ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta redakcija)

29.11.2011 - (COM(2008)0229 – C7‑0184/2008 – 2008/0090(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Michael Cashman
Atzinumu sagatavoja (*):
Anneli Jäätteemäki, Konstitucionālo jautājumu komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants
(Pārstrādāta redakcija — Reglamenta 87. pants)


Procedūra : 2008/0090(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0426/2011

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta redakcija)

(COM(2008)0229 – C7‑0184/2008 – 2008/0090(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pārstrādāta redakcija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0229),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 255. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza Parlamentam savu sākotnējo priekšlikumu (C6-0184/2008),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 15. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 41. un 42. pantu,

–   ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu,

–   ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu[1]1, kā arī Konstitucionālo jautājumu komitejas, Lūgumrakstu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0426/2011),

A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu Konsultatīvā darba grupa uzskata, ka minētajā priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu kā tikai tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu neizmainīto normu kodifikāciju kopā ar šīm izmaiņām priekšlikums paredz spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību,

1.  pieņem Komisijas priekšlikumu pirmajā lasījumā, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu Konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  uzskata, ka procedūra 2011/0073(COD) ir zaudējusi spēku, jo Komisijas priekšlikuma (COM(2011)0137) saturs ir iekļauts procedūrā 2008/0090(COD);

3.  aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka vispārējus principus un ierobežojumus, kas reglamentē tiesības piekļūt Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru dokumentiem

Pamatojums

Virsraksts neatspoguļo to, ka pēc Lisabonas līguma piemērošanas tiesību aktam ir jauns raksturs, proti, tas ir jauns vispārējs pamats demokrātiskai līdzdalībai, redzamībai, kontrolei un pārredzamībai, kas būtībā attiecas uz visām ES struktūrām. Grozījums arī atbilst COM(2011)0137.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem būtu jāveic vairāki būtiski grozījumi. Skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

(1) Pēc LES un LESD stāšanās spēkā tiesības piekļūt dokumentiem attiecas uz visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp uz Eiropas Ārējās darbības dienestu, tāpēc ir jāizdara būtiskas izmaiņas 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem1, un līdz ar to ir jāņem vērā minētās regulas sākotnējās īstenošanas pieredze, kā arī attiecīgā Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse.

 

_________________

 

1 OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

Pamatojums

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir ievērojami paplašinājusies Līguma noteikumu piemērošanas joma. Tagad Līgums attiecas uz daudzām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, nevis tikai uz Parlamentu, Komisiju un Padomi. Vienlaikus jānorāda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā vārda brīvība (Eiropas Cilvēktiesību hartas 10. pants) ir iekļauta uz tādiem pašiem nosacījumiem kā tiesības uz informāciju.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Atklātība dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī nosaka tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā. Atklātība veicina demokrātijas un pamattiesību ievērošanas principu nostiprināšanos, kuri noteikti ES Līguma 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(3) Atklātība dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī nosaka tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā. Atklātība veicina demokrātijas principu nostiprināšanos, kā izklāstīts LES 9.–12. pantā, kā arī pamattiesību ievērošanu, kā to paredz LES 6. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību harta (Harta).

Pamatojums

Grozījums saskaņots ar Lisabonas līgumu un jaunajām obligātajām tiesībām, kas izriet no Pamattiesību hartas.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Pārredzamībai būtu jānostiprina arī labas pārvaldības principi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kā noteikts Hartas 41. pantā un LESD 298. pantā. Attiecīgi būtu jānosaka iekšējās administratīvās procedūras un būtu jānodrošina pienācīgi finanšu resursi un cilvēkresursi, ar kuriem šo atklātības principu īstenot praksē.

Pamatojums

Atjaunināšana saskaņā ar Lisabonas līgumu un jaunajām obligātajām tiesībām, kas izriet no Pamattiesību hartas, nostiprinot pienākumu nodrošināt atklātu un efektīvu Eiropas pārvaldību, kā to paredz LESD 298. pants.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Atklātība vairo iedzīvotāju uzticēšanos Savienības iestādēm, jo, pateicoties tai, iedzīvotājiem ir labākas zināšanas par lēmumu pieņemšanas procesiem Savienībā un par savām tiesībām, kas izriet no šiem lēmumiem. Atklātība nozīmē arī to, ka administratīvās un likumdošanas procedūras norisinās pārredzamāk.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b) Uzsverot pārredzamības principa lielo nozīmi normatīvajā kontekstā, šī regula Savienībā nostiprina tiesiskuma kultūru un tādējādi uzskatāma par ieguldījumu arī noziedzības un noziedzīgas uzvedības novēršanā.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Tie vispārējie principi un ierobežojumi, kas regulē sabiedrības tiesības uz piekļuvi dokumentiem un ir saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm, ir noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, ko sāka piemērot no 2001. gada 3. decembra.

svītrots

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Pirmo novērtējumu par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanu publicēja 2004. gada 30. janvāra ziņojumā. Komisija 2005. gada 9. novembrī nolēma uzsākt procedūru, kuras rezultātā tiktu pārskatīta Regula (EK) Nr. 1049/2001. Eiropas Parlaments 2006. gada 4. aprīļa rezolūcijā aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu regulas grozījumiem. Komisija 2007. gada 18. aprīlī publicēja zaļo grāmatu par regulas pārskatīšanu un uzsāka sabiedrisko apspriešanu.

svītrots

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Šīs regulas mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem un noteikt vispārīgus principus un ierobežojumus šādām tiesībām saskaņā ar EK Līguma 255. panta 2. punktu.

(6) Šīs regulas mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem un noteikt vispārīgus principus un ar sabiedrības un privātām interesēm pamatotus izņēmumus šādām tiesībām saskaņā ar LESD 15. panta 3. punktu un LESD 15. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem par Savienības iestāžu un struktūru darbības atklātību. Tāpēc visi noteikumi par piekļuvi dokumentiem būtu jāsaskaņo ar šo regulu, un īpaši noteikumi būtu jāattiecina tikai uz Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Investīciju banku, ja tiek veikti ar administrēšanu nesaistīti uzdevumi.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Attiecībā uz personas datu izpaušanu šai regulai ir jābūt skaidri noteiktai saiknei ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

(10) Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām personas dati būtu jāapstrādā, ievērojot datu subjektu tiesības, kas noteiktas LESD 16. pantā, kā arī Hartas 8. pantā, attiecīgajos Savienības likumos un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

Pamatojums

Ir jārada pienācīgs līdzsvars starp divām pamattiesībām, proti, datu aizsardzību un piekļuvi dokumentiem, pamatojoties uz skaidriem tiesību aktiem un attiecīgo judikatūru.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Jāizstrādā skaidri noteikumi par dalībvalstīs izdoto dokumentu pieejamību un pieejamību trešo personu dokumentiem, kas ir daļa no tiesvedības lietām vai ko iestādes ir ieguvušas saistībā ar īpašām izmeklēšanas pilnvarām, kas tām piešķirtas saskaņā ar EK tiesību aktiem.

(11) Jāizstrādā skaidri noteikumi par dalībvalstīs izdoto dokumentu pieejamību un pieejamību trešo personu dokumentiem, kas ir daļa no tiesvedības lietām vai ko iestādes, struktūras, biroji un aģentūras ir ieguvušas saistībā ar īpašām izmeklēšanas pilnvarām, kas tām piešķirtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Būtu jānodrošina plašāka piekļuve dokumentiem gadījumos, kad iestādes darbojas kā likumdevējas, arī saskaņā ar deleģētām pilnvarām, vienlaicīgi nodrošinot iestāžu lēmumu pieņemšanas procedūras efektivitāti. Šādiem dokumentiem vajadzētu būt tieši pieejamiem, ciktāl tas ir iespējams.

(12) Atbilstīgi LESD 15. panta 3. punktam būtu jānodrošina pilnīga piekļuve dokumentiem gadījumos, kad saskaņā ar Līgumiem iestādes darbojas kā likumdevējas, arī saskaņā ar deleģētām pilnvarām atbilstīgi LESD 290. pantam un īstenošanas pilnvarām saskaņā ar LESD 291. pantu, ja tiek pieņemti vispārēji pasākumi. Sagatavošanas normatīvajiem dokumentiem un visai saistītajai informācijai par dažādiem iestāžu procedūras posmiem, piemēram, Padomes darba grupas dokumentiem, to dalībvalstu delegāciju nosaukumiem un nostājām, kuras darbojas kā Padomes locekles, un trialoga pirmā lasījuma dokumentiem parasti vajadzētu būt tūlītēji un tieši pieejamiem sabiedrībai ar interneta starpniecību.

Pamatojums

Pilnīga, tieša un laicīga sabiedrības piekļuve parasti būtu jānodrošina dokumentiem, kas saistīti ar tiesību aktiem, kā arī vispārējiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, jo likumdošanas procedūrai ir jābūt pēc iespējas atklātai un pārredzamai.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Normatīvie teksti būtu jāizstrādā skaidrā un saprotamā veidā un jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pamatojums

Saskaņā ar iespējami pilnīgākas piekļuves un pārredzamības principu likumdošanas procedūrai ir jābūt pēc iespējas atklātai un pārskatāmai.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b) Lai pārredzamības principu ieviestu jau likumdošanas sākumā un uzlabotu ES dokumentu juridisko skaidrību, par iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām kopīgu labāku likumdošanas praksi, izstrādes modeļiem un paņēmieniem būtu jāvienojas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai saskaņā ar LESD 295. pantu un šo regulu, kā arī šī informācija būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pamatojums

Priekšnoteikums efektīvai sabiedrības piekļuvei ir labāka likumdošana un koordinēta dažādu iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbība.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12c) Dokumentiem, kas saistīti ar neleģislatīvām procedūrām, piemēram, saistošiem pasākumiem vai pasākumiem, kas attiecas uz iekšējo organizāciju, administratīviem vai budžeta aktiem, vai politiskiem dokumentiem (tādiem kā secinājumi, ieteikumi vai rezolūcijas), vajadzētu būt viegli un pēc iespējas tieši pieejamiem atbilstīgi Hartas 41. pantā paredzētajam labas pārvaldības principam.

Pamatojums

Papildinājums atbilstīgi pēc iespējas pilnīgākas piekļuves principam, kā arī saskaņā ar Hartu.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

12.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12d) Atbildīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai būtu jādara pieejama iedzīvotājiem katrai dokumentu kategorijai piemērojamo iekšējo procedūru darbplūsma, atbildīgās organizatoriskās vienības, kā arī jādara zināmi to uzdevumi, noteiktie termiņi un kontaktbirojs. Iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām pienācīgi būtu jāņem vērā Eiropas Ombuda ieteikumi. Tām saskaņā ar LESD 295. pantu būtu jāvienojas par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz veidu, kādā katrai organizatoriskai vienībai vajadzētu reģistrēt iekšējos dokumentus, klasificēt tos gadījumā, ja tie skar Savienības intereses, un arhivēt pagaidu vai vēsturiskām vajadzībām saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem principiem. Tām konsekventi un saskaņoti būtu jāinformē sabiedrība par pasākumiem, kas pieņemti šīs regulas īstenošanai, un jāapmāca savs personāls, kā palīdzēt iedzīvotājiem izmantot šajā regulā paredzētās viņu tiesības.

Pamatojums

Priekšnoteikums efektīvai sabiedrības piekļuvei ir labāka likumdošana un koordinēta dažādu iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbība.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Likumdošanas procesa pārredzamība pilsoņiem ir ārkārtīgi svarīga. Tāpēc iestādēm ir aktīvi jāizplata dokumenti, kas ir daļa no likumdošanas procesa. Aktīva dokumentu izplatīšana ir jāveicina arī citās jomās.

(13) Likumdošanas procesa pārredzamība pilsoņiem ir ārkārtīgi svarīga. Tāpēc iestādēm ir aktīvi jāizplata dokumenti, kas ir daļa no likumdošanas procesa, un jāuzlabo saziņa ar potenciālajiem informācijas pieprasītājiem.

Savienības iestādēm savās tīmekļa vietnēs būtu automātiski jānodrošina publiska piekļuve iespējami dažādu veidu dokumentiem. Aktīva dokumentu izplatīšana ir jāveicina arī citās jomās.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

 

(13a) Lai uzlabotu likumdošanas procesa atklātību un pārredzamību, iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām būtu jāvienojas par iestāžu reģistru, kurā uzskaitīti lobisti un citas ieinteresētās puses.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Dažiem dokumentiem būtu jānosaka īpašs režīms, ņemot vērā to satura slepenību. Par kārtību, kā informēt Eiropas Parlamentu par šādu dokumentu saturu, vienojas, noslēdzot nolīgumu starp iestādēm.

svītrots

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Lai padarītu iestāžu darbu atklātāku, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jānodrošina ne tikai šajās iestādēs sagatavoto dokumentu, bet arī saņemto dokumentu pieejamība. Šajā sakarā der atgādināt, ka Amsterdamas Līguma Nobeiguma aktam pievienotā Deklarācija Nr. 35 paredz, ka dalībvalsts var pieprasīt Komisijai vai Padomei bez tās iepriekšējas piekrišanas nenodot trešām personām dokumentus, kas izdoti šajā valstī.

