ZIŅOJUMS par priekšlikumu iecelt Phil Wynn Owen par Revīzijas palātas locekli

4.12.2013 - (C7‑0313/2013 – 2013/0811(NLE))

Budžeta kontroles komiteja
Referente: Inés Ayala Sender

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Phil Wynn Owen par Revīzijas palātas locekli

(C7‑03013/2013 – 2013/0811(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑03013/2013),

–   ņemot vērā Reglamenta 108. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0438/2013),

A. tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2013. gada 7. novembra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Phil Wynn Owen par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

1. PIELIKUMS. Phil Wynn Owen DZĪVES APRAKSTS

Kvalifikācijas/apbalvojumi:

•      Hārvarda Biznesa skola                            padziļināta vadības programma                                       2008

•      Pirts ordeņa kavalieris (CB)                                                                                                                           2008

•      Londonas Biznesa skola                           MBA ar izcilību                                                                         1988–90

•      Universitātes koledža, Oksforda         jauno laiku vēsture, bakalaurs (ar izcilību), MA        1978–81

DECC       starptautisko klimata pārmaiņu un energoefektivitātes ģenerāldirektors      2011.IV – tagad

                  Enerģētikas un klimata pārmaiņu departaments (DECC)

Apvienotās Karalistes (AK) rīcības vadīšana saistībā ar globālajām klimata pārmaiņām, tostarp atbildība par daudzpusējām UNFCCC sarunām par juridiski saistošu līgumu un divpusējiem un ES pasākumiem kopā ar citiem lielākajiem emitentiem, kā arī sadarbība ar DFID, FCO, DEFRA un HMT, piemēram, AK GBP 2,9 miljardu Klimata finanšu iniciatīvas ietvaros. Aktivitātes visā ES un pasaulē, piemēram, UNFCCC pušu konferencēs Durbanā un Dohā.

Energoefektivitātes uzlabošana AK, izmantojot Energoefektivitātes izvēršanas biroju, „zaļo kursu”, viedos skaitītājus, atjaunojamo energoavotu apkuri un rūpniecību, kā arī novēršot energoizmaksu izraisītu nabadzību.

Būvniecības vadības padomes un Birmingemas Zaļās komisijas loceklis.

Viens no Kembridžas Universitātes Zinātnes un politikas centra dibinātājiem.

DECC departamenta padomes loceklis. Darbinieki apm. 400; pārvaldītais budžets apm. GBP 376 miljoni; alga GBP 140 000.

DECC       pastāvīgais sekretārs (v. i.)                                                                   2012.XI–2013.II

                     Aptuveni 1600 darbinieku vadīšana četros birojos Londonā un Aberdīnā;

  grāmatvedis GBP 6,5 miljardiem = publiskie izdevumi GBP 3,75 miljardi un patērētāju nodevas GBP 2,6 miljardi.

Maidstone and Tunbridge Wells NHS Trust   priekšsēdētāja vietnieks, direktors bez izpildpilnvarām         2008.III – tagad

Jaunas padomes, pārvaldības un kultūras veidošana trastā, kurā ir apmēram 5000 darbinieku, pēc iepriekš notikušā C-Difficile skandāla, un jaunas privāti finansētas (PFI) slimnīcas būvēšanas un atvēršanas uzraudzība.

Finanšu, kases un ieguldījumu komitejas priekšsēdētājs un Labdarības fondu priekšsēdētājs; vadīja atlabšanu no GBP 29 milj. zaudējumiem pie GBP 300 milj. apgrozījuma 2008.–2009. gadā līdz darbam bez zaudējumiem visos nākamajos gados. Revīzijas komitejas loceklis.

DECC          nacionālo klimata pārmaiņu un patērētāju atbalsta ģenerāldirektors     2009.VII–2011.III

Nacionālo oglekļa budžetu pārvaldības vadīšana valdībā; efektīva sadarbība ar Klimata pārmaiņu neatkarīgo komiteju, nodrošinot valdības un parlamenta atbalstu vērienīgajiem 4. oglekļa budžeta perioda plāniem; atbildīgu zaļā kursa pamatpasākumu nodrošināšana koalīcijas 1. enerģijas aktā un centrālajā valdībā - 10 %. DECC daudzveidības, decentralizēto administrāciju un projektu vadības aizstāvis.

