Ziņojums - A7-0242/2011Ziņojums
A7-0242/2011

ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Adrian Severin deputāta imunitāti

21.6.2011 - (2011/2070(IMM))

Juridiskā komiteja
Referents: Francesco Enrico Speroni

Procedūra : 2011/2070(IMM)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0242/2011
Iesniegtie teksti :
A7-0242/2011
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Adrian Severin deputāta imunitāti

(2011/2070(IMM))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Adrian Severin deputāta imunitātes atcelšanas pieprasījumu, ko Valsts korupcijas apkarošanas departaments (Rumānijas Augstākajai kasācijas un justīcijas tiesai piesaistītā Prokuratūra) nosūtīja 2011. gada 5. aprīlī un kas paziņots 2011. gada 6. aprīļa plenārsēdē,

–   pēc Adrian Severin uzklausīšanas 2011. gada 23. maijā saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā 9. pantu 1965. gada 8. aprīļa Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kā arī 6. panta 2. punktu 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra un 2010. gada 19. marta spriedumus[1],

–   ņemot vērā Rumānijas konstitūcijas 72. panta 2. punkta noteikumus,

–   ņemot vērā Rumānijas Kriminālkodeksa 11. panta noteikumus, ar kuriem saskaņā Rumānijas krimināltiesību aktus piemēro par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus Rumānijas robežām, ja minētā darbība ir nodarījums arī saskaņā ar tās valsts krimināllikumu, kurā tā ir izdarīta,

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 2. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0242/2011),

A. tā kā Rumānijas Valsts korupcijas apkarošanas departaments ir pieprasījis Eiropas Parlamenta deputāta Adrian Severin deputāta imunitātes atcelšanu, lai Rumānijas Prokuratūra varētu veikt nepieciešamo izmeklēšanu un vērst tiesiskas darbības pret Adrian Severin, pieprasīt viņa dzīvesvietas vai biroju kratīšanu un veikt datora pārbaudes vai jebkādu citu elektronisko meklēšanu, kas varētu būt nepieciešama, ierosināt krimināllietu pret A. Severin par pasīvas korupcijas darbībām un/vai ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu, vai par jebkādu citu juridisko kvalifikāciju, ko attiecībā uz iespējamo(-iem) nodarījumu(-iem) varētu noteikt kompetentās krimināltiesas;

B.  tā kā Adrian Severin deputāta imunitātes atcelšana attiecas uz iespējamiem ar korupciju saistītiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas Rumānijas Likuma Nr. 78/2000 6. pants saistībā ar Kriminālkodeksa 254. pantu (korupcija) un 257. pantu (ietekmes ļaunprātīga izmantošana) un ar Likuma 78/2000 81. panta b) punktu;

C. tā kā Eiropas Parlamentam nav jāsniedz atzinums par deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz arī par to, vai viņam piedēvētā rīcība ir iemesls kriminālvajāšanas uzsākšanai;

D. tā kā tādēļ konkrētajā gadījumā ir vēlams sniegt ieteikumu atcelt deputāta imunitāti,

1.  nolemj atcelt Adrian Severin deputāta imunitāti, kas neietver nekādus viņa personīgās brīvības ierobežojumus;

2.  uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu kompetentajām Rumānijas Republikas iestādēm un Adrian Severin.

  • [1]  Lieta Nr. 101/63 Wagner /Fohrmann un Krier, 1964, Recueil, 195. lpp., lieta Nr. 149/85 Wybot /Faure un citiem, 1986, Recueil, 2391. lpp., lieta Nr. T-345/05 Mote /Parlaments, 2008, Recueil, II-2849. lpp., apvienotās lietas Nr. C–200/07 un C–201/07 Marra/De Gregorio un Clemente, 2008, Recueil, I–7929. lpp. un lieta Nr. T–42/06 Gollnisch/ Parlaments.

PASKAIDROJUMS

1. Ievads

Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 6. panta 2. punktu 2011. gada 6. aprīļa plenārsēdē paziņoja, ka 2011. gada 5. aprīlī viņš saņēma vēstuli no Valsts korupcijas apkarošanas departamenta (Rumānijas Augstākajai kasācijas un justīcijas tiesai piesaistītā Prokuratūra) ar pieprasījumu atcelt Adrian Severin deputāta imunitāti.

