Procedūra : 2011/2147(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0409/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0409/2011

Debates :

PV 14/12/2011 - 23
CRE 14/12/2011 - 23

Balsojumi :

PV 15/12/2011 - 9.11
CRE 15/12/2011 - 9.11
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


ZIŅOJUMS     
PDF 304kWORD 229k
2011. gada 1. decembra
PE 469.808v01-00 A7-0409/2011

par Eiropas stratēģijas drošībai un veselības aizsardzībai darbā laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam termiņa vidusposma pārskatīšanu

(2011/2147(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referente: Karima Delli

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas stratēģijas drošībai un veselības aizsardzībai darbā laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam termiņa vidusposma pārskatīšanu

(2011/2147(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā preambulu un 3. pantu un 6. pantu,

–       ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 3., 6., 9., 20., 151., 152., 153., 154., 156., 159. un 168. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 1., 3., 27., 31., 32. un 33. pantu(1),

–       ņemot vērā 1996. gada 3. maija Eiropas Sociālo hartu un jo īpaši tās I sadaļu un II sadaļas 3. pantu,

–       ņemot vērā 1944. gada 10. maija Filadelfijas deklarāciju par Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) mērķiem un uzdevumiem,

–       ņemot vērā SDO konvencijas un ieteikumus saistībā ar veselības aizsardzību un drošību darbā,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā(2),

–       ņemot vērā Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvu 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (pamatdirektīva), un tās atsevišķās direktīvas(3),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem(4),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Direktīvu 2007/30/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 89/391/EEK, tās atsevišķās direktīvas, kā arī Padomes Direktīvas 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK, lai vienkāršotu un racionalizētu ziņojumus par praktisko īstenošanu(5),

–       ņemot vērā Padomes 2010. gada 10. maija Direktīvu 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatnolīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē(6),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Darba kvalitātes un produktivitātes uzlabošana — Kopienas stratēģija par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007.–2012. gadam” (COM(2007) 0062),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Atjauninātā sociālā programma — XXI gadsimta Eiropas iespējas, pieejamība un solidaritāte” (COM(2008) 0412),

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Eiropas sociālo partneru pieņemtā Pamatnolīguma par stresu darbā īstenošanu (SEC(2011) 0241),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „EIROPA 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020) un tā galveno uzdevumu, proti, līdz desmitgades beigām palielināt nodarbinātības līmeni Eiropas Savienībā līdz 75 %,

–       ņemot vērā 2005. gada 24. februāra rezolūciju par drošības un veselības aizsardzības veicināšanu darba vietās(7),

–       ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 6. jūlija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas veselības aprūpes darbinieku aizsardzību pret asins saindēšanos no injekciju adatu ievainojumiem(8),

–       ņemot vērā savu 2007. gada 23. maija rezolūciju par pienācīgas kvalitātes darba visiem veicināšanu(9),

–       ņemot vērā 2008. gada 15. janvāra rezolūciju par Kopienas stratēģiju veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2007.—2012. gadam(10),

–       ņemot vērā savu 2009. gada 26. marta rezolūciju par apakšlīgumus slēdzošo uzņēmumu sociālo atbildību ražošanas ķēdēs(11),

–       ņemot vērā 2011. gada 7. jūlija nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas gadu aktīvai novecošanai (2012. gads)(12),

–       ņemot vērā Eiropas Komisijas dienestu 2011. gada 24. aprīļa darba dokumentu „Eiropas stratēģijas drošībai un veselības aizsardzībai darbā 2007.–2012. gadam termiņa vidusposma pārskatīšana” (SEC(2011) 0547),

–       ņemot vērā rezolūciju par uzmākšanos darba vietā(13),

–       ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–       ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0409/2011),

A.     tā kā tiesības uz veselības aizsardzību ir pamattiesības un tā kā tiesību akti ikvienam darba ņēmējam garantē veselībai nekaitīgus, drošus un cilvēka cieņai atbilstošus darba apstākļus;

B.  tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir līdz 2020. gadam sasniegt 75 % nodarbinātības līmeni attiecībā uz iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem, veicinot sieviešu, jauniešu, gados vecāku cilvēku, zemi kvalificētu cilvēku un legālu imigrantu nodarbinātību, un uzlabot sociālo kohēziju;

C. tā kā tehnoloģiju attīstība un ekonomisko un sociālo apstākļu izmaiņas pastāvīgi ietekmē apstākļus un praksi darba vietās un tā kā tādēļ ir nekavējoties jāveic politiski, administratīvi un tehniski atbildes pasākumi augsta darba drošības un veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanai;

D. tā kā riska novēršana ir būtiska, lai samazinātu nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaitu; tā kā labas arodveselības un darba drošības pārvaldības pozitīvā ietekme jūtama gan valsts, gan Eiropas, gan arī uzņēmumu mērogā;

E.  tā kā atbilstoša darba ņēmēju profilakse attiecīgi sekmē labklājību, darba kvalitāti un ražīgumu; tā kā tiek lēsts, ka nelaimes gadījumi darbā un arodslimības uzņēmumiem un sociālā nodrošinājuma sistēmām rada izmaksas 5,9 %(14) apmērā no IKP;

F.  tā kā darbaspēka trūkuma dēļ ir vēlams pagarināt darba dzīvi vecāka gadagājuma darba ņēmējiem un tā kā drīzumā vajadzētu stāties spēkā pasākumiem darba drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai;

G. tā kā gados jaunu darba ņēmēju aizsardzība ļauj izvairīties no arodveselības problēmu rašanās vēlāk dzīves laikā;

H. tā kā pakalpojumu nozarē gados jauni darba ņēmēji un sievietes nav pietiekoši iekļautas politikā par reintegrāciju un darba vietas saglabāšanu(15);

I.   tā kā ārpakalpojumu izmantošana, slēdzot apakšlīgumus un izmantojot pagaidu darbiniekus, var būt saistīta ar nepietiekami kvalificēta darbaspēka vai nelegālu darba ņēmēju nodarbināšanu un mazāk stingrām darba attiecībām, kas apgrūtina atbildības noteikšanu attiecībā uz darba drošību un veselības aizsardzību (DDVA);

J.   tā kā Pamatdirektīva 89/391/EEK nosaka darba devēju atbildību izstrādāt sistemātiskas profilakses politiku, kas attiecas uz visiem riskiem neatkarīgi no darba ņēmēja statusa, un nodrošināt to, lai darba dēļ darba ņēmējiem netiktu nodarīts kaitējums, kā arī nebūtu jācieš no sekām, kuras rada aizskaroša attieksme darbā;

K. tā kā nelaimes gadījumi darbā, muskuļu un skeleta sistēmas traucējumi (MST) un ar darbu saistītais stress rada lielākās bažas Eiropas uzņēmumiem DDVA jomā(16);

L.  tā kā stratēģijā „Eiropa 2020” ir paredzēts palielināt 20–64 gadus veco iedzīvotāju nodarbinātības līmeni līdz 75 %; tā kā darba ņēmēji, kuri cieš no hroniskām vai ilgstošām slimībām, bieži neatgriežas darbā, lai gan tiek uzskatīts, ka viņu veselības stāvoklis atļautu to darīt;

M. tā kā arvien palielinās ietekme, ko rada ar darbu saistītas hroniskas veselības problēmas, piemēram, muskuļu un skeleta sistēmas traucējumi (MST), un psihosociālie riski;

N. tā kā psihosociālie riski ir saistīti ar stresu, simbolisko vardarbību un uzmākšanos darba vietā; tā kā stress ir saistīts ar nedrošību par savu darba vietu, ētiskiem konfliktiem, sliktu darba organizāciju (piemēram, pārāk īsiem termiņiem vai pārāk lielu darba apjomu), konfliktiem ar klientu, atbalsta trūkumu darba vietā, darba attiecību nestabilitāti, kā arī līdzsvara trūkumu starp darba un privāto dzīvi;

O. tā kā ES raksturīga sabiedrības novecošanās, darba dzīves pagarināšanās tendence un nepieciešamība nodrošināt veselīgas dzīves ilguma palielināšanos; tā kā pastāv nevienlīdzība attiecībā uz dzīves ilgumu atkarībā no sociāli profesionālās piederības un darba grūtības pakāpes; tā kā papildus muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem darba ņēmējus pēc 55 gadiem īpaši apdraud vēža slimības, sirds slimības, elpošanas un miega traucējumi(17);

P.  tā kā regulāra grafika trūkums tiem darba ņēmējiem, kuri strādā ar nakts darbu saistītās profesijās, bieži izraisa problēmas, kas, savukārt, var radīt arodslimības;

Q. tā kā 168 000 Eiropas pilsoņu katru gadu mirst no nelaimes gadījumiem darba vietā vai arodslimībām(18) un 7 miljoni tiek ievainoti nelaimes gadījumos un tā kā vēl nav iespējams precīzi novērtēt ar jauno tehnoloģiju izmantošanu un jauniem darba veidiem saistīto nelaimes gadījumu precīzo skaitu;

R.  tā kā nav bijis iespējams noteikt nekādu saistību starp nelaimes gadījumu skaitu un uzņēmuma lielumu, bet tā kā turpretī šāda veida saistība pastāv atkarībā no uzņēmuma nodarbinātības veida un nozares, kurā uzņēmums veic savu darbību, jo īpaši tajās nozarēs, kur dominē roku darbs un pastāv cieša saikne starp cilvēku un iekārtu;

S.  tā kā tehnoloģiju attīstība ietver tādus jaunus riskus darba ņēmēju veselībai un drošībai, kurus ir nepieciešams novērtēt;

T.  tā kā vēža slimības ir galvenais ar darbu saistīto nāves gadījumu cēlonis, kam seko sirds un asinsvadu un elpošanas ceļu slimības, savukārt, nelaimes gadījumi darba vietā ir cēlonis tikai ļoti nelielai daļai nāves gadījumu(19);