(16) Lai padarītu iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbu atklātāku, ir jānodrošina ne tikai to sagatavoto dokumentu, bet arī saņemto dokumentu pieejamība. Dalībvalsts var pieprasīt iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām bez tās iepriekšējas piekrišanas nenodot ārpus iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām trešām personām dokumentus, kas izdoti šajā valstī.

Pamatojums

Dalībvalstīm nevajadzētu būt veto tiesībām attiecībā uz šajās valstīs izdotajiem dokumentiem, jo galīgo lēmumu pieņem iestādes, struktūras, biroji un aģentūras.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka prasība apspriesties ar dalībvalstīm attiecībā uz pieprasījumiem piekļūt dokumentiem, kas izdoti šajās valstīs, nepiešķir dalībvalstīm veto tiesības vai tiesības izmantot savas valsts tiesību aktus vai noteikumus un ka iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, kura saņēmusi šādu pieprasījumu, piekļuvi atteikt drīkst, tikai pamatojoties uz šajā regulā noteiktajiem izņēmumiem.1

 

______________

 

1 2007. gada 18. decembra spriedums lietā C-64/05 P, Zviedrija pret Komisiju, Krājums [2007], I-11389. lpp.

Pamatojums

Dalībvalstīm nevajadzētu būt veto tiesībām attiecībā uz šajās valstīs izdotajiem dokumentiem, jo galīgo lēmumu pieņem iestādes.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Principā visiem iestāžu dokumentiem ir jābūt publiski pieejamiem. Tomēr atsevišķos gadījumos būtu jāaizsargā sabiedrības un privātās intereses, nosakot izņēmumus. Vajadzētu dot iestādēm tiesības neizpaust iekšējo pārrunu un apspriežu saturu, ja tas ir nepieciešams to pienākumu izpildes nodrošināšanai. Izvērtējot izņēmuma gadījumus, iestādēm būtu jāņem vērā Kopienas tiesību principi, kas attiecas uz personas datu aizsardzību visās Savienības darbības jomās.

 

(17) Visiem iestāžu dokumentiem ir jābūt publiski pieejamiem. Šim principam jāparedz izņēmumi, lai atsevišķos gadījumos aizsargātu sabiedrības un privātās intereses, taču uz šādiem izņēmumiem būtu jāattiecina pārredzama noteikumu un procedūru sistēma un par vispārējo mērķi jānosaka iedzīvotāju pamattiesību, proti, piekļuves īstenošana. Izvērtējot izņēmuma gadījumus, iestādēm būtu jāņem vērā Savienības tiesību principi, kas attiecas uz personas datu aizsardzību visās Savienības darbības jomās.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Visiem noteikumiem par publisku piekļuvi iestāžu dokumentiem ir jāatbilst šīs regulas prasībām.

(18) Tā kā ar šo regulu tieši īsteno LESD 15. pantu, kā arī Hartas 42. pantu, noteiktajiem dokumentu piekļuves principiem un ierobežojumiem vajadzētu prevalēt pār jebkuriem noteikumiem, pasākumiem vai praksi, ko iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra pieņēmusi atbilstīgi atšķirīgam juridiskajam pamatam un ar ko nosaka papildu vai stingrākus izņēmumus, nekā noteikts šajā regulā.

Pamatojums

Lai pilnībā nodrošinātu LESD 15. panta un Hartas 42. panta īstenošanu, ir jāizslēdz jebkuri stingrāki „lex specialis”.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Šī regula neskar dalībvalstu, tiesu iestāžu un izmeklēšanas iestāžu jau esošās tiesības piekļūt dokumentiem.

svītrots

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Saskaņā ar EK Līguma 255panta 3. punktu katra iestāde savā reglamentā ietver īpašus noteikumus par piekļuvi dokumentiem,

(23) Saskaņā ar LSED 15. panta 3. punktu un šajā regulā izklāstītajiem principiem un noteikumiem katra iestāde, struktūra, birojs un aģentūra savā reglamentā ietver īpašus noteikumus par piekļuvi dokumentiem, tostarp dokumentiem, kas attiecas uz to administratīvajiem uzdevumiem,

Pamatojums

LSED 15. panta 3. punktā ir noteikts, ka katra iestāde, struktūra, birojs un aģentūra nodrošina savu procedūru pārredzamību un savā reglamentā izstrādā īpašus noteikumus par piekļuvi saviem dokumentiem.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

1. pants – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) noteikt principus, nosacījumus un ierobežojumus, kas saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm, kuri reglamentē tiesības piekļūt EK Līguma 255. pantā paredzētajiem Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (turpmāk tekstā „iestādes”) dokumentiem, lai sabiedrībai būtu iespējami plašāka piekļuve šādiem dokumentiem;

(a) saskaņā ar LESD 15. pantu noteikt principus, nosacījumus un ierobežojumus, kas saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm, kuri reglamentē tiesības piekļūt Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru dokumentiem tādā veidā, lai sabiedrībai būtu iespējami plašāka piekļuve šādiem dokumentiem;

Pamatojums

LESD 15. pantā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome nosaka vispārējus principus un ierobežojumus, pamatojoties uz sabiedrības vai privātām interesēm, kas reglamentē minētās tiesības piekļūt dokumentiem. Ietver COM(2011)0137.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

1. pants – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) sekmēt labu administratīvo praksi attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

(c) sekmēt pārredzamu un labu administratīvo praksi, lai uzlabotu piekļuvi dokumentiem, un jo īpaši veicināt vispārējo mērķu — lielākas pārredzamības, pārskatatbildības un demokrātijas — sasniegšanu.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tiesību izmantotāji un piemērošanas joma

Tiesību izmantotāji

1. Ikvienai fiziskai personai vai juridiskai personai ir jābūt tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus.

1. Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai vai juridisku vai fizisku personu apvienībai ir jābūt tiesībām piekļūt iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus.

2. Šī regula attiecas uz visiem iestādes dokumentiem, tas ir,  dokumentiem, ko tā ir izdevusi, saņēmusi vai kuri ir tās rīcībā par tās kompetencē esošajām politikām, darbībām un lēmumiem  un skar jebkuru darbības jomu Eiropas Savienībā.

2. Personām, kuras pārstāv ES, piemēram, Eiropas Parlamenta deputāti, Padomes prezidentūras pārstāvji vai augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, vai personām, kuras strādā kādā Savienības iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā, kad tās meklē kādu dokumentu, pildot savas oficiālās pilnvaras, ir jāizmanto šīm personām pieejamie iekšējie līdzekļi, izņemot gadījumus, kad tās rīkojas kā pilsoņi, nevis pilda profesionālos pienākumus.

3. Neskarot 4. līdz 9. pantu, publisku piekļuvi dokumentiem nodrošina pēc rakstiska pieteikuma saņemšanas vai tieši, elektroniskā veidā vai ar reģistra palīdzību. Jo īpaši saskaņā ar 12. pantu nodrošina tiešu piekļuvi dokumentiem, kas izdoti vai saņemti likumdošanas procedūras gaitā.

 

4. Uz slepeniem dokumentiem, kā noteikts 9. panta 1. punktā, attiecas īpašs režīms saskaņā ar minēto pantu.

 

5. Šo regulu nepiemēro dokumentiem, ko Eiropas Kopienas tiesām ir iesniegušas puses, kas nav iestādes.

 

6. Neskarot ar EK tiesību aktiem noteiktās ieinteresēto personu īpašās piekļuves tiesības, dokumenti, kas ir daļa no administratīvas lietas izmeklēšanā vai procesā, kas attiecas uz individuālu aktu, nav pieejami publiski, kamēr izmeklēšana nav noslēgta vai akts nav galīgs. Dokumenti, kas satur informāciju, ko iestāde ir ieguvusi vai saņēmusi saistībā ar šādu izmeklēšanu, nav publiski pieejami.

 

7. Šī regula neskar sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, kuras izriet no starptautisko tiesību aktiem vai to iestāžu aktiem, kuras tos piemēro.

 

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a pants

 

Darbības joma

 

1. Šo regulu piemēro visiem Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru dokumentiem, proti, dokumentiem, kurus tās ir sagatavojušas vai saņēmušas un kuri ir to rīcībā attiecībā uz visām Savienības darbības jomām. Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Investīciju bankai šo regulu piemēro tikai tajos gadījumos, kas attiecas uz minēto iestāžu administratīvo pienākumu pildīšanu.

 

2. Publisku piekļuvi dokumentiem nodrošina vai nu elektroniskā veidā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai arī oficiālā iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras reģistrā, vai pēc rakstveida pieteikuma. Dokumentiem, kas sagatavoti vai saņemti likumdošanas procedūras gaitā, nodrošina tiešu piekļuvi saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.

 

3. Šī regula neskar paplašinātas tiesības uz publisku piekļuvi iestāžu dokumentiem, kuras var izrietēt no starptautisko tiesību instrumentiem vai iestāžu izdotiem aktiem, ar kuriem šādus instrumentus piemēro, vai dalībvalstu tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā regulā:

Šajā regulā:

(a) „dokuments” ir jebkura satura informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), ko iestāde ir sagatavojusi un oficiāli izsniegusi vienam vai vairākiem saņēmējiem vai kurus iestāde ir citādi reģistrējusi vai saņēmusi; datus, ko satur elektroniskās uzglabāšanas, apstrādes un izguves sistēmas, uzskata par dokumentiem, ja tos var iegūt kā izdruku vai elektronisku kopiju, izmantojot sistēmas ekspluatācijai pieejamos līdzekļus;

(a) „dokuments” ir jebkura satura dati neatkarīgi no to pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), kas attiecas uz jautājumiem, kuri ietilpst Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru kompetences jomā. Datus, ko satur elektroniskās uzglabāšanas, apstrādes un izguves sistēmas, tostarp iestādes darbā izmantotās ārējās sistēmas, uzskata par dokumentiem, ja tos var iegūt, izmantojot jebkādus attiecīgās sistēmas ekspluatācijai saprātīgi pieejamos līdzekļus. Iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, kas plāno izveidot jaunu elektroniskās uzglabāšanas sistēmu vai būtiski mainīt pašreizējo sistēmu, izvērtē iespējamo ietekmi uz piekļuves tiesībām, nodrošina, ka piekļuves tiesības tiek garantētas kā pamattiesības un rīkojas tā, lai sekmētu pārredzamības mērķa sasniegšanu. Elektroniskās uzglabāšanas sistēmās uzglabātas informācijas izguves funkcijas pielāgo tā, lai apmierinātu sabiedrības pieprasījumus;

 

(aa) „klasificēti dokumenti” ir dokumenti, kas pilnība vai daļēji klasificēti saskaņā šīs regulas 3.a panta 1. punktu;

 

(ab) „tiesību akts” šajā regulā ir arī dokuments, kas izstrādās vai saņemts likumdošanas procedūru gaitā nolūkā pieņemt tiesību aktus, ietverot saskaņā ar deleģētām un īstenošanas pilnvarām vispārēji piemērojamus pasākumus, un vispārēji piemērojamus aktus, kas dalībvalstīs vai dalībvalstīm ir juridiski saistoši;

 

(ac)„administratīvs uzdevums” ir ar organizatoriskiem, administratīviem vai budžeta jautājumiem saistīti iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pasākumi;

 

(ad) „arhīva sistēma” ir iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīks vai procedūra, ar ko strukturētā veidā pārvaldīt visu dokumentu sistematizāciju, kuri attiecas uz pašreizēju vai nesen pabeigtu procedūru;

 

(ae) „vēsturiskie arhīvi” ir tā iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru arhīvu daļa, kas saskaņā ar a) punkta noteikumiem izraudzīta pastāvīgai uzglabāšanai;

 

detalizētu visu to dokumentu kategoriju sarakstu, uz kuriem attiecas a) līdz ac) apakšpunktā minētās definīcijas, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru tīmekļa vietnēs, un minētās struktūras arī vienojas par kopīgiem arhivēšanas kritērijiem, kurus publisko;

(b) „trešā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī subjekts ārpus attiecīgās iestādes, tostarp dalībvalstis, citas iestādes un organizācijas Kopienā vai ārpus tās, kā arī trešās valstis.

(b) „trešā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī subjekts ārpus attiecgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras, tostarp dalībvalstis, citas iestādes un organizācijas Savienībā vai ārpus tās, kā arī trešās valstis.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a pants

 

Dokumentu klasificēšanas un deklasificēšanas procedūra

 

1. Ja atbilstīgi 4. panta 1. punktam pastāv sabiedriskās kārtības iemesli un neierobežojot Savienības un dalībvalsts mēroga parlamentāro uzraudzību, iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra klasificē dokumentu, ja tā publiskošana apdraudētu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtisku interešu aizsardzību, jo īpaši valsts drošības, aizsardzības un militārajā jomā. Dokumentu var klasificēt daļēji vai pilnībā. Informāciju klasificē šādi:

 

(a) „ES SEVIŠĶI SLEPENS” — šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu sevišķi smagi kaitēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu pamatinteresēm;

 

(b) „ES SLEPENS” — šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu būtiski kaitēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu pamatinteresēm;

 

(c) „ES KONFIDENCIĀLS” — šo klasifikāciju piemēro informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu kaitēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu pamatinteresēm;

 

(d) „ES IEROBEŽOTAI LIETOŠANAI” — šo klasifikāciju piemēro informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana būtu nelabvēlīga Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm.

