Ziņojums - A7-0131/2013Ziņojums
A7-0131/2013

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem un bateriju un akumulatoru atkritumiem attiecībā uz tādu kadmiju saturošu pārnēsājamu bateriju un akumulatoru laišanu tirgū, kurus paredzēts izmantot bezvada elektriskajos instrumentos

27.3.2013 - (COM(2012)0136 – C7‑0087/2012 – 2012/0066(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Vladko Todorov Panayotov


Procedūra : 2012/0066(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0131/2013
Iesniegtie teksti :
A7-0131/2013
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem un bateriju un akumulatoru atkritumiem attiecībā uz tādu kadmiju saturošu pārnēsājamu bateriju un akumulatoru laišanu tirgū, kurus paredzēts izmantot bezvada elektriskajos instrumentos

(COM(2012)0136 – C7‑0087/2012 – 2012/0066(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2012)0136),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 192. panta 1. punktu un 114. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0087/2012),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par deleģēto aktu izmantošanu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 24. maija atzinumu[1],

–   pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 37.a pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A7-0131/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem un bateriju un akumulatoru atkritumiem attiecībā uz tādu kadmiju saturošu pārnēsājamu bateriju un akumulatoru laišanu tirgū, kurus paredzēts izmantot bezvada elektriskajos instrumentos

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem un bateriju un akumulatoru atkritumiem attiecībā uz tādu kadmiju saturošu pārnēsājamu bateriju un akumulatoru laišanu tirgū, kurus paredzēts izmantot bezvada elektriskajos instrumentos, kā arī attiecībā uz podziņelementiem ar nelielu dzīvsudraba sastāvu

Pamatojums

Lai gan pārskatītā Direktīva 2006/66/EK ir ārpus Komisijas priekšlikuma darbības jomas, tā tomēr ļauj atcelt atbrīvojumu, kas pašlaik noteikti nav aktuāls: iespēju, ka podziņelementu bateriju sastāvā vēl būtu dzīvsudrabs. EK ziņojumā (BIOIS 2012)[2] ir minēts, ka no vides un ekonomikas viedokļa labākais politikas risinājums ir aizliegt laist ES tirgū dzīvsudrabu saturošas podziņelementu baterijas, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, ko izraisa dzīvsudraba izmantošana šajos izstrādājumos.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Pašreizējais atbrīvojums no aizlieguma būtu jāpiemēro līdz 2015. gada 31. decembrim, lai nozare varētu labāk pielāgot attiecīgās tehnoloģijas.

(4) Pašreizējais atbrīvojums no aizlieguma būtu jāpiemēro līdz 2015. gada 31. decembrim, lai ražotāji, otrreizējās pārstrādes nozare un patērētāji visā vērtību ķēdē varētu labāk pielāgot attiecīgās alternatīvās tehnoloģijas vienādi visos Savienības reģionos.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Direktīva 2006/66/EK aizliedz laist tirgū baterijas vai akumulatorus, ierīcēs iestrādātas vai neiestrādātas baterijas un akumulatorus, kuru svarā ir vairāk nekā 0,0005 % dzīvsudraba. Tomēr šis aizliegums neattiecas uz podziņelementiem, kuru svarā ir ne vairāk kā 2 % dzīvsudraba. Ir svarīgi samazināt risku, ka dzīvsudrabs var nokļūt vidē, jo dalītās savākšanas procesā podziņelementus var nepamanīt. Savienības podziņelementu tirgū jau notiek pāreja uz dzīvsudrabu nesaturošiem podziņelementiem. Pašreiz var iegādāties dzīvsudrabu nesaturošas visu veidu baterijas, un to darbības rādītāji ir gandrīz tādi paši kā dzīvsudrabu saturošām baterijām, un to apliecina arī vairums nozares pārstāvju. Tāpēc aizliegums laist tirgū podziņelementus, kuru svarā ir vairāk nekā 0,0005 % dzīvsudraba, ir atbilstīgs. Ir paredzēts, ka šā aizlieguma dēļ tās valstis, kuras lielu apjomu podziņelementu eksportē uz Savienību, vēlēsies paātrināt pāreju uz dzīvsudrabu nesaturošu podziņelementu ražošanu, kas var ietekmēt dzīvsudraba izmantošanu šajā ražošanas nozarē visā pasaulē.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 2006/66/EK, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz III pielikumu (apstrādes un pārstrādes prasības), kritērijiem, ko piemēro, vērtējot, vai apstrādei un pārstrādei ārpus Eiropas Savienības piemēro līdzvērtīgus nosacījumus, ražotāju reģistrāciju, pārnēsājamu bateriju un akumulatoru jaudas marķēšanu un atkāpēm no marķēšanas prasībām. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(6) Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 2006/66/EK, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz vienotu metodoloģiju par to, kā aprēķināt, cik daudz pārnēsājamu bateriju un akumulatoru gadā pārdod tiešajiem lietotājiem, III pielikumu (apstrādes un pārstrādes prasības), kritērijiem, ko piemēro, vērtējot, vai apstrādei un pārstrādei ārpus Eiropas Savienības piemēro līdzvērtīgus nosacījumus, ražotāju reģistrāciju, pārnēsājamu bateriju un akumulatoru jaudas marķēšanu un atkāpēm no marķēšanas prasībām. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un pienācīga dokumentu pārsūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatojums

Ir svarīgi visiem dalībniekiem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Ražotāju reģistrācijas prasībām un formātam būtu jāatbilst reģistrācijas prasībām un formātam, kas noteikti saskaņā ar 16. panta 3. punktu un X pielikuma A daļu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvā 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)1.

 

Ražotāju reģistrācijas prasībām un formātam būtu jāatbilst reģistrācijas prasībām un formātam, kas pieņemti ar Komisijas 2009. gada 5. augusta Lēmumu 2009/603/EK, ar ko nosaka prasības bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/66/EK.

 

____________

 

1 OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.

Pamatojums

Tā kā baterijas un akumulatorus izmanto elektriskās un elektroniskās iekārtās, tad, protams, to ražotāju reģistrācijas procesam ir jāatbilst tādai pašai procedūrai. Tādējādi ražotāji varēs ietaupīt laiku, ko izmantot ražošanas organizēšanai. Reģistrācijas prasības attiecībā uz baterijām tika pieņemtas ar Komisijas 2009. gada augusta lēmumu (2009/603/EK). ES ir reģistrācijas sistēmas ne tikai attiecībā uz baterijām, kas iemontētas iekārtā, bet arī uz baterijām, kuras pārdod atsevišķi. Būtu arī jāturpina piemērot prasības, kas noteiktas Komisijas Lēmumā 2009/603/EK.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 2006/66/EK īstenošanai, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz minimālajām savākšanas normām, kopīgu metodoloģiju tiešajiem lietotājiem gadā pārdoto pārnēsājamo bateriju un akumulatoru daudzumu aprēķināšanai un anketu vai shēmu valsts īstenošanas ziņojumiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 28. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(7) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 2006/66/EK īstenošanai, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz minimālajām savākšanas normām un anketu vai shēmu valsts īstenošanas ziņojumiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

Pamatojums

Salīdzināt ar 6. apsvēruma grozījumu.

Grozījums Nr. 7  7

Direktīvas priekšlikums

1. pants – -1. punkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

3. pants – 13.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1. direktīvas 3. pantā iekļauj šādu (13a) punktu:

 

„(13a) „darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par samaksu vai par brīvu piegādāt bateriju vai akumulatoru izplatīšanai, patēriņam vai lietošanai Savienības tirgū;”

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

1. pants – -1.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

3. pants – 14. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.a direktīvas 3. panta 14. punktu aizstāj ar šādu:

 

„(14) „laišana tirgū” ir darbība, kad bateriju vai akumulatoru pirmo reizi dara pieejamu Savienības tirgū;”

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

1. pants – -1.b punkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

4. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.b direktīvas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

 

„2. Līdz 2014. gada 31. decembrim šā panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertais aizliegums neattiecas uz podziņelementiem, kuru svarā nav vairāk kā 2 % dzīvsudraba.”

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

4. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a direktīvas 4. panta 4. punktu svītro;

Pamatojums

Pēc aizlieguma izmantot kadmiju stāšanās spēkā turpmāk nevajadzētu pārskatīt atbrīvojumu no aizlieguma attiecībā uz bezvada elektriskajiem instrumentiem.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1.b punkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

6. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

 

„2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka baterijas vai akumulatorus, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, nelaiž tirgū […].