U. tā kā sievietes biežāk nekā vīrieši ziņo par darba izraisītiem veselības sarežģījumiem, neatkarīgi no darba veida(20), un tā kā tādēļ darba drošības un veselības aizsardzības pasākumos jāietver ar dzimumu saistīta dzīves cikla pieeja; V.  tā kā sievietes ir tik pat, ja ne vairāk pakļautas muskuļu un skeleta sistēmas slimībām, pat ja viņas strādā pakalpojumu nozarē,

W. tā kā vecāka gadagājuma sievietes ir īpaši pakļautas ar vecumu saistītām slimībām, kam DDVA politikā jāpievērš atbilstoša uzmanība;

X. tā kā veselības apdraudējums, kas ietekmē reproduktīvās spējas tādu seku dēļ, kādas vides piesārņojums un darba vidē esoši riska faktori var radīt uz nākamajiem vecākiem vai gaidāmo bērnu,

Stratēģijas termiņa vidusposma novērtējums

1.  atgādina, ka Eiropas pamatprincipu kopums darba drošības un veselības aizsardzības (DDVA) jomā pats par sevi neuzlabo darba apstākļus — ievērojama nozīme ir pareizai to īstenošanai darba vietā, jo īpaši, piedaloties darba ņēmējiem, trīspusēja dialoga mehānismiem, datu vākšanai un izplatīšanai, informēšanas kampaņām un apmācības un informācijas pakalpojumu izveidei vienotā tīklā, kā arī tiesību aktu piemērošanas uzraudzībai dalībvalstīs; aicina Komisiju pēc pārkāpumu atklāšanas ātri reaģēt un nepieciešamības gadījumā piemērot soda sankcijas;

2.  norāda, ka Kopienas stratēģijas 2007.–2012. gadam galvenie mērķi ir gan garantēt ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu, gan uzlabot un vienkāršot pašreizējos tiesību aktus, cita starpā, īstenojot nesaistošus instrumentus; turklāt piebilst, ka atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. pantam Eiropas Savienībai nodarbinātības un sabiedrības veselības jomā ir tikai dalīta kompetence kopā ar dalībvalstīm un ka Komisija 2007. gada paziņojumā uzsver valsts stratēģiju izstrādi un īstenošanu; līdz ar to uzsver nepieciešamību saskaņoti pielāgot ES tiesību aktus sociālām pārmaiņām, nevis ES līmenī izstrādāt nelietderīgus tiesību aktus;

3.  pauž nožēlu, ka 2009. gadā vairākas dalībvalstis valsts stratēģijās nepievērsa lielāku uzmanību trijām ES stratēģijas prioritātēm: stresam un „izdegšanai” darbā, MST, kā arī pētījumiem un regulārai datu apkopošanai par jaunajiem riskiem; uzskata, ka valstu stratēģijās jāparedz lielāki centieni un resursi profilakses jomā;

4.  uzskata, ka pieņemot, plānojot un īstenojot valstu stratēģijas, jāņem vērā katras dalībvalsts īpašie apstākļi, pievēršot uzmanību nozarēm un uzņēmumiem, kurus visbiežāk skar nelaimes gadījumi darba vietā;

5.  uzskata, ka gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī DDVA politika ir jāsaskaņo un tā pilnībā jāiekļauj citās valsts politikas jomās: veselības aizsardzībā, nodarbinātībā, rūpniecībā, pētniecībā, vides jomā, transporta, satiksmes drošības, izglītības, enerģētikas, reģionālās attīstības, publiskā iepirkuma un iekšējā tirgus jomā; dzimumu līdztiesības jautājumi ir jāiekļauj visās politikas jomās, lai labāk atspoguļotu īpašos riskus, kam ir pakļautas sieviešu dzimuma darba ņēmējas;

6.  atgādina, ka līdzās uzņēmuma tēlam un ekonomiskajiem faktoriem juridiskās saistības un darba ņēmēju prasības ir divi galvenie faktori, kas rosina rīkoties darba devējus;

7.  pieprasa, lai, piešķirot publisko iepirkumu līgumus, vairāk tiktu ņemts vērā drošības un nelaimes gadījumu profilakses līmenis;

8.  uzskata, ka Eiropas politikai attiecībā uz ķīmisko vielu radīto apdraudējumu, ar darbu saistītu vēža slimību profilaksi un reproduktīvo spēju aizsardzību jābūt vērienīgākai un reaģētspējīgākai;

9.  uzsver REACH regulas pilnīgas īstenošanas nozīmīgumu un vajadzību panākt lielāku sinerģiju REACH un DDVA politikas starpā gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī;

10. prasa, lai nākamā Eiropas stratēģija noteiktu vairāk izmērāmu mērķu, kam pievienoti saistoši īstenošanas grafiki un kas pakļauti periodiskai novērtēšanai; vēlas, lai kļūtu saistošs mērķis nodrošināt vienu darba inspektoru uz 10 000 darbinieku, kā to ieteica SDO;

11. norāda, ka ietaupījumu veikšana ekonomikas krīzes laikā nedrīkst novest pie uzmanības mazināšanās attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā un uzsver, ka stingrā budžeta politika un sociālo izdevumu samazinājumi nedrīkst kaitēt pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot drošību un veselības aizsardzību darba vietā;

12. uzskata, ka krīzes radītās sekas uz ekonomiku un nopietno lejupslīdi, kas novērojama vairākās dalībvalstīs, nevajadzētu izmantot par aizbildinājumu nepietiekamai tiesību aktu piemērošanai attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā vai arodriska profilakses politikas vājināšanai;

13. uzskata, ka dalībvalstīm un uzņēmumiem vairāk jāiegulda risku profilakses politikā un jānodrošina darba ņēmēju līdzdalība; uzskata, ka ieguldījumu atdevi sniedz darba ražīguma palielināšanās, uzņēmumu konkurētspējas pieaugums un sociālo izdevumu samazināšanās un ka tas turklāt ļauj nodrošināt sociālās aizsardzības sistēmu dzīvotspēju;

14. uzskata, ka, lai nelaimes gadījumu profilakse būtu patiešām efektīva, tai jābūt izstrādātai, sākot no projekta posma, tā, lai inovācijas sniegtu lielāku drošību gan ražojumam, gan ražošanas procesam kopumā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un veicināt pētniecību šajā nozarē;

15. uzskata, ka problēmas attiecībā uz drošību darba vietā ir jārisina, īstenojot divu līmeņu stratēģiju, kuras mērķis būtu cīņa pret vides riskiem, vienlaikus uzlabojot psihosociālo vidi darbā; uzskata, ka izšķiroša nozīme šādas stratēģijas veiksmīgā īstenošanā būs darba ņēmēju un sociālo partneru līdzdalībai valsts, vietējā un darba vietas mērogā; aicina Komisiju turpināt un veicināt diskusijas un apspriešanos ar sociālajiem partneriem ar mērķi panākt vienotu un saskaņotu rīcību noteiktos jautājumos;

16. uzsver, ka stress darbā ir atzīts par nopietnu šķērsli produktivitātei Eiropā; ar nožēlu atzīst, ka ātrāk palielinās tādu veselības stāvokļu un nelaimes gadījumu skaits, kas radušies darba ņēmēju psihosociālo problēmu rezultātā; atgādina par pašnāvību darbā izplatību un par to, kāda ir reālā ietekme nedrošībai par savu darba vietu uz stresa līmeni; pauž nožēlu par 2004. gada 8. oktobrī pieņemtā Pamatnolīguma par stresu darbā nevienlīdzīgu īstenošanu Eiropas Savienībā; aicina Komisiju veikt visu iespējamo, lai nodrošinātu šā nolīguma īstenošanu visās dalībvalstīs, un aicina sociālos partnerus pielikt lielākas pūles, lai palielinātu darba devēju, darba ņēmēju un to pārstāvju informētību un izpratni par stresu darbā;

17. atzīmē nestandarta nodarbinātības veidu (pagaidu darbs, sezonas darbs, darbs svētdienās, nepilna laika darbs, tāldarbs) izplatību, kam nepieciešama mērķtiecīgāka pieeja, lai aizsargātu darba ņēmējus;

18. kritizē Komisiju par to, ka ne Kopienas stratēģijā par drošību un veselības aizsardzību darbā, ne termiņa vidusposma novērtējumā nav pievērsta pietiekama uzmanība dzimumu aspektiem, risinot jautājumus par drošību un veselības aizsardzību darbā; tādēļ atbalsta Komisijas iniciatīvu, kurā aicināts izstrādāt unikālas metodes, lai novērtētu ietekmi uz drošību un veselības aizsardzību darbā, ņemot vērā dzimumu specifiku; aicina Komisiju novērtēt, vai Kopienas līmenī ir pieejami pa dzimumiem sadalīti statistikas dati par nāvējošām arodslimībām, kā arī tām arodslimībām, kas neizraisa nāvi; mudina dalībvalstis, izstrādājot profilakses politiku un riska izvērtēšanas metodes, ņemt vērā īpašos riskus, kam ir pakļautas sieviešu dzimuma darba ņēmējas;

19. apzinoties, ka jāpalielina nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā vidēji par 1 % gadā, uzskata, ka prioritātei jābūt veselības aizsardzībai attiecībā uz gados vecākiem darba ņēmējiem un/vai darba ņēmējiem ar invaliditāti vai ar iegūtu invaliditāti, kā arī viņu stāvoklim pielāgotu darba apstākļu ieviešanai un nodrošināšanai;

20. secina, ka ne valsts, ne privātais sektors nav patiesi gatavi saskarties ar demogrāfiskās situācijas radītajām problēmām un apsvērt iespēju biežāk pieņemt darbā personas ar īpašām vajadzībām, ilgstošām veselības problēmām, piemēram, hroniskām slimībām, vai personas, kuru darbspēja ir samazināta; uzskata, ka ir nepieciešams vairāk un konkrētāk pievērst uzmanību tam, lai arī šādiem darba ņēmējiem nodrošinātu pieejamas un drošas darba vietas;

