Ziņojums - A7-0232/2013Ziņojums
A7-0232/2013

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR)

24.6.2013 - (COM(2011)0873 – C7‑0506/2011 – 2011/0427(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Jan Mulder


Procedūra : 2011/0427(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0232/2013
Iesniegtie teksti :
A7-0232/2013
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR)

(COM(2011)0873 – C7‑0506/2011 – 2011/0427(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0873),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta d) apakšpunktu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0506/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0232/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. apstiprina Eiropas Parlamenta paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[1]*

Komisijas priekšlikumā

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR)

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (

EUROSUR)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)         Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (turpmāk "EUROSUR") izveide ir nepieciešama, lai stiprinātu informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, kā arī ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, ko izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 [2]1, ▌(turpmāk "Aģentūra"). EUROSUR nodrošina šīm iestādēm un Aģentūrai infrastruktūru un instrumentus, kas nepieciešami, lai uzlabotu to informētību par situāciju un reaģēšanas spējas pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām nolūkā atklāt, novērst un cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un sekmēt migrantu labāku aizsargāšanu un viņu dzīvības glābšanu ▌.

(1a)       Prakse pārvietoties mazās un kuģošanai jūrā nederīgās laivās ir ievērojami palielinājusi pie dienvidu ārējām jūras robežām noslīkušo migrantu skaitu. EUROSUR vajadzētu ievērojami uzlabot Aģentūras un dalībvalstu operatīvo un tehnisko spēju atklāt šīs mazās laivas un uzlabot dalībvalstu reaģēšanas spējas, tādējādi palīdzot samazināt migrantu bojāeju.

(2)  Dalībvalstīm būtu jāizveido valsts koordinācijas centri, lai ▐ starp tām un Aģentūru uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu attiecībā uz robežu uzraudzību. EUROSUR pienācīgai darbībai ir būtiski, lai visas valsts iestādes, kas ir atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sadarbotos, izmantojot valsts koordinācijas centrus.

(3)         Šī regula nedrīkstētu traucēt dalībvalstīm noteikt savas valsts koordinācijas centriem atbildību arī par informācijas apmaiņas un sadarbības koordināciju attiecībā uz gaisa robežu uzraudzību un pārbaudēm robežšķērsošanas punktos.

(3a)       Šajā regulā ir prasīts, lai Aģentūra uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu ar citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, piemēram, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Savienības Satelītcentru, lai esošo informāciju, spējas un sistēmas, kas jau ir pieejamas Eiropas līmenī, piemēram, Eiropas Zemes novērošanas programmu, varētu izmantot pēc iespējas labāk.

(4)  Šī regula ir daļa no Eiropas ārējo robežu integrētas pārvaldības modeļa un Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģijas. EUROSUR palīdz arī attīstīt Vienoto informācijas apmaiņas vidi ES jūrniecības jomas uzraudzībai (CISE), sniedzot plašāku satvaru informētībai par situāciju jūrniecības jomā, izmantojot informācijas apmaiņu starp dažādu nozaru publiskajām iestādēm Savienībā.

(4a)       Lai nodrošinātu to, ka EUROSUR rīcībā esošā informācija ir pēc iespējas pilnīgāka un aktuālāka, jo īpaši attiecībā uz situāciju trešās valstīs, Aģentūrai būtu jāsadarbojas ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. Tādēļ Eiropas Savienības delegācijām un to birojiem būtu Aģentūrai jāsniedz visa informācija, kas ir svarīga no EUROSUR viedokļa.

(5)  Aģentūrai būtu jāsniedz vajadzīgā palīdzība EUROSUR izstrādei un uzturēšanai un, vajadzības gadījumā, CISE izveidei, tostarp sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai, jo īpaši izveidojot, uzturot un koordinējot EUROSUR sistēmu.

(5a)       Aģentūra būtu jānodrošina ar atbilstīgiem finanšu un cilvēkresursiem, lai tā varētu pienācīgi pildīt tai saskaņā ar šo regulu uzticētos papildu uzdevumus.

(6)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kuri ir atzīti Līguma par Eiropas Savienību 2. un 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz dzīvību, cilvēka cieņas aizsardzība, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda aizliegums, cilvēku tirdzniecības aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, personas datu aizsardzība, tiesības piekļūt dokumentiem, patvēruma tiesības, aizsardzība pārvietošanas un izraidīšanas gadījumā, neizraidīšanas princips, diskriminācijas aizliegums un bērna tiesības. Dalībvalstīm un Aģentūrai šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(6a)       Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 26.a panta 4. punkta noteikumiem pamattiesību amatpersonai un konsultatīvajam forumam vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai par pamattiesību ievērošanu saistībā ar visām Aģentūras darbībām EUROSUR ietvaros.

(6b)       Šajā regulā ir atzīts, ka migrācijas ceļus izmanto arī tādas personas, kam ir vajadzīga starptautiska aizsardzība.

(8)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, EUROSUR izveidi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka darbības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(9)         Lai pakāpeniski ģeogrāfiski paplašinātu EUROSUR, pienākums noteikt un uzturēt valstu koordinācijas centrus būtu jāpiemēro divos secīgos posmos: vispirms tas būtu jāattiecina uz dalībvalstīm, kas atrodas pie dalībvalstu dienvidu ▐ un austrumu ārējās ▌robežas, un otrajā posmā tas būtu jāattiecina uz pārējām dalībvalstīm ▌.

(9a)  Šajā regulā ir iekļautas normas par sadarbību ar kaimiņos esošām trešām valstīm, jo labi strukturēta un pastāvīga sadarbība un informācijas apmaiņa ar šīm valstīm, jo īpaši Vidusjūras reģionā, ir galvenais faktors, lai sasniegtu EUROSUR mērķus. Ir svarīgi, lai dalībvalstis un kaimiņos esošās trešās valstis, sadarbojoties un apmainoties ar informāciju, vienmēr pilnībā ievērotu pamattiesības un jo īpaši – neizraidīšanas principu.

(9b)       Šajā Regulā ir iekļauti noteikumi par ciešas sadarbības iespēju ar Īriju un Apvienoto Karalisti, kas var palīdzēt labāk sasniegt EUROSUR mērķus.

(9c)       Īstenojot šo regulu, Aģentūrai un dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk gan Savienības, gan valstu līmenī jāizmanto esošās spējas attiecībā uz cilvēkresursiem, kā arī tehnisko aprīkojumu.

(9d)  Komisijai būtu regulāri jāizvērtē šīs regulas īstenošanas rezultāti, lai noteiktu to, cik lielā mērā ir sasniegti EUROSUR mērķi.

(10)       Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(11)       Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana , kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā [3], tādēļ Apvienotā Karaliste neņem dalību šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(12)  Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā [4], tādēļ Īrija neņem dalību šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(16)  Šīs regulas īstenošana neietekmē kompetences sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm, un tā neietekmē dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, Konvenciju par bēgļu statusu, Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju un citiem atbilstīgiem starptautisko tiesību instrumentiem.

(17)       Šīs regulas īstenošana neskar nedz Šengenas Robežu kodeksu, nedz noteikumus par ārējo jūras robežu uzraudzību operatīvās sadarbības kontekstā, kuru koordinē Aģentūra ▌.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido kopīgu ietvaru informācijas apmaiņai un sadarbībai starp dalībvalstīm un Aģentūru, lai uzlabotu informētību par situāciju un palielinātu reaģēšanas spējas pie ▌Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (turpmāk "EUROSUR"), nolūkā atklāt, novērst un cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un sekmēt migrantu labāku aizsardzību un viņu dzīvības glābšanu.

2. pants

Darbības joma

1.          Šo regulu piemēro dalībvalstu sauszemes un jūras ārējo robežu uzraudzībai, tostarp ▌ lai uzraudzītu, atklātu, identificētu, izsekotu, novērstu un pārtvertu neatļautus robežu šķērsošanas gadījumus, nolūkā atklāt, novērst un cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un sekmēt migrantu labāku aizsardzību un viņu dzīvības glābšanu.

1.a        Šo regulu var attiecināt arī uz gaisa robežu uzraudzību, kā arī uz pārbaudēm robežšķērsošanas punktos, ja dalībvalsts brīvprātīgi sniedz EUROSUR šādu informāciju.

2.  Šo regulu nepiemēro juridiskiem vai administratīviem pasākumiem, kas veikti pēc tam, kad dalībvalstu atbildīgās iestādes ir pārtvērušas kriminālas pārrobežu darbības vai personas, kas neatļauti šķērso ārējās robežas.

