi. Turklāt Komisija vairākkārt ir norādījusi, ka Eurodac vadība, ko tā uzņēmusies, ir vienīgi pagaidu risinājums, un ka Komisija neuzskata, ka tai vajadzētu tieši pārvaldīt lielapjoma IT sistēmas.

Kāpēc risinājums nevarētu būt izpildaģentūras izveide? Tāpēc, ka šādā gadījumā likumdevējam nebūtu iespēja piedalīties aģentūras izveidē un īstenot demokrātisku kontroli. Izpildaģentūras izveido Komisija, un Komisija pilnībā tās pārrauga un ir atbildīga par tām. Komisija nosaka to uzdevumus un izraugās pārvaldības struktūras, tostarp direktoru. Izpildaģentūru mūžs nav ilgs, līdz ar to tas būtu pagaidu risinājums.

2. Aģentūras pilnvaru paplašināšana, iekļaujot citas sistēmas

Referents uzskata, ka ir jāvieš skaidrība vienā jautājumā, proti, aģentūras pilnvaru paplašināšanu, ļaujot tai pārvaldīt šādas jaunizveidotas sistēmas, varētu noteikt tikai ar īpašiem tiesību aktiem.

3. Aģentūras mērķu un uzdevumu precizēšana

Ir būtiski uzsvērt, ka aģentūras mērķi un uzdevumi attiecas vienīgi uz darbības pārvaldības tehnisko līmeni. Aģentūrai nedrīkst piešķirt tiesības pieņemt politikas lēmumus, piemēram, izveidot jaunas sistēmas vai lemt par sistēmu savietojamību.

4. Izmēģinājuma projekti

Būtu lietderīgi paredzēt noteikumus, lai novērstu aģentūras pilnvaru paplašināšanu de facto, ko varētu radīt izmēģinājuma projektu izvēršana ārpus uzraudzības vai pārredzamības jomas.

5. Aģentūras mītnes vieta

Pašlaik ir divas aģentūras iespējamās mītnes vietas — Igaunija un Francija. Referents uzskata, ka pašlaik ir pāragri noteikt mītnes vietu, lai arī Parlaments kopīgi ar Padomi ir pilnvarots pieņemt šādu lēmumu.

Tomēr Parlaments ir uzskaitījis vairākus kritērijus, kas jāņem vērā, lai pieņemtu pareizu lēmumu:

– drošības un budžeta apsvērumu dēļ būtu vēlams, lai aģentūra atrastos vienā vietā (pretēji decentralizētajai kārtībai); pārāk liela infrastruktūra un cilvēkresursi nav labs risinājums;

– telpām ir jābūt aģentūras īpašumā vai arī tai tās ir jāīrē, lai nodrošinātu diplomātisku aizsardzību un nebūtu saistības ar kādu citu valsts sistēmu;

– jāievēro pēc iespējas augstāki drošības standarti, gan attiecībā uz materiālām iekārtām, gan uz datiem;

– mītnes vietai ir jābūt visrentablākajam risinājumam.

6. Komunikācijas infrastruktūra

Kā to paredz SIS II tiesiskais regulējums, aģentūra daļēji atbildēs par komunikācijas infrastruktūru, jo īpaši attiecībā uz tās uzraudzību un drošību, jo šis objekts nodrošina datu apmaiņas tīkla drošību saistībā ar katras iesaistītās sistēmas tiesisko regulējumu.

Ir būtiski aizsargāt tīklu no jebkāda veida apdraudējumiem un garantēt ne tikai paša tīkla, bet arī pārsūtīto datu drošību.

Referents neuzskata, ka katrai no trim sistēmām ir jāizveido atsevišķa komunikācijas infrastruktūra, kas nebūtu vēlams ne tikai budžeta apsvērumu, bet arī vispārējās ietekmes dēļ, ko radītu šāda risinājums. Ir pieļaujami ārpakalpojumi, taču vienīgi ievērojot stingrus kritērijus. Lai izpildītu prasības, būtu jāveic būtiskas izmaiņas, piemēram, s-TESTA tīklā.

7. Aģentūras struktūrā jāietver arī:

– datu aizsardzības inspektors;

– atbildīgais par drošību;

– grāmatvedis.

8. „Mainīgā ģeometrija”

Līdzīgi kā Parlamenta Juridiskais dienests (sk. iepriekš minēto atzinumu) referents uzskata, ka nav jāņem vērā Tiesas nolēmums. Viņš aicina Komisiju un Padomi aktīvi censties panākt juridisko problēmu atrisinājumu, lai būtu pilnīga skaidrība par aģentūras izveidi.

9. Valdes locekļi un balsstiesības

Aģentūras pārvaldības struktūru un dalībvalstu līdzdalību nosaka mainīga ģeometrija. Šķiet pašsaprotami, ka dalībvalsts, kura kādā sistēmā nepiedalās, nav tiesīga saņemt informāciju vai lemt, vai balsot par jautājumiem, kas saistīti ar konkrēto sistēmu. Sarežģītāka situācija ir ar dalībvalstīm, kuras tikai daļēji piedalās atsevišķās kādas sistēmas jomās.

Ar iesniegtajiem grozījumiem referents ir mēģinājis ieviest skaidru kārtību atsevišķu dalībvalstu un asociēto valstu dalībai katrā sistēmā.

Priekšsēdētājs ir jāizraugās no kandidātiem, kurus ieteikušas tās dalībvalstis, kas pilnībā piemēro visus instrumentus saistībā ar aģentūras pārvaldītajām sistēmām.

10. Pastiprināta datu aizsardzība un demokrātiskā kontrole

Referents ir grozījis vairākus pantus, lai nostiprinātu Parlamenta ietekmi un palielinātu pārredzamību.

Tāpat arī viņš ir padarījis stingrākus noteikumus par datu aizsardzību un par personas datu integritāti un drošību, nostiprinot Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja nozīmi.

Ir skaidri jānosaka un jānostiprina nozīme, kāda izpilddirektora kandidātu atlasē ir Parlamentam.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

12.4.2011

Juan Fernando López Aguilar,

Priekšsēdētājs

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

BRISELE

Temats:           atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (COM(2010)0093 – C7‑0046/2009 – 2009/0089(COD))

Priekšsēdētāja kungs!

Juridiskajai komitejai nosūtītajā 2011. gada 14. marta vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. panta 2. punktu prasījāt izskatīt jautājumu par minētā priekšlikuma papildināšanu ar diviem juridiskajiem pamatiem.

Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē.

Komisija kā juridisko pamatu ir ierosinājusi LESD 74. pantu, 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta . c) apakšpunktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kuri visi iekļauti V sadaļā ar nosaukumu „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa”.

Tiek ierosināt kā juridisko pamatu pievienot LESD 85. panta 1. punktu un 88. panta 2. punktu, kuri abi arī iekļauti V sadaļā un ar kuriem paredz procedūru, kas jāizmanto, attiecīgi nosakot Eurojust un Eiropola struktūru, darbību, darbības jomu un uzdevumus.

I. Priekšvēsture

Komisija 2009. gada jūnijā iesniedza priekšlikumu paketi, lai izveidotu aģentūru, kuras kompetencē būtu lielapjoma informācijas tehnoloģiju sistēmu darbības pārvaldība brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un šī pakete sastāv no priekšlikuma regulai, ar kuru izveido aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un priekšlikuma Padomes lēmumam, ar kuru aģentūrai, kas izveidota ar šo regulu, uzdod veikt pienākumus saistībā ar Otro Šengenas informācijas sistēmu (SIS II), Vīzu informācijas sistēmu (VIS) darbības pārvaldību un ar European Dactyloscopy (Eurodac), saskaņā ar bijušo trešo pīlāru piemērojot ES līguma VI sadaļu.

Kā mēs zinām, ar Lisabonas līgumu pīlāru struktūra tika atcelta, un tagad praktiski visi tiesību akti, kas attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ir jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tālab Komisija ir iesniegusi iepriekš minēto regulas priekšlikumu, kurā ņemtas vērā pārmaiņas, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un kurā iekļauti noteikumi, kas sākotnēji tika ierosināti Padomes lēmumā.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā 2010. gada 11. oktobrī notika orientējošs balsojums par grozījumiem ziņojuma projektā, lai pilnvarotu referentu Carlos Coelho sarunām ar Padomi. Periodā no 2010. gada novembra līdz 2011. gada martam notika neformālas trīspusējas sarunas ekspertu līmenī.

Saskaņā ar Padomes Juridiska dienesta ieteikumu kompromisa teksts, kurš bija par pamatu 2011. gada martā paredzētajām augsta līmeņa trīspusējam sarunām, paredzēja papildus iekļaut arī divus jaunos ierosinātos juridiskos pamatus, proti, LESD 85. panta 1. punktu un 88. panta 2. punktu, lai juridiskajam pamatam pievienotu arī bijušā trešā pīlāra instrumentu[1].

II – attiecīgie LESD panti

Komisijas priekšlikumā kā juridiskie pamati ierosināti šādi panti.

74. pants

Padome paredz pasākumus, lai nodrošinātu administratīvu sadarbību starp dalībvalstu attiecīgām struktūrvienībām jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa, kā arī starp šīm struktūrvienībām un Komisiju. Tā pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ievērojot 76. pantu, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

76. pants

4. un 5. nodaļā minētos aktus, kā arī 74. pantā minētos pasākumus, kas nodrošina administratīvo sadarbību šajās nodaļās minētajās jomās, paredz:

(a) pēc Komisijas priekšlikuma vai

(b) pēc ceturtās daļas dalībvalstu iniciatīvas.

77. pants

1. Savienība veido politiku, lai:

(a) nodrošinātu, ka personām, šķērsojot iekšējās robežas, neveic nekādu kontroli neatkarīgi no to pilsonības;

(b) veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību;

(c) pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par:

(a) kopēju vīzu un citu īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku;

(b) kontroli, kādu veic attiecībā uz personām, kas šķērso ārējās robežas;

(c) ...

(d) ...

(e) ...

3. ...

4. ...

78. pants

1. Savienība īsteno kopēju patvēruma, papildu aizsardzības un pagaidu aizsardzības politiku, lai varētu piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa starptautisku aizsardzību, un nodrošinātu atbilstību neizraidīšanas principam. Šai politikai jābūt saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu, kā arī ar citiem ar to saistītiem līgumiem.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kuru veido:

(a) ...

(b) ...

(c) ...

(d) ...

(e) kritēriji un mehānismi, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma vai papildu aizsardzības pieteikuma izskatīšanu;

(f) ...

(g) ...

3. ...

79. pants

1. Savienība īsteno kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmas vadību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, un novērst nelikumīgu ieceļošanu un cilvēku tirdzniecību, kā arī paredzēt pastiprinātus pasākumus to apkarošanai.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus šādās jomās:

(a) ...

(b) ...

(c) nelikumīga ieceļošana un neatļauta uzturēšanās, tostarp to personu izraidīšana un brīvprātīga izceļošana, kuras uzturas nelikumīgi;

(d) ...

3. ...

4. ...

5. ...

82. pants

1. Savienībā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās pamatojas uz tiesas spriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, un tā ietver dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu jomās, kas minētas 2. punktā un 83. pantā.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus, lai

(a) ...

(b) ...

(c) ...

(d) dalībvalstu tiesu iestāžu un līdzvērtīgu iestāžu starpā atvieglotu sadarbību saistībā ar kriminālprocesu un lēmumu izpildi.

2. ...

3. ...

87. pants

1. Savienība attīsta policijas sadarbību, iesaistot visas dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp policiju, muitas iestādes un citas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, kas specializējas noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus par:

(a) attiecīgas informācijas vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi un apmaiņu,

(b) ...

(c) ...

3. ...

Ir ierosināts pievienot juridiskajam pamatam šādus pantus.

85. pants

1. Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropola veiktajām darbībām un sniegto informāciju.

Šajā sakarā Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka Eurojust struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus. Šie uzdevumi var būt:

(a) sākt izmeklēšanu, kā arī ierosināt sākt kriminālvajāšanu, ko veic kompetentas valsts iestādes, jo īpaši saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem pret Savienības finansiālajām interesēm,

(b) koordinēt a) punktā minēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

(c) stiprināt tiesu iestāžu sadarbību, tostarp risinot jurisdikcijas strīdus un cieši sadarbojoties ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu.

Šādās regulās arī nosaka kārtību, kādā Eurojust darbību izvērtēšanā iesaista Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus.

2. ...

88. pants

1. ...

2. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka Eiropola struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus. Šie uzdevumi var būt:

(a) vākt, uzglabāt, apstrādāt, analizēt informāciju un apmainīties ar informāciju, ko sniedz dalībvalstu iestādes vai trešās valstis vai struktūras;

(b) koordinēt, organizēt un īstenot izmeklēšanas un operatīvās darbības, ko veic kopīgi ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai apvienotās izmeklēšanas vienībās, vajadzības gadījumā saziņā ar Eurojust.

Šajās regulās nosaka arī kārtību Eiropola darbību pārraudzībai, ko Eiropas Parlaments veic kopā ar valstu parlamentiem.

3. ...

III – ierosinātie juridiskie pamati

Ar LESD 74. pantu, kurā ir atsauce uz LESD 76. pantā paredzēto procedūru attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību, paredzēts vispārējs noteikums par administratīvo sadarbību starp dalībvalstu attiecīgajiem resoriem. Saskaņā ar šiem diviem pantiem Padome viena pati pieņem pasākumus, bet ar Parlamentu notiek vienīgi apspriešanās. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka saskaņā ar ES līguma 16. panta 3. punktu Padome pasākumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, ja vien LESD 76. pantā nav paredzēts citādi.

Visi minētie panti, proti, 77.–79., 82. un 87. pants reglamentē attiecīgās jomas, kurās arī Parlamentam ir likumdevēja pilnvaras.

Visbeidzot, 85. un 88. pants attiecas uz Eurojust un Eiropola struktūru, darbību, darbības jomu un uzdevumiem, kas jānosaka, iesaistot Parlamentu kā vienu no likumdevējiem. Varētu norādīt, ka abos šajos pantos prasīts, lai uz šo pantu pamata pieņemtās regulas noteiktu procedūras šo divu aģentūru pārraudzībai, ko veiktu Parlaments kopā ar valstu parlamentiem.

IV – judikatūra attiecībā uz juridisko pamatu

Ar judikatūru ir iedibināts, ka „Kopienas tiesību akta juridiskā pamata izvēlei jābūt balstītai uz objektīviem faktoriem, ko iespējams pārskatīt tiesā, un šie faktori jo īpaši aptver tiesību akta mērķi un saturu”[2]. Tāpēc nepareiza juridiskā pamata izvēle var būt par iemeslu tiesību akta atcelšanai.

V – ierosinātās regulas mērķis un saturs

Ierosinātās regulas apsvērumi nosaka turpmāk izklāstīto mērķi.

a) Nolūkā panākt sinerģiju nepieciešams nodrošināt SIS II, VIS un Eurodac darbības pārvaldību vienā vienībā un tās jāizveido kā regulatīvas aģentūras, kas ir juridiskas personas.

b) Aģentūrai var uzticēt atbildību par papildu lielapjoma IT sistēmu sagatavošanu, izstrādi un pārvaldību, pamatojoties uz attiecīgo tiesību aktu, ar kuru piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu un tā būtu atbildīga par pētniecības un izmēģinājuma shēmu uzraudzību saistībā ar lielapjoma IT sistēmām, piemērojot LESD V sadaļu.

c) Ievērojot attiecīgo kompetenci, aģentūrai būtu jāsadarbojas ar citām Eiropas Savienības aģentūrām, it īpaši ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpā izveidotām aģentūrām.

d) Vairākos apsvērumos noteikta administratīvā sistēma saskaņā ar kuru aģentūra darbotos.

e) Īpaša kārtība ir paredzēta attiecībā uz Dāniju, Apvienoto Karalisti, Īriju, Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu, ciktāl tās skar šī sistēma.

Iepriekš minētajā 2011. gada 11. marta kompromisa tekstā iekļauti šādi divi jauni apsvērumi:

"(11a) Attiecībā uz SIS II gan Eiropas Policijas birojam (Eiropols), gan Eurojust, kuriem abiem saskaņā ar Lēmumu 2007/533/TI ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas ievadīti SIS II, būtu jāpiešķir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, kad darba kārtībā ir jautājums par Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu. Gan Eiropolam, gan Eurojust vajadzētu būt iespējai iecelt pārstāvi SIS II padomdevēju grupā, kas izveidota saskaņā ar 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(11b)   Attiecībā uz VIS Eiropolam būtu jāpiešķir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, kad darba kārtībā ir jautājums par Lēmuma 2008/633/TI piemērošanu. Eiropolam vajadzētu būt iespējai iecelt pārstāvi VIS padomdevēju grupā, kas izveidota saskaņā ar 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu.”

