Ziņojums - A7-0041/2012Ziņojums
A7-0041/2012

ZIŅOJUMS par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā — 2011. gads

5.3.2012 - (2011/2244(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
Referente: Sophia in 't Veld


Procedūra : 2009/0157(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0041/2012

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā — 2011. gads

(2011/2244(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

-    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI[1],

-    ņemot vērā 1949. gada ANO Konvenciju par cīņu ar cilvēku tirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses,

–   ņemot vērā Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, ko 1995. gada 15. septembrī pieņēma Ceturtajā Pasaules sieviešu konferencē, un vēlākos noslēguma dokumentus, ko pieņēma ANO „Pekina+5” (2000. gads), „Pekina+10” (2005. gads) un „Pekina+15” (2010. gads) sanāksmēs,

–   ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020. gads), ko 2011. gada martā pieņēmusi Eiropadome[2],

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 5. marta paziņojumu „Stingrāka apņemšanās veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību — Sieviešu harta” (COM(2010)0078),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 2. marta darba dokumentu „Ziņojums par progresu vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā 2010. gadā” (SEC(2010)0193),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembra paziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015.” (COM(2010)0491),

-    ņemot vērā Pamattiesību aģentūras ziņojumu par homofobiju, transfobiju un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes dēļ (2010),

–   ņemot vērā ES tiesību aktu kopumu cietušajiem, kas ietver Komisijas 2011. gada 18. maija paziņojumus „Cietušo tiesību stiprināšana Eiropas Savienībā” (COM (2011)0274), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimuma standartus (COM(2011)0275) un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās” (COM(2011)0276),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „„Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra ziņojumu „Barselonas mērķu īstenošana attiecībā uz pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes pakalpojumiem” (COM(2008)0638),

–   ņemot vērā Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, un saistīto Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 1. marta spriedumu Test-Achats lietā (C-236/09)[3],

–   ņemot vērā tā 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par sievietēm un nabadzību Eiropas Savienībā[4],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2009. gada 3. februāra rezolūciju par nediskrimināciju, kas pamatojas uz dzimumu un paaudžu solidaritāti[5],

–   ņemot vērā tā 2010. gada 10. februāra rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā (2009)[6] un 2011. gada 8. februāra rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā —2010[7],

–   ņemot vērā tā 2011. gada 9. jūnija rezolūciju par sievietēm un uzņēmējdarbības augstākā līmeņa vadību[8],

–   ņemot vērā tā 2011. gada 18. marta rezolūciju par jaunajiem ES politikas pamatvirzieniem pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai [9],

–   ņemot vērā tā 2011. gada 8. marta rezolūciju par sieviešu nabadzības izpausmēm Eiropas Savienībā[10],

-    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ekonomiskās lejupslīdes un finanšu krīzes ar dzimumu saistītiem aspektiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A7-0041/2012),

A.  tā kā vīriešu un sieviešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatprincips, kas ietverts Līgumā par Eiropas Savienību, un tā kā Savienība ir izvirzījusi īpašu uzdevumu visās tās darbībās ietvert dzimumu līdztiesības principu, un tā kā, neraugoties uz pakāpenisko attīstību šajā jomā, joprojām pastāv liela sieviešu un vīriešu nevienlīdzība;

B.  tā kā ekonomikas krīzes laikā sieviešu pozīcijas stiprināšana darba tirgū un ekonomiskā neatkarība ir ne tikai morāla prasība, bet arī ekonomiska nepieciešamība; tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” galvenais mērķis ir censties paaugstināt 20–64 gadus vecu sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeni līdz 75 %;

C.  tā kā Eiropas turpmākā ekonomiskā konkurētspēja un labklājība ir būtiski atkarīga no tās spējas pilnībā izmantot savus darbaspēka resursus, tostarp no lielākas sieviešu līdzdalības darba tirgū; tā kā viena no stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm ir nodarbināt vairāk sieviešu, lai līdz 2020. gadam sasniegtu 75 % sieviešu nodarbinātības līmeni; tā kā salīdzinoši vairāk sieviešu nekā vīriešu strādā nepilnu darba laiku vai uz pagaidu darba līgumu pamata un tādēļ viņas ir vieglāk atlaist štatu samazināšanas dēļ krīzes laikā un tā kā ir risks, ka pašreizējā lejupslīde kavēs vai pat pagriezīs atpakaļ attīstību dzimumu līdztiesības jomā; tā kā nepilna laika darba iespējām tomēr dažkārt un dažreiz var būt labvēlīga ietekme uz sievietēm un vīriešiem saistībā ar darba, ģimenes un privātās dzīves apvienošanu;

D.  tā kā dzimumu līdztiesības mērķis ir labāka sieviešu politiskā pārstāvniecība; atgādina, ka attiecībā uz sieviešu pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanā pēdējos gados nav novēroti nekādi lineāri uzlabojumi — dzimumu līdzsvars ES dalībvalstu parlamentos ir palicis nemainīgs, proti, 24 % sieviešu un 76 % vīriešu, un dažās dalībvalstīs parlamentā pārstāvēto sieviešu procentuālā daļa nepārsniedz 15 %; kopējam ministru amatos esošo sieviešu skaitam veidojot tikai 23 %; tā kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieču skaits 2009.–2014. gada pilnvaru termiņa otrajā pusē ir samazinājies;

E.  tā kā sākotnēji ekonomikas krīze skāra galvenokārt vīriešu nodarbinātību, bet ir paredzams, ka valsts izdevumu samazināšanai būs nesamērīga ietekme uz sieviešu nodarbinātību un atalgojuma starpību, jo salīdzinoši daudz vairāk sieviešu nekā vīriešu ir nodarbināti valsts sektorā; tā kā īpaši apdraudētas nozares, kurās strādā vairāk sieviešu, ir veselības aprūpe, izglītība un sociālā aprūpe; ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai nodarbinātības līmenim, bet arī vienādai nodarbinātības apstākļu kvalitātei un nodarbinātības kvalitātei, ieskaitot karjeras iespējas un atalgojumu;

F.  tā kā vardarbība pret sievietēm, tostarp psiholoģiskā vardarbība, ir galvenais šķērslis sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanā, tā ir sieviešu pamattiesību pārkāpums un joprojām ir viens no izplatītākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem ES, neraugoties uz politiķu veiktajiem pasākumiem tās apkarošanā; tā kā ekonomiskā lejupslīde rada apstākļus lielākai vardarbībai tuvās attiecībās un taupības pasākumi, kas ietekmē atbalsta dienestus, padara cietušās sievietes vēl neaizsargātākas, nekā parasti;

G.  tā kā ekonomisti un demogrāfi (Pasaules Banka, ESAO, SVF) izmanto ekonomiskus un matemātiskus modeļus, lai uzsvērtu mājsaimniecībās notiekošās ražošanas (ko veic galvenokārt sievietes) ekonomisko vērtību, un tā kā sieviešu ieguldījums IKP būtu vēl lielāks, ja tiktu ņemts vērā viņu neapmaksātais darbs, kas apliecina sieviešu darba diskrimināciju;

H. tā kā budžeta samazināšana sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, bērnu aprūpei, turpina traucēt sieviešu dalībai darba tirgū;

I.  tā kā bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un citu apgādībā esošu personu aprūpes pakalpojumu pieejamība ir būtiska, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu līdzdalību darba tirgū, izglītībā un apmācībā; tā kā mājās dzīvojošie aprūpētāji (gan vīrieši, gan sievietes) tiek diskriminēti, jo uz pensijām un tiesībām netiek attiecināti viņu nostrādātie gadi;

J.  tā kā 2012. gads ir Eiropas gads aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei un tā kā ir būtiski uzsvērt, ka vairāk vecāka gadagājuma sieviešu nekā vīriešu dzīvo viena cilvēka mājsaimniecībās garāka mūža ilguma dēļ

K.  tā kā Eiropas Parlaments 2011. gada oktobrī pieņēma nostāju par priekšlikumu jaunai direktīvai par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, paredzot pilnīgu tā apmaksāšanu un pagarinot to līdz 20 nedēļām, kā arī paredzot vismaz 2 nedēļu ilgu un apmaksātu paternitātes atvaļinājumu;

L.  tā kā banku krīze ļoti ierobežo piekļuvi kapitālam un tā ir problēma, kas visticamāk nesamērīgi skars sievietes uzņēmējas, jo sievietes arvien vairāk strādā kā pašnodarbinātās, lai labāk apvienotu darbu un ģimenes dzīvi;

M.  tā kā pēc dzimumiem sadalītu datu apkopošana un analīze ir būtiska sieviešu un vīriešu līdztiesības īstenošanā Eiropas Savienībā;

N. tā kā progress dzimumu līdztiesības, jo īpaši ekonomiskās vienlīdzības, sasniegšanā ir bijis ārkārtīgi lēns; tā kā politiskiem vadītājiem jādara vairāk par tā atzīšanu vārdos, padarot to par prioritāti savās ekonomiskajās stratēģijās;

O.  tā kā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība joprojām ir ļoti liela (dažkārt pārsniedz 25 %) un tā kā, neraugoties uz centieniem un panākto progresu, atalgojuma atšķirība nesamazinās, bet paliek nemainīga;

P.  tā kā nodarbinātības līmenis lauku apvidos ir viszemākais un turklāt liela daļa sieviešu nav iesaistītas oficiālajā darba tirgū un tāpēc nav reģistrētas bezdarbnieka statusā, kā arī nav iekļautas bezdarba statistikas datos, tādējādi radot konkrētas finanšu un juridiskas problēmas saistībā ar tiesībām uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un slimības atvaļinājumu, ar tiesību uz pensiju iegūšanu un piekļuvi sociālajai nodrošināšanai, kā arī problēmas šķiršanās gadījumā; tā kā lauku apvidos ir nepietiekamas augstas kvalitātes nodarbinātības iespējas;

Q.  tā kā vidēji trīs no desmit mājsaimniecībām Eiropas Savienībā ir vienas personas mājsaimniecības, lielākajā daļā no tām sievietes dzīvo vienas, īpaši vecāka gadagājuma sievietes, un šī procentuālā daļa pieaug; tā kā šīs mājsaimniecības ir neaizsargātākas un ar lielāku nabadzības risku, jo īpaši laikā, kad ekonomika ir grūtībās; tā kā pret vienas personas mājsaimniecībām vai viena ienākumu guvēja ģimenēm dalībvalstīs izturas nelabvēlīgi gan pēc absolūtiem, gan relatīviem rādītājiem attiecībā uz nodokļiem, sociālo nodrošinājumu, dzīvojamo platību, veselības aprūpi, apdrošināšanu un pensijām; tā kā valsts politikā nevajadzētu diskriminēt cilvēkus, kas brīvprātīgi vai spiesti dzīvo vieni;

R.  tā kā sieviešu seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības ir cilvēktiesības, kas būtu jānodrošina visām sievietēm neatkarīgi no sociālajiem apstākļiem, vecuma, seksuālās orientācijas vai etniskās izcelsmes;

S.  tā kā daudzas sievietes, piemēram, sievietes ar invaliditāti, sievietes, kuras aprūpē bērnus, vecāka gadagājuma sievietes un invalīdes, etnisko minoritāšu pārstāves un jo īpaši romu pārstāves un migrantes saskaras ar daudzkārtēju un dažādu veidu diskrimināciju, ir vairāk pakļautas sociālās atstumtības, nabadzības un nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu riskam;

T.  tā kā ģimenes Eiropas Savienībā ir dažādas un tajās ir precēti, neprecēti un kā partneri dzīvojoši vecāki, atšķirīgu dzimumu un viena dzimuma vecāki, vecāki, kuri vieni audzina bērnus, un audžuvecāki, kuriem saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem pienākas vienlīdzīga aizsardzība;

U.  tā kā EKT spriedums Test-Achats lietā apliecina nepieciešamību pēc precīziem, skaidriem un nepārprotamiem tiesību aktu noteikumiem dzimumu līdztiesības jomā;

V.  tā kā dzimumu atšķirību ir mazāk pirms ģimenes veidošanas un palielinās, diviem cilvēkiem sākot kopdzīvi; tā kā nodarbības līmeņa pazemināšanās sievietēm ir saistīta ar pirmā bērna piedzimšanu un priekšrocību trūkums darba tirgū veidojas viņu dzīves cikla sākumā saistībā ar bērnu aprūpi, vēlāk — ar vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi, kas bieži ir iemesls nodarbināto nabadzībai;

W. tā kā pozitīvas rīcības pasākumi attiecībā uz sievietēm ir izrādījušies būtiski sieviešu pilnīgai iekļaušanai darba tirgū un sabiedrībā kopumā;

X.  tā kā sievietes lauku apvidos cieš no vēl lielākas diskriminācijas un stereotipiem dzimuma dēļ nekā sievietes pilsētās un tā kā šādu sieviešu nodarbinātības līmenis ir daudz zemāks nekā pilsētās dzīvojošajām;

Y.  tā kā cilvēku tirdzniecības upuri galvenokārt ir sievietes un meitenes,

Vienlīdzīga ekonomiskā neatkarība

1.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai to laulību, šķiršanās un laulāto īpašuma tiesību akti tieši vai netieši neietvertu finansiālu „slazdu” dzīvesbiedriem, jo īpaši sievietēm, un nodrošināt, lai pāri, kas plāno apprecēties, pilnīgi apzinātos un pieņemamā laikposmā būtu informēti par laulības un šķiršanās juridiskajām un finansiālajām sekām;

2.  pieprasa dalībvalstīm veikt ieguldījumus pieejamos, augstas kvalitātes bērnu, slimnieku, invalīdu, gados vecāku un citu apgādājamu personu aprūpes struktūrās, pārliecinoties par šo struktūru elastīgu darbalaiku un pieejamību, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu apvienot profesionālo un privāto dzīvi; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt atzinību vīriešiem un sievietēm, kuri aprūpē bērnus vai vecāka gadagājuma cilvēkus, piešķirot viņiem atsevišķas sociālā nodrošinājuma un pensiju tiesības; aicina sociālos partnerus nākt klajā ar konkrētām iniciatīvām to prasmju apstiprināšanai, kuras iegūtas ar aprūpi saistītu atvaļinājumu laikā,

3.  aicina dalībvalstis virzīties uz individualizētām sociālās nodrošinājuma sistēmām, lai palielinātu sieviešu individuālo autonomiju un vietu sabiedrībā;

4.  uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt dalītu īpašuma tiesību juridisko jēdzienu, lai nodrošinātu sieviešu tiesību pilnīgu atzīšanu lauksaimniecības nozarē, atbilstīgu aizsardzību sociālās nodrošināšanas jomā, kā arī sieviešu darba atzīšanu, un grozīt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) regulu, lai līdzīgi kā saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) būtu iespējams veikt sievietēm labvēlīgus rīcības pasākumus nākamajā plānošanas laikposmā 2014.–2020. gadam, ņemot vērā, ka tas bija iespējams iepriekšējos laikposmos, bet ne šajā, un ka šādiem pasākumiem būtu ļoti labvēlīga ietekme uz sieviešu nodarbinātību lauku apvidos;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis sīki izstrādāt priekšlikumus abpusējai civilās savienības un viendzimuma ģimeņu atzīšanai visā Eiropā starp tām valstīm, kurās šie attiecīgie tiesību akti jau ir spēkā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz darbu, brīvu pārvietošanos, nodokļiem un sociālo nodrošinājumu, aizsargājot ģimeņu un bērnu ienākumus;

6.  atzinīgi vērtē, ka ir pieņemta Direktīva 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un aicina dalībvalstis nodrošināt tās pilnīgu un laicīgu īstenošanu;

7.  pauž nožēlu par dažās dalībvalstīs ieviestajām ierobežojošajām ģimenes definīcijām, lai liegtu juridisko aizsardzību viena dzimuma pāriem un viņu bērniem; atgādina, ka ES tiesību akti saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu ir piemērojami bez diskriminēšanas dzimuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

8.  uzsver, ka fiskāla konsolidācija, neņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu, var veicināt dzimumu segregāciju darba tirgū, nestabilus darba apstākļus sievietēm, dzimumu atalgojuma lielāku atšķirību, nabadzībā nonākušu sieviešu skaitu un grūtības apvienot darbu ar ģimenes dzīvi;

9.  aicina Padomi rīkoties saistībā ar Eiropas Parlamenta nostāju par Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma direktīvas grozīšanu, īpaši attiecībā uz atalgojumu nesen dzemdējušām sievietēm, lai nodrošinātu sieviešu ekonomiskās neatkarības nepārtrauktību šajā laikposmā;

10. aicina dalībvalstis aktīvi veicināt un cieši uzraudzīt sociālo partneru pamatnolīguma par bērna kopšanas atvaļinājumu īstenošanu, īpaši attiecībā uz nepārnesamo laikposmu un visu šķēršļu novēršanu, lai palielinātu to vīriešu skaitu, kuri dodas šādā atvaļinājumā;

11. uzsver, ka ienākumi, kā arī augstas kvalitātes atalgots darbs ir galvenais aspekts sieviešu ekonomiskās autonomijas jomā un lielākas vīriešu un sieviešu līdztiesības nodrošināšanā sabiedrībā kopumā;

12. aicina dalībvalstis un sociālos partnerus tieši nodarbinātās sievietes iekļaut apmācībā un arodapmācībā, kas notiek videi draudzīgajās darbavietās, kuras ES Komisija uzskata par Eiropas darba tirgus daļu ar vislielāko izaugsmes potenciālu;

13. aicina Komisiju un dalībvalstis analizēt un novērst šķēršļus attiecībā uz romu tautības sieviešu (atkārtotu) iesaistīšanos darba tirgū un pašnodarbinātībā un turklāt pienācīgi uzsvērt sieviešu nozīmi atstumto romu ekonomisko iespēju nodrošināšanā un uzņēmējdarbības uzsākšanā;

14. prasa veikt pasākumus valsts un Eiropas līmenī, lai veicinātu sieviešu uzņēmējdarbību, izveidojot apmācību, kā arī profesionālo un juridisko konsultāciju pakalpojumus un sekmējot piekļuvi valsts un privātajam finansējumam;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt dzimumu līdztiesības ietekmi uz ekonomikas un finanšu krīzi, veicot dzimumu līdztiesības ietekmes novērtējumus un secīgus pasākumus dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanai budžeta plānošanā;

16. aicina dalībvalstis ieguldīt pašreizējo struktūrfondu līdzekļus izdevumiem laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam aprūpes pakalpojumu attīstībā, lai sniegtu iespēju sievietēm un vīriešiem apvienot profesionālo un privāto dzīvi;

Vienāds atalgojums par vienādu un līdzvērtīgu darbu

17. ņem vērā, ka, lai gan iepriekšējos gadus tika īstenotas neskaitāmas kampaņas, noteikti mērķi un veikti pasākumi, dzimumu atalgojuma starpība joprojām ir nemainīgi liela, sievietes ES vidēji pelna par 17,5 % mazāk nekā vīrieši, un pēdējos gados ir bijis tikai niecīgs atalgojuma starpības samazinājums atbilstoši dzimumam; pieprasa dalībvalstīm divkāršot pūles spēkā esošo Eiropas noteikumu īstenošanā, lai šo starpību mazinātu;

18. pieprasa Eiropas iestādēm, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem izstrādāt daudzpusīgu stratēģiju, lai risinātu visas problēmas saistībā ar dzimumu atalgojuma pašreizējo atšķirību, tostarp panākt Eiropas vienāda atalgojuma mērķi — katrā dalībvalstī samazināt atalgojuma atšķirību par 10 %, lai panāktu vienādu atalgojumu par vienādu darbu, kuru veic sievietes un vīrieši ar vienādu kvalifikāciju, un atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ieviest Eiropas vienāda atalgojuma dienu; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi nevienu likumdošanas priekšlikumu, kopš tika pieņemta Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. novembra rezolūcija ar ieteikumiem;

19. aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis risināt problēmu saistībā ar dzimumu pensiju atšķirību, kas ir tiešas dzimumu atalgojuma atšķirības sekas, un izvērtēt jauno pensijas sistēmu ietekmi uz dažādām sieviešu kategorijām, īpašu uzmanību pievēršot nepilna darba laika un netipiskiem darba līgumiem;

20. aicina dalībvalstis mērķtiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu labāku stāvokli un taisnīgāku finansiālo statusu nodarbinātībai sociālajā jomā; uzskata, ka darba vietas izglītības un aprūpes jomās finansiālā ziņā jāpielīdzina citām darba vietām, un nedrīkst rasties nelabvēlīgas finansiālās sekas tāpēc, ka vīrieši un sievietes izvēlas strādāt sociālajā jomā;

21. pauž satraukumu, ka ekonomikas krīze un budžeta samazinājumi saasinās šo problēmu, jo tiks nesamērīgi ietekmētas sievietes, un aicina dalībvalstu valdības un sociālos partnerus izstrādāt rīcības plānu un konkrētus, tālejošus mērķus;

22. aicina dalībvalstis labāk izmantot augsti kvalificētu migranšu prasmes un nodrošināt piekļuvi izglītībai un apmācībai, arī valodu kursiem, lai novērstu prasmju pasliktināšanos un nodrošinātu vienlīdzīgas darba iespējas un veicinātu migranšu integrāciju; aicina dalībvalstis pievērst uzmanību tādu pasākumu pieņemšanai, kas paredzēti migrantēm, un mudina apspriesties ar NVO un migranšu organizācijām par politiskajām nostādnēm un pasākumiem, kuru mērķis ir migranšu sociālā integrācija;

23. pauž bažas par dažu dalībvalstu noteikumiem, kas skaidri neparedz aizliegumu laikā, kad sievietes tiek pieņemtas darbā, iesniegt darba devējam parakstītu atlaišanas vēstuli, kuras ietekmē rodas iespēja apiet tiesību aktus maternitātes aizsardzības jomā;

Vienlīdzība lēmumu pieņemšanā

24. uzskata, ka sieviešu aktīva līdzdarbība un pilnīga iekļaušana Eiropas darba tirgū ne tikai labvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbību, bet arī sniedz ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā kopumā, un tas ir pamattiesību un demokrātijas jautājums: sievietes veido 60 % no nesenajiem universitāšu beidzējiem, taču turpina būt nepietiekami pārstāvētas ekonomisku lēmumu pieņemšanas amatos;

25. pauž nožēlu par to, ka ekonomikas atveseļošanas plānos galvenā uzmanība joprojām ir pievērsta nodarbinātības nozarēm, kurās ir lielāka vīriešu pārstāvības daļa; aicina dalībvalstis un Komisiju, īstenojot stratēģiju „ES 2020” un valstu reformu programmas, konsekventi risināt dzimumu līdztiesības jautājumu un prioritārā kārtā novērst šķēršļus sieviešu dalībai darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm ar invaliditāti, migrantu un etnisko minoritāšu sievietēm, kā arī sievietēm vecuma grupā no 54 līdz 65 gadiem un romu sievietēm; atzīmē, ka sievietēm un vīriešiem tādēļ, lai veiksmīgi saskaņotu darba un ģimenes dzīvi, kā arī iegūtu finansiālo neatkarību, ir nepieciešama iespēja izmantot elastīgus darba veidus, tostarp tāldarbu; atzīmē, ka sievietes ir par maz pārstāvētas nozarēs, kurām ir paplašināšanās iespējas, piemēram, atjaunojamo enerģijas avotu jomā, kā arī zinātnē un progresīvo tehnoloģiju jomā, un tādēļ aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis izstrādāt jaunu darbavietu radīšanas politiku, kurā sievietes un vīrieši būtu vienlīdz pārstāvēti minētajās jaunajās nozarēs;

26. aicina atbalstīt iniciatīvas un kampaņas, kas grauj stereotipus par sieviešu neefektivitāti darbā un nespēju ieņemt vadošu amatu; aicina atbalstīt sievietes ceļā uz profesionālo pilnveidi, kā arī viņu centienus ieņemt vadošus amatus;

27. konstatē, ka Eiropas Savienībā par lieliem uzskatāmajos uzņēmumos vadošos amatos vidēji ir tikai 12 % sieviešu un tikai 3 % no to vadītājiem ir sievietes;

28. aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk piedāvāt visaptverošus pašreizējos datus par sieviešu pārstāvēto daļu visu veidu uzņēmumos ES un par obligātiem un neobligātiem pasākumiem, kas veikti uzņēmējdarbības sektorā, kā arī tiem, kurus dalībvalstis nesen pieņēmušas ar mērķi palielināt šādu pārstāvēto daļu; pēc šā uzdevuma, ja uzņēmumu un dalībvalstu veiktie pasākumi ir bijuši nepiemēroti, sniegt priekšlikumus tiesību aktiem, ietverot kvotas, līdz 2012. gadam, lai palielinātu sieviešu pārstāvēto daļu korporatīvos vadības uzņēmumos no 30 % 2015. gadā līdz 40 % 2020. gadā, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu pienākumus un to ekonomiskās, strukturālās (t. i., saistībā ar uzņēmuma izmēru), juridiskās un reģionālās īpatnības;

29. uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpieņem pasākumi, īpaši ar tiesību aktiem, kuros paredzēti saistoši mērķi sieviešu un vīriešu līdzsvarotas pārstāvības nodrošināšanai uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu un politisko struktūru atbildīgajos amatos; norāda uz veiksmīgajiem Norvēģijas, Spānijas, Vācijas, Itālijas un Francijas piemēriem;

30. atgādina, ka 2014. gadā paredzētās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurām sekos jaunā Komisijas sastāva iecelšana, kā arī kandidatūru izvirzīšana augstākajiem administratīvo darbinieku amatiem, ir iespēja panākt virzību uz paritātes demokrātiju ES līmenī;

31. aicina dalībvalstis atbalstīt paritāti, kā savu komisāra amata kandidātu izvirzot gan sievieti, gan vīrieti; aicina Komisijas priekšsēdētāja amatam izvirzīto personu censties ievērot paritātes principu, veidojot Komisijas sastāvu; aicina pašreizējo Komisiju publiski atbalstīt šo procedūru;

32. norāda, ka vēlēšanu kvotu izmantošana labvēlīgi ietekmē sieviešu pārstāvību, un atzinīgi vērtē pieņemtos tiesību aktus attiecībā uz paritātes sistēmām un dzimumu kvotām, kas ieviesti Francijā, Spānijā, Beļģijā, Slovēnijā, Portugālē un Polijā; aicina tās dalībvalstis, kurās ir īpaši zems sieviešu pārstāvības līmenis politiskajās apvienībās, apsvērt līdzvērtīgu pasākumu ieviešanu;

33. atzinīgi vērtē parlamentāro komiteju priekšsēdētāju amatā esošo sieviešu skaita būtisko palielināšanos un Parlamenta deputāšu skaitu 2009.–2014. gada likumdošanas pilnvaru termiņā, bet pauž nožēlu par Parlamenta priekšsēdētāja vietnieču skaita samazināšanos termiņa otrajā pusē; tāpēc ierosina pasākumus pilnīgam dzimumu līdzsvaram priekšsēdētāja vietnieku amatos;

34. aicina dalībvalstis veicināt sieviešu uzņēmējdarbību un nodrošināt finansiālu atbalstu, kā arī profesionālo orientāciju un apmācību, mudinot sievietes dibināt savus uzņēmumus;

Cieņa, integritāte un ar dzimumu saistītas vardarbības izbeigšana

35. mudina Komisiju ietvert tās programmās cīņai ar dzimumnoziedzību tādas vardarbības un uzmākšanās novēršanu, kurai raksturīga homofobija un transfobija;

36. atzinīgi vērtē centienus gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī apkarot vardarbību pret sievietēm, īstenojot, piemēram, Eiropas aizsardzības rīkojumu, direktīvu par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un tiesību aktu kopumu upuru tiesību aizsardzības stiprināšanai ES, taču uzsver, ka šī parādība joprojām ir ļoti svarīga un neatrisināta problēma; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt un īstenot politiku visu veidu diskriminācijas pret sievietēm apkarošanai, tostarp attiecībā uz visa veida seksuālu, fizisku un psiholoģisku vardarbību, vardarbību ģimenē, uzmākšanos un nepieciešamību ietvert ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu ES ārpolitikā un attīstības sadarbības politikā; uzsver, ka ir jāapzina ar dzimumu saistītas vardarbības reālais apmērs ES; norāda uz to, ka svarīgs darbs šajā jomā ir jāveic Eiropas Dzimumu vardarbības novērošanas centram, un tādēļ aicina pēc iespējas drīzāk nodrošināt centra darbības uzsākšanu;

37. atkārtoti norāda uz to, ka Komisijai ir jāizstrādā ES mēroga stratēģija vardarbības pret sievietēm apkarošanai, tostarp normatīvs krimināltiesību instruments dzimumu vardarbības apkarošanai, kā Eiropas Parlaments ir prasījis vairākās rezolūcijās; aicina Komisiju noteikt 2015. gadu par ES gadu vardarbības pret sievietēm izbeigšanai;

38. aicina dalībvalstis veidot informatīvas programmas par uzmākšanos darba vietās un psiholoģisko vardarbību, lai tādējādi sievietes, kuras sastopas ar šīm parādībām, varētu efektīvi tām pretoties;

39. ar vardarbību mājās saprot jebkādu seksuāla, fiziska, psiholoģiska un ekonomiska rakstura nežēlīgu izturēšanos; atzīmē, ka ar dzimumu saistīta vardarbība katru gadu izraisa daudzus nāves gadījumus visā ES; tādējādi aicina veikt pienācīgus pasākumus, lai ar dzimumu saistīto vardarbību uzskatītu par vispārēju sabiedrības drošības jautājumu un pamattiesību pārkāpumu, nevis privātu jautājumu, kas attiecas tikai uz ģimeni, cita starpā nodrošinot piekļuvi preventīviem pasākumiem un tiesiskās aizsardzības un palīdzības līdzekļiem, tostarp attiecībā uz izsekošanu;

40. pauž gandarījumu par to, ka nesen tika pieņemta direktīvas par Eiropas aizsardzības rīkojumu, kuras mērķis ir aizsargāt cita starpā ar dzimumu saistītas vardarbības upurus, un aicina dalībvalstis iespējami drīz to transponēt savos tiesību aktos, lai nodrošinātu pienācīgu Eiropas aizsardzības rīkojuma īstenošanu;

41. šajā saistībā atzīmē ES tiesību aktu kopumu cietušajiem; aicina dalībvalstis šajā tiesību aktu kopumā iekļaut konkrētas darbības un līdzekļus, lai apkarotu visu veidu pret sievietēm vērstu vardarbību, tostarp vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību, uzmākšanos, tā sauktās goda slepkavības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu laulības un citus vardarbības veidus, kā arī indivīda tiesību pārkāpumus;

42. aicina dalībvalstis ieviest fiziskas vardarbības veicējiem paredzētas sabiedrībā reintegrējošas un psiholoģiskas programmas, kuru dēļ procentuāli samazinātos šo nodarījumu skaits; vērš arī uzmanību uz agresijas pieaugumu meiteņu vidū;

43. aicina Komisiju īstenot savu apņemšanos iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu kopējā Eiropas patvēruma sistēmā;

44. uzsver dalībvalstu, kā arī reģionālo un pašvaldības iestāžu nozīmi tādu pasākumu veikšanā, kuru mērķis ir sekmēt ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ cietušu sieviešu atkārtotu iekļaušanu darba tirgū ar tādiem instrumentiem kā ESF vai programma „PROGRESS”;

45. norāda, ka ekonomiskā neaizsargātība ir viens no galvenajiem, bet ne vienīgais iemesls vardarbībai ģimenē; atzīmē, ka sociālās un ekonomiskās autonomijas palielināšana ir svarīgs priekšnosacījums cīņai pret vardarbību;

46. aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt dzimuma dimensiju veselības jomā kā būtisku ES veselības politikas nostādņu daļu, kā arī ES un valstu veselības jomas politiskajās nostādnēs vēl vairāk censties pieņemt duālu stratēģiju ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un vecuma jautājumiem, kā arī konkrētiem ar dzimumu līdztiesību saistītiem pasākumiem;

47. atkārto savu nostāju par seksuālās un reproduktīvās veselības tiesībām, kā norādīts tā 2010. gada 1. februāra un 2011. gada 8. februāra rezolūcijās par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2009. un 2010. gadā; šajā sakarībā pauž bažas par nesenajiem finansējuma samazinājumiem ģimenes plānošanas un seksuālās izglītības jomā, kā arī ierobežojumiem seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu piekļuvē dažās dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz aizsardzību grūtniecības un bērna kopšanas laikā, kā arī drošiem un likumīgiem abortiem; uzsver, ka sievietēm ir jāspēj pašām kontrolēt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības, tostarp izmantojot pieejamu labas kvalitātes kontracepciju;

48. pauž bažas par pieaugošo HIV/AIDS un citu seksuāli transmisīvo slimību sastopamību, jo īpaši sieviešu vidū; norāda, ka 45 % no HIV inficētajām jaunajām sievietēm un meitenēm ir vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem; tādēļ mudina Komisiju savās HIV/AIDS apkarošanas stratēģijās pievērst pastiprinātu uzmanību novēršanas pasākumiem un, iekļaujot seksuālo izglītošanu un nodrošinot brīvu piekļuvi prezervatīviem un HIV pārbaudēm, veicināt vispārējo izpratni par seksuāli transmisīvo slimību radītajiem draudiem, kā arī samazināt jaunu HIV saslimšanas gadījumu skaitu;

49. aicina sākt Eiropas un dalībvalstu mērogā apspriest, kā apkarot ar sieviešu un vīriešu lomām saistītos stereotipus; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi sekmēt tādu sievietes tēlu, kas veicina cieņu pret sievieti, un apkarot pastāvīgos ar dzimumu saistītos stereotipus, jo īpaši degradējošu attēlu pārsvaru, vienlaikus pilnībā ievērojot vārda brīvību un preses brīvību;

50. saistībā ar prasību nodrošināt dzimumu līdztiesību aicina ES un dalībvalstis visās savās politiskajās nostādnēs īpašu uzmanību pievērst sievietēm ar īpašām vajadzībām;

51. prasa, lai dalībvalstis un Komisija īpašu uzmanību pievērstu neaizsargātāko sieviešu grupām: ir jāveic īpaši pasākumi, kas ir pielāgoti sievietēm ar invaliditāti, vecāka gadagājuma sievietēm, sievietēm ar niecīgu vai nekādu izglītību, sievietēm ar apgādājamajiem, migrantēm vai minoritāšu pārstāvēm, kuras veido īpašas aizsargājamu sieviešu grupas;

52. aicina līdztiesības jomā kompetentās valsts, reģionu un pašvaldību iestādes ieviest integrētu pieeju, lai uzlabotu reakciju daudzkārtējas diskriminācijas gadījumos un to uzraudzību; vienlaikus prasa, lai šādas iestādes tiesnešiem, juristiem un darbiniekiem kopumā nodrošinātu apmācību, kas tiem ļautu konstatēt, novērst un pārvaldīt daudzkārtējas diskriminācijas gadījumus;

Dzimumu līdztiesība ārpus Savienības

53. aicina ES ārpolitikā prioritāti piešķirt sieviešu cilvēktiesībām un iespējai tās efektīvi izmantot; aicina arī īstenot Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību;

54. lai gan atzinīgi vērtē Vidusjūras dienvidu valstu virzību pretim lielākai demokrātijai un brīvībai, pauž satraukumu par to, ka sieviešu tiesības pēc arābu valstu atmodas var faktiski pavājināties; aicina Komisiju ieviest konkrētus atbalsta pasākumus dzimumu līdztiesībai šajās valstīs;

55. izsaka nožēlu, ka dažos pasaules reģionos izvarošana joprojām tiek izmantota kā kara ierocis; aicina Eiropas Savienību ar Eiropas Ārējās darbības dienesta starpniecību iekļaut šo parādību kā prioritāti tās politikas plānā;

56. atzīmē, ka šogad pasaules iedzīvotāju skaits ir sasniedzis 7 miljardus; pauž pārliecību, ka dzimumu līdztiesībai un ģimenes plānošanai jābūt politiskās programmas priekšplānā;

57. pauž bažas par lēno virzību Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz 5. mērķi — uzlabot mātes veselības aprūpi, un par situāciju, ka pārāk lēni notiek virzība, lai sasniegtu mērķi par trim ceturtdaļām samazināt māšu mirstības rādītāju, un ka mērķis panākt vispārēju piekļuvi reproduktīvās veselības aprūpei līdz 2015. gadam joprojām nebūt nav tuvu izpildei; norāda, ka katru dienu aptuveni 1000 sieviešu mirst no pilnīgi novēršamām ar grūtniecību vai dzemdībām saistītām komplikācijām;

58. mudina politiskos un reliģiskos līderus publiski aizstāvēt Tūkstošgades attīstības 5. mērķi un atbalstīt modernus seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumus;

59. aicina dalībvalstis stiprināt savu politisko un finansiālo atbalstu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai un palielināt centienus sasniegt Tūkstošgades attīstības 5. mērķi neatkarīgi no ekonomikas lejupslīdes periodiem;

60. atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas neseno lēmumu 11. oktobri noteikt par Starptautisko meiteņu dienu, kas ir ietekmīgs līdzeklis meiteņu īpašo vajadzību un tiesību uzsvēršanai, kā arī plašākas rīcības atbalstam un ieguldījumam tajā, lai meitenēm nodrošinātu viņu iespēju īstenošanu saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un saistībām, to skaitā Tūkstošgades attīstības mērķiem;

61. atgādina Komisijai un dalībvalstīm par to saistībām īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību un mudina efektīvāk nodrošināt ES humāno palīdzību neatkarīgi no ASV noteiktajiem ierobežojumiem humānās palīdzības sniegšanas jomā, īpaši nodrošinot iespēju veikt abortu bruņotos konfliktos izvarošanu piedzīvojušām sievietēm un meitenēm;

Pārvaldība

62. aicina jauno Padomi atkārtoti izvērtēt vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas un ieviest to Dānijas prezidentūras laikā;

63. pieprasa, lai Komisija rīkotos saistībā ar Eiropas Parlamenta rezolūciju par Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānu;

64. aicina Komisiju turpmāko tiesību aktu izstrādē ņemt vērā spriedumu Test-Achats lietā, lai uzlabotu juridisko noteiktību, jo īpaši attiecībā uz Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

65. saistībā ar iekšpolitiku un ārpolitiku aicina Padomi notiekošajās sarunās par ES daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektu ES budžeta izstrādē un nodrošināt paredzamību, kā arī to, ka ES finansējums netiek samazināts darbībām sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā, tajā skaitā pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai;

66. pauž nožēlu par dalībvalstu panākumu trūkumu saistībā ar plāniem modernizēt esošos tiesību aktus par bērna kopšanas un paternitātes atvaļinājumu un pieprasa panākt līdzsvarotu kompromisu ar gaidāmo Dānijas prezidentūru ES ar mērķi to pieņemt 2012. gada pirmajā pusē, lai risinātu Eiropas ģimeņu un Eiropas ekonomikas vajadzības; aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz atvaļinājumu kārtību vecāka gadagājuma cilvēku un slimu radinieku aprūpei;

67. aicina Komisiju sniegt visaptverošu paziņojumu par vienas personas mājsaimniecību situāciju ES, sniedzot politikas priekšlikumus, lai panāktu godīgu attieksmi tādās jomās kā nodokļi, sociālais nodrošinājums, dzīvojamā platība, veselības aprūpe, apdrošināšana un pensija, pamatojoties uz politikas neitralitātes principu attiecībā uz mājsaimniecības uzbūvi;

68. aicina Komisiju un dalībvalstis apkopot, analizēt un publiskot ticamus statistikas datus, kas sadalīti pa dzimumiem, un kvalitatīvus ar dzimumu saistītus rādītājus, lai varētu pienācīgi izvērtēt un atjaunināt Komisijas Stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai (2010–2015), kā arī uzraudzīt dzimumu līdztiesības aspekta klātbūtni visās politikas jomās;

69. atkārtoti uzsver savu aicinājumu Komisijai sagatavot vienlīdzības plānu attiecībā uz LGBTI (lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un starpdzimuma personas) personām līdzīgi dzimumu vienlīdzības plānam;

70. pauž nopietnas bažas par ziņojumiem plašsaziņas līdzekļos saistībā ar to, ka pret cilvēku tirdzniecības upuriem izturas kā pret noziedzniekiem, nevis sniedz tiem atbalstu, aicina Komisiju izskatīt izturēšanos pret cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas upuriem dalībvalstīs;

71. aicina pievērst uzmanību dzimumu līdztiesības situācijai institucionālo mehānismu dalībvalstīs, lai ekonomiskā krīze, veicamās reformas un pārstrukturizācija neveidotu pārāk negatīvu ietekmi uz šiem mehānismiem, bez kuriem sievietes un vīrieša vienlīdzības horizontālā prioritāte ar savu vadības specifiku diez vai būs rezultatīva;

72. norāda, ka kopumā ir jāuzlabo sieviešu organizāciju un pilsoniskās sabiedrības sadarbība un līdzdalība dzimumu perspektīvas integrācijas norisēs;

73. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Savienība ir bijusi svarīga dalībniece cīņā par dzimumu līdztiesības nediskriminēšanu. Tomēr par spīti labākajiem centieniem dzimumu līdztiesība ES nebūt nav sasniegta. Tiesību akti var būt ir mainīti, bet tradicionālās dzimumu lomas, dzimumu stereotipi un tabu paliek svarīgs šķērslis būtiskām pārmaiņām.

Vienlīdzīga ekonomiskā neatkarība un līdztiesība lēmumu pieņemšanā

Vīriešu un sieviešu ekonomiskā neatkarība ir svarīgs faktors dzimumu līdztiesībā. Pašreizējā ekonomikas krīze rada risku, ka situācija var atkal kļūt tāda, kāda tā bija pirms daudziem gadiem, jo tā var vairāk skart sievietes nekā vīriešus. Tādēļ priekšplānā jāpatur centieni uzlabot dalību darba tirgū un piekļuvi varas amatiem, piemēram, uzņēmumu valdēs.

Dzimumu līdztiesība ārpus Savienības

Atšķirība starp sieviešu un vīriešu pozīciju un statusu dažās valstīs ārpus Eiropas bieži ir dramatiska. Sievietēm ir mazāk tiesību vai vispār nav nekādu tiesību. ES un tās dalībvalstīm jādara daudz vairāk, lai uzlabotu šo sieviešu situāciju, vispirms jau viņu veselību. Ir nepieciešami ne tikai pietiekami līdzekļi, bet arī radikālas pārmaiņas mentalitātē un tradīcijās.

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir izstrādājušas plašu politiku klāstu, lai atbalstītu ģimenes ar bērniem, piemēram, ģimeņu aliansi. Ģimenes izveide ir pamattiesības, un politikām jānodrošina, lai cilvēki to varētu darīt labos apstākļos. Taču īpašas uzmanības pievēršana ģimenēm ar bērniem neataino mainīgo demogrāfisko stāvokli. Pašlaik trīs no desmit mājsaimniecībām ir vienas ģimenes mājsaimniecības. Bieži tās ir neizdevīgā stāvoklī gan pēc absolūtiem, gan relatīviem rādītājiem. Šai neatbilstībai ir jāpievēršas atkārtoti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

27.2.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

7

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Edit Bauer, Andrea Češková, Edite Estrela, Iratxe García Pérez, Sophia in ‘t Veld, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Nicole Kiil-Nielsen, Silvana Koch-Mehrin, Constance Le Grip, Astrid Lulling, Elisabeth Morin-Chartier, Siiri Oviir, Raül Romeva i Rueda, Joanna Senyszyn, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Angelika Werthmann, Marina Yannakoudakis, Anna Záborská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vilija Blinkevičiūtė, Christa Klaß, Kartika Tamara Liotard, Gesine Meissner, Mariya Nedelcheva, Katarína Neveďalová, Antigoni Papadopoulou, Sirpa Pietikäinen