Ziņojums - A7-0383/2013Ziņojums
A7-0383/2013

ZIŅOJUMS par piena ražošanas saglabāšanu kalnu apvidos, mazāk attīstītos apgabalos un attālākajos reģionos pēc piena kvotu atcelšanas

13.11.2013 - (2013/2097(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Herbert Dorfmann


Procedūra : 2013/2097(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0383/2013
Iesniegtie teksti :
A7-0383/2013
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par piena ražošanas saglabāšanu kalnu apvidos, mazāk attīstītos apgabalos un attālākajos reģionos pēc piena kvotu atcelšanas

(2013/2097(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību III sadaļu, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecību,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbības 174. panta 3. punktu, jo īpaši attiecībā uz kalnu reģioniem, un 349. pantu attiecībā uz tālākajiem reģioniem,

–   ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem,

–   ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 261/2012[1] attiecībā uz līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē,

–   ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (2006/0269(CNS)) attiecībā uz līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē (2010/0362(COD)),

–   ņemot vērā Protokolu par 1991. gada Alpu Konvencijas piemērošanu kalnu lauksaimniecības jomā „Kalnu lauksaimniecības protokols”, kas 2006. gada 30. septembrī tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī[2],

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 30. maija atzinumu NAT-V-028 par tirgus stāvokļa attīstību un attiecīgajiem nosacījumiem piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskai izbeigšanai — otro „raitas pielāgošanās” ziņojumu,

–   ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Tirgus stāvokļa attīstība un attiecīgie nosacījumi piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskai izbeigšanai — otrais „raitas pielāgošanās” ziņojums” (COM(2012)0741),

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pasūtīto pētījumu „Kalnu lauksaimniecībā saražoto lauksaimniecības un pārtikas produktu marķēšana” (administratīvā vienošanās AGRI-2011-0460 / JRC-IPTS Nr. 32349-2011-10),

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada februārī veikto pētījumu „Piena kvotu režīma atcelšanas saimnieciskā ietekme — ES piena ražošanas nozares reģionālā analīze”,

–   ņemot vērā politikas departamenta B (Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2008. gada janvārī veikto pētījumu „Piena kvotu nākotne — dažādi scenāriji”,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7-0383/2013),

A. tā kā piena kvotu atcelšana ietekmēs visu Eiropas piena tirgu, jo īpaši piensaimniekus kalnu apvidos un attālākajos reģionos, jo liberalizācijas rezultātā radušās izaugsmes iespējas nevarēs izmantot šajos reģionos valdošo pastāvīgo nelabvēlīgo dabas apstākļu dēļ;

B.  tā kā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..] [RD] 33. pantu teritorijas, kas atrodas uz ziemeļiem no 62. paralēles, un atsevišķas apkārtējās teritorijas uzskata par kalnu apvidiem;

C. tā kā jauno lauksaimnieku lēmumi par viņu nākotni šajos reģionos būs atkarīgi no saimniecību lieluma un viņu finanšu līdzekļiem, ņemot vērā to, ka saimniecības, kas nesen ieguldījušas kvotu sistēmā, pēc kvotu atcelšanas saskarsies ar akūtāku likviditātes krīzi un lielāku finansiālo slogu;

D. tā kā saistībā ar piena ražošanu kalnu apvidos pastāv būtiski trūkumi izmaksu ziņā, kas izriet no attiecīgās atrašanās vietas, un tā kā, ņemot vērā papildu ierobežojumus un jo īpaši ar zemes izmantošanu saistītos ierobežojumus, pēc kvotu atcelšanas jānodrošina lauksaimniekiem ekonomiski stabilas un peļņu nesošas darbības iespēja;

E.  tā kā kvotu atcelšana var samazināt arī citu mazāk attīstīto apgabalu daļu konkurētspēju, apdraudot ražošanas ilgtspēju šajos apgabalos, daļēji tādēļ, ka ražošanas blīvums ir tik zems, ka savākšanas un pārstrādes uzņēmumi varētu pārcelties uz konkurētspējīgākiem apgabaliem, kur jo īpaši piena savākšanas izmaksas ir lētākas;

F.  tā kā viens no jaunās KLP galvenajiem mērķiem ir ražīgas lauksaimniecības saglabāšana kalnu apvidos un mazāk attīstītos apgabalos vai attālākajos reģionos;