3.          Dalībvalstis un Aģentūra, piemērojot šo regulu, ievēro pamattiesības, tostarp neizraidīšanas un cilvēka cieņas aizsardzības principu un datu aizsardzības noteikumus. Tās piešķir prioritāti bērnu, nepieskatītu nepilngadīgo, cilvēku tirdzniecības upuru, personu, kam vajadzīga neatliekama medicīniska palīdzība, personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, personu, kam draud briesmas uz jūras, un citu personu, kuras atrodas īpaši neaizsargātā stāvoklī, īpašajām vajadzībām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

– a)       "Aģentūra" ir Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Regulu Nr. 2007/2004;

a)          "informētība par situāciju" ir spēja uzraudzīt, atklāt, identificēt, izsekot un izprast nelikumīgas pārrobežu darbības, lai atrastu pamatotus iemeslus reaģēšanas pasākumiem, balstoties uz jaunas informācijas un esošo zināšanu kombināciju, un sekmīgāk samazinātu migrantu nāves gadījumus pie ārējām robežām, gar tām vai to tuvumā;

b)          "reaģēšanas spējas" ir spēja veikt darbības, kuru mērķis ir novērst nelikumīgas pārrobežu darbības pie dalībvalstu ārējām robežām, gar tām un to tuvumā, tostarp līdzekļi un nepieciešamais laiks, lai pienācīgi reaģētu ▌;

c)  "situācijas aina" ir grafiska saskarne gandrīz reālā laika datu un informācijas ▌ atspoguļošanai, kas saņemti no dažādām iestādēm, sensoriem, platformām un citiem avotiem, ar kuru dalās, izmantojot komunikācijas un informācijas kanālus ar citām iestādēm, lai panāktu informētību par situāciju un atbalstītu reaģēšanas spējas pie dalībvalstu ārējām robežām un pierobežas zonā;

d)          "pārrobežu noziedzība" ir jebkādi smagi ▌ noziegumi ar pārrobežu dimensiju, kas notiek pie dalībvalstu ārējām robežām, gar tām vai to tuvumā ▌;

e)          "ārējās robežas posms" ir visa dalībvalsts sauszemes vai jūras ārējā robeža vai tās daļa, kā noteikts valsts tiesību aktos vai kā to noteicis valsts koordinācijas centrs vai cita atbildīgā valsts iestāde;

f)  "pierobežas zona" ir ģeogrāfisks apgabals aiz dalībvalstu ārējām robežām ▌;

fa)         "krīzes situācijas" ir jebkura dabas vai cilvēka izraisīta katastrofa, negadījums, humanitāra vai politiska krīze vai jebkāda cita nopietna situācija, kas notiek pie dalībvalstu ārējām robežām, gar tām vai to tuvumā un kam var būt būtiska ietekme uz ārējo robežu kontroli;

fb)         "incidents" ir situācija, kas saistīta ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību, vai migrantu dzīvības apdraudējumu pie dalībvalstu ārējām robežām, gar tām vai to tuvumā.

II SADAĻA

IETVARS

I NODAĻA

Komponenti

4. pants

EUROSUR ietvars

1.          Informācijas apmaiņai un sadarbībai robežu uzraudzības jomā, un ņemot vērā esošos informācijas apmaiņas un sadarbības mehānismus, dalībvalstis un Aģentūra izmanto EUROSUR ietvaru, kurā ir šādi komponenti:

a)      ▌valsts koordinācijas centri ;

b)     valsts situācijas ainas;

c)  komunikācijas tīkls;

d)     Eiropas situācijas aina;

e)      vienotā pierobežas izlūkdatu aina;

f)      uzraudzības instrumentu kopīga izmantošana.

2.          Valsts koordinācijas centri, izmantojot komunikācijas tīklu, sniedz Aģentūrai informāciju no savām valsts situācijas ainām, kas ir nepieciešama, lai izveidotu un uzturētu Eiropas situācijas ainu un vienoto pierobežas izlūkdatu ainu.

3.  Aģentūra, izmantojot komunikācijas tīklu, sniedz valsts koordinācijas centriem neierobežotu piekļuvi Eiropas situācijas ainai un vienotajai pierobežas izlūkdatu ainai.

4.          Komponentus, kas uzskaitīti 1. punktā, izveido un uztur saskaņā ar principiem, kas izklāstīti pielikumā.

5. pants

Valsts koordinācijas centrs

1.          Katra dalībvalsts ▌nosaka ▌valsts koordinācijas centru, kas koordinē un veic informācijas apmaiņu starp visām iestādēm, kuru kompetencē ir ārējo robežu uzraudzība valsts līmenī, kā arī ar citiem valsts koordinācijas centriem un aģentūru, un uztur minēto centru un nodrošina tā darbību. Dalībvalsts paziņo par centra izveidi Komisijai, kura savukārt informē pārējās dalībvalstis un Aģentūru.

2.  Neskarot 16. pantu, valsts koordinācijas centrs EUROSUR ietvaros ir vienīgais kontaktpunkts informācijas apmaiņai un sadarbībai ar citiem valsts koordinācijas centriem un Aģentūru.

3.          Valsts koordinācijas centrs:

a)      nodrošina informācijas savlaicīgu apmaiņu un sadarbību starp visām valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību ▌, kā arī ar citiem valsts koordinācijas centriem un Aģentūru;

aa)   nodrošina informācijas savlaicīgu apmaiņu ar meklēšanas un glābšanas, tiesībaizsardzības, patvēruma un imigrācijas iestādēm valsts līmenī;

b)  palīdz efektīvi un lietderīgi pārvaldīt resursus un personālu;

c)      izveido un uztur Eiropas situācijas ainu saskaņā ar 9. pantu;

d)     atbalsta ▐ valsts robežu uzraudzības darbību plānošanu un īstenošanu;

e)      koordinē valsts robežu uzraudzības sistēmu ▐ saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

f)      veicina regulāru valsts robežu uzraudzības darbību efektivitātes novērtēšanu šīs regulas mērķu sasniegšanas nolūkā;

g)      koordinē operatīvos pasākumus ar citām dalībvalstīm, neskarot Aģentūras un dalībvalstu kompetenci.

4.  Valsts koordinācijas centrs darbojas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.

6. pants

Aģentūra

1.          Aģentūra:

a)       izveido un uztur EUROSUR komunikācijas tīklu saskaņā ar 7. pantu;

b)     izveido un uztur Eiropas situācijas ainu saskaņā ar 10. pantu;

c)  izveido un uztur vienoto pierobežas izlūkdatu ainu saskaņā ar 11. pantu;

d)     koordinē uzraudzības instrumentu kopīgu izmantošanu saskaņā ar 12. pantu.

2.          Aģentūra 1. punkta nolūkā darbojas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.

7. pants

Komunikācijas tīkls

1.          Aģentūra izveido un uztur komunikācijas tīklu, lai nodrošinātu saziņu un analītiskos instrumentus un ļautu ar valsts koordinācijas centriem un to starpā ▌ apmainīties ar neklasificētu sensitīvu informāciju un klasificētu informāciju drošā veidā un gandrīz reālā laikā. Tīkls darbojas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā un ļauj:

a)      divpusēji un daudzpusēji apmainīties ar informāciju gandrīz reālā laikā;

b)     rīkot audio un video konferences;

c)      droši uzglabāt, nosūtīt un apstrādāt neklasificētu sensitīvu informāciju un rīkoties ar to;

d)  drošā veidā rīkoties ar ES klasificētu informāciju līdz līmenim RESTREINT UE/EU RESTRICTED vai līdzvērtīgam valsts klasifikācijas līmenim, uzglabāt, nosūtīt un apstrādāt to, nodrošinot, ka rīcība ar klasificētu informāciju notiek atsevišķā un tam īpaši paredzētā komunikācijas tīkla daļā.

2.          Aģentūra sniedz tehnisku atbalstu un nodrošina, lai komunikācijas tīkls būtu sadarbspējīgs ar jebkādu citu būtisku komunikācijas un informācijas sistēmu, ko pārvalda Aģentūra.

3.          Aģentūra apmainās, apstrādā un uzglabā neklasificētu sensitīvu un klasificētu informāciju komunikācijas tīklā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 11.d pantu.

3.a  Valsts koordinācijas centri apstrādā, uzglabā un apmainās ar neklasificētu sensitīvu un klasificētu informāciju komunikācijas tīklā, ievērojot noteikumus un standartus, kas ▌ir līdzvērtīgi Komisijas Lēmumam 2001/844/EK, ar ko groza tās iekšējo reglamentu ▌.

4.          Dalībvalstu iestādes, aģentūras un citas struktūras, kas izmanto komunikācijas tīklu, nodrošina, ka, rīkojoties ar klasificētu informāciju, tiek ievēroti drošības noteikumi un standarti, kuri ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro Aģentūra.

II NODAĻA

Informētība par situāciju

8. pants

Situācijas ainas

1.          Valsts situācijas ainas, Eiropas situācijas aina un vienotā pierobežas izlūkdatu aina tiek veidotas, vācot, novērtējot, salīdzinot, analizējot, interpretējot, radot, vizualizējot un izplatot informāciju.

2.  Šā panta 1. punktā minētajās ainās ir šādi slāņi:

a)      notikumu slānis ▐ ;

b)     operatīvais slānis ▐ ;

c)      analīzes slānis ▐ .

9. pants

Valsts situācijas aina

1.          Valsts koordinācijas centrs izveido un uztur valsts situācijas ainu, lai sniegtu visām iestādēm, kuras ir atbildīgas par ārējo robežu kontroli un jo īpaši uzraudzību valsts līmenī, efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju ▌.