DWP           stratēģijas, informācijas un pensiju ģenerāldirektors                            2004.XI–2009.VI

                     Darba un pensiju departaments (DWP)

Apm. 1000 darbinieku vadīšana; tiešais budžets GBP 218 miljoni, politiska uzraudzība pār GBP 73 miljardu pensiju izlietojumu;

pensiju reforma: grupas vadīšana DWP ministru un premjerministra atbalstam, lai nodrošinātu, ka valdība pieņem neatkarīgās Pensiju komisijas priekšlikumus; to izvēršana vērienīgās reformās, pieņemot Pensiju aktus 2007. un 2008. gadā; nepieciešamo īstenošanas struktūru izveide un uzraudzība.

Biedrs DWP 10 locekļu izpildgrupā, kas uzrauga departamenta pārvaldību un efektivitātes programmu; priekšsēdētājs DWP stratēģijas un uzņēmējdarbības stratēģijas grupās. LGBT daudzveidības aizstāvis. Valdības vecākā amatpersona, kas atbildīga par jautājumiem attiecībā uz veciem cilvēkiem.

DWP           DWP dalīto pakalpojumu uzņēmējdarbības priekšsēdētājs                                               2008-09

Aptuveni 4000 darbinieku uzraudzība, paplašinot pakalpojumus ārpus DWP; jauna pakalpojuma ieviešana Ministru kabineta birojā.

HM              finanšu sektora direktors                                                                                                                   2003–04

                     Valsts kase

80 darbinieki, darbs ar finanšu pakalpojumu regulu AK un ES. Grupas vadīšana sarunās par Eiropas finanšu pakalpojumu rīcības plānu (FSAP); ES banku, vērtspapīru un apdrošināšanas komiteju loceklis. Valsts kases Revīzijas komitejas loceklis.

Ministru kabineta          regulatīvās ietekmes nodaļas direktors                                                       1999–2003

birojs

  70 darbinieki, darbs ar mērķi uzlabot ietekmes novērtējumus AK un ES. Dažādu dalībvalstu pārstāvju t. s. Mandelkerna grupas izveide, sekmīgi panākot labāku regulējumu ES.

HM               nodokļu politikas grupas vadītājs                                                                                                  1997-99

Valsts kase

  Atbildīgais par plašām nodokļu reformām, tostarp attiecībā uz ekoloģiskajiem nodokļiem, piem., klimata pārmaiņu nodevu.

                     nodokļu un budžeta grupas vadītājs                                                                                             1996–97

                     transporta grupas vadītājs                                                                                                                1993–96

Atbildīgais par transporta politiku un sarunām par lielu projektu finansējumu, tostarp būtisku privatizāciju un PFI projektiem.

  Eiropas Investīciju bankas (EIB) direktora vietnieks                                                               1994–96

Regulāra AK delegācijas vadīšana EIB padomē Luksemburgā; EIB atbalsta nodrošināšana nozīmīgiem AK infrastruktūras projektiem.

  pastāvīgā sekretāra (Terry Burns) privātsekretārs                                                                   1991–93

  finansējuma un monetārās politikas vadītājs                                                                           1990–91

  rūpniecības un konkurences politikas vadītājs                                                                         1986–88

  kanclera (Nigel Lawson) privātsekretāra asistents                                                                 1984–86

  Atbildīgais par visām kanclera ES un starptautiskajām darba kārtībām un vizītēm.

  Absolventa stažiera amati                                                                                                                1981–83

•      monetārā politika;

•      nacionalizētas nozares, „British Telecom” privatizācija;

•      ārvalstu un aizjūras atbalsta un tirdzniecības izdevumu kontrole.

2. PIELIKUMS. Phil Wynn Owen ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

Profesionālā pieredze

1. Lūdzu, raksturojiet savas profesionālās pieredzes galvenos aspektus publiskajās finansēs, vadībā vai vadības revīzijā.

Man ir vairāk nekā 30 gadu profesionālā pieredze, kas gūta, strādājot secīgām Apvienotās Karalistes valdībām plašā publisko finanšu un vadības jautājumu lokā un aktīvi iesaistoties vadības revīzijā un finanšu uzraudzībā.