 

2. Informāciju klasificē tikai tad, kad tas ir nepieciešams. Ja iespējams, dokumentu sastādītāji uz klasificētiem dokumentiem norāda datumu vai periodu, kurā vai kura beigās drīkst pazemināt dokumentu satura slepenības pakāpi vai to deklasificēt. Visos citos gadījumos dokumentu sastādītāji vismaz reizi piecos gados dokumentus pārskata, lai pārliecinātos, ka joprojām ir nepieciešama sākotnējā klasifikācija. Klasifikāciju norāda skaidri un pareizi un saglabā tikai tādu laikposmu, kādā informācijai nepieciešama aizsardzība. Par dokumentu klasificēšanu un attiecīgu slepenības pakāpes samazināšanu vai deklasificēšanu atbild tā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, kura klasificēto dokumentu ir sagatavojusi vai saņēmusi no trešās puses vai citas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras.

 

3. Neierobežojot citu Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru piekļuves tiesības, klasificētus dokumentus trešām pusēm izsniedz ar dokumenta sastādītāja atļauju. Ja klasificētā dokumenta apstrādē ir iesaistīta vairāk nekā viena iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, ir jāpiešķir viena un tā pati klasifikācijas pakāpe un jāuzsāk starpniecības procedūra, ja uzskati par piešķiramo aizsardzības pakāpi atšķiras. Neklasificē dokumentus, kas attiecas uz likumdošanas procedūrām; īstenošanas pasākumus klasificē pirms to pieņemšanas, ciktāl klasifikācija ir nepieciešama un tās mērķis ir novērst nelabvēlīgu ietekmi uz attiecīgo pasākumu. Savienības vārdā noslēgti starptautiski nolīgumi par konfidenciālās informācijas kopīgu izmantošanu nedod trešai valstij vai starptautiskai organizācijai nekādas tiesības liegt Eiropas Parlamentam piekļuvi attiecīgai konfidenciālai informācijai.

 

4. Atbilstīgi 7. un 8. pantā paredzētajām procedūrām pieteikumus par piekļuvi slepeniem dokumentiem izskata tikai tās personas, kurām ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem. Šīs personas arī izvērtē, kādas norādes par klasificētiem dokumentiem drīkst iekļaut publiskajā reģistrā.

 

5. Klasificētus dokumentus iekļauj iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras reģistrā vai izsniedz ar attiecīgā dokumenta autora piekrišanu.

 

6. Iestāde, struktūra, birojs un aģentūra, kas pieņem lēmumu atteikt piekļuvi klasificētam dokumentam, paskaidro sava lēmuma iemeslus tādā veidā, kas nekaitē interesēm, kuras aizsargā 4. panta 1. punktā paredzētie izņēmumi.

 

7. Neierobežojot dalībvalstu parlamentāro uzraudzību, dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, ar kuriem nodrošināt, ka, izskatot pieteikumus par piekļuvi Savienības klasificētiem dokumentiem, tiek ievēroti šajā regulā noteiktie principi.

 

8. Iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru noteikumus par klasificētiem dokumentiem publisko.

Pamatojums

Ar šo regulu būtu jāizveido klasificēto dokumentu reģistrēšanas, klasificēšanas, piekļuves un arhivēšanas sistēma.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) valsts drošību, tostarp juridisku vai fizisku personu drošību;

(a) Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu valsts drošību;

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) Kopienas vai kādas dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku;

(d) Eiropas Savienības vai kādas dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku;

Pamatojums

Līdz ar ES līguma stāšanos spēkā ir jāveic formāls labojums.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

4. pants – ievaddaļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt sabiedrības interesēm saistībā ar:

2. Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt sabiedrības interesēm saistībā ar:

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) juridisku konsultāciju un tiesas, šķīrējtiesas un strīdu izšķiršanas procedūru aizsardzībai;

(c) ar tiesvedību saistītu juridisku konsultāciju aizsardzībai;

Pamatojums

Tiesa spriedumā M. Turco lietā (apvienotās lietas C-39/05 un C-52/05) konstatēja, ka likumdošanas iniciatīvu jomā sniegto juridisko konsultāciju publiskošana palielina likumdošanas procesa pārredzamību un atklātumu, kā arī nostiprina Eiropas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) atlases procedūru objektivitātei.

 

(e) publiskā iepirkuma procedūru objektivitātei, ja līgumslēdzēja iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai atlases komisijas procedūru objektivitātei saistībā ar personāla pieņemšanu darbā, ja iecēlējinstitūcija vēl nav pieņēmusi lēmumu.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Var atteikt piekļuvi šādiem dokumentiem, ja iepazīšanās ar ar tiem var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādēs:

3. Piekļuvi dokumentiem, kurus iestrāde sagatavojusi iekšējai lietošanai vai kurus iestāde saņēmusi saistībā ar kādu jautājumu, par ko attiecīgā iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, atsaka tikai tad, ja šo dokumentu publiskošana to satura un objektīvu situācijas apstākļu dēļ nepārprotami un būtiski apdraud lēmumu pieņemšanas procesu.

(a) dokumenti, kas skar jautājumu, par kuru vēl nav pieņemts lēmums;

 

(b) dokumenti , kas satur viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgās iestādes iekšienē, pat tad, ja lēmums jau ir pieņemts.

 

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Izņēmumus, kas noteikti 2. un 3. punktā, piemēro, ja vien iepazīšanās ar dokumentiem nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktu uzskata, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ja pieprasītā informācija attiecas uz emisijām vidē.

4. Apsverot to, vai pastāv no 1. līdz 3. punktam minētā sabiedrības ieinteresētība informācijas izpaušanā, uzskata, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ja pieprasītais dokuments attiecas uz pamattiesību un tiesiskuma aizsardzību, publisko līdzekļu pareizu pārvaldību vai tiesībām dzīvot veselībai nekaitīgā vidē, ietverot emisijas vidē. Iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, kura piemēro kādu no izņēmumiem, ir jāveic objektīvs un individuāls novērtējums un jāpierāda, ka ar aizsargātajām interesēm saistītais risks ir paredzams, nevis tikai pieņēmums, un ir jānorāda, kā piekļuve attiecīgajam dokumentam var konkrēti un efektīvi apdraudēt aizsargātās intereses.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Dokumentus, kuru izpaušana apdraud vides aizsardzību, piemēram, retu sugu vairošanās vietas, publisko vienīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem1.

 

________________________

 

1OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.

Pamatojums

Ar šo grozījumu atbalsta nostāju, ka jāņem vērā Orhūsas konvencija un spriedumā M. Turco lietā (apvienotās lietas C-39/05 un C-52/05) izklāstītie principi.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Amatpersonu, ierēdņu un interešu pārstāvju vārdus, amatus un funkcijas izpauž saistībā ar šo personu profesionālo darbību, ja nepastāv īpaši apstākļi, kur informācijas izpaušana varētu kaitēt attiecīgajām personām. Citus personas datus izpauž saskaņā ar noteikumiem par šādu datu likumīgu apstrādi, ko paredz EK tiesību akti par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

5. Personas datus neizpauž, ja šāda izpaušana varētu kaitēt attiecīgās personas privātumam vai integritātei. Uzskata, ka šāds kaitējums nav iespējams:

 

– ja dati attiecas tikai uz attiecīgās personas profesionālo darbību, izņemot gadījumu, kad, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir iemesls uzskatīt, ka izpaušana nodarīs kaitējumu attiecīgajai personai;

 

– ja dati attiecas tikai uz sabiedrībā pazīstamu personu, izņemot gadījumu, kad, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir iemesls uzskatīt, ka izpaušana varētu nodarīt kaitējumu attiecīgajai personai vai citām ar viņu saistītām personām;

 

– ja dati jau ir publiskoti ar attiecīgās personas piekrišanu.

 

Personas datus tomēr izpauž, ja to nosaka sevišķas sabiedrības intereses. Šādos gadījumos attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra skaidri norāda konkrētās sabiedrības intereses. Jāmin iemesli, kāpēc konkrētajā gadījumā sabiedrības intereses ir svarīgākas par attiecīgās personas interesēm.

 

Ja, pamatojoties uz šo punktu, iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra atsaka piekļuvi kādam dokumentam, tā apsver, vai ir iespējams attiecīgajam dokumentam nodrošināt daļēju piekļuvi.

Pamatojums

Likumdevēja ziņā ir panākt pienācīgu līdzsvaru starp pamattiesībām, piekļuvi dokumentiem un datu aizsardzību. Tiesas lēmums lietā C-28/08 P, Komisija/ Bavarian Lager bija balstīts uz pašreizējo Regulas (EK) Nr. 1049/2001 formulējumu. Jaunajā regulā ir jānosaka jauns līdzsvars, ņemot vērā EDAU atzinumu par prezumpciju un proaktīvu pieeju.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

4. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Izņēmumi, kas noteikti šajā pantā, ir spēkā tik ilgi, kamēr šāda aizsardzība ir pamatota, ņemot vērā dokumenta saturu. Izņēmumi var būt spēkā ne ilgāk kā 30 gadus. Ja dokumentiem ir piemērojami izņēmumi, kas skar personas datu aizsardzību vai komerciālās intereses, kā arī ja tie ir slepeni dokumenti, izņēmumus vajadzības gadījumā drīkst piemērot, arī pēc šā termiņa.

7. Izņēmumi, kas noteikti šajā pantā, neattiecas uz dokumentiem, kuri saņemti leģislatīvu aktu vai vispārēji piemērojamu deleģēto aktu vai īstenošanas aktu pieņemšanas procedūru gaitā. Izņēmumi neattiecas arī uz dokumentiem, ko iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām iesnieguši lobisti un citas ieinteresētās personas ar mērķi ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanas procesus. Izņēmumi ir spēkā vienīgi tik ilgi, kamēr aizsardzība ir pamatota, ņemot vērā dokumenta saturu, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā 30 gadus.

Grozījums Nr.  42

Proposal for a regulation

4. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a Iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra var piešķirt privileģētu piekļuvi 1. līdz 3. punktā minētajiem dokumentiem, ja tie tiks izmantoti zinātniskiem mērķiem. Ja tiek piešķirta privileģēta piekļuve, tad informāciju izsniedz tikai tad, ja tiek ievēroti atbilstīgi ierobežojumi tās izmantošanai.

Pamatojums

Mērķis galvenokārt ir dot akadēmisko aprindu pārstāvjiem iespēju piekļūt ierobežotas pieejamības informācijai, vienlaikus nosakot, ka šīm personām jāapņemas ievērot atbilstošus ierobežojumus attiecībā uz informācijas izmantošanu. Piešķirot akadēmiskajam personālam privileģētu piekļuvi informācijai, var uzlabot iespējas kontrolēt lēmumu pieņemšanu Eiropā un diskutēt par to, tādējādi palielinot ne vien pārredzamību, bet arī sabiedrības līdzdalību ES demokrātiskajos procesos.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Apspriešanās

Konsultācijas ar trešām personām

1. Kas attiecas uz trešo personu dokumentiem, iestāde apspriežas ar attiecīgo trešo personu ar mērķi noskaidrot, vai ir jāpiemēro 4. pantā paredzētais izņēmums, ja nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt vai ne.

1. Kas attiecas uz trešo personu dokumentiem, iestādes, struktūras, biroji un aģentūras apspriežas ar attiecīgo trešo personu ar mērķi noskaidrot, vai ir jāpiemēro 4. pantā paredzētais izņēmums, ja nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt vai ne.

2. Ja piemērošana attiecas uz dokumentu, kas izdots dalībvalstī un kas nav dokumenti, kas saņemti atbilstoši procedūrām, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu, ir jāapspriežas ar minētās dalībvalsts iestādēm. Iestāde, kuras rīcībā ir dokuments, izpauž tā saturu, ja vien dalībvalsts nav pamatojusi piekļuves liegšanu, pamatojoties uz 4. pantā minētajiem izņēmumiem vai īpašiem nosacījumiem šīs valsts tiesību aktos, kas liedz izpaust attiecīgā dokumenta saturu. Iestāde ņem vērā pienācīgu pamatojumu, ko sniedz dalībvalsts, ciktāl šāds pamatojums balstās uz šajā regulā minētajiem izņēmumiem.

2. Ja pieteikums attiecas uz dokumentu, kas izdots dalībvalstī un kas nav dokumenti, kas saņemti atbilstoši procedūrām, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu deleģēto aktu vai īstenošanas aktu, un ja pastāv šaubas, vai uz šo dokumentu varētu attiekties kāds no izņēmuma gadījumiem, ir jāapspriežas ar minētās dalībvalsts iestādēm. Iestāde, kuras rīcībā ir dokuments, izpauž tā saturu, ja vien dalībvalsts nav pamatojusi piekļuves liegšanu, pamatojoties uz 4. pantā minētajiem izņēmumiem, un pieņem lēmumu, kas izriet no iestādes sprieduma par to, vai uz attiecīgo dokumentu attiecas izņēmums.

3. Ja dalībvalsts saņem lūgumu iepazīties ar tās rīcībā esošu dokumentu, ko sagatavojusi kāda iestāde, bet nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt, dalībvalsts apspriežas ar attiecīgo iestādi, lai varētu pieņemt lēmumu, kas nekaitē šīs regulas mērķiem. Dalībvalsts var arī pāradresēt šo lūgumu attiecīgajai iestādei.