 

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka baterijas vai akumulatori, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, netiek vairs darīti pieejami tirgū attiecīgi trīs gadus pēc pakāpeniskās izbeigšanas termiņa beigām.

 

Baterijas un akumulatorus, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām un kas laisti tirgū attiecīgi pēc pakāpeniskās izbeigšanas termiņa beigām, izņem no tirgus.”

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2006/66/EK

10. pants – 4. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu metodoloģiju, lai līdz 2007. gada 26. septembrim aprēķinātu, cik daudz pārnēsājamu bateriju un akumulatoru gadā pārdod tiešajiem lietotājiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.";

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23.a pantu, ar kuriem noteiktu vai grozītu vienotu metodoloģiju par to, kā aprēķināt, cik daudz pārnēsājamu bateriju un akumulatoru gadā pārdod tiešajiem lietotājiem.”;

Pamatojums

Ar Komisijas Lēmumu 2008/763/EK nosaka vienotu metodoloģiju, lai aprēķinātu, cik daudz pārnēsājamu bateriju un akumulatoru gadā pārdod tiešajiem lietotājiem. Vienoto metodoloģiju var pielāgot atbilstīgi LESD 290. pantam, pieņemot deleģētos aktus.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

11. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

 

„Atkritumu bateriju un akumulatoru izņemšana

 

Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji konstruē ierīces tā, lai atkritumu baterijas un akumulatorus var viegli izņemt. Ja tiešajiem lietotājiem nav iespējams tās izņemt, dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji konstruē ierīces tā, ka izlietotās baterijas un akumulatorus var viegli izņemt profesionālie lietotāji, kuri ir neatkarīgi no ražotājiem. Ierīcēm, kurās ir iestrādātas baterijas un akumulatori, pievieno instrukcijas par to, kā tiešie lietotāji vai neatkarīgi profesionālie lietotāji var tos droši izņemt. Vajadzības gadījumā instrukcijās ietver arī informāciju tiešajiem lietotājiem par iestrādāto bateriju un akumulatoru veidu. Šos noteikumus nepiemēro, ja drošības, darbības, medicīnisku vai datu integritātes iemeslu dēļ ir nepieciešama strāvas padeves nepārtrauktība un tas prasa pastāvīgu savienojumu starp ierīci un bateriju vai akumulatoru.”

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Direktīva 2006/66/EK

12. pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. direktīvas 12. panta 7. punktu svītro;

4. direktīvas 12. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

 

“Pirms III pielikuma grozīšanas vai papildināšanas Komisija apspriežas ar attiecīgām ieinteresētām personām, jo īpaši ar ražotājiem, savācējiem, pārstrādātājiem, apstrādes darbu veicējiem, vides aizsardzības organizācijām, patērētāju organizācijām un darbinieku apvienībām [...].”;

Pamatojums

Tiek saglabāta pašreizējā direktīvas redakcijā minētā prasība apspriesties. Ņemot vērā faktiski iesaistīto dalībnieku viedokli, varēs pielietot labākās pieejamās tehnoloģijas.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 10. punkts

Direktīva 2006/66/EK

23.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Direktīvas 12. panta 6. punktā, 15. panta 3. punktā, 17. pantā un 21. panta 2. un 7. punktā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

2. Direktīvas 10. panta 4. punktā, 12. panta 6. punktā, 15. panta 3. punktā, 17. pantā un 21. panta 2. un 7. punktā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu atbilstīgi pilnvaru deleģēšanai ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Pamatojums

Citas ES likumdevējas iestādes ir jāinformē par deleģēto aktu pieņemšanu Savienībā un par šo aktu rezultātiem.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 10. punkts

Direktīva 2006/66/EK

23.a pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šīs regulas 12. panta 6. punktā, 15. panta 3. punktā, 17. pantā un 21. panta 2. un 7. punktā minētās deleģētu aktu pieņemšanas pilnvaras Eiropas Parlaments vai Padome var atcelt jebkurā laikā. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai arī tajā norādītā vēlākā dienā. Tas neietekmē jau spēkā esošu deleģētu aktu spēkā esamību.

3. Šīs regulas 10. panta 4. punktā, 12. panta 6. punktā, 15. panta 3. punktā, 17. pantā un 21. panta 2. un 7. punktā minētās deleģētu aktu pieņemšanas pilnvaras Eiropas Parlaments vai Padome var atcelt jebkurā laikā. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošu deleģētu aktu spēkā esamību.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 10. punkts

Direktīva 2006/66/EK

23.a pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 12. panta 6. punktu, 15. panta 3. punktu, 17. pantu un 21. panta 2. un 7. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.";

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 10. panta 4. punktu, 12. panta 6. punktu, 15. panta 3. punktu, 17. pantu un 21. panta 2. un 7. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. panta 1. punkta prasības vēlākais 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. panta 1. punkta un 1. panta -1.b punkta prasības vēlākais 12 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Stāšanās spēkā

Stāšanās spēkā un konsolidācija

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Direktīvas 2006/66/EK konsolidēto redakciju izstrādā triju mēnešu laikā kopš šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK[1] aizliedz laist tirgū pārnēsājamas, arī ierīcēs iestrādātas baterijas vai akumulatorus, kuru svarā ir vairāk nekā 0,002 % kadmija. Tomēr ir noteikts atbrīvojums no aizlieguma attiecībā uz avārijas un trauksmes signalizācijas shēmām, tostarp avārijas apgaismes shēmām, medicīnas iekārtām un bezvada elektriskajiem instrumentiem.

Saskaņā ar Direktīvas 2006/66/EK 4. pantu Komisijai ir jāpārskata atbrīvojums no aizlieguma attiecībā uz bezvada elektriskajiem instrumentiem. Pašreizējā priekšlikuma mērķis ir grozīt direktīvu, nosakot, ka atbrīvojums attiecībā uz kadmija izmantošanu pārnēsājamās baterijās un akumulatoros, kuri paredzēti lietošanai bezvada elektriskajos instrumentos, ir spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim. Ņemot vērā kadmija ietekmi uz vidi, Komisijas priekšlikumu vērtē atzinīgi.

EK izvēlējās laikposma beigu datumu atbilstīgi ietekmes novērtējumam, ņemot vērā sociāli ekonomisko dimensiju un vides dimensiju saistībā ar aizliegumu bezvada elektriskajos instrumentos izmantot NiCd baterijas, salīdzinot kadmija izmantošanas atbrīvojuma atcelšanas kopējo ietekmi ilgākā laikposmā. Jānorāda, ka Komisijas ietekmes novērtējuma secinājumos par trīs bateriju veidu (NiCd, NiMH un litija jonu bateriju) ietekmi uz vidi nav minēti dažādu bateriju lādētāju salīdzinošā dzīves cikla novērtējuma rezultāti, jo tajā ir uzsvērta tikai bateriju pakešu ietekme uz vidi. IVN 13. pielikuma 2. daļā informēšanas nolūkā ir minēts, ka saistībā ar šo trīs bateriju veidu ietekmi uz vidi (tostarp to lādētāju ietekmi uz vidi) ir jāveic papildu pētniecība un izstrāde, lai uzlabotu enerģētikas, materiālu un šauri specializētu litija jonu bateriju lādētāju ietekmi uz vidi, salīdzinot ar tehnoloģijām, ko jau ilgi izmanto NiCd un NiMH bateriju ražošanā.

Referents ierosina par vēl vienu gadu, t. i., līdz 31.12.2016., pagarināt atbrīvojumu no aizlieguma attiecībā uz NiCd baterijām, lai visiem ekonomikas dalībniekiem visā vērtību ķēdē dotu papildu laiku labāk pielāgot attiecīgās alternatīvās tehnoloģijas, tās vienādi izmantojot visos ES reģionos, un atbilstīgi dabiskajam uzņēmējdarbības ciklam bezvada elektrisko instrumentu jomā.

1. Dati par baterijām un tirgus daļām

Bezvada elektriskajiem instrumentiem izmanto trīs uzlādējamo bateriju veidus: niķeļa-kadmija (NiCd), niķeļa metāla hidrīda (NiMH) un litija jonu baterijas.

ES bezvada elektrisko instrumentu tirgū NiMH bateriju kopējā daļa ir samērā neliela, salīdzinot ar NiCd un litija jonu baterijām, un tās visvairāk lieto Ziemeļeiropas valstīs. Tāpēc ziņojumā uzmanība galvenokārt veltīta NiCd un litija jonu baterijām, lai noteiktu atbilstīgo atbrīvojuma atcelšanas datumu.