Es sāku savu karjeru un gandrīz divdesmit gadus strādāju Viņas Majestātes Valsts kasē (Apvienotās Karalistes Finanšu ministrijā), pievēršoties dažādiem publisko finanšu un izmaksu lietderības jautājumiem. Es biju nodokļu un budžeta grupas līderis un biju atbildīgs par to, lai novērtētu atsevišķu izmaksu aprēķināšanu un kopējo budžeta bilanci četriem secīgiem gada budžetiem. Esmu strādājis ar publisko izdevumu, nodokļu un regulējuma jautājumiem, kas visi ir būtiski saistīti ar Apvienotās Karalistes un ES tiesību aktiem. Tas ietvēra lielu politikas programmu izveidi un vadīšanu un izmaiņu īstenošanu ģenerāldirektora amatā saistībā ar pensiju reformu Darba un pensiju departamentā (DWP) un lielām energoefektivitātes programmām Enerģētikas un klimata pārmaiņu departamentā (DECC), tostarp izveidojot nacionālo izsoles platformu un ieviešot ieņēmumu iekasēšanu saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Kā DECC grāmatvedis 2013. gada sākumā es biju vecākā amatpersona, kas atbildīga par pareizu pārvaldību ikgadējās darbības finansēm GBP 6,5 miljardu apmērā, ieskaitot publiskos izdevumus GBP 3,75 miljardu apmērā un būtiska apjoma patēriņa nodokļus. Tas ietvēra ierašanos Publisko pārskatu parlamentārajā komitejā (PAC), lai atskaitītos par izdevumiem saistībā ar nozīmīgām kodoliekārtu slēgšanas programmām Selafīldas kodolobjektā.

Esmu bijis liela Nacionālā Veselības dienesta slimnīcas trasta Finanšu komitejas priekšsēdētājs bez izpildvaras — tie ir nepilnas slodzes pienākumi dažas dienas mēnesī, ko esmu spējis veikt līdztekus maniem izpildu pienākumiem centrālajā valdībā — un tādējādi esmu vissarežģītākajos apstākļos strādājis ar publiskajām finansēm un pakalpojumu sniegšanu, pēdējos četrus gadus palīdzot atjaunot šajā trastā finanšu līdzsvaru.

Man ir ievērojama vadības pieredze, esmu bijis izpildgrupas līmeņa ģenerāldirektors divos lielos valdības departamentos un kalpojis kā valdes loceklis gan slimnīcas trastā, gan centrālā valsts departamentā. Kā DECC pastāvīgā sekretāra pienākumu izpildītājs es vadīju 1600 darbinieku, un DWP es biju par vairāk nekā 100 000 darbinieku atbildīgas desmit cilvēku izpildgrupas loceklis. Man ir bijusi nozīmīga loma būtiskās vadības pārmaiņu programmās — sākot no VM Valsts kases modernizācijas 1990. gados līdz pat radikālai stratēģijas pārveidošanai un pensiju reformai DWP direktorātos no 2004. gada un pārvaldības un kultūras izmainīšanai neveiksmi cietušā slimnīcas trastā kā no jauna iecelts vadītājs bez izpildpilnvarām. Visos gadījumos esmu pievērsis īpašu uzmanību spēcīgāku finanšu funkciju veidošanai, tostarp pavisam nesen DECC, kur es pēdējā laikā organizēju mūsu finanšu pārvaldības sistēmu uzlabošanu. Man ir arī attiecīga izglītība vadības jomā — Londonas Biznesa skolā (LBS) esmu ieguvis MBA grādu un Hārvardā apguvis padziļinātu vadības programmu.

Mana pastāvīgā pievēršanās finanšu uzraudzības uzlabošanai izriet ne tikai no manas pieredzes Finanšu ministrijā, bet arī no apmācības finanšu un vadības grāmatvedībā, studējot LBS. Kā vecākais ierēdnis esmu uzsācis un organizējis daudzus neatkarīgus pārskatus par valdības politiku, pensiju reformu un finanšu pakalpojumu jautājumiem, piemēram, kopieguldījumu fondu pārvaldības uzlabošanu un to, kā vislabāk novērst energoizmaksu izraisītu nabadzību. Esmu piedalījies revīzijas komitejās gan VM Valsts kasē, gan slimnīcas trastā un tiku iecelts par trasta Finanšu komitejas priekšsēdētāju bez izpildpilnvarām, pamatojoties uz manu profesionālo pieredzi saistībā ar publiskajām finansēm. Kopš esmu nominēts Revīzijas palātas locekļa amatam, esmu strādājis Apvienotās Karalistes Nacionālajā Revīzijas birojā (NAO), gūstot turpmāku attiecīgu pieredzi un attīstot izpratni gan par līdzībām, gan atšķirībām starp valsts un Eiropas publisko revīziju vidi un praksi, un tas varētu izrādīties noderīgi Revīzijas palātas locekļa amatā.