2.  Valsts situācijas ainu veido no informācijas, ko sniedz šādi avoti:

a)      valsts robežu uzraudzības sistēma ▌ saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)     stacionāri un mobili sensori, kuru darbību nodrošina valsts iestādes, kas atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību;

c)      robežu uzraudzības patruļas un citas uzraudzības misijas;

d)     vietēji, reģionāli un citi koordinācijas centri;

e)      citas būtiskas valsts iestādes un sistēmas, ietverot sadarbības koordinatorus, operatīvos centrus un kontaktpunktus;

f)  Aģentūra;

g)      valsts koordinācijas centri citās dalībvalstīs ▌;

ga)   trešo valstu iestādes, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem un reģionāliem sadarbības tīkliem, kā norādīts 18. pantā;

i)       kuģu ziņošanas sistēmas saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem;

j)      citas attiecīgās Eiropas un starptautiskās organizācijas;

k)     citi avoti.

3.  Valsts situācijas ainas notikumu slāni veido šādi apakšslāņi:

a)      robežu neatļautas šķērsošanas apakšslānis, tostarp valsts koordinācijas centram pieejamā informācija par incidentiem, kas saistīti ar migrantu dzīvības apdraudējumu;

b)     pārrobežu noziedzības apakšslānis ▐ ;

c)      krīzes situāciju apakšslānis ▌;

d)     citu notikumu apakšslānis, kas satur informāciju par neidentificētiem un aizdomīgiem transportlīdzekļiem, kuģiem un citiem pārvietošanās līdzekļiem un personām, kas atrodas pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām, gar tām vai to tuvumā, kā arī par jebkuru citu notikumu, kam var būt būtiska ietekme uz ārējo robežu kontroli.

4.  Valsts koordinācijas centrs katram incidentam valsts situācijas ainas notikumu slānī piešķir atsevišķu indikatīvu ietekmes līmeni, kas sniedzas no "zemas" un "vidējas" līdz "augstai" ietekmei. Par visiem incidentiem ziņo Aģentūrai.

5.        Valsts situācijas ainas operatīvo slāni veido šādi apakšslāņi:

a)      pašu aktīvu, tostarp militāru aktīvu, kas palīdz tiesībaizsardzības misijā, un operatīvo apgabalu apakšslānis, kas satur informāciju par pašu aktīvu pozīciju, ▐ statusu un ▌ veidu ▐ un par iesaistītajām iestādēm. Attiecībā uz militāriem aktīviem, kas palīdz tiesībaizsardzības misijā, valsts koordinācijas centrs var pēc tās valsts iestādes pieteikuma, kas ir atbildīga par šādiem aktīviem, nolemt ierobežot piekļuvi šādai informācijai, balstoties uz nepieciešamību zināt;

c)      vides informācijas apakšslānis, kas satur vai sniedz piekļuvi informācijai par reljefu un laika apstākļiem pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām.

5.a  Informāciju par pašu aktīviem operatīvajā slānī klasificē kā EU RESTRICTED.

6.          Valsts situācijas ainas analīzes slāni veido šādi apakšslāņi:

a)      informācijas apakšslānis, kas satur būtiskākos pavērsienus un indikatorus, kas attiecas uz šo regulu ▐ ;

b)     analītisks apakšslānis, kas ietver analītiskus ziņojumus, riska novērtēšanas tendences, reģionālo uzraudzību un informatīvas piezīmes, kuras saistītas ar šo regulu;

c)      izlūkdatu ▌apakšslānis, kas satur izvērtētu informāciju, kura ir saistīta ar šo regulu, un jo īpaši, lai noteiktu ietekmes līmeņus ▌ārējo ▐ robežu posmiem ▐ ;

d)  attēlu un ģeogrāfisko datu apakšslānis, kas ietver atsauces attēlus, pamatinformācijas kartes, ▌izvērtētās informācijas apstiprinājumu un pārmaiņu analīzi (zemes novērošanas attēlus), kā arī pārmaiņu atklāšanu, ģeogrāfisko norāžu datus un ārējo robežu caurlaidības kartes.

7.          Informācija, kas ietverta analīzes slānī, un vides informācija valsts situācijas ainas operatīvajā slānī var balstīties uz informāciju, kas sniegta Eiropas situācijas ainā un vienotajā pierobežas izlūkdatu ainā.

9.  Kaimiņos esošu dalībvalstu valsts koordinācijas centri tieši un gandrīz reālā laikā dalās ar situācijas ainu par kaimiņos esošiem ārējās robežas posmiem, kura attiecas uz:

a)       incidentiem ▌ un citiem būtiskiem notikumiem, kas ietverti notikumu slānī;

d)     taktiskā riska analīzes ziņojumiem, kas ietverti analīzes slānī.

9.a        Kaimiņos esošu dalībvalstu valsts koordinācijas centri tieši un gandrīz reālā laikā var dalīties ar situācijas ainu par kaimiņos esošiem ārējās robežas posmiem, kura attiecas uz tādu pašu aktīvu pozīciju, statusu un veidu, kuri darbojas kaimiņos esošajos ārējās robežas posmos, kā ietverts operatīvajā slānī.

10. pants

Eiropas situācijas aina

1.          Aģentūra izveido un uztur Eiropas situācijas ainu, lai nodrošinātu valsts koordinācijas centriem efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju un analīzi ▐ .

2.          Eiropas situācijas ainu veido no informācijas, ko sniedz šādi avoti:

a)      valsts situācijas ainas, ciktāl tas vajadzīgs saskaņā ar šā panta noteikumiem ▐ ;

b)     Aģentūra;

ba)   Eiropas Komisija, kura sniedz stratēģisku informāciju par robežu kontroli, tostarp trūkumiem ārējo robežu kontroles veikšanā;

bb)  Eiropas Savienības delegācijas un biroji;

c)      citas attiecīgās Savienības struktūras, biroji un aģentūras un starptautiskās organizācijas, kā minēts 17. pantā;

d)     citi avoti.

3.          Eiropas situācijas ainas notikumu slānis ietver informāciju, kas attiecas uz:

a)      incidentiem, ▌kuri ietverti valsts situācijas ainas notikumu slānī ▌;

b)     incidentiem ▐ un citiem notikumiem, kuri ietverti vienotajā pierobežas izlūkdatu ainā ▐ ;

c)      incidentiem ▌Aģentūras koordinētās kopīgās operācijas, izmēģinājuma projekta vai ātras reaģēšanas darbības apgabalā.

4.  Aģentūra Eiropas situācijas ainā ņem vērā ietekmes līmeni, ko valsts koordinācijas centrs konkrētajam incidentam ir noteicis valsts situācijas ainā.

5.          Eiropas situācijas ainas operatīvo slāni veido šādi apakšslāņi:

a)      pašu rīcībā esošo aktīvu apakšslānis, kas ietver informāciju par to aktīvu pozīciju, laiku, statusu un veidu, kurus izmanto Aģentūras kopīgajās operācijās, izmēģinājuma projektos un ātrā reaģēšanā vai kuri ir Aģentūras rīcībā, un par izvēršanas plānu, tostarp operācijas apgabalu, patruļu grafikiem un saziņas kodiem;

b)     operāciju apakšslānis, kas ietver informāciju par Aģentūras koordinētajām kopīgajām operācijām, izmēģinājuma projektiem un ātru reaģēšanu, tostarp misijas uzdevumu, vietu, statusu, ilgumu, informāciju par dalībvalstīm un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, dienas un nedēļas situācijas ziņojumus, statistikas datus un informāciju plašsaziņas līdzekļiem;

c)  vides informācijas apakšslānis, kas ietver informāciju par reljefu un laika apstākļiem pie dalībvalstu ārējām robežām.

5.a        Informāciju par pašu rīcībā esošiem aktīviem Eiropas situācijas ainas operatīvajā slānī klasificē kā EU RESTRICTED.

6.          Eiropas situācijas ainas analīzes slāņa struktūra tiek veidota tāpat kā valsts situācijas ainā.

11. pants

Vienotā pierobežas izlūkdatu aina

1.          Aģentūra izveido un uztur vienoto pierobežas izlūkdatu ainu, lai valsts koordinācijas centriem nodrošinātu efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju un analīzi par pierobežas zonu ▌.

2.          Vienoto pierobežas izlūkdatu ainu veido informācija, ko sniedz šādi avoti:

a)      valsts koordinācijas centri, tostarp informācija un ziņojumi, kurus ar kompetento valsts iestāžu starpniecību ir iesnieguši dalībvalstu sadarbības koordinatori;

           ▌

ba)   Eiropas Savienības delegācijas un biroji;

c)  Aģentūra, tostarp informācija un ziņojumi, kurus iesnieguši tās sadarbības koordinatori;

d)     citas attiecīgās Savienības struktūras, biroji un aģentūras un starptautiskās organizācijas, kā minēts 17. pantā;

e)      trešo valstu iestādes, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem un reģionāliem sadarbības tīkliem, kā norādīts 18. pantā, ar valsts koordinācijas centru starpniecību;

f)      citi avoti.

3.  Vienotā pierobežas izlūkdatu aina var ietvert informāciju, kas ir būtiska, lai uzraudzītu gaisa robežu ▌ un veiktu pārbaudes ārējos robežšķērsošanas punktos.

