ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei

17.10.2013 - (COM(2013)0242 – C7‑0119/2013 – 2013/0128(COD)) - ***I

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Vital Moreira

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei

(COM(2013)0242 – C7‑0119/2013 – 2013/0128(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0242),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 212. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0119/2013),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A7-0335/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI^[1]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

par makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[2],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[3],

tā kā:

(1)       Eiropas Savienības (,,Savienība”) un Jordānijas Hāšimītu Karalistes (,,Jordānija”) attiecības attīstās Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) ietvarā. 2002. gada 1. maijā stājās spēkā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordāniju, no otras puses[4] (ES un Jordānijas asociācijas nolīgums). Divpusējais politiskais dialogs un ekonomiskā sadarbība vēl vairāk attīstījās EKP rīcības plānu ietvaros; jaunākais no šiem plāniem aptver 2010.–2015. gada laikposmu. Savienība 2010. gadā piešķīra Jordānijai „īpaša statusa” partnerību, aptverot plašākas jomas abu pušu sadarbībā. ES un Jordānijas asociācijas nolīgums 2013. gadā tika papildināts ar Pamatnolīgumu starp Savienību un Jordāniju par vispārējiem principiem Jordānijas līdzdalībai Savienības programmās, tādējādi turpinot sadarbību starp Savienību un Jordāniju.

(2)       Jordānijas ekonomiku ir ievērojami ietekmējuši notikumi, kas valstī norisinājās saistībā ar notikumiem Vidusjūras dienvidu reģionā kopš 2010. gada beigām (kas pazīstami kā „Arābu pavasaris”), kā arī vēl aizvien neapklusušie reģionālie nemieri, jo īpaši kaimiņvalstīs Ēģiptē un Sīrijā. Jordānijas ekonomiku īpaši smagi ietekmē Sīrijas bēgļu lielais pieplūdums, kuri ir meklējuši patvērumu šajā valstī. Daudz nelabvēlīgākas pasaules ekonomiskās situācijas kontekstā būtisku ārējo un budžeta finanšu iztrūkumu radīja gan atkārtotie Ēģiptes dabasgāzes piegādes pārtraukumi, kuru rezultātā Jordānija bija spiesta aizstāt no Ēģiptes importēto gāzi ar dārgāku degvielu elektroenerģijas ražošanai, gan ievērojamie finanšu resursi, kas nepieciešami humānās palīdzības sniegšanai Jordānijas teritorijā esošajiem bēgļiem no Sīrijas.

(3)       Kopš Arābu pavasara sākuma Savienība vairākkārt ir apliecinājusi savu apņemšanos atbalstīt Jordāniju tās ekonomisko un politisko reformu procesā. Šī apņemšanās tika vēlreiz apstiprināta secinājumos, kas pieņemti Savienības un Jordānijas asociācijas padomes 10. sanāksmē 2012. gada decembrī.

(3a)     Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ Jordānija ir arī stratēģiski svarīga valsts stabilitātei un drošībai Tuvajos Austrumos, taču vienlaikus tas padara valsti īpaši neaizsargātu pret ārējiem politiskiem un ekonomiskiem satricinājumiem. Tāpēc ir būtiski sniegt pienācīgu atbalstu Jordānijai un turpināt politisku un ekonomisku dialogu starp Savienību un Jordāniju.

(4)       Jordānija ir sākusi vairākas politiskās reformas, kuru rezultātā Jordānijas parlaments 2011. gada septembrī pieņēma vairāk nekā 40 konstitūcijas grozījumus, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnvērtīgu demokrātisko sistēmu. Savienības politiskais un ekonomiskais atbalsts, kas paredzēts Jordānijas reformu procesam, atbilst EKP kontekstā izklāstītajai politikai, kuru Savienība īsteno attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģionu.

(4a)    Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo deklarāciju, kas pieņemta kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 778/2013/ES[5], Savienības makrofinansiālajai palīdzībai vajadzētu būt ārkārtas finanšu instrumentam nolūkā sniegt konkrētam mērķim nepiesaistītu atbalstu maksājumu bilances problēmu novēršanai, lai saņēmējs varētu atgūt stabilu ārējo finanšu stāvokli, un ar to būtu jāpalīdz īstenot politisku programmu ar stingriem korekcijas un strukturālu reformu pasākumiem, kuri paredzēti maksājumu bilances uzlabošanai, it īpaši šīs programmas darbības laikā, un attiecīgo ar Savienību noslēgto nolīgumu un programmu īstenošanas veicināšanai.

