Ziņojums - A7-0409/2013Ziņojums
A7-0409/2013

IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu (EK) Nr. 2004/585

28.11.2013 - (12007/3/2013 – C7‑0375/2013 – 2011/0195(COD)) - ***II

Zivsaimniecības komiteja
Referente: Ulrike Rodust


Procedūra : 2011/0195(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0409/2013
Iesniegtie teksti :
A7-0409/2013
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu (EK) Nr. 2004/585

(12007/3/2013 – C7‑0375/2013 – 2011/0195(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (12007/3/2013 – C7‑0375/2013),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 4. marta atzinumu[1],

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā[2] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0425),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A7-0409/2013),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

5.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par datu vākšanu

Eiropas Parlaments un Padome lūdz Komisiju paātrināti virzīt uz priekšu priekšlikuma pieņemšanu par Padomes Regulas (EK) Nr. 199/2008 grozījumiem, lai pēc iespējas drīz varētu praktiski ieviest datu vākšanas principus un mērķus, kas ir būtiski reformētās kopējās zivsaimniecības politikas atbalstam un kas izklāstīti jaunajā KZP regulā.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojums par daudzgadu plāniem

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušies sadarboties, lai risinātu starpiestāžu jautājumus un vienotos par turpmāko darbu, ievērojot gan Parlamenta, gan Padomes juridisko nostāju, ar mērķi sekmēt daudzgadu plānu izstrādi un ieviešanu prioritārā kārtā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas nosacījumiem.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir izveidojuši starpiestāžu darba grupu, kura sastāv no šo triju iestāžu pārstāvjiem, lai palīdzētu rast praktiskus risinājumus un vispiemērotāko turpmāko rīcību.

PASKAIDROJUMS

Pēc tam, kad Parlaments 2013. gada 6. februāra plenārsēdē pieņēma nostāju pirmajā lasījumā, sākās neformālas sarunas ar Īrijas prezidentūru, lai panāktu ātru vienošanos otrajā lasījumā. Pēc septiņām trialoga kārtām Parlamenta un Padomes pārrunu grupa 2013. gada 30. maijā panāca vienošanos par dokumentu. Vienošanās teksts tika iesniegts apstiprināšanas balsojumam PECH komitejā 2013. gada 18. jūnijā, un to apstiprināja ar pārliecinošu balsu vairākumu. Pamatojoties uz komitejas apstiprinājumu, komitejas priekšsēdētājs vēstulē Pastāvīgo pārstāvju komitejas priekšsēdētājam ierosināja plenārsēdē pieņemt Padomes pirmā lasījuma nostāju bez grozījumiem. Pēc juridiskās un lingvistiskās pārbaudes Padome pieņēma pirmā lasījuma nostāju, apstiprinot vienošanos 2013. gada 17. oktobrī.

Tā kā Padomes pirmā lasījuma nostāja ir saskaņā ar trialogos panākto vienošanos, referente ierosina komitejai to pieņemt bez turpmākiem grozījumiem. Referente jo īpaši vēlētos uzsvērt turpmāk izklāstītos kompromisa elementus.

Ar šo reformu beidzot tiek risināta kopējās zivsaimniecības politikas lielākā problēma, proti, pastāvīgā pārzveja. Saskaņā ar jauno redakciju Eiropas Savienības Padomei ir pienākums savus ikgadējos lēmumus par zvejas kvotām pieņemt, ņemot vērā ilgtspējas principu. Ja tas ir iespējams, pārzveja jāpārtrauc līdz 2015. gadam, lai zivju krājumi varētu sākt atjaunoties. Ir skaidri norādīts, ka to atlikt uz vēlāku laiku (vēlākais, 2020. gadu) var atļaut tikai tad, ja ir nopietni apdraudēta iesaistīto zvejas flotu saimnieciskā un sociālā ilgtspēja. Tādēļ turpmāk visi krājumi ir jāapsaimnieko atbilstīgi maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjoma principam. Šajā sakarībā Parlaments izvirzīja būtisku prasību, lai maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma princips nepaliktu politisko nodomu memorandu statusā, bet gan būtu patiešām juridiski saistošs attiecībā uz visiem turpmākajiem lēmumiem. Tas attiecas gan uz turpmākiem daudzgadu plāniem, gan uz Padomes autonomajiem lēmumiem par kopējo pieļaujamo nozveju, pamatojoties uz LESD 43. panta 3. punktu.