4.          Vienotās pierobežas izlūkdatu ainas notikumu, operatīvais un analīzes slānis ir strukturēts tādā pašā veidā kā Eiropas situācijas aina.

5.          Aģentūra katram incidentam piešķir atsevišķu indikatīvu ietekmes līmeni vienotās pierobežas izlūkdatu ainas notikumu slānī. Aģentūra informē valsts koordinācijas centrus par visiem incidentiem pierobežas zonā .

12. pants

Uzraudzības instrumentu kopīga izmantošana

1.          Aģentūra koordinē uzraudzības instrumentu kopīgu izmantošanu, ▌ lai regulāri, uzticamā veidā un efektīvi nodrošinātu valsts koordinācijas centriem un sev uzraudzības informāciju par ārējām robežām un pierobežas zonu.

2.          Aģentūra pēc pieprasījuma sniedz valsts koordinācijas centram informāciju par pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts ārējām robežām un pierobežas zonu, kuru var iegūt, pateicoties:

a)      noteiktu trešās valsts ostu un piekrastes apgabalu selektīvai uzraudzībai, kas saskaņā ar riska analīzi un informāciju ir identificēti kā iekāpšanas vai tranzīta punkti kuģiem un citiem pārvietošanās līdzekļiem, kuri tiek izmantoti saistībā ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību;

b)  kuģa vai cita pārvietošanās līdzekļa izsekošanai atklātā jūrā, kurš tiek turēts aizdomās vai ir ticis identificēts kā tāds, ko izmanto saistībā ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību;

c)      noteiktu apgabalu uzraudzībai jūras teritorijā, lai atklātu, identificētu un izsekotu kuģus un citus pārvietošanās līdzekļus, kurus tur aizdomās par izmantošanu saistībā ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību;

d)     vides izvērtējumam par noteiktiem apgabaliem jūras teritorijā un pie ārējās sauszemes robežas, lai optimizētu uzraudzības un patrulēšanas darbības;

e)      noteiktu pierobežas zonu selektīvai uzraudzībai pie ārējām robežām, kuras ir identificētas, izmantojot riska analīzi un informāciju, kas liecina, ka tās var būt izceļošanas vai tranzīta vietas saistībā ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību.

3.  Aģentūra sniedz 1. punktā minēto informāciju, kombinējot un analizējot datus, ko var iegūt no šādām sistēmām, sensoriem un platformām:

a)      kuģu ziņošanas sistēmas saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem;

b)     satelītattēli;

c)      sensori, kas uzstādīti uz jebkādiem ▌transportlīdzekļiem, kuģiem vai citiem pārvietošanās līdzekļiem.

4.          Aģentūra var noraidīt valsts koordinācijas centra pieprasījumu, pamatojoties uz tehniskiem, finansiāliem vai operatīviem iemesliem. Aģentūra valsts koordinācijas centram laikus dara zināmus šāda atteikuma iemeslus.

5.  Aģentūra pēc savas iniciatīvas var izmantot 2. punktā minētos uzraudzības instrumentus, lai vāktu informāciju, kurai ir būtiska nozīme attiecībā uz vienoto pierobežas izlūkdatu ainu.

12.a pants

Personas datu apstrāde

1.          Ja personas datu apstrādei izmanto valsts situācijas ainu, datu apstrāde notiek saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK [5], Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI un attiecīgajiem valsts noteikumiem par datu aizsardzību.

2.          Eiropas situācijas ainu un vienoto pierobežas izlūkdatu ainu var izmantot tikai, lai apstrādātu personas datus saistībā ar kuģu identifikācijas numuriem.

Minētos personas datus apstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 11.ca pantu. Minētos datus apstrādā tikai nolūkā atklāt, noteikt un izsekot kuģus, kā arī tikai mērķiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2007/2004 11.c panta 3. punktā. Tos automātiski izdzēš septiņu dienu laikā vai, gadījumā, ja kuģa izsekošanai ir vajadzīgs papildu laiks, – divu mēnešu laikā pēc tam, kad Aģentūra ir saņēmusi attiecīgos datus.

III NODAĻA

Reaģēšanas spējas

13. pants

Ārējās robežas posmu noteikšana

Saskaņā ar šo regulu katra dalībvalsts iedala savas ārējās sauszemes un jūras robežas posmos, kurus dara zināmus Aģentūrai.

14. pants

Ietekmes līmeņu noteikšana ārējās robežas posmiem

1.          Balstoties uz Aģentūras riska analīzi un vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, katram dalībvalstu ārējās sauszemes un jūras robežas posmam Aģentūra nosaka vai maina šādus ietekmes līmeņus:

a)      zemas ietekmes līmenis, ja incidentiem, kas saistīti ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību un norisinās attiecīgajā robežas posmā, ir nebūtiska ietekme uz robežu drošību;

b)     vidējas ietekmes līmenis, ja incidentiem, kas saistīti ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību un norisinās attiecīgajā robežas posmā, ir vidēja ietekme uz robežu drošību;

c)      augstas ietekmes līmenis, ja incidentiem, kas saistīti ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību un norisinās attiecīgajā robežas posmā, ir būtiska ietekme uz robežu drošību.

2.  Valsts koordinācijas centrs regulāri izvērtē, vai, ņemot vērā valsts situācijas ainā ietverto informāciju, pastāv nepieciešamība mainīt kāda robežas posma ietekmes līmeni.

3.          Aģentūra Eiropas situācijas ainā vizualizē ietekmes līmeņus, kas noteikti ārējo robežu posmiem.

15. pants

Reakcija atbilstīgi ietekmes līmeņiem

1.          Dalībvalstis nodrošina, lai uzraudzības darbības, kas tiek veiktas pie ārējās robežas posmiem, atbilstu noteiktajiem ietekmes līmeņiem šādā veidā:

a)      ja ārējās robežas posmam ir piešķirts zems ietekmes līmenis, par ārējās robežas uzraudzību atbildīgās valsts iestādes organizē regulāru uzraudzību, balstoties uz riska analīzi, un nodrošina, lai robežas apgabalā būtu pietiekami daudz personāla un resursu, kuri ir gatavi veikt izsekošanu, identifikāciju un pārtveršanu;

b)  ja ārējās robežas posmam ir piešķirts vidējs ietekmes līmenis, par ārējās robežas uzraudzību atbildīgās valsts iestādes papildus saskaņā ar a) apakšpunktu veiktajiem pasākumiem nodrošina, lai šajā robežas posmā tiktu veiktas atbilstīgi uzraudzības pasākumi. Kad tiek īstenoti minētie pasākumi, par to atbilstīgi informē valsts koordinācijas centru. Valsts koordinācijas centrs koordinē jebkādu atbalstu, kas sniegts saskaņā ar 5. panta 3. punktu;

c)      ja ārējās robežas posmam ir piešķirts augsts ietekmes līmenis, attiecīgā dalībvalsts ar valsts koordinācijas centra starpniecību papildus saskaņā ar b) apakšpunktu veiktajiem pasākumiem nodrošina, lai valsts iestādēm, kas darbojas šajā robežas posmā, tiktu dots vajadzīgais atbalsts un lai tiktu veikti pastiprinātas uzraudzības pasākumi. Minētā dalībvalsts var lūgt arī Aģentūras atbalstu, ņemot vērā nosacījumus par kopīgu operāciju sākšanu vai ātru reaģēšanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 2007/2004.

2.  Valsts koordinācijas centrs regulāri informē Aģentūru par pasākumiem, kas veikti valsts līmenī saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu.

3.          Ja ārējās robežas posmam, kas atrodas blakus citas dalībvalsts vai tādas valsts robežas posmam, ar kuru noslēgti nolīgumi vai izveidoti reģionāli sadarbības tīkli, kā minēts 17.a un 18. pantā, ir noteikts vidējs vai augsts ietekmes līmenis, valsts koordinācijas centrs sazinās ar kaimiņos esošās dalībvalsts valsts koordinācijas centru vai kaimiņvalsts kompetento iestādi un cenšas saskaņot vajadzīgos pārrobežu pasākumus.

4.          Ja dalībvalsts iesniedz lūgumu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, Aģentūra, atbildot uz minēto lūgumu, atbalsta šo dalībvalsti, jo īpaši:

a)  piešķirot prioritāti uzraudzības instrumentu kopīgai izmantošanai;

b)     koordinējot Eiropas robežsardzes vienību norīkošanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004;

c)      nodrošinot Aģentūras rīcībā esošā tehniskā aprīkojuma nosūtīšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004;

d)     koordinējot papildu atbalstu, ko piedāvā citas dalībvalstis.

5.          Sadarbībā ar dalībvalstīm Aģentūra savos riska analīzes ziņojumos novērtē ietekmes līmeņu noteikšanu un attiecīgos pasākumus, kas veikti valsts un Savienības līmenī.

IV SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

16. pants

Uzdevumu piešķiršana citām iestādēm dalībvalstīs

1.          Dalībvalstis var uzticēt reģionālām, vietējām, funkcionālām vai citām iestādēm, kas ir spējīgas pieņemt operatīvus lēmumus, nodrošināt informētību par situāciju un reaģēšanas spējas attiecīgajās kompetences jomās, tostarp uzdevumus un kompetences, kas minēti 5. panta 3. punkta b), d) un e) apakšpunktā ▐ .

