ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Grieķijas pieteikums EGF/2011/004 EL/ALDI Hellas)
7.11.2011 - (COM(2011)0580 – C7‑0255/2011 – 2011/2200(BUD))
Budžeta komiteja
Referente: Barbara Matera
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Grieķijas pieteikums EGF/2011/004 EL/ALDI Hellas)
(COM(2011)0580 – C7‑0255/2011 – 2011/2200(BUD))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0580 – C7‑0255/2011),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1] (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi[2] (EGF regula),
– ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktā paredzēto trialoga procedūru,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0378/2011),
A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi piemērotus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kurus nelabvēlīgi ietekmē pasaules tirdzniecības sistēmas nozīmīgu strukturālo pārmaiņu sekas, un palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū;
B. tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, paredzot atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi;
C. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu;
D. tā kā Grieķija ir lūgusi palīdzību, lai sniegtu atbalstu 642 darbiniekiem, kuri tika atlaisti no darba divos mazumtirdzniecības nozares uzņēmumos (lielveikalā un piegādātājuzņēmumā) Centrālās Maķedonijas un Atikas reģionā, kur bija koncentrēta lielākā daļa ALDI veikalu; mazāks skaits ALDI darbinieku tika atlaisti arī citviet Grieķijā, piemēram, Austrummaķedonijā un Trāķijā, Rietummaķedonijā, Epirā, Rietumgrieķijā, Centrālajā Grieķijā un Peloponēsā; no 642 atlaišanas gadījumiem 554 notika pārskata periodā, savukārt 88 — pirms pārskata perioda, taču saskaņā ar Regulas (EK) 1927/2006 3.a panta b) apakšpunktu arī šie darbinieki ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu; EGF atbalstu paredzēts sniegt visiem 642 atlaistajiem darbiniekiem;
E. tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,
1. prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, kas ļautu pilnveidot ar procedūru un budžetu saistītos noteikumus, lai nodrošinātu EGF līdzekļu ātrāku izmantošanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesusi pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu un kuras mērķis ir iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai Komisijas novērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību kopā ar priekšlikumu izmantot šā fonda līdzekļus; cer, ka procedūra tiks vēl vairāk pilnveidota saistībā ar gaidāmo EGF darbības pārskatīšanu un ka tiks uzlabota šā fonda efektivitāte, pārredzamība un atpazīstamība;
2. atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru lēmumu pieņemšanai par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju un terminētu individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darbiniekiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ; uzsver ka EGF var dot būtisku ieguldījumu, lai veicinātu atlaisto darbinieku — it īpaši neaizsargātāko un mazkvalificēto darba ņēmēju — atgriešanos darba tirgū;
3. uzsver — saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz atgriezties darba tirgū individuāliem darba ņēmējiem, kuri atlaisti darba vietu skaita samazināšanas dēļ; uzsver arī to, ka ar EGF līdzekļiem var līdzfinansēt vienīgi aktīvus darba tirgus pasākumus, kuri ļauj panākt ilgtermiņa nodarbinātību; atkārtoti uzsver, ka EGF atbalsts nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus; pauž nožēlu, ka EGF varētu uzņēmumiem dot stimulu aizstāt savus līgumdarbiniekus ar elastīgāku un uz neilgu laiku nodarbinātu darbaspēku;
4. norāda, ka informācijā, kas sniegta par saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, kuri tiktu finansēti no EGF līdzekļiem, ir ietvertas ziņas par tā saderību un papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; atkārtoti aicina Komisiju sniegt minēto datu salīdzinošu novērtējumu arī gada pārskatos;
5. atzinīgi vērtē to, ka pēc vairākkārtējiem Parlamenta pieprasījumiem 2011. gada budžetā EGF budžeta pozīcijā (04 05 01) pirmo reizi ir iekļautas maksājumu apropriācijas EUR 47 608 950 apmērā; atgādina, ka EGF tika izveidots kā īpašs neatkarīgs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un tādēļ tam ir vajadzīgs atsevišķs piešķīrums, lai nevajadzētu veikt pārvietojumus no citām budžeta pozīcijām, kas tika darīts agrāk un varētu traucēt mērķu sasniegšanu dažādās politikas jomās;
6. atzinīgi vērtē EGF budžeta pozīcijas (04 05 01) paredzamo papildināšanu ar EUR 50 000 000, kā tas noteikts budžeta grozījumā Nr. 2/2011, kuru izmantos, lai nodrošinātu šim pieteikumam vajadzīgo summu;
7. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;
8. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
9. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
(XXX)
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Grieķijas pieteikums EGF/2011/004 EL/ALDI Hellas)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1] un jo īpaši tā 28. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi[2] un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],
tā kā:
(1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā, un lai palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū.
(2) Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.
(3) Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonus gadā.
(4) Grieķija 2011. gada 10. maijā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darbinieku atlaišanu uzņēmumā ALDI Hellas Supermarket Holding EPE & Assoc. E.E. un piegādātājuzņēmumā Thessaloniki Logistics S.A. un līdz 2011. gada 22. jūnijam šo pieteikumu papildināja, iesniedzot papildu informāciju. Pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu. Tādēļ Komisija ierosina izmantot summu EUR 2 918 500 apmērā.
(5) Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu atbalstu saistībā ar Grieķijas iesniegto pieteikumu,
IR NOLĒMUŠI ŠĀDI:
1. pants
Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), lai piešķirtu EUR 2 918 500 saistību un maksājumu apropriācijās.
2. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
[Briselē/Strasbūrā], …
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
PASKAIDROJUMS
I. Vispārīga informācija
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kurus negatīvi skārušas no nozīmīgām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā izrietošās sekas.
Saskaņā ar 28. punktu 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1] un Regulas (EK) Nr. 1927/2006[2] 12. pantu, izmantojot EGF līdzekļus, nedrīkst pārsniegt EUR 500 miljonus, un šos līdzekļus iegūst no rezerves, ko nosaka iepriekšējā gada kopējo izdevumu maksimālais apmērs, un/vai no iepriekšējo divu gadu atceltajām saistību apropriācijām, izņemot tās, kuras attiecas uz 1.b izdevumu kategoriju. Atbilstīgās summas provizoriski iekļauj budžetā, tiklīdz ir noteiktas pietiekamas rezerves un/vai atceltās saistības.
EGF aktivizēšanas procedūra ir šāda — ja pieteikums tiek atbalstīts, Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai priekšlikumu par EGF izmantošanu un vienlaikus arī atbilstošu pieprasījumu pārvietot līdzekļus. Līdztekus var rīkot trialogu, lai vienotos par EGF izmantošanu un pieprasītajām summām. Trialogu var rīkot vienkāršotā veidā.
II. Pašreizējā situācija — Komisijas priekšlikums
Komisija 2011. gada 22. septembrī apstiprināja jaunu priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, piešķirot līdzekļus Grieķijai, lai atbalstītu sakarā ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi atlaisto darbinieku atgriešanos darba tirgū.
Šis ir astoņpadsmitais saistībā ar 2011. gada budžetu izskatāmais pieteikums, un tas attiecas uz EGF līdzekļu piešķiršanu Grieķijai EUR 2 918 500 apmērā. Pieteikums iesniegts saistībā ar 642 darbinieku atlaišanu divos mazumtirdzniecības nozares uzņēmumos (lielveikalā un piegādātājuzņēmumā) Centrālajā Maķedonijā un Atikā, kā arī citviet Grieķijā, piemēram, Austrummaķedonijā un Trāķijā, Rietummaķedonijā, Epirā, Rietumgrieķijā, Centrālajā Grieķijā un Peloponēsā piecu mēnešu pārskata periodā no 2010. gada 4. novembra līdz 2011. gada 4. martam, tostarp 88 atlaišanas gadījumi notikuši ārpus pārskata perioda, tomēr tie attiecas uz to pašu kolektīvās atlaišanas procedūru un iemeslu, kura dēļ notika atlaišana pārskata periodā, un atbalsts pieprasīts visiem minētajiem darbiniekiem.
Minētais pieteikums — Grieķijas lieta EGF/2011/004 EL/ALDI Hellas — Komisijai tika iesniegts 2011. gada 10. maijā un līdz 2011. gada 22. jūnijam tika sniegta papildu informācija. Pieteikums bija balstīts uz EGF regulas 2. panta a) apakšpunktā noteikto intervences kritēriju, kas paredz vismaz 500 atlaišanas gadījumus četru mēnešu laikā kādā dalībvalsts uzņēmumā, ieskaitot arī šā uzņēmuma piegādes uzņēmumos un pakārtotās ražotnēs atlaistos darbiniekus.
Izvērtējot pieteikumu, viens no Komisijas izmantotajiem kritērijiem bija tas, vai pastāv saistība starp darbinieku atlaišanu un nozīmīgām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā vai finanšu krīzi, un šajā gadījumā Grieķija bija norādījusi, ka ekonomikas un finanšu krīze postoši ietekmējusi Grieķijas ekonomiku. Bija samazinājušies arī vidējie ienākumi privātajā sektorā. Ienākumu samazināšanās tūlītējas sekas bija patēriņa kritums. 2009. gadā privātā galapatēriņa izdevumiem Grieķijā bija raksturīga negatīva tendence, līdzīgi vidējiem rādītājiem 27 ES dalībvalstīs. 2010. gadā privātā patēriņa rādītāji ES‑27 kopumā uzlabojās, taču Grieķijā tie pazeminājās vēl vairāk nekā iepriekšējā gadā. Privātā patēriņa kritums negatīvi ietekmēja mazumtirdzniecības nozari, īpaši smagi skarot lielveikalus.
2010. gada 16. jūlijā uzņēmums paziņoja, ka krīzes rezultātā izveidojušos tirgus apstākļu dēļ tas nespēj īstenot apjomradītus ietaupījumus un tādēļ plāno apturēt visas darbības, kas saistītas ar stratēģiskā desmit gadu plāna īstenošanu, un slēgt visus veikalus, un šī ziņa gan darbiniekus, gan Grieķijas iestādes pārsteidza nesagatavotus.
Saskaņotā individualizētu pakalpojumu kopumā, kuru paredzēts finansēt, tostarp nodrošinot atbilstību darbībām, ko finansē no struktūrfondiem, ir iekļauti šādi pasākumi:
· profesionālā orientācija un atbalsts darba meklēšanā — šeit ietilps individuāla informatīva ievadnodarbība, profila noteikšana, personiskās attīstības un karjeras attīstības nodarbības, tostarp prasmju attīstīšana, karjeras orientācija un darba meklēšanas paņēmieni;
· apmācība un pārkvalifikācija — šajā pasākumā ietilps darbiniekiem nepieciešamās apmācības novērtējums un sekojoša apmācība;
· atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai — darbinieki, kuri nodibinās savu uzņēmumu, saņems finansiālu atbalstu līdz EUR 20 000 uzņēmuma dibināšanas izmaksu segšanai;
· darba meklēšanas pabalsts — šā pasākuma mērķis ir atbalstīt darbiniekus, kuri aktīvi meklē jaunu darba vietu;
· mobilitātes pabalsts un ceļa izdevumu segšana — darbinieki, kas piedalās minētajos pasākumos, saņems pabalstu ceļa izdevumu segšanai EUR 15 apmērā par katru līdzdalības dienu.
Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. pantā norādītajiem kritērijiem Grieķijas iestādes savā pieteikumā un papildus iesniegtajā informācijā:
• apstiprināja, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstāj pasākumus, par kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi;
• norādīja, ka ar attiecīgajām darbībām tiek atbalstīti individuāli darbinieki un tās netiks izmantotas uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanai;
• apstiprināja, ka iepriekš uzskaitītie kritērijiem atbilstošie pasākumi netiek finansēti no citiem ES finanšu instrumentiem.
Jautājumā par pārvaldības un kontroles sistēmām Grieķija ir informējusi Komisiju, ka piešķirtos līdzekļus pārvaldīs un kontrolēs tās pašas struktūras, kuras Grieķijā pārvalda un kontrolē Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu. Pārvaldības iestādes funkciju izpildīs ESF darbību koordinācijas un uzraudzības iestāde (EYSEKT) un kontroles iestādes funkciju — Finanšu revīzijas komiteja (EDEL).
Savā novērtējumā Komisija atzīst, ka pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, un ierosina budžeta lēmējinstitūcijai to apstiprināt.
Lai varētu izmantot EGF, Komisija ir iesniegusi budžeta lēmējinstitūcijai līdzekļu pārvietojuma pieprasījumu par kopējo summu EUR 2 918 500, kas no EGF rezerves (40 02 43) saistību apropriācijās ir jāpārvieto uz EGF budžeta pozīciju (04 05 01).
Referente atzinīgi vērtē to, ka pēc Parlamenta atkārtota pieprasījuma 2011. gada budžetā EGF budžeta pozīcijā pirmo reizi ir iekļautas maksājumu apropriācijas (EUR 47 608 950), un atzinīgi vērtē EGF budžeta pozīcijas (04 05 01) papildināšanu ar EUR 50 000 000, kā tas paredzēts budžeta grozījumā Nr. 2/2011.
Referente atgādina, ka EGF tika izveidots kā īpašs un neatkarīgs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un tādēļ tam ir vajadzīgs atsevišķs piešķīrums, lai nevajadzētu veikt pārvietojumus no citām budžeta pozīcijām, kas tika darīts agrāk un kas varētu traucēt mērķu sasniegšanai dažādās politikas jomās.
Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu EGF līdzekļus ir atļauts izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonus gadā.
Šis ir astoņpadsmitais priekšlikums par EGF izmantošanu, kas 2011. gadā iesniegts budžeta lēmējinstitūcijai. Atņemot no pieejamajām apropriācijām šajā priekšlikumā pieprasīto summu (EUR 2 918 500), līdz 2011. gada beigām vēl ir pieejami EUR 412 401 361. Tas nozīmē, ka piešķīrumiem 2011. gada pēdējos četros mēnešos būs pieejami vairāk nekā 25 % no EGF vienam gadam paredzētā maksimālā apjoma, kā noteikts EGF regulas 12. panta 6. punktā.
III. Procedūra
Komisija ir iesniegusi līdzekļu pārvietojuma pieprasījumu, lai 2011. gada budžetā varētu iekļaut īpašas saistību apropriācijas, kā paredzēts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktā.
Trialogu par Komisijas priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu var rīkot vienkāršotā kārtībā, kā paredzēts juridiskā pamata 12. panta 5. punktā, izņemot gadījumus, kad Parlamenta un Padomes viedoklis nesakrīt.
Saskaņā ar iekšēju vienošanos šajā procesā ir jāiesaista Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja (EMPL komiteja), lai nodrošinātu konstruktīvu atbalstu un ieguldījumu, izvērtējot pieteikumus EGF līdzekļu izmantošanai.
Pēc pieteikuma izskatīšanas EMPL komiteja sniegs savu vērtējumu par EGF izmantošanu, kuru vēstules veidā pievienos šim ziņojumam.
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajā deklarācijā, kas pieņemta 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē, ir uzsvērts, ka, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, ir svarīgi nodrošināt ātru procedūras norisi, pienācīgi ievērojot Iestāžu nolīgumu.
PIELIKUMS. NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS VĒSTULE
EK/jm
D(2011)49869
Alain Lamassoure
Budžeta komitejas priekšsēdētājam
ASP 13E158
Temats: Atzinums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu saistībā ar Grieķijas iesniegto pieteikumu EGF/2011/004 EL/ALDI Hellas (COM(2011)580 galīgā redakcija)
Godātais priekšsēdētāj!
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja (EMPL komiteja), kā arī tās darba grupa EGF jautājumos izskatīja iespēju izmantot EGF lietā EGF/2011/004 EL/ALDI Hellas un pieņēma turpmāk izklāstīto atzinumu.
EMPL komiteja un darba grupa EGF jautājumos atbalsta EGF izmantošanu saistībā ar šo pieteikumu. Šajā sakarībā EMPL komitejai ir dažas piezīmes, taču tā neapšauba maksājumu apropriāciju pārvietojuma nepieciešamību.
EMPL komitejas atzinuma pamatā ir šādi apsvērumi:
A) tā kā pieteikums ir iesniegts, pamatojoties uz EGF regulas 2. panta a) apakšpunktu, un tā mērķis ir sniegt atbalstu 642 atlaistiem darbiniekiem, tostarp 554 darbiniekiem, kuri strādāja uzņēmumā ALDI Hellas Supermarket Holding un tā piegādes uzņēmumā Thessaloniki Logistics un tika atlaisti pārskata periodā no 2010. gada 4. oktobra līdz 2011. gada 4. martam, un 88 darbiniekiem, kurus ALDI Hellas atlaida pirms un pēc minētā pārskata perioda[1];
B) tā kā Grieķijas iestādes norāda, ka darbinieku atlaišanas cēlonis bija pasaules finanšu un ekonomikas krīzes postošā ietekme uz Grieķijas ekonomiku, kā rezultātā ievērojami pazeminājies Grieķijas iedzīvotāju vidējais ienākumu līmenis un attiecīgi samazinājies privātais patēriņš (2010. gada pēdējā ceturksnī privātā patēriņa kritums sasniedza 8,6 %);
C) tā kā pieprasījuma kritums Grieķijas mazumtirdzniecības nozari ietekmēja visai smagi, izraisot uzņēmumu bankrotu vai pārņemšanu, jo laikā no 2009. līdz 2010. gadam kopējais apgrozījums samazinājās par EUR 0,6 miljardiem;
D) tā kā Grieķijas iestādes skaidro, ka, lai gan ALDI Hellas stratēģiskajā desmit gadu plānā bija paredzēts Grieķijā atvērt līdz pat 400 veikaliem, laikā no 2005. līdz 2010. gadam uzņēmuma kopējie zaudējumi sasniedza gandrīz EUR 182 tūkstošus (58 % no šīs summas veido zaudējumi 2008. un 2009. gadā); tā kā 2010. gada 16. jūlijā ALDI Hellas nāca klajā ar paziņojumu, ka sakarā ar tirgus apstākļu pasliktināšanos uzņēmums apturēs stratēģiskā desmit gadu plāna īstenošanu un slēgs visus veikalus;
E) tā kā 24,1 % darbinieku, kuriem paredzēti attiecīgie pasākumi, ir vīrieši un 75,9 % — sievietes; tā kā 93 % šo darbinieku ir vecumā no 25 līdz 54 gadiem;
F) tā kā 80 % šo darbinieku ir ieguvuši vidējo izglītību un 20 % — pēcvidusskolas izglītību; tā kā 69,6 % atlaisto darbinieku ir kasieri, apkopēji un vispārēju darbu veicēji, 24,9 % — vidējā līmeņa vadītāji un grāmatveži, bet 5 % — direktori;
G) tā kā ES 2011. gada budžetā EGF budžeta pozīcijā Nr. 04 05 01 pirmo reizi ir iekļautas maksājumu apropriācijas, aizstājot maksājumu pārvietojumus no citām neizmantotām budžeta pozīcijām,
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja tādēļ aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju iekļaut rezolūcijas priekšlikumā par ALDI Hellas pieteikumu šādus ierosinājumus:
1. piekrīt Komisijas viedoklim, ka ir izpildīti EGF regulas (t.i., Regulas Nr. 1927/2006) 2. panta a) apakšpunktā minētie nosacījumi un tādējādi Grieķija ir tiesīga saņemt šajā regulā paredzēto finansiālo atbalstu;
2. norāda, ka šī ir pirmā reize, kad Grieķijas iestādes iesniegušas pieteikumu finansiālā atbalsta saņemšanai no EGF; norāda, ka pieteikums tika iesniegts 2011. gada 10. maijā un ka tā vispusīgu novērtējumu Eiropas Komisija darīja pieejamu 2011. gada 22. septembrī;
3. norāda, ka visvairāk darbinieku tika atlaisti Centrālās Maķedonijas un Atikas reģionā, kur krīze izpaudās vissmagāk, bezdarba līmenim 2010. gadā sasniedzot gandrīz 18 %;
4. norāda, ka ALDI Hellas risināja sarunas par veikalu pārdošanu, tādēļ pauž nožēlu, ka šo sarunu iznākums nav atspoguļots Komisijas priekšlikumā; vēlas noskaidrot, vai pastāv iespēja, ka ALDI Hellas atlaistos darbiniekus pieņemtu darbā veikalu jaunais īpašnieks;
5. norāda, ka ierosinātā saskaņoto individualizēto pakalpojumu pakete, kurā paredzēta profesionālā orientācija un atbalsts darba meklēšanā, apmācība un pārkvalifikācija, palīdzība uzņēmējdarbības uzsākšanā, darba meklēšanas pabalsts un mobilitātes pabalsts, tika izstrādāta sadarbībā ar sociālajiem partneriem un atlaisto darbinieku pārstāvi;
6. atzinīgi vērtē to, ka minētie pasākumi ir mēģinājums piedāvāt individuālu risinājumu, kā atgriezties darba tirgū, un ka tie ir izstrādāti, piemērojoties vietējo uzņēmumu vajadzībām, un ka piedāvātā apmācība būs vērsta arī uz transversālu prasmju pilnveidošanu (piemēram, IKT); tomēr pauž nožēlu, ka nav sniegtas sīkākas ziņas par apmācības veidiem (pa nozarēm);
7. norāda, ka paredzētais EGF finansējums vienam darbiniekam ir EUR 4546, kas salīdzinājumā ar citiem pieteikumiem EGF atbalsta saņemšanai ir samērā neliela summa.
Cieņā
Pervenche Berès
- [1] Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
7.11.2011 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
26 3 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marta Andreasen, Francesca Balzani, Reimer Böge, Lajos Bokros, Isabelle Durant, James Elles, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Carl Haglund, Lucas Hartong, Jutta Haug, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Alain Lamassoure, Vladimír Maňka, Barbara Matera, Dominique Riquet, László Surján, Derek Vaughan |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
François Alfonsi, Franziska Katharina Brantner, Jürgen Klute |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Josefa Andrés Barea, María Irigoyen Pérez, Baroness Sarah Ludford, George Lyon, Marit Paulsen, Ivo Vajgl |
||||