Saskaņā ar EPTA sniegto informāciju 2011. gadā 40 % visu elektrisko instrumentu bija bezvada elektriskie instrumenti. No minētajiem 40 % 70 % instrumentu izmantoja litija jonu baterijas un 27 % instrumentu izmantoja NiCd baterijas (un tikai 3 % instrumentu izmantoja NiMH baterijas). Arvien biežāk izmanto litija jonu baterijas un arvien retāk izmanto NiCd baterijas, kuras, protams, pazūd no tirgus.

Tomēr Austrumeiropas dalībvalstīs tirgus daļu sadalījums ir pretējs, un tāpēc saskaņā ar ierasto scenāriju paies ilgāks laiks, kamēr šajā reģionā no tirgus pilnīgi pazudīs kadmiju saturošas baterijas. Šajā nozarē un galvenokārt Austrumeiropas valstīs no kopējiem gada laikā pārdotajiem 16 miljoniem bezvada elektrisko instrumentu katru gadu joprojām pārdod 4 miljonus bezvada elektrisko instrumentu, kuros izmanto NiCd baterijas. Jāatzīst, ka litija jonu baterijas joprojām ir dārgākas nekā NiCd baterijas, kas izskaidro to lēnāku izplatību Austrumeiropas valstīs, kur iedzīvotāju pirktspēja ir zemāka nekā Rietumeiropas valstīs. Pagarinot termiņu par vienu gadu, patērētājiem būs vieglāk pakāpeniski pielāgoties un izmantot attiecīgās alternatīvās tehnoloģijas, kas ir pieejamas visos ES reģionos un kas ir vienveidīgākas.

2. Kadmijs pret litiju

Visās regulās par bīstamām un ķīmiskām vielām (REACH, RoHS, ELV) ir noteikts, ka kadmijs ir viens no elementiem, kas negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību. Kadmijs ir indīgs, ja tas uzkrājas vidē un cilvēka ķermenī, jo nav zināms, cik ilgi tas tur paliek, un tas bieži var radīt neatgriezenisku kaitējumu.

Kadmijs var noplūst vidē nepareizas pārnēsājamu bateriju atkritumu apsaimniekošanas dēļ. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka NiCd baterijas rada ļoti nelielu kadmija emisiju procentuālo daļu gaisā un ūdenī. CSA sadedzināšanas iekārtas un atkritumu apglabāšanas poligoni rada tikai 2,6 % no kopējām kadmija emisijām gaisā un 2,3 % no kopējām kadmija emisijām ūdenī, salīdzinot ar naftas un ogļu emisijām gaisā (43,5 %) vai dzelzs un tērauda ražošanas procesā radītām emisijām ūdenī (40 %), kā arī mēslošanas līdzekļu un notekūdeņu dūņu emisijām[2]. Galu galā kopējās kadmija emisijas ūdenī un gaisā, ko rada NiCd baterijas cietajos sadzīves atkritumos, ir tikai 1 %.

Mēslošanas līdzekļu regula un Notekūdeņu dūņu direktīva ir novecojušas, un tās drīz ir jāpārskata, taču kadmijs ir sastopams ne tikai baterijās, ko izmanto bezvada elektriskajos instrumentos, bet arī daudzos citos veidos un vielās, ko cilvēki joprojām izmanto (piemēram, pigmentos, galvanizācijas procesā, pusvadītājos un saules baterijās, mēslošanas līdzekļos un farmācijas precēs).

Visbeidzot ir jāņem vērā tas, ka kadmijs, ko izmanto bezvada elektriskajos instrumentos, ir 100 % pārstrādājams, ja tiek izmantotas pareizas savākšanas programmas un otrreizējās pārstrādes sistēmas, un nozarē ir sasniegts ievērojams progress, lai pārtrauktu kadmija izmantošanu baterijās. Tas ievērojami samazina riskus videi un cilvēku veselībai. Tā kā 100 % savākto NiCd bateriju var pārstrādāt otrreizēji, referents norāda, ka risks videi un cilvēku veselībai ir neliels un ka to var kontrolēt.

Litija baterijām, salīdzinot ar NiCd baterijām, ir daudz tehnoloģisku priekšrocību, un tāpēc tās ātri ienāca tirgū un to tirgus daļa joprojām palielinās. Litija jonu baterijas ir vieglākas un energoefektīvākas. Tām ir ilgs izlādes laiks darbības laikā un tās lēni izlādējas, ja tās nelieto, un vienlaikus tām nav bateriju atmiņas efekta. Tomēr, ja litija jonu baterijas pārkarst vai ja tās lādē ar pārāk augstu spriegumu, šīs baterijas var sprāgt, un tās var neatgriezeniski sabojāt, ja tās pārmērīgi izlādē. Turklāt tām vajag sarežģītāku lādētāju nekā NiCd baterijām, un to darbības ilgums ir apmēram divas reizes īsāks nekā NiCd baterijām (attiecīgi 4 un 8 gadi). Pašlaik litija jonu baterijas ir dārgākas nekā NiCd baterijas, tās sliktāk darbojas ļoti zemā temperatūrā, un pašlaik nav pietiekamu ekonomikas stimulu, lai izveidotu lielas šo bateriju otrreizējās pārstrādes iekārtas: izejvielas ir samērā lētas un pieejamas un litija jonu bateriju atkritumu nav pietiekami daudz, lai atmaksātos apjomīgi otrreizējās pārstrādes procesi. Ir paredzēts, ka saistībā ar plānoto aizliegumu kadmiju izmantot bateriju ražošanā litija jonu bateriju tirgus daļa palielināsies, un tādējādi varētu palielināties litija jonu bateriju otrreizējas pārstrādes procesa rentabilitāte. Litija jonu bateriju otrreizējā pārstrāde joprojām attīstās, salīdzinot ar NiCd un NiMH bateriju otrreizējās pārstrādes tehnoloģijām, ko jau ilgi izmanto ES, tomēr tehnoloģiju attīstības un inovācijas dēļ pašreizējā situācija šajā jomā drīz var mainīties, un, ņemot vērā pieaugošo litija jonu bateriju skaitu, var būt ekonomiski izdevīgi attīstīt litija jonu bateriju otrreizējo pārstrādi.

Tādējādi, pagarinot termiņu atbrīvojumam no aizlieguma par vēl vienu gadu, līdz 31.12.2016., varētu panākt kompromisu, aizsargājot patērētāju un uzņēmumu intereses visā vērtību ķēdē, vienlaikus nodrošinot vides un cilvēku veselības aizsardzību un atvēlot laiku tehnoloģiju attīstībai, labas prakses piemēru apmaiņai un inovācijai šajā jomā.

3. Krājumu un rezerves daļu izsīkšana

Bieži tiek jautāts par to izstrādājumu tehnisko apkopi un remontdarbiem, kas ir laisti tirgū jau pirms aizlieguma stāšanās spēkā, un jo īpaši par vajadzīgajām rezerves daļām.

Vispirms referents uzskata, ka līdzšinējie izplatītāji jau rēķināsies ar NiCd bateriju aizliegumu, un tāpēc atbrīvojuma atcelšanas brīdī ļoti maz piegādātāju vai neviens piegādātājs vairs nepārdos minētās baterijas. Tādi pasākumi kā rezerves daļu nodrošināšana noteiktu laikposmu pēc atbrīvojuma atcelšanas varētu mazliet samazināt negatīvo sociālo ietekmi uz galapatērētājiem, jo īpaši uz neprofesionālajiem lietotājiem, kuriem var būt grūtāk pieņemt izmaksas, kas ir saistītas ar pāreju no vienas tehnoloģijas uz citu. Tomēr varētu būt viegli īsā laikā aizstāt bezvada elektriskos instrumentus, kuros izmanto NiCd baterijas, ar bezvada elektriskajiem instrumentiem, kuros izmanto NiMH baterijas, jo NiMH bateriju lādētājus var izmantot abu minēto instrumentu uzlādei, tomēr tas būtu dārgāk. Ņemot vērā jau pieejamās tehnoloģijas, var samazināt aizlieguma tūlītēju ietekmi uz galapatērētājiem. Alternatīvās tehnoloģijas var palīdzēt samazināt iespējamu pēkšņu elektronisko iekārtu atkritumu pieaugumu, ko izraisīs aizliegums izmantot NiCd baterijas.