G. tā kā piena un piena produktu ražošanas, savākšanas, transporta un pārdošanas izmaksas ārpus ražošanas reģiona šajos apgabalos ir ievērojami augstākas nekā attīstītajos apgabalos;

H. tā kā ražotāju apvienību izveide var palīdzēt samazināt ražošanas izmaksas un stiprināt piensaimnieku sarunu vadīšanas spējas, jo īpaši saistībā ar piena cenu noteikšanu;

I.   tā kā piena produkti pastāvošo pamatnosacījumu dēļ bieži nevar tikt apstrādāti tiešā ražošanas vietas tuvumā; norāda uz to, ka jāņem vērā infrastruktūras apstākļi un specifiski nosaukumi, piemēram, „kalnu produkts“ jāpieļauj arī produktiem, kas tiek apstrādāti noteiktā attālumā ap attiecīgo kalnu apvidu; uzskata, ka ir svarīgi, lai šo pasākumu piemērotu visiem no kalnu apvidu piena ražotajiem produktiem;

J.   tā kā daudzos šajos reģionos piena ražošana ir svarīgākā un izplatītākā lauksaimniecības nozare un tā ir būtisks elements attiecībā uz augstas kvalitātes piena produktu ar ES atzītu cilmes vietu nosaukumiem ražošanu; tā kā ir svarīgi saglabāt ražošanas bāzes visās Savienības teritorijās, lai spētu nodrošināt katra patēriņa reģiona apgādi, neradot nesamērīgas transporta un ar vidi saistītas izmaksas;

K. tā kā daudzās dalībvalstīs un reģionos piena ražošana ir būtisks reģionālās ekonomikas balsts un svarīga lauksaimniecības pievienotās vērtības veicinātāja;

L.  tā kā kvalitatīvu piena produktu pilnveide un veicināšana ir viens no iespējamajiem veidiem, kā risināt jautājumu saistībā ar saražotā piena apjoma pieaugumu;

M. tā kā daudzos reģionos ar piena ražošanu galvenokārt nodarbojas mazas un vidējas ģimenes saimniecības;

N. tā kā 59 % no lauksaimniecības zemes kalnu apvidos tiek izmantoti kā pastāvīgās zālaugu platības vai ganības piena nozares vajadzībām, turklāt parasti cita veida lauksaimniecība nav iespējama vai nav efektīva; tā kā 9,5 % piena apjoma tiek saražoti kalnu apvidos; tā kā reljefs un klimats ierobežo lauksaimniecības alternatīvas un lauksaimniecības daudzveidība ir ļoti neliela;

O. tā kā dažos attālākajos reģionos piena ražošana kā viens no svarīgākajiem ekonomikas, sociālās stabilitātes, vides kvalitātes un zemes izmantojuma virzītājspēkiem var būt neaizstājama; tā kā šajos reģionos POSEI programmas ir labākie instrumenti lielāka atbalsta saņemšanai, lai nodrošinātu ražošanas līmeņu saglabāšanu;

P.  tā kā lopkopība šajos reģionos nav tikai saimnieciska darbība un šo reģionu iedzīvotāju iztikas avots, bet arī reģionu tradicionālo kultūru un sociālo struktūru svarīga sastāvdaļa, kas ir cieši saistīta ar vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu un tradīcijām;

Q. tā kā kalnu apvidos un attālākajos reģionos, kā arī citu mazāk attīstīto reģionu daļās lopkopības un ar to saistītās piena produktu ražošanas izzušana bieži ir cēlonis lauksaimniecības izzušanai, paviršai attieksmei pret kvalitatīvu lauksaimniecības zemi un rezultātā arī izceļošanai un migrācijai no lauku apvidiem uz pilsētām;

R.  tā kā lauksaimniecība šajos reģionos bieži veicina kultūrainavu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī ierobežo dabas katastrofas un ir pamatā sekmīgai reģionālajai attīstībai, bez kuras citas nozares, piemēram, tūrismu, šajos reģionos nevar attīstīt, tā kā lauksaimniecības izzušana šādos reģionos, iespējams, radītu smagu ķēdes reakciju uz šīm nozarēm;

S.  tā kā piena ražošana daudzos mazāk attīstītos apgabalos nodrošina ekonomisko un sociālo kohēziju un ar to nedrīkst riskēt kvotu atcelšanas dēļ; tā kā jāuztur un jāveicina lauksaimnieciskās ainavas saglabāšana, tūrisma nozare, vietējā aprite (ražošana-apstrāde-pārdošana), darbavietas un ilgtermiņa perspektīvas jauniešiem;

