Procedūra : 2010/2235(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0264/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0264/2011

Debates :

PV 26/09/2011 - 21
CRE 26/09/2011 - 21

Balsojumi :

PV 27/09/2011 - 8.13
CRE 27/09/2011 - 8.13
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


ZIŅOJUMS     
PDF 253kWORD 188k
2011. gada 8. jūlijs
PE 456.969v02-00 A7-0264/2011

par Eiropas ceļu satiksmes drošību no 2011. līdz 2020. gadam

(2010/2235(INI))

Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Dieter-Lebrecht Koch

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PAMATOJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas ceļu satiksmes drošību no 2011.–2020. gadam

(2010/2235(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ilgtspējīga nākotne transportam — ceļā uz integrētu, uz tehnoloģijām balstītu un ērti izmantojamu sistēmu” (COM(2009)0279),

–    ņemot vērā Komisijas balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas Ceļu satiksmes drošības rīcības programma: ceļu satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” (COM(2010)0389),

–    ņemot vērā Padomes 2010. gada 2. un 3. decembra secinājumus par Komisijas paziņojumu „Eiropas ceļu satiksmes drošības programma: ceļu satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” (16951/10),

–    ņemot vērā Komisijas vērtējošo pētījumu(1) par 3. ceļu satiksmes drošības rīcības programmu,

–   ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu „Satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” (CdR 296/2010),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu „Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu” (CESE 539/2010),

–    ņemot vērā ANO pilnsapulcē 2010. gada 10. maijā pieņemto rezolūciju par ceļu satiksmes drošības uzlabošanu pasaulē („Improving global road safety” (64/255)),

–    ņemot vērā 2005. gada 29. septembra rezolūciju par Eiropas ceļu satiksmes drošības rīcības programmu — ceļu satiksmes negadījumu upuru skaita samazināšana uz pusi Eiropas Savienībā līdz 2010. gadam: kopēji centieni(2),

    ņemot vērā 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par Eiropas ceļu satiksmes drošību ― „eCall” sistēmas nodrošināšana iedzīvotājiem(3),

–    ņemot vērā 2007. gada 18. janvāra rezolūciju par 3. rīcības programmu ceļu satiksmes drošībai — starpposma pārskatu(4),

–    ņemot vērā 2009. gada 23. aprīļa rezolūciju par automatizēto transporta sistēmu rīcības plānu(5),

–    ņemot vērā 2009. gada 23. aprīļa rezolūciju par rīcības plānu attiecībā uz mobilitāti pilsētā(6),

–    ņemot vērā 2010. gada 18. maija rezolūciju par sodiem, ko piemēro par sociālās jomas noteikumu nopietniem pārkāpumiem ceļu satiksmē(7),

–    ņemot vērā 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par ilgtspējīgu nākotni transportam(8),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0264/2011),

A.  tā kā 2009. gadā negadījumos uz Eiropas Savienības ceļiem gājuši bojā vairāk nekā 35 000 cilvēku un ievainoti vairāk nekā 1 500 000 cilvēku;

B.   tā kā uz katru nāvējošo negadījumu statistiski ir vēl 4 negadījumi, kas izraisa nepārejošu invaliditāti, kā arī 10, kas izraisa smagus ievainojumus, un 40 ― vieglus ievainojumus;

C.  tā kā ceļu satiksmes negadījumu sociālās izmaksas katru gadu sasniedz apmēram EUR 130 miljardus;

D.  tā kā nav sasniegts 3. rīcības programmā izvirzītais mērķis par ceļu satiksmes negadījumu upuru skaita samazināšanu uz pusi Eiropas Savienībā līdz 2010. gada beigām, tomēr ir fiksēta satiksmes negadījumu upuru skaita būtiska samazināšanās ES;

E.   tā kā ES joprojām vērojama salīdzinoši augsta sabiedrības tolerance attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumiem un satiksmes negadījumu upuru skaits katru gadu ir apmēram tikpat liels kā 250 vidēja izmēra lidmašīnu katastrofu gadījumā;

F.   tā kā, no vienas puses, aizvien vairāk jācenšas turpināt ceļu satiksmes negadījumu upuru skaita samazināšanu un, no otras puses, nedrīkst rasties vienaldzība, turpinot samazināties kopējam upuru skaitam;

G.  tā kā ceļu satiksmes drošības uzturēšana ir sabiedrības kopējs uzdevums;

H. tā kā pilnīgi īstenoti ir tikai 27,5 % no 3. rīcības programmā paredzētajiem pasākumiem un tā kā tādēļ ir nepieciešams noteikt ievērojami vērienīgākus mērķus un pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, nekā tie, kurus līdz šim ir ierosinājusi Komisija;

I.   tā kā tiesiskais pamats regulām un direktīvām, kas balstās uz zinātniskajiem datiem, vēl nav pilnībā izmantots un ieviestie Eiropas tiesību akti var veicināt dzīvību glābšanu;

J.   tā kā jau ir noslēgti un turpmākajos gados spēkā stāsies daudzi tiesību akti par satiksmes drošības palielināšanu, piemēram, Direktīva 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību;

K.  tā kā Komisija pirms 3. ceļu satiksmes drošības rīcības programmas beigām nav iesniegusi jaunas rīcības programmas projektu;

L.   tā kā varbūtība iet bojā ceļu satiksmes negadījumā uz vienu noieto kilometru kājāmgājējam ir 9 reizes augstāka, riteņbraucējam ― 7 reizes augstāka un motociklistam ― 18 reizes augstāka nekā personai, kas pārvietojas vieglajā automašīnā;

M.  tā kā apmēram 55 % nāvējošo negadījumu notiek uz lauku ceļiem, 36 % — pilsētu teritorijās un 6 % — uz automaģistrālēm;

N.  tā kā, ieskaitot regulārus braucienus uz darbu un no tā, 60 % no nāves gadījumiem darba vietā ir ceļu satiksmes negadījumi;

O.  tā kā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits krasi ir samazinājies, tomēr nāvējošu negadījumu skaits attiecībā uz motociklistiem nemainās un daudzviet palielinās;

P.   tā kā sabiedriskais transports ir daudz drošāks nekā personīgais transports;

R.  tā kā kravas automobiļu aklā zona rada letālu apdraudējumu riteņbraucējiem un gājējiem;

S.   tā kā Eiropas Savienībā paredzamas demogrāfiskas izmaiņas un vecāka gadagājuma cilvēku mobilitātei jāpievērš īpaša uzmanība;

T.   tā kā jauni tehnikas sasniegumi, jo īpaši attiecībā uz hibrīdtransportlīdzekļiem un piedziņas elektrificēšanu, rada jaunus izaicinājumus glābšanas dienestiem;

U.  tā kā Eiropas līmeņa, valsts līmeņa, reģionāliem un lokāliem pasākumiem jānotiek saskaņoti;

V.  tā kā Ceļu infrastruktūras drošības direktīva 2008/96/EK prasa īstenot ceļu drošības revīziju un drošības pārbaudes kā regulāras ceļu uzturēšanas sastāvdaļu, un tā kā šī direktīva attiecas tikai uz Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ceļu infrastruktūru, atstājot daudzus valsts un vietējas nozīmes ceļus nereglamentētus;

W. tā kā kompetento iestāžu veiktas visu Eiropas ceļu regulārās pārbaudes ir būtisks elements, lai novērstu iespējamo apdraudējumu ceļu satiksmes dalībniekiem;

X.  tā kā datiem, kas pieejami par negadījumu un ievainojumu iemesliem, ir ļoti būtiska nozīme, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, kā apliecināja arī VERONICA projekti,

Pamata izklāsts

1.   atzinīgi vērtē šeit izskatīto Komisijas paziņojumu, tomēr aicina Komisiju līdz 2011. gada beigām izstrādāt sniegtos priekšlikumus, pārvēršot tos par pilnvērtīgu rīcības programmu, kurā iekļauts detalizēts pasākumu saraksts ar skaidri noteiktu laika plānojumu to īstenošanai un uzraudzības instrumentiem, tā lai varētu regulāri pārbaudīt pasākumu efektivitāti, kā arī paredzēts vidusposma izvērtējums;