Problēmas tehnoloģiju un vides jomā, kas var rasties, iespējams, elektronisko iekārtu atkritumu pieauguma dēļ, jo būs jānodod iekārtas, kurām nebūs rezerves daļu, var atrisināt tehniski, jo ir pieejama NiMH tehnoloģija. Saistībā ar bateriju atkritumu otrreizēju pārstrādi nozarei termiņa pagarinājums var būt izdevīgs, lai varētu kontrolēt elektronisko iekārtu atkritumu pieaugumu, ko var izraisīt aizliegums izmantot NiCd baterijas. Otrreizējas pārstrādes uzņēmumi jau īsteno pasākumus šajā jomā, palielinot darba jaudu, lai varētu pārstrādāt lielāku skaitu litija jonu un NiMH bateriju, kas ir paredzēts pēc aizlieguma izmantot NiCd baterijas stāšanās spēkā. Jebkurā gadījumā Eiropas likumdevējam ir jādod spēcīgs un skaidrs signāls par to, kad faktiskais aizliegums stāsies spēkā attiecībā uz nākamā posma izplatītājiem. Ja būs noteikts, ka aizliegums pilnīgi stājas spēkā pēc 31.12.2016., ražotāji nebūs ieinteresēti tirgu pārpludināt ar pārmērīgu krājumu tieši pirms atbrīvojuma atcelšanas stāšanās spēkā.

4. Darbības jomas paplašināšana — dzīvsudraba izmantošana podziņelementos

Lai gan pārskatītais atbrīvojums no aizlieguma izmantot kadmiju ir ārpus šā Komisijas priekšlikuma darbības jomas, tas tomēr ļauj atcelt citu atbrīvojumu no aizlieguma, kas pašlaik nav aktuāls: iespēju, ka podziņelementu bateriju sastāvā vēl būtu dzīvsudrabs. EK ziņojumā (BIOIS 2012) ir noteikts, ka ir jāsamazina risks, ka dzīvsudrabs var nokļūt vidē, jo atkritumu dalītās savākšanas procesā podziņelementus var nepamanīt, un tas palielina vides piesārņojuma risku.

Tā kā vairākums podziņelementu ražotāju ir mainījuši ražošanas tehnoloģiju, šis atbrīvojums no aizlieguma vairs nav aktuāls, un ES podziņelementu tirgū jau notiek pāreja uz dzīvsudrabu nesaturošu podziņelementu izmantošanu. Pašlaik dzīvsudrabu nesaturoši podziņelementi veido apmēram 39 % no ES podziņelementu tirgus. Tagad var iegādāties dzīvsudrabu nesaturošas visu veidu baterijas, un to darbības rādītāji ir tādi paši kā dzīvsudrabu saturošām baterijām, un to apliecina arī vairākums nozares pārstāvju[3].

Turklāt šāds lēmums mudinātu tās valstis, kuras uz ES tirgu eksportē lielu apjomu podziņelementu, piemēram, Ķīnu, paātrināt pāreju uz dzīvsudrabu nesaturošu podziņelementu ražošanu, kas varētu ietekmēt dzīvsudraba izmantošanu šajā ražošanas nozarē visā pasaulē. Ja šis atbrīvojums no aizlieguma tagad netiks atcelts, pašreizējā situācija mainīsies tikai pēc Bateriju direktīvas pārskatīšanas, kas ir plānota 2016. gadā, un tādā gadījumā atkritumu dalītās savākšanas procesā gadā apmēram 2,4–3,9 tonnas dzīvsudraba, kas ir podziņelementu bateriju sastāvā, arī turpmāk nokļūs vidē, un tas var radīt vides piesārņojumu. Vairākās ASV pavalstīs jau ir aizliegts izmantot dzīvsudrabu saturošus podziņelementus.

Tāpēc, lai samazinātu ietekmi uz vidi, ko izraisa dzīvsudraba izmantošana šajos izstrādājumos, un lai samazinātu to ietekmi uz kopējo problēmu saistībā ar dzīvsudrabu, un, ņemot vērā ekonomisko izdevīgumu, referents uzskata, ka aizliegumam tirgū laist dzīvsudrabu saturošas podziņelementu baterijas ir jāstājas spēkā, sākot ar 31.12.2016.

Nobeigumā referents ierosina pagarināt termiņu atbrīvojumam no aizlieguma attiecībā uz NiCd baterijām par vēl vienu gadu, līdz 31.12.2016. Tā kā 100 % savākto NiCd bateriju var pārstrādāt, referents norāda, ka risks videi un cilvēku veselībai ir neliels un ka to var kontrolēt. Pagarinot atbrīvojuma termiņu par vēl vienu gadu, līdz 31.12.2016., varētu panākt kompromisu, aizsargājot patērētāju un uzņēmumu intereses visā vērtību ķēdē, vienlaikus aizsargājot vidi un cilvēku veselību un atvēlot laiku tehnoloģiju attīstībai, labas prakses piemēru apmaiņai un inovācijai šajā jomā.

  • [1]  OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/103/EK (OV L 327, 5.12.2008., 7.–8. lpp.).
  • [2]  EURAS 2005. gada oktobra galīgais ziņojums par izlietoto bateriju ietekmi uz metālu plūsmām cietajos sadzīves atkritumos.
  • [3]  Louelas ilgtspējīgas ražošanas centra Meinas Vides aizsardzības nodaļai (Louelas Universitāte Masačūsetsā) Catherine Galligan, Gregory Morose sagatavotais 2004. gada 17. decembra pētījums par alternatīvām mazajām baterijām, kas satur dzīvsudrabu.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR DELEĢĒTO AKTU IZMANTOŠANU

Matthias Groote

Vides, sabiedrības veselības

un pārtikas nekaitīguma komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats:           atzinums saskaņā ar Reglamenta 37.a pantu par deleģēto aktu izmantošanu saistībā ar Parlamenta uzraudzības procedūru, izskatot priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/66/EK (par baterijām un akumulatoriem un bateriju un akumulatoru atkritumiem attiecībā uz tādu kadmiju saturošu pārnēsājamu bateriju un akumulatoru laišanu tirgū, kurus paredzēts izmantot bezvada elektriskajos instrumentos) (COM(2012)0136 – C7‑0087/2012 – 2012/0066(COD)

Godātais priekšsēdētāj!

Ar 2012. gada 3. decembra vēstuli Jūs saskaņā ar Reglamenta 37.a panta 2. punktu vērsāties pie Juridiskās komitejas ar lūgumu sniegt atzinumu par noteikumiem iepriekš minētajā priekšlikumā, ar ko atbilstīgi LESD 290. pantam Komisijai deleģē likumdošanas pilnvaras, un par noteikumiem, ar ko Komisijai saskaņā ar LESD 291. pantu piešķir īstenošanas pilnvaras.

Ņemot vērā ziņojuma projekta sagatavošanu ENVI komitejā un nostāju, ko attiecībā uz priekšlikumu pieņēmusi Padome un kurā ierosināts priekšlikuma noteikumus, kuros paredzēta deleģēto aktu pieņemšana, aizstāt ar noteikumiem, kuros paredzēta īstenošanas aktu pieņemšana, Jūs lūdzāt Juridiskajai komitejai izskatīt Komisijas priekšlikumu, īpašu uzmanību pievēršot deleģējuma mērķiem, saturam, apjomam un ilgumam, kā arī nosacījumiem, kas uz to attiecas.

I. Pamatinformācija

Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir grozīt Direktīvu 2006/66/EK (turpmāk „Bateriju direktīva”), lai pagarinātu tajā paredzēto aizliegumu laist tirgū baterijas un akumulatorus, kas satur kadmiju un kuri izmantoti bezvadu elektriskajos instrumentos, turklāt priekšlikuma nolūks ir arī saskaņot ar LESD 290. un 291. pantu[1] Bateriju direktīvas noteikumus, kuros paredzētas procedūras saskaņā ar patlaban atcelto Komitoloģijas lēmumu[2] un kurus ieviesa ar Direktīvu 2008/12/EK[3].

Komisija piecos gadījumos ierosināja noteikumus par deleģētiem aktiem, lai aizstātu noteikumus, kuri paredz regulatīvās kontroles procedūras (RKP) piemērošanu. Turklāt tā ierosināja, ka viens iepriekšējais RKP noteikums un divi noteikumi, kuros paredzēta regulatīvā procedūra, būtu jāaizstāj ar noteikumiem par īstenošanas aktiem.

Padomē iesniegtajā prezidentvalsts sagatavotajā kompromisa tekstā ir ierosināts, ka tikai viens noteikums, kuram iepriekš bija paredzēta regulatīvās kontroles procedūra (RKP), būtu jāaizstāj ar noteikumu, kuru pieņem ar deleģētajiem aktiem, turpretī uz pārējiem septiņiem iepriekš minētajiem noteikumiem būtu jāattiecas īstenošanas aktiem.