Šajā saistībā Parlaments panāca, ka tiek skaidrāk uzsvērts — visu šo pasākumu mērķis ir ļaut krājumiem pieaugt, lai tie pārsniegtu ilgtspējas līmeni. Šādi Parlaments ir sekmīgi panācis drošības rezerves noteikšanu videi atbilstīgi piesardzības principam. Tas arī veicinās zvejniecības nozares attīstību. Ja zivju krājumi ir nedaudz lielāki par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, pieaugs peļņa, jo zvejas izmaksas samazinās proporcionāli zivju krājumu blīvumam jūrā.

Tika panākta arī vienošanās attiecībā uz ierosināto prasību par visas nozvejas nogādāšanu krastā (izmetumu aizliegumu). Atbilstīgi Parlamenta aicinājumam pirmajā lasījumā dokumentā ir paredzēta saistoša prasība skaidri noteiktā laikposmā (pakāpeniski no 2015. līdz 2019. gadam) ieviest izmetumu aizliegumu. Izmetumu aizliegumu nepiemēro sugām, kam izmetuma gadījumā ir augsts izdzīvošanas rādītājs.

Pretstatā Parlamenta sākotnējai nostājai, lai gan attiecībā uz izmetumu aizliegumu drīkst noteikt izņēmumus (līdz 5 % no visas nozvejas, pārejas posmā — 7 %), šos izņēmumus piemēro nevis nekavējoties, bet gan pēc atsevišķa lēmuma pieņemšanas. Šāds lēmums parastos apstākļos būtu jāpieņem attiecīgā daudzgadu plāna pieņemšanas laikā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Ja daudzgadu plāna nav, Komisija pēc tam, kad ir saņēmusi attiecīgu kopēju ieteikumu no iesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar reģionalizācijas procedūru (skatīt turpmāk), var noteikt izņēmumus uz ne vairāk kā trim gadiem. Komisija arī var pieņemt netiešu lēmumu ar deleģētu aktu, t. i., oficiāli neapspriežoties ar iesaistītajām dalībvalstīm.

Šajā sakarībā pārrunu grupa arī sekmīgi pārliecināja, ka izņēmumus vajadzētu pieņemt tikai tad, ja attiecīgajiem zvejniekiem ir ļoti sarežģīti veikt selektīvāku zveju vai ja piezvejas apstrāde radītu nesamērīgi augstas izmaksas.

Iestādes nebija vienisprātis arī par to, kā turpmāk risināt pārmērīgas flotes kapacitātes problēmu, kas raksturīga dažiem ES flotes segmentiem. Kompromisa tekstā paredzēts princips, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai to nozvejas kapacitāte atbilstu resursiem. Parlaments panāca noteikuma iekļaušanu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm katru gadu atbilstīgi Eiropas Komisijas noteiktiem kritērijiem ir jāpārbauda savas flotes nozvejas kapacitāte. Ja pārbaudē konstatē, ka flote ir pārāk liela, attiecīgajai dalībvalstij ir jāiesniedz plāns pārmērīgas kapacitātes mazināšanai un jāveic vajadzīgie pasākumi. Šo noteikumu neievērošanas gadījumā Komisija var piemērot finansiālas sankcijas.

Reformas ietvaros notikusi arī gatavošanās lēmumu pieņemšanas izteiktākai decentralizācijai („reģionalizācijai”). Mērķis ir nodrošināt, lai jo īpaši atsevišķiem jūras reģioniem paredzētus tehniskus noteikumus sīki izstrādātu tuvāk attiecīgajam reģionam, nevis Briselē, kā noticis līdz šim. Protams, ES turpinās pārbaudīt, vai tiek sasniegti ES zivsaimniecības politikas principiem atbilstoši pamatmērķi.

Reģionalizācijas pamatmehānismu, proti, to, ka dalībvalstu grupas iesniedz kopējus ieteikumus, arī varētu izmantot, lai paātrinātu tādu ar zivsaimniecību saistītu noteikumu īstenošanu, kuri iekļauti ES vides direktīvās (piemēram, Jūras stratēģijas pamatdirektīvā). Tomēr tad, ja attiecīgās dalībvalstis nespēj vienoties, Komisija ir pilnvarota ierobežotā laikposmā piemērot atbilstošus pasākumus, ja citādi tiktu apdraudēti vides direktīvās noteiktie aizsardzības mērķi.

