Procedūra : 2012/2066(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0027/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0027/2013

Debates :

PV 12/03/2013 - 19
CRE 12/03/2013 - 19

Balsojumi :

PV 14/03/2013 - 8.4

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0091

ZIŅOJUMS     
PDF 210kWORD 142k
2013. gada 30. janvāra
PE 496.297v04-00 A7-0027/2013

par sabiedrības veselības aizsardzību pret endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem

(2012/2066(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Åsa Westlund

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par sabiedrības veselības aizsardzību pret endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem

(2012/2066(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006(1), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK(7) („REACH regula”),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008(2) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 199/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009(3) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012(4) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK(5), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā („Ūdens pamatdirektīva”),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK(6), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1223/2009(7) par kosmētikas līdzekļiem,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā,

–   ņemot vērā ESAO konceptuālo pamatsistēmu endokrīnās sistēmas darbības traucējumu pārbaudei un novērtēšanai,

–   ņemot vērā projektu vadlīnijām par standartizētām pārbaužu vadlīnijām, lai izvērtētu, kādas ķīmiskās vielas var izraisīt endokrīnās sistēmas darbības traucējumus (2011),

–   ņemot vērā projektu detalizētājam pārskatam “Jaunākie zinātnes sasniegumi saistībā ar in vitro un in vitro izpētes un pārbaudes metodēm un termiņi endokrīnās sistēmas darbības traucējumu izraisītāju novērtēšanai”,

–   ņemot vērā gaidāmo Komisijas priekšlikumu Eiropas ūdens resursu aizsardzības plānam,

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Kopienas stratēģijas pret endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem īstenošana – virkne vielu, kas, iespējams, rada endokrīnās sistēmas traucējumus cilvēkiem un dzīvniekiem” (COM(1999)0706), (COM(2001)0262) un (SEC(2004)1372),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Ceturtais ziņojums par „Kopienas stratēģijas pret endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem īstenošanu – virkne vielu, kas, iespējams, rada endokrīnās sistēmas traucējumus cilvēkiem un dzīvniekiem” (COM (1999)0706), (SEC(2011)1001),

–   ņemot vērā Eiropas vides un veselības stratēģiju un ES Vides un veselības rīcības plānu (2004-2010), kurā inter alia atzīts tas, ka riska izvērtējumos ir jāņem vērā kombinēta pakļaušana ķīmisko vielu iedarbībai,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei par piesardzības principu (COM(2000)0001),

–   ņemot vērā EVA tehnisko ziņojumu Nr. 2/2012 „Endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju ietekme uz dzīvniekiem, cilvēkiem un to vidi”,

–   ņemot vērā Parlamenta 1998. gada 20. oktobra rezolūciju par ķīmiskām vielām, kas izraisa endokrīnās sistēmas traucējumus(8),

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 6. maija rezolūciju par Komisijas paziņojumu par vēža apkarošanu – Eiropas partnerība(9),

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par Sestās vides rīcības programmas pārskatīšanu un prioritāšu noteikšanu Septītajai vides rīcības programmai — Labāka vide labākai dzīvei(10),

–   ņemot vērā „Pētījumu par 12 vielu zinātnisko novērtējumu saistībā ar endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju darbības prioritāro sarakstu”,

–   ņemot vērā DHI Water and Environment Pētījumu par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju prioritārā saraksta paplašināšanu, uzmanību pievēršot ķīmiskām vielām, kuras ražo mazā apjomā,

–   ņemot vērā Ziņojumu par aktualitātēm attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju novērtēšanu, Projekta līguma numurs 070307/2009/550687/SER/D3,

–   ņemot vērā ziņojumu „Endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju ietekme uz dzīvniekiem, cilvēkiem un to vidi”, Weybridge+15 (1996–2011) ziņojums (ISSN 1725-2237),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīvu 2010/63/ES par zinātnes mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību,

–   ņemot vērā ķīmisko vielu, kas izraisa endokrīnās sistēmas traucējumus, definīciju, kuru izstrādāja Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Starptautiskā Ķīmiskās drošības programma (IPCS)(11);

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A7-0027/2013),

A. tā kā pēdējos divdesmit gados ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri sirgst ar endokrīnās sistēmas traucējumiem un slimībām — slikta spermas kvalitāte, agrīna pubertāte, dzimumorgānu deformācijas gadījumu skaita pieaugums, biežākas saslimšanas ar dažādām vēža formām un vielmaiņu slimībām; tā kā daži neiroloģiskie traucējumi un neirodeģeneratīvās slimības, ietekme uz neiroģeneratīvajām funkcijām, imūnsistēmu vai epiģenēzi varētu būt saistīti ar tādu ķīmisko vielu ietekmi, kurām piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības; tā kā ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai labāk izprastu šādu slimību izraisītājus;

B.  tā kā ķīmiskām vielām, kuras darbojas kā endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji, varētu būt estrogēna vai antiestrogēna iedarbība, kas negatīvi ietekmē sieviešu reproduktīvo sistēmu, izmainot sievietēm hormonu koncentrācijas līmeņus un menstruālo ciklu, kā arī reproduktīvās spējas, veicinot tādu dzemdes slimību kā fibroma un endometrioze attīstība, kā arī ietekmējot krūšu augšanu un laktāciju; tā kā šādas vielas ir atzītas par riska faktoriem, kas izraisa meitenēm pāragru dzimumgatavību, saslimšanu ar krūts vēzi, spontānu abortu, kā arī samazina reproduktīvās spējas vai rada neauglību;