II. Pamatinformācija par deleģētajiem un īstenošanas aktiem

Eiropas Konventa par Eiropas nākotni vienkāršošanas darba grupa savā galīgajā ziņojumā ieteica, ka Kopienas tiesību aktu hierarhija būtu jāprecizē, cik vien iespējams, norobežojot jautājumus, kas attiecas uz konkrēto likumdošanas jomu, un pievienojot jaunu tiesību aktu kategoriju[4]:

„Patlaban nav mehānisma, ar kuru likumdevējam būtu iespējams deleģēt tehnisko aspektu vai tiesību aktu detaļu izstrādi, vienlaikus saglabājot kontroli pār šādu deleģējumu. Pašreizējos apstākļos likumdevējam ir nepieciešams vai nu sīki izstrādāt noteikumu, ko gatavojas pieņemt, vai uzticēt Komisijai sagatavot tehniskākus vai detalizētākus tiesību akta aspektus, kas varētu būt īstenošanas pasākumi, uz kuriem attiecas dalībvalstu kontrole saskaņā ar EKL 202. pantu.”

Minētā darba grupa tādēļ ierosināja ieviest „deleģētos aktus”, ar kuriem sīkāk izstrādātu vai grozītu konkrētus tiesību akta elementus un kurus apstiprinātu tādā vai citādā veidā, ko noteiktu likumdevējs, un „īstenošanas aktus”, ar kuriem īstenotu tiesību aktus. Attiecībā uz deleģētajiem aktiem likumdevējam būtu jāizlemj, vai Savienības līmenī vajadzētu pieņemt īstenošanas un/vai deleģētos aktus un kādā apjomā, un attiecīgā gadījumā jānosaka komitejas procedūras mehānisms (EKL 202. pants), ar ko būtu jāpapildina šādu aktu pieņemšana. Minētā grupa tādēļ definēja, ka leģislatīvos aktus pieņem tieši, pamatojoties uz Līgumu, un ka tajos ietverti būtiski elementi un pamatpolitikas izvēles konkrētā jomā. Pilnvaru deleģēšana aptvertu plašu loku, sākot no noteikumiem par tehniskiem un detalizētiem elementiem, kuri papildina leģislatīvo aktu, līdz turpmākiem konkrētu paša tiesību akta aspektu grozījumiem. Taču grupa uzskatīja — ja būtu nolemts veidot jaunu deleģēto aktu kategoriju, varētu būt iespējams vienkāršot konkrētas komiteju procedūras, bet vienlaikus norādīja, ka jebkuras izmaiņas nevarētu pamatot tieši ar Līgumu, bet ar sekundārajiem tiesību aktiem.

Šie ierosinājumi tika iekļauti priekšlikumos par noteikumiem Līguma par Konstitūciju Eiropai projektā attiecībā uz deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Minētie noteikumi galu galā saglabājās praktiski negrozīti Lisabonas līgumā, proti, LESD 290. un 291. pantā.

LESD 290. pantā paredzēts, ka (pievienots izcēlums):

1. Ar leģislatīvu aktu Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus.

Leģislatīvajos aktos tiek konkrēti noteikti pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums. Uz būtiskiem elementiem kādā jomā attiecas leģislatīvie akti, un tādējādi uz tiem nedrīkst attiekties pilnvaru deleģēšana.

2. Leģislatīvie akti paredz nosacījumus, ar kādiem notiek deleģēšana; šie nosacījumi var būt šādi:

(a) Eiropas Parlaments vai Padome var nolemt atsaukt deleģēšanu;

(b) deleģētais akts var stāties spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments vai Padome leģislatīvajā aktā noteiktajā termiņā nav izteikusi iebildumus.

Piemērojot a) un b) apakšpunktu, Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar savu locekļu balsu vairākumu, bet Padome – ar kvalificētu balsu vairākumu.

3. Deleģēto aktu nosaukumā iekļauj vārdu deleģētais” vai „deleģētā”.”

LESD 291. pantā paredzēts, ka (pievienots izcēlums):

1. Dalībvalstis pieņem visus tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai īstenotu juridiski saistošos Savienības aktus.

2. Ja ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai, šie akti piešķir Komisijai vai, īpašos, attiecīgi pamatotos gadījumos un Līguma par Eiropas Savienību 24. un 26. pantā paredzētajos gadījumos, Padomei īstenošanas pilnvaras.

3. Piemērojot 2. punktu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, iepriekš paredz normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu.

4. Īstenošanas aktu nosaukumā iekļauj vārdu „īstenošanas”.”

Būtu jānorāda, ka pretēji LESD 291. panta pieejai attiecībā uz īstenošanas pasākumiem LESD 290. pantā nav ietverts juridiskais pamats horizontāla akta pieņemšanai — iepriekšējais citāts par īstenošanas aktu noteikumiem, LESD 291. pants — , kas noteiktu piemērojamos noteikumus un vispārīgos principus pilnvaru deleģēšanai. Tādēļ minētie nosacījumi ir jāizklāsta katrā pamataktā atsevišķi.

LESD 39. deklarācijā par finanšu pakalpojumiem ir šāds teksts:

„Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu

Konference ņem vērā Komisijas nodomu turpināt konsultēties ar dalībvalstu ieceltiem ekspertiem, sagatavojot deleģētos tiesību aktus finanšu pakalpojumu jomā saskaņā ar tās iedibināto praksi.

Lai sagatavotos praktiskai LESD 290. panta īstenošanai, Juridiskā komiteja 2010. gada 23. martā pieņēma referenta József Szájer nenormatīvo patstāvīgo ziņojumu par likumdošanas deleģēšanas pilnvarām[5]. Turpmāk sniegti izvilkumi no ziņojuma paskaidrojuma raksta, kurā sniegta pamatinformācija par deleģēto un īstenošanas aktu nošķiršanu:

„Būtu loģiski, ja likumdevēja pārziņā arī turpmāk būtu tās deleģēto pilnvaru kontrole. Turklāt jebkurš cits kontroles veids, kura īstenotājs nav likumdevējs, pats par sevi būtu pretrunā ar LESD 290. pantu. Jo īpaši dalībvalstis un a fortiori komitejas, kurās ir dalībvalstu eksperti, nevar piedalīties šīs jomas uzdevumu īstenošanā.”

[...]

„Primārā atbildība par Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanu, protams, ir dalībvalstīm. Tas ir skaidri noteikts LES 4. panta 3. punkta otrajā daļā (bijušais EKL 10. pants: „Dalībvalstis veic visus vajadzīgos (..) pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Līgumiem vai no Savienības iestāžu aktiem”) un arī LESD 291. pantā („Dalībvalstis pieņem visus tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai īstenotu juridiski saistošos Savienības aktus”). Šādus noteikumus piemēroja arī pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Tomēr, ja likumdevējs uzskata, ka juridiski saistošu Eiropas Savienības aktu īstenošanai ir vajadzīgi vienoti nosacījumi, ar sekundāru (leģislatīvu vai neleģislatīvu) tiesību aktu Komisijai ir jāpiešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus. LESD 291. pants, kas tieši saistīts ar „komitoloģijas” mehānismiem, kuri balstīti uz EKL 202. pantu, nodrošina pamatu tam, ka Komisija varētu pieņemt īstenošanas aktus, dalībvalstīm noteiktā veidā kontrolējot, kā Komisija izmanto īstenošanas pilnvaras[6]. Ņemot vērā, ka primārā atbildība par īstenošanu ir dalībvalstīm, ir pašsaprotams, ka 291. pantā tās ir norādītas, izslēdzot likumdevēju. Nav būtiskas konceptuālas atšķirības starp iepriekšējo sistēmu, kas bija balstīta uz EKL 202. pantu, un turpmāko, uz LESD 291. pantu balstīto sistēmu.

Ir skaidrs, ka nosacījumu noteikšana šādu īstenošanas pilnvaru izmantošanai ir likumdevēja kompetencē. Steidzami jānodrošina jauns tiesiskais regulējums īstenošanas aktiem, jo pašreizējais „komitoloģijas” lēmums daļēji neatbilst jaunajai sistēmai, ko ieviesa saskaņā ar LESD 291. pantu.”