Priekšrakstu daļa ir šāda:

1. pantā paredzēta aģentūras izveidošana.

Teksta 2.–6. pantā noteikti uzdevumi, kas aģentūrai jāveic saistībā ar SIS II, VIS un Eurodac, kā arī pētniecības un izmēģinājuma sistēmu uzraudzībā.

Teksta 7.–16. pantā reglamentēta aģentūras struktūra un uzbūve, 17.–27. pantā paredzēti noteikumi tās darbībai un 28.–31. pantā izklāstīti finanšu noteikumi.

Priekšlikuma 12. panta 4. punkts formulēts šādi:

„Eiropolam un Eurojust piešķir novērotāja statusu valdes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir jautājums par SIS II saistībā ar Padomes Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu. Eiropolam piešķir novērotāja statusu valdes sanāksmēs arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par VIS saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/633/TI piemērošanu.”

Priekšlikuma 16. panta 3. punkts formulēts šādi:

„Eiropols un Eurojust var iecelt katrs savu pārstāvi SIS II padomdevēju grupā. Eiropols var iecelt vienu pārstāvi VIS padomdevēju grupā.”

Iepriekš minētajā 2011. gada 11. marta kompromisa tekstā 12. panta 4. punkts un 16. panta 3. punkts paliek neskarti.

Atlikušajos 32.–34. pantā ir paredzēti nobeiguma noteikumi un ierosinātās regulas stāšanās spēkā.

VI – atbilstoša juridiskā pamata noteikšana

Tā kā ierosinātie apsvērumi (11a) un (11b), kā arī 12. panta 4. punkts un 16. panta 3. punkts paredz Eiropola un Eurojust līdzdalību jautājumu risināšanā, kas saistīti ar SIS II un VIS ekspluatāciju un darbību, ierosinātā regula patiešām paredz noteikumus, kas attiecas uz šo divu struktūrvienību struktūru, darbību, darbības jomu un uzdevumiem, un tāpēc ir nepieciešams papildināt tiesību aktu ar ierosinātajiem juridiskajiem pamatiem.

Kaut arī LESD 74. un 76. pants pretēji visiem pārējiem pantiem, kas veido juridisko pamatu, neparedz parastās likumdošanas procedūras piemērošanu, tas tomēr paredz, ka Padome pieņem tiesību aktu ar kvalificētu balsu vairākumu. Rezultātā abi šie panti no procedūras viedokļa nav nesaderīgi.

VII – secinājums un ieteikums

Ņemot vērā iepriekš veikto analīzi, par ierosinātās regulas juridisko pamatu jānosaka arī LESD 85. panta 1. punkts un 88. panta 2. punkts, pievienojot tos LESD 74. pantam, 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktam, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktam, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktam, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktam un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktam.

Juridiskā komiteja 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē vienprātīgi[3] nolēma ieteikt, ka grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (COM(2010)0093) būtu jāpamato ar LESD 74. pantu, 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 85. panta 1. punktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punktu.

Cieņā

Klaus-Heiner Lehne

• [1]  Padomes 2011. gada 11. marta dokuments 7638/11.
• [2]  Lieta C-45/86 Komisija/Padome (Vispārējās tarifa preferences) [1987] ECR, 1439. lpp., 5. punkts; Lieta C-440/05, Komisija/Padome, Krājums, 2007. g., ECR I–9097. lpp.; Lieta C–411/06, Komisija/Parlaments un Padome (2009. gada 8. septembris) (OV C 267, 7.11.2.2009., 8. lpp.)
• [3]  priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne, priekšsēdētāja vietniece Evelyn Regner, Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Christian Engström, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Antonio López-Istúriz White, Arlene McCarthy, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Angelika Niebler, Bernhard Rapkay, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (15.7.2010)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
(COM(2010)0093 – C7‑0046/2009 – 2009/0089(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jutta Haug

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2009. gada 24. jūnijā pieņēma tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai izveidotu aģentūru, kas atbildīga par lielapjoma informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tiesību aktu sākotnējo kopumu (regulas un Padomes lēmuma priekšlikumus) vajadzēja apvienot Eiropas Parlamenta un Padomes vienotā grozītā priekšlikumā.

Aģentūras galvenais pienākums būs pildīt SIS II, VIS un Eurodac darbības pārvaldības uzdevumus, nodrošinot sistēmu darbību 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, tādējādi nodrošinot pastāvīgu, nepārtrauktu datu apmaiņas plūsmu, bet tai nebūtu jāuzņemas atbildība par sistēmās ievadītajiem datiem.

Lai gan referente atbalsta politiskos mērķus, kuru īstenošanai tiek veidota aģentūra, viņa, rēķinoties ar to, ka aģentūras funkcijas un uzdevumu aspekti vai pat aģentūras izveides iespēja ir atbildīgās komitejas kompetencē, tomēr vēlas vērst uzmanību uz dažiem ar budžetu saistītiem jautājumiem.

Budžets

Lai finansētu šo aģentūru, ES budžetā 18 02. nodaļā tiks izveidotas divas jaunas budžeta pozīcijas. Tiek plānots, ka līdz šīs finanšu shēmas darbības beigām kopējās izmaksas būs EUR 113 miljoni, kas sadalīti šādi:

miljoni EUR

(1)	(2) 2010	(3) 2011	(4) 2012	(5) 2013	(6) Kopā
(7) Kopējās finansiālās izmaksas	(8) 1500	(9) 15 500	(10) 55 700	(11) 40 300	(12) 113 000

Kā minēts tiesību akta finanšu pārskatā, šīs apropriācijas tika ņemtas no budžeta pozīcijām, kas pašreiz paredzētas apspriežamajām IT sistēmām: 18 02 04 „Šengenas informācijas sistēma (SIS II)”, 18 02 05 „Vīzu informācijas sistēma (VIS)” un 18 03 11 „Eurodac”. Tāpēc priekšlikums atbilst pašreizējai finanšu plānošanai.

Laikposmam no 2010. līdz 2013. gadam minētās budžeta pozīcijas ir sadalītas šādi (jaunākie finanšu plāna skaitļi):

miljoni EUR

(13)	(14) 2010	(15) 2011	(16) 2012	(17) 2013	(18) Kopā
(19) VIS, SIS II, Eurodac FP	(20) 58 000	(21) 112 000	(22) 109 000	(23) 122 000	(24) 401 000

Tā kā, neraugoties uz aģentūras izveidošanu, pārējā apropriāciju daļa (apmēram EUR 288 miljoni), kas iekļauta VIS, SIS II un Eurodac paredzētajās budžeta pozīcijās, joprojām ir nepieciešama, referente vēlas paust savu pārsteigumu, ka kopējā summa, kas uzskatīta par nepieciešamu, tostarp aģentūras izveidei, precīzi sakrīt ar finanšu plānā sākotnēji paredzētajām summām (nav ne ietaupījumu, ne papildizmaksu).

Turklāt referente vēlas atgādināt, ka, veidojot decentralizētas aģentūras, ir jāizmanto darbības fondi, lai segtu administratīvos izdevumus. Vajadzētu risināt jautājumu par to, ka daļa no aģentūru izdevumiem finansējama, izmantojot 5. izdevumu kategoriju. Ierobežotās pieejamās rezerves, kas paredzētas 3.a izdevumu kategorijā, pastiprina šādas rīcības pamatojumu, jo varētu pietrūkt finansējuma citām Eiropas Parlamenta prioritātēm. Referente uzsver, ka Iestāžu darba grupa par regulatīvo aģentūru lomu ļaus turpināt diskusijas šajā jomā.

Personāls

Aģentūrai darbojoties pilnā apjomā, paredzēts tajā nodarbināt 120 darbiniekus, kas jāpieņem darbā pakāpeniski, sākot ar 2011. gada pirmajiem mēnešiem.

Lai gan aģentūra pārņems Komisijas uzdevumus, nav paredzēts, ka Komisija aģentūrai nodos amata vietas:

– „Eurodac” sistēmas četri ierēdņi un pagaidu darbinieki un viens ārējais darbinieks, kuri pašlaik strādā Briselē, tiks „atbrīvoti” un izmantoti citu Komisijas prioritāro uzdevumu veikšanai;

– aptuveni 20 ierēdņus un 25 ārējos darbiniekus (līgumdarbiniekus un norīkotos valstu ekspertus), kuru uzdevums ir SIS II un VIS darbību izstrādes un sagatavošanas, izmantos saskaņā ar Komisijas gada politikas stratēģiju un pārvaldības procedūrām.

Tāpēc referente pauž nožēlu par to, ka funkcijas tiek nodotas aģentūrai, lai izbrīvētu dažas amata vietas, un ka tas ietekmēs citas prioritātes. Kā Komisija ir atzinusi, tā savu apņemšanos neprasīt papildu darbiniekus var izpildīt, tikai uzticot funkcijas ārpakalpojumu sniedzējiem.

Ietekmes novērtējums

Referente uzskata, ka Komisijas sniegtajam ietekmes novērtējumam ir daži būtiski trūkumi, kas attiecas uz likumdošanas iestādes pienācīgu un pilnīgu informēšanu.

Īpaši jāatzīmē, ka tā nav precīzi pamatojusi, kāpēc tāda tehniska uzdevuma veikšanai, kurš līdz šim bija Komisijas kompetencē, ir nepieciešama aģentūra.

Turklāt ietekmes novērtējums ir veikts 2007. gadā un tas, lai gan ir veikti kvalitatīvi uzlabojumi salīdzinājumā ar iepriekšējo aģentūru ietekmes novērtējumiem, šķiet, ir novecojis un/vai neatbilstošs vairāku iemeslu dēļ:

– nav izvērtētas visas pašreizējās iespējas;

– nav izskatīts jautājums par to, kā būtu iespējams labāk pārvarēt Komisijas grūtības vai kā aģentūras funkcijas varētu sasaistīt ar Komisijas funkcijām, īpaši ņemot vērā sarežģīto pāreju uz SIS II;

– dalībvalstu parlamenti ir nobažījušies par dažiem citiem neizvērtētiem aspektiem, jo īpaši par datu aizsardzību un par to, ka ir ierosināts noteikt atbildību, taču nav iespējams piekļūt datiem;

– ietekmes novērtējumā nav skaidri izklāstīts, kā šādas aģentūras izveide kopumā ietekmēs budžetu — gan Komisijas budžetu, gan dalībvalstu budžetus.

Šī nav pirmā reize, kad Komisija iesniedz pretrunīgu ietekmes novērtējumu vai izmaksu un ieguvumu analīzi. Referente uzskata, ka Parlamentam vajadzētu apsvērt iespēju, ka turpmāk Komisijai ietekmes novērtējumi vai izmaksu un izdevumu analīzes par jaunu aģentūru izveidošanu būtu jānosūta Revīzijas palātai, lai tā varētu sniegt atzinumu par ietekmes novērtējumu atbilstību ar mērķi izvairīties no šāda veida situācijām.

Grozījumi

Ierosinātie grozījumi attiecas uz turpmāk minētajiem priekšlikuma aspektiem:

– atsauces uz visiem juridiskā pamatojuma dokumentiem (groz. Nr. 1, 3);

– Budžeta un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās noteikto EP prerogatīvu aizsardzība, kā arī parlamentārā pārbaude (groz. Nr. 2, 11, 19, 20);

– Revīzijas palātas uzdevumi (groz. Nr. 2, 22);

– uzņēmēju dalībvalstu pienākumi (groz. Nr. 4, 14);

– ABB-ABM metodes īstenošana, lai labāk uzraudzītu aģentūras darbības un budžetu (groz. Nr. 5, 9, 10, 16, 17, 20);

– valdes reālā pārvaldības un uzraudzības darbība un tās locekļu atbilstošās pilnvaras (groz. Nr. 6, 7);

– saskaņā ar revīzijas ziņojumiem veiktie pasākumi (groz. Nr. 8);

– izpilddirektora pilnvaru termiņš (groz. Nr. 12;

– pamatots padomdevēju grupu lielums (groz. Nr. 13);

– aģentūras novērtējumu rezultāti un EP informēšana (groz. Nr. 15, 21);

– budžeta terminoloģijas pielāgošana atbilstīgi Lisabonas līgumā lietotajai (groz. Nr. 18, 19);

– aģentūras darbības sākuma posms un Komisijas atbalsts (groz. Nr. 23, 24).