C. tā kā arvien lielāks skaits zinātnisko pētījumu liecina, ka endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošās ķīmiskās vielas, jo īpaši kombinācijās, izraisa gan hroniskas slimības, tostarp endokrīnās sistēmas vēzi, aptaukošanos, diabētu, sirds un asinsvadu slimības, gan arī reproduktīvās sistēmas traucējumus;

D. tā kā ir zinātniski pierādīts, ka savvaļas dzīvniekiem novērotie endokrīnās sistēmas traucējumi, tostarp reproduktīvās sistēmas traucējumi, tēviņu pārsvars vēderkājiem, mātīšu pārsvars zivīm vai molusku populācijas samazināšanās vairākās pasaules daļās, ir saistīti ar tādu ķīmisko vielu ietekmi, kas var izraisīt endokrīnās sistēmas traucējumus;

E.  tā kā pastāv daudzi iespējami iemesli tam, kāpēc palielinās to cilvēku skaits, kuriem ir endokrīnās sistēmas traucējumi; tā kā tagad ir gūti nozīmīgi zinātniskie pierādījumi, kas liecina, ka to daļēji ietekmē ķīmiskas vielas, kurām piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības;

F.  tā kā ir ļoti grūti pierādīt cēloņsakarību starp atsevišķu ķīmisku vielu ietekmi un hormonālā līdzsvara traucējumiem, kas var negatīvi ietekmēt veselību;

G. tā kā attiecībā uz ķīmiskām vielām, kurām piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības, cēloņsakarību kļūst arvien grūtāk pierādīt, piemēram, šādu iemeslu dēļ:

–   laikposms no to iedarbības līdz epiģenētiskiem traucējumiem var būt ļoti ilgs, un endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji var kaitīgi ietekmēt vēl vairākas turpmākās paaudzes,

–   negatīvas iedarbības risks dažādās attīstības stadijās ir atšķirīgs, un kritiskā robeža, piemēram, augļa attīstības posmā, var būt ļoti zema,

–   dzīves laikā cilvēki tiek pakļauti daudzu kompleksa sastāva maisījumos iejauktu ķīmisku vielu ietekmei,

–   endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji var mijiedarboties gan savā starpā, gan ar ķermeņa endokrīno sistēmu,

–   endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji var iedarboties ārkārtīgi zemā koncentrācijā un var radīt kaitīgas sekas jau ļoti nelielās devās; tā kā saistība starp devu un reakciju uz to nav vienveidīga, palielinās prognozēšanas grūtuma pakāpe,

–   zināšanas par cilvēku un dzīvnieku endokrīno sistēmu joprojām ir ierobežotas;

H. tā kā ES tiesību aktos ir tiesību normas attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem, bet trūkst kritēriju, pēc kuriem varētu noteikt, vai kāda viela uzskatāma par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju, tas apgrūtina šo tiesību normu atbilstīgu piemērošanu; tā kā ir jāizstrādā grafiks, lai nodrošinātu turpmāko kritēriju ātru piemērošanu;

I.   tā kā ES līmenī nav koordinētu vai kompleksu uzraudzības programmu, kas būtu paredzētas tieši endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem;

J.   tā kā tiek ļoti maz vai netiek nemaz saskaņots veids, kā dažādajās uzraudzības programmās tiek vākti, apstrādāti, vērtēti un ziņoti dati;

K. tā kā mūsdienās juridiski nav iespējams ņemt vērā kombinēto iedarbību starp endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem, ko izdala produkti un preces, kuras reglamentē atbilstoši atšķirīgiem tiesību aktiem;

L.  tā kā ES tiesību aktos ķīmisko vielu jomā noteiktās datu standarta prasības ir nepietiekamas, lai atbilstīgi varētu noteikt endokrīno sistēmu noārdošās īpašības;

M. tā kā vairāki ES tiesību akti ir paredzēti iedzīvotāju aizsardzībai no kaitīgu ķīmisku vielu iedarbības; tā kā spēkā esošajos tiesību aktos tomēr katra ietekme tiek noteikta atsevišķi un nav paredzēts visaptverošs un integrēts kumulatīvās iedarbības novērtējums, kurā tiktu ņemti vērā dažādi iedarbības ceļi un atšķirīgi ražojumu tipi,

1.  uzskata, ņemot vērā zināšanu kopvērtējumu, ka piesardzības princips saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. panta 2. punktu liek Komisijai un likumdevējiem īstenot atbilstīgus pasākumus, lai samazinātu endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz cilvēkiem, vienlaikus veltot daudz vairāk centienu uzlabot zinātnes atziņas par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju ietekmi uz cilvēku veselību;

2.  norāda, ka piesardzības princips attiecas uz jomām, kurās trūkst zinātniskās pārliecības un kurās risku var raksturot, tikai pamatojoties uz nepilnīgām zināšanām — nekas nav akmenī iekalts vai neapstrīdams —, bet kurās ir jādarbojas, lai novērstu vai samazinātu iespējami nopietno vai nenovēršamo ietekmi uz cilvēka veselību un/vai vidi;