2.          Dalībvalsts lēmums, kas minēts 1. punktā, neskar valsts koordinācijas centra spēju sadarboties un veikt informācijas apmaiņu ar citiem valsts koordinācijas centriem un Aģentūru.

3.  Iepriekš valsts līmenī noteiktos gadījumos valsts koordinācijas centrs var pilnvarot 1. punktā minēto iestādi sazināties un veikt informācijas apmaiņu ar citas dalībvalsts reģionālām iestādēm vai valsts koordinācijas centru, vai trešās valsts kompetentajām iestādēm ar nosacījumu, ka tas regulāri informē savas valsts koordinācijas centru par šādu saziņu un informācijas apmaiņu.

17. pants

Aģentūras sadarbība ar trešām personām

1.          Aģentūra saskaņā ar attiecīgo juridisko regulējumu izmanto esošo informāciju, spējas un sistēmas, kas pieejamas citās Savienības struktūrās, birojos un aģentūrās un starptautiskās organizācijās.

2.  Saskaņā ar 1. punktu Aģentūra sadarbojas jo īpaši ar šādām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām un starptautiskām organizācijām:

a)      Eiropas Policijas biroju (Eiropolu), ▌ lai apmainītos ar informāciju par pārrobežu noziedzību, kas iekļaujama Eiropas situācijas ainā;

b)     ES Satelītcentru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, veicot uzraudzības instrumentu kopīgu izmantošanu;

c)      Eiropas Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, kas var sniegt Aģentūrai informāciju Eiropas situācijas ainas un vienotās pierobežas izlūkdatu ainas uzturēšanai;

d)  starptautiskajām organizācijām, kas var Aģentūrai sniegt informāciju, kura ir būtiska Eiropas situācijas ainas un vienotās pierobežas izlūkdatu ainas uzturēšanai.

2.a        Saskaņā ar 1. punktu Aģentūra var sadarboties ar Narkotiku jūras ceļu izpētes un operatīvo centru (MAOC-N) un Vidusjūras Narkotiku apkarošanas koordinācijas centru (CeCLAD-M), lai apmainītos ar informāciju par pārrobežu noziedzību, kas iekļaujama Eiropas situācijas ainā.

3.          Informācijas apmaiņu starp Aģentūru un Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām un starptautiskām organizācijām, kas minētas 2. un 2.a punktā, veic, izmantojot 7. pantā minēto saziņas tīklu vai citus saziņas tīklus, kuri atbilst pieejamības, konfidencialitātes un integritātes kritērijiem.

4.  Sadarbību starp Aģentūru un Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām un starptautiskām organizācijām, kas minētas 2. un 2.a punktā, nosaka sadarbības nolīgumos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un attiecīgās Savienības struktūras, biroja un aģentūras vai starptautiskās organizācijas atbilstīgo juridisko pamatu. Attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi minētajos nolīgumos paredz, ka attiecīgā Savienības struktūra, birojs un aģentūra un starptautiskā organizācija ievēro drošības noteikumus un standartus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro Aģentūra.

5.          Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kas minētas 2. un 2.a punktā, lieto informāciju, kas saņemta saistībā ar EUROSUR, tikai ievērojot sava tiesiskā regulējuma robežas un pamattiesības, tostarp prasības attiecībā uz datu aizsardzību.

17.a pants

Sadarbība ar Īriju un Apvienoto Karalisti

1.          Šajā regulā informācijas apmaiņa un sadarbība ar Īriju un Apvienoto Karalisti var notikt, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Īriju un Apvienoto Karalisti un vienu vai vairākām kaimiņos esošām dalībvalstīm, vai izmantojot reģionālus sadarbības tīklus, kā pamatā ir šie nolīgumi. Valsts koordinācijas centri dalībvalstīs ir kontaktpunkti informācijas apmaiņai ar Īrijas un Apvienotās Karalistes atbilstīgo iestādi saistībā ar EUROSUR. Pēc šo nolīgumu noslēgšanas par tiem informē Komisiju.

2.  Šā panta 1. punktā minētajos nolīgumos nosaka, ka valsts koordinācijas centrs dalībvalstī un Īrija un Apvienotā Karaliste apmainās tikai ar šāda veida informāciju:

a)     informāciju, kas iekļauta valsts situācijas ainā, ja tā ir nodota Aģentūrai Eiropas situācijas ainas un vienotās pierobežu izlūkdatu ainas izveidei;

b)     Īrijas un Apvienotās Karalistes iegūtu informāciju, kas ir svarīga no Eiropas situācijas ainas un vienotās pierobežas izlūkdatu ainas izveides viedokļa;

c)      informāciju, kas noteikta 9. panta 9. punktā.

3.  Pirms Īrijai un Apvienotajai Karalistei saskaņā ar kādu no 1. punktā minētajiem nolīgumiem tiek sniegta informācija, ko saistībā ar EUROSUR ir devusi cita dalībvalsts vai Aģentūra, kura nav minēto nolīgumu slēdzēja puse, ir jāsaņem šīs dalībvalsts vai Aģentūras atļauja.

4.          Ir aizliegta saskaņā ar šo pantu sniegtas informācijas tālāknodošana vai cita veida paziņošana trešām valstīm vai citām trešām personām.

5.          Šā panta 1. punktā minētajos nolīgumos paredz noteikumus par finanšu izmaksām, kas rodas saistībā ar Īrijas un Apvienotās Karalistes dalību minēto nolīgumu īstenošanā.

18. pants

Sadarbība ar kaimiņos esošām trešām valstīm

(1)    Saskaņā ar šo regulu dalībvalstis var apmainīties ar informāciju un sadarboties ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm. Šāda informācijas apmaiņa un sadarbība notiek, balstoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem vai izmantojot reģionālus sadarbības tīklus, kā pamatā ir šie nolīgumi. Valsts koordinācijas centri dalībvalstīs ir kontaktpunkti informācijas apmaiņai ar kaimiņos esošām trešām valstīm.

1.aa) Pirms šā panta 1. punktā minēto nolīgumu noslēgšanas dalībvalstis par tiem informē Komisiju, kura pārbauda ar EUROSUR saistīto nolīguma daļu atbilstību šai regulai. Pēc nolīgumu noslēgšanas par tiem paziņo Komisijai, kas informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Aģentūru.

1.a  Minētajiem nolīgumiem ir jāatbilst attiecīgajiem Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem pamattiesību un starptautiskās aizsardzības jomā, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un Konvencijai par bēgļa statusu, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanas principu.

1.b        Jebkāda personas datu apmaiņa ar trešām valstīm saistībā ar EUROSUR ir stingri ierobežota, nepārsniedzot to, kas ir pilnīgi nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai. Tā tiek veikta saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK [6], Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI un attiecīgiem valstu noteikumiem par datu aizsardzību.

2.          Ir aizliegta jebkāda informācijas apmaiņa saskaņā ar šā panta 1. punktu un 9. panta 2. punkta ga) apakšpunktu, kuras rezultātā trešā valsts iegūst informāciju, ko varētu izmantot, lai identificētu personas vai personu grupas, kuru pieteikums starptautiskai aizsardzībai tiek izskatīts vai kuras ir pakļautas būtiskam spīdzināšanas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda, vai citu pamattiesību pārkāpuma riskam.

3.  Jebkāda informācijas apmaiņa saskaņā ar šā panta 1. punktu un 9. panta 2. punkta ga) apakšpunktu tiek veikta, ievērojot ar kaimiņos esošām trešām valstīm noslēgto divpusējo un daudzpusējo nolīgumu nosacījumus.

4.          Ir nepieciešams, lai dalībvalsts vai Aģentūra, kura sniegusi informāciju saistībā ar EUROSUR un kura nav līgumslēdzēja puse nevienā no 1. punktā minētajiem nolīgumiem un dalībniece nevienā no 9. panta 2. punkta ga) apakšpunktā minētajiem tīkliem, sniegtu atļauju, pirms šī informācija tiek nodota trešai valstij saskaņā ar minēto nolīgumu vai tīklu. Dalībvalstis un Aģentūra ievēro prasību neveikt minētās informācijas apmaiņu ar attiecīgo trešo valsti.

4.b  Ir aizliegta saskaņā ar šo pantu sniegtas informācijas tālāknodošana vai cita veida paziņošana citām trešām valstīm vai trešām personām.

5.          Jebkādai tādas informācijas apmaiņai ar trešām valstīm, kura iegūta, kopīgi izmantojot uzraudzības instrumentus, ir piemērojami tiesību akti un noteikumi, ar ko reglamentē minētos instrumentus un sistēmas, kā arī attiecīgie Direktīvas 95/46/EK, Regulas (EK) Nr. 45/2001 un Padomes Pamatlēmuma 2008/977/TI noteikumi.

19. pants

Rokasgrāmata

1.          Eiropas Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, Aģentūru un jebkuru citu attiecīgu Savienības struktūru, biroju vai aģentūru, dara pieejamu praktisku rokasgrāmatu par EUROSUR īstenošanu un pārvaldību (turpmāk "rokasgrāmata"), sniedzot tehniskas un operatīvas norādes, ieteikumus un labāko praksi, tostarp par sadarbību ar trešām valstīm. Eiropas Komisija rokasgrāmatu pieņem ieteikuma formā.