(5)      Jordānijas iestādes un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2012. gada augustā vienojās par trīs gadu ilgu un ar piesardzības pasākumiem nesaistītu rezerves vienošanos („SVF programma”) attiecībā uz īpašām aizņēmumtiesībām (SDR) 1364 miljonu apmērā, lai atbalstītu Jordānijas ekonomisko korekciju un reformu programmu. Šīs SVF programmas mērķi saskan ar Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķi, proti, atvieglot īstermiņa maksājumu bilances grūtības, un īstenot stingrus korekcijas pasākumus saskaņā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķi.

(6)       Savas parastās sadarbības programmas ietvaros Savienība 2011.–2013. gada laikposmam ir piešķīrusi 293 miljonus euro dotāciju veidā, lai atbalstītu Jordānijas ekonomisko un politisko reformu plānu. Turklāt Jordānijai 2012. gadā tika piešķirti 70 miljoni euro no SPRING programmas „Atbalsts partnerībai, reformām un iekļaujošai izaugsmei” un 10 miljoni euro no Savienības humānās palīdzības, lai atbalstītu Sīrijas bēgļus.

(7)       Jordānija, ņemot vērā ekonomiskās situācijas un perspektīvas pasliktināšanos, 2012. gada decembrī lūdza no Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(7a)    Tā kā Jordānija ir valsts, uz kuru attiecas EKP, Jordāniju vajadzētu uzskatīt par tiesīgu saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(8)       Tā kā ▌ Jordānijas maksājumu bilancē vēl joprojām saglabājas būtisks ārējā finansējuma iztrūkums, kas ievērojami pārsniedz SMF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos līdzekļus, un neraugoties uz to, ka Jordānija īsteno stingras ekonomikas stabilizācijas un reformu programmas, kā arī ņemot vērā Jordānijas ārējās finanšu pozīcijas neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem, kas prasa uzturēt atbilstošā līmenī ārvalstu valūtas rezerves, Jordānijai sniedzamā Savienības makrofinansiālā palīdzība („Savienības makrofinansiālā palīdzība”) pašreizējos ārkārtas apstākļos ir uzskatāma par piemērotu atbildi Jordānijas lūgumam atbalstīt ekonomikas stabilizāciju saistībā ar SVF programmu. Savienības makrofinansiālā palīdzība ▌ atbalstītu Jordānijas ekonomiskās stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas pieejami saskaņā ar SVF finansiālo vienošanos.

(8a)     Savienības makrofinansiālo palīdzību vajadzētu piešķirt ar mērķi palīdzēt Jordānijai atjaunot stabilu ārējo finanšu stāvokli, tādējādi atbalstot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(9)       Savienības makrofinansiālās palīdzības apjoma noteikšana balstās uz Jordānijas ārējo finanšu vajadzību pilnīgu kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemtas vērā šīs valsts spējas izmantot pašas resursus, it īpaši tās rīcībā esošās ārējās rezerves. Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāpapildina tās programmas un resursi, ko nodrošina SVF un Pasaules banka. Nosakot palīdzības apjomu, vērā tiek ņemti arī gaidāmie citu daudzpusējo līdzekļu devēju finanšu ieguldījumi un vajadzība nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējā izmantošana Jordānijā un Savienības vispārējās iesaistīšanās pievienotā vērtība.

(9a)     Komisijai būtu jānodrošina, lai Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilstu pamatprincipiem, mērķiem un pasākumiem, kas veikti dažādajās Savienības ārējās darbības jomās, un citām attiecīgajām Savienības politikas nostādnēm.

(9b)     Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Jordāniju. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visu makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laiku, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(9c)     Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāveicina Jordānijas apņēmība ievērot vērtības, kas tai ir kopīgas ar Savienību, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesības, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu, kā arī tās saistības ievērot atklātas, likumīgas un godīgas tirdzniecības principus.

(10)     Vienam no Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnosacījumiem vajadzētu būt tādam, ka Jordānijā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Jordānijā un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darba vietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga gan šā priekšnoteikuma ievērošanu, gan minēto mērķu sasniegšana.

(12)     Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses ▌saistībā ar Savienības makrofinansiālo palīdzību tiek efektīvi aizsargātas, Jordānijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un visus citus pārkāpumus saistībā ar šo palīdzību. Turklāt būtu jāparedz, ka Komisijai veic pārbaudes un ka Revīzijas palāta veic revīzijas.

(13)     Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvaras.

(13a)   Makrofinansiālās palīdzības summām vajadzētu atbilst budžeta apropriācijām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā.