3. Ja dalībvalsts saņem lūgumu iepazīties ar tās rīcībā esošu dokumentu, ko sagatavojusi kāda iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, bet nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt, dalībvalsts apspriežas ar attiecīgo iestādi, lai varētu pieņemt lēmumu, kas nekaitē šīs regulas mērķiem. Dalībvalsts var arī pāradresēt šo lūgumu attiecīgajai iestādei.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

5. apants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a pants

 

Leģislatīvi akti

 

1. Atbilstīgi LES 9.–12. pantā izklāstītajiem demokrātiskajiem principiem un Tiesas judikatūrai iestādes, darbojoties kā likumdevējas, tostarp saskaņā ar deleģētajām un īstenošanas pilnvarām, kā arī dalībvalstis, rīkojoties kā Padomes locekles, piešķir plašāko iespējamo piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar šo institūciju darbībām.

 

2. Dokumenti, kas attiecas uz likumdošanas programmām, iepriekšēju apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, ietekmes novērtējumiem, kā arī jebkuri citi ar likumdošanas procedūru saistīti sagatavošanas dokumenti un dokumenti, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu un politikas pamatnostādņu īstenošanu, ir pieejami lietotājdraudzīgā, iestādēm kopīgā koordinētā tīmekļa vietnē un tos publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša īpašā elektroniskā sērijā.

 

3. Likumdošanas procedūras laikā katra lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra publicē savus sagatavošanas dokumentus un visu saistīto informāciju, tostarp juridiskos atzinumus, Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša īpašās sērijās, kā arī šo informāciju ievieto kopīgā tīmekļa vietnē, kurā tiek atspoguļota visa attiecīgās procedūras norise.

 

4. Pēc tiesību aktu pieņemšanas tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā to paredz 13. pants.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pieteikumus saistībā ar piekļuvi dokumentam iesniedz rakstiski, arī elektroniski, vienā no EK Līguma 314. pantā minētajām valodām; tiem ir jābūt skaidri formulētiem, lai iestāde varētu viegli atrast attiecīgo dokumentu. Pieteikuma iesniedzējam nav jānorāda tā iesniegšanas iemesli.

1. Pieteikumus saistībā ar piekļuvi dokumentam iesniedz rakstiski, arī elektroniski, vienā no EK Līguma 314. pantā minētajām valodām. Pieteikuma iesniedzējam nav jānorāda pieteikuma iesniegšanas iemesli.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja pieteikums nav pietiekami skaidri formulēts vai nav iespējams identificēt pieprasītos dokumentus, iestāde lūdz iesniedzēju precizēt pieteikumu un turklāt sniedz viņam palīdzību, piemēram, paskaidrojot, kā ir izmantojami publiskie dokumentu reģistri. Šīs regulas 7. un 8. pantā paredzētie termiņi sākas no dienas, kad iestāde ir saņēmusi prasītos precizējumus.

2. Ja pieteikums nav pietiekami skaidri formulēts vai nav iespējams identificēt pieprasītos dokumentus, iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra 15 darba dienu laikā lūdz iesniedzēju precizēt pieteikumu un turklāt sniedz viņam palīdzību, piemēram, paskaidrojot, kā ir izmantojami publiskie dokumentu reģistri. Šīs regulas 7. un 8. pantā paredzētie termiņi sākas no dienas, kad iestāde ir saņēmusi prasītos precizējumus.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti garu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt par 15 darba dienām, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus.

2. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti garu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt vienu reizi, pagarinājuma termiņam nepārsniedzot 15 darba dienas, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Saņemot pilnīgu vai daļēju atteikumu, pieteikuma iesniedzējs 15 darba dienu laikā pēc iestādes atbildes saņemšanas var iesniegt atkārtotu pieteikumu ar lūgumu iestādei mainīt savu nostāju.

3. Iestāde pieteikuma iesniedzējam paziņo to, vai ir iespējams —un ja tā, tad kad — vēlākā laikposmā nodrošināt daļēju vai pilnīgu piekļuvi dokumentam.

 

Pieteikuma iesniedzējs 15 darba dienu laikā pēc iestādes atbildes saņemšanas var iesniegt atkārtotu pieteikumu ar lūgumu iestādei mainīt savu nostāju.

Pamatojums

Pieteikuma iesniedzēji ir jāinformē par to, ka nākotnē ir iespējama piekļuve pieprasītajam dokumentam.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

7. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Katra iestāde izraugās personu, kuras pienākums ir pārbaudīt, vai pienācīgi tiek ievēroti visi šajā pantā minētie termiņi.

Pamatojums

Lai nodrošinātu termiņu ievērošanu, ombuds ir ieteicis izraudzīties informācijas darbinieku.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atkārtotus pieteikumus izskata ātri. Iestāde 30 darba dienu laikā pēc tāda pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laika nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus. Pilnīga vai daļēja atteikuma gadījumā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju par viņam pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

1. Atkārtotus pieteikumus izskata ātri. Iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra ne ilgāk kā 15 darba dienu laikā pēc tāda pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laikā nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus. Pilnīga vai daļēja atteikuma gadījumā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju par viņam pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Pamatojums

30 dienu periods ir pārāk garš un ar šo grozījumu tas tiek pielīdzināts spēkā esošajā regulā iestādēm un citām struktūrām noteiktajam termiņam, kas ir 15. dienas.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti garu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt par 15 darba dienām, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus.

2. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti garu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt vienu reizi, pagarinājuma termiņam nepārsniedzot 15 darba dienas, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja iestāde nesniedz atbildi paredzētajā termiņā, uzskata, ka atbilde ir noraidoša, un pieteikuma iesniedzējam ir tiesības saskaņā ar attiecīgajiem EK līguma noteikumiem iesūdzēt iestādi tiesā un/vai iesniegt sūdzību Ombudam.

4. Ja iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra nesniedz atbildi paredzētajā termiņā, uzskata, ka atbilde ir galīga un noraidoša, un pieteikuma iesniedzējam ir tiesības saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem iesūdzēt iestādi tiesā un/vai iesniegt sūdzību Ombudam.

Pamatojums

Skaidri jānosaka, ka 15 dienas ir maksimālais termiņš, nevis standarts, jo atbilde ir jāsniedz pēc iespējas drīz. Atbildes nesniegšana ir jāuzskata par galīgu noraidījumu, kas dod iespēju sākt pilnu satura juridisko izvērtējumu.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Jauni pieteikumi

 

Ja pēc dokumentu saņemšanas pieteikuma iesniedzējs no iestādes pieprasa papildu dokumentus, šo prasību izskata kā jaunu pieteikumu saskaņā ar 7. un 8. pantu.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

svītrots

Pieteikumu izskatīšana saistībā ar piekļuvi slepeniem dokumentiem

 

1. Slepeni dokumenti ir dokumenti, kas izdoti iestādēs vai to dibinātās aģentūrās dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs „SEVIŠĶI SLEPENS”, „SLEPENS” vai „KONFIDENCIĀLS” saskaņā ar attiecīgās iestādes noteikumiem ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības vai dalībvalstu būtiskas intereses jomās, kuras norādītas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, valsts drošību, aizsardzību un militārajiem jautājumiem.

 

2. Saskaņā ar 7. un 8. pantā noteikto kārtību pieteikumus attiecībā uz piekļuvi slepeniem dokumentiem izskata tikai tās personas, kam ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem. Šīs personas, neskarot 11. panta 2. punktu, arī nosaka, kādas norādes par slepeniem dokumentiem var iekļaut publiskajā reģistrā.

 

3. Slepenus dokumentus iekļauj reģistrā vai izsniedz tikai ar attiecīgā dokumenta autora piekrišanu.

 

4. Iestāde, kas pieņem lēmumu atteikt piekļuvi slepenam dokumentam, paskaidro sava lēmuma iemeslus tā, lai tas nekaitētu 4. pantā minētajām interesēm.

 

5. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, izskatot pieteikumus saistībā ar piekļuvi slepeniem dokumentiem, tiek ievēroti šajā pantā un 4. pantā minētie principi.

 

6. Iestāžu noteikumus par slepeniem dokumentiem publisko.

 

7. Komisija un Padome informē Eiropas Parlamentu par slepeniem dokumentiem saskaņā ar vienošanos, kas panākta starp iestādēm.

 

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

10. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Dokumenta saturs ir pieejams, nediskriminējošā veidā, nepieļaujot ierobežojumus saistībā ar redzes traucējumiem, darba valodu vai operētājsistēmas platformu. Iestādes nodrošina pieteikuma iesniedzējam faktisku piekļuvi dokumentu saturam bez tehniskas diskriminācijas.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas izdevumus var likt apmaksāt pieteikuma iesniedzējam. Šī maksa nedrīkst pārsniegt kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas faktiskās izmaksas. Iepazīšanās uz vietas, kopiju izgatavošana līdz 20 A4 lappusēm, un tieša piekļuve dokumentam elektroniskā formā vai izmantojot reģistru ir bez maksas.

4. Kopiju izgatavošanas un sūtīšanas izdevumus var likt apmaksāt pieteikuma iesniedzējam. Šī maksa nedrīkst pārsniegt kopiju izgatavošanas un sūtīšanas faktiskās izmaksas. Iepazīšanās uz vietas, kopiju izgatavošana līdz 200 A4 lappusēm, un tieša piekļuve dokumentam elektroniskā formā vai izmantojot reģistru ir bez maksas.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Iestādes nekavējoties veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izveidotu reģistru, kam jāsāk darboties ne vēlāk kā 2002. gada 3. jūnijā.

 

 

3. Iestādes nekavējoties veic pasākumus, kas ir vajadzīgi iestāžu reģistra kopējas saskarnes izveidošanai, lai tādējādi nodrošinātu koordināciju starp reģistriem.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saskaņā ar 4. un 9. pantu sabiedrībai tieši pieejamiem jo īpaši ir jābūt dokumentiem, kas izdoti vai saņemti tādu EK tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā.

1. Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras nodrošina, ka dokumenti ir tieši pieejami sabiedrībai elektroniskā veidā vai reģistros, jo īpaši dokumenti, kas izdoti vai saņemti Savienības tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā.

Pamatojums

Lai nodrošinātu ātru un efektīvu piekļuvi dokumentiem, tiem ir jābūt elektroniskā formā.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Katra iestāde nosaka savu kārtību, saskaņā ar kuru citu kategoriju dokumenti ir tieši pieejami sabiedrībai.

4. Katra iestāde nosaka savu kārtību, saskaņā ar kuru citu kategoriju dokumenti proaktīvā veidā ir tieši pieejami sabiedrībai.

Pamatojums

Lai nodrošinātu pienācīgu pārskatu par dažādu iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru saņemtajiem dokumentiem, ir jāizveido kopīgs reģistrs.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) kopējās nostājas, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar EK līguma 251. un 252. pantā minēto procedūru, un to pamatojumu, kā arī Eiropas Parlamenta nostāju šajās norisēs;

(b) nostājas, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar LESD 294pantā minēto procedūru, un to pamatojumu, kā arī Eiropas Parlamenta nostāju šajās norisēs;

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) starptautiskus nolīgumus, ko Kopiena noslēgusi saskaņā ar ES Līguma 24. pantu.

(f) starptautiskus nolīgumus, ko Eiropas Savienība noslēgusi saskaņā ar LES 37. pantu un LESD 207. un 218. pantu.

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Informācijas darbinieks

 

1. Katras iestādes, struktūras, biroja un aģentūras galvenā administratīvā vienība izraugās informācijas darbinieku, kurš ir atbildīgs par šīs regulas un labas administratīvās prakses ievērošanu attiecīgajā administratīvajā vienībā.

 

2. Informācijas darbinieks nosaka, kādu informāciju ir lietderīgi publiskot attiecībā uz:

 

 

(a) šīs regulas īstenošanu;

 

(b) labu praksi;

 

un nodrošina šīs informācijas izplatīšanu piemērotā formā un veidā.

 

3. Informācijas darbinieks izvērtē, vai attiecīgās galvenās administratīvās vienības dienesti ievēro labu praksi.

 

4. Ja tiek pieprasīta informācija, kas nav attiecīgās vienības kompetencē, bet ir tās pašas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras citas vienības kompetencē, informācijas darbinieks, ja vien attiecīgās citas vienības rīcībā ir šāda informācija, var norādīt informācijas pieprasītājam, ka tam jāvēršas pie citas galvenās administratīvās vienības.

Pamatojums

Lai no paša sākuma nodrošinātu atbilstību ierosinātā tiesību akta noteikumiem, katrā galvenajā administratīvajā vienībā ir jābūt iekšējam darbiniekam, kurš atbild par pārredzamību un labu administratīvo praksi.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

14.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.b pants

 

Labas un atklātas pārvaldības princips

 

Pārejas periodā pirms LESD 298. pantā paredzēto noteikumu pieņemšanas un pamatojoties uz Hartas 41. panta prasībām iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, pamatojoties uz labas administratīvās prakses kodeksu, pieņem un publicē vispārējas pamatnostādnes par LESD 339. pantā noteikto konfidencialitātes saistību un dienesta noslēpuma darbības jomu un par saistībām, kas izriet no pareizas un pārredzamas pārvaldības un personas datu aizsardzības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001. Ar šīm pamatnostādnēm nosaka arī sankcijas, kas piemērojamas gadījumā, ja konstatēta neatbilstība šai regulai saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem, Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un iestāžu iekšējiem noteikumiem.