Priekšsēdētājs pieprasījumu saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. punktu nodeva izskatīšanai atbildīgajai komitejai.

2. Fakti

Rumānijas Valsts korupcijas apkarošanas departaments 2011. gada 21. martā ierosināja lietu pret Eiropas Parlamenta deputātu Adrian Severin, pamatojoties uz informāciju par to, ka laikposmā no 2010. gada decembra līdz 2011. gada martam A. Severin, izmantojot savu stāvokli Eiropas Parlamenta deputāta amatā, iespējams, pieņēma maksājumu EUR 100 000 apmērā, ko personas no fiktīva konsultāciju uzņēmuma, kurš darbojās ar nosaukumu Taylor Jones Public Affairs, piedāvāja apmaiņā pret viņa atbalstu Eiropas Parlamentā Direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām grozījuma projektam attiecībā uz noguldītājiem paredzētās kompensācijas izmaksas termiņu bankas bankrota gadījumā.

Pamatojoties uz Rumānijas iestāžu sniegto informāciju, sākotnējās pārbaudēs (jo īpaši saistībā ar kāda Eiropas Parlamenta deputāta liecību, rēķina kopiju un audio ierakstiem, ko sniedza plašsaziņas līdzekļi) gūtie rezultāti ir radījuši būtiskas aizdomas par to, ka pēc vienošanās ar fiktīvā konsultāciju uzņēmuma pārstāvjiem A. Severin gan personīgi, gan ar sekretariāta starpniecību sazinājās ar vismaz vienu Eiropas Parlamenta deputātu, lai noskaidrotu, vai Juridiskajai komitejai apspriešanai ir iesniegts grozījums par noguldītājiem paredzētās kompensācijas izmaksas termiņu bankas bankrota gadījumā. A. Severin apstiprināja konsultāciju uzņēmuma pārstāvjiem, ka cits Eiropas Parlamenta deputāts no Rumānijas Sebastian Bodu ir iesniedzis viņu grozījumu apspriešanai Juridiskajā komitejā, un pēc tam apsolīja viņiem, ka atbalstīs minēto grozījumu, un pieprasīja sākotnēju maksājumu EUR 12 000 apmērā par sniegtajiem pakalpojumiem, izsniedzot rēķinu par minēto summu.

A. Severin norādīja, ka britu laikraksta Sunday Times fiktīvais uzņēmums Taylor Jones Public Affairs piedāvāja viņam apmaksātu locekļa vietu minētā uzņēmuma International Advisory Board. Veicot šos pienākumus, kā norādīts arī priekšlīgumā, A. Severin netiktu iesaistīts grozījumu izstrādāšanā un viņam netiktu prasīts veicināt vai grozīt tiesību aktus.

A. Severin apgalvo, ka bijis pārliecināts, ka minētais līgums ir pilnībā likumīgs un nerada nekādu interešu konfliktu attiecībā uz viņa parlamentārajiem pienākumiem. Savukārt rēķinu viņš izdeva par konsultāciju pakalpojumiem. Grozījumu, kas līdzīgs tam, kuru prasīja veikt fiktīvais uzņēmums, iesniedza S. Bodu, un šim grozījumam neesot nekāda sakara ar viņu.

A. Severin uzsver, ka viņš ir sadarbojies ar viltus uzņēmumu un ir kļuvis par krāpšanas upuri. Viņš arī apgalvo, ka minētajam nav nekādu juridisku seku un ka jebkurā gadījumā viņš nekad nav veicis savus parlamentāros pienākumus par naudu. Īsumā — pamatojoties uz A. Severin sacīto, uzņēmums un līgums bija fiktīvi. Viņš nekad nav nodarbojies ar lobēšanu, nekāds kaitējums nav nodarīts, nekādi naudas līdzekļi nav nodoti, un tiesību aktā nav izdarīti nekādi grozījumi.