3.  uzskata, ka gadījumos, kad var pamatoti uzskatīt, ka ir vērojama endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju kaitīga iedarbība, ir jāīsteno pasākumi cilvēku veselības aizsardzībai; turklāt uzsver, ka, ņemot vērā endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju iespējamo kaitīgo vai neatgriezenisko ietekmi, precīzu zināšanu trūkums, tostarp par cēloņsakarību galīgajiem pierādījumiem, nedrīkst mūs kavēt veikt pasākumus cilvēku veselības aizsardzībai, ievērojot piesardzības un proporcionalitātes principu;

4.  uzskata, ka, lai saglabātu sieviešu reproduktīvo veselību, ārkārtīgi svarīgi ir pasargāt viņas no endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju potenciālās kaitīgās iedarbības; tādēļ aicina Komisiju par prioritāru uzskatīt finansējumu pētījumiem saistībā ar to, kā hormonu noārdītāji ietekmē sievietes veselību, un atbalstīt ilgtermiņa pētījumus, kuros sieviešu veselība tiek novērota ilgos laika posmos, tādējādi ļaujot izdarīt uz pieredzi balstītus novērtējumus par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju ilgtermiņa ietekmi un iedarbību vairākās paaudzēs;

5.  tāpēc aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumus par pamatkritērijiem, kas pamatotos uz Pasaules Veselības organizācijas starptautiskās programmas par ķīmisko drošību (WHO/IPCS) izstrādāto endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju definīciju un attiecīgām tirgoto ķīmisko vielu testēšanas prasībām un pienākuma sniegt informāciju par tām, kā arī ES tiesību aktos noteikt to, kādas vielas uzskatāmas par tādām, kurām piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības; atbalsta jēdziena „endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājs” noteikšanu par reglamentējošu bīstamības klasi, kas iedalīta dažādās kategorijās, pamatojoties uz pierādījumu spēku;

6.  uzsver to, ka ir svarīgi kritērijus, kurus izmanto lai noteiktu endokrīnās sistēmas darbību traucējošas īpašības, balstīt uz visaptveroša atbilstīgi jaunākajiem zinātnes sasniegumiem veikta apdraudējuma novērtējuma, ņemot vērā iespējamo kombināciju ietekmi, kā arī ietekmi attīstības svarīgākajos posmos; tad bīstamības novērtējums būtu jāizmanto riska novērtējumā un riska pārvaldības procedūrās, kā tas paredzēts dažādos attiecīgajos tiesību aktos;

7.  aicina Komisiju turpināt darbu ķīmisko vielu politikas jomā un paplašināt pētniecību, kas vērtē gan atsevišķu ķīmisko vielu iespējamo kaitīgo ietekmi uz endokrīno sistēmu, gan dod iespēju vērtēt noteikto vielu maisījumu kumulatīvo ietekmi uz šo sistēmu;

8.  uzskata, ka kritēriji endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem ir jāpamato ar kritērijiem, kas nepieciešami, lai noteiktu to negatīvu ietekmi un veidu, kā tie iedarbojas uz endokrīno sistēmu; atbilstīgs pamats tam ir WHO/IPCS definīcija; uzskata, ka ir jāizpēta gan ,,kaitīga ietekme”, gan „ietekmes veids uz endokrīno sistēmu” un ka tie abi ir jāsalīdzina vispusīgā novērtējumā; uzskata, ka konstatētā ietekme uzskatāma par kaitīgu, ja ir zinātniski pierādīti dati, kas liecina par to; uzsver, ka vērā jāņem arī jebkāda iespējamā šādu maisījumu vai kokteiļa efekta kombinētā ietekme;

9.  uzsver, ka kritērijiem, pēc kuriem nosaka to, kura viela uzskatāma par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju, ir jābūt pamatotiem uz zinātnes atziņām un horizontāliem; uzskata, ka, nosakot, vai kāda viela ir vai nav endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājs, ir jāizmanto „pierādījumu smaguma” pieeja un ka nevienu atsevišķu kritēriju nevar uzskatīt par beidzamo vai izšķirošo kritēriju; uzskata, ka tad ir jāveic arī sociāli ekonomiskais izvērtējums saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem;

10. noteikti nepiekrīt centieniem ieviest „potenciālās iedarbības” kritēriju kā endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju definīcijas beidzamo kritēriju, jo tas nepiemēroti ierobežotu endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju definīciju, nebūtu zinātniski pietiekami pamatots un neatbilstu kancerogēno, mutagēno vai reproduktīvajai funkcijai toksisko vielu (CMR) klasifikācijai, kas ir balstīta uz pierādījumu spēku;

11. uzskata, ka novērtējumā par to, vai vielai piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības, jāņem vērā visi pārbaudītie zinātniskie dati un informācija, tostarp zinātniskās literatūras pārskats un pētījumi par sliktu laboratorijas praksi, ievērojot to stiprās un vājās puses; vēl uzskata, ka svarīgi arī ņemt vērā modernās metodes un jaunākos pētījumus;