21. pauž nožēlu par Komisijas kavēšanos iesniegt jaunu tiesību akta priekšlikumu par minimālajām drošības un veselības prasībām attiecībā uz strādājošiem, kas pakļauti elektromagnētisko lauku riskam, pēc Direktīvas 2004/40/EK piemērošanas atlikšanas un prasa, lai drīz pēc pieņemšanas tiktu īstenoti attiecīgie tiesību akti šajā jomā;

22. uzskata, ka uzņēmumu sociālā atbildība ir svarīgs un efektīvs instruments, lai nodrošinātu drošākus darba apstākļus un labāku darba vidi, un tādēļ uzskata, ka šo atbildību ir nepieciešams sekmēt;

23. uzskata, ka nepieciešams nostiprināt ES, SDO un PVO savstarpējo sadarbību, lai rastu risinājumus attiecībā uz sociālo konkurenci ES un trešo valstu darba ņēmēju starpā;

Statistikas datu vākšana

24. uzsver, ka Komisijai jārod ar dzimumu un vecumu saistīti statistikas līdzekļi profilakses novērtēšanai ne tikai, ņemot vērā nelaimes gadījumus, bet arī patoloģijas un to darba ņēmēju proporciju, kuri ir pakļauti ķīmiskiem, fiziskiem vai bioloģiskiem faktoriem un bīstamām situācijām no darba organizācijas viedokļa;

25. uzsver, cik būtiski ir ar dzimumu saistīti pasākumi un dzīves cikla pieeja, lai novērstu priekšlaicīgas pensionēšanās risku veselības sarežģījumu dēļ;

26. uzsver grūtības ievākt datus vairākās dalībvalstīs; prasa, lai Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) pasākumi tiktu pastiprināti un ļoti plaši izplatīti;

27. aicina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) apkopot valstu rādītājus vēža apdraudējuma jomā un pārskatīt informāciju par īpaši neaizsargātu darbinieku pakļaušanu riskiem;

28. uzsver, cik būtiska ir sadarbība starp Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru un Eiropas Komisijas īpašajām komitejām, piemēram, Vecāko darba inspektoru komiteju un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, lai sasniegtu labākus rezultātus un iesniegtu priekšlikumus;

29. aicina ES un dalībvalstis izstrādāt Eiropas līmeņa arodrisku uzraudzības programmu, jo īpaši attiecībā uz muskuļu un skeleta sistēmas un psihosociāliem traucējumiem, pamatojoties uz visās 27 dalībvalstīs kopīgiem sanitāriem rādītājiem, definīcijām un epidemioloģiskiem līdzekļiem; uzsver nepieciešamību pēc integrētas uzraudzības programmas, kurā tiek ņemta vērā gan pašreizējo darba ņēmēju profesionālā darbība, gan pensionētu kādreizējo darba ņēmēju veselības stāvoklis;

30. konstatē nelaimes gadījumu darba vietā skaita samazināšanos ES un aicina Komisiju izpētīt, ciktāl tas izskaidrojams ar samazinātu nodarbinātības līmeni un pastāvīgo pāreju uz pakalpojumu ekonomiku; vēlas, lai Eiropas un valstu līmenī noteiktajos mērķos un to īstenošanas novērtēšanā vairāk ņemtu vērā šo makroekonomikas dimensiju;

31. ņem vērā Komisijas projekta „Scoreboard 2009” rezultātus, kas parāda dalībvalstu rādītājus; ņemot vērā, ka projektam jāaptver visas jomas Eiropas stratēģijā no 2007. līdz 2012. gadam; pauž nožēlu, ka datu precizitāte un vispusība ne vienmēr tiek objektīvi pārbaudīta un tie tiek sniegti tikai fakultatīvi; aicina Komisiju nodrošināt, ka visas dalībvalstis sniedz uzticamu un visaptverošu informāciju un tās kvalitāti kontrolē valsts mēroga neatkarīgas iestādes;

32. kritizē to, ka ne visas dalībvalstis ir noteikušas izmērāmus mērķus saistībā ar valsts DDVA stratēģijām un ka lielākā daļa dalībvalstu nav noteikušas mērķus attiecībā uz arodslimībām, ar darbu saistītiem veselības sarežģījumiem un saslimšanām, arodrisku faktoriem vai augsta riska nozarēm; uzsver, ka ne termiņa vidusposma novērtējumā, ne 2009. gada pārskatā par Kopienas stratēģiju drošībai un veselības aizsardzībai darbā nav sniegta būtiska informācija par dalībvalstu panākumiem attiecībā uz ES stratēģijas vienīgo izmērāmo mērķi līdz 2012. gadam par 25 % samazināt nelaimes gadījumu skaitu darba vietā; aicina turpmākajos novērtēšanas ziņojumos labāk izvērtēt, cik lielā mērā dalībvalstīs praksē tiek ievēroti ES drošības un veselības aizsardzības tiesību akti;

33. uzsver, ka ir svarīgi iepriekš skaidri definēt nelaimes gadījumus darbā un arodslimības, tostarp nelaimes gadījumus, kas notikuši ceļā (no mājām uz darba vietu), kā arī stresu darba vietā, kam jābūt izmērāmam, izmantojot precīzus rādītājus;

34. uzskata, ka jo īpaši ir jāpēta saikne starp veselības problēmām darbā un darba organizāciju, tostarp darba laiku, prasa, lai, pētot veselības problēmas, tiktu izstrādāta vispārēja pieeja, kurā būtu ietverti šādi faktori: darba organizācija, statistikas elementi un individuālas veselības problēmas;

35. aicina Komisiju apkopot un nodrošināt statistikas datus par to, kādā mērā nelaimes gadījumu samazinājās, pateicoties pētījumiem, kas vērsti uz profilaksi, sākot no plānošanas posma;

36. atzīmē, cik sarežģīti ir īstenot darba drošību un veselības aizsardzību attiecībā uz tiem darba ņēmējiem, kuri ir iesaistīti nedeklarētā darbībā; uzskata, ka novērst šādu netaisnīgumu var vienīgi ar stingrāku kontroli un piemērotām sankcijām un mudina veikt stingrākus pasākumus pret šāda veida darbības organizēšanu; uzsver, ka DDVA ir tiesības, kas nav atkarīgas no darba ņēmēja statusa, un šīm tiesības ir jāpadara efektīvas, labāk īstenojot spēkā esošos tiesību aktus;

37. uzsver to, cik svarīgi ir nodot zinātniskus datus uzņēmumiem, lai tie varētu paredzēt jaunus vai eventuālus riskus;

38. konstatē, ka tās Eiropas valstis, kurās ir viszemākais nelaimes gadījumu darbā līmenis, ir arī viskonkurētspējīgākās(21); uzskata, ka nepieciešams vairāk apkopot datus par pienācīgas risku novēršanas ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju;

39. aicina EU-OSHA un Eurofound analizēt sieviešu un vīriešu priekšlaicīgas pensionēšanās iemeslus;

40. aicina EU-OSHA veikt pētījumu par „dubultās slodzes” ietekmi uz sieviešu dzimuma darba ņēmēju veselību, t. i., par gadījumiem, kad sievietēm jāturpina veikt neapmaksāts darbs mājās pēc regulāra un atzīta, algota darba;

41. prasa uzlabot pārrobežu apmaiņu ar informāciju starp dažādām valstu iestādēm, lai varētu veikt efektīvākas pārbaudes gadījumos, kad darba ņēmēji tiek nosūtīti uz citām ES dalībvalstīm;

Profilakses kultūras veicināšana

42. pauž nožēlu par to, ka darba ņēmējiem, darba devējiem, sociālajiem partneriem vai pat veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem trūkst informācijas par riskiem un risinājumiem; atgādina par labvēlīgo nozīmi, kāda šajā sakarā ir darba ņēmēju līdzdalībai un pārstāvībai;

43. uzskata, ka darba ņēmēju pārstāvībai ir pozitīva ietekme uz DDVA, īpaši jau MVU un ja pārstāvība ir formāla; uzskata, ka darba ņēmēju līdzdalība ir nākamais pēc svarīguma panākumu faktors DDVA risku pārvaldībā(22);

44. atgādina, ka profilakse darba vietā nenoliedzami ir multidisciplināra, jo tā ietver arodmedicīnu, drošību, ergonomiku, epidemioloģiju, toksikoloģiju, ražošanas higiēnu un īpaši psiholoģiju;

45. uzskata, ka jāuzlabo pašreizējo tiesību aktu īstenošana, izmantojot nesaistošus instrumentus, piemēram, labas prakses apmaiņu, izpratni veicinošas kampaņas un izsmeļošāku informāciju;

46. aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt vienkāršāk piemērojamas pamatnostādnes strādājošo aizsardzībai, nemazinot noteikumu par veselību un drošību darbā ietekmi;

47. uzsver, ka apmēram 50 % darba ņēmēju ES, jo īpaši MVU un apakšlīgumu slēgšanas ķēdēs ietvertos uzņēmumos, nav pieejami profilakses dienesti; uzsver, ka vairākums esošo dienestu neaptver visas jomas un daudzi pienācīgi neatspoguļo profilakses pasākumu hierarhiju, kas noteikta pamatdirektīvā; uzskata, ka risku profilakses noteikumam, kā arī efektīvai profilakses politikai, tostarp pieejamības pasākumiem, darba ņēmēju apmācības kursiem un semināriem, ir jāattiecas uz visiem darba ņēmējiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā un ka īpaša uzmanība jāpievērš mazāk aizsargāto darba ņēmēju situācijai, tostarp cilvēkiem, kam jāiesaistās obligātā darba shēmās bez iepriekšējas apmācības un nepieciešamajām prasmēm; uzskata, ka turklāt ir jāņem vērā jauni nodarbinātības veidi, lai nodrošinātu, ka profilakses un kontroles pasākumi attiecas uz visiem darba ņēmējiem, jo īpaši uz mazāk aizsargātiem darba ņēmējiem, neatkarīgi no veicamā darba veida un nodarbinātības formas; vēlas, lai tiktu noteikts mērķis nodrošināt vienu drošības inspektoru uz katriem 3 000 darba ņēmējiem;