2.  piekrīt Komisijas viedoklim, ka ceļu satiksmes drošības paaugstināšanai vajadzīga saskaņota, visaptveroša un integrēta pieeja, un atbalsta ceļu satiksmes drošības aspektu iekļaušanu visās saistītajās politikas jomās, piemēram, izglītības politikā, veselības politikā, vides politikā, sociālajā politikā un policijas un tiesas iestāžu sadarbībā;

3.  aicina Komisiju uzlabot pamatnosacījumus, lai mudinātu izmantot drošāku un videi neitrālu pārvietošanos, piemēram, iešanu kājām, braukšanu ar divriteni, autobusu vai vilcienu;

4.   ierosina kā prioritāru jautājumu Eiropas Komisijā laikā līdz 2014. gadam iecelt ES ceļu satiksmes drošības koordinatoru, kura uzdevums būtu:

· veicināt esošos un ierosināt jaunus inovatīvus ceļu satiksmes drošības projektus (to veicot, viņš liktu lietā savu pieredzi un prasmi, būdams atzīta personība ceļu satiksmes drošības jomā),

· koordinēt ceļu satiksmes drošības pasākumus Komisijā un dalībvalstu starpā,

· augstā politiskajā līmenī veicināt efektīvu un saskaņotu ceļu satiksmes drošības politiku izstrādāšanu, īstenošanu un piemērošanu atbilstoši ES mērķiem,

· pārzināt konkrētus projektus, piemēram, rādītāju, datu un, ciktāl iespējams, valstu ceļu satiksmes drošības plānu saskaņošanu,

· veicināt paraugprakses apmaiņu un ceļu satiksmes drošības noteikumu īstenošanu, sadarbojoties ar visām ieinteresētajām pusēm, dalībvalstīm un to reģionālajām un vietējām pašvaldībām,

· veidot saikni starp attiecīgajām politiskajām un akadēmiskajām aprindām, lai varētu radīt vidi daudzdisciplinārai pieejai;

5.  aicina Komisiju izveidot sadarbības forumu, kurā tiesībaizsardzības iestādes, cietušo asociācijas un ceļu satiksmes drošības uzraudzības centri varētu apmainīties ar informāciju par paraugpraksi un ciešāk sadarboties, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošības noteikumu īstenošanu gan valstu, gan starpvalstu līmenī;

6.   uzsver, ka īpaša uzmanība jāvelta esošo tiesību aktu un pasākumu pareizai un efektīvākai piemērošanai; vienlaikus norāda, ka vēl nav izsmeltas visas iespējas likumdošanas pasākumiem ES līmenī;

7.  pauž nožēlu, ka ES budžets pasākumiem ceļu satiksmes drošības jomā pēdējos gados ir ievērojami samazināts, un aicina Komisiju novērst šo tendenci;

8.  pilnībā atbalsta mērķi līdz 2020. gadam Eiropas Savienībā uz pusi samazināt satiksmes negadījumu upuru skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, kā arī mudina šim laika posmam noteikt citus skaidrus un izmērāmus mērķus, jo īpaši ceļu satiksmes negadījumos

· upuru skaita samazināšanos par 60 %, kad bojā gājuši bērni līdz 14 gadu vecumam,

· upuru skaita samazināšanos par 50 %, kad bojā gājuši kājāmgājēji un riteņbraucēji, kā arī

· cietušo personu, kas guvušas dzīvībai bīstamus ievainojumus, samazināšanos par 40 %, pamatojoties uz vienotu ES definīciju, kas steidzami jāizstrādā;

Ētikas aspekti

9.   uzsver, ka katram ES pilsonim ir ne tikai tiesības uz savu individuālo dalību ceļu satiksmē un uz drošu ceļu satiksmi, bet arī pienākums ar savu izturēšanos veicināt ceļu satiksmes drošību; uzskata, ka valsts iestādēm un ES ir morāls un politisks pienākums pieņemt pasākumus un rīcību, lai atrisinātu šo sociālo problēmu;

10. atkārtoti norāda, ka vajadzīga papildu ilgtermiņa stratēģija, kura pārsniedz šajā ziņojumā iekļauto laika posmu un kuras mērķis ir visu nāves gadījumu novēršana ceļu satiksmes negadījumos („nulles vīzija”); apzinoties, ka tas nav iespējams bez plašas tehnoloģiju izmantošanas attiecībā uz transportlīdzekļiem un pienācīgu ITS tīklu izstrādes, aicina Komisiju izstrādāt šīs stratēģijas pamatelementus un paziņot par tiem tuvāko trīs gadu laikā;

11. uzskata, ka cieņai pret dzīvību un cilvēku jāizpaužas kopējā kultūras un ētikas procesā, saskaņā ar ko ceļš apzināti jāveido kā humāna telpa;

12. aicina Komisiju un dalībvalstis novembra trešo svētdienu oficiāli atzīt par Pasaules ceļu satiksmes negadījumu upuru piemiņas dienu, kā to jau izdarījusi Apvienoto Nāciju Organizācija un Pasaules Veselības organizācija, lai pastiprināti pievērstu sabiedrības uzmanību šai problēmai;

Paraugprakse un iekļaušana valstu plānos

13. aicina Komisiju veicināt dalībvalstu starpā zināšanu un paraugprakses apmaiņu, lai varētu tās intensīvāk iesaistīt valsts, reģionālajos un teritoriālajos satiksmes drošības plānos, tādējādi veicinot pasākumu izveidi, izmantojot pēc iespējas stabilāku metodisko pamatu, ar ko tiktu veicināta Eiropas ceļu satiksmes drošības telpas izveidošana;

14. aicina Komisiju izvērtēt Eiropas Satiksmes drošības hartu un veicināt līdzīgu reģionāla un lokāla līmeņa hartu izveidi;

15. uzsver, ka skaidri un izmērāmi mērķi sniedz papildu impulsus un stimulus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kā arī ir obligāti elementi, veicot rezultātu salīdzināšanu starp dalībvalstīm, kā arī pasākumu uzraudzību un izvērtēšanu; uzskata, ka jāmēģina noteikt katras dalībvalsts ieguldījuma apmēru mērķa sasniegšanai 2020. gadā; uzskata, ka šim ieguldījumam jākalpo kā orientierim valstu ceļu satiksmes drošības politiku svarīgāko jautājumu noteikšanā;

16. pauž atbalstu Komisijas centieniem pārliecināt dalībvalstis, ka ir jāizstrādā valstu ceļu satiksmes drošības plāni; aicina izstrādāt un publicēt šādus plānus, kuri būtu balstīti uz saskaņotām kopējām vadlīnijām, kurām jākļūst obligātām; tomēr uzsver, ka dalībvalstīm nepieciešama ievērojama rīcības brīvība, lai pasākumu, programmu un mērķu izstrādi veiktu atbilstoši nacionālajiem apstākļiem;

17. aicina Komisiju nekavējoties noteikt īpašu gadu drošiem kravas autopārvadājumiem;

18. aicina Komisiju izveidot labāko prakšu rokasgrāmatu par ievainoto personu medicīnisko aprūpi satiksmes negadījumu vietā, lai nodrošinātu, ka viņas saņem ātrāku un efektīvāku medicīnisko aprūpi, kas ir galvenais faktors visnopietnāk ievainoto personu izdzīvošanai;

19. aicina Komisiju kopā ar sociālajiem partneriem sagatavot stratēģiju, lai samazinātu to negadījumu skaitu, kuros cieš darba ņēmēji ceļā uz darbu un no tā; aicina dalībvalstis un Komisiju mudināt uzņēmumus sagatavot ceļu satiksmes drošības plānus; aicina Komisiju darīt visu savu iespēju robežās, lai nodrošinātu, ka atbilstoši Eiropas Ceļu satiksmes drošības hartai var izsniegt sertifikātus uzņēmumiem, kas saviem darbiniekiem ievieš ceļu satiksmes drošības plānus;

Rādītāju un datu uzlabošana

20. uzskata kvalitātes ziņā augstvērtīgus un salīdzināmus datus, kas attiecas uz visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tostarp riteņbraucējiem un gājējiem, par veiksmīgas ceļu satiksmes drošības politikas galveno priekšnosacījumu;

21. aicina Komisiju pasūtīt pētījumu par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto ekonomisko un sociālo ietekmi uz sabiedrību ES dalībvalstīs;

22. aicina Komisiju līdz 2013. gada beigām, pamatojoties uz SafetyNet projektu, izstrādāt saskaņotu papildu rādītāju kopumu, ar ko var uzlabot uzraudzību, kā arī veikt ticamu rezultātu salīdzinājumu starp dalībvalstīm;