Rezolūcijā, ko pieņēma 2010. gada 5. maija plenārsēdē, iekļauti šādi trīs noslēguma punkti[7]:

18.  mudina Komisiju prioritārā kārtā iesniegt likumdošanas priekšlikumus, kas vajadzīgi, lai acquis pielāgotu LESD 290. un 291. panta noteikumiem; uzskata, ka attiecībā uz LESD 290. pantu minēto pielāgošanu nevajadzētu attiecināt tikai uz tiem pasākumiem, kas agrāk bija saistīti ar regulatīvo kontroles procedūru, bet gan uz visiem attiecīgiem vispārējiem pasākumiem neatkarīgi no tā, kādu lēmumpieņemšanas vai komitoloģijas procedūru tiem piemēroja pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

19.   uzstāj, lai acquis pirmām kārtām tiktu pielāgots tajās politikas jomās, uz kurām pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās neattiecās koplēmuma procedūra; prasa izvērtēt katru no minētajām jomām atsevišķi, lai nodrošinātu, ka jo īpaši visi atbilstošie vispārpiemērojamie pasākumi, kas līdz šim pieņemti saskaņā ar 4. un 5. pantu [Komitoloģijas lēmumā], tiek definēti kā deleģētie akti;

20.   uzskata — lai pilnībā saglabātu likumdevējas iestādes prerogatīvas, gan iepriekšminētās saskaņošanas laikā, gan izskatot priekšlikumus atbilstoši parastajai likumdošanas procedūrai, īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgai LESD 290. un 291. panta piemērošanai un praktiskajām sekām, kas rodas, piemērojot kādu no minētajiem pantiem; prasa, lai likumdevējas iestādes būtu tiesīgas izlemt par to, ka jautājumus, kas iepriekš pieņemti saskaņā ar regulatīvās kontroles procedūru, var pieņemt saskaņā ar LESD 290. pantu vai arī parastās likumdošanas procedūras kārtībā;

Saistībā ar LESD 290. panta praktisko piemērošanu Parlaments, Padome un Komisija 2011. gada aprīlī panāca kopēju vienošanos[8]. Tajā izklāstīta praktiskā kārtība, kā arī paskaidrojumi un vēlamās procedūras, par kurām ir panākta vienošanās un kuras piemērojamas likumdošanas pilnvaru deleģēšanai. Tajā sniegtas norādes un definīciju formulējuma paraugi attiecībā uz deleģēšanas mērķiem, saturu, apjomu un ilgumu, taču nav nošķiršanas starp deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

Turklāt tika grozīts Parlamenta Reglaments, lai iekļautu jaunu 37.a pantu, kura teksts ir šāds:

„Likumdošanas pilnvaru deleģēšana

1. Izvērtējot priekšlikumu tiesību aktam, ar kuru Komisijai deleģē pilnvaras, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā, Parlaments īpašu uzmanību pievērš šādas deleģēšanas mērķiem, saturam, apjomam un ilgumam, kā arī nosacījumiem, ar kādiem notiek deleģēšana.

2. Par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja jebkurā laikā var pieprasīt komitejai, kas atbildīga par ES tiesību interpretāciju un piemērošanu, sniegt atzinumu.

3. Par ES tiesību interpretāciju un piemērošanu atbildīgā komiteja jautājumus par likumdošanas pilnvaru deleģēšanu var arī izskatīt pēc savas ierosmes. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

III. Parlamenta nostāja par likumdošanas deleģēšanas pilnvarām

Jautājums par deleģēto un īstenošanas aktu nošķiršanu ir izraisījis polemiku vairāku likumdošanas procedūru laikā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Padome ir uzstājusi, ka jāizmanto īstenošanas akti, lai labāk ietekmētu šādu aktu sagatavošanas posmu, uzaicinot ekspertus no dalībvalstīm attiecīgajās komitejās, kā paredzēts regulā par īstenošanas aktiem. Deleģēto aktu sagatavošanā dalībvalstu ekspertiem nav oficiālu pienākumu. Turklāt Parlamenta loma, ietekme un prerogatīvas ir daudz lielākas saistībā ar deleģētajiem aktiem, jo tam ir piešķirta iespēja iebilst pret ierosināto deleģēto aktu, un tā rīcībā ir stiprākais līdzeklis — deleģējuma atsaukšana. Attiecībā uz īstenošanas aktiem Parlamenta pilnvaras ir ierobežotas, proti, tam ir pārbaudes tiesības, un Komisija var pieņemt ierosināto īstenošanas aktu neatkarīgi no jebkādiem Parlamenta iebildumiem.

Pareizā instrumenta izvēlei ir ievērojama ietekme ne tikai attiecībā uz Parlamenta iespēju īstenot savas pārbaudes tiesības, bet arī uz paša tiesību akta spēkā esamību. Komisijas priekšsēdētājs vēstulē Parlamenta priekšsēdētājam uzsvēra, ka īstenošanas un deleģēto aktu nošķiršana nav politiskās izvēles jautājums un ka jebkuras analīzes sākuma punktam ir jābūt juridiskajiem kritērijiem, kas noteikti LESD 290. un 291. pantā[9]. Tālab Komisija ir vērsusies Savienības Tiesā, lai noskaidrotu nošķiršanas jautājumu attiecībā uz gadījumu, kad, pēc Komisijas domām, ir izvēlēts nepareizais tiesību akta veids[10].

Lai izstrādātu horizontālu politisku nostāju par deleģēto aktu jautājumu nolūkā aizstāvēt Parlamenta prerogatīvas un lai izvairītos no turpmākām juridiskām problēmām, kā arī no tiesību aktu atcelšanas riska gadījumā, ja nepareizi izvēlēti deleģētie vai īstenošanas akti, Priekšsēdētāju konference 2012. gadā apstiprināja šādu četru aspektu pieeju, lai nodrošinātu, ka Parlaments var pilnvērtīgi pildīt savas ar Lisabonas līgumu piešķirtās pilnvaras[11]:

1. pareizā juridiskā instrumenta izvēle;

2. dalībvalstu lomas paaugstināšana deleģēto aktu sagatavošanas posmā;

3. iekļaušana pamataktā („koplēmums”);

4. Parlamenta nostājas pieņemšana bez vienošanās pirmajā lasījumā.

Visbeidzot, ja deleģētos aktus nevarētu iekļaut konkrētajā dokumentā, lai gan bijis paredzēts, ka tiem vajadzētu tur būt, minētā pieeja prasa atteikties šādu dokumentu iesniegt plenārsēdē, un būtu jāuzsāk turpmākas horizontālas sarunas ar Padomi.

IV. Analīze

Tā kā nav Tiesas judikatūras par deleģēto un īstenošanas aktu nošķiršanas jautājumu, jebkuras analīzes sākuma punktam ir jābūt paša Līguma formulējumam. LESD 290. pantā paredzēts, ka likumdošanas pilnvaras ir atļauts deleģēt tikai, lai pieņemtu vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus (pievienots izcēlums).

Lai pārbaudītu, vai šie kritēriji ir izpildīti, nepieciešams izskatīt attiecīgo pilnvaru būtību katrā atsevišķā gadījumā.

Direktīvas 1. panta 2. punkts par pārejas pasākumiem attiecībā uz minimālajām atkritumu savākšanas normām

Šis noteikums attiecas uz Bateriju direktīvas 10. panta 4. punkta pirmo daļu, kurā saskaņā ar Direktīvu 2008/12/EK paredzēts, ka ar Komitoloģijas lēmuma 5. pantā minēto regulatīvo kontroles procedūru ir jāpieņem pārejas pasākumi attiecībā uz minimālajām bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas normām.

Saskaņā ar 13. panta 1. punkta c) apakšpunktu regulā par īstenošanas aktiem — ja pirms minētās regulas stāšanās spēkā pieņemtais pamatakts atsaucas uz Komitoloģijas lēmuma 5. pantu, piemēro minētajā regulā paredzēto pārbaudes procedūru.

Tādēļ ierosinātās izmaiņas, ieviešot īstenošanas aktus, šajā gadījumā ir pareizas.

Direktīvas 1. panta 2. punkts par vienotu metodoloģiju gadā pārdotā daudzuma aprēķināšanai

Šis noteikums attiecas uz Bateriju direktīvas 10. panta 4. punkta otro daļu, kurā saskaņā ar Direktīvu 2008/12/EK, izmantojot RKP, jāizstrādā vienota metodoloģija tiešajiem lietotājiem gadā pārdoto pārnēsājamo bateriju un akumulatoru daudzumu aprēķināšanai, lai uzraudzītu atkritumu savākšanas normu ievērošanu. Turklāt tajā nosaka, ka minētais pasākums ir „paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot”.