Pamatojums

LESD 298. pantā minētās atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas pārvaldības pamatā ir jābūt augstiem profesionālajiem standartiem, tostarp personas datu aizsardzībai, un pārkāpumu gadījumā ir jāpiemēro atbilstīgas sankcijas.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

15. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestāžu administratīvā prakse

Iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru administratīvās pārredzamības prakse

Pamatojums

Skaidri jānorāda, ka šis noteikums attiecas uz pārredzamības jautājumiem.

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras skaidrā un pārredzamā veidā informē iedzīvotājus par savu organizatorisko struktūru, norādot iekšējo vienību uzdevumus, iekšējo darba plūsmu, orientējošos piekritīgo procedūru termiņus un dienestus, pie kuriem iedzīvotāji var vērsties, lai saņemtu atbalstu, informāciju vai iesniegtu pārsūdzību administratīvā kārtā.

Pamatojums

Grozījums saskaņots ar Lisabonas līgumu un jaunajām saistošajām tiesībām, kas izriet no Pamattiesību hartas, ar ko uzliek saistības īstenot atvērtu, efektīvu un iedzīvotājiem pieejamu Eiropas pārvaldību, kā tas noteikts LESD 10. un 298. pantā.

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Ar Eiropas Savienības budžetu, tā īstenošanu un Savienības fondu un dotāciju labumguvējiem saistītos dokumentus publisko un tie ir pieejami iedzīvotājiem.

 

Šie dokumenti ir arī pieejami īpašā tīmekļa vietnē un datubāzē, kā arī tie ir iekļauti datubāzē, kuras uzdevums ir Savienības finanšu pārredzamība.

Pamatojums

Būtisks pārredzamības aspekts ir budžeta procedūras un ES budžeta īstenošanas publiskošana.

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī regula neskar esošos autortiesību noteikumus, kas var ierobežot trešās personas tiesības iegūt dokumentu kopijas vai pavairot vai izmantot izsniegtos dokumentus.

Šī regula neskar spēkā esošos autortiesību noteikumus, kas var ierobežot trešās personas tiesības pavairot vai izmantot izsniegtos dokumentus.

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

17. pants – virsraksts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

V sadaļa — Nobeiguma noteikumi

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

17. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Komisija ne vēlāk kā līdz ..* publicē ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un sniedz ieteikumus, attiecīgā gadījumā iekļaujot priekšlikumus šīs regulas pārskatīšanai, kuru vajadzību nosaka pašreizējās situācijas izmaiņas, un iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām veicamo pasākumu rīcības programmu.

 

_______________

 

* Divi gadi pēc šās regulas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Tiesību akta īstenošana ir jāizvērtē post facto, un šādā izvērtējumā ir jāiekļauj iespējamie pārskatīšanas priekšlikumi.

PASKAIDROJUMS

Kā Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšanas priekšlikuma referents esmu ierosinājis dažus būtiskus grozījumus Eiropas Komisijas priekšlikumā, ar ko iepazīstināja 2008. gada 30. aprīlī. Eiropas Parlaments par grozījumiem balsoja 2009. gada 11. martā un tos atbalstīja. Pēc EP 2009. gada jūnija vēlēšanām mani atkārtoti izraudzījās par šīs tiesību aktu paketes referentu. Lisabonas līgums stājās spēkā 1. decembrī un lielā mērā izmainīja šīs regulas pārskatīšanas tiesisko regulējumu.

Kad 2001. gadā spēkā stājās pašreizējā regula, es biju atbildīgais referents arī šajā jautājumā.

Jau 2006. gadā es izstrādāju Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektu, ko ar balsu vairākumu apstiprināja Eiropas Parlamenta deputāti un kurā bija ietverts ieteikumu saraksts pašreizējās regulas uzlabošanai.

Tādējādi, kad Komisija 2008. gadā iepazīstināja ar savu pārskatīšanas priekšlikumu, es ļoti cerēju, ka būtiski tiks uzlaboti standarti attiecībā uz publisku piekļuvi ES dokumentiem.

Tomēr, neraugoties uz dažiem priekšlikumā iekļautiem atzinīgi vērtējamiem un skaidri pamatotiem grozījumiem, tādiem kā šīs regulas labumguvēju loka paplašināšana un atbilstība Orhūsas konvencijai, es uzskatu, ka citi grozījumi pārredzamības ziņā vērtējami kā solis atpakaļ, jo īpaši tāpēc, ka nav ņemta vērā lielākā daļa no Eiropas Parlamenta 2006. gada prasībām.

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir aktualizējies aicinājums Komisijai, lai tā iedzīvotājiem skaidri apliecina gatavību sniegt lielāku pārredzamību pār ES iestāžu, biroju, struktūru un aģentūru darbību.

Es uzskatu, ka mums, likumdevējiem, šī iespēja jāizmanto arī, lai šo regulu padarītu par īstenu un unikālu tiesisko regulējumu sabiedrības piekļuvei visu iestāžu, biroju, struktūru un aģentūru apstrādātajiem dokumentiem, paturot prātā to, ka galapatērētāji ir iedzīvotāji. Mūsu pienākums ir padarīt šo piekļuvi pēc iespējas vienkāršu un lietotājdraudzīgu.

Turklāt mums jāizmanto šī iespēja, mēģinot konsekventāk un pamatotāk sakārtot dažādus noteikumus, lai iestādes beidzot varētu kopīgi noteikt vienotus noteikumus un pamatnostādnes par dažādu veidu dokumentu apriti. Mēs nesākam darbu pilnīgi no jauna, jo pastāv jau daudzas iniciatīvas, kuru pamatā gan ir vājāks juridiskais pamats, taču tās tiecas sasniegt to pašu mērķi. Ar tādiem instrumentiem kā „Oficiālais Vēstnesis”, Celex sistēma vai atsevišķi iestāžu nolīgumi par kodifikāciju un tiesību aktu izstrādi cenšas sasniegt to pašu mērķi, proti, padarīt saprotamāku Eiropas lēmumu pieņemšanas procesu.

Atsaucoties uz ES lēmumu pieņemšanas procesu, es uzskatu, ka to vajadzētu paplašināt, iekļaujot arī deleģētos aktus un īstenošanas pasākumus, jo tie ir teksti, kas reāli ietekmē Eiropas iedzīvotāju dzīvi.

Es esmu izvirzījis vērienīgākus uzdevumus, nekā minēts Komisijas priekšlikumā un, iespējams, tie pārsniedz Padomes gribu. Mana ziņojuma pamatā ir mūsu kopīgā pieredze, iestādēm pēc iespējas lielākā mērā daloties ar mūsu pienākumiem un uzdevumiem saskaņā ar līgumiem.

Šajā ziņā es cenšos novērst kopīgu klasificētas informācijas noteikumu trūkumu (tā dēvētie slepenie dokumenti, kas minēti pašreizējā Regulā (EK) Nr. 1049/2001), regulējuma līmenī pārņemot dažus labus principus, kas izmantoti Padomes un Komisijas iekšējās drošības noteikumos, ciktāl šie principi var tikt piemēroti arī parlamentārai iestādei.

Otrs uzdevums bija likumdošanas pārredzamību nošķirt no administratīvas pārredzamības, izmantojot šo iespēju, lai precizētu dažus pārredzamības un labas pārvaldības principus, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā.

Mums arī jāpilnvaro neatkarīgas struktūras, piemēram, Eiropas Ombuds un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU), lai iestādēm palīdzētu pabeigt iekšējās procedūras reformu. Tā kā iestādēs jau ir datu aizsardzības inspektori, šīs regulas mērķim atbilst informācijas darbinieka izraudzīšanās katrā struktūrvienībā, tādā kā ģenerāldirektorāts, kurš vadītu saziņu ar iedzīvotājiem, kā arī ar citām administratīvajām vienībām, kas saskaras ar iestāžu dokumentiem. Pārredzamība nav tikai atribūts, bet gan princips, saskaņā ar kuru ir jāorganizē visas iestāžu procedūras.

Ietekmei uz inspektoru pienākumiem izstrādāt, reģistrēt, apspriest, klasificēt un arhivēt ES dokumentus jābūt saskaņotai, vienlaikus aizsargājot ES iestāžu efektivitāti un pārredzamību.

Mums pēc iespējas drīz ir jāapmierina ne tikai Eiropas iedzīvotāju aizvien lielākās prasības, bet arī valsts un reģionālo iestāžu prasības, un galvenokārt tās, kas rodas valstu parlamentiem.

Esmu nolēmis iesniegt vairākus grozījumus, kas skar turpmāk minētos jautājumus.

· Labumguvēju nošķiršana no šīs regulas darbības jomas.

· Pantā, kurā ietvertas definīcijas, esmu nolēmis no jauna iekļaut termina „dokuments” iepriekšējo definīciju, kas ir pašreizējā regulā, jo tā šķiet aptverošāka, un skaidrības nolūkā esmu grozījis termina „datubāze” definīciju, atsaucoties uz informāciju, kas ietverta šajās datubāzēs un ko arī vajadzētu darīt pieejamu sabiedrībai, ja tas tiek prasīts. Iestādes paredzēs specifiskus instrumentus, ar ko šo informāciju darīt pieejamu.

· Esmu arī iekļāvis jaunas definīcijas par klasificētiem un normatīviem dokumentiem, kā arī par administratīviem uzdevumiem, arhīvu sistēmām un vēstures arhīviem.

· Esmu grozījis pantu par izņēmumiem, diferencējot sabiedrības un privātpersonu interešu aizsardzību.

· Es arī centos konkretizēt kārtību, kāda pielietojama trešo personu dokumentiem, kas iestāžu praksē parasti radījuši daudzas problēmas.

· Esmu arī grozījis pantu par dokumentiem, kuri jāpublicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

· Esmu iekļāvis grozījumu par iepriekš minētā informācijas darbinieka funkcijām un atbildību, nostiprinot Eiropas Ombuda nozīmi kā atskaites punktu iestāžu informācijas darbiniekiem, ar kuriem varētu sazināties neskaidrību gadījumā.

· Visbeidzot, es iekļāvu grozījumu par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem.

Protams, mans mērķis ir grozīt šo regulu tā, lai palielinātu pārredzamību, nepadarot šo instrumentu pārlieku specifisku un grūti īstenojamu. Tādēļ es izstrādāju vispārējus principus, kuri joprojām trūka pašreizējā regulējumā attiecībā uz iestāžu likumdošanas un administratīvām darbībām. Vienlaikus es tiecos panākt, lai šis instruments tiktu lietots iestāžu prakses uzlabošanai, mācoties no pagātnes pieredzes, kas, izstrādājot šos grozījumus, ir bijis mans galvenais iedvesmas avots.

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

ņemot vērā Reglamenta 52. panta 3. punktu,

iesniedza Roberta Angelilli, Simon Busuttil, Kinga Gál, Lívia Járóka, Véronique Mathieu, Georgios Papanikolaou, Csaba Sógor, Renate Sommer, Wim van de Camp, Axel Voss, Manfred Weber, Elena Oana Antonescu, Petru Constantin Luhan, Marian-Jean Marinescu, Bogusław Sonik, Esther Herranz García,

ņemot vērtā Reglamenta 52. panta 3. punktu, PPE grupa prasa, lai šādu mazākuma viedokli iekļauj pielikumā paskaidrojumam, kas pievienots pieņemtajam ziņojuma projektam par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

2008/0090(COD), COM(2008)0229

PPE grupa kā lielākā Eiropas Parlamenta politiskā grupa vienmēr ir atbalstījusi lielāku pārredzamību pār ES likumdošanu un ES lēmumu pieņemšanas mehānismiem un līdz ar to atbalstījusi plašu sabiedrības piekļuvi ES dokumentiem. Šis ziņojums pārsniedz minēto mērķi un izvirza jautājumus, kurus nevar atrisināt šāda veida regulā.

Šādi ziņojumā ietverti punkti jo īpaši liedza PPE grupai sniegt piekrišanu:

· par dokumentiem uzskata ikvienu datu kopumu vai saturu, neatkarīgi no informācijas nesēja veida un saistībā ar ikvienu ES politikas virzienu, pasākumu vai lēmumu. Tas ietver arī sagatavošanas, konfidenciālus un slepenus dokumentus, attiecībā uz kuriem tiek vājināta aizsardzība un samazināts apsvēršanas termiņš;

· neierobežota piekļuve dokumentiem un normatīvu aktu sagatavošanas dokumentiem, kā arī visai saistītajai informācijai par dažādiem iestāžu procedūras posmiem ieviestu vienādu piekļuvi gan dokumentiem, gan procedūrām, kas nav savstarpēji salīdzināmi procesi, un ievērojami apgrūtinātu lēmuma pieņemšanu.

PPE grupa ļoti stingri aizstāv privātumu, datu aizsardzību, uzņēmējdarbības noslēpumu aizsardzību un konfidenciālas informācijas neizpaušanu saistībā ar tiesu lietām, konkurences lietām un ES iestāžu personiskajām kadru lietām.

PPE grupa ir rīkojusies konstruktīvi visā sarunu laikā. Paturot prātā iedzīvotāju intereses, PPE grupa nekavējoties norādīja, ka pēc iespējas drīz ir jāīsteno otrais Komisijas priekšlikums (COM(2011) 137), lai ievērotu Eiropas Savienības Tiesas un Lisabonas līguma tiesiskās prasības.