23. aicina Komisiju līdz 2012. gadam izstrādāt priekšlikumus par datu uzlabošanu attiecībā uz negadījumu un ievainojumu iemesliem, kā arī anonīmiem datiem par iegūtu ievainojumu smaguma pakāpi un to turpmāko norisi; turklāt aicina paātrināt Eiropas Savienības atbalstītu detalizētu un daudzdisciplīnu negadījumu izpēti raksturīgās visu dalībvalstu satiksmes teritorijās;

24. aicina Komisiju divu gadu laikā izstrādāt saskaņotas definīcijas jēdzieniem „dzīvībai bīstami ievainota persona”, „smagi ievainota persona” un „viegli ievainota persona”, lai nodrošinātu, ka ir iespējams salīdzināt pasākumus un to rezultātus starp dalībvalstīm;

25. aicina izveidot ES līmeņa ceļu satiksmes uzraudzības centru, kura uzdevums būtu sagatavot kopsavilkumu par esošajām iniciatīvām attiecībā uz datu vākšanu, piedāvāt priekšlikumu ar mērķi uzlabot datu apmaiņu, kā arī apvienot jau esošu datu banku datus un zināšanas, kas iegūtas tādos ES projektos kā SafetyNet, VERONICA vai DaCoTa, saprotami tos izklāstīt, katru gadu atjaunot un padarīt pieejamus visiem interesentiem;

26. aicina dalībvalstis ievērot esošās saistības par datu pārsūtīšanu un veikt konkrētus pasākumus datu apmaiņai pārrobežu satiksmes pārkāpumu gadījumā; aicina dalībvalstis saskaņot datu apkopošanas sistēmas, kurās konfidenciālai informācijai izmanto reāllaika pārraides programmatūru, pakāpeniski ieviešot tās līdz 2014. gadam;

Darbības jomas

Ceļu satiksmes dalībnieku izglītības un uzvedības uzlabošana

27. uzsver, ka satiksmes drošība lielā mērā ir atkarīga no uzmanības, rēķināšanās ar citiem satiksmes dalībniekiem un abpusēja respekta, kā arī spēkā esošo noteikumu ievērošanas, kas ir tieši saistīts ar nepieciešamību sistemātiski uzlabot apmācību kvalitāti autoskolās un autovadītāja apliecību izsniegšanas procedūras kvalitāti;

28. uzskata, ka mūžizglītībai jāpiešķir lielāka nozīme arī satiksmes drošības jomā, un tāpēc atbalsta drošas braukšanas centru darbību kā efektīvu sistēmiskas apmācības veidu autovadītājiem visās profesionālajās un aktīvās atpūtas jomās; uzskata, ka satiksmes mācībai un ceļu satiksmes dalībnieku mācību programmām būtu jāsākas jau agrīnā bērnībā ģimenē un skolā un ka tai jāaptver riteņbraukšana, iešana kājām un sabiedriskā transporta izmantošana;

29. aicina veikt tādus pasākumus jauno autovadītāju apmācības uzlabošanai kā braukšana ar pavadoni no 17 gadu vecuma vai pakāpeniskas autovadītāju licencēšanas sistēmas ieviešana autovadītāju apmācībai, kas saistīta ar praktisko instruktāžu pat pēc tam, kad autovadītājs ir nokārtojis eksāmenu; turklāt aicina ieviest obligātu drošības apmācību gados jauniem un jauniem ceļu satiksmes dalībniekiem, lai praksē izmēģinātu dažādas bīstamības situācijas;

30. aicina saistībā ar autovadītāju mācībām kā vienam no galvenajiem elementiem jauno autovadītāju apmācībā, kurš palīdzēs sasniegt un uzlabot ceļu satiksmes drošību, steidzami pievērst uzmanību tādiem būtiskiem nāves un nopietnu ievainojumu iemesliem ceļu satiksmes negadījumos kā atļautā ātruma pārsniegšana, alkohola un narkotiku vai konkrētu transportlīdzekļa vadīšanas spēju ietekmējošu medikamentu lietošana, drošības jostas vai cita aizsargaprīkojuma, piemēram, divriteņu transportlīdzekļu vadītāju aizsargķiveru, neizmantošana, mobilo ierīču lietošana, kā arī nogurums;

31. ir pārliecināts, ka ir nepieciešams labāk izglītot jaunos autovadītājus attiecībā uz riepu nozīmi ceļu satiksmes drošībā un nepieciešamību ievērot pamatnoteikumus par riepu pareizu ekspluatāciju un riepu izmantošanu; tāpēc aicina dalībvalstis pareizi un laikus ieviest Direktīvu par autovadītāja apliecībām un tajā ietvertos noteikumus attiecībā uz obligātajām zināšanām par riepām, kā arī par automobiļa pamata ekspluatāciju kopumā braukšanas eksāmenos;

32. uzskata, ka braukšanas apmācībās lielāka uzmanība jāpievērš motorizēto divriteņu transportlīdzekļu un to redzamības fenomenam;

33. aicina, lai kravas nostiprināšanai privātajā transportlīdzeklī tiktu pievērsta lielāka nozīme apmācībās un eksāmenā autovadītāja apliecības iegūšanai;

34. aicina noteikt obligātus pirmās palīdzības sniegšanas atkārtotos kursus ik pēc 10 gadiem visiem autovadītāja apliecības turētājiem;

35. mudina dalībvalstis ieviest īpašas soda punktu sistēmas par visbīstamākajiem pārkāpumiem kā visefektīvāko papildinājumu naudassodam;

36. iesaka kā reintegrācijas līdzekli, ja vadītājs jau vairāk nekā vienu reizi notiesāts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, automašīnās izmantot sistēmu dzinēja bloķēšanai, ja vadītājs lietojis alkoholu;

37. aicina noteikt redzes pārbaudi visiem A un B kategorijas autovadītājiem ik pēc 10 gadiem un autovadītājiem, kas vecāki par 65 gadiem, ik pēc 5 gadiem; aicina dalībvalstis noteikt obligātu medicīnisko pārbaudi visiem autovadītājiem, kas sasnieguši noteiktu vecumu, lai noteiktu viņu fizisko, garīgo un psiholoģisko spēju turpināt transportlīdzekļa vadīšanu, balstoties uz viņu statistikas datiem par negadījumiem attiecīgajās vecuma grupās;

38. aicina Komisiju ik pēc trim gadiem veikt ES ceļu satiksmes drošības kampaņas par konkrētu tematu un sistemātiski izmantot saziņas kanālus, kas radušies, šajās kampaņās īstenojot Ceļu satiksmes drošības hartu;

39. aicina Komisiju kā daļu no ceļu satiksmes drošības risināt jautājumu par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu uz viena līmeņa pārbrauktuvēm, uz kurām negadījumus bieži vien izraisa neatbilstoša ceļu satiksmes dalībnieku uzvedība, tostarp pārmērīgs risks, uzmanības trūkums, ceļazīmju neizpratne;

Ceļu satiksmes noteikumu saskaņošana un ieviešana

40. aicina veikt ceļu satiksmes zīmju un noteikumu konsekventu saskaņošanu līdz 2013. gadam; norāda, ka ceļazīmes jāuztur labā stāvoklī, lai nodrošinātu, ka tās ir skaidri saredzamas un tiek laikus nomainītas, ja tas ir nepieciešams stāvokļa pārmaiņu dēļ;

41. aicina Komisiju, cik ātri iespējams, pieņemt inteliģentās transporta sistēmas (ITS) specifikācijas attiecībā uz prioritārajām darbībām ceļu satiksmes drošības jomā, kā izklāstīts 3. panta b) līdz f) punktā Direktīvā 2010/40/ES par inteliģentajām transporta sistēmām;

42. uzskata spēkā esošo noteikumu efektīvu īstenošanu par ES ceļu satiksmes drošības politikas pamatu; aicina īstenot labāku informācijas apmaiņu par dalībvalstu atsevišķo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un sodu piemērošanu par tiem saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un šajā kontekstā aicina dalībvalstis katru gadu izvirzīt kontroles mērķus tādās jomās kā atļautā ātruma pārsniegšana, alkohola un narkotiku lietošana, kā arī drošības jostas un ķiveres lietošana, un noteikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda kontrole tiek veikta;