(14)     Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tiem attiecīgie dokumenti.

(15)     Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011[6]. ▌

(15a)  Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecas ekonomiskās politikas nosacījumiem, kas jāizklāsta saprašanās memorandā. Lai nodrošinātu vienotus īstenošanas nosacījumus un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Jordānijas iestādēm tādas dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā, kura paredzēta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar minēto regulu parasti būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā. Ņemot vērā to, cik liela ietekme var būt palīdzībai, kas pārsniedz 90 miljonus euro, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz darbībām, kuras pārsniedz minēto robežvērtību, ir jāizmanto pārbaudes procedūra. Ņemot vērā Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, kas paredzēta Jordānijai, saprašanās memoranda pieņemšanai un arī palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.        Savienība ▌ piešķir makrofinansiālo palīdzību Jordānijai („Savienības makrofinansiālā palīdzība”), kuras maksimālā summa ir 180 miljoni euro, lai atbalstītu Jordānijas ekonomikas stabilizāciju un reformas. Palīdzība sekmē to, lai segtu Jordānijas maksājumu bilances vajadzības, kas konstatētas SVF programmā.

2.        Visu Savienības makrofinansiālās palīdzības summu Jordānijai piešķir aizdevumu veidā. Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm aizņemties nepieciešamos līdzekļus un tālāk aizdot tos Jordānijai. Maksimālais aizdevumu atmaksas termiņš ir 15 gadi.

3.        Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu pārvalda Komisija, ievērojot nolīgumus vai kārtību, par ko SVF vienojies ar Jordāniju, un galvenos ekonomikas reformu principus un mērķus, kas noteikti ES un Jordānijas asociācijas nolīgumā un EKP ietvaros noslēgtajā ES un Jordānijas rīcības plānā 2010.–2015. gadam. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par norisēm saistībā ar Savienības makrofinansiālo palīdzību▌, tostarp par tās izmaksāšanu, un laikus iesniedz minētājām iestādēm attiecīgos dokumentus.

4.        Savienības makrofinansiālā palīdzība ir pieejama divus gadus, sākot no pirmās dienas pēc 2. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā.

4.a      Ja Jordānijas finanšu vajadzības Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanas laikā būtiski samazinās, salīdzinot ar sākotnējām prognozēm, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, samazina palīdzības summu vai arī to aptur vai atceļ.

1.a pants

Viens no Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumiem paredz, ka Jordānijā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp parlamentārā daudzpartiju sistēma un tiesiskums, kā arī tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Komisija uzrauga šā priekšnoteikuma ievērošanu visu Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laiku. Šo pantu piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. 2010/427/ES[7].

2. pants

1.        Komisija saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ▌vienojas ar Jordānijas iestādēm par skaidri definētiem ekonomikas politikas un finanšu nosacījumiem, kuriem jāattiecas uz Savienības makrofinansiālo palīdzību un kuros galvenā uzmanība pievērsta strukturālām reformām un stabilām valsts finansēm, un kuri jāiekļauj saprašanās memorandā (,,saprašanās memorands”), kurā savukārt iekļauj arī minēto nosacījumu izpildes grafiku. Saprašanās memorandā noteiktie ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi ir saskaņā ar 1. panta 3. punktā minētajiem nolīgumiem vai kārtību, arī ar makroekonomikas korekciju un strukturālo reformu programmām, ko Jordānija īsteno ar SVF atbalstu.

1.a      Minēto nosacījumu mērķis jo īpaši ir palielināt publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību Jordānijā, arī attiecībā uz Savienības makrofinansiālās palīdzības izmantošanu. Izstrādājot politikas pasākumus, pienācīgi ņem vērā arī panākumus saistībā ar savstarpēju tirgus atvēršanu, uz noteikumiem balstītas un taisnīgas tirdzniecības attīstību un citas prioritātes saistībā ar Savienības ārpolitiku. Komisija regulāri pārrauga panākumus minēto mērķu sasniegšanā.

2.        Savienības makrofinansiālās palīdzības detalizēti finanšu noteikumi ir izklāstīti aizdevuma līgumā, par ko vienojas Komisija un Jordānijas iestādes.

▌

4.        Komisija regulāri pārbauda, vai joprojām tiek pildīti 3. panta 2. punktā minētie nosacījumi, tostarp to, vai Jordānijas ekonomikas politika ir saskaņā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķiem ▌. Šādi rīkojoties, Komisija cieši sadarbojas ar SVF un Pasaules banku un vajadzības gadījumā ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

3. pants

1.        Ievērojot 2. punkta ▌nosacījumus, Komisija piešķir ▌Savienības makrofinansiālo palīdzību divās aizdevuma daļās. Katras aizdevuma daļas apmēru nosaka saprašanās memorandā.