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1.a un 1.b atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam1 (Finanšu regula), un jo īpaši tās 185. pantu,
	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību2 (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 47. punktu,
	1 OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
	2 OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
Pamatojums
Būtu jāatsaucas uz Finanšu regulu (185. pantu) un Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (47. punktu) kā uz juridisko pamatojumu jaunas ES aģentūras izveidei.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Eiropas Komisijai būtu jāiesniedz budžeta lēmējinstitūcijai ceļvedis („roadmap”) par sistēmu, īpaši SIS II un VIS, turpmāko pilnveidošanu. Ceļvedī būtu jāsniedz ziņas par plānotajiem tehniskajiem pasākumiem, to izpildes termiņiem un nepieciešamo līdzekļu apjomu. Ja norādītie plāni un ieceres netiktu īstenoti, budžeta lēmējinstitūcija attiecīgos līdzekļus varētu iekļaut rezervē.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai nodrošinātu aģentūras pilnīgu autonomiju un neatkarību, aģentūrai būtu jāpiešķir autonoms budžets ar ieņēmumiem no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai.	(12) Lai nodrošinātu aģentūras pilnīgu autonomiju un neatkarību, aģentūrai būtu jāpiešķir autonoms budžets ar ieņēmumiem no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Par aģentūras finansēšanu vienojas budžeta lēmējinstitūcija, kā noteikts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punktā. Būtu jāpiemēro Savienības budžeta un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras. Finanšu, kā arī pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.
Pamatojums
Apsvērumā vajadzētu iekļaut atsauci, ka nepieciešama tāda abu budžeta lēmējiestāžu vienošanās par aģentūras finansēšanu, kura prasīta Iestāžu nolīgumā. Apsvērumos vajadzētu atsaukties arī uz budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru un iekļaut precizējumu, ka izpildes apstiprināšana attiecas ne tikai uz ES finansēto darbību. Turklāt aģentūras revīzija būtu jāveic, vērtējot arī pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā tas pašreiz notiek citās ES aģentūrās.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Sadarbojoties ar aģentūrām, kuru darbība saistīta ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, būtu jāveido sinerģijas labākai politikas nostādņu īstenošanai šajā jomā, lai nodrošinātu pareizu pārvaldību un izvairītos no procedūru un struktūru dublēšanās un līdz ar to no izmaksu palielināšanās.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
A Ar šo izveido Eiropas aģentūru („aģentūru”) otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II), Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un Eurodac darbības pārvaldībai, kā arī citu lielapjoma informācijas tehnoloģijas („IT”) sistēmu izstrādei un pārvaldībai, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu.	A Ar šo izveido Eiropas aģentūru („aģentūru”) otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II), Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un Eurodac darbības pārvaldībai, kā arī citu lielapjoma informācijas tehnoloģijas („IT”) sistēmu izstrādei un pārvaldībai, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu un saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu.
Pamatojums
Pantā, kurā noteikta šīs aģentūras juridiskā definīcija un statuss, vajadzētu pievienot atsauci uz Finanšu regulas pamatnoteikumu par decentralizēto aģentūru izveidošanu, saskaņā ar kuru aģentūra jādibina.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Aģentūras galvenā atrašanās vieta ir [..].	4. Aģentūras galvenā atrašanās vieta ir [..]. Uzņēmēja dalībvalsts nodrošina, ka aģentūra var izmantot izdevīgus nosacījumus, kas jāparedz mītnes līgumā un kas attiecas uz aģentūrai piešķiramajām telpām un noteikumiem, kuri piemērojami aģentūras personālam un vadības struktūru locekļiem.
	Lai ilgtermiņā nodrošinātu optimālu aģentūras darbību, pirms mītnes līguma noslēgšanas jāveic izmaksu un ieguvumu novērtējums. Īpaši jāizvērtē dalībvalsts vēlme un spēja ieguldīt savus resursus aģentūras mītnes vietas nodrošināšanā, lai nodrošinātu aģentūras veiksmīgu izveidi un darbību.
Pamatojums
The provision of such attractive conditions should not depend solely on the goodwill of the designated host Member State. While the Member States will decide on the Agency’s location, a prior financial assessment, with particular reference to the physical establishment in the host country, should determine where the least extra costs are likely to be incurred in setting up the Agency, bearing in mind the conditions set out in Article 19 of the regulation. The assessment should also reflect a Member State’s willingness to provide its own resources to accommodate the Agency’s needs, and its ability to do so.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – j apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j) katru gadu līdz 31. martam pieņem aģentūras darbības pārskatu par iepriekšējo gadu un ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai; gada darbības pārskatu publicē;	(j) katru gadu līdz 31. martam pieņem aģentūras iepriekšējā gada darbības pārskatu, tajā sasniegtos rezultātus īpaši salīdzinot ar gada darba programmas mērķiem, un ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai; gada darbības pārskatu publicē;
Pamatojums
Saskaņā ar principiem par pārvaldību pēc darbības jomām un budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABM-ABB) aģentūras gada darbības pārskats būtu jāsaista ar darba programmā noteiktajiem mērķiem, lai varētu pareizi novērtēt šīs iestādes sasniegto.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – ma apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ma) uzrauga un veic pienācīgus papildu pasākumus saskaņā ar konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no dažādiem gan iekšējiem, gan ārējiem revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem;
Pamatojums
Lai panāktu lielāku līdzatbildību un lai pasākumi, kas veikti saskaņā ar revīzijas un novērtējumu secinājumiem, būtu vērtīgāki, to uzraudzībā nepārprotami būtu jāiesaistās valdei, kurai atskaitās izpilddirektors.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz to atbilstīgo lielo pieredzi un speciālajām zināšanām lielapjoma IT sistēmu jomā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.	3. Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz to atbilstīgo lielo pieredzi un speciālajām zināšanām lielapjoma IT sistēmu jomā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Viņiem arī ir nepieciešamās administrēšanas un vadīšanas spējas, lai veiktu 9. pantā minētos uzdevumus.
Pamatojums
Valdes locekļiem vajadzīgas spējas, kas atbilst viņiem uzticētajiem uzdevumiem.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 14. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) izveido un īsteno efektīvu sistēmu, lai varētu veikt IT sistēmu, ieskaitot statistiku, un aģentūras regulāru uzraudzību un novērtēšanu;	(d) izveido un īsteno efektīvu sistēmu, lai varētu veikt IT sistēmu, tostarp statistikas sistēmu, un aģentūras regulāru uzraudzību, revīziju un novērtēšanu arī no aģentūras mērķu efektīvas un sekmīgas sasniegšanas viedokļa;
Pamatojums
Saskaņā ar 6. grozījumu, kas attiecas uz 9. panta 1. punkta ma) apakšpunktu, ir jāizveido arī sistēma revīzijas konstatējumu novērtēšanai un saistīto pasākumu veikšanai, turklāt ne tikai attiecībā uz finansēm un atbilstību, bet arī darbības rezultātiem.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 14. pants – 5. punkts – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) risina sarunas un pēc tam, kad valde apstiprinājusi, paraksta mītnes līgumu ar uzņēmējas dalībvalsts valdību.	(h) risina sarunas par mītnes līgumu un pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas, ņemot vērā 7. panta 4. punkta otrajā daļā paredzēto izmaksu un ieguvumu novērtējumu, paraksta mītnes līgumu ar uzņēmējas dalībvalsts valdību.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 14. pants – 6. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) aģentūras gada darba programma un gada darbības pārskats, iepriekš apspriežoties ar padomdevēju grupām;	(a) iepriekš apspriežoties ar padomdevēju grupām — aģentūras gada darba programmu un gada darbības pārskatu līdz ar norādēm par katram pasākumam piešķirtajiem resursiem;
Pamatojums
Saskaņā ar principiem par pārvaldību pēc darbības jomām un budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABM-ABB) aģentūras darba programmā un gada darbības pārskatā būtu jāsniedz informācija par resursiem, kas piešķirti aģentūras mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem pasākumiem.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 14. pants – 6. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) nākamā gada budžets;	(c) nākamā gada budžets, kas veidots, līdzekļus sadalot pēc darbības jomām;
Pamatojums
Saskaņā ar principiem par pārvaldību pēc darbības jomām un budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABM-ABB) aģentūras budžets būtu jāveido, kā pamatu nepārprotami izmantojot aģentūras mērķus un pasākumus un sasaistot tās uzdevumu un mērķus ar pasākumiem un resursiem.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pirms iecelšanas kandidātam, ko izraudzījusies valde, var lūgt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā(-s) komitejā(-s) un atbildēt uz tās/to locekļu jautājumiem.	2. Pirms iecelšanas kandidātam, ko izraudzījusies valde, var lūgt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā(-s) komitejā(-s) un atbildēt uz tās/to locekļu jautājumiem. Komitejas (-u) atzinumu, ja tāds tiek sniegts, ņem vērā pirms iecelšanas.
Pamatojums
Jebkurš Parlamenta atzinums par izraudzīto kandidātu ir jāņem vērā pirms amatpersonas iecelšanas.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 15. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienreiz pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem, taču tikai tādā gadījumā, ja tas ir nepieciešams aģentūras pienākumu un vajadzību dēļ.	4. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienreiz pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem, taču tikai tādā gadījumā, ja tas ir nepieciešams aģentūras pienākumu un vajadzību dēļ. Izpilddirektors amatu ieņem uz laikposmu, kas nav ilgāks kā astoņi gadi.
Pamatojums
Iecelšana šajā amata vietā ir rūpīgi jāapsver, tāpēc nevajadzētu ļaut izpilddirektoram palikt amatā ilgāk kā astoņus gadus, pat tad, ja uz to pašu amata vietu pēc izpilddirektora līguma pagarināšanas tiek iesniegts pieteikums „no malas”.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Visas dalībvalstis, visas valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kā arī Komisija ieceļ vienu locekli katrā padomdevēju grupā uz trīs gadu termiņu, kuru var pagarināt.	2. Visas dalībvalstis, visas valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kā arī Komisija, piemērojot rotācijas principu, ieceļ vienu locekli vienā no trim padomdevēju grupām uz trīs gadu termiņu, kuru var pagarināt.
Pamatojums
Lai pārvaldības struktūrā nebūtu tikpat dažādu valžu locekļu, cik aģentūrā darbinieku, padomdevēju komiteju sastāvā vajadzētu būt pārstāvētām ne vairāk kā trešdaļai dalībvalstu. Tāds princips atbilst šo komiteju padomdošanas uzdevumam un nodrošina dalībvalstu pilnīgas pārstāvniecības līdzsvaru valdē.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 19. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Nepieciešamos noteikumus par aģentūrai piešķiramajām telpām uzņēmējā dalībvalstī un pakalpojumiem, kas attiecīgajai valstij jāsniedz, kā arī īpašos noteikumus, kas aģentūras uzņēmējā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, valdes locekļiem, aģentūras darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, ko noslēdz pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas. Aģentūras uzņēmējai dalībvalstij jānodrošina iespējami labāki apstākļi, lai nodrošinātu aģentūras pienācīgu darbību, tostarp daudzvalodu Eiropas izglītību un piemērotus transporta savienojumus.	Nepieciešamos noteikumus par aģentūrai piešķiramajām telpām uzņēmējā dalībvalstī un pakalpojumiem, kas attiecīgajai valstij jāsniedz, kā arī īpašus noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt labvēlīgus nosacījumus personālam un kuri aģentūras uzņēmējā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, valdes locekļiem, aģentūras darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, ko noslēdz pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas. Aģentūras uzņēmējai dalībvalstij jānodrošina iespējami labāki apstākļi, lai nodrošinātu aģentūras pienācīgu darbību, tostarp daudzvalodu Eiropas izglītību un piemērotus transporta savienojumus. Šos apstākļus izskata, veicot izmaksu un ieguvumu novērtējumu, kas saskaņā ar 7. panta 4. punkta otro daļu izdarāms pirms mītnes līguma parakstīšanas, un ņemot vērā dalībvalsts vēlmi un spēju ieguldīt savus resursus aģentūras mītnes vietas nodrošināšanā.
Pamatojums
Būtu skaidri jānorāda šādu noteikumu mērķis.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Novērtēšanā vērtē aģentūras lietderīgumu, nozīmi un efektivitāti un tās darbības metodes. Izvērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu – gan Eiropas, gan valstu līmenī – viedokļus.	2. Novērtēšanā vērtē aģentūras lietderīgumu, nozīmi un efektivitāti un tās darbības metodes. Izvērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu – gan Eiropas, gan valstu līmenī – viedokļus. Vērtējumā īpašu uzmanību pievērš iespējamai nepieciešamībai grozīt vai paplašināt aģentūras uzdevumus vai beigt tās darbību, ja aģentūra kļuvusi nevajadzīga.
Pamatojums
Būtu jāpiemin, ka gadījumā, ja vajadzīgs, regulārajos novērtējumos var arī iekļaut secinājumus par aģentūras uzdevumiem vai pastāvēšanu.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 28. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Aģentūras izdevumi cita starpā ietver personāla atalgojumu, administratīvās un infrastruktūras izmaksas, darbības izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar aģentūras noslēgtajiem līgumiem vai vienošanām. Katru gadu izpilddirektors sastāda aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamam finanšu gadam kopā ar štatu saraksta projektu un iesniedz to valdei.	2. Aģentūras izdevumi cita starpā ietver personāla atalgojumu, administratīvās un infrastruktūras izmaksas, darbības izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar aģentūras noslēgtajiem līgumiem vai vienošanām. Katru gadu izpilddirektors, pamatojoties uz aģentūras veiktajiem pasākumiem, sastāda aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamam finanšu gadam kopā ar štatu saraksta projektu un iesniedz to valdei.
Pamatojums
Saskaņā ar principiem par pārvaldību pēc darbības jomām un budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABM-ABB) aģentūras budžets būtu jāveido, kā pamatu nepārprotami izmantojot aģentūras mērķus un pasākumus un sasaistot tās uzdevumu un mērķus ar pasākumiem un resursiem.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 28. pants – 6. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) darba programmu projektus;	(a) darba programmu projektus kopā ar paredzamajiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kas vajadzīgi katram plānotajam pasākumam;
Pamatojums
Saskaņā ar principiem par pārvaldību pēc darbības jomām un budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABM-ABB) aģentūras darba programmā būtu jāsniedz informācija par resursiem, kas piešķirti aģentūras mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem pasākumiem.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 28. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Komisija tāmi kopā ar Eiropas Savienības provizorisku vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (kas minēti kā budžeta lēmējinstitūcija).	7. Komisija tāmi kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (kas minēti kā budžeta lēmējinstitūcija).
Pamatojums
Lisabonas līguma klasifikācijas piemērošana.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 28. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības provizoriskajā vispārējā budžeta projektā ieraksta provizorisko aprēķinu, kuru tā uzskata par nepieciešamu štatu plānam, un subsīdijas apjomu, kas jāmaksā no vispārējā budžeta, kuru tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu.	8. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā ieraksta provizorisko aprēķinu, kuru tā uzskata par nepieciešamu štatu plānam, un subsīdijas apjomu, kas jāmaksā no vispārējā budžeta, kuru tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu, kā arī aprakstu un pamatojumu visām atšķirībām starp aģentūras tāmi un subsīdijas summu, kas jāiekļauj vispārējā budžetā.
Pamatojums
Grozījuma pirmā daļa attiecas uz Lisabonas līguma klasifikācijas piemērošanu. Otrās daļas mērķis ir sniegt budžeta lēmējinstitūcijai atbilstīgu informāciju gadījumā, ja Komisija izdara grozījumus tāmē.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 28. pants – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. Aģentūras budžetu pieņem valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.	10. Aģentūras budžetu pieņem valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē vienlaikus ar gada darbības programmu.
Pamatojums
Ja Komisija būtiski samazina budžetu, nevajadzētu prasīt aģentūrai, lai tā veic tos pašus uzdevumus un pasākumus ar samazinātiem resursiem.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 28. pants – 11.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a Komisija iesniedz budžeta lēmējiestādei ceļvedi („roadmap”) attiecībā uz sistēmu, īpaši SIS II un VIS, turpmāko pilnveidošanu. Ceļvedī ir sniegtas ziņas par plānotajiem tehniskajiem pasākumiem, to izpildes termiņiem un nepieciešamo līdzekļu apjomu.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātu.	2. Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju par novērtēšanas procedūru rezultātu.
Pamatojums
Lēmumam par to, kas attiecas vai neattiecas uz Parlamentu, nevajadzētu būt aģentūras izpilddirektora kompetencē.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 29. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Eiropas Revīzijas palāta veic aģentūras pārskatu un pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīziju. Palāta, kad iespējams, arī sniedz visus atzinumus par aģentūras darbības rezultātiem, kādus tā guvusi, cenšoties efektīvi un sekmīgi sasniegt savus mērķus.
Pamatojums
Kad Parlamentam ir jānovērtē aģentūru mērķu sasniegšana, bieži vien trūkst informācijas par to darbības rezultātiem. Kaut arī nevar prasīt, lai Revīzijas palāta ar pašreizējiem resursiem veiktu revīziju visu aģentūru darbības rezultātiem, pieejamā informācija būtu jānosūta izpildes apstiprināšanas iestādēm.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 32. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šajā nolūkā, kamēr savus pienākumus pildīt nav sācis izpilddirektors, ko saskaņā ar šīs regulas 15. pantu ieceļ valde, Komisija var uz laiku iecelt ierobežotu skaitu amatpersonu, tostarp arī amatpersonu, kas pildītu izpilddirektora funkcijas.	2. Šajā nolūkā, kamēr savus pienākumus pildīt nav sācis izpilddirektors, ko saskaņā ar šīs regulas 15. pantu ieceļ valde, Komisija uz laiku ieceļ ierobežotu skaitu amatpersonu, tostarp arī amatpersonu, kas pildītu izpilddirektora funkcijas.
Pamatojums
Komisijas palīdzībai aģentūras darbības sākumposmā, pirms aģentūra kļūst neatkarīga, nevajadzētu būt fakultatīvai.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 34. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Aģentūra sāk pildīt 2. līdz 6. pantā noteiktos pienākumus no 2012. gada 1. janvāra.	2. Aģentūra sāk pildīt 2. līdz 6. pantā noteiktos pienākumus no 2012. gada 1. janvāra ar noteikumu, ka dalībvalstis par aģentūras mītnes atrašanās vietu ir vienojušās pietiekamu laiku iepriekš, lai šajā mītnē būtu iespējams sākt pamata infrastruktūras un procedūru darbību.
Pamatojums
Šā papildinājuma mērķis ir novērst situācijas, kad aģentūru pagaidām izveido vietā, kas nav tās galīgā mītnes vieta, un tai vēlāk rodas papildu izdevumi par pārcelšanos, kā tas bija gadījumā ar Eiropas Jūras drošības aģentūru.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
Atsauces	COM(2010)0093 – C7-0046/2009 – COM(2009)0293 – 2009/0089(COD)
Atbildīgā komiteja	LIBE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 14.7.2009
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Jutta Haug 21.10.2009
Pieņemšanas datums	14.7.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Reimer Böge, Lajos Bokros, Giovanni Collino, Andrea Cozzolino, Isabelle Durant, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Carl Haglund, Jiří Havel, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, Vladimír Maňka, Barbara Matera, Claudio Morganti, Miguel Portas, Dominique Riquet, László Surján, Helga Trüpel, Derek Vaughan
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Maria Da Graça Carvalho, Peter Jahr, Riikka Manner, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis, Theodor Dumitru Stolojan
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lucas Hartong

Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (14.7.2010)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
(COM(2010)0093 – C7-0046/2009 – 2009/0089(COD))

Atzinumu sagatavoja: Marian-Jean Marinescu

ĪSS PAMATOJUMS

Ar jaunu regulatīvo aģentūru ir saistīti papildu izdevumi. Tāpēc ļoti svarīgi ir nodrošināt visatbilstošāko efektivitātes, rezultātu un izmaksu līdzsvaru.

Pamatojoties uz dažādiem novērtējuma ziņojumiem, ir skaidrs, ka rūpīgi jāapsver daži aspekti.

Pirmkārt, jāizstrādā dokuments, kurā paredzētu pārveidot aģentūras stratēģiju par daudzgadu pamatnostādnēm, kurās būtu skaidri noteikti mērķi un darbības rādītāji. Tas uzlabos aģentūras darbības rezultātus, finanšu pārvaldību un kontroli.

Otrkārt, jāsamazina valdes locekļu skaits. Tas nodrošinās efektīvāku funkcionālo shēmu un varētu pasargāt no pārvaldības izmaksu celšanās un arī no aģentūras strukturālā deficīta. Samazinot valdes locekļu skaitu, automātiski samazināsies locekļu skaits Revīzijas komitejā, kura palīdzēs valdei veikt pienākumus.