12. aicina Komisiju visos attiecīgajos ES tiesību aktos iestrādāt atbilstīgas pārbaudes prasības to vielu identificēšanai, kurām piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības; uzskata, ka ir jāievieš arī pēdējā laikā apstiprinātās un starptautiski atzītās testēšanas metodes — piemēram tās, kas izstrādātas ESAO, Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centrā (EURL ECVAM) vai ASV Vides aizsardzības aģentūras (VAA) endokrīnās sistēmas darbības traucējumu pārbaudes programmas ietvaros; norāda, ka ESAO testēšanas metožu programma attiecas uz dzimumhormoniem un vairogdziedzera hormoniem, kā arī steroīdu veidošanos; tomēr vienlaicīgi arī norāda, ka attiecībā uz daudzām citām endokrīnās sistēmas daļām, piemēram, insulīnu un augšanas hormonu, šādu metožu nav; uzskata, ka ir jāizstrādā testēšanas metodes un vadlīnijas, lai sekmīgāk identificētu endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājus, nelielu devu iespējamo ietekmi, kombinēto ietekmi, kā arī nevienveidīgo saistību starp devu un reakciju uz to, jo īpaši attiecībā uz kritiskajiem ietekmes posmiem attīstības gaitā;

13. uzskata, ka būtu jāveicina tādu izmēģinājumu izstrāde, kuros netiek izmantoti dzīvnieki, lai iegūtu cilvēkiem atbilstīgus datus par drošību un aizstātu pašreizējos izmēģinājumus ar dzīvniekiem;

14. uzskata, ka ir jāveicina tādu izmēģinājumu izmantošana, kuros netiek izmantoti dzīvnieki, un citas riska novērtēšanas stratēģijas un pēc iespējas jāsamazina dzīvnieku izmantošana izmēģinājumos, kā arī izmēģinājumi ar mugurkaulniekiem ir jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā; atgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2010/63/ES noteikumiem izmēģinājumi ar mugurkaulniekiem ir jāaizstāj, jāierobežo vai jāuzlabo; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt noteikumus, kas ļautu izvairīties no vairākkārtējiem izmēģinājumiem, un nodrošināt, ka atkārtoti izmēģinājumi un pētījumi ar mugurkaulniekiem ir aizliegti;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest reproduktīvās veselības traucējumu reģistrus, lai aizpildītu datu trūkumu, kas vērojams ES līmenī;

16. aicina Komisiju un dalībvalstis gūt ticamus datus par endokrīnās sistēmas traucējumu un slimību sociālekonomisko ietekmi;

17. uzskata, ka lēmējiestādēm jābūt iespējai, gadījumā, ja ir pieejami pietiekami dati, grupēt vielas ar vienādu iedarbības veidu un īpašībām, bet gadījumā, ja šādi dati nav pieejami, būtu lietderīgi vielas grupēt, pamatojoties uz to līdzīgo ķīmisko struktūru, piemēram, lai noteiktu prioritātes turpmākajiem izmēģinājumiem, pēc iespējas ātrāk un efektīvāk aizsargātu sabiedrību no pakļaušanas endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju iedarbībai un ierobežotu to izmēģinājumu skaitu, kuros tiek izmantoti dzīvnieki; uzskata, ka gadījumos, kad ražotājs vai importētājs nevar attiecīgajām lēmējiestādēm pietiekami pamatoti pierādīt, ka kāda ķīmiskā viela ir droša, vielas ar līdzīgu ķīmisko struktūru ir jāgrupē; norāda, ka šādos gadījumos šīs iestādes, lemjot par kādu konkrētu ķīmisko vielu, var izmantot informāciju par vielām ar līdzīgu ķīmisko struktūru, lai papildinātu pieejamos datus par šo vielu nolūkā iegūt secinājumus par turpmāk veicamajiem pasākumiem;

18. aicina Komisiju pārskatīt ES stratēģiju par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem, lai tā nodrošinātu cilvēku veselības efektīvu aizsardzību, lielāku uzsvaru liekot uz piesardzības principu, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu, lai vajadzības gadījumā mazinātu endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju ietekmi uz cilvēkiem;

19. mudina Komisiju un dalībvalstis vairāk uzmanības veltīt tam, ka patērētājiem ir nepieciešama ticama informācija, kas sniegta atbilstīgā formā un valodā, ko viņi spēj saprast, par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju kaitīgo iedarbību un iespējamajiem veidiem, kā pasargāt sevi no tās;

20. aicina Komisiju iesniegt konkrētu grafiku par turpmāko kritēriju un modificēto testēšanas prasību attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem pielietošanu attiecīgajos tiesību aktos, iekļaujot pārskatus par pesticīdos un biocīdos izmantoto aktīvo vielu apstiprināšanu, un ceļvedi ar konkrētām darbībām un mērķiem, lai samazinātu endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju iedarbību;

21. uzskata, ka ir pastāvīgi jāatjauno pašreizējās stratēģijas ietvaros sagatavotā datubāze, kurā iekļautas hormonāli aktīvas vielas;

22. aicina Komisiju, pašreiz pārskatot 1999. gadā pieņemto Kopienas stratēģiju par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem, veikt visu attiecīgo pašreizējo tiesību aktu sistemātisku pārbaudi un vajadzības gadījumā vēlākais līdz 2015. gada 1. jūnijam grozīt spēkā esošos tiesību aktus, tostarp apdraudējuma un risku novērtējumus, lai attiecīgi samazinātu endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju ietekmi uz cilvēkiem, jo īpaši tādām neaizsargātām grupām kā grūtnieces, zīdaiņi, bērni un pusaudži;