T.  tā ka piena kvotu atcelšana radīs Eiropas mēroga konkurenci starp ražojošajiem reģioniem; tā kā produktu diferenciācija ir svarīga, lai saglabātu kalnu apvidu piekļuvi tirgum,

1.  norāda, ka lauksaimniecības politikas pirmā pīlāra tiešie maksājumi daudzās dalībvalstīs, pat saistībā ar pašreizējo KLP reformu, balstās uz vēsturiskām atsauces summām un tādējādi zālaugu platību izmantošana un piena ražošana šajos reģionos var tikt būtiski apgrūtināta; tāpēc aicina šādas situācijas skartās dalībvalstis, īstenojot agrāro reformu valsts līmenī, nekavējoties ieviest sistēmu, lai novērstu šo reģionu neizdevīgo stāvokli;

2.  atgādina, ka aptuveni 10 % no ES 27 dalībvalstu piena produkcijas tiek saražots kalnu apgabalos un ka Austrijā, Slovēnijā un Somijā šajos apgabalos darbojas trīs ceturtdaļas piena ražotāju, saražojot divas trešdaļas piena, turklāt attiecīgie rādītāji ir augsti vēl aptuveni 10 citās dalībvalstīs; norāda arī, ka lielākajā daļā šo mitro kalnu apvidu, kā arī attālākajos reģionos zālaugu platības tiek galvenokārt izmantotas piena govju ganāmpulku ganībām, ļaujot saglabāt pieejamu un apdzīvotu ainavu, tādējādi labvēlīgi ietekmējot tūrismu, bioloģisko daudzveidību un vidi;

3.  uzskata, ka, aprēķinot pirmā pīlāra tiešos maksājumus, pastāvīgās zālaugu platības un ganības, kuras šajos reģionos lielākoties iespējams izmantot tikai liellopu, aitu un kazu turēšanai, nekad nedrīkst uzskatīt par mazvērtīgākām salīdzinājumā ar citiem lauksaimniecības zemes veidiem;

4.  uzskata, ka KLP pirmajā pīlārā un POSEI attiecībā uz attālākajiem reģioniem ir svarīgi iekļaut ar ganību lopiem saistītu piemaksu saimniecībām ar ganāmpulkam paredzētām ganību un lopbarības platībām; noraida jebkādas jaunas prasības par atgremotāju barošanu, kas varētu izraisīt traucējumus pašreizējā lauksaimniecības praksē;

5.  uzsver saistīto maksājumu būtisko nozīmi lauksaimniecības politikas pirmajā pīlārā; norāda, ka dalībvalstīm būtu jāsniedz papildu iespējas šajos reģionos saistīt valsts vai ES finansētos maksājumus saskaņā ar spēkā esošās KLP reformas ietvaros panākto vienošanos;

6.  uzsver, ka KLP noteikumos pienācīga uzmanība ir jāpievērš mazajām saimniecībām šajos reģionos, jo to struktūra nosaka augstāku darba intensitāti, tām ir jāmaksā augstākas cenas par resursiem un tās sniedz īpašu ieguldījumu nodarbinātības līmeņa saglabāšanā un lauku attīstībā;

7.  norāda — lai izstrādātu mērķtiecīgus pasākumus ražošanas atbalstam un saglabāšanai, piena kvotu atcelšana kalnu apvidos būtu jāizvērtē atsevišķi, ņemot vērā to īpašos apstākļus;

8.  ņemot vērā piena ražošanas neaizstājamību atsevišķos attālākajos reģionos, Komisijai un dalībvalstīm šajos reģionos būtu jāizmanto POSEI programmas, lai nostiprinātu atbalstu tiešo maksājumu un tirgus pasākumu jomā, kā arī lauku attīstības programmas, lai nostiprinātu atbalstu KLP otrā pīlāra ietvaros;

9.  aicina nodrošināt papildu pasākumu pieejamību saistībā ar vienotā stratēģiskā satvara izstrādi, izmantojot reģionālās attīstības programmu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu; uzskata, ka vienotajam stratēģiskajam satvaram vajadzētu būt vērstam uz reģionālās attīstības koncepciju un struktūras saglabāšanas programmu veicināšanu, kurās galvenā uzmanība pievērsta lauksaimniecības saglabāšanai un vērtības ķēžu iepriekšējo un nākamo posmu stiprināšanai;