Konstitucionālo jautājumu komitejas ATZINUMS (30.11.2010)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta redakcija)
(COM(2008)0229 – C7‑0184/2008 – 2008/0090(COD))

Atzinumu sagatavoja: Anneli Jäätteenmäki

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 50. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Spēkā esošā Regula Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi ES dokumentiem bija nozīmīgs pavērsiens, lai Savienībā palielinātu atklātību. Minētā regula astoņos tās īstenošanas gados ir veicinājusi pārvaldības kultūras pārredzamību Eiropas iestādēs.

Ar Lisabonas līgumu no jauna uzsver pārredzamības nozīmi, kas ietverta LES 10. panta 3. punktā, norādot, ka: „Katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem.”

Jaunais Līgums nepārprotami paplašina šīs regulas darbības jomu. Iepriekš ar Līgumu prasīja atklātību no Parlamenta, Padomes un Komisijas, savukārt tagad LESD 15. pantā noteikts, ka „jebkuram [..] pilsonim [..] ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru dokumentiem, neatkarīgi no to veida [..].”

Parlaments vairākkārt Komisijai ir prasījis iesniegt jaunu priekšlikumu par Regulas Nr. 1049/2001 pārstrādāšanu, ņemot vērā Lisabonas līguma radītās izmaiņas minētās regulas juridiskajā pamatā. Pagājušā gada decembrī Parlaments pieņēma rezolūciju, norādot, ka minētā regula nekavējoties ir jāatjaunina, kā arī pauda nožēlu par to, ka Komisija nav iesniegusi grozītu priekšlikumu.

Turklāt, kopš 2008. gada, kad Komisija iesniedza priekšlikumu, Tiesa ir pieņēmusi vairākus nozīmīgus lēmumus par piekļuvi dokumentiem. Būtiskākais no tiem ir spriedums M. Turco lietā (T-84/03 Maurizio Turco pret Padomi), ar ko Tiesa nolēma, ka ir jānodrošina piekļuve arī juridiskā dienesta atzinumiem. Slēdzienā Tiesa norāda, ka: „pārskatāmība ir tā, kas [..] veicina iestāžu lielāku leģitimitāti Eiropas pilsoņu uztverē un palielina uzticību tām.”

Taču Komisija ir atteikusies iesniegt jaunu priekšlikumu. Vienīgā izmaiņa, ko Komisija ir veikusi, ir regulas juridiskā pamata/pamatu grozīšana, ko izdarīja pagājušā gada decembra Omnibus paziņojumā.

Šādā situācijā vadošā komiteja, proti, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, nolēma, ka Parlamentam ir jāuzņemas Komisijas funkcijas un jāizdara vajadzīgie grozījumi, ar kuriem šo regulu „lisabonizētu”.

Komisijas priekšlikums

Tagad mums darbs ir jāturpina, pamatojoties uz Komisijas 2008. gada priekšlikumu. Diemžēl minētais priekšlikums nepalielina Savienības pārredzamību līdz tādam līmenim, kādu pieprasa ar jauno Līgumu. Gluži pretēji — daudzi Komisijas ierosinātie grozījumi pat pazeminātu līdzšinējo standartu.

Šajā ziņā vislielākās problēmas rada Komisijas ierosinātais 3. panta grozījums, ar ko būtiski ierobežo termina „dokuments” definīciju. Referente uzskata, ka ir jāsaglabā pašreizējā definīcija, kas attiecas uz visiem būtiskajiem dokumentiem, nevis tikai uz reģistrētajiem.

Referentei bažas rada arī grozījums par 5. pantā minētajām dalībvalstu tiesībām liegt piekļuvi dokumentiem. Komisijas ierosinātais formulējums dalībvalstīm nodrošinātu neierobežotas tiesības atsaukties uz savas valsts tiesību aktiem, lai attaisnotu piekļuves liegšanu kādam attiecīgās dalībvalsts dokumentam. Iestādes varēs apsvērt iemeslus, pamatojoties vienīgi uz šo regulu, nevis uz valsts tiesību aktiem. Šādas tiesības vājinātu pārredzamības principu, to pilnībā atstājot dalībvalstu ziņā. Vajadzētu pietikt ar regulas 4. pantā uzskaitītajiem izņēmumiem. Ja tie ir nepietiekami, ir jāgroza 4. pants, un nevis jāpiešķir dalībvalstīm neierobežotas tiesības.

Regulas mērķis

Kā to norāda regulas nosaukums, tā attiecas uz publisku piekļuvi dokumentiem. Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, garantējot pēc iespējas plašāku piekļuvi ES dokumentiem.

Referente uzskata, ka ir skaidri jānošķir jēdzieni „publiska piekļuve dokumentiem” un „iedzīvotāju informēšana un līdzdalība”, no vienas puses, un iestāžu tiesības piekļūt dokumentiem, tostarp konfidenciāla rakstura, no otras puses. Iestāžu tiesības piekļūt dokumentiem var nodrošināt, noslēdzot iestāžu nolīgumus.

GROZĪJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

3. pants – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) „dokuments” ir jebkura satura informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), ko iestāde ir sagatavojusi un oficiāli izsniegusi vienam vai vairākiem saņēmējiem vai kurus iestāde ir citādi reģistrējusi vai saņēmusi; datus, ko satur elektroniskās uzglabāšanas, apstrādes un izguves sistēmas, uzskata par dokumentiem, ja tos var iegūt kā izdruku vai elektronisku kopiju, izmantojot sistēmas ekspluatācijai pieejamos līdzekļus;

(a) „dokuments” ir jebkura satura dati vai informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), kas skar jautājumus saistībā ar politiku, darbību un lēmumiem, kuri ietilpst iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras kompetences jomā; informācija, ko satur elektroniskās uzglabāšanas, apstrādes un izguves sistēmas (tostarp iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras darbā izmantotās ārējās sistēmas), ir dokuments vai dokumenti, ja tos var iegūt kā vienu vai vairākas izdrukas, vai kā elektroniskas kopijas, izmantojot sistēmas ekspluatācijai pieejamos līdzekļus;

Pamatojums

Komisijas ierosinātais grozījums ierobežotu sabiedrības piekļuvi dokumentiem, to samazinot līdz niecīgam dokumentu skaitam. Līdz ar to nepārprotami tiktu pazemināti pašreizējie standarti par informācijas atklātību.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) juridisku konsultāciju un tiesas, šķīrējtiesas un strīdu izšķiršanas procedūru aizsardzībai;

(c) juridisku konsultāciju par tiesvedību;

Pamatojums

Tiesa spriedumā Maurizio Turco lietā ir norādījusi, ka likumdošanas iniciatīvu jomā sniegto juridisko konsultāciju publiskošana palielina likumdošanas procesa pārredzamību un atklātumu, kā arī nostiprina Eiropas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Var atteikt piekļuvi šādiem dokumentiem, ja iepazīšanās ar tiem var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādēs:

svītrots

(a) dokumenti, kas skar jautājumu, par kuru vēl nav pieņemts lēmums;

 

(b) dokumenti , kas satur viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgās iestādes iekšienē, pat tad, ja lēmums jau ir pieņemts.

 

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Text proposed by the Commission

Amendment

4. Izņēmumus, kas noteikti 2. un 3. punktā piemēro, ja vien iepazīšanās ar dokumentiem nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktu uzskata, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ja pieprasītā informācija attiecas uz emisijām vidē.

4. Izņēmumus, kas noteikti 2. punktā piemēro, ja vien iepazīšanās ar dokumentiem nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Izvērtējot to, cik lielā mērā sabiedrība ir ieinteresēta iepazīties ar dokumentiem, īpaši jāņem vērā tas, vai pieprasītie dokumenti attiecas uz pamattiesību, vides vai cilvēka veselības aizsardzību.

Pamatojums

Regulā Nr. 1367/2006 noteikts, ka sevišķas sabiedrības intereses attiecas uz informācijas publiskošanu par emisijām vidē. Līdzīgs pieņēmums par sevišķu sabiedrības ieinteresētību jāattiecina uz informācijas publiskošanu par pamattiesību aizsardzību vai cilvēka veselības apdraudējumiem.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Amatpersonu, ierēdņu un interešu pārstāvju vārdus, amatus un funkcijas izpauž saistībā ar šo personu profesionālo darbību, ja nepastāv īpaši apstākļi, kur informācijas izpaušana varētu kaitēt attiecīgajām personām. Citus personas datus izpauž saskaņā ar noteikumiem par šādu datu likumīgu apstrādi, ko paredz EK tiesību akti par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

5. Personas datus neizpauž, ja šāda izpaušana varētu kaitēt attiecīgās personas privātumam vai integritātei. Kaitējums nenotiek šādos gadījumos:

 

– ja dati attiecas tikai uz attiecīgās personas profesionālo darbību, izņemot gadījumu, kad, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir iemesls uzskatīt, ka izpaušana varētu nodarīt kaitējumu attiecīgajai personai;

 

- ja dati attiecas tikai uz sabiedrībā pazīstamu personu, izņemot gadījumu, kad, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir iemesls uzskatīt, ka izpaušana varētu nodarīt kaitējumu attiecīgajai personai vai citām ar viņu saistītām personām;

 

– ja dati jau ir publiskoti ar attiecīgās personas piekrišanu.

 

Personas datus tomēr izpauž, ja to nosaka sevišķas sabiedrības intereses. Šādos gadījumos iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra skaidri norāda attiecīgās sabiedrības intereses, minot iemeslus, kāpēc konkrētajā gadījumā sabiedrības intereses ir svarīgākas par attiecīgās personas interesēm.

 

Ja, pamatojoties uz šo punktu, iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra atsaka piekļuvi kādam dokumentam, tā apsver, vai ir iespējams attiecīgajam dokumentam nodrošināt daļēju piekļuvi.

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā nav ievērota vajadzība nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp būtiskām pamattiesībām.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

4. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Izņēmumi, kas noteikti šajā pantā, ir spēkā tik ilgi, kamēr šāda aizsardzība ir pamatota, ņemot vērā dokumenta saturu. Izņēmumi var būt spēkā ne ilgāk kā 30 gadus. Ja dokumentiem ir piemērojami izņēmumi, kas skar personas datu aizsardzību vai komerciālās intereses, kā arī ja tie ir slepeni dokumenti, izņēmumus vajadzības gadījumā drīkst piemērot arī pēc šā termiņa.

7. Izņēmumi, kas noteikti šajā pantā, neattiecas uz tādu procedūru dokumentiem, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu. Izņēmumi ir spēkā tik ilgi, kamēr šāda aizsardzība ir pamatota, ņemot vērā dokumenta saturu. Izņēmumi var būt spēkā ne ilgāk kā 30 gadus.

Pamatojums

Tiesa spriedumā Maurizio Turco lietā ir norādījusi, ka likumdošanas iniciatīvu jomā sniegto juridisko konsultāciju publiskošana palielina likumdošanas procesa pārredzamību un atklātumu, kā arī nostiprina Eiropas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

7. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Katra iestāde izraugās personu, kuras pienākums ir pārbaudīt, vai pienācīgi tiek ievēroti visi šajā pantā minētie termiņi.

Pamatojums

Lai nodrošinātu termiņu ievērošanu, ombuds ir ieteicis izraudzīties informācijas darbinieku.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Jauni pieteikumi

 

Ja pēc informācijas saņemšanas pieteikuma iesniedzējs no iestādes vēlas saņemt papildu dokumentus, šo prasību izskata kā jaunu pieteikumu saskaņā ar 7. un 8. pantu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Publiska piekļuve Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Atsauces

COM(2008)0229 – C6-0184/2008 – 2008/0090(COD)

Atbildīgā komiteja

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFCO

19.10.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Anneli Jäätteenmäki

22.2.2010

 

 

Izskatīšana komitejā

6.4.2010

4.5.2010

2.6.2010

 

Pieņemšanas datums

30.11.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

13

10

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrew Henry William Brons, Andrew Duff, Ashley Fox, Matthias Groote, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Zita Gurmai, Gerald Häfner, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, Morten Messerschmidt, Potito Salatto, Algirdas Saudargas, György Schöpflin, Indrek Tarand, Rafał Trzaskowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elmar Brok, Anneli Jäätteenmäki, Alain Lamassoure, Íñigo Méndez de Vigo, Helmut Scholz

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Francesca Balzani, Maria do Céu Patrão Neves

Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS (3.12.2010)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem
(COM(2008)0229 – C6‑0184/2008 – 2008/0090(COD))

Atzinumu sagatavoja: Ágnes Hankiss

ĪSS PAMATOJUMS

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 1. panta 2. punktu Kopienas iestādēm un struktūrām lēmumi jāpieņem cik iespējams atklāti un cik iespējams tuvināti pilsoņiem. Lai pilsoņi un ievēlētās struktūras varētu efektīvi piedalīties politiskajā procesā un aicināt valsts iestādes atskaitīties par savu darbību, viņiem jābūt pēc iespējas plašākai piekļuvei Eiropas iestāžu dokumentiem.

Tomēr Komisijas ierosinātie regulas grozījumi rada vilšanos, jo vairākos gadījumos Komisijas priekšlikumi vērtējami kā solis atpakaļ, nevis progresīvs pavērsiens, lai panāktu „labāku pārredzamību”.