2.  Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un Aģentūru Eiropas Komisija var pieņemt lēmumu noteikt rokasgrāmatas daļām klasifikāciju EU RESTRICTED saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas Lēmumā 2001/844/EK, ar ko groza tās iekšējo reglamentu.

20. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.          Šajā regulā Aģentūra un dalībvalstis nodrošina, lai būtu izstrādātas procedūras, ar ko uzrauga EUROSUR tehnisko un operatīvo darbību atbilstīgi mērķiem iegūt pienācīgu informētību par situāciju un attīstīt reaģēšanas spējas pie ārējām robežām, un ievērot pamattiesības, tostarp neizraidīšanas principu.

2.          Aģentūra 2015. gada 1. decembrī un pēc tam katru otro gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par EUROSUR darbību.

3.  Komisija 2016. gada 1. decembrī un pēc tam katru ceturto gadu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju EUROSUR novērtējumu. Šajā novērtējumā ietver sasniegto rezultātu izvērtējumu attiecībā uz nospraustajiem mērķiem ▌, par izveides pamatojuma turpmāko aktualitāti, par to, kā dalībvalstis un Aģentūra ir piemērojušas šo regulu, un par atbilstību pamattiesībām un ietekmi uz tām, kā arī izmaksu un ieguvumu novērtējumu. Vajadzības gadījumā novērtējumam pievieno atbilstošus priekšlikumus grozīt šo regulu.

4.          Dalībvalstis sniedz Aģentūrai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 2. punktā minēto ziņojumu. Aģentūra sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 3. punktā minēto novērtējumu.

20.a pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2007/2004

Regulu (EK) Nr. 2007/2004 ar šo groza šādi:

1.          Regulas 2. panta 1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"i)    sniegt vajadzīgo palīdzību Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas izstrādei un darbībai un – atbilstīgos gadījumos – vienotas informācijas apmaiņas vides izveidei, tostarp sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai, jo īpaši izveidojot, uzturot un koordinējot EUROSUR sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu XXX, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR)."

2.  Regulā iekļauj šādu jaunu 11.ca pantu:

"11.ca pants

Personas datu apstrāde saistībā ar EUROSUR

Aģentūra var apstrādāt personas datus, kā izklāstīts 12.a panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā XXX, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR), ko piemēro saskaņā ar 11.a pantā minētajiem pasākumiem. Minēto datu apstrādē jo īpaši ievēro nepieciešamības un proporcionalitātes principu, un ir aizliegts šādus personas datus, ko apstrādā Aģentūra, nodot tālāk vai citādi paziņot trešām valstīm."

21. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.          Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.          To piemēro no 2013. gada 2. decembra.

3.          Šīs regulas 5. panta 1. punktu dalībvalstīm, kas atrodas pie ārējās dienvidu ▐ un austrumu ▐ robežas ▌ (Bulgārijai, Francijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovākijai, Slovēnijai, Somijai, Spānijai un Ungārijai), piemēro no 2013. gada 2. decembra.

4.  Pārējām dalībvalstīm▐ 5. panta 1. punktu piemēro no 2014. gada 1. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                            Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Nosakot, uzturot un nodrošinot dažādo EUROSUR sistēmas komponentu darbību, ir jāņem vērā šādi principi:

a)          interešu kopienu princips: valsts koordinācijas centri un Aģentūra izveido īpašas interešu kopienas, lai apmainītos ar informāciju un sadarbotos saistībā ar EUROSUR. Interešu kopienas tiek izmantotas, lai organizētu informācijas apmaiņu starp dažādiem valsts koordinācijas centriem un Aģentūru, īstenojot kopīgus mērķus, prasības un intereses;

b)          saskaņotas pārvaldības un esošo struktūru izmantošanas princips: Aģentūra nodrošina saskaņotību starp dažādiem EUROSUR sistēmas komponentiem, tostarp sniedzot padomus un atbalstu valsts koordinācijas centriem un veicinot informācijas un tehnoloģiju sadarbspēju. Cik vien iespējams, EUROSUR sistēmā tiek izmantotas esošās sistēmas un spējas, lai optimāli izmantotu Savienības budžetu un izvairītos no darbību dublēšanās. Šajā saistībā EUROSUR tiek izveidots tā, lai tas būtu pilnīgi savietojams ar iniciatīvu par vienotu informācijas apmaiņas vidi ES jūrniecības jomas uzraudzībai (CISE), tādējādi palīdzot un gūstot labumu no koordinētas un izmaksu ziņā efektīvas pieejas starpnozaru informācijas apmaiņai Savienībā;

c)  informācijas apmaiņas un informācijas aizsardzības princips: EUROSUR sistēmā pieejamā informācija ir pieejama visiem valsts koordinācijas centriem un Aģentūrai, ja vien nav noteikti konkrēti ierobežojumi vai nav panākta vienošanās par tiem. Valsts koordinācijas centri garantē informācijas, ar kuru apmainās valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī, pieejamību, konfidencialitāti un integritāti. Aģentūra garantē informācijas, ar kuru apmainās Eiropas un starptautiskā līmenī, pieejamību, konfidencialitāti un integritāti;

d)          pakalpojumu sniegšanas un standartizācijas princips: dažādās EUROSUR spējas tiek īstenotas, izmantojot uz pakalpojumu sniegšanu vērstu pieeju. Aģentūra nodrošina, lai EUROSUR sistēmas darbības pamatā, cik vien iespējams, būtu starptautiski noteikti standarti;

e)          elastības princips: struktūra, informācija un tehnoloģija tiek veidota tā, lai EUROSUR ieinteresētās personas var elastīgā un strukturētā veidā reaģēt uz mainīgām situācijām.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTA PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta paziņojums

Eiropas Parlaments uzsver, ka ES iestādēm vajadzētu censties lietot atbilstošu un neitrālu terminoloģiju normatīvajos tekstos, kuri attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas dalībvalstu teritorijā bez iestāžu izsniegtas uzturēšanās atļaujas vai kuru uzturēšanās atļaujai ir beidzies termiņš. Šādos gadījumos gadījumā ES iestādes nedrīkstētu lietot vārdu „nelegāls”, ja var atrast citu aizstājošu formulējumu, un, vienmēr minot šādas personas, ir jālieto termins „nelikumīgi migranti”.

  • [1] * Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.
  • [2] 1          Padomes 2004. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).
  • [3]           OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.
  • [4]           OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.
  • [5]          OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
  • [6]          OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

PASKAIDROJUMS

Brīva pārvietošanās ir Eiropas Savienības pamatprincips, un iespēja pārvietoties Eiropas Savienības iekšienē bez robežpārbaudēm pie iekšējām robežām ir viens no lielākajiem sasniegumiem. Šo brīvību izmanto daudz cilvēku, un sabiedriskās domas aptaujās ceļošanas brīvība tiek arvien minēta kā viens no nozīmīgākajiem ieguvumiem, kādu devusi Savienība. No mūsu ekonomikas viedokļa, pārvietošanās brīvība ir galvenais vienotā tirgus panākumu faktors. Šengenas nolīgums ir kļuvis neatgriezenisks. Tas drīzāk būtu jāstiprina, labāk pārvaldot ES ārējās robežas, tādējādi dalībvalstu starpā viešot pilnīgu uzticēšanos.

Šā iemesla dēļ referents kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumu. Informācijas apmaiņa un sadarbība starp dalībvalstīm un iesaistītajām aģentūrām ir būtiski pasākumi, lai labāk izlīdzinātu ES ārējo robežu pārvaldības slogu. Tie ir neatsverami arī tāpēc, lai palīdzētu dalībvalstīm ievērot starptautisko jūras tiesību jomā pieņemtos tiesību aktus un izglābtu migrantu dzīvības.

Referents vēlas sevišķi pievērst uzmanību šādiem aspektiem:

1) Direktīvas darbības joma

Referents atbalsta pierobežas zonas iekļaušanu EUROSUR sistēmā, tostarp robežšķērsošanas punktu/lidostu iekļaušanu, taču uzskata, ka tas jādara vēlākā posmā. Pagaidām, šāds solis arī turpmāk būtu jāveic pēc dalībvalstu ieskatiem. Referents atbalsta arī klauzulas iekļaušanu par pārskatīšanu un ziņojumu par šādas iekļaušanas ietekmes novērtējumu un, iespējams, grozījumu ierosināšanu šajā regulā.

2) Sadarbība ar citām aģentūrām

Referents stingri atbalsta sadarbību ar citām aģentūrām, jo īpaši Eiropolu, EPAB, EJDA (Eiropas Jūras drošības aģentūru), EZKA (Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru) un ESC (Eiropas Satelītcentru).

3) Sadarbība ar trešām valstīm

Referents uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar kaimiņos esošām trešām valstīm, lai aizsargātu migrantu dzīvības, novērstu nelikumīgu migrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību. Sadarbības nolīgumus paziņo Komisijai.