48. uzskata, ka uzņēmumu sociālā atbildībai ir ietekme uz DDVA veicināšanu;

49. uzskata, ka jānodrošina profilakses dienestu neatkarība no darba devējiem; uzskata, ka attiecībā uz veselību darbā uzraudzību, brīdinājumus, veselības ekspertīzi un no tā izrietošos padomus var sniegt tikai neatkarīgi veselības aprūpes profesionāļi; pauž nožēlu, ka atsevišķās dalībvalstīs arodveselības pakalpojumi joprojām tiek uzticēti darba devēju asociācijām, kas vienlaikus ir „tiesneši un lietas dalībnieki”, kuru kopsapulce ir faktiskā lēmējinstitūcija;

50. uzsver, ka — ņemot vērā pētniecības attīstību veselības nozarē, sociālekonomisko apstākļu nemitīgo mainīgumu, jaunu tehnoloģiju attīstību un pārmaiņas darba tirgū, Eiropas Savienības un dalībvalstu varas iestādēm jābūt īpaši vērīgām attiecībā uz jaunu arodrisku rašanos un savlaicīgi jāatjaunina attiecīgie tiesību akti, īstenošanas noteikumi un smagu un veselībai kaitīgu darbu saraksts;

51. atgādina, ka darba inspektoriem ir būtiska loma izglītošanā, pārliecināšanā un veicināšanā, kā arī spēkā esošo tiesību aktu īstenošanas pārbaudē un tādējādi arī profilaksē, jo īpaši, pārbaudot pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanu mazāk aizsargātām darba ņēmēju grupām vai profesijām, kas, iespējams, tiek praktizētas nelegāli; uzsver, ka dalībvalstīm ir jānodrošina augstu kvalitātes standartu ievērošana darba inspektoru apmācībā; mudina dalībvalstis palielināt darba inspekcijas personālu un tai pieejamos resursus, lai sasniegtu SDO ieteikto mērķi, kas paredz viena inspektora nodrošināšanu uz katriem 10 000 darbiniekiem; aicina pastiprināt sankcijas pret uzņēmumiem, kas neievēro savas saistības darba ņēmēju pamattiesību jomā uzskata, ka sankcijām šādos gadījumos ir jābūt iedarbīgām, preventīvām un samērīgām;

52. aicina dalībvalstis cīnīties pret birokrātisko slogu un valsts kontroles mehānismu sarežģītību darba drošības un veselības aizsardzības un darba inspekcijas jomā, stiprinot to dinamiku un vienkāršojot apgrūtinošās iekšējās procedūras, lai varētu veikt vairāk un efektīvākas pārbaudes;

53. prasa dalībvalstīm stingrāk kontrolēt neziņošanu par nelaimes gadījumiem darbā;

54. aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumu direktīvai, kas aizsargātu tādas personas, kuras likumīgi ziņo par neatzītiem DDVA riskiem, īpaši, brīdinot attiecīgo darba inspekciju; šādām personām ir jānodrošina aizsardzība, lai novērstu jebkāda spiediena izdarīšanu uz tām (draudēšanu atlaist no darba u. c.); šajā sakarībā aicina Komisiju novērst šādu darba ņēmēju iekļaušanu „melnajos sarakstos”, rūpējoties, lai šāds darba pamattiesību pārkāpums netiktu pieļauts ar efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām;

55. aicina, lai privātajā un publiskajā sektorā tiktu pievērsta vienāda uzmanība darba drošības un veselības aizsardzības problēmu profilaksei; norāda, ka nediskriminācijas principam ir saistošs raksturs;

56. pauž nožēlu par sabiedrības veselības politikas un arodveselības politikas savstarpējas koordinācijas trūkumu vairākās dalībvalstīs;

57. prasa dalībvalstīm uzlabot periodisku medicīniskas pārbaužu uzraudzīšanu un novērtēt to rezultātus, lai darbiniekiem garantētu tādu veselības stāvokli, kas atbilst ar viņu darbu saistītām prasībām;

58. prasa Komisijai izstrādāt labas prakses kopumu šajā jomā; uzsver, ka dalībvalstīm ir jārīko labas prakses apmaiņas, lai palielinātu darbinieku efektivitāti darbā;

59. uzskata, ka ir iespējams atbalstīt dalībvalstis jaunu risku izpētē un jaunas prakses ieviešanā, kas veicinātu drošības noteikumu efektīvāku piemērošanu, izmantojot 7. pamatprogrammu pētniecības un inovāciju atbalstam;

60. uzskata, ka risku novērtēšanai ir jābūt daudznozaru pasākumam un tai jābūt balstītai uz darba ņēmēju līdzdalību;

61. norāda, ka vairums uzņēmumu veic risku novērtēšanu, taču mazāk tas tiek darīts mazos uzņēmumos un atsevišķās dalībvalstīs(23);

62. uzskata, ka MVU kā tādi nav mazāk droši, taču to riski ir saistīti ar nepareizu darba organizāciju un to, ka DDVA tiek atvēlēti ievērojami mazāki līdzekļi; uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt MVU izstrādāt savu risku novērtēšanas politiku, uzsver pozitīvo nozīmi, kāda ir iniciatīvām, piemēram, OiRA, un ekonomiskiem stimuliem; aicina dalībvalstis īstenot labas prakses apmaiņu;

63. norāda, cik būtiski ir tas, ka attiecīgā valsts iestāde, kas ir atbildīga par drošības un veselības aizsardzības tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, dara visu iespējamo, lai palīdzētu novērtēt un samazināt riskus un nodrošinātu darba ņēmēju pienācīgu aizsardzību; uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt MVU ieviest savu risku profilakses politiku; uzsver vienkāršo, bezmaksas un mērķtiecīgo iniciatīvu, piemēram, OiRA, pozitīvo nozīmi; uzskata, ka risku novērtēšana uzņēmuma līmenī jāveic regulāri un tā pakāpeniski jāpielāgo jauniem apstākļiem un potenciāliem riskiem;

64. atgādina par nozīmi, kāda ir informēšanas un izpratnes veidošanas pasākumiem, lai uzņēmumi, it īpaši MVU, saprastu riskus un varētu veikt pienācīgas profilaktiskās darbības;

65. pauž bažas par ietekmi, kāda ir apakšlīgumu slēgšanai, piemēram, civilo un militāro kodoliekārtu jomā, un uzsver, ka visi darba devēji, tostarp apakšuzņēmēji, ir atbildīgi par saviem darbiniekiem un profilakses pasākumi jāattiecina uz arī uz šiem darbiniekiem;

66. uzskata, ka visiem darba ņēmējiem, īpaši pagaidu un nepilna darba laika darba ņēmējiem un ārpakalpojumu sniedzējiem, jāsaņem pielāgota un jaunākajām atziņām atbilstoša apmācība veselības aizsardzības un drošības jomā, lai uzlabotu drošības līmeni darba vietā; pauž bažas par stresa izraisīto saslimšanu pieaugošo skaitu un uzsver, ka trūkst izglītības iespēju saistībā ar stresa pārvaldību darba vietā; aicina, iesaistot sociālos partnerus, veikt visiem, bet jo īpaši jaunāka gadagājuma cilvēkiem paredzētus profilaktiskus pasākumus, piemēram, apmācības kursus stresa pārvaldībā, kuros jāiekļauj sociālo prasmju, tostarp savstarpējās komunikācijas un konflikta situāciju pārvarēšanas prasmes, un izpratnes palielināšanas kampaņas skolās un darba vietās; šajā sakarībā mudina dalībvalstis efektīvāk izmantot Eiropas Sociālo fondu;

67. mudina dalībvalstis ieguldīt darba zinātnēs; vēlas, lai šis temats tiktu vairāk pētīts gan ES, gan valstu līmenī;

68. uzsver, ka galvenie šķēršļi psihosociālo risku izvērtēšanai darba vietā ir personīgā jautājuma uztvere, kā arī informētības, resursu un īpašo zināšanu trūkums(24);

69. prasa Komisijai atvieglot Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības standartu izstrādi; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību dalībvalstīm sadarboties, gan izmeklējot negadījumu darbā iemeslus, gan apmainoties ar labu praksi;70.  prasa dalībvalstīm iekļaut DDVA jautājumus jau sākotnējā apmācībā un pēc tam apmācībās visas dzīves garumā; uzskata, ka ir vēlams, lai izglītošana par riskiem būtu iekļauta atsevišķās tehnoloģiju, zinātnes, mākslas un sporta izglītības programmās, kā arī vadības apmācībās; mudina dalībvalstis iekļaut DDVA jautājumus augstskolas līmeņa mācībās, lai šīs zināšanas iegūtu topošie inženieri, arhitekti, uzņēmēji, vadītāji u. c. profesiju pārstāvji;

71. uzskata — lai samazinātu stresa līmeni darbā, ir jāievieš un jāattīsta īpašas apmācības nolūkā palielināt darbinieku spēju strādāt stresa situācijās, kā arī semināri, kas paredzēti, lai attīstītu spējas strādāt komandā un uzlabotu attiecīgas darbinieku grupas integrāciju;

72. aicina dalībvalstis novērtēt, cik kvalitatīva ir to arodrisku profilakses vadītāju apmācība, un atbalsta viņu labas prakses apmaiņu;

73. uzsver nepieciešamību ar Kopienas politiku labākas saskaņošanas palīdzību atbalstīt apmācības programmas un padarīt intensīvākas esošās programmas tā, lai attīstītu risku profilakses politiku, ņemot vērā pieredzi vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

74. uzsver, ka jaunu nodarbinātības veidu rašanās (piemēram, videi draudzīgas darbavietas) rada jaunas iespējas darba ņēmēju aizsardzībai(25) un profesionālās apmācības pielāgošanai;