10. aicina dalībvalstis un reģionus vajadzības gadījumā izstrādāt īpašu lauku attīstības programmu piena ražošanai šajos reģionos;

11. šajā sakarībā uzsver vajadzību atbalstīt tādu projektu nostiprināšanu vai izstrādi, kuri rada pievienoto vērtību, diferencē produktus atbilstīgi teritorijai un piedāvā jaunas stratēģijas situācijas uzlabošanai kalnu apvidos; aicina Komisiju ierosināt dažādus pasākumus šo projektu izstrādes un vadības, kā arī saistīto kopīgo ieguldījumu atbalstam;

12. aicina dalībvalstis rīkoties, lai risinātu zālaugu platību izzušanas jautājumu, un šo aspektu ņemt vērā tiesību aktos par teritorijas apsaimniekošanu;

13. uzsver, ka otrā pīlāra pasākumiem, piemēram, kompensācijas pabalstiem, agrovides piemaksām, individuālam vai kolektīvam ieguldījumu atbalstam ražošanai, pārstrādei un tirdzniecībai, atbalsta pasākumiem, kas paredzēti, lai palīdzētu sākt darbību jaunajiem lauksaimniekiem, kā arī atbalstam kvalitātes, diversifikācijas, inovāciju un sadarbības (tostarp ar vietējām iestādēm) veicināšanai, ir liela nozīme, nodrošinot ilgtspējīgu piena ražošanu šajos reģionos; tāpēc aicina dalībvalstīm un reģioniem nodrošināt tiesisko regulējumu, finansējuma līmeni un vajadzīgās iespējas, lai piešķirtu atbilstošus un skaidri diferencētus kompensācijas pabalstus, un veicināt videi nekaitīgus un ilgstpējīgus lauksaimniecības veidus un bioloģisko lauksaimniecību; aicina saskaņā ar KLP otro pīlāru atbilstoši kompensēt ar piena ražošanu saistītās paaugstinātās ieguldījumu izmaksas kalnu apvidos un attālākos reģionos šo apgabalu specifikas dēļ, kā arī šo reģionu nomaļās atrašanās vietas, ārkārtīgi lielās lauku sadrumstalotības, kā arī salu ģeogrāfiskās pārtrauktības dēļ;

14. turklāt aicina papildus piedāvāt mērķtiecīgu ieguldījumu atbalstu, piemēram, saistībā ar ēku un tehnikas norakstīšanu un procentiem, attīstīties spējīgām piena ražošanas saimniecībām, lai samazinātu ražošanas izmaksas un stiprinātu saimniecību konkurētspēju;

15. aicina dalībvalstis jo īpaši veicināt otrā pīlāra pasākumus, piemēram, kooperatīvus uzņēmumus racionālai lauksaimniecības tehnikas vai ēku izmantošanai;

16. aicina Komisiju atkārtoti sagatavot saskanīgu lauku un piensaimniecības attīstības programmu kalnu apvidiem, mazāk attīstītiem apgabaliem, kuros notiek piena ražošana, un tām dalībvalstīm, kurās lielāko daļu piena produkcijas nodrošina ļoti mazas lauku saimniecības;

17. norāda, ka, ņemot vērā būtiskās loģistikas problēmas attiecībā uz transportu un kopumā nelielo piena daudzumu, kas tiek saražots katrā saimniecībā, piena savākšanas un gatavo produktu transportēšanas izmaksas kalnu apvidos un attālākajos reģionos ir īpaši augstas un tas rada tiem būtiskus trūkumus ģeogrāfiskajā un konkurences ziņā; prasa sniegt atbalstu pārstrādes uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kas pieder kooperatīviem, lai kompensētu augstās piena savākšanas un ražošanas izmaksas, tostarp par resursiem, un gatavo produktu transporta izmaksas šajos reģionos salīdzinājumā ar izmaksām attīstītajos reģionos;

18. uzsver, ka datu un informācijas apkopošanai un izplatīšanai par piena ražošanu un apgādi ir vajadzīgs tirgus uzraudzības instruments attiecībā uz piena ražošanu;

19. norāda, ka saimniecību vai kalnu ganību produktu in situ pārstrāde un pārdošana sniedz lielāku pievienoto vērtību mazajām saimniecībām un mikrosaimniecībām kalnu apvidos un citos mazāk labvēlīgos apgabalos, turklāt arī veicina tūrisma iespējas minētajās vietās; uzsver, ka saskaņā ar KLP otro pīlāru šādas iniciatīvas būtu jāatbalsta;

