ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK

26.3.2012 - (COM(2011)0315 – C7‑0150/2011 – 2011/0150(COD)) - ***I

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Lara Comi

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK

(COM(2011)0315 – C7‑0150/2011 – 2011/0150(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0315),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi Parlamentam priekšlikumu (C7‑0150/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 21. septembra atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7‑0069/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Eiropas standartizācija arī palīdz uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, jo īpaši veicinot preču un pakalpojumu brīvu apriti, tīklu sadarbspēju, komunikācijas līdzekļus, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju. Standartiem ir ievērojama pozitīva ekonomiska ietekme, piemēram, tie sekmē ekonomisku iekļūšanu iekšējā tirgū un veicina jaunu un uzlabotu ražojumu izstrādi vai tirgu attīstību un piegādes nosacījumu pilnveidi. Standarti tādējādi parasti palielina konkurenci un samazina izlaides un pārdošanas izmaksas, labvēlīgi ietekmējot tautsaimniecību kopumā. Standarti var saglabāt un uzlabot kvalitāti, sniegt informāciju un nodrošināt sadarbspēju un saderību, dodot lielāku labumu patērētājiem.	(2) Eiropas standartizācija arī palīdz uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, jo īpaši veicinot preču un pakalpojumu brīvu apriti, tīklu sadarbspēju, komunikācijas līdzekļus, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju. Eiropas standartizācija nostiprina Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaulē, ja šī standartizācija tiek izstrādāta sadarbībā ar tādām starptautiskajām standartizācijas organizācijām kā Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO), Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (IEC) un Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU). Standartiem ir ievērojama pozitīva ekonomiska ietekme, piemēram, tie sekmē ekonomisku iekļūšanu iekšējā tirgū un veicina jaunu un uzlabotu ražojumu izstrādi vai tirgu attīstību un piegādes nosacījumu pilnveidi. Standarti tādējādi parasti palielina konkurenci un samazina izlaides un pārdošanas izmaksas, labvēlīgi ietekmējot tautsaimniecību kopumā un jo īpaši patērētājus. Standarti var saglabāt un uzlabot kvalitāti, sniegt informāciju un nodrošināt sadarbspēju un saderību, uzlabojot drošību un dodot lielāku labumu patērētājiem.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Eiropas standarti arī turpmāk būtu jāpieņem Eiropas standartizācijas institūcijām —Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN), Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejai (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam (ETSI).	(3) Eiropas standartizācijas sistēma ir brīvprātīga, tirgus virzīta un to organizē atbilstīgi Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) principiem, kas izklāstīti PTO Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā III pielikumā. Eiropas standarti arī turpmāk būtu jāpieņem Eiropas standartizācijas organizācijām — Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN), Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejai (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam (ETSI).
Pamatojums
Komisijas paziņojumā „Eiropas standartu stratēģisks redzējums” ((2011)311 galīgā redakcija) PTO Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā min kā starptautisku vienošanos, kuras pamatā ir standartizācijas pamatprincipi. Šajā regulā un saskaņā ar ES centieniem veicināt sadarbību starptautisko standartu jomā būtu jāmin starptautiski atzīti PTO kritēriji; jaunu principu uzskaitīšana varētu būt pretrunā šādiem kritērijiem.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Eiropas standartiem ir ļoti svarīga nozīme iekšējā tirgū galvenokārt kā līdzeklim, kas ļauj pamatot pieņēmumu par to, ka ražojums, kurus paredzēts darīt pieejamus tirgū, atbilst pamatprasībām, kas attiecas uz šiem ražojumiem un ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos.	(4) Eiropas standartiem ir ļoti svarīga nozīme iekšējā tirgū, piemēram, kā līdzeklim, kas ļauj pamatot pieņēmumu par to, ka ražojums, kurus paredzēts darīt pieejamus tirgū, atbilst pamatprasībām, kas attiecas uz šiem ražojumiem un ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos.
Pamatojums
Lielākā daļa standartu nenodrošina tiešu atbalstu Eiropas politikas virzieniem un tiesību aktiem, tādēļ teksts ir maldinošs.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Standartizācija aizvien vairāk ietekmē starptautisko tirdzniecību un tirgu atvēršanu. Saskaņā ar Nolīgumu par tehnisko sadarbību starp ISO un CEN (Vīnes nolīgumu) un Drēzdenes nolīgumu Savienība cenšas veicināt standartu izstrādi starptautiskā līmenī, tādējādi nostiprinot Eiropas uzņēmumu un nozaru konkurētspēju starptautiskā mērogā. Taču trešās valstis standartizāciju var izmantot arī kā pret konkurenci vērstu instrumentu, radot tehniskus šķēršļus tirdzniecībai. Tāpēc izšķiroša nozīme ir Eiropas standartizācijas institūciju sadarbībai ar starptautiskajām standartizācijas institūcijām, taču Savienībai būtu jāsekmē arī divpusējas pieejas, savas standartizācijas darbības saskaņojot ar sadarbības partneriem, piemēram, veidojot transatlantisko dialogu.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Eiropas standartu ieviešana būtu jāsekmē arī ar divpusējiem kontaktiem, risinot sarunas par nolīgumiem vai norīkojot standartizācijas ekspertus darbā trešās valstīs — šāda sadarbība, piemēram, ir bijusi ar Ķīnu. Līdzīga iniciatīva prioritārā kārtā būtu jāīsteno arī Indijā, Krievijā un Brazīlijā.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 4.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4c) Papildus nacionālo, Eiropas un starptautisko standartizācijas organizāciju izstrādātajiem standartiem forumi un konsorciji izstrādā tehniskās specifikācijas. Šādas tehniskās specifikācijas noder tad, ja nav spēkā esošu standartu. Tā kā forumu un konsorciju darbība ir starptautiska, šīs tehniskās specifikācijas sniedz iespēju atvērt tirgus ārpus Savienības un ierobežo tehniskos šķēršļus tirdzniecībai, jo īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Savienībai būtu jāatbalsta kontaktu veidošana starp standartizācijas institūcijām un šiem forumiem un konsorcijiem, vienlaikus nepieļaujot, ka tiek radīta ar standartizāciju konkurējoša sistēma.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 4.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4d) Eiropas Parlamentam un Padomei būtu precīzi jānosaka pamatprasības Savienības tiesību aktos, ar kuriem saskaņo izstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, lai nepieļautu, ka standartizācijas organizācijas nepareizi interpretē minētajos tiesību aktos noteiktos mērķus un aizsardzības līmeni.
Pamatojums
Sk. 15. punktu Eiropas Parlamenta ziņojumā par Eiropas standartizācijas nākotni (A7-0276/2010).
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	(5a) Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra rezolūcijā par Eiropas standartizācijas nākotni1 ir ierosināti daudzi stratēģiski ieteikumi par Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu.
	_____________
	1OV C 70 E, 8.3.2012., 56. lpp.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Komisijai, saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu pieprasot Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt Eiropas standartu vai Eiropas standarta galīgo dokumentu, būtu jāievēro kompetenču sadalījums starp Savienību un dalībvalstīm, kā tas noteikts LESD, jo īpaši tā 14., 151., 152., 153., 165., 166. un 168. pantā un Protokolā Nr. 26 par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kas attiecas uz sociālo politiku, arodizglītību, sabiedrības veselību un vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kuri ietver vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Savienībā nacionālos standartus pieņem nacionālās standartizācijas institūcijas, tāpēc standarti varētu savstarpēji konfliktēt un radīt tehniskus šķēršļus iekšējā tirgū. Tāpēc iekšējā tirgus labad un lai Savienībā nodrošinātu standartizācijas efektivitāti, būtu jāsaglabā regulārā informācijas apmaiņa par pašreizējo un turpmāko standartizācijas darbu, kas notiek nacionālo standartizācijas institūciju, Eiropas standartizācijas institūciju un Komisijas starpā. Šī informācijas apmaiņa būtu jāsaskaņo ar 3. pielikuma noteikumiem Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas apstiprināts ar Padomes 1979. gada 10. decembra Lēmumu 80/271/EEK par daudzpusēju nolīgumu slēgšanu, kuri izriet no 1973.–1979. gada tirdzniecības sarunām.	(10) Savienībā nacionālos standartus pieņem nacionālās standartizācijas organizācijas, tāpēc standarti varētu savstarpēji konfliktēt un radīt tehniskus šķēršļus iekšējā tirgū. Tāpēc iekšējā tirgus labad un lai Savienībā nodrošinātu standartizācijas efektivitāti, būtu jāsaglabā regulārā informācijas apmaiņa par pašreizējo un turpmāko standartizācijas darbu, kas notiek nacionālo standartizācijas organizāciju, Eiropas standartizācijas organizāciju un Komisijas starpā, ietverot noteikumus par apturēšanas kārtību, kāda piemērojama nacionālajām standartizācijas organizācijām saistībā ar Eiropas standartizācijas organizāciju regulējumu. Šī informācijas apmaiņa būtu jāsaskaņo ar 3. pielikuma noteikumiem Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas apstiprināts ar Padomes 1979. gada 10. decembra Lēmumu 80/271/EEK par daudzpusēju nolīgumu slēgšanu, kuri izriet no 1973.–1979. gada tirdzniecības sarunām.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Standarti var palīdzēt Eiropas politikā vispārīgi risināt tādas samilzušas sabiedrības problēmas kā klimata pārmaiņas, novecošana, ilgtspējīga resursu izmantošana un inovācija. Virzoties uz precēm un tehnoloģijām attiecināmu Eiropas vai starptautisku standartu izstrādi šajos tirgos, kas izplešas, Eiropa varētu radīt konkurences priekšrocības saviem uzņēmumiem un veicināt tirdzniecību.	(12) Lai gan standarti galvenokārt ir tirgus virzīti un ieinteresētās personas tos izmanto brīvprātīgi, tie var palīdzēt Eiropas politikā vispārīgi risināt tādas samilzušas sabiedrības problēmas kā globalizācija, ekonomikas un finanšu krīze, inovācija, iekšējā tirgus nepilnības, klimata pārmaiņas, ilgtspējīga resursu izmantošana, sabiedrības novecošana, personu ar invaliditāti integrācija, patērētāju aizsardzība, darba ņēmēju drošība un nosacījumi, kā arī sociālā integrācija. Virzoties uz precēm un tehnoloģijām attiecināmu Eiropas vai starptautisku standartu izstrādi šajos tirgos, kas izplešas, Eiropa varētu radīt konkurences priekšrocības saviem uzņēmumiem un veicināt tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir liela Eiropas uzņēmumu daļa.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Standarti ir svarīgi instrumenti uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk „MVU”), kas diemžēl nav pienācīgi iesaistīti standartizācijas sistēmā, tāpēc pastāv risks, ka standartos nav ņemtas vērā MVU vajadzības un intereses. Tāpēc ir būtiski uzlabot to pārstāvību un līdzdalību standartizācijas procesā, jo īpaši tehniskajās komitejās.	(13) Standarti ir svarīgi instrumenti uzņēmumu konkurētspējai, jo īpaši MVU, kuru dalība standartizācijas procesā ir būtiska, lai Savienībā nodrošinātu tehnoloģisko attīstību. Tāpēc ir jāpanāk, ka standartizācijas noteikumi mudina MVU aktīvi sniegt inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus standartizācijas jomā, saskaņā ar valstu deleģēšanas principu uzlabojot MVU līdzdalību valsts līmenī, kurā MVU var būt efektīvāki, jo ir zemākas izmaksas un nepastāv valodas barjeras. Tāpēc ir būtiski, ka ar šo regulu tiktu uzlabota MVU pārstāvību un līdzdalību nacionālajās tehniskajās komitejās un atvieglināta MVU efektīva pieeja standartiem. Nacionālajām standartizācijas organizācijām būtu jāiesaka saviem delegātiem Eiropas tehniskajās komitejās ņemt vērā MVU viedokļus.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Ir būtiski sekmēt labākās prakses apmaiņu starp nacionālajām standartizācijas organizācijām saistībā ar to, kā vislabāk veicināt un uzlabot MVU līdzdalību standartizācijas darbībās.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Eiropas standarti ir ļoti svarīgi MVU konkurētspējas nodrošināšanai, kuri parasti ir vāji pārstāvēti jo īpaši Eiropas līmeņa standartizācijas darbībās. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina, ka Eiropas standartizācijas procesā MVU pienācīgi pārstāv atbilstoši kvalificētas struktūras.	(14) Eiropas standarti ir ļoti svarīgi MVU konkurētspējas nodrošināšanai, kuri atsevišķās jomās ir vāji pārstāvēti Eiropas standartizācijas darbībās. Turklāt ar šo regulu būtu jāatvieglina un jāveicina, ka Eiropas standartizācijas procesā MVU pienācīgu dalību nodrošina struktūras, kuras efektīvi sadarbojas ar MVU un to organizācijām un tos pienācīgi pārstāv valsts līmenī.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Standarti var plaši ietekmēt sabiedrību, jo īpaši iedzīvotāju drošību un labklājību, tīklu efektivitāti, vidi, pieejamību un citas sabiedriskās politikas jomas. Tāpēc jānodrošina ieinteresēto sabiedrības pārstāvju lomas un ieguldījuma nostiprināšana standartu izstrādē, atbalstot organizācijas, kas pārstāv patērētāju, vides un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju intereses.	(15) Standarti var plaši ietekmēt sabiedrību, jo īpaši iedzīvotāju drošību un labklājību, tīklu efektivitāti, vidi, darba ņēmēju drošību un nosacījumus, pieejamību un citas sabiedriskās politikas jomas. Tāpēc jānodrošina to ieinteresēto sabiedrības pārstāvju lomas un ieguldījuma nostiprināšana standartu izstrādē, kuri pārstāv sabiedrības un sociālās intereses, un tas jādara, atbalstot organizācijas, kas pārstāv patērētāju, tostarp personu ar invaliditāti, sabiedrības veselības, vides un citu ieinteresēto sabiedrības pārstāvju intereses, ietverot darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjus (sociālos partnerus).
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Lielākajā daļā dalībvalstu publiskā sektora iestādes izrāda visai mazu interesi par līdzdalību standartu izstrādes procesā, lai gan standartizācija ir svarīgs Savienības politikas un likumdošanas atbalsta instruments. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina publiskā sektora iestāžu līdzdalība visās nacionālajās tehniskajās komitejās, kuras iesaistās Komisijas pieprasīto Eiropas standartu izstrādāšanā vai pārskatīšanā. Valsts iestāžu līdzdalība ir sevišķi svarīga, lai tiesību akti pienācīgi funkcionētu jomās, uz kurām attiecas jaunā pieeja, un lai izvairītos no iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, kad tie jau ir pieņemti.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Cik iespējams standartos vajadzētu ņemt vērā ietekmi uz vidi ražojumu un pakalpojumu dzīves cikla laikā. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs izstrādājis svarīgus sabiedrībai pieejamus instrumentus šādas ietekmes novērtēšanai dzīves cikla laikā.	(16) Standartos vajadzētu ņemt vērā ietekmi uz vidi ražojumu un pakalpojumu dzīves cikla laikā. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC) izstrādājis svarīgus sabiedrībai pieejamus instrumentus šādas ietekmes novērtēšanai dzīves cikla laikā. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina, ka KPC var aktīvi iesaistīties Eiropas Standartizācijas sistēmā.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Komisijas un Eiropas standartizācijas sistēmas sadarbības dzīvotspēja ir atkarīga no tā, vai standartu izstrādes turpmākie pieprasījumi tiks rūpīgi plānoti. Plānošanu varētu uzlabot jo īpaši tad, ja savu ieguldījumu sniegtu ieinteresētās personas. Direktīvā 98/34/EK jau ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai Eiropas standartizācijas institūcijas izstrādā Eiropas standartus, tāpēc ir lietderīgi ieviest labāku un pārredzamāku plānošanu saskaņā ar daudzgadu darba programmu, kurā būtu jāiekļauj pārskats par visiem standartu izstrādes pieprasījumiem, ko Komisija gatavojas iesniegt Eiropas standartizācijas institūcijām.	(17) Komisijas un Eiropas standartizācijas sistēmas sadarbības dzīvotspēja ir atkarīga no tā, vai standartu izstrādes turpmākie pieprasījumi tiks rūpīgi plānoti. Plānošanu varētu uzlabot jo īpaši tad, ja savu ieguldījumu sniegtu ieinteresētās personas, ieviešot mehānismus atzinumu apkopošanai un vieglākai informācijas apmaiņai starp visām ieinteresētajām personām. Direktīvā 98/34/EK jau ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādā Eiropas standartus, tāpēc ir lietderīgi ieviest labāku un pārredzamāku plānošanu saskaņā ar daudzgadu darba programmu, kurā būtu jāiekļauj pārskats par visiem standartu izstrādes pieprasījumiem, ko Komisija gatavojas iesniegt Eiropas standartizācijas organizācijām. Tomēr, ņemot vērā, ka standarti galvenokārt ir tirgus instruments, ir jānodrošina augsta līmeņa sadarbība starp Eiropas standartizācijas organizācijām un Komisiju, kad tiek izstrādāta tās ikgadējā Eiropas standartizācijas darba programma, lai standarti, kurus Komisija plāno pieprasīt Eiropas standartizācijas organizācijām, būtu tirgus virzīti.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Labāka apspriešanās starp Komisiju un Eiropas standartizācijas organizācijām ir vajadzīga arī pirms jauna standartizācijas darba pieprasījuma iesniegšanas, lai Eiropas standartizācijas organizācijas varētu analizēt ierosinātā priekšmeta saistību ar tirgu, nodrošinātu, ka ar jauno pieprasījumu nosaka tikai tehniskos līdzekļus likumdevēja izvirzīto politikas mērķu sasniegšanai, un lai drīzāk sniegtu atbildi, vai šīs organizācijas spēj uzņemties pieprasīto standartizācijas darbu.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 17.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17b) Lai paātrinātu standartizācijas procesu un sekmētu visu ieinteresēto personu līdzdalību tajā, Eiropas un nacionālajām standartizācijas organizācijām savā darbā vajadzētu pēc iespējas plašāk izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Vairākās direktīvās, ar kurām saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus, ir norādīts, ka Komisija var lūgt, lai Eiropas standartizācijas institūcijas pieņem saskaņotus Eiropas standartus, uz kuriem tiek pamatoti pieņēmumi par ražojumu atbilstību spēkā esošajām pamatprasībām. Tomēr daudzos no šiem tiesību aktiem ir iekļauti dažādi noteikumi par iebildumiem pret šiem standartiem, ja tie neaptver vai pilnīgi neaptver visas piemērojamās prasības. Atšķirīgi noteikumi, kas ekonomikas dalībniekiem un Eiropas standartizācijas institūcijām rada nenoteiktību, konkrēti ir iekļauti Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvā 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvā 93/15/EEK par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību, Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 23. marta Direktīvā 94/9/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē, Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 16. jūnija Direktīvā 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīvā 95/16/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 29. maija Direktīvā 97/23/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/22/EK par mērinstrumentiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Direktīvā 2007/23/EK par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvā 2009/105/EK par vienkāršām spiedtvertnēm un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/23/EK par neautomātiskiem svariem. Tāpēc šajā regulā jāiekļauj vienotā procedūra, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumā Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK, un jāsvītro attiecīgie minēto direktīvu noteikumi.	(18) Vairākās direktīvās, ar kurām saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus, ir norādīts, ka Komisija var lūgt, lai Eiropas standartizācijas organizācijas pieņem saskaņotus Eiropas standartus, uz kuriem tiek pamatoti pieņēmumi par ražojumu atbilstību spēkā esošajām pamatprasībām. Tomēr daudzos no šiem tiesību aktiem ir iekļauti dažādi noteikumi par iebildumiem pret šiem standartiem, ja tie neaptver vai pilnīgi neaptver visas piemērojamās prasības. Atšķirīgi noteikumi, kas ekonomikas dalībniekiem un Eiropas standartizācijas organizācijām rada nenoteiktību, konkrēti ir iekļauti Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvā 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvā 93/15/EEK par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību, Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 23. marta Direktīvā 94/9/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē, Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 16. jūnija Direktīvā 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīvā 95/16/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 29. maija Direktīvā 97/23/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/22/EK par mērinstrumentiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Direktīvā 2007/23/EK par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvā 2009/105/EK par vienkāršām spiedtvertnēm un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/23/EK par neautomātiskiem svariem. Tāpēc šajā regulā jāiekļauj vienotā procedūra, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumā Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK, un jāsvītro attiecīgie minēto direktīvu noteikumi, papildus piešķirot Eiropas Parlamentam tiesības iebilst pret saskaņotu standartu, kurš neietver vai pilnībā neietver visas attiecīgo tiesību aktu pamatprasības, ja tie ir pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.
Pamatojums
Sk. 25. punktu Eiropas Parlamenta ziņojumā par Eiropas standartizācijas nākotni (A7-0276/2010). Tā kā parastajā likumdošanas procedūrā Eiropas Parlamentam ir tādas pašas tiesības kā Padomei, ir pamatoti Eiropas Parlamentam papildus piešķirt tiesības iebilst pret saskaņotu standartu.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai palielinātu konkurenci un mazinātu ar atkarību no viena standarta saistīto risku, iepērkot aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, publiskā sektora iestādēm būtu labāk jāizmanto viss attiecīgo standartu klāsts, piemēram, izvēloties standartus, ko var īstenot visi ieinteresētie piegādātāji. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir norādīts, ka publiskajā iepirkumā tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, ar kuriem transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas struktūru noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, nacionālajiem tehniskajiem apstiprinājumiem vai nacionālajām tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķiniem un ražojumu izmantošanu, vai līdzvērtīgiem dokumentiem. Tomēr informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā standartus bieži izstrādā citas standartizācijas iestādes un tie neietilpst nevienā no Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK paredzētajām standartu un apstiprinājumu grupām. Tāpēc jāparedz iespēja publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās atsaukties uz standartiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, lai reaģētu uz straujajām izmaiņām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, atvieglotu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, veicinātu konkurenci, sadarbspēju un inovāciju.	(19) Lai palielinātu konkurenci un mazinātu ar atkarību no viena standarta saistīto risku, iepērkot aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, publiskā sektora iestādēm būtu labāk jāizmanto viss attiecīgo tehnisko specifikāciju klāsts, piemēram, izvēloties tehniskās specifikācijas, ko var īstenot visi ieinteresētie piegādātāji. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir norādīts, ka publiskajā iepirkumā tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, ar kuriem transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas organizāciju noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, nacionālajiem tehniskajiem apstiprinājumiem vai nacionālajām tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķiniem un ražojumu izmantošanu, vai līdzvērtīgiem dokumentiem. Tomēr informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā tehniskās specifikācijas bieži izstrādā citas standartizācijas iestādes un šīs tehniskās specifikācijas neietilpst nevienā no Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK paredzētajām standartu un apstiprinājumu grupām. Tāpēc jāparedz iespēja publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās atsaukties uz tehniskajām specifikācijām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, lai reaģētu uz straujajām izmaiņām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, atvieglotu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, veicinātu konkurenci, sadarbspēju un inovāciju.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Daži standarti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā nav izstrādāti saskaņā ar Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā 3. pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas standartu atlases procedūra, kuru varētu izmantot publiskajām iepirkumā un kurā būtu paredzētas izvērstas konsultācijas ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar Eiropas standartizācijas institūcijām, uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm. Šajā regulā atribūtu saraksta veidā būtu jāparedz arī prasības attiecībā uz šiem standartiem un ar tiem saistītajiem standartizācijas procesiem. Šiem atribūtiem būtu jānodrošina, lai tiktu ievēroti sabiedriskās politikas mērķi un sabiedrības vajadzības, un to pamatā vajadzētu būt kritērijiem, ko attiecībā uz starptautiskajām standartizācijas organizācijām izstrādājusi Pasaules Tirdzniecības organizācija.	(20) Dažas tehniskās specifikācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā nav izstrādātas saskaņā ar Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā 3. pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas tehnisko specifikāciju atlases procedūra, kuru varētu izmantot publiskajā iepirkumā un kurā būtu paredzētas izvērstas konsultācijas ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar Eiropas standartizācijas organizācijām, uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm. Šajā regulā atribūtu saraksta veidā būtu jāparedz arī prasības attiecībā uz šīm tehniskajām specifikācijām un ar tām saistītajiem izstrādes procesiem. Šiem atribūtiem būtu jānodrošina, lai tiktu ievēroti sabiedriskās politikas mērķi un sabiedrības vajadzības, un to pamatā vajadzētu būt kritērijiem, ko attiecībā uz starptautiskajām standartizācijas organizācijām izstrādājusi Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai veicinātu turpmāku inovāciju un standartizēto risinājumu konkurenci, gadījumā ja tiek atzīta konkrēta tehniska specifikācija, konkurējošai tehniskai specifikācijai nevajadzētu zaudēt iespēju tikt atzītai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Atzīšanā būtu jāievēro, lai tiktu nodrošināti atribūti un tirgū minimāli tiktu pieņemta tehniskā specifikācija. Pieņemšana tirgū nebūtu jāinterpretē kā plaša īstenošana tirgū.	(21) Lai veicinātu turpmāku inovāciju un konkurenci, gadījumā ja tiek atzīta konkrēta tehniska specifikācija, tehniskai specifikācijai nevajadzētu zaudēt iespēju tikt atzītai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Atzīšanā būtu jāievēro, lai tiktu nodrošināti atribūti un tirgū nozīmīgā līmenī tiktu pieņemta tehniskā specifikācija.
Pamatojums
Standartizētie risinājumi nedrīkstētu nonākt savstarpējā pretrunā. Standartu komplektam vajadzētu būt saderīgam. Standartizētiem tehniskiem risinājumiem būtu jānodrošina vienādas iespējas uzņēmumiem, lai tie kļūtu konkurētspējīgi, ciktāl tas skar šo uzņēmumu projektus vai pakalpojumus. Attiecībā uz patērētājiem tehniskajiem risinājumiem būtu jākalpo par skaidru norādi, ko pirkt.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Atlasītie standarti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā varētu palīdzēt īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmumu Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA), ar kuru laikposmam no 2010. līdz 2015. gadam izveido sadarbspējas risinājumu programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī Savienības iestādēm un struktūrām, lai nodrošinātu kopīgus un koplietojamus risinājumus, kuri veicina sadarbspēju.	(22) Atlasītās tehniskās specifikācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā varētu palīdzēt īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmumu Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA), ar kuru laikposmam no 2010. līdz 2015. gadam izveido sadarbspējas risinājumu programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī Savienības iestādēm un struktūrām, lai nodrošinātu kopīgus un koplietojamus risinājumus, kuri veicina sadarbspēju.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā var rasties situācijas, kad Savienības līmenī ir lietderīgi veicināt konkrētu standartu izmantošanu vai pieprasīt atbilstību tiem, lai nodrošinātu sadarbspēju vienotajā tirgū un lietotājiem — lielāku izvēles brīvību. Citādos apstākļos var būt arī tā, ka konkrēti Eiropas standarti vairs neatbilst patērētāju vajadzībām vai kavē tehnoloģiju izstrādi. Minēto iemeslu dēļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem Komisijai tiek nodrošināta iespēja pieprasīt Eiropas standartizācijas institūcijām izstrādāt standartus, izveidot standartu un/vai specifikāciju sarakstu, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai veicinātu to izmantošanu, vai noteikt, ka to īstenošana ir obligāta, vai svītrot standartus un/vai specifikācijas no minētā saraksta.	(23) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā var rasties situācijas, kad Savienības līmenī ir lietderīgi veicināt konkrētu standartu izmantošanu vai pieprasīt atbilstību tiem, lai nodrošinātu sadarbspēju vienotajā tirgū un lietotājiem — lielāku izvēles brīvību. Citādos apstākļos var būt arī tā, ka konkrēti Eiropas standarti vairs neatbilst patērētāju vajadzībām vai kavē tehnoloģiju izstrādi. Minēto iemeslu dēļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem Komisijai tiek nodrošināta iespēja pieprasīt Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt standartus, izveidot standartu un/vai specifikāciju sarakstu, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai veicinātu to izmantošanu, vai svītrot standartus un/vai specifikācijas no minētā saraksta.
Pamatojums
Standarti nav saistoši; tie ir brīvprātīgi, un tiem arī turpmāk vajadzētu būt brīvprātīgiem.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Standartizācijas darbību finansējumam būtu jāspēj segt arī ar standartu un citu standartizācijas produktu izstrādi saistīto priekšdarbu un papilddarbu izmaksas. Tas galvenokārt attiecas uz izpētes darbu, tiesību aktu sagatavošanas dokumentu izstrādi, starplaboratoriju testiem un standartu validāciju un novērtēšanu. Lai veicinātu standartizāciju Eiropas un starptautiskā līmenī, būtu jāturpina arī tehniskās palīdzības un sadarbības programmas trešās valstīs. Lai Savienībā nodrošinātu tirgus pieejamību un uzņēmumu konkurētspēju, būtu jāparedz iespēja piešķirt dotācijas arī citām institūcijām, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un vajadzības gadījumā piešķirot tiesības slēgt līgumus.	(29) Standartizācijas darbību finansējumam būtu jāspēj segt arī ar standartu un citu standartizācijas produktu izstrādi saistīto priekšdarbu un papilddarbu izmaksas. Tas galvenokārt attiecas uz izpētes darbu, tiesību aktu sagatavošanas dokumentu izstrādi un starplaboratoriju testiem. Lai veicinātu standartizāciju Eiropas un starptautiskā līmenī, būtu jāturpina arī tehniskās palīdzības un sadarbības programmas trešās valstīs. Lai Savienībā nodrošinātu tirgus pieejamību un uzņēmumu konkurētspēju, būtu jāparedz iespēja piešķirt dotācijas arī struktūrām, kuras veic iepriekš minētās darbības, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un vajadzības gadījumā piešķirot tiesības slēgt līgumus.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Lai atjauninātu Eiropas standartizācijas institūciju sarakstus, tehnoloģiju attīstībai pielāgotu standartu atzīšanas kritērijus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvības organizācijām piemērojamos kritērijus pielāgotu turpmākām pārmaiņām attiecībā uz to bezpeļņas statusu un pārstāvību, būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozījumiem. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, attiecīgi konsultētos, tostarp ekspertu līmenī.	(33) Lai atjauninātu Eiropas standartizācijas organizāciju sarakstus, tehnoloģiju attīstībai pielāgotu standartu atzīšanas kritērijus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvības organizācijām piemērojamos kritērijus pielāgotu turpmākām pārmaiņām attiecībā uz to pārstāvību, būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozījumiem. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, attiecīgi konsultētos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt, ka attiecīgie dokumenti vienlaikus, norādītajā termiņā un pienācīgā veidā tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, savlaicīgi un regulāri nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.	svītrots
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Lai īstenotu lēmumus attiecībā uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, ko Komisija uzskata par pamatotiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ja vien uz attiecīgo standartu vēl nav attiecināts pieņēmums par atbilstību pamatprasībām, kas noteiktas piemērojamajos saskaņotajos Savienības tiesību aktos.	(36) Lai īstenotu lēmumus attiecībā uz iebildumiem pret ikgadējo Eiropas standartizācijas darba programmu un saskaņotajiem standartiem, ko Komisija uzskata par pamatotiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ja vien uz attiecīgo standartu vēl nav attiecināts pieņēmums par atbilstību pamatprasībām, kas noteiktas piemērojamajos saskaņotajos Savienības tiesību aktos.
Pamatojums
Vajadzētu apspriesties ar dalībvalstīm par standartizācijas darba programmu.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 37. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Lai īstenotu lēmumus attiecībā uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, ko Komisija uzskata par pamatotiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī jau ir publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ja vien šāds lēmums varētu ietekmēt pieņēmumu par atbilstību piemērojamajām pamatprasībām.	(37) Lai īstenotu lēmumus attiecībā uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, ko Komisija uzskata par pamatotiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī jau ir publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ja vien šāds lēmums varētu ietekmēt pieņēmumu par atbilstību piemērojamajām pamatprasībām. Valsts iestādēm būtu jāsniedz ieguldījums, standartizācijas procesā iesaistot savas nacionālās standartizācijas organizācijas, lai pēc iespējas samazinātu saskaņoto standartu statusa izmaiņas pēc tam, kad atsauces uz šiem standartiem ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 39. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 98/34/EK, 89/686/EEK, 93/15/EEK, 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK.	(39) Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 89/686/EEK, 93/15/EEK, 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā paredzēti noteikumi, kas attiecas uz Eiropas standartizācijas institūciju, nacionālo standartizācijas institūciju un Komisijas sadarbību, Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādi attiecībā uz ražojumiem un pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar ražojumiem un procesiem, kas atbalsta Savienības saskaņošanas tiesību aktus un politikas virzienus, tehnisko specifikāciju atzīšanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk „IKT”) jomā un Eiropas standartizācijas finansēšanu.	Šajā regulā paredzēti noteikumi, kas attiecas uz Eiropas standartizācijas organizāciju, nacionālo standartizācijas organizāciju un Komisijas sadarbību, Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādi attiecībā uz ražojumiem un pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar ražojumiem un procesiem, kas atbalsta Savienības saskaņošanas tiesību aktus un politikas virzienus, tehnisko specifikāciju atzīšanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk „IKT”) jomā, Eiropas standartizācijas finansēšanu un Eiropas ieinteresēto personu organizāciju līdzsvarotas pārstāvības nosacījumiem.
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. To pieņemot, attiecīgās izmaiņas būs jāizdara visā tekstā.)
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. „standarts” ir tehniska specifikācija atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai; atbilstība tam nav obligāta, un tas ir kāds no turpmāk minētajiem:	1. „standarts” ir tehniska specifikācija, kas izstrādāta, panākot konsensu, un kas apstiprināta atzītā standartizācijas organizācijā, un paredzēta atkārtotai vai ilgstošai izmantošanai; atbilstība tam nav obligāta, un tas ir kāds no turpmāk minētajiem:
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) „starptautisks standarts” ir standarts, ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas institūcija;	(a) „starptautisks standarts” ir standarts, ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas organizācija;
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) „Eiropas standarts” ir standarts, ko pieņēmusi kāda no Eiropas standartizācijas institūcijām;	(b) „Eiropas standarts” ir standarts, ko pieņēmusi kāda no Eiropas standartizācijas organizācijām un ko īsteno, publicējot to kā identisku valsts standartu un uzliekot pienākumu nacionālajām standartizācijas organizācijām atcelt jebkādus tādus spēkā esošus valsts standartus, kas ir pretrunā šim standartam;
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) „saskaņotais standarts” ir Eiropas standarts, kurš pieņemts, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, lai piemērotu Savienības saskaņotos tiesību aktus;	(c) „saskaņotais standarts” ir Eiropas standarts, kurš pieņemts, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, lai piemērotu Savienības saskaņotos tiesību aktus, un atsauci uz kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) „nacionālais standarts” ir standarts, ko pieņēmusi nacionālā standartizācijas institūcija;	(d) „nacionālais standarts” ir standarts, ko pieņēmusi nacionālā standartizācijas organizācija;
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) „IKT standarts” ir standarts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā;	svītrots
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. „tehniskā specifikācija” ir specifikācija, kas iekļauta dokumentā, kurā norādīts kāds no šīs informācijas veidiem:	4. „tehniskā specifikācija” ir specifikācija, kas iekļauta dokumentā, kurā paredzētas tehniskās prasības, kādām ir jāatbilst attiecīgajam produktam, procesam, pakalpojumam vai sistēmai, un norādīts kāds no šīs informācijas veidiem:
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ražojumam nepieciešamie raksturlielumi, tostarp kvalitātes, veiktspējas, sadarbspējas, drošuma līmenis vai izmēri, kā arī prasības, kas piemērojamas ražojumam attiecībā uz nosaukumu, ar kuru ražojumu pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanu un testēšanas metodēm, iepakojumu, marķējumu vai etiķeti un atbilstības novērtēšanas procedūrām;	(a) ražojumam nepieciešamie raksturlielumi, tostarp kvalitātes, veiktspējas, sadarbspējas, vides aizsardzības, sabiedrības veselības, drošuma līmenis vai izmēri, kā arī prasības, kas piemērojamas ražojumam attiecībā uz nosaukumu, ar kuru ražojumu pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanu un testēšanas metodēm, iepakojumu, marķējumu vai etiķeti un atbilstības novērtēšanas procedūrām;
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) pakalpojumam nepieciešamie raksturlielumi, tostarp kvalitātes, veiktspējas, sadarbspējas un drošuma līmenis, kā arī prasības, kas piemērojamas pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz informāciju, kura jādara pieejama pakalpojuma saņēmējam, kā minēts Direktīvas 2006/123/EK 22. panta 1.–3. punktā;	(c) pakalpojumam nepieciešamie raksturlielumi, tostarp kvalitātes, veiktspējas, sadarbspējas, vides aizsardzības un sabiedrības veselības, kā arī drošuma līmenis, kā arī prasības, kas piemērojamas pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz informāciju, kura jādara pieejama pakalpojuma saņēmējam, kā minēts Direktīvas 2006/123/EK 22. panta 1.–3. punktā;
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 2. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a „IKT tehniskā specifikācija” ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas tehniskā specifikācija;
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 2. pants – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a „Eiropas standartizācijas organizācija” ir Ia pielikumā minēta organizācija;
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Vēlākais vienlaikus ar savas darba programmas publicēšanu ikviena Eiropas un nacionālās standartizācijas institūcija par darba programmas pieņemšanu paziņo pārējām Eiropas un nacionālajām standartizācijas institūcijām un Komisijai.	4. Vēlākais divus mēnešus pirms savas darba programmas publicēšanas ikviena Eiropas un nacionālā standartizācijas organizācija par darba programmas pieņemšanu paziņo pārējām Eiropas un nacionālajām standartizācijas organizācijām un Komisijai, kas savas piezīmes nosūta ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc paziņošanas.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 3. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Nacionālās standartizācijas institūcijas nevar iebilst pret standartizācijas priekšmeta iekļaušanu Eiropas standartizācijas institūcijas darba programmā.	5. Nacionālās standartizācijas organizācijas nevar iebilst pret standartizācijas priekšmeta iekļaušanu Eiropas standartizācijas organizācijas darba programmā, ja ir izteiktas noraidošas piezīmes, kas attiecas uz iekšējo tirgu.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katra Eiropas un nacionālā standartizācijas institūcija pēc pieprasījuma nosūta katru nacionālā standarta, Eiropas standarta un Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projektu pārējām Eiropas un nacionālajām standartizācijas institūcijām un Komisijai.	1. Katra Eiropas un nacionālā standartizācijas organizācija pēc pieprasījuma un vismaz elektroniskā formātā nosūta katru nacionālā standarta, Eiropas standarta un Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projektu pārējām Eiropas un nacionālajām standartizācijas organizācijām un Komisijai. Papildus nosaukumam attiecīgajā valsts valodā ikviena nacionālā standarta projekta nosaukumu nosūta arī angļu valodā.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Katra Eiropas un nacionālā standartizācijas institūcija nekavējoties atbild uz visām piezīmēm, ko tā saistībā ar šādu standarta projektu saņem no pārējām Eiropas un nacionālajām standartizācijas institūcijām un Komisijas, un pienācīgi ņem tās vērā.	2. Katra Eiropas un nacionālā standartizācijas institūcija divu mēnešu laikā atbild uz visām piezīmēm, ko tā saistībā ar 1. punktā minēto standarta projektu saņem no pārējām Eiropas un nacionālajām standartizācijas institūcijām un Komisijas, un pienācīgi ņem tās vērā.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) standartu projekti tiktu publicēti tā, lai citās dalībvalstīs reģistrētām personām būtu iespēja iesniegt piezīmes;	(a) pieeja nacionālo standartu projektu publicēšanai tiktu nodrošināta tā, lai visām ieinteresētajām personām un jo īpaši tām, kuras reģistrētas citās dalībvalstīs, būtu iespēja iesniegt piezīmes;
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 4. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Eiropas standarta sagatavošanas gaitā vai pēc tā apstiprināšanas nacionālās standartizācijas organizācijas neveic nekādas darbības, kas varētu apgrūtināt paredzēto saskaņošanu, un jo īpaši attiecīgajā jomā nepublicē jaunu vai pārskatītu standartu, kas nav pilnībā saskaņots ar visiem citiem spēkā esošajiem Eiropas standartiem. Pēc jauna Eiropas standarta publicēšanas, atceļ visus nacionālos standartus, kuri ir pretrunā šim jaunajam standartam.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 4.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a pants
	Interneta un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana standartizācijas sistēmā
	Nacionālās un Eiropas standartizācijas organizācijas veicina interneta un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu standartizācijas sistēmā un jo īpaši veic šādus pasākumus:
	(a) nodrošina visām ieinteresētajām personām viegli lietojamu tiešsaistes konsultāciju mehānismu, ar kura palīdzību iesniegt piezīmes par standartu projektiem, un
	(b) ja vien iespējams, rīko tehnisko komiteju virtuālas tikšanās, tostarp izmantojot tīmekļa konferences vai videokonferences.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas standartizācijas institūcijas jo īpaši ar III pielikumā minēto organizāciju starpniecību nodrošina mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk „MVU”), patērētāju organizāciju un vides un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pietiekamu pārstāvību politikas izstrādes līmenī un vismaz šādos Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādes posmos:	1. Eiropas standartizācijas organizācijas jo īpaši ar III pielikumā minēto ieinteresēto organizāciju starpniecību veicina un atvieglina visu attiecīgajā jomā ieinteresēto personu, piemēram, publisko iestāžu, tostarp tirgus uzraudzības iestāžu, MVU, patērētāju, tostarp personu ar invaliditāti interešu aizsardzības organizāciju un vides un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju, tostarp sociālo partneru pietiekamu pārstāvību politikas izstrādes līmenī un vismaz šādos Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādes posmos:
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) konsensa panākšana;
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Eiropas standartizācijas organizācijas veicina un atvieglina šīs regulas III pielikumā minēto ieinteresēto organizāciju efektīvu līdzdalību nolūkā nostiprināt to pārstāvību. Šāda līdzdalība nenozīmē, ka standartu izstrādes procesā šīm organizācijām ir balsstiesības vai veto tiesības.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Eiropas standartizācijas institūcijas nodrošina uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu, un citu juridisku personu pietiekamu pārstāvību tehniskā līmenī standartizācijas darbībās, kas attiecas uz jaunu jomu, kurai ir svarīga politiska vai ar tehnisku inovāciju saistīta nozīme, ja attiecīgās juridiskās personas ir piedalījušās ar šo jomu saistītos projektos, ko finansējusi Savienība saskaņā ar daudzgadu pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomā.	2. Eiropas standartizācijas organizācijas veicina uzņēmumu, pētniecības centru, Komisijas Kopīgā pētniecības centra, augstskolu, dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu, sociālo partneru un citu juridisku personu pietiekamu pārstāvību tehniskā līmenī standartizācijas darbībās, kas attiecas uz jaunu jomu, kurai ir svarīga politiska vai ar tehnisku inovāciju saistīta nozīme, ja attiecīgās juridiskās personas ir piedalījušās ar šo jomu saistītos projektos, ko finansējusi Savienība saskaņā ar daudzgadu pamatprogrammu pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju izstrādes jomā.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	MVU piekļuve standartiem
	1. Nacionālās standartizācijas organizācijas saskaņā ar valsts deleģēšanas principu veicina un atvieglina MVU piekļuvi standartiem un to izstrādei, jo īpaši veicot šādus pasākumus:
	(a) savās tīmekļa vietnēs bez maksas publicē standartu kopsavilkumus;
	(b) savās gada darba programmās nosaka standartizācijas projektus, kuri īpaši interesē MVU;
	(c) nodrošina MVU piekļuvi standartizācijas darbībām, neuzliekot par pienākumu kļūt par Nacionālās standartizācijas organizācijas locekļiem;
	(d) nodrošina MVU bezmaksas piekļuvi standartu projektiem.
	2. Papildus 1. punktā minētajai piekļuvei nacionālās standartizācijas organizācijas saskaņā ar valsts deleģēšanas principu veicina un atvieglina mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu piekļuvi standartiem un to izstrādei, jo īpaši veicot šādus pasākumus:
	(a) nosaka īpašas standartu pārdošanas likmes, un pārdod standartu komplektus par samazinātu cenu;
	(b) nodrošina bezmaksas piekļuvi vai vismaz nosaka īpašas likmes dalībai standartizācijas darbībās.
	3. Lēmumu par 1. vai 2. punktā minēto pasākumu izmaksu segšanu pieņem valsts līmenī.
	4. Nacionālās standartizācijas organizācijas ik pēc diviem gadiem nosūta Eiropas standartizācijas organizācijām ziņojumu par darbībām, ko tās veikušas, lai ievērotu 1. un 2. punktā minētās prasības, un par visiem citiem pasākumiem nolūkā uzlabot MVU līdzdalību šo organizāciju standartizācijas darbībās. Nacionālās standartizācijas organizācijas šo ziņojumu publicē savā tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 5.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b pants
	Apmaiņa ar MVU paredzēto labāko praksi
	Nacionālās standartizācijas organizācijas apmainās ar labāko praksi nolūkā sekmēt MVU līdzdalību standartizācijas darbībās, kā arī palielināt un atvieglināt standartu izmantošanu.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 5.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.c pants
	Publisko iestāžu līdzdalība Eiropas standartizācijā
	Dalībvalstis veicina publisko iestāžu, tostarp tirgus uzraudzības iestāžu līdzdalību nacionālajās standartizācijas darbībās, kuru mērķis ir izstrādāt vai pārskatīt standartus, ko Komisija pieprasījusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu.
Pamatojums
Publisko iestāžu līdzdalības veicināšana ir daudz reālāks mērķis nekā tās nodrošināšana, turklāt joprojām tiek atzīta šo iestāžu būtiskā nozīme.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija pieņem Eiropas standartizācijas gada darba programmu, kurā norādīti Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas galīgie dokumenti, kuru izstrādi tā saskaņā ar 7. pantu plāno pieprasīt Eiropas standartizācijas institūcijām.	1. Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas standartizācijas organizācijām un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar III pielikumā minētajām organizācijām, pieņem Eiropas standartizācijas gada darba programmu, kurā norādīti Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas galīgie dokumenti, kuru izstrādi tā saskaņā ar 7. panta 1. punktu plāno pieprasīt Eiropas standartizācijas organizācijām.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šā panta 1. punktā minētajā Eiropas standartizācijas darba programmā ietver arī Eiropas standartizācijas starptautiskās darbības mērķus Savienības likumdošanas un politikas atbalstam un izklāsta, kā ir sadalītas kompetences starptautiskās sadarbības pilnveidošanā.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šā panta 1. punktā minētajā Eiropas standartizācijas darba programmā izklāsta to, kā standartizācijas darbs ir jāiekļauj stratēģijā „Eiropa 2020” un kā tiks nodrošināta stratēģijas un darba programmas saskaņotība.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Komisija 1. punktā minēto Eiropas standartizācijas darba programmu dara pieejamu savā tīmekļa vietnē un nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a pants
	Kopīgais pētniecības centrs
	Komisijas Kopīgais pētniecības centrs piedalās 6. panta 1. punktā minētās Eiropas standartizācijas darba programmas sagatavošanā un iesaistās Eiropas standartizācijas organizāciju darbībās, sniedzot zinātnisku ieguldījumu savās kompetences jomās, lai standartos tiktu ņemta vērā ekonomiskā konkurētspēja un tādas sociālās vajadzības kā vides ilgtspējība un drošības un nekaitīguma jautājumi.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija noteiktā termiņā var pieprasīt, lai viena vai vairākas Eiropas standartizācijas institūcijas izstrādātu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projektu. Tie ir tirgus virzīti, tajos ņemtas vērā sabiedrības intereses, un tie pamatojas uz konsensu.	1. Komisija saprātīgā termiņā var pieprasīt, lai viena vai vairākas Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādātu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projektu. Tie ir tirgus virzīti, tajos ņemtas vērā sabiedrības intereses un Komisijas pieprasījumā skaidri noteiktie politikas mērķi, un tie pamatojas uz konsensu. Pirms attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas Komisija saprātīgā termiņā apspriežas ar Eiropas standartizācijas organizācijām, visām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar III pielikumā minētajām organizācijām, un valsts ekspertu komitejām, kas izveidotas ar attiecīgo nozares direktīvu, ja šāda direktīva ir pieņemta, kā arī informē visas ieinteresētās personas, kas reģistrētas Eiropas Pārredzamības reģistrā. Pirms attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas un laikā, kad tiek izvērtēta tā īstenošana, Komisija nodrošina, ka tiek īstenots ar pakalpojumiem saistītais tiesiskais regulējums, vienlaikus pilnībā ievērojot LESD noteikto kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm. Komisija, iesniedzot šādu pieprasījumu, neskar tiesības apspriest, noslēgt un izpildīt koplīgumus un veikt kolektīvas protesta akcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, kas atbilst Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemta informācija par 2. punktā minēto akceptēšanu, informē attiecīgo Eiropas standartizācijas institūciju par dotācijas piešķiršanu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projekta izstrādei.	3. Komisija viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta informācija par 2. punktā minēto akceptēšanu, informē attiecīgo Eiropas standartizācijas organizāciju par dotācijas piešķiršanu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projekta izstrādei.
Pamatojums
Komisijai būtu jāstrādā tikpat ātri, cik ātri strādā Eiropas standartizācijas organizācijas, kurām saskaņā ar 7. panta 2. punktu ir noteikts viena mēneša termiņš.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņotais standarts neatbilst visām prasībām, kuras tas aptver un kuras noteiktas attiecīgajā Savienības tiesību aktā, tā par to informē Komisiju.	1. Ja dalībvalsts vai Eiropas Parlaments uzskata, ka saskaņotais standarts neatbilst visām prasībām, kuras tas aptver un kuras noteiktas attiecīgajā Savienības tiesību aktā, tie par to informē Komisiju, iesniedzot detalizētu paskaidrojumu.
Pamatojums
Sk. 25. punktu Eiropas Parlamenta ziņojumā par Eiropas standartizācijas nākotni (A7-0276/2010). Tā kā parastajā likumdošanas procedūrā Eiropas Parlamentam ir tādas pašas tiesības, kā Padomei, Eiropas Parlamentam ir jābūt tiesībām iebilst pret saskaņotu standartu.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja Komisija nav informēta par iebildumiem pret saskaņoto standartu vai ja tā uzskata, ka iebildums nav pamatots, tā standartu nekavējoties publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 8. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Komisija savā tīmekļa vietnē publicē un regulāri atjaunina saskaņoto standartu sarakstu, par kuriem pieņemts 2. punktā minētais lēmums.
Pamatojums
Tirgus noteiktības labad ir svarīgi, lai Komisijas lēmums neatzīt saskaņoto standartu, jo tas neatbilst tiesību aktiem, ir pēc iespējas pārredzamāks.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 8. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	4. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pēc tam, kad saprātīgā termiņā ir notikusi apspriešanās ar valsts ekspertu komiteju, kas izveidota saskaņā ar attiecīgo nozares direktīvu, ja tāda ir pieņemta.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 8. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.	5. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru pēc tam, kad saprātīgā termiņā ir notikusi apspriešanās ar valsts ekspertu komiteju, kas izveidota saskaņā ar attiecīgo nozares direktīvu, ja tāda ir pieņemta.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 8.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a pants
	Ieinteresēto organizāciju paziņojumi
	Komisija izveido III pielikumā minētajām ieinteresētajām Eiropas uzņēmējdarbības federācijām un ieinteresētajām organizācijām paredzētu paziņošanas sistēmu, ar ko nodrošināt pienācīgu apspriešanos un saistību ar tirgu, pirms tiek:
	– pieņemta 6. panta 1. punktā minētā ikgadējā Eiropas standartizācijas darba programma;
	– pieņemti 6. panta 2. punktā minētie standartizācijas pieprasījumi;
	– pieņemts lēmums par iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, kā minēts 8. panta 2. punktā.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums IV nodaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Standarti IKT jomā	Tehniskās specifikācijas IKT jomā
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 9. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tehnisko specifikāciju atzīšana IKT jomā	Tehnisko specifikāciju atzīšana un izmantošana IKT jomā
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pēc Direktīvā 2004/18/EK minētas publiskā sektora iestādes priekšlikuma vai pēc savas ierosmes var pieņemt lēmumu atzīt par IKT standartiem tehniskās specifikācijas, kas nav nacionālie, Eiropas vai starptautiskie standarti un atbilst II pielikuma noteiktajām prasībām.	Komisija, apspriedusies ar Eiropas standartizācijas organizācijām un visām ieinteresētajām personām, tostarp ar Komisijas izveidoto Eiropas daudzpusējo ieinteresēto personu komisiju IKT standartizācijas jautājumos, pēc dalībvalsts priekšlikuma vai pēc savas ierosmes var pieņemt lēmumu atsaukties uz IKT tehniskajām specifikācijām, kas nav nacionālie, Eiropas vai starptautiskie standarti un atbilst II pielikumā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 10. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
IKT standartu izmantošana publiskajā iepirkumā	IKT tehnisko specifikāciju izmantošana publiskajā iepirkumā
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
IKT standarti, kas minēti 9. punktā, ir vispārējas tehniskās specifikācijas, kas minētas Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK un Regulā (EK) Nr. 2342/2002.	IKT tehniskās specifikācijas, kas minētas šīs regulas 9. punktā, ir vispārējas tehniskās specifikācijas, kas minētas Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK un Regulā (EK) Nr. 2342/2002.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) ar Eiropas standartizāciju saistīto priekšdarbu un papilddarbu veikšanai, tostarp izpētei, programmām, semināriem, novērtējumiem, salīdzinošai analīzei, pētniecības darbam, laboratorijas darbam, starplaboratoriju testiem un pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tiek saīsināti Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādes un pārskatīšanas periodi;	(c) ar Eiropas standartizāciju saistīto priekšdarbu un papilddarbu veikšanai, tostarp izpētei, sadarbībai, ietverot starptautisko sadarbību, semināriem, novērtējumiem, salīdzinošai analīzei, pētniecības darbam, laboratorijas darbam, starplaboratoriju testiem un pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tiek saīsināti Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādes un pārskatīšanas periodi, neskarot tādus principus kā atklātība, kvalitāte, pārredzamība un visu ieinteresēto personu konsenss;
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) Eiropas standartizācijas institūciju centrālo sekretariātu darbībām, tostarp politikas izstrādei, standartizācijas darbību koordinēšanai, tehniskā darba izpildei un informācijas sniegšanai ieinteresētajām personām;	(d) Eiropas standartizācijas organizāciju centrālo sekretariātu darbībām, tostarp politikas izstrādei, standartizācijas darbību koordinēšanai, starptautiskajam regulatīvajam dialogam, tehniskā darba izpildei un informācijas sniegšanai ieinteresētajām personām, kā arī šīs informācijas sniegšanai personām ar invaliditāti;
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) vajadzības gadījumā — Savienības politikas virzienu un tiesību aktu atbalstam izmantojamo Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu tulkošanai Savienības oficiālajās valodās, kas nav Eiropas standartizācijas iestāžu darba valodas, vai attiecīgi pamatotos gadījumos citās valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas;	(e) Savienības politikas virzienu un tiesību aktu atbalstam izmantojamo Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu tulkošanai Savienības oficiālajās valodās, kas nav Eiropas standartizācijas organizāciju darba valodas, vai attiecīgi pamatotos gadījumos citās valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas;
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) informācijas sagatavošanai, lai skaidrotu, interpretētu un vienkāršotu Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas galīgos dokumentus, tostarp lietotāju rokasgrāmatu un paraugprakses informācijas sagatavošanai un informētības uzlabošanas pasākumiem;	(f) pieejamas informācijas sagatavošanai, lai skaidrotu, interpretētu un vienkāršotu Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas galīgos dokumentus, tostarp lietotāju rokasgrāmatu, standartu kopsavilkumu, paraugprakses informācijas, stratēģiju un mācību programmu sagatavošanai un informētības uzlabošanas pasākumiem. Šāda informācija un materiāli ir pieejami elektroniskā formātā un formātā, ko var izmantot personas ar invaliditāti;
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) citām institūcijām, kam uzticēts veikt darbu, kurš minēts 1. punkta a), c) un g) apakšpunktā, sadarbībā ar Eiropas standartizācijas institūcijām.	(b) citām nacionālajām un Eiropas institūcijām, kam uzticēts veikt darbu, kurš minēts 1. punkta a), c) un g) apakšpunktā, sadarbībā ar Eiropas standartizācijas organizācijām.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 12. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) juridiskās un tehniskās kompetences nodrošināšanai, tostarp izpētei, lai izvērtētu vajadzību pēc Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas galīgajiem dokumentiem, un saistībā ar to izstrādi;	(b) juridiskās un tehniskās kompetences nodrošināšanai, tostarp izpētei, lai izvērtētu vajadzību pēc Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas galīgajiem dokumentiem, un saistībā ar to izstrādi un ekspertu apmācību;
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 12. pants – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) verifikācijai attiecībā uz Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu kvalitāti un atbilstību attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un tiesību aktiem;	svītrots
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādi un pārskatīšanu;	svītrots
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija pieņem 1. un 2. punktā minētos finansējuma noteikumus, kā arī dotācijas apjomu un vajadzības gadījumā maksimālos finansējuma procentus katram darbības veidam.	3. Pēc apspriešanās ar Eiropas standartizācijas organizācijām Komisija pieņem 1. un 2. punktā minētos finansējuma noteikumus, kā arī dotācijas apjomu un vajadzības gadījumā maksimālos finansējuma procentus katram darbības veidam.
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 13. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) MVU, patērētāju organizācijas un vides un ieinteresētie sabiedrības pārstāvji ir pienācīgi pārstāvēti Eiropas standartizācijas darbā, kā norādīts 5. panta 1. apakšpunktā.	(b) Eiropas standartizācijas organizācijas veicina MVU, patērētāju organizāciju un vides un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju, tostarp sociālo partneru, pienācīgu līdzdalību Eiropas standartizācijas darbā, kā norādīts 5. panta 1. apakšpunktā.
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 16. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) atjauninātu I pielikumā iekļauto Eiropas standartizācijas institūciju sarakstu;	(a) atjauninātu I pielikumā iekļauto Eiropas standartizācijas organizāciju sarakstu, ņemot vērā nosaukuma vai struktūras izmaiņas;
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums 16. pants – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) izveidotu un atjauninātu Ia pielikumā iekļauto nacionālo standartizācijas organizāciju sarakstu;
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 16. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pielāgotu tehnoloģiju attīstībai II pielikumā minēto IKT jomas standartu atzīšanas kritērijus;	(b) pielāgotu tehnoloģiju attīstībai II pielikumā minēto IKT jomas tehnisko specifikāciju atzīšanas kritērijus, taču neradot jaunus kritērijus vai neatceļot pašreizējos;
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums 16. pants – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) pielāgotu III pielikumā minētajām MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvības organizācijām piemērojamos kritērijus turpmākām pārmaiņām attiecībā uz to bezpeļņas statusu un pārstāvību.	(c) pielāgotu III pielikumā minētajām MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvības organizācijām piemērojamos kritērijus turpmākām pārmaiņām attiecībā uz to bezpeļņas statusu un pārstāvību, taču neradot jaunus kritērijus vai organizācijas un neatceļot vai nelikvidējot pašreizējos.
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums 16. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos lēmumus pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas standartizācijas organizācijām.
Pamatojums
Lēmumi ir standartizācijas sistēmas pamats, līdz ar to ir jāiesaista Eiropas standartizācijas organizācijas.
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus piešķir Komisijai, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.	Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.
Grozījums Nr.  93 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šīs regulas 16. pantā minētās deleģētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no 2013. gada 1. janvāra.	2. Šīs regulas 16. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem, sākot no 2013. gada 1. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā norādītā vēlākā dienā. Tas neietekmē spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 16. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Iestāde, kas sākusi lēmumu pieņemšanas iekšējo procedūru attiecībā uz pilnvaru deleģējuma atsaukšanu, dara visu iespējamo, lai saprātīgā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informētu Komisiju, norādot atsaucamo pilnvaru deleģējumu un iespējamo atsaukšanas pamatojumu.
	Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr.  95 Regulas priekšlikums 17. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 16. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā no minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav pret to iebilduši vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizvirzīs iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.	5. Saskaņā ar 16. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr.  96 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisijai palīdz komiteja. Tā ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.	1. Komisijai palīdz komiteja. Tā ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Komiteja vismaz divas reizes gadā tiekas ar Eiropas un nacionālajām standartizācijas organizācijām.
Pamatojums
Lēmumi ir standartizācijas sistēmas pamats, tāpēc ir jāiesaista Eiropas standartizācijas organizācijas.
Grozījums Nr.  97 Regulas priekšlikums 18. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija I, Ia un III pielikumā minētās organizācijas un citas attiecīgās ieinteresētās personas var uzaicināt uz 1. punktā minētās komitejas sanāksmēm kā novērotājus.
Grozījums Nr.  98 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas standartizācijas institūcijas nosūta Komisijai gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Tajā iekļauj plašāku informāciju par:	1. Eiropas standartizācijas organizācijas nosūta Komisijai īsu un kodolīgu gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Tajā iekļauj informāciju par:
Pamatojums
Vārds „detailed (plašāku)” ir lietots angļu valodas versijā, un tas var radīt papildu administratīvo slogu, neuzlabojot īstenošanu. Tas tiek svītrots, taču jāuzsver, ka ziņojumam vajadzētu būt mērķtiecīgam un salīdzinoši kodolīgam.
Grozījums Nr.  99 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) MVU, patērētāju organizāciju un vides aizsardzības un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvību nacionālajās standartizācijas institūcijās.	(b) patērētāju organizāciju un vides aizsardzības un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvību nacionālajās standartizācijas organizācijās.
Grozījums Nr.  100 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) MVU pārstāvību, pamatojoties uz 5.a panta 3. punktā minētajiem ziņojumiem.
Grozījums Nr.  101 Regulas priekšlikums 19.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	19.a pants
	Pārskatīšana
	Komisija, ņemot vērā 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto ziņojumu, izvērtē, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, ar kuriem vienkāršot Eiropas standartizācijas finansēšanu un samazināt administratīvo slogu Eiropas standartizācijas organizācijām. Komisija savus secinājumus apkopo ziņojumā, ko līdz 2015. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un vajadzības gadījumā iesniedz likumdošanas priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.
Grozījums Nr.  102 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija publicē nacionālo standartizācijas institūciju sarakstu un tā atjauninājumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	Pēc apspriešanās ar Eiropas standartizācijas organizācijām Komisija publicē nacionālo standartizācijas organizāciju sarakstu un tā atjauninājumus savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr.  103 Regulas priekšlikums Ia pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ia pielikums
	Nacionālās standartizācijas organizācijas
Grozījums Nr.  104 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Tehniskās specifikācijas izstrādā bezpeļņas organizācija, kas ir profesionāla sabiedrība, rūpniecības vai tirdzniecības apvienība vai cita dalībnieku organizācija, kura savas kompetences robežās izstrādā standartus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un nav Eiropas, nacionālā vai starptautiskā standartizācijas institūcija, izmantojot procesus, kas atbilst šādiem kritērijiem:	2. Tehniskās specifikācijas izstrādā bezpeļņas organizācija, kas ir profesionāla sabiedrība, rūpniecības vai tirdzniecības apvienība vai cita dalībnieku organizācija, kura savas kompetences robežās izstrādā tehniskās specifikācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un nav Eiropas, nacionālā vai starptautiskā standartizācijas organizācija, izmantojot procesus, kas atbilst šādiem kritērijiem:
Grozījums Nr.  105 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
tehniskās specifikācijas izstrādā atvērtā lēmumu pieņemšanas procesā, kurā var piedalīties visas ieinteresētās personas standarta ietekmētajā tirgū vai tirgos;	tehniskās specifikācijas izstrādā atvērtā lēmumu pieņemšanas procesā, kurā var piedalīties visas puses attiecīgās tehniskās specifikācijas ietekmētajā tirgū vai tirgos;
Grozījums Nr.  106 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
standartizācijas procesa pamatā ir sadarbības un konsenss, tajā netiek izrādīta īpaša labvēlība nevienai ieinteresētajai personai. Konsenss ir vispārēja vienošanās, kurā panāk, ka būtiskos jautājumos pret lēmumu neiebilst neviena nozīmīga ieinteresēto personu daļa, un kuras gaitā cenšas ņemt vērā visu ieinteresēto personu viedokļus un samierināt visus konfliktējošos argumentus. Konsenss nenozīmē vienprātību;	tehnisko specifikāciju izstrādes procesa pamatā ir sadarbība un konsenss, tajā netiek izrādīta īpaša labvēlība nevienai ieinteresētajai personai. Konsenss ir vispārēja vienošanās, kurā panāk, ka būtiskos jautājumos pret lēmumu neiebilst neviena nozīmīga ieinteresēto personu daļa, un kuras gaitā cenšas ņemt vērā visu ieinteresēto personu viedokļus un samierināt visus konfliktējošos argumentus. Konsenss nenozīmē vienprātību;
Grozījums Nr.  107 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – c apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) Informācija par (jaunām) standartizācijas darbībām dara plaši zināmu, izmantojot piemērotus un pieejamus līdzekļus;	(ii) informāciju par (jaunām) standartizācijas darbībām dara publiski un plaši zināmu, izmantojot piemērotus un pieejamus līdzekļus;
Grozījums Nr.  108 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – c apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) lai panāktu līdzsvaru, mēģināts iesaistīt visu attiecīgo kategoriju ieinteresētās personas;	(iii) lai panāktu līdzsvaru, mēģināts iesaistīt visu attiecīgo kategoriju ieinteresētās puses;
Grozījums Nr.  109 Regulas priekšlikums III pielikums – a apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Eiropas organizācija, kas pārstāv MVU standartizācijas darbībās un kas:	(a) Horizontāla Eiropas organizācija, kas pārstāv amatniecības uzņēmumus un MVU standartizācijas darbībās un kas:
Grozījums Nr.  110 Regulas priekšlikums III pielikums – a apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) vismaz divās trešdaļās dalībvalstu ir saņēmusi MVU bezpeļņas pārstāvības organizāciju pilnvarojumu pārstāvēt MVU intereses standartizācijas procesā Eiropas līmenī;	(iii) visās dalībvalstīs ir saņēmusi to bezpeļņas pārstāvības organizāciju, kuras pārstāv lielāko daļu MVU, pilnvarojumu pārstāvēt MVU intereses standartizācijas procesā Eiropas līmenī;
Grozījums Nr.  111 Regulas priekšlikums III pielikums – b apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) kam statūtos noteiktie mērķi un darbības ir patērētāju interešu pārstāvēšana standartizācijas procesā Eiropas līmenī;	(ii) kam statūtos noteiktie mērķi un darbības ir patērētāju, tostarp garīgās vai fiziskās invaliditātes, vecuma vai nezināšanas dēļ īpaši neaizsargātu patērētāju interešu pārstāvēšana standartizācijas procesā Eiropas līmenī;
Grozījums Nr.  112 Regulas priekšlikums III pielikums – d apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) Eiropas organizācija, kas pārstāv sabiedrības intereses Eiropas standartizācijas darbībās un kas:	(d) Eiropas organizācija, kas pārstāv sabiedrības, tostarp sociālo partneru, intereses Eiropas standartizācijas darbībās un kas:
Grozījums Nr.  113 Regulas priekšlikums III pielikums – d apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, neatkarīga no nozares, kam nav komerciālu un ar uzņēmējdarbību saistītu vai citādu konfliktējošu interešu;	(i) ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, reprezentatīva un neatkarīga no nozares, kam nav komerciālu un ar uzņēmējdarbību saistītu vai citādu konfliktējošu interešu;

• [1]  OV C 376, 22.12.2011., 69. lpp.

PASKAIDROJUMS

Veltīts Alberto Normand, pieminot viņa izcilās cilvēciskās un profesionālās īpašības.

I. Komisijas priekšlikums

Eiropas Komisija 2011. gada 1. jūnijā pieņēma standartizācijas dokumentu paketi, kurā ietilpa priekšlikums regulai, ar ko pārskata un aizstāj spēkā esošo Eiropas standartizācijas tiesisko regulējumu[1], ietekmes novērtējums un paziņojums par Eiropas standartizācijas stratēģisko redzējumu turpmākajiem desmit gadiem.

Ierosinātās regulas pamatā ir divas plašas sabiedriskās apspriešanās, kas notika 2009. un 2010. gadā, darbs, ko veikusi Eiropas Standartizācijas sistēmas pārskatīšanas speciālistu grupa (EXPRESS), baltā grāmata „IKT standartizācijas modernizēšana Eiropas Savienībā. Turpmākā virzība” un Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra rezolūcija par Eiropas standartizācijas nākotni[2].

II. Referentes vispārējā nostāja

Referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt Eiropas Standartizācijas sistēmu, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta pieprasījumu to pārskatīt, lai saglabātu daudzos sistēmas veiksmīgos elementus, izlabotu nepilnības un panāktu vajadzīgo līdzsvaru starp nacionālo, Eiropas un starptautisko mērogu.

Sagatavojot šo ziņojumu, referente ņēma vērā EXPRESS ziņojuma secinājumus, kas ietver vairākus nozīmīgus ieteikumus un atbildes uz Komisijas rīkoto sabiedrisko apspriešanu par Eiropas Standartizācijas sistēmas pārskatīšanu. Referente ņēma vērā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas 2011. gada 23. novembrī rīkotās atklātās uzklausīšanas secinājumus un plaši apspriedās ar nacionālo un Eiropas standartizācijas organizāciju pārstāvjiem un galvenajām ieinteresētajām personām, kuras iesaistītas standartu izstrādes procesā. Pienācīgi ir ievērots arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums (referents A. Pezzini).

Referente šajā ziņojuma projektā ir ietvērusi salīdzinoši maz grozījumu, un to mērķis ir uzlabot Eiropas Standartizācijas sistēmu, nepārsniedzot tās pašreizējo darbības jomu un cieši sadarbojoties ar Padomi.

a) Standartu pieejamības atvieglināšana un MVU līdzdalības palielināšana standartu noteikšanas procesā

Lai gan mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas ekonomikas stūrakmens, to iesaistīšana standartizācijā ne vienmēr atbilst viņu nozīmei ekonomikā. Standarti ne vienmēr tiek veidoti tā, lai tiktu ņemtas vērā MVU un īpaši mazo uzņēmumu, mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu īpatnības un darbības vide. Tādēļ ir jānodrošina, lai standarti būtu saprotami, viegli lietojami un lai visi lietotāji tos varētu labāk īstenot. Būtu jāveic arī pasākumi, kas nodrošina, ka MVU pilnībā var iesaistīties standartu izstrādē un tiem viegli piekļūt. Šajā nolūkā referente ir iekļāvusi vairākus grozījumus, kuru vispārējais mērķis ir uzlabot MVU līdzdalību standartizācijas darbībās, jo īpaši valsts mērogā, un atvieglināt MVU piekļuvi standartiem.

b) Publisko iestāžu līdzdalības nodrošināšana Eiropas standartizācijā

Referente vēlas uzsvērt, ka lielākajā daļā dalībvalstu publiskā sektora iestādes ir visai maz ieinteresētas piedalīties standartu izstrādes procesā, lai gan standartizācija ir svarīgs ES likumdošanas un politikas atbalsta instruments. Referente uzskata, ka dalībvalstīm un jo īpaši tirgus uzraudzības iestādēm būtu jādeleģē pārstāvji, kuri iesaistītos visās nacionālajās tehniskajās komitejās, kas piedalās Komisijas pieprasīto Eiropas standartu izstrādāšanā. Valsts iestāžu līdzdalība ir sevišķi svarīga, lai tiesību akti pienācīgi funkcionētu jomās, uz kurām attiecas „jaunā pieeja”, un lai izvairītos no iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, kad tie jau ir pieņemti.

c) Ieinteresēto sabiedrības pārstāvju līdzdalības nodrošināšana Eiropas standartizācijā

Referente atzīst, cik svarīgs ir nacionālās deleģēšanas princips, kas ir stūrakmens, uz kura balstās Eiropas Standartizācijas sistēma, jo īpaši CEN un CENELEC standartu izstrādes procesā. Tomēr būtu jānorāda — kā tas apstiprināts vairākos pētījumos —, ka tādu ieinteresēto sabiedrības pārstāvju kā patērētāju (tostarp personu ar invaliditāti), vides aktīvistu un darbinieku līdzdalība nacionālajās tehniskajās komitejās joprojām ir maza vai tās nav vispār. Tāpēc ir jānodrošina tieša šo ieinteresēto personu līdzdalība Eiropas mērogā, saglabājot finansiālo atbalstu Eiropas organizācijām, kas izveidotas attiecīgo sabiedrības interešu pārstāvēšanai. To iesaistīšana nodrošina, ka sistēma ir leģitīma, uzlabo konsensa kvalitāti un padara Eiropas standartus reprezentatīvākus.

d) Standartizācija pakalpojumu jomās

Standarti ir veicinājuši preču kvalitātes un drošuma vērā ņemamu uzlabošanos, tomēr standartu pieejamība pakalpojumu jomā nebūt neatbilst šīs nozares nozīmei ekonomikā un tās potenciālam. Eiropas standartu izstrādei pakalpojumu jomā, kā to paredz Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, būtu jāpalīdz turpināt saskaņošanu pakalpojumu nozarē, uzlabot Eiropas pakalpojumu pārredzamību, kvalitāti un konkurētspēju, kā arī veicināt konkurenci, inovāciju, tirdzniecības barjeru samazināšanu un patērētāju aizsardzību. Tāpēc referente atbalsta Komisijas priekšlikumu iekļaut pakalpojumu standartus Eiropas standartizācijas tiesiskajā regulējumā, jo tādējādi tiks radīts juridiskais pamats, uz kura balstoties, Komisija var pieprasīt Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO) izstrādāt standartus skaidri noteiktās un rūpīgi izvērtētās jomās, vienlaikus nodrošinot, ka pakalpojumu standarti ir saistīti ar tirgus un patērētāju vajadzībām, ņemot vērā sabiedrības intereses.

e) Eiropas standartu noteikšanas procesa uzlabošana un paātrināšana, nodrošinot labāku pārredzamību un apspriešanos

Referente uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi izstrādāt Eiropas standartus saprātīgā termiņā, īpaši attiecībā uz jomām, kurās standarti ir vajadzīgi nekavējoties, lai ievērotu ar valsts politiku un strauji mainīgajiem tirgus apstākļiem saistītās prasības. Tāpēc referente aicina nacionālās un Eiropas standartizācijas iestādes arī turpmāk uzlabot efektivitāti, paturot prātā, ka standartizācijas procesa paātrināšana nedrīkst notikt uz tādu principu rēķina kā atklātība, kvalitāte, pārredzamība un visu ieinteresēto personu vienprātība.

Referente uzskata, ka standartu noteikšanas procesu daļēji paātrinās biežāka apspriešanās starp Komisiju un ESO pirms pieprasījuma iesniegšanas, jo tādējādi ESO varēs analizēt ierosinātā temata saistību ar tirgu, nodrošināt, ka ar jauno pieprasījumu nosaka tikai tehniskos līdzekļus likumdevēja izvirzīto politisko mērķu sasniegšanai, un drīzāk sniegt atbildi, vai šīs organizācijas spēj uzņemties pieprasītā standartizācijas projekta izstrādi. Šajā ziņā referente ierosina pieprasījuma sagatavošanas laikā noteikt apspriešanās posmu starp Komisiju, ESO un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu tirgus saistību ar pieprasītajiem standartiem. Plaša apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jārīko arī, pirms Komisija pieņem ikgadējo Eiropas standartizācijas darba programmu.

Referente arī norāda, cik svarīga ierosinātajā regulā ir 18. pantā minētā komiteja, jo tā ir forums, kurā Komisija un dalībvalstis apspriež ar standartizāciju saistītos jautājumus. Referente uzskata, ka vajadzības gadījumā šajā komitejā vajadzētu piedalīties novērotājiem no nacionālajām un Eiropas standartizācijas organizācijām, kā arī visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

f) IKT tehniskās specifikācijas

Referente atzīst, ka forumi un konsorciji ievērojami veicina standartizācijas sistēmas darbību, nodrošinot starptautiski atzītas IKT specifikācijas, kas bieži vien ir atvērtākas inovatīvām tehnoloģijām. Referente atbalsta jaunas sistēmas ieviešanu, ar ko (jo īpaši publiskā iepirkuma jomā) varēs izmantot specifikācijas, kuras izstrādājušas citas organizācijas, nevis ESO. Tomēr jāuzsver, ka šo specifikāciju statusam vajadzētu būt citādam, nevis tādam pašam kā standartiem, un ka šajā procesā ir jāapspriežas ar ESO, lai garantētu sistēmas saskaņotību.

g) Finansējums

Referente apzinās, ka pašreizējā ES finansēšanas sistēma, ar ko atbalsta Eiropas standartizāciju, bieži vien rada problēmas saistībā ar augstajām revīzijas izmaksām un maksājumu apstiprināšanas kavējumiem, kas reizēm pārsniedz finanšu atbalsta sniegtos ieguvumus. Komisija šajā priekšlikumā ir ievērojami centusies samazināt ESO administratīvo slogu, piemēram, paredzot iespēju būtiski vienkāršot vienreizējos maksājumus, tos skaidri nodalot no jebkādas faktisko īstenošanas izmaksu pārbaudes. Šis priekšlikums ir turpmākā virzība uz sistēmu, kuras pamatā ir veiktspēja, balstoties uz saskaņotu rādītāju un mērķu noteikšanu. Referente aicina Komisiju nodrošināt sistēmas finansiālo ilgtspējību un, ņemot vērā plānoto ES Finanšu regulas pārskatīšanu, ierosina papildu pasākumus administratīvā sloga samazināšanai.

III. Secinājums

Šā ziņojuma projekta nolūks ir izklāstīt galvenos jautājumus, kas ir rūpīgi jāapsver, lai sekmētu diskusiju norisi komitejā. Lai gan referente patur tiesības iesniegt papildu grozījumus pēc plašākas Komisijas priekšlikuma izskatīšanas un turpmākām apspriedēm, pašreiz viņas nodoms ir rosināt sekmīgas diskusijas komitejā, un referente gaida, ka tiks iesniegti turpmāki ierosinājumi.

• [1]  - Padomes 1986. gada 22. decembra Lēmums 87/95/EEK par standartizāciju informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā.
  - Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.
  - Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1673/2006/EK par Eiropas standartizācijas finansēšanu.
• [2]  Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra rezolūcija par Eiropas standartizācijas nākotni (2010/2051(INI)).

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (1.2.2012)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK
(COM(2011)0315 – C7‑0150/2011 – 2011/0150(COD))

Atzinumu sagatavoja: Franck Proust

ĪSS PAMATOJUMS

Ar šo Komisijas regulas priekšlikumu pārskata spēkā esošās direktīvas. Pašreizējā sistēma ir pietiekami iedarbīga, līdz ar to ir būtiski, lai šī regula būtu evolucionāra, nevis revolucionāra.

Standartizācija uzlabo vairākus ekonomiskās darbības rādītājus, jo īpaši izaugsmi, produktivitāti un tirgu atvērtību. Tā ļoti ietekmē tirdzniecību. Atsevišķas protekcionistiskas valstis standartizāciju var izmantot arī kā tehnisku šķērsli tirdzniecībai.

Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāveicina starptautisko standartu ieviešana, kā tas jau notiek ar starptautisko standartizācijas institūciju vai divpusējas sadarbības starpniecību, jo īpaši risinot sarunas par tirdzniecības nolīgumiem. Būtu lietderīgi, ja Komisija savā darba programmā iekļautu arī starptautiskus mērķus.

Mūsu atzinumā galvenā uzmanība ir pievērsta tehniskajām specifikācijām informācijas un tehnoloģiju (IKT) nozarē. Parasti šīs specifikācijas izstrādā forumi un konsorciji, proti, dažādu lielumu uzņēmumu apvienības, kuru mērķis ir kopīgi izstrādāt specifikācijas. Visbiežāk šie forumi un konsorciji ir starptautiski un līdz ar to šādai sadarbībai ir starptautiska ietekme. Uz tiem neattiecas noteikumi, kas piemērojami Eiropas standartizācijas institūcijām (ESI). IKT ir sevišķi dinamiska nozare, kurā standartizācijai ir jābūt īpaši operatīvai, lai garantētu sadarbspēju, kā arī stimulētu konkurenci un inovāciju. Tāpēc IKT nozarē tehnisko specifikāciju skaits ir daudz lielāks nekā citās jomās.

Starptautiskā mērogā būtu jāatbalsta tehnisko specifikāciju ieviešana, jo, ņemot vērā, ka tās ir starptautisku organizāciju izstrādātas, tās sniedz iespēju atvērt tirgus ārpus Eiropas un ierobežot tehniskos šķēršļus tirdzniecībai.

Tomēr pašlaik tās Eiropā nav pietiekami atzītas, un daudzas dalībvalstis nevar uz tām atsaukties uzaicinājumos dalībai publiskā iepirkumu konkursos.

Komisija savā priekšlikumā ierosina šīs tehniskās specifikācijas IKT jomā atzīt kā IKT standartus pēc dalībvalstu priekšlikuma vai pašas Komisijas ierosmes, ar nosacījumu, ka šīs specifikācijas atbilst konkrētām prasībām. Mēs tomēr uzskatām, ka šāda pieeja neatrisinās iepriekš izklāstītās problēmas.

Pirmkārt, šāda kārtība dod iespēju Komisijai iejaukties standartizācijas procesā, jo Komisija būtu tiesīga lemt par savu ierosinājumu, ka par standartu atzīstama tehniskā specifikācija, kuru nav izstrādājusi ESI. Taču ir būtiski, ka standartizācijā nenotiek politiska iejaukšanās, jo standartizācijas process ir brīvprātīgs. Turklāt, lai gan tehniskajām specifikācijām, lai tās tiktu atzītas par IKT standartiem, ir jāatbilst regulas priekšlikuma pielikumos izklāstītajām prasībām, uz kāda pamata Komisija izraudzīsies, kura tehniskā specifikācija vairāk atbilst standartam nekā cita?

Otrkārt, tiks radīta neskaidrība, kas ir standarts un kas tehniskā specifikācija. Forumiem un konsorcijiem nav tādi paši pienākumi, kādi ir ESI, jo īpaši attiecībā uz apspriešanos ar MVU, sociālajām, vides un patērētāju aizsardzības struktūrām. Tiem nav jāņem vērā saskaņotības princips, kas nosaka, ka nedrīkst pieņemt pretrunīgus standartus vai izstrādāt standartu, kas dublē kādu citu standartu. Mēs uzskatām, ka būtiski ir skaidri nošķirt standartus no tehniskajām specifikācijām, lai nepieļautu, ka veidojas paralēla standartizācijas sistēma.

Visbeidzot, mums šķita nepilnīgi kritēriji, kādiem jāatbilst IKT tehniskajām specifikācijām, lai Komisija tās atzītu par standartiem. Nav ņemti vērā atsevišķi PTO kritēriji, jo īpaši saskaņotības princips.

Turklāt ar 2011. gada 28. novembra lēmumu, kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts 2011. gada 30. novembrī, Komisija ir nolēmusi izveidot Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forumu par IKT standartizāciju, kura sastāvā ir dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu iestāžu pārstāvji, MVU un nozares pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās personas, kuras pārstāv pilsonisko sabiedrību. Šā foruma uzdevums būs konsultēt Eiropas Komisiju par standartizāciju IKT nozarē (saistībā ar darba programmu, vajadzībām, īstenošanu u. c.).

Līdz ar to, nenoniecinot forumu un konsorciju veikto darbu IKT jomā, mēs ierosinām Komisijai pēc apspriešanās ar daudzpusējo ieinteresēto personu forumu par IKT standartizāciju atļaut visām dalībvalstīm atsaukties uz tehniskajām specifikācijām, uzaicinot piedalīties publiskā iepirkuma konkursos vai īstenojot Eiropas Savienības politikas nostādnes, ja šīs specifikācijas atbilst pielikumā izklāstītajām prasībām, kas ietver visus PTO kritērijus.

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Eiropas standarti arī turpmāk būtu jāpieņem Eiropas standartizācijas institūcijām —Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN), Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejai (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam (ETSI).	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā)
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Standartizācija aizvien vairāk ietekmē starptautisko tirdzniecību un tirgu atvēršanu. Līdz ar Drēzdenes un Vīnes nolīgumu noslēgšanu Savienība cenšas veicināt standartu izstrādi starptautiskā mērogā, tādējādi nostiprinot arī Eiropas uzņēmumu un nozaru konkurētspēju pasaulē. Taču trešās valstis standartizāciju var izmantot arī kā instrumentu, kas vērsts pret konkurenci, radot tehniskus šķēršļus tirdzniecībai. Tāpēc izšķiroša nozīme ir Eiropas standartizācijas institūciju sadarbībai ar starptautiskajām standartizācijas institūcijām, taču Savienībai būtu jāsekmē arī divpusējas pieejas, savas standartizācijas darbības saskaņojot ar sadarbības partneriem, piemēram, veidojot transatlantisko dialogu.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Eiropas standartu ieviešana būtu jāsekmē arī ar divpusējiem kontaktiem, risinot sarunas par nolīgumiem vai norīkojot standartizācijas ekspertus darbā trešās valstīs — šāda sadarbība, piemēram, ir bijusi ar Ķīnu. Līdzīga iniciatīva prioritārā kārtā būtu jāīsteno Indijā, Krievijā un Brazīlijā.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 4.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4c) Papildus nacionālo, Eiropas un starptautisko standartizācijas institūciju izstrādātajiem standartiem forumi un konsorciji izstrādā tehniskās specifikācijas. Šīs tehniskās specifikācijas noder situācijās, kad nepastāv standarti. Tā kā forumu un konsorciju darbība ir starptautiska, šīs tehniskās specifikācijas sniedz iespēju atvērt tirgus ārpus Eiropas un ierobežo tehniskos šķēršļus tirdzniecībai, jo īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Savienībai būtu jāatbalsta kontaktu veidošana starp standartizācijas institūcijām un šiem forumiem un konsorcijiem, taču uzraugot, lai netiktu radīta ar standartizāciju konkurējoša sistēma.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Standarti ir svarīgi instrumenti uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk „MVU”), kas diemžēl nav pienācīgi iesaistīti standartizācijas sistēmā, tāpēc pastāv risks, ka standartos nav ņemtas vērā MVU vajadzības un intereses. Tāpēc ir būtiski uzlabot to pārstāvību un līdzdalību standartizācijas procesā, jo īpaši tehniskajās komitejās.	(13) Standarti ir svarīgi instrumenti uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk „MVU”), kas diemžēl nav pienācīgi iesaistīti standartizācijas sistēmā, tāpēc pastāv risks, ka standartos nav ņemtas vērā MVU vajadzības un intereses. Standartizācijas noteikumiem vajadzētu būt tādiem, kas mudina mazos un vidējos uzņēmumus aktīvi ar saviem inovatīvu tehnoloģiju risinājumiem piedalīties standartizācijas darbā. Turklāt ir būtiski uzlabot to pārstāvību un līdzdalību standartizācijas procesā, jo īpaši tehniskajās komitejās.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Eiropas standarti ir ļoti svarīgi MVU konkurētspējas nodrošināšanai, kuri parasti ir vāji pārstāvēti jo īpaši Eiropas līmeņa standartizācijas darbībās. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina, ka Eiropas standartizācijas procesā MVU pienācīgi pārstāv atbilstoši kvalificētas struktūras.	(14) Eiropas standarti ir ļoti svarīgi MVU konkurētspējas nodrošināšanai, kuri dažās jomās ir vāji pārstāvēti jo īpaši Eiropas līmeņa standartizācijas darbībās. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina, ka Eiropas standartizācijas procesā MVU pienācīgi pārstāv atbilstoši kvalificētas struktūras, vienlaikus saglabājot nacionālās deleģēšanas principu un nepieļaujot struktūru nevajadzīgu dubultošanos Eiropas līmenī. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU pārstāvībai un vajadzībām saistībā ar starptautiskās standartizācijas darbību.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai palielinātu konkurenci un mazinātu ar atkarību no viena standarta saistīto risku, iepērkot aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, publiskā sektora iestādēm būtu labāk jāizmanto viss attiecīgo standartu klāsts, piemēram, izvēloties standartus, ko var īstenot visi ieinteresētie piegādātāji. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir norādīts, ka publiskajā iepirkumā tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, ar kuriem transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas struktūru noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, nacionālajiem tehniskajiem apstiprinājumiem vai nacionālajām tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķiniem un ražojumu izmantošanu, vai līdzvērtīgiem dokumentiem. Tomēr informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā standartus bieži izstrādā citas standartizācijas iestādes un tie neietilpst nevienā no Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK paredzētajām standartu un apstiprinājumu grupām. Tāpēc jāparedz iespēja publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās atsaukties uz standartiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, lai reaģētu uz straujajām izmaiņām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, atvieglotu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, veicinātu konkurenci, sadarbspēju un inovāciju.	(19) Lai palielinātu konkurenci un mazinātu ar atkarību no viena standarta saistīto risku, iepērkot aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, publiskā sektora iestādēm būtu labāk jāizmanto viss attiecīgo standartu klāsts, piemēram, izvēloties standartus, ko var īstenot visi ieinteresētie piegādātāji. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir norādīts, ka publiskajā iepirkumā tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, ar kuriem transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas struktūru noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, nacionālajiem tehniskajiem apstiprinājumiem vai nacionālajām tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķiniem un ražojumu izmantošanu, vai līdzvērtīgiem dokumentiem. Tomēr informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā standartus bieži izstrādā citas standartizācijas iestādes un tie neietilpst nevienā no Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK paredzētajām standartu un apstiprinājumu grupām. Tāpēc jāparedz iespēja uzaicinājumos dalībai publiskā iepirkuma konkursos atsaukties uz konkrētām tehniskām specifikācijām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, lai reaģētu uz straujajām izmaiņām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, atvieglotu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, veicinātu konkurenci, sadarbspēju un inovāciju.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Daži standarti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā nav izstrādāti saskaņā ar Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā 3. pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas standartu atlases procedūra, kuru varētu izmantot publiskajām iepirkumā un kurā būtu paredzētas izvērstas konsultācijas ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar Eiropas standartizācijas institūcijām, uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm. Šajā regulā atribūtu saraksta veidā būtu jāparedz arī prasības attiecībā uz šiem standartiem un ar tiem saistītajiem standartizācijas procesiem. Šiem atribūtiem būtu jānodrošina, lai tiktu ievēroti sabiedriskās politikas mērķi un sabiedrības vajadzības, un to pamatā vajadzētu būt kritērijiem, ko attiecībā uz starptautiskajām standartizācijas organizācijām izstrādājusi Pasaules Tirdzniecības organizācija.	(20) Dažas tehniskās specifikācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā nav izstrādātas saskaņā ar Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā 3. pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas tehnisko specifikāciju atlases procedūra, kuru varētu izmantot publiskajā iepirkumā un kurā būtu paredzētas izvērstas konsultācijas ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar Eiropas standartizācijas institūcijām, uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm. Šajā regulā atribūtu saraksta veidā būtu jāparedz arī prasības attiecībā uz šīm tehniskajām specifikācijām un ar tām saistītajiem standartizācijas procesiem. Šiem atribūtiem būtu jānodrošina, lai tiktu ievēroti sabiedriskās politikas mērķi un sabiedrības vajadzības, un to pamatā vajadzētu būt kritērijiem, ko attiecībā uz starptautiskajām standartizācijas organizācijām izstrādājusi Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Atlasītie standarti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā varētu palīdzēt īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmumu Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA), ar kuru laikposmam no 2010. līdz 2015. gadam izveido sadarbspējas risinājumu programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī Savienības iestādēm un struktūrām, lai nodrošinātu kopīgus un koplietojamus risinājumus, kuri veicina sadarbspēju.	(22) Atlasītās tehniskās specifikācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā varētu palīdzēt īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmumu Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA), ar kuru laikposmam no 2010. līdz 2015. gadam izveido sadarbspējas risinājumu programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī Savienības iestādēm un struktūrām, lai nodrošinātu kopīgus un koplietojamus risinājumus, kuri veicina sadarbspēju.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) „IKT standarts” ir standarts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā;	svītrots
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Katra Eiropas un nacionālā standartizācijas institūcija nekavējoties atbild uz visām piezīmēm, ko tā saistībā ar šādu standarta projektu saņem no pārējām Eiropas un nacionālajām standartizācijas institūcijām un Komisijas, un pienācīgi ņem tās vērā.	2. Katra Eiropas un nacionālā standartizācijas institūcija viena mēneša laikā atbild uz visām piezīmēm, ko tā saistībā ar šādu standarta projektu saņem no pārējām Eiropas un nacionālajām standartizācijas institūcijām un Komisijas, un pienācīgi ņem tās vērā.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) standartu projekti tiktu publicēti tā, lai citās dalībvalstīs reģistrētām personām būtu iespēja iesniegt piezīmes;	(a) standartu projekti tiktu nekavējoties publicēti tā, lai citās dalībvalstīs reģistrētām personām būtu iespēja iesniegt piezīmes;
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas standartizācijas institūcijas jo īpaši ar III pielikumā minēto organizāciju starpniecību nodrošina mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk „MVU”), patērētāju organizāciju un vides un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pietiekamu pārstāvību politikas izstrādes līmenī un vismaz šādos Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādes posmos:	1. Eiropas standartizācijas institūcijas jo īpaši ar III pielikumā minēto organizāciju starpniecību veicina mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk „MVU”), patērētāju organizāciju, darba ņēmēju un vides un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pietiekamu pārstāvību politikas izstrādes līmenī un vismaz šādos Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādes posmos:
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Eiropas standartizācijas institūcijas nodrošina uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu, un citu juridisku personu pietiekamu pārstāvību tehniskā līmenī standartizācijas darbībās, kas attiecas uz jaunu jomu, kurai ir svarīga politiska vai ar tehnisku inovāciju saistīta nozīme, ja attiecīgās juridiskās personas ir piedalījušās ar šo jomu saistītos projektos, ko finansējusi Savienība saskaņā ar daudzgadu pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomā.	2. Eiropas standartizācijas institūcijas veicina uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu, un citu juridisku personu pietiekamu pārstāvību tehniskā līmenī standartizācijas darbībās, kas attiecas uz jaunu jomu, kurai ir svarīga politiska vai ar tehnisku inovāciju saistīta nozīme, ja attiecīgās juridiskās personas ir piedalījušās ar šo jomu saistītos projektos, ko finansējusi Savienība saskaņā ar daudzgadu pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomā.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	Labākās prakses paraugs
	Eiropas standartizācijas institūcijas atbalsta, veicina un izplata labākās prakses paraugus ieinteresēto personu iesaistīšanai nacionālajās standartizācijas institūcijās.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Eiropas standartizācijas darba programmā ietver arī Eiropas standartizācijas starptautiskās darbības mērķus Savienības likumdošanas un politikas atbalstam un izklāsta kam un kādi pasākumi ir jāveic, lai attīstītu starptautisko sadarbību.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Šā panta 1. punktā minētajā Eiropas standartizācijas darba programmā izklāsta to, kā standartizācijas darbs jāiekļauj stratēģijā „Eiropa 2020” un kā tiks nodrošināta abu šo dokumentu saskaņotība.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.c Šā panta 1. punktā minēto Eiropas standartizācijas darba programmu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei atzinumu sniegšanai.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija noteiktā termiņā var pieprasīt, lai viena vai vairākas Eiropas standartizācijas institūcijas izstrādātu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projektu. Tie ir tirgus virzīti, tajos ņemtas vērā sabiedrības intereses, un tie pamatojas uz konsensu.	1. Komisija noteiktā termiņā var pieprasīt, lai viena vai vairākas Eiropas standartizācijas institūcijas izstrādātu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projektu, kas ir visaptverošs un kam ir pievienoti izsmeļoši saraksti, uzskaitot prasības, starpposma mērķus un detalizētu informāciju par valsts atbalstu. Tie ir tirgus virzīti, tajos ņemtas vērā sabiedrības intereses, un tie pamatojas uz konsensu.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemta informācija par 2. punktā minēto akceptēšanu, informē attiecīgo Eiropas standartizācijas institūciju par dotācijas piešķiršanu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projekta izstrādei.	3. Komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemta informācija par 2. punktā minēto akceptēšanu, informē attiecīgo Eiropas standartizācijas institūciju par dotācijas piešķiršanu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projekta izstrādei.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums IV nodaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Standarti IKT jomā	Tehniskās specifikācijas IKT jomā
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 9. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tehnisko specifikāciju atzīšana IKT jomā	Tehnisko specifikāciju izmantošana IKT jomā
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pēc Direktīvā 2004/18/EK minētas publiskā sektora iestādes priekšlikuma vai pēc savas ierosmes var pieņemt lēmumu atzīt par IKT standartiem tehniskās specifikācijas, kas nav nacionālie, Eiropas vai starptautiskie standarti un atbilst II pielikuma noteiktajām prasībām.	Komisija, attiecībā uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu vai Savienības politikas nostādņu īstenošanu apspriedusies ar Eiropas daudzpusējo ieinteresēto personu forumu par IKT standartizāciju, pēc Direktīvā 2004/18/EK minētas publiskā sektora iestādes priekšlikuma vai pēc savas ierosmes var pieņemt lēmumu atzīt tehniskās specifikācijas IKT jomā, kas nav nacionālie, Eiropas vai starptautiskie standarti un atbilst II pielikumā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 10. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. pants	svītrots
IKT standartu izmantošana publiskajā iepirkumā
IKT standarti, kas minēti 9. punktā, ir vispārējas tehniskās specifikācijas, kas minētas Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK un Regulā (EK) Nr. 2342/2002.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) vajadzības gadījumā — Savienības politikas virzienu un tiesību aktu atbalstam izmantojamo Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu tulkošanai Savienības oficiālajās valodās, kas nav Eiropas standartizācijas iestāžu darba valodas, vai attiecīgi pamatotos gadījumos citās valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas;	(e) vajadzības gadījumā — Savienības politikas virzienu un tiesību aktu atbalstam izmantojamo Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu tulkošanai Savienības oficiālajās valodās, kas nav Eiropas standartizācijas iestāžu darba valodas, vai citās valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas, ja tas sekmē Eiropas standartu ieviešanu trešās valstīs;
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija pieņem 1. un 2. punktā minētos finansējuma noteikumus, kā arī dotācijas apjomu un vajadzības gadījumā maksimālos finansējuma procentus katram darbības veidam.	3. Komisija pieņem 1. un 2. punktā minētos finansējuma noteikumus, kā arī dotācijas apjomu un vajadzības gadījumā maksimālos finansējuma procentus katram darbības veidam. Komisija nodrošina, ka Savienības sniegtajam finansējumam ir tikai papildinoša funkcija un tas ir saistīts ar īpašām prasībām, lai arī turpmāk Eiropas standartizācijas pasākumu finansējuma lielāko daļu nodrošinātu privātais sektors.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 16. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pielāgotu tehnoloģiju attīstībai II pielikumā minēto IKT jomas standartu atzīšanas kritērijus;	(b) pielāgotu tehnoloģiju attīstībai II pielikumā minēto IKT jomas standartu atzīšanas kritērijus, taču neiekļaujot jaunus kritērijus un nesvītrojot pašreizējos;
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 16. pants – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) pielāgotu III pielikumā minētajām MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvības organizācijām piemērojamos kritērijus turpmākām pārmaiņām attiecībā uz to bezpeļņas statusu un pārstāvību.	(c) pielāgotu III pielikumā minētajām MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvības organizācijām piemērojamos kritērijus turpmākām pārmaiņām attiecībā uz to bezpeļņas statusu un pārstāvību, taču neiekļaujot jaunus kritērijus vai organizācijas un nesvītrojot vai neaizliedzot pašreizējos.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – ievadteikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Tehniskās specifikācijas izstrādā bezpeļņas organizācija, kas ir profesionāla sabiedrība, rūpniecības vai tirdzniecības apvienība vai cita dalībnieku organizācija, kura savas kompetences robežās izstrādā standartus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un nav Eiropas, nacionālā vai starptautiskā standartizācijas institūcija, izmantojot procesus, kas atbilst šādiem kritērijiem:	2. Tehniskās specifikācijas izstrādā bezpeļņas organizācija, kas ir profesionāla sabiedrība, rūpniecības vai tirdzniecības apvienība vai cita dalībnieku organizācija, kura savas kompetences robežās izstrādā tehniskās specifikācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un nav Eiropas, nacionālā vai starptautiskā standartizācijas institūcija, izmantojot procesus, kas atbilst šādiem kritērijiem:
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
tehniskās specifikācijas izstrādā atvērtā lēmumu pieņemšanas procesā, kurā var piedalīties visas ieinteresētās personas standarta ietekmētajā tirgū vai tirgos;	tehniskās specifikācijas izstrādā atvērtā lēmumu pieņemšanas procesā, kurā var piedalīties visas ieinteresētās puses attiecīgās tehniskās specifikācijas ietekmētajā tirgū vai tirgos;
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) standartizācijas procesa pamatā ir sadarbības un konsenss, tajā netiek izrādīta īpaša labvēlība nevienai ieinteresētajai personai. Konsenss ir vispārēja vienošanās, kurā panāk, ka būtiskos jautājumos pret lēmumu neiebilst neviena nozīmīga ieinteresēto personu daļa, un kuras gaitā cenšas ņemt vērā visu ieinteresēto personu viedokļus un samierināt visus konfliktējošos argumentus. Konsenss nenozīmē vienprātību;	(b) tehnisko specifikāciju izstrādes procesa pamatā ir sadarbība un konsenss, tajā netiek izrādīta īpaša labvēlība nevienai ieinteresētajai personai. Konsenss ir vispārēja vienošanās, kurā panāk, ka būtiskos jautājumos pret lēmumu neiebilst neviena nozīmīga ieinteresēto personu daļa, un kuras gaitā cenšas ņemt vērā visu ieinteresēto personu viedokļus un samierināt visus konfliktējošos argumentus. Konsenss nenozīmē vienprātību;
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 2. pielikums – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) saskaņotība:
	(i) tehniskās specifikācijas nedrīkst būt pretrunā spēkā vai izstrādes procesā esošiem valsts, Eiropas un starptautiskiem standartiem un nedrīkst tos dublēt;
	(ii) attiecībā uz šo noteikumu jāievēro tehnoloģiskās neitralitātes princips un to nedrīkst piemērot konkurenci kropļojošā veidā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas līmeņa standartizācija
Atsauces	COM(2011)0315 – C7-0150/2011 – 2011/0150(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 23.6.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 23.6.2011
Izskatīšana komitejā	23.11.2011	20.12.2011
Pieņemšanas datums	26.1.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 6 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, María Auxiliadora Correa Zamora, Marielle De Sarnez, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Metin Kazak, Bernd Lange, Emilio Menéndez del Valle, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Gianluca Susta, Keith Taylor, Jan Zahradil, Paweł Zalewski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amelia Andersdotter, José Bové, George Sabin Cutaş, Mário David, Syed Kamall, Silvana Koch-Mehrin, Inese Vaidere, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Véronique De Keyser, Jutta Haug, Pier Antonio Panzeri, Traian Ungureanu

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (1.3.2012)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK
(COM(2011)0315 – C7‑0150/2011 – 2011/0150(COD))

Atzinumu sagatavoja: Adam Gierek

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas mērķis ir palielināt Eiropas standartu pozitīvo ietekmi uz tirgus darbību, ekonomikas izaugsmi, inovāciju un uzņēmumu konkurētspēju. Cita starpā tā tiecas saīsināt standartizācijas procesu gadījumos, kad pēc Komisijas pieprasījuma tiek sagatavoti standarti, lai nodrošinātu, ka MVU un sabiedrības ieinteresētās personas tiek pienācīgi pārstāvētas standartizācijas procesā (jo īpaši gadījumos, kad pēc Komisijas pieprasījuma sagatavo standartus), un padarītu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas standartu piemērošanu plašāku, tādējādi uzlabojot sadarbspēju un palielinot standartu daudzumu inovatīvām un strauji augošām ražošanas tehnoloģijām, piemēram, nanotehnoloģijai, biotehnoloģijai un kodoltehnoloģijai, kā arī uzlabojot spēkā esošo tiesisko regulējumu konsolidāciju.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja nolēma izmantot iespēju, ko dod Padomes Direktīvu 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK grozīšana, kas kļuva nepieciešama sakarā ar tehnoloģijas attīstību un ekonomikas globalizāciju. Ir būtiski svarīgi jaunos tiesību aktus sagatavot tā, lai konsolidētu iepriekš ieviestās direktīvas par standartizācijas politiku un tās atjauninātu.

Visnozīmīgākās izmaiņas skar Komisijas pilnvaru un Tehnisko standartu un noteikumu komitejas pilnvaru noteikšanu. Nesenajās izmaiņās ietilpst standartizācijas iekļaušana pakalpojumu jomā tiesiskajā regulējumā un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas atsevišķa izskatīšana. Tika pārskatīts arī pamats, uz ko balstās ES standartizācijas finansēšana.

Referenta nostāja

Referents atzinīgi vērtē priekšlikumu jaunai Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, lai konsolidētu pašreizējo ES standartizācijas politiku un ieviestu jaunus elementus ar mērķi ņemt vērā jaunos uzdevumus, un uzskata, ka tas nodrošina stingru pamatu saikņu modernizēšanai starp ES un Eiropas standartizācijas sistēmu. Pie šādiem elementiem pieder standartizācijas ņemšana vērā pakalpojumu jomā, iekļaujot to paziņošanas sistēmā. Sadaļa par Komisijas veiktu Eiropas standartizācijas finansēšanu (tā sniedz uzlabotu tiesisko pamatu un vienkāršo procedūras) ir ļoti vēlama.

Tomēr atsevišķi priekšlikuma elementi rada bažas saistībā ar publiskā un privātā sektora partnerības operatīvo efektivitāti.

Izmaiņām noteikumos ir būtiska nozīme, lai direktīva kļūtu par īstenošanas instrumentu vienotā tirgus atbalstīšanai, piemērotu Eiropas standartus nolūkā uzlabot konkurētspēju un inovāciju, atvieglotu ieinteresēto personu piedalīšanos un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Eiropas standartizācijas sistēma būtu jāuzlabo, ieviešot jaunus elementus, kas sniedz pievienoto vērtību.

Īpašas piezīmes

1) Netiek definēti vai pieminēti Eiropas standartizācijas noteikumi.

2) Nav atsauces uz nacionālās pārstāvības principu, uz kura balstās Eiropas (un starptautiskā) standartizācija.

3) Nav noteikumu punktu attiecībā uz bezdarbības principu, kuram ir būtiska nozīme standartu saskaņošanai ES līmenī.

4) Daudziem noteikumu punktiem ir vispārīgs raksturs — tos, ņemot vērā Komisijas plašās deleģēšanas pilnvaras, ir iespējams interpretēt pārāk brīvi. Nepieciešams veikt precizēšanu. Tas attiecas arī uz atsevišķām definīcijām un darbībām, jo īpaši tajās jomās, kur Komisija ir ieviesusi priekšlikumus, kas skar pašreizējās sistēmas funkcionēšanu un tās konsekvenci.

5) Komisijas priekšlikuma projektā ir paredzēts, ka Eiropas standartu vietā tiek piemērotas dažādo apvienību un konsorciju specifikācijas — šo specifikāciju prasības ir vieglāk izpildīt. Viens no principiem, uz ko balstās standartizācijas demokrātiskais process, ir sociālā vienprātība. Eiropas standartizācijas sistēmas integritāte ir tās stiprā puse, jo tā nodrošina standartu komplekta saderību. Apvienību un konsorciju iesaistīšana sistēmā nedrīkstētu novest pie tā, ka rodas pretrunīgi standarti vai konkurējošas specifikācijas; tā arī nedrīkstētu traucēt MVU piedalīšanos (dalības maksa apvienībās ir augsta, un lēmumu pieņemšanas kritēriji ne vienmēr ir demokrātiski). Turklāt atsevišķos konsorcijos un apvienībās dominējošā loma var būt aprindām ārpus Eiropas Savienības. Tādēļ, cik iespējams, standartu noteikšanai būtu jāpaliek pašlaik atzīto Eiropas standartizācijas organizāciju pārziņā un būtu jāizmanto daudzās iespējas, ko sniedz šīs organizācijas attiecībā uz dokumentu sagatavošanu, izmantojot paātrinātu uz vienprātību balstītu procesu, kurā iesaistītas visas ieinteresētās personas no visām ES dalībvalstīm (piem., rīkojot tematiskas konferences).

Apvienību vai konsorciju specifikāciju piemērošanai jābūt atļautai stingri noteiktos gadījumos (piem., publiskā iepirkuma procedūrās vietās, kur nav nekādu standartu), vienlaikus saglabājot tādas pašas prasības attiecībā uz vienprātību, atvērtību, brīvprātīgu piedalīšanos, pārredzamību utt., kā arī Eiropas standartizācijas organizācijām.

6) Nav atsauču uz jaunākajām tehnoloģijām, piemēram, nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju vai kodoltehnoloģiju.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Eiropas standartizācija arī palīdz uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, jo īpaši veicinot preču un pakalpojumu brīvu apriti, tīklu sadarbspēju, komunikācijas līdzekļus, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju. Standartiem ir ievērojama pozitīva ekonomiska ietekme, piemēram, tie sekmē ekonomisku iekļūšanu iekšējā tirgū un veicina jaunu un uzlabotu ražojumu izstrādi vai tirgu attīstību un piegādes nosacījumu pilnveidi. Standarti tādējādi parasti palielina konkurenci un samazina izlaides un pārdošanas izmaksas, labvēlīgi ietekmējot tautsaimniecību kopumā. Standarti var saglabāt un uzlabot kvalitāti, sniegt informāciju un nodrošināt sadarbspēju un saderību, dodot lielāku labumu patērētājiem.	(2) Eiropas standartizācija arī palīdz uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, jo īpaši veicinot preču un pakalpojumu brīvu apriti, tīklu sadarbspēju, komunikācijas līdzekļus, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju. Eiropas standartizācija, ja tā ir saskaņota ar starptautisko standartizācijas sistēmu, nostiprina uzņēmējdarbības konkurētspēju. Standartiem ir ievērojama pozitīva ekonomiska ietekme, piemēram, tie sekmē ekonomisku iekļūšanu iekšējā tirgū un veicina jaunu un uzlabotu ražojumu izstrādi vai tirgu attīstību un piegādes nosacījumu pilnveidi. Standarti tādējādi parasti palielina konkurenci un samazina izlaides un pārdošanas izmaksas, labvēlīgi ietekmējot tautsaimniecību kopumā. Standarti var saglabāt un uzlabot kvalitāti, sniegt informāciju un nodrošināt sadarbspēju un saderību, dodot lielāku labumu patērētājiem.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Eiropas standarti arī turpmāk būtu jāpieņem Eiropas standartizācijas institūcijām —Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN), Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejai (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam (ETSI).	(3) Eiropas standartizācijas sistēma arī turpmāk būtu jāorganizē ieinteresētajām personām un to labā atbilstoši šādiem principiem: kohēzija, pārredzamība, atvērtība, vienprātība, neatkarība no īpašām interesēm, piemērotība tirgum, efektivitāte un nacionālā pārstāvība lēmumu pieņemšanas procesā, un Eiropas standarti arī turpmāk būtu jāpieņem Eiropas standartizācijas organizācijām —Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN), Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejai (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam (ETSI).
Pamatojums
Atgādinājums par pašreizējo situāciju.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Eiropas standartiem ir ļoti svarīga nozīme iekšējā tirgū galvenokārt kā līdzeklim, kas ļauj pamatot pieņēmumu par to, ka ražojums, kurus paredzēts darīt pieejamus tirgū, atbilst pamatprasībām, kas attiecas uz šiem ražojumiem un ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos.	(4) Eiropas standartiem ir ļoti svarīga nozīme iekšējā tirgū, piemēram, kā līdzeklim, kas ļauj pamatot pieņēmumu par to, ka ražojums, kurus paredzēts darīt pieejamus tirgū, atbilst pamatprasībām, kas attiecas uz šiem ražojumiem un ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos.
Pamatojums
Liela daļa Eiropas standartu (70 %) neatbalsta tiešā veidā ES politiskās nostādnes vai tiesību aktus, un tas padara tekstu nedaudz maldinošu.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Brīvprātīgu pakalpojumu standartu izstrādes procesam vajadzētu būt tirgus virzītam, dominējot tirgus dalībnieku un standartu tieši vai netieši skarto ieinteresēto personu vajadzībām, un tajā būtu jāņem sabiedrības intereses un jāpamatojas uz konsensu. Standartiem būtu jāattiecas galvenokārt uz pakalpojumiem, kas saistīti ar ražojumiem un procesiem.	(8) Pakalpojumu darbības bieži vien atbilst valstu īpatnībām. Tāpēc brīvprātīgu pakalpojumu standartu izstrādes procesam vajadzētu attiekties uz skaidri noteiktām un rūpīgi izvērtētām jomām. Tam vajadzētu būt tirgus virzītam, dominējot tirgus dalībnieku un standartu tieši vai netieši skarto ieinteresēto personu vajadzībām, un tajā būtu jāņem vērā sabiedrības intereses un jāpamatojas uz konsensu. Standartiem būtu jāattiecas galvenokārt uz pakalpojumiem, kas saistīti ar ražojumiem un procesiem. Standartizācija, ciktāl uz to attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu1, ir atļauta tikai saskaņā ar subsidiaritātes principu.
	_________
	1 OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
Pamatojums
Mērķis Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvai 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu ir nodrošināt Savienībā kvalitatīvas (profesionālās) kvalifikācijas, un tādēļ tajā ir izklāstīts galīgais noteikumu kopums turpmākai savstarpējās atzīšanas procedūru pilnveidošanai, kurā jānosaka, ka prioritāra ir spēkā esamība.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Savienībā nacionālos standartus pieņem nacionālās standartizācijas institūcijas, tāpēc standarti varētu savstarpēji konfliktēt un radīt tehniskus šķēršļus iekšējā tirgū. Tāpēc iekšējā tirgus labad un lai Savienībā nodrošinātu standartizācijas efektivitāti, būtu jāsaglabā regulārā informācijas apmaiņa par pašreizējo un turpmāko standartizācijas darbu, kas notiek nacionālo standartizācijas institūciju, Eiropas standartizācijas institūciju un Komisijas starpā. Šī informācijas apmaiņa būtu jāsaskaņo ar 3. pielikuma noteikumiem Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas apstiprināts ar Padomes 1979. gada 10. decembra Lēmumu 80/271/EEK par daudzpusēju nolīgumu slēgšanu, kuri izriet no 1973.–1979. gada tirdzniecības sarunām.	(10) Savienībā nacionālos standartus pieņem nacionālās standartizācijas struktūras, tāpēc standarti varētu savstarpēji konfliktēt un radīt tehniskus šķēršļus ES iekšējā tirgū. Tāpēc ES iekšējā tirgus labad un lai Savienībā nodrošinātu standartizācijas efektivitāti, būtu jāsaglabā regulārā informācijas apmaiņa par pašreizējo un turpmāko standartizācijas darbu, kas notiek nacionālo standartizācijas struktūru, Eiropas standartizācijas organizāciju un Komisijas starpā, un arī par noteikumiem par bezdarbības principu attiecībā uz to piemērošanu nacionālajām standartizācijas struktūrām saskaņā ar Eiropas standartizācijas organizācijām. Šī informācijas apmaiņa būtu jāsaskaņo ar 3. pielikuma noteikumiem Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas apstiprināts ar Padomes 1979. gada 10. decembra Lēmumu 80/271/EEK par daudzpusēju nolīgumu slēgšanu, kuri izriet no 1973.–1979. gada tirdzniecības sarunām.
Pamatojums
Trūkst bezdarbības principa (Direktīvas 98/34/EK 4. un 7. pants). Bezdarbība ir teicams instruments, kas ļauj novērst tehniskus tirdzniecības šķēršļus un kas arī palīdz veikt tehnisko saskaņošanu ES līmenī.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Standarti var palīdzēt Eiropas politikā vispārīgi risināt tādas samilzušas sabiedrības problēmas kā klimata pārmaiņas, ilgtspējīga resursu izmantošana un inovācija. Virzoties uz precēm un tehnoloģijām attiecināmu Eiropas vai starptautisku standartu izstrādi šajos tirgos, kas izplešas, Eiropa varētu radīt konkurences priekšrocības saviem uzņēmumiem un veicināt tirdzniecību.	(12) Ja standarti ir tirgus prasībām atbilstoši instrumenti, ko ieinteresētās personas izmanto brīvprātīgi, tie var palīdzēt Eiropas politikā vispārīgi risināt tādas samilzušas sabiedrības problēmas kā klimata pārmaiņas, ilgtspējīga resursu izmantošana un inovācija. Virzoties uz precēm un tehnoloģijām attiecināmu Eiropas vai starptautisku standartu izstrādi šajos tirgos, kas izplešas, Eiropa varētu radīt konkurences priekšrocības saviem uzņēmumiem un veicināt tirdzniecību.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Standarti ir svarīgi instrumenti uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk „MVU”), kas diemžēl nav pienācīgi iesaistīti standartizācijas sistēmā, tāpēc pastāv risks, ka standartos nav ņemtas vērā MVU vajadzības un intereses. Tāpēc ir būtiski uzlabot to pārstāvību un līdzdalību standartizācijas procesā, jo īpaši tehniskajās komitejās.	(13) Standarti ir svarīgi instrumenti uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk „MVU”), kas tomēr dažkārt ir nepietiekami pārstāvēti un nav pienācīgi iesaistīti standartizācijas sistēmā, tāpēc pastāv risks, ka standartos nav ņemtas vērā ne attiecīgās MVU vajadzības un intereses, ne arī to potenciāls inovatīvu tehnoloģiju veicināšanā. Standartizācijas noteikumiem vajadzētu būt tādiem, kas mudina mazos un vidējos uzņēmumus aktīvi ar saviem inovatīvajiem tehnoloģiju risinājumiem piedalīties novatoriskā standartizācijas darbā. Tāpēc ir būtiski uzlabot to pārstāvību un līdzdalību visos standartizācijas procesa posmos, jo īpaši tehniskajās komitejās.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Eiropas standarti ir ļoti svarīgi MVU konkurētspējas nodrošināšanai, kuri parasti ir vāji pārstāvēti jo īpaši Eiropas līmeņa standartizācijas darbībās. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina, ka Eiropas standartizācijas procesā MVU pienācīgi pārstāv atbilstoši kvalificētas struktūras.	(14) Eiropas standarti ir ļoti svarīgi MVU konkurētspējas nodrošināšanai, kuri vairākās jomās ir vāji pārstāvēti jo īpaši Eiropas līmeņa standartizācijas darbībās. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina, ka Eiropas standartizācijas procesā MVU tiek pienācīgi pārstāvēti. Iespēja mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kļūt par pilntiesīgiem Eiropas standartizācijas organizāciju locekļiem, tostarp balsstiesību piešķiršana tiem, varētu pozitīvi ietekmēt MVU iesaistīšanos un līdzdalību standartizācijā.
Pamatojums
Ieinteresētās personas, tostarp MVU, piedalās Eiropas standartizācijā nacionālajā līmenī, kur tie kārto darījumus ar līdzīgiem uzņēmumiem un vietējām pašvaldībām un var strādāt savā dzimtajā valodā. Nacionālā vienprātība, ko iegūst ar MVU piedalīšanos, tad tiek darīta zināma pienācīgajām tehniskajām komitejām ES līmenī, un to dara pārstāvis no nacionālās struktūras (nacionālās pārstāvības princips).
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Standarti var plaši ietekmēt sabiedrību, jo īpaši iedzīvotāju drošību un labklājību, tīklu efektivitāti, vidi, pieejamību un citas sabiedriskās politikas jomas. Tāpēc jānodrošina ieinteresēto sabiedrības pārstāvju lomas un ieguldījuma nostiprināšana standartu izstrādē, atbalstot organizācijas, kas pārstāv patērētāju, vides un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju intereses.	(15) Standarti var plaši ietekmēt sabiedrību, jo īpaši iedzīvotāju drošību un labklājību, tīklu efektivitāti, vidi, pieejamību un citas sabiedriskās politikas jomas. Tāpēc jānodrošina ieinteresēto sabiedrības pārstāvju lomas un ieguldījuma nostiprināšana standartu izstrādē, atbalstot organizācijas, kas pārstāv patērētāju, vides un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju intereses. Iespēja šīm organizācijām kļūt par pilntiesīgiem Eiropas standartizācijas organizāciju locekļiem, tostarp balsstiesību piešķiršana tām, pozitīvi ietekmēs standartu kvalitāti.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Cik iespējams standartos vajadzētu ņemt vērā ietekmi uz vidi ražojumu un pakalpojumu dzīves cikla laikā. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs izstrādājis svarīgus sabiedrībai pieejamus instrumentus šādas ietekmes novērtēšanai dzīves cikla laikā.	(16) Standartos vajadzētu ņemt vērā ietekmi uz vidi ražojumu un pakalpojumu dzīves cikla laikā. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs izstrādājis svarīgus sabiedrībai pieejamus instrumentus šādas ietekmes novērtēšanai dzīves cikla laikā.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Komisijas un Eiropas standartizācijas sistēmas sadarbības dzīvotspēja ir atkarīga no tā, vai standartu izstrādes turpmākie pieprasījumi tiks rūpīgi plānoti. Plānošanu varētu uzlabot jo īpaši tad, ja savu ieguldījumu sniegtu ieinteresētās personas. Direktīvā 98/34/EK jau ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai Eiropas standartizācijas institūcijas izstrādā Eiropas standartus, tāpēc ir lietderīgi ieviest labāku un pārredzamāku plānošanu saskaņā ar daudzgadu darba programmu, kurā būtu jāiekļauj pārskats par visiem standartu izstrādes pieprasījumiem, ko Komisija gatavojas iesniegt Eiropas standartizācijas institūcijām.	(17) Komisijas un Eiropas standartizācijas sistēmas sadarbības dzīvotspēja ir atkarīga no tā, vai standartu izstrādes turpmākie pieprasījumi tiks rūpīgi plānoti. Plānošanu varētu uzlabot jo īpaši tad, ja savu ieguldījumu sniegtu ieinteresētās personas, ieviešot mehānismus atzinumu apkopošanai un vienkāršākai informācijas apmaiņai starp visām ieinteresētajām personām. Direktīvā 98/34/EK jau ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai Eiropas standartizācijas institūcijas izstrādā Eiropas standartus, tāpēc ir lietderīgi ieviest labāku un pārredzamāku plānošanu saskaņā ar daudzgadu darba programmu, kurā būtu jāiekļauj pārskats par visiem standartu izstrādes pieprasījumiem, ko Komisija gatavojas iesniegt Eiropas standartizācijas institūcijām.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai palielinātu konkurenci un mazinātu ar atkarību no viena standarta saistīto risku, iepērkot aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, publiskā sektora iestādēm būtu labāk jāizmanto viss attiecīgo standartu klāsts, piemēram, izvēloties standartus, ko var īstenot visi ieinteresētie piegādātāji. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir norādīts, ka publiskajā iepirkumā tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, ar kuriem transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas struktūru noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, nacionālajiem tehniskajiem apstiprinājumiem vai nacionālajām tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķiniem un ražojumu izmantošanu, vai līdzvērtīgiem dokumentiem. Tomēr informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā standartus bieži izstrādā citas standartizācijas iestādes un tie neietilpst nevienā no Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK paredzētajām standartu un apstiprinājumu grupām. Tāpēc jāparedz iespēja publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās atsaukties uz standartiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, lai reaģētu uz straujajām izmaiņām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, atvieglotu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, veicinātu konkurenci, sadarbspēju un inovāciju.	(19) Lai palielinātu konkurenci un mazinātu ar atkarību no viena standarta saistīto risku, iepērkot aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, publiskā sektora iestādēm būtu labāk jāizmanto viss attiecīgo standartu un tehnisko specifikāciju klāsts, piemēram, izvēloties standartus un tehniskās specifikācijas, ko var īstenot visi ieinteresētie piegādātāji. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir norādīts, ka publiskajā iepirkumā tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, ar kuriem transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas struktūru noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, nacionālajiem tehniskajiem apstiprinājumiem vai nacionālajām tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķiniem un ražojumu izmantošanu, vai līdzvērtīgiem dokumentiem. Tomēr informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā tehniskās specifikācijas bieži izstrādā citas standartizācijas iestādes un šīs tehniskās specifikācijas neietilpst nevienā no Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK paredzētajām standartu un apstiprinājumu grupām. Tāpēc jāparedz iespēja publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās atsaukties uz tehniskajām specifikācijām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, lai reaģētu uz straujajām izmaiņām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, atvieglotu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, veicinātu konkurenci, sadarbspēju un inovāciju.
Pamatojums
Standartus definē saskaņā ar to izcelsmes reģionu vai metodi, ar kādu tie izstrādāti, bet nevis saskaņā ar ražošanas nozari.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Daži standarti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā nav izstrādāti saskaņā ar Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā 3. pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas standartu atlases procedūra, kuru varētu izmantot publiskajām iepirkumā un kurā būtu paredzētas izvērstas konsultācijas ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar Eiropas standartizācijas institūcijām, uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm. Šajā regulā atribūtu saraksta veidā būtu jāparedz arī prasības attiecībā uz šiem standartiem un ar tiem saistītajiem standartizācijas procesiem. Šiem atribūtiem būtu jānodrošina, lai tiktu ievēroti sabiedriskās politikas mērķi un sabiedrības vajadzības, un to pamatā vajadzētu būt kritērijiem, ko attiecībā uz starptautiskajām standartizācijas organizācijām izstrādājusi Pasaules Tirdzniecības organizācija.	(20) Dažas tehniskās specifikācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā nav izstrādātas saskaņā ar Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā 3. pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas tehnisko specifikāciju atlases procedūra, kuru varētu izmantot publiskajā iepirkumā un kurā būtu paredzētas izvērstas konsultācijas ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar Eiropas standartizācijas institūcijām, uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm. Šajā regulā atribūtu saraksta veidā būtu jāparedz arī prasības attiecībā uz šīm tehniskajām specifikācijām un ar tām saistītajiem standartizācijas procesiem. Šiem atribūtiem būtu jānodrošina, lai tiktu ievēroti sabiedriskās politikas mērķi un sabiedrības vajadzības, un to pamatā vajadzētu būt kritērijiem, ko attiecībā uz starptautisko standartizāciju izstrādājusi Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Pamatojums
Standartus definē saskaņā ar to izcelsmes reģionu vai metodi, ar kādu tie izstrādāti, bet nevis saskaņā ar ražošanas nozari.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai veicinātu turpmāku inovāciju un standartizēto risinājumu konkurenci, gadījumā ja tiek atzīta konkrēta tehniska specifikācija, konkurējošai tehniskai specifikācijai nevajadzētu zaudēt iespēju tikt atzītai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Atzīšanā būtu jāievēro, lai tiktu nodrošināti atribūti un tirgū minimāli tiktu pieņemta tehniskā specifikācija. Pieņemšana tirgū nebūtu jāinterpretē kā plaša īstenošana tirgū.	(21) Lai veicinātu turpmāku inovāciju un konkurenci, tehniskai specifikācijai nevajadzētu zaudēt iespēju tikt atzītai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem gadījumā, ja tiek atzīta konkrēta tehniska specifikācija. Atzīšanā būtu jāievēro, lai tiktu nodrošināti atribūti un tirgū nozīmīgā līmenī tiktu pieņemta tehniskā specifikācija.
Pamatojums
Standartizētie risinājumi nedrīkstētu nonākt savstarpējā pretrunā. Standartu komplektam vajadzētu būt saderīgam. Standartizētiem tehniskiem risinājumiem būtu jādod vienādas iespējas uzņēmumiem, lai tie varētu būtu konkurētspējīgi, ciktāl tas skar šo uzņēmumu projektus vai pakalpojumus. Attiecībā uz patērētājiem tehniskajiem risinājumiem būtu jākalpo par skaidru norādi, ko pirkt.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Atlasītie standarti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā varētu palīdzēt īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmumu Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA), ar kuru laikposmam no 2010. līdz 2015. gadam izveido sadarbspējas risinājumu programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī Savienības iestādēm un struktūrām, lai nodrošinātu kopīgus un koplietojamus risinājumus, kuri veicina sadarbspēju.	(22) Atlasītās tehniskās specifikācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā varētu palīdzēt īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmumu Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA), ar kuru laikposmam no 2010. līdz 2015. gadam izveido sadarbspējas risinājumu programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī Savienības iestādēm un struktūrām, lai nodrošinātu kopīgus un koplietojamus risinājumus, kuri veicina sadarbspēju.
Pamatojums
Standartus definē saskaņā ar to izcelsmes reģionu vai metodi, ar kādu tie izstrādāti, bet nevis saskaņā ar ražošanas nozari.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā var rasties situācijas, kad Savienības līmenī ir lietderīgi veicināt konkrētu standartu izmantošanu vai pieprasīt atbilstību tiem, lai nodrošinātu sadarbspēju vienotajā tirgū un lietotājiem — lielāku izvēles brīvību. Citādos apstākļos var būt arī tā, ka konkrēti Eiropas standarti vairs neatbilst patērētāju vajadzībām vai kavē tehnoloģiju izstrādi. Minēto iemeslu dēļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem Komisijai tiek nodrošināta iespēja pieprasīt Eiropas standartizācijas institūcijām izstrādāt standartus, izveidot standartu un/vai specifikāciju sarakstu, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai veicinātu to izmantošanu, vai noteikt, ka to īstenošana ir obligāta, vai svītrot standartus un/vai specifikācijas no minētā saraksta.	(23) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā var rasties situācijas, kad Savienības līmenī ir lietderīgi veicināt konkrētu standartu izmantošanu vai pieprasīt atbilstību tiem, lai nodrošinātu sadarbspēju vienotajā tirgū un lietotājiem — lielāku izvēles brīvību. Citādos apstākļos var būt arī tā, ka konkrēti Eiropas standarti vairs neatbilst patērētāju vajadzībām vai kavē tehnoloģiju izstrādi. Minēto iemeslu dēļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem Komisijai tiek nodrošināta iespēja pieprasīt Eiropas standartizācijas institūcijām izstrādāt standartus, izveidot standartu un/vai specifikāciju sarakstu, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai veicinātu to izmantošanu, vai svītrot standartus un/vai specifikācijas no minētā saraksta.
Pamatojums
Standarti nav saistoši; tie ir brīvprātīgi, un tiem arī turpmāk vajadzētu būt brīvprātīgiem.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Standartizācijas darbību finansējumam būtu jāspēj segt arī ar standartu un citu standartizācijas produktu izstrādi saistīto priekšdarbu un papilddarbu izmaksas. Tas galvenokārt attiecas uz izpētes darbu, tiesību aktu sagatavošanas dokumentu izstrādi, starplaboratoriju testiem un standartu validāciju un novērtēšanu. Lai veicinātu standartizāciju Eiropas un starptautiskā līmenī, būtu jāturpina arī tehniskās palīdzības un sadarbības programmas trešās valstīs. Lai Savienībā nodrošinātu tirgus pieejamību un uzņēmumu konkurētspēju, būtu jāparedz iespēja piešķirt dotācijas arī citām institūcijām, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un vajadzības gadījumā piešķirot tiesības slēgt līgumus.	(29) Standartizācijas darbību finansējumam būtu jāspēj segt arī ar standartu un citu standartizācijas produktu izstrādi saistīto priekšdarbu un papilddarbu izmaksas. Tas galvenokārt attiecas uz izpētes darbu, tiesību aktu sagatavošanas dokumentu izstrādi, starplaboratoriju testiem un standartu validāciju un novērtēšanu. Lai veicinātu standartizāciju Eiropas un starptautiskā līmenī, būtu jāturpina arī tehniskās palīdzības un sadarbības programmas trešās valstīs. Lai Savienībā nodrošinātu tirgus pieejamību un uzņēmumu konkurētspēju, būtu jāparedz iespēja piešķirt dotācijas šīm iepriekš minētās darbības veicošām struktūrām, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un vajadzības gadījumā piešķirot tiesības slēgt līgumus.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai Eiropas standartus apstiprinātu un pārskatītu tikai nacionālās un Eiropas standartizācijas organizācijas. Citādi nav iespējams nodrošināt MVU, NVO u. c. struktūru iesaistīšanos. Tajā pašā laikā, ja atļauj citām organizācijām apstiprināt un pārskatīt standartus, nenovēršami rodas risks izveidot paralēlas sistēmas.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Lai īstenotu lēmumus attiecībā uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, ko Komisija uzskata par pamatotiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ja vien uz attiecīgo standartu vēl nav attiecināts pieņēmums par atbilstību pamatprasībām, kas noteiktas piemērojamajos saskaņotajos Savienības tiesību aktos.	(36) Lai īstenotu lēmumus attiecībā uz iebildumiem pret ikgadējo Eiropas standartizācijas darba programmu un saskaņotajiem standartiem, ko Komisija uzskata par pamatotiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ja vien uz attiecīgo standartu vēl nav attiecināts pieņēmums par atbilstību pamatprasībām, kas noteiktas piemērojamajos saskaņotajos Savienības tiesību aktos.
Pamatojums
Vajadzētu apspriesties ar dalībvalstīm par standartizācijas darba programmu.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 37. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Lai īstenotu lēmumus attiecībā uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, ko Komisija uzskata par pamatotiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī jau ir publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ja vien šāds lēmums varētu ietekmēt pieņēmumu par atbilstību piemērojamajām pamatprasībām.	(37) Lai īstenotu lēmumus attiecībā uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, ko Komisija uzskata par pamatotiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī jau ir publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra attiecībā uz visiem standartizācijas paziņojumiem Eiropas standartizācijas organizācijās, tehnisko specifikāciju atzīšanu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, nanotehnoloģijas, biotehnoloģijas un kodoltehnoloģijas jomā, ja vien šādi lēmumi varētu ietekmēt pieņēmumu par atbilstību piemērojamajām pamatprasībām.
Pamatojums
Tehnisko specifikāciju atzīšanas procedūrai jauno tehnoloģiju jomā būtu jāparedz, ka dalībvalstis izdara piezīmes.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā paredzēti noteikumi, kas attiecas uz Eiropas standartizācijas institūciju, nacionālo standartizācijas institūciju un Komisijas sadarbību, Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādi attiecībā uz ražojumiem un pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar ražojumiem un procesiem, kas atbalsta Savienības saskaņošanas tiesību aktus un politikas virzienus, tehnisko specifikāciju atzīšanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk „IKT”) jomā un Eiropas standartizācijas finansēšanu.	Šajā regulā paredzēti noteikumi, kas attiecas uz Eiropas standartizācijas institūciju, nacionālo standartizācijas institūciju un Komisijas sadarbību, Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādi attiecībā uz ražojumiem un pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar ražojumiem un procesiem, kas atbalsta Savienības saskaņošanas tiesību aktus un politikas virzienus, tehnisko specifikāciju atzīšanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk „IKT”) jomā, Eiropas standartizācijas finansēšanu un Eiropas ieinteresēto personu organizāciju līdzsvarotas pārstāvības nosacījumiem.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. „standarts” ir tehniska specifikācija atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai; atbilstība tam nav obligāta, un tas ir kāds no turpmāk minētajiem:	1. „standarts” ir tehniska specifikācija, ko apstiprinājusi atzīta standartu noteicējinstitūcija, atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai; atbilstība tam nav obligāta, un tas ir kāds no turpmāk minētajiem:
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) „saskaņotais standarts” ir Eiropas standarts, kurš pieņemts, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, lai piemērotu Savienības saskaņotos tiesību aktus;	(c) „saskaņotais standarts” ir Eiropas standarts, kurš pieņemts, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, lai piemērotu Savienības tiesību aktus, un uz kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) „IKT standarts” ir standarts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā;	svītrots
Pamatojums
Standartus definē saskaņā ar to izcelsmes reģionu vai metodi, ar kādu tie izstrādāti, bet nevis saskaņā ar ražošanas nozari. Turklāt trūkst skaidrības par termina „IKT standarts” patieso nozīmi šajā definīcijā.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. „standarta projekts” ir dokuments, kurā iekļauts tehnisko specifikāciju teksts par konkrētu standartizācijas priekšmetu un kuru paredzēts pieņemt saskaņā ar attiecīgo standartizācijas procedūru, izstrādes posmā pēc sagatavošanas darba un kuru izplata sabiedriskai apspriešanai vai rūpīgai pārbaudei;	3. „standarta projekts” ir dokuments, kurā iekļauts ierosināts standarts, kurš ticis iesniegts, lai saņemtu atzinumu, iesniegts balsošanai vai iesniegts, lai saņemtu apstiprinājumu;
Pamatojums
Būtu jāpiemēro definīcija no pienācīgā Eiropas standarta.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. „tehniskā specifikācija” ir specifikācija, kas iekļauta dokumentā, kurā norādīts kāds no šīs informācijas veidiem:	4. „tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurš nosaka tehniskās prasības, kādām jāatbilst izstrādājumam, procesam vai pakalpojumam, un kurā norādīts kāds no šīs informācijas veidiem:
Pamatojums
Pieņemts kā EN 45020.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 2. pants – 8.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a „bezdarbības princips” nozīmē to, ka visas nacionālās standartizācijas struktūras atturas no tālāka darba projektos, kuri jau tiek veikti;
Pamatojums
Šī definīcija ir Direktīvas 98/34/EK 4. un 7. pantā.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 3. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Nacionālās standartizācijas institūcijas nevar iebilst pret standartizācijas priekšmeta iekļaušanu Eiropas standartizācijas institūcijas darba programmā.	svītrots
Pamatojums
Nacionālajām standartizācijas institūcijām, kas ir Eiropas standartizācijas institūciju locekles, būtu vajadzīga iespēja brīvi iebilst pret kāda standartizācijas priekšmeta iekļaušanu darba programmā. Šāda brīvība garantē gan standartizācijas brīvprātību, gan Eiropas Komisijas sniegto standartizācijas pilnvaru pašreizējo saistību ar tirgu.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 3. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Kamēr tiek sagatavots Eiropas standarts, vai pēc tā apstiprināšanas nacionālās standartizācijas struktūras nevar veikt nekādas darbības, kas varētu negatīvi ietekmēt saskaņošanas mērķi, un tās jo īpaši nevar publicēt — noteiktā jomā — jaunu vai atjauninātu nacionālo standartu, kas nav pilnībā saderīgs ar pašreizējo Eiropas standartu.
Pamatojums
Šis noteikums izpildītu bezdarbības principa kritērijus, ko pārvieto no Direktīvas 98/34/EK.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) standartu projekti tiktu publicēti tā, lai citās dalībvalstīs reģistrētām personām būtu iespēja iesniegt piezīmes;	(a) standartu projekti tiktu publicēti tā, lai citās dalībvalstīs reģistrētām personām būtu iespēja iesniegt piezīmes. Ja vajadzīgs tulkojums, to veic uz ieinteresētās personas rēķina;
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 5. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ieinteresēto personu dalība Eiropas standartizācijā	Ieinteresēto personu dalība Eiropas standartizācijā un standartu pieejamības atvieglošana
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas standartizācijas institūcijas jo īpaši ar III pielikumā minēto organizāciju starpniecību nodrošina mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk „MVU”), patērētāju organizāciju un vides un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pietiekamu pārstāvību politikas izstrādes līmenī un vismaz šādos Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādes posmos:	1. Eiropas standartizācijas institūcijas, jo īpaši palīdzot III pielikumā minētajām organizācijām, veicina, atvieglo un atbalsta mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk „MVU”), patērētāju organizāciju un vides un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pietiekamu pārstāvību politikas izstrādes līmenī un vismaz šādos Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādes posmos:
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Standarti jāsagatavo un jāpielāgo, ņemot vērā MVU īpatnības un to darbības vidi, īpaši attiecībā uz mazajiem amatniecības uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, lai tādējādi tiem dotu labāku un lētāku iespēju piekļūt standartiem.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Lai lietotājs varētu piekļūt Eiropas standartiem, kas izstrādāti ES tiesību aktu un politisko nostādņu atbalstam, ir jāparedz atšķirīgas sistēmas cenu noteikšanai, kā arī speciālu maksu noteikšana un samazinātas cenas standartu komplektu ieviešana, jo īpaši tādu, kas paredzēti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un amatniecības uzņēmumiem.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Eiropas standartizācijas institūcijas nodrošina uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu, un citu juridisku personu pietiekamu pārstāvību tehniskā līmenī standartizācijas darbībās, kas attiecas uz jaunu jomu, kurai ir svarīga politiska vai ar tehnisku inovāciju saistīta nozīme, ja attiecīgās juridiskās personas ir piedalījušās ar šo jomu saistītos projektos, ko finansējusi Savienība saskaņā ar daudzgadu pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomā.	2. Eiropas standartizācijas institūcijas rada iespējas uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu, dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu un citu juridisku personu pietiekamai pārstāvībai tehniskā līmenī standartizācijas darbībās, kas attiecas uz jaunu jomu, kurai ir svarīga politiska vai ar tehnisku inovāciju saistīta nozīme, ja attiecīgās juridiskās personas ir piedalījušās ar šo jomu saistītos projektos, ko finansējusi Savienība saskaņā ar daudzgadu pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomā.
Pamatojums
„Pietiekama pārstāvība” ir neskaidra vārdkopa, kas kopā ar saistošu pienākumu nodrošināt pārstāvību, iespējams, var bloķēt visu standartizācijas sistēmu. Standartizācijas organizācija var tikai pēc iespējas labāk mēģināt iesaistīt ieinteresētās personas, taču šo personu nepiedalīšanās nedrīkstētu bloķēt sistēmu. Tajā pašā laikā dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iesaistītām standartizācijas procesā un, tam notiekot, nodrošināt kvalitāti un zināšanas.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 6. pants –- 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija pieņem Eiropas standartizācijas gada darba programmu, kurā norādīti Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas galīgie dokumenti, kuru izstrādi tā saskaņā ar 7. pantu plāno pieprasīt Eiropas standartizācijas institūcijām.	1. Komisija, apspriedusies ar Eiropas standartizācijas organizācijām un attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, tām, kas minētas III pielikumā, un nacionālajām standartizācijas organizācijām, pieņem Eiropas standartizācijas gada darba programmu un paziņo tām par šīs programmas publicēšanu. Šajā darba programmā tiek norādīti Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas galīgie dokumenti, kuru izstrādi tā saskaņā ar 7. pantu plāno pieprasīt Eiropas standartizācijas institūcijām.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 7. pants –- 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija noteiktā termiņā var pieprasīt, lai viena vai vairākas Eiropas standartizācijas institūcijas izstrādātu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projektu. Tie ir tirgus virzīti, tajos ņemtas vērā sabiedrības intereses, un tie pamatojas uz konsensu.	1. Komisija noteiktā termiņā var pieprasīt, lai viena vai vairākas Eiropas standartizācijas institūcijas izstrādātu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projektu. Tie ir tirgus virzīti, tajos ņemtas vērā sabiedrības intereses, un tie pamatojas uz konsensu. Komisija apspriežas ar attiecīgajām aprindām, tostarp visām ieinteresētajām personām, un sniedz tām informāciju par pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 7. pants –- 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgā Eiropas standartizācijas institūcija viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas norāda, vai tā akceptē 1. punktā minēto pieprasījumu.	2. Attiecīgā Eiropas standartizācijas institūcija divu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas norāda, vai tā akceptē 1. punktā minēto pieprasījumu.
Grozījums Nr.            38 Regulas priekšlikums 7. pants –- 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemta informācija par 2. punktā minēto akceptēšanu, informē attiecīgo Eiropas standartizācijas institūciju par dotācijas piešķiršanu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projekta izstrādei.	3. Komisija viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta informācija par 2. punktā minēto akceptēšanu, informē attiecīgo Eiropas standartizācijas organizāciju par dotācijas piešķiršanu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projekta izstrādei.
Pamatojums
Paskaidrojuma raksts norāda, ka ir jāpievēršas tādam jautājumam kā laiks, kas patērēts standartu sagatavošanai. Optimizācijas procesam būtu jāattiecas uz visām ieinteresētajām pusēm. Tādēļ tiek ierosināts laiku, ko atvēl, lai nonāktu pie lēmuma par subsīdiju piešķiršanu, samazināt līdz vienam mēnesim (tādam pašam laika posmam, kāds ir Eiropas standartizācijas organizāciju rīcībā, lai pieņemtu lēmumu par pieteikuma pieņemšanu).
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 8. pants –- 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	4. Pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju, kura atbild par attiecīgās direktīvas īstenošanu šajā nozarē, šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 8. pants –- 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.	5. Pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju, kura atbild par attiecīgās direktīvas īstenošanu šajā nozarē, šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums IV nodaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Standarti IKT jomā	Tehniskās specifikācijas IKT jomā
Pamatojums
Standartus definē saskaņā ar to izcelsmes reģionu vai metodi, ar kādu tie izstrādāti, bet nevis saskaņā ar ražošanas nozari. Turklāt trūkst skaidrības par termina „IKT tehniskās specifikācijas” nozīmi standarta definīcijā.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pēc Direktīvā 2004/18/EK minētas publiskā sektora iestādes priekšlikuma vai pēc savas ierosmes var pieņemt lēmumu atzīt par IKT standartiem tehniskās specifikācijas, kas nav nacionālie, Eiropas vai starptautiskie standarti un atbilst II pielikuma noteiktajām prasībām.	Komisija, apspriedusies ar visu ieinteresēto personu pārstāvjiem, tostarp Eiropas standartizācijas institūcijām, pēc Direktīvā 2004/18/EK minētas publiskā sektora iestādes priekšlikuma vai pēc savas ierosmes var pieņemt lēmumu atzīt IKT jomas tehniskās specifikācijas, kas nav nacionālie, Eiropas vai starptautiskie standarti un atbilst II pielikuma noteiktajām prasībām, izmantošanai valsts iepirkumā un politikas nostādnēs, lai nodrošinātu IKT sadarbspēju. Kad jāizvērtē tehnisko specifikāciju atbilstība II pielikumā izklāstītajām prasībām, Komisija pienācīgi ņem vērā ieinteresēto personu, ar kurām notikusi apspriešanās, viedokli, tostarp arī Eiropas standartizācijas institūciju viedokli.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) vajadzības gadījumā — Savienības politikas virzienu un tiesību aktu atbalstam izmantojamo Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu tulkošanai Savienības oficiālajās valodās, kas nav Eiropas standartizācijas iestāžu darba valodas, vai attiecīgi pamatotos gadījumos citās valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas;	(e) Savienības politikas virzienu un tiesību aktu atbalstam izmantojamo Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu tulkošanai Savienības oficiālajās valodās, kas nav Eiropas standartizācijas iestāžu darba valodas, vai attiecīgi pamatotos gadījumos citās valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas;
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) informācijas sagatavošanai, lai skaidrotu, interpretētu un vienkāršotu Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas galīgos dokumentus, tostarp lietotāju rokasgrāmatu un paraugprakses informācijas sagatavošanai un informētības uzlabošanas pasākumiem;	(f) informācijas sagatavošanai, lai skaidrotu, interpretētu un vienkāršotu Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas galīgos dokumentus, tostarp lietotāju rokasgrāmatu, standartu kopsavilkumu, paraugprakses informācijas, informētības uzlabošanas pasākumu un mācību moduļu sagatavošanai;
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 13. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) MVU, patērētāju organizācijas un vides un ieinteresētie sabiedrības pārstāvji ir pienācīgi pārstāvēti Eiropas standartizācijas darbā, kā norādīts 5. panta 1. apakšpunktā.	(b) MVU, patērētāju organizācijas un vides un ieinteresētie sabiedrības pārstāvji ir pienācīgi pārstāvēti Eiropas standartizācijas darbā, kā norādīts 5. panta 1. apakšpunktā, ar nosacījumu, ka attiecīgo šo ieinteresēto personu eksperti ir pieejami un vēlas piedalīties.
Pamatojums
Standartizācijas organizācija var tikai pēc iespējas labāk mēģināt iesaistīt ieinteresētās personas, taču šo personu nepiedalīšanās nedrīkstētu bloķēt sistēmu.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 13. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Lai MVU varētu pilnībā gūt labumu no Eiropas saskaņoto standartu izpratnes un piemērošanas, Eiropas standartizācijas institūcijām tulkošanai piešķirtais finansējums sedz lielu daļu no kopējām radušamies izmaksām un tulkošanas finansēšanas procedūras ir vienkāršotas. Šīs regulas 11. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem tulkošanas pasākumiem piešķirtās dotācijas ir vienreizēji maksājumi atbilstoši iztulkoto lappušu skaitam, kuri jāmaksā avansā un pēc tam, kad saņemti pierādījumi, ka Eiropas standarti ir sekmīgi iztulkoti.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 16. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) atjauninātu I pielikumā iekļauto Eiropas standartizācijas institūciju sarakstu;	svītrots
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 16. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pielāgotu tehnoloģiju attīstībai II pielikumā minēto IKT jomas standartu atzīšanas kritērijus;	(b) pielāgotu tehnoloģiju attīstībai II pielikumā minēto IKT jomas tehnisko specifikāciju atzīšanas kritērijus;
Pamatojums
Lai nodrošinātu terminoloģisku saskaņotību ar ierosinātajām definīcijām.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šīs regulas 16. pantā minētās deleģētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no 2013. gada 1. janvāra.	2. Šīs regulas 16. pantā minētās deleģētās pilnvaras Komisijai piešķir uz pieciem gadiem, sākot no 2013. gada 1. janvāra. Komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām iesniedz ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome deleģējumu nav atsaukuši.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā norādītā vēlākā dienā. Tas neietekmē spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. pantā minētās deleģētās pilnvaras. Iestāde, kas sākusi lēmumu pieņemšanas iekšējo procedūru attiecībā uz pilnvaru deleģējuma atsaukšanu, dara visu iespējamo, lai informētu Komisiju saprātīgā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot atsaucamās deleģētās pilnvaras un iespējamo atsaukšanas pamatojumu.
	Lēmums par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā norādītā vēlākā dienā. Tas neietekmē spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisijai palīdz komiteja. Tā ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.	1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē. Komiteja vismaz divreiz gadā tiekas ar Eiropas un nacionālajām standartizācijas organizācijām un dalībvalstīm.
Pamatojums
Lēmumi standartizācijas sistēmai ir ļoti būtiski, tāpēc ir jāiesaista Eiropas standartizācijas organizācijas un dalībvalstis.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas standartizācijas institūcijas nosūta Komisijai gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Tajā iekļauj plašāku informāciju par:	1. Eiropas standartizācijas institūcijas nosūta Komisijai īsu un kodolīgu gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Tajā iekļauj informāciju par:
Pamatojums
Vārds „detailed (plašāku)” ir lietots angļu valodas versijā, un tas var radīt papildu administratīvo slogu, neuzlabojot īstenošanu. Tas tiek svītrots, taču jāuzsver, ka ziņojumam vajadzētu būt mērķtiecīgam un salīdzinoši kodolīgam.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 19. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Līdz 2015. gada 31. decembrim un vēlāk reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā iekļauj izvērtējumu par Savienības finansēto standartizācijas darbību atbilstību, ievērojot Savienības politikas un tiesību aktu prasības.	3. Līdz 2015. gada 31. decembrim un vēlāk reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā iekļauj izvērtējumu par Savienības finansēto standartizācijas darbību atbilstību, ievērojot Savienības politikas un tiesību aktu prasības.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – c apakšpunkts – ii daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) Informācija par (jaunām) standartizācijas darbībām dara plaši zināmu, izmantojot piemērotus un pieejamus līdzekļus;	(ii) informāciju par (jaunām) standartizācijas darbībām dara publiski un plaši zināmu, izmantojot piemērotus un pieejamus līdzekļus;
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) pietiekama pārstāvība:
	(i) tehniskās specifikācijas tiek izstrādātas, piedaloties visām ieinteresētajām pusēm;
	(ii) tiek līdzsvarota visu kategoriju ieinteresēto personu pārstāvība.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums III pielikums – a apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Eiropas organizācija, kas pārstāv MVU standartizācijas darbībās un kas:	(a) Horizontāla Eiropas organizācija, kas standartizācijas darbībās pārstāv vienīgi amatniecības uzņēmumus un MVU un kas:
(Komisijas priekšlikuma franču valodas versijā ir jālabo nepareiza numerācija.)
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums III pielikums – a apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Eiropas organizācija, kas pārstāv MVU standartizācijas darbībās un kas:	(a) Horizontāla Eiropas organizācija, kas standartizācijas darbībās pārstāv amatniecību un MVU un kas:

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas līmeņa standartizācija
Atsauces	COM(2011)0315 – C7-0150/2011 – 2011/0150(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 23.6.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 23.6.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Adam Gierek 28.6.2011
Izskatīšana komitejā	5.10.2011	20.12.2011
Pieņemšanas datums	28.2.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 5 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Josefa Andrés Barea, Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Maria Da Graça Carvalho, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Teresa Riera Madurell, Jens Rohde, Paul Rübig, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Badia i Cutchet, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Seán Kelly, Alajos Mészáros, Vladko Todorov Panayotov, Mario Pirillo, Pavel Poc, Vladimír Remek, Jean Roatta, Hannu Takkula

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas līmeņa standartizācija
Atsauces	COM(2011)0315 – C7-0150/2011 – 2011/0150(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	1.6.2011
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 23.6.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 23.6.2011	EMPL 23.6.2011	ENVI 23.6.2011	ITRE 23.6.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	EMPL 7.7.2011	ENVI 13.7.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Lara Comi 11.7.2011
Izskatīšana komitejā	5.10.2011	23.11.2011	25.1.2012	28.2.2012
Pieņemšanas datums	21.3.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 0 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Cristian Silviu Buşoi, Jorgo Chatzimarkakis, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia de Campos, Cornelis de Jong, Christian Engström, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Mikael Gustafsson, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Iliana Ivanova, Philippe Juvin, Edvard Kožušník, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Sirpa Pietikäinen, Mitro Repo, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Frank Engel, Ashley Fox, Marielle Gallo, María Irigoyen Pérez, Constance Le Grip, Antonyia Parvanova, Sabine Verheyen
Iesniegšanas datums	26.3.2012