4) Apvienotās Karalistes un Īrijas dalība

Referents atbalsta iespēju ļaut AK un Īrijai piedalīties EUROSUR sistēmas darbībā. Sadarbība būtu jābalsta uz divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem, kurus Īrijas un Apvienotā Karaliste ir noslēgušas ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām dalībvalstīm.

5) Personas dati

Referents stingri prasa, lai personas datu apmaiņa un apstrāde notiktu EUROSUR ietvaros tikai attiecīgos un pienācīgi pamatotos gadījumos, paredzot atbilstošas aizsardzības garantijas. Vēl viņš uzskata, ka nedrīkstētu veikt personas datu apmaiņu ar trešām valstīm.

6) Definīcijas

Referents iesniedza dažus grozījumus, lai labāk definētu dažus jēdzienus, piemēram, „incidents” vai „pārtveršana”. Referents vēl stingri prasa, lai tiktu labāk definētas īpaša spiediena situācijas, un uzsver, ka „zema”, „vidēja” un „augsta” ietekmes līmeņa noteikšana būtu jāveic aģentūrā Frontex.

7) Koordinācija

Referents piekrīt tam, ka katrā dalībvalstī tiek izveidots viens valstu koordinācijas centrs, kura uzdevums būtu sadarboties ar EUROSUR, vienlaikus paredzot zināmu elastību attiecībā uz dalībvalstu iekšējo reģionālo organizāciju.

8) Pamattiesības

Referents min dažus attiecīgus ES tiesību aktus, kas pieņemti patvēruma jomā (tostarp neizraidīšanas principu) un atgriešanos, kuri būtu jāpiemēro pēc pārtveršanas.

9) Pārskatatbildība

Referents atbalsta klauzulas iekļaušanu par pārskatīšanu vienreiz 4 gados un Eiropas Parlamentam paredzēta ziņojuma izstrādi.

Budžeta komitejas ATZINUMS (17.10.2012)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR)
(COM(2011)0873 – C7-0506/2011 – 2011/0427(COD))

Atzinumu sagatavoja: Dominique Riquet

ĪSS PAMATOJUMS

1. Priekšlikuma darbības joma

Priekšlikums par Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) izveidi ir daļa no Savienības centieniem palielināt dalībvalstu robežkontroles iestāžu reaģētspēju pie (Šengenas zonas) ārējām robežām. Tam būtu jāpalīdz dalībvalstīm gūt pilnīgu izpratni par situāciju pie to ārējām robežām un nodrošināt konsekventāku un sistemātiskāku informācijas plūsmu un sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām. Attiecībā uz robežu pārvaldības ārējo dimensiju EUROSUR būtu jānodrošina atbalsts, lai pastiprinātu sadarbību ar trešām valstīm un palielinātu robežu uzraudzības un pārvaldības spēju jomās, kas tieši ietekmē ES (piemēram, savienot trešo valstu sistēmas un infrastruktūru ar attiecīgajām ES sistēmām un infrastruktūru, lai darītu iespējamu regulāru informācijas apmaiņu).

2. Īstenošana

EUROSUR dažādos komponentus galvenokārt īstenos Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX)[1] un dalībvalstis, kā aprakstīts Komisijas 2008. gada paziņojumā par EUROSUR[2].

Atšķirībā no abām paralēlajām programmām „Iekšējās drošības fonds” un „Patvēruma un migrācijas fonds” EUROSUR nav iecerēta kā ES fonds, bet tās mērķis ir nodrošināt kopēju tehnisku satvaru un izstrādātu standartus, kas nepieciešami, lai racionalizētu sadarbību un (ES un dalībvalstu) iestāžu komunikāciju 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Ierosinātajai EUROSUR regulai būtu jāstājas spēkā 2013. gada beigās. Priekšlikumam pievienotais finanšu pārskats[3] attiecas tikai uz laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam, pat ja regulas paskaidrojumā paredzēts finansējums arī pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (DFS), jo EUROSUR tika sākta kā izmēģinājuma projekts 2011. gadā. Finanšu pārskatā 2014.–2020. gada laikposmam finansējums paredzēts nevis kā atsevišķa budžeta pozīcija, bet no diviem avotiem (jau esošiem vai vēl izveidojamiem) ES budžetā.

· Pašlaik dalībvalstīm tiek sniegts atbalsts no ES Ārējo robežu fonda (18 02 06. budžeta pozīcija) apropriācijām (tas turpināsies līdz pašreizējās DFS piemērošanas beigām, t. i., līdz 2013. gada beigām). Sākot no 2014. gada, jaunajā budžetā saskaņā ar 2014.–2020. gada DFS paredzēts izveidot jaunu budžeta pozīciju (18 02 XX XX – Iekšējās drošības fonds – Robežas un vīzas) un daļu no šīs pozīcijas līdzekļiem izmantos dažu EUROSUR komponentu (piemēram, dalībvalstu koordinācijas centru izveides) finansēšanai.

· No otras puses, FRONTEX aģentūrai būs jāizmanto pašai savs budžets (18 02 03 02. budžeta pozīcija), lai izveidotu komunikāciju tīklu un citus EUROSUR sistēmas horizontālos komponentus, piemēram, Eiropas situācijas ainu un vienoto pierobežas izlūkdatu ainu, un nepieciešamības gadījumā tas tiks papildināts ar atbalstu no Iekšējās drošības fonda (tieša vai netieša centralizēta finanšu pārvaldība).

Kopējā ietekme uz ES budžetu septiņu gadu laikā (2014.–2020. g.) tiek lēsta aptuveni EUR 244,021 miljona apmērā. Aptuveni EUR 112 miljoni tiktu segti no jaunās budžeta pozīcijas „Iekšējās drošības fonds – Robežas un vīzas” apropriācijām un EUR 132 miljoni — no FRONTEX aģentūras budžeta (18 02 03 02. pozīcija), kas, šķiet, ir diezgan būtiska daļa no aprēķinātā aģentūras septiņu gadu budžeta — EUR 614 miljoniem. Salīdzinājumam — daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam Komisijas ierosinātais pašreizējās 3.a izdevumu apakškategorijas indikatīvais budžets ir EUR 10 911 miljoni. Šis skaitlis ietver izdevumus finanšu programmām un ES aģentūrām, kas darbojas iekšlietu jomā. Aģentūrām paredzētā summa ir EUR 1,572 miljoni pašreizējās cenās.

Saskaņā ar veikto cilvēkresursu novērtējumu sistēmas ieviešanai (EUROSUR ikdienas pārvaldības uzraudzībai un atbalstam) būtu nepieciešamas tikai divi AD kategorijas darbinieki Komisijas galvenajā mītnē, kas tiktu norīkoti no Iekšlietu ģenerāldirektorāta. Saskaņā ar priekšlikumu šiem darbiniekiem jau ir uzticēta konkrētās darbības pārvaldība un/vai viņi jau ir pārcelti minētā ģenerāldirektorāta ietvaros. Referents uzstāj, lai jebkāda papildu finansējuma nepieciešamības gadījumā to būtu atļauts piešķirt tikai pārvaldošajam ģenerāldirektorātam saskaņā ar ikgadējo līdzekļu piešķiršanas procedūru un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3. Referenta nostāja

Referents atbalsta EUROSUR izstrādes turpināšanu, jo robežkontrole ir joma, kurā Savienības darbībai neapšaubāmi ir lielāka Eiropas pievienotā vērtība salīdzinājumā ar tikai valsts līmenī veiktiem pasākumiem. Patiešām, nelegālā imigrācija un pārrobežu noziedzība pēc savas būtības ir parādības, kas plešas tālāk par dalībvalstu teritoriju.

Tomēr jāatzīmē, ka ierosinātā EUROSUR finansēšanas shēma ir ļoti sarežģīta. Tas saistīts gan ar trim iespējamiem pārvaldības līmeņiem (centralizētā tiešā pārvaldība, centralizētā netiešā pārvaldība un dalītā pārvaldība), gan ar finansēšanas grafiku — finansējums paredzēts gan pašreizējā DFS, gan 2014.–2020. gada DFS un abās shēmās tā avots ir atšķirīgs.

Kamēr nav pieņems 2013. gada budžets, ir grūti analizēt dažādās summas, kas jāņem no attiecīgajām DFS budžeta pozīcijām (Ārējo robežu fonds, Septītā pētniecības un izstrādes pamatprogramma un attīstības sadarbības instruments). Izmaksu sadalījums ir sniegts ietekmes novērtējumā, kas pievienots Komisijas priekšlikumam par EUROSUR[4], bet tas nav iekļauts pašā priekšlikumā.

Attiecībā uz izdevumiem 2014.–2020. gada DFS piemērošanas laikā un neskarot nākamās DFS apspriešanas rezultātus, referents pauž nožēlu, ka Komisija juridiski saistošajā regulas priekšlikuma daļā nav izdarījusi nevienu atsauci uz budžetu.