Reģionalizācijas mērķis ir arī veicināt aizsargājamu jūras teritoriju un saimniecībā neizmantojamu zonu izveidi ES.

Reģionalizācijas kontekstā lielāka nozīme būs ar iepriekšējo reformu izveidotajām konsultatīvajām struktūrām, jo tās ir svarīgs forums viedokļu saskaņošanai reģionā. Šīs konsultatīvās padomes turpmāk tiks veidotas līdzsvarotāk, 40 % locekļiem esot pārstāvjiem ārpus zivsaimniecības nozares (piemēram, NVO pārstāvjiem). Šī bija viena no Parlamenta prasībām.

Tekstā arī noteikts, ka ES ir jāizvairās veicināt pārzveju svešos ūdeņos. Tai vajadzētu zvejot tikai pārpalikumus, ko trešā valsts nespēj izmantot, kā noteikts ANO Jūras tiesību konvencijā. Zivsaimniecības nolīgumos ar trešām valstīm turpmāk iekļaus cilvēktiesību klauzulu, t. i., cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumā nolīgumus varēs uz laiku atcelt. Turklāt zivsaimniecības nolīgumos ar trešām valstīm turpmāk būs jāiekļauj ekskluzivitātes klauzula (t. i., nolīgumu nevarēs apiet, izmantojot privātus zvejnieku un trešo valstu valdību līgumus). ES arī veiks pasākumus, lai novērstu zvejas kuģu pāriešanu zem citas valsts karoga.

Jaunajā pamatregulā ir iekļauts principiāls lēmums, ka ES zivsaimniecības fondu finansējumu varēs izmaksāt tikai tad, ja būs ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi. Tas attiecas gan uz dalībvalstīm, gan uz individuāliem zvejas uzņēmumiem. Shēmas noteikumi tiks precizēti Regulā par Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fondu (EJZF).

Viens no lielākajiem pārrunu grupas panākumiem ir piekļuves kritēriju iekļaušana dokumentā. Turpmāk dalībvalstīm nozvejas kvotas saviem zvejniekiem būs jāsadala saskaņā ar objektīviem un pārredzamiem kritērijiem. To vidū jābūt vides, sociāliem un saimnieciskiem kritērijiem. No tā varētu iegūt tie zvejas flotes segmenti, kas var pierādīt, ka rada vairāk darbvietu nekā vidēji nozarē un salīdzinājumā ar nozares vidējiem rādītājiem mazāk ietekmē vidi.

Eiropas Parlaments nodrošinājis labāku pārredzamību ne tikai kvotu sadales jautājumā: arī dalībvalstu vāktajiem zinātniskajiem datiem par zivju krājumu stāvokli jābūt pieejamiem visām ieinteresētajām personām (ievērojot datu aizsardzības noteikumus).

Veiksmīga zivsaimniecības politika iespējama tikai tad, ja tiek ievēroti noteikumi. Lai nodrošinātu dalībvalstīm piešķirto kontroles iespēju kvalitatīvu uzlabošanu un paplašināšanu, ekspertu grupa noteikumu ievērošanas jomā nodrošinās pastāvīgu dialogu par šo tēmu nolūkā turpmāk nostiprināt paraugpraksi attiecīgajā jomā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopējā zivsaimniecības politika

Atsauces

12007/3/2013 – C7-0375/2013 – 2011/0195(COD)

1. lasījuma datums EP – P numurs

6.2.2013                     T7-0040/2013

Komisijas priekšlikums

COM(2011)0425 - C7-0198/2011

Datums, kad plenārsēdē paziņoja par Padomes nostājas saņemšanu pirmajā lasījumā

24.10.2013

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

24.10.2013

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Ulrike Rodust

26.9.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

4.11.2013

 

 

 

Pieņemšanas datums

27.11.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Dolores García-Hierro Caraballo, Ian Hudghton, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Maria do Céu Patrão Neves, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Struan Stevenson, Nils Torvalds, Jarosław Leszek Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luis Manuel Capoulas Santos, Jean Louis Cottigny, Jim Higgins, Jens Nilsson

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

María Auxiliadora Correa Zamora, Salvador Garriga Polledo, Francisco José Millán Mon, Younous Omarjee, Ivo Vajgl, Luis Yáñez-Barnuevo García

Iesniegšanas datums

28.11.2013