ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā

6.12.2013 - (COM(2011)0840 – C7‑0493/2011 – 2011/0406(COD)) - ***I

Attīstības komiteja
Referents: Thijs Berman


Procedūra : 2011/0406(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0450/2013

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā

(COM(2011)0840 – C7‑0493/2011 – 2011/0406(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0840),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 209. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0493/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vēra Padomes pārstāvja 2013. gada 4. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–   ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0450/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Parlamenta paziņojumu un šīs rezolūcijas pielikumā pievienoto Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojumu;

3.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.   1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[1]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Attīstības sadarbības instruments (ASI)

Galīgais kompromisa teksts, kurā iekļauts 2013. gada 2. decembra trialoga rezultāts

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES

REGULA (ES) …/20..

(... gada ...),

ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [2],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru [3],

tā kā:

(1)         Šī regula ietilpst Savienības attīstības sadarbības politikā un ir viens no instrumentiem, ar ko sniedz ▌atbalstu Eiropas Savienības ārpolitikai. Ar to aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā , kuras termiņš beidzas 2013. gada 31. decembrī.

(1.a)      Ar šo regulu visam instrumenta darbības laikam būtu jānosaka finansējums, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenais atskaites punkts ikgadējās budžeta procedūras laikā tādā nozīmē, kā to paredz […]. punkts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas XX/201Z iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

(2)         Cīņa pret nabadzību joprojām ir Eiropas Savienības attīstības politikas galvenais mērķis, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 1. nodaļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību piektās daļas III sadaļas 1. nodaļā, saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) , citām attīstības saistībām, par ko panākta starptautiska vienošanās, un Savienības un tās dalībvalstu apstiprinātiem mērķiem saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām kompetentiem starptautiskiem forumiem.

(3)  Šīs regulas īstenošanas vispārīgu politisku regulējumu, virzienus un uzsvaru nodrošina Eiropas Konsenss, kas ir Padomes, Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgs paziņojums par Eiropas Savienības attīstības politiku, kā arī tā grozījumi, par kuriem panākta vienošanās.

(3.a)      Savienības palīdzībai vajadzētu veicināt to, ka laika gaitā samazinās atkarība no atbalsta.

(4)         Savienības starptautiskās darbības virzītājspēkam vajadzētu būt principiem, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātijai, tiesiskumam, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumam, nedalāmībai un ievērošanai, cilvēka cieņas neaizskaramībai, vienlīdzības un solidaritātes principiem, kā arī ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanai. Izmantojot dialogu un sadarbību, tā cenšas attīstīt un nostiprināt apņemšanos ievērot šos principus partnervalstīs, teritorijās un reģionos. Īstenojot šos principus, Savienība apliecina savu pievienoto vērtību kā attīstības politikas dalībniece.

Īstenojot šo regulu, īpaši plānošanas procesā, Savienībai būtu pienācīgi jāņem vērā cilvēktiesību un demokrātijas prioritātes, mērķi un rādītāji, ko Savienība ir noteikusi partnervalstīm, īpaši savas valstu stratēģijas cilvēktiesību jomā.

(4.a)      Savienība atzīst, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kā arī tiesiskuma, demokrātijas principu, pārredzamības, labas pārvaldības, miera un stabilitātes, un dzimumu līdztiesības veicināšana ir būtiska partnervalstu attīstībai un ka šie jautājumi būtu jāietver Savienības attīstības politikā, īpaši plānošanā un nolīgumos ar partnervalstīm.

(5)         Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk, izmantojot visaptverošu pieeju attiecībā uz katru valsti, pamatojoties uz papildināmību, sinerģiju radīšanu un saskaņā ar šo regulu izstrādāto programmu un citu Savienības ārējo instrumentu savstarpēju pastiprināšanu. Cenšoties panākt vispārēju Savienības ārējās darbības konsekvenci saskaņā ar LES 21. pantu, Savienībai būtu jānodrošina politikas saskaņotība attīstībai, kā noteikts LESD 208. pantā.

(6)  Lai nodrošinātu palīdzības konsekvenci un atbilstību, vienlaikus samazinot partnervalstu izmaksas, būtiska ir palīdzības efektivitāte, lielāka pārredzamība, sadarbība un papildināmība, labāka tuvināšana un saskaņotība ar partnervalstīm, kā arī procedūru koordinēšana gan starp Savienību un tās dalībvalstīm, gan attiecībās ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem. Savā attīstības politikā Savienība ir apņēmusies īstenot secinājumus, kas izdarīti Deklarācijā par palīdzības efektivitāti, kuru pieņēma Augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti 2005. gada 2. martā Parīzē, 2008. gada 4. septembrī pieņemto Akras rīcības programmu un 2011. gada 1. decembrī Busanā pieņemto papildu deklarāciju. ▌Šo saistību rezultātā izdarīti vairāki secinājumi, ko pieņēma Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, piemēram, par ES Rīcības kodeksu attiecībā uz papildināmību un darba dalīšanu attīstības politikā un Darbības sistēmu palīdzības efektivitātes jomā . Būtu jāpastiprina centieni un procedūras, lai panāktu kopīgu plānošanu.

(7)         Savienības palīdzībai būtu jāatbalsta Āfrikas un ES kopējā stratēģija , ko pieņēma Lisabonas samitā 2007. gada decembrī, un tās turpmākie grozījumi un papildinājumi, balstoties uz kopīgo redzējumu, principiem un mērķiem, kas ir Āfrikas un Eiropas Savienības stratēģiskās partnerības pamatā.

(8)  Savienībai un dalībvalstīm būtu jāuzlabo to attiecīgās attīstības sadarbības politikas saskanība, koordinācija un papildināmība, īpaši, ņemot vērā partnervalstu un reģionu prioritātes valsts un reģionālā līmenī. Lai nodrošinātu, ka Savienības un dalībvalstu attīstības sadarbības politika papildina un pastiprina cita citu, un lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvu palīdzības sniegšanu, izvairoties no pārklāšanās un trūkumiem, ir lietderīgi steidzami paredzēt kopīgas plānošanas procedūras, kas būtu jāīsteno visos iespējamos un attiecīgos gadījumos.

(9)         Savienības politika un starptautiskā darbība attīstības sadarbības jomā ir balstīta uz Tūkstošgades attīstības mērķiem, piemēram, ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušanu, tostarp jebkādiem to turpmākiem grozījumiem, kā arī attīstības mērķiem, principiem un saistībām, ko apstiprinājusi Savienība un tās dalībvalstis, tostarp to sadarbības kontekstā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un citos kompetentos starptautiskos forumos attīstības sadarbības jomā. Savienības politikas un starptautiskās darbības virzītājspēks ir arī tās apņemšanās un saistības cilvēktiesību un attīstības jomā, tostarp Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ANO Konvencija par bērna tiesībām un ANO Deklarācija par tiesībām uz attīstību.

(9.a)  Eiropas Savienība ir cieši apņēmusies atbalstīt dzimumu līdztiesību, kas ir viena no cilvēktiesībām, sociālā taisnīguma jautājums un Savienības attīstības politikas pamatvērtība; dzimumu līdztiesība ir svarīgs aspekts visu TAM sasniegšanā; Padome ir pieņēmusi ES rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sabiedrībā (2010–2015).

(10)       Savienībai prioritārā kārtā būtu jāveicina visaptveroša pieeja reakcijai uz krīzēm un katastrofām un konfliktu skartām un nestabilām, tostarp pārejas un pēckrīzes situācijām. Tās pamatā jo īpaši vajadzētu būt Padomes secinājumiem par drošību un attīstību, par ES reakciju uz nestabilām situācijām , par konflikta novēršanu , kā arī jebkādiem turpmākiem attiecīgiem secinājumiem. ▌

Īpaši tādās situācijās, kad vajadzības ir ārkārtīgi steidzamas un nabadzība ārkārtīgi izplatīta un smaga, Savienības palīdzību vajadzētu vērst uz to, lai stiprinātu valstu un to iedzīvotāju spēju izturēt nelabvēlīgus notikumus. Tas būtu jādara, atbilstīgi kombinējot pieejas, reakciju un instrumentus, īpaši nodrošinot to, ka uz drošību, ▌humāno palīdzību un attīstību vērstās pieejas ir līdzsvarotas, saskaņotas un efektīvi koordinētas, tādā veidā sasaistot palīdzību, rehabilitāciju un attīstību.

(11)  Savienības palīdzība galvenokārt būtu jāpiešķir jomās, kurās tai ir vislielākā ietekme, ņemot vērā tās spēju darboties pasaules mērogā un reaģēt uz tādiem globāliem pārbaudījumiem kā nabadzības izskaušana, ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšana visā pasaulē, un ņemot vērā ilgtermiņa un paredzamu apņemšanos sniegt attīstības palīdzību, kā arī tās nozīmi darba koordinēšanā ar dalībvalstīm. Lai nodrošinātu šādu ietekmi, diferenciācijas princips būtu jāpiemēro ne tikai finansējuma piešķiršanas līmenī, bet arī plānošanas līmenī, lai nodrošinātu, ka divpusējo attīstības sadarbību novirza uz tām partnervalstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, tostarp nestabilām valstīm un valstīm ar augstu neaizsargātības līmeni un ierobežotu spēju piekļūt citiem attīstības atbalsta finansējuma avotiem. ES būtu jāiesaistās jaunās partnerībās ar valstīm, kas tiek izslēgtas no divpusējām palīdzības programmām, īpaši pamatojoties uz reģionālām un tematiskām programmām šajos instrumentos un citos ES ārējās darbības tematiskos finanšu instrumentos, īpaši jaunajā Partnerības instrumentā.

(11.a)    Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk, nodrošinot ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī veidojot sinerģijas starp šo instrumentu, citiem ārējās darbības instrumentiem un citām Savienības politikas jomām. To darot, būtu arī savstarpēji jāpastiprina saskaņā ar šiem instrumentiem izveidotās programmas.

(12)  Ar šo regulu būtu jārada iespēja uzlabot saskaņu starp Savienības politikas jomām, vienlaikus ievērojot politikas saskaņotību attīstībai. Tai būtu jāveicina pilnīga pielāgošana partnervalstīm un reģioniem, ja iespējams, izmantojot valsts attīstības plānus vai līdzīgus visaptverošus attīstības dokumentus, kas pieņemti ar attiecīgu valsts un reģionālu struktūru piedalīšanos, kā pamatu Savienības darbības plānošanai; un jānodrošina labāka koordinācija starp līdzekļu devējiem, īpaši starp Savienību un tās dalībvalstīm, izmantojot kopīgu plānošanu.

(13)       Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka rīcības mēroga dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes un proporcionalitātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(14)  Globalizētā pasaulē par ES ārējās darbības daļu arvien vairāk kļūst dažādas ES iekšējās politikas jomas, piemēram, vide, klimata pārmaiņas, atjaunojamo energoresursu veicināšana, nodarbinātība (tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātība visiem), dzimumu līdztiesība, enerģija, ūdens, transports, veselība, izglītība, tiesiskums un drošība, kultūra, pētniecība un inovācija, informācijas sabiedrība, migrācija, lauksaimniecība un zivsaimniecība. ▌

Stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei – proti, tādiem izaugsmes modeļiem, kas uzlabo sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un dod nabadzīgākajiem iespēju palielināt savu ieguldījumu valsts labklājībā un pašiem šo labklājību izmantot, – uzsvērta Savienības apņemšanās savā iekšējā un ārējā politikā veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, apvienojot ekonomikas, sociālo un vides pīlāru.

(15)       Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzība ir starp svarīgākajiem uzdevumiem, kas jārisina Savienībai un jaunattīstības valstīm un kur steidzami vajadzīga valsts līmeņa un starptautiska darbība. Tāpēc ar šo regulu būtu jāveicina tas, ka tiek īstenots mērķis par vismaz 20 % no ES budžeta novirzīšanu zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgai sabiedrībai, un programmai "Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas" vismaz 25 % no sava finansējuma būtu jāizmanto, lai segtu ar klimata pārmaiņām un vidi saistītos izdevumus. Darbībām šajās ▌jomās pēc iespējas vajadzētu būt savstarpēji atbalstošām, lai stiprinātu to ietekmi.

(16)  Šai regulai būtu jānodrošina iespēja Savienībai sekmēt to, lai tiktu izpildīta Savienības kopīgā apņemšanās nodrošināt pastāvīgu atbalstu tautas attīstībai, lai uzlabotu cilvēku dzīvi ▌. Lai to veicinātu, vismaz 25 % no programmas "Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas" finansējuma būtu jāizmanto minētajā attīstības jomā.

Vismaz 20 % no palīdzības, kas piešķirta saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiešķir sociālajiem pamatpakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot veselībai un izglītībai, kā arī vidējai izglītībai, atzīstot, ka par normu ir jāuzskata zināma elastīguma pakāpe, piemēram, gadījumos, kas saistīti ar ārkārtas palīdzību. Dati par atbilstību būtu jāietver Kopējās īstenošanas regulas 13. pantā minētajā gada ziņojumā.

(16.a)    Stambulas rīcības programmā vismazāk attīstītās valstis ir apņēmušās valsts attīstības stratēģijās iekļaut tirdzniecības politiku un tirdzniecības spēju veidošanas politiku. Turklāt PTO astotajā ministru konferencē ministri vienojās arī pēc 2011. gada saglabāt palīdzību tirdzniecībai tādā līmenī, kas atbilst vismaz vidējam rādītājam laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam. Šie centieni ir jāpapildina ar labāku un mērķtiecīgāku palīdzību tirdzniecībai un tirdzniecības veicināšanu.

(16.b)  Lai gan ar tematiskajām programmām būtu vispirms jāatbalsta jaunattīstības valstis, dažām saņēmējām valstīm, kā arī aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), kuru iezīmes neatbilst prasībām, lai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK) tās uzskatītu par oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmējām, un uz kurām attiecas 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts, arī vajadzētu būt tiesībām piedalīties tematiskajās programmās saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

(17)       Sīkas ziņas par sadarbības jomām un korekcijām ▌finanšu piešķīrumos pa ģeogrāfiskiem apgabaliem un sadarbības jomām ir nebūtiski šīs regulas elementi. Tāpēc Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai atjauninātu šīs regulas pielikumu elementus, kuri ietver sīkas ziņas par sadarbības jomām ģeogrāfiskās un tematiskās programmās un ▌orientējošus finanšu piešķīrumus pa ģeogrāfiskiem apgabaliem un sadarbības jomām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(18)  Lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanas vienādus nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(19)       Šīs regulas 11.–14. pantā paredzētās īstenošanas pilnvaras, kas attiecas uz stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām, būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu . Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to politisko orientāciju vai ietekmi uz budžetu, to pieņemšanai parasti būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot maza finanšu apjoma pasākumus. Ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kad vajadzīga ātra Savienības reakcija, tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti.

(20)  Kopīgi noteikumi un procedūras Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanai ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. ../..(... gada ...)  (turpmāk "Kopīgā īstenošanas regula").

(21)       Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatoriskā struktūra un darbība ir aprakstīta Padomes Lēmumā 2010/427/ES ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

IEVADS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.          Saskaņā ar šo regulu Savienība var finansēt:

a)      ģeogrāfiskās programmas, kuru mērķis ir atbalstīt sadarbību attīstības jomā ar tām jaunattīstības valstīm, kas ir iekļautas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO)/Attīstības palīdzības komitejas (APK) oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmēju sarakstā, izņemot:

i)      valstis, kas 2000. gada 23. jūnijā Kotonū ir parakstījušas ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu, izņemot Dienvidāfriku;

ii)     valstis, kas ir tiesīgas saņemt Eiropas Attīstības fonda atbalstu;

iii)   valstis, kas ir tiesīgas saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu;

iv)    saņēmēji, kas ir tiesīgi saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar Pirmspievienošanās instrumentu.

b)  tematiskās programmas, kas paredzētas, lai pievērstos tādām jomām kā ar attīstību saistīti vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas un lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes partnervalstīs, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, un valstīs, kuras ir tiesīgas saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar instrumentiem, kas minēti 1. panta a) apakšpunkta i)–iii) punktā, kā arī valstīs un teritorijās, uz kurām attiecas Padomes Lēmums ▌par aizjūras valstu un teritoriju asociāciju;

c)      Panāfrikas programmu, kas paredzēta, lai atbalstītu Savienības un Āfrikas stratēģisko partnerību, un tajā vēlāk izdarītus grozījumus un papildinājumus, ar mērķi aptvert pēc būtības starpreģionālas, kontinentālas vai pasaules mēroga darbības Āfrikā un sadarbībā ar Āfrikas valstīm.

2.      Šajā regulā reģions ir definēts kā ģeogrāfiska vienība, kas aptver vairāk nekā vienu jaunattīstības valsti.

3.      Valstis un teritorijas, kuras minētas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, turpmāk tekstā tiek sauktas par "partnervalstīm" vai "partnerreģioniem", kā tas konkrētā gadījumā paredzēts saskaņā ar to attiecīgo ģeogrāfisko, tematisko vai Panāfrikas programmu.

II SADAĻA

MĒRĶI UN VISPARĪGIE PRINCIPI

2. pants

Mērķi un atbilstības kritēriji

1.          Atbilstoši Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem un Eiropas Konsensam attīstības jomā, kā arī tajos veiktajiem saskaņotajiem grozījumiem:

a)      saskaņā ar šo regulu īstenotās sadarbības galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgtermiņā – izskaušana;

b)     atbilstoši šim galvenajam mērķim sadarbība, ko īsteno saskaņā ar šo regulu, veicinās arī ▌:

i)      ilgtspējīgas ekonomiskās, sociālās un vides attīstības sekmēšanu, un

ii)      demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības ▌, cilvēktiesību un attiecīgo starptautisko tiesību principu nostiprināšanu un atbalstīšanu.

1.a  Ar sadarbību, ko īsteno saskaņā ar šo regulu, veicina to starptautisko saistību un mērķu īstenošanu attīstības jomā, kuriem Savienība ir piekritusi, jo īpaši Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) un laikposmam pēc 2015. gada izvirzīto jauno attīstības mērķu sasniegšanu.

Šo mērķu īstenošanu vērtē, izmantojot attiecīgus rādītājus, tostarp tautas attīstības rādītājus, jo īpaši pirmo TAM attiecībā uz a) apakšpunktu un no pirmā līdz astotajam TAM attiecībā uz b) apakšpunktu, un pēc 2015. gada – arī citus rādītājus, par kuriem starptautiskā līmenī vienojusies Savienība un tās dalībvalstis.

2.          Ģeogrāfisko programmu darbības izstrādā tā, lai tās atbilstu ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem.

Panāfrikas un tematisko programmu darbības izstrādā tā, lai tās atbilstu ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem, izņemot gadījumus, kad

a)     tās attiecas uz saņēmēju valsti vai teritoriju, kas neatbilst OAP saņēmējas valsts vai teritorijas statusam saskaņā ar ESAO/APK, vai

b)  ar šo darbību tiek īstenota globāla iniciatīva, Savienības politikas prioritāte vai Savienības starptautiskas saistības vai apņemšanās, kā minēts 6. panta 2. punktā, un šai darbībai nepiemīt iezīmes, kas atbilst OAP kritērijiem.

2.a        Neskarot a) punktu, vismaz 90 % no izdevumiem, kas paredzēti saskaņā ar Panāfrikas programmu, un vismaz 95 % no izdevumiem, kas paredzēti saskaņā ar tematiskajām programmām, atbilst ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem.

3.          Darbības, uz kurām attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību un kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar minēto regulu, principā nefinansē saskaņā ar šo regulu, izņemot gadījumus, kad ir jānodrošina sadarbības nepārtrauktība, proti, no krīzes sākuma līdz tiek panākti stabili, attīstībai piemēroti apstākļi. Minētajos gadījumos īpašu uzmanību pievērš tam, lai tiktu nodrošināts, ka humānā palīdzība, rehabilitācija un attīstības palīdzība ir cieši saistītas.

3. pants

Vispārīgi principi

1.          Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem.

2.          Īstenojot šo regulu un ar mērķi nodrošināt plašu Savienības palīdzības ietekmi, attiecībā uz partnervalstīm īstenos diferencētu pieeju, lai nodrošinātu, ka tās saņem konkrētu, pielāgotu sadarbību, kuras pamatā ir to:

a)      vajadzības, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits, ienākumi uz vienu iedzīvotāju, nabadzības apmērs, ienākumu sadalījums un tautas attīstības līmenis;

b)     spējas radīt finanšu līdzekļus un piekļūt tiem, un to absorbcijas spējas; un

c)      saistības un darbības rezultāti, pamatojoties uz tādiem kritērijiem un rādītājiem kā politiskais, ekonomikas un sociālais progress, dzimumu līdztiesība, progress labas pārvaldības un cilvēktiesību jomā, kā arī palīdzības efektīva izmantošana, jo īpaši veids, kā valsts izmanto ierobežotos resursus attīstībai, sākot pati ar saviem resursiem;

d)  ES attīstības palīdzības potenciālā ietekme.

Diferencētu pieeju arī īstenos, ņemot vērā potenciālo Savienības palīdzības ietekmi partnervalstīs.

Līdzekļu piešķiršanas procesā priekšroka tiek dota valstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, valstīm ar zemiem ienākumiem un valstīm krīzes, pēckrīzes, nestabilā un viegli ietekmējamā situācijā.

Lai pamatotu analīzi un noteiktu valstis, kurām visvairāk vajadzīga palīdzība, var izmantot tādus kritērijus kā tautas attīstības indekss, ekonomikas ievainojamības indekss un citus atbilstīgus indeksus, tostarp lai izmērītu valstī pastāvošo nabadzību un nevienlīdzību.

3.          Eiropas Konsensā noteiktos transversālos jautājumus iekļauj visās programmās. Attiecīgā gadījumā iekļauj arī ar konfliktu novēršanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus.

Tiek uzskatīts, ka transversālie jautājumi, kas minēti iepriekšējā daļā, aptver turpmāk izklāstītos aspektus, kuriem, ja tas ir nepieciešams attiecīgajos apstākļos, pievērš īpašu uzmanību: nediskriminācija, pie minoritātēm piederošu personu tiesības, personu ar invaliditāti tiesības, to personu tiesības, kuras slimo ar dzīvībai bīstamām slimībām, un citu neaizsargātu grupu tiesības, galvenās darba tiesības un sociālā iekļaušana, sieviešu emancipācija, tiesiskums, parlamentu un pilsoniskās sabiedrības spēju veidošana, dialoga, līdzdalības un izlīguma veicināšana, kā arī iestāžu veidošana, tostarp vietējā un reģionālā līmenī.

5.          Īstenojot šo regulu, saskaņā ar 208. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību nodrošina politikas saskaņotību attīstībai un konsekvenci ▌ar citām Savienības ārējās darbības jomām un citām attiecīgajām Savienības politikas jomām. ▌

Šajā sakarā atbilstīgi šai regulai finansētu, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītu, pasākumu pamatā ir attīstības sadarbības politika, kas noteikta tādos instrumentos kā nolīgumi, deklarācijas un rīcības plāni, par kuriem vienojusies Savienība un attiecīgās trešās valstis un reģioni, kā arī attiecīgi Savienības ▌lēmumi, konkrētas intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

6.  Savienība un dalībvalstis cenšas regulāri un bieži apmainīties ar informāciju, tostarp ar citiem līdzekļu devējiem, kā arī veicināt līdzekļu devēju labāku koordināciju un papildināmību, tiecoties izstrādāt kopēju daudzgadu programmu▌, kuras pamatā ir nabadzības mazināšana partnervalstīs vai līdzvērtīgas attīstības stratēģijas. Tās var veikt kopīgas darbības, tostarp kopīgi analizēt šīs stratēģijas un attiecībā uz tām rast kopīgus risinājumus, nosakot prioritāras intervences jomas un darba sadali valstī, šim nolūkam veicot kopīgas līdzekļu devēju misijas un izmantojot līdzfinansēšanas mehānismus un deleģētas sadarbības nolīgumus.

7.          Savienība veicina daudzpusīgu pieeju globālām problēmām un šajā sakarībā sadarbojas ar dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā sekmē sadarbību ar starptautiskām organizācijām un struktūrām un citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

7.a        Savienības, tās dalībvalstu un partnervalstu attiecību pamatā ir kopīgas vērtības – cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums, kā arī atbildības un savstarpējas pārskatatbildības princips, un ar tām šīs vērtības tiks veicinātas.

Turklāt attiecībās ar partnervalstīm vērā tiek ņemta to apņēmība un rezultāti, īstenojot starptautiskos nolīgumus un līgumattiecības ar Savienību.

8.  Savienība veicina efektīvu sadarbību ar partnervalstīm un reģioniem saskaņā ar labāko starptautisko praksi. Tā ▌, kad vien iespējams, pielāgo savu atbalstu partnervalstu vai reģionu attīstības stratēģijām, reformu politikai un procedūrām un atbalsta demokrātisko atbildību, kā arī valstu iekšējo un savstarpējo pārskatatbildību. Tādēļ tā veicina:

a)      pārredzamu attīstības procesu, kuru vada un par kuru atbild partnervalsts vai reģions, tostarp vietējo īpašo zināšanu sekmēšanu;

aa)   (jauns) uz tiesībām balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības – gan pilsoniskās un politiskās, gan ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības –, lai šīs regulas īstenošanā integrētu cilvēktiesību principus, palīdzētu partnervalstīm īstenot to starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā un palīdzētu tiesību turētājiem – galveno uzmanību pievēršot trūcīgu un neaizsargātu iedzīvotāju grupām – izmantot savas tiesības;

b)     partnervalstu iedzīvotāju iespēju palielināšanu, iekļaujošas un uz līdzdalību balstītas pieejas attiecībā uz attīstību un plašu visu sabiedrības segmentu iesaisti attīstības procesā, kā arī valsts un reģionālā dialogā, tostarp politiskā dialogā. Īpašu uzmanību pievērš parlamentu, vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības attiecīgajai lomai, cita starpā attiecībā uz līdzdalību, pārraudzību un pārskatatbildību;

c)  efektīvu ▌sadarbības kārtību un instrumentus saskaņā ar ESAO/APK labāko praksi, kā izklāstīts Kopīgās īstenošanas regulas 4. pantā, tostarp inovatīvu instrumentu izmantošanu, piemēram, dotāciju un aizdevumu, kā arī citu riska dalīšanas mehānismu sapludināšanu atlasītās nozarēs un valstu un privātā sektora iesaisti, pienācīgi ņemot vērā jautājumus, kas saistīti ar parāda atmaksājamību, šādu mehānismu skaitu un prasību sistemātiski veikt ietekmes novērtējumu saskaņā ar šīs regulas mērķiem, jo īpaši saistībā ar nabadzības mazināšanu.

Visas programmas, intervences pasākumus un sadarbības kārtību un instrumentus pielāgo konkrētiem katras partnervalsts vai reģiona apstākļiem, galveno uzmanību pievēršot uz plānošanu balstītām pieejām, paredzama palīdzības finansējuma īstenošanai, privāto līdzekļu piesaistei, tostarp no vietējā privātā sektora, vispārējai un nediskriminējošai piekļuvei pamatpakalpojumiem un valsts sistēmu izstrādei un izmantošanai ▌;

ca)    (jauns) vietējo ieņēmumu mobilizāciju, pastiprinot partnervalstu fiskālo politiku, lai mazinātu nabadzību un atkarību no palīdzības;

d)  politikas un plānošanas ietekmes palielināšanos, izmantojot līdzekļu devēju darbību koordinēšanu, konsekvenci un saskaņošanu, lai radītu sinerģiju, izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās, uzlabotu papildināmību un atbalstītu līdzekļu devēju iniciatīvas;

e)      koordināciju partnervalstīs un reģionos, izmantojot saskaņotas pamatnostādnes un labākās prakses principus koordinācijas un palīdzības efektivitātes jomā;

ea)    (jauns) uz rezultātiem balstītas pieejas attīstības jomā, tostarp izmantojot pārredzamas valsts līmeņa rezultātu sistēmas, kas vajadzības gadījumā balstās uz tādiem starptautiski saskaņotiem mērķiem un rādītājiem kā TAM, lai novērtētu un paziņotu rezultātus, tostarp attīstības palīdzības tiešos rezultātus, iznākumu un ietekmi.

9.          Attiecīgā gadījumā Savienība atbalsta divpusējas, reģionālas un daudzpusējas sadarbības un dialoga īstenošanu, partnerattiecību nolīgumu attīstības dimensiju un trīspusēju sadarbību. Savienība arī veicina jaunattīstības valstu sadarbību.

9.a  Komisija informē Eiropas Parlamentu un regulāri veic viedokļu apmaiņu ar to.

9.b        Savās attīstības sadarbības darbībās Savienība atbilstīgā gadījumā balstās uz dalībvalstu reformu un pārejas pieredzi un gūtajām atziņām, kā arī tajās dalās.

10.        Komisija regulāri veic informācijas apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību un vietējām iestādēm.

10.a      Saskaņā ar šo regulu sniegto Savienības palīdzību neizmanto, lai finansētu ieroču vai munīcijas iepirkumu vai darbības, kurām ir militāri vai ar aizsardzību saistīti mērķi.

III SADAĻA

MĒRĶI UN VISPARĪGI PRINCIPI

4. pants

Savienības palīdzības īstenošana

Saskaņā ar šīs regulas vispārīgo pamatmērķi un darbības jomu, mērķiem un vispārīgiem principiem Savienības palīdzību īsteno, izmantojot ģeogrāfiskās, tematiskās un Panāfrikas programmas, atbilstīgi Kopīgajai īstenošanas regulai.

5. pants

Ģeogrāfiskās programmas

1.          Savienības sadarbības darbības saskaņā ar šo pantu īsteno attiecībā uz valsts, reģionālām, starpreģionālām un kontinentālām darbībām.

2.          Ģeogrāfiskā programma attiecas uz sadarbību darbības attiecīgajās jomās ▌:

a)      reģionāli – ar 1. panta 1.a punktā minētajām partnervalstīm, lai mazinātu izslēgšanas ietekmi tajās partnervalstīs, kurās vērojams augsts un aizvien pieaugošs nevienlīdzības līmenis, un

b)  divpusēji – ar partnervalstīm, kuras ESAO/APK jaunattīstības valstu sarakstā nav apzīmētas kā valstis, kuru ienākumi pārsniedz vidējos vai kuru IKP nepārsniedz 1 % no pasaules IKP;

c)      izņēmuma gadījumos, tostarp gadījumos, kad paredzēts pakāpeniski samazināt attīstības palīdzību dotāciju veidā, divpusēji sadarboties var arī ar ierobežotu skaitu valstu, ja tas ir pienācīgi pamatots ar kritērijiem, kas izklāstīti 3. panta 2. punktā. Pakāpenisku samazināšanu veic ciešā saziņā ar pārējiem līdzekļu devējiem; šādas sadarbības pārtraukšanu attiecīgā gadījumā papildina politiskais dialogs ar attiecīgo valsti, koncentrējot uzmanību uz nabadzīgāko un neaizsargātāko iedzīvotāju grupu vajadzībām.

3.  Lai sasniegtu 2. panta 1. punktā paredzētos mērķus, ģeogrāfiskās programmas izstrādā no tām sadarbības jomām, kas iekļautas▌ Eiropas Konsensā attīstības jomā un vēlāk tajā izdarītajos saskaņotajos grozījumos, kā arī no turpmāk minētajām sadarbības jomām:

I.      Cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvaldība:

a)     demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums;

b)     dzimumu līdztiesība, sieviešu emancipācija un iespēju vienlīdzība;

c)     publiskā sektora pārvaldība centrālā un vietējā līmenī;

d)     nodokļu politika un administrēšana;

e)     cīņa pret korupciju;

f)      pilsoniskā sabiedrība un vietējās iestādes;

g)     bērnu tiesību veicināšana un aizsardzība.

II.  Ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme tautas attīstībai:

a)     veselība, izglītība, sociālā aizsardzība, nodarbinātība un kultūra;

b)     uzņēmējdarbības vide, reģionālā integrācija un pasaules tirgi;

c)     ilgtspējīga lauksaimniecība; pārtikas un uztura nodrošinājums;

ca)   ilgtspējīga enerģija;

d)     dabas resursu, tostarp zemes, meža un ūdens resursu, apsaimniekošana;

e)     klimata pārmaiņas un vide.

III.  Citas attīstībai svarīgas jomas:

a)     migrācija un patvērums;

b)     humānās palīdzības un attīstības sadarbības sasaiste;

c)     izturētspēja un katastrofu riska mazināšana;

d)     attīstība un drošība, tostarp konfliktu novēršana.

3.a        Sīkāka informācija par minētajām sadarbības jomām ▌ ir izklāstīta IV pielikumā.

4.          Katrā valsts programmā Savienība palīdzību principā koncentrēs uz ne vairāk kā trim jomām, par kurām, kad vien tas ir iespējams, jāvienojas ar partnervalsti.

6. pants

Tematiskās programmas

1.          Saskaņā ar šīs regulas vispārīgo pamatmērķi un darbības jomu, mērķiem un vispārīgiem principiem darbības, kas tiek veiktas, izmantojot tematiskās programmas, sniedz pievienoto vērtību darbībām, kuras finansē saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām, ▌papildina tās un ir ar tām saskaņotas.

2.          Tematisko darbību plānošanai piemēro šādus nosacījumus:

a)      šajā regulā paredzētos Savienības politikas mērķus nevar atbilstoši vai efektīvi īstenot, izmantojot ģeogrāfiskās programmas, tostarp – attiecīgā gadījumā – darbības, ja nav ģeogrāfiskas programmas vai arī tā ir atlikta, vai arī ja par darbību nepastāv vienošanās ar attiecīgo partnervalsti;

b)     darbības ir vērstas uz globālām iniciatīvām, ar kurām atbalsta starptautiski saskaņotus attīstības mērķus ▌ vai vispārējus sabiedriskos labumus un risina problēmas ▌;

c)  darbības aptver vairākus reģionus, vairākas valstis un/vai tās ir transversālas;

d)     ar darbībām tiek īstenoti inovatīvi politikas virzieni ▌vai iniciatīvas, kuru mērķis ir noteikt virzību turpmākām darbībām;

vai

e)      darbības ▌atspoguļo Savienības politikas prioritāti vai Savienības starptautiskas saistības vai apņemšanos, kura attiecas uz attīstības sadarbības jomu.