Treškārt, lai nodrošinātu labu pārvaldību, valdes sastāvam vajadzētu būt tādam, lai dalībvalstis būtu taisnīgi pārstāvētas, un to varētu garantēt, citstarp izmantojot arī rotācijas principu.

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 7. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Aģentūra atrodas Komisijas pārraudzībā.
Pamatojums
Pat tad, ja aģentūra ir jāizveido kā juridiski neatkarīga pārvaldības uzdevumu veicēja, Komisijai kā pārraudzītājai iestādei, veicot pārvaldību, ir jānodrošina tiesiskums un likumība.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) balstoties uz 14. pantā minētā izpilddirektora iesniegto projektu, pēc apspriešanās ar 16. pantā minētajām padomdevēju grupām un saņēmusi Komisijas atzinumu, pieņem daudzgadu darba programmu, kuras pamatā ir II nodaļā „Uzdevumi” minētās funkcijas. Neskarot ikgadējo Savienības budžeta procedūru, daudzgadu darba programmā iekļauj daudzgadu budžeta tāmi un ex ante novērtējumus, lai strukturētu daudzgadu plānošanas mērķus un dažādus posmus;
Pamatojums
Pamata Finanšu regulā, ko piemēro aģentūrām, ir paredzēts pienākums veidot daudzgadu plānu tikai attiecībā uz personālu. Revīzijas palāta savā Īpašajā ziņojumā Nr. 5/2008 par rezultātu sasniegšanu Eiropas Savienības aģentūrās iesaka aģentūrām sagatavot dokumentu, ar kuru aģentūras stratēģiju iestrādātu daudzgadu darba programmā ar skaidriem mērķiem un izpildes rādītājiem. Tas tiek prasīts arī EP rezolūcijā par 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu — ES aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole (2010. gada 5. maijā pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0139).
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) pieņem daudzgadu personāla politikas plānu un katru gadu vēlākais līdz 31. martam to iesniedz Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai;	(h) pieņem daudzgadu personāla politikas plānu un gada darba programmas projektu un katru gadu vēlākais līdz 31. martam tos iesniedz Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai;
Pamatojums
Lai panāktu atbilstību ar 28. panta 6. punkta a) apakšpunktu.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) katru gadu līdz 30. septembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu un saskaņā ar ikgadējo Savienības budžeta procedūru un Savienības likumdošanas programmu LESD V sadaļas jomās pieņem aģentūras gada darba programmu nākamajam gadam, un nodrošina, ka pieņemtā darba programma tiek nosūtīta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un tiek publicēta;	(i) saskaņā ar daudzgadu programmu katru gadu līdz 30. septembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu un saskaņā ar ikgadējo Savienības budžeta procedūru un Savienības likumdošanas programmu LESD V sadaļas jomās pieņem aģentūras gada darba programmu nākamajam gadam, un nodrošina, ka pieņemtā darba programma tiek nosūtīta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un tiek publicēta;
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 14. pants – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) daudzgadu darba programma;
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūras izpilddirektoru ieceļ valde, izraugoties piemērotāko personu no Komisijas sastādīta kandidātu saraksta, uz piecu gadu termiņu.	1. Aģentūras izpilddirektoru ieceļ valde, izraugoties piemērotāko personu no Komisijas sagatavota kandidātu saraksta, uz piecu gadu termiņu. Kandidātiem ir jāuzrāda vajadzīgās prasmes un kompetence, lai pienācīgi pildītu aģentūras izpilddirektora pienākumus, jo īpaši ņemot vērā aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus.
Pamatojums
Lai nodrošinātu atbilstību 14. panta 3. punktam.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Visas dalībvalstis, visas valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kā arī Komisija ieceļ vienu locekli katrā padomdevēju grupā uz trīs gadu termiņu, kuru var pagarināt.	2. Katrā padomdevēju grupā ir desmit locekļu. Komisija katrā padomdevēju grupā ieceļ vienu locekli. Padome katrā padomdevēju grupā ieceļ deviņus locekļus. Visus grupu locekļus ieceļ uz triju gadu termiņu, kuru var pagarināt.
Pamatojums
Tā kā padomdevēju grupām atzinuma sniegšanai ir vajadzīgs konsenss, liels locekļu skaits neveicina vienprātību. Tādēļ pārāk lielas padomdevēju grupas var nevajadzīgi apgrūtināt aģentūras darbu.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums IV nodaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
DARBĪBA	PERSONĀLS
Pamatojums
Jauns virsraksts nodaļai par personālu.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 17. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ja pienākumi uzskatāmi par konfidenciālām finansiālām funkcijām, aģentūra šajos amatos nepieņem pagaidu darbiniekus.
Pamatojums
Konfidenciālu finansiālo funkciju veikšanai pieņemot pagaidu darbiniekus, aģentūras darbība varētu ciest nekvalificēta/nesagatavota/nemotivēta personāla dēļ. Aģentūra varētu būt pakļauta arī finansiālas krāpšanas riskam, jo pagaidu darbinieki, cerot panākt sava līguma atjaunošanu, ir vieglāk ietekmējami. Sk. arī EP rezolūciju par 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu — ES aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole (2010. gada 5. maijā pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0139).
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 17. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Ja Komisija atkārtoti konstatē, ka ir notikuši Civildienesta noteikumu vai nodarbināšanas kārtības pārkāpumi un aģentūras valde pienācīgi neveic tai uzticētos uzraudzības pienākumus šajā jomā, Komisija kā pārraudzītāja iestāde var pieprasīt, ka aģentūra tai nodod savas darbinieku vadības funkcijas.
Pamatojums
Citās aģentūrās jau agrāk ir novērots, ka aģentūras valde pienācīgi nekontrolē izpilddirektora pilnvaras personāla vadības jomā. Pat tad, kad citās aģentūrās atkārtoti notikuši acīmredzami Civildienesta noteikumu pārkāpumi, valde ļoti negribīgi pildīja savus uzraudzības pienākumus. Ar šo grozījumu Komisija kā pārraudzītāja iestāde saņem savā rīcībā šo galējo līdzekli.
Grozījums Nr.            11 Regulas priekšlikums 17.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	17.a pants Privilēģijas un neaizskaramība
	Uz aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti.
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma 20. pants tiek pārcelts kā 17.a pants (jauns).
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums IVa nodaļa (jauna) – pirms 18. panta
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	IVa NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
Pamatojums
Jauna nodaļa.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 18. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valdes locekļi, izpilddirektors un padomdevēju grupu locekļi apņemas darboties sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā tie katru gadu rakstveidā sniedz paziņojumu par apņemšanos.	Valdes locekļi, izpilddirektors un padomdevēju grupu locekļi apņemas darboties sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā tie katru gadu rakstveidā sniedz paziņojumu par apņemšanos. Valdes locekļu sarakstu ievieto aģentūras tīmekļa vietnē.
Pamatojums
Tas veicina pārredzamību, jo aģentūras šajā jautājumā rīkojas dažādi.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 19. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mītnes līgums	Mītnes līgums un darbības apstākļi
Pamatojums
Izmaiņas virsrakstā.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 20. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
20. pants   Privilēģijas un neaizskaramība   Uz aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti.	svītrots
Pamatojums
Izdarot grozījumu Nr. 11, rodas dublēšanās.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 23.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	23.a pants
	Administratīvā kontrole
	Aģentūras darbību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pantu kontrolē Eiropas ombuds.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 27. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Novērtēšana	Novērtēšana un pārskatīšana
Pamatojums
Būtu jāņem vērā arī iespējas regulu pārskatīt.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Trīs gadus pēc dienas, kad aģentūra sāk pildīt savus pienākumus, un turpmāk reizi piecos gados valde pasūta neatkarīgu ārēju novērtējumu par šīs regulas īstenošanu, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko izdevusi valde pēc apspriešanās ar Komisiju.	1. Trīs gadus pēc dienas, kad aģentūra sāk pildīt savus pienākumus, un turpmāk reizi trijos gados valde pasūta neatkarīgu ārēju novērtējumu par šīs regulas īstenošanu, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko izdevusi valde pēc apspriešanās ar Komisiju.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Novērtēšanā vērtē aģentūras lietderīgumu, nozīmi un efektivitāti un tās darbības metodes. Novērtēšanā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Eiropas, gan valstu līmenī.	2. Novērtēšanā vērtē aģentūras lietderīgumu, nozīmi un efektivitāti un tās darbības metodes. Šajā procesā izskata arī to, vai vadības struktūra ir piemērota, lai veiktu aģentūras uzdevumus. Novērtēšanā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Eiropas, gan valstu līmenī.
Pamatojums
Šajā novērtēšanā pievērš uzmanību arī tam, vai vadības struktūra ir piemērota, lai veiktu aģentūras uzdevumus.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 27. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Valde saņem novērtēšanas rezultātus un attiecībā uz grozījumiem šajā regulā, pārmaiņām aģentūrā un tās darba praksē izstrādā ieteikumus Komisijai, kas tos kopā ar savu atzinumu, kā arī attiecīgiem priekšlikumiem nosūta Padomei un Eiropas Parlamentam. Attiecīgā gadījumā pievieno rīcības plānu ar grafiku. Novērtējumu un ieteikumus dara publiski pieejamus.	3. Valde saņem novērtēšanas rezultātus un attiecībā uz grozījumiem šajā regulā, pārmaiņām aģentūrā un tās darba praksē izstrādā ieteikumus Komisijai, kas tos kopā ar savu atzinumu, kā arī attiecīgiem priekšlikumiem nosūta Padomei un Eiropas Parlamentam. Novērtējumu un ieteikumus dara publiski pieejamus.
Pamatojums
Ņemot vērā 2. punktā minētā novērtējuma ziņojuma rezultātus, turpmākās vērtēšanas grafikam būtu jāvelta atsevišķs un sīkāk izstrādāts punkts. Sk. tālāk grozījumu Nr. 21.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 27. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Aģentūras valde, vienojoties ar Komisiju, lemj par turpmākās vērtēšanas grafiku, ņemot vērā 2. punktā minētā novērtējuma ziņojuma rezultātus.
Pamatojums
Sk. grozījuma Nr. 20 pamatojumu.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 28. pants – 6. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) darba programmu projektus;	(a) gada darba programmas projektu;
Pamatojums
Sk. grozījumu Nr. 2.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 28. pants – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) atjauninātu daudzgadu darba programmu;
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātu.	2. Izpilddirektors saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/20021 72. panta 5. punktu ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai ziņojumu, tajā norādot iekšējā revidenta izdarīto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus un sakarā ar tiem veiktos pasākumus.
	___________
Pamatojums
Ir lietderīgi precizēt, kādas prasības jāpilda izpilddirektoram saskaņā ar Finanšu regulu.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 32. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Sagatavošanas darbības	Aģentūras darbības sākums
Pamatojums
Mainīts virsraksts.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 34. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Stāšanās spēkā un piemērojamība	Stāšanās spēkā

PROCEDŪRA

Virsraksts	Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
Atsauces	COM(2010)0093 – C7-0046/2009 – COM(2009)0293 – 2009/0089(COD)
Atbildīgā komiteja	LIBE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 14.7.2009
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Marian-Jean Marinescu 1.10.2009
Izskatīšana komitejā	31.5.2010
Pieņemšanas datums	12.7.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 2 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Luigi de Magistris, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Ville Itälä, Bogusław Liberadzki, Monica Luisa Macovei, Jan Olbrycht, Aldo Patriciello, Theodoros Skylakakis, Georgios Stavrakakis, Søren Bo Søndergaard
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zuzana Brzobohatá, Edit Herczog, Ivailo Kalfin, Olle Schmidt, Derek Vaughan

PROCEDŪRA

Virsraksts	Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
Atsauces	COM(2010)0093 – C7-0046/2009 – COM(2009)0293 – 2009/0089(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	19.3.2010
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 14.7.2009
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 14.7.2009	CONT 14.7.2009
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Carlos Coelho 2.9.2009
Juridiskā pamata apstrīdēšana        JURI komitejas atzinuma datums	JURI 12.4.2011
Izskatīšana komitejā	15.6.2011
Pieņemšanas datums	15.6.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	43 3 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Rita Borsellino, Simon Busuttil, Carlos Coelho, Rosario Crocetta, Cornelis de Jong, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Baroness Sarah Ludford, Clemente Mastella, Véronique Mathieu, Claude Moraes, Jan Mulder, Georgios Papanikolaou, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Rui Tavares, Wim van de Camp, Daniël van der Stoep, Axel Voss, Renate Weber, Tatjana Ždanoka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edit Bauer, Michael Cashman, Anna Maria Corazza Bildt, Luis de Grandes Pascual, Ioan Enciu, Heidi Hautala, Mariya Nedelcheva, Norica Nicolai, Zuzana Roithová, Michèle Striffler, Cecilia Wikström
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marita Ulvskog
Iesniegšanas datums	21.6.2011

ANNEX TO THE DRAFT LEGISLATIVE RESOLUTION

Draft Joint Statement of the European Parliament and the Council

The European Parliament and the Council recognise the particular circumstances underlying the specific arrangement on the seat and sites of the Agency and the fact that it does not prejudice the Conclusions of the Representatives of the Member States meeting at Head of State or Government level in Brussels on 13 December 2003[1] notably as regards the priority to be given to the Member States, which have acceded to the EU in 2004 and 2007, in the distribution of the seats of offices or agencies to be set up in the future.

• [1]          See 5381/04, p. 27.

PASKAIDROJUMS

PAMATINFORMĀCIJA

Komisija 2009. gada jūnijā iesniedza divas likumdošanas iniciatīvas, lai izveidotu aģentūru lielapjoma IT sistēmu pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Viena iniciatīva attiecās uz pirmā pīlāra jomu regulējumu saistībā ar SIS, VIS un Eurodac sistēmām, savukārt otra — uz priekšlikumu lēmumam par trešā pīlāra jomām, kas saistītas ar šīm sistēmām.

Taču līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā šīs iniciatīvas kļuva neaktuālas. Komisija 2010. gada 19. martā iesniedza jaunu priekšlikumu, kas pamatā ir agrākā regulas priekšlikuma pārstrādāta versija, iekļaujot trešā pīlāra jomas.

Lai gan līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir atcelts iedalījums pīlāros, izskatāmajā priekšlikumā simptomātiski parādīta to „mainīgā ģeometrija”, atspoguļojot dažādos brīvības, drošības un tiesiskuma telpas aspektus kopumā un jo īpaši Šengenas zonā. Aģentūras pārvaldāmais sistēmu tiesiskais regulējums attiecas uz neviendabīgu dalībvalstu grupu, kuru dalībai ir dažādas pakāpes (ciktāl tas attiecas uz Apvienoto Karalisti, Dāniju un Īriju), un uz asociētajām trešām valstīm (Norvēģija, Īslande, Šveice un nākotnē arī Lihtenšteina).

Attiecībā uz SIS II Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās bijušā pirmā pīlāra jomā (Regula (EK) Nr. 1987/2006), šīs valstis ir iesaistījušās vienīgi trešā pīlāra jomā (Padomes Lēmums 2007/533/TI). Dānijā savukārt piedalās. Norvēģija un Īslande ir asociētās valstis, un nākotnē par tādu kļūs arī Lihtenšteina.

Attiecībā uz VIS Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās, taču Dānija piedalās. Norvēģija, Īslande un Šveice ir asociētās valstis, un nākotnē par tādu kļūs arī Lihtenšteina.

Attiecībā uz Eurodac Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija piedalās. Apvienotā Karaliste ir paziņojusi Padomei, ka tā vēlas piedalīties aģentūras darbā ar Eurodac saistītajās jomās, taču Īrija šādu vēlmi nav paudusi. Norvēģija, Īslande un Šveice ir asociētās valstis, un nākotnē par tādu kļūs arī Lihtenšteina.

Saistībā ar šīm trim sistēmām, kuras aģentūrai ir jāpārvalda, Apvienotā Karaliste un Īrija tikai daļēji piedalīsies SIS II un nepiedalīsies VIS; kas attiecas uz aģentūru, tad ar Eurodac saistītajos pasākumos piedalīsies vienīgi Apvienotā Karaliste.

Līdz ar to rodas šādi jautājumi.

– Ja dalībvalstis nepiedalās visās sistēmās, cik lielā mērā tās ir tiesīgas lemt par likumdošanas iniciatīvas pieņemšanu, ar ko izveido aģentūru?

– Cik lielā mērā šī regula ir saistoša minētajām dalībvalstīm?