23. aicina Komisiju, turpmāk pārskatot ES stratēģijas attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem, izstrādāt precīzu grafiku, norādot konkrētus starpposmus, lai:

– piemērotu turpmākos kritērijus, kas paredzēti iespējamo endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju noteikšanai,

– pārskatītu attiecīgos 22. punktā minētos tiesību aktus,

– publicētu regulāri atjaunotu sarakstu ar prioritārajiem endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem, kura pirmā versija jāpublicē līdz 2014. gada 20. decembrim,

– ņemtu vērā visus pasākumus, kas jāveic lai samazinātu endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju ietekmi uz ES sabiedrību un vidi;

24. uzskata, ka endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji uzskatāmi par īpaši bīstamām vielām saskaņā ar REACH regulu vai līdzvērtīgām vielām atbilstīgi citiem tiesību aktiem;

25. uzsver to, ka mūsdienu zinātne nenodrošina pietiekamu zinātnisko pamatojumu tādas robežvērtības noteikšanai, zem kuras kaitīga ietekme nav novērojama, un tādēļ endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji būtu uzskatāmi par „vielām bez robežvērtības”, un ka jebkāda šādu vielu ietekme var radīt risku, ja vien ražotājs nevar sniegt zinātnisku pierādījumu tam, ka šādu robežvērtību var noteikt, ņemot vērā palielinātu jutīgumu attīstības svarīgākajos posmos un maisījumu ietekmi;

26. aicina Komisiju atbalstīt mērķtiecīgus pētniecības pasākumus attiecībā uz vielām, kas varētu ietekmēt endokrīno sistēmu, un uzsvērt to kaitīgo ietekmi zemā koncentrācijā vai kombinētas ietekmes dēļ, tostarp jaunu testēšanas un analīzes metožu izstrādi, kā arī atbalstīt pāreju uz jaunu paradigmu, kas pamatotos uz toksiskuma izplatīšanās ceļiem vai nevēlama rezultāta ceļiem; aicina Komisiju pētniecības un izstrādes pamatprogrammas prioritātēs iekļaut endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājus, to kombinēto iedarbību un ar tiem saistītos tematus;

27. aicina Komisiju izstrādāt in vitro un in silico metodes, lai, pārbaudot endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājus, pēc iespējas samazinātu testus ar dzīvniekiem;

28. aicina Komisiju pieprasīt, lai visi no trešām valstīm ievestie produkti atbilstu visiem spēkā esošajiem un turpmākajiem ES tiesību aktiem attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem;

29. aicina Komisiju iesaistīt visas ieinteresētās personas tādu tiesību aktu grozījumu sagatavošanā, kas nepieciešami, lai sekmīgāk aizsargātu iedzīvotāju veselību pret endokrīno sistēmu noārdošām ķīmiskām vielām, un izstrādāt informācijas kampaņas;

30. mudina Komisiju apsvērt iespēju izveidot endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju pētniecības centru, kuram ES līmenī jāveic pētījumi par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem un jākoordinē zināšanas par tiem;

31. aicina Komisiju nodrošināt, ka zināmo, iespējamo un potenciālo endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju identifikācijas kritēriji tiktu izmantoti horizontāli visos atbilstīgajos pašreizējos un gaidāmajos tiesību aktos, lai tādējādi nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību;

32. uzsver — lai gan šī rezolūcija ir ierobežota ar cilvēku veselības aizsardzību pret endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem, vienlīdz svarīgi ir veikt aktīvas darbības attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem, lai aizsargātu savvaļas dzīvniekus un vidi;

33. mudina Komisiju veicināt un finansēt sabiedrības informēšanas programmas par veselības apdraudējumu, kas saistīts ar endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem, lai dotu patērētājiem iespēju, pilnībā apzinoties visus faktus, attiecīgi pielāgot uzvedību un dzīvesveidu; šajās informācijas programmās īpaša uzmanība jāpievērš vismazāk aizsargātajām grupām (grūtniecēm un bērniem), lai savlaicīgi varētu tikt veikti piesardzības pasākumi;

34. aicina dalībvalstis uzlabot šajā jomā strādājošo veselības aizsardzības darbinieku apmācības programmas;

35. atzinīgi vērtē endokrīno sistēmu graujošo ķīmisko vielu (EDCs) iekļaušanu kā vienu no arvien nozīmīgākajiem politikas jautājumiem saistībā ar Stratēģiskās pieejas starptautiskajai ķīmisko vielu pārvaldībai (SAICM) politisko nostādņu sistēmu; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šīs SAICM darbības, un visos atbilstīgajos starptautiskajos forumos, tostarp Pasaules Veselības organizācijā (PVO) vai ANO Vides programmā (UNEP), veicināt aktīvas politiskās darbības ar mērķi samazināt endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju iedarbību uz cilvēkiem un vidi;

36. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 36, 5.2.2009., 84. lpp.

(2)

OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(3)

OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(4)

OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(5)

OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(6)

OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.

(7)

OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.

(8)

Pieņemtie teksti, P4_TA(1998/)0608.

(9)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0152.

(10)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0147.