Pirmais un galvenais Komisijas uzdevums bija pārskatīt tās iepriekšējo priekšlikumu, jo līdz ar Līguma par Eiropas Savienības darbību stāšanos spēkā tiek nodrošināts jauns tiesiskais regulējums, pamatojoties uz 15. panta 3. punktu. Komisijai vajadzēja tās priekšlikumu iekļaut dokumentā COM(2009)0665 par Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekmi. Komisija oficiāli neatsauca priekšlikumu un nekad nav to aizstājusi ar jaunu priekšlikumu, kurā ņemts vērā jaunais Lisabonas līguma regulējums.

Par būtiskāko soli atpakaļ jāuzskata Komisijas pārformulētā definīcija „dokuments” (3. pants), kas ir regulas pamatjēdziens. Referente uzskata, ka tā vietā, lai definīciju sašaurinātu, kā to faktiski ierosina Komisija, termins „dokuments” ir jāpaplašina, galveno uzmanību pievēršot „oficiālai informācijai”, jo informācijas pieprasītāju piekļuve informatīviem dokumentiem ļautu pieprasīt konkrētu informāciju precīzākā, mērķtiecīgākā un aptverošākā veidā, novēršot iespēju, ka varētu saņemt daudz nevajadzīgu datu, kas, iespējams, radītu papildu izmaksas. Jaunā definīcija arī varētu atvieglot daļēju piekļuvi atsevišķiem klasificētiem dokumentiem un ļautu neoficiālu informāciju skaidri nošķirt no oficiālas.

Lai gan šīs regulas mērķis joprojām ir atvieglota publiska piekļuve ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru dokumentiem, ja publiski pieejami tiek padarīti starpposma dokumenti, tādi kā norādījumu projekti vai memorandi, oficiālās informācijas plūsma varētu tikt novirzīta uz neoficiāliem un/vai starpvaldību kanāliem un līdz ar to samazinātos pārredzamība un vājinātos Eiropas Savienība.

Meklēšanas un kopiju izgatavošanas maksu vietā jāiekasē pieņemama standartmaksa par dokumentu meklēšanu un kopiju izgatavošanu. Komisijai ir jāiesniedz priekšlikumi par iepriekš minētajiem jautājumiem.

Iedzīvotājiem jo īpaši svarīgi ir, piemēram, pārkāpumu tiesvedības gadījumos, kas bieži vien izriet no iedzīvotāju lūgumrakstiem, pilnībā piekļūt visiem dokumentiem, kas saistīti ar slēgtu pārkāpumu tiesvedību. Tas ietver dalībvalstu sniegtos dokumentus. Referente norāda, ka Komisijas priekšlikums paredzēt dalībvalstīm tiesības atteikt piekļuvi dokumentiem (5. pants), pamatojoties uz šo valstu tiesību aktiem, ir pretrunā Eiropas Savienības Tiesas praksei un līdz ar to nav pieņemams. Attiecībā uz 9. pantu (Pieteikumu izskatīšana saistībā ar piekļuvi slepeniem dokumentiem) ir būtiski, lai Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras paredzētu kopīgus noteikumus par šādu dokumentu klasificēšanu un lai šos noteikumu publiskotu.

Lūgumrakstu komiteja uzskata, ka ļoti svarīgi ir saglabāt un vairot iedzīvotāju paļāvību uz ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām. ES ir jāaizsargā personas dati un privātums, piemērojot pēc iespējas augstākus standartus, un nav jāparedz noteikumi, ar kuriem pieļauj pasākumus, kuru objektīva piemērošana ir sarežģīta. Lai gan pastāv ES tiesu prakse attiecībā uz „sevišķu sabiedrības interešu„ interpretāciju, būtu vēlams, lai Komisija sniedz skaidru un precīzu šā termina definīciju.

Klasificētu informāciju tās saņēmējs nedrīkst nodot trešai personai, ja nav saņemta sākotnējā informācijas sniedzēja iepriekšēja atļauja. Lūgumrakstu komiteja vēlētos, lai tiktu ieviesta vienota deklasificēšanas noteikumu sistēma un procedūra, ietverot iespēju Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām pārskatīt un pārstrukturēt dokumentu klasificēšanas kategorijas, ja saņemta prasība tos publiskot. Tādējādi iepriekš klasificētos dokumentus varētu publiskot elastīgākā veidā.

Ja kāda iestāde noraida pieteikumu par piekļuvi dokumentam, pamatojoties uz šīs regulas noteikumiem, attiecīgajai iestādei ir jāpaziņo par to, vai un kad pieprasīto informāciju būtu iespējams saņemt daļēji vai pilnībā.

Referente uzskata, ka Eiropas pārredzamības iniciatīvas īstenošana būs veiksmīga tad, ja informācijas pieprasītāji varēs viegli atrast un izgūt vajadzīgo informāciju. Tādēļ saistībā ar šo regulu iestādēm dokumentu pieejamība jānodrošina vai nu ar kopīgas dokumentu reģistru saskarnes starpniecību, vai izmantojot saskarni, kurai ir tiešas saites ar katras iestādes reģistru.

Turklāt, kā tas jau bija saistībā ar spēkā esošo regulu, Komisijai jāprasa iesniegt ziņojumu par pārskatītās regulas piemērošanu un vajadzības gadījumā jāsniedz uzlabošanas ieteikumi.

GROZĪJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šī regula attiecas uz visiem iestādes dokumentiem, tas ir, dokumentiem, ko tā ir izdevusi, saņēmusi vai kuri ir tās rīcībā par tās kompetencē esošajām politikām, darbībām un lēmumiem un skar jebkuru darbības jomu Eiropas Savienībā.

2. Šī regula attiecas uz visiem Eiropas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras dokumentiem par tās kompetencē esošajām politikām, darbībām, slēgtām procedūrām saistībā ar ES tiesību pārkāpumiem un lēmumiem un skar jebkuru darbības jomu Eiropas Savienībā.

Pamatojums

Regula jāpiemēro visiem dokumentiem (kā tas noteikts 3. pantā), kuri ir Eiropas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras rīcībā. Īpaši minēti dokumenti par ES tiesību pārkāpumu izmeklēšanu, kurus varētu pieprasīt iesaistītās puses (piemēram, lūgumrakstu iesniedzēji), lai īstenotu savas tiesības uz atlīdzinājumu vai kompensāciju.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

3. pants – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) „dokuments” ir jebkura satura informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), ko iestāde ir sagatavojusi un oficiāli izsniegusi vienam vai vairākiem saņēmējiem vai kurus iestāde ir citādi reģistrējusi vai saņēmusi; datus, ko satur elektroniskās uzglabāšanas, apstrādes un izguves sistēmas, uzskata par dokumentiem, ja tos var iegūt kā izdruku vai elektronisku kopiju, izmantojot sistēmas ekspluatācijai pieejamos līdzekļus;

(a) „dokuments” ir oficiāliem mērķiem radīts ieraksts vai ierakstu kopums neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti) par jautājumu, kas ietilpst Eiropas Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru kompetences jomā. Tas neietver projektus, piezīmes un memorandus, kurus nav paredzēts iekļaut attiecīgajā dokumentā.

Pamatojums

Komisijas ierosinātā jēdziena „dokuments” definīcija ir pārāk šaura. Dokuments šīs regulas nozīmē par „dokumentu” tiks uzskatīts tikai tad, ja tas būs oficiāli nosūtīts vai citādi reģistrēts. Tādējādi tiktu mazināta pārredzamība.

Ja publiski pieejami tiek padarīti starpposma dokumenti, tādi kā norādījumu projekti vai memorandi, oficiālās informācijas plūsma varētu tikt novirzīta uz neoficiāliem un/vai starpvaldību kanāliem un līdz ar to samazinātos pārredzamība un vājinātos Eiropas Savienība, kas ir vērtējams kā regress.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

3. pants – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) „trešā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī subjekts ārpus attiecīgās iestādes, tostarp dalībvalstis, citas iestādes un organizācijas Kopienā vai ārpus tās, kā arī trešās valstis.

(b) „trešā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī subjekts ārpus attiecīgās iestādes, citas iestādes un organizācijas Savienībā vai ārpus tās, kā arī trešās valstis.

Pamatojums

Dalībvalstis nav jāuzskata par trešām pusēm to attiecībās ar iestādēm vai saziņā par jautājumiem saistībā ar Savienības darbības jomu.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) Kopienas vai kādas dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku;

(d) Eiropas Savienības vai kādas dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku;

Pamatojums

Līdz ar ES līguma stāšanos spēkā ir jāveic formāls labojums.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) juridisku konsultāciju un tiesas, šķīrējtiesas un strīdu izšķiršanas procedūru aizsardzībai;

(c) juridisku konsultāciju, izņemot gadījumus, kad konsultācijas sniegtas saistībā ar tiesību aktu pieņemšanas procedūrām, un tiesas procedūru aizsardzībai;

Pamatojums

Komisijas ierosinātais 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta grozījums pazeminātu standartus, kādus paredz spēkā esošie noteikumi. Šis apakšpunkts ir grozīts, lai standartus uzlabotu un ņemtu vērā spriedumu M. Turco lietā (lieta C-39/05 P un lieta C-52/05 P).

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem;

(d) pārbaužu, izmeklēšanas, tiesas procesu par konkurenci un revīziju mērķiem;

Pamatojums

Jāatsakās no tādu dokumentu publiskošanas, kas attiecas uz tiesas procesiem par konkurenci, jo tas var kaitēt šādu procesu aizsardzībai.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Amatpersonu, ierēdņu un interešu pārstāvju vārdus, amatus un funkcijas izpauž saistībā ar šo personu profesionālo darbību, ja nepastāv īpaši apstākļi, kur informācijas izpaušana varētu kaitēt attiecīgajām personām. Citus personas datus izpauž saskaņā ar noteikumiem par šādu datu likumīgu apstrādi, ko paredz EK tiesību akti par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

5. Amatpersonu, ierēdņu un interešu pārstāvju vārdus, amatus un funkcijas izpauž saistībā ar šo personu profesionālo darbību tikai ar dokumenta autora piekrišanu, ja nepastāv īpaši apstākļi, kur informācijas izpaušana varētu kaitēt attiecīgo personu privātumam un neaizskaramībai. Citus personas datus izpauž saskaņā ar noteikumiem par šādu datu likumīgu apstrādi, ko paredz Savienības tiesību akti par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

 

Tiek prasīta amatpersonu, ierēdņu un interešu pārstāvju piekrišana pirms dokumentā iekļauj viņu vārdus, amatus un funkcijas.

 

 

Ja, pamatojoties uz 1. punktu, iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra atsaka piekļuvi kādam dokumentam, tā apsver, vai ir iespējams attiecīgajam dokumentam nodrošināt daļēju piekļuvi.

Pamatojums

Formulējumam jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas neseno nolēmumu Bavarian Lager lietā (C-28/08P). Jāatvieglo turpmākā piekļuve tikko sagatavotiem dokumentiem.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja piemērošana attiecas uz dokumentu, kas izdots dalībvalstī un kas nav dokumenti, kas saņemti atbilstoši procedūrām, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu, ir jāapspriežas ar minētās dalībvalsts iestādēm. Iestāde, kuras rīcībā ir dokuments, izpauž tā saturu, ja vien dalībvalsts nav pamatojusi piekļuves liegšanu, pamatojoties uz 4. pantā minētajiem izņēmumiem vai īpašiem nosacījumiem šīs valsts tiesību aktos, kas liedz izpaust attiecīgā dokumenta saturu. Iestāde ņem vērā pienācīgu pamatojumu, ko sniedz dalībvalsts, ciktāl šāds pamatojums balstās uz šajā regulā minētajiem izņēmumiem.

2. Ja piemērošana attiecas uz dokumentu, kas izdots dalībvalstī un kas nav dokumenti, kas saņemti atbilstoši procedūrām, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu, vai uz Komisijai iesniegtu informāciju par Savienības tiesību aktu īstenošanu, ja vien tajā laikā nav uzsākti kādi ar tiem saistīti tiesas procesi, ir jāapspriežas ar minētās dalībvalsts iestādēm. Iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, kuras rīcībā ir dokuments, izpauž tā saturu, ja vien dalībvalsts nav pamatojusi piekļuves liegšanu, pamatojoties uz 4. pantā minētajiem izņēmumiem. Iestāde ņem vērā šādas piekļuves liegšanas pamatojumu, ko sniedz dalībvalsts.

Pamatojums

Dalībvalstis tikai tādā gadījumā var prasīt ES iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, lai tās atsaka piekļuvi attiecīgo dalībvalstu dokumentiem, ja prasības pamatā ir 4. pantā minētie izņēmumi (IFAW lieta C-64/05). Dalībvalstīm nav veto tiesību attiecībā uz to rīcībā esošajiem dokumentiem, nedz arī tiesību atsaukties uz saviem normatīvajiem aktiem nolūkā attaisnot pieprasīto dokumentu konfidencialitāti. Jānodrošina piekļuve dalībvalstu informācijai, kas Komisijai iesniegta par ES tiesību aktu īstenošanu, ja vien nav sākta tiesvedība (M. Cashman rezolūcijas 4. ieteikums).

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Saņemot pilnīgu vai daļēju atteikumu, pieteikuma iesniedzējs 15 darba dienu laikā pēc iestādes atbildes saņemšanas var iesniegt atkārtotu pieteikumu ar lūgumu iestādei mainīt savu nostāju.

3. Iestāde pieteikuma iesniedzējam paziņo to, vai ir iespējams —un ja tā, tad kad —, ka pēc zināma laika varēs nodrošināt daļēju vai pilnīgu piekļuvi dokumentam.

 

Pieteikuma iesniedzējs 15 darba dienu laikā pēc iestādes atbildes saņemšanas var iesniegt atkārtotu pieteikumu ar lūgumu iestādei mainīt savu nostāju.

Pamatojums

Pieteikuma iesniedzēji ir jāinformē par to, ka nākotnē ir iespējama piekļuve pieprasītajam dokumentam.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Slepeni dokumenti ir dokumenti, kas izdoti iestādēs vai to dibinātās aģentūrās dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs „SEVIŠĶI SLEPENS”, „SLEPENS” vai „KONFIDENCIĀLS” saskaņā ar attiecīgās iestādes noteikumiem ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības vai dalībvalstu būtiskas intereses jomās, kuras norādītas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, valsts drošību, aizsardzību un militārajiem jautājumiem.

1. Slepeni dokumenti ir dokumenti, kas izdoti iestādēs vai to dibinātās struktūrās, birojos un aģentūrās dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs „SEVIŠĶI SLEPENS”, „SLEPENS” vai „KONFIDENCIĀLS” saskaņā ar iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru izdotiem kopīgiem noteikumiem ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības vai dalībvalstu būtiskas intereses jomās, kuras norādītas 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, proti, valsts drošību, aizsardzību un militārajiem jautājumiem.

Pamatojums

Komisijas priekšlikums negrozīt 9. pantu neatbilst ierosinātājām 4. panta izmaiņām, un līdz ar to šā panta 1. punktā minētā atsauce ir neatbilstīga un nepareiza. Saskaņā ar LESD 15. pantu koplēmuma procedūrā jānosaka arī dokumentu piekļuves nosacījumi un ierobežojumi. Tādēļ iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ir jāpieņem kopīgi klasificēšanas noteikumi, turklāt šī prasība ir obligāta un tai ir ar juridisks pamats.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Iestāžu noteikumus par slepeniem dokumentiem publisko.

6. Iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kopīgos noteikumus par slepeniem dokumentiem publisko.

Pamatojums

Komisijas priekšlikums negrozīt 9. pantu neatbilst ierosinātājām 4. panta izmaiņām, un līdz ar to šā panta 1. punktā minētā atsauce ir neatbilstīga un nepareiza. Saskaņā ar LESD 15. pantu koplēmuma procedūrā jānosaka arī dokumentu piekļuves nosacījumi un ierobežojumi. Tādēļ iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ir jāpieņem un jāpublisko kopīgi klasificēšanas noteikumi, turklāt šī prasība ir obligāta un tai ir ar juridisks pamats.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Iestādes nekavējoties veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izveidotu reģistru, kam jāsāk darboties ne vēlāk kā 2002. gada 3. jūnijā.

 

 

3. Iestādes nekavējoties veic pasākumus, kas ir vajadzīgi iestāžu reģistra kopējas saskarnes izveidošanai, lai tādējādi nodrošinātu koordināciju starp reģistriem.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saskaņā ar 4. un 9. pantu sabiedrībai tieši pieejamiem jo īpaši ir jābūt dokumentiem, kas izdoti vai saņemti tādu EK tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā.

1. Iestādes, ciktāl iespējams, nodrošina sabiedrībai tiešu piekļuvi dokumentiem elektroniskā veidā vai izmantojot reģistru saskaņā ar attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras noteikumiem.

Pamatojums

Lai saglabātu pašreizējos standartus, ir atjaunots pašreizējā 12. panta 1. punkta teksts.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

17. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija ne vēlāk kā [..] publicē ziņojumu par šīs regulas principu īstenošanu un sniedz ieteikumus, cita starpā iekļaujot termina „sevišķas sabiedrības intereses” definīciju un vajadzības gadījumā priekšlikumus šīs regulas pārskatīšanai, kā arī rīcības programmu par pasākumiem, kuri jāveic iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

Pamatojums

Tāpat kā šīs regulas gadījumā, ir jāiesniedz ziņojums par regulas īstenošanu, vajadzības gadījumā iekļaujot ieteikumus un priekšlikumus uzlabojumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Publiska piekļuve Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Atsauces

COM(2008)0229 – C6-0184/2008 – 2008/0090(COD)

Atbildīgā komiteja

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PETI

19.10.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Ágnes Hankiss

4.5.2010

 

 

Pieņemšanas datums

1.12.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Victor Boştinaru, Michael Cashman, Pascale Gruny, Ágnes Hankiss, Roger Helmer, Carlos José Iturgaiz Angulo, Erminia Mazzoni, Judith A. Merkies, Willy Meyer, Chrysoula Paliadeli, Ernst Strasser, Diana Wallis, Angelika Werthmann, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zoltán Bagó, Tamás Deutsch

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Petru Constantin Luhan, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz

JURIDISKĀS komitejaS ATZINUMS

réf. D(2011)51887

Juan Fernando López Aguilar

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājs

ASP 11G306

Briselē

Temats: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (COM (2011) 137 galīgā redakcija)

Godātais López Aguilar kungs!

Juridiskajai komitejai lūdza sniegt atzinumu par iepriekš minēto priekšlikumu. Lai ievērotu atbildīgās komitejas darba grafiku, šī vēstule ir uzskatāma par atzinumu.

1. Vispirms jāatgādina, ka priekšlikums par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārstrādāšanu (COM(2008)0229) tika iesniegts jau pirms vairākiem gadiem (še turpmāk — pirmais priekšlikums). Eiropas Parlaments plenārsēdē 2009. gadā pieņēma grozījumus, taču balsojums par normatīvu rezolūciju tika atlikts, un šo jautājumu nosūtīja atpakaļ atbildīgajai komitejai[1]. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tika izveidots jauns tiesiskais regulējums attiecībā uz piekļuvi dokumentiem. Tomēr Komisija nolēma priekšlikumu (pirmo priekšlikumu) neatsaukt un iesniegt pārskatītu priekšlikumu, kurā pilnībā ņemtu vērā prasības nodrošināt lielāku pārredzamību, kā noteikts Lisabonas līgumā Tiesas praksē.

2. Pa to laiku 2011. gada septembra plenārsēdē ar lielu balsu vairākumu tika pieņemta H. Hautala–J. Sargentini rezolūcija par Regulas Nr. 1049/01 īstenošanu. H. Hautala–J. Sargentini rezolūcijā atkārtoti norādīts, ka līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu pārredzamības principi ir kļuvusi par juridiski saistošām iedzīvotāju pamattiesībām, un, „ņemot vērā šīs Regulas piemērošanas desmitgadē gūto pieredzi un Tiesas praksi[2], šī regula ir jāpārskata, lai precizētu atsevišķus noteikumus, sašaurinātu izņēmumu piemērošanas jomu un nodrošinātu, ka Līgumos noteiktā pārredzamība kļūst par realitāti”. Rezolūcijā Komisija vēlreiz aicināta „iesniegt pārstrādātu priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. No 1049/2001”.

3. Lai gan tika veikti iepriekš minētie būtiskie pasākumi lielākas pārredzamības nodrošināšanai un notika vairākas sanāksmes un diskusijas, piedaloties Padomei un Komisijai[3], vienīgā Komisijas atbildes rīcība bija gatavība 2011. gada martā iesniegt jaunu likumdošanas priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu Nr. 1049/2001[4] (turpmāk — otrais priekšlikums, kas ir šīs vēstules temats), nebūtiski atjauninot spēkā esošo regulu un sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem attiecinot uz visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā tas noteikts LESD 15. pantā.

4. Tā kā, pastāvot diviem Komisijas priekšlikumiem (pirmajam un otrajam priekšlikumam), ar ko grozīt vienu un to pašu tiesību aktu, tika radīta juridiskā nenoteiktība, Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja prasīja nodrošināt skaidrību, jo tieši stājies spēkā LESD 15. pants un Komisijas priekšlikumu (otro priekšlikumu) var uzskatīt par pietiekamu Regulas Nr. 1049/2011 grozījumu attiecībā uz Lisabonas līgumā ietvertajām prasībām. Juridiskais dienests sniedza skaidru atbildi (sk. pievienoto atzinumu), apstiprinot, ka 15. panta 3. punkta 3. un 4. apakšpunkts paredz, ka Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ir pienākums ievērot regulās par piekļuvi dokumentiem noteiktās prasības. Turklāt, ņemot vērā priekšlikuma grozīt Regulu Nr. 1049/2001 (otrā priekšlikuma) saturu, to nevar uzskatīt par pietiekamu Regulas Nr. 1049/2001 grozījumu, kas ņemtu vērā Savienības jauno tiesisko kontekstu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

5. Juridiskais dienests arī norādīja uz Eiropas Parlamenta Reglamenta 44. panta 4. punktu, kurā paredzēts — „ja Komisija vai kāda dalībvalsts vienlaikus vai ar nelielu laika atstarpi iesniedz Parlamentam divus vai vairākus priekšlikumus ar vienu un to pašu likumdošanas mērķi, par tiem sagatavo vienu ziņojumu. Atbildīgā komiteja ziņojumā norāda, uz kuru tekstu ierosinātie grozījumi attiecas, un normatīvajā rezolūcijā sniedz atsauces arī uz visiem pārējiem tekstiem”, un secināja, ka no tiesiskā viedokļa būtu pareizi šo priekšlikumu uzskatīt par izmainītu Komisijas pirmo priekšlikumu.

Visbeidzot, izskatot šo jautājumu 2011. gada 10 un 11. oktobra sanāksmē un ievērojot Juridiskā dienesta atzinumu, Juridiskā komiteja ar 10 balsīm „par”, 5 — „pret” un nevienam neatturoties[5], iesaka jūsu komitejai, kas ir atbildīgā komiteja, izskatāmo priekšlikumu iekļaut pirmajā Komisijas priekšlikumā.

Ar cieņu

Klaus-Heiner Lehne

Pielikumā: Juridiskā dienesta atzinums

  • [1]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0114.
  • [2]  Attiecībā uz Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas praksi saistībā ar piekļuvi dokumentiem ziņojumā minēti Tiesas spriedumi Turco lietā (apvienotās lietas C-39/05 P un C-52/05 P), Bavarian Lager lietā (C-28/08), Volker und Marcus Schecke lietā (apvienotās lietas C-92/09 un C-93/09), Technische Glaswerke Ilmenau — TGI lietā (C-139/07 P) un API lietā (apvienotās lietas C-514/07 P, C-528/07 P un C-532/07 P), kā arī Vispārējās tiesas spriedumi Access Info Europe lietā (T-233/09), MyTravel lietā (T-403/05), Borax lietā (lietas T-121/05 un T-166/05), Joséphidès lietā (T-439/08), Co-Frutta lietā (apvienotās lietas T-355/04 un T-446/04), Terezakis lietā (T-380/04), Agrofert Holdings lietā (T-111/07) un Editions Jacob lietā (T-237/05).
  • [3]  Iepriekšējā LIBE komitejas rīkotā sanāksme notika 2011. gada 28. jūnijā, piedaloties referentam, ēnu referentam, atzinumu sagatavotājiem un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam M. Šefčovičam.
  • [4]  COM(2011) 137 galīgā redakcija, 2011/0073 (COD).
  • [5]  Piedalījās šādi deputāti: Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Sajjad Karim, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Toine Manders, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Diana Wallis, Pablo Zalba Bidegain.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Publiska piekļuve Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Atsauces

COM(2008)0229 – C6-0184/2008 – 2008/0090(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

30.4.2008

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

19.10.2009

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

19.10.2009

JURI

19.10.2009

AFCO

19.10.2009

PETI

19.10.2009

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

INTA

17.3.2010

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Michael Cashman

22.7.2009

 

 

 

Juridiskā pamata apstrīdēšana

       JURI komitejas atzinuma datums

JURI

5.7.2010

 

 

 

Izskatīšana komitejā

6.10.2009

4.11.2009

4.2.2010

31.5.2010

 

1.2.2011

19.9.2011

3.10.2011

7.11.2011

 

23.11.2011

 

 

 

Pieņemšanas datums

23.11.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

17

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Alexander Alvaro, Roberta Angelilli, Vilija Blinkevičiūtė, Mario Borghezio, Emine Bozkurt, Simon Busuttil, Carlos Coelho, Tanja Fajon, Kinga Gál, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Timothy Kirkhope, Monica Luisa Macovei, Véronique Mathieu, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Rui Tavares, Valdemar Tomaševski, Kyriacos Triantaphyllides, Wim van de Camp, Axel Voss, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Oana Antonescu, Michael Cashman, Anna Maria Corazza Bildt, Cornelis de Jong, Leonidas Donskis, Franziska Keller, Petru Constantin Luhan, Marian-Jean Marinescu, Joanna Senyszyn, Bogusław Sonik, Manfred Weber, Cecilia Wikström, Glenis Willmott

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nessa Childers, Sergio Gaetano Cofferati, Ismail Ertug, Esther Herranz García, Stephen Hughes, Kent Johansson, Marit Paulsen, Ivo Vajgl

Iesniegšanas datums

30.11.2011