20. uzsver, ka lielais attālums starp attālākajiem reģioniem un patērētāju tirgiem rada vajadzību pēc divkāršas krājumu veidošanas atbilstīgi mūsdienu loģistikas organizācijai; tāpēc mudina Komisiju noteikumos attiecībā uz ieguldījumiem šajos reģionos ņemt vērā šos uzglabāšanas objektus, kuri atrodas ārpus attiecināmajiem attālākajiem reģioniem;

21. uzskata, ka ieguldījumi un konkrēti pasākumi, lai saglabātu vai no jauna izveidotu piena ražošanai, pārstrādei un tirdzniecībai piemērotu vidi, jo īpaši ir vajadzīgi attiecībā uz apvidiem, kuros ir kalnu ganības;

22. norāda, ka ir jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu iespēju ražot tipiskos produktus amatnieciskā veidā;

23. aicina Komisiju un dalībvalstis visu tiesību aktu izstrādē ņemt vērā nepieciešamību novērst lieku birokrātiju un nodrošināt, ka prasības attiecībā uz veselību, marķēšanu un obligāti sniedzamo informāciju ir samērīgas, tādējādi nodrošinot, ka mazie ražotāji un pārstrādātāji tās var izpildīt;

24. norāda, ka mazajām saimniecībām kalnu apvidos un mazāk attīstītos apgabalos būtu jāsniedz atbalsts saistībā ar ražotāju organizāciju izveidi, kas stiprina to sarunu vadīšanas spējas, jo maza mēroga lauku saimniecībām šajos apgabalos ir svarīga reģionālāku un vietējo tirgu saglabāšana un attīstība;

25. uzsver, ka higiēnas un tirdzniecības noteikumiem ir jāatbilst tirgu mērogam un to prasībām un ka tādēļ higiēnas standartiem vajadzētu būt piemērotiem un piemērojamiem lauksaimniekiem un piena pārstrādātājiem kalnu apvidos, mazāk attīstītos apgabalos un attālākajos reģionos;

26. norāda, ka ciltsdarba metodes, kas paredzētas efektīvai piena ražošanai, mazajām saimniecībām izmaksā īpaši daudz; tādēļ aicina atbalstīt lopkopību, lai, neraugoties uz minēto, piena ražošanas saimniecības šajos reģionos pašas varētu audzēt kvalitatīvu un augstvērtīgu ganāmpulku;

27. uzskata, ka būtu jāveicina piena ražotāju organizāciju izveide, lai visām saimniecībām nodrošinātu atbilstīgu piekļuvi tirgum un izveidotu partnerības agrovides tūrisma veicināšanai;

28. uzsver, ka atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti saistībā ar KTO augļiem un dārzeņiem, ražotāju organizācijām būtu jārada iespēja izveidot ES finansētas darbības programmas; šajā sakarībā būtu jārada iespēja ražotāju organizācijām veicināt piekļuvi jauniem tirgiem, tirgus attīstību, kvalitātes kontroli, kā arī produktu inovāciju un reklāmas iniciatīvas, jo īpaši attiecībā uz jaunizveidoto apzīmējumu „kalnu produkts” vai citiem fakultatīviem rezervētiem apzīmējumiem, kas var būt apstiprināti, aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un citām kvalitātes zīmēm, kā arī sekmēt prasmju attīstību un krīzes pārvaldības pasākumus;

29. aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt kopējās pētniecības programmas, iekļaujot tajās zālaugu platību apgabalus un piena ražošanu mazāk labvēlīgajos apgabalos, un tās īpaši ņemt vērā kopējos pētniecības projektos, veicinot novatoriskus risinājumus šiem apgabaliem un paturot prātā vajadzību risināt problēmas saistībā ar ražīgumu un klimata pārmaiņām; uzskata, ka šī pētniecība būtu jāveic arī ar mērķi noteikt patērētāju ieguvumus veselības jomā;

30. aicina Komisiju cieši sekot piena ražošanas attīstībai šajos apgabalos un pārskatīt piena kvotu atcelšanas ekonomisko ietekmi uz piena ražošanas saimniecībām šajos apvidos; aicina Komisiju līdz 2017. gadam iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā aplūkota šīs problēmas risināšana, un, ja piena ražošana šajos apgabalos ir ievērojami sarukusi, ierosināt tiesību akta priekšlikumu;