Komisijas priekšlikumā ir neskaidrības. No vienas puses, Komisija uzskata, ka priekšlikums izriet no Šengenas acquis. No otras puses, 24. un 25. apsvērums attiecas uz Apvienotās Karalistes un Īrijas dalību šo triju sistēmu tiesiskajā regulējumā. Šķiet, ka priekšlikuma mērķis ir noteikt, kāda ietekme tā pieņemšanā ir minētajām dalībvalstīm un cik lielā mērā uz tām attieksies pieņemtais tiesību akts. Tomēr 24. apsvērumā attiecībā uz Apvienoto Karalisti visai neskaidri minēts, ka tā ir tiesīga piedalīties lēmuma pieņemšanā un uz to attiecas regulas noteikumi saistībā ar jautājumiem, kuri neietilpst bijušā pirmā pīlāra jomā, ciktāl tie attiecas uz SIS II un VIS. Līdzīgā kontekstā 25. apsvērumā ir minēta Īrija.

EP Juridiskais dienests 2010. gada 7. jūnija atzinumā vērsa uzmanību uz Tiesas 2009. gada 18. septembrī pieņemto nolēmumu strīdā starp Apvienoto Karalisti un Padomi (Lieta C-77/05 par Regulas (EK) Nr. 2007/2004 pieņemšanu (Frontex regula)). Tiesa pauda viedokli, ka, lai gan Apvienotā Karaliste ir oficiāli lūgusi atļauju piedalīties regulas pieņemšanā, tai šāda dalība ir jāliedz, jo tā nav apņēmusies īstenot saistības, ko uzliek attiecīgā Šengenas acquis daļa. Saistībā ar līdzīgu gadījumu Tiesā pašreiz tiek izskatīta cita lieta (par Padomes Lēmuma 2008/633/TI par VIS pieņemšanu).

Juridiskais dienests uzskata, ka Komisijas priekšlikuma 24. un 25. apsvērums „ir nepietiekami, lai nodrošinātu, ka šīs regulas pieņemšana būs pārredzama un saskaņā ar iepriekšminēto Tiesas judikatūru”. Turklāt „nebūs iespējams (..) noteikt tiesību akta juridiskās sekas attiecībā uz Apvienoto Karalisti un Īriju, un līdz ar to radīsies juridiskās nenoteiktības situācija, kas ir pretrunā Savienības tiesību principiem”.

EP un Padome, kas abas ir likumdevējas iestādes, pašlaik izskata abos juridiskajos atzinumos ierosinātās alternatīvas:

1. IESPĒJA — noraidīt Komisijas priekšlikumu un aicināt to aizstāt ar citām iniciatīvām. (Piemēram, ar regulu par aģentūras izveidi un atsevišķiem tiesību aktiem par aģentūras pilnvarošanu un katras sistēmas pārvaldības regulējumu. Katrai dalībvalstij piešķiramās lemšanas tiesības būtu atkarīgas no tā, cik lielā mērā tās piedalās konkrētajā sistēmā).

2. IESPĒJA — grozīt priekšlikumu, norādot katras dalībvalsts balsstiesības attiecībā uz aģentūru. Turklāt varētu pieņemt atsevišķu lēmumu, ja Apvienotā Karaliste un Īrija vēlētos izmantot tiesības piemērot regulu, ar ko izveido aģentūru.

3. IESPĒJA — sadalīt priekšlikumu divās daļā un ar VIS saistītās jomas iekļaut citā instrumentā (VIS ir vienīgā no trim sistēmām, kurā nedz Īrija, nedz Apvienotā Karaliste nepiedalās vispār).

Komisijas priekšlikums

Pēc tiesību aktu par SIS II un VIS pieņemšanas, EP un Padome aicināja Komisiju iesniegt vajadzīgās likumdošanas iniciatīvas, lai izveidotu sistēmu pārvaldības struktūru.

Komisija veica ietekmes novērtējumu, lai noteiktu labāko risinājumu finansiālā, operatīvā un institucionālā ziņā.

Referenta viedoklis

Referents uzskata, ka no dažādajām Komisijas pētījumā iekļautajām iespējām vislabākais risinājums ir Eiropas aģentūras izveide.

1. Kādēļ ir jāizveido jauna aģentūra?

Cita risinājuma vienkārši nav. Nebūtu pareizi atbildību uzvelt Komisijai, jo īpaši ņemot vērā iepriekšējos gados ieilgušās problēmas saistībā ar sistēmu izstrādi. Turklāt Komisija vairākkārt ir norādījusi, ka Eurodac vadība, ko tā uzņēmusies, ir vienīgi pagaidu risinājums, un ka Komisija neuzskata, ka tai vajadzētu tieši pārvaldīt lielapjoma IT sistēmas.

Kāpēc risinājums nevarētu būt izpildaģentūras izveide? Tāpēc, ka šādā gadījumā likumdevējam nebūtu iespēja piedalīties aģentūras izveidē un īstenot demokrātisku kontroli. Izpildaģentūras izveido Komisija, un Komisija pilnībā tās pārrauga un ir atbildīga par tām. Komisija nosaka to uzdevumus un izraugās pārvaldības struktūras, tostarp direktoru. Izpildaģentūru mūžs nav ilgs, līdz ar to tas būtu pagaidu risinājums.

2. Aģentūras pilnvaru paplašināšana, iekļaujot citas sistēmas

Referents uzskata, ka ir jāvieš skaidrība vienā jautājumā, proti, aģentūras pilnvaru paplašināšanu, ļaujot tai pārvaldīt šādas jaunizveidotas sistēmas, varētu noteikt tikai ar īpašiem tiesību aktiem.

3. Aģentūras mērķu un uzdevumu precizēšana

Ir būtiski uzsvērt, ka aģentūras mērķi un uzdevumi attiecas vienīgi uz darbības pārvaldības tehnisko līmeni. Aģentūrai nedrīkst piešķirt tiesības pieņemt politikas lēmumus, piemēram, izveidot jaunas sistēmas vai lemt par sistēmu savietojamību.

4. Izmēģinājuma projekti

Būtu lietderīgi paredzēt noteikumus, lai novērstu aģentūras pilnvaru paplašināšanu de facto, ko varētu radīt izmēģinājuma projektu izvēršana ārpus uzraudzības vai pārredzamības jomas.

5. Aģentūras mītnes vieta

Pašlaik ir divas aģentūras iespējamās mītnes vietas — Igaunija un Francija. Referents uzskata, ka pašlaik ir pāragri noteikt mītnes vietu, lai arī Parlaments kopīgi ar Padomi ir pilnvarots pieņemt šādu lēmumu.

Tomēr Parlaments ir uzskaitījis vairākus kritērijus, kas jāņem vērā, lai pieņemtu pareizu lēmumu:

– drošības un budžeta apsvērumu dēļ būtu vēlams, lai aģentūra atrastos vienā vietā (pretēji decentralizētajai kārtībai); pārāk liela infrastruktūra un cilvēkresursi nav labs risinājums;

– telpām ir jābūt aģentūras īpašumā vai arī tai tās ir jāīrē, lai nodrošinātu diplomātisku aizsardzību un nebūtu saistības ar kādu citu valsts sistēmu;

– jāievēro pēc iespējas augstāki drošības standarti, gan attiecībā uz materiālām iekārtām, gan uz datiem;

– mītnes vietai ir jābūt visrentablākajam risinājumam.

6. Komunikācijas infrastruktūra

Kā to paredz SIS II tiesiskais regulējums, aģentūra daļēji atbildēs par komunikācijas infrastruktūru, jo īpaši attiecībā uz tās uzraudzību un drošību, jo šis objekts nodrošina datu apmaiņas tīkla drošību saistībā ar katras iesaistītās sistēmas tiesisko regulējumu.

Ir būtiski aizsargāt tīklu no jebkāda veida apdraudējumiem un garantēt ne tikai paša tīkla, bet arī pārsūtīto datu drošību.

Referents neuzskata, ka katrai no trim sistēmām ir jāizveido atsevišķa komunikācijas infrastruktūra, kas nebūtu vēlams ne tikai budžeta apsvērumu, bet arī vispārējās ietekmes dēļ, ko radītu šāda risinājums. Ir pieļaujami ārpakalpojumi, taču vienīgi ievērojot stingrus kritērijus. Lai izpildītu prasības, būtu jāveic būtiskas izmaiņas, piemēram, s-TESTA tīklā.

7. Aģentūras struktūrā jāietver arī:

– datu aizsardzības inspektors;

– atbildīgais par drošību;

– grāmatvedis.

8. „Mainīgā ģeometrija”

Līdzīgi kā Parlamenta Juridiskais dienests (sk. iepriekš minēto atzinumu) referents uzskata, ka nav jāņem vērā Tiesas nolēmums. Viņš aicina Komisiju un Padomi aktīvi censties panākt juridisko problēmu atrisinājumu, lai būtu pilnīga skaidrība par aģentūras izveidi.

9. Valdes locekļi un balsstiesības

Aģentūras pārvaldības struktūru un dalībvalstu līdzdalību nosaka mainīga ģeometrija. Šķiet pašsaprotami, ka dalībvalsts, kura kādā sistēmā nepiedalās, nav tiesīga saņemt informāciju vai lemt, vai balsot par jautājumiem, kas saistīti ar konkrēto sistēmu. Sarežģītāka situācija ir ar dalībvalstīm, kuras tikai daļēji piedalās atsevišķās kādas sistēmas jomās.

Ar iesniegtajiem grozījumiem referents ir mēģinājis ieviest skaidru kārtību atsevišķu dalībvalstu un asociēto valstu dalībai katrā sistēmā.

Priekšsēdētājs ir jāizraugās no kandidātiem, kurus ieteikušas tās dalībvalstis, kas pilnībā piemēro visus instrumentus saistībā ar aģentūras pārvaldītajām sistēmām.

10. Pastiprināta datu aizsardzība un demokrātiskā kontrole

Referents ir grozījis vairākus pantus, lai nostiprinātu Parlamenta ietekmi un palielinātu pārredzamību.

Tāpat arī viņš ir padarījis stingrākus noteikumus par datu aizsardzību un par personas datu integritāti un drošību, nostiprinot Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja nozīmi.

Ir skaidri jānosaka un jānostiprina nozīme, kāda izpilddirektora kandidātu atlasē ir Parlamentam.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

12.4.2011

Juan Fernando López Aguilar,

Priekšsēdētājs

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

BRISELE

Temats:           atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (COM(2010)0093 – C7‑0046/2009 – 2009/0089(COD))

Priekšsēdētāja kungs!

Juridiskajai komitejai nosūtītajā 2011. gada 14. marta vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. panta 2. punktu prasījāt izskatīt jautājumu par minētā priekšlikuma papildināšanu ar diviem juridiskajiem pamatiem.

Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē.

Komisija kā juridisko pamatu ierosinājusi LESD 74. pantu, 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kuri visi iekļauti V sadaļā ar nosaukumu „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa”.

Tiek ierosināts kā juridisko pamatu pievienot LESD 85. panta 1. punktu un 88. panta 2. punktu, kuri abi arī iekļauti V sadaļā un ar kuriem paredz procedūru, kas jāizmanto, attiecīgi nosakot Eurojust un Eiropola struktūru, darbību, darbības jomu un uzdevumus.

I. Priekšvēsture

Komisija 2009. gada jūnijā iesniedza priekšlikumu paketi, lai izveidotu aģentūru, kuras kompetencē būtu lielapjoma informācijas tehnoloģiju sistēmu darbības pārvaldība brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un šī pakete sastāv no priekšlikuma regulai, ar kuru izveido aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un priekšlikuma Padomes lēmumam, ar kuru aģentūrai, kas izveidota ar šo regulu, uzdod veikt pienākumus saistībā ar Otro Šengenas informācijas sistēmu (SIS II), Vīzu informācijas sistēmu (VIS) darbības pārvaldību un ar European Dactyloscopy (Eurodac), saskaņā ar bijušo trešo pīlāru piemērojot ES līguma VI sadaļu.

Kā mēs zinām, ar Lisabonas līgumu pīlāru struktūra tika atcelta, un tagad praktiski visi tiesību akti, kas attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ir jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tālab Komisija ir iesniegusi iepriekš minēto regulas priekšlikumu, kurā ņemtas vērā pārmaiņas, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un kurā iekļauti noteikumi, kas sākotnēji tika ierosināti Padomes lēmumā.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā 2010. gada 11. oktobrī notika orientējošs balsojums par grozījumiem ziņojuma projektā, lai pilnvarotu referentu Carlos Coelho sarunām ar Padomi. Periodā no 2011. gada novembra līdz 2011. gada martam notika neformālas trīspusējas sarunas ekspertu līmenī.

Saskaņā ar Padomes Juridiska dienesta ieteikumu kompromisa teksts, kurš bija par pamatu 2011. gada martā paredzētajām augsta līmeņa trīspusējam sarunām, paredzēja papildus iekļaut arī divus jaunos ierosinātos juridiskos pamatus, proti, LESD 85. panta 1. punktu un 88. panta 2. punktu, lai juridiskajam pamatam pievienotu arī bijušā trešā pīlāra instrumentu[1].

II. Attiecīgie LESD panti

Komisijas priekšlikumā kā juridiskie pamati ierosināti šādi panti.

74. pants

Padome paredz pasākumus, lai nodrošinātu administratīvu sadarbību starp dalībvalstu attiecīgām struktūrvienībām jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa, kā arī starp šīm struktūrvienībām un Komisiju. Tā pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ievērojot 76. pantu, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

76. pants

4. un 5. nodaļā minētos aktus, kā arī 74. pantā minētos pasākumus, kas nodrošina administratīvo sadarbību šajās nodaļās minētajās jomās, paredz:

a) pēc Komisijas priekšlikuma vai

b) pēc ceturtās daļas dalībvalstu iniciatīvas.

77. pants

1. Savienība veido politiku, lai:

a) nodrošinātu, ka personām, šķērsojot iekšējās robežas, neveic nekādu kontroli neatkarīgi no to pilsonības;

b) veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību;

c) pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par:

a) kopēju vīzu un citu īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku;

b) kontroli, kādu veic attiecībā uz personām, kas šķērso ārējās robežas;

c) ...

d) ...

e) ...

3. ...

4. ...

78. pants

1. Savienība īsteno kopēju patvēruma, papildu aizsardzības un pagaidu aizsardzības politiku, lai varētu piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa starptautisku aizsardzību, un nodrošinātu atbilstību neizraidīšanas principam. Šai politikai jābūt saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu, kā arī ar citiem ar to saistītiem līgumiem.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kuru veido:

a) ...

b) ...

c) ...

d) ...

e) kritēriji un mehānismi, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma vai papildu aizsardzības pieteikuma izskatīšanu;

f) ...

g) ...

3. ...

79. pants

1. Savienība īsteno kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmas vadību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, un novērst nelikumīgu ieceļošanu un cilvēku tirdzniecību, kā arī paredzēt pastiprinātus pasākumus to apkarošanai.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus šādās jomās:

a) ...

b) ...

c) nelikumīga ieceļošana un neatļauta uzturēšanās, tostarp to personu izraidīšana un brīvprātīga izceļošana, kuras uzturas nelikumīgi;

d) ...

3. ...

4. ...

5. ...

82. pants

1. Savienībā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās pamatojas uz tiesas spriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, un tā ietver dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu jomās, kas minētas 2. punktā un 83. pantā.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus, lai

a) ...

b) ...

c) ...

d) dalībvalstu tiesu iestāžu un līdzvērtīgu iestāžu starpā atvieglotu sadarbību saistībā ar kriminālprocesu un lēmumu izpildi.

2. ...

3. ...

87. pants

1. Savienība attīsta policijas sadarbību, iesaistot visas dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp policiju, muitas iestādes un citas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, kas specializējas noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus par:

a) attiecīgas informācijas vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi un apmaiņu,

b) ...

c) ...

3. ...

Ir ierosināts pievienot juridiskajam pamatam šādus pantus.

85. pants

1. Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropola veiktajām darbībām un sniegto informāciju.

Šajā sakarā Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka Eurojust struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus. Šie uzdevumi var būt:

a) sākt izmeklēšanu, kā arī ierosināt sākt kriminālvajāšanu, ko veic kompetentas valsts iestādes, jo īpaši saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem pret Savienības finansiālajām interesēm,

b) koordinēt a) punktā minēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

c) stiprināt tiesu iestāžu sadarbību, tostarp risinot jurisdikcijas strīdus un cieši sadarbojoties ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu.

Šādās regulās arī nosaka kārtību, kādā Eurojust darbību izvērtēšanā iesaista Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus.

2. ...

88. pants

1. ...

2. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka Eiropola struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus. Šie uzdevumi var būt:

a) vākt, uzglabāt, apstrādāt, analizēt informāciju un apmainīties ar informāciju, ko sniedz dalībvalstu iestādes vai trešās valstis vai struktūras;

b) koordinēt, organizēt un īstenot izmeklēšanas un operatīvās darbības, ko veic kopīgi ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai apvienotās izmeklēšanas vienībās, vajadzības gadījumā saziņā ar Eurojust.