3.          Ja vien šajā regulā nav īpaši noteikts citādi, tematiskās darbības sniedz tiešu labumu valstīm vai teritorijām, kuras norādītas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un tās veic minētajās valstīs vai teritorijās. Šīs darbības var veikt ārpus minētajām valstīm vai teritorijām gadījumos, kad tas ir visefektīvākais veids, kā sasniegt attiecīgās programmas mērķus.

7. pants

Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas

1.          Savienības palīdzības mērķis saskaņā ar programmu "Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas" ir atbalstīt darbības, kas izriet no tādām jomām kā:

a)     vide un klimata pārmaiņas;

b)     ilgtspējīga enerģija;

c)      tautas attīstība, tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, sociālais taisnīgums un kultūra;

d)     pārtikas un uztura nodrošinājums un ilgtspējīga lauksaimniecība; un

e)      migrācija un patvērums.

2.          Sīkāki paskaidrojumi par minētajām sadarbības jomām ir izklāstīti V pielikuma A daļā.

8. pants

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes

1.          Programmas mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes partnervalstīs un – šajā regulā norādītajos gadījumos – Savienībā un saņēmējos, kuriem ir ar PPI regulu piešķirtās tiesības. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes ir tās, kas pārsvarā īsteno finansējamās iniciatīvas. Attiecīgos gadījumos un ar mērķi nodrošināt iniciatīvu efektivitāti, tās var īstenot citi dalībnieki, kas rīkojas attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu labā.

2.          Sīkāki paskaidrojumi par šajā pantā ▌ minētajām sadarbības jomām ir izklāstīti V pielikuma B daļā.

9. pants

Panāfrikas programma

1.          Ar Savienības palīdzību finansē Panāfrikas programmu, kas paredzēta, lai atbalstītu Savienības un Āfrikas stratēģisko partnerību un grozījumus un papildinājumus, kas tajā vēlāk izdarīti, ar mērķi aptvert starpreģionālas, kontinentālas vai pasaules mēroga darbības Āfrikā un sadarbībā ar Āfrikas valstīm.

2.          Panāfrikas programma ir saskaņota ar citām šajā regulā paredzētajām programmām, kā arī citiem Savienības ārējās darbības finansēšanas instrumentiem, īpaši Eiropas Attīstības fondu un Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu, un papildina tos.

3.          Sīkāki paskaidrojumi par šajā pantā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīti VI pielikumā.

IV SADAĻA

PLĀNOŠANA UN FINANSĒJUMA PIEŠĶIRŠANA

10. pants

Vispārīga sistēma plānošanai un finansējuma piešķiršanai

1.          Ģeogrāfisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas partnervalstīm un reģioniem izstrādā, pamatojoties uz stratēģijas dokumentu, kā paredzēts 11. pantā.

Tematiskajām programmām daudzgadu indikatīvās programmas izstrādā, kā paredzēts 13. pantā.

Panāfrikas daudzgadu indikatīvo programmu izstrādā, kā paredzēts 13.a pantā.

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus atbilstīgi Kopīgās īstenošanas regulas 2. pantam, pamatojoties uz plānošanas dokumentiem, kas minēti 11. ,13.  un 13a. pantā.

Savienības atbalstu var sniegt arī kā pasākumus, kas nav ietverti šajos dokumentos, kā paredzēts Kopīgās īstenošanas regulas 2. pantā.

Veicot šajā regulā noteikto plānošanu, pienācīgu uzmanību pievērš cilvēktiesībām un demokrātijai partnervalstīs.

2.          Gan plānošanas procesa sākumposmā, gan visā tā gaitā Savienība un dalībvalstis savstarpēji ▌ apspriežas, lai sekmētu sadarbības pasākumu saskaņotību, papildināmību un konsekvenci. Šīs apspriešanās rezultātā var notikt Savienības un tās dalībvalstu kopīga plānošana. Savienība apspriežas arī ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības, vietējo iestāžu un citu īstenošanas struktūru pārstāvjiem. Par to informē Eiropas Parlamentu.

3.          Komisija pieņem daudzgadu indikatīvos piešķīrumus katrai ģeogrāfiskajai programmai saskaņā ar šīs regulas vispārīgajiem principiem, pamatojoties uz 3. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un, līdzās dažādu programmu īpatnībām, ņemot vērā konkrētas grūtības, ar ko saskaras valstis vai reģioni, kuri ir krīzes, viegli ietekmējamā, nestabilā, vai konflikta situācijā vai kuros pastāv katastrofas risks.

4.  Finansējumu var atstāt nepiešķirtu, lai nodrošinātu piemērotu Savienības reakciju neparedzētu apstākļu gadījumos, jo īpaši nestabilās, krīžu un pēckrīžu situācijās, un lai ar partnervalstīm varētu sinhronizēt stratēģiskos ciklus un varētu pielāgot indikatīvos piešķīrumus, ņemot vērā pārskatīšanas, kas veiktas saskaņā ar 11. panta 5. punktu, 13. panta 2. punktu un 13a. panta 3. punktu. Attiecībā uz tā turpmāko piešķiršanu vai pārdalījumu saskaņā ar 14. pantā noteiktajām procedūrām, par šā finansējuma izmantošanu lemj vēlāk saskaņā ar Kopīgo īstenošanas regulu.

Katra programmas veida līmenī nepiešķirtā finansējuma daļa nepārsniedz 5 %, izņemot, ja mērķis ir panākt sinhronizēšanu un ja tas ir paredzēts valstīm, kas minētas 12. panta 1. punktā.

5.          Neskarot 2.2. pantā noteikto, Komisija var iekļaut īpašu finanšu piešķīrumu, lai palīdzētu partnervalstīm un reģioniem stiprināt savu sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem.

5.a        (jauns) Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc Kopējās īstenošanas regulas 16. pantā minētā ziņojuma publicēšanas, ņem vērā tajā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

11. pants

Plānošanas dokumenti ģeogrāfiskajām programmām

-1.         Šajā pantā minētos Savienības dokumentus uzskata par stratēģiskās plānošanas dokumentiem Kopējās īstenošanas regulas 2. panta nozīmē.

-1a.       Visu šajā pantā noteikto plānošanas dokumentu sagatavošana un īstenošana, un pārskatīšana atbilst politikas saskaņotības attīstībai principiem un palīdzības efektivitātes principiem: demokrātiskai atbildībai, partnerībai, koordinācijai, saskaņošanai, pielāgošanai partnervalsts vai reģionālajām sistēmām, pārredzamībai, savstarpējai pārskatatbildībai un virzībai uz rezultātiem, kā paredzēts 3. panta 5.–8. punktā. Ja iespējams, plānošanas laikposmu saskaņo ar partnervalstu stratēģijas cikliem.

Ģeogrāfisko programmu plānošanas dokumenti, tostarp kopīgās plānošanas dokumenti, pēc iespējas tiek balstīti uz dialogu starp Savienību, dalībvalstīm un partnervalsti vai reģionu, tostarp valstu un reģionālajiem parlamentiem, un tajā iesaista pilsonisko sabiedrību un vietējās iestādes, un citas personas, lai pastiprinātu to atbildību par procesu un tās mudinātu atbalstīt valstu attīstības stratēģijas, jo īpaši stratēģijas, kas paredzētas nabadzības mazināšanai.

1.  Stratēģijas dokumenti ir dokumenti, kurus izstrādā Savienība, lai nodrošinātu saskaņotu regulējumu attīstības sadarbībai starp Savienību un attiecīgo partnervalsti vai reģionu atbilstīgi vispārējam pamatmērķim un darbības jomai, mērķiem, principiem un politikas noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā.

1. 

2.          Stratēģijas dokumentus pārskata starpposmā ▌vai vajadzības gadījumā ad hoc saskaņā ar principiem un procedūrām, kas paredzētas partnerības un sadarbības nolīgumos, kas noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem.

3.          Stratēģijas dokumentus izstrādā ▌ partnervalstīm vai reģioniem ▌. Stratēģijas dokuments nav vajadzīgs:

a)      valstīm, kurās ir valsts attīstības stratēģija, kas izstrādāta kā valsts attīstības plāns, vai līdzīgs attīstības dokuments, kuru kā attiecīgās daudzgadu indikatīvās programmas pamatu ir apstiprinājusi Komisija, pieņemot ▌minēto programmu;

aa)  valstīm vai reģioniem, attiecībā uz kuriem ir izstrādāts kopējs pamatdokuments, kurā izklāstīta vispusīga Savienības stratēģija, tostarp atsevišķa sadaļa par attīstības politiku;

b)     valstīm vai reģioniem, par kuru kopīgu daudzgadu plānošanas dokumentu ir vienojusies Savienība un tās dalībvalstis;

c)      reģioniem, kam ir ar ES kopīgi saskaņota stratēģija ▌;

d)     valstīm, kurās Savienība ir iecerējusi savu stratēģiju sinhronizēt ar jauno valsts ciklu, kas sākas pirms 2017. gada 1. janvāra; šādos gadījumos Savienības rīcību attiecībā uz šo valsti izklāsta daudzgadu indikatīvajā programmā, kas paredzēta starpposmam no 2014. gada līdz jaunā valsts cikla sākumam.

e)      valstīm un reģioniem, kuri saskaņā ar šo regulu saņem Savienības finansējuma piešķīrumu, kas nepārsniedz EUR 50 miljonus laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ▌;

Gadījumos, kas minēti aa) un e) apakšpunktos, attiecīgās valsts vai reģiona daudzgadu indikatīvajā programmā iekļauj Savienības attīstības stratēģiju attiecīgajai valstij vai reģionam.

5.  Daudzgadu indikatīvās programmas izstrādā katrai valstij vai reģionam, kas saņem indikatīvu Savienības finansējuma piešķīrumu saskaņā ar šo regulu. Izņemot valstis vai reģionus, kuri minēti 3. punkta otrās daļas d) apakšpunktā un 4. punktā, šos dokumentus izstrādā, pamatojoties uz 3. punktā minētajiem stratēģijas dokumentiem vai līdzvērtīgiem dokumentiem.

Šā panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētais kopīgais daudzgadu plānošanas dokuments, ja tas atbilst šajā punktā noteiktajiem principiem un nosacījumiem, tostarp indikatīvam finansējuma piešķīrumam, un 14. pantā paredzētajām procedūrām, šīs regulas kontekstā var aizstāt daudzgadu indikatīvo programmu.

Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus, konkrētus un pārredzamus darbības rezultātu rādītājus, ▌ indikatīvos finanšu piešķīrumus gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai un, attiecīgā gadījumā, palīdzības sniegšanas kārtību. Vajadzības gadījumā finanšu piešķīrumus var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu. Laikposmam pēc tā, kas paredzēts 20. panta 1. punktā, nevar paredzēt nekādus indikatīvus finanšu piešķīrumus, ja vien uz tiem konkrēti neattiecas resursu pieejamība pēc šī laikposma.

Daudzgadu indikatīvās programmas var nepieciešamības gadījumā pārskatīt, tostarp, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu, ņemot vērā ▌to pamatā esošā stratēģijas dokumenta starpposma vai ad hoc pārskatus.

Indikatīvos piešķīrumus, prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus un, attiecīgajos gadījumos, palīdzības sniegšanas kārtību, arī var pielāgot pēc pārskatīšanas, īpaši krīzes vai pēckrīzes situācijā.

Šādai pārskatīšanai būtu jāaptver gan vajadzības, gan apņemšanās un panākumi attiecībā uz attīstības jomā saskaņotajiem mērķiem, tostarp tiem, kas attiecas uz cilvēktiesībām, demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību.

5.a        Komisija ziņo par kopīgu plānošanu ar dalībvalstīm Kopīgās īstenošanas regulas 16. pantā minētajā ziņojumā un iekļauj ieteikumus tajos gadījumos, kad kopīga plānošana nav tikusi pilnībā īstenota.

12. pants

Plānošana valstīm krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā

1.          Izstrādājot plānošanas dokumentus valstīm un reģioniem krīzes, pēckrīzes, ▌nestabilās situācijās vai dabas katastrofas riska gadījumā, pienācīgi ņem vērā neaizsargātību, īpašas vajadzības un attiecīgo valstu vai reģionu apstākļus.

Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš konflikta novēršanai, valsts un miera veidošanai, pēckonflikta izlīgumam un atjaunošanas pasākumiem, kā arī sieviešu lomai un bērnu tiesībām šajos procesos.

Ja partnervalstis vai reģioni ir tieši iesaistīti krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā, vai tos ietekmē krīzes, pēckrīzes vai nestabila situācija, īpašu uzsvaru liek uz visu attiecīgo dalībnieku palīdzības, rehabilitācijas un attīstības darbību koordinēšanas uzlabošanu, lai sekmētu ▌pāreju no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu. Programmās valstīm un reģioniem nestabilā situācijā vai valstīm un reģioniem, kur regulāri notiek dabas katastrofas, paredz sagatavotību katastrofām un to novēršanu, kā arī šādu katastrofu seku pārvarēšanu, un risina jautājumu saistībā ar neaizsargātību pret satricinājumiem, un stiprina izturību.

2.          Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes ▌ situācijā vai ja tiek tieši apdraudēta demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības vai pamatbrīvības▌, ▌ var izmantot 14. panta 3. punktā minēto procedūru, lai grozītu 11. pantā minētos dokumentus.

Šādā pārskatīšanā var ierosināt konkrētas un pielāgotas stratēģijas, lai nodrošinātu pāreju uz ilgtermiņa sadarbību un attīstību, veicinot labāku koordinēšanu un pāreju starp humanitārās un attīstības politikas instrumentiem.

13. pants

Plānošanas dokumenti tematiskajām programmām

-1.         Šajā pantā minētos Savienības dokumentus uzskata par stratēģiskās plānošanas dokumentiem Kopējās īstenošanas regulas 2. panta nozīmē.

1.          Tematisko programmu daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka Savienības stratēģiju attiecīgajam tematam, savukārt saistībā ar programmu "Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas" par katru sadarbības jomu nosaka Savienības finansējumam atlasītās prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus, konkrētus un pārredzamus darbības rezultātu rādītājus, starptautisko situāciju un galveno partneru darbības un, attiecīgā gadījumā, palīdzības sniegšanas kārtību.

Vajadzības gadījumā paredz līdzekļus un intervences prioritātes līdzdalībai globālās iniciatīvās. Daudzgadu indikatīvās programmas papildina ģeogrāfiskās programmas un atbilst dokumentiem, kas minēti 11. panta 3. punktā.

2.  Daudzgadu indikatīvajās programmās paredz indikatīvo finanšu piešķīrumu ▌gan kopumā, gan katrai sadarbības jomai un katrai prioritātei▌. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var ▌ norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu.

Daudzgadu indikatīvās programmas pārskata, ja tas ir vajadzīgs to efektīvai ▌īstenošanai, ņemot vērā ▌starpposma vai ad hoc pārskatus.

Indikatīvos piešķīrumus, prioritātes, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus un, attiecīgos gadījumos, palīdzības sniegšanas kārtību, var pielāgot arī pēc pārskatīšanas.

13.a pants

Plānošanas dokumenti Panāfrikas programmai

1.          Šajā pantā minētos Savienības dokumentus uzskata par stratēģiskās plānošanas dokumentiem Kopējās īstenošanas regulas 2. panta nozīmē.

2.          Šajā pantā noteiktajā plānošanas dokumentu sagatavošanā, īstenošanā un pārskatīšanā ievēro 3. panta 5.–8. punktā noteiktos palīdzības efektivitātes principus.

Plānošana balstās uz dialogu, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, tādas kā Panāfrikas parlamentu.

Panāfrikas programmas daudzgadu indikatīvajā programmā nosaka finansēšanai izraudzītās prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus, konkrētus un pārredzamus darbības rezultātu rādītājus un, attiecīgajā gadījumā, palīdzības sniegšanas kārtību.

Daudzgadu indikatīvās programmas ir saskaņā ar šajā regulā paredzētajām ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām.

3.          Daudzgadu indikatīvajā programmā paredz indikatīvos finanšu piešķīrumus gan kopumā, gan katrai darbības jomai un katrai prioritātei. Attiecīgajā gadījumā šo piešķīrumu var norādīt diapazona veidā. Vajadzības gadījumā daudzgadu indikatīvo programmu var pārskatīt, lai reaģētu uz neparedzētām problēmām vai ar īstenošanu saistītām problēmām, un lai ņemtu vērā stratēģiskās partnerības jebkāda veida pārskatīšanu.

14. pants

Stratēģijas dokumentu apstiprināšana un daudzgadu indikatīvo programmu pieņemšana

1.          Komisija apstiprina stratēģijas dokumentus un pieņem daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Kopīgās īstenošanas regulas 15. panta 3. punktā. Šo procedūru piemēro arī ▌ pārskatīšanām, ar kurām var ievērojami grozīt stratēģiju vai tās plānošanu.

3.          Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ ▌, kas saistīti ar 12. panta 2. punktā minētajiem apstākļiem, Komisija var pārskatīt stratēģijas dokumentus un daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar procedūru steidzamiem gadījumiem, kas minēta Kopīgās īstenošanas regulas 15. panta 4. punktā.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Tādas trešās valsts līdzdalība, kura saskaņā ar šo regulu nav tiesīga saņemt atbalstu

Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un neskarot 2. panta 2. punktu, lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai veicinātu reģionālo un starpreģionālo sadarbību, Komisija daudzgadu indikatīvajās programmās saskaņā ar 14. pantu vai attiecīgajos īstenošanas aktos saskaņā ar Kopīgās īstenošanas regulas 2. pantu var pieņemt lēmumu darbību atbilstību paplašināt, iekļaujot valstis un teritorijas ▌, kas citādi nebūtu tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar 1. pantu, ja īstenojamai darbībai ir globāls, reģionāls, starpreģionāls vai pārrobežu raksturs. ▌

16. pants

Palīdzības pārtraukšana

17. pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

1.          Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai grozītu ▌:

a)     sīku informāciju par sadarbības jomām, kas minētas:

      5. panta 3. punktā – kā izklāstīts IV pielikuma A un B daļā;

      7. panta 2. punktā – kā izklāstīts V pielikuma A daļā;

      8. panta 2. punktā – kā izklāstīts V pielikuma B daļā;

      9. panta 3. punktā – kā izklāstīts VI pielikumā, jo īpaši veicot turpmākus pasākumus pēc Āfrikas un ES samitiem;

b)     indikatīvos finanšu piešķīrumus, kas paredzēti saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām un saskaņā ar tematisko programmu "Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas" un kas izklāstīti VII pielikumā. Grozījumu rezultātā sākotnējās summas samazinājums nav lielāks par 5 %, izņemot VII pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos piešķīrumus.

2.  Konkrēti, pēc starpposma ziņojuma publicēšanas, kā minēts Kopējās īstenošanas regulas 16. pantā, un pamatojoties uz starpposma pārskatīšanas ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, Komisija līdz 2018. gada 31. martam pieņem deleģētos aktus, ar ko groza 1. punktā uzskaitītos elementus.

18. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.          Pilnvaras pieņemt 17. pantā minētos deleģētos aktus piešķir uz šīs regulas spēkā esības laiku.

2.          Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.          Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.  Šādi pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants

Komiteja

1.          Komisijai palīdz Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.          Eiropas Investīciju bankas novērotājs piedalās komitejas darbā, kad tiek izskatīti ar Eiropas Investīciju banku saistīti jautājumi.

20. pants

Finanšu atsauces summa

1.          Finanšu atsauces summa šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 19 662 miljoni. Lēmumu par gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējinstitūcija kā daļu no ikgadējās budžeta procedūras, ievērojot daudzgadu finanšu shēmā noteiktos ierobežojumus.

2.          Indikatīvās ▌summas, ko piešķir katrai 5.–9. pantā minētajai programmai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, ir noteiktas VII pielikumā. ▌

3.          Kā noteikts "Erasmus +" regulas 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, indikatīvu naudas līdzekļu summu EUR 1 680 miljonu apmērā no dažādiem ārējiem instrumentiem (Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Partnerības instruments ▌) piešķirs mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos uz un no trešām valstīm un sadarbībai un politikas dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Uz minētā finansējuma izmantošanu attiecas "Erasmus +" regulas noteikumi.

Finansējums būs pieejams, pamatojoties uz diviem daudzgadu piešķīrumiem, kuri aptvers attiecīgi tikai pirmos četrus un atlikušos trīs gadus. Šis finansējums tiks atspoguļots šo instrumentu daudzgadu indikatīvajā programmās atbilstīgi konkrēto valstu apzinātajām vajadzībām un prioritātēm. Ietekmīgu neparedzētu apstākļu vai būtisku politisku pārmaiņu gadījumā minētos piešķīrumus var pārskatīt atbilstīgi ES ārējām prioritātēm.

4.          Saskaņā ar šo regulu piešķirtais finansējums kopumā nepārsniedz EUR 707 miljonus no šim instrumentam piešķirtās finanšu atsauces summas. Finansējumu iegūst no ģeogrāfiskajām programmām paredzētajiem finanšu piešķīrumiem, norādot sagaidāmo reģionālo sadalījumu un darbību veidus. Finansējumu, kas no šā instrumenta iegūts "Erasmus +" regulā ietverto darbību finansēšanai, izmanto darbībām partnervalstīs, uz kurām attiecas šī regula, īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgākajām valstīm. Tajos studentu un personāla mobilitātes pasākumos starp iesaistītajām valstīm un trešām valstīm, kurus finansē, izmantojot piešķīrumu no Attīstības sadarbības instrumenta, īpašu uzmanību pievērš jomām, kas ir svarīgas jaunattīstības valstu iekļaujošai un ilgtspējīgai attīstībai.

Komisija savā ikgadējā ziņojumā par šīs regulas īstenošanu iekļauj sarakstu ar visām programmas "Erasmus +" darbībām, kurām finansējums saņemts no šī instrumenta, un norāda šo darbību atbilstību mērķiem un principiem, kas izklāstīti šīs regulas 2. un 3. pantā.

21. pants

Eiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                       priekšsēdētājs

IV PIELIKUMS [4]

SADARBĪBAS JOMAS SASKAŅĀ AR ĢEOGRĀFISKAJĀM PROGRAMMĀM

A.          KOPĪGAS SADARBĪBAS JOMAS SASKAŅĀ AR ĢEOGRĀFISKAJĀM PROGRAMMĀM

Ģeogrāfiskās programmas ▌izstrādā no turpmāk noteiktajām sadarbības jomām, kas nebūtu jāpielīdzina nozarēm. Prioritātes noteiks saskaņā ar starptautiskajām saistībām, ko Savienība ir uzņēmusies attīstības politikas jomā, jo īpaši saskaņā ar TAM un starptautiski saskaņotiem jauniem attīstības mērķiem laikam pēc 2015. gada, ar ko groza vai aizstāj TAM, un pamatojoties uz politikas dialogu ar ikvienu partnervalsti vai reģionu, kas ir tiesīgs saņemt finansējumu.

I.           Cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvaldība

a)          demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums ▌

-       atbalstīt demokratizāciju un stiprināt demokrātiskas iestādes, tostarp parlamentu nozīmi,

-  stiprināt tiesiskumu, stiprināt tiesu un aizsardzības sistēmu neatkarību un gādāt par to, lai ikvienam būtu nodrošināta netraucēta un vienlīdzīga tiesu iestāžu pieejamība,

-       atbalstīt iestāžu pārredzamu un atbildīgu darbību un decentralizāciju; veicināt valsts ietvaros risinātu kopīgu sociālu dialogu un citus dialogus par pārvaldību un cilvēktiesībām,

-       veicināt plašsaziņas līdzekļu, tostarp modernu saziņas līdzekļu, brīvību,

-       veicināt politisko plurālismu, aizsargāt pilsoniskās, kultūras, ekonomiskās, politiskās un sociālās tiesības un aizsargāt personas, kas pārstāv minoritātes un visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas,

-       atbalstīt cīņu pret jebkāda veida diskrimināciju un diskriminējošu praksi, tostarp diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes, kastas, reliģijas vai pārliecības, dzimuma, dzimumidentitātes vai seksuālās orientācijas, sociālās piederības, invaliditātes, veselības stāvokļa vai vecuma dēļ,

-       veicināt iedzīvotāju reģistrāciju, jo īpaši dzimušo un mirušo reģistrāciju;

b)  dzimumu līdztiesība▌, sieviešu emancipācija un iespēju vienlīdzība

-       veicināt dzimumu līdztiesību un taisnīgumu,

-       aizsargāt sieviešu un meiteņu tiesības, cita starpā veicot pasākumus pret bērnu laulībām un citu kaitējošu tradicionālu praksi, piemēram, pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, un pret jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm, un atbalstu ar dzimumu saistītas vardarbības upuriem,

-       veicināt sieviešu emancipāciju, tostarp kā attīstības dalībniecēm un miera veicinātājām;

c)          publiskā sektora pārvaldība centrālā un vietējā līmenī

-       atbalstīt valsts sektora attīstību, lai uzlabotu vispārēju un nediskriminējošu piekļuvi pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā,

-       atbalstīt programmas, ar kurām uzlabo politikas izstrādi, publisko finanšu pārvaldību, tostarp revīzijas, kontroles un krāpšanas apkarošanas struktūru un pasākumu izveidi un nostiprināšanu, un institucionālo attīstību, tostarp cilvēkresursu pārvaldību,

-  stiprināt parlamentu tehniskās zināšanas, lai tie spētu dot savu vērtējumu un ieguldījumu valsts budžeta izstrādes un uzraudzības procesā, tostarp par vietējiem ieņēmumiem no resursu ieguves un nodokļu jautājumiem;

d)          nodokļu politika un administrēšana

-       atbalstīt tādu taisnīgu, pārredzamu, efektīvu, progresīvu un ilgtspējīgu valsts nodokļu sistēmu izveidi vai uzlabošanu,

-       stiprināt jaunattīstības valstu uzraudzības spējas cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelegālām finanšu plūsmām,

-       atbalstīt pārraudzības struktūru, parlamentu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu, ko tie veic, sagatavojot un izplatot materiālus par krāpšanu nodokļu jomā,

-       atbalstīt daudzpusējas un reģionālas iniciatīvas nodokļu administrēšanas un nodokļu reformu jomā,

-  dot iespēju jaunattīstības valstīm efektīvāk iesaistīties starptautiskajās nodokļu sadarbības struktūrās un procesos,

-       atbalstīt to, lai partnervalstu tiesību aktos tiktu iekļauta ziņošana par katru valsti un projektu atsevišķi ar mērķi uzlabot finanšu pārredzamību;

e)          cīņa pret korupciju

-       palīdzēt partnervalstīm cīņā pret visa veida korupciju, tostarp izmantojot aktīvu atbalstu, informētības uzlabošanu un ziņošanu,

-       palielināt kontroles un pārraudzības struktūru spējas un tiesu iestāžu spējas;

f)           pilsoniskā sabiedrība un vietējās iestādes ▌

-       atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanu, lai stiprinātu to lomu un aktīvu līdzdalību attīstības procesā un veicinātu politisko, sociālo un ekonomisko dialogu,

-  atbalstīt vietējo iestāžu spēju veidošanu un mobilizēt to zināšanas, lai veicinātu teritoriālu pieeju attīstībai, tostarp decentralizācijas procesus,

-       veicināt pilsoņu līdzdalībai un pilsoniskās sabiedrības darbībai labvēlīgu vidi;

g)          bērnu tiesību veicināšana un aizsardzība

-       veicināt juridisko dokumentu izdošanu,

-       atbalstīt atbilstošu un veselīgu dzīves standartu, bērnu veselīgu augšanu,

-       nodrošināt pamatizglītību visiem;

II           Ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme tautas attīstībai

a)          Veselība, izglītība, sociālā aizsardzība, nodarbinātība un kultūra

-       atbalstīt nozaru reformas, kas uzlabo sociālo pamatpakalpojumu, jo īpaši kvalitatīvu veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu, pieejamību, uzmanību pievēršot attiecīgajiem TAM un šo pakalpojumu pieejamībai nabadzīgajiem un marginalizētām un neaizsargātām iedzīvotāju grupām,

-       stiprināt vietējās spējas reaģēt uz globālām, reģionālām un vietējām problēmām, tostarp izmantojot nozaru budžeta atbalstu ar intensīvāku politisko dialogu,

-       stiprināt veselības aizsardzības sistēmas, tostarp risinot tādu problēmu kā kvalificētu veselības pakalpojumu sniedzēju trūkums, nodrošinot taisnīgu finansējumu veselības aprūpei un padarot zāles un vakcīnas pieejamākas nabadzīgajiem,

-  veicināt Pekinas Rīcības platformas un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmas un to pārskata konferenču rezultātu pilnīgu un efektīvu īstenošanu, kā arī šajā sakarā veicināt seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības;

-       nodrošināt pietiekamu apgādi ar cenas ziņā pieejamu labas kvalitātes dzeramo ūdeni un atbilstošus sanitāros un higiēniskos apstākļus,

-       palielināt atbalstu un vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai,

-       atbalstīt profesionālo apmācību nodarbināmības sekmēšanai un uzlabot spēju veikt pētījumus un izmantot to rezultātus ilgtspējīgas attīstības labā,

-       atbalstīt valstu sociālās aizsardzības shēmas un minimumus, tostarp sociālās apdrošināšanas sistēmas veselības aprūpei un pensiju shēmas, uzmanību pievēršot nevienlīdzības mazināšanai,

-       atbalstīt programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un veicināt sociālo dialogu,

-  veicināt starpkultūru dialogu, kultūru daudzveidību un vienlīdz lielu cieņu pret visām kultūrām,

-       veicināt starptautisko sadarbību, lai jaunattīstības valstīs stimulētu kultūras nozaru ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, lai pilnībā izmantotu tās potenciālu cīņā pret nabadzību, tostarp risinot tādus jautājumus kā piekļuve tirgum un intelektuālā īpašuma tiesības.

b)          Uzņēmējdarbības vide, reģionālā integrācija un pasaules tirgi ▌

-       atbalstīt konkurētspējīga vietējā privātā sektora attīstību, tostarp veidojot vietējo institucionālo un uzņēmējdarbības spēju,

-       atbalstīt vietējo ražošanas sistēmu un vietējo uzņēmumu, tostarp zaļo uzņēmumu, attīstību,

-       veicināt MVU, mikrouzņēmumus un kooperatīvus un taisnīgu tirdzniecību,

-       veicināt vietējo, iekšējo un reģionālo tirgu attīstību, tostarp vides preču un pakalpojumu tirgu attīstību,

-  atbalstīt tiesisko un normatīvo regulējumu reformas un to izpildi,

-       atvieglot piekļuvi uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumiem, piemēram, mikrokredītiem un uzkrājumiem, mikroapdrošināšanai un maksājumiem ar pārskaitījumu,

-       atbalstīt starptautiskā mērogā pieņemtu darba tiesību īstenošanu,

-       ieviest un uzlabot tiesību aktus un zemes reģistrus, lai aizsargātu zemes īpašuma tiesības un intelektuālā īpašuma tiesības,

-       veicināt pētniecības un inovācijas politiku, kas sekmētu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi,

-       veicināt ieguldījumus, kas rada ilgtspējīgu nodarbinātību, tostarp ar apvienošanas mehānismiem, uzmanību pievēršot vietējo uzņēmumu finansēšanai un vietējā kapitāla daudzkāršošanai, jo īpaši MVU līmenī, un atbalstam cilvēkresursu attīstībai,

-  uzlabot infrastruktūru, pilnībā ievērojot sociālos un vides standartus,

-       veicināt nozaru pieejas ilgtspējīgam transportam, apmierinot partnervalstu vajadzības, nodrošinot transporta drošību, pieejamību un efektivitāti un līdz minimumam samazinot kaitīgo ietekmi uz vidi,

-       sadarboties ar privāto sektoru, lai stiprinātu sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu attīstību, veicinot korporatīvo sociālo un vides atbildību un pārskatatbildību, un sociālo dialogu,

-       sniegt palīdzību jaunattīstības valstīm tirdzniecībā un reģionālās un kontinentālās integrācijas centienos un palīdzēt tām raiti un pakāpeniski integrēties pasaules ekonomikā,

-       atbalstīt plašāku piekļuvi informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, lai mazinātu digitālo plaisu.

c)  Ilgtspējīga lauksaimniecība, pārtikas un uztura nodrošinājums

-       palīdzēt jaunattīstības valstīm veidot izturētspēju pret triecieniem (tādiem kā nepietiekami resursi un piegāde un cenu svārstības) un novērst nevienlīdzību, lai, nekaitējot videi, nodrošinātu nabadzīgajiem cilvēkiem labāku piekļuvi zemei, pārtikai, ūdenim, enerģijai un finansēm,

-       atbalstīt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un atbilstošu lauksaimniecības pētniecību un uzmanību pievērst mazajām saimniecībām un lauku kopienu iztikas līdzekļiem,

-       atbalstīt sievietes lauksaimniecībā,

-       sekmēt valdību centienus atvieglot sociāli un ekoloģiski atbildīgus privātos ieguldījumus,

-       atbalstīt stratēģiskas pieejas pārtikas nodrošinājumam, uzsvaru liekot uz pārtikas pieejamību, piekļuvi, infrastruktūru, glabāšanu un uzturu,

-       risināt tādas problēmas kā nenodrošinātība ar pārtiku un nepietiekams uzturs, veicot intervences pamatpasākumus pārejas un nestabilās situācijās,

-  atbalstīt valstu vadītu, līdzdalībā balstītu, decentralizētu un no vides viedokļa ilgtspējīgu teritoriālo attīstību.

d)          Ilgtspējīga enerģija

-       uzlabot piekļuvi moderniem, cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem, efektīviem, tīriem un atjaunojamiem enerģijas pakalpojumiem,

-       veicināt vietējus un reģionālus ilgtspējīgus enerģijas risinājumus un decentralizētu enerģijas ražošanu.

e)          Dabas resursu, tostarp zemes, mežu un ūdens, apsaimniekošana, jo īpaši:

-       atbalstīt pārraudzības procesus un struktūras, kā arī pārvaldības reformas, ar kurām veicina dabas resursu ilgtspējīgu un pārredzamu apsaimniekošanu un saglabāšanu,

-       veicināt līdztiesīgu piekļuvi ūdenim, kā arī integrētu ūdens resursu pārvaldību un upju baseinu pārvaldību,

-       veicināt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu,

-  veicināt ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus, kā arī drošu un ilgtspējīgu ķīmisko vielu un atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā to ietekmi uz veselību.

f)           Klimata pārmaiņas un vide

-       veicināt tīrāku tehnoloģiju, ilgtspējīgas enerģijas un resursu efektīvu izmantošanu, lai panāktu attīstību, kuru raksturo zems oglekļa emisiju līmenis, vienlaikus pastiprinot vides standartus,

-       uzlabot jaunattīstības valstu izturētspēju pret klimata pārmaiņu sekām, atbalstot uz ekosistēmām balstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām un pasākumus pārmaiņu mazināšanai un katastrofu riska samazināšanai,

-       atbalstīt attiecīgo daudzpusējo vides nolīgumu īstenošanu, jo īpaši stiprinot ilgtspējīgas attīstības institucionālās sistēmas vides dimensiju un veicinot bioloģiskās daudzveidības aizsardzību,

-       palīdzēt partnervalstīm risināt problēmas saistībā ar klimata pārmaiņu seku izraisīto pārvietošanos un migrāciju un atjaunot iztikas līdzekļus klimata bēgļiem.

