ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs
29.5.2012 - (COM(2011)0821 – C7‑0448/2011 – 2011/0386(COD)) - ***I
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Elisa Ferreira
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs
(COM(2011)0821 – C7‑0448/2011 – 2011/0386(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0821),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 136. pantu un 121. panta 6. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0448/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un Francijas Senāts un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 7. marta atzinumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0173/2012),
1. pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1a) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pants paredz, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Stabilitātes un izaugsmes pakts, jo īpaši Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu un Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, kas paredzētas budžeta disciplīnas nodrošināšanai visā Savienībā, nosaka sistēmu pārmērīga valdības budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. To vēl vairāk pastiprina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. …/2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, un Regula (ES) Nr. …/2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā ir izveidota efektīvu, preventīvu un pakāpenisku īstenošanas mehānismu sistēma finansiālo sankciju formā tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. |
(2) Stabilitātes un izaugsmes pakts, jo īpaši 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu un Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, kuru mērķis ir budžeta disciplīnas nodrošināšana visā Savienībā, nosaka sistēmu pārmērīga valdības budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. Ir izdarīti grozījumi Regulā (EK) Nr. 1466/97 un Regulā (EK) Nr. 1467/97, un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1175/20111 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1177/20112 ir nostiprināts Stabilitātes un izaugsmes pants. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā3 ir izveidota efektīvu, preventīvu un pakāpenisku īstenošanas mehānismu sistēma finansiālo sankciju formā tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Turklāt Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.a pantā ir noteikti Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada elementi. |
|
|
____________ |
|
|
1 OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp. |
|
|
2 OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp. |
|
|
3 OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2a) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1466/97 2.a pantu Eiropas pusgads ietver dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu (ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes) noteikšanu un īstenošanas uzraudzību saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu; nodarbinātības pamatnostādņu noteikšanu un īstenošanas pārbaudi, kuras dalībvalstīm jāņem vērā saskaņā ar LESD 148. panta 2. punktu (nodarbinātības pamatnostādnes); dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmu iesniegšanu un izvērtēšanu saskaņā ar minēto regulu; dalībvalstu reformu programmu iesniegšanu un izvērtēšanu, ar kurām atbalsta Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju un kuras izstrādātās saskaņā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, nodarbinātības politikas pamatnostādnēm un ar vispārējām pamatnostādnēm, ko dalībvalstīm gada uzraudzības cikla sākumā sniegusi Komisija un Eiropadome; uzraudzību, lai novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību1. |
|
|
__________ |
|
|
1 OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Grozījumi Stabilitātes un izaugsmes paktā paredz papildu norādījumus un — dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, ― papildu stimulus piesardzīgas budžeta politikas noteikšanai un īstenošanai, vienlaikus nepieļaujot pārmērīgu valsts budžeta deficītu. Ar šiem noteikumiem ir izveidota stabilāka Savienības līmeņa sistēma valstu ekonomikas politikas uzraudzībai. |
(3) Grozījumi Stabilitātes un izaugsmes paktā paredz papildu norādījumus un —dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, ― stingrākas un automātiski piemērojamas sankcijas gadījumos, kad nav nodrošināta atbilstība piesardzīgai budžeta politikai, vienlaikus nepieļaujot pārmērīgu valsts budžeta deficītu. Ar šiem noteikumiem ir izveidota stabilāka Savienības līmeņa sistēma valstu ekonomikas politikas uzraudzībai, tomēr ekonomikas politika un atbilstības nodrošināšanai paredzētie stimuli ir ciešāk jākoordinē. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3a) Pārskatītā Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir stabila valsts finanšu sistēma kā līdzeklis, lai stiprinātu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kuras pamatā ir finanšu stabilitāte, tādējādi sekmējot Savienības ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanu. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3b) Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē pieņēma jaunu Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, kuras mērķis ir palīdzēt Savienībai no krīzes izkļūt spēcīgākai un virzīt savu ekonomiku uz gudru, noturīgu un integrējošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot augstas kvalitātes nodarbinātību, darba ražīgumu un sociālo kohēziju. Savienības stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai ir izvirzīti arī ar nabadzības apkarošanu, izglītību, inovāciju un vides aizsardzību saistīti mērķi. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 3.c apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3c) Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai un tās īstenošanai dalībvalstīs ar valstu reformu programmu palīdzību. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Saskaņā ar Līgumu eurozonā ir iespējams īstenot īpašus pasākumus, kas pārsniedz noteikumus, kuri attiecināmi uz visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību. |
(4) Saskaņā ar LESD eurozonā ir iespējams īstenot īpašus pasākumus, kas pārsniedz noteikumus, kuri attiecināmi uz visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu ekonomikas un monetārās savienības pienācīgu darbību un izvairītos no tādas politikas dalībvalstīs, kas apdraud šādu darbību. Vajadzības gadījumā ir aktīvāk jāizmanto LESD 136. pantā paredzētie īpašie pasākumi, lai radītu nepieciešamos apstākļus padziļinātai un elastīgākai integrācijai, kurai jābūt cieši saistītai ar uzlabotu ekonomikas un monetārās savienības demokrātisko leģitimitāti. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4a) Stabils valsts finanšu stāvoklis un līdzsvarots budžets ir priekšnosacījums ekonomikas un finanšu stabilitātei, kā to skaidri atspoguļo valsts parāda krīze, uzsverot, ka ir nepieciešami stingri un stabili fiskālie režīmi. Turklāt pašreizējais budžeta deficīts, kas saistīts ar stagnācijā nonākušajām tautsaimniecībām, skaidri norāda uz nepieciešamību īstenot reformas, nevis palielināt izdevumus. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4b) Dalībvalstīm būtu jāatturas no tādu pasākumu pieņemšanas, kas varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu saistībā ar ekonomikas un monetāro savienību, jo īpaši no parādu uzkrāšanas ārpus valsts pārskatiem. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Stabils publiskā sektora finanšu stāvoklis vislabāk nodrošināms plānošanas fāzē, un kļūdas būtu jākonstatē iespējami ātrāk. Dalībvalstīm būtu jāizmanto priekšrocības, ko sniedz ne tikai noteiktie pamatprincipi un budžeta mērķi, bet arī budžeta politikas sinhronizēta pārraudzība. |
(5) Stabils publiskā sektora finanšu stāvoklis un saskaņota ekonomikas politika vislabāk nodrošināmi plānošanas fāzē, un kļūdas būtu jākonstatē iespējami ātrāk. Dalībvalstīm būtu jāizmanto priekšrocības, ko sniedz ne tikai noteiktie pamatprincipi un budžeta mērķi, bet arī budžeta un makroekonomikas politikas un valsts parāda vērtspapīru emisijas sinhronizēta pārraudzība. Lai labāk koordinētu valsts parāda vērtspapīru emisijas plānošanu, dalībvalstīm jāsniedz ex ante novērtējuma ziņojums par saviem valsts parāda vērtspapīru emisijas plāniem. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(5a) Šīs regulas mērķis ir ieviest jaunus Savienības mehānismus dalībvalstu budžeta un ekonomikas politikas koordinēšanai un uzraudzībai. Tomēr visos šā procesa posmos ir jāsaglabā piesardzība, tāpēc informāciju attiecībā uz dalībvalstu parāda vērtspapīru emisijas plāniem, nedzēsta parāda termiņa pagarināšanu vai citām saistītām darbībām nedrīkst darīt zināmu atklātībai, un tā jāizmanto tikai iekšējās koordinācijas vajadzībām. Šī nepieciešamība ir saistīta ar risku, kam dalībvalsts var būt pakļauta, ja savas finanšu vajadzības priekšlaikus dara zināmas finanšu tirgiem. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu labāk sinhronizēt galvenās darbības valstu budžetu sagatavošanā, tādējādi palielinot Eiropas pusgada efektivitāti budžeta politikas koordinēšanā. Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai vajadzētu radīt spēcīgāku sinerģiju, sekmējot politikas koordinēšanu starp tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un nodrošināt, ka Padomes un Komisijas ieteikumi ir pienācīgi integrēti valstu budžeta pieņemšanas procedūrā. |
(6) Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vajadzētu labāk sinhronizēt galvenās darbības valstu budžetu sagatavošanā, tādējādi palielinot Eiropas pusgada efektivitāti ekonomikas un budžeta politikas koordinēšanā. Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai vajadzētu radīt spēcīgāku sinerģiju, sekmējot politikas koordinēšanu starp tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un nodrošinot, ka katrai dalībvalstij sniegtie ieteikumi par politikas izstrādi un valstu reformu programmas un stabilitātes un konverģences programmas, kā arī ieteikumi, kuru pamatā ir makroekonomiskās nelīdzsvarotības analīze, ir pienācīgi integrēti valstu budžeta pieņemšanas procedūrā. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6a) Ir būtiski kopīgā budžeta plāna termiņu saskaņot ar dalībvalstu budžeta termiņiem. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Komisijas atzinumā par dalībvalsts budžeta plāna projektu trūkst valsts parlamenta demokrātiskās leģitimitātes. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6b) Ja budžets netiek pieņemts līdz 31. decembrim, kā paredzēts šajā regulā, ir jāveic apgrieztās budžeta procedūras, lai nodrošinātu, ka valdība joprojām spēj pildīt savus galvenos pienākumus. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Eksistē pārliecinoši pierādījumi, kas liecina, ka uz noteikumiem balstīti fiskālie režīmi ir efektīvs instruments stabilas un ilgtspējīgas fiskālās politikas atbalstam. Valstu fiskālo noteikumu ieviešanai, kas atbilst Savienības līmenī noteiktajiem budžeta mērķiem, vajadzētu būt svarīgam elementam, lai nodrošinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu ievērošanu. Konkrētāk, dalībvalstīm vajadzētu paredzēt strukturālus līdzsvarota budžeta noteikumus, ar kuriem valstu tiesību aktos transponētu Savienības fiskālā režīma galvenos principus. Šādai transponēšanai vajadzētu tikt īstenotai ar saistošu noteikumu palīdzību, kuriem vēlams konstitucionāls raksturs, lai parādītu valstu iestāžu stingro apņemšanos ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu. |
(7) Uz noteikumiem balstīti efektīvi fiskālie režīmi var būt svarīgi stabilas un ilgtspējīgas fiskālās politikas atbalstam. Valstu fiskālo noteikumu ieviešanai, kas atbilst Savienības līmenī noteiktajiem ekonomiskajiem un budžeta mērķiem un kuros ietverta ārkārtas apstākļu un nopietnas ekonomiskās lejupslīdes definīcija, vajadzētu būt svarīgam elementam, lai nodrošinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu ilgtspējīgu ievērošanu. Konkrētāk, dalībvalstīm vajadzētu paredzēt korekcijas mehānismu, kas sāk darboties, ja tiek konstatētas ievērojamas novirzes no vidēja termiņa mērķa vai no korekcijām šā mērķa sasniegšanai, un kas nodrošina savlaicīgu atgriešanos pie vidējā termiņa mērķa īstenošanas. Ir būtiski, ka šie noteikumi attiecas uz vispārējās valdības sektoru kopumā un tiem ir saistošs spēks vai arī kā citādi ir garantēts, ka tie tiek pilnībā izpildīti visās valsts budžeta procedūrās. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(7a) Valsts parāda apmērs Savienībā ir būtiska problēma, kas ir jārisina, lai ekonomika varētu atgriezties uz stabilas un noturīgas izaugsmes ceļa gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Paies ievērojami ilgs laika posms, pirms dalībvalstu parāda vidējais līmenis atkal atradīsies 60 % līknē, ko paredz Stabilitātes un izaugsmes pakts. Šajā sakarā būtisks priekšnoteikums ir vidējā termiņa budžeta mērķu izpilde, savukārt novirze no tiem varētu palielināt procentu likmi un tādējādi apdraudēt izaugsmi un atveseļošanos. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) Neobjektīvas un nereālistiskas makroekonomiskās un budžeta prognozes var ievērojami apgrūtināt budžeta plānošanas efektivitāti un tādējādi kavēt budžeta disciplīnas ievērošanu. Neatkarīgu struktūru prognozes var nodrošināt objektīvas un reālistiskas makroekonomiskās prognozes. |
(8) Neobjektīvas un nereālistiskas makroekonomiskās un budžeta prognozes var ievērojami apgrūtināt budžeta plānošanas efektivitāti un tādējādi kavēt budžeta disciplīnas ievērošanu. Neatkarīgas un tehniskā ziņā kompetentas struktūras, kurām piešķirta funkcionāla autonomija no dalībvalsts fiskālajām iestādēm un kuras atbilst I pielikumā noteiktajām obligātajām prasībām, tiklīdz ir atzīta to salīdzināmība un konsekvence, var nodrošināt objektīvas un reālistiskas makroekonomiskās prognozes. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(8a) Sagatavojot brīdinājuma mehānisma ziņojumu, īpaši attiecībā uz pašreizējām kontu bilancēm, Komisijai vajadzētu noteikt simetriskus indikatīvus zemākos un augstākos robežlīmeņus. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 9. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9) Šāda pakāpeniski pastiprināta uzraudzība turpmāk papildinās esošos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus un stiprinās budžeta disciplīnas uzraudzību dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro. Pakāpeniski uzlabotai pārraudzības procedūrai vajadzētu palīdzēt sasniegt labākus budžeta rezultātus, kas nodrošinātu ieguvumus visās dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro. Ciešāka pārraudzība, kas ir pakāpeniski pastiprinātas procedūras daļa, ir jo sevišķi noderīga dalībvalstīs, kurās tiek īstenota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. |
(9) Šāda pakāpeniski pastiprināta uzraudzība un koordinācija turpmāk pilnveidos Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu, papildinās esošos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus un stiprinās budžeta un makrofinansiālās stabilitātes un ekonomiskās konverģences uzraudzību dalībvalstīs, kuru valūta ir euro. Pakāpeniski uzlabotai pārraudzības procedūrai vajadzētu palīdzēt sasniegt labākus budžeta un ekonomiskos rezultātus, kas nodrošinātu ieguvumus visās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, vienlaikus neradot nevajadzīgu birokrātisko slogu. Ciešāka pārraudzība, kas ir pakāpeniski pastiprinātas procedūras daļa, ir jo sevišķi noderīga dalībvalstīs, kurās tiek īstenota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Kā to norāda valsts parāda krīze un jo īpaši nepieciešamība īstenot kopējus finansiālā atbalsta mehānismus, dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, vērojami to budžeta politikas izraisīti blakusefekti. Visām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vajadzētu apspriesties ar Komisiju un pārējām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, pirms pieņemt jebkādus nozīmīgus fiskālās politikas reformu plānus ar iespējamiem blakusefektiem, lai būtu iespējams novērtēt to potenciālo ietekmi uz eurozonu kopumā. Tām savi budžeta plāni būtu jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un, pirms tie kļūst saistoši, tie būtu pārraudzības nolūkā jāiesniedz Komisijai. Komisijai būtu jāspēj attiecībā uz budžeta plāna priekšlikumu vajadzības gadījumā pieņemt nostāju, ko dalībvalstis un jo īpaši budžeta lēmējiestādes būtu jāaicina ņemt vērā budžeta likuma pieņemšanas procesā. Šādai nostājai būtu jānodrošina, ka Savienības politikas norādījumi budžeta jomā ir pienācīgi integrēti valstu budžeta sagatavošanas darbos. Konkrētāk, šai nostājai būtu jāietver novērtējums par to, vai budžeta plānos pienācīgi ņemti vērā budžeta jomā Eiropas pusgada kontekstā izdotie ieteikumi. Komisijai vajadzētu būt gatavai pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta pieprasījuma iesniegt nostāju šajā parlamentā. Tas, cik lielā mērā šī nostāja ir ņemta vērā, būtu jāiekļauj novērtējumā par to, vai un kad ir izpildīti nosacījumi, kuru rezultātā ir pieņemts lēmums attiecīgajā valstī īstenot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kur Komisijas agrīno norādījumu neievērošana būtu uzskatāma par vainu pastiprinošu faktoru. Turklāt, balstoties uz Komisijas kopējo novērtējumu šiem plāniem, Eurogrupai vajadzētu apspriest eurozonas budžeta situāciju un perspektīvas. |
(10) Dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, to budžeta un makroekonomikas politikas ietekmē rodas blakusefekti vai arī tie ietekmē dalībvalstis. Tāpēc blakusefekti būtu jāidentificē un jānovērš katrai valstij atsevišķā uzraudzības procedūrā, kā arī vispārējā budžeta situācijas un kopējo eurozonas perspektīvu novērtējumā. Katras valsts atsevišķajā novērtējumā būtu jāidentificē iespējamie negatīvie blakusefekti, kas ietekmē dalībvalstu publisko finanšu ilgtspējīgumu un ko rada attiecīgās dalībvalsts privātais sektors vai citas dalībvalstis. Valsts parāda krīze ir arī apliecinājusi valsts parāda, finanšu stabilitātes un banku maksātspējas savstarpējo saistību. Visām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vajadzētu apspriesties ar Komisiju un pārējām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, pirms pieņemt jebkādus nozīmīgus ekonomikas un fiskālās politikas reformu plānus ar iespējamiem blakusefektiem, lai būtu iespējams novērtēt to potenciālo ietekmi uz eurozonu kopumā. Tām savi budžeta un ekonomikas plāni būtu jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un, pirms tie kļūst saistoši, tie būtu pārraudzības nolūkā jāiesniedz Komisijai. Komisijai būtu jāspēj attiecībā uz budžeta plāna priekšlikumu pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 15. novembrī, pieņemt nostāju, ko dalībvalstis būtu jāaicina ņemt vērā budžeta likuma pieņemšanas procesā. Šādai nostājai būtu jānodrošina, ka Savienības politikas norādījumi ekonomikas un budžeta jomā ir pienācīgi integrēti valstu budžeta sagatavošanas darbos. Konkrētāk, šai nostājai būtu jāietver novērtējums par to, vai budžeta plānos pienācīgi ņemti vērā ekonomikas un budžeta jomā Eiropas pusgada kontekstā izdotie ieteikumi (katrai dalībvalstij sniegtie ieteikumi par politikas izstrādi). Šajā pašā kontekstā Komisijai būtu jānodrošina, lai valstu budžeta projektos būtu atbilstoši atspoguļotas valstu reformu programmās noteiktās dalībvalstu saistības, kā arī citas saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar ekonomiskās partnerības programmām, kā arī ieteikumi, kurus Padome sniegusi saistībā ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūru. Komisijai vajadzētu būt gatavai pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta pieprasījuma iesniegt nostāju šajā parlamentā. Tas, cik lielā mērā šī nostāja ir ņemta vērā, būtu jāiekļauj novērtējumā par to, vai un kad ir izpildīti nosacījumi, kuru rezultātā ir pieņemts lēmums attiecīgajā valstī īstenot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kur Komisijas agrīno norādījumu neievērošana būtu uzskatāma par vainu pastiprinošu faktoru. Turklāt, balstoties uz Komisijas kopējo novērtējumu šiem plāniem, Eurogrupai un Eiropas Parlamentam vajadzētu apspriest eurozonas budžeta situāciju un perspektīvas. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(10a) Ja tiek konstatēta īpaši nozīmīga neatbilstība saistībā ar korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti savā atzinumā par budžeta plāna projektu lūgs izstrādāt pārskatītu budžeta plāna projektu atbilstoši šās regulas noteikumiem. Tas jo īpaši tiks darīts tad, ja sākotnējā budžeta plāna ieviešana apdraudētu attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti vai varētu apdraudēt pareizu ekonomiskās un monetārās savienības darbību vai ja sākotnējā budžeta plāna ieviešana būtu saistīta ar acīmredzamu būtisku Padomes ieteikumu neievērošanu, kas pausti saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(10b) Lai panāktu ciešāku koordinēšanu un saistībā ar ex ante diskusijām dalībvalstu starpā par visiem būtiskiem ekonomikas un fiskālās politikas reformu plāniem ar iespējamiem blakusefektiem, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums un vajadzības gadījumā priekšlikums, ietverot tajā sīki izstrādātu plānu attiecībā uz to, kā šāda koordinēšana un ex ante diskusijas notiks, kādā formā īstenos šādu koordinēšanu un diskusijas, kuras politikas jomas tiks izvērtētas un kādas iespējamās politiskās sekas dalībvalstīm un jo īpaši valstu parlamentiem radīs lēmumi, kas varētu tikt pieņemti šajā koordinēšanas procesā un ex ante diskusijās. Šādā Komisijas atzinumā vismaz būtu jānodrošina, lai koordinēšanu integrētu Eiropas pusgada shēmā. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(10b) Turklāt ekonomikas pārvaldības stiprināšanas nolūkos ir nepieciešama ciešāka un savlaicīgāka Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšanās. Atzīstot, ka dialogā Eiropas Parlamenta partneri ir attiecīgās Savienības iestādes un to pārstāvji, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā dalībvalstij, uz kuru attiecas Padomes lēmums, ar ko uzliek procentus nesošu depozītu vai piemēro ikgadēju sodanaudu saskaņā ar šo regulu. Dalībvalsts piedalīšanās šādā viedokļu apmaiņā ir brīvprātīga. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Dalībvalstis, kuru valūta ir euro un kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, būtu jāpārrauga ciešāk, lai nodrošinātu pilnīgu un savlaicīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Ciešākai pārraudzībai būtu jānodrošina savlaicīga korekcija novirzēm no Padomes ieteikumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Šāda pārraudzība varētu papildināt Regulā (EK) Nr. 1467/97 iekļautos noteikumus. Šādas ciešākas pārraudzības kārtību vajadzētu variēt atkarībā no tā, kura procedūras fāze attiecas uz dalībvalsti, kā noteikts Līguma 126. pantā. |
(11) Dalībvalstis, kuru valūta ir euro un kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, būtu jāpārrauga ciešāk, lai nodrošinātu saskaņotu, noturīgu un savlaicīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Ciešākai pārraudzībai būtu jānodrošina savlaicīga profilakse un korekcija novirzēm no Padomes ieteikumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanai vai novirzēm no katrai dalībvalstij sniegtajiem ieteikumiem. Šāda pārraudzība varētu papildināt Regulā (EK) Nr. 1467/97 iekļautos noteikumus. Šādas ciešākas pārraudzības kārtību vajadzētu variēt atkarībā no tā, kura procedūras fāze attiecas uz dalībvalsti, kā noteikts LESD 126. pantā. Dalībvalstīm, kurās tiek īstenota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, būtu jāiesniedz ekonomiskās partnerības programma, tostarp sīki izstrādāts to strukturālo reformu apraksts. Ir būtiski ieviest un īstenot šādas strukturālas reformas, lai nodrošinātu efektīvu un noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju. Attiecīgā gadījumā būtu jāiesaista sociālie partneri atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei. |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) Ciešākai to dalībvalstu pārraudzībai, kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, vajadzētu ļaut konstatēt riskus attiecībā uz dalībvalstij noteikto termiņu ievērošanu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Ja konstatē šādus riskus, Komisijai būtu jāizdod ieteikumi dalībvalstij par pasākumiem, kas jāveic noteiktā laikposmā, un šie ieteikumi pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta pieprasījuma būtu jāiesniedz šajā parlamentā. Šādam novērtējumam būtu jāļauj ātri koriģēt jebkādus pavērsienus, kas apdraud pārmērīga budžeta deficīta novēršanu noteiktajā termiņā. Novērtējumam par šī Komisijas ieteikuma ievērošanu vajadzētu būt daļai no Komisijas veiktā pastāvīgā novērtējuma par efektīvu rīcību pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Lemjot par to, vai ir īstenota efektīva rīcība pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, Padomei savu lēmumu vajadzētu balstīt arī uz faktu, vai dalībvalsts ir ievērojusi Komisijas ieteikumu. |
(12) Ir būtiski, lai to dalībvalstu ciešāka pārraudzība, kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, tiktu veikta saistībā ar ekonomiskās partnerības programmas īstenošanu. Šajā sakarībā Komisijai būtu jāaicina dalībvalsts visaptveroši novērtēt vispārējās valdības un tās apakšnozaru budžeta izpildi gada laikā un attiecībā uz vispārējo valdību un tās apakšnozarēm regulāri ziņot Komisijai un Ekonomikas un finanšu komitejai par budžeta izpildi gada laikā, par ieņēmumu un izdevumu daļā veikto diskrecionāro pasākumu ietekmi uz budžetu, par valdības izdevumu un ieņēmumu mērķlielumiem, kā arī sniegt informāciju par pasākumiem, kas apstiprināti mērķu sasniegšanai, un šo pasākumu veidu. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(12a) Lai nodrošinātu pareizu ekonomiskās un monetārās savienības darbību un budžeta disciplīnas ievērošanu, ir jāaizsargā eurozonas stabilitāte kopumā un tāpēc ir jāstiprina eurozonas finanšu sistēmas efektivitāte un noturība, lai novērstu triecienus, risinātu likviditātes ierobežojumus un kaitīgās papildu sekas, kas saistītas ar valstu obligāciju tirgu fragmentāciju, kā arī lai samazinātu marginālas finansēšanas izmaksas dalībvalstīm, kuras cieš no finansējuma spiediena. Šā vispārējā mērķa labad ir jāpieņem ceļvedis virzībai uz kopējiem eurozonas valsts parāda instrumentiem, tostarp būtu jāizstrādā ciešāka ekonomikas politikas koordinēšanas programma. Lai veiktu koordinētu un kopīgu eurozonas valsts parāda instrumentu emisiju, ir būtiski pirmām kārtām izveidot Eiropas izpirkšanas fondu aptuveni 25 gadu laikposmam, vienlaikus koordinējot eurozonas dalībvalstu parāda vērtspapīru emisiju. Šis pirmais uzdevums neskar turpmāko ceļvedī paredzēto pasākumu īstenošanu pirms attiecīgā perioda beigām. |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 12.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(12b) Piemērojot šo regulu, Padomei un Komisijai vajadzētu pilnībā ņemt vērā sociālo partneru nozīmi, kā arī atšķirības valstu sistēmās, piemēram, algu noteikšanas sistēmās. |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) Lai pastiprinātu dialogu starp Savienības institūcijām, konkrētāk, starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu labāku pārskatāmību un pārskatatbildību, kompetentā Eiropas Parlamenta komiteja var dalībvalstij, uz kuru attiecas Komisijas ieteikums, piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā. |
(13) Lai pastiprinātu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, kā arī lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un atbildību, kompetentā Eiropas Parlamenta komiteja var dalībvalstij, uz kuru attiecas Komisijas ieteikums, piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā, Tāpat būtu jāparedz noteikumi, lai stiprinātu budžeta un plašākā mērogā eurozonas ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas pārskatatbildību, pārredzamību un pārbaudi saskaņā ar demokrātijas principiem. Tāpēc būtu jāparedz īpaši noteikumi saskaņā ar valstu praksi attiecībā uz valstu parlamentu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanu. |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(13a) Budžeta plāniem un strukturālajām reformām ir jābūt saskaņā ar sociālo tiesību aizsardzību un tiem jānovērš nevienlīdzības palielināšanās. Tāpēc budžeta disciplīnu nevajadzētu ieviest, kaitējot vidēja termiņa un ilgtermiņa līdzekļiem, kas nepieciešami ilgtspējīgai un videi nekaitīgai ekonomikas pārveidei saskaņā ar Savienības nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju un mērķiem klimata pārmaiņu mazināšanas jomā līdz 2050. gadam. |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 13.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(13b) Nodokļu politikai ir būtiska nozīme budžeta plānu efektivitātes un patiesuma uzlabošanā, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu izaugsmi. Savienības un dalībvalstu līmenī vajadzētu ātri pieņemt visaptverošu pasākumu klāstu un ieviest likumdošanas iniciatīvas, piemēram, Eiropas finanšu darījumu nodokli un kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākumu nodokļa bāzi, lai izskaustu nepamatotus izņēmumus, paplašinātu nodokļu bāzi, uzlabotu nodokļu iekasēšanas efektivitāti, risinātu jautājumu par nodokļu nemaksāšanu un visaptveroši piemērotu principu „piesārņotājs maksā”. |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi pastiprinātai budžeta politikas pārraudzībai eurozonā: |
1. Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi pastiprinātai budžeta un ekonomikas politikas un ciešākas ekonomikas politikas koordinēšanas sistēmas pārraudzībai eurozonā: |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(aa) tiek papildināta Regulā (ES) Nr. 1174/2011 noteiktā kārtība, kādā tiek novērsta un koriģēta pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība; |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) tiek nodrošināta budžeta politikas atbilstība Regulā (ES) Nr. 1174/2011 noteiktajai kārtībai, kādā tiek novērsta un koriģēta pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība, stingrāk pārraugot dalībvalstu valsts reformu programmas un dalībvalstu ekonomiskās partnerības programmas, lai panāktu ilgtspējīgu atbilstību un konverģenci eurozonā. |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 1.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Šo regulu piemēro, pilnībā ņemot vērā LESD 152. pantu, un ieteikumos, ko pieņem saskaņā ar šo regulu, pilnībā ņem vērā valstu praksi un atalgojuma noteikšanas sistēmas. Šīs regulas un šo ieteikumu piemērošanā ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu, tādējādi tā neskar tiesības apspriest, slēgt un īstenot koplīgumus un kolektīvi rīkoties atbilstīgi valstu tiesību aktiem un praksei. |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) "neatkarīga fiskālo jautājumu padome" ir struktūra, kurai piešķirta funkcionālā autonomija no dalībvalsts fiskālajām iestādēm un kura ir atbildīga par valsts fiskālo noteikumu īstenošanu; |
(1) „fiskālo jautājumu padome” ir neatkarīga un tehniskā ziņā kompetenta struktūra, kurai piešķirta funkcionāla autonomija no dalībvalsts budžeta iestādēm un kura ir atbildīga par valsts fiskālo noteikumu īstenošanas uzraudzību; |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) "neatkarīgas makroekonomiskās prognozes" ir makroekonomiskās un/ vai budžeta prognozes, kuras sniegusi neatkarīga struktūra vai struktūra, kurai piešķirta funkcionālā autonomija no dalībvalsts fiskālajām iestādēm; |
(2) „neatkarīgas makroekonomiskās prognozes” ir makroekonomiskās prognozes, kuras sniegusi vai apstiprinājusi neatkarīga un tehniskā ziņā kompetenta struktūra, kurai piešķirta funkcionāla autonomija no dalībvalsts budžeta iestādēm un kura izpilda I pielikumā noteiktās obligātās prasības. Komisija nodrošina, lai neatkarīgās prognozes būtu salīdzināmas un konsekventas visām dalībvalstīm; |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 5. apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) "valdība" un "deficīts" lieto Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotā protokola (Nr. 12) 2. panta izpratnē. |
(5) „valdība”, „deficīts” un „parāds” ir attiecīgi „valdība”, „deficīts” un „parāds”, kā definēts Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotā protokola (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 2. pantā. |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 5.a apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(5a) „Stabilitātes un izaugsmes pakts” ir daudzpusējā uzraudzības sistēma, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 1466/97, un procedūra dalībvalstu pārmērīga budžeta deficīta nepieļaušanai, kas paredzēta LESD 126. pantā un Regulā (EK) Nr. 1467/97; |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 5.b apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(5b) „īpaši nozīmīga neatbilstība saistībā ar korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai” ir novirze no budžeta projektā norādītajiem skaitļiem kas nav mazāka par 1 % no IKP viena gada laikā vai vidēji 0,5 % no IKP gadā 2 gadus pēc kārtas un ko nevar attaisnot ar ārkārtējiem apstākļiem vai nopietnu ekonomikas lejupslīdi, ņemot vērā pārkāpumus mīkstinošos pasākumus un blakusefektus, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1467/97 un Regulā (ES) Nr. 1176/2011. |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 2. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Šīs regulas piemērošana neskar LESD 9. panta nosacījumus. |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums Ia nodaļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Ia nodaļa |
|
|
Ekonomikas politikas koordinēšana |
|
|
2.a pants |
|
|
Termiņš Eiropas pusgadam Regulas(EK) Nr. 1466/97 2.a pantā minētās ekonomikas un budžeta politikas koordinēšanai |
|
|
1. Dalībvalstu budžeta procedūra ir saskaņota ar Eiropas pusgada sistēmu atbilstoši gada ciklam, kas ietver: |
|
|
(a) Eiropadomes pavasara sanāksmē atsevišķām dalībvalstīm sniegtās politiskās vadlīnijas, kuru pamatā ir gada izaugsmes pētījums, ņemot vērā arī Komisijas Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu, un gada ziņojumi, kas tiek sagatavoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1176/2011 3. pantu; šīs politiskās vadlīnijas nodrošinās dalībvalstīm pamatnostādnes valsts reformu programmu, kā arī to stabilitātes vai konverģences programmu izstrādāšanai, kuras dalībvalstīm jāiesniedz aprīļa mēnesī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 4. panta 1. punktu un 8. panta 1. punktu; |
|
|
(b) ieteikumus, kas katrai dalībvalstij apstiprināti Eiropadomes vasaras sanāksmē saskaņā ar Komisijas atzinumiem par to, cik atbilstīgas ir LESD 121. un 148. panta kārtībā iesniegtās dalībvalstu valsts reformu programmas, kā arī stabilitātes vai konverģences programmas. |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums II nodaļa – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Kopīgie budžeta noteikumi |
Kopīgie budžeta noteikumi un prasības informācijai attiecībā uz valsts parāda vērtspapīru emisiju |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 3. pants - 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. aprīlī kopā ar savām stabilitātes programmām atbilstīgi vidēja termiņa budžeta programmai publisko savus vidēja termiņa fiskālos plānus, kas balstīti uz neatkarīgu makroekonomisko prognozi. |
1. Eiropas pusgada kontekstā dalībvalstis (vēlams līdz 15. aprīlim, bet ne vēlāk kā katru gadu 30. aprīlī) atbilstīgi vidēja termiņa budžeta programmai publisko savus valsts vidēja termiņa fiskālos plānus, kas balstīti uz ticamām un neatkarīgām makroekonomiskajām prognozēm. Šādus plānus dalībvalstis iesniedz kopā ar valsts reformu programmām un stabilitātes vai konverģences programmām, un tās pilnībā saskan ar politiskajām vadlīnijām, kuru pamatā ir gada izaugsmes pētījums, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 3. pantā paredzētajiem gada ziņojumiem. |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 3. pants - 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Vispārējās valdības sektora budžeta likumprojektus pieņem un publisko katru gadu ne vēlāk kā 31. decembrī. |
3. Vispārējās valdības sektora budžeta likumprojektus pieņem un publisko katru gadu ne vēlāk kā 31. decembrī. Dalībvalstis paredz alternatīvas budžeta procedūras, kas piemērojamas, ja objektīvi tiek pamatoti iemesli, ko dalībvalstu valdība nevar ietekmēt, budžets līdz 31. decembrim nav pieņemts vai par to nav panākta vienošanās, un tas nav publiskots. |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 4. pants - 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstīs nosaka skaitliskus fiskālos noteikumus attiecībā uz budžeta bilanci, ar kuriem valsts budžeta procedūrā īsteno valstu vidēja termiņa budžeta mērķi, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.a pantā. Šie noteikumi attiecas uz vispārējo valdību kopumā, un tiem ir saistošs, vēlams, konstitucionāls raksturs. |
1. Dalībvalstīs nosaka skaitliskus fiskālos noteikumus, ar kuriem valsts budžeta procedūrā īsteno valstu vidēja termiņa budžeta mērķi, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.a pantā, un šajos noteikumos ir iekļauta ārkārtas apstākļu un nopietnas ekonomiskās lejupslīdes definīcija, kuri varētu izraisīt īslaicīgu novirzi no vidēja termiņa budžeta mērķa vai no korekcijām šā mērķa sasniegšanai, ja šāda novirzīšanās neapdraud fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. un 6. pantā. Šajos noteikumos būtu jāiekļauj mehānisms, kas sāk darboties ievērojamu noviržu gadījumā no vidēja termiņa mērķa vai korekcijām nolūkā nodrošināt savlaicīgu atgriešanos pie vidēja termiņa mērķiem. Šie noteikumi attiecas uz vispārējās valdības sektoru kopumā, un tiem ir saistošs spēks vai arī kā citādi ir garantēts, ka tie tiek pilnībā ievēroti un izpildīti, īstenojot visas valsts budžeta procedūras. |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 4. pants - 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis izveido neatkarīgu fiskālo jautājumu padomi, lai pārraudzītu valsts fiskālo noteikumu īstenošanu, kā noteikts 1. punktā. |
2. Dalībvalstis izveido fiskālo jautājumu padomi, lai gan ex ante, gan ex post pārraudzītu valsts fiskālo noteikumu īstenošanu, kuri atbilst ar I pielikumu noteiktām neatkarīgām fiskālām institūcijām paredzētajām minimālajām prasībām. |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 5. pants - 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. oktobrī Komisijai un Eurogrupai iesniedz budžeta plāna projektu nākamajam gadam. |
1. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 1. oktobrī Komisijai un Eurogrupai iesniedz budžeta plāna projektu nākamajam gadam, ņemot vērā Eiropadomes vasaras sanāksmē katrai dalībvalstij sniegtos ieteikumus un citus ieteikumus, kas dalībvalstīm sniegti saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu vai makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūru, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1174/2011 un Regulā (ES) Nr. 1176/2011. |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 5. pants - 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Budžeta plāna projektu tajā pašā laikā arī dara pieejamu publiski. |
2. Kad šajā pantā noteiktais budžeta plāna projekts ir iesniegts Komisijai, to dara pieejamu publiski. |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 5. pants - 3. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) prognozes ienākumiem un izdevumiem nemainīgas politikas gadījumā un to galvenos komponentus, prognozes attiecībā uz vispārējās valdības sektoru izsakot procentos no IKP; |
(b) prognozes ienākumiem un izdevumiem nemainīgas politikas gadījumā un to galvenos komponentus, prognozes attiecībā uz vispārējās valdības sektoru izsakot procentos no IKP; šīs prognozes attiecas gan uz pašreizējiem izdevumiem, gan ieguldījumu izdevumiem, un tālab tiek publiskoti skaidri budžeta mērķi attiecībā uz kārtējiem un ieguldījumu izdevumiem un ieguldījumu izdevumu gadījumā to ekonomiskās atdeves novērtējums; |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 5. pants - 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) sīku informāciju par izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas (tostarp valsts ieguldījumu) sasniegumiem un sīku informāciju par saistību ar budžeta mērķu sasniegšanu ilgtermiņā, kā arī budžeta plānā paredzēto pasākumu sociālās ietekmes novērtējumu; |
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 5. pants - 3. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) sīku aprakstu un skaitlisku argumentāciju tiem pasākumiem, kas iekļaujami nākamā gada budžetā, lai mazinātu atšķirības starp c) apakšpunktā minētajiem mērķa apjomiem un b) apakšpunktā minētajām prognozēm nemainīgas politikas gadījumā. Apraksti var nebūt tik sīki attiecībā uz tiem pasākumiem, kuru budžeta ietekme ir mazāka nekā 0,1 % no IKP. Īpašu uzmanību pievērš galvenajiem fiskālās politikas reformu plāniem, kuriem ir iespējami blakus efekti citās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro; |
(d) sīku aprakstu un pamatotu skaitlisku argumentāciju tiem pasākumiem, kas iekļaujami nākamā gada budžetā, lai mazinātu atšķirības starp c) un ca) apakšpunktā minētajiem mērķa apjomiem un b) apakšpunktā minētajām prognozēm nemainīgas politikas gadījumā. Apraksti var nebūt tik sīki attiecībā uz tiem pasākumiem, kuru budžeta ietekme ir mazāka nekā 0,1 % no IKP. Īpašu un konkrētu uzmanību pievērš galvenajiem fiskālās politikas reformu plāniem, kuriem ir iespējami blakusefekti citās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro; |
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 5. pants - 3. punkts – e apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(e) galvenos pieņēmumus saistībā ar gaidāmo ekonomikas attīstību un svarīgākajiem ekonomikas rādītājiem, kas ir būtiski, lai sasniegtu budžeta mērķus. Šos pieņēmumus balsta uz neatkarīgu makroekonomiskās izaugsmes prognozi; |
(e) galvenos pieņēmumus saistībā ar gaidāmo ekonomikas attīstību un svarīgākajiem ekonomikas rādītājiem, kas ir būtiski, lai sasniegtu budžeta mērķus, kuri noteikti saskaņā ar Direktīvas 2011/85/ES 4. pantu. Makroekonomiskajās un budžeta prognozēs ietver potenciālās ietekmes uz iznākumu un makroekonomiskā reizinātāja ietekmes novērtējumu. Metodoloģija, izmantotie ekonomiskie un ekonometriskie modeļi un pieņēmumi, kā arī citi būtiski parametri, kas ir neatkarīgās makroekonomiskās prognozes pamatā, tiek pievienoti ikgadējiem vidēja termiņa fiskālajiem plāniem. |
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 5. pants - 3. punkts – f apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(f) vajadzības gadījumā – papildu norādes par to, kā tiks ievēroti pašreizējie ieteikumi budžeta jomā, kuri saskaņā ar Līguma 121. pantu adresēti attiecīgajai dalībvalstij; |
(f) vajadzības gadījumā ― papildu norādes par to, kā atbilstoši a) līdz ca) apakšpunktam tiks ievēroti pašreizējie ieteikumi, kuri saskaņā ar LESD 121. un 148. pantu adresēti attiecīgajai dalībvalstij. |
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 5. pants - 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(fa) publisko ieguldījumu vajadzību kvalitatīvu noteikšanu un nepieciešamības gadījumā valsts reformu programmās paredzēto pasākumu ietekmi uz budžetu nākamajā gadā kopā ar ekonomiskās atdeves novērtējumu; |
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 5. pants - 3. punkts – fb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(fb) stabilitātes programmu mērķu sasniegšanai valsts reformu programmās ietverto reformu un ieguldījumu ietekmes analīzi, tostarp reformu izmaksu un ieguvumu analīzi no budžeta viedokļa; |
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 5. pants - 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Ja budžeta plāna projektā saskaņā ar 3. punkta a) un c) apakšpunktu iekļautie budžeta mērķi vai prognozes nemainīgas politikas gadījumā atšķiras no datiem stabilitātes programmā, atšķirības pienācīgi izskaidro. |
4. Ja budžeta plāna projektā saskaņā ar 3. punkta a) un ca) apakšpunktu iekļautie budžeta mērķi vai prognozes nemainīgas politikas gadījumā atšķiras no datiem stabilitātes programmā, atšķirības pienācīgi izskaidro. |
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 5. pants - 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Vidēja termiņa fiskālajos plānos ir ietvertas jaunākās vispārējās valdības un tās galveno komponentu daudzgadu izdevumu prognozes procentuāli no IKP, kā arī daudzgadu mērķi un izdevumu saistības, kas paredzētas Savienības nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas mērķu sasniegšanai. |
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 5. pants - 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Ja Komisija konstatē sevišķi nozīmīgu Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto budžeta politikas pienākumu neizpildi, tā divu nedēļu laikā no budžeta plāna projekta iesniegšanas attiecīgajai dalībvalstij pieprasa pārskatīta budžeta plāna projekta iesniegšanu. Minētais prasījums ir publiski pieejams. |
5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus atbilstoši 11. pantam, kuros ir noteikts 1. punktā minēto budžeta plānu projektu saturs un dažādu 2.–4. punktā minēto nosacījumu saturs. |
|
Pārskatīta budžeta plāna projekta gadījumā piemēro 2.–4. punktu. |
|
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 6. pants - -1. punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
-1. Ja Komisija konstatē sevišķi nozīmīgu budžeta plāna projekta neatbilstību korekcijām, kas veicamas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, tā, pienācīgi apspriežoties ar dalībvalsti un uzklausot dalībvalsts paskaidrojumu, var pieprasīt, lai budžeta plāna projekts tiktu pārskatīts. Šis pieprasījums tiek veikts ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc budžeta plāna projekta iesniegšanas. |
|
|
Pārskatītiem budžeta plāna projektiem tiek piemērots 5. panta 2. un 4. punkts. |
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 6. pants - 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Vajadzības gadījumā Komisija līdz 30. novembrim pieņem atzinumu par budžeta plāna projektu. |
1. Komisija ne vēlāk kā 15. novembrī pieņem atzinumu par katras dalībvalsts budžeta plāna projektu. |
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 6. pants - 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Komisijas nostāju publisko, un pēc attiecīgas valsts parlamenta pieprasījuma Komisija to iesniedz šajā parlamentā. |
2. Šā panta 1. punktā minēto Komisijas atzinumu publisko un iesniedz Eurogrupai. Pēc attiecīgās valsts parlamenta vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma Komisija to iesniedz šīs valsts parlamentā. |
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 6. pants - 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Komisija veic eurozonas budžeta situācijas un prognožu kopējo novērtējumu. Šo novērtējumu publisko. |
3. Komisija veic eurozonas budžeta situācijas un prognožu kopējo novērtējumu. Kopējā novērtējumā iekļauj stresa testus, ar kuriem nosaka iespējamos draudus publisko finanšu ilgtspējai nelabvēlīgas finanšu vai budžeta attīstības gadījumā. Novērtējumā katrai dalībvalstij atsevišķi identificē iespējamos negatīvos blakusefektus uz dalībvalstu publisko finanšu ilgtspēju, ko radītu valsts privātais sektors vai citas dalībvalstis. |
|
|
Šis novērtējums ir publiski pieejams un integrēts gaidāmajā gada izaugsmes pētījumā. Komisija novērtējumam pievieno detalizētu pārskatu par pavasara un rudens prognozēm eurozonā kopumā. Izvēlēto novērtējuma pamatscenāriju pamato un izstrādā, balstoties uz līdzsvarotu samazinājuma un palielinājuma risku novērtējumu, lai aptvertu visu iespējamo iznākumu loku. Novērtējumā sniedz ziņas par makroekonomisko prognožu un stresa testu pamatā esošajām metodoloģijām, pieņēmumiem un atbilstīgajiem rādītājiem, kā arī iepriekšējā gada pamatscenārija ex post izvērtējumu. |
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 6. pants - 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Eurogrupa apspriež Komisijas atzinumus par valstu budžeta plāniem, budžeta situāciju un nākotnes perspektīvām eurozonā kopumā, pamatojoties uz kopējo novērtējumu, ko Komisija veikusi saskaņā ar 3. punktu. Šo novērtējumu publisko. |
4. Eurogrupa un Eiropas Parlamenta attiecīgā komiteja apspriež Komisijas atzinumus par valstu budžeta plāniem un budžeta situāciju un prognozēm eurozonā kopumā, pamatojoties uz kopējo novērtējumu, ko Komisija veikusi saskaņā ar 3. punktu. Šīs apspriešanas rezultāti ir publiski pieejami, un tie tiek ņemti vērā nākamā Eiropas pusgada periodā, sevišķi gada izaugsmes pētījumā. |
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 6. pants - 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Pēc apspriešanās starp Eurogrupu un Eiropas Parlamenta atbildīgo komiteju Komisija attiecīgā gadījumā gada izaugsmes pētījumā atjaunina īpašos ieteikumus ar mērķi stiprināt eurozonas kopējo makroekonomikas sistēmu, kā arī noteikt atbalsta pasākumus, ko paredzēts izmantot nelabvēlīgas finanšu, ekonomikas vai budžeta attīstības gadījumā. |
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
6.a pants |
|
|
Ziņošana par parāda vērtspapīru emisiju |
|
|
1. Dalībvalstis laikus un ex ante ziņo Eiropas Komisijai un Eurogrupai par saviem valsts vērtspapīru emisijas plāniem. |
|
|
2. Šā panta 1. punktā minētā ziņojuma paraugu un saturu Komisija saskaņo un nosaka sadarbībā ar dalībvalstīm. |
|
|
3. Jautājumus saistībā ar dalībvalstu ikgadējiem parāda vērtspapīru emisijas plāniem, piemēram, finanšu vajadzības, nenomaksātā parāda atjaunošanu un citus, nepublisko. |
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums IIIa nodaļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
IIIa nodaļa |
|
|
Uzlabotas ekonomikas politikas, izaugsmes mehānisma un vadlīniju izstrādāšana un valsts parāda vērtspapīru pilnveidotas emisijas sistēmas vadlīniju izstrādāšana |
|
|
6.b pants |
|
|
Uzlabotas ekonomikas politikas koordinēšanas sistēmas un izaugsmes mehānisma vadlīnijas |
|
|
1. Komisija līdz ...* iesniedz ziņojumu, kurā izstrādātas vadlīnijas attiecībā uz eurozonas stabilitātes obligācijām. Tā iesniedz arī priekšlikumu par eurozonas pastāvīgas izaugsmes instrumentu, kura mērķis ir desmit gadu periodā mobilizēt apmēram 1 % no IKP gadā, tostarp EIB kapitāla un projekta obligāciju palielinājumu, kas jāiegulda Eiropas infrastruktūrā, tostarp zinātnē un tehnoloģijās. Instrumenta mērķis ir radīt nepieciešamos nosacījumus pastāvīgai izaugsmei, lai nodrošinātu pareizu ekonomiskās un monetārās savienības darbību un aizsargātu euro valūtas stabilitāti un tādējādi arī dalībvalstu budžeta disciplīnas pastāvīgu koordinēšanu. |
|
|
2. Nodaļas 6.c un 6.d pantā noteiktie pasākumi neskar papildu pasākumus, kas ir īstenoti pirms šā perioda beigām. |
|
|
6.c pants |
|
|
Eurozonas dalībvalstu parāda vērtspapīru emisijas koordinēšana |
|
|
1. Lai labāk koordinētu valsts parāda vērstpapīru emisijas plānošanu un īstenošanu, dalībvalstis iepriekš sniedz Komisijai un Padomei ziņojumu par saviem valsts parāda vērstpapīru emisijas plāniem. |
|
|
2. Dalībvalstis, kuru valūta ir euro, mēģina uzlabot savu valsts parādu finansēšanas nosacījumus, pēc Komisijas priekšlikuma vienojoties par gadskārtēju saskaņotiem valsts parāda vērtspapīru emisijas principiem. |
|
|
3. Dalībvalstis, kas sadarbojas atbilstīgi 2. punktam, var papildus uzlabot un stabilizēt to finansēšanas noteikumus, balstoties uz dominējošiem ekonomikas pamatiem un tirgus situāciju, kā arī vadoties pēc metodoloģijas, kas izstrādāta Eiropas Parlamenta un Padomes regulā. |
|
|
6.d pants |
|
|
Eiropas izpirkšanas fonds |
|
|
1. Kā pirmais pasākums 6.a pantā minētajās vadlīnijās Eiropas izpirkšanas fonds (ERF), kas balstīts uz kopējām saistībām un stingru fiskālo disciplīnu, tiek izveidots ar mērķi samazināt pārmērīgo parādu 25 gadu laikposmā, kas jāpielāgo atbilstoši aktuāliem izaugsmi raksturojošiem skaitļiem. Pēc minētā perioda beigām ERF tiek likvidēts. |
|
|
2. Dalībvalstis, kuru valūta ir euro un kurām nepiemēro atbalsta vai korekciju programmu: |
|
|
(a) pārsūta parāda summas, kas pārsniedz 60 % no IKP, uz ERF piecu gadu sākotnējā laikposmā; |
|
|
(b) nosaka skaitliskus fiskālos noteikumus, ar kuriem valsts budžeta procedūrā īsteno valstu vidēja termiņa budžeta mērķi, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.a pantā; |
|
|
(c) ievieš fiskālās konsolidācijas stratēģiju un strukturālo reformu programmu; |
|
|
(d) izsniedz galvojumus, lai atbilstoši nodrošinātu no EFR izsniegtos aizdevumus; |
|
|
(e) samazina savu strukturālo deficītu sākotnējā posmā, lai atbilstu b) punktā minētajam budžeta noteikumam. |
|
|
3. Komisija nodrošina ERF izveidošanu un ikdienas pārvaldību, kura sīkāk būtu jānosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu. |
|
|
4. Dalība ERF ir atvērta citām dalībvalstīm no Eiropas Savienības Padomes lēmuma stāšanās spēkā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 140. panta 2. punktu, lai atceltu to lēmumu ieviest euro valūtu. |
|
|
5. Dalībvalstis ievieš noteikumus valstu tiesību aktos, lai nodrošinātu ERF piesaistīšanu un likvidēšanu pēc maksimālā 25 gadu laikposma, pielāgojot aktuāliem izaugsmi raksturojošiem skaitļiem. |
|
|
____________ |
|
|
* lūdzu, ievietot datumu: viens mēnesis pēc šīs regulas spēkā stāšanās. |
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums -7. pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– 7. pants |
|
|
Ekonomiskās partnerības programmas |
|
|
1. Ja Padome, rīkojoties atbilstoši LESD 126. panta 6. punktam nolemj, ka dalībvalstij ir pārmērīgs budžeta deficīts, attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai un Padomei ekonomiskās partnerības programmu, kurā raksturoti politiskie pasākumi un strukturālās reformas, kas jāīsteno, lai nodrošinātu patiesi noturīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, kura sīkāk izvērš valsts reformu programmas un stabilitātes programmas un kurā pilnībā tiek ņemti vērā Padomes ieteikumi par attiecīgās dalībvalsts ekonomikas un nodarbinātības politikas integrēto pamatnostādņu īstenošanu. |
|
|
2. Ekonomiskās partnerības programma pilnībā atbilst 1. pantā minētajām politikas nostādnēm. |
|
|
Šajā ekonomiskās partnerības programmā ir jānosaka un jāizraugās vairākas konkrētas budžeta prioritātes, kas vērstas uz mērķi īstermiņā stabilizēt ekonomiku, bet ilgtermiņā veicināt pastāvīgu izaugsmi un novērst strukturālās nepilnības attiecīgajā dalībvalstī. Prioritātes nosaka nolūkā no jauna līdzsvarot konkurētspēju atbilstīgi Eiropas pievienotās vērtības radīšanai, un tās saskan ar Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju. Attiecīgā dalībvalsts ciešā sadarbībā ar Komisiju sagatavo ziņojumu, kurā raksturotas izraudzītās programmas un projekti, tostarp rīcības plāns, kas attiecas uz finanšu līdzekļu, tostarp EIB kredītlīniju, noteikšanu, iepriekšēju sadali un izmantošanu un attiecīgajiem ES finanšu instrumentiem. Šo sarakstu regulāri atjaunina. |
|
|
3. Ja ir vērojama krasa ekonomikas lejupslīde, kā tas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 2. punktā, vai prognozes būtiski izmainās uz slikto pusi, dalībvalsts pieņem ar Komisiju saskaņotas atjauninātas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, pienācīgi ņemot vērā konsolidācijas pasākumu prociklisko ietekmi. Parādsaistību noteikuma piemērošana tiek atbilstoši pielāgota. |
|
|
4. Ekonomiskās partnerības programma tiek iesniegta vienlaicīgi ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktā un 5. panta 1.a punktā minētajiem ziņojumiem. |
|
|
5. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem atzinumu par ekonomiskās partnerības programmu. |
|
|
6. Ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 1. punktu ir izstrādāts korektīvo pasākumu plāns, šī panta 1. punktā minētos pasākumus iekļauj šādā plānā. |
|
|
7. Programmas un ar to saskaņotu gada budžeta plānu īstenošanu pārrauga Komisija un Padome. |
|
|
8. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai var piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt arī citas komitejas pievienoties šai viedokļu apmaiņai. |
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 7. pants - 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ja Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu nolemj, ka dalībvalstī eksistē pārmērīgs budžeta deficīts, uz šo dalībvalsti līdz pārmērīga deficīta novēršanas procedūras izbeigšanai attiecas šā panta 2.–5. punkts. |
1. Lai īstenotu – 7. panta 7. punktā minētās partnerības programmas pārraudzību, Komisija attiecīgajai dalībvalstij var pieprasīt, lai tā līdz pārmērīga deficīta novēršanas procedūras izbeigšanai pildītu šā panta 2.–6. punktā aprakstītās prasības. |
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 7. pants - 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalsts, uz kuru attiecas ciešāka pārraudzība, nekavējoties veic vispusīgu izvērtējumu par budžeta izpildi gada laikā vispārējā valdībā un tās apakšsektoros. Finanšu riski, kas saistīti ar valdībai piederošām struktūrām un valdības līgumiem, arī iekļaujami novērtējumā tiktāl, ciktāl tie var ietekmēt pārmērīgu budžeta deficītu. Šā novērtējuma rezultātus ietver ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar 3. panta 4.a punktu un 5. panta 1.a punktu Regulā (EK) Nr. 1467/97 par darbībām pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. |
2. Komisija var pieprasīt, lai dalībvalsts veiktu visaptverošu novērtējumu par vispārējās valdības un tās apakšnozaru budžeta izpildi gada laikā. Finanšu riski, kas saistīti ar vispārējai valdībai piederošām struktūrām un neparedzēto izdevumu saistībām, kas varētu būtiski ietekmēt valsts budžetu, kā aprakstīts Padomes Direktīvā 2011/85/ES, arī iekļaujami novērtējumā tiktāl, ciktāl tie var ietekmēt pārmērīgu budžeta deficītu. Šā novērtējuma rezultātus ietver ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar 3. panta 4.a punktu un 5. panta 1.a punktu Regulā (EK) Nr. 1467/97 par darbībām pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. |
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 7. pants - 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalsts attiecībā uz vispārējo valdību un tās apakšsektoriem regulāri sniedz ziņojumus Komisijai un Ekonomikas un finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, par budžeta izpildi gada laikā, ieņēmumu un izdevumu daļā veikto diskrecionāro pasākumu ietekmi uz budžetu, valdības ienākumu un izdevumu mērķa apjomiem, kā arī informāciju par mērķu sasniegšanai pieņemtajiem pasākumiem un to veidu. Šo ziņojumu publisko. |
3. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts attiecībā uz vispārējo valdību un tās apakšnozarēm regulāri sniedz ziņojumus Komisijai un Ekonomikas un finanšu komitejai par budžeta izpildi gada laikā, ieņēmumu un izdevumu daļā veikto diskrecionāro pasākumu ietekmi uz budžetu, valdības ienākumu un izdevumu mērķa apjomiem, kā arī informāciju par mērķu sasniegšanai pieņemtajiem pasākumiem un to veidu. Šo ziņojumu publisko. |
|
|
Šajā punktā minētā ziņojuma saturu precizē Komisija. |
|
|
Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja attiecīgajai dalībvalstij var piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā. |
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 7. pants - 6. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) veic un sniedz pārskatu par visaptverošu neatkarīgu revīziju vispārējās valdības sektora finansēs, to veicot saziņā ar valsts augstākajām revīzijas iestādēm, ar mērķi novērtēt publiska sektora finanšu pārskatu uzticamību, pilnīgumu un precizitāti pārmērīga budžeta deficīta procedūras nolūkiem. Šajā kontekstā Komisija (Eurostat) novērtē kvalitāti datiem, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 679/2010 iesniegusi attiecīgā dalībvalsts; |
(a) veic un sniedz pārskatu par visaptverošu neatkarīgu revīziju vispārējās valdības sektora finansēs, to veicot saziņā ar valsts augstākajām revīzijas iestādēm, ar mērķi novērtēt publiska sektora finanšu pārskatu uzticamību, pilnīgumu un precizitāti pārmērīga budžeta deficīta procedūras nolūkiem. Šajā kontekstā Komisija (Eurostat) novērtē kvalitāti datiem, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 479/2009 attiecībā uz statistikas datu kvalitāti saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru iesniegusi attiecīgā dalībvalsts; |
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 8. pants - 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja ir apdraudēta pārmērīga budžeta deficīta novēršanai paredzētā termiņa ievērošana, Komisija attiecīgajai dalībvalstij sniedz ieteikumu par papildu pasākumu pieņemšanu laikposmā, kas ir saderīgs ar tās pārmērīga budžeta deficīta novēršanai noteikto termiņu, kas minēts 1. punktā. Komisijas ieteikumu publisko, un pēc attiecīgas valsts parlamenta pieprasījuma Komisija to iesniedz šajā parlamentā. |
2. Ja ir apdraudēta pārmērīga budžeta deficīta novēršanai paredzētā termiņa ievērošana un ja šāds apdraudējums nav saistīts ar apstākļiem, kurus attiecīgā dalībvalsts nevar ietekmēt, Komisija attiecīgajai dalībvalstij sniedz ieteikumu par sākotnējā ieteikumā paredzēto papildu pasākumu rūpīgu īstenošanu laikposmā, kas ir saderīgs ar tās pārmērīga budžeta deficīta novēršanai noteikto termiņu, kas minēts 1. punktā Komisijas ieteikumu publisko, un pēc attiecīgas valsts parlamenta pieprasījuma Komisija to iesniedz šajā parlamentā. |
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 8. pants - 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Laikposmā, kas noteikts 2. punktā minētajā Komisijas ieteikumā, attiecīgā dalībvalsts kopā ar 7. panta 3. punktā paredzētajiem ziņojumiem iesniedz Komisijai pārskatu par pasākumiem, kas pieņemti, sekojot šim ieteikumam. Pārskatā iekļauj visu veikto diskrecionāro pasākumu ietekmi uz budžetu, valdības izdevumu un ienākumu mērķa apjomus, informāciju par pieņemtajiem pasākumiem un plānotajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai, kā arī informāciju par citām darbībām, kas tiek veiktas, lai ievērotu Komisijas ieteikumu. Šo ziņojumu publisko. |
3. Laikposmā, kas noteikts 2. punktā minētajā Komisijas ieteikumā, attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai papildu pārskatu par pasākumiem, ko tā veikusi, sekojot šim ieteikumam. Šo ziņojumu publisko. |
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums -11. pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
-11. pants |
|
|
Deleģējuma īstenošana |
|
|
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. |
|
|
2. Pilnvaras pieņemt 5. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās datuma. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms triju gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments un Padome neiebilst pret šādu pagarināšanu vēlākais trīs mēnešus pirms katra deleģējuma laikposma beigām. |
|
|
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 5. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus. |
|
|
4. Tiklīdz tā ir pieņēmusi deleģēto aktu, Komisija to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. |
|
|
5. Saskaņā ar 5. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums -11.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– 11.a pants |
|
|
Ekonomiskais dialogs |
|
|
Lai veicinātu dialogu starp Savienības iestādēm, īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu labāku pārredzamību un atbildīgumu, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt Padomes priekšsēdētāju, Komisiju un attiecīgā gadījumā Eiropas Padomes priekšsēdētāju vai Eurogrupas priekšsēdētāju uzstāties komitejā, lai apspriestu lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 5. panta 5. punktu, 6. panta 4. punktu, 7. panta 5. punktu, 8. panta 4. punktu un 9. panta 3. punktu. |
|
|
Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var dot iespēju viedokļu apmaiņā piedalīties dalībvalstij, uz kuru attiecas šādi lēmumi. |
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 11. pants - 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) šīs regulas ieguldījumu, veicinot Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu. |
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 11. pants - 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Cik vien drīz iespējams, bet ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Komisijai ziņojumu, kurā pārbaudīta iespēju īstenojamība un piedāvāti priekšlikumi par iespējamiem risinājumiem valsts parāda instrumentu kopīgai emisijai, ņemot vērā finansiālos, fiskālos un tiesiskos nosacījumus. Komisija īpašu uzmanību pievērš izpirkšanas fonda ieviešanas īstenojamībai, apvienojot parāda vērtspapīru kopīgu pagaidu emisiju un stingrus noteikumus par fiskālo korekciju. |
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
11.a pants |
|
|
Komisijas ziņojums |
|
|
Komisija līdz ...* nosūta ziņojumu un vajadzības gadījumā priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, norādot, kā notiks koordinēšana un ex ante pārrunas starp dalībvalstīm par visiem galvenajiem ekonomikas un fiskālās politikas reformas plāniem ar iespējamiem blakusefektiem, kādā veidā notiks koordinēšana un pārrunas, kādas politikas jomas tiks apskatītas un kāda būs lēmumu, kas var tikt pieņemti šajā koordinēšanā un ex ante pārrunās, politiskā ietekme, it īpaši uz dalībvalstīm un valstu parlamentiem. |
|
|
____________ |
|
|
* OV, lūdzu, ievietot datumu: trīs mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā. |
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 11.b pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
11.b pants |
|
|
Eiropas parāda pārvaldīšanas iestāde |
|
|
Komisijai līdz ...* sniedz ziņojumu un vajadzības gadījumā arī priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, izvērtējot iespēju izveidot Eiropas parāda pārvaldes iestādi, kas būtu atbildīga par visu to jautājumu kārtošanu un koordinēšanu, kas ir saistīti ar dalībvalstu ikgadējo parāda vērtspapīru emisijas plānu, nedzēsta parāda termiņa pagarināšanu un valsts parāda atmaksājamības novērtēšanu visās dalībvalstīs. Komisijas ziņojumā būtu arī jānovērtē iespējama ikgadēja to datu publiskošana, kuri saistīti ar dalībvalstu valsts parādu, deficītu un citiem makroekonomikas rādītājiem. |
|
|
____________ |
|
|
* OV, lūdzu, ievietot datumu: trīs mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā. |
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums I pielikums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Kopējie principi attiecībā uz neatkarīgām fiskālām institūcijām |
|
|
– Atbildība: neskarot turpmāk noteiktos principus, neatkarīgo fiskālo institūciju raksturīgajām pazīmēm jāatbilst dalībvalstu tiesiskajam regulējumam un politiskajai un administratīvai iekārtai. Atspoguļojot izvēles iespējas, var ņemt vērā ar kapacitāti saistītās problēmas mazākās dalībvalstīs. |
|
|
– Pilnvaras: neatkarīgu fiskālu institūciju pilnvaras būtu skaidri jādefinē, lai novērstu nepamatotu pārklāšanos ar fiskālajām iestādēm vai pilnvaru nepamatotu paplašināšanu uz fiskālo iestāžu pilnvaru vai valstu parlamentu prerogatīvu rēķina. |
|
|
– Resursi: neatkarīgām fiskālām institūcijām piešķirtajiem resursiem vajadzētu būt samērīgiem ar to pilnvarām, lai tās uzticami varētu īstenot šīs pilnvaras. |
|
|
– Atbildība: būtu jāpieņem ar likumu noteikti mehānismi, lai veicinātu pienācīgu atbildību attiecībā pret likumdošanas varu. Neatkarīgu fiskālu institūciju ziņojumi un analīzes būtu jāpublisko un jāpadara pieejami bez maksas. |
|
|
– Vadība: vadošie darbinieki būtu jāizvēlas un jāieceļ, balstoties uz nopelniem, pieredzi un tehnisko kompetenci īpaši attiecībā uz budžeta procesu. Iecelšanas procedūrā var iesaistīt dažādas iestādes, piemēram, izmantojot parlamentāro apstiprinājuma procedūru vai dažādām iestādēm ieceļot katrai savu vai vairākus locekļus. Vadoša amata ieņemšanas ilgums neatkarīgās fiskālās institūcijās būtu skaidri jānosaka tiesību aktos, to nedrīkstētu pagarināt un vēlams, lai tas būtu pārsniegtu parlamenta pilnvaru laiku. Līgumos būtu stingri jāparedz iespēja izbeigt to, ja locekļi ir vainīgi smagos pārkāpumos. |
|
|
– Personāls: neatkarīgu fiskālu institūciju personāls būtu jāizvēlas atklātā konkursā, balstoties uz nopelniem un tehnisko kompetenci. Nodarbināšanas kārtībai būtu jāatbilst nosacījumiem civildienestā. |
|
|
– Pieeja informācijai, pārredzamība un saziņas politika: parasti neatkarīgām fiskālām institūcijām ar likumu būtu jāgarantē pieeja jebkurai informācijai, kas vajadzīga, lai efektīvi un laikus īstenotu tās pilnvaras. Jebkādi ierobežojumi attiecībā uz šo noteikumu būtu arī skaidri jānosaka. Neskarot šos tiesību aktus, nevajadzētu kavēt neatkarīgu fiskālu institūciju iespējas laikus sniegt paziņojumus pieejamu plašsaziņas līdzekļu kanālos. Ja neatkarīgas fiskālas institūcijas ir izvietotas citās struktūrās, būtu jāpaskaidro, ka viedokļus paudušas vienīgi šīs institūcijas un nevis uzņēmēja iestāde. |
- [1] OV C 141, 17.5.2012., 7. lpp.
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums (29.3.2012)
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs
(COM(2011)0821 – C7‑0448/2011 – 2011/0386(COD))
Atzinumu sagatavoja: Tamás Deutsch
ĪSS PAMATOJUMS
Vispārīga informācija
Eiropas Parlaments un Padome 2011. gada novembrī oficiāli pieņēma tiesību aktu paketi ekonomiskās pārvaldības stiprināšanai Eiropas Savienībā un eurozonas valstīs. Šo tiesību aktu paketi veido seši priekšlikumi: četros no tiem ir skatīti fiskālie jautājumi, tostarp Stabilitātes un izaugsmes pakta reforma, bet divu jauno regulu mērķis ir makroekonomiskās nelīdzsvarotības konstatēšana un novēršana Eiropas Savienībā un eurozonā.
Gan regula par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, gan regula par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras izpildes paātrināšanu un precizēšanu tika izstrādātas ar mērķi panākt stingrāku budžeta disciplīnu viscaur Eiropas Savienībā. Regulā par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā turklāt paredzēta izpildes mehānismu sistēma, kas izpaudīsies kā finansiālas sankcijas eurozonas dalībvalstīm.
Piezīmes
Komisijas iesniegtajā regulas priekšlikumā ir izklāstītas papildu prasības attiecībā uz dalībvalstu budžeta politikas uzraudzību, ierosināts ieviest kopīgus budžeta termiņus un prasīts ciešāk uzraudzīt ar budžetu saistītos lēmumus dalībvalstīs, kurām tiek piemērota procedūra pārmērīga budžeta deficīta novēršanai.
Atzinuma sagatavotājs pozitīvi novērtē ierosmi sinhronizēt budžeta politikas uzraudzību, jo īpaši noteikumus par kopīgu budžeta termiņu ieviešanu, uz noteikumiem balstītu fiskālo režīmu, kā arī priekšlikumu pastiprināti uzraudzīt dalībvalstis, kurām tiek piemērota procedūra pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Tomēr, pēc viņa domām, īstenojot budžeta uzraudzību, vienmēr būtu jāpatur prātā ES vispārējie mērķi un jo īpaši LESD 9. pantā noteiktās prasības, kas attiecas uz augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu un pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu.
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka vienlīdz svarīgi ir arī tas, ka ES budžeta politikai vajadzētu būt pilnībā saskaņotai ar jauno nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienībai izkļūt no krīzes un virzīt tās ekonomiku uz gudru, noturīgu un integrējošu izaugsmi, kas vienlaikus nozīmētu augstu nodarbinātības līmeni, darba ražīgumu un sociālo kohēziju.
GROZĪJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1a) Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pants paredz, ka Savienība, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Grozījumi Stabilitātes un izaugsmes paktā paredz papildu norādījumus un dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, ― papildu stimulus piesardzīgas budžeta politikas noteikšanai un īstenošanai, vienlaikus nepieļaujot pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Ar šiem noteikumiem ir izveidota stabilāka Savienības līmeņa sistēma valstu ekonomikas politikas uzraudzībai. |
(3) Grozījumi Stabilitātes un izaugsmes paktā paredz papildu norādījumus un — dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, ― papildu stimulus piesardzīgas budžeta politikas noteikšanai un īstenošanai, vienlaikus nepieļaujot pārmērīgu valsts budžeta deficītu. Ar šiem noteikumiem ir izveidota stabilāka Savienības līmeņa sistēma valstu ekonomikas politikas uzraudzībai. Minētie noteikumi būtu jāpapildina ar noteikumiem par labāku sociālās politikas uzraudzību saistībā ar darbavietu izveidi. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3a) Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē pieņēma jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir palīdzēt Savienībai no krīzes izkļūt spēcīgākai un virzīt savu ekonomiku uz gudru, noturīgu un integrējošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot augstas kvalitātes nodarbinātību, darba ražīgumu un sociālo kohēziju. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3a) Savienība ir apņēmusies īstenot izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju „Eiropa 2020”, kurā izvirzīti ar nodarbinātību, nabadzības apkarošanu, izglītību, inovāciju un vides aizsardzību saistīti mērķi. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3a) Pienācīga uzmanība jāpievērš izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai „Eiropa 2020” un tās īstenošanai dalībvalstīs ar valstu reformu programmu palīdzību. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Stabils publiskā sektora finanšu stāvoklis vislabāk nodrošināms plānošanas fāzē, un kļūdas būtu jākonstatē iespējami ātrāk. Dalībvalstīm būtu jāizmanto priekšrocības, ko sniedz ne tikai noteiktie pamatprincipi un budžeta mērķi, bet arī budžeta politikas sinhronizēta pārraudzība. |
(5) Līdzsvarots un noturīgs publiskā sektora finanšu stāvoklis vislabāk nodrošināms plānošanas fāzē, un nopietnas kļūdas būtu jākonstatē iespējami ātrāk. Dalībvalstīm būtu jāizmanto priekšrocības, ko sniedz ne tikai pamatprincipu un budžeta mērķu noteikšana, bet arī budžeta un izaugsmes politikas sinhronizēta pārbaude. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vajadzētu labāk sinhronizēt galvenās darbības valstu budžetu sagatavošanā, tādējādi palielinot Eiropas pusgada efektivitāti budžeta politikas koordinēšanā. Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai vajadzētu radīt spēcīgāku sinerģiju, sekmējot politikas koordinēšanu starp tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un nodrošinot, ka Padomes un Komisijas ieteikumi ir pienācīgi integrēti valstu budžeta pieņemšanas procedūrā. |
(6) Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vajadzētu labāk sinhronizēt galvenās darbības valstu budžetu sagatavošanā, tādējādi palielinot Eiropas pusgada efektivitāti budžeta politikas koordinēšanā un veicinot ekonomikas izaugsmi un noturīgu nodarbinātību. Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai vajadzētu: a) radīt spēcīgāku sinerģiju, sekmējot politikas koordinēšanu starp tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, b) garantēt budžeta politikas atbilstību stratēģijai „Eiropa 2020” un c) nodrošināt, ka Padomes un Komisijas ieteikumi ir pienācīgi integrēti valstu budžeta pieņemšanas procedūrā. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Eksistē pārliecinoši pierādījumi, kas norāda, ka uz noteikumiem balstīti fiskālie režīmi ir efektīvs instruments stabilas un ilgtspējīgas fiskālās politikas atbalstam. Valstu fiskālo noteikumu ieviešanai, kas atbilst Savienības līmenī noteiktajiem budžeta mērķiem, jābūt svarīgam elementam, lai nodrošinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu ievērošanu. Konkrētāk, dalībvalstīm vajadzētu paredzēt strukturālus līdzsvarota budžeta noteikumus, kas valstu tiesību aktos transponētu galvenos Savienības fiskālā režīma principus. Šādai transponēšanai vajadzētu būt spēkā ar saistošu noteikumu palīdzību, kuriem vēlams konstitucionāls raksturs, lai parādītu valstu iestāžu stingro apņemšanos attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu. |
(7) Eksistē pārliecinoši pierādījumi, kas liecina, ka uz noteikumiem balstīti fiskālie režīmi ir efektīvs instruments stabilas un ilgtspējīgas fiskālās politikas atbalstam. Valstu fiskālo noteikumu ieviešanai, kas atbilst Savienības līmenī noteiktajiem budžeta, nodarbinātības un ilgtspējīgas izaugsmes mērķiem, jābūt svarīgam elementam, lai nodrošinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu ievērošanu. Konkrētāk, dalībvalstīm vajadzētu paredzēt strukturālus līdzsvarota budžeta noteikumus, kas valstu tiesību aktos transponētu galvenos Savienības fiskālā režīma un nodarbinātības regulējuma principus. Šo transponēšanu vajadzētu īstenot ar saistošu valsts līmeņa noteikumu palīdzību, lai parādītu valstu iestāžu stingro apņemšanos ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) Neobjektīvas vai nereālas makroekonomiskās vai budžeta prognozes var ievērojami ietekmēt budžeta plānošanas efektivitāti un tādējādi kavēt budžeta disciplīnas ievērošanu. Neatkarīgu struktūru prognozes var nodrošināt objektīvas un reālistiskas makroekonomiskās prognozes. |
(8) Neobjektīvas vai nereālas makroekonomiskās vai budžeta prognozes ievērojami ietekmē budžeta plānošanas efektivitāti un tādējādi kavē budžeta disciplīnas ievērošanu. Neatkarīgu struktūru prognozes varētu nodrošināt objektīvas un realitātei atbilstošākas makroekonomiskās prognozes. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Kā to norāda valsts parāda krīze un jo īpaši nepieciešamība īstenot kopējus finansiālā atbalsta mehānismus, dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, vērojami to budžeta politikas izraisīti blakusefekti. Visām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vajadzētu apspriesties ar Komisiju un pārējām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, pirms pieņemt jebkādus nozīmīgus fiskālās politikas reformu plānus ar iespējamiem blakusefektiem, lai būtu iespējams novērtēt to potenciālo ietekmi uz eurozonu kopumā. Tām savi budžeta plāni būtu jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un, pirms tie kļūst saistoši, tie būtu pārraudzības nolūkā jāiesniedz Komisijā. Komisijai būtu jāspēj attiecībā uz budžeta plāna priekšlikumu vajadzības gadījumā pieņemt nostāju, ko dalībvalstis un jo īpaši budžeta lēmējiestādes būtu jāaicina ņemt vērā budžeta likuma pieņemšanas procesā. Šādai nostājai būtu jānodrošina, ka Savienības politikas norādījumi budžeta jomā ir pienācīgi integrēti valstu budžeta sagatavošanas darbos. Konkrētāk, šai nostājai būtu jāietver novērtējums par to, vai budžeta plānos pienācīgi ņemti vērā budžeta jomā Eiropas pusgada kontekstā izdotie ieteikumi. Komisijai vajadzētu būt gatavai pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta pieprasījuma iesniegt nostāju šajā parlamentā. Tas, cik lielā mērā šī nostāja ir ņemta vērā, būtu jāiekļauj novērtējumā par to, vai un kad ir izpildīti nosacījumi, kuru rezultātā ir pieņemts lēmums attiecīgajā valstī īstenot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kur Komisijas agrīno norādījumu neievērošana būtu uzskatāma par vainu pastiprinošu faktoru. Turklāt, balstoties uz Komisijas kopējo novērtējumu šiem plāniem, Eurogrupai vajadzētu apspriest eurozonas budžeta situāciju un perspektīvas. |
(10) Valsts parāda krīze un jo īpaši nepieciešamība īstenot kopējus finansiālā atbalsta mehānismus liecina, ka dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, ir vērojama pastiprināta vienas valsts budžeta un makroekonomiskās politikas ietekme uz pārējām valstīm. Visām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vajadzētu apspriesties ar Komisiju un pārējām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, pirms pieņemt jebkādus nozīmīgus fiskālās politikas reformu plānus ar iespējamu ietekmi pārējās valstīs, lai būtu iespējams novērtēt to potenciālo ietekmi uz eurozonu kopumā, tostarp arī sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi. Tām savi budžeta plāni būtu jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un, pirms tie kļūst saistoši, tie būtu pārraudzības nolūkā jāiesniedz Komisijā. Komisijai būtu jāspēj attiecībā uz budžeta plāna priekšlikumu vajadzības gadījumā pieņemt atzinumu, ko dalībvalstis un jo īpaši budžeta lēmējiestādes būtu jāaicina ņemt vērā budžeta likuma pieņemšanas procesā. Šādam atzinumam būtu jānodrošina, ka saistībā ar Eiropas pusgadu sniegtie Savienības politikas norādījumi ir pienācīgi integrēti valstu budžeta sagatavošanas darbos. Šādā atzinumā jo īpaši būtu jāietver novērtējums par to, vai budžeta plānos pienācīgi ņemti vērā stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktie izaugsmes, nodarbinātības un sociālie mērķi, kā arī Eiropas pusgada kontekstā izdotie ieteikumi. Komisijai vajadzētu būt gatavai pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta pieprasījuma iesniegt minēto atzinumu šajā parlamentā. Tas, cik lielā mērā šis atzinums ir ņemts vērā, būtu jāiekļauj novērtējumā par to, vai un kad ir izpildīti nosacījumi, kuru rezultātā ir pieņemts lēmums attiecīgajā dalībvalstī īstenot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, un Komisijas agrīno norādījumu neievērošana būtu uzskatāma par atbildību pastiprinošu apstākli. Turklāt, balstoties uz Komisijas kopējo novērtējumu šiem plāniem, Eurogrupai vajadzētu apspriest eurozonas budžeta situāciju un perspektīvas. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Dalībvalstis, kuru valūta ir euro un kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, būtu jāpārrauga ciešāk, lai nodrošinātu pilnīgu un laicīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Ciešākai pārraudzībai būtu jānodrošina laicīga korekcija novirzēm no Padomes ieteikumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Šāda pārraudzība varētu papildināt Regulā (EK) Nr. 1467/97 iekļautos noteikumus. Šādas ciešākas pārraudzības kārtību vajadzētu variēt atkarībā no tā, kura procedūras fāze attiecas uz dalībvalsti, kā noteikts Līguma 126. pantā. |
(11) Dalībvalstis, kuru valūta ir euro un kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, būtu jāpārrauga ciešāk, lai nodrošinātu pilnīgu un laicīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Ciešākai pārraudzībai būtu jānodrošina, ka laikus tiek koriģētas jebkādas novirzes no Padomes ieteikumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi. Šādai pārraudzībai būtu jāpapildina Regulā (EK) Nr. 1467/97 iekļautie noteikumi. Šādas ciešākas pārraudzības kārtību vajadzētu variēt atkarībā no tā, kura procedūras fāze attiecas uz dalībvalsti, kā noteikts Līguma 126. pantā. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) Ciešākai to dalībvalstu pārraudzībai, kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, vajadzētu ļaut konstatēt draudus attiecībā uz dalībvalstij noteikto termiņu ievērošanu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Ja konstatē šādus riskus, Komisijai būtu jāizdod ieteikumi dalībvalstij par pasākumiem, kas jāveic noteiktā laikposmā, un šie ieteikumi pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta pieprasījuma būtu jāiesniedz šajā parlamentā. Šādam novērtējumam būtu jāļauj ātri koriģēt jebkādus pavērsienus, kas apdraud pārmērīga budžeta deficīta novēršanu noteiktajā termiņā. Novērtējumam par šī Komisijas ieteikuma ievērošanu vajadzētu būt daļai no Komisijas veiktā pastāvīgā novērtējuma par efektīvu rīcību pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Izlemjot, vai ir īstenota efektīva rīcība pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, Padomei vajadzētu balstīt savu lēmumu uz to, vai dalībvalsts ir ievērojusi Komisijas ieteikumus. |
(12) Ciešākai to dalībvalstu pārraudzībai, kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, vajadzētu ļaut konstatēt riskus attiecībā uz dalībvalstij noteikto termiņu ievērošanu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Ja konstatē šādus riskus, Komisijai būtu jāizdod ieteikumi dalībvalstij par pasākumiem, kas jāveic noteiktā laikposmā, un šie ieteikumi pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta pieprasījuma būtu jāiesniedz šajā parlamentā. Šādam novērtējumam būtu jāļauj ātri koriģēt jebkādus pavērsienus, kas apdraud pārmērīga budžeta deficīta novēršanu noteiktajā termiņā. Novērtējumam par šī Komisijas ieteikuma ievērošanu vajadzētu būt daļai no Komisijas veiktā pastāvīgā novērtējuma par efektīvu rīcību pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Izlemjot, vai ir īstenota efektīva rīcība pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, Padomei vajadzētu balstīt savu lēmumu arī uz to, vai dalībvalsts ir ievērojusi Komisijas ieteikumus un kā tas ietekmē nodarbinātības jomā izvirzītos mērķus. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) Lai pastiprinātu dialogu starp Savienības institūcijām, konkrētāk, starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu labāku pārskatāmību un pārskatatbildību, kompetentā Eiropas Parlamenta komiteja var dalībvalstij, uz kuru attiecas Komisijas ieteikums, piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā. |
(13) Lai pastiprinātu dialogu starp Savienības institūcijām, konkrētāk, starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu labāku pārskatāmību un pārskatatbildību, kompetentās Eiropas Parlamenta komitejas var dalībvalstij, uz kuru attiecas Komisijas ieteikums, un šīs dalībvalsts sociālajiem partneriem piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums II nodaļa – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Kopīgie budžeta noteikumi |
Kopīgie budžeta noteikumi un informācijas prasības attiecībā uz valsts parāda vērtspapīru emisiju |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. aprīlī kopā ar savām stabilitātes programmām atbilstīgi vidēja termiņa budžeta programmai publisko savus vidēja termiņa fiskālos plānus, kas balstīti uz neatkarīgu makroekonomisko prognozi. |
1. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. aprīlī kopā ar savām stabilitātes programmām atbilstīgi vidēja termiņa budžeta programmai un balstoties uz neatkarīgu makroekonomisko prognozi, publisko savus vidēja termiņa fiskālos plānus un plānotās investīcijas tautsaimniecībā. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstīs nosaka skaitliskus fiskālos noteikumus attiecībā uz budžeta bilanci, ar kuriem valsts budžeta procedūrā īsteno valstu vidēja termiņa budžeta mērķi, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.a pantā. Šie noteikumi attiecas uz vispārējās valdības sektoru kopumā un tiem ir saistošs, vēlams, konstitucionāls raksturs. |
1. Dalībvalstīs nosaka skaitliskus fiskālos noteikumus attiecībā uz budžeta bilanci, ar kuriem valsts budžeta procedūrā īsteno valstu vidēja termiņa budžeta mērķi, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.a pantā. Šie dalībvalstu noteikumi attiecas uz vispārējās valdības sektoru kopumā, un tiem ir saistošs raksturs. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 4.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a pants |
|
|
Informācijas prasības attiecībā uz valsts parāda vērtspapīru emisiju |
|
|
Lai uzlabotu plānošanas koordināciju un optimizētu valsts parāda vērtspapīru emisijas finansiālos nosacījumus, dalībvalstis Komisijai un Padomei jau iepriekš dara zināmus savus parāda vērtspapīru emisijas plānus. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(aa) sīki izklāstītus plānotos izdevumus, kas tieši saistīti ar izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanu, tostarp valsts sektora investīcijas, to raksturojumā izmantojot kopīgajā izvērtējuma sistēmā (JAF) paredzētos rādītājus; |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(aa) budžeta plāna projekta ietekmi uz stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto izaugsmes, nodarbinātības un sociālo mērķu īstenošanu; |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – ab apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ab) budžeta plāna projekta sociālās ietekmes novērtējumu, kā arī novērtējumu par tā saderību ar Savienības izaugsmes un nodarbinātības mērķiem, dalībvalstu vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm un dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm; |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) mērķa ienākumu un izdevumu apjomus un to galvenos komponentus, apjomus attiecībā uz vispārējās valdības sektoru izsakot procentos no IKP, ņemot vērā nosacījumus un kritērijus, lai panāktu valdības izdevumu pieaugumu, atskaitot diskrecionāros ienākumu pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktu; |
(c) paredzētos ieņēmumu un izdevumu apjomus un to galvenos komponentus, apjomus attiecībā uz vispārējās valdības sektoru izsakot procentos no IKP, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā minētos nosacījumus un kritērijus valsts izdevumu pieauguma tempa noteikšanai, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, kā arī to ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību; |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – e apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(e) galvenos pieņēmumus saistībā ar gaidāmo ekonomikas attīstību un svarīgākajiem ekonomikas rādītājiem, kas ir būtiski, lai sasniegtu budžeta mērķus. Šos pieņēmumus balsta uz neatkarīgu makroekonomiskās izaugsmes prognozi; |
(e) galvenos pieņēmumus attiecībā uz gaidāmo ekonomikas un sociālo attīstību un svarīgākajiem ekonomikas un sociālajiem rādītājiem, kas ir būtiski, lai sasniegtu budžeta mērķus. Šos pieņēmumus balsta uz neatkarīgu makroekonomiskās izaugsmes prognozi; |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 5. pants – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Dalībvalstis savās stabilitātes programmās un valsts reformu programmās iekļauj atjauninātu un sīki izklāstītu informāciju par plānotajiem izdevumiem, kas tieši saistīti ar izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanu, tostarp par valsts sektora investīcijām, šo izdevumu raksturojumā izmantojot kopīgajā izvērtējuma sistēmā (JAF) paredzētos rādītājus. Minētajā sīki izstrādātajā izklāstā pienācīgi paskaidro atšķirības starp plānotajiem izdevumiem un jaunākajām stabilitātes programmām. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 5. pants – 5. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Ja Komisija konstatē sevišķi nozīmīgu Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto budžeta politikas pienākumu neizpildi, tā divu nedēļu laikā no budžeta plāna projekta iesniegšanas attiecīgajai dalībvalstij pieprasa pārskatīta budžeta plāna projekta iesniegšanu. Minētais pieprasījums ir publiski pieejams. |
5. Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts būtiski nepilda ieteikumus, kas šai valstij adresēti saskaņā ar Eiropas pusgadu, tā divu nedēļu laikā no budžeta plāna projekta iesniegšanas attiecīgajai dalībvalstij pieprasa iesniegt pārskatītu budžeta plāna projektu. Komisija publisko minēto pieprasījumu un attiecīgās dalībvalsts atbildi.
|
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 5. pants – 5. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Pārskatīta budžeta plāna projekta gadījumā piemēro 2.–4. punktu. |
Pārskatīta budžeta plāna projekta gadījumā piemēro 2.–4.a punktu. |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Vajadzības gadījuma Komisija līdz 30. novembrim pieņem nostāju par budžeta plāna projektu. |
1. Vajadzības gadījumā Komisija līdz 30. novembrim pieņem atzinumu par budžeta plāna projektu. To izstrādājot, Komisija ar pienācīgu uzmanību izvērtē, kā attiecīgā dalībvalsts īsteno izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju „Eiropa 2020”. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Komisijas nostāju publisko, un pēc attiecīgas valsts parlamenta pieprasījuma Komisija to iesniedz šajā parlamentā. |
2. Komisijas atzinumu publisko, un pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma Komisija ar to iepazīstina minēto parlamentu. |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Komisija veic eurozonas budžeta situācijas un nākotnes perspektīvu kopējo novērtējumu. Šis novērtējums ir publiski pieejams. |
3. Komisija veic eurozonas budžeta situācijas un nākotnes perspektīvu kopējo novērtējumu. Šo novērtējumu publisko, raksturojot arī ietekmi uz stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto izaugsmes, nodarbinātības un sociālo mērķu īstenošanu. |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4,. Eurogrupa apspriež Komisijas nostāju par valstu budžeta plāniem, budžeta situāciju un nākotnes perspektīvām eurozonā kopumā, pamatojoties uz kopējo novērtējumu, ko Komisija veikusi saskaņā ar 3. punktu. Šis novērtējums ir publiski pieejams. |
4. Eurogrupa apspriež Komisijas atzinumus par valstu budžeta plāniem, budžeta situāciju un nākotnes perspektīvām eurozonā kopumā, pamatojoties uz kopējo novērtējumu, ko Komisija veikusi saskaņā ar 3. punktu. Eurogrupa var sniegt ieteikumus Padomei. Šo novērtējumu publisko. |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalsts regulāri sniedz ziņojumus Komisijai un Ekonomikas un finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, par vispārējo valdību un tās apakšsektoriem, budžeta izpildi gada laikā, budžeta ietekmi uz diskrecionārajiem pasākumiem attiecībā uz ienākumiem un izdevumiem, valdības ienākumu un izdevumu mērķa apjomiem, kā arī informāciju par mērķu sasniegšanai pieņemtajiem pasākumiem un to veidu. Pārskats ir publiski pieejams. |
3. Dalībvalsts regulāri sniedz ziņojumus Komisijai, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, par vispārējās valdības un tās apakšsektoru budžeta izpildi gada laikā, diskrecionāro ieņēmumu un izdevumu pasākumu ietekmi uz budžetu, valdības ieņēmumu un izdevumu mērķiem, kā arī informāciju par pasākumiem, kas pieņemti saistībā ar stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītajiem mērķiem izaugsmes, nodarbinātības un sociālajā jomā, un šo pasākumu ietekmi, kā arī par mērķu sasniegšanai plānotajiem pasākumiem. Ziņojumam pievieno sociālās ietekmes novērtējumu. Šo ziņojumu publisko. |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja ir apdraudēta pārmērīga budžeta deficīta novēršanai paredzētā termiņa ievērošana, Komisija attiecīgajai dalībvalstij sniedz ieteikumu par papildu pasākumu pieņemšanu laikposmā, kas ir saderīgs ar tās pārmērīga budžeta deficīta novēršanai noteikto termiņu, kas minēts 1. punktā. Komisijas ieteikumu publisko, un pēc attiecīgas valsts parlamenta pieprasījuma Komisija to iesniedz šajā parlamentā. |
2. Ja ir apdraudēta pārmērīga budžeta deficīta novēršanai paredzētā termiņa ievērošana, Komisija attiecīgajai dalībvalstij sniedz ieteikumu par papildu pasākumu pieņemšanu laikposmā, kas ir saderīgs ar tās pārmērīga budžeta deficīta novēršanai noteikto termiņu, kas minēts 1. punktā. Komisijas ieteikumu publisko, un pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma Komisija ar to iepazīstina minēto parlamentu. |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Laikposmā, kas noteikts 2. punktā minētajā Komisijas ieteikumā, attiecīgā dalībvalsts kopā ar 7. panta 3. punktā paredzētajiem ziņojumiem iesniedz Komisijai pārskatu par pasākumiem, kas pieņemti, sekojot šim ieteikumam. Pārskatā iekļauj visu veikto diskrecionāro pasākumu ietekmi uz budžetu, valdības izdevumu un ienākumu mērķa apjomus, informāciju par pieņemtajiem pasākumiem un plānotajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai, kā arī informāciju par citām darbībām, kas tiek veiktas, lai ievērotu Komisijas ieteikumu. Pārskats ir publiski pieejams. |
3. Laikposmā, kas noteikts 2. punktā minētajā Komisijas ieteikumā, attiecīgā dalībvalsts kopā ar 7. panta 3. punktā paredzētajiem ziņojumiem iesniedz Komisijai pārskatu par pasākumiem, kas pieņemti, sekojot šim ieteikumam. Pārskatā norāda visu veikto diskrecionāro pasākumu ietekmi uz budžetu, kā arī sociālo ietekmi, valdības izdevumu un ieņēmumu mērķus, informāciju par mērķu sasniegšanai pieņemtajiem un plānotajiem pasākumiem, informāciju par citām darbībām, kas tiek veiktas, lai ievērotu Komisijas ieteikumu, kā arī šo pasākumu ietekmi uz izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā gūto progresu. Šo pārskatu publisko. |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) šīs regulas ietekmi uz stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto izaugsmes, nodarbinātības un sociālo mērķu īstenošanu. |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
11.a pants |
|
|
Dialogs par ekonomikas jautājumiem |
|
|
1. Lai pilnveidotu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas var uzaicināt Padomes priekšsēdētāju, Komisiju un attiecīgā gadījumā Eiropadomes priekšsēdētāju vai Eurogrupas priekšsēdētāju piedalīties komiteju sanāksmēs, lai apspriestu ieteikumus un lēmumus, kurus pieņem saskaņā ar šo regulu. |
|
|
2. Ja dalībvalstij saskaņā ar šo regulu ir adresēts Padomes ieteikums vai lēmums, Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas var uzaicināt šīs dalībvalsts pārstāvjus, kā arī sociālos partnerus piedalīties viedokļu apmaiņā. |
|
|
3. Ja dalībvalstij saskaņā ar šo regulu ir adresēts atzinums vai ieteikums, šīs dalībvalsts parlaments var uzaicināt Komisijas pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā. |
|
|
4. Padome un Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par šīs regulas piemērošanas sociālo un ekonomisko ietekmi. |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Kopīgi noteikumi budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0821 – C7-0448/2011 – 2011/0386(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ECON 13.12.2011 |
|
|
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 13.12.2011 |
|
|
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Tamás Deutsch 15.12.2011 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
13.2.2012 |
1.3.2012 |
26.3.2012 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
27.3.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
36 4 3 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Phil Bennion, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Milan Cabrnoch, David Casa, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Marije Cornelissen, Emer Costello, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Thomas Händel, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Danuta Jazłowiecka, Jean Lambert, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Konstantinos Poupakis, Elisabeth Schroedter, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Inês Cristina Zuber |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Sergio Gaetano Cofferati, Tamás Deutsch, Sergio Gutiérrez Prieto, Richard Howitt, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Ramona Nicole Mănescu, Ria Oomen-Ruijten, Csaba Sógor |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Ioan Enciu, Louis Grech |
||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Kopīgi noteikumi budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0821 – C7-0448/2011 – 2011/0386(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
23.11.2011 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ECON 13.12.2011 |
|
|
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
BUDG 13.12.2011 |
EMPL 13.12.2011 |
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
BUDG 29.2.2012 |
|
|
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Elisa Ferreira 25.10.2011 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
9.1.2012 |
28.2.2012 |
26.3.2012 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
14.5.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
18 12 14 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Burkhard Balz, Elena Băsescu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Syed Kamall, Othmar Karas, Jürgen Klute, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Ashley Fox, Robert Goebbels, Roberto Gualtieri, Carl Haglund, Thomas Mann, Mario Mauro, Gianni Pittella |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Alejandro Cercas, Monika Hohlmeier, Ria Oomen-Ruijten |
||||
|
Iesniegšanas datums |
25.5.2012 |
||||