2. Kādi ir trīs svarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījies savas profesionālās darbības laikā?

Visi trīs piemēri, ko esmu izvēlējies atbildei uz šo jautājumu, ir saistīti ar jautājumiem, kuros man ir bijusi vadoša Apvienotās Karalistes izpildvaras atbildība par to, lai palīdzētu veidot un ietekmēt iznākumu:

(a) kā direktors Ministru kabineta biroja Regulatīvās ietekmes nodaļā es 2001. gadā biju iesaistīts kolektīvā dalībvalstu procesā, kas palīdzēja panākt vienprātību par to, ka ietekmes novērtējuma procedūra Komisijai būtu jāpieņem kā daļa no pārvaldības reformas. Es strādāju sadarbībā ar citām dalībvalstīm, lai palīdzētu izveidot neatkarīgu tā dēvēto Mandelkerna grupu, kas šī izcilā Francijas valsts padomnieka vadībā sagatavoja kolektīvu ziņojumu, mudinot Komisiju ieviest ietekmes novērtējumus par jauniem tiesību aktu priekšlikumiem. Mēs sadarbojāmies ar Komisiju augstākajos līmeņos, lai pārliecinātu, ka šādu izmaiņu ieviešana ir Eiropas pārvaldības uzlabošanas interesēs. Lai gan ietekmes novērtējuma sistēmu joprojām varētu uzlabot, kā norādīts Revīzijas palātas 2010. gada ziņojumā, piemēram, palielinot vides un sociālo novērtējumu, šīs izmaiņas tomēr ir daudz devušas, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu dokumentācija tiek izskatīta, ņemot vērā pilnīgāku informāciju par iespējamajām izmaksām un ieguvumiem;

(b) kā DWP pensiju reformas ģenerāldirektors es atbalstīju Pensiju komisijas liela, radikāla un neatkarīga ziņojuma sagatavošanu un iesniegšanu, iesakot plašas reformas. Tās ietvēra līdzsvarotu paketi ar trim galvenajiem reformu pasākumiem: laika gaitā paaugstināt kvalificēšanās vecumu valsts pensijas pieprasīšanai, vienlaikus novēršot vecuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm; izveidot sistēmu automātiskai uzņemšanai, paredzot atteikšanās iespēju pārejai uz privātajām pensijām, lai iedzīvotājiem būtu vieglāk iekrāt pensiju; aizsargāt turpmāko valsts pensiju vērtību ar indeksācijas palīdzību. Šie priekšlikumi saņēma visu lielāko partiju atbalstu Apvienotās Karalistes Parlamentā. Tiesību akts vēlāk tika pieņemts, un šīs būtiskās reformas turpināja ceļu uz īstenošanu. Tas tika panākts, aktīvi iesaistot ieinteresētās personas, veidojot plašu vienprātību par pārmaiņām, sākot no parlamenta ziņojumiem līdz pat nacionālajai pensiju dienai kā iedzīvotāju līdzdalības pasākumam visā valstī;

(c) kā DECC starptautisko klimata pārmaiņu un energoefektivitātes ģenerāldirektors es nesen uzņēmos vadību, lai palīdzētu ministriem vienoties par Apvienotās Karalistes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības enerģētikas un klimata zaļo grāmatu 2030. gadam. Šajā nolūkā bija jānodrošina, ka ministri tiks informēti par būtiskiem modeļiem un dažādu iespēju izmaksām un analīzi, lai reaģētu uz Komisijas konsultatīvo dokumentu, vienlaikus arī aktīvi sazinoties ar ieinteresētajām personām visā ES — dalībvalstīs, Komisijā un Eiropas Parlamentā. Šobrīd jau ir uzsākts process attiecībā uz vienošanos par ES mēroga nostāju, kas būs svarīga, lai noteiktu, kādu ilgtspējīgas izaugsmes veidu ES izlems īstenot nākamajās divās desmitgadēs. Laba izpratne par enerģijas un klimata darba kārtību būtu noderīga Revīzijas palātā, jo revīzijās arvien vairāk aplūko vides dimensiju papildus tradicionālajai „3​​e” pieejai, kad uzmanība tiek pievērsta izmaksu lietderībai attiecībā uz ekonomiskumu, efektivitāti un lietderību.

Neatkarība

3. Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu pienākumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu piemērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Līgumā (286. pantā) ir arī skaidri norādīts, ka Revīzijas palātas locekļu neatkarībai ir jābūt neapšaubāmai.

Es pieradis strādāt kā politiski neitrāls civildienesta ierēdnis, kalpojot secīgām valdībām Apvienotajā Karalistē savu iespēju robežās vairāk nekā trīsdesmit gadus. Jo īpaši pēdējā laikā kā Apvienotās Karalistes grāmatvedim man bija jāpieņem neatkarīgi un nepolitiski lēmumi par jautājumiem saistībā ar publiskajiem izdevumiem, un mans darbs NHS trasta direktora bez izpildpilnvarām amatā ietvēra neatkarīgu pārbaužu veikšanu attiecībā uz tā finansēm un sniegumu.