Šis noteikums ir vispārēji piemērojams tāpēc, ka pārdošanas daudzuma aprēķināšana attiecas uz objektīvi noteiktām situācijām[12]. Tas, ka vārdiem „metodoloģija aprēķināšanai” ir izmantots apzīmētājs „vienota”, papildus atbalsta šo secinājumu.

Sākotnējā noteikumā turklāt norādīts, ka veicamais pasākums ir paredzēts nebūtisku šīs direktīvas elementu grozīšanai, to papildinot. Šo noteikumu tādēļ var saskaņot, vienīgi nosakot deleģēto aktu pieņemšanu.

Ierosinātās izmaiņas, paredzot īstenošanas aktus, šajā gadījumā ir nepareizas, un uz noteikumu ir jāattiecas LESD 290. pantā minētajiem deleģētajiem aktiem.

Direktīvas 1. panta 3. punkts par III pielikuma pielāgošanu vai papildināšanu nolūkā ņemt vērā tehnikas vai zinātnes progresu

Šis noteikums attiecas uz Bateriju direktīvas 12. panta 6. punktu, kurā saskaņā ar Direktīvu 2008/12/EK noteikts, ka Bateriju direktīvas III pielikumu (sīki izstrādātas prasības apstrādei un pārstrādei) var pielāgot vai papildināt, lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes progresu saskaņā ar RKP. Turklāt tajā noteikts, ka minētie pasākumi ir „paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia to papildinot”.

Šis noteikums ir vispārēji piemērojams, tāpēc ka bateriju un akumulatoru apstrādes un pārstrādes prasības saistībā ar tehnikas un zinātnes progresu ir tādas, kas „adresētas nekonkrētām personu grupām un izteiktas abstraktos terminos, un ir piemērojamas objektīvi noteiktās situācijās”[13].

Sākotnējā noteikuma turpinājumā noteikts, ka veicamie pasākumi ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot. Šo noteikumu tādēļ var saskaņot, vienīgi nosakot deleģēto aktu pieņemšanu.

Ierosinātās izmaiņas, atsaucoties uz deleģētajiem aktiem, šajā gadījumā tāpēc ir pareizas.

Direktīvas 1. panta 5. punkts par sīki izstrādātiem noteikumiem, ar kuriem papildina kritērijus, ko piemēro līdzvērtīgu apstākļu novērtēšanai ārpus Savienības

Šis noteikums attiecas uz Bateriju direktīvas 15. panta 3. punktu, kas saskaņā ar Direktīvu 2008/12/EK paredz sīki izstrādātus noteikumus pārstrādes operāciju līdzvērtīgu apstākļu novērtēšanai saistībā ar dažu atkritumu veidu sūtīšanu ārpus Savienības, un kuri jāpieņem saskaņā ar RKP. Tajā turklāt noteikts, ka pasākumi „ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot”.

Šis noteikums ir vispārēji piemērojams tāpēc, ka līdzvērtīgu apstākļu novērtēšanas noteikumi attiecībā uz bateriju un akumulatoru pārstrādes operācijām ir „adresēti nekonkrētām personu grupām un izteikti abstraktos terminos, un ir piemērojami objektīvi noteiktās situācijās”.

Sākotnējā noteikuma turpinājumā noteikts, ka veicamie pasākumi ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot. Šo noteikumu tādēļ var saskaņot, vienīgi nosakot deleģēto aktu pieņemšanu.

Turklāt varētu piebilst, ka Parlaments patlaban notiekošajās procedūrās attiecībā uz Grāmatvedības direktīvu un Datu aizsardzības regulu un direktīvu ir pieņēmis nostāju, ka uz līdzvērtīgu apstākļu noteikšanu trešās valstīs var attiekties vienīgi likumdošanas pilnvaru deleģēšana un ka nevarētu būt vienoti īstenošanas nosacījumi.

Ierosinātās izmaiņas, atsaucoties uz deleģētajiem aktiem, šajā gadījumā tāpēc ir pareizas.

Direktīvas 1. panta 6. punkts par prasībām attiecībā uz ražotāju reģistrāciju

Šis noteikums attiecas uz Bateriju direktīvas 17. pantu, kurā saskaņā ar Direktīvu 2008/12/EK paredzētas procedūras prasības ražotāju reģistrēšanai, kuras nosaka saskaņā ar RKP. Tajā turklāt norādīts, ka šādas prasības ir „paredzētas, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot”.

Šis noteikums ir vispārēji piemērojams tāpēc, ka tas adresēts nekonkrētām personu grupām un izteikts abstraktos terminos, un ir piemērojams objektīvi noteiktās situācijās.

Tajā turklāt norādīts, ka šādas attiecīgās prasības ir paredzētas, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot. Šo noteikumu tādēļ var saskaņot, vienīgi nosakot deleģēto aktu pieņemšanu.

Ierosinātās izmaiņas, atsaucoties uz deleģētajiem aktiem, šajā gadījumā tāpēc ir pareizas.

Direktīvas 1. panta 8. punkta a) apakšpunkts par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas papildina jaudas marķēšanu

Šis noteikums attiecas uz Bateriju direktīvas 21. panta 2. punktu, kurā saskaņā ar Direktīvu 2008/12/EK paredzēti sīki izstrādāti noteikumi nolūkā nodrošināt, ka bateriju un akumulatoru jauda marķējumā norādīta redzamā, salasāmā un neizdzēšamā veidā, un kurā noteikts, ka tos pieņem saskaņā ar RKP. Tajā turklāt noteikts, ka pasākumi „ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot”.

Šis noteikums ir vispārēji piemērojams tāpēc, ka tas adresēts nekonkrētām personu grupām un izteikts abstraktos terminos, un ir piemērojams objektīvi noteiktās situācijās.

Sākotnējā noteikuma turpinājumā noteikts, ka veicamie pasākumi ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot. Šo noteikumu tādēļ var saskaņot, vienīgi nosakot deleģēto aktu pieņemšanu.

Ierosinātās izmaiņas, atsaucoties uz deleģētajiem aktiem, šajā gadījumā tāpēc ir pareizas.

Direktīvas 1. panta 8. punkta b) apakšpunkts par atbrīvojumiem no marķēšanas prasībām

Šis noteikums attiecas uz Bateriju direktīvas 21. panta 7. punktu, kurā saskaņā ar Direktīvu 2008/12/EK paredzēti atbrīvojumi no 21. pantā noteiktajām marķēšanas prasībām, un kas jāpieņem saskaņā ar RKP. Tajā turklāt noteikts, ka pasākumi „ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot”.

Šis noteikums ir vispārēji piemērojams tāpēc, ka tas adresēts nekonkrētām personu grupām un izteikts abstraktos terminos, un ir piemērojams objektīvi noteiktās situācijās.

Sākotnējā noteikuma turpinājumā noteikts, ka veicamie pasākumi ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot. Šo noteikumu tādēļ var saskaņot, vienīgi nosakot deleģēto aktu pieņemšanu.

Ierosinātās izmaiņas, atsaucoties uz deleģētajiem aktiem, šajā gadījumā tāpēc ir pareizas.

Direktīvas 1. panta 9. punkts par dalībvalstu anketēšanu ziņojuma sagatavošanas nolūkā

Šis noteikums attiecas uz Bateriju direktīvas 22. panta 2. punktu, kurā paredzēts, ka saskaņā ar Komitoloģijas lēmuma 5. pantā noteikto pārbaudes procedūru nosaka anketu vai īsu satura izklāstu, pamatojoties uz ko dalībvalstis sagatavo ziņojumus par šīs direktīvas izpildi, kuri jāiesniedz reizi trijos gados.

Saskaņā ar 13. panta 1. punkta c) apakšpunktu regulā par īstenošanas aktiem — ja pirms minētās regulas stāšanās spēkā pieņemtais pamatakts atsaucas uz Komitoloģijas lēmuma 5. pantu, piemēro minētajā regulā paredzēto pārbaudes procedūru.

Tādēļ ierosinātās izmaiņas, ieviešot īstenošanas aktus, šajā gadījumā ir pareizas.

Ierosinātās pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums

Attiecībā uz ierosinātās deleģēšanas mērķi, saturu, apjomu un ilgumu neviens no tiem nav grozīts salīdzinājumā ar Bateriju direktīvu, kad tajā izdarīta atsauce uz Komitoloģijas lēmumu, ņemot vērā, ka ierosināto izmaiņu nolūks ir saskaņot šo direktīvu ar LESD 290. un 291. pantu. Ierosinātās izmaiņas tādēļ ir drīzāk procesuālas, nevis būtiskas, un tās neietekmē mērķi, saturu un apjomu.