(11)

Definīcija no PRO/IPCS 2002. gada ziņojuma: „Endokrīnās sistēmas darbības traucējumu izraisītājs ir eksogēna viela vai vielu maisījums, kas izmaina endokrīnās sistēmas funkcijas un tādējādi negatīvi ietekmē veselu organismu, tā pēcnācējus, vai (apakš)kategorijas.” Potenciāls endokrīnās sistēmas darbības traucējumu izraisītājs ir „eksogēna viela vai vielu maisījums, kas varētu izraisīt endokrīnās sistēmas funkciju traucējumu veselā organismā, tā pēcnācējos, vai (apakš)kategorijās.” (http://www.who.int/ipcs/publications/en/ch1.pdf)


PASKAIDROJUMS

Ir pamats uzskatīt, ka aizvien pieaugošais endokrīnās sistēmas traucējumu un slimību pacientu skaits ir jāuztver nopietni. Endokrīnā sistēma lielā mērā regulē norises cilvēka organismā, cita starpā arī auglību, vielmaiņu, augšanu, sāls un ūdens līdzsvaru, kā arī sirdsdarbību. Ir novērojama satraucoša tendence, jo īpaši attiecībā uz cilvēku reproduktīvajām spējām, un valda uzskats, ka viens no iemesliem ir endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji.

Viens no galvenajiem aspektiem ES politikā ķīmisko vielu jomā ir piesardzības princips, un tā tam arī jābūt. Pilnvērtīgu zināšanu trūkums nevar būt iemesls pasivitātei. Risks attiecībā uz neatgriezenisku kaitējumu cilvēkiem un videi ir pārāk liels.

Mūsdienās pieejami aptuveni 27 000 pētījumu ziņojumu par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem un to ietekmi uz cilvēkiem un dzīvniekiem. Ir novērojamas vairākas satraucošas tendences.

Pēdējos divdesmit gados gūtie pierādījumi apliecina, ka ir palielinājies to cilvēku skaits, kuriem ir endokrīnās sistēmas traucējumi. Visā pasaulē ievērojami pieaug vairāku slimību diagnostikas un saslimšanas gadījumi. Īpaša uzmanība jāpievērš iespējamam ar reproduktīvo veselību saistīto problēmu pieaugumam, kas izpaužas kā sliktāka spermas kvalitāte, sēklinieku vēzis, pāragra pubertātes iestāšanās, deformēti dzimumorgāni, piemēram, kriptorhisms, proti, stāvoklis, kad augļa attīstības laikā sēklinieki nav noslīdējuši līdz sēklinieku maisiņiem, un hipospādija, proti, kad urīnkanāla ārējā atvere atveras peņa mugurpusē. Novērojams, ka pieaug iedzimtu defektu, vēža pacientu un diabēta saslimšanas gadījumu skaits. Tāpat arvien biežāk sastopami ir arī saslimšanas gadījumi ar neiroloģiskiem traucējumiem, piemēram, autismu vai uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumu sindromu (ADHD). Kopš 1980. gada Lielbritānijā gandrīz divkāršojies to sieviešu skaits, kurām diagnosticēts krūts vēzis. Pašreizējie aprēķini liecina, ka dzīves laikā krūts vēzi diagnosticē katrai devītajai sievietei. Šādas straujas pārmaiņas var izskaidrot vienīgi ar ārējo vides faktoru ietekmi.

Mūsu gēni tik īsā laikposmā nav tik ļoti mainījušies. Tāpēc aizvien pieaugošais veselības problēmu skaits skaidrojams ar ārējiem faktoriem. Ārējo ietekmi veido dažādi apstākļi. Tas var būt dzīvesveids, ēšanas ieradumi un uzturs, slimības izraisītāji, ārstniecības līdzekļi, zāles, ekonomiskie apsvērumi un sociāla rakstura cēloņi, piemēram, stress. Visaptveroši pētījumi arī apliecina, ka svarīga nozīme ir ķīmisko vielu ietekmei. Visi iepriekš minētie faktori var mijiedarboties, piemēram, ēšanas paradumi un stress var ietekmēt organisma spējas pretoties citiem faktoriem.

Viens no ES politikas nozīmīgajiem aspektiem ir aizsargāt iedzīvotāju veselību (Līguma 35. pants). Lai to izdarītu, ir rūpīgi jāpiemēro piesardzības princips (Līguma 191. pants).

Tātad endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji cilvēku vidē ir viens no faktoriem, kas ietekmē satraucošās attīstības gaitu. Tomēr ir gandrīz neiespējami gūt pilnīgas zināšanas par to, kā tieši kāds konkrēts endokrīnās sistēmas noārdītājs izraisa kādu noteiktu slimību. To izraisa virkne dažādu faktoru:

–    laikposms no to izmantošanas līdz to radīto seku konstatēšanai var būt ļoti ilgs;

–    negatīvas iedarbības risks dažādās attīstības stadijās ir atšķirīgs. Piemēram, augļa attīstības posmā kritiskā robeža var būt ļoti zema;

–    dzīves laikā cilvēks ir pakļauts daudzu kompleksa sastāva maisījumos iejauktu ķīmisku vielu ietekmei;

–    endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji var mijiedarboties gan savā starpā, gan ar endogēnajiem hormoniem;

–    endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji var iedarboties ārkārtīgi zemā koncentrācijā un var radīt kaitīgas sekas jau ļoti nelielā devā. Ja saistība starp devu un reakciju uz to nav vienveidīga, palielinās prognozēšanas grūtuma pakāpe;

–    zināšanas par cilvēku un dzīvnieku endokrīno sistēmu joprojām ir ierobežotas.