Vajadzētu norādīt, ka Rumānijas iestādes prasība ir balstīta uz sniegtajām liecībām un Sunday Times uzņēmuma sniegtajiem audio ierakstiem. Šis dokumentu kopums ir radies Sunday Times reportieru manipulācijas rezultātā, kuri iekļuva Parlamentā krāpšanas nolūkā, izmantojot viltus identitāti.

Tomēr, lai arī no ētiskā aspekta šādu rīcību varētu uzskatīt par nosodāmu un tā varētu radīt šaubas par preses un EP deputātu attiecību pienācīgumu tik lielā mērā, ka to varētu uzskatīt par tipisku tīšu provokāciju, pret kuras īstenotājiem — lai cik dīvaini tas neliktos — līdz šim nekāda tiesvedība nav uzsākta, nekas neliecina par iespējamu Rumānijas tiesībaizsardzības iestāžu inscenētu fumus persecutionis gadījumu. Proti, nav pietiekami būtisku un konkrētu iemeslu aizdomām par to, ka lieta ir ierosināta ar konkrētu mērķi kaitēt deputāta politiskajai reputācijai.

3. Tiesiskais regulējums

Rumānijas krimināltiesības

Rumānijas tiesību aktos minētais ir reglamentēts 6. pantā Likumā Nr. 78/2000 par korupcijas pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un sodīšanu par tiem saistībā ar Kriminālkodeksa 254. pantu (korupcija) un 257. pantu (ietekmes ļaunprātīga izmantošana) un 81. panta b) punktu Likumā Nr. 78/2000 par korupcijas pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un sodīšanu par tiem.

Iepriekšminētajās normās ir paredzēts šādi.

Likuma Nr. 78/2000 par korupcijas pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un sodīšanu par tiem 6. pantā ir paredzēts, ka noziedzīgi pasīvas korupcijas nodarījumi (kukuļņemšana), kā paredzēts Kriminālkodeksa 254. pantā, noziedzīgi aktīvas korupcijas nodarījumi (kukuļdošana), kā paredzēts Kriminālkodeksa 255. pantā, nepamatotu priekšrocību saņemšana, kā paredzēts Kriminālkodeksa 256. pantā, un ietekmes ļaunprātīga izmantošana, kā paredzēts Kriminālkodeksa 257. pantā, tiek sodīti saskaņā ar attiecīgajiem tiesību tekstiem.

Kriminālkodeksa 254. pantā ir norādīts šādi.

1) Valsts amatpersonu, kas tieši vai netieši prasa vai saņem naudu vai citādu atlīdzību, kas tai nepienākas, vai neatsakās no minētā, lai veiktu, neveiktu vai kavētu rīcību, kas saistīta ar tās pienākumiem, vai lai rīkotos pretrunā ar šiem pienākumiem, soda ar brīvības atņemšanu uz 3 līdz 12 gadiem un ar dažu tiesību atņemšanu. 2) Ja 1. punktā minēto nodarījumu izdara valsts amatpersona, kas veic uzraudzības funkcijas, šo amatpersonu soda ar brīvības atņemšanu uz 3 līdz 15 gadiem un dažu tiesību atņemšanu.

Kriminālkodeksa 257. pantā ir norādīts šādi.

1) Tieša vai netieša materiālu vai citu vērtību pieņemšana vai pieprasīšana, t.i., tieša vai netieša solījumu vai dāvanu pieņemšana sev vai trešai pusei, ja to veic persona, kurai ir vai kura rada iespaidu, ka tai ir iespēja pietiekamā mērā ietekmēt valsts amatpersonu, lai piespiestu to rīkoties vai nerīkoties, veicot savus oficiālos pienākumus, tiek sodīta ar brīvības atņemšanu uz 2 līdz 10 gadiem.

Likuma Nr. 78/2000 par korupcijas pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un sodīšanu par tiem 81. panta b) punktā ir noteikts, ka Kriminālkodeksa 254.–257. pantu un Likuma Nr. 78/2000 61. un 82. pantu piemēro arī šādām kategorijām:

„b) tādu starptautisku organizāciju parlamentāro asambleju locekļiem, kurās piedalās Rumānija.”