Pirms darba uzsākšanas Eiropas Revīzijas palātā es atkāpšos no vecākā civildienesta ierēdņa amata Apvienotajā Karalistē un no direktora bez izpildpilnvarām amata Nacionālā Veselības dienesta (NHS) slimnīcas trastā. Es atkāpšos arī no saistītajiem pienākumiem, piemēram, no Kembridžas Universitātes Zinātnes un politikas centra dibināšanas biedra lomas. Tam būtu jānodrošina, ka esmu pilnībā pievērsies darbam Eiropas Revīzijas palātā un ka nevar rasties nekādi interešu konflikti, tostarp arī šķietami.

Pildot savus pienākumus, es ievērotu Eiropas Revīzijas palātas locekļu Rīcības kodeksu, kas pēdējo reizi atjaunināts 2012. gada februārī.

Tas viss būtu saderīgs un saskanīgs ar Limas deklarāciju INTOSAI, kurā izklāstīti nosacījumi augstāko revīzijas iestāžu neatkarībai. Viss, ko līdz šim esmu uzzinājis par Revīzijas palātu, liecina, ka tā ir labs paraugs šāda veida iestādei. Tāpēc ir svarīgi, lai potenciālie jaunie locekļi (piemēram, es) būtu informēti par šo kontekstu un vēlētos būt modri, saglabājot savu neatkarību un vienlaikus strādājot sadarbībā ar citām iestādēm (sk. sadaļu par pienākumu pildīšanu turpmāk tekstā).

4. Vai Jūs kādreiz esat saņēmis apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru Jūsu valstī piemēro?

Oficiāla budžeta izpildes apstiprināšana Apvienotās Karalistes valdības kontekstā nenotiek tā, kā tas notiek ES iestādēs. Kad būšu atkāpies, man neturpināsies nekādas saistības attiecībā uz maniem iepriekšējiem vadības amatiem.

Kā NHS slimnīcas trasta direktoram bez izpildpilnvarām man šis slimnīcas trasts ir sniedzis garantiju saskaņā ar Veselības dienesta cirkulāru 1999/104. Tas nodrošina garantiju attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti, veicot parastā kārtībā valdes un padomes komiteju darbu un ievērojot pareizas procedūras.

5. Vai Jums pieder uzņēmumi, daļas kādā uzņēmumā vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem? Vai esat gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam atklāt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot? Ja pašreiz esat iesaistīts kādā tiesas procesā, vai Jūs, lūdzu, varētu sniegt sīkāku informāciju par to?

Man nepieder uzņēmumi vai daļas kādā uzņēmumā un man nav arī citu saistību, kas varētu būt nesavienojamas ar maniem paredzamajiem pienākumiem. Saskaņā ar Revīzijas palātas locekļu Rīcības kodeksu es izpaustu Revīzijas palātas priekšsēdētājam visas savas finansiālās intereses un citas saistības, lai vajadzības gadījumā tās varētu publiskot. Neesmu iesaistīts nevienā tiesas procesā.

6. Vai esat gatavs atteikties no jebkāda vēlēta amata vai pārtraukt ieņemt atbildīgu amatu politiskā partijā pēc Jūsu iecelšanas par Revīzijas palātas locekli?

Man nav nekādu vēlētu amatu, un es neesmu biedrs politiskās partijās, tāpēc šie jautājumi mani neskar.

7. Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

Visi šādi būtiski pārkāpumi, krāpšana un korupcija ir jāuztver ļoti nopietni, citādi šāda prakse var izplatīties, apdraudot Eiropas Savienības ieņēmumu un izdevumu integritāti un reputāciju. Es attiektos pret būtiska pārkāpuma, krāpšanas vai korupcijas gadījumu manā izcelsmes dalībvalstī identiskā veidā tam, kā es attiektos pret šādu gadījumu jebkurā citā dalībvalstī. Es ievērotu Revīzijas palātas parastās procedūras šādu nopietnu gadījumu izskatīšanā, kas ietvertu Revīzijas palātas informācijas sniegšanu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar Revīzijas palātas Lēmumu 97-2004.

Pienākumu izpilde

8. Kādām vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajām iezīmēm ikvienā publiskā iestādē?

Pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenās iezīmes ikvienā publiskā iestādē ir šādas — ir jāparedz sistēmas un jāizmanto tās, jābūt standarta praksei, kas tiek ievērota, un jāīsteno pārbaudes tā, lai visu līmeņu vadītājiem būtu:

– skaidrība par saviem mērķiem un līdzekļiem novērtēšanai un, ja iespējams, rezultātu un snieguma izmērīšanai attiecībā pret šiem mērķiem;

– skaidri definēta atbildība par publisko finanšu un resursu pēc iespējas labāku izmantošanu, tostarp kritiskām pārbaudēm attiecībā uz rezultātiem un izmaksu lietderību, un

– informācija, jo īpaši par izmaksu un ieguvumu mērījumiem, kā arī būtu pieejama apmācība un ekspertu konsultācijas, kas nepieciešamas pienākumu efektīvai veikšanai.

Veselīgai finanšu pārvaldības kultūrai tāpēc būtu raksturīgi šādi aspekti: pareiza struktūra; pietiekami apmācīts personāls; labas informācijas sistēmas un reģistri; atbilstība iepirkuma noteikumiem; adekvātas iekšējās kontroles; riska novērtējums, kurā ir iesaistīti darbinieki un ko aktīvi izmanto; savlaicīgs finanšu pārskats ārējām ieinteresētajām personām; bezierunu ārējās revīzijas; pierādījumi par rīcību pastāvīgas uzlabošanas sasniegšanai, izmantojot rīcības plānu, lai īstenotu iepriekšējo iekšējo un ārējo revīzijas ziņojumu konstatējumus.

Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, prasa naudas līdzekļus izmantot saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, proti, ekonomiskumu, lietderību un efektivitāti. Ekonomiskums nozīmē iegūt izejmateriālus savlaicīgi un pareizajā daudzumā un kvalitātē par labāko cenu. Lietderība nozīmē saražot pēc iespējas vairāk derīgas produkcijas no dotā izejmateriālu līmeņa. Efektivitāte nozīmē sasniegt noteiktos mērķus un plānotos darbības rezultātus. Šiem nozaru politikas noteikumiem arvien biežāk tiek pievienots vides ilgtspējas kritērijs.

Finanšu regulas arī paredz, ka ex ante un ex post novērtējumus piemēro visām programmām un darbībām, kas saistītas ar ievērojamiem izdevumiem. Bet dažreiz programmas tiek steidzinātas, bieži vien saprotamu iemeslu dēļ, mērķi tiek grozīti un darbības joma laika gaitā mainās, un resursu ierobežojumi noved pie nepietiekama iekšējā ex post novērtējuma.

ES budžeta pārvaldīšanas kontekstā, kad tik lielu izdevumu daļu pārvalda dalībvalstīs, ir lietderīgi attiecībā uz finanšu pārvaldības kultūru ietvert arī noteikumus, kas ļautu Komisijai pārtraukt vai apturēt maksājumus, ja tiek konstatēti būtiski trūkumi vai pārkāpumi.

Tādēļ Eiropas Revīzijas palātai ir ļoti svarīga loma. Izmantojot gan finanšu, gan lietderības revīzijas un aktīvu un ieinteresētu Eiropas Parlamenta un jo īpaši Budžeta kontroles komitejas atbalstu, tai var būt nozīmīga loma, veicinot pareizas finanšu pārvaldības principu un prakses ieviešanu.

9. Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam īstenot kontroles pilnvaras attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs aprakstītu savus pienākumus attiecībā uz ziņošanu Eiropas Parlamentam un jo īpaši tā Budžeta kontroles komitejai?

Eiropas Parlamentam ir būtiska loma attiecībā uz to, lai kontrolētu, kā izpildvara izmanto publisko finansējumu. Galvenā atbildība par ES izdevumiem ir Komisijai, kam ir galvenā izpildvaras funkcija, bet Parlamenta Budžeta kontroles komiteja to uzrauga. Šim procesam informāciju nodrošina darbs, ko veic neatkarīga Revīzijas palāta, kuras gada ziņojums sniedz informāciju svarīgajam ikgadējam budžeta izpildes apstiprināšanas procesam, novērtējot izdevumu likumības un pareizības pakāpi, un kuras īpašajos ziņojumos tiek izvērtēts, vai tie atbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem.

Esmu iepazinis un cienu darbu, ko Apvienotajā Karalistē veic PAC, kas ir Budžeta kontroles komitejai līdzvērtīga iestāde, un esmu sniedzis informāciju PAC kā grāmatvedis (skatīt atbildi uz 1. jautājumu iepriekš tekstā).

Kā Revīzijas palātas loceklis es cītīgi strādātu, lai izpildītu savu pienākumu panākt, ka Parlaments tiek nodrošināts ar Palātas ziņojumiem, kas ir vislabākajā kvalitātē un savlaicīgi. Es iepazīstinātu ar šādiem ziņojumiem un sniegtu par tiem paskaidrojumus atklāta dialoga un apspriedes garā.

Praksē es arī censtos uzturēt pastāvīgas sadarbības diskusijas ar Parlamenta deputātiem par to, kā šādu ziņošanu nākotnē varētu uzlabot, lai labāk apmierinātu deputātu vajadzības. To atbalstītu kopīgs darbs ar kolēģiem Revīzijas palātā, lai nodrošinātu, ka mēs esam kopsolī ar notikumu attīstību gan attiecībā uz ES izdevumiem, gan Komitejas interesēm, lai noteiktu potenciāli auglīgus jautājumus turpmākajiem Revīzijas palātas ziņojumiem.

10. Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas pievienotā vērtība un kā tās rezultāti būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

Lietderības revīzijai ir arvien pieaugoša būtiska loma, palīdzot uzlabot izdevumu kvalitāti un publiskā finansējuma izmantojumu, jo īpaši saistībā ar labākās prakses un izdevumu lietderības veicināšanu. Tas ir būtisks papildinājums finanšu revīzijām, un kopā ar to tie ir divi galvenie instrumenti publisko revīzijas instrumentu komplektā.

INTOSAI definē lietderības revīzijas kā pārbaudi attiecībā uz trim principiem —ekonomiskumu, lietderību un efektivitāti jeb tā dēvētajiem „3e” principiem. Revīzijas palātas Lietderības revīzijas rokasgrāmata nosaka, ka lietderības revīzija ir revīzija par pareizu finanšu pārvaldību, revīzija par šo „3e” principu piemērošanu, ko veic Komisija un/vai citas revidētās ES struktūrvienībās attiecībā uz ES finansējuma izlietojumu. Labas lietderības revīzijas praksē cenšas pārbaudīt, vai ir pareizi sasniegti sākotnējie mērķi, paredzētie iznākumi un attiecīgos gadījumos politikas rezultāti, un cik tas ir izmaksājis sabiedrībai.

Publiskās politikas jomā ir daudzas praktiskas problēmas, kas var sarežģīt gan šo uzdevumu, gan attiecīgi arī tā izpildes revīziju. Pirmkārt, bieži vien ir grūti kādas politikas īstenošanas sākumā definēt mērķus, jo īpaši, ja tie ir vairāki; Revīzijas palāta ir pastāvīgi uzsvērusi problēmas ar mērķu izvirzīšanu. Otrkārt, atbildīgajām personām bieži vien ir ierobežoti resursi un laiks. Tāpēc tās ne vienmēr izvirza prioritāti noteikt skaidrus un izmērāmus mērķus jau sākumā. Tās varbūt arī vilcinās ieviest mērķus un mērīšanas sistēmu, ar kuru palīdzību to darbību varētu izvērtēt — iekšēji un/vai ārēji. Treškārt, datus un instrumentus, kas vajadzīgi, lai uzskaitītu un novērtētu rezultātus, var nebūt viegli iegūt, jo īpaši jaunās publiskās politikas jomās, — tas ir vēl viens jautājums, kuru regulāri ir uzsvērusi Revīzijas palāta.

Visi šie faktori padara pieaugošo lietderības revīzijas jomu vēl jo svarīgāku, lai veicinātu uzlabojumus un izplatītu labāko praksi. Lietderības revīzijās būtu jāizstrādā savlaicīgi, būtiski un pārliecinoši ieteikumi Parlamentam un Padomei, lai tos varētu apsvērt un apspriest ar tiem, kas atbildīgi par politikas jomām.

Turklāt jācer, ka šādas revīzijas novedīs pie tā, ka daudzi no ieteikumiem tiks ieviesti praksē, vēlams, rīcības plānos, kas ir sagatavoti un tiek īstenoti, lai uzlabotu politikas īstenošanu nākotnē. Konstatējumu iestrādāšana pārvaldības procedūrās galu galā ir jāveic tiem, kas atbildīgi par publisko līdzekļu izmaksāšanu un publiskās politikas īstenošanu un izpildi — gan Komisijai, gan ES publiskā finansējuma saņēmējiem dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka savlaicīgiem pārraudzības pētījumiem vai lietderības revīzijām vajadzētu būt publisko revidentu labākajā praksē, lai pārbaudītu, vai ieteiktās un solītās izmaiņas ir īstenotas, un konstatētu visus turpmākos jautājumus, kas rodas vēlāk.

11. Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību ES budžeta izpildes revīzijas jomā?

Labs pamats šādam sadarbības darbam ir paredzēts LESD. Tā 287. panta 3. punktā teikts, ka, ja revīzija tiek veikta dalībvalstīs, Revīzijas palāta un dalībvalstu revīzijas iestādes sadarbojas savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot savu neatkarību. LESD 310. panta 5. punktā dalībvalstīm prasīts sadarboties ar ES, lai nodrošinātu, ka budžetā paredzētās apropriācijas tiek izmantotas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. Tas viss ir būtiski, jo liela daļa izdevumu un īstenošanas ir saistīta ar dalībvalstu struktūru praktisku iesaistīšanos, tāpēc ir vērts noteikt kārtību, kādā Revīzijas palātas darbu dalībvalstīs var saskaņot ar valstu revīzijas iestādēm.

Eiropas Savienības augstāko revīzijas iestāžu kontaktkomiteja un EUROSAI, kurā Revīzijas palāta aktīvi piedalās, ir ne tikai laba platforma, lai risinātu praktiskus koordinācijas jautājumus, bet arī forums ES publiskā sektora revīzijas iestādēm, kurā apspriest svarīgas jaunas problēmas šajā nozarē visā Eiropā. To sanāksmēs piedalās ne tikai revīzijas iestāžu pārstāvji, bet arī ir nozīmīgi dalībnieki, kas pārstāv valstu un ES ieinteresētās personas. Izmantojot proaktīvu sadarbību ar augstākajām revīzijas iestādēm valstīs, kuras gatavojas kļūt par jaunām ES dalībvalstīm, tās arī palīdz topošajiem atbildīgajiem par ES finansējuma revīziju. Esmu informēts, ka tiek veikti pasākumi, lai Revīzijas palāta atvieglotu lielāku administratīvo atbalstu kontaktkomitejas pastāvīgajai darbībai. Šķiet, ka visas šāda veida sadarbības apmaiņas un iniciatīvas palīdzēs nodrošināt konsekventu un ilgtspējīgu pieeju ES budžeta revīzijai visur, kur to izlieto. Es priecātos par iespēju iesaistīties šajā darbā.

Runājot vispārīgāk par valdību un ES, esmu ievērojis, ka attiecības starp attiecīgajām publiskā sektorā iestādēm, lai cik labas arī nebūtu, tomēr vienmēr var padarīt vēl labākas, un tajās var paļauties uz atklātu un regulāru sadarbību un dialogu, pamatojoties uz kopīgu pierādījumu bāzi. Šajā nolūkā es vēlētos sīkāk izpētīt iespēju veikt kopīgas vai sadarbības revīzijas, iesaistoties Revīzijas palātas un valstu augstāko revīzijas iestāžu grupām, jo tām ir potenciāls attīstīt tieši šādu kopīgu, saskaņotu un vienoti saprotamu pierādījumu bāzi.

Iespējams, ka pastāv iespējas pastiprināt ad hoc dialogu starp iestādēm, kas varētu ietvert plašāku dialogu starp Eiropas iestādēm un valstu parlamentiem, lai veicinātu sapratni un sadarbību, kā arī stiprinātu demokrātisko pārskatatbildību par finanšu pārvaldību visos līmeņos.

Citi jautājumi

Vai jūs atsauktu savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būtu nelabvēlīgs?

Ir būtiski, lai attiecības starp Revīzijas palātu un Eiropas Parlamentu, kā arī attiecības ar valstu iestādēm būtu pozitīvas, ar savstarpēju cieņu un sadarbību, kā izskaidrots atbildē uz 11. jautājumu. Šajā sakarā es ļoti ceru, ka Eiropas Parlamenta atzinums par manu iecelšanu būtu pozitīvs. Nelabvēlīgā atzinuma gadījumā es ļoti nopietni apsvērtu savas kandidatūras atsaukšanu. Man būtu jākonsultējas ar Apvienotās Karalistes valdību, un es gribētu vispirms saprast šāda atzinuma iemeslus, lai varētu pieņemt pamatotu lēmumu par labāko veidu, kā reaģēt.

Es esmu personīgi uzņēmies kļūt par Palātas locekli, kas kalpo, cik vien labi iespējams, un cieši sadarbojas ar Eiropas Parlamentu un jo īpaši tā Budžeta kontroles komiteju. Es ceru, ka manas rakstiskās un mutiskās liecības būs to apliecinājušas Eiropas Parlamenta deputātiem pieņemamā veidā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	2.12.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	16 3 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zuzana Brzobohatá, Tamás Deutsch, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Monica Luisa Macovei, Jan Mulder, Eva Ortiz Vilella, Bart Staes, Georgios Stavrakakis, Michael Theurer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Chris Davies, Cornelis de Jong, Monika Hohlmeier, Karin Kadenbach, Ivailo Kalfin, Markus Pieper
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zita Gurmai, Janusz Władysław Zemke