Turklāt attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar dalībvalstu koordinācijas centriem un pasākumiem kaimiņos esošajās trešās valstīs, referents uzsver, ka trūkst jebkādu līdzekļu piešķiršanas kritēriju.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.a punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.a atgādina par Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai1; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jānodrošina pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība varētu īstenot savas jau apstiprinātās politiskās prioritātes un veikt Lisabonas līgumā noteiktos jaunos uzdevumus, kā arī reaģēt uz neparedzamiem notikumiem; norāda, ka, pat palielinot nākamās DFS resursu līmeni par vismaz 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, Savienības saskaņotos mērķus un saistības un Savienības solidaritātes principu iespējams īstenot tikai ierobežoti; prasa Padomei, ja tā nepiekrīt šai pieejai, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, neraugoties uz to, ka ir pierādīta to Eiropas pievienotā vērtība;

 

_______________

 

1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.

Grozījums Nr.  2

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.b punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.b uzsver, ka Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (turpmāk — aģentūra) pilnvaru pagarināšanai ir jāpiemēro Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību1 47. punkts; uzsver, ka jebkāds likumdevējas iestādes lēmums par labu šādai pilnvaru paplašināšanai neierobežo budžeta lēmējinstitūcijas lēmumus ikgadējās budžeta procedūras kontekstā;

 

________________

 

1 OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Grozījums Nr.  3

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.c punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.c prasa Komisijai iesniegt jaunu finanšu pārskatu, kurā būtu pilnībā ņemts vērā likumdevēju — Eiropas Parlamenta un Padomes — vienošanās par minētās aģentūras un Komisijas dienestu budžeta un personāla vajadzību apmierināšanu rezultāts;

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (turpmāk "EUROSUR") izveide ir nepieciešama, lai nostiprinātu informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, kā arī ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex), ko izveidoja ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004, turpmāk "aģentūra". EUROSUR būtu jānodrošina šīm iestādēm un aģentūrai infrastruktūra un instrumenti, kas nepieciešami, lai uzlabotu to informētību par situāciju un reaģēšanas spējas, atklājot un novēršot nelikumīgu migrāciju un pārrobežu noziedzību, kā arī aizsargājot un glābjot migrantu dzīvības pie Savienības dalībvalstu ārējām robežām.

(1) Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (turpmāk „EUROSUR”) izveide ir nepieciešama, lai nostiprinātu informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, kā arī ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex), ko izveidoja ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004, turpmāk „aģentūra”. EUROSUR būtu jānodrošina šīm iestādēm un aģentūrai infrastruktūra un instrumenti, kas nepieciešami, lai uzlabotu to informētību par situāciju un reaģēšanas spējas, atklājot un novēršot nelikumīgu migrāciju un pārrobežu noziedzību, un tādējādi sniegtu lielāku ieguldījumu migrantu dzīvības aizsardzībā un glābšanā pie Savienības dalībvalstu ārējām robežām.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Aģentūra būtu jānodrošina ar atbilstīgiem finanšu un personāla resursiem, lai tā varētu pienācīgi pildīt šajā regulā paredzētos papildu uzdevumus. Tādēļ minētie uzdevumi būtu pienācīgi jāņem vērā aģentūras budžeta sagatavošanas, izpildes un kontroles procedūrā, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 2007/2004 29. un 30. pantā. Budžeta lēmējinstitūcijai būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti visaugstākie efektivitātes standarti.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Ir efektīvāk jākoordinē Savienības un dalībvalstu līdzekļu izmantošana iekšlietu jomā, lai optimizētu dalībvalstu budžeta līdzekļu izlietojumu. Tas veicinātu dalībvalstu izdevumu papildināmību, efektivitāti un atpazīstamību. EUROSUR it īpaši būtu pēc iespējas efektīvāk jāizmanto jau pieejamie cilvēkresursi un tehniskais aprīkojums gan dalībvalstu, gan ES līmenī, vienlaikus veicinot militāri civilo sadarbību.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9b) Mehānismiem, kas paredz Savienības budžeta izmantošanu EUROSUR ieviešanā, vajadzētu būt pārredzamiem, atbildīgiem un pakļautiem demokrātiskai kontrolei.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9c) Ir jānodrošina pareiza sistēmas finanšu pārvaldība un pēc iespējas efektīvāka tās ieviešana, vienlaikus nodrošinot juridisko noteiktību un sistēmas pieejamību visiem dalībniekiem.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

9.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9d) Komisijai būtu regulāri jānovērtē EUROSUR ieviešanas rezultāti, izmantojot skaidrus, vienkāršus un izmērāmus rādītājus. Šiem rādītājiem būtu jānodrošina pamats tam, lai noteiktu, cik lielā mērā ir sasniegti sistēmas mērķi.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido kopēju satvaru informācijas apmaiņai un sadarbībai starp dalībvalstīm un aģentūru, lai uzlabotu informētību par situāciju un reaģēšanas spējas pie dalībvalstu un Eiropas Savienības ārējām robežām, turpmāk – Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR).

Ar šo regulu izveido kopēju satvaru informācijas apmaiņai un sadarbībai starp dalībvalstīm un aģentūru, lai uzlabotu informētību par situāciju un reaģēšanas spējas pie dalībvalstu un Eiropas Savienības ārējām robežām, turpmāk — Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR), tādējādi sniedzot ieguldījumu migrantu dzīvības efektīvākā aizsardzībā un glābšanā pie Savienības dalībvalstu ārējām robežām.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

3. pants - g apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

g) „aģentūra” ir Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

4. pants - 1. punkts - c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) komunikācijas tīkla;

c) datu apmaiņas un komunikācijas tīkla;

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

Pielikums - b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) saskaņotas pārvaldības un esošo struktūru izmantošanas princips: aģentūra nodrošina saskaņotību starp dažādiem EUROSUR satvara komponentiem, sniedzot padomus un atbalstu valstu koordinācijas centriem un veicinot informācijas un tehnoloģiju sadarbspēju. Cik vien iespējams, EUROSUR satvarā tiek izmantotas esošās sistēmas un spējas. Šajā saistībā EUROSUR tiek izveidots tā, lai tas būtu pilnīgi savietojams ar iniciatīvu par vienotu informācijas apmaiņas vidi ES jūrniecības jomas uzraudzībai (CISE), tādējādi palīdzot un gūstot labumu no koordinētas un izmaksu ziņā efektīvas pieejas starpnozaru informācijas apmaiņai Savienībā;

b) saskaņotas pārvaldības un esošo struktūru izmantošanas princips: aģentūra nodrošina saskaņotību starp dažādiem EUROSUR satvara komponentiem, sniedzot padomus un atbalstu valstu koordinācijas centriem un veicinot informācijas un tehnoloģiju sadarbspēju. Cik vien iespējams, EUROSUR satvarā tiek izmantotas esošās sistēmas un spējas, lai optimizētu Savienības budžeta līdzekļu izlietojumu un novērstu dublēšanu. Šajā saistībā EUROSUR tiek izveidots tā, lai tas būtu pilnīgi savietojams ar iniciatīvu par vienotu informācijas apmaiņas vidi ES jūrniecības jomas uzraudzībai (CISE), tādējādi palīdzot un gūstot labumu no koordinētas un izmaksu ziņā efektīvas pieejas starpnozaru informācijas apmaiņai Savienībā;

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) izveide

Atsauces

COM(2011)0873 – C7-0506/2011 – 2011/0427(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

2.2.2012

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

2.2.2012

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Dominique Riquet

15.2.2012

Pieņemšanas datums

10.10.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Richard Ashworth, Francesca Balzani, Zuzana Brzobohatá, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ivars Godmanis, Lucas Hartong, Jutta Haug, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Barbara Matera, Juan Andrés Naranjo Escobar, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, Potito Salatto, Alda Sousa, Helga Trüpel, Derek Vaughan, Angelika Werthmann

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Jürgen Klute, Georgios Papastamkos, Nils Torvalds, Catherine Trautmann

  • [1]  Izveidota ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).
  • [2]  Komisijas 2008. gada 13. februāra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) izveidošanas izpēte” (COM(2008)0068 galīgā redakcija).
  • [3]  Priekšlikumam pievienotais finanšu pārskats (COM(2011)0873, 25. lpp.).
  • [4]  SEC(2011)1536.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) izveide

Atsauces

COM(2011)0873 – C7-0506/2011 – 2011/0427(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

12.12.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

2.2.2012

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

2.2.2012

DEVE

2.2.2012

BUDG

2.2.2012

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

AFET

6.3.2012

DEVE

25.1.2012

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Jan Mulder

9.2.2012

 

 

 

Izskatīšana komitejā

25.4.2012

3.9.2012

11.10.2012

27.11.2012

 

19.6.2013

 

 

 

Pieņemšanas datums

19.6.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

8

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Rita Borsellino, Emine Bozkurt, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Salvatore Caronna, Philip Claeys, Carlos Coelho, Ioan Enciu, Tanja Fajon, Hélène Flautre, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Baroness Sarah Ludford, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu Houillon, Anthea McIntyre, Nuno Melo, Roberta Metsola, Antigoni Papadopoulou, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Rui Tavares, Nils Torvalds, Kyriacos Triantaphyllides, Axel Voss, Renate Weber, Josef Weidenholzer, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Oana Antonescu, Dimitrios Droutsas, Monika Hohlmeier, Jan Mulder, Marco Scurria

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jürgen Creutzmann, Jelko Kacin

Iesniegšanas datums

24.6.2013