43. norāda uz svarīgo nozīmi, kāda ir organizācijai TISPOL, veicot labākās prakses apmaiņu, lai īstenotu ceļu satiksmes noteikumus;

44. uzsver ― lai īstenotu sociālās jomas noteikumus ceļu satiksmē (Regula Nr. 561/2006 un Regula 3821/85/EK), kam ir ļoti svarīga nozīme attiecībā uz ceļu satiksmes drošību, ir nepieciešama efektīva kontroles koncepcija; tāpēc atkārtoti aicina Komisiju izpildīt Parlamenta 2010. gada 18. maija rezolūcijā ietvertās prasības saistībā ar sodiem par nopietniem sociālās jomas noteikumu pārkāpumiem autotransporta nozarē;

45. aicina Komisiju pārskatīt tiesību aktus par braukšanas un atpūtas laikiem, lai ļautu tālsatiksmes kravas transportlīdzekļu vadītājiem pavadīt iknedēļas atpūtas periodus mājās, ja to visos gadījumos var panākt, nepārkāpjot Eiropas Savienības ceļu satiksmes drošības mērķus; uzskata, ka ierobežojumi par kravas transporta kustību ir jāsaskaņo visā Eiropas Savienībā;

46. atzinīgi vērtē Padomes nostājas pieņemšanu par satiksmes pārkāpumu sodu pārrobežu piemērošanas direktīvu, kas ir nākamais solis, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, sniedzot skaidru ES pievienoto vērtību; atzīmē Komisijas un vairāku dalībvalstu rakstiskās deklarācijas decembra Padomes sanāksmē; tomēr pauž nožēlu, ka juridiskā pamata maiņas rezultātā to neattiecinās uz visām dalībvalstīm, visiem ES pilsoņiem; pauž bažas, ka Padomes nostāja ievērojami samazina direktīvas piemērošanas jomu, un mudina Padomi panākt apmierinošu vienošanos otrajā lasījumā, ietverot noteikumus, kas veicina satiksmes noteikumu, ES mēroga ceļu satiksmes drošības vadlīniju un vadītājiem nepieciešamās informācijas pārrobežu ieviešanu;

47. aicina Komisiju kā pirmo soli atbalstīt tehnikas izstrādi tādu autovadītāju aizturēšanai, kas atrodas narkotisko vielu ietekmē un tādu zāļu ietekmē, kuras iedarbojas uz viņu vadītspēju, un kā nākamo soli ierosināt ES tiesību aktus, lai aizliegtu transportlīdzekļu vadīšanu, atrodoties narkotiku vai minēto zāļu ietekmē, un paredzētu efektīvu izpildi;

48. aicina ES mērogā saskaņot pieļaujamo alkohola līmeni asinīs; iesaka noteikt zinātniski pamatotu 0 ‰ limitu jaunajiem autovadītājiem pirmo 2 gadu laikā un profesionālajiem autovadītājiem — visu laiku;

49. aicina ieviest kontroles sistēmas, ar kurām sistemātiski fiksēt un disciplināri sodīt arī motociklistu pieļautos ātruma pārkāpumus;

50. aicina visā Eiropā aizliegt tādu sistēmu ražošanu, importu un tirdzniecību, kas brīdina autovadītājus par ceļu satiksmes kontrolēm (piemēram, radara brīdināšanas un lāzera traucējumu radīšanas ierīces vai navigācijas sistēmas ar automātisku paziņojumu par ceļu satiksmes kontroli);

51. aicina ieviest ES mēroga aizliegumu sūtīt teksta īsziņas, e-pastus vai pārlūkot tīmekli mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanas laikā, un tas dalībvalstīm būtu jāīsteno, izmantojot labāko pieejamo tehnoloģiju;

52. aicina Komisiju divu gadu laikā sagatavot tiesību akta priekšlikumu saskaņotai pieejai attiecībā uz vieglo transportlīdzekļu, autobusu un kravas transportlīdzekļu ziemas riepām ES reģionos, ņemot vērā attiecīgos laikapstākļus katrā dalībvalstī;

53. sagaida, ka Komisija līdz 2015. gadam pārskatīs 3. autovadītāja apliecību direktīvas īstenošanu un pielāgos to mainīgajiem pamatnosacījumiem, kā arī aicina ievērot faktu, ka tirgū laisto M1 transportlīdzekļu ar svaru virs 3,5 t ― tas jo īpaši attiecas uz tūrisma autofurgoniem ― lietošana privātām vajadzībām šodien faktiski nav iespējama; aicina, lai autovadītāju apmācība attiecībā uz tūrisma autofurgoniem, kuru svars 3,5 t robežu pārsniedz tikai mazliet, būtu iespējama ne tikai ar C kategorijas autovadītāja apliecību, kas orientēta uz komercpārvadājumiem, bet arī ar privātām vajadzībām paredzēto B kategorijas autovadītāja apliecību;

54. stingri aicina, lai atbildīgās iestādes ieviestu maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumu 30 km/h apdzīvotās teritorijās un pilsētas teritorijas vienjoslas ielās, uz kurām nav nodalītas brauktuves riteņbraucējiem, lai labāk pasargātu mazāk aizsargātos ceļus satiksmes dalībniekus;

Drošas ceļu satiksmes infrastruktūras radīšana

55. atbalsta Komisijas iniciatīvu piešķirt ES finansējumu principā tikai tiem infrastruktūru projektiem, kas atbilst ES direktīvām par ceļu satiksmes drošību un tuneļu drošību, ieskaitot zemākas klases ceļu būvniecību; šajā saistībā aicina robežposmos centienus koncentrēt jo īpaši uz to, lai samazinātu ļoti bīstamo ceļa posmu, satiksmes „melno punktu” un viena līmeņa pārbrauktuvju skaitu;

56. atgādina, ka labi saglabāta ceļu infrastruktūra sekmē ceļu satiksmes dalībnieku nāves gadījumu un ievainojumu skaita samazināšanos; aicina dalībvalstis saglabāt un attīstīt ceļu infrastruktūru, veicot regulāru apkopi un izmantojot inovatīvas metodes, piemēram, intelektisko ceļu marķējumu, kas parāda drošības attālumus un braukšanas virzienu, un uz pasīvo drošību vērstu ceļu infrastruktūru; uzsver, ka ir jāievēro brīdinājuma zīmju izlikšanas standarti, jo īpaši attiecība uz ceļu remontu, jo tie ir izšķiroši svarīgi augstam ceļu satiksmes drošības līmenim;

57. aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst lielāku vērību ceļu projektēšanai, lai veicinātu jau pieejamo rentablo pasākumu īstenošanu un mudinātu veikt pētījumus, kas politikas veidotājiem dos iespēju labāk izprast, kā jāattīsta ceļu infrastruktūra, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un apmierinātu novecojošās sabiedrības un mazāk aizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku īpašās vajadzības;

58. atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija koncentrē savu uzmanību uz visneaizsargātākajām satiksmes dalībnieku grupām (divriteņu transportlīdzekļu lietotājiem, gājējiem u.c.), kurās negadījumu rādītāji vēl aizvien ir pārāk augsti; aicina dalībvalstis, Komisiju un nozari ņemt vērā šos satiksmes dalībnieku veidus, veidojot infrastruktūru un aprīkojumu, lai uzbūvētie ceļi būtu droši visiem satiksmes dalībniekiem; aicina, lai, plānojot un uzturot ceļus, infrastruktūras pasākumos pastiprināti tiktu pievērsta uzmanība riteņbraucēju un gājēju aizsardzībai, piemēram, satiksmes veidu nodalīšanai, veloceliņu izbūvei, invalīdu piekļuves iespējām un gājēju pārejām;

59. aicina Komisiju nodrošināt to, ka ceļa remontdarbu vietas ir padarītas drošākas, piemērojot vadlīnijas minēto vietu konstrukcijai un aprīkošanai, kas, cik iespējams, būtu jāstandartizē Eiropas līmenī, lai autovadītāji katrā valstī nesaskartos ar jauniem, nepazīstamiem apstākļiem; aicina izstrādāt vadlīnijas, kurās būtu jāietver piemērotu ceļazīmju izmantošana, sākotnējā ceļa marķējuma noņemšana, aizsargiežogojuma un barjeru izmantošana, pārvietošanās joslas marķēšana ar brīdinājuma signālugunīm vai apbraukšanas ceļa virziena zīmēm un marķējumiem, izvairoties no ļoti šauriem apbraukšanas ceļiem un garantējot drošību naktī;