1.a      Savienības makrofinansiālās palīdzības summas vajadzības gadījumā nosaka saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009[8].

2.        Komisija pieņem lēmumu par maksājumu veikšanu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)       1.a pantā izklāstītais priekšnosacījums;

(b)       pastāvīgi un apmierinoši tiek īstenota politikas programma ar stingriem pielāgošanas un strukturālo reformu pasākumiem, kuru atbalsta ar SVF noslēgtu un ar piesardzības pasākumiem nesaistītu vienošanos par kredītu, un

(c)       ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā, tiek īstenoti, ievērojot konkrētu grafiku.

Otrās daļas izmaksu veic ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas.

2.a      Ja 2. punktā minētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija uz laiku pārtrauc vai atceļ Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu. Šādos gadījumos tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minētās apturēšanas vai atcelšanas iemesliem.

3.        Savienības makrofinansiālo palīdzību izmaksā Jordānijas Valsts bankai. Ievērojot saprašanās memorandā paredzētos noteikumus, tostarp apstiprinājumu par atlikušajām budžeta finansēšanas vajadzībām, Savienības līdzekļus var pārskaitīt Jordānijas Finanšu ministrijai kā galīgajam saņēmējam.

4. pants

1.        Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību saistītās aizņēmuma un aizdevuma darbības veic euro, izmantojot vienu un to pašu valutēšanas dienu, un tās Savienību neiesaista maksājuma termiņu pārcelšanā un nepakļauj to valūtas maiņas kursa vai procentu likmju riskam vai jebkādam citam komercriskam.

2.        Piemērotos apstākļos un ja Jordānija to lūdz, Komisija var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizdevuma noteikumos tiek iekļauta klauzula par pirmstermiņa atmaksu un ka tāda pati klauzula tiek ietverta aizņēmuma operāciju noteikumos.

3.        ▌Ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi un ja Jordānija to lūdz, Komisija var nolemt refinansēt visus tās sākotnējos aizņēmumus vai to daļu vai var pārstrukturēt atbilstošos finanšu nosacījumus. Refinansēšanas vai pārstrukturēšanas darbības veic saskaņā ar 1. un 4. punktu un ar tām nevar pagarināt minēto aizņēmumu ▌atmaksas termiņu vai palielināt neatmaksātā kapitāla summu refinansēšanas vai pārstrukturēšanas dienā.

4.        Visas izmaksas, kas Savienībai rodas saistībā ar šajā lēmumā paredzētajām aizņēmuma un aizdevuma darbībām, sedz Jordānija.

5.        Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā norisinās 2. un 3. punktā minētās darbības.

5. pants

1.        Savienības makrofinansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012[9] un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012[10].

1.a      Savienības makrofinansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar tiešu pārvaldību.

2.        Saprašanās memorandā un aizdevuma nolīgumā, par ko jāvienojas ar Jordānijas iestādēm, ietver noteikumus:

(a)       ar kuriem nodrošina, ka Jordānija regulāri kontrolē Savienības budžeta piešķirtā finansējuma pareizu izmantošanu, veic piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un vajadzības gadījumā uzsāk tiesvedību tādu izšķērdētu līdzekļu atgūšanai, kuri bija piešķirti saskaņā ar šo lēmumu;

(b)       ar kuriem saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95[11], Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96[12] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2013[13] nodrošina Savienības finansiālo interešu aizsardzību, it sevišķi paredz īpašus pasākumus krāpšanas, korupcijas un jebkuru citu tādu nelikumību novēršanai un apkarošanai, kuras ietekmē Savienības makrofinansiālo palīdzību;

(c)       ar kuriem nepārprotami pilnvaro Komisiju, kā arī Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai tā pārstāvjus veikt pārbaudes, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas;

(d)       ar kuriem nepārprotami pilnvaro Komisiju un Revīzijas palātu veikt revīzijas laikposmā, kad tiek sniegta Savienības makrofinansiālā palīdzība, un pēc tam, citstarp veikt arī dokumentu revīzijas un revīzijas uz vietas, piemēram, operatīvos novērtējumus;

(e)       ar kuriem nodrošina, ka Savienībai ir tiesības saņemt aizdevuma atmaksu pirms termiņa, ja tiek konstatēts, ka saistībā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības pārvaldību Jordānija ir iesaistījusies kādā krāpnieciskā vai koruptīvā darbībā vai kādā citā prettiesiskā darbībā, kas rada kaitējumu Savienības finansiālajām interesēm.

2.a      Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija, veicot operatīvos novērtējumus, raugās, lai ar šo palīdzību saistīto Jordānijas finansiālo vienošanos, administratīvo procedūru, iekšējās un ārējas kontroles mehānismu darbība būtu pareiza un lai Jordānija ievērotu grafiku, par ko iepriekš panākta vienošanās.

6. pants

1.        Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

2.        Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

7. pants

1.        Katru gadu līdz 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā, ietverot īstenošanas novērtējumu. Ziņojumā:

(a)       izvērtē Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanā panākto progresu;

(b)       novērtē Jordānijas ekonomikas stāvokli un perspektīvas, kā arī panākumus, kas gūti, īstenojot 2. panta 1. punktā minētos politikas pasākumus;

(c)       norāda saistību starp saprašanās memorandā izklāstītajiem ekonomiskās politikas nosacījumiem, Jordānijas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumiem izmaksāt Savienības makrofinansiālās palīdzības daļas.

2.        Ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. panta 4. punktā minētā pieejamības perioda beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex ante novērtējuma ziņojumu, kurā ir izvērtēti piešķirtās Savienības makrofinansiālās palīdzības rezultāti un efektivitāte un tas, kādā mērā tā ir veicinājusi palīdzības mērķu sasniegšanu.

8. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanās Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(Vieta),…

Eiropas Parlamenta vārdā –                                      Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                         priekšsēdētājs

• [1] ^*    Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
• [2]     OV C […], […], […] lpp.
• [3]     Eiropas Parlamenta 2013. gada … nostāja un Padomes 2013. gada … lēmums.
• [4]    Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (OV L 129, 15.5.2002., 3. lpp.).
• [5]     Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Lēmums Nr. 778/2013/ES par turpmākas makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Gruzijai (OV L 218, 14.8.2013., 15. lpp.).
• [6]     Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
• [7]     Padomes Lēmums Nr. 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).
• [8]     Padomes 2009. gada 25. maija Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.).
• [9]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
• [10]     Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).
• [11]    Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
• [12]    Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
• [13]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

PASKAIDROJUMS

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo deklarāciju, kas pieņemta reizē ar lēmumu par turpmākas makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Gruzijai (Parlaments to apstiprināja 2013. gada 4. jūlijā), Parlaments un Padome apņemas „turpmākajos atsevišķajos lēmumos par Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu pilnībā atspoguļot (kopējā deklarācijā iekļautos) apsvērumus un principus”.

Tādēļ šajā ziņojumā par Komisijas priekšlikumu lēmumam par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Jordānijai iekļautie grozījumi:

(i)     atspoguļo kopīgajā deklarācijā iekļautos apsvērumus un principus un/vai

(ii)     ar tiem saskaņo šā priekšlikuma redakciju ar lēmumā sniegt makrofinasiālu palīdzību Kigizstānas Republikai (par ko vienojās neformālā triatloga sarunās par „pirmstermiņa otrā lasījuma vienošanos”) iekļautajiem apsvērumiem un pantiem.

Ārlietu komitejas atzinums (11.10.2013)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei
(COM(2013)0242 – C7‑0119/2013 – 2013/0128(COD))

Atzinumu sagatavoja: Annemie Neyts-Uyttebroeck

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Lēmuma priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Eiropas Savienības (,,Savienība”) un Jordānijas Hāšimītu Karalistes (,,Jordānija”) attiecības attīstās Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) ietvarā. 2002. gada maijā stājās spēkā asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordāniju, no otras puses. Divpusējais politiskais dialogs un ekonomiskā sadarbība vēl vairāk attīstījās EKP rīcības plānu ietvaros; jaunākais no šiem plāniem aptver 2010.–2015. gada laikposmu. 2010. gadā Savienība piešķīra Jordānijai „īpaša statusa” partnerību, aptverot plašākas jomas abu pušu sadarbībā.	(1) Eiropas Savienības (,,Savienība”) un Jordānijas Hāšimītu Karalistes (,,Jordānija”) attiecības attīstās Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) ietvarā. 2002. gada maijā stājās spēkā asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordāniju, no otras puses. Divpusējais politiskais dialogs un ekonomiskā sadarbība vēl vairāk attīstījās EKP rīcības plānu ietvaros; jaunākais no šiem plāniem aptver 2010.–2015. gada laikposmu. 2010. gadā Savienība piešķīra Jordānijai „īpaša statusa” partnerību, aptverot plašākas jomas abu pušu sadarbībā. Asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordāniju, no otras puses, 2013. gadā tika papildināts ar Pamatnolīgumu starp Savienību un Jordāniju par vispārējiem principiem Jordānijas līdzdalībai Savienības programmās, tādējādi turpinot sadarbību starp Savienību un Jordāniju.
Grozījums Nr.  2 Lēmuma priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Jordānijas ekonomiku ir ievērojami ietekmējuši notikumi, kas valstī norisinājušies saistībā ar notikumiem Vidusjūras dienvidu reģionā kopš 2010. gada beigām (kas pazīstami kā „Arābu pavasaris”), kā arī vēl aizvien neapklusušie reģionālie nemieri, jo īpaši kaimiņvalstīs Ēģiptē un Sīrijā. Apvienojumā ar nelabvēlīgāku ekonomisko situāciju pasaulē atkārtotie Ēģiptes dabasgāzes piegādes pārtraukumi, kuru rezultātā Jordānija bija spiesta aizstāt no Ēģiptes importēto gāzi ar dārgāku degvielu elektroenerģijas ražošanai, un lielais bēgļu pieplūdums no Sīrijas bija iemesli tam, ka izveidojās būtiski ārējo un budžeta finanšu iztrūkumi.	(2) Jordānijas ekonomiku ir ievērojami ietekmējuši notikumi, kas valstī norisinājušies saistībā ar notikumiem Vidusjūras dienvidu reģionā kopš 2010. gada beigām (kas pazīstami kā „Arābu pavasaris”), kā arī nemieri, kas vēl aizvien turpinās reģionā, jo īpaši kaimiņvalstīs Ēģiptē un Sīrijā. Jordānijas ekonomiku īpaši smagi ietekmē Sīrijas bēgļu lielais pieplūdums, kuri ir meklējuši patvērumu Jordānijā. Daudz nelabvēlīgākas pasaules ekonomiskās situācijas apstākļos būtisku ārējo un budžeta finanšu iztrūkumu Jordānijā radīja gan atkārtotie Ēģiptes dabasgāzes piegādes pārtraukumi, kuru rezultātā Jordānija bija spiesta aizstāt no Ēģiptes importēto gāzi ar dārgāku degvielu elektroenerģijas ražošanai, gan būtiskie finanšu resursi, kas nepieciešami humānās palīdzības sniegšanai Jordānijas teritorijā esošajiem bēgļiem no Sīrijas.
Grozījums Nr.  3 Lēmuma priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ Jordānija ir arī stratēģiski svarīga valsts stabilitātei un drošībai Tuvajos Austrumos, taču vienlaikus tas padara valsti īpaši neaizsargātu pret politiskiem un ekonomiskiem ārējiem satricinājumiem. Tāpēc ir būtiski sniegt pienācīgu atbalstu šai valstij un turpināt politisku un ekonomisku dialogu starp Savienību un Jordāniju.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Jordānija ir sākusi vairākas politiskās reformas, kuru rezultātā Jordānijas parlaments 2011. gada septembrī pieņēma vairāk nekā 40 konstitūcijas grozījumus, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnvērtīgu demokrātisko sistēmu. Savienības politiskais un ekonomiskais atbalsts, kas paredzēts Jordānijas reformu procesam, atbilst EKP kontekstā izklāstītājai politikai, kuru Savienība īsteno attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģionu.	(4) Viņa Majestātes karaļa Abdullah II vadībā Jordānija ir sākusi ļoti plašu politisko reformu procesu, kuru rezultātā Jordānijas parlaments 2011. gada septembrī pieņēma vairāk nekā 40 konstitūcijas grozījumus, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnvērtīgu demokrātisko sistēmu. Tomēr vēl arvien ir arī neatrisināti uzdevumi cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā, jo īpaši saistībā ar vārda brīvību un digitālo brīvību. Ir svarīgi atbalstīt reformu procesu. Tāpēc Savienības politiskais un ekonomiskais atbalsts, kas paredzēts Jordānijas reformu procesam, ne tikai atbilst EKP kontekstā noteiktajai politikai, kuru Savienība īsteno attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģionu, bet ir arī Savienības interesēs.
Grozījums Nr.  5 Lēmuma priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Jordānija būtu jāuzskata par tiesīgu saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību, jo uz šo valsti attiecas EKP. Tāpēc ir svarīgi arī turpmāk sekmēt ciešu sadarbību un dialogu ar Jordāniju EKP ietvaros, lai šajā valstī stiprinātu demokrātiju un veicinātu politisko un ekonomisko stabilitāti.
Grozījums Nr.  6 Lēmuma priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) ES makrofinansiālajai palīdzībai Jordānijai vajadzētu būt saskaņotai ar ES ārējās darbības pamatā esošiem vispārējiem principiem, un ar to būtu jāatbalsta pamattiesības un vērtības, ko ES sekmē ar savu ārējo darbību, piemēram, demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība un cilvēktiesības.
Grozījums Nr.  7 Lēmuma priekšlikums 9.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b) Lai nodrošinātu veikto pasākumu saskaņotību, Komisijai un EĀDD vajadzētu apspriesties, pirms tiek īstenotas jebkādas makrofinansiālās palīdzības darbības.
Grozījums Nr.  8 Lēmuma priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Jordānijā un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darba vietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga šie mērķi.	(10) Ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Jordānijā un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darba vietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga šo mērķu īstenošana.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Makrofinansiālā palīdzība Jordānijas Hāšimītu Karalistei
Atsauces	COM(2013)0242 – C7-0119/2013 – 2013/0128(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 23.5.2013
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 23.5.2013
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Annemie Neyts-Uyttebroeck 30.5.2013
Pieņemšanas datums	10.10.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	40 2 10
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bastiaan Belder, Elmar Brok, Jerzy Buzek, Tarja Cronberg, Arnaud Danjean, Mark Demesmaeker, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Richard Howitt, Liisa Jaakonsaari, Anneli Jäätteenmäki, Jelko Kacin, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Maria Eleni Koppa, Andrey Kovatchev, Paweł Robert Kowal, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Marusya Lyubcheva, Willy Meyer, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Mirosław Piotrowski, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Cristian Dan Preda, Tokia Saïfi, György Schöpflin, Werner Schulz, Sophocles Sophocleous, Laurence J.A.J. Stassen, Davor Ivo Stier, Charles Tannock, Nikola Vuljanić, Sir Graham Watson, Karim Zéribi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Charalampos Angourakis, Jean-Jacob Bicep, Andrew Duff, Hélène Flautre, Elisabeth Jeggle, Dominique Vlasto, Paweł Zalewski
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vojtěch Mynář, Andreas Pitsillides, Vilja Savisaar-Toomast

Budžeta komitejas atzinums (2.10.2013)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei
(COM(2013)0242 – C7‑0119/2013 – 2013/0128(COD))

Atzinumu sagatavoja: Nadezhda Neynsky

ĪSS PAMATOJUMS

Jordānijas ekonomiku kopš 2011. gada sākuma ir ievērojami ietekmējuši notikumi, kas risinājās valstī saistībā ar Arābu pavasari, un joprojām notiekošie nemieri reģionā, jo īpaši tās kaimiņvalstīs Ēģiptē un Sīrijā, kas veicināja bēgļu pieplūdumu. Mazāki ieņēmumi no tūrisma un ārvalstu tiešo investīciju lēnāka plūsma, augstākas starptautiskās energoresursu cenas un atkārtotie Ēģiptes dabasgāzes piegādes pārtraukumi kavēja ekonomikas izaugsmi, tādējādi pasliktinot maksājumu bilanci un finanšu stāvokli.

Neraugoties uz plašo fiskālo konsolidāciju un ārvalstu līdzekļu devēju sniegto finansiālo atbalstu (cita starpā rezerves vienošanās ar SVF par 2 miljardu ASV dolāru piešķiršanu uz 36 mēnešiem), joprojām pastāv nopietnas maksājumu bilances un finansiālas problēmas. Ņemot vērā ekonomikas stāvokļa un tās attīstības perspektīvu pasliktināšanos, Jordānijas valdība lūdza Eiropas Savienībai makrofinansiālo palīdzību 200 miljonu euro apmērā.

Tā kā šai valstij ir stratēģiska nozīme Eiropas kaimiņattiecību politikas kontekstā un pamatojoties uz LESD 212. pantu, Komisija iesniedza priekšlikumu tiesību aktam par makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei, kurā paredzēts tai piešķirt vidēja termiņa aizdevumu 180 miljonu euro apmērā. Šo aizdevumu finansēs, Komisijai veicot aizņēmuma operāciju, un palīdzības budžeta izmaksas atbildīs to summu uzkrāšanas nosacījumiem (9 % kvota), kuras no budžeta pozīcijas 01 04 01 14 (,,Garantiju fonda finansējums”) tiek atvēlētas garantiju fondam ES ārējiem aizdevumiem. Uzkrājumu veidošanu paredzēts veikt 2015. un 2016. gada budžetā.

Piedāvātā makrofinansiālā palīdzība būs īpaša pēc būtības un ierobežota laika ziņā, to sniegs SVF rezerves vienošanās darbības laikā, bet tikai īsākā laikposmā. Tā papildinās citu daudzpusējo un divpusējo līdzekļu devēju sniegto palīdzību saistībā ar SVF atbalstīto programmu.

Palīdzību piešķirs, divu gadu laikā veicot divas iemaksas, un sākotnējā laikposmā tiks izmaksātas lielākas summas, ņemot vērā steidzamās finanšu vajadzības. Pirmo iemaksu 100 miljonu euro apmērā paredzēts veikt līdz 2013. gada beigām, bet otro, 80 miljonu euro apmērā, — 2014. gada pirmajā pusgadā.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Lēmuma priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Jordānijā un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darba vietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga šie mērķi.	(10) Ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Jordānijā un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, uzlabot tiesisko regulējumu un ieguldījumu vidi, kā arī sekmēt MVU dibināšanu, darba vietu izveidi, nodokļu jomas reformu un fiskālo konsolidāciju. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga šie mērķi.
Grozījums Nr.  2 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ir pilnvarota vienoties ar Jordānijas iestādēm par ekonomikas politikas un finanšu nosacījumiem saistībā ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, kuri jāizklāsta saprašanās memorandā, kurā iekļauj arī šo nosacījumu izpildes grafiku (turpmāk „saprašanās memorands”). Ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi atbilst 1. panta 3. punktā minētajiem nolīgumiem vai kārtībai. Minēto nosacījumi mērķis jo īpaši ir stiprināt publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāti, pārredzamību un atbildību Jordānijā, tostarp attiecībā uz Savienības makrofinansiālās palīdzības izmantošanu. Komisija regulāri uzrauga šo mērķu sasniegšanā gūtos panākumus.	1. Komisija saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ir pilnvarota vienoties ar Jordānijas iestādēm par ekonomikas politikas un finanšu nosacījumiem saistībā ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, kuri jāizklāsta saprašanās memorandā, kurā iekļauj arī šo nosacījumu izpildes grafiku (turpmāk „saprašanās memorands”). Ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi atbilst 1. panta 3. punktā minētajiem nolīgumiem vai kārtībai. Minēto nosacījumi mērķis jo īpaši ir stiprināt publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību Jordānijā, tostarp saistībā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības izmantošanu, kā arī veicināt strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darba vietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisija regulāri uzrauga šo mērķu sasniegšanā gūtos panākumus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Makrofinansiālā palīdzība Jordānijas Hāšimītu Karalistei
Atsauces	COM(2013)0242 – C7-0119/2013 – 2013/0128(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 23.5.2013
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 23.5.2013
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Nadezhda Neynsky 20.5.2013
Pieņemšanas datums	2.10.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, Jean Louis Cottigny, Jean-Luc Dehaene, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Jens Geier, Ivars Godmanis, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Jan Mulder, Vojtěch Mynář, Nadezhda Neynsky, Andrej Plenković, Dominique Riquet, Alda Sousa, László Surján, Oleg Valjalo, Derek Vaughan, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Susy De Martini, Andreas Pitsillides, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis, Theodor Dumitru Stolojan
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eva Ortiz Vilella

PROCEDŪRA

Virsraksts	Makrofinansiālā palīdzība Jordānijas Hāšimītu Karalistei
Atsauces	COM(2013)0242 – C7-0119/2013 – 2013/0128(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	29.4.2013
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 23.5.2013
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 23.5.2013	BUDG 23.5.2013
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Vital Moreira 18.6.2013
Izskatīšana komitejā	16.9.2013
Pieņemšanas datums	14.10.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Maria Badia i Cutchet, Nora Berra, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, Andrea Cozzolino, George Sabin Cutaş, Marielle de Sarnez, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Franziska Keller, Bernd Lange, Vital Moreira, Paul Murphy, Niccolò Rinaldi, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jarosław Leszek Wałęsa
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elisabeth Jeggle, Krzysztof Lisek, Iosif Matula, Paul Rübig, Catherine Stihler
Iesniegšanas datums	17.10.2013