Šajās regulās nosaka arī kārtību Eiropola darbību pārraudzībai, ko Eiropas Parlaments veic kopā ar valstu parlamentiem.

3. ...

III. Ierosinātie juridiskie pamati

Ar LESD 74. pantu, kurā ir atsauce uz LESD 76. pantā paredzēto procedūru attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību, paredzēts vispārējs noteikums par administratīvo sadarbību starp dalībvalstu attiecīgajiem resoriem. Saskaņā ar šiem diviem pantiem Padome viena pati pieņem pasākumus, bet ar Parlamentu notiek vienīgi apspriešanās. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka saskaņā ar ES līguma 16. panta 3. punktu Padome pasākumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, ja vien LESD 76. pantā nav paredzēts citādi.

Visi minētie panti, proti, 77.–79., 82. un 87. pants reglamentē attiecīgās jomas, kurās arī Parlamentam ir likumdevēja pilnvaras.

Visbeidzot, 85. un 88. pants attiecas uz Eurojust un Eiropola struktūru, darbību, darbības jomu un uzdevumiem, kas jānosaka, iesaistot Parlamentu kā vienu no likumdevējiem. Varētu norādīt, ka abos šajos pantos prasīts, lai uz šo pantu pamata pieņemtās regulas noteiktu procedūras šo divu aģentūru pārraudzībai, ko veiktu Parlaments kopā ar valstu parlamentiem.

IV. Judikatūra attiecībā uz juridisko pamatu

Ar judikatūru ir iedibināts, ka „Kopienas tiesību akta juridiskā pamata izvēlei jābūt balstītai uz objektīviem faktoriem, ko iespējams pārskatīt tiesā, un šie faktori jo īpaši aptver tiesību akta mērķi un saturu”[2]. Tāpēc nepareiza juridiskā pamata izvēle var būt par iemeslu tiesību akta atcelšanai.

V. Ierosinātās regulas mērķis un saturs

Ierosinātās regulas apsvērumi nosaka turpmāk izklāstīto mērķi.

a) Nolūkā panākt sinerģiju, nepieciešams nodrošināt SIS II, VIS un Eurodac darbības pārvaldību vienā vienībā un tās jāizveido kā regulatīvas aģentūras, kas ir juridiskas personas.

b) Aģentūrai var uzticēt atbildību par papildu lielapjoma IT sistēmu sagatavošanu, izstrādi un pārvaldību, pamatojoties uz attiecīgo tiesību aktu, ar kuru piemēro LESD V sadaļu un tā būtu atbildīga par pētniecības un izmēģinājuma shēmu uzraudzību saistībā ar lielapjoma IT sistēmām, piemērojot LESD V sadaļu.

c) Ievērojot attiecīgo kompetenci, aģentūrai būtu jāsadarbojas ar citām Eiropas Savienības aģentūrām, it īpaši ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpā izveidotām aģentūrām.

d) Vairākos apsvērumos noteikta administratīvā sistēma, ar kuru saskaņā aģentūra darbotos.

e) Īpaša kārtība ir paredzēta attiecībā uz Dāniju, Apvienoto Karalisti, Īriju, Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu, ciktāl tās skar šī sistēma.

Iepriekš minētajā 2011. gada 11. marta kompromisa tekstā iekļauti šādi divi jauni apsvērumi:

„(11a) Attiecībā uz SIS II gan Eiropas Policijas birojam (Eiropols), gan Eurojust, kuriem abiem saskaņā ar Lēmumu 2007/533/TI ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas ievadīti SIS II, būtu jāpiešķir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, kad darba kārtībā ir jautājums par Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu. Gan Eiropolam, gan Eurojust vajadzētu būt iespējai iecelt pārstāvi SIS II padomdevēju grupā, kas izveidota saskaņā ar 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(11b)   Attiecībā uz VIS Eiropolam būtu jāpiešķir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, kad darba kārtībā ir jautājums par Lēmuma 2008/633/TI piemērošanu. Eiropolam vajadzētu būt iespējai iecelt pārstāvi VIS padomdevēju grupā, kas izveidota saskaņā ar 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu.”

Priekšrakstu daļa ir šāda:

1. pantā paredzēta aģentūras izveidošana.

Teksta 2.–6. pantā noteikti uzdevumi, kas aģentūrai jāveic saistībā ar SIS II, VIS un Eurodac, kā arī pētniecības un izmēģinājuma sistēmu uzraudzībā.

Teksta 7.–16. pantā reglamentēta aģentūras struktūra un uzbūve, 17.–27. pantā paredzēti noteikumi tās darbībai un 28.–31. pantā izklāstīti finanšu noteikumi.

Priekšlikuma 12. panta 4. punkts formulēts šādi:

„Eiropolam un Eurojust piešķir novērotāja statusu valdes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir jautājums par SIS II saistībā ar Padomes Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu. Eiropolam piešķir novērotāja statusu valdes sanāksmēs arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par VIS saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/633/TI piemērošanu.”

Priekšlikuma 16. panta 3. punkts formulēts šādi:

„Eiropols un Eurojust var iecelt katrs savu pārstāvi SIS II padomdevēju grupā. Eiropols var iecelt vienu pārstāvi VIS padomdevēju grupā.”

Iepriekš minētajā 2011. gada 11. marta kompromisa tekstā 12. panta 4. punkts un 16. panta 3. punkts paliek neskarti.

Atlikušajos 32.–34. pantos ir paredzēti nobeiguma noteikumi un ierosinātās regulas stāšanās spēkā.

VI. Atbilstoša juridiskā pamata noteikšana

Tā kā ierosinātie apsvērumi (11a) un (11b), kā arī 12. panta 4. punkts un 16. panta 3. punkts paredz Eiropola un Eurojust līdzdalību jautājumu risināšanā, kas saistīti ar SIS II un VIS ekspluatāciju un darbību, ierosinātā regula patiešām paredz noteikumus, kas attiecas uz šo divu struktūrvienību struktūru, darbību, darbības jomu un uzdevumiem, un tāpēc ir nepieciešams papildināt tiesību aktu ar ierosinātajiem juridiskajiem pamatiem.

Kaut arī LESD 74. un 76. pants pretēji visiem pārējiem pantiem, kas veido juridisko pamatu, neparedz parastās likumdošanas procedūras piemērošanu, tas tomēr paredz, ka Padome pieņem tiesību aktu ar kvalificētu balsu vairākumu. Rezultātā abi šie panti no procedūras viedokļa nav nesaderīgi.

VII. Secinājums un ieteikums

Ņemot vērā iepriekš veikto analīzi, par ierosinātās regulas juridisko pamatu jānosaka arī LESD 85. panta 1. punkts un 88. panta 2. punkts, pievienojot tos LESD 74. pantam, 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktam, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktam, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktam, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktam un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktam.

Juridiskā komiteja 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē vienprātīgi[3] nolēma ieteikt, ka grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (COM(2010)0093) būtu jāpamato ar LESD 74. pantu, 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 85. panta 1. punktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punktu.

Cieņā

Klaus-Heiner Lehne

• [1]  Padomes 2011. gada 11. marta dokuments 7638/11.
• [2]  Lieta C-45/86 Komisija/Padome (Vispārējās tarifa preferences) [1987] ECR, 1439. lpp., 5. punkts; Lieta C-440/05, Komisija/Padome, Krājums, 2007. g., ECR I–9097. lpp.; Lieta C–411/06, Komisija/Parlaments un Padome (2009. gada 8. septembris) (OV C 267, 7.11.2.2009., 8. lpp.)
• [3]  Galīgajā balsojumā piedalījās: priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne, priekšsēdētāja vietniece Evelyn Regner, Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Christian Engström, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Antonio López-Istúriz White, Arlene McCarthy, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Angelika Niebler, Bernhard Rapkay, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (15.7.2010)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
(COM(2010)0093 – C7‑0046/2009 – 2009/0089(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jutta Haug

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2009. gada 24. jūnijā pieņēma tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai izveidotu aģentūru, kas atbildīga par lielapjoma informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tiesību aktu sākotnējo kopumu (regulas un Padomes lēmuma priekšlikumus) vajadzēja apvienot Eiropas Parlamenta un Padomes vienotā grozītā priekšlikumā.

Aģentūras galvenais pienākums būs pildīt SIS II, VIS un Eurodac darbības pārvaldības uzdevumus, nodrošinot sistēmu darbību 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, tādējādi nodrošinot pastāvīgu, nepārtrauktu datu apmaiņas plūsmu, bet tai nebūtu jāuzņemas atbildība par sistēmās ievadītajiem datiem.

Lai gan referente atbalsta politiskos mērķus, kuru īstenošanai tiek veidota aģentūra, viņa, rēķinoties ar to, ka aģentūras funkcijas un uzdevumu aspekti vai pat aģentūras izveides iespēja ir atbildīgās komitejas kompetencē, tomēr vēlas vērst uzmanību uz dažiem ar budžetu saistītiem jautājumiem.

Budžets

Lai finansētu šo aģentūru, ES budžetā 18 02. nodaļā tiks izveidotas divas jaunas budžeta pozīcijas. Tiek plānots, ka līdz šīs finanšu shēmas darbības beigām kopējās izmaksas būs EUR 113 miljoni, kas sadalīti šādi:

miljoni EUR

	2010	2011	2012	2013	Kopā
Kopējās finansiālās izmaksas	1500	15 500	55 700	40 300	113 000

Kā minēts tiesību akta finanšu pārskatā, šīs apropriācijas tika ņemtas no budžeta pozīcijām, kas pašreiz paredzētas apspriežamajām IT sistēmām: 18 02 04 „Šengenas informācijas sistēma (SIS II)”, 18 02 05 „Vīzu informācijas sistēma (VIS)” un 18 03 11 „Eurodac”. Tāpēc priekšlikums atbilst pašreizējai finanšu plānošanai.

Laikposmam no 2010. līdz 2013. gadam minētās budžeta pozīcijas ir sadalītas šādi (jaunākie finanšu plāna skaitļi):

miljoni EUR

	2010	2011	2012	2013	Kopā
VIS, SIS II, Eurodac FP	58 000	112 000	109 000	122 000	401 000

Tā kā, neraugoties uz aģentūras izveidošanu, pārējā apropriāciju daļa (apmēram EUR 288 miljoni), kas iekļauta VIS, SIS II un Eurodac paredzētajās budžeta pozīcijās, joprojām ir nepieciešama, referente vēlas paust savu pārsteigumu, ka kopējā summa, kas uzskatīta par nepieciešamu, tostarp aģentūras izveidei, precīzi sakrīt ar finanšu plānā sākotnēji paredzētajām summām (nav ne ietaupījumu, ne papildizmaksu).

Turklāt referente vēlas atgādināt, ka, veidojot decentralizētas aģentūras, ir jāizmanto darbības fondi, lai segtu administratīvos izdevumus. Vajadzētu risināt jautājumu par to, ka daļa no aģentūru izdevumiem finansējama, izmantojot 5. izdevumu kategoriju. Ierobežotās pieejamās rezerves, kas paredzētas 3.a izdevumu kategorijā, pastiprina šādas rīcības pamatojumu, jo varētu pietrūkt finansējuma citām Eiropas Parlamenta prioritātēm. Referente uzsver, ka Iestāžu darba grupa par regulatīvo aģentūru lomu ļaus turpināt diskusijas šajā jomā.

Personāls

Aģentūrai darbojoties pilnā apjomā, paredzēts tajā nodarbināt 120 darbiniekus, kas jāpieņem darbā pakāpeniski, sākot ar 2011. gada pirmajiem mēnešiem.

Lai gan aģentūra pārņems Komisijas uzdevumus, nav paredzēts, ka Komisija aģentūrai nodos amata vietas:

– „Eurodac” sistēmas četri ierēdņi un pagaidu darbinieki un viens ārējais darbinieks, kuri pašlaik strādā Briselē, tiks „atbrīvoti” un izmantoti citu Komisijas prioritāro uzdevumu veikšanai;

– aptuveni 20 ierēdņus un 25 ārējos darbiniekus (līgumdarbiniekus un norīkotos valstu ekspertus), kuru uzdevums ir SIS II un VIS darbību izstrādes un sagatavošanas, izmantos saskaņā ar Komisijas gada politikas stratēģiju un pārvaldības procedūrām.

Tāpēc referente pauž nožēlu par to, ka funkcijas tiek nodotas aģentūrai, lai izbrīvētu dažas amata vietas, un ka tas ietekmēs citas prioritātes. Kā Komisija ir atzinusi, tā savu apņemšanos neprasīt papildu darbiniekus var izpildīt, tikai uzticot funkcijas ārpakalpojumu sniedzējiem.

Ietekmes novērtējums

Referente uzskata, ka Komisijas sniegtajam ietekmes novērtējumam ir daži būtiski trūkumi, kas attiecas uz likumdošanas iestādes pienācīgu un pilnīgu informēšanu.

Īpaši jāatzīmē, ka tā nav precīzi pamatojusi, kāpēc tāda tehniska uzdevuma veikšanai, kurš līdz šim bija Komisijas kompetencē, ir nepieciešama aģentūra.

Turklāt ietekmes novērtējums ir veikts 2007. gadā un tas, lai gan ir veikti kvalitatīvi uzlabojumi salīdzinājumā ar iepriekšējo aģentūru ietekmes novērtējumiem, šķiet, ir novecojis un/vai neatbilstošs vairāku iemeslu dēļ:

– nav izvērtētas visas pašreizējās iespējas;

– nav izskatīts jautājums par to, kā būtu iespējams labāk pārvarēt Komisijas grūtības vai kā aģentūras funkcijas varētu sasaistīt ar Komisijas funkcijām, īpaši ņemot vērā sarežģīto pāreju uz SIS II;

– dalībvalstu parlamenti ir nobažījušies par dažiem citiem neizvērtētiem aspektiem, jo īpaši par datu aizsardzību un par to, ka ir ierosināts noteikt atbildību, taču nav iespējams piekļūt datiem;

– ietekmes novērtējumā nav skaidri izklāstīts, kā šādas aģentūras izveide kopumā ietekmēs budžetu — gan Komisijas budžetu, gan dalībvalstu budžetus.

Šī nav pirmā reize, kad Komisija iesniedz pretrunīgu ietekmes novērtējumu vai izmaksu un ieguvumu analīzi. Referente uzskata, ka Parlamentam vajadzētu apsvērt iespēju, ka turpmāk Komisijai ietekmes novērtējumi vai izmaksu un izdevumu analīzes par jaunu aģentūru izveidošanu būtu jānosūta Revīzijas palātai, lai tā varētu sniegt atzinumu par ietekmes novērtējumu atbilstību ar mērķi izvairīties no šāda veida situācijām.

Grozījumi

Ierosinātie grozījumi attiecas uz turpmāk minētajiem priekšlikuma aspektiem:

– atsauces uz visiem juridiskā pamatojuma dokumentiem (groz. Nr. 1, 3);

– Budžeta un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās noteikto EP prerogatīvu aizsardzība, kā arī parlamentārā pārbaude (groz. Nr. 2, 11, 19, 20);

– Revīzijas palātas uzdevumi (groz. Nr. 2, 22);

– uzņēmēju dalībvalstu pienākumi (groz. Nr. 4, 14);

– ABB-ABM metodes īstenošana, lai labāk uzraudzītu aģentūras darbības un budžetu (groz. Nr. 5, 9, 10, 16, 17, 20);

– valdes reālā pārvaldības un uzraudzības darbība un tās locekļu atbilstošās pilnvaras (groz. Nr. 6, 7);

– saskaņā ar revīzijas ziņojumiem veiktie pasākumi (groz. Nr. 8);

– izpilddirektora pilnvaru termiņš (groz. Nr. 12;

– pamatots padomdevēju grupu lielums (groz. Nr. 13);

– aģentūras novērtējumu rezultāti un EP informēšana (groz. Nr. 15, 21);

– budžeta terminoloģijas pielāgošana atbilstīgi Lisabonas līgumā lietotajai (groz. Nr. 18, 19);

– aģentūras darbības sākuma posms un Komisijas atbalsts (groz. Nr. 23, 24).

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1.a un 1.b atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam1 (Finanšu regula), un jo īpaši tās 185. pantu,
	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību2 (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 47. punktu,
	1 OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
	2 OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
Pamatojums
Būtu jāatsaucas uz Finanšu regulu (185. pantu) un Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (47. punktu) kā uz juridisko pamatojumu jaunas ES aģentūras izveidei.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Eiropas Komisijai būtu jāiesniedz budžeta lēmējinstitūcijai ceļvedis („roadmap”) par sistēmu, īpaši SIS II un VIS, turpmāko pilnveidošanu. Ceļvedī būtu jāsniedz ziņas par plānotajiem tehniskajiem pasākumiem, to izpildes termiņiem un nepieciešamo līdzekļu apjomu. Ja norādītie plāni un ieceres netiktu īstenoti, budžeta lēmējinstitūcija attiecīgos līdzekļus varētu iekļaut rezervē.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai nodrošinātu aģentūras pilnīgu autonomiju un neatkarību, aģentūrai būtu jāpiešķir autonoms budžets ar ieņēmumiem no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai.	(12) Lai nodrošinātu aģentūras pilnīgu autonomiju un neatkarību, aģentūrai būtu jāpiešķir autonoms budžets ar ieņēmumiem no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Par aģentūras finansēšanu vienojas budžeta lēmējinstitūcija, kā noteikts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punktā. Būtu jāpiemēro Savienības budžeta un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras. Finanšu, kā arī pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.
Pamatojums
Apsvērumā vajadzētu iekļaut atsauci, ka nepieciešama tāda abu budžeta lēmējiestāžu vienošanās par aģentūras finansēšanu, kura prasīta Iestāžu nolīgumā. Apsvērumos vajadzētu atsaukties arī uz budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru un iekļaut precizējumu, ka izpildes apstiprināšana attiecas ne tikai uz ES finansēto darbību. Turklāt aģentūras revīzija būtu jāveic, vērtējot arī pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā tas pašreiz notiek citās ES aģentūrās.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Sadarbojoties ar aģentūrām, kuru darbība saistīta ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, būtu jāveido sinerģijas labākai politikas nostādņu īstenošanai šajā jomā, lai nodrošinātu pareizu pārvaldību un izvairītos no procedūru un struktūru dublēšanās un līdz ar to no izmaksu palielināšanās.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
A Ar šo izveido Eiropas aģentūru („aģentūru”) otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II), Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un Eurodac darbības pārvaldībai, kā arī citu lielapjoma informācijas tehnoloģijas („IT”) sistēmu izstrādei un pārvaldībai, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu.	A Ar šo izveido Eiropas aģentūru („aģentūru”) otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II), Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un Eurodac darbības pārvaldībai, kā arī citu lielapjoma informācijas tehnoloģijas („IT”) sistēmu izstrādei un pārvaldībai, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu un saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu.
Pamatojums
Pantā, kurā noteikta šīs aģentūras juridiskā definīcija un statuss, vajadzētu pievienot atsauci uz Finanšu regulas pamatnoteikumu par decentralizēto aģentūru izveidošanu, saskaņā ar kuru aģentūra jādibina.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Aģentūras galvenā atrašanās vieta ir [..].	4. Aģentūras galvenā atrašanās vieta ir [..]. Uzņēmēja dalībvalsts nodrošina, ka aģentūra var izmantot izdevīgus nosacījumus, kas jāparedz mītnes līgumā un kas attiecas uz aģentūrai piešķiramajām telpām un noteikumiem, kuri piemērojami aģentūras personālam un vadības struktūru locekļiem.
	Lai ilgtermiņā nodrošinātu optimālu aģentūras darbību, pirms mītnes līguma noslēgšanas jāveic izmaksu un ieguvumu novērtējums. Īpaši jāizvērtē dalībvalsts vēlme un spēja ieguldīt savus resursus aģentūras mītnes vietas nodrošināšanā, lai nodrošinātu aģentūras veiksmīgu izveidi un darbību.
Pamatojums
The provision of such attractive conditions should not depend solely on the goodwill of the designated host Member State. While the Member States will decide on the Agency’s location, a prior financial assessment, with particular reference to the physical establishment in the host country, should determine where the least extra costs are likely to be incurred in setting up the Agency, bearing in mind the conditions set out in Article 19 of the regulation. The assessment should also reflect a Member State’s willingness to provide its own resources to accommodate the Agency’s needs, and its ability to do so.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – j apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j) katru gadu līdz 31. martam pieņem aģentūras darbības pārskatu par iepriekšējo gadu un ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai; gada darbības pārskatu publicē;	(j) katru gadu līdz 31. martam pieņem aģentūras iepriekšējā gada darbības pārskatu, tajā sasniegtos rezultātus īpaši salīdzinot ar gada darba programmas mērķiem, un ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai; gada darbības pārskatu publicē;
Pamatojums
Saskaņā ar principiem par pārvaldību pēc darbības jomām un budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABM-ABB) aģentūras gada darbības pārskats būtu jāsaista ar darba programmā noteiktajiem mērķiem, lai varētu pareizi novērtēt šīs iestādes sasniegto.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – ma apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ma) uzrauga un veic pienācīgus papildu pasākumus saskaņā ar konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no dažādiem gan iekšējiem, gan ārējiem revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem;
Pamatojums
Lai panāktu lielāku līdzatbildību un lai pasākumi, kas veikti saskaņā ar revīzijas un novērtējumu secinājumiem, būtu vērtīgāki, to uzraudzībā nepārprotami būtu jāiesaistās valdei, kurai atskaitās izpilddirektors.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz to atbilstīgo lielo pieredzi un speciālajām zināšanām lielapjoma IT sistēmu jomā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.	3. Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz to atbilstīgo lielo pieredzi un speciālajām zināšanām lielapjoma IT sistēmu jomā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Viņiem arī ir nepieciešamās administrēšanas un vadīšanas spējas, lai veiktu 9. pantā minētos uzdevumus.
Pamatojums
Valdes locekļiem vajadzīgas spējas, kas atbilst viņiem uzticētajiem uzdevumiem.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 14. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) izveido un īsteno efektīvu sistēmu, lai varētu veikt IT sistēmu, ieskaitot statistiku, un aģentūras regulāru uzraudzību un novērtēšanu;	(d) izveido un īsteno efektīvu sistēmu, lai varētu veikt IT sistēmu, tostarp statistikas sistēmu, un aģentūras regulāru uzraudzību, revīziju un novērtēšanu arī no aģentūras mērķu efektīvas un sekmīgas sasniegšanas viedokļa;
Pamatojums
Saskaņā ar 6. grozījumu, kas attiecas uz 9. panta 1. punkta ma) apakšpunktu, ir jāizveido arī sistēma revīzijas konstatējumu novērtēšanai un saistīto pasākumu veikšanai, turklāt ne tikai attiecībā uz finansēm un atbilstību, bet arī darbības rezultātiem.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 14. pants – 5. punkts – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) risina sarunas un pēc tam, kad valde apstiprinājusi, paraksta mītnes līgumu ar uzņēmējas dalībvalsts valdību.	(h) risina sarunas par mītnes līgumu un pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas, ņemot vērā 7. panta 4. punkta otrajā daļā paredzēto izmaksu un ieguvumu novērtējumu, paraksta mītnes līgumu ar uzņēmējas dalībvalsts valdību.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 14. pants – 6. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) aģentūras gada darba programma un gada darbības pārskats, iepriekš apspriežoties ar padomdevēju grupām;	(a) iepriekš apspriežoties ar padomdevēju grupām — aģentūras gada darba programmu un gada darbības pārskatu līdz ar norādēm par katram pasākumam piešķirtajiem resursiem;
Pamatojums
Saskaņā ar principiem par pārvaldību pēc darbības jomām un budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABM-ABB) aģentūras darba programmā un gada darbības pārskatā būtu jāsniedz informācija par resursiem, kas piešķirti aģentūras mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem pasākumiem.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 14. pants – 6. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) nākamā gada budžets;	(c) nākamā gada budžets, kas veidots, līdzekļus sadalot pēc darbības jomām;
Pamatojums
Saskaņā ar principiem par pārvaldību pēc darbības jomām un budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABM-ABB) aģentūras budžets būtu jāveido, kā pamatu nepārprotami izmantojot aģentūras mērķus un pasākumus un sasaistot tās uzdevumu un mērķus ar pasākumiem un resursiem.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pirms iecelšanas kandidātam, ko izraudzījusies valde, var lūgt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā(-s) komitejā(-s) un atbildēt uz tās/to locekļu jautājumiem.	2. Pirms iecelšanas kandidātam, ko izraudzījusies valde, var lūgt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā(-s) komitejā(-s) un atbildēt uz tās/to locekļu jautājumiem. Komitejas (-u) atzinumu, ja tāds tiek sniegts, ņem vērā pirms iecelšanas.
Pamatojums
Jebkurš Parlamenta atzinums par izraudzīto kandidātu ir jāņem vērā pirms amatpersonas iecelšanas.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 15. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienreiz pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem, taču tikai tādā gadījumā, ja tas ir nepieciešams aģentūras pienākumu un vajadzību dēļ.	4. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienreiz pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem, taču tikai tādā gadījumā, ja tas ir nepieciešams aģentūras pienākumu un vajadzību dēļ. Izpilddirektors amatu ieņem uz laikposmu, kas nav ilgāks kā astoņi gadi.
Pamatojums
Iecelšana šajā amata vietā ir rūpīgi jāapsver, tāpēc nevajadzētu ļaut izpilddirektoram palikt amatā ilgāk kā astoņus gadus, pat tad, ja uz to pašu amata vietu pēc izpilddirektora līguma pagarināšanas tiek iesniegts pieteikums „no malas”.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Visas dalībvalstis, visas valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kā arī Komisija ieceļ vienu locekli katrā padomdevēju grupā uz trīs gadu termiņu, kuru var pagarināt.	2. Visas dalībvalstis, visas valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kā arī Komisija, piemērojot rotācijas principu, ieceļ vienu locekli vienā no trim padomdevēju grupām uz trīs gadu termiņu, kuru var pagarināt.
Pamatojums
Lai pārvaldības struktūrā nebūtu tikpat dažādu valžu locekļu, cik aģentūrā darbinieku, padomdevēju komiteju sastāvā vajadzētu būt pārstāvētām ne vairāk kā trešdaļai dalībvalstu. Tāds princips atbilst šo komiteju padomdošanas uzdevumam un nodrošina dalībvalstu pilnīgas pārstāvniecības līdzsvaru valdē.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 19. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Nepieciešamos noteikumus par aģentūrai piešķiramajām telpām uzņēmējā dalībvalstī un pakalpojumiem, kas attiecīgajai valstij jāsniedz, kā arī īpašos noteikumus, kas aģentūras uzņēmējā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, valdes locekļiem, aģentūras darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, ko noslēdz pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas. Aģentūras uzņēmējai dalībvalstij jānodrošina iespējami labāki apstākļi, lai nodrošinātu aģentūras pienācīgu darbību, tostarp daudzvalodu Eiropas izglītību un piemērotus transporta savienojumus.	Nepieciešamos noteikumus par aģentūrai piešķiramajām telpām uzņēmējā dalībvalstī un pakalpojumiem, kas attiecīgajai valstij jāsniedz, kā arī īpašus noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt labvēlīgus nosacījumus personālam un kuri aģentūras uzņēmējā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, valdes locekļiem, aģentūras darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, ko noslēdz pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas. Aģentūras uzņēmējai dalībvalstij jānodrošina iespējami labāki apstākļi, lai nodrošinātu aģentūras pienācīgu darbību, tostarp daudzvalodu Eiropas izglītību un piemērotus transporta savienojumus. Šos apstākļus izskata, veicot izmaksu un ieguvumu novērtējumu, kas saskaņā ar 7. panta 4. punkta otro daļu izdarāms pirms mītnes līguma parakstīšanas, un ņemot vērā dalībvalsts vēlmi un spēju ieguldīt savus resursus aģentūras mītnes vietas nodrošināšanā.
Pamatojums
Būtu skaidri jānorāda šādu noteikumu mērķis.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Novērtēšanā vērtē aģentūras lietderīgumu, nozīmi un efektivitāti un tās darbības metodes. Izvērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu – gan Eiropas, gan valstu līmenī – viedokļus.	2. Novērtēšanā vērtē aģentūras lietderīgumu, nozīmi un efektivitāti un tās darbības metodes. Izvērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu – gan Eiropas, gan valstu līmenī – viedokļus. Vērtējumā īpašu uzmanību pievērš iespējamai nepieciešamībai grozīt vai paplašināt aģentūras uzdevumus vai beigt tās darbību, ja aģentūra kļuvusi nevajadzīga.
Pamatojums
Būtu jāpiemin, ka gadījumā, ja vajadzīgs, regulārajos novērtējumos var arī iekļaut secinājumus par aģentūras uzdevumiem vai pastāvēšanu.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 28. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Aģentūras izdevumi cita starpā ietver personāla atalgojumu, administratīvās un infrastruktūras izmaksas, darbības izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar aģentūras noslēgtajiem līgumiem vai vienošanām. Katru gadu izpilddirektors sastāda aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamam finanšu gadam kopā ar štatu saraksta projektu un iesniedz to valdei.	2. Aģentūras izdevumi cita starpā ietver personāla atalgojumu, administratīvās un infrastruktūras izmaksas, darbības izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar aģentūras noslēgtajiem līgumiem vai vienošanām. Katru gadu izpilddirektors, pamatojoties uz aģentūras veiktajiem pasākumiem, sastāda aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamam finanšu gadam kopā ar štatu saraksta projektu un iesniedz to valdei.
Pamatojums
Saskaņā ar principiem par pārvaldību pēc darbības jomām un budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABM-ABB) aģentūras budžets būtu jāveido, kā pamatu nepārprotami izmantojot aģentūras mērķus un pasākumus un sasaistot tās uzdevumu un mērķus ar pasākumiem un resursiem.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 28. pants – 6. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) darba programmu projektus;	(a) darba programmu projektus kopā ar paredzamajiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kas vajadzīgi katram plānotajam pasākumam;
Pamatojums
Saskaņā ar principiem par pārvaldību pēc darbības jomām un budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABM-ABB) aģentūras darba programmā būtu jāsniedz informācija par resursiem, kas piešķirti aģentūras mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem pasākumiem.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 28. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Komisija tāmi kopā ar Eiropas Savienības provizorisku vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (kas minēti kā budžeta lēmējinstitūcija).	7. Komisija tāmi kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (kas minēti kā budžeta lēmējinstitūcija).
Pamatojums
Lisabonas līguma klasifikācijas piemērošana.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 28. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības provizoriskajā vispārējā budžeta projektā ieraksta provizorisko aprēķinu, kuru tā uzskata par nepieciešamu štatu plānam, un subsīdijas apjomu, kas jāmaksā no vispārējā budžeta, kuru tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu.	8. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā ieraksta provizorisko aprēķinu, kuru tā uzskata par nepieciešamu štatu plānam, un subsīdijas apjomu, kas jāmaksā no vispārējā budžeta, kuru tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu, kā arī aprakstu un pamatojumu visām atšķirībām starp aģentūras tāmi un subsīdijas summu, kas jāiekļauj vispārējā budžetā.
Pamatojums
Grozījuma pirmā daļa attiecas uz Lisabonas līguma klasifikācijas piemērošanu. Otrās daļas mērķis ir sniegt budžeta lēmējinstitūcijai atbilstīgu informāciju gadījumā, ja Komisija izdara grozījumus tāmē.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 28. pants – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. Aģentūras budžetu pieņem valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.	10. Aģentūras budžetu pieņem valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē vienlaikus ar gada darbības programmu.
Pamatojums
Ja Komisija būtiski samazina budžetu, nevajadzētu prasīt aģentūrai, lai tā veic tos pašus uzdevumus un pasākumus ar samazinātiem resursiem.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 28. pants – 11.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a Komisija iesniedz budžeta lēmējiestādei ceļvedi („roadmap”) attiecībā uz sistēmu, īpaši SIS II un VIS, turpmāko pilnveidošanu. Ceļvedī ir sniegtas ziņas par plānotajiem tehniskajiem pasākumiem, to izpildes termiņiem un nepieciešamo līdzekļu apjomu.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātu.	2. Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju par novērtēšanas procedūru rezultātu.
Pamatojums
Lēmumam par to, kas attiecas vai neattiecas uz Parlamentu, nevajadzētu būt aģentūras izpilddirektora kompetencē.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 29. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Eiropas Revīzijas palāta veic aģentūras pārskatu un pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīziju. Palāta, kad iespējams, arī sniedz visus atzinumus par aģentūras darbības rezultātiem, kādus tā guvusi, cenšoties efektīvi un sekmīgi sasniegt savus mērķus.
Pamatojums
Kad Parlamentam ir jānovērtē aģentūru mērķu sasniegšana, bieži vien trūkst informācijas par to darbības rezultātiem. Kaut arī nevar prasīt, lai Revīzijas palāta ar pašreizējiem resursiem veiktu revīziju visu aģentūru darbības rezultātiem, pieejamā informācija būtu jānosūta izpildes apstiprināšanas iestādēm.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 32. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šajā nolūkā, kamēr savus pienākumus pildīt nav sācis izpilddirektors, ko saskaņā ar šīs regulas 15. pantu ieceļ valde, Komisija var uz laiku iecelt ierobežotu skaitu amatpersonu, tostarp arī amatpersonu, kas pildītu izpilddirektora funkcijas.	2. Šajā nolūkā, kamēr savus pienākumus pildīt nav sācis izpilddirektors, ko saskaņā ar šīs regulas 15. pantu ieceļ valde, Komisija uz laiku ieceļ ierobežotu skaitu amatpersonu, tostarp arī amatpersonu, kas pildītu izpilddirektora funkcijas.
Pamatojums
Komisijas palīdzībai aģentūras darbības sākumposmā, pirms aģentūra kļūst neatkarīga, nevajadzētu būt fakultatīvai.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 34. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Aģentūra sāk pildīt 2. līdz 6. pantā noteiktos pienākumus no 2012. gada 1. janvāra.	2. Aģentūra sāk pildīt 2. līdz 6. pantā noteiktos pienākumus no 2012. gada 1. janvāra ar noteikumu, ka dalībvalstis par aģentūras mītnes atrašanās vietu ir vienojušās pietiekamu laiku iepriekš, lai šajā mītnē būtu iespējams sākt pamata infrastruktūras un procedūru darbību.
Pamatojums
Šā papildinājuma mērķis ir novērst situācijas, kad aģentūru pagaidām izveido vietā, kas nav tās galīgā mītnes vieta, un tai vēlāk rodas papildu izdevumi par pārcelšanos, kā tas bija gadījumā ar Eiropas Jūras drošības aģentūru.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
Atsauces	COM(2010)0093 – C7-0046/2009 – COM(2009)0293 – 2009/0089(COD)
Atbildīgā komiteja	LIBE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 14.7.2009
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Jutta Haug 21.10.2009
Pieņemšanas datums	14.7.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Reimer Böge, Lajos Bokros, Giovanni Collino, Andrea Cozzolino, Isabelle Durant, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Carl Haglund, Jiří Havel, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, Vladimír Maňka, Barbara Matera, Claudio Morganti, Miguel Portas, Dominique Riquet, László Surján, Helga Trüpel, Derek Vaughan
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Maria Da Graça Carvalho, Peter Jahr, Riikka Manner, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis, Theodor Dumitru Stolojan
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lucas Hartong

Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (14.7.2010)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
(COM(2010)0093 – C7-0046/2009 – 2009/0089(COD))

Atzinumu sagatavoja: Marian-Jean Marinescu

ĪSS PAMATOJUMS

Ar jaunu regulatīvo aģentūru ir saistīti papildu izdevumi. Tāpēc ļoti svarīgi ir nodrošināt visatbilstošāko efektivitātes, rezultātu un izmaksu līdzsvaru.

Pamatojoties uz dažādiem novērtējuma ziņojumiem, ir skaidrs, ka rūpīgi jāapsver daži aspekti.

Pirmkārt, jāizstrādā dokuments, kurā paredzētu pārveidot aģentūras stratēģiju par daudzgadu pamatnostādnēm, kurās būtu skaidri noteikti mērķi un darbības rādītāji. Tas uzlabos aģentūras darbības rezultātus, finanšu pārvaldību un kontroli.

Otrkārt, jāsamazina valdes locekļu skaits. Tas nodrošinās efektīvāku funkcionālo shēmu un varētu pasargāt no pārvaldības izmaksu celšanās un arī no aģentūras strukturālā deficīta. Samazinot valdes locekļu skaitu, automātiski samazināsies locekļu skaits Revīzijas komitejā, kura palīdzēs valdei veikt pienākumus.

Treškārt, lai nodrošinātu labu pārvaldību, valdes sastāvam vajadzētu būt tādam, lai dalībvalstis būtu taisnīgi pārstāvētas, un to varētu garantēt, citstarp izmantojot arī rotācijas principu.

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 7. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Aģentūra atrodas Komisijas pārraudzībā.
Pamatojums
Pat tad, ja aģentūra ir jāizveido kā juridiski neatkarīga pārvaldības uzdevumu veicēja, Komisijai kā pārraudzītājai iestādei, veicot pārvaldību, ir jānodrošina tiesiskums un likumība.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) balstoties uz 14. pantā minētā izpilddirektora iesniegto projektu, pēc apspriešanās ar 16. pantā minētajām padomdevēju grupām un saņēmusi Komisijas atzinumu, pieņem daudzgadu darba programmu, kuras pamatā ir II nodaļā „Uzdevumi” minētās funkcijas. Neskarot ikgadējo Savienības budžeta procedūru, daudzgadu darba programmā iekļauj daudzgadu budžeta tāmi un ex ante novērtējumus, lai strukturētu daudzgadu plānošanas mērķus un dažādus posmus;
Pamatojums
Pamata Finanšu regulā, ko piemēro aģentūrām, ir paredzēts pienākums veidot daudzgadu plānu tikai attiecībā uz personālu. Revīzijas palāta savā Īpašajā ziņojumā Nr. 5/2008 par rezultātu sasniegšanu Eiropas Savienības aģentūrās iesaka aģentūrām sagatavot dokumentu, ar kuru aģentūras stratēģiju iestrādātu daudzgadu darba programmā ar skaidriem mērķiem un izpildes rādītājiem. Tas tiek prasīts arī EP rezolūcijā par 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu — ES aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole (2010. gada 5. maijā pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0139).
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) pieņem daudzgadu personāla politikas plānu un katru gadu vēlākais līdz 31. martam to iesniedz Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai;	(h) pieņem daudzgadu personāla politikas plānu un gada darba programmas projektu un katru gadu vēlākais līdz 31. martam tos iesniedz Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai;
Pamatojums
Lai panāktu atbilstību ar 28. panta 6. punkta a) apakšpunktu.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) katru gadu līdz 30. septembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu un saskaņā ar ikgadējo Savienības budžeta procedūru un Savienības likumdošanas programmu LESD V sadaļas jomās pieņem aģentūras gada darba programmu nākamajam gadam, un nodrošina, ka pieņemtā darba programma tiek nosūtīta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un tiek publicēta;	(i) saskaņā ar daudzgadu programmu katru gadu līdz 30. septembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu un saskaņā ar ikgadējo Savienības budžeta procedūru un Savienības likumdošanas programmu LESD V sadaļas jomās pieņem aģentūras gada darba programmu nākamajam gadam, un nodrošina, ka pieņemtā darba programma tiek nosūtīta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un tiek publicēta;
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 14. pants – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) daudzgadu darba programma;
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūras izpilddirektoru ieceļ valde, izraugoties piemērotāko personu no Komisijas sastādīta kandidātu saraksta, uz piecu gadu termiņu.	1. Aģentūras izpilddirektoru ieceļ valde, izraugoties piemērotāko personu no Komisijas sagatavota kandidātu saraksta, uz piecu gadu termiņu. Kandidātiem ir jāuzrāda vajadzīgās prasmes un kompetence, lai pienācīgi pildītu aģentūras izpilddirektora pienākumus, jo īpaši ņemot vērā aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus.
Pamatojums
Lai nodrošinātu atbilstību 14. panta 3. punktam.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Visas dalībvalstis, visas valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kā arī Komisija ieceļ vienu locekli katrā padomdevēju grupā uz trīs gadu termiņu, kuru var pagarināt.	2. Katrā padomdevēju grupā ir desmit locekļu. Komisija katrā padomdevēju grupā ieceļ vienu locekli. Padome katrā padomdevēju grupā ieceļ deviņus locekļus. Visus grupu locekļus ieceļ uz triju gadu termiņu, kuru var pagarināt.
Pamatojums
Tā kā padomdevēju grupām atzinuma sniegšanai ir vajadzīgs konsenss, liels locekļu skaits neveicina vienprātību. Tādēļ pārāk lielas padomdevēju grupas var nevajadzīgi apgrūtināt aģentūras darbu.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums IV nodaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
DARBĪBA	PERSONĀLS
Pamatojums
Jauns virsraksts nodaļai par personālu.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 17. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ja pienākumi uzskatāmi par konfidenciālām finansiālām funkcijām, aģentūra šajos amatos nepieņem pagaidu darbiniekus.
Pamatojums
Konfidenciālu finansiālo funkciju veikšanai pieņemot pagaidu darbiniekus, aģentūras darbība varētu ciest nekvalificēta/nesagatavota/nemotivēta personāla dēļ. Aģentūra varētu būt pakļauta arī finansiālas krāpšanas riskam, jo pagaidu darbinieki, cerot panākt sava līguma atjaunošanu, ir vieglāk ietekmējami. Sk. arī EP rezolūciju par 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu — ES aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole (2010. gada 5. maijā pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0139).
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 17. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Ja Komisija atkārtoti konstatē, ka ir notikuši Civildienesta noteikumu vai nodarbināšanas kārtības pārkāpumi un aģentūras valde pienācīgi neveic tai uzticētos uzraudzības pienākumus šajā jomā, Komisija kā pārraudzītāja iestāde var pieprasīt, ka aģentūra tai nodod savas darbinieku vadības funkcijas.
Pamatojums
Citās aģentūrās jau agrāk ir novērots, ka aģentūras valde pienācīgi nekontrolē izpilddirektora pilnvaras personāla vadības jomā. Pat tad, kad citās aģentūrās atkārtoti notikuši acīmredzami Civildienesta noteikumu pārkāpumi, valde ļoti negribīgi pildīja savus uzraudzības pienākumus. Ar šo grozījumu Komisija kā pārraudzītāja iestāde saņem savā rīcībā šo galējo līdzekli.
Grozījums Nr.            11 Regulas priekšlikums 17.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	17.a pants Privilēģijas un neaizskaramība
	Uz aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti.
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma 20. pants tiek pārcelts kā 17.a pants (jauns).
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums IVa nodaļa (jauna) – pirms 18. panta
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	IVa NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
Pamatojums
Jauna nodaļa.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 18. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valdes locekļi, izpilddirektors un padomdevēju grupu locekļi apņemas darboties sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā tie katru gadu rakstveidā sniedz paziņojumu par apņemšanos.	Valdes locekļi, izpilddirektors un padomdevēju grupu locekļi apņemas darboties sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā tie katru gadu rakstveidā sniedz paziņojumu par apņemšanos. Valdes locekļu sarakstu ievieto aģentūras tīmekļa vietnē.
Pamatojums
Tas veicina pārredzamību, jo aģentūras šajā jautājumā rīkojas dažādi.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 19. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mītnes līgums	Mītnes līgums un darbības apstākļi
Pamatojums
Izmaiņas virsrakstā.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 20. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
20. pants   Privilēģijas un neaizskaramība   Uz aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti.	svītrots
Pamatojums
Izdarot grozījumu Nr. 11, rodas dublēšanās.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 23.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	23.a pants
	Administratīvā kontrole
	Aģentūras darbību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pantu kontrolē Eiropas ombuds.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 27. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Novērtēšana	Novērtēšana un pārskatīšana
Pamatojums
Būtu jāņem vērā arī iespējas regulu pārskatīt.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Trīs gadus pēc dienas, kad aģentūra sāk pildīt savus pienākumus, un turpmāk reizi piecos gados valde pasūta neatkarīgu ārēju novērtējumu par šīs regulas īstenošanu, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko izdevusi valde pēc apspriešanās ar Komisiju.	1. Trīs gadus pēc dienas, kad aģentūra sāk pildīt savus pienākumus, un turpmāk reizi trijos gados valde pasūta neatkarīgu ārēju novērtējumu par šīs regulas īstenošanu, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko izdevusi valde pēc apspriešanās ar Komisiju.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Novērtēšanā vērtē aģentūras lietderīgumu, nozīmi un efektivitāti un tās darbības metodes. Novērtēšanā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Eiropas, gan valstu līmenī.	2. Novērtēšanā vērtē aģentūras lietderīgumu, nozīmi un efektivitāti un tās darbības metodes. Šajā procesā izskata arī to, vai vadības struktūra ir piemērota, lai veiktu aģentūras uzdevumus. Novērtēšanā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Eiropas, gan valstu līmenī.
Pamatojums
Šajā novērtēšanā pievērš uzmanību arī tam, vai vadības struktūra ir piemērota, lai veiktu aģentūras uzdevumus.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 27. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Valde saņem novērtēšanas rezultātus un attiecībā uz grozījumiem šajā regulā, pārmaiņām aģentūrā un tās darba praksē izstrādā ieteikumus Komisijai, kas tos kopā ar savu atzinumu, kā arī attiecīgiem priekšlikumiem nosūta Padomei un Eiropas Parlamentam. Attiecīgā gadījumā pievieno rīcības plānu ar grafiku. Novērtējumu un ieteikumus dara publiski pieejamus.	3. Valde saņem novērtēšanas rezultātus un attiecībā uz grozījumiem šajā regulā, pārmaiņām aģentūrā un tās darba praksē izstrādā ieteikumus Komisijai, kas tos kopā ar savu atzinumu, kā arī attiecīgiem priekšlikumiem nosūta Padomei un Eiropas Parlamentam. Novērtējumu un ieteikumus dara publiski pieejamus.
Pamatojums
Ņemot vērā 2. punktā minētā novērtējuma ziņojuma rezultātus, turpmākās vērtēšanas grafikam būtu jāvelta atsevišķs un sīkāk izstrādāts punkts. Sk. tālāk grozījumu Nr. 21.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 27. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Aģentūras valde, vienojoties ar Komisiju, lemj par turpmākās vērtēšanas grafiku, ņemot vērā 2. punktā minētā novērtējuma ziņojuma rezultātus.
Pamatojums
Sk. grozījuma Nr. 20 pamatojumu.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 28. pants – 6. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) darba programmu projektus;	(a) gada darba programmas projektu;
Pamatojums
Sk. grozījumu Nr. 2.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 28. pants – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) atjauninātu daudzgadu darba programmu;
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātu.	2. Izpilddirektors saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/20021 72. panta 5. punktu ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai ziņojumu, tajā norādot iekšējā revidenta izdarīto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus un sakarā ar tiem veiktos pasākumus.
	___________
Pamatojums
Ir lietderīgi precizēt, kādas prasības jāpilda izpilddirektoram saskaņā ar Finanšu regulu.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 32. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Sagatavošanas darbības	Aģentūras darbības sākums
Pamatojums
Mainīts virsraksts.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 34. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Stāšanās spēkā un piemērojamība	Stāšanās spēkā

PROCEDŪRA

Virsraksts	Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
Atsauces	COM(2010)0093 – C7-0046/2009 – COM(2009)0293 – 2009/0089(COD)
Atbildīgā komiteja	LIBE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 14.7.2009
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Marian-Jean Marinescu 1.10.2009
Izskatīšana komitejā	31.5.2010
Pieņemšanas datums	12.7.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 2 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Luigi de Magistris, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Ville Itälä, Bogusław Liberadzki, Monica Luisa Macovei, Jan Olbrycht, Aldo Patriciello, Theodoros Skylakakis, Georgios Stavrakakis, Søren Bo Søndergaard
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zuzana Brzobohatá, Edit Herczog, Ivailo Kalfin, Olle Schmidt, Derek Vaughan

PROCEDŪRA

Virsraksts	Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
Atsauces	COM(2010)0093 – C7-0046/2009 – COM(2009)0293 – 2009/0089(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	19.3.2010
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 14.7.2009
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 14.7.2009	CONT 14.7.2009
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Carlos Coelho 2.9.2009
Juridiskā pamata apstrīdēšana        JURI komitejas atzinuma datums	JURI 12.4.2011
Izskatīšana komitejā	15.6.2011
Pieņemšanas datums	15.6.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	43 3 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Rita Borsellino, Simon Busuttil, Carlos Coelho, Rosario Crocetta, Cornelis de Jong, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Baroness Sarah Ludford, Clemente Mastella, Véronique Mathieu, Claude Moraes, Jan Mulder, Georgios Papanikolaou, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Rui Tavares, Wim van de Camp, Daniël van der Stoep, Axel Voss, Renate Weber, Tatjana Ždanoka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edit Bauer, Michael Cashman, Anna Maria Corazza Bildt, Luis de Grandes Pascual, Ioan Enciu, Heidi Hautala, Mariya Nedelcheva, Norica Nicolai, Zuzana Roithová, Michèle Striffler, Cecilia Wikström
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marita Ulvskog
Iesniegšanas datums	21.6.2011