Konkrētā gadījuma piekritība Valsts korupcijas apkarošanas departamentam ir paredzēta valdības Ārkārtas rīkojuma Nr. 43/2002 par Valsts korupcijas apkarošanas departamentu 13. pantā, kurā noteikts, ka nodarījumi, kas paredzēti Likumā Nr. 78/2000 par korupcijas pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un sodīšanu par tiem, kā arī šī likuma turpmākos grozījumos un papildinājumos, ir Valsts korupcijas apkarošanas departamenta kompetencē, un tos konstatē šādos gadījumos:

„a) ja neatkarīgi no to izdarītāju stāvokļa attiecīgie nodarījumi ir radījuši materiālus zaudējumus, kas pārsniedz EUR 200 000 ekvivalentu Rumānijas lejās, vai ja tie ir radījuši īpaši nopietnus traucējumus publiskas institūcijas, publiskas iestādes vai kādas citas juridiskās personas darbībā, vai ja tādas summas vai lietas vērtība, kas saistīta ar konkrēto korupcijas pārkāpumu, pārsniedz EUR 10 000 ekvivalentu Rumānijas lejās;

b) ja neatkarīgi no materiālo zaudējumu apmēra vai publiskas institūcijas, publiskas iestādes vai kādas citas juridiskās personas darbībā izraisīto traucējumu rakstura, vai ar korupcijas nodarījumu saistītās summas apmēra vai lietas vērtības šādus nodarījumus izdara [..] personas, kas minētas 81. pantā Likumā Nr. 78/2000 un tā turpmākajos grozījumos un papildinājumos [..].”

Kriminālkodeksa 11. pantā ir noteikts, ka krimināltiesību aktus piemēro noziedzīgiem nodarījumiem, ko Rumānijas pilsoņi vai bezvalstnieki ir izdarījuši ārpus Rumānijas robežām, ja konkrēta darbība tiek uzskatīta par nodarījumu arī saskaņā ar tās valsts krimināltiesību aktiem, kurā tā ir veikta.

ES tiesību akti

Līgumiem pievienotais Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā:

„9. pants.

Eiropas Parlamenta sesijās tās locekļiem ir:

a) savā valstī — imunitāte, ko piešķir viņu valsts parlamenta locekļiem;

b) visās citās dalībvalstīs — imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.”

Rumānijas konstitūcijas noteikumi par Rumānijas Parlamenta deputātu imunitāti — 27. panta 2. punkts:

„Pret deputātiem un senatoriem var vērst kriminālizmeklēšanu vai sākt kriminālvajāšanu par darbībām, kas nav saistītas ar viņu balsojumu vai viņu politiskajiem uzskatiem, kas pausti, īstenojot viņu pilnvaras, tomēr viņus var pārmeklēt, aizturēt vai arestēt tikai tad, ja šo deputātu un senatoru attiecīgā palāta pēc viņu uzklausīšanas ir devusi piekrišanu. Izmeklēšanu un kriminālvajāšanu var veikt tikai Prokuratūra, kas piesaistīta Augstākajai kasācijas un justīcijas tiesai. Šī lieta ir Augstākās kasācijas un justīcijas tiesas kompetencē.”

4. Secinājumi

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem un saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. punktu, Juridiskā komiteja, izvērtējot iemeslus deputāta imunitātes atcelšanai vai saglabāšanai, iesaka Eiropas Parlamentam atcelt Adrian Severin deputāta imunitāti, tomēr uzskata, ka līdz galīgā sprieduma pasludināšanai pret deputātu nedrīkst piemērot apcietinājumu vai kādu citu līdzekli, kas viņam liegtu pildīt pienākumus, kurus paredz viņa pilnvaras.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.6.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

12

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sebastian Valentin Bodu, Christian Engström, Marielle Gallo, Klaus-Heiner Lehne, Bernhard Rapkay, Francesco Enrico Speroni, Alexandra Thein, Diana Wallis, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eva Lichtenberger, József Szájer