III  Citas attīstībai svarīgas jomas

3.  ▌

a)          Migrācija un patvērums

-       atbalstīt mērķtiecīgus centienus pilnībā izmantot migrācijas, mobilitātes, nodarbinātības un nabadzības samazināšanas savstarpējo saikni, lai migrāciju padarītu par pozitīvu spēku attīstībai un intelektuālā darbaspēka emigrācijas mazināšanai,

-       atbalstīt jaunattīstības valstis, pieņemot tādu ilgtermiņa politiku migrācijas plūsmu pārvaldībai, kas ievēro migrantu un viņu ģimenes locekļu cilvēktiesības un stiprina viņu sociālo aizsardzību.

b)          Humānās palīdzības un attīstības palīdzības sasaiste ▌

-       vidējā termiņā un ilgtermiņā atjaunot un rehabilitēt reģionus un valstis, ko skāruši konflikti, cilvēku un dabas izraisītas katastrofas,

-       veikt vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības, kuru mērķis ir tādu personu pašpietiekamība un integrācija vai reintegrācija, kuras zaudējušas saikni ar dzimto zemi, sasaistot palīdzību, rehabilitāciju un attīstību.

c)  Izturētspēja un katastrofu riska mazināšana

-       nestabilās situācijās atbalstīt pamatpakalpojumu sniegšanu un veidot likumīgas, efektīvas un stabilas valsts iestādes un aktīvu un organizētu pilsonisko sabiedrību partnerībā ar attiecīgo valsti,

-       sekmēt tādas pieejas veidošanu, kas palīdzētu novērst valsts nestabilitāti, konfliktus, dabas katastrofas un cita veida krīzes, atbalstot partnervalstu un reģionālo organizāciju centienus stiprināt agrīnās brīdināšanas sistēmas un demokrātisku pārvaldību, un institucionālo spēju veidošanu,

-       atbalstīt katastrofu riska mazināšanu, gatavību tām un to novēršanu, kā arī šādu katastrofu seku pārvarēšanu.

d)  Attīstība un drošība, tostarp konfliktu novēršana

-       pievērsties konfliktu galvenajiem cēloņiem, tostarp nabadzībai, degradācijai, zemes un dabas resursu izmantošanai un to nevienlīdzīgai sadalei, un piekļuvei tiem, kā arī vājai pārvaldībai, cilvēktiesību pārkāpumiem un dzimumu nevienlīdzībai, lai atbalstītu konfliktu novēršanu un risināšanu un miera nodrošināšanu,

-       veicināt dialogu, līdzdalību un izlīgumu, lai saskaņā ar labāko starptautisko praksi veicinātu mieru un novērstu vardarbības uzliesmojumus,

-       sekmēt sadarbību un politikas reformu tādās jomās kā drošība un tiesiskums, cīņa pret narkotiku un cita veida nelikumīgu tirdzniecību, tostarp cilvēku tirdzniecību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

B.  KONKRĒTAS SADARBĪBAS JOMAS KATRĀ REĢIONĀ

Eiropas Savienības palīdzība atbalsta darbības un nozaru dialogus saskaņā ar tiem, kas minēti 5. pantā, IV pielikuma A nodaļā, un ▌ šīs regulas vispārējo pamatmērķi un darbības jomu, mērķiem un vispārējiem principiem. Īpaši ņem vērā turpmāk aprakstītās jomas, atspoguļojot kopīgi pieņemtas stratēģijas ▌.

1.          Latīņamerika

a)          veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas pastiprināšanu;

b)          risināt pārvaldības jautājumus un atbalstīt politikas reformas, jo īpaši tādās jomās kā sociālā politika, publisko finanšu pārvaldība un nodokļi, drošība (tostarp narkotiku izplatības, noziedzības un korupcijas apkarošana), labas pārvaldības stiprināšana, valsts iestādes vietējā, valsts un reģionālā līmenī, (tostarp izmantojot inovatīvus tehniskās sadarbības nodrošināšanas mehānismus, piemēram, TAIEX un mērķsadarbību), cilvēktiesību, tostarp minoritāšu, pirmiedzīvotāju un ieceļotāju no Āfrikas pēcteču tiesību, aizsardzība, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartu ievērošana, vide, cīņa pret diskrimināciju, ▌cīņa pret seksuālu, uz dzimumu balstītu un pret bērniem vērstu vardarbību un cīņa pret narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību;

c)  atbalstīt aktīvu, organizētu un neatkarīgu pilsonisko sabiedrību un, atbalstot sociālos partnerus, stiprināt sociālo dialogu;

d)          stiprināt sociālo kohēziju, jo īpaši izveidojot un stiprinot ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp sociālo apdrošināšanu, un fiskālo reformu, stiprināt nodokļu sistēmu spējas un cīņu pret krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo tas palīdz stiprināt līdztiesību un uzlabot labklājības sadalījumu;

e)          palīdzēt Latīņamerikas valstīm izpildīt to pienācīgas rūpības pienākumu saistībā ar feminicīda novēršanu, izmeklēšanu, likumisku vajāšanu, sodīšanu un kompensācijām un uzmanības pievēršanu šai problēmai;

f)           atbalstīt dažādus reģionālos integrācijas procesus un tīkla infrastruktūru savstarpēju savienojumu, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar darbībām, ko atbalsta Eiropas Investīciju banka (EIB) un citas iestādes;

g)          nodrošināt attīstības un drošības sasaisti;

h)          stiprināt spēju nodrošināt vispārēju piekļuvi kvalitatīviem sociālajiem pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā;

i)  atbalstīt dažādas politikas tādās jomās kā izglītība un kopīgas Latīņamerikas augstākās izglītības attīstība;

j)           cīnīties pret ekonomisko ievainojamību un sekmēt strukturālo pārveidi, veidojot ▌spēcīgas partnerības tādās jomās kā atvērtas un taisnīgas tirdzniecības attiecības, produktīvi ieguldījumi lielākam skaitam un labākām darbvietām zaļā un iekļaujošā ekonomikā, zināšanu nodošana un sadarbība pētniecībā, inovācijā un tehnoloģijā, un veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visās tās dimensijās, īpašu uzmanību pievēršot tādām problēmām kā migrācijas plūsmas, nodrošinātība ar pārtiku (tostarp ilgtspējīga lauksaimniecība un zivsaimniecība), klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu, tostarp ūdens, augsnes un mežu, aizsardzība un stiprināšana; atbalstīt mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) attīstību, kas ir galvenais iekļaujošas izaugsmes, attīstības un darbvietu avots; veicināt attīstības palīdzību tirdzniecības jomā, lai nodrošinātu, ka Latīņamerikas MMVU var izmantot starptautiskās tirdzniecības sniegtās iespējas; ņemot vērā VPS režīma izmaiņas;

k)          mīkstināt negatīvās sekas, ko daudzām šā reģiona valstu tautsaimniecībām radīs to izslēgšana no vispārējo tarifa preferenču sistēmas;

l)           nodrošināt atveseļošanos pēc katastrofas vai krīzes, veicot atbilstošus turpmākus pasākumus pēc īstermiņa ārkārtas pasākumiem, kas īstenoti, izmantojot citus finanšu instrumentus.

2.  Dienvidāzija

1.          Veicināt demokrātisku pārvaldību

a)     atbalstīt demokrātijas procesus, sekmēt efektīvu demokrātisku pārvaldību, stiprināt valsts iestādes un struktūras (tostarp vietējā līmenī), atbalstīt efektīvu decentralizāciju, valsts pārstrukturēšanu un vēlēšanu procesus;

b)     atbalstīt aktīvas, organizētas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības, tostarp mediju, attīstību; un, atbalstot sociālos partnerus, stiprināt sociālo dialogu;

c)      veidot un stiprināt likumīgas, efektīvas un atbildīgas valsts iestādes, veicināt institucionālās un administratīvās reformas, labu pārvaldību, pretkorupcijas un publisko finanšu pārvaldību; atbalstīt tiesiskumu;

d)     stiprināt cilvēktiesību, tostarp minoritāšu, migrantu, pirmiedzīvotāju un neaizsargātu grupu tiesību, aizsardzību, cīņu pret seksuālu, uz dzimumu balstītu un pret bērniem vērstu vardarbību un cīņu pret cilvēku tirdzniecību;

e)  aizsargāt cilvēktiesības, veicinot institucionālas reformas (tostarp labas pārvaldības un korupcijas apkarošanas, publisko finanšu pārvaldības, nodokļu un valsts pārvaldes reformas) un likumdošanas, administratīvās un normatīvās reformas saskaņā ar starptautiskiem standartiem, jo īpaši nestabilās valstīs un valstīs konflikta un pēckonflikta situācijā.

2.          Veicināt sociālo iekļaušanu un tautas attīstību visās tās dimensijās

a)      veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, un dzimumu līdztiesību ar izglītības, veselības un citām sociālajām politikām;

4.         ▌

b)     stiprināt spēju nodrošināt vispārēju piekļuvi sociālajiem pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā; paplašināt visu iedzīvotāju piekļuvi izglītībai, lai uzlabotu zināšanas, prasmes un nodarbināmību, tostarp, attiecīgos gadījumos, novēršot nevienlīdzību un diskrimināciju darba un izcelsmes dēļ, un jo īpaši diskrimināciju kastas dēļ;

c)  veicināt sociālo aizsardzību un iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un darba pamatstandartus, taisnīgumu un dzimumu līdztiesību ar izglītības, veselības un citām sociālajām politikām;

d)     veicināt augstas kvalitātes izglītības/profesionālās apmācības un veselības pakalpojumus, kas ir pieejami visiem (tostarp meitenēm/sievietēm);

e)      attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret vardarbību dzimuma un izcelsmes dēļ, bērnu nolaupīšanu, korupciju un organizēto noziedzību, narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību un pret citiem nelikumīgas tirdzniecības veidiem;

f)      veidot uz attīstību vērstas partnerības tādās jomās kā lauksaimniecība, privātā sektora attīstība, tirdzniecība, ieguldījumi, palīdzība, migrācija, pētniecība, inovācija un tehnoloģijas un sabiedrisko labumu nodrošināšana, lai mazinātu nabadzību un veicinātu sociālo iekļaušanu.

3.  Atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un palielināt Dienvidāzijas sabiedrību izturētspēju pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām

a)     veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un iztikas līdzekļus, integrētu lauku attīstību, ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību, pārtikas un uztura nodrošinājumu;

b)     veicināt dabas resursu un atjaunojamu energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, ūdens un atkritumu apsaimniekošanu, augsnes un mežu aizsardzību;

c)      palīdzēt risināt klimata pārmaiņu problēmas, sniedzot atbalstu pielāgošanās, pārmaiņu mazināšanas un katastrofu riska samazināšanas pasākumiem;

d)     atbalstīt centienus uzlabot ekonomikas dažādošanu, konkurētspēju un tirdzniecību, privātā sektora attīstību, īpaši pievēršoties MVU, mikrouzņēmumiem un kooperatīviem;

e)      veicināt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, kā arī ieguldījumus tīrās tehnoloģijās, ilgtspējīgā enerģijā, transportā, ilgtspējīgā lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu, tostarp ūdens un mežu, pakalpojumu aizsardzībā un stiprināšanā un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanā zaļajā ekonomikā;

f)  atbalstīt sagatavotību katastrofām un ilgtermiņa atveseļošanos pēc katastrofas, tostarp tādā jomā kā pārtikas un uztura nodrošinājums un palīdzība personām, kuras zaudējušas saikni ar dzimto zemi.

4.          Atbalsts reģionālai integrācijai un sadarbībai

a)     sekmēt reģionālo integrāciju un sadarbību uz rezultātiem vērstā veidā, atbalstot ▌reģionālo integrāciju un dialogu, jo īpaši ar Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociācijas (SAARC) palīdzību un veicinot Istanbulas ("Āzijas sirds") procesa mērķu izstrādi;

b)     atbalstīt efektīvu robežu pārvaldību un pārrobežu sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un vides attīstību pierobežas reģionos; cīnīties pret organizēto noziedzību un narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību;

c)      atbalstīt reģionālas iniciatīvas, kas vērstas pret galvenajām infekcijas slimībām; veicināt veselības risku profilaksi un novēršanu, tostarp attiecībā uz riskiem, kas rodas, saskaroties dzīvniekiem, cilvēkiem un to dažādajām vidēm.

3.          Ziemeļāzija un Dienvidaustrumāzija

1.          Veicināt demokrātisku pārvaldību

a)     sekmēt demokratizāciju, veidot un stiprināt tiesiskas, efektīvas un atbildīgas publiskās iestādes un struktūras un aizsargāt cilvēktiesības, veicinot institucionālas reformas (tostarp labas pārvaldības un korupcijas apkarošanas, publiskās finanšu pārvaldības, nodokļu un valsts pārvaldes reformas) un likumdošanas, administratīvas un regulatīvas reformas saskaņā ar starptautiskiem standartiem, īpaši nestabilās valstīs un valstīs konflikta un pēckonflikta situācijā;

b)     stiprināt cilvēktiesību, tostarp minoritāšu un pirmiedzīvotāju tiesību, aizsardzību, ievērot darba pamatstandartus, cīnīties pret diskrimināciju un vardarbību, kas balstīta uz dzimumu un vērsta pret bērniem, tostarp bruņotos konfliktos iesaistītiem bērniem, kā arī risināt cilvēku tirdzniecības problēmu;

c)      atbalstīt ASEAN cilvēktiesību sistēmu, jo īpaši darbu, ko veic ASEAN Starpvaldību komisija cilvēktiesību jautājumos;

d)  veidot un stiprināt tiesiskas, efektīvas un atbildīgas publiskās iestādes un struktūras;

e)      atbalstīt aktīvu, organizētu un neatkarīgu pilsonisko sabiedrību un, atbalstot sociālos partnerus, stiprināt sociālo dialogu;

f)      atbalstīt reģiona centienus uzlabot demokrātiju, tiesiskumu un pilsoņu drošību, tostarp veicot tieslietu un drošības jomu reformas, un veicināt starpetnisku un starpreliģiju dialogu un miera procesus;

g)     attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret korupciju un organizēto noziedzību, narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību un pret citiem nelikumīgas tirdzniecības veidiem, kā arī atbalstīt efektīvu robežu pārvaldību un pārrobežu sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un vides attīstību pierobežas reģionos, atbalstīt atmīnēšanas pasākumus.

2.  Veicināt sociālo iekļaušanu un tautas attīstību visās tās dimensijās

a)     veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, un dzimumu līdztiesību;

b)     stiprināt spēju nodrošināt vispārēju piekļuvi sociālajiem pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā, paplašināt visu iedzīvotāju piekļuvi izglītībai, lai uzlabotu zināšanas, prasmes un nodarbināmību darba tirgū, tostarp, attiecīgos gadījumos, novēršot nevienlīdzību un diskrimināciju darba un izcelsmes dēļ, un jo īpaši diskrimināciju kastas dēļ;

c)      veidot uz attīstību vērstas partnerības tādās jomās kā lauksaimniecība, privātā sektora attīstība, tirdzniecība, ieguldījumi, palīdzība, migrācija, pētniecība, inovācija un tehnoloģijas un sabiedrisko labumu nodrošināšana, lai mazinātu nabadzību un veicinātu sociālo iekļaušanu;

d)  atbalstīt centienus reģionā attiecībā uz veselības risku profilaksi un novēršanu, tostarp attiecībā uz riskiem, kas rodas, saskaroties dzīvniekiem, cilvēkiem un to dažādajām vidēm;

e)      veicināt iekļaujošu izglītību, mūžizglītību un apmācību (tostarp augstāko izglītību, profesionālo izglītību un apmācību) un uzlabot darba tirgu darbību;

f)      veicināt zaļāku ekonomiku un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, jo īpaši lauksaimniecībā, pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā, ilgtspējīgas enerģijas jomā un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu aizsardzībā un uzlabošanā;

g)     attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu un izcelsmi, un pret bērnu nolaupīšanu.

3.  Atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un palielināt Dienvidaustrumāzijas sabiedrību izturētspēju pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām

a)     atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanu;

b)     atbalstīt minēto reģionu, lai iekļautu klimata pārmaiņas ilgtspējīgas attīstības stratēģijās, izstrādātu pielāgošanās un mazināšanas politiku un instrumentus, novērstu klimata pārmaiņu nelabvēlīgās sekas un uzlabotu ilgtermiņa sadarbības iniciatīvas, un mazinātu neaizsargātību pret katastrofām, atbalstīt ASEAN daudznozaru pamatprincipus attiecībā uz klimata pārmaiņām – "Uz pārtikas nodrošinājumu vērsta lauksaimniecība un mežsaimniecība (AFCC)";

c)      ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu un pārmaiņas patērētāju prasībās, atbalstīt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, kā arī ieguldījumus tīrās tehnoloģijās, jo īpaši reģionālā līmenī, ilgtspējīgā enerģijā, transportā, ilgtspējīgā lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu, tostarp ūdens un mežu, pakalpojumu aizsardzībā un stiprināšanā un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanā zaļajā ekonomikā;

d)     izveidot saikni starp humāno palīdzību, rehabilitāciju un attīstību, veicot atbilstīgus turpmākos pasākumus pēc īslaicīgiem ārkārtas pasākumiem, ar kuriem nodrošina atveseļošanos pēc katastrofām vai krīzēm, ko īsteno, izmantojot citus finanšu instrumentus, atbalstīt sagatavotību katastrofām un ilgtermiņa atveseļošanos pēc katastrofas, tostarp pārtikas un uztura nodrošinājuma jomā, un palīdzību personām, kas zaudējušas saikni ar dzimto zemi.

4.  Atbalstīt reģionālo integrāciju un sadarbību visā Ziemeļāzijā un Dienvidaustrumāzijā

a)     veicināt plašāku reģionālo integrāciju un sadarbību, kas orientēta uz rezultātiem, atbalstot reģionālo integrāciju un dialogu;

b)     atbalstīt ASEAN sociāli ekonomisku integrāciju un savienotību, tostarp ar attīstību saistīto ASEAN Ekonomikas kopienas, Savienotības ģenerālplāna (Master Plan on Connectivity) un Redzējuma laikposmam pēc 2015. gada (Post-2015 Vision) mērķu īstenošanu;

c)      veicināt ar tirdzniecību saistītu atbalstu un attīstības atbalstu tirdzniecības jomā, tostarp nodrošināt, lai mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi (MMVU) varētu izmantot starptautiskās tirdzniecības sniegtās iespējas;

d)     piesaistīt finansējumu ilgtspējīgai infrastruktūrai un tīkliem, kas labvēlīgi ietekmē reģionālo integrāciju, sociālo iekļaušanu un kohēziju un ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar pasākumiem, ko atbalsta Eiropas Investīciju banka (EIB) un citas ES finansēšanas iestādes, kā arī ar citām minētās jomas iestādēm;

e)      veicināt dialogu starp ASEAN iestādēm un valstīm un ES;

f)      atbalstīt reģionālas iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst galvenās infekcijas slimības, veicināt veselības risku profilaksi un novēršanu, tostarp attiecībā uz riskiem, kas rodas, saskaroties dzīvniekiem, cilvēkiem un to dažādajām vidēm.

4.  Vidusāzija

a)          kā visaptverošs mērķis – veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko un sociālo attīstību, sociālo kohēziju un demokrātiju;

b)          atbalstīt vietējo iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku, piekļuvi ilgtspējīgai un drošai energoapgādei, ūdensapgādei un kanalizācijai, veicināt un atbalstīt gatavību katastrofu gadījumiem un pielāgošanos klimata pārmaiņām;

c)          atbalstīt pārstāvošus un demokrātiski ievēlētus parlamentus, veicināt un atbalstīt labu pārvaldību un demokratizācijas procesus, publisko finanšu pareizu pārvaldību, tiesiskumu ar institūcijām, kas veiksmīgi darbojas, un cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības patiesu ievērošanu, atbalstīt aktīvu, organizētu un neatkarīgu pilsonisko sabiedrību un, atbalstot sociālos partnerus, stiprināt sociālo dialogu;

d)          veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, novērst sociālu un reģionālu nevienlīdzību un atbalstīt ▌ inovāciju un tehnoloģiju ▌, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ▌lauksaimniecību un lauku attīstību, veicināt ekonomikas dažādošanu, atbalstot mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, vienlaikus stimulējot regulētas sociālas tirgus ekonomikas attīstību, atvērtu un godīgu tirdzniecību un investīcijas, tostarp reformas regulatīvajā jomā ▌;

e)  atbalstīt efektīvu robežu pārvaldību un pārrobežu sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un vides attīstību pierobežas reģionos, attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret organizēto noziedzību un visiem nelikumīgās tirdzniecības veidiem, tostarp pret narkotiku ražošanu un patēriņu, kā arī to negatīvo ietekmi, tostarp HIV/AIDS;

f)           veicināt divpusēju un reģionālu sadarbību, dialogu un integrāciju, tostarp ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību instruments un citi Savienības instrumenti, lai atbalstītu politiskas reformas, tostarp ▌ attiecīgos gadījumos veidojot iestādes, ar tehnisko palīdzību (piem., TAIEX), informācijas apmaiņu un mērķsadarbību, un pamatieguldījumiem, izmantojot atbilstošus mehānismus, lai piesaistītu ▌finanšu līdzekļus izglītības, vides un enerģētikas jomā un ▌zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiskās attīstības stratēģijai/izturētspējai pret klimata pārmaiņu ietekmi ▌;

g)          stiprināt spēju nodrošināt vispārēju piekļuvi sociālajiem pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā, atbalstīt iedzīvotāju, īpaši jauniešu un sieviešu, piekļuvi nodarbinātībai, tostarp atbalstot vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības uzlabošanu.

5.  Tuvie Austrumi

a)          risināt demokratizācijas un pārvaldības (tostarp nodokļu jomas), tiesiskuma, cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, pamatbrīvību un politiskās līdztiesības jautājumus, lai sekmētu politiskas reformas, cīņu pret korupciju, nodrošinātu tiesvedības procesu pārredzamību un veidotu tiesiskas, demokrātiskas, efektīvas un atbildīgas publiskās iestādes, kā arī aktīvu, neatkarīgu un organizētu pilsonisko sabiedrību, stiprināt sociālo dialogu, atbalstot sociālos partnerus;

b)          atbalstīt pilsonisko sabiedrību cīņā par pamatbrīvību, cilvēktiesību un demokrātisko principu aizstāvēšanu;

c)          sekmēt iekļaujošu izaugsmi un veicināt sociālo kohēziju un attīstību, īpaši nodarbinātības iespēju radīšanu, sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, un dzimumu līdztiesību, stiprināt spēju nodrošināt vispārēju piekļuvi sociālajiem pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā, attiecīgos gadījumos – novērst diskrimināciju darba un izcelsmes dēļ, un jo īpaši diskrimināciju kastas dēļ;

d)          atbalstīt pilsoniskās kultūras veidošanu, jo īpaši izmantojot apmācību un izglītību un iesaistot bērnus, jauniešus un sievietes;

e)  veicināt ilgtspējīgas ekonomikas reformas un dažādošanu, atvērtas un godīgas tirdzniecības attiecības, regulētas un ilgtspējīgas sociālas tirgus ekonomikas attīstību, ienesīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus galvenajās nozarēs (piemēram, enerģētikas jomā, īpašu uzmanību veltot atjaunojamiem energoresursiem) ▌;

f)           veicināt labas kaimiņattiecības, reģionālo sadarbību, dialogu un integrāciju, tostarp ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību instruments, un Persijas līča valstīm, uz kurām attiecas partnerības instruments un citi ES instrumenti ▌, atbalstot integrāciju reģionā tādās jomās kā ekonomika, enerģija, ūdens, transports un bēgļi;

g)          veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu un taisnīgu apsaimniekošanu, kā arī ūdens resursu aizsardzību;

h)          papildināt saskaņā ar šo instrumentu piešķirtos līdzekļus ar saskaņotu darbu un atbalstu, ko sniedz citi ES instrumenti un politikas virzieni, kuri var būt vērsti uz piekļuvi Savienības iekšējam tirgum, darbaspēka mobilitāti un plašāku reģionālu integrāciju;

i)           attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību;

j)           ▌attīstības un migrācijas sasaistes kontekstā▌ pārvaldīt migrāciju un palīdzēt pārvietotām personām un bēgļiem▌.

6.  Citas valstis

a)          atbalstīt demokrātiskas sabiedrības nostiprināšanu, labu pārvaldību, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības ievērošanu, tiesisku valsti un veicināt stabilitāti un integrāciju reģionālā un kontinenta līmenī, atbalstīt aktīvu, organizētu un neatkarīgu pilsonisko sabiedrību un, atbalstot sociālos partnerus, stiprināt sociālo dialogu;

b)          sniegt atbalstu korekcijas pasākumiem, kas radušies dažādu brīvo tirdzniecības zonu izveides rezultātā;

c)           ▌atbalstīt cīņu pret nabadzību, nevienlīdzību un atstumtību, tostarp apmierinot▌ nelabvēlīgā situācijā esošu kopienu pamatvajadzības un veicinot sociālo kohēziju un līdzekļu pārdales politikas veidošanu, lai mazinātu nevienlīdzību;

d)          stiprināt spēju nodrošināt vispārēju piekļuvi sociālajiem pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā;

e)          uzlabot dzīves un darba apstākļus, īpaši uzsverot atbalstu SDO programmai attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

f)  pārvarēt ekonomikas ievainojamību un sekmēt strukturālo pārveidi, uzsvaru liekot uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, īstenojot ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, veidojot spēcīgu partnerību tādās jomās kā godīgas tirdzniecības attiecības, ienesīgi ieguldījumi, kas nodrošina lielāku skaitu un labākas darbvietas zaļā un iekļaujošā ekonomikā, zināšanu nodošana un sadarbība pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju jomā, kā arī veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību visās tās dimensijās, īpašu uzmanību pievēršot tādām problēmām kā migrācijas plūsmas, mājokļi, pārtikas nodrošinājums (tostarp ilgtspējīga lauksaimniecība un zivsaimniecība), klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu, tostarp attiecībā uz ūdeni un augsni, saglabāšana un stiprināšana;

g)          risināt seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības un veselības jautājumus, tostarp HIV/AIDS un tā ietekmi uz sabiedrību.

V PIELIKUMS

SADARBĪBAS JOMAS SASKAŅĀ AR TEMATISKAJĀM PROGRAMMĀM

A.          PROGRAMMA "VISPĀRĒJI SABIEDRISKIE LABUMI UN PROBLĒMAS"

Atbilstīgi 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem programmas "Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas" mērķis ir stiprināt sadarbību, zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī partnervalstu spējas, lai palīdzētu izskaust nabadzību, veicināt sociālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību. Programmu izstrādā no šādām sadarbības jomām, nodrošinot maksimālu sinerģiju starp tām un ņemot vērā to ciešo savstarpējo saistību ▌.

Vide un klimata pārmaiņas

a)          sekmēt ES vides un klimata pārmaiņu politikas ārējo dimensiju, pilnībā ievērojot politikas saskaņotību attīstībai un citus Līgumā izklāstītos principus;

b)          strādāt, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm īstenot TAM vai jebkādus vēlāk pieņemtus mehānismus, par ko vienojusies Savienība un tās dalībvalstis, attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un vides ilgtspēju;

c)  īstenot Savienības iniciatīvas un saskaņotās saistības starptautiskā un reģionālā līmenī, un/vai pārrobežu līmenī, īpaši tādās jomās kā klimata pārmaiņas, veicinot pret klimata pārmaiņām noturīgas, zema oglekļa emisiju līmeņa stratēģijas īstenošanu, piešķirot prioritāti tādām stratēģijām, kuras veicina bioloģisko daudzveidību, ekosistēmu un dabas resursu aizsardzību, ilgtspējīgu okeānu, zemes, ūdens, zivju un mežu apsaimniekošanu (piemēram, izmantojot tādus mehānismus kā FLEGT), pārtuksnešošanās, integrēta ūdens resursu pārvaldība, ▌ pareiza ķīmisko vielu un atkritumu apsaimniekošana, resursu efektivitāte un zaļā ekonomika;

d)           ▌paplašināt klimata pārmaiņu un vides mērķu integrāciju un iekļaušanu ES attīstības sadarbībā, atbalstot metodoloģijas izstrādi un pētniecību, ko veic jaunattīstības valstis, kā arī tajās un par tām, tostarp pārraudzības, ziņošanas un pārbaudes mehānismus, ekosistēmas apzināšanu, novērtējumu un vērtēšanu; paplašināt zināšanas vides jautājumos; veicināt inovatīvu darbību un politikas saskaņotību;

e)  stiprināt vides pārvaldību un atbalstīt starptautiskās politikas attīstību,▌ lai uzlabotu ilgtspējīgas attīstības globālās pārvaldības saskaņotību▌ un efektivitāti, palīdzot veikt reģionālo un starptautisko vides pārraudzību un novērtēšanu, veicinot efektīvu atbilstību un daudzpusēju vides nolīgumu izpildes pasākumus jaunattīstības valstīs;

f)           integrēt katastrofu riska pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām attīstības plānošanā un investēšanā un veicināt tādu stratēģiju īstenošanu, kuru mērķis ir samazināt katastrofu risku, piemēram, aizsargājot ekosistēmas un atjaunojot mitrājus;

g)          atzīt lauksaimniecības un ganāmpulku turēšanas izšķirošo lomu klimata pārmaiņu politikā, veicinot maza izmēra lauku saimniecības un ganāmpulku turētājus, jo tās ir kā autonomas pielāgošanās un seku mazināšanas stratēģijas dienvidos, ņemot vērā, ka tajās tiek ilgtspējīgi izmantoti dabas resursi, piemēram, ūdens un ganības.

Ilgtspējīga enerģija

a)          veicināt piekļuvi uzticamiem, drošiem, izmaksu ziņā pieejamiem, klimatam nekaitīgiem un ilgtspējīgiem enerģijas pakalpojumiem, kas ir galvenais virzītājspēks nabadzības izskaušanas un iekļaujošas izaugsmes jomā, un attīstību ar īpašu uzsvaru uz vietējo un reģionālo atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un piekļuves nodrošināšanu nabadzīgiem iedzīvotājiem attālākos reģionos;

b)          sekmēt plašāku atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantošanu, jo īpaši decentralizētās pieejas, kā arī energoefektivitāti un veicināt ilgtspējīgas zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiskās attīstības stratēģijas;

c)          veicināt partnervalstu un vietējo kopienu energoapgādes drošību, piemēram, dažādojot avotus un maršrutus, ņemot vērā cenu svārstīgumu, emisiju samazināšanas iespējas, uzlabot tirgus un sekmēt enerģijas – jo īpaši elektroenerģijas – tīklu starpsavienojumus un tirdzniecību.