Ikdienā endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji ir mums visapkārt. Tie atrodami pārtikas iesaiņojumā, ādas kopšanas līdzekļos, kosmētikā, būvmateriālos, elektroierīcēs, mēbelēs un grīdas seguma materiālā. Daudzi plastmasas izstrādājumi, kuri atrodas mūsu mājā vai darba vietā, satur vienu vai vairākus ķīmisku vielu veidus, kas, iespējams, negatīvi ietekmē endokrīno sistēmu. Patērētāji nevar zināt, kādas vielas atrodas produktos, jo īpaši tajos, kuru sastāvs netiek norādīts.

Endokrīnās sistēmas noārdītāji izdalās no materiāliem un produktiem un uzkrājas, piemēram, putekļos mājā. Tāpēc mazi bērni, kuri pārvietojas pa grīdu un turklāt labprāt liek mutē visdažādākās lietas, ir īpaši pakļauti to negatīvajai iedarbībai. Tas raisa nopietnas bažas, sevišķi ņemot vērā to, ka bērni ir īpaši jutīgi pret ārējo ietekmi.

Ir ļoti daudz tādu vielu, kurām, iespējams, piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības, turklāt to izplatība ir ļoti plaša, un patērētājiem ir grūti sevi aizsargāt. Tā kā šo vielu ir tik daudz un to izplatība tik liela, nav iespējams īpaši pasargāt visneaizsargātākās grupas: vēl nedzimušos augļus un bērnus. Bērni, jaunieši un sievietes reproduktīvajā vecumā ir tās iedzīvotāju grupas, kuru pārstāvji strauji attīstās, tāpēc ļoti būtisks ir pareizs hormonu līdzsvars. Tāpēc šīs grupas ir īpaši jāaizsargā pret endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju ietekmi. Sabiedrībai ir jājūtas pietiekami drošai arī par tās visneaizsargātākajiem pārstāvjiem.

Pastāv ātri īstenojami pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu aizsardzību. Vispirms runa ir par endokrīnās sistēmas noārdītāju lietošanas ierobežošanu kādai konkrētai mērķa grupai paredzētos produktos, piemēram, ādas kopšanas līdzekļos, tekstilizstrādājumos un rotaļlietās ar noteiktu izmantojumu. Var izvirzīt arī augstākas drošības prasības pirmskolas vecuma iestāžu vai skolu būvniecībai un iekārtošanai, kā arī citu tādu telpu iekārtošanai, kurās ilgu laiku paredzēts uzturēties bērniem. Tomēr, tā kā bērni, jaunieši un sievietes reproduktīvā vecumā ir būtiska un lielākā iedzīvotāju daļa, tad jāaizsargā visa sabiedrība.

Atbilstīgi endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju identifikācijas testi ir jāparedz pašreizējos ES tiesību aktos, jo īpaši CLP regulā, REACH, PPPR, Biocīdu direktīvā un Kosmētikas direktīvā.

Ir jānosaka kritēriji, kā šo testu skaidrojums un informācija no citiem attiecīgajiem pētījumiem transponējami konkrētos likumdošanas pasākumos. Tā kā endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji cilvēkus un vidi ietekmē jau ļoti nelielā koncentrācijā un tāpēc nevar noteikt drošu ietekmes līmeni, to ierobežojumam vai atzīšanai, ņemot vērā sociāli ekonomiskos apsvērumus un aizstāšanas plānu, ir jākļūst par primāro rīcību REACH ietvaros. Kritēriju un testēšanas prasību izstrādē jāpamatojas uz piesardzības principu. Ir svarīgi, lai kritēriji un metode, ko izmantos par pamatu tam, lai noteiktu, vai kādai vielai piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības, būtu pēc iespējas pārredzamāki.

Komisijai ir jāuzņemas arī iniciatīva attiecīgu tiesību aktu pārskatīšanā un izstrādāšanā, lai lielāku uzmanību veltītu riskiem, kādus rada endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji. Ir nepieciešams plašāks pārskats attiecībā uz dažādajiem tiesību aktiem, ne vien tiem, kas jau ir paredzēti vai ir pieņemti piespiedu kārtā atbilstoši attiecīgajai likumdošanai.

Pārrunas par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem ir lielā mērā saistītas ar produktiem un vielām, kas atrodamas kosmētikā, mēbelēs, elektroierīcēs, būvizstrādājumos, rotaļlietās, tekstilizstrādājumos un pārtikas produktos, tostarp to iepakojumā vai iepakojuma materiālā. Tāpēc ES Komisijai ir jāpārskata pašreizējie tiesību akti, kā arī jāierosina jauni tiesību akti šajās jomās, lai pasargātu iedzīvotājus no tādu vielu ietekmes, kurām piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības.

Īpaši svarīgi ir izstrādāt prasības attiecībā uz ķīmiskām vielām to produktu kategorijās, kas nonāk saskarē ar bērniem. Šāda kategorija ir, piemēram, tekstilizstrādājumi, attiecībā uz kuriem šādu īpašu noteikumu pašreiz trūkst, lai gan mazi bērni bieži liek mutē tekstilizstrādājumus, turklāt tieši tekstilizstrādājumi atrodas vistuvāk mūsu ādai. Tāpēc šajā rezolūcijā tiek pausts ierosinājums izstrādāt īpašus tiesību aktus ķīmisko vielu jomā attiecībā uz tekstilizstrādājumiem.

Šā ziņojuma pamatā ir fakti, kas iegūti no dažādiem materiāliem. Komisijas konferencē par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem, kas notika 2012. gada jūnijā Briselē, bija vairākas uzstāšanās, kuras bija īpaši nozīmīgas šā ziņojuma sagatavošanā, tostarp ASV Nacionālā vides un veselības zinātnes institūta vadītājas Linda Birnbaum uzstāšanās, Kalifornijas Universitātes profesores Tracey J. Woodruff uzstāšanās, ESAO pārstāves Laurence Musset uzstāšanās, kā arī daudzu citu uzstāšanās. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja 2012. gada septembrī Eiropas Parlamentā rīkoja semināru „Endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji un ietekme uz veselību” (Endocrine disruptors and impact on health). Seminārā piedalījās pārstāvji no Komisijas, pētniecības aprindām, nevalstiskām organizācijām un ķīmiskās rūpniecības, un visas puses deva nozīmīgu ieguldījumu šā ziņojuma tapšanā. Turklāt vērtīga informācija un atziņas iegūtas vairākās atsevišķās tikšanās reizēs ar pētniekiem, nozares pārstāvjiem, nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu pārstāvjiem. Informācija gūta arī no Komisijas mājas lapas sadaļas par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem: http://ec.europa.eu/environment/endocrine/index_en.htm.

Ziņojuma sagatavošanā nozīmīga informācija gūta no šādiem dokumentiem:

•   Kortenkamp u. c. „Pašreizējā stāvokļa novērtējums attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem” (State of the art assessment of endocrine disrupters), Projekta līguma numurs 070307/2009/550687/SER/D3

•   „Endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju ietekme uz dabu, cilvēkiem un to vidi” (The impacts of endocrine disrupters on wildlife, people and their environments). Weybridge+15 (1996–2011) ziņojums. ISSN 1725-2237

•   Diamanti-Kandarakis E. u. c. 2009., „Endokrīnās sistēmas traucējumu izraisošās ķīmiskās vielas: Endokrīnās sistēmas apvienības zinātnisks paziņojums” (Endocrine-Disrupting Chemicals: An Endocrine Society Scientific Statement) Endocrine Reviews 30(4):293-342

•   Linda Birnbaum „Vidē sastopamās ķīmiskās vielas: nelielas devas iedarbības novērtējums” (Environmental Chemicals: Evaluating Low-Dose Effects). doi:10.1289/ehp.1205179

•   Richard Sharpe „Vīriešu reproduktīvās veselības traucējumi un vidē sastopamo ķīmisko vielu ietekmes iespējamā nozīme” (Male Reproductive Health Disorders and the Potential Role of Exposure to Environmental Chemicals). Dokumentu pasūtījis CHEM fonds

•   „Krūts vēzis un hormonāli aktīvo ķīmisko vielu ietekme: zinātnisko pierādījumu novērtējums” (Breast cancer and exposure to hormonally active chemicals: An appraisal of the scientific evidence). Informatīvs atsauces dokuments, ko sagatavojis profesors Andreas Kortenkamp, Toksikoloģijas centra vadītājs, Farmācijas fakultāte, Londonas Universitāte, 2008. gada aprīlis

•   „Pētījums un veselības novērtējums par patērētāju produktos esošu ķīmisko vielu ietekmi uz divus gadus veciem bērniem” (Survey and Health Assessment of the exposure of 2 year-olds to chemical substances in Consumer Products). Kathe Tønning, Eva Jacobsen un Eva Pedersen. Dānijas Tehnoloģiju institūts. Marianne Strange un Pia Brunn Poulsen. FORCE tehnoloģijas. Lise Møller un Helle Buchardt Boyd, DHI grupa. „Pētījums par ķīmiskām vielām patērētāju produktos” (Survey of Chemical Substances in Consumer Products), Nr. 102, 2009

•   Vandenberg u. c. „Hormoni un endokrīnās sistēmas traucējumu izraisošās ķīmiskās vielas: nelielas devas iedarbība un nelineāra saistība starp devu un reakciju uz to” (Hormones and endocrine-disrupting chemicals: Low dose effects and nonmonotonic dose responses), Endocrine Reviews, publicēts tiešsaistē 2012. gada martā, publicēts papīra formātā 2012. gada jūnijā.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.1.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Nessa Childers, Yves Cochet, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Jo Leinen, Corinne Lepage, Kartika Tamara Liotard, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Pavel Poc, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Thomas Ulmer, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Minodora Cliveti, José Manuel Fernandes, Vicky Ford, Gaston Franco, Judith A. Merkies, Miroslav Mikolášik, Vittorio Prodi, Christel Schaldemose, Birgit Schnieber-Jastram, Renate Sommer, Alda Sousa, Rebecca Taylor, Vladimir Urutchev, Anna Záborská, Andrea Zanoni

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Olle Ludvigsson

Pēdējā atjaunošana - 2013. gada 28. februāraJuridisks paziņojums