75. uzskata — lai nodrošinātu ilgstošu slimību riska profilaksi, stingri jāievēro tiesību akti slimības un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu jomā, jo darba devēja šajā periodā izdarītā spiediena dēļ šādi atvaļinājumi var tikt pagarināti;

76. atgādina, ka darba vieta ir jāuzskata par vienu no galvenajām platformām Eiropas Savienības un dalībvalstu preventīvo stratēģiju atbalstam, kas risina ar infekcijas un neinfekcijas slimībām saistītas problēmas, un ka darba devējiem, darba ņēmēju organizācijām un citiem sociālajiem partneriem ir būtiska nozīme veselīgas dzīves modeļu un zināšanu par veselību popularizēšanā strādājošo vidū;

77. aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt cīņu pret nevienlīdzību veselības nozarē un samazināt atšķirības attiecībā uz darba apstākļiem un piekļuvi pakalpojumiem, lai uzlabotu strādājošo veselību, profilaksi un arodveselību;

Neaizsargātie darba ņēmēji un īpaši riski

78. uzsver, ka papildus darba ņēmējiem, kuri veic smagu darbu, migranti, gados jauni darba ņēmēji, vecāka gadagājuma cilvēki, sievietes reproduktīvā vecumā, personas ar invaliditāti, etnisko minoritāšu pārstāvji, mazāk kvalificēti darba ņēmēji, gadījuma darba veicēji, personas, kas nodarbināti nedrošos darba apstākļos, un ilgtermiņa bezdarbnieki, kuri atgriežas darba tirgū, ir iedzīvotāju grupas, kas ir īpaši pakļautas riskam; uzsver, ka ir jārada stimuli darba drošības un veselības aizsardzības noteikumu efektīvākai piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz iepriekš minētajām kategorijām; uzskata, ka pirms nodarbināšanas šīm personām vajadzības gadījumā nepieciešamas īpašas sagatavošanas apmācības;

79. konstatē, ka gados jauni darba ņēmēji vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir pakļauti īpaši augstam riskam gūt savainojumus(26) un ka ilgtermiņa sekas no agrā vecumā pārciestas slimības vai savainojuma var būt ievērojamas; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju iekļaut Direktīvā 94/33/EK arī darba ņēmējus, kas ir vecāki par 18 gadiem; tāpat uzsver nepieciešamību iekļaut darba drošības un veselības aizsardzība jautājumu jau esošajās ES programmās, piemēram, iniciatīvā „Jaunatne kustībā”;

80. aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā demogrāfiskās izmaiņas, labāk pielāgojot darba drošības un veselības aizsardzības pasākumus vecāka gadagājuma darba ņēmēju vajadzībām; uzsver mūžizglītības labvēlīgo ietekmi uz darba motivācijas saglabāšanu, kā arī pasākumu nozīmi fizisko spēju samazināšanās kompensēšanai, piemēram, ergonomisku darba vietas projektēšanu; uzsver, ka starp sociālajiem partneriem noslēgtu pamatnolīgumu varētu uzskatīt par konstruktīvu iniciatīvu;

81. uzskata, ka darba ņēmējus bez kvalifikācijas un ilgtermiņa bezdarbniekus nedrīkst nodarbināt bez nepieciešamās sagatavošanas apmācības par arodveselības un drošības riskiem;

82. pauž satraukumu par netipisku nodarbinātības modeļu pieaugumu, kā, piemēram, nepilna laika nodarbinātība, tāldarbs, sadalīts darba laiks, darbs svētdienās un naktīs, gadījumos, kad šāda veida nodarbinātība tiek uzspiesta; aicina zinātniski novērtēt šādu uzspiestu nodarbinātības modeļu un daudznodarbinātības riskus, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, taču norāda, ka brīvprātīgas izvēles gadījumos darba ņēmēji var šādus modeļus vērtēt atzinīgi;

83. pauž nožēlu par tādu iniciatīvu trūkumu, kuru mērķis ir risināt pašnodarbinātu personu, pagaidu darbinieku, mājsaimniecības pakalpojumu jomā nodarbinātu personu vai darba ņēmēju ar īslaicīgu darba līgumu situāciju, jo arī viņiem ir tiesības uz DDVA ievērošanu;

84. atgādina, ka pagaidu darba veidi ir plaši izplatīti, piemēram, būvniecības un lauksaimniecības nozarē, kur ir augsts nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaits, kā arī pakalpojumu nozarē, par kuru ir ierobežota informācija(27);

85. uzskata, ka nepilna laika nodarbinātības sekmēšana vecākā gadagājuma darba ņēmēju vidū ļautu nodrošināt pakāpenisku pāreju uz pensionēšanos un ļautu uzlabot vecāka gadagājuma darba ņēmēju labklājību un spējas;

86. atkārto Eiropas HIRES ziņojumā ietverto ieteikumu nodrošināt pagaidu darba ņēmējiem un uzņēmumu darba ņēmējiem vienlīdzīgas tiesības veselības veicināšanas jomā, ja viņu darbam ir ilgtermiņa raksturs un tas tiek veikts galvenā darba devēja vadībā;

87. uzsver, ka vīriešus un sievietes atšķirīgi skar gan psihosociālie, gan fiziskie (tostarp muskuļu un skeleta sistēmas) arodriski; turklāt atgādina, ka ir iespējams konstatēt saikni starp nedrošiem nodarbinātības līgumiem, proti, pagaidu un nepilna laika darba līgumiem, un fizisku un psihosociālu arodrisku pieaugumu; tādēļ prasa dalībvalstīm savās valsts stratēģijās ņemt vērā dzimumu aspektu un riskus, kas saistīti ar dažādiem darba līgumiem;

88. pauž bažas par to, ka netiek pietiekami novērtēts risks, kam darbā ir pakļautas grūtnieces; prasa veikt padziļinātu pētījumu par to, kādas sekas rada grūtnieču darbs noteiktos apstākļos (piemēram, ķīmisku produktu, jonizējošas radiācijas, elektromagnētisko viļņu, stresa, pārmērīga karstuma, pārmērīgu smagumu celšanas u.c. iedarbība); šajā sakarībā arī prasa izpētīt saikni starp nedzīvdzimšanu, sarežģījumiem dzemdību laikā un ar veselības problēmām dzimušiem bērniem un grūtniecēm riskantiem darba apstākļiem;

89. prasa īstenot pētījumu par jauno tehnoloģiju, kaitīgu vielu un riska faktoru, tostarp darba organizācijas, iespējamo risku ietekmes novērtējumu; uzskata, ka, veicot vairāk pētījumu, intensīvāk apmainoties ar zināšanām un praktiskāk pielietojot rezultātus, var labāk konstatēt un izvērtēt jaunus iespējamos riskus; aicina veikt likumdošanas darbības, lai nodrošinātu, ka nanomateriāli ir pilnībā iekļauti Eiropas DDVA noteikumos;

90. uzskata, ka pārlieku ilgs darba laiks un nepietiekami ilgi atpūtas periodi un prasība panākt pārāk lielu rezultātu ir viens no galvenajiem iemesliem palielinātam nelaimes gadījumu un arodslimību skaitam darba vietā; uzsver, ka šie noteikumi pārkāpj DDVA pamatprincipus; aicina nodrošināt apmierinošu līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Direktīvu 2003/88/EK;

91. uzskata, ka ES darba tiesību aktos ir jāparedz svētdiena, ja zinātniski var pierādīt, ka no darba ņēmēja veselības aizsardzības viedokļa ir vēlamāk izvēlēties svētdienu, nevis kādu citu nedēļas dienu;

92. uzskata, ka steidzami nepieciešams neapstrīdams zinātnisks atzinums par to, kā darbs svētdienā ietekmē darba ņēmēja veselību; uzskata, ka Komisijai jāpasūta neitrāls pētījums, kurā tiktu pārbaudīti līdz šim gūtie rezultāti, apkopojot zinātniskos novērojumus;

93. pauž nožēlu par to, ka Eiropas līmenī nav kopējas un vienotas psiholoģiskās uzmākšanās definīcijas; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt efektīvas valstu stratēģijas cīņai pret vardarbību darba vietā, kuru pamatā ir visās 27 dalībvalstīs kopēja psiholoģiskās uzmākšanās definīcija;

94. uzskata, ka stress, ko nereti izraisa aizskaroša attieksme darbā, ir viens no faktoriem, kādēļ palielinās muskuļu un skeleta sistēmas problēmas un psihosociālie riski, un būtu vēlams, lai Eiropas Komisija veiktu padziļinātu pētījumu par šiem faktoriem;

95. vēlas, lai gaidāmais tiesību akta priekšlikums par muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem attiektos uz visiem darba ņēmējiem;

96. atbalsta likumdošanas iniciatīvu, lai aizsargātu darba ņēmējus pret tabakas dūmiem darba vietā, jo pašlaik netiek garantēta visaptveroša aizsardzība šajā jomā;

97. prasa Komisijai 2012. gadā iesniegt Parlamentam un Padomei priekšlikumu par aizliegumu smēķēt jebkurā darba vietā, tostarp ēdināšanas uzņēmumu iekštelpās, un jebkurā sabiedriskajā transportā un slēgtās sabiedriskās ēkās ES;

98. aicina Komisiju uzsākt plašas apspriedes ar Eiropas sociālajiem partneriem par arodslimību sarakstu, izmantojot pamatotu zinātnisku un medicīnisku analīzi par pašreiz atzītajām galvenajām apdraudējuma jomām (jo īpaši psihiskajiem traucējumiem un azbestu); aicina Komisiju rūpīgi novērtēt potenciālos darba ņēmēju veselības ieguvumus, atjauninot un padarot obligātu Ieteikumu Nr. 2003/670/EK par Eiropas grafiku arodslimību novēršanai;