60. uzsver vajadzību pēc atbilstoša ceļa seguma, kas uzlabo slīdes pretestību, klimatisko un meteoroloģisko sniegumu, redzamību un kam nepieciešama niecīga uzturēšana, tādējādi palielinot infrastruktūras lietotāju drošību;

61. aicina plaši izmantot ceļazīmes, kas uzrāda transportlīdzekļa ātrumu konkrētajā brīdī, un censties padarīt ceļazīmes daudz redzamākas un saprotamākas, izvairoties no tādu ceļazīmju kombinācijām, ko grūti saprast;

62. uzsver, cik nozīmīgi ir nodrošināt to, lai valsts ceļu infrastruktūra, kas nav ietverta TEN-T tīklā, arī tiktu uzlabota no ceļu satiksmes drošības viedokļa, jo īpaši tajos ES reģionos, kuros ir zemas kvalitātes infrastruktūra un satiksmes drošības līmenis;

63. aicina Komisiju noteikt un dalībvalstis īstenot piemērotus pasākumus negadījumu novēršanai uz lauku ceļiem, lauku reģionos un tuneļos, kā arī kaitējuma smaguma mazināšanai;

64. mudina Komisiju un dalībvalstis aicināt to valsts, reģionālās un pašvaldību iestādes konstruēt savus ceļus tā, lai tie nerada apdraudējumu motorizētiem divriteņu transportlīdzekļiem; norāda, ka aizsargiežogojumi ielu malās apdraud motociklistu dzīvību, un aicina dalībvalstis kritiski bīstamos ceļa posmos ierīkot ar augšējo un apakšējo garensiju aprīkotus papildu drošinājumus (tostarp aizvietot pašreizējos aizsargiežogojumus), kā arī citas alternatīvas ceļa barjeru sistēmas atbilstoši standartam EN 1317, lai samazinātu negadījumu izraisītus triecienus visiem ceļu satiksmes dalībniekiem; norāda uz bitumena ielāpu bīstamību motociklistiem, jo tā saķeres vērtība, salīdzinot ar normālu asfalta segumu, ir ievērojami zemāka;

65. aicina Komisiju atbalstīt vadlīniju izstrādi, lai veicinātu labāko praksi saistībā ar satiksmes intensitātes samazināšanas pasākumiem, pamatojoties uz fiziskiem un optiskiem jauninājumiem, cita starpā piemērojot ES līdzfinansētus pētniecības un attīstības projektus, satiksmes intensitātes samazināšanu, lai samazinātu negadījumu skaitu, trokšņa un gaisa piesārņojuma samazināšanu;

66. aicina dalībvalstis sastādīt un regulāri atjaunināt karti ar visbīstamākajiem „melnajiem punktiem” savos ceļu tīklos, padarot karti pieejamu sabiedrībai un sasniedzamu, izmantojot transportlīdzekļa navigācijas sistēmas;

67. uzskata, ka koncepcijas „pašizskaidrojošs ceļš” un „no šķēršļiem brīvas ceļmalas” ir ceļu satiksmes drošības politikas neatņemamas sastāvdaļas un tās atbilstoši ir jāatbalsta ar Eiropas finansējumu un pastāvīgu paraugprakses apmaiņu;

68. aicina dalībvalstis, būvējot un uzlabojot ceļu infrastruktūru, paredzēt aizsargjoslas;

69. norāda uz dzelzceļa pārbrauktuvju īpašo bīstamību un aicina dalībvalstis, būvējot jaunas pārbrauktuves un rekonstruējot tās, izveidot dažāda līmeņa pārbrauktuves vai uz mazākas nozīmes ceļu krustojumiem uzstādīt barjeras visā ceļa platumā;

70. norāda uz Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību saistībā ar nepieciešamību pēc pietiekama daudzuma drošām stāvvietām pie automaģistrālēm; uzsver vajadzību ievērot transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikus un ieviest saskaņotu sankciju režīmu un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka profesionāliem tālsatiksmes kravas transportlīdzekļu vadītājiem ir stāvvietas pietiekošā daudzumā (kvantitātes kritērijs) un stāvvietas ir drošas, atbilst sociālo standartu minimumam un ir aprīkotas ar apkopes un palīdzības dienestiem (kvalitātes kritērijs); aicina šādas stāvvietas paredzēt, kad ceļu infrastruktūra ir plānošanas vai uzlabošanas stadijā, un uz būvniecības izmaksām atļaut attiecināt Kopienas programmu līdzfinansējumu (piemēram, TEN-T programma);

71. aicina tajos automaģistrāles posmos, kuros bieži notiek negadījumi, ieviest apdzīšanas aizliegumu kravas automobiļiem;

72. aicina dalībvalstis un ceļu pārvaldītājus nodrošināt atbilstoši konstruētu infrastruktūru, kas uzlabo drošību, būdama pilnībā aprīkota ar ceļazīmēm un labi apgaismota, lai būtu ērtāka lietotājiem, jo īpaši motociklistiem un riteņbraucējiem;

Drošu transportlīdzekļu ieviešana satiksmē

73. iesaka visos jaunā veida pasažieru komercpārvadājumu un kravas transportlīdzekļos obligāti lietot dzinēja bloķēšanas sistēmu, ja vadītājs lietojis alkoholu, mērījumiem lietot šauru zinātniski pamatotu pielaides amplitūdu; aicina Komisiju līdz 2013. gadam sagatavot priekšlikumu direktīvai par dzinēja bloķēšanas sistēmu piemērošanu, ja vadītājs lietojis alkoholu, tostarp attiecīgās specifikācijas tās tehniskajai ieviešanai;

74. aicina Komisiju turpināt koncentrēšanos uz transportlīdzekļu pasīvās drošības uzlabošanu, piemēram, izmantojot jaunākās avārijas brīdinājuma sistēmas, jo īpaši, lai uzlabotu savietojamības jautājumu starp lieliem un maziem transportlīdzekļiem un smagajiem kravas transportlīdzekļiem un vieglajiem automobiļiem vai vieglās kravas automobiļiem; aicina turpināt koncentrēties uz sadursmju smaguma mazināšanu attiecībā uz neaizsargātiem ceļus satiksmes dalībniekiem; aicina Komisiju ierosināt ES tiesību aktu pārskatīšanu drošības konstrukciju jomā, lai kravas automobilim piestiprinātās konstrukcijas izturības un augstuma ziņā trieciena gadījumā efektīvi pasargātu vieglo automobiļu vadītājus;

75. aicina Komisiju divu gadu laikā iesniegt ziņojumu par to, cik lielā mērā uzlabota pasažieru aizsardzības sistēma, kuras pamatā ir papildus nostiprināti transportlīdzekļa A-, B- un C-balsti, ietekmē šofera kopējo redzamības lauku un vai šī sistēma negatīvi ietekmē mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību;

76. aicina Komisiju divu gadu laikā iesniegt ziņojumu par elektromobilitātes drošības aspektiem, ietverot tajā arī elektriskos motociklus vai velosipēdus ar elektrisko piedziņu;

77. aicina Komisiju līdz 2013. gadam sagatavot priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka katra jauna transportlīdzekļa standarta aprīkojumā ietilpst uzlabota drošības jostas atgādinājuma sistēma priekšējiem un aizmugures sēdekļiem, kurā brīdinājums notiek gan ar skaņas signālu, gan vizuāli;

78. mudina Komisiju novērtēt noguruma brīdinājuma ierīču ierīkošanas lietderību un vajadzības gadījumā noteikt to par obligātu;

79. aicina transportlīdzekļu ražotājus, kas izstrādā elektroautomobiļus un citas jaunas dzinēju tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievērst tam, lai avārijas gadījumā gan pasažierus, gan palīgus un glābšanas dienestus efektīvi pasargātu no jauniem apdraudējuma avotiem;

80. aicina dalībvalstis efektīvi un precīzi uzraudzīt transportlīdzekļu, motociklu un velosipēdu piederumu, detaļu un rezerves daļu importu, pievēršot uzmanību minēto preču derīgumam un atbilstībai augstajiem Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības standartiem;