ENVI ziņojuma projekta grozījuma Nr. 12 mērķis ir grozīt priekšlikuma 1. panta 2. punktu par vienotu metodoloģiju, ar ko aprēķina gadā pārdoto daudzumu, proti, paredzēt deleģēto aktu, nevis īstenošanas aktu pieņemšanu. Šīs ir procesuālas izmaiņas un neietekmē ierosinātās deleģēšanas mērķi, saturu un apjomu salīdzinājumā ar kādreizējo komitoloģijas procedūru.

Attiecībā uz ierosinātās pilnvaru deleģēšanas ilgumu Komisijas priekšlikumā ieviests jauns 23.a pants, proti, „Deleģējuma īstenošana”, kurš ir atbilstīgs „a. panta” un „pirmās izvēles” paraugam, kas sniegts kopējās vienošanās tekstā. Tajā piešķirtas deleģējuma pilnvaras uz nenoteiktu laiku un paredzēti 2+2 mēneši Parlamenta vai Padomes iebildumu izteikšanai.

ENVI ziņojuma projektā grozījuma Nr. 14 mērķis ir kopējās vienošanās „pirmās izvēles” vietā ieviest „otro izvēli” un piešķirt pilnvaras uz pieciem gadiem, un Komisijai prasa sagatavot ziņojumu atbilstīgi pilnvaru deleģēšanai ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām, kuru automātiski pagarina uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Šis ierosinātais grozījums atbilst likumdevēja prerogatīvām, un tam ir pievienotā vērtība saistībā ar regulāru deleģēšanas pārbaužu nodrošināšanu.

Padomes kompromisa grozījuma teksts

Prezidentvalsts Kipra 2012. gada 14. septembrī par priekšlikumu iesniedza kompromisa grozījuma tekstu[14]. Šajā tekstā atbalstīta deleģēto aktu pieņemšana attiecībā uz 1. panta 8. punkta b) apakšpunktu par atbrīvojumiem no marķēšanas prasībām, bet attiecībā uz visiem citiem iepriekš apskatītajiem noteikumiem noteikts, ka jāpieņem īstenošanas akti.

V. Secinājums un ieteikums

Juridiskā komiteja 2013. gada 21. februāra sanāksmē vienprātīgi pieņēma šādu atzinumu[15]:

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka, izņemot priekšlikuma 1. panta 2. punktu, kas attiecas uz vienotu metodoloģiju gadā pārdotā daudzuma aprēķināšanai un kuras noteikšanā būtu jāizmanto deleģētie, nevis īstenošanas akti, Komisijas priekšlikums izklāstīts pareizi saistībā ar Bateriju direktīvas komitoloģijas noteikumu saskaņošanu ar LESD 290. un 291. pantu. Likumdevēja iestāde var izvēlēties kopīgās vienošanās „otro izvēli” attiecībā uz deleģēšanas ilgumu.

Ievērojot politikas pamatnostādnes, ko apstiprināja Priekšsēdētāju konference, un, tā kā LESD 290. pantā minētie kritēriji ir izpildīti attiecībā uz vienotas metodoloģijas noteikšanu, kas paredzēta priekšlikuma 1. panta 2. punktā, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai būtu jāuzstāj, ka šim noteikumam atbilstīgi ir deleģētie akti, un būtu jāatbalsta Komisijas ierosinātā saskaņošana saistībā ar pārējiem attiecīgajiem noteikumiem. Ja Padome saglabā savu kompromisa grozījuma tekstu un nostāju, ka daudz plašāk būtu jāizmanto īstenošanas akti, komitejai būtu jāinformē Padome, ka šo dokumentu kā tādu neiesniegs plenārsēdē, un, ja Padome joprojām nemaina viedokli, komitejai būtu jāiesaka pieņemt Parlamenta nostāju bez vienošanās panākšanas pirmajā lasījumā.

Ar cieņu

Klaus-Heiner Lehne

  • [1]  LESD 290. pants ir piemērojams automātiski, savukārt noteikumi un vispārīgie principi, kas attiecas uz LESD 291. pantu, ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55. 28.2.2011., 13. lpp.).
  • [2]  Padomes Lēmums 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK
    (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
  • [3]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīva 2008/12/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 2006/66/EK (OV L 76, 19.3.2008., 39. lpp.).
  • [4]  Darba grupa (IX) vienkāršošanas jautājumos, 2002. gada 29. novembra galīgais ziņojums, 8.–12. lpp.
  • [5]  Ziņojums par likumdošanas deleģēšanas pilnvarām (A7-0110/2010).
  • [6]             Tomēr dalībvalstu īstenotās kontroles noteikumi un vispārējie principi ir jāpieņem likumdevējam regulu veidā, ievērojot parasto likumdošanas procedūru — LESD 291. panta 3. punkts.
  • [7]             Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūcija par likumdošanas deleģēšanas pilnvarām, P7_TA(2010)0127.
  • [8]  Kopēja vienošanās par deleģētajiem aktiem, apstiprināta Priekšsēdētāju konferences 2011. gada 3. marta sanāksmē.
  • [9]  Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso 2012. gada 3. februāra vēstule EP priekšsēdētājam M. Schulz.
  • [10]  Komisija 2012. gada 19. septembrī iesniedza Savienības Tiesā prasību pret Parlamentu un Padomi, lai atceltu konkrēto pantu Biocīdo produktu regulā, ciktāl tajā paredz ar īstenošanas aktu un nevis ar deleģēto aktu noteikt pasākumus, ar kuriem paredz Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai (EĶVA) maksājamās atlīdzības. Komisija apgalvo, ka, tā kā panta mērķis ir papildināt atsevišķus nebūtiskus tiesību akta elementus un ņemot vērā pilnvaru piešķiršanas Komisijai raksturu, kā arī saskaņā ar šīm pilnvarām pieņemamā akta priekšmetu, šāds akts, kuru tā tiek aicināta pieņemt, būtu jāpieņem saskaņā ar LESD 290. pantā paredzēto procedūru un nevis saskaņā ar LESD 291. pantā paredzēto procedūru. Lieta C-427/12 Komisija/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome.
  • [11]  Politikas pamatnostādnes attiecībā uz horizontālo pieeju Parlamentā saistībā ar deleģētajiem aktiem (Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētāja 2012. gada 19. aprīļa vēstule Parlamenta priekšsēdētājam).
  • [12]  Sk. Lieta C-263/02 Komisija/Jégo-Quéré (Krājums, I-3425. lpp., 43. punkts).
  • [13]  Turpat.
  • [14]  Padomes dokuments Nr. 13763/12.
  • [15]  Sanāksmē piedalījās: Evelyn Regner (priekšsēdētāja p. i.), Raffaele Baldassarre (priekšsēdētāja v.), Françoise Castex (priekšsēdētāja v.), Francesco Enrico Speroni (atzinuma sagat.), Luigi Berlinguer, Piotr Borys, Marielle Gallo, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Eva Lichtenberger, Antonio López-Istúriz White, Bernhard Rapkay, József Szájer, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Tadeusz Zwiefka.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Direktīvas 2006/66/EK grozīšana (tādu kadmiju saturošu pārnēsājamu bateriju un akumulatoru laišana tirgū, kurus paredzēts izmantot bezvada elektriskajos instrumentos)

Atsauces

COM(2012)0136 – C7-0087/2012 – 2012/0066(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

26.3.2012

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

18.4.2012

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

18.4.2012

IMCO

13.12.2012

JURI

18.4.2012

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ITRE

23.4.2012

IMCO

25.4.2012

JURI

25.4.2012

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Vladko Todorov Panayotov

25.5.2012

 

 

 

Izskatīšana komitejā

28.11.2012

19.2.2013

 

 

Pieņemšanas datums

20.3.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sergio Berlato, Lajos Bokros, Milan Cabrnoch, Yves Cochet, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Eija-Riitta Korhola, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Antonyia Parvanova, Andrés Perelló Rodríguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Salvatore Tatarella, Thomas Ulmer, Glenis Willmott, Sabine Wils

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Minodora Cliveti, Julie Girling, Philippe Juvin, Jiří Maštálka, James Nicholson, Britta Reimers, Michèle Rivasi, Rebecca Taylor, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ioan Enciu

Iesniegšanas datums

28.3.2013