99. uzskata, ka ir jāturpina pētījumi par noteiktu profesiju ietekmi uz veselību, tostarp ilgtermiņā, pēc iespējas vairāk novērstu to saslimšanu gadījumus, kas parādās zināmu laiku pēc profesionālās dzīves beigām; uzskata, ka, nosakot profesijas, kurām nepieciešams vairāk pētījumu drošības un veselības aizsardzības jomā, ir jāņem vērā visneatliekamākās sociālo partneru prioritātes;

100.aicina Komisiju nekavējoties veikt atbilstošus pasākumus darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzībai, ja jauni pētījumi vai zinātnes atziņas apliecina, ka noteiktas profesijas ir pakļautas augstiem veselības un darba drošības riskiem;

101. uzskata, ka rehabilitācija un reintegrācija pēc slimības vai nelaimes gadījuma ir būtiska un tādēļ tā ir jāveicina;

102.aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk īstenot Direktīvu 2010/32/ES par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē un nodrošināt visaugstākā iespējamā līmeņa aizsardzību pacientiem un veselības aprūpes darbiniekiem pret infekcijām, kas saistītas ar veselības aprūpes ietekmi;

103.pauž satraukumu par vēža slimību, kas saistītas ar profesionālo darbību, nemainīgo skaitu; pauž nožēlu, ka liels skaits darba ņēmēju joprojām ir pakļauti azbesta radītajam apdraudējumam, it īpaši uzturēšanas un dekontaminācijas jomā; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt iniciatīvu par azbestu, tostarp organizēt uzklausīšanu par to, kā cīnīties pret ievērojamām arodveselības un darba drošības problēmām, kas saistītas ar ēkās un citās konstrukcijās, piemēram, kuģos, vilcienos un iekārtās, esošo azbestu; turklāt aicina dalībvalstis turpināt azbesta pakāpenisku izņemšanu no aprites, piemēram, apzināt azbestu ēkās un nodrošināt tā drošu likvidēšanu;

104.uzsver pievienoto vērtību, kāda piemīt Kopienas politikai attiecībā uz ķīmiskajām vielām un uzlabošanas potenciālu, kas būtu jāizceļ ar darbu saistītu vēža saslimšanu profilaksē;

105.uzsver, ka kancerogēnu izraisītiem riskiem galvenokārt ir pakļauti strādnieki rūpniecības, amatniecības un lauksaimniecības nozarē un pakalpojumu nozarē strādājošas sievietes, kuras cieš no to daudzkārtējas iedarbības(28); prasa novērtēt ķīmisko vielu iedarbības ietekmi uz lauksaimniecības strādniekiem;

106.prasa Komisijai un dalībvalstīm paātrināt REACH īstenošanu un jo īpaši to ķīmisko vielu aizstāšanu, kas rada vislielākās bažas;

107.uzskata, ka jaunajā Kopienas stratēģijā par arodveselību un darba drošību 2013.–2020. gadā galvenā uzmanība būtu jāpievērš REACH iespēju izmantošanai, lai uzlabotu darba ņēmēju aizsardzību pret ķīmiskiem draudiem, un atjaunotiem centieniem novērst ar darbu saistītas saslimšanas un uzlabot darba ņēmēju dzīves kvalitāti darbavietā, nostiprināt darba inspekcijas uzraudzības un izpildes pienākumus un darba ņēmēju līdzdalību preventīvu politikas virzienu izstrādē, uzraudzībā un īstenošanā, uzlabot arodslimību atzīšanas procesu un risināt jautājumus saistībā ar elastīgumu, nedrošību, apakšuzņēmuma līgumiem u. tml., kuri ir riska pienācīgas novēršanas traucējumi;

108.prasa Komisijai līdz 2012. gada beigām iesniegt priekšlikumu par Direktīvas 2004/37/EK par kancerogēnām vai mutagēnām vielām pārskatīšanu, lai paplašinātu tās darbības jomu, iekļaujot tajā vielas ar toksisku ietekmi uz reproduktīvo funkciju analoģiski REACH aptvertajām vielām, kas rada lielu risku, un stiprināt aizvietošanas principa piemērošanu; vēlas, lai tiktu noteikta saikne ar reproduktīvo veselību;

109.aicina Komisiju turpmākajos darba drošības un veselības aizsardzības tiesību aktos un attiecīgā gadījumā veicināt tādu tehnoloģiju izmantošanu, kuras ierobežo bīstamu vielu radītu risku nelaimes gadījumos darbā, un, ja iespējams, izmantot šādas tehnoloģijas, nevis ķīmiskas un radioaktīvas vielas;

110.prasa Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ierosināt pasākumus, lai labāk pielāgotu vēža slimnieku vai citu arodslimību un hronisku slimību slimnieku darba apstākļus;

111.atkārtoti aicina Komisiju nepieļaut Eiropas DDVA direktīvās noteiktā aizsardzības līmeņa samazināšanu, meklējot tiesību aktu vienkāršošanas iespējas;

112.uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1)

OV C 303, 14.12.2007., 1. lpp.

(2)

OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp.

(3)

OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

(4)

OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.

(5)

OV L 165, 27.6.2007., 21. lpp.

(6)

OV L 134, 1.6.2010., 66. lpp.

(7)

OV C 304E, 1.12.2005., 400. lpp.

(8)

OV C 303E, 13.12.2006., 754. lpp.

(9)

OV C 102E, 24.4.2008., 321. lpp.

(10)

OV C 41E, 19.2.2009., 14. lpp.

(11)

OV C 117E, 6.5.2010., 176. lpp.

(12)

Pieņemtie teksti: P7_TA(2011)0332.

(13)

OV C 77 E, 28.3.2002., 138. lpp.

(14)

Australian Government: The Cost of Work-Related Injury and Illness for Australian Employers, Workers and the Community. Australian Safety and Compensation Council, Commonwealth of Australia 2009, 41 lpp. 2009. gada marts.

(15)

EU-OSHA, ‘Young Workers – Facts and Figures’ (http://osha.europa.eu/en/publications/reports/7606507/view) un ar to saistītā faktu lapa (http://osha.europa.eu/en/publications/factsheets/70), 2007. gads; ‘Facts and Figures — Musculoskeletal disorders’, 2010. gads (http://osha.europa.eu/en/publications/reports/TERO09009ENC/view); un ‘Facts and Figures — The Transport Sector’, 2011. gads.

(16)

EU-OSHA, 2009. gada Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER), http://osha.europa.eu/sub/esener/en/front-page/document_view?set_language=en

(17)

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound): ‘Working conditions of an ageing workforce’

(18)

Hämäläinen P, Saarela KL, Takala J: Global trend according to estimated number of occupational accidents and fatal work-related diseases at region and country level. Journal of Safety Research 40 (2009) 125–139. Elsevier B.V.

(19)

Starptautiskā Darba organizācija, 2005. gads, aplēses Eiropas Savienībās 27 dalībvalstīs; http://www.ilo.org/public/english/protection/safework/wdcongrs17/index.htm.

(20)

Occupational health and safety risks for the most vulnerable workers, EP Policy Department A, Economic and Scientific Policy, 2011, p. 40

(21)

EU-OSHA un 2011. gada Pasaules Ekonomikas forums.

(22)

EU-OSHA, Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER).

(23)

EU-OSHA, Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER).

(24)

EU-OSHA, Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER).

(25)

EU-OSHA, Foresight of new and emerging risks to occupational safety and health associated with new technologies in green jobs by 2020, Phase 1: (http://osha.europa.eu/en/publications/reports/foresight-green-jobs-drivers-change_TERO11001ENN/view) and Phase 2 (http://osha.europa.eu/en/publications/reports/foresight-green-jobs-key-technologies/view; and NIOSH http://www.cdc.gov/niosh/topics/PtD/greenjobs.html)

(26)

Verjans M., de Broeck V., Eckelaert L., OSH in figures: Young workers - Facts and figures, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, Eiropas Riska observatorijas ziņojums, Luksemburga, 2007. gada 133. lpp.

(27)

Darba drošības un veselības aizsardzība Eiropā — statistikas apraksts (1999-2007) (http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-31-09-290/EN/KS-31-09-290-EN.PDF); Nelaimes gadījumu darbā cēloņi un apstākļi ES, Eiropas Komisija, 2008. gads,, http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/product_details/publication?p_product_code=KS-SF-09-063

(28)

ETUI, 2010, http://hesa.etui-rehs.org/uk/publications/pub54.htm


PASKAIDROJUMS

I. Jāuzlabo tiesību aktu īstenošanu

Darba drošības un veselības aizsardzības (DDVA) jomā ir spēkā ir konsekvents Kopienas tiesību kopums, kuru veido 1989. gada pamatdirektīva un direktīvas par īpašiem riskiem vai nozarēm, kā arī, protams, REACH. Šis tiesību aktu kopums, ar kuru arodveselības aizsardzības jomā īsteno Eiropas Līgumus un Pamattiesību hartu, nodrošina, lai tiktu ievērotas pamattiesības uz veselības aizsardzību.

Taču stratēģijā tiek uzsvērts, ka ar to nepietiek. Šie tiesību akti ir jāpilnveido, lai tos pielāgotu jauniem riskiem, piemēram, psihosociālajiem riskiem. Kopienas stratēģijā laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam un vairākās dalībvalstīs psihosociālie riski netiek pietiekami apskatīti. Tomēr pašreiz tie ir galvenais arodveselības apdraudējums. Uzņēmumi parasti vēršas pret psihosociālajiem riskiem, nodrošinot apmācības, tomēr darba ņēmēji cieš vispirms no nepareizas darba organizācijas un vadības stila. Tāpēc padziļināti jāpēta saikne starp neapmierinātību darbā un darba organizāciju, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus psihosociālo risku izplatības problēmai.