31. aicina Komisiju sadarbībā ar ražotājiem, ražotāju apvienībām un tirgotāju struktūrām attīstīt programmas, kas, pamatojoties, piemēram, uz līdzekļu piesaistes modeli, izstrādātas, lai mazinātu ietekmi, ko izraisīs gaidāmais piena cenu straujais samazinājums;

32. aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot ES skolu piena apgādes programmas īstenošanas efektivitāti un jo īpaši dot iespēju iepirkumu konkursu dalībniekiem apzīmēt pienu no kalnu apvidiem ar nosaukumu „kalnu produkts”; turklāt aicina dalībvalstis skolu piena programmā izmantot īsas piegādes ķēdes, lai stimulētu piena ražošanu vietējā līmenī un samazinātu transporta radītās oglekļa emisijas;

33. aicina Komisiju ar „kalnu produkta” apzīmējumu saistīto tiesību aktu izstrādē un īstenošanā ņemt vērā produktu ar aizsargātu cilmes vietu nosaukumu specifiku, kurus regulē īpaši cilmes noteikumi, izskatot iespēju ieviest elastīgus noteikumus attiecībā uz kalnu apvidiem, kurus to īpašo neizdevīgo apstākļu dēļ, tostarp saistībā ar lopbarības kultūru ražīgumu, varētu izslēgt no Regulā (ES) Nr. 1151/2012 paredzētajām shēmām, kas būtu pretrunā pašas regulas mērķiem;

34. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un atbalstīt pamestu ganību iekļaušanu ražošanas ciklā, zālaugu platību ražības palielināšanu un to racionālu izmantojumu;

35. vērš uzmanību uz tādu pasākumu nozīmi, kas ir paredzēti jauno lauksaimnieku darbības sākšanas atbalstam kalnu apvidos, ņemot vērā šo apvidu iedzīvotāju novecošanas līmeni, kas pārsniedz vidējos rādītājus;

36. aicina dalībvalstis izveidot nepieciešamo struktūru, lai sniegtu iespēju ražotājiem un pārstrādātājiem kalnu apvidos un mazāk attīstītos apgabalos piekļūt apmācību kursiem un kredītiespējām;

37. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

  • [1]  OV L 94, 30.12.2012., 38. lpp.
  • [2]  OV L 271, 30.9.2006., 63. lpp.

PASKAIDROJUMS

Pēc kvotu atcelšanas 2015. gadā Eiropas piena nozare pieredzēs nozīmīgas izmaiņas. Pirmoreiz 31 gada laikā nozarē nebūs noteiktas kvotas. Šīs būtiskās izmaiņas piena nozarei var radīt tirgus traucējumus, jo īpaši mazāk labvēlīgos apgabalos un attālākajos reģionos. Šiem reģioniem piena ražošana bieži ir vienīgais ienākumu avots, un vietējie iedzīvotāji lielā mērā ir atkarīgi no piena nozares.

Lai nodrošinātu stabilu nozares nākotni un novērstu izceļošanu no lauku reģioniem, kas rada negatīvas saimnieciskās un vides sekas, nepieciešama tālāka rīcība Eiropas līmenī.

Referents uzskata, ka tā sauktā „piena pakete”, kuras mērķis ir stiprināt ražotāju spēju aizstāvēt savas intereses, ir tikai pirmais solis, bet ar to nevarēs nodrošināt piena ražošanas nākotni visneaizsargātākajos apgabalos.

Turklāt šai paketei ir liela nozīme, lai turpinātu rūpīgi pārbaudīt kvotu atcelšanas ietekmi — jo īpaši mazāk attīstītos apgabalos un attālākajos reģionos.

Tādējādi šā INI ziņojuma galvenais mērķis ir koncentrēties uz apdraudētākajiem apgabaliem, lai nodrošinātu pienācīgu dzīvi lauksaimniekiem un lauku reģionu nākotni, jo īpaši tādēļ, ka KLP reformā šis aspekts nav ņemts vērā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.11.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Eric Andrieu, Liam Aylward, José Bové, Luis Manuel Capoulas Santos, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Hynek Fajmon, Mariya Gabriel, Iratxe García Pérez, Julie Girling, Béla Glattfelder, Martin Häusling, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, George Lyon, Gabriel Mato Adrover, Mairead McGuinness, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Marc Tarabella, Janusz Wojciechowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luís Paulo Alves, Pilar Ayuso, Anthea McIntyre, Maria do Céu Patrão Neves, Milan Zver