81. aicina Komisiju pamatīgi izpētīt iespējamo saistību starp transportlīdzekļa uzlaboto drošības tehniku un vadītāja samazināto riska apzināšanos un iesniegt Eiropas Parlamentam divu gadu laikā ziņojumu par šo tematu;

82. aicina Komisiju izveidot vienotu Eiropas telpu visu motorizēto transportlīdzekļu un to ar drošību saistīto elektronisko sistēmu regulārām tehniskajām pārbaudēm; sagaida, ka šo kontroļu pamatu veidos augstākie vienotie pārbaudes standarti; sagaida, ka par pārbaudi un pārbaudes sertifikātu izsniegšanu atbildīgas būs neatkarīgas pārbaudes iestādes, kas sertificētas atbilstoši saskaņotam standartam; sagaida, ka tiks nodrošināta šo pārbaudes sertifikātu savstarpēja atzīšana;

83. aicina Komisiju divu gadu laikā noteikt kopējus standartus tehniskajai kontrolei, ko veic pēc smagiem negadījumiem;

84. aicina Komisiju veicināt transportlīdzekļu drošības standartu paaugstināšanu, piemēram, automatizētās transportlīdzekļu drošības tehnoloģijas kā līdzekli sadursmes novēršanai; uzsver, cik liela nozīme ir intelektiskajām transporta sistēmām (ITS), lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, atkārtoti uzsver ekoloģisko potenciālu, ko sniedz viedie automobiļi un viedie ceļi, kā arī pētniecības un attīstības izmēģinājuma projekti attiecībā uz ierīcēm informācijas apmaiņai starp transportlīdzekļiem un informācijas apmaiņai starp transportlīdzekli un ceļu; kā arī aicina Komisiju un dalībvalstis koncentrēties uz ITS lietošanu, ne tikai uz TEN sastāvā esošajiem ceļiem;

85. aicina Komisiju noteikt vienotus standartus attiecībā uz transportlīdzekļu riepām, jo īpaši saistībā ar riepu profila dziļumu un gaisa spiedienu riepās, un veikt atbilstošas pārbaudes; atbalsta riepu pārbaudes iekļaušanu regulārajā transportlīdzekļu tehniskajā pārbaudē; atbalsta ar riepām saistīto tiesību aktu labāku īstenošanu, veicot pastiprinātas tehniskās pārbaudes uz ceļiem; aicina Komisiju iesniegt specifikācijas par riepu spiediena kontroles sistēmām (TPMS), lai nodrošinātu riepu lietpratīgu izmantošanu, kas garantē gan priekšrocības ceļu satiksmes drošības jomā, gan arī attiecībā uz vidi;

Modernu tehnoloģiju izmantošana transportlīdzekļos, infrastruktūrā un glābšanas dienestos

86. aicina, lai sīkāka informācija par ceļu stāvokli, par ceļa posmiem, kas ir īpaši bīstami vai neparasti, un par konkrētās dalībvalstīs spēkā esošajiem satiksmes noteikumiem (piemēram, attiecībā uz ātruma ierobežojumu sistēmu un maksimālo pieļaujamo līmeni alkohola saturam asinīs) būtu pieejama satiksmes dalībniekiem pirms brauciena un brauciena laikā, piemēram, izmantojot viedās transporta sistēmas; sagaida, lai tiktu pilnībā izmantotas Eiropas satelītu navigācijas sistēmas Galileo sniegtās iespējas šajā jomā;

87. aicina Komisiju laika līdz 2012. gada beigām iesniegt tiesību akta priekšlikumu ar grafiku un sīki izklāstītu apstiprināšanas procedūru, kurš paredz integrētu negadījumu reģistrācijas sistēmu pakāpenisku ieviešanu ar standartizētiem rādījumiem, kas reģistrē ar negadījumiem saistītus datus pirms negadījuma, tā laikā un pēc negadījuma (negadījumu reģistrācijas iekārta „Event Data Recording”), vispirms nomas automobiļos, vēlāk arī komercpārvadājumiem paredzētajos un personīgajos transportlīdzekļos; tomēr uzsver arī nepieciešamību panākt atsevišķo personu datu aizsardzību un datu izmantošanu tikai negadījumu izpētes vajadzībām;

88. aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumu par transportlīdzekļu aprīkošanu ar „inteliģentām ātruma asistēšanas sistēmām”, kurā iekļauts laika plānojums, atļauju izsniegšanas procesa noteikumi un vajadzīgās ielu infrastruktūras apraksts;

89. aicina Komisiju atbalstīt pasākumus, kas veicina to, ka patērētāji, iegādājoties transportlīdzekļus, atzīst novatoriskas transportlīdzekļu drošības tehnoloģijas, daudzas no kurām pašlaik nav obligātas, taču kurām ir uzskatāmas drošības priekšrocības; aicina apdrošināšanas sabiedrības atsaucīgāk piedāvāt priekšrocību likmes vadītājiem, ja viņu transportlīdzekļi ir aprīkoti ar drošības sistēmām, kas, kā pierādīts, pasargā no negadījumiem vai samazina to radītās sekas;

90. aicina Komisiju veikt pētījumu par jaunām tehnoloģijām, kas veicina ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, piemēram, par inovatīvām lukturu sistēmām (piemēram, adaptīvām lukturu sistēmām);

91. mudina Komisiju ātrāk veikt novērtējumu par Direktīvu 2007/38/EK, kā arī tās pārskatīšanu; aicina izmantot tehnoloģijas sasniegumus un aprīkot kravas automobiļus ar īpašiem atpakaļskata spoguļiem, kamerām vai novērošanas iekārtām vai citiem tehniskiem līdzekļiem, kas likvidē „aklos punktus”, lai jo paši novērstu negadījumus, kuros iesaistīti riteņbraucēji un gājēji, kuri attiecībā pret autovadītāju atrodas „aklajā punktā”;

92. atzinīgi vērtē Komisijas centienus īpašu uzmanību pievērst motociklistu drošības uzlabošanai;

93. uzskata, ka pakāpeniska, obligāta pretbloķēšanas sistēmu ieviešana visos jaunajos transportlīdzekļos ir svarīgs pasākums, kas varētu būtiski samazināt motociklu smago negadījumu skaitu;

94. aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka kravas automobiļiem noteiktās prasības tiek pastiprinātas atbilstoši tehniskajiem nosacījumiem, piemēram, attiecībā uz nogurumu un uzmanības zuduma brīdinājuma ierīcēm;

95.  iesaka aprīkot ar gaisa kondicionēšanas iekārtām visus jaunākā parauga tālsatiksmes kravas automobiļus un vecākos modeļus atkarībā no tehniskajām iespējām; uzskata, ka šīm sistēmām būtu jādarbojas arī tad, kad motors ir izslēgts, šādi nodrošinot vadītājam, kurš atrodas transportlīdzeklī, pietiekamu atpūtu; aicina Eiropas Komisiju paskaidrot terminu „guļamvieta” attiecībā uz Regulas 561/2006 8. panta 8. punktu;

96. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri par „eCall” sistēmas ieviešanas paātrināšanu un aicina Komisiju turpmākajos divos gados pārbaudīt minētās sistēmas lietošanu motociklos, smagajos kravas automobiļos un autobusos, īpaši ievērojot invalīdu īpašās vajadzības, un pozitīva rezultāta gadījumā ierosināt sistēmas lietošanu arī minētajos transportlīdzekļos;

97. aicina Komisiju izstrādāt pasākumus, lai atbalstītu un aizsargātu glābšanas dienestu darbiniekus negadījuma apstākļos, piemēram, nodrošinot iespēju noteikt vai iegūt uz vietas informāciju par transportlīdzekļa dzinēja tipu, pasīvās drošības aprīkojumu, piemēram, gaisa spilveniem, vai īpaša materiāla izmantošanu, kā arī visu pārējo attiecīgo tehnisko glābšanai vajadzīgo informāciju par katru automobiļa modeli, lai paātrinātu glābšanas operāciju;

Mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzība

98. aicina pievērst vairāk uzmanības mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, proti, motociklistiem, gājējiem, ceļu remontstrādniekiem, riteņbraucējiem, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar īpašām vajadzībām, šo personu aizsardzību atzīstot par neatņemamu satiksmes drošības daļu, cita starpā izmantojot novatoriskas tehnoloģijas attiecībā uz transportlīdzekļiem un infrastruktūrām; aicina veltīt pastiprinātu uzmanību tam, kādas vajadzības ir tādiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuri ir vecāka gadagājuma cilvēki vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām; šajā saistībā aicina dalībvalstis izstrādāt programmas, kas novērš ar personas vecumu saistītu negadījumu risku un atvieglo vecāka gadagājuma cilvēku aktīvas dalības saglabāšanu ceļu satiksmē; iesaka izmantot ceļa barjeras ar gludām virsmām un izveidot īpašas joslas mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

99. aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās pašvaldības iestādes veicināt tādas shēmas kā „drošais ceļš uz skolu”, lai palielinātu bērnu drošību; norāda, ka līdztekus ātruma ierobežojumu ieviešanai un skolas satiksmes policijas izveidošanai ir jāpārliecinās arī par transportlīdzekļu piemērotību, kurus izmanto kā skolas autobusus, un par autovadītāju profesionālajām zināšanām;

100.    aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt riteņbraukšanu un iešanu kājām kā pārvietošanās veidus pašus par sevi un kā visu transporta sistēmu neatņemamu sastāvdaļu;

101.    aicina dalībvalstis:

1)  noteikt par obligātu, ka visām personām, kas pārvietojas transportlīdzeklī, jābūt brīdinājuma vestēm, un

2)  mudināt, lai riteņbraucēji, jo īpaši naktī un ārpus apbūves rajoniem, lietotu aizsargķiveri un būtu uzvilkuši brīdinājuma vesti vai tamlīdzīgu apģērbu, kas ļauj viņus labāk saskatīt;

102.    aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, kas velosipēdu ražotājiem paredz saistošas minimālās prasības attiecībā uz velosipēdu apgaismojumu un atstarojošiem elementiem;

103.    iesaka bērnus līdz trīs gadu vecumam sēdināt bērnu sēdeklītī, kas novietots pretēji braukšanas virzienam;

104.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

The preparation of the European Road Safety Action Program 2011-2020”.

(2)

OV C 227 E, 21.9.2006., 609. lpp.

(3)

OV C 296 E, 6.12.2006., 268. lpp.

(4)

OV C 244 E, 18.10.2007., 220. lpp.

(5)

OV C 184 E, 8.7.2010., 50. lpp.

(6)

OV C 184 E, 8.7.2010., 43. lpp.

(7)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0175.

(8)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0260.


PAMATOJUMS

1. Ziņojuma konteksts

Pēdējos gados ievērojami uzlabojusies drošība uz Eiropas ceļiem. Laikā no 2001. līdz 2009. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ES samazinājies par 36 %. Izšķiroša nozīme šā rezultāta sasniegšanā bijusi Eiropas 3. rīcības programmai ceļu satiksmes drošībai 2001.–2010. gadam. Pateicoties sasniegtajam progresam, kopš 2001. gada izglābtas gandrīz 80 000 cilvēku dzīvību. Neskatoties uz to, ka nav sasniegts mērķis par katru gadu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazināšanu uz pusi, sasniegtie rezultāti ļauj nākotnē raudzīties ar cerībām; minētajiem rezultātiem galvenokārt vajadzētu būt stimulam turpmāku pasākumu veikšanā. 2009. gadā uz Eiropas ceļiem joprojām gājuši bojā 35 000 cilvēku, 1,5 miljoni cilvēku guvuši smagus ievainojumus, bieži ar paliekošām sekām. Šādu satiksmes negadījumu sociālās un ekonomiskās izmaksas ir ļoti ievērojamas (apmēram EUR 130 miljardi 2009. gadā). Papildus jāņem vērā arī cilvēciskais zaudējums, piederīgo sēras, ievainoto ciešanas, kā arī dramatiskās izmaiņas upuru dzīvēs.

35 000 bojāgājušo ceļu satiksmē atbilst apmēram 250 pilnu vidēja izmēra lidmašīnu katastrofām gaisa satiksmē, kas ir neiedomājams scenārijs. Tomēr sabiedrība kopumā joprojām nepievērš pietiekamu uzmanību dzīvības briesmām, ko rada ceļu satiksme. Katru dienu notiekošās traģēdijas uz ES ceļiem kopumā paliek neievērotas.

2. Komisijas paziņojums

Neilgi pirms 3. rīcības programmas beigām Komisija iesniegusi paziņojumu, kurā izklāstīti tās stratēģiskie mērķi līdz 2020. gadam.

Komisijas galvenais mērķis atkal ir ceļu satiksmes negadījumos Eiropas Savienībā bojāgājušo kopējā skaita samazināšana uz pusi līdz 2020. gadam (salīdzinot ar 2010. atskaites gadu).

Šā mērķa sasniegšanai Komisija izvirza septiņus stratēģiskos mērķus:

· ceļu satiksmes dalībnieku izglītošanas un apmācības uzlabošana, kā arī autoskolu piedāvāto autovadīšanas kursu kvalitātes uzlabošana,

· ceļu satiksmes noteikumu labāka īstenošana,

· drošākas infrastruktūras,

· uzlaboti smago un vieglo automobiļu drošības pasākumi,

· inteliģentu transportlīdzekļu izstrādāšana,

· avārijas un pirmās palīdzības dienestu darbības kvalitātes uzlabošana,

· mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku, jo īpaši motociklistu, aizsardzība.

Ar šīm vadlīnijām Komisija vēlas noteikt vispārēju reglamentējošu ietvaru un mērķus, kam jāpieskaņo valsts vai lokālās stratēģijas. Atbilstoši subsidiaritātes principam dažādie pasākumi jāveic tiem atbilstošajā un mērķtiecīgajā līmenī, ievērojot dalītās atbildības principu.

3. Kritika un uzlabošanas priekšlikumi

3.1. Labāka pasākumu koordinēšana

Referents pamatā atbalsta Komisijas noteiktos mērķus un vispārēji raksturotos pasākumus. Tas pats attiecas arī uz Komisijas viedokli, ka ceļu satiksmes drošības paaugstināšanai vajadzīga saskaņota, visaptveroša un integrēta pieeja, kas aptver visus satiksmes dalībniekus un visas skartās puses, kā arī ņem vērā sinerģiju ar citiem politiskajiem mērķiem. Šo mērķu sasniegšanai, tāpat kā ceļu satiksmes drošības aspektu iekļaušanai visās saistītajās politikas jomās, kā arī lokālā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa efektīvai savienošanai, sagatavojot un ieviešot pasākumus, vajadzīga augstākā mērā saskaņota rīcība. Ņemot vērā pašreizējās ES līmeņa struktūras, šādas integrētas pieejas konsekventa izstrādāšana šķiet maz ticama. Tādēļ referents ierosina izveidot Eiropas koordinatora amatu ceļu satiksmes drošības jautājumos. Šāds koordinators ar Komisijas atbalstu nodarbotos ar dažādo pieeju un līmeņu sasaisti. Minētais koordinators jo īpaši varētu sniegt noderīgus starpnieka pakalpojumus atšķirīgo līmeņu sadarbības veicināšanā.

3.2. „Nulles vīzija”

Referents atbalsta mērķi par negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanu uz pusi līdz 2020. gadam. Tomēr tas nozīmē, ka 2020. gadā par ceļu satiksmes negadījumu upuriem joprojām kļūs apmēram 15 000 cilvēku. Tas nozīmē, ka maksa par ES iedzīvotāju mobilitāti būtu biedējoši augsta. Ikviens cilvēks, kas iet bojā vai gūst ievainojumus satiksmes negadījumos, ir tieši viens par daudz. Kaut arī nav iespējams garantēt absolūtu drošību, šobrīd šķietami ambiciozais mērķis par satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanu tikai uz pusi no ētiskā viedokļa ir problemātisks. Komisijai vajadzētu uzklausīt Eiropas Parlamenta izteikto aicinājumu un par ilgtermiņa mērķi izvirzīt nāves gadījumu pilnīgu novēršanu ceļu satiksmes negadījumos („nulles vīzija”), kā to valsts līmenī jau izdarījušas vairākas dalībvalstis. ES jāuzsāk šīs vīzijas precizēšana un tādas stratēģijas izstrāde, kas pārsniedz 10 gadu periodu.

3.3. Vērienīgi mērķi un konkrēti pasākumi

Šā ziņojuma izstrādāšanas laikā ES vajadzīgs daudz konkrētāks pasākumu kopums, lai sasniegtu ambiciozo mērķi par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanu par 50 %. Konkrētāki pasākumi jo īpaši vajadzīgi tādēļ, ka, palielinoties panākumiem, kļūst arvien grūtāk panākt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita, kā arī pašu negadījumu skaita samazinājumu. Ņemot vērā minētos apstākļus, daudzi Komisijas ierosinātie pasākumi ir pārāk nenoteikti, neambiciozi un neatbilst pārvaramajiem izaicinājumiem.

Referents izsaka nožēlu par to, ka Komisija līdz 3. rīcības programmas beigām nav iesniegusi jaunas 4. rīcības programmas projektu. Tā vietā Komisija ir prezentējusi tikai ietekmes ziņā vājāku stratēģisko paziņojumu, kas nav pietiekams kā ietvarstruktūra. Līdz 2011. gada beigām Komisijai prezentētās ieceres jāizstrādā par pilnvērtīgu jaunu rīcības programmu, kurā iekļauts detalizēts pasākumu saraksts ar skaidri noteiktu laika plānojumu un uzraudzības instrumentiem rezultātu kontrolei, kā arī vidusposma izvērtējums.

Bez tam ES līmenī jāizvirza divi citi skaidri un izmērāmi mērķi, kas sasniedzami līdz 2020. gadam: ceļu satiksmes negadījumos

          bojā gājušo bērnu līdz 14 gadu vecumam skaita samazināšana par 60 %, kā arī

          dzīvībai bīstamus ievainojumus guvušo personu skaita samazināšana par 40 %.

Pēdējā minētā mērķa sasniegšanai jāizstrādā Eiropas līmenī saskaņota definīcija. Viena no iespējamām kategorijām varētu būt, piemēram, tādu dzīvībai bīstamu ievainojumu guvušu personu kategorija, kuriem pēc negadījuma vajadzīga intensīva medicīniska aprūpe. Minētās definīcijas izstrādei jānosaka konkrēts termiņš.

3.4. Ceļu satiksmes drošības rādītāju un datu uzlabošana

Obligāti jāveic starpvalstu salīdzinājumi un jānovērtē sasniegtais progress vai arī pasākumu efektivitāte ceļu satiksmes drošības jomā.

Minētie salīdzinājumi un novērtējumi jāveic tikai ar kvalitatīvi augstvērtīgiem un salīdzināmiem datiem un rādītājiem no visām dalībvalstīm, kā arī ar piemērotiem izvērtēšanas instrumentiem. Neskatoties uz jau sasniegto ievērojamo progresu, joprojām iespējams veikt uzlabojumus. Jau notikuši daudzi ES finansēti pētniecības projekti, kuru mērķis bijis uzlabotu rādītāju kopuma izstrāde (piemēram, SafetyNet). Šo pētniecības projektu rezultāti jāizmanto, lai ar labāku un pilnīgāku datu kopuma palīdzību gūtu dziļāku ieskatu attiecīgo pasākumu efektivitātē un iedarbības veidā.

Īpaši liels pieprasījums pēc salīdzināmiem datiem ir negadījumos gūto ievainojumu iemeslu un negadījumu iemeslu analīzes jomā. ES pēc iespējas ātrāk jārosina ES līmenī saskaņotas negadījumu iemeslu statistikas izveide. Lai iegūtu vēl precīzākas atziņas, vajadzīga arī saskaņota negadījumu datu analīze, izmantojot standartizētu veidlapu, kā arī ES atbalstīts detalizēts negadījumu pētījums visu dalībvalstu reprezentatīvās satiksmes vietās. Minētajos pētījumos varētu izmantot atsevišķās dalībvalstīs jau iegūtu pieredzi.

Visās dalībvalstīs iegūtie dati saprotami jāapstrādā centrālā iestādē un jāpadara publiski pieejami, vienlaikus nodrošinot augstu personas datu aizsardzības līmeni.

3.5. Valsts un ES līmeņa mērķu noteikšana

Skaidru un izmērāmu mērķu noteikšana var sniegt papildu ieguldījumu un stimulu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai dalībvalstīs; tas jo īpaši ir spēkā, ja saskaņoti dati nodrošina rezultātu regulāru salīdzinājumu un attiecīgo valstu politiku jomu izvērtēšanu, kā arī, ja minētie salīdzinājumi ir publiski pieejami. ES varētu noteikt, ka katrai dalībvalstij ir pienākums atbilstoši saskaņotām kopējām vadlīnijām izstrādāt un publicēt valsts plānu satiksmes drošības jomā. Minēto plānu konkrētāka izstrāde, nosakot valsts mērķus un pasākumus, saskaņā ar subsidiaritātes principu ir attiecīgās dalībvalsts kompetencē.

3.6. Izturēšanās ceļu satiksmē

ES iedzīvotājiem un iedzīvotājām ir tiesības uz augstiem ceļu satiksmes drošības standartiem. Politikai jāsniedz ieguldījums šajā jomā, jo īpaši, īstenojot ceļu satiksmes noteikumus.

Vienlaikus katra satiksmes dalībnieka pienākums ir sniegt personisku ieguldījumu ceļu satiksmes drošībā. Piedalīties un ietekmēt situāciju var katrs, tādēļ īpaši svarīgi ir pasākumi, kas paredzēti pārvietošanās ieradumu uzlabošanai.

Pie minētajiem pasākumiem pieder tādi pasākumi kā, piemēram, pasākumi jauno autovadītāju apmācības kvalitātes uzlabošanai, piemēram, braukšana ar pavadoni no 17 gadu vecuma, ko pašlaik veiksmīgi īsteno Vācijā, vai arī vairākpakāpju apmācības modeļa ieviešana, kas paredz braukšanas treniņus arī pēc autovadītāja apliecības iegūšanas. Ceļu satiksmē plašāk jāīsteno mūžizglītības koncepts. Tikai tad, ja satiksmes dalībnieks regulāri gūst tālākizglītību, tas nākotnē spēs orientēties jaunās transportlīdzekļu funkcijās un sarežģītās satiksmes situācijās. Visiem satiksmes dalībniekiem regulāri jāatjauno arī autovadītāju kursos gūtās pirmās palīdzības sniegšanas prasmes.

Jāīsteno arī psiholoģiski pasākumi, kas paredzēti pārkāpumus izdarījušu satiksmes dalībnieku paradumu ilgtermiņa pārveidošanai, piemēram, saskaņotas soda punktu sistēmas ieviešana.

ES ir izstrādājusi atzinības vērtu ES Satiksmes drošības hartu, kuru personīgi apņēmušies ievērot daudzi satiksmes dalībnieki. Jāpilnveido un plašāk ES līmeņa satiksmes drošības kampaņās jāizmanto ar šo hartu radītās komunikācijas struktūras starp iesaistītajiem dalībniekiem.

3.7. Konkrēti atsevišķi pasākumi

Līdztekus atkārtotajām Eiropas Parlamenta prasībām referents ierosina virkni papildpasākumu, kas paredzēti ceļu satiksmes drošības uzlabošanai ES. Cita starpā tie vērsti uz:

· riepu spiedienu / ziemas riepu obligātu lietošanu,

· palīgu un profesionālu glābšanas dienestu nodrošināšana ar glābšanai svarīgu informāciju,

· satiksmes dalībnieku apmācības un tālākizglītības pasākumiem,

· ceļu satiksmes drošības kampaņām,

· mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzības pasākumiem,

· tehniskiem pasākumiem attiecībā uz vieglajiem pasažieru, kā arī kravas automobiļiem,

· motociklu pretbloķēšanas sistēmām,

· ierīcēm, kas brīdina par vadītāja nogurumu,

· brīdinājuma vestēm, kas jāvalkā naktīs ārpus apdzīvotām vietām,

· vienotu pieļaujamo promiļu ierobežojumu,

· elektrodivriteņiem.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.6.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

6

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Jacqueline Foster, Jim Higgins, Ville Itälä, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Mike Nattrass, Hubert Pirker, David-Maria Sassoli, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Debora Serracchiani, Brian Simpson, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Dominique Vlasto, Artur Zasada, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Philip Bradbourn, Frieda Brepoels, Spyros Danellis, Tanja Fajon, Markus Ferber, Jelko Kacin, Dominique Riquet, Laurence J.A.J. Stassen

Pēdējā atjaunošana - 2012. gada 25. oktobrisJuridisks paziņojums