Attiecīgā gadījumā jāturpina Eiropas tiesību aktu saskaņošana. Taču ar pašiem tiesību aktiem vien nepietiek. Ir vajadzīgs, lai dalībvalstis, īstenojot šos tiesību aktus, pilnībā ievērotu pamatdirektīvu un nozaru direktīvas burtiski un garā. Tiesību aktu DDVA jomā pareiza īstenošana paredz īpašas lomas noteikšanu darba inspekcijām risku profilakses un pārraudzības jomā. Tāpat inspekcijām ir pozitīva nozīme informēšanas un kompetences uzlabošanā uzņēmumos. Dalībvalstīm jāstiprina tajās esošo darba inspekciju personāls un resursi, lai saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas ieteikumu sasniegtu mērķi nodrošināt vienu darba inspektoru uz 10 000 darba ņēmēju. Šis mērķis bija minēts jau Eiropas Parlamenta deputātes Glenis Willmott ziņojumā par Kopienas stratēģiju 2007.–2012. gadam. Turklāt arī Komisijai ir liela nozīme, jo tā var uzsākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm. Ir jānodrošina arī iespēja visiem tieši iesaistītajiem dalībniekiem, proti, darba ņēmējiem un visām personām darba vietā, piedalīties risku noteikšanas un profilakses procesos.

Visbeidzot, jāmin tā saucamo „iekšējo ziņotāju”, pozitīvā nozīme, likumīgi ziņojot par uzņēmumā neatzītiem riskiem. Ziņošanas process ir jāaizsargā, kā tas tiek darīts atsevišķās Eiropas un pasaules valstīs. Apvienotajā Karalistē Akts par informācijas atklāšanu publiskās interesēs jau kopš 1998. gada aizsargā iekšējos ziņotājus pret atlaišanu no darba un ietekmēšanas. Amerikas Savienotajās Valstīs iekšējo ziņotāju aizsardzību paredz 1989. gada Iekšējo ziņotāju aizsardzības akts, un tā galvenokārt ir atkarīga no apsūdzības temata un apsūdzētāja tiesiskā statusa.

Jāprecizē, ka, pēc referentes domām, no pasākumiem DDVA uzlabošanas jomā labumu gūs visas iesaistītās puses. Arodveselības aizsardzības veicināšanas politikas un prakses īstenošana dod pozitīvus rezultātus četrās jomās: ekonomikas, sociālo un personīgo guvumu jomā un uzņēmuma tēla līmenī.

II. Profilakses politika jāattiecina uz visiem darba ņēmējiem

Vispirms, ir svarīgi noteikt riskam pakļauto darba ņēmēju grupas, kā arī politikas jomā neiekļautos darba ņēmējus, lai izstrādātu atbilstīgus risinājumus. Jānodrošina, lai profilakses politika attiektos uz visiem darba ņēmējiem un faktiski tiktu ievērotas viņu pamattiesības uz veselības aizsardzību.

Pirmkārt, pastāv vairākas riskam pakļauto darba ņēmēju grupas: MVU darbinieki, īpaši bīstamās nozarēs, piemēram, būvniecībā, strādājošie, darba ņēmēji ar invaliditāti un sievietes. Nabadzīgo darba ņēmēju vidū visvairāk ir sieviešu, un tikai tāpēc, ka viņām tiek piedāvāts nepilna laika darbs, kas nav izvēlēts labprātīgi, darbalaiks, kas ik dienu sadalīts 2 vai 3 laikposmos, un nedroši darba līgumi, it īpaši lielos mazumtirdzniecības uzņēmumos, tīrīšanas un uzkopšanas, aprūpes sniegšanas pakalpojumu nozarē un veco ļaužu pansionātos.

Darba ņēmēju aizsardzība MVU ir cita problēma, jo šajā jomā vajadzīgi ievērojami uzlabojumi. Viens no uzlabojumu paņēmieniem ir risku novērtēšanas procedūras vienkāršošana MVU. Šeit nozīme ir EU-OSHA sniegtajai datorprogrammai OiRA. Savukārt, saskaņā ar Eiropas apsekojuma Esener datiem darba devēji atzīst, ka viņi ir pirmie, kam trūkst informācijas un resursu, no vienas puses, un, no otras puses, tieši juridiskās saistības galvenokārt mudina viņus veikt profilakses pasākumus.

Otrkārt, pastāv iedzīvotāju grupas, kuras profilakses politika neaptver, jo tās ir nošķirtas no profilakses sfēras: uz apakšlīgumu pamata nodarbinātie, nereģistrētie darba ņēmēji, mājsaimniecības pakalpojumu jomā nodarbinātās personas, viltus pašnodarbinātie, darba ņēmēji, kuri ir nestabilās darba attiecībās u. c. Konstatējams, ka ES darba tirgū ir izplatīta ārpakalpojumu izmantošana: apakšlīgumu plaša slēgšana, darba ņēmēju norīkošana darbā, pagaidu darba līgumu slēgšana u. c. Piemēram, pagaidu līgumu vidū vienmēr ir daļa līgumu, kas atbilst personas brīvai izvēlei, un daļa — prasībām, kas personai uzliktas. Taču jebkurā gadījumā pastāv problēma saistībā ar informēšanu un apmācībām par riskiem. Pamācošs ir kodolnozares piemērs.

Ņemot vērā iespējamās katastrofālās sekas, kādas var būt cilvēku kļūdām radioaktīvo atkritumu un izlietotās degvielas apsaimniekošanā, ir būtiski svarīgi noteikt stingrākus apmācības, darbavietas drošības un neatkarīgas inspekcijas standartus. Jākonsultējas ar pašiem darba ņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, un viņi jāiesaista drošības procedūru izveidē un īstenošanā. Nepārtraukta apmācība jānodrošina visiem darba ņēmējiem, kuri strādā objektos, kur tiek glabāts kaitīgs materiāls, un tiem, kuri ir iesaistīti šāda materiāla transportēšanā: tas neattiecas tikai uz tehniskajiem darbiniekiem, bet gan uz visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu darba līguma ilguma vai viņu lomas objektā.

III. Jāaprēķina ķīmiskie un bioloģiskie riski

Ķīmiskie un bioloģiskie riski ir sarežģīti, un dati joprojām ir nepietiekami, taču nav nekādu šaubu par šo risku negatīvo ietekmi uz darba ņēmējiem. Jāveic steidzami pasākumi attiecībā uz azbestu, silīcija dioksīdu un citām labi zināmām kancerogēnām vielām. Jāizvērtē un jānosaka produkti, ar kuriem varētu aizstāt kancerogēnās vielas, un jāizstrādā kontroles procedūras tām vielām, kas nav aizstājamas. REACH ir ļoti īpaša loma vēža slimību un citu hronisku arodslimību profilaksē: tās noteikumi ir jāatjaunina un jāīsteno pilnībā. Visbeidzot, īpaša uzmanība jāpievērš sievietēm reproduktīvā vecumā sakarā ar risku ietekmi uz embriju.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (27.10.2011)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Eiropas stratēģijas drošībai un veselības aizsardzībai darbā laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam termiņa vidusposma pārskatīšanu

(2011/2147(INI))

Atzinumu sagatavoja: Karin Kadenbach

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka, veicinot veselību un drošību darba vietā, ES un dalībvalstīm ir jāpiešķir prioritāte preventīvai pieejai un jāmudina visi darba ņēmēji saskaņot darba un privāto dzīvi, ņemot vērā valstu profilakses programmas, ko īsteno valsts veselības, higiēnas un darba drošības dienesti, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un darba apstākļus;

2.  aicina ES un dalībvalstis izstrādāt Eiropas līmeņa arodrisku uzraudzības programmu, jo īpaši attiecībā uz muskuļu un skeleta sistēmas un psihosociāliem traucējumiem, pamatojoties uz visās 27 dalībvalstīs kopīgiem sanitāriem rādītājiem, definīcijām un epidemioloģiskiem līdzekļiem; uzsver nepieciešamību pēc integrētas uzraudzības programmas, kurā tiek ņemta vērā gan pašreizējo darba ņēmēju profesionālā darbība, gan pensionētu kādreizējo darba ņēmēju veselības stāvoklis;

3.  atgādina, ka darba vieta ir jāuzskata par privileģētu platformu Eiropas Savienības un dalībvalstu preventīvajām stratēģijām, kas risina ar infekcijas un neinfekcijas slimībām saistītas problēmas, un ka darba devējiem, darba ņēmēju organizācijām un citiem sociālajiem partneriem ir būtiska nozīme veselīgas dzīves modeļu un zināšanu par veselību popularizēšanā aktīvo iedzīvotāju vidū;

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt cīņu pret nevienlīdzību veselības nozarē un samazināt atšķirības attiecībā uz darba apstākļiem un piekļuvi pakalpojumiem, lai uzlabotu darba ņēmēju veselību, profilaksi un veselību darba vietā;

5.  atgādina, ka noteiktas nodarbināto grupas, piemēram, gados jaunāki un vecāki darbinieki, migranti un nepastāvīgās darba vietās strādājošie (proti, strādājošie ar noteiktu līguma ilgumu, pagaidu darbinieki un nepilnu darba laiku strādājošie) ir biežāk pakļauti arodriskam; uzsver, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība neaizsargātu darba ņēmēju situācijai, jo īpaši personām, kurām ir jāpiedalās obligātās darba programmās bez iepriekšējas apmācības vai nepieciešamās kvalifikācijas; tādēļ aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis paredzēt šīm mērķa grupām piemērotākus profilaktiskus pasākumus; uzskata, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība sievietēm un ar maternitāti saistītiem jautājumiem, un atgādina, ka stabila nodarbinātība un tiesības ir būtisks faktors veselības un drošības darbā jomā;

6.  uzsver mācību programmu īpaši būtisko nozīmi drošības un jauniešu uzraudzības jomā pirmajos mēnešos pēc darba uzsākšanas; šajā sakarībā uzskata, ka mācības, kas nodrošina konkrētu informāciju par attiecīgo nozari, ir ārkārtīgi nozīmīgas, kā arī ļoti svarīga ir kvalitatīva uzraudzība, kas tieši ietekmē strādājošo drošību;

7.  aicina Komisiju līdz 2012. gada beigām ierosināt saistošus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka tiesību akti veselības un drošības jomā tiek pilnībā piemēroti apakšuzņēmējiem visos līmeņos ar mērķi pārtraukt dažu darba devēju praksi ierobežot profilakses pasākumus saviem darbiniekiem;

8.  norāda, ka Kopienas stratēģijas 2007.–2012. gadam galvenie mērķi ir gan garantēt ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu, gan uzlabot un vienkāršot pašreizējos tiesību aktus, tostarp īstenojot nesaistošus instrumentus; turklāt atgādina, ka attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. pantu nodarbinātības un sabiedrības veselības jomā ES ir tikai ar dalībvalstīm dalīta kompetence un ka Komisija 2007. gada paziņojumā prasa izstrādāt un īstenot valsts stratēģijas; līdz ar to uzsver nepieciešamību saskaņoti pielāgot ES tiesību aktus pārmaiņām sabiedrībā, nevis izstrādāt nelietderīgus tiesību aktus Eiropas līmenī;

9.  uzsver, ka stratēģijas drošībai un veselības aizsardzībai darbā laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam sekmes nozīmē „nepārtrauktu, noturīgu un pastāvīga arodslimību un nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšanos”, tostarp skaidri noteiktā mērķa samazināt negadījumu skaita darbā par 25 % īstenošanu, un norāda, ka šie rezultāti ir jāpierāda ar atbilstošiem skaitliskiem datiem par ES līmeņa tendencēm attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;

10. prasa Komisijai atvieglot Eiropas veselības un drošības standartu darba vietā izstrādi; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību dalībvalstīm sadarboties, gan izmeklējot negadījumu darbā iemeslus, gan apmainoties ar paraugpraksi;

11. norāda, ka Pamatdirektīva par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (89/391/EEK) ir spēkā jau vairāk nekā 20 gadu un līdz šīm nav būtiski grozīta, un tādēļ tā ir jāpielāgo jaunajiem uzdevumiem, ko rada pārmaiņas darba vidē un attīstība veselības aprūpes pārvaldības jomā, piemēram, psihisko saslimšanu un muskuļu un skeleta sistēmas traucējumu skaita pieaugums, lai piešķirtu prioritāti mērķtiecīgiem nodarbinātības politikas virzieniem, kas veicina strādājošo spēju strādāt, veselību un labklājību;

12. aicina Eiropas Komisiju, pārskatot stratēģiju un Eiropas Savienības tiesību aktus veselības un drošības jomā, apsvērt iespēju piešķirt prioritāti tādām garīgām slimībām kā depresija, ņemot vērā to, ka padziļinās problēmas, ko rada ar darba vietu saistīta depresija un uztveres traucējumi;

13. aicina Komisiju pārskatīt Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā, lai attiecinātu tās piemērošanas jomu arī uz toksiski reproduktīvām vielām; konstatē, ka robežlielumi ir noteikti tikai nelielam skaitam veselībai kaitīgo vielu; darba ņēmēju interesēs pieprasa steidzami īstenot REACH regulu un jo īpaši efektīvi piemērot Direktīvā 2004/37/EK noteiktās prasības par aizstāšanu;

14. pauž bažas par to, ka netiek pietiekami novērtēts riska slieksnis, kuram darbā ir pakļautas grūtnieces; prasa veikt padziļinātu pētījumu par to, kādas sekas rada grūtnieču darbs noteiktos apstākļos (piemēram, ķīmisku produktu, jonizējošas radiācijas, elektromagnētisko viļņu, stresa, pārmērīga karstuma, pārmērīgas slodzes u.c. iedarbība); šajā sakarībā arī prasa izpētīt saikni starp nedzīvdzimšanu, sarežģījumiem dzemdību laikā un ar veselības problēmām dzimušiem bērniem un grūtniecēm riskantiem darba apstākļiem;

15. norāda – Parlaments 2007. gadā aplēsa, ka spēkā esošie tiesību akti attiecībā uz muskuļu un skeleta sistēmu ir nepietiekami, un tādēļ aicināja Komisiju paredzēt iesniegt priekšlikumus direktīvai; konstatē, ka pēc četriem gadiem tiesību akti attiecībā uz muskuļu un skeleta sistēmu joprojām ir nepietiekami un Komisija kavējas ar priekšlikumu jaunai direktīvai;

16. pauž nožēlu par to, ka Eiropas līmenī nav kopējas un vienotas psiholoģiskās uzmākšanās definīcijas; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt efektīvas valstu stratēģijas cīņai pret vardarbību darba vietā, kuru pamatā ir visās 27 dalībvalstīs kopēja psiholoģiskās uzmākšanās definīcija;

17. pauž nožēlu par Komisijas kavēšanos iesniegt jaunu tiesību akta priekšlikumu par minimālajām drošības un veselības prasībām attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pakļauti elektromagnētisko lauku radītajam riskam, pēc Direktīvas 2004/40/EK piemērošanas atlikšanas un prasa, lai tūlīt pēc pieņemšanas tiktu īstenoti attiecīgie tiesību akti;

18. uzsver, ka vīriešus un sievietes atšķirīgi skar gan psihosociālie, gan fiziskie (tostarp muskuļu un skeleta sistēmas) arodriski; turklāt atgādina, ka ir iespējams konstatēt saikni starp nedrošiem līgumiem, proti, pagaidu un nepilna laika darba līgumiem, un fizisku un psihosociālu arodrisku pieaugumu; tādēļ prasa dalībvalstīm savās valsts stratēģijās ņemt vērā dzimumu aspektu un riskus, kas saistīti ar dažādiem darba līgumiem;

19. pieprasa garantētus resursus darba inspekcijai, augstus darba inspektoru izglītības un mācību standartus, kā arī stingrākas pārbaudes; pieprasa, lai tiktu nodrošināta darba inspekcijas neatkarība no inspicējamajiem uzņēmumiem.

20. atzinīgi vērtē to, ka pieejamie dati atspoguļo tendenci samazināties darba negadījumu skaitam; tomēr norāda, ka darba nelaimes gadījumu skaits darbā joprojām ir pārāk liels;

21. atzīmē – Komisija savā 2007. paziņojumā norādīja, ka viens no tās mērķiem ir palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) īstenot ES tiesību aktus un to riska novēršanas politiku;

22. norāda, ka atbilstoša darba ņēmēju apmācība būtiski uzlabotu viņu veselību un drošību un ka tam turpmāk būtu jāpievērš vairāk uzmanības;

23. aicina Komisiju turpmākajos tiesību aktos attiecībā uz veselību un drošību darba vietā, ja iespējams, situācijās, kad darba vietā notiek nelaimes gadījums, veicināt tādu tehnoloģiju izmantošanu, kuras ierobežo bīstamu vielu radītu risku, un attiecīgā gadījumā izmantot šādas tehnoloģijas, nevis ķīmiskas un radioaktīvas vielas;

24. aicina kā minimuma prasību noteikt dalībvalstīm saistošu ES arodslimību sarakstu, kurā ir atzītas arī arodslimības, ko izraisa jauni patogēni ar nodarbinātību saistīti stresa veidi, piemēram, piemēram, darba izraisītas garīgas saslimšanas un slimības, kuras skar muskuļu un skeleta sistēmu;

25. aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk īstenot Direktīvu 2010/32/ES par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu un nodrošināt visaugstākā līmeņa aizsardzību pacientiem un veselības aprūpes darbiniekiem pret infekcijām, kas saistītas ar veselības aprūpes ietekmi;

26. uzsver nepieciešamību turpināt uzlabot datu vākšanu, lai nodrošinātu datu salīdzināmību ES līmenī;

27. aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt vienkāršāk piemērojamas pamatnostādnes strādājošo aizsardzībai, nemazinot noteikumu par veselību un drošību darbā ietekmi;

28. atbalsta likumdošanas iniciatīvu, lai aizsargātu darba ņēmējus pret tabakas dūmiem darba vietā, jo pašlaik netiek garantēta visaptveroša aizsardzība šajā jomā;

29. norāda, ka ietaupījumu veikšana ekonomikas krīzes laikā nedrīkst novest pie uzmanības mazināšanās attiecībā uz veselību un drošību darbā;

30. uzsver darba devēju atbildību stiprināt darba ņēmēju fizisko un garīgo veselību; aicina uzņēmumus koplīgumos ieviest normas obligāti veicināt veselību darbā sertificētas drošības un veselības darbā pārvaldības sistēmas veidā atbilstīgi Eiropas tīkla veselības veicināšanai darbā kvalitātes kritērijiem;

31. prasa pastiprināt ES līmeņa sociālo dialogu par veselību un drošību darbā un palielināt darba ņēmēju līdzdalību;

32. prasa uzlabot pārrobežu apmaiņu ar informāciju starp dažādām valstu iestādēm, lai varētu veikt efektīvākas pārbaude gadījumos, kad darba ņēmēji tiek nosūtīti uz citām ES dalībvalstīm;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.10.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

János Áder, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Sergio Berlato, Martin Callanan, Nessa Childers, Chris Davies, Bairbre de Brún, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Julie Girling, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Peter Liese, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Daciana Octavia Sârbu, Carl Schlyter, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Matthias Groote, Romana Jordan Cizelj, Philippe Juvin, Jiří Maštálka, Michail Tremopoulos, Kathleen Van Brempt, Andrea Zanoni

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Peter Šťastný


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.11.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Heinz K. Becker, Jean-Luc Bennahmias, Philippe Boulland, Milan Cabrnoch, David Casa, Alejandro Cercas, Derek Roland Clark, Sergio Gaetano Cofferati, Marije Cornelissen, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Ilda Figueiredo, Thomas Händel, Marian Harkin, Liisa Jaakonsaari, Danuta Jazłowiecka, Jean Lambert, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Andrea Zanoni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Raffaele Baldassarre, Jürgen Creutzmann, Jelko Kacin, Ria Oomen-Ruijten, Evelyn Regner, Csaba Sógor, Emilie Turunen

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 5. decembra Juridisks paziņojums