Tautas attīstība, tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, sociālais taisnīgums un kultūra

a)          Veselība

5. 

i)       uzlabot jaunattīstības valstu iedzīvotāju veselību un labklājību, atbalstot iekļaujošu un vispārēju piekļuvi labas kvalitātes valsts veselības▌ aizsardzības pamata struktūrām, precēm un pakalpojumiem, garantējot to nepārtrauktību no profilakses līdz aprūpei pēc ārstniecības, kā arī vienlīdzīgu nodrošinājumu, īpaši uzsverot to cilvēku vajadzības, kuri pieskaitāmi nelabvēlīgā stāvoklī esošām un neaizsargātām grupām;

ii)      atbalstīt un izstrādāt globālo iniciatīvu politikas programmu, kas nodrošina tiešu un būtisku ieguvumu partnervalstīm, ņemt vērā orientēšanos uz rezultātu, palīdzības efektivitāti un ietekmi uz veselības aizsardzības sistēmām, tostarp atbalstīt partnervalstu labāku iesaisti šajās iniciatīvās;

iii)  atbalstīt konkrētas iniciatīvas, īpaši reģionālā un pasaules līmenī, kas stiprina veselības aizsardzības sistēmas un palīdz valstīm izstrādāt un īstenot pareizu, uz pierādījumiem balstītu un ilgtspējīgu valsts veselības politiku, kā arī iniciatīvas prioritārās jomās, piemēram, bērnu un māšu veselība, tostarp imunizācija un reakcija uz globālu veselības apdraudējumu (piemēram, HIV/AIDS, tuberkulozi un malāriju un citām nabadzības un nevērības izraisītām slimībām);

iiia)  veicināt Pekinas Rīcības platformas un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmas un to pārskata konferenču rezultātu pilnīgu un efektīvu īstenošanu, kā arī šajā sakarā veicināt seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības;

iiib)  veicināt, nodrošināt un paplašināt būtiskos pakalpojumus un psiholoģisko atbalstu vardarbības upuriem, īpaši sievietēm un bērniem.

b)  Izglītība, zināšanas un prasmes

i)       atbalstīt starptautiski saskaņotu mērķu īstenošanu izglītībā, izmantojot globālas iniciatīvas un partnerības, īpašu uzsvaru liekot uz tādu zināšanu, prasmju un vērtību veicināšanu, kas saistītas ar ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību;

ii)      veicināt pieredzes apmaiņu, labu praksi un inovāciju, pamatojoties uz līdzsvarotu pieeju izglītības sistēmu attīstībai;

iii)     uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un tās kvalitāti, īpaši personām, kas pieskaitāmas neaizsargātām grupām, migrantiem, sievietēm un meitenēm, personām, kas pieder reliģiskām minoritātēm, personām ar invaliditāti, personām, kas dzīvo nestabilos apstākļos, un valstīs, kuras ir vistālāk no globālo mērķu sasniegšanas, kā arī uzlabot sākumskolas pabeigšanas rādītājus un pāreju uz zemāka līmeņa vidējo izglītību.

c)  Dzimumu līdztiesība, sieviešu emancipācija un sieviešu un meiteņu tiesību aizsardzība

i)      atbalstīt valsts, reģionāla un vietēja līmeņa programmas, lai veicinātu sieviešu un meiteņu ekonomisko un sociālo emancipāciju, vadošās lomas stiprināšanu un vienlīdzīgu līdzdalību politikā;

ii)     atbalstīt valsts, reģionālas un globālas iniciatīvas, lai veicinātu dzimumu līdztiesības un sieviešu un meiteņu emancipācijas integrāciju politikas virzienos, plānos un budžetos, tostarp starptautiskās, reģionālās un valsts attīstības stratēģijās un palīdzības efektivitātes programmā; palīdzēt izskaust dzimuma atlasi, kuras pamatā ir ar dzimumu saistīti aizspriedumi;

iii)    novērst seksuālo vardarbību un vardarbību dzimuma dēļ un atbalstīt cietušās personas.

d)  Bērni un jaunieši

i)      apkarot bērnu tirdzniecību, visu veidu vardarbību pret bērniem, visu veidu bērnu ļaunprātīgu izmantošanu un visu veidu bērnu darbu, veicināt tādu politiku, kurā ņem vērā jauniešu un bērnu īpašo neaizsargātību un potenciālu, viņu tiesību aizsardzību, tostarp attiecībā uz jaundzimušo reģistrāciju, un intereses, izglītību, veselību un iztikas līdzekļus, sākot ar līdzdalību un iespēju veicināšanu;

ii)     pievērst jaunattīstības valstu uzmanību un palielināt to spējas tādu politikas virzienu izstrādei, kas sniedz labumu bērniem un jauniešiem un veicina viņu ieguldījumu attīstībā;

iii)    atbalstīt konkrētu stratēģiju izstrādi un pasākumus, lai risinātu raksturīgas problēmas un uzdevumus, kas ietekmē jauniešus un bērnus, īpaši veselības, izglītības un nodarbinātības jomā, visās attiecīgajās darbībās ņemot vērā viņu intereses.

e)  Diskriminācijas aizliegums

i)      atbalstīt vietējās, reģionālās, valsts un globālās iniciatīvas, ar kurām vēršas pret diskrimināciju dzimuma, dzimumidentitātes, rases vai etniskās izcelsmes, kastas, reliģijas vai ticības, invaliditātes, slimības, vecuma un seksuālās orientācijas dēļ, izstrādājot politikas virzienus, plānus un budžetus, kā arī apmainoties ar labu praksi un zināšanām;

ii)     nodrošināt plašāku dialogu par diskriminācijas aizlieguma un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības jautājumiem.

f)           Nodarbinātība, prasmes, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana

i)      atbalstīt augsta līmeņa ienesīgu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, īpaši atbalstot pareizu izglītības un nodarbinātības politiku un stratēģiju, profesionālo apmācību nodarbināmībai, ņemot vērā vietējā darba tirgus vajadzības un perspektīvas, darba apstākļus, tostarp neoficiālajā ekonomikā, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu, balstoties uz Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) nodarbinātības pamatstandartiem, tostarp cīņu pret bērnu darbu, un sociālo dialogu, kā arī darbaspēka mobilitātes sekmēšanu, vienlaikus ievērojot un atbalstot migrantu tiesības;

ii)  stiprināt sociālo kohēziju, īpaši izveidojot un stiprinot ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp sociālās apdrošināšanas shēmas nabadzībā dzīvojošām personām, un ar fiskālo reformu stiprināt nodokļu sistēmu spēju un cīņu pret krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo tas palīdz stiprināt līdztiesību un uzlabot labklājības sadalījumu;

iii)    stiprināt sociālo iekļaušanu un dzimumu līdztiesību, sadarbojoties tādās jomās kā taisnīga piekļuve pamatpakalpojumiem, nodarbinātība visiem, īpašu grupu iespēju veicināšana un tiesību ievērošana, īpaši tas attiecināms uz migrantiem, bērniem un jauniešiem, personām ar invaliditāti, sievietēm, pirmiedzīvotājiem un minoritāšu pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka šīs grupas var piedalīties un piedalīsies labklājības radīšanā un kultūras daudzveidībā, kā arī gūst labumu no tās.

g)          Izaugsme, darbvietas un privātā sektora iesaiste

i)      veicināt tādas darbības, kuru mērķis ir radīt lielāku skaitu un labākas darbvietas, attīstot vietējo MMVU konkurētspēju un izturētspēju, un integrāciju vietējā, reģionālajā un globālajā ekonomikā, palīdzot jaunattīstības valstīm integrēties reģionālās un daudzpusējās tirdzniecības sistēmās;

ii)  attīstīt vietējo amatniecību, kas palīdz saglabāt vietējo kultūras mantojumu;

iii)    attīstīt sociāli un ekoloģiski atbildīgu vietējo privāto sektoru un uzlabot uzņēmējdarbības vidi;

iv)    veicināt efektīvu ekonomikas politiku vietējās ekonomikas un vietējo nozaru attīstības atbalstam to virzībā uz zaļu un iekļaujošu ekonomiku, resursu izmantošanas efektivitāti, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanas procesiem;

v)      veicināt elektroniskās saziņas līdzekļu izmantošanu, kas kalpo par instrumentu nabadzīgajiem labvēlīgas izaugsmes atbalstam visās nozarēs, lai mazinātu digitālo plaisu starp jaunattīstības un attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīs un īstenotu atbilstošu politiku un tiesisko regulējumu šajā jomā, un veicināt vajadzīgās infrastruktūras attīstību un uz IKT balstītu pakalpojumu un lietojumprogrammu izmantošanu;

vi)    veicināt finansiālo iekļaušanu, sekmējot piekļuvi tādiem finanšu pakalpojumiem kā mikrokredīti un uzkrājumi, mikroapdrošināšana un maksājumi ar pārskaitījumu un to, lai šos pakalpojumus efektīvi izmantotu MMVU un mājsaimniecības, jo īpaši nelabvēlīgā stāvoklī esošas un neaizsargātas grupas.

h)  Kultūra

i)      veicināt kultūru dialogu, kultūru dažādību un vienlīdz lielu cieņu pret visām kultūrām;

ii)     veicināt starptautisko sadarbību, lai jaunattīstības valstīs stimulētu kultūras nozaru ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, lai pilnībā izmantotu to potenciālu cīņā pret nabadzību, tostarp risinot tādus jautājumus kā piekļuve tirgum un intelektuālā īpašuma tiesības;

iii)    veicināt cieņu pret pirmiedzīvotāju un minoritāšu sociālām, kultūras un garīgām vērtībām, lai vairotu līdztiesību un taisnīgumu etniski daudzveidīgā sabiedrībā atbilstoši vispārējām cilvēktiesībām, kas ir visiem, tostarp pirmiedzīvotājiem un minoritāšu pārstāvjiem;

iv)    atbalstīt kultūru kā daudzsološu ekonomikas nozari attīstībai un izaugsmei.

Pārtikas un uztura nodrošinājums un ilgtspējīga lauksaimniecība

Izmantojot uz dzimumu līdztiesību vērstu pieeju, ar programmu stiprina sadarbību, zināšanu un pieredzes apmaiņu un partnervalstu spējas to četru pīlāru jomā, kas ir saistīti ar pārtikas nodrošinājumu: pārtikas pieejamība (ražošana), piekļuve (tostarp zeme, infrastruktūra pārtikas transportēšanai no reģioniem, kur ir tās pārpalikums, uz reģioniem, kur tās trūkst, tirgi, vietējo pārtikas rezervju veidošana, drošības tīkli), lietošana (sociāli atbildīgi pārtikas nodrošinājuma pasākumi) un stabilitāte, vienlaikus piešķirot prioritāti piecām dimensijām, proti, mazo lauku saimniecību darbībai un ganāmpulku turēšanai, pārtikas pārstrādei pievienotās vērtības radīšanai, pārvaldībai, reģionālai integrācijai un neaizsargātiem iedzīvotājiem paredzētiem palīdzības mehānismiem. Tajā būs pievērsta uzmanība arī taisnīgai tirdzniecībai.

a)          Veicināt ilgtspējīgu mazo lauku saimniecību darbības un ganāmpulku turēšanas attīstību, nodrošinot uz ekosistēmu balstītu, zema oglekļa emisiju līmeņa un pret klimata pārmaiņām noturīgu piekļuvi tehnoloģijām (tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijām), atzīstot, veicinot un stiprinot vietējās un autonomās pielāgošanās stratēģijas attiecībā uz klimata pārmaiņām, kā arī izmantojot paplašināšanu un tehniskos pakalpojumus, lauku attīstības shēmas, ienesīgus un atbildīgus ieguldījumu pasākumus saskaņā ar starptautiskām pamatnostādnēm, ilgtspējīgu zemes un dabas resursu pārvaldību, vietējo iedzīvotāju daudzveidīgo tiesību uz zemi un viņu piekļuves zemei aizsardzību un ģenētiskās daudzveidības aizsardzību veicinošā ekonomikas vidē;

b)  atbalstīt vides ziņā un sociāli atbildīgas politikas veidošanu un attiecīgo nozaru pārvaldību, valsts un nevalstisko dalībnieku nozīmi tās regulējumā, sabiedrisko labumu izmantošanu, organizatorisko spēju, profesionālās organizācijas un iestādes;

c)          stiprināt pārtikas un uztura nodrošinājumu, izmantojot atbilstošu politiku, tostarp bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ekosistēmas pakalpojumus, politiku attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, informatīvas sistēmas, krīžu novēršanu un pārvarēšanu, kā arī uztura stratēģijas, kas paredzētas neaizsargātiem iedzīvotājiem un kas mobilizē vajadzīgos resursus, ar kuriem veikt pamatintervences, ar ko varētu novērst lielāko daļu nepietiekama uztura gadījumu;

d)          veicināt drošu un ilgtspējīgu praksi visā pārtikas un barības piegādes ķēdē.

Migrācija un patvērums

Programmas mērķis ir stiprināt politisko dialogu, sadarbību, zināšanu un pieredzes apmaiņu un partnervalstu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu spējas, lai atbalstītu cilvēku mobilitāti kā tautas attīstības pozitīvu elementu. Programma, kuras pamatā ir uz tiesībām balstīta un visas cilvēktiesības – pilsoniskās un politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras – aptveroša pieeja, palīdzēs atrisināt problēmas, kas ir saistītas ar migrācijas plūsmām, tostarp ar "Dienvidu–Dienvidu" migrāciju, tādu neaizsargātu migrantu stāvokli kā, piemēram, nepavadīti nepilngadīgie, cilvēku tirdzniecības upuri, patvēruma meklētāji, migrantes, kā arī ar to bērnu, sieviešu un ģimeņu situāciju, kuri ir palikuši izcelsmes valstī.

a)          Veicināt migrācijas pārvaldību visos līmeņos, īpaši koncentrējoties uz migrācijas sociālajām un ekonomiskajām sekām, un atzīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp diasporu, un vietējo iestāžu nozīmīgo lomu migrācijas problēmu risināšanā, kas ir būtiska attīstības stratēģijas sastāvdaļa;

b)  nodrošināt labāku migrācijas plūsmu pārvaldību visās to dimensijās, tostarp uzlabojot partnervalstu valdību un citu attiecīgo dalībnieku spējas tādās jomās kā likumīga migrācija un mobilitāte; nelikumīgas migrācijas, migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršana; nelikumīgu migrantu ilgtspējīgas atgriešanās sekmēšana un brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas atbalstīšana; integrētas robežu pārvaldības spējas; starptautiskā aizsardzība un patvērums;

c)          maksimāli palielināt ietekmi uz attīstību, kuru rada lielāka cilvēku reģionālā un globālā mobilitāte, un jo īpaši labi pārvaldītas darbaspēka migrācijas ietekmi, uzlabojot migrantu integrāciju galamērķa valstīs, veicinot un aizsargājot migrantu un viņu ģimeņu tiesības, atbalstot pareizu reģionālas un valsts migrācijas un patvēruma politikas izstrādi un īstenošanu, migrācijas dimensiju integrējot citās reģionālās un valsts politikas jomās un atbalstot migrantu organizāciju un vietējo iestāžu līdzdalību politikas izstrādē un politikas īstenošanas pārraudzībā;

d)  uzlabot kopējo izpratni par attīstības un migrācijas sasaisti, tostarp par valdības politikas sociālajām un ekonomiskajām sekām migrācijas/patvēruma vai citās jomās;

e)          palielināt partnervalstu spēju patvēruma un uzņemšanas jomā.

Programmas pārvaldību saskaņos ar Migrācijas un patvēruma fondu un Iekšējās drošības fondu, pilnībā ievērojot attīstības politikas saskaņotības principu.

B.  PROGRAMMA "PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS ORGANIZĀCIJAS UN VIETĒJĀS IESTĀDES"

Saskaņā ar strukturētā dialoga iniciatīvas secinājumiem un ES atbalstu demokrātijai, cilvēktiesībām un labai pārvaldībai programmas mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes partnervalstīs un, ja tas noteikts šajā regulā, Savienībā, kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs. Ar to iecerēts veicināt iedzīvotāju līdzdalībai un pilsoniskās sabiedrības darbībai labvēlīgu vidi, sadarbību, zināšanu un pieredzes apmaiņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu spējas partnervalstīs, lai atbalstītu starptautiski saskaņotus attīstības mērķus.

Saskaņā ar 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem programma veicina:

a)          iekļaujošu un pilnvarotu sabiedrību partnervalstīs, izmantojot stipras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējās iestādes un pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, kam tie nepieciešami;

b)           ▌ Eiropas iedzīvotāju lielāku informētību par attīstības jautājumiem un Savienības, potenciālo kandidātvalstu un kandidātvalstu sabiedrības aktīva atbalsta piesaisti nabadzības mazināšanai un ilgtspējīgām attīstības stratēģijām partnervalstīs;

c)  Eiropas un dienvidu pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu tīklu, platformu un apvienību lielāku spēju nodrošināt pamatotu un pastāvīgu politisko dialogu attīstības jomā un veicināt demokrātisku pārvaldību.

Iespējamās šajā programmā atbalstītās darbības:

a)          intervence partnervalstīs, ar ko atbalstīs neaizsargātas un nelabvēlīgos apstākļos esošas grupas ▌, sniedzot pamatpakalpojumus ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu palīdzību;

b)          noteiktu dalībnieku spēju attīstība papildus atbalstam, kas piešķirts saistībā ar valsts programmas darbībām, kuru mērķis ir:

i)       radīt labvēlīgu vidi iedzīvotāju dalībai, pilsoniskās sabiedrības darbībai un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējai efektīvi piedalīties politikas izstrādē un politikas īstenošanas pārraudzībā;

ii)      veicināt labāku dialogu un labāku mijiedarbību attīstības jomā starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējām iestādēm, valsti un citiem dalībniekiem attīstības jomā;

iii)  stiprināt vietējo iestāžu spēju efektīvi piedalīties attīstības procesā, atzīstot to īpašo nozīmi un specifiku;

c)          sabiedrības informētības palielināšana par attīstības jautājumiem, iespēju nodrošināšana iedzīvotājiem kļūt par aktīviem un atbildīgiem pilsoņiem, attīstībai paredzētās formālās izglītības un regulāras mācīšanās veicināšana Savienībā, kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs, lai nostiprinātu attīstības politiku Eiropas sabiedrībā, piesaistītu lielāku sabiedrības atbalstu cīņai pret nabadzību un par taisnīgākām attiecībām starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm, palielinātu informētību par jautājumiem un grūtībām, ar kurām saskaras jaunattīstības valstis un to iedzīvotāji, un veicinātu tiesības piedalīties attīstības procesā, kurā var pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, un globalizācijas sociālo dimensiju;

d)          koordinācija, spēju veidošana un institucionāla pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu tīklu stiprināšana to organizācijās un starp dažādām ieinteresētajām personām, kas piedalās Eiropas publiskajās debatēs par attīstību, kā arī dienvidu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, vietējo iestāžu un jumta organizāciju tīklu koordinācija, spēju veidošana un institucionāla stiprināšana.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir nevalstiski bezpeļņas dalībnieki, kas darbojas neatkarīgi un pārskatatbildīgi; tās ir nevalstiskas organizācijas, organizācijas, kuras pārstāv pirmiedzīvotājus, organizācijas, kuras pārstāv nacionālās un/vai etniskās minoritātes, diasporu organizācijas, migrantu organizācijas partnervalstīs, vietējās tirgotāju asociācijas un pilsoņu grupas, kooperatīvi, darba devēju asociācijas un arodbiedrības (sociālie partneri), organizācijas, kuras pārstāv ekonomiskās un sociālās intereses, organizācijas, kuras cīnās pret korupciju, krāpšanu un veicina labu pārvaldību, pilsonisko tiesību organizācijas un organizācijas, kuras cīnās pret diskrimināciju, vietējās organizācijas (tostarp tīkli), kuras piedalās decentralizētā reģionālā sadarbībā un integrācijā, patērētāju organizācijas, sieviešu un jauniešu organizācijas, vides, mācību, kultūras, pētniecības un zinātniskas organizācijas, universitātes, baznīcas un reliģiskas apvienības un kopienas, plašsaziņas līdzekļi un jebkādas nevalstiskas asociācijas un neatkarīgi fondi, tostarp neatkarīgi politiski fondi, kas var dot ieguldījumu šīs regulas mērķu īstenošanā.

Vietējās iestādes ietver dažādus valsts pārvaldes vietējos līmeņus un atzarus, t. i., pašvaldības, kopienas, rajonus, apgabalus, provinces, reģionus u. c.

***

VI PIELIKUMS

SADARBĪBAS JOMAS SASKAŅĀ AR PANĀFRIKAS PROGRAMMU

Ar Panāfrikas programmu atbalsta ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības mērķus un vispārējos principus. Programmā veicinātie principi ir uz cilvēkiem vērsta partnerība, "Āfrikas uzskatīšana par vienotu veselumu" un saskaņotība starp reģionālu un kontinentālu līmeni. Īpaša uzmanība tajā ir veltīta starpreģionālai, kontinentālai vai globālai darbībai Āfrikā un sadarbībā ar to un atbalstam Āfrikas un ES kopīgām iniciatīvām pasaules mērogā. Programma jo īpaši nodrošina atbalstu šādās partnerības jomās:

-            miers un drošība,

-            demokrātiska pārvaldība un cilvēktiesības,

-            tirdzniecība, reģionālā integrācija un infrastruktūra (tostarp izejvielas),

-            Tūkstošgades attīstības mērķi un starptautiski saskaņoti, jauni attīstības mērķi laikposmam pēc 2015. gada,

-            enerģētika,

-            klimata pārmaiņas un vide,

-            migrācija, mobilitāte un nodarbinātība,

-            zinātne, informācijas sabiedrība un kosmoss, ▌

-            transversāli jautājumi.

6. 

7. VII PIELIKUMS

INDIKATĪVI FINANŠU PIEŠĶĪRUMI LAIKPOSMAM NO 2014. GADA LĪDZ 2020. GADAM

(miljonos EUR)

Kopā                                                                                                      19 662

1)          Ģeogrāfiskās programmas                                                       11 809 [5]

a)     Ģeogrāfiskiem apgabaliem

· Latīņamerika                                                          2500

· Dienvidāzija                                                            3813

· Ziemeļāzija un Dienvidaustrumāzija                    2870

· Vidusāzija                                                               1072

· Tuvie Austrumi                                                         545

· citas valstis                                                                251

b)     Sadarbības jomām

· cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvaldība –   vismaz 15 %

· ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme tautas attīstībai –   vismaz 45 %

2)  Tematiskās programmas  7008

a)     Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas                  5101

· vide un klimata pārmaiņas [6]                                                27 %

· ilgtspējīga enerģija                                                               12 %

· tautas attīstība, tostarp pienācīgas kvalitātesnodarbinātība, sociālais taisnīgums un kultūra

  25 %

no tās:

-       veselība                                                                       vismaz      40 %

-       izglītība, zināšanas un prasmes                                vismaz   17,5 %

-       dzimumu līdztiesība, sieviešu emancipācija un sieviešu un meiteņu tiesību aizsardzība; bērni un jaunieši, diskriminācijas aizliegums; nodarbinātība, prasmes,

         sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana; izaugsme, darbvietas

         un privātā sektora iesaiste, kultūra                          vismaz 27,5 %

· pārtikas nodrošinājums un ilgtspējīga lauksaimniecība  29 %

· migrācija un patvērums                                                          7 %

Pirms tiek izmantoti uz ESAO metodoloģiju balstīti rādītāji (Rio politikas rādītāji), vismaz 50 % no finansējuma kalpos ar klimata pārmaiņām un vidi saistītiem mērķiem.

b)     Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes        1907

3)          Panāfrikas programma                                                                      845

__________________

  • [1] * Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.
  • [2]               OV C …
  • [3]               Eiropas Parlamenta ... nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes ... lēmums. .
  • [4]               NB: Iepriekšējā redakcijā iekļautie I, II un III pielikums ir svītroti
  • [5]               No kuriem EUR 758 miljoni ir nepiešķirti līdzekļi
  • [6]               Principā gan videi, gan klimata pārmaiņām tiktu piešķirts vienāds finansējums.

ANNEX TO THE LEGISLATIVE RESOLUTION

STATEMENTS and DECLARATIONS

Draft Statement by the Commission on the strategic dialogue with the European Parliament[1]

On the basis of Article 14 TEU, the Commission will conduct a strategic dialogue with the European Parliament prior to the programming of [add the name of the corresponding ENI, DCI, IPA II, EIDHR, ISP, PI Regulation] and after initial consultation of its relevant beneficiaries, where appropriate. The Commission will present to the Parliament the relevant available documents on programming with indicative allocations foreseen per country/region, and, within a country/region, priorities, possible results and indicative allocations foreseen per priority for geographic programmes, as well as the choice of assistance modalities*. The Commission will present to the Parliament the relevant available documents on programming with thematic priorities, possible results, choice of assistance modalities*, and financial allocations for such priorities foreseen in thematic programmes. The Commission will take into account the position expressed by the European Parliament on the matter.

The Commission will conduct a strategic dialogue with the European Parliament in preparing the Mid Term Review and before any substantial revision of the programming documents during the period of validity of this Regulation.

The Commission, if invited by the European Parliament, will explain where Parliament's observations have been taken into consideration in the programming documents and any other follow-up given to the strategic dialogue.

CIR, IPA II, ENI, PI, DCI

Draft Statement by the European Parliament on the suspension of assistance

granted under the financial instruments

The European Parliament notes that the Regulation establishing a financing instrument for development cooperation, the Regulation establishing a European Neighbourhood Instrument, the Regulation establishing a Partnership Instrument for cooperation with third countries and the Regulation on the Instrument for Pre-accession Assistance do not contain any explicit reference to the possibility of suspending assistance in cases where a beneficiary country fails to observe the basic principles enunciated in the respective instrument and notably the principles of democracy, rule of law and the respect for human rights. 

The European Parliament considers that any suspension of assistance under these instruments would modify the overall financial scheme agreed under the ordinary legislative procedure. As a co-legislator and co-branch of the budgetary authority, the European Parliament is therefore entitled to fully exercise its prerogatives in that regard, if such a decision is to be taken.

Draft

DECLARATION BY THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL AND THE COMMISSION ON ARTICLE 5.2(c) OF THE DCI

With regard to the application of Article 5.2.c) of Regulation (EU) Nr. .../xxxx at the time of entry into force of that Regulation, the following partner countries are considered eligible for bilateral cooperation, as exceptional cases, including in view of phasing out development grant aid: Cuba, Colombia, Ecuador, Peru and South Africa.

Draft

DECLARATION BY THE COMMISSION ON ARTICLE 5 OF THE DCI

The Commission will seek the views of the European Parliament before changing the application of Article 5.2.c).

Draft Declaration by the Commission

This Regulation should enable the Union to contribute to fulfilling the joint Union commitment of providing continued support for human development to improve people's lives in line with the MDGs. At least 20% of allocated assistance under this Regulation will be allocated to basic social services, with a focus on health and education, and to secondary education, recognising that a degree of flexibility must be the norm, such as cases where exceptional assistance is involved. Data concerning the respect of this declaration will be included in the annual report referred to in Article 13 of the Common Implementing Regulation.

  • [1]  The Commission will be represented at the responsible Commissioner level

PASKAIDROJUMS

1. Priekšvēsture

2011. gada 7. decembrī tika publicēts Komisijas priekšlikums par finanšu instrumenta izveidošanu sadarbībai attīstības jomā, uzsākot procedūru, kura sekmēs jauna tiesiskā pamata izveidi Savienības attīstības politikai. Priekšlikums ietvēra vairākus jaunus aspektus. Iespējams, ka vissvarīgākais elements ir diferenciācija — atšķirība starp vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm ar augstākiem vidējiem ienākumiem. Tikpat svarīgs aspekts ir tematisko programmu skaita samazināšana no piecām līdz divām, samazinot teksta apjomu un izmantojot pielikumus, lai noteiktu prioritātes ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām. Nākamais priekšlikuma mērķis ir vienkāršošana, pilnībā izmantojot visaptverošo mērķi par partnervalstu politiku saskaņošanu. Ja valstij būs pašai savs attīstības plāns, valsts stratēģijas dokumenti turpmāk vairs nebūs vajadzīgi.

Referents atbalsta Komisijas principus un mērķus, ko tā noteikusi savā priekšlikumā, tomēr ierosina veikt vairākus grozījumus, no kuriem vairāki atspoguļo jau iepriekš Parlamenta minētās prioritātes attiecībā uz Savienības turpmāko attīstības politiku un tās īstenošanu.

2. Ziņojuma projekta galvenie aspekti

a) Koordinēšana un pievienotā vērtība

Nosakot Savienības attīstības politika, būtu pilnībā jāizmanto ES pievienotās vērtības priekšrocība, apvienojot dalībvalstu ietekmi un pievienojot to kopīgo politisko apņemšanos, lai pilnībā panāktu vislielāko iespējamo ES ietekmi. Tas nav tikai jautājums par finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu. Koordinēšana un efektīva darba dalīšana starp dalībvalstīm un Komisiju patiešām veicinās lietderīgāku finansējuma izmantošanu, un tas būtu jānosaka par prioritāti. Tāpēc referents atzinīgi vērtē ASI priekšlikumā ietverto formulējumu, ka liela nozīme ir „plašākai papildināmībai, labākai pielāgošanai, saskaņotībai ar partnervalstīm, kā arī procedūru koordinēšanai gan starp Savienību un tās dalībvalstīm, gan saistībā ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem”, lai novērstu instrumentu dublēšanu, kā arī trūkumus un nodrošinātu izmaksu ziņā izdevīgu atbalsta sniegšanu. Referents aicina Savienību un dalībvalstis, kur vien iespējams, īstenot kopīgu plānošanu.

Vienlaikus būtu jāpalielina Savienības ietekme kā attīstības palīdzības līdzekļu devējai, lai tā nav vienkārši 28. līdzekļu devēja Eiropā, un tās lomai arī vajadzētu būt vairāk nekā tikai koordinatoram. Savienības iespējamai ietekmei vislielākā nozīme var būt politiska rakstura jomās: demokrātija veicināšana, laba pārvaldība, tiesiskums un cilvēktiesības.

b) Diferencēšana

Nozīmīgs jauns aspekts Komisijas priekšlikumā ir diferencēšanas koncepts. Tā kā dažas valstis ar vidējiem ienākumiem (VVI) jau ir ceļā uz G20 (BRICS) un pašas sniedz attīstības palīdzību (Ķīnai), šķiet, ir samazinājusies nepieciešamība saglabāt divpusējā atbalsta programmas ar šīm valstīm. Ja ES nodrošinātais budžeta atbalsts ir tikai pavisam neliela daļa no partnervalsts kopējā budžeta, tā nozīme ir ierobežota. Un ja valsts ir pietiekami turīga, lai izbūvētu ceļus Subsahāras Āfrikā, tai vajadzētu būt spējīgai nodrošināt veselības aprūpi saviem pilsoņiem. Tomēr nevar ignorēt faktu, ka aptuveni 70 % no pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem dzīvo šajās VVI un ka ES attīstības vispārējais mērķis ir nabadzības samazināšana.

Savā priekšlikumā Komisija pareizi izvēlas koncentrēt savu budžetu uz ģeogrāfiskajām programmām vismazāk attīstīto valstu (VAV) un citu zemu ienākumu valstu (ZIV) vajadzībām, pamatojot to ar faktu, ka ES jāparedz savi līdzekļi tiem mērķiem, kuriem tie ir visvairāk nepieciešami un kuriem būs vislielākā nozīme. Tādēļ Komisija ierosina izslēgt 19 valstis no palīdzības saņemšanas saskaņā ar divpusējām ģeogrāfiskajām programmām, izmantojot NKI uz vienu iedzīvotāju kā (samērā spēcīgu) kritēriju. Tomēr šīs valstis joprojām būs tiesīgas piedalīties tematiskajās programmās.

Lai gan referents atbalsta principu, ka palīdzība būtu jāparedz tiem mērķiem, kuriem tā ir visvairāk nepieciešama un kuriem būs vislielākā nozīme, tomēr viņš uzskata, ka lēmumu par gradāciju nevar pamatot ar vienu vienīgu kritēriju — NKI uz vienu iedzīvotāju —, jo NKI neatspoguļo sociālo nevienlīdzību. Turklāt būtu jāparedz lielāka elastība, pakāpeniski izbeidzot ģeogrāfiskās programmas.

Tādēļ tika ieviestas šādas korekcijas: lai gan NKI uz vienu iedzīvotāju saglabā savu nozīmi kā diferencēšanas sākumpunkts, tiek ierosināti papildu rādītāji, lai novērtētu nabadzības, nevienlīdzības un humānās attīstības apmēru. Turklāt būtu jāpiemēro kvalitatīvi kritēriji attiecībā uz valstīm ar vidējiem ienākumiem: divpusējā palīdzība būtu jāturpina tikai tad, ja Eiropas Savienībai ir liela iespējamā ietekme un ja tā var sniegt pievienoto vērtību.

Tika nodrošināta iespēja pakāpeniski izbeigt ģeogrāfiskās programmas, un šajā saistībā būtu jācenšas izveidot ciešu koordinēšanu ar citiem līdzekļu devējiem un partnervalsti. Šajā pārejas laikā kā mērķis būtu jānosaka tikai īpašas jomas, piemēram, nodokļu sistēmas, sociālā kohēzija, laba pārvaldība un cilvēktiesības.

c) Vienkāršošana

Viena no Komisijas prioritātēm attiecībā uz šo DFS ir vienkāršot regulatīvo vidi. Attiecībā uz ASI tas nozīmē, ka, ja vien tas ir iespējams, Savienība pielāgosies partnervalstu attīstības plāniem un to plānošanas ciklam. Gadījumos, kad ir izstrādāts atbilstošs valsts attīstības plāns, attiecībā uz šo partnervalsti netiks sagatavots valsts stratēģijas dokumenta (VSD) projekts.

Referents piekrīt šai koncepcijai. Tomēr viņš nepiekrīt Komisijas ierosinājumam kā plānošanas pamatu izmantot „kopīgo daudzgadu plānošanas dokumentu”, jo uz šie dokumenti nav pakļauti nekādai parlamentārajai kontrolei ne ES, ne partnervalsts līmenī.

d) Humānā attīstība

Savā priekšlikumā Komisija paziņo, ka vismaz 20 % no programmas „Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” līdzekļiem būtu jāparedz sociālai iekļaušanai un humānai attīstībai. Referents uzskata, ka termins „humānā attīstība un sociālā iekļaušana” ir pārāk neskaidrs. Tāpēc viņš ierosina stiprināt šo kritēriju, paskaidrojot, ka „vismaz 20 % no finanšu līdzekļiem saskaņā ar šo regulu būtu jāizmanto, lai atbalstītu pamatpakalpojumu sniegšanu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Tūkstošgades attīstības mērķos”. Tādējādi priekšlikums atbilst iepriekš paustajai Eiropas Parlamenta nostājai un pašreizējā DFS noteiktajām saistībām.

e) Politikas saskaņotība attīstības veicināšanai

Referents pārsteigti konstatēja, ka Politikas saskaņotība attīstības veicināšanai netika pieminēta Komisijas priekšlikumā. Tika norādīta tikai atsauce uz LESD 21. pantu par ES ārējās rīcības vispārējo konsekvenci. Tāpēc vairākās teksta daļās tika pievienota īpaša atsauce uz PSAV, uzsverot šīs prasības nozīmi: Citām Savienības darbībām nebūtu jākavē ES attīstības politikas galvenā mērķa īstenošana — nabadzības samazināšana.

f) Palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaistīšana

Joprojām liela problēma ir plaisa starp humanitāro palīdzību un attīstības palīdzību, starp rīcību ārkārtas gadījumā un ilgtermiņa rīcību. Šīm divām pieejām ir atšķirīgas perspektīvas un atšķirīgas procedūras, tāpēc ir nepieciešama stingra politiskā apņemšanās, lai tās labāk sasaistītu. Komisija demonstrē savu apņemšanos, tomēr ir nepieciešams iekļaut skaidru ideju par palīdzības, rehabilitācijas un attīstības saikni (PRAS) jaunajā ASI. Savā priekšlikumā Komisija ir veltījusi atsevišķu (12.) pantu šim jautājumam, ko referents ir nedaudz koriģējis. Ir noteikta krīzes definīcija un pievienots formulējums attiecībā uz dabas katastrofām un cilvēku pielāgošanās spēju stiprināšanu.

g) Klimata pārmaiņu radīto seku mazināšana un pielāgošanās tām

Priekšlikumā tiek atbalstīts Komisijas mērķis vismaz 20 % no ES budžeta veltīt zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgas sabiedrības veidošanai. Tomēr referents ir pievienojis norādi par ES un dalībvalstu solījumu nodrošināt finansējumu klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem attīstības valstīs papildus saistībām piešķirt 0,7 % NKI ODA vajadzībām, tā kā klimata pārmaiņām paredzētais finansējums saskaņā ar ASI nedrīkstētu mazināt vai apdraudēt nabadzības apkarošanu.

h) Panāfrikas programma

Jauns elements priekšlikumā ir Panāfrikas programma, kas atbalsta ES un Āfrikas kopējās stratēģijas īstenošanu reģionālajā, kontinentālajā un globālajā līmenī. Lai gan referents izprot šīs programmas nepieciešamību, tika izdarīti daži grozījumi, lai nodrošinātu papildināmību un konsekvenci ar ASI regulu. Turklāt ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Panāfrikas parlamenta iesaistīšanās.

i) IV pielikums

Lai nodrošinātu saikni starp vispārējiem ASSI regulas mērķiem, skaidri jādefinē sadarbības jomas attiecībā uz ģeogrāfiskajām programmām, nodrošinot pietiekamu darbības lauku attiecībā uz prioritāšu izvēli, pamatojoties uz dialogu starp partnervalstīm. Šā iemesla dēļ Komisijas ierosinātās trīs tēmas un to apakštēmas ir sīkāk precizētas IV A pielikumā.

3. Horizontālie elementi, kas attiecas uz finansēšanas instrumentiem ES ārējās rīcības vajadzībām (2014.–2020. gads)

Eiropas Parlaments aktīvi vēlas veicināt vērienīgu, vispusīgu un konsekventu Savienības ārpolitiku un tāpēc aicina izveidot saskaņotu finansēšanas instrumentu kopumu ES ārējām darbībām. Šādā veidā būtu jānodrošina Savienības mērķu un vērtību veicināšana visā pasaulē, balstoties uz demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām, lai panāktu mieru, drošību, stabilitāti un ekonomisko labklājību. Komisijas ierosinātie ģeogrāfiskie un tematiskie finansēšanas instrumenti 2014.–2020. gadam ir svarīgi elementi šīs pieejas īstenošanā.

Eiropas Parlaments rīkojas atbildīgi, balstoties uz pamatprincipu par Savienības atbildību savu pilsoņu priekšā gan attiecībā uz resursu sadali, gan mērķu un stratēģiju izvēli. Jaunajai ārējo darbību sistēmai vajadzētu būt ne tikai efektīvai resursu izmantošanas ziņā, bet arī demokrātiski leģitīmai. Tāpēc ir svarīgi, lai nākamās paaudzes finansēšanas instrumenti būtu gan pienācīgi finansēti saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, gan arī veidoti tā, lai atspoguļotu un atbalstītu politiskos mērķus un prioritātes attiecībā uz katra šā instrumenta specifiku un saistītiem politikas virzieniem.

Izmantojot savas tiesības un pilnvaras saskaņā ar Lisabonas līgumu, Eiropas Parlaments kā viens no likumdevējiem par šiem instrumentiem un kā budžeta lēmējiestāde vēlētos, lai šie instrumenti:

· panāktu nepārprotamu ietekmi un redzamus rezultātus to piemērošanas vietā, lai tādējādi sasniegtu konkrētus mērķus, par kuriem panākta politiska vienošanās;

· tiktu sagatavoti, īstenoti, uzraudzīti un novērtēti pārredzamā un visaptverošu veidā, attiecīgā un piemērotā gadījumā pēc iespējas iesaistot partnervalstis valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī pilsonisko sabiedrību;

· nodrošinātu sinerģiju un būtu saskaņoti ne tikai savstarpēji un ar citiem ES politikas virzieniem tās ārējā darbībā, bet arī ar ES dalībvalstu un starptautisko līdzekļu devēju programmām, kas attiecas uz tām pašām tematiskajām vai ģeogrāfiskajām jomām atbilstoši kopīgiem politikas mērķiem, tādējādi izvairoties no dublēšanās un resursu un centienu izšķiešanas, un — gluži pretēji — palielinot Savienības programmu pozitīvo ietekmi;

· nodrošinātu mehānismus, kas ļauj ātri reaģēt uz neparedzētiem notikumiem, piemēram, politiskām pārmaiņām trešās valstīs vai uz jauniem pasaules mēroga uzdevumiem, kam nepieciešama piemērota un savlaicīga ES reakcija, vienlaikus partnervalstu interesēs nodrošinot pietiekamu paredzamību.

Šī vispārējā pieeja ir atspoguļota ziņojumu projektos ierosinātajos grozījumos. Jo īpaši šajos ziņojumos ierosināts, ka abas likumdevējas iestādes, proti, Eiropas Parlaments un Padome, var deleģēt savas pilnvaras Komisijai, lai tā sagatavotu visus stratēģiskās plānošanas dokumentus, vispārīgi nosakot mērķus, prioritātes, gaidāmos rezultātus un finanšu līdzekļu sadalījumu, un pieņemtu šos dokumentus kā deleģētus aktus, tādējādi panākot elastīgumu un vienlaikus nodrošinot demokrātisku leģitimitāti un pārredzamību, vienlīdz iesaistot abus likumdevējus šajā stratēģiskajā līmenī.

Šiem instrumentiem būtu jāpaliek spēkā septiņus gadus, un tas padara īstenošanas demokrātisko kontroli vēl būtiskāku. Eiropas Parlamentam kā vienam no likumdevējiem ir pienākums nodrošināt, lai šie instrumenti tiktu plānoti un īstenoti atbilstoši pamatlikumam. Tas tomēr nenozīmē iesaistīšanos mikropārvaldībā, jo Eiropas Parlaments uzticas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta profesionālismam un zināšanām. Tomēr, lai sasniegtu vienu no būtiskākajiem Lisabonas līguma mērķiem — pārvarēt demokrātijas nepietiekamību ES —, EP iesaistīšanās stratēģiskās plānošanas lēmumu pieņemšanā, izmantojot deleģēto aktu procedūru, joprojām ir absolūti nepieciešama.

Ārlietu komitejaS ATZINUMS  (12.7.2012)

Attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā
(COM(2011)0840 – C7‑0493/2011 – 2011/0406(COD))

Atzinumu sagatavoja: Ana Gomes

ĪSS PAMATOJUMS

Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā līdztekus vispārējam nabadzības mazināšanas mērķim ir svarīgs instruments cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma, pārredzamības, demokratizācijas un labas pārvaldības veicināšanai attiecīgajās partnervalstīs.

Parlaments būtu nekavējoties un pilnībā jāinformē par Eiropas Ārējā darbības dienesta veiktajiem pasākumiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos ASI saņēmējvalstīs. Sistemātisku un nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā būtu jāsāk stratēģijas dokumenta ad hoc pārskatīšana, un tas, iespējams, liks no jauna izvērtēt finansējuma apjomu, prioritātes un avotus un ārkārtas gadījumos apsvērt ASI atbalsta pārtraukšanu.

Parlaments cieši jāiesaista lēmumu pieņemšanā par divpusējām, ģeogrāfiskām un tematiskām prioritātēm un izvirzītajiem mērķiem, kā arī par gaidāmajiem rezultātiem un finanšu piešķīrumu sadalījumu un procentuālo sadalījumu pa nozarēm. Lai palielinātu lēmumu pieņemšanas un pārskatīšanas elastīgumu un efektivitāti, Komisijai šajos jautājumos jāpiešķir deleģētas pilnvaras.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas nodrošina vērtīgu atgriezenisko saiti attiecībā uz dažādu personu grupu, vietējo kopienu, privātā sektora organizāciju, arodbiedrību un citu sabiedrības segmentu, kā arī starptautiskās pilsoniskās sabiedrības vajadzībām. Jāiesaista arī dalībvalstu parlamenti. Visi parlamenti sistemātiski un cieši jāiesaista apspriešanā, sākot no plānošanas posma līdz izvērtēšanas un pārskatīšanas posmam.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Savienības darbības pamatā ir demokrātijas vērtības, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas ievērošana, līdztiesības un solidaritātes princips, kā arī ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana. Tā cenšas attīstīt un nostiprināt apņemšanos, izmantojot dialogu un sadarbību, ievērot šīs vērtības partnervalstīs un reģionos.

(4) Savienība ir dibināta uz tādām vērtībām kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, kā arī ievērošana, cilvēka cieņas principa ievērošana, dzimumu līdztiesība, līdztiesības un solidaritātes princips, kā arī ANO hartas un starptautisko tiesību principu ievērošana. Tā, izmantojot dialogu un sadarbību, cenšas attīstīt un nostiprināt apņemšanos ievērot šīs vērtības partnervalstīs un reģionos.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Savienība atzīst, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kā arī tiesiskuma, demokrātijas principu, pārredzamības, labas pārvaldības, miera un stabilitātes, un dzimumu līdztiesības veicināšana ir būtiska partnervalstu attīstībai un ka šie jautājumi jāietver Savienības attīstības politikā, jo īpaši plānošanā un nolīgumos ar partnervalstīm. Savienība ir apņēmusies nodrošināt to, lai valsts sniegumam cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā būtu tiešāka ietekme uz plānošanu, atbalsta veidu un avotiem un vispārējā budžeta atbalsta pārskatīšanu.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Savienības mērķis ir arī nodrošināt saskaņotību ar citām ārējās darbības jomām. Tas jānodrošina, formulējot Savienības attīstības sadarbības politiku un tās pasākumu stratēģisko plānošanu un īstenošanu.

(5) Savienības mērķis ir arī nodrošināt saskaņotību ar citām ārējās darbības jomām. Tas jānodrošina, formulējot Savienības ārējo dimensiju, jo sevišķi tās drošības, tirdzniecības, ieguldījumu, lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku un tās pasākumu stratēģisko plānošanu un īstenošanu.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Savienība un dalībvalstis atzīst, ka papildus attīstības palīdzības programmām vajadzīgi kopīgi centieni daudzpusējā līmenī, lai izveidotu efektīvu starptautisku juridisku sistēmu nelegālo finanšu plūsmu no jaunattīstības valstīm apturēšanai, mehānismus informācijas atklāšanai par starptautisku uzņēmumu maksājumiem jaunattīstības valstīm, kā arī mehānismus informācijas apmaiņai un cīņai pret slepenības jurisdikcijām, kas veicina korupciju un ievērojami samazina jaunattīstības valstu iekšējos resursus attīstības finansēšanai. Tādējādi attīstības programmās būtu jāietver un tās jāpapildina ar iniciatīvām, lai pastiprinātu pasākumus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, risinātu problēmu, kas saistīta ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un izstrādātu tiesisko regulējumu un institucionālo sistēmu nelikumīgi iegūtu līdzekļu izsekošanai, iesaldēšanai un atgūšanai gan līdzekļu devējās valstīs, gan partnervalstīs.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b) Lai saskaņotu politiku ar attīstību, ir svarīgi, lai Savienības ārējās politikas virzieni nebūtu pretrunā jaunattīstības valstu centieniem Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantam.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Savienībai jāatbalsta Āfrikas un ES kopējā stratēģija un tās turpmākie rīcības plāni, kas ir plašas un savstarpēji izdevīgas sadarbības pamats stratēģiskajā partnerībā, kurai raksturīga kopīgu mērķu līdztiesīga īstenošana.

(7) Savienībai jāatbalsta Āfrikas un ES kopējā stratēģija un tās turpmākie rīcības plāni, kas ir plašas un savstarpēji izdevīgas sadarbības pamats stratēģiskajā partnerībā, kurai raksturīga kopīgu mērķu līdztiesīga īstenošana. Daudzpusēju iestāžu un pārvaldības konsolidācija ir svarīgs faktors, lai būtiski veicinātu Savienības, kā arī partnervalstu un partnerreģionu nozīmes un pozīcijas nostiprināšanos pasaulē.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Savienībai un dalībvalstīm jāuzlabo to attiecīgās attīstības sadarbības politikas saskanība un papildināmība, īpaši attiecībā uz atbilstību partnervalstu un reģionu prioritātēm valsts un reģionālā līmenī. Lai nodrošinātu, ka Savienības un dalībvalstu attīstības sadarbības politika papildina un pastiprina viena otru, ir jāparedz kopīgas plānošanas procedūras, kas jāīsteno visos iespējamos un attiecīgos gadījumos.

(8) Savienībai un dalībvalstīm jāuzlabo to attiecīgās attīstības sadarbības politikas saskanība, papildināmība un efektivitāte, īpaši attiecībā uz atbilstību partnervalstu un reģionu prioritātēm valsts un reģionālā līmenī. Lai nodrošinātu, ka Savienības un dalībvalstu attīstības sadarbības politika papildina un pastiprina viena otru, ir jāparedz kopīgas plānošanas procedūras, kas jāīsteno visos iespējamos un attiecīgos gadījumos.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Savienības politiku un starptautisko darbību attīstības sadarbības jomā regulē tādi TAM kā ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana, tostarp jebkāds tā turpmākais grozījums, kā arī attīstības mērķi un principi, ko apstiprinājusi Savienība un tās dalībvalstis, tostarp to sadarbības kontekstā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un citās kompetentās starptautiskās organizācijās attīstības sadarbības jomā.

(9) Savienības politiku un starptautisko darbību attīstības sadarbības jomā regulē tāds TAM kā ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana, tostarp jebkāds tā turpmākais grozījums, kā arī attīstības mērķi un principi, ko apstiprinājusi Savienība, tās dalībvalstis un Eiropas Parlaments, tostarp to sadarbības kontekstā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un citās kompetentās starptautiskās organizācijās attīstības sadarbības jomā.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Savienībai jāveicina vispārēja pieeja, reaģējot uz krīzes, katastrofu un konfliktu skartām un nestabilām, tostarp pārejas, situācijām. Tās pamatā jābūt jo īpaši Padomes secinājumiem par drošību un attīstību, par ES atbildi uz nestabilām situācijām, par konflikta novēršanu, kā arī jebkādiem turpmākiem secinājumiem. Tai jānodrošina nepieciešamā pieeju, atbilžu un instrumentu kombinācija, īpaši nodrošinot atbilstošu līdzsvaru starp uz drošību vērstām attīstības un humanitārām pieejām, kā arī sasaistot īstermiņa reakciju ar ilgtermiņa atbalstu.

(10) Savienībai būtu jāveicina vispārēja pieeja, reaģējot uz krīzes, katastrofu un konfliktu skartām un nestabilām, tostarp pārejas, situācijām. Tās pamatā jābūt jo īpaši Padomes secinājumiem par drošību un attīstību, par ES reaģēšanu uz nestabilām situācijām, par konflikta novēršanu, kā arī jebkādiem turpmākiem secinājumiem. Tai jānodrošina nepieciešamā pieeju, atbilžu un instrumentu kombinācija, īpaši nodrošinot atbilstošu līdzsvaru starp pieejām attīstības un humanitārajā jomā, kas vērstas uz drošību, kā arī sasaistot īstermiņa reakciju ar ilgtermiņa atbalstu. Katras valsts izvērtēšanas un plānošanas procesā būtu jāietver arī konfliktu analīze.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Savienības palīdzība jāpiešķir jomās, kurās tai var būt vislielākā ietekme, ņemot vērā spēju darboties pasaules mērogā un reaģēt uz tādām globālām problēmām kā nabadzības izskaušana, ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšana visā pasaulē, un ņemot vērā ilgtermiņa un paredzamu apņemšanos sniegt attīstības palīdzību, kā arī tās iesaisti dalībvalstu koordinēšanā. Lai nodrošinātu šādu ietekmi, jāpiemēro diferenciācijas princips ne tikai finansējuma piešķiršanas līmenī, bet arī plānošanas līmenī, ņemot vērā Savienības palīdzības potenciālo ietekmi partnervalstīs, lai nodrošinātu, ka divpusējās attīstības sadarbību novirza uz tām partnervalstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, tostarp nestabilām valstīm un valstīm ar augstu neaizsargātības līmeni un ierobežotu spēju piekļūt citiem attīstības atbalsta finansējuma avotiem. Tādēļ šādas valstis būs divpusējās plānošanas mērķis saskaņā ar objektīvu kritēriju piemērošanu, pamatojoties uz šo valstu vajadzībām un spējām, kā arī ES palīdzības ietekmi.

(11) Savienības palīdzība jāpiešķir jomās, kurās tai var būt vislielākā ietekme, ņemot vērā spēju darboties pasaules mērogā un reaģēt uz tādiem globāliem uzdevumiem kā nabadzības izskaušana, ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība, vides saglabāšana, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšana visā pasaulē, un ņemot vērā ilgtermiņa un paredzamu apņemšanos sniegt attīstības palīdzību, kā arī Savienības iesaisti dalībvalstu koordinēšanā. Lai nodrošinātu šādu ietekmi, jāpiemēro diferenciācijas princips ne tikai finansējuma piešķiršanas līmenī, bet arī plānošanas līmenī, ņemot vērā Savienības palīdzības potenciālo ietekmi partnervalstīs, lai nodrošinātu, ka divpusējās attīstības sadarbību novirza uz tām partnervalstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, tostarp nestabilām valstīm un valstīm ar augstu neaizsargātības līmeni un ierobežotu spēju piekļūt citiem attīstības atbalsta finansējuma avotiem. Tādēļ šādas valstis būs divpusējās plānošanas mērķis saskaņā ar objektīvu kritēriju piemērošanu, pamatojoties uz šo valstu vajadzībām un spējām, kā arī ES palīdzības ietekmi. Lai nodrošinātu lielāku Savienības palīdzības ietekmi pasaulē, šīs regulas īstenošana stingri jāsaskaņo ar programmām un pasākumiem, ko finansē saskaņā ar citām ārējās finansēšanas instrumentu izveides regulām, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. [../..], ar ko izveido Stabilitātes instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. [../..], ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. [../..], ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Ar šo regulu jānodrošina labvēlīga vide plānošanai, dodot iespēju palielināt saskanību starp dažādām Savienības politikas jomām, kā plānošanas pamatu izmantojot kopīgo pamatdokumentu. Tai jāveicina pilnīga pielāgošana partnervalstīm un reģioniem, vajadzības gadījumā paļaujoties uz valsts attīstības plāniem vai līdzīgiem vispārējiem attīstības dokumentiem; un jāveic labāka līdzekļu devēju koordinēšana, īpaši starp Savienību un tās dalībvalstīm, izmantojot kopīgu plānošanu.

(12) Ar šo regulu jānodrošina labvēlīgs regulējums plānošanai, dodot iespēju palielināt dažādu Savienības politikas jomu saskanību attīstības jautājumos, kā plānošanas pamatu izmantojot kopīgo pamatdokumentu. Tai jāveicina pilnīga pielāgošana partnervalstīm un reģioniem, kad vien iespējams paļaujoties uz valsts attīstības plāniem vai līdzīgiem vispārējiem attīstības dokumentiem, ko pieņēmuši partnervalstu vai partnerreģionu parlamenti, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, un jāveic labāka līdzekļu devēju koordinēšana, īpaši starp Savienību un tās dalībvalstīm, izmantojot kopīgu plānošanu.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Komisijas paziņojumā “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” paredzēts arī turpmāk atbalstīt sociālo iekļaušanu un humāno attīstību, izmantojot vismaz 20 % no Savienības attīstības palīdzības. Lai to veicinātu, vismaz 20 % no programmas “Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” finansējuma jāizmanto šīs jomas attīstībai.

(16) Komisijas paziņojumā „ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” paredzēts arī turpmāk atbalstīt sociālo iekļaušanu un cilvēces attīstību, izmantojot vismaz 20 % no Savienības attīstības palīdzības. Lai to veicinātu, vismaz 20 % no programmas „Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” finansējuma jāizmanto šīs jomas attīstībai, galveno uzmanību veltot veselības aprūpei un pamatizglītībai.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Partnervalstu saraksts šajā regulā jāpielāgo, pamatojoties uz iespējamo to statusa maiņu, kā noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK), kā arī nozīmīgām izmaiņām saistībā ar humāno attīstību, atkarību no palīdzības, krīzes situācijām, neaizsargātību un citiem aspektiem, tostarp attīstības procesa dinamiku. Šīs regulas nebūtiskos elementus veido šādi jauninājumi, to partnervalstu pārskati, kam ir tiesības pieteikties divpusējai attīstības sadarbībai, un noteiktu sadarbības jomu un darbību definīciju grozījumi, kā arī indikatīvo finanšu piešķīrumu korekcijas katrai programmai. Tāpēc, lai pielāgotu tās darbības jomu strauji mainīgajai trešo valstu realitātei, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, kuros paredzēts atjaunināt šīs regulas pielikumus, kas ietver to partnervalstu un reģionu sarakstu, kuriem ir tiesības pieteikties Savienības finansējumam, konkrētu sadarbības jomu definīcijas saskaņā ar ģeogrāfiskām un tematiskām programmām, kā arī indikatīvus piešķīrumus katrai programmai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(17) Partnervalstu saraksts šajā regulā jāpielāgo, pamatojoties uz iespējamo to statusa maiņu, kā noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK), kā arī nozīmīgām izmaiņām saistībā ar humāno attīstību, atkarību no palīdzības, krīzes situācijām, neaizsargātību un citiem aspektiem, tostarp attīstības procesa dinamiku. Šīs regulas nebūtiskos elementus veido šādi jauninājumi, to partnervalstu pārskati, kam ir tiesības pieteikties divpusējai attīstības sadarbībai, un noteiktu sadarbības jomu un darbību definīciju grozījumi, kā arī indikatīvo finanšu piešķīrumu korekcijas katrai programmai. Tāpēc, lai pielāgotu tās darbības jomu strauji mainīgajai trešo valstu realitātei, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, kuros paredzēts atjaunināt šīs regulas pielikumus, kas ietver to partnervalstu un reģionu sarakstu, kuriem ir tiesības pieteikties Savienības finansējumam, konkrētu sadarbības jomu definīcijas saskaņā ar ģeogrāfiskām un tematiskām programmām, kā arī indikatīvus piešķīrumus katrai programmai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem, un pilnībā un savlaicīgi iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Šīs regulas 11.–14. pantā attiecībā uz stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām paredzētās īstenošanas pilnvaras jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Ņemot vērā šo īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to politisko orientāciju vai ietekmi uz budžetu, to pieņemšanai jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot neliela mēroga finanšu pasākumus. Ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kad vajadzīga ātra atbilde no Savienības, tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, Komisijai jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti.

(19) Lai pilnvarotu Komisiju pieņemt deleģētos aktus, šīs regulas 11.–14. pantā paredzētos stratēģijas dokumentus un daudzgadu indikatīvās programmas Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta 1. punkta izpratnē būtu jāuzskata par nebūtiskiem šīs regulas elementiem.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) No šīs regulas izrietošās īstenošanas pilnvaras jāizmanto atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu1.

 

____________

 

1 OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii) demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu.

ii) demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības, pārredzamības, dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo mērķu īstenošanu vērtē, izmantojot attiecīgus rādītājus, jo īpaši pirmo TAM 1 attiecībā uz (a) apakšpunktu un no pirmā līdz astotajam TAM attiecībā uz (b) apakšpunktu, kā arī citus rādītājus, par kuriem vienojusies Savienība un tās dalībvalstis.

Šo mērķu sasniegšanu vērtē, izmantojot cilvēces attīstības rādītājus, jo īpaši pirmo TAM attiecībā uz a) apakšpunktu un no pirmā līdz astotajam TAM attiecībā uz b) apakšpunktu, kā arī citus rādītājus, par kuriem vienojusies ANO, Savienība un tās dalībvalstis.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, vedot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem.

1. Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību, tostarp sociālo, ekonomikas un kultūras tiesību, un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, veidojot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem. Šajā nolūkā ir vajadzīga uz tiesībām pamatota pieeja, kas jo īpaši veicina tiesības uz vispārēju un nediskriminējošu piekļuvi pamatpakalpojumiem, līdzdalību demokrātiskos procesos, pārredzamību un pārskatatbildību.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) saistības un darbības rezultāti.

c) saistības un darbības rezultāti, jo īpaši saistības un panākumi, kas gūti, lai sasniegtu apstiprinātos mērķus un prioritātes cilvēktiesību, pārredzamības un demokratizācijas jomā.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Visās programmās ietver šādus transversālus jautājumus: cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, sieviešu lomas pastiprināšanas, diskriminācijas aizlieguma, demokrātijas, labas pārvaldības, bērnu un pirmiedzīvotāju tiesību, sociālās iekļaušanas un personu ar invaliditāti tiesību, vides ilgtspējas, tostarp cīņas ar klimata pārmaiņām, un HIV/AIDS apkarošanas veicināšana.

3. Visās programmās ietver šādus transversālus jautājumus: cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, sieviešu lomas pastiprināšanas, diskriminācijas aizlieguma, demokrātijas, labas pārvaldības, korupcijas novēršanas, bērnu un pirmiedzīvotāju tiesību, sociālās iekļaušanas un personu ar invaliditāti tiesību, vides ilgtspējas, tostarp cīņas ar klimata pārmaiņām, konfliktu novēršanas un HIV/AIDS apkarošanas veicināšana.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma stiprināšanai, tiesu pieejamības uzlabošanai un pilsoniskās sabiedrības, tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības, piekļuves IKT, veselības aprūpes un pārtikas nodrošinājuma atbalstam, kā arī dialoga, līdzdalības un izlīguma veicināšanai, un iestāžu veidošanai.

4. Īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma stiprināšanai, tiesu pieejamības uzlabošanai un pilsoniskās sabiedrības, decentralizācijas, tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības, piekļuves IKT, veselības aprūpes un pārtikas nodrošinājuma atbalstam, kā arī dialoga, līdzdalības un izlīguma veicināšanai, un iestāžu veidošanai, arī reģionālā un vietējā līmenī.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

3. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Plānojot pasākumus saskaņā ar šo regulu, pienācīgi ņem vērā Savienības sagatavotos cilvēktiesību jautājumam paredzētos valsts stratēģijas dokumentus, kuros noteiktas katras valsts prioritātes, mērķi un starpposma mērķi cilvēktiesību un demokratizācijas jomā. Cilvēktiesību jautājumam paredzētos stratēģijas dokumentus ietver attīstības programmās, lai piemērotu vienotu un saskaņotu Savienības pieeju cilvēktiesību jautājumam.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

3. pants – 8. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Savienība veicina efektīvu sadarbību ar partnervalstīm un reģioniem saskaņā ar labāko starptautisko praksi. Tā arvien vairāk pielāgo savu atbalstu partnervalsts vai reģiona attīstības stratēģijām, reformu politikai un procedūrām. Tā veicina savstarpējas pārskatatbildības stiprināšanas procesu starp partneru valdībām, iestādēm un līdzekļu devējiem, kā arī sekmē vietējo zinātību un vietējo nodarbinātību. Tādējādi tā veicina:

8. Savienība veicina efektīvu sadarbību ar partnervalstīm un reģioniem saskaņā ar labāko starptautisko praksi. Tā arvien vairāk pielāgo savu atbalstu partnervalsts vai reģiona attīstības stratēģijām, reformu politikai un procedūrām. Tā veicina partnervalstu pārskatatbildības pret to pilsoņiem un savstarpējas pārskatatbildības stiprināšanas procesu starp partneru valdībām, iestādēm un līdzekļu devējiem, sekmējot vietējo administrācijas iestāžu darbspēju un vietējo nodarbinātību. Tādējādi tā veicina:

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

3. pants – 8. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) iekļaujošas un līdzdalības pieejas attiecībā uz attīstību un plašu visu sabiedrības segmentu iesaisti attīstības procesā, kā arī valsts un reģionālā dialogā, tostarp politiskā dialogā;

b) iekļaujošas un līdzdalības pieejas attiecībā uz attīstību un plašu visu sabiedrības segmentu iesaisti attīstības procesā, kā arī valsts un reģionālā dialogā, tostarp politiskā dialogā; visu sabiedrības segmentu iesaisti attīstības procesā panāk, rīkojot visaptverošas apspriešanās, īpaši ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, bet arī ar valstu parlamentiem, pašvaldību iestādēm, privāto sektoru un arodbiedrībām, kurām jādod iespēja laikus sniegt savu ieguldījumu, vienlaikus nodrošinot piekļuvi izsmeļošai informācijai par attīstības projektiem;

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

3. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Komisija cenšas regulāri veikt informācijas apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību.

10. Komisija cenšas regulāri un laicīgi veikt informācijas apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību un vietējām un reģionālajām iestādēm.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Katrā valsts programmā Savienība principā piešķirs palīdzību trim nozarēm.

4. Katrā valsts programmā Savienība principā piešķirs palīdzību trim nozarēm, kuras nosaka ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, lai reaģētu uz valsts un sabiedrības faktiskajām vajadzībām.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attīstības programmas “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes attīstības jomā” mērķis ir finansēt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu iniciatīvas attīstības jomā vai šīs iniciatīvas, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm sagatavojušas partnervalstis, Savienība, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis.

1. Attīstības programmas „Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes attīstības jomā” mērķis ir finansēt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu iniciatīvas attīstības jomā vai šīs iniciatīvas, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm sagatavojušas partnervalstis, Savienība, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis. Īpaša uzmanība jāpievērš tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas sniedz pamatpakalpojumus, piemēram, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumus.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ģeogrāfisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas partnervalstīm un reģioniem izstrādā, pamatojoties uz stratēģijas dokumentu, kā paredzēts 11. pantā.

1. Ģeogrāfisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas partnervalstīm un reģioniem izstrādā, pamatojoties uz stratēģijas dokumentu, kā paredzēts 11. pantā.

Tematiskajām programmām daudzgadu indikatīvās programmas izstrādā, kā paredzēts 13. pantā.

Tematiskajām programmām daudzgadu indikatīvās programmas izstrādā, kā paredzēts 13. pantā.

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, kas paredzēti Kopīgās īstenošanas regulas 2. pantā, pamatojoties uz plānošanas dokumentiem, kuri minēti 11. un 13. pantā. Tomēr konkrētos apstākļos Savienības atbalstu var sniegt arī kā pasākumus, kas nav ietverti šajos dokumentos, kā paredzēts Kopīgajā īstenošanas regulā.

 

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Savienība un tās dalībvalstis plānošanas procesa agrīnajā posmā apspriežas savstarpēji un ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības, reģionālo un vietējo iestāžu pārstāvjiem, lai veicinātu sadarbības darbību papildināmību un saskaņotību. Šīs apspriešanās rezultātā var notikt Savienības un tās dalībvalstu kopīga plānošana.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 18. pantu, lai apstiprinātu stratēģijas dokumentus un daudzgadu indikatīvās programmas ģeogrāfiskajām programmām un tematiskajām programmām. Savienība un tās dalībvalstis plānošanas procesa agrīnajā posmā apspriežas savstarpēji un ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības, reģionālo un vietējo iestāžu pārstāvjiem, lai veicinātu sadarbības pasākumu papildināmību un saskaņotību. Šāda apspriešanās var novest pie kopīgiem plānošanas pasākumiem starp Savienību un tās dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Finansējumu var saglabāt nepiešķirtu. Attiecībā uz tā turpmāko piešķiršanu vai pārdalījumu, kā noteikts 11. panta 5. punktā un 13. pantā, par šā finansējuma izmantošanu var lemt vēlāk saskaņā ar Kopīgo īstenošanas regulu.

4. Finansējumu var nepiešķirt. Attiecībā uz tā turpmāko piešķiršanu vai pārdalījumu, kā noteikts 11. panta 5. punktā un 13. pantā, par šā finansējuma izmantošanu var lemt vēlāk, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Stratēģijas dokumenti ir dokumenti, kurus izstrādā Savienība, lai nodrošinātu saskaņotu regulējumu attīstības sadarbībai starp Savienību un attiecīgajām partnervalstīm un reģioniem atbilstīgi Savienības vispārējam pamatmērķim un darbības jomai, mērķiem, principiem un politikai.

1. Stratēģijas dokumenti ir dokumenti, kurus izstrādā Savienība, lai nodrošinātu saskaņotu regulējumu attīstības sadarbībai starp Savienību un attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem atbilstīgi Savienības vispārējam pamatmērķim un darbības jomai, mērķiem, principiem un politikai.

Stratēģijas dokumentu sagatavošana un īstenošana atbilst palīdzības efektivitātes principiem: valsts īpašums, partnerība, koordinācija, saskaņošana, pielāgošana saņēmējai valstij vai reģionālajām sistēmām, savstarpēja pārskatatbildība un orientēšanās uz rezultātiem, kā paredzēts 3. panta 5.–8. punktā.

Stratēģijas dokumentu sagatavošana un īstenošana atbilst palīdzības efektivitātes principiem: valsts īpašums, partnerība, koordinācija, saskaņošana, pielāgošana saņēmējai valstij vai reģionālajām sistēmām, savstarpēja pārskatatbildība un orientēšanās uz rezultātiem, kā paredzēts 3. panta 5.–8. punktā.

Tāpēc stratēģijas dokumenti principā balstās uz dialogu starp Savienību un partnervalsti vai reģionu, vajadzības gadījumā iesaistot attiecīgās dalībvalstis un partnervalsti vai reģionu, tostarp pilsonisko sabiedrību un reģionālās vai vietējās iestādes, lai nodrošinātu, ka pietiekami labi tiek ievērotas ar šo procesu saistītās valsts vai reģiona intereses un sekmēts atbalsts valsts attīstības stratēģijām, īpaši nabadzības mazināšanas stratēģijām.

Tāpēc stratēģijas dokumenti principā balstās uz dialogu starp Savienību un partnervalsti vai reģionu, iesaistot attiecīgās dalībvalstis un partnervalsti vai reģionu, apspriežoties ar valsts/reģionālajiem parlamentiem un iesaistot apspriešanā pilsonisko sabiedrību un reģionālās vai vietējās iestādes, lai nodrošinātu, ka pietiekami labi tiek ievērotas ar šo procesu saistītās valsts vai reģiona intereses un sekmēts atbalsts valsts attīstības stratēģijām, īpaši nabadzības mazināšanas stratēģijām. Šis dialogs notiek pēc vietējām un reģionālajām iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai paredzētā apspriešanās un informēšanas posma.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

11. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Daudzgadu indikatīvās programmas izstrādā katrai valstij vai reģionam, kas saņem indikatīvu Savienības finansējuma piešķīrumu saskaņā ar šo regulu; izņemot valstis vai reģionus, kuri minēti 4. punktā, šos dokumentus izstrādā, pamatojoties uz šajā pantā minētajiem stratēģijas dokumentiem vai līdzīgiem dokumentiem.

5. Daudzgadu indikatīvās programmas izstrādā katrai valstij vai reģionam, kas saņem indikatīvu Savienības finansējuma piešķīrumu saskaņā ar šo regulu; izņemot valstis vai reģionus, kuri minēti 4. punktā, šos dokumentus izstrādā, pamatojoties uz šajā pantā minētajiem stratēģijas dokumentiem vai līdzīgiem dokumentiem.

Šā panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētais kopīgais daudzgadu plānošanas dokuments, ja tas atbilst šajā punktā noteiktajiem principiem un nosacījumiem, tostarp indikatīvam finansējuma piešķīrumam, un 14. pantā paredzētajām procedūrām, šīs regulas kontekstā var aizstāt daudzgadu indikatīvo programmu.

Šā panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētais kopīgais daudzgadu plānošanas dokuments, ja tas atbilst šajā punktā noteiktajiem principiem un nosacījumiem, tostarp indikatīvam finansējuma piešķīrumam, un 14. pantā paredzētajām procedūrām, šīs regulas kontekstā var aizstāt daudzgadu indikatīvo programmu.

Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus un indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu.

Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus, partnervalstu saistības cilvēktiesību un uz demokratizāciju vērstu reformu jomā, indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai un nosacījumus palīdzības pārtraukšanai vai līdzekļu pārdalei. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu.

Vajadzības gadījumā daudzgadu indikatīvās programmas jāpielāgo, ņemot vērā visus tā stratēģijas dokumenta vidusposma vai ad hoc pārskatus, kas ir to pamatā.

Vajadzības gadījumā daudzgadu indikatīvās programmas jāpielāgo, ņemot vērā visus tā stratēģijas dokumenta starpposma vai ad hoc pārskatus, kas ir to pamatā. Nopietnu un sistemātisku cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā sāk automātisku stratēģijas dokumenta ad hoc pārskatīšanu. Starpposma un ad hoc pārskatus apspriež ar Eiropas Parlamentu un Padomi un dara pieejamus sabiedrībai un vietējām ieinteresētajām personām.

Saskaņā ar savstarpējas pārskatatbildības principu saskaņoto mērķu īstenošanā un izpildē, tostarp to mērķu izpildē, kas attiecas uz labu pārvaldību, demokrātiju, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, šo pārskatu rezultātā indikatīvos piešķīrumus var palielināt vai samazināt, īpaši ņemot vērā konkrētas vajadzības, kuras radušās krīzes, pēckrīzes vai nestabilitātes situācijas rezultātā, vai, ja darbības rezultāti ir bijuši izcili vai neapmierinoši.

Saskaņā ar savstarpējas pārskatatbildības principu saskaņoto mērķu īstenošanā un izpildē, tostarp to mērķu izpildē, kas attiecas uz labu pārvaldību, demokrātiju, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, šo pārskatu rezultātā indikatīvos piešķīrumus var palielināt vai samazināt, īpaši ņemot vērā konkrētas vajadzības, kuras radušās krīzes, pēckrīzes vai nestabilitātes rezultātā, vai, ja darbības rezultāti ir bijuši izcili vai neapmierinoši. Pārskatīšanas procesā nodrošina iespēju apspriesties ar vietējām un starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Par šo procesu pilnībā informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Izstrādājot plānošanas dokumentus valstīm krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā, pienācīgi jāņem vērā neaizsargātība, konkrētas vajadzības un attiecīgo valstu un reģionu apstākļi.

1. Izstrādājot plānošanas dokumentus valstīm krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā, pienācīgi jāņem vērā neaizsargātība, konkrētas vajadzības un attiecīgo valstu un reģionu apstākļi.

Pienācīga uzmanība jāpievērš konflikta novēršanai, valsts un miera veidošanai, pēckonflikta izlīgumam un atjaunošanas pasākumiem.

Pienācīga uzmanība jāpievērš konflikta novēršanai, valsts un miera veidošanai, pēckonflikta izlīgumam un atjaunošanas pasākumiem.

Ja partnervalstis vai partnervalstu grupas ir tieši iesaistītas krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā vai tās ietekmē krīzes, pēckrīzes vai nestabila situācija, īpašs uzsvars jāliek uz tādu jomu koordinēšanas uzsākšanu kā palīdzība, rehabilitācija un attīstība, lai sekmētu pāreju no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu. Programmās valstīm un reģioniem nestabilā situācijā vai valstīm un reģioniem, kur regulāri notiek dabas katastrofas, paredz sagatavotību katastrofām un to novēršanu, kā arī šādu katastrofu seku pārvarēšanu.

Ja partnervalstis vai partnervalstu grupas ir tieši iesaistītas krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā vai tās ietekmē krīzes, pēckrīzes vai nestabila situācija, īpašs uzsvars jāliek uz tādu jomu koordinēšanas uzsākšanu kā palīdzība, rehabilitācija un attīstība, lai sekmētu pāreju no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu. Šos centienus saskaņo ar citām iespējamām Savienības un dalībvalstu iniciatīvām, proti, tām, kas tiek īstenotas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. […/…], ar ko izveido Stabilitātes instrumentu. Programmās valstīm un reģioniem nestabilā situācijā vai valstīm un reģioniem, kur regulāri notiek dabas katastrofas, paredz sagatavotību katastrofām un to novēršanu, kā arī šādu katastrofu seku pārvarēšanu.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Krīžu, pēckrīžu un nestabilu situāciju vai demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamattiesību apdraudējuma gadījumos, kad vajadzīga ātra Savienības atbilde, var izmantot procedūru steidzamiem gadījumiem, kas paredzēta Kopīgās īstenošanas regulas 15. panta 4. punktā, lai grozītu 11. pantā minēto dokumentu pēc valsts vai reģiona sadarbības stratēģijas ad hoc pārskata.

2. Krīžu, pēckrīžu un nestabilu situāciju vai demokrātijas, miera un stabilitātes, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamattiesību apdraudējuma gadījumos, kad vajadzīga ātra Savienības atbilde, var izmantot procedūru steidzamiem gadījumiem, kas paredzēta Kopīgās īstenošanas regulas 15. panta 4. punktā, lai grozītu 11. pantā minēto dokumentu pēc valsts vai reģiona sadarbības stratēģijas ad hoc pārskata. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu. Visus pasākumus veic tā, lai tie nebūtu traucējoši un būtu pilnībā saskaņoti ar visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. […/…], ar ko izveido Stabilitātes instrumentu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. […/…], ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē, kā arī ar visiem turpmākajiem Savienības pasākumiem, kas paredzēti demokrātijas veicināšanai.

Šādos pārskatos var ierosināt konkrētas un pielāgotas stratēģijas, lai nodrošinātu pāreju uz ilgtermiņa sadarbību un attīstību, veicinot labāku koordinēšanu un pāreju starp humanitārās un attīstības politikas instrumentiem.

Šādos pārskatos var ierosināt konkrētas un pielāgotas stratēģijas, lai nodrošinātu partnervalstu iespējamo jauno dalībnieku iesaistīšanu, pāreju uz ilgtermiņa sadarbību un attīstību, veicinot labāku koordinēšanu un pāreju starp miera veidošanas, konfliktu novēršanas, humanitārās un attīstības politikas instrumentiem.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tematisko programmu daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka Savienības stratēģiju attiecīgajam tematam, Savienības finansējumam atlasītās prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus, starptautisko situāciju un galveno partneru darbības. Vajadzības gadījumā paredz līdzekļus un intervences prioritātes līdzdalībai globālās iniciatīvās. Daudzgadu indikatīvās programmas atbilst dokumentiem, kas minēti 11. panta 3. punktā.

1. Tematisko programmu daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka Savienības stratēģiju attiecīgajam tematam, Savienības finansējumam atlasītās prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus, nosacījumus palīdzības pārtraukšanai vai līdzekļu pārdalei, starptautisko situāciju un galveno partneru darbības. Vajadzības gadījumā paredz līdzekļus un intervences prioritātes līdzdalībai globālās iniciatīvās. Daudzgadu indikatīvās programmas atbilst dokumentiem, kas minēti 11. panta 3. punktā.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Daudzgadu indikatīvajās programmās paredz indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu. Vajadzības gadījumā daudzgadu indikatīvās programmas pielāgo efektīvai politikas īstenošanai, ņemot vērā visus vidusposma vai ad hoc pārskatus.

2. Daudzgadu indikatīvajās programmās paredz indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai var nepiešķirt daļu no finansējuma. Vajadzības gadījumā daudzgadu indikatīvās programmas pielāgo efektīvai politikas īstenošanai, ņemot vērā visus vidusposma vai ad hoc pārskatus. Vidusposma un ad hoc pārskatus nosūta Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei un dara pieejamus sabiedrībai un vietējām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija apstiprina stratēģijas dokumentus un pieņem daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Kopīgās īstenošanas regulas 15. panta 3. punktā. Šo procedūru piemēro arī būtiskai pārskatīšanai, ar kuru var ievērojami grozīt stratēģiju vai tās plānošanu.

1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai apstiprinātu stratēģijas dokumentus un daudzgadu indikatīvās programmas. Šo procedūru piemēro arī būtiskai pārskatīšanai, ar kuru var ievērojami grozīt stratēģiju vai tās plānošanu.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Procedūru, kas minēta 1. punktā, nepiemēro nebūtiskiem stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu grozījumiem, veicot tehniskas korekcijas, no jauna piešķirot finansējumu indikatīvajā piešķīrumā katrai prioritārajai jomai vai palielinot/samazinot sākotnējā indikatīvā piešķīruma apjomu par mazāk nekā 20 %, ja šie grozījumi neskar šajos dokumentos noteiktās prioritārās jomas un mērķus. Šādā gadījumā par korekcijām paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā.

2. Komisija saskaņā ar Kopīgās īstenošanas regulas 15. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru var veikt nebūtiskus stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu grozījumus, tehniskas korekcijas, no jauna piešķirot finansējumu indikatīvajā piešķīrumā katrai prioritārajai jomai vai palielinot/samazinot sākotnējā indikatīvā piešķīruma apjomu par mazāk nekā 20 %, ja šie grozījumi neskar šajos dokumentos noteiktās prioritārās jomas un mērķus. Šādā gadījumā par korekcijām paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nepārkāpjot noteikumus par palīdzības pārtraukšanu, kas iekļauti partnerības un sadarbības nolīgumos, kuri noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem, ja partnervalsts neievēro 3. panta 1. punktā minētos principus, Savienība aicina partnervalsti rīkot apspriešanu, lai rastu abām pusēm pieņemamu risinājumu, izņemot īpašas steidzamības gadījumus. Ja apspriešanā ar partnervalsti nevar panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu vai arī no apspriešanas atsakās, kā arī īpašas steidzamības gadījumos, Padome var pieņemt atbilstošus pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. panta 1. punktu, kuri var ietvert pilnīgu vai daļēju Savienības palīdzības pārtraukšanu.

Neskarot noteikumus par palīdzības pārtraukšanu, kas iekļauti partnerības un sadarbības nolīgumos, kuri noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem, ja partnervalsts neievēro 3. panta 1. punktā minētos principus, Savienība aicina partnervalsti rīkot apspriešanu, lai rastu abām pusēm pieņemamu risinājumu, izņemot īpašas steidzamības gadījumus. Ja apspriešanā ar partnervalsti nevar panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu vai arī no apspriešanas atsakās, kā arī īpašas steidzamības gadījumos, Padome var pieņemt atbilstošus pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. panta 1. punktu, kuri var ietvert pilnīgu vai daļēju Savienības palīdzības pārtraukšanu. Eiropas Parlamentu pilnībā informē par apriešanās sākšanu un norisi un par tās rezultātiem, kurus dara pieejamus sabiedrībai.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A. daļa – I punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) decentralizācija un vietējā pārvalde;

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A. daļa – II punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) uzņēmējdarbības vide, reģionālā integrācija un pasaules tirgi;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A. daļa – II punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) ilgtspējīga lauksaimniecība un enerģija.

c) ilgtspējīga lauksaimniecība un enerģētika un

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A. daļa – II punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) pilsētu un teritoriju apsaimniekošana, kā arī nolaistu rajonu uzlabošana.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A. daļa – III punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) pāreja no humānās palīdzības un reaģēšanas uz krīzēm uz ilgtermiņa attīstības sadarbību.

c) Rekonstrukcija jaunattīstības valstīs pēc katastrofas, tai skaitā ātrā reaģēšana un lielāks elastīgums, kā arī pāreja no humānās palīdzības un reaģēšanas uz krīzēm uz ilgtermiņa attīstības sadarbību.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A. daļa – III punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) konfliktu novēršana.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B. daļa – 3. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia) atbalsts miera veidošanas un konflikta novēršanas pieejām;

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B. daļa – 3. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ib) cilvēktiesību labākas ievērošanas un demokratizācijas veicināšana.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B. daļa – 4. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da) dzimumu līdztiesības veicināšana;

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B. daļa – 4. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

db) atbalsts miera veidošanas un konflikta novēršanas pieejām.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B. daļa – 5. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea) miera veidošanas veicināšana.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

V pielikums – B. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) intervence partnervalstīs, ar ko atbalstīs neaizsargātas un nelabvēlīgos apstākļos esošas grupas vismazāk attīstītās valstīs, sniedzot pamatpakalpojumus ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu palīdzību;

a) intervence partnervalstīs, ar ko atbalstīs neaizsargātas un nelabvēlīgos apstākļos esošas grupas vismazāk attīstītās valstīs, uzlabojot vietējo pārvaldi un sniedzot pamatpakalpojumus ar vietējo iestāžu palīdzību, kā arī sekmējot to līdzdalību un pārstāvību vietējos notikumos un attīstības procesos ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju palīdzību;

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

V pielikums – B. daļa – 3.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

e) vietējo, valsts un reģionālo pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju un gatavības pilnveidošana attiecībā uz konfliktu novēršanu un miera veidošanu, īpaši uzsverot zināšanu, metožu un instrumentu nodošanu dialoga veidošanas, starpniecības, samierināšanas un pārejas posma tiesiskuma jomā.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

V pielikums – B. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vietējās iestādes ietver dažādus valsts pārvaldes vietējos līmeņus un atzarus, t. i., pašvaldības, kopienas, rajonus, apgabalus, provinces, reģionus u. c.

Vietējās iestādes ietver dažādus valsts pārvaldes vietējos līmeņus un atzarus, t. i., pašvaldības, kopienas, rajonus, apgabalus, provinces, reģionus un to asociācijas valsts, reģionālā un pasaules līmenī.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu instrumenta izveide sadarbībai attīstības jomā

Atsauces

COM(2011)0840 – C7-0493/2011 – 2011/0406(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

17.1.2012

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

17.1.2012

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Ana Gomes

14.12.2011

Pieņemšanas datums

10.7.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pino Arlacchi, Bastiaan Belder, Franziska Katharina Brantner, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Takis Hadjigeorgiou, Richard Howitt, Liisa Jaakonsaari, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Maria Eleni Koppa, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Ryszard Antoni Legutko, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Mario Mauro, Kyriakos Mavronikolas, Francisco José Millán Mon, María Muñiz De Urquiza, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Ria Oomen-Ruijten, Pier Antonio Panzeri, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, György Schöpflin, Charles Tannock, Inese Vaidere, Sir Graham Watson

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Jacob Bicep, Reinhard Bütikofer, Andrew Duff, Diogo Feio, Roberto Gualtieri, Barbara Lochbihler, Norbert Neuser, Teresa Riera Madurell, Ivo Vajgl, Luis Yáñez-Barnuevo García, Janusz Władysław Zemke

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Victor Boştinaru, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Lena Kolarska-Bobińska, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Artur Zasada

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS  (17.9.2012)

Attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā
(COM(2011)0840 – C7‑0493/2011 – 2011/0406(COD))

Atzinumu sagatavoja: Helmut Scholz

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija ierosina jaunu regulu, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (turpmāk „Attīstības sadarbības instruments”, ASI). Pašreizējās regulas termiņš beidzas 2013. gada 31. decembrī. Eiropas Parlamentam, īstenojot koplēmuma procedūru, ir jānosaka Savienības lielākā ārējās darbības finansēšanas instrumenta laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam būtība, mērķi un darbības jomas.

Savienības attīstības politikas visaptverošais mērķis joprojām ir aktīvi veicināt nabadzības mazināšanu un ilgtermiņā arī izskaušanu, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienību. Ņemot to vērā, atzinuma sagatavotājs vēlas panākt, lai ASI veicinātu arī ilgtspējīgu un integrējošu attīstību ekonomikas, sociālajā un vides jomā, tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, kā arī sekmētu demokrātiju, starptautisko nodarbinātības standartu ievērošanu, tiesiskumu, labu pārvaldību un cilvēktiesību īstenošanu. Lai efektīvāk veicinātu minēto mērķu sasniegšanu, Komisija ierosina veikt nelielas ASI izmaiņas.

Komisija ir iecerējusi ASI pielāgot jaunākajām starptautiskajām tendencēm attīstības politikas jomā. Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē šādu pieeju, taču vēlas panākt, lai izpildiestāde balstītos ne tikai uz tās vienpusēji sagatavotajiem dokumentiem, bet arī uz dokumentiem, ko izstrādājis vai apstiprinājis likumdevējs, it īpaši uz Attīstības konsensu. Lai precizētu šā instrumenta izmantošanas jomas, atzinuma sagatavotājs ierosina likumdevējiem šīs regulas IV un V pielikumā paredzēt plašākus noteikumus un pielikumus grozīt ar tiesību aktu.

Komisija ierosina veikt diferenciāciju starp partnervalstīm, ņemot vērā to vajadzības, spējas, saistības un sniegumu, kā arī iespējamo ietekmi partnervalstīs, neparedzot pārejas periodu. Kopumā atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē diferencētu pieeju un uzsvaru uz valstīm un reģioniem, kuriem atbalsts visvairāk nepieciešams, taču uzskata, ka vajadzības būtu jānosaka cieši sadarbojoties ar procesā iesaistītajām partnervalstīm, tostarp to parlamentiem un pilsonisko sabiedrību. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Komisija ir gājusi par tālu, izslēdzot valstis no divpusējās attīstības sadarbības un ierosina III pielikumā to valstu sarakstā, kurām ir tiesības saņemt palīdzību, atkal iekļaut vairākas Latīņamerikas valstis.

Komisija ierosina palielināt elastīgumu un mazināt sarežģītību instrumenta īstenošanā. Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē centienus paaugstināt instrumenta efektivitāti. Taču elastīgumu nevar nodrošināt, vienīgi paredzot Parlamentam pienākumu kontrolēt budžetu. Tāpēc Komisijas prasība dot pilnīgu rīcības brīvību attiecībā uz līdz pat 60 % no šā instrumenta budžeta nav pieņemama. Tā vietā jāpiedāvā pilnīgs attīstības sadarbības jomu uzskaitījums, kurām paredzēts šā instrumenta atbalsts. Turklāt atzinuma sagatavotājs vēlas saglabāt iespēju likumdevējiem iebilst pret Komisijas priekšlikumiem pārdalīt finansējumi, ja tiek pārsniegta noteikta robežvērtība, kā arī veikt netehniskas izmaiņas, pieprasot izdarīt grozījumus, izmantojot deleģētos aktus.

Turklāt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tirdzniecība var būt nozīmīgs attīstības virzītājspēks. Taču nevar ignorēt to, ka ESAO salīdzinošās novērtēšanas 2012. gada ziņojumos tirdzniecības politikas jautājumi veido 25 % no visiem neskaidrajiem gadījumiem attiecībā uz attīstības politikas saskaņošanu. Eiropas Savienība ir noteikusi, ka saskaņotajā cīņā pret nabadzību attīstības politikas saskaņošana ir centrālais elements. Tāpēc ar tirdzniecību saistīto jautājumu risināšana, izmantojot šo instrumentu, rūpīgi jāsaskaņo ar attīstības mērķiem. Pretējā gadījumā pasākumi tirdzniecības jomā nevarēs saņemt ASI finansējumu. Atzinuma sagatavotājs ierosina vairākus priekšlikumus, lai ar tirdzniecību un ekonomiku saistītos mērķus saskaņotu ar attīstības politiku.

Atbalsts ES un Āfrikas kopējai stratēģijai no ASI ir atzinīgi vērtējam jauninājums Komisijas priekšlikumā. Kā nesen tika konstatēts Pasaules Bankas veiktā pētījumā, lai izskaustu nabadzību, Āfrikai jānovērš ekonomikas un tirdzniecības sadrumstalotība. Eiropas Savienībai būtu jāveic viss iespējamais, lai atbalstītu reģionālo un kontinentālo integrāciju.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē arī to, ka būtiski palielināts ASI finansējums.

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Šīs regulas īstenošanas vispārēju politisku regulējumu, virzienus un uzsvaru nodrošina Eiropas Konsenss attīstības jomā un Komisijas paziņojumi “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” un “Turpmāka pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm”, kā arī jebkādi turpmākie paziņojumi, ar ko nosaka Eiropas attīstības politikas pamatvirzienus un principus, un turpmākie to secinājumi.

(3) Šīs regulas īstenošanas vispārēju politisku regulējumu, virzienus un uzsvaru nodrošina Eiropas Konsenss attīstības jomā, Līgums par Eiropas Savienību (LES), Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD), kā arī Savienības un dalībvalstu apstiprinātie mērķi saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un jo īpaši ANO Konferenci par tirdzniecību un attīstību un ANO Attīstības programmu, kā arī citām kompetentajām starptautiskajām organizācijām.

Pamatojums

Savienības izpildiestādei, īstenojot Savienības politikas instrumentus, būtu jābalstās nevis uz tās vienpusēji pieņemtajiem paziņojumiem, bet gan uz dokumentiem, kuru izstrādē piedalījies vai kurus apstiprinājis likumdevējs. Tāpēc tiesību aktos nevajadzētu iekļaut atsauci uz dokumentiem, kurus likumdevējs nav varējis ietekmēt, it īpaši paredzot pilnīgu rīcības brīvību („visi nākamie paziņojumi”).

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Savienības mērķis ir arī nodrošināt saskaņotību ar citām ārējās darbības jomām. Tas jānodrošina, formulējot Savienības attīstības sadarbības politiku un tās pasākumu stratēģisko plānošanu un īstenošanu.

(5) Savienības mērķis ir cieši saistīts ar apņēmību veicināt saskaņotu attīstības politiku, kā arī nodrošināt citu tās ārējās darbības jomu saskaņotību un to atbilstību pārējiem politikas virzieniem. Savienības attīstības sadarbības politikas galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un izskaušana. Savienības ārējā politika veicina ilgtspējīgu attīstību ekonomikas, sociālajā un vides jomā jaunattīstības valstīs. Tas ietver cilvēktiesību, sociālā taisnīguma, nodarbinātības standartu, taisnīgas tirdzniecības attiecību un atbilstīgas prakses vides un klimata jomā uzlabošanu. Tādi paši principi ir piemērojami attīstības programmām, kuru mērķis ir uzlabot, paplašināt, iedibināt vai atvieglot tirdzniecības attiecības.

Tas jānodrošina, veicot pasākumu stratēģisko plānošanu un īstenošanu. Savienības mērķis ir censties efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu to ietekmi.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Savienības politiku un starptautisko darbību attīstības sadarbības jomā regulē tādi TAM kā ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana, tostarp jebkāds tā turpmākais grozījums, kā arī attīstības mērķi un principi, ko apstiprinājusi Savienība un tās dalībvalstis, tostarp to sadarbības kontekstā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un citās kompetentās starptautiskās organizācijās attīstības sadarbības jomā.

(9) Savienības politiku un starptautisko darbību attīstības sadarbības jomā regulē tādi TAM kā ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana, tostarp jebkāds tā turpmākais grozījums, kā arī attīstības mērķi un principi, ko apstiprinājusi Savienība un tās dalībvalstis, tostarp to sadarbības kontekstā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un citās kompetentās starptautiskās organizācijās attīstības sadarbības jomā.

 

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Industriālās attīstības organizāciju (UNIDO) Savienībai būtu jāatbalsta ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu industriālā sadarbība, izmantojot ieguldījumus, spēju veidošanu, tehnoloģijas nodošanu un ilgtspējīgu rūpniecības attīstību, kas palīdz jaunattīstības valstīm rast priekšrocības globalizācijas procesā.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) PTO dalībnieki 4. ministru konferencē Dohā apņēmās integrēt tirdzniecības aspektu attīstības stratēģijās un sniegt ar tirdzniecību saistītu tehnisko palīdzību un atbalstu spēju veidošanai, un šo apņemšanos vēlreiz uzsvēra PTO 7. ministru konferencē.

Pamatojums

Ar šo grozījumu šajā regulā iekļauj spēkā esošās ASI regulas apsvērumu.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9b) Iekšējās un starpreģionu tirdzniecības uzlabošana ir veiksmīgu izaugsmes un attīstības stratēģiju būtisks aspekts. Savienībai vajadzētu palielināt atbalstu iekšējās tirdzniecības vajadzībām un reģionālajai integrācijai. Lai veicinātu šo attīstības stratēģiju veiksmīgu īstenošanu, Savienībai būtu jāpalīdz jaunattīstības valstīm, ciktāl tās vēlas, integrēties pasaules ekonomikā, vienlaikus saglabājot visatvērtāko tirgu jaunattīstības valstīm. Savienībai būtu jāpiemēro tās daudzpusības veicināšanas politika tirdzniecībai un jāuzlabo jaunattīstības valstu sarunu vešanas spējas.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Savienības palīdzība jāpiešķir jomās, kurās tai var būt vislielākā ietekme, ņemot vērā spēju darboties pasaules mērogā un reaģēt uz tādām globālām problēmām kā nabadzības izskaušana, ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšana visā pasaulē, un ņemot vērā ilgtermiņa un paredzamu apņemšanos sniegt attīstības palīdzību, kā arī tās iesaisti dalībvalstu koordinēšanā. Lai nodrošinātu šādu ietekmi, jāpiemēro diferenciācijas princips ne tikai finansējuma piešķiršanas līmenī, bet arī plānošanas līmenī, ņemot vērā Savienības palīdzības potenciālo ietekmi partnervalstīs, lai nodrošinātu, ka divpusējās attīstības sadarbību novirza uz tām partnervalstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, tostarp nestabilām valstīm un valstīm ar augstu neaizsargātības līmeni un ierobežotu spēju piekļūt citiem attīstības atbalsta finansējuma avotiem. Tādēļ šādas valstis būs divpusējās plānošanas mērķis saskaņā ar objektīvu kritēriju piemērošanu, pamatojoties uz šo valstu vajadzībām un spējām, kā arī ES palīdzības ietekmi.

(11) Savienības palīdzība jāpiešķir jomās, kurās tai var būt vislielākā ietekme, ņemot vērā spēju darboties pasaules mērogā un reaģēt uz tādām globālām problēmām kā nabadzības izskaušana, ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība, nodrošinot brīvu un taisnīgu tirdzniecību, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības, cilvēktiesību, starptautisko nodarbinātības standartu izmantošanas un tiesiskuma veicināšana visā pasaulē, un ņemot vērā ilgtermiņa un paredzamu apņemšanos sniegt attīstības palīdzību, kā arī tās iesaisti dalībvalstu koordinēšanā. Lai nodrošinātu šādu ietekmi, jāpiemēro diferenciācijas princips ne tikai finansējuma piešķiršanas līmenī, bet arī plānošanas līmenī, ņemot vērā Savienības palīdzības potenciālo ietekmi partnervalstīs, lai nodrošinātu, ka no divpusējās attīstības sadarbības lielākās ieguvējas ir tās partnervalstis, kam tā visvairāk vajadzīga, tostarp nestabilām valstīm un valstīm ar augstu neaizsargātības līmeni un ierobežotu spēju piekļūt citiem attīstības atbalsta finansējuma avotiem. Tādēļ divpusējai plānošanai jābūt vērstai uz šādām valstīm saskaņā ar objektīvu kritēriju piemērošanu, pamatojoties uz šo valstu vajadzībām un spējām, kā arī ES palīdzības ietekmi. Valstīm, kas vairs neatbilst konkrētai valstij izveidotām ģeogrāfiskajām programmām, būtu jāparedz iespēja šo palīdzību samazināt pakāpeniski, sevišķu uzmanību pievēršot īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām un ņemot vērā, ka dažas no šīm valstīm vairs nesaņems komerciālas priekšrocības no vispārējo preferenču sistēmas (VPS), tādā veidā izjūtot divkāršu negatīvu ietekmi.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Globalizētā pasaulē ES iekšējās politikas dažādas jomas, piemēram, vide, klimata pārmaiņas, nodarbinātība (tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātība visiem), dzimumu līdztiesība, enerģija, ūdens, transports, veselība, izglītība, tiesiskums un drošība, pētniecība un inovācija, informācijas sabiedrība, migrācija, lauksaimniecība un zivsaimniecība, arvien vairāk kļūst par ES ārējās darbības daļu. Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020 — gudras, ilgtspējīgas un iekļaujoša izaugsmes stratēģija” uzsvērta Savienības apņemšanās veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi savā iekšējā un ārējā politikā, apvienojot ekonomikas, sociālo un vides pīlāru.

(14) Globalizētā pasaulē ES iekšējās politikas dažādas jomas, piemēram, vide, klimata pārmaiņas, atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšana, nodarbinātība (tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātība visiem), dzimumu līdztiesība, enerģija, ūdens, transports, veselība, izglītība, tiesiskums un drošība, kultūra, pētniecība un inovācija, informācijas sabiedrība, migrācija, lauksaimniecība un zivsaimniecība, arvien vairāk kļūst par ES ārējās darbības daļu. Savienības iekšējās stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei veiksmīga īstenošana ir atkarīga no Savienības starptautisko tirdzniecības partneru ekonomiskās un sociālās attīstības, kas būtu jāveicina tās iekšējā un ārējā politikā.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzība ir starp lielākajām problēmām, ar ko saskaras Savienība un kur steidzami vajadzīga starptautiska darbība. Saskaņā ar Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” konstatēto nodomu ar šo regulu jāveicina mērķa īstenošana par vismaz 20 % no ES budžeta novirzīšanu zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgai sabiedrībai, bet programmai “Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” jāsaņem vismaz 25 % no finansējuma, lai segtu ar klimata pārmaiņām un vidi saistītos izdevumus. Darbībām šajās divās jomās pēc iespējas jābūt savstarpēji atbalstošām, lai stiprinātu to ietekmi.

(15) Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzība ir starp lielākajām problēmām, ar ko saskaras Savienība un visas tās starptautiskās tirdzniecības un komercdarbības partnervalstis un reģioni un kur steidzami vajadzīga starptautiska darbība. Šai regulai jāpapildina mērķis vismaz 20 % no ES budžeta novirzīt zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgai sabiedrībai, bet programmai „Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” jāsaņem vismaz 25 % no finansējuma, lai segtu ar klimata pārmaiņām un vidi saistītos izdevumus, ņemot vērā globālās tirdzniecības un preču, jo īpaši neapstrādātu izejvielu, pārvadāšanas ietekmi uz klimatu. Darbībām šajās divās jomās pēc iespējas jābūt savstarpēji atbalstošām, lai stiprinātu to ietekmi.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Komisijas paziņojumā “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” paredzēts arī turpmāk atbalstīt sociālo iekļaušanu un humāno attīstību, izmantojot vismaz 20 % no Savienības attīstības palīdzības. Lai to veicinātu, vismaz 20 % no programmas “Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” finansējuma jāizmanto šīs jomas attīstībai.

(16) Vismaz 20 % no Savienības attīstības palīdzības ir jānovirza sociālās iekļaušanas un humānās attīstības atbalstam. Tajā jāietver arī atbalsts sociālo pamatpakalpojumu sniegšanai, jo īpaši veselības aprūpes un izglītības jomā. Vismaz 20 % no programmas „Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” finansējuma jāizmanto šajā attīstības jomā.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Partnervalstu saraksts šajā regulā jāpielāgo, pamatojoties uz iespējamo to statusa maiņu, kā noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK), kā arī nozīmīgām izmaiņām saistībā ar humāno attīstību, atkarību no palīdzības, krīzes situācijām, neaizsargātību un citiem aspektiem, tostarp attīstības procesa dinamiku. Šīs regulas nebūtiskos elementus veido šādi jauninājumi, to partnervalstu pārskati, kam ir tiesības pieteikties divpusējai attīstības sadarbībai, un noteiktu sadarbības jomu un darbību definīciju grozījumi, kā arī indikatīvo finanšu piešķīrumu korekcijas katrai programmai. Tāpēc, lai pielāgotu tās darbības jomu strauji mainīgajai trešo valstu realitātei, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, kuros paredzēts atjaunināt šīs regulas pielikumus, kas ietver to partnervalstu un reģionu sarakstu, kuriem ir tiesības pieteikties Savienības finansējumam, konkrētu sadarbības jomu definīcijas saskaņā ar ģeogrāfiskām un tematiskām programmām, kā arī indikatīvus piešķīrumus katrai programmai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(17) Partnervalstu saraksts šajā regulā jāpielāgo, pamatojoties uz iespējamo to statusa maiņu, kā noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK), kā arī nozīmīgām izmaiņām saistībā ar humāno attīstību, atkarību no palīdzības, krīzes situācijām, neaizsargātību un citiem aspektiem, tostarp attīstības procesa dinamiku. Jauninājumus un to partnervalstu pārskatus, kam ir tiesības pieteikties divpusējai attīstības sadarbībai, un noteiktu sadarbības jomu un darbību definīciju grozījumus, kā arī indikatīvo finanšu piešķīrumu korekcijas katrai programmai Komisija iesniedz kā priekšlikumus tiesību aktiem, ar kuriem šīs regulas I, III, IV, V, VI un VII pielikumā veic vajadzīgos grozījumus.

Pamatojums

Būtu jāsaglabā likumdevēju stingrā kontrole pār finansējumu, kas piešķirts no Savienības lielākā ārējās finansēšanas instrumenta līdzekļiem.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanas vienādus nosacījumus, īstenošanas pilnvaras jāpiešķir Komisijai.

svītrots

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Šīs regulas 11.–14. pantā attiecībā uz stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām paredzētās īstenošanas pilnvaras jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Ņemot vērā šo īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to politisko orientāciju vai ietekmi uz budžetu, to pieņemšanai jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot neliela mēroga finanšu pasākumus. Ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kad vajadzīga ātra atbilde no Savienības, tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, Komisijai jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti.

svītrots

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu.

(ii) demokrātijas veicināšanu, stiprināšanu un attīstību, arī izmantojot godīgas un pārredzamas vēlēšanas, cilvēktiesību, sociālā taisnīguma un starptautisko nodarbinātības standartu ievērošanu, tiesiskuma, labas pārvaldības veicināšanu gan valsts, gan privātajā sektorā, taisnīgas tirdzniecības veicināšanu, kā arī starptautisko konvenciju un starptautisko tiesību normu ievērošanu saistībā ar sociālajiem un vides standartiem.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) vajadzības;

(a) ilgtspējīgas attīstības vajadzības, kas noteiktas, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām partnervalstīm, reģioniem un to parlamentiem un pienācīgi ņemot vērā sociālekonomisko dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības viedokli;

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) spējas radīt finanšu līdzekļus un piekļūt tiem, un to absorbcijas spēja; un

(b) spējas radīt finanšu līdzekļus un piekļūt tiem, un to absorbcijas un revīzijas spēja; un

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

II sadaļa – 3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Visās programmās ietver šādus transversālus jautājumus: cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, sieviešu lomas pastiprināšanas, diskriminācijas aizlieguma, demokrātijas, labas pārvaldības, bērnu un pirmiedzīvotāju tiesību, sociālās iekļaušanas un personu ar invaliditāti tiesību, vides ilgtspējas, tostarp cīņas ar klimata pārmaiņām, un HIV/AIDS apkarošanas veicināšana.

3. Visās programmās ietver šādus transversālus jautājumus: cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, sieviešu lomas pastiprināšanas, diskriminācijas aizlieguma, demokrātijas, labas pārvaldības, bērnu un pirmiedzīvotāju tiesību, sociālās iekļaušanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un personu ar invaliditāti tiesību, vides ilgtspējas, tostarp cīņas ar klimata pārmaiņām, un HIV/AIDS apkarošanas veicināšana.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma stiprināšanai, tiesu pieejamības uzlabošanai un pilsoniskās sabiedrības, tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības, piekļuves IKT, veselības aprūpes un pārtikas nodrošinājuma atbalstam, kā arī dialoga, līdzdalības un izlīguma veicināšanai, un iestāžu veidošanai.

4. Īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma stiprināšanai, tiesību aktu, jo īpaši darba tiesību un vides tiesību aktu, īstenošanai un izpildei, tiesu pieejamības uzlabošanai un pilsoniskās sabiedrības, cita starpā uzraudzības pasākumu, taisnīgas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības, piekļuves IKT, sabiedrisko pakalpojumu, veselības aprūpes un pārtikas nodrošinājuma atbalstam, kā arī dialoga, līdzdalības un izlīguma veicināšanai, un iestāžu veidošanai reģionu, valsts un vietējā līmenī.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Īstenojot šo regulu, nodrošina saskaņotību ar citām Savienības ārējās darbības jomām un citām attiecīgām Savienības politikām. Tāpēc saskaņā ar šo regulu finansētu, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītu, pasākumu pamatā ir sadarbības politika, kas noteikta tādos instrumentos kā nolīgumi, deklarācijas rīcības plāni, par kuriem vienojušās Savienība un attiecīgās trešās valstis un reģioni, kā arī Savienības lēmumi, konkrētas intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

5. Īstenojot šo regulu, vienlaikus ievērojot attīstības politikas saskaņotības principu, nodrošina saskaņotību ar citām Savienības ārējās darbības jomām, tostarp starptautisko tirdzniecību un tirdzniecības politiku, kā arī ar citām attiecīgām Savienības politikas nostādnēm. Tāpēc saskaņā ar šo regulu finansēti, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldīti, pasākumi vajadzības gadījumā paredz atbalstu sadarbības politikai, kas noteikta tādos instrumentos kā nolīgumi, tirdzniecības nolīgumi, deklarācijas un rīcības plāni, par kuriem vienojušās Savienība un attiecīgās trešās valstis un reģioni.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

3. pants – 8. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) iekļaujošas un līdzdalības pieejas attiecībā uz attīstību un plašu visu sabiedrības segmentu iesaisti attīstības procesā, kā arī valsts un reģionālā dialogā, tostarp politiskā dialogā;

(b) iekļaujošas un līdzdalības pieejas attiecībā uz attīstību un visu sabiedrības segmentu plašu iesaisti attīstības procesā, kā arī valsts un reģionālā dialogā, cita starpā politiskā dialogā, un valstu un reģionālo parlamentu darbā partnervalstīs un reģionos;

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

3. pants – 8. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu industriālo sadarbību, izmantojot ieguldījumus, spēju veidošanu, tehnoloģijas nodošanu un ilgtspējīgu rūpniecības attīstību, kas palīdzētu jaunattīstības valstīm rast globalizācijas procesa priekšrocības.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

3. pants – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a Savienība iesaistīsies dialogā ar partnervalstīm, lai to attīstības stratēģijā paredzētu apspriedes par tirdzniecības politiku un spēju veidošanu.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

3. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Komisija cenšas regulāri veikt informācijas apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību.

10. Komisija cenšas regulāri apspriesties un veikt informācijas apmaiņu ar visām ieinteresētajām personām (saņēmējvalstu valdībām un resoriem, pilsonisko sabiedrību, ES delegācijām, starptautiskajām un valsts organizācijām un privātajām struktūrām), lai kopīgi izstrādātu un īstenotu to attīstības stratēģijas tirdzniecības sadaļu. Par šo apspriežu rezultātiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

3. pants – 10.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a Šajā regulā paredzēto Savienības finansējumu neizmanto, lai finansētu ieroču un munīcijas iegādi vai operācijas, kas saistītas ar militārajiem un aizsardzības jautājumiem.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) divpusēji — ar III pielikumā noteiktajām partnervalstīm.

(b) attiecībā uz konkrētām valstīm — ar III pielikumā noteiktajām partnervalstīm, un attiecīgā gadījumā pārejas posmā ar I pielikumā noteiktajām citām partnervalstīm.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai sasniegtu 2. panta 1. punktā paredzētos mērķus, ģeogrāfiskas programmas var izstrādāt no tām sadarbības jomām, kas citu starpā iekļautas “Eiropas Konsensā”.

3. Lai sasniegtu 2. panta 1. punktā paredzētos mērķus, ģeogrāfiskas programmas izstrādā, pamatojoties uz tām sadarbības jomām, kas iekļautas „Eiropas Konsensā”, kā arī uz IV pielikumā paredzētajām kopīgajām un konkrētajām sadarbības jomām.

Kopīgās sadarbības jomas un īpašās sadarbības jomas katram reģionam ir precizētas IV pielikumā.

 

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Savienības palīdzības mērķis saskaņā ar programmu “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” ir atbalstīt darbības tādās jomās kā vide un klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija, humānā attīstība, nodrošinātība ar pārtiku, migrācija un patvērums.

1. Savienības palīdzības mērķis saskaņā ar programmu „Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” ir atbalstīt darbības tādās jomās kā vide un klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija, humānā attīstība, nodrošinātība ar pārtiku, taisnīga tirdzniecība, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, sociālais taisnīgums, kultūra, migrācija un patvērums.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Panāfrikas programmas daudzgadu indikatīvo programmu izstrādā, pamatojoties uz Āfrikas un ES kopējo stratēģiju un tās rīcības plāniem.

3. Panāfrikas programmas daudzgadu indikatīvo programmu izstrādā, pamatojoties uz Āfrikas un ES kopējo stratēģiju un tās rīcības plāniem. Tiks nodrošināta Eiropas Parlamenta, pilsoniskās sabiedrības un attiecīgo Āfrikas valstu un reģionu parlamentu aktīva iesaistīšana šīs programmas sagatavošanā un tās īstenošanas uzraudzībā.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tāpēc stratēģijas dokumenti principā balstās uz dialogu starp Savienību un partnervalsti vai reģionu, vajadzības gadījumā iesaistot attiecīgās dalībvalstis un partnervalsti vai reģionu, tostarp pilsonisko sabiedrību un reģionālās vai vietējās iestādes, lai nodrošinātu, ka pietiekami labi tiek ievērotas ar šo procesu saistītās valsts vai reģiona intereses un sekmēts atbalsts valsts attīstības stratēģijām, īpaši nabadzības mazināšanas stratēģijām.

Tāpēc stratēģijas dokumenti principā balstās uz dialogu starp Savienību un partnervalsti vai reģionu, vajadzības gadījumā iesaistot attiecīgās dalībvalstis un partnervalsti vai reģionu un apspriežoties ar valsts un reģiona parlamentu, tostarp iesaistot pilsonisko sabiedrību un reģionālās vai vietējās iestādes, lai nodrošinātu, ka pietiekami labi tiek ievērotas ar šo procesu saistītās valsts vai reģiona intereses un sekmēts atbalsts valsts attīstības stratēģijām, īpaši nabadzības mazināšanas stratēģijām.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Stratēģijas dokumentus var pārskatīt vidusposmā vai vajadzības gadījumā ad hoc saskaņā ar principiem un procedūrām, kas paredzētas partnerības un sadarbības nolīgumos, kuri noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem.

2. Stratēģijas dokumentus pārskata vidusposmā vai vajadzības gadījumā ad hoc saskaņā ar principiem un procedūrām, kas paredzētas partnerības un sadarbības nolīgumos, kuri noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem. Pārskatīšanu veic, cieši sadarbojoties ar Eiropas Parlamenta atbildīgajām komitejām un attiecīgajām delegācijām, partnervalstu un reģionu parlamentiem un parlamentu izveidotajām kopējām struktūrām; ir jāparedz arī apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības un saņēmējvalstu ieinteresēto personu pārstāvjiem.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Stratēģijas dokumenti nav vajadzīgi valstīm un reģioniem, kas saskaņā ar šo regulu saņem Savienības finansējuma piešķīrumu, kurš nepārsniedz EUR 50 miljonus laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

svītrots

Pamatojums

EUR 50 miljoni tomēr ir pārāk liela summa.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

11. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Daudzgadu indikatīvās programmas izstrādā katrai valstij vai reģionam, kas saņem indikatīvu Savienības finansējuma piešķīrumu saskaņā ar šo regulu; izņemot valstis vai reģionus, kuri minēti 4. punktā, šos dokumentus izstrādā, pamatojoties uz šajā pantā minētajiem stratēģijas dokumentiem vai līdzīgiem dokumentiem.

5. Daudzgadu indikatīvās programmas izstrādā katrai valstij vai reģionam, kas saņem indikatīvu Savienības finansējuma piešķīrumu saskaņā ar šo regulu; šos dokumentus izstrādā, pamatojoties uz šajā pantā minētajiem stratēģijas dokumentiem vai tamlīdzīgiem dokumentiem.

Pamatojums

EUR 50 miljoni tomēr ir pārāk liela summa.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija apstiprina stratēģijas dokumentus un pieņem daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Kopīgās īstenošanas regulas 15. panta 3. punktā. Šo procedūru piemēro arī būtiskai pārskatīšanai, ar kuru var ievērojami grozīt stratēģiju vai tās plānošanu.

1. Komisija apstiprina stratēģijas dokumentus un pieņem daudzgadu indikatīvās programmas ar deleģēto aktu. Šo procedūru piemēro arī vidusposma un ad hoc pārskatīšanai, ar kuru var ievērojami grozīt stratēģiju vai tās plānošanu.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Procedūru, kas minēta 1. punktā, nepiemēro nebūtiskiem stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu grozījumiem, veicot tehniskas korekcijas, no jauna piešķirot finansējumu indikatīvajā piešķīrumā katrai prioritārajai jomai vai palielinot/samazinot sākotnējā indikatīvā piešķīruma apjomu par mazāk nekā 20 %, ja šie grozījumi neskar šajos dokumentos noteiktās prioritārās jomas un mērķus. Šādā gadījumā par korekcijām paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā.

2. Procedūru, kas minēta 1. punktā, nepiemēro nebūtiskiem stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu grozījumiem, veicot tehniskas korekcijas, no jauna piešķirot finansējumu indikatīvajā piešķīrumā katrai prioritārajai jomai vai palielinot/samazinot sākotnējā indikatīvā piešķīruma apjomu par mazāk nekā 10 %, ja šie grozījumi neskar šajos dokumentos noteiktās prioritārās jomas un mērķus. Šādā gadījumā par korekcijām paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 18. pantu, lai grozītu vai papildinātu šīs regulas I–VII pielikumu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 18. pantu, lai pieņemtu, grozītu vai papildinātu stratēģijas dokumentus un daudzgadu indikatīvās programmas.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

18. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Iebildumu neizteikšanas periods I, II un III pielikuma pielāgošanai ESAO/APK lēmumiem, kuros tiek pārskatīts 1. panta a) apakšpunktā paredzētais saņēmēju saraksts, ir viena nedēļa.

svītrots

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

20. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Visus līdzekļu asignējumus, ko izmaksā saskaņā ar šo regulu revidē Eiropas Revīzijas palāta (turpmāk — ERP). ERP var apspriesties ar attiecīgajām iestādēm saņēmējvalstīs, lai aizsargātu ES pilsoņu finanšu intereses pret krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu saskaņā ar šo regulu piešķirtā finansējuma ekonomiju, efektivitāti un lietderīgumu.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Indikatīvās minimālās summas, ko piešķir katrai 5.–9. pantā minētajai programmai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, paredzētas VII pielikumā. Summas var pārdalīt starp programmām ar deleģētu aktu saskaņā ar 18. pantu. Programmai “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” paredzētās summas var pārdalīt starp apakšpozīcijām ar Komisijas lēmumu, par ko paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā pēc tā pieņemšanas.

2. Indikatīvās minimālās summas, ko piešķir katrai 5.–9. pantā minētajai programmai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, paredzētas VII pielikumā. Summas var pārdalīt starp programmām ar deleģētu aktu saskaņā ar 18. pantu.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

III pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PARTNERVALSTIS UN REĢIONI AR DIVPUSĒJU SADARBĪBU SASKAŅĀ AR 5. PANTA 2. PUNKTU

PARTNERVALSTIS UN REĢIONI AR DIVPUSĒJU SADARBĪBU SASKAŅĀ AR 5. PANTA 2. PUNKTU

Šādas partnervalstis saņem divpusēju attīstības palīdzību saskaņā ar šīs regulas 5. panta 2. punktu:

Šādas partnervalstis saņem divpusēju attīstības palīdzību saskaņā ar šīs regulas 5. panta 2. punktu:

1. Bolīvija

1. Bolīvija

 

1.a Kolumbija

 

1.b Kostarika

2. Kuba

2. Kuba

 

2.a Ekvadora

3. Salvadora

3. Salvadora

4. Gvatemala

4. Gvatemala

5. Hondurasa

5. Hondurasa

6. Nikaragva

6. Nikaragva

 

6.a Panama

7. Paragvaja

7. Paragvaja

 

7.a Peru

8. Afganistāna

8. Afganistāna

9. Bangladeša

9. Bangladeša

10. Butāna

10. Butāna

11. Kambodža

11. Kambodža

12. Korejas Tautas Demokrātiskā Republika

12. Korejas Tautas Demokrātiskā Republika

13. Laosa

13. Laosa

14. Mongolija

14. Mongolija

15. Mjanma/Birma

15. Mjanma/Birma

16. Nepāla

16. Nepāla

17. Pakistāna

17. Pakistāna

18. Filipīnas

18. Filipīnas

19. Šrilanka

19. Šrilanka

20. Vjetnama

20. Vjetnama

21. Kirgizstānas Republika

21. Kirgizstānas Republika

22. Tadžikistāna

22. Tadžikistāna

23. Turkmenistāna

23. Turkmenistāna

24. Uzbekistāna

24. Uzbekistāna

25. Irāka

25. Irāka

26. Jemena

26. Jemena

27. Dienvidāfrika:

27. Dienvidāfrika:

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ģeogrāfiskās programmas var izstrādāt cita starpā no turpmāk noteiktajām sadarbības jomām, kas nav jāpielīdzina nozarēm. Prioritātes noteiks saskaņā ar Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” un turpmākiem Padomes iestāžu secinājumiem.

Ģeogrāfiskās programmas izstrādā, pamatojoties uz Eiropas Konsensu un turpmāk noteiktajām sadarbības jomām, kas nav jāpielīdzina nozarēm. Prioritātes noteiks sadarbībā ar attiecīgo partnervalsti vai reģionu, iesaistot pilsonisko sabiedrību un parlamentus, un to pamatā būs Tūkstošgades attīstības mērķi.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – I nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

I. Cilvēktiesības, demokrātija un citi labas pārvaldības pamatelementi:

I. Cilvēktiesības, demokrātija un citi labas pārvaldības pamatelementi valsts un privātajā sektorā:

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – I nodaļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums;

a) demokrātija, cita starpā godīgas un pārredzamas vēlēšanas, cilvēktiesību, tostarp politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību, ievērošana saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību deklarāciju, darba tiesības un tiesiskums;

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – I nodaļa – a punkts – ievilkumi (jauni)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– atbalsts demokrātisko tiesību, cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumu uzraudzībai, cita starpā atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, žurnālistiem un SDO, kā arī citām specializētajām starptautiskajām organizācijām;

 

– atbalsts tādu tiesību aktu īstenošanai un izpildei, kas saistīti ar demokrātiskajām tiesībām, cilvēktiesībām un darba tiesībām, un atbalsts cīņai pret sociālo dempingu;

 

– atbalsts sabiedrības informētības uzlabošanai attiecībā uz esošajām demokrātiskajām tiesībām, cilvēktiesībām un darba tiesībām, kā arī attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem un standartiem;

 

– atbalsts arodbiedrību un kooperatīvu spēju veidošanai.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – I nodaļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa) tiesu iestāžu pieejamība;

 

– jo īpaši Eiropas transnacionālu uzņēmējsabiedrību upuriem, ja tās pārkāpj darba ņēmēju tiesības un/vai rada kaitējumu videi, atvieglojot prasību izskatīšanu valstu, reģionu vai ES tiesās;

 

– pārsūdzēšanas kārtības pilnveidošana privātpersonām un personu kopām, kuras cieš no uzņēmējsabiedrību darbības;

 

– atbalsts pasākumiem, kuri sekmē tiesību ievērošanu sociālajā, ekonomikas un vides jomā;

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – I nodaļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) valsts sektora pārvalde;

c) valsts sektora pārvalde, cita starpā finanšu pārvaldība, pārredzamība un pārskatatbildība;

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – I nodaļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) nodokļu politika un administrēšana;

d) nodokļu politika un administrēšana, jo īpaši:

 

– atbalsts pārredzamai iedzīvotāju un uzņēmējsabiedrību iekšzemes nodokļu sistēmai un vietējo uzraudzības spēju uzlabošana;

 

– cīņa pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

 

– ziņojumu sagatavošana par katru valsti;

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – I nodaļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) korupcija;

e) korupcijas apkarošana;

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – I nodaļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) pilsoniskā sabiedrība un vietējās iestādes;

f) vēlētās vietējās iestādes, attiecīgā gadījumā arī tradicionālās un ierastās iestādes, un pilsoniskā sabiedrība;

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – I nodaļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) dabas resursi; un

g) dabas resursu, tostarp izejvielu, ilgtspējīga, pārredzama un iekļaujoša pārvaldība;

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – I nodaļa – g punkts – ievilkumi (jauni)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– atbalsts spēju veidošanai saistībā ar labu pārvaldību un izejvielu izmantošanu;

 

– atbalsts SDO Konvencijas Nr. 169 īstenošanai;

 

– atbalsts kontrolei, ko veic valsts un pilsoniskā sabiedrība, saistībā ar uzņēmumu, kas aktīvi darbojas ieguves un mežizstrādes nozarē, ziņojumiem valstu un projektu griezumā;

 

– atbalsts ieguldījumu un profesionālās izglītības programmām, kas saistītas ar izejvielu vietējo pārstrādi;

 

– atbalsts reģionālo pārrobežu sadarbībai izejvielu rezervju pārvaldības jomā;

 

– atbalsts tehnoloģiskai sadarbībai saistībā ar videi nekaitīgākajiem izejvielu ieguves un pārvadāšanas veidiem;

 

– atbalsts pasākumu īstenošanai, lai aizsargātu dabas rezervātus pret izejvielu izpēti un ieguvi, cita starpā Jasuni ITT iniciatīvai un tai pielīdzināmiem projektiem.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – II nodaļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) uzņēmējdarbības vide, reģionālā integrācija un pasaules tirgi; un

b) uzņēmējdarbības vide, reģionālā integrācija un tirdzniecība vietējos, iekšējos, reģionālajos un pasaules tirgos; atbalsts vietējo ražošanas iekārtu radīšanai, jo īpaši veicinot vietējās amatniecības, MVU, mikrouzņēmumu un kooperatīvu attīstību, kā arī ievērojot taisnīgas tirdzniecības principus; un

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – II nodaļa – b punkts – ievilkumi (jauni)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– atbalsts partnervalstīm un reģioniem tirdzniecības, ieguldījumu un reģionālās integrācijas jomā, cita starpā atbalsts tehniskās palīdzības sniegšanā un spēju veidošanā, lai izstrādātu un īstenotu efektīvu tirdzniecības politiku, radot labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi, atbalstot efektīvu ekonomikas un finanšu politiku, pārredzamību nodokļu jomā un privātā sektora, jo īpaši MVU attīstību, liekot uzsvaru uz vietējo ražojumu vietējo tirdzniecību un uz vietējiem un reģionālajiem tirgiem, kā arī lai nodrošinātu, ka partnervalstis un reģioni gūst labumu no netraucētas un pakāpeniskas integrācijas pasaules ekonomikā, un atbalsts sociālajam taisnīgumam un nabadzību mazinošai izaugsmei;

 

– atbalsts jaunattīstības valstīm tirdzniecības pasākumu un reģionālās un kontinentālās integrācijas pasākumu (tostarp iniciatīvu „dienvidi-dienvidi”) īstenošanā, veicinot atbilstīgu un ekoloģiski ilgtspējīgu izaugsmi un apmainoties ar labāko praksi saistībā ar tirdzniecības sarunām, veidojot saikni starp tirdzniecības un nabadzības mazināšanas vai līdzvērtīgām stratēģijām un citām stratēģijām, kas attiecas uz tirgiem, infrastruktūru un pārrobežu sadarbību, lai nodrošinātu nabadzīgo iedzīvotāju piekļuvi ūdenim, kā arī uz ilgtspējīgu enerģiju un cilvēku drošību;

 

– tirdzniecības sarunu vešanas spēju uzlabošana; atbalsts tehniskās palīdzības sniegšanā un spēju veidošanā, lai valstis varētu pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) un īstenot PTO nolīgumus; atbalsts partnervalstīm tirdzniecības veicināšanā;

 

– atbalsts sadarbībai ekonomikas un tirdzniecības jomā un investīcijām Eiropas Kopienu un partnervalstu un reģionu starpā, izmantojot arī pasākumus, lai veicinātu un nodrošinātu, ka privātās personas, tostarp vietējie un Eiropas uzņēmumi, veicina sociāli atbildīgu saimniecisko attīstību, vienlaikus ievērojot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) nodarbinātības pamatstandartus;

 

– atbalsts to ilgtspējīgas attīstības noteikumu īstenošanā un īstenošanas uzraudzībā, kuri iekļauti tirdzniecības nolīgumos ar jaunattīstības valstīm, tostarp noteikumu par sociālo partneru spēju veidošanu, tādējādi nodrošinot ciešāku mijiedarbību starp tirdzniecību, nodarbinātību un sociālo aizsardzību;

 

– atbalsts taisnīga tirdzniecībai;

 

– atbalsts pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un atbilstošam atalgojumam;

 

– atbalsts kooperatīvu dibināšanā, jo īpaši lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē, cita starpā arī vadības spēju veidošanai, atbalsts sistēmām, kuras paredz iekārtu, transportlīdzekļu, uzglabāšanas un dzesēšanas sistēmu, apmācības un tirdzniecības iespēju kopīgu izmantošanu;

 

– attiecību dibināšana ar privāto sektoru, liekot uzsvaru uz finansēšanu, arī atbalstot mikrokreditēšanas programmas vietējiem uzņēmumiem, un uz vietējā kapitāla izmantošanu, jo īpaši mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu līmenī, lai veicinātu sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu attīstību;

 

– atbalsts augstas kvalitātes un iekļaujošu sabiedrisko pakalpojumu attīstībai visas sabiedrības interesēs, cita starpā arī sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un citām lielajām starptautiskajām finanšu iestādēm;

 

– atbalsts jaunattīstības valstīm, tām veidojot plaukstošu IKT nozari, cita starpā atbalstot programmatūras izstrādi, institucionālais atbalsts tradicionālo zināšanu un radošo risinājumu, kā arī radošo nozaru intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, arī radošo risinājumu jomā, piemēram, veidojot patentu kopfondus;

 

– atbalsts godīgai ekonomikas partnerībai, regulatīvo dialogu veidošanā un sadarbībai ekonomikas jomā, lai stimulētu ekonomiku partnervalstīs ar mērķi izskaust nabadzību.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – II nodaļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) ilgtspējīga lauksaimniecība un enerģija.

c) ilgtspējīga lauksaimniecība, jo īpaši nelielas saimniecības, un atjaunojamā enerģija.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A sadaļa – III nodaļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) Migrācija un patvērums; un

b) atbalsts migrācijas un patvēruma jomā; un

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Savienības palīdzība atbalsta darbības un nozaru dialogus saskaņā ar 5. pantu un šīs regulas vispārējo pamatmērķi un darbības jomu, mērķiem un vispārējiem principiem. Turpmāk aprakstītās jomas pienācīgi ņem vērā, atspoguļojot kopīgi pieņemtas stratēģijas, partnerību, sadarbību un tirdzniecības nolīgumus. Prioritātes noteiks saskaņā ar paziņojumu “Pārmaiņu programma” un turpmākiem Padomes secinājumiem.

Eiropas Savienības palīdzība atbalsta darbības un nozaru dialogus saskaņā ar 5. pantu un šīs regulas vispārējo pamatmērķi un darbības jomu, mērķiem un vispārējiem principiem. Turpmāk aprakstītās jomas pienācīgi ņem vērā, atspoguļojot kopīgi pieņemtas stratēģijas, partnerību, sadarbību un nolīgumus, kas veicina brīvu un taisnīgu tirdzniecību. Prioritātes noteiks saskaņā ar paziņojumu „Pārmaiņu programma” un turpmākiem Padomes secinājumiem.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – Latīņamerika – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas pastiprināšanu;

a) veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, darba tiesības, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, arī atbalsts arodbiedrībām un kooperatīviem, dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas pastiprināšanu;

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – Latīņamerika – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) risināt pārvaldības jautājumus un atbalstīt politiskās reformas, jo īpaši tādās jomās kā sociālā politika, valsts finanšu pārvaldība un nodokļi, drošība (tostarp narkotiku izplatības, noziedzības un korupcijas apkarošana), stiprināt labu pārvaldību un valsts iestādes (tostarp izmantojot inovatīvus tehniskās sadarbības nodrošināšanas mehānismus, piemeram, TAIEX [Technical Assistance and Information Exchange] un mērķsadarbību), aizsargāt cilvēktiesības, tostarp pirmiedzīvotāju un ieceļotāju no Āfrikas pēcteču tiesības, un vidi, cīnīties pret diskrimināciju, kā arī pret narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību;

b) risināt pārvaldības jautājumus un atbalstīt politiskās reformas, jo īpaši tādās jomās kā sociālā politika, valsts finanšu pārvaldība un nodokļi, drošība (tostarp narkotiku izplatības, noziedzības un korupcijas apkarošana), stiprināt labu pārvaldību un valsts iestādes (tostarp izmantojot inovatīvus tehniskās sadarbības nodrošināšanas mehānismus, piemēram, TAIEX [Technical Assistance and Information Exchange] un mērķsadarbību), aizsargāt cilvēktiesības, tostarp pirmiedzīvotāju un ieceļotāju no Āfrikas pēcteču tiesības, ievērot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba un vides pamatstandartus, cīnīties pret diskrimināciju, kā arī pret narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību;

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – Latīņamerika – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) cīnīties pret ekonomikas ievainojamību un sekmēt strukturālo pārveidi, veidojot spēcīgas partnerības tādās jomās kā tirdzniecība, ieguldījumi, zinātība, pētniecība, inovācija un tehnoloģija, un veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visās tās dimensijās, īpašu uzmanību pievēršot tādām problēmām kā migrācijas plūsmas, nodrošinātība ar pārtiku (tostarp ilgtspējīga lauksaimniecība un zivsaimniecība), klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija, bioloģiskās dažādības aizsardzība un palielināšana un ekosistēmas pakalpojumi, tostarp ūdens un meži, kā arī ienesīgs ieguldījums, lai radītu vairāk un labākas darba vietas videi nekaitīgā ekonomikā;

f) cīnīties pret ekonomikas ievainojamību un sekmēt strukturālo pārveidi, veidojot spēcīgas partnerības tādās jomās kā brīvas un taisnīgas tirdzniecības attiecības, ienesīgi ieguldījumi, kas nodrošina vairāk un labākas darba vietas ekoloģiskā un iekļaujošā ekonomikā, zināšanu nodošana un sadarbība pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju jomā, un veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visās tās dimensijās, īpašu uzmanību pievēršot tādām problēmām kā migrācijas plūsmas, nodrošinātība ar pārtiku (tostarp ilgtspējīga lauksaimniecība un zivsaimniecība), klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un palielināšana un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp ūdens, augsne un meži; atbalstīt mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, kas ir galvenais iekļaujošas izaugsmes, attīstības un darba vietu radīšanas virzītājspēks; veicināt attīstības palīdzību tirdzniecības jomā, lai nodrošinātu, ka mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi Latīņamerikā var izmantot starptautiskās tirdzniecības sniegtās iespējas;

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – Latīņamerika – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa) mīkstināt negatīvās sekas, kuras daudzu šā reģiona valstu tautsaimniecībai radīs to izslēgšana no vispārējo tarifa preferenču sistēmas.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – Āzija – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas pastiprināšanu;

a) veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, darba tiesības, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, arī atbalsts arodbiedrībām un kooperatīviem, dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas pastiprināšanu;

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – Āzija – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) veidot iekļaujošas partnerības tādās jomās kā tirdzniecība, ieguldījumi, palīdzība, migrācija, pētniecība, inovācija un tehnoloģijas;

b) sekmēt strukturālo pārveidi, veidojot iekļaujošas partnerības tādās jomās kā taisnīgas tirdzniecības attiecības, ienesīgi ieguldījumi, kas nodrošina vairāk un labākas darba vietas ekoloģiskā un iekļaujošā ekonomikā, zināšanu nodošana un sadarbība tādās jomās kā pētniecība, inovācija un tehnoloģijas, kā arī veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visās tās dimensijās, īpašu uzmanību pievēršot tādām problēmām kā migrācijas plūsmas, nodrošinātība ar pārtiku (tostarp ilgtspējīga lauksaimniecība un zivsaimniecība), klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un palielināšana un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp ūdens, augsne un meži;

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – Āzija – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) atbalstīt aktīvu un organizētu pilsonisku sabiedrību valsts un privātu partnerību veidošanai un veicināšanai;

d) atbalstīt aktīvu un organizētu pilsonisku sabiedrību, cita starpā uzlabojot arodbiedrību un darba devēju organizāciju spēju iesaistīties sociālajā dialogā;

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – Vidusāzija – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) veicināt konstitucionālo reformu un likumdošanas, normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu ar Savienību, tostarp turpmāku demokratizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizēšanu, atbalstu tiesiskumam, labu pārvaldību, nodokļus, un stiprināt tādas valsts iestādes un struktūras kā vēlēšanu struktūras, parlamenti, valsts pārvaldes reforma un valsts finanšu pārvaldība;

a) veicināt konstitucionālo reformu un likumdošanas, normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu ar Savienību, liekot uzsvaru uz turpmāku demokratizāciju, cilvēktiesību ievērošanu un organizētas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu, tostarp arodbiedrību un darba devēju organizāciju spējas iesaistīties sociālajā dialogā uzlabošanu, atbalstu tiesiskumam, labu pārvaldību, nodokļus, un stiprināt tādas valsts iestādes un struktūras kā vēlēšanu struktūras, parlamenti, neatkarīgas tiesu iestādes, valsts pārvaldes reforma un valsts finanšu pārvaldība;

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – Vidusāzija – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) veicināt iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmi, atbalstīt sociālās un reģionālās nevienlīdzības novēršanu un politiku tādās jomās kā izglītība, pētniecība, inovācija un tehnoloģija, veselība, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, ilgtspējīga enerģija, lauksaimniecība un lauku attīstība, atbalstīt MVU, vienlaikus stimulējot tirgus ekonomikas attīstību, tirdzniecību un ieguldījumus, tostarp valsts pārvaldes reformas un atbalstu integrācijai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO);

b) veicināt iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmi, atbalstīt sociālās un reģionālās nevienlīdzības novēršanu un politiku tādās jomās kā izglītība, pētniecība, inovācija un tehnoloģija, veselība, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, ilgtspējīga enerģija, lauksaimniecība un lauku attīstība; veicināt ekonomikas dažādošanu, atbalstot mikrouzņēmumus un MVU, vienlaikus stimulējot sociālās tirgus ekonomikas attīstību, brīvu un taisnīgu tirdzniecību un ieguldījumus, tostarp valsts pārvaldes reformas un atbalstu integrācijai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO);

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – Tuvie Austrumi – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) veicināt ilgtspējīgas ekonomikas reformas un dažādošanu, tirdzniecību, tirgus ekonomikas attīstību, ienesīgu un ilgtspējīgu ieguldījumu galvenajās nozarēs (piem., enerģija, tostarp atjaunojama enerģija), publisko un privāto partnerību, kā arī partnervalstu integrāciju PTO;

c) veicināt ilgtspējīgas ekonomikas reformas un dažādošanu, brīvas un taisnīgas tirdzniecības attiecības, ilgtspējīgas sociālās tirgus ekonomikas attīstību, ienesīgu un ilgtspējīgu ieguldījumu galvenajās nozarēs (piem., enerģētikā, liekot uzsvaru uz atjaunojamo enerģiju), kā arī, ja valstis to vēlas, partnervalstu integrāciju PTO;

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – Tuvie Austrumi – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) papildināt saskaņā ar šo instrumentu piešķirtos līdzekļus ar saskaņotu darbu un atbalstu, ko sniedz citi ES instrumenti, kuri var palīdzēt veikt plašāku reģionālu integrāciju, veicināt ES intereses tādās jomās kā ekonomika, enerģija, pētniecība, inovācija un tehnoloģija, cīnīties pret narkotiku ražošanu, patēriņu un tirdzniecību attīstības un drošības sasaistes kontekstā, kā arī pārvaldīt migrāciju un palīdzēt pārvietotām personām un bēgļiem attīstības un migrācijas sasaistes kontekstā.

e) papildināt saskaņā ar šo instrumentu piešķirtos līdzekļus ar saskaņotu darbu un atbalstu, ko sniedz citi ES instrumenti, kuri var palīdzēt veikt plašāku reģionālu integrāciju, veicināt savstarpējās intereses tādās jomās kā ilgtspējīga ekonomika, ekonomikas atveseļošana un aizsardzība pret finanšu krīzēm, atjaunojamā enerģija, pētniecība, inovācija un tehnoloģija; atbalstīt uzticamu, pieejamu un lietotājdraudzīgu finansēšanas kanālu attīstību, tostarp Eiropas Investīciju bankas mikrofinansēšanas un pretgarantiju sistēmu attīstību; cīnīties pret narkotiku ražošanu, patēriņu un tirdzniecību attīstības un drošības sasaistes kontekstā; veicināt saskaņotu migrācijas pārvaldību un labi pārvaldītu mobilitāti, kā arī palīdzēt pārvietotām personām un bēgļiem ar praktiskiem risinājumiem attīstības un migrācijas sasaistes kontekstā.

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – Dienvidāfrika – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) sniegt atbalstu korekcijas pasākumiem, kas radušies dažādu brīvo tirdzniecības zonu izveides rezultātā;

b) sniegt atbalstu Dienvidāfrikas un tās SADC partneru integrācijai reģionālajā tirdzniecībā, ar nolūku nākotnē, iespējams, izveidot brīvās tirdzniecības zonas un aktīvas tirdzniecības attiecības to starpā un ar ES;

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B sadaļa – Dienvidāfrika – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) pārvarēt ekonomikas ievainojamību un īstenot strukturālu pārveidi, uzsvaru liekot uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, izmantojot ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi, zemas oglekļa emisijas un videi nekaitīgu ekonomiku, kā arī ilgtspējīgu attīstību visās dimensijās (tostarp ilgtspējīgu lauksaimniecību un zivsaimniecību), bioloģiskās dažādības palielināšanu un ekosistēmas pakalpojumus;

d) pārvarēt ekonomikas ievainojamību un sekmēt strukturālo pārveidi, uzsvaru liekot uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, izmantojot ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un energoefektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju, veidojot noturīgu partnerību tādās jomās kā taisnīgas tirdzniecības attiecības, ienesīgi ieguldījumi, kas nodrošina vairāk un labākas darba vietas ekoloģiskā un iekļaujošā ekonomikā, zināšanu nodošana un sadarbība pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju jomā, kā arī veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību visās tās dimensijās, īpašu uzmanību pievēršot tādām problēmām kā migrācijas plūsmas, mājokļi, nodrošinātība ar pārtiku (tostarp ilgtspējīgu lauksaimniecību un zivsaimniecību), klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un palielināšana un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp ūdens un augsne;

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

V pielikums – A sadaļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem programmas “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” mērķis ir stiprināt sadarbību, zināšanu apmaiņu un pieredzi, kā arī partnervalstu spējas. Programmu var izstrādāt cita starpā no šādām sadarbības jomām, nodrošinot maksimālu sinerģiju starp tām un ņemot vērā to ciešo savstarpējo saistību.

Saskaņā ar 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem programmas „Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” mērķis ir stiprināt sadarbību, zināšanu apmaiņu un pieredzi, kā arī partnervalstu spējas. Programmu izstrādā, pamatojoties uz Eiropas Konsensu attīstības jomā un šādām sadarbības jomām, nodrošinot maksimālu sinerģiju starp tām un ņemot vērā to ciešo savstarpējo saistību.

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

V pielikums – A sadaļa – Ilgtspējīga enerģija – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) veicināt energoapgādes drošību, piemēram, dažādojot avotus un maršrutus, ņemt vērā cenu svārstīgumu, emisijas samazinājuma potenciālu, uzlabot tirgus un sekmēt energotīklu starpsavienojumus un tirdzniecību.

c) veicināt energoapgādes drošību, piemēram, dažādojot avotus un maršrutus, ņemt vērā cenu svārstīgumu, emisijas samazinājuma potenciālu, uzlabot tirgus un sekmēt energotīklu starpsavienojumus un brīvu un taisnīgu tirdzniecību.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

V pielikums – A sadaļa – Humānā attīstība – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Veicināt darbības, kuru mērķis ir radīt vairāk un labākas darba vietas tādās jomās kā konkurētspējas attīstīšana, vietējo mikrouzņēmumu un MVU izturētspēja un integrācija globālajā ekonomikā, palīdzēt jaunattīstības valstīm integrēties daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, attīstīt privāto sektoru un uzlabot uzņēmējdarbības vidi, atbalstīt rūpniecības inovācijas un tehnoloģiju politikas, tirdzniecības politikas un nolīgumu definēšanu un īstenošanu, atbalstīt reģionālās integrācijas pasākumus, veicināt ieguldījumu attiecības starp ES, partnervalstīm un reģioniem, palielināt privāto un valsts ieguldījumu un sadarbību, izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus. Veicināt videi nekaitīgu ekonomiku, resursu efektivitāti un ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas procesus. Veicināt elektronisko komunikāciju, kas kalpo par instrumentu izaugsmes atbalstam visās nozarēs, lai savienotu digitālo plaisu, īstenotu atbilstošu politiku un tiesisko regulējumu šajā jomā, veicināt vajadzīgās infrastruktūras attīstību un uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balstītu pakalpojumu un lietojumprogrammu izmantošanu.

Veicināt darbības, kuru mērķis ir radīt vairāk un labākas darba vietas tādās jomās kā konkurētspējas attīstīšana, vietējo mikrouzņēmumu un MVU izturētspēja un to piekļuve vietējiem, valsts, reģionālajiem un globālajiem tirgiem, palīdzēt jaunattīstības valstīm integrēties reģionālās un daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, attīstīt vietējo amatniecību, kas palīdz saglabāt vietējo kultūras mantojumu, attīstīt privāto sektoru, cita starpā mikrokreditēšanas sistēmas, un uzlabot uzņēmējdarbības vidi, atbalstīt vietējās ekonomikas un vietējo ražošanas sistēmu attīstību, rūpniecības inovācijas un tehnoloģiju politikas un taisnīgas tirdzniecības attiecību definēšanu un īstenošanu, uzlabot spēju piedalīties sarunās par tirdzniecības nolīgumiem, atbalstīt reģionālās integrācijas pasākumus, palielināt privāto un valsts ieguldījumu un sadarbību, izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus. Prioritāte būtu jāpiešķir tādas tirdzniecības veicināšanai, kas rada ietekmi partnervalstī un kas nodrošina ieguvumu maziem tirgus dalībniekiem un nabadzīgiem iedzīvotājiem, vienlaikus mērķtiecīgāk izmantojot tirdzniecības atbalstu. Veicināt videi nekaitīgu un iekļaujošu ekonomiku, resursu efektivitāti un ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas procesus. Veicināt elektronisko komunikāciju, kas kalpo par instrumentu izaugsmes atbalstam visās nozarēs, lai savienotu digitālo plaisu, īstenotu atbilstošu politiku un tiesisko regulējumu šajā jomā, veicināt vajadzīgās infrastruktūras attīstību un uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balstītu pakalpojumu un lietojumprogrammu izmantošanu.

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

V pielikums – A sadaļa – Migrācija un patvērums – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) nodrošināt labāku migrācijas plūsmu pārvaldību visās to dimensijās;

b) nodrošināt labāku migrācijas plūsmu pārvaldību visās to dimensijās un visādā ziņā labāk aizsargāt migrantus, nodrošinot bēgļiem labāku aizsardzību un drošus ieceļošanas maršrutus;

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

V pielikums – B sadaļa – 2. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) aizvien vairāk informēt patērētājus Eiropā par taisnīgo un ilgtspējīgo tirdzniecību un sekmēt Eiropas tirgu pieejamību taisnīgos apstākļos ražotām precēm.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu instrumenta izveide sadarbībai attīstības jomā

Atsauces

COM(2011)0840 – C7-0493/2011 – 2011/0406(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

17.1.2012

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

17.1.2012

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Helmut Scholz

25.1.2012

Izskatīšana komitejā

30.5.2012

11.7.2012

 

 

Pieņemšanas datums

17.9.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Marielle de Sarnez, Christofer Fjellner, Metin Kazak, Franziska Keller, David Martin, Vital Moreira, Paul Murphy, Helmut Scholz, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Henri Weber, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, George Sabin Cutaş, Béla Glattfelder, Silvana Koch-Mehrin, Tokia Saïfi, Jarosław Leszek Wałęsa, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eric Andrieu, Jolanta Emilia Hibner, Gabriel Mato Adrover

Budžeta komitejaS ATZINUMS  (13.7.2012)

Attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā
(COM(2011)0840 – C7‑0493/2011 – 2011/0406(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jan Kozłowski

ĪSS PAMATOJUMS

ES ir pasaulē lielākā līdzekļu devēja palīdzībai attīstības jomā, un kopā ar dalībvalstīm tā nodrošina vairāk nekā pusi no kopējā palīdzības apjoma jaunattīstības valstīm. Turklāt pēdējā Tūkstošgades attīstības mērķu galotņu sanāksmē ES atkārtoti apliecināja savu nodomu saglabāt vadošo lomu palīdzībā attīstības jomā, apņemoties sasniegt 0,7 % NKI mērķi līdz 2015. gadam un ik gadu novērtēt progresu virzībā uz šo mērķi.

Pašreizējais Komisijas priekšlikums regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, sniegs Savienībai nepieciešamos rīkus tās saistību izpildei, kuras paredzētas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam. Jaunajam ASI būs tādi paši mērķi kā tā priekšgājējam, it sevišķi mērķis izskaust nabadzību partnervalstīs un reģionos. Jaunā ASI ģeogrāfiskais tvērums balstīsies uz pašreizējā instrumenta un nodrošinās labāku tiesisko pamatu tādu starpreģionu iniciatīvu īstenošanai kā ES un Āfrikas kopējā stratēģija.

Palīdzība attīstības jomā Savienības līmenī ir sevišķi vērtīga, pateicoties ES objektīvajai nostājai, lai sniegtu ārējo palīdzību un papildinātu dalībvalstu centienus šajā virzienā. Taupības laikā saskaņotāka un integrētāka pieeja ES un dalībvalstu politikas plānošanā ir vēl jo svarīgāka, lai efektīvāk risinātu globālās problēmas, un pašreizējā Komisijas priekšlikuma mērķis ir šīs sadarbības spējas papildu stiprināšana. Turklāt nākamajam plānošanas laikposmam tiktu vienkāršota normatīvā vide, kas saņēmējiem nodrošinātu vieglāku piekļuvi finansējumam. Atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt, ka ES izdevumiem attīstības palīdzības jomā ir jābūt izmērāmiem, atbildīgiem un tā plānotiem, lai maksimāli ietekmētu nabadzības izskaušanu.

Komisija arī ierosina diferencētāku pieeju, lai Savienības palīdzību piešķirtu tur, kur tā ir visvairāk vajadzīga un kur tai var būt vislielākā ietekme.

Ietekme uz budžetu

Komisija ierosina par 17,87 % palielināt ASI pieejamos finanšu piešķīrumus nākamajā DFS (no EUR 17 474 miljoniem 2007.–2013. gadā uz EUR 20 597 2014.–2020. gadā). Pretēji pašreizējam instrumentam, jaunā regula paredz atstāt daļu līdzekļu nepiešķirtu, lai reaģētu uz neparedzētiem gadījumiem un problēmām.

Indikatīvie finanšu piešķīrumi laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir sniegti regulas priekšlikuma VII pielikumā, ko Komisija ar deleģētu aktu var grozīt vai atjaunināt. Apmēram 31,8 % no ASI tematisko piešķīrumu vispārējiem sabiedriskiem labumiem un problēmām jaunajā DFS tiks virzīti vides un klimata pārmaiņu jomai, 12,7 % — ilgtspējīgas enerģijas pasākumiem, 20 % tiks piešķirti cilvēces attīstībai, 28,4 % — nodrošinātībai ar pārtiku un ilgtspējīgai lauksaimniecībai, un 7 % — migrācijas un patvērumu jomai. Atzinuma sagatavotājs vēlētos uzsvērt, ka piešķīrumiem cīņai ar klimata pārmaiņām nevajadzētu apdraudēt sadarbības attīstības jomā galvenos uzdevumus un mērķus, proti, nabadzības izskaušanu un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī demokrātijas, cilvēktiesību, tiesiskuma un labas pārvaldības veicināšanu. Tie visi ir priekšnoteikumi funkcionējošas un stabilas tirgus ekonomikas izveidei jaunattīstības valstīs.

Vērā ņemama Eiropas attīstības palīdzības procentuālā daļa tiek virzīta caur Komisiju, kamēr lielāko palīdzības daļu tieši piešķir dalībvalstis. Tajā pašā laikā Savienība tās DFS noteiktās daudzgadu plānošanas dēļ atrodas piemērotākā stāvoklī nekā dalībvalstis, lai nodrošinātu attīstības atbalsta paredzamību un ilgtermiņā noteiktu budžetus un izdevumu prioritātes. Šī konkurētspējīgā priekšrocība būtu jāizmanto, un vajadzētu izvairīties no dalībvalstu un Savienības palīdzības iespējamas pārklāšanās.

Turklāt finansējums augstākajai izglītībai tiks nodrošināts ar programmas „Erasmus visiem” starpniecību, izmantojot 2 daudzgadu piešķīrumus, ko atspoguļos ASI daudzgadu indikatīvajā plānošanā. Atzinuma sagatavotājs vēlētos šo indikatīvo summu aizstāt ar nosacītu procentuālo daļu, ņemot vērā neskaidrību par galīgajiem skaitļiem, kas tiks iedalīti iesaistītajiem ārējās darbības instrumentiem.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.a punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.a Norāda, ka tiesību akta priekšlikumā minētais finansējums ir tikai norāde likumdevējai iestādei un to nevar stingri noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par regulas priekšlikumu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

Grozījums Nr.  2

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.b punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.b Atgādina 2011. gada 8. jūnija rezolūciju „Ieguldīšana nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un integrējošai Eiropai”1; atkārto, ka jaunajā DFS ir vajadzīgi pietiekami papildu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas pašreizējās politiskās prioritātes un jaunos uzdevumus, ko nosaka Lisabonas līgums, kā arī reaģēt uz neparedzētiem gadījumiem; prasa Padomei, ja tā nepiekrīt šādai pieejai, skaidri noteikt, no kurām tās politikas prioritātēm vai projektiem, par spīti to pierādītajai Eiropas pievienotajai vērtībai, var pilnībā atteikties;

 

_________________

 

1 Pieņemtie teksti: P7_TA(2011)0266.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Ar šo regulu visam instrumenta darbības laikam būtu jānosaka finansējums, kas budžeta iestādei ikgadējās budžeta procedūras laikā būtu galvenais atskaites punkts tādā nozīmē, kā to paredz Iestāžu nolīguma XX/201Z starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību []. punkts.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b) Īstenošanas un izdevumu kvalitātes uzlabošanai jābūt pamatprincipiem, lai sasniegtu instrumenta mērķus, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c) Ir svarīgi garantēt drošu instrumenta finanšu pārvaldību un tā īstenošanu iespējami efektīvākajā un lietotājam draudzīgākajā veidā, vienlaikus nodrošinot tiesisko noteiktību un instrumenta pieejamību visiem dalībniekiem.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Savienības darbības pamatā ir demokrātijas vērtības, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas ievērošana, līdztiesības un solidaritātes princips, kā arī ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana. Tā cenšas attīstīt un nostiprināt apņemšanos, izmantojot dialogu un sadarbību, ievērot šīs vērtības partnervalstīs un reģionos.

(4) Savienības darbības pamatā ir demokrātijas vērtības, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas un dzimumu līdztiesības ievērošana, līdztiesības un solidaritātes princips, kā arī ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana. Ar dialoga un sadarbības palīdzību tā cenšas partnervalstīs un reģionos attīstīt un nostiprināt apņemšanos ievērot šīs vērtības.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Savienības mērķis ir arī nodrošināt saskaņotību ar citām ārējās darbības jomām. Tas jānodrošina, formulējot Savienības attīstības sadarbības politiku un tās pasākumu stratēģisko plānošanu un īstenošanu.

(5) Savienības mērķis ir arī nodrošināt saskaņotību ar citām ārējās darbības jomām, kā arī tās iekšējo politiku. Tas jānodrošina, formulējot Savienības attīstības sadarbības politiku un tās pasākumu stratēģisko plānošanu un īstenošanu.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Lai saskaņotu attīstības politiku, ir svarīgi, ka Savienības politikas virzieni, kas nav attīstības politikas virzieni, atbalstītu jaunattīstības valstu centienus TAM sasniegšanā, saskaņā ar Eiropas Savienības darbības Līguma 208.pantu.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Paturot prātā, ka valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, pastāv augsts nabadzības līmenis, īpaša uzmanība jāpievērš nabadzības samazināšanai tematiskajās un ģeogrāfiskajās programmās, ko šīm valstīm piedāvā attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības instruments , vienlaikus tās papildinot ar Partnerības instrumentu.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Savienībai un dalībvalstīm jāuzlabo to attiecīgās attīstības sadarbības politikas saskanība un papildināmība, īpaši attiecībā uz atbilstību partnervalstu un reģionu prioritātēm valsts un reģionālā līmenī. Lai nodrošinātu, ka Savienības un dalībvalstu attīstības sadarbības politika papildina un pastiprina viena otru, ir jāparedz kopīgas plānošanas procedūras, kas jāīsteno visos iespējamos un attiecīgos gadījumos.

(8) Savienībai un dalībvalstīm jāuzlabo to attiecīgās attīstības sadarbības politikas saskanība, koordinācija un papildināmība, īpaši attiecībā uz atbilstību partnervalstu un reģionu prioritātēm valsts un reģionālā līmenī. Lai nodrošinātu, ka Savienības un dalībvalstu attīstības sadarbības politika papildina un pastiprina viena otru, ir jāparedz kopīgas plānošanas procedūras, kas jāīsteno visos iespējamos un attiecīgos gadījumos.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Savienības politiku un starptautisko darbību attīstības sadarbības jomā regulē tādi TAM kā ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana, tostarp jebkāds tā turpmākais grozījums, kā arī attīstības mērķi un principi, ko apstiprinājusi Savienība un tās dalībvalstis, tostarp to sadarbības kontekstā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un citās kompetentās starptautiskās organizācijās attīstības sadarbības jomā.

(9) Savienības politikai un starptautiskajai rīcībai sadarbības attīstības jomā, ir jāvadās pēc TAM, piemēram, tādiem kā galējas nabadzības un bada izskaušana, ieskaitot visus turpmākos grozījumus tajos, kā arī saskaņā ar attīstības mērķiem un principiem, ko apstiprinājusi Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Eiropas Parlaments, tostarp saistībā ar to sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) un citām kompetentām starptautiskajām organizācijām, kas darbojas sadarbības attīstības jomā.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Eiropas Savienība ir cieši apņēmusies virzīt dzimumu līdztiesību kā cilvēktiesību, sociālā taisnīguma jautājumu un Savienības attīstības politikas pamatvērtību; dzimumu līdztiesībai ir būtiska nozīme, lai sasniegtu visus Tūkstošgades attīstības mērķus; Padome ir pieņēmusi ES rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm saistībā ar attīstību (2010.–2015. gadam).

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Savienības palīdzība jāpiešķir jomās, kurās tai var būt vislielākā ietekme, ņemot vērā spēju darboties pasaules mērogā un reaģēt uz tādām globālām problēmām kā nabadzības izskaušana, ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšana visā pasaulē, un ņemot vērā ilgtermiņa un paredzamu apņemšanos sniegt attīstības palīdzību, kā arī tās iesaisti dalībvalstu koordinēšanā. Lai nodrošinātu šādu ietekmi, jāpiemēro diferenciācijas princips ne tikai finansējuma piešķiršanas līmenī, bet arī plānošanas līmenī, ņemot vērā Savienības palīdzības potenciālo ietekmi partnervalstīs, lai nodrošinātu, ka divpusējās attīstības sadarbību novirza uz tām partnervalstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, tostarp nestabilām valstīm un valstīm ar augstu neaizsargātības līmeni un ierobežotu spēju piekļūt citiem attīstības atbalsta finansējuma avotiem. Tādēļ šādas valstis būs divpusējās plānošanas mērķis saskaņā ar objektīvu kritēriju piemērošanu, pamatojoties uz šo valstu vajadzībām un spējām, kā arī ES palīdzības ietekmi.

(11) Savienības palīdzībai būtu jākoncentrējas uz jomām, kur tai ir lielāka ietekme, ņemot vērā tās spēju darboties globālā mērogā un reaģēt uz uz tādām globālām problēmām kā nabadzības izskaušana, ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība, demokrātijas veicināšana pasaules mērogā, laba pārvaldība, cilvēktiesības un tiesiskums, kā arī tās ilgtermiņa un plānotās saistības, palīdzība attīstības jomā un tās loma, koordinējot Savienības dalībvalstis. Lai nodrošinātu šādu ietekmi, katrai valstij izvērtēšanas un plānošanas procesā ir jāietver arī konfliktu analīze, un diferenciācijas princips ir jāpiemēro ne tikai fondu sadales līmenī, bet arī plānošanas posmā, lai garantētu, ka divpusējā sadarbība attīstības jomā tiktu plānota partnervalstīs, kur tā ir visvairāk nepieciešama, tostarp nestabilās valstīs un valstīs ar augstu neaizsargātības pakāpi, kurām ir ierobežotas iespējas piesaistīt citus finansējuma avotus, lai veicinātu savu attīstību, ņemot vērā iespējamo Savienības palīdzības ietekmi partnervalstīs. Tā rezultātā ES palīdzība un divpusējā plānošana tiks piemērota valstīm, saskaņā ar objektīvajiem kritērijiem, kas pamatojas uz šo valstu vajadzībām un iespējām. Lai nodrošinātu vislielāko Savienības atbalsta ietekmi pasaulē, šīs regulas īstenošana ir strikti jāsaskaņo ar programmām un darbībām, ko finansē citu Regulu noteiktie ārējās finansēšanas instrumenti, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes izdotā Regula, kas izveido Stabilitātes nodrošināšanas instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes izdotā Regula (ES) Nr. [.../...], kas izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes izdotā Regula ES Nr. [... / ...] (COM (2011) 843) , ar kuru tiek izveidots partnerības instruments sadarbībai ar trešajām valstīm.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Ar šo regulu jānodrošina labvēlīga vide plānošanai, dodot iespēju palielināt saskanību starp dažādām Savienības politikas jomām, kā plānošanas pamatu izmantojot kopīgo pamatdokumentu. Tai jāveicina pilnīga pielāgošana partnervalstīm un reģioniem, vajadzības gadījumā paļaujoties uz valsts attīstības plāniem vai līdzīgiem vispārējiem attīstības dokumentiem; un jāveic labāka līdzekļu devēju koordinēšana, īpaši starp Savienību un tās dalībvalstīm, izmantojot kopīgu plānošanu.

(12) Šai regulai jānodrošina veicinošs plānošanas ietvars. Izmantojot vienotu plānošanas pamatdokumentu, palielināt attīstības politikas saskaņošanu starp Savienības politikas jomām. Lai nodrošinātu vienotu plānošanu un labāku sadarbību starp līdzekļu devējiem, jo īpaši starp Savienību un tās dalībvalstīm, tas jāsaskaņo visās partnervalstīs un reģionos, ja iespējams atsaucoties uz nacionālajiem attīstības plāniem vai līdzīgiem vispārējās attīstības dokumentiem, ko apstiprinājušas dalībvalstis vai reģionu parlamenti, tos saskaņojot ar attiecīgo pilsonisko sabiedrību.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzība ir starp lielākajām problēmām, ar ko saskaras Savienība un kur steidzami vajadzīga starptautiska darbība. Saskaņā ar Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” konstatēto nodomu ar šo regulu jāveicina mērķa īstenošana par vismaz 20 % no ES budžeta novirzīšanu zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgai sabiedrībai, bet programmai “Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” jāsaņem vismaz 25 % no finansējuma, lai segtu ar klimata pārmaiņām un vidi saistītos izdevumus. Darbībām šajās divās jomās pēc iespējas jābūt savstarpēji atbalstošām, lai stiprinātu to ietekmi.

(15) Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzība ir starp lielākajām problēmām, ar ko saskaras Savienība un jaunatīstības valstis un kur steidzami vajadzīga starptautiska darbība. Saskaņā ar Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” konstatēto nodomu ar šo regulu jāveicina mērķa īstenošana, virzot ES budžetu uz zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgas sabiedrības veidošanu, bet programmai “Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” jāsaņem vismaz daļa no finansējuma, lai segtu ar klimata pārmaiņām un vidi saistītos izdevumus. Darbībām šajās divās jomās pēc iespējas jābūt savstarpēji atbalstošām, lai stiprinātu to ietekmi, neskatoties uz faktu, ka galvenais šī instrumenta uzdevums Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana, tostarp cīņa pret nabadzību. Saskaņā ar Kopenhāgenas kritērijiem un ES apņemšanos, jāpiešķir jauni papildus līdzekļi kaitējuma mazināšanai un pielāgošanai.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Komisijas paziņojumā “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” paredzēts arī turpmāk atbalstīt sociālo iekļaušanu un humāno attīstību, izmantojot vismaz 20 % no Savienības attīstības palīdzības. Lai to veicinātu, vismaz 20 % no programmas “Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” finansējuma jāizmanto šīs jomas attīstībai.

(16) Komisijas paziņojumā “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” paredzēts arī turpmāk atbalstīt sociālo iekļaušanu un humāno attīstību, izmantojot vismaz 20 % no Savienības attīstības palīdzības. Ar prioritāti "sociālā integrācija un cilvēkresursu attīstība", ir jāsaprot, ka tā ietver tādus sociālos pamatpakalpojumus, kā veselības aprūpe un izglītība. Lai veicinātu šī mērķa sasniegšanu, vismaz 20% no globālā sabiedriskā labuma un uzdevumu programmas līdzekļiem jānovirza šo jomu attīstībai.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Palīdzība arī ir vērsta uz partnervalstu finanšu politikas stiprināšanu un iekšzemes ieņēmumu mobilizāciju, kā rezultātā tiek mazināta nabadzība un turpmākā atkarība no palīdzības, vienlaikus sekmējot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un sociālo attīstību.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo mērķu īstenošanu vērtē, izmantojot attiecīgus rādītājus, jo īpaši pirmo TAM 1 attiecībā uz (a) apakšpunktu un no pirmā līdz astotajam TAM attiecībā uz (b) apakšpunktu, kā arī citus rādītājus, par kuriem vienojusies Savienība un tās dalībvalstis.

Šo mērķu sasniegšana tiek vērtēta, izmantojot attiecīgus rādītājus, tostarp cilvēkresursu attīstības rādītājus, jo īpaši pirmo TAM 1 attiecībā uz (a) apakšpunktu un no pirmā līdz astotajam TAM, kā arī citus rādītājus, par kuriem vienojušās ANO, Savienība un tās dalībvalstis.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot (a) punktu, vismaz 90 % no izdevumiem, kas paredzēti saskaņā ar Panāfrikas un tematiskajām programmām, atbilst ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem.

100% no izdevumiem, kas paredzēti saskaņā ar Panāfrikas un tematiskajām programmām, atbilst ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

2. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Atbilstības kritēriji budžeta atbalstam ir skaidri un objektīvi definēti, un to stingru piemērošanu nodrošina un rūpīgi pārbauda budžeta lēmējiestāde.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Visās programmās ietver šādus transversālus jautājumus: cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, sieviešu lomas pastiprināšanas, diskriminācijas aizlieguma, demokrātijas, labas pārvaldības, bērnu un pirmiedzīvotāju tiesību, sociālās iekļaušanas un personu ar invaliditāti tiesību, vides ilgtspējas, tostarp cīņas ar klimata pārmaiņām, un HIV/AIDS apkarošanas veicināšana.

3. Visās programmās ietver šādus transversālus jautājumus: cilvēktiesību, uzņēmējdarbības, darba ņēmēju tiesību, vides aizsardzības, dzimumu līdztiesības, sieviešu lomas pastiprināšanas, diskriminācijas aizlieguma, demokrātijas, labas pārvaldības, bērnu un pirmiedzīvotāju tiesību, sociālās iekļaušanas un personu ar invaliditāti tiesību, vides ilgtspējas, tostarp cīņas ar klimata pārmaiņām, un HIV/AIDS apkarošanas veicināšana.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Īstenojot šo regulu, nodrošina saskaņotību ar citām Savienības ārējās darbības jomām un citām attiecīgām Savienības politikām. Tāpēc saskaņā ar šo regulu finansētu, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītu, pasākumu pamatā ir sadarbības politika, kas noteikta tādos instrumentos kā nolīgumi, deklarācijas rīcības plāni, par kuriem vienojušās Savienība un attiecīgās trešās valstis un reģioni, kā arī Savienības lēmumi, konkrētas intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

5. Īstenojot šo regulu, nodrošina saskaņotību ar citām Savienības ārējās darbības jomām, tostarp vajadzības gadījumā ar citiem atbilstošiem ārējās darbības instrumentiem, un citām Savienības iekšējās un ārējās politikas jomām. Tāpēc saskaņā ar šo regulu finansētu, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītu, pasākumu pamatā ir sadarbības politika, kas noteikta tādos instrumentos kā nolīgumi, deklarācijas rīcības plāni, par kuriem vienojušās Savienība un attiecīgās trešās valstis un reģioni, kā arī Savienības lēmumi, konkrētas intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

3. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Komisija un dalībvalstis cenšas regulāri un bieži apmainīties ar informāciju, tostarp ar citiem līdzekļu devējiem, kā arī veicināt labāku līdzekļu devēju koordināciju un papildināmību, veicot kopīgu daudzgadu plānošanu, pamatojoties uz partnervalstu nabadzības samazināšanas vai līdzīgām stratēģijām, kopīgiem īstenošanas mehānismiem, tostarp kopīgu analīzi, kopīgu līdzekļu devēju misijām, līdzfinansējuma izmantošanu un deleģētiem sadarbības nolīgumiem.

6. Komisijai un dalībvalstīm jācenšas nodrošināt biežu un regulāru informācijas apmaiņu, tostarp ar citiem starptautiskajiem un vietējiem līdzekļu devējiem, kā arī uzlabot līdzekļu devēju konsekvenci, sadarbību, koordināciju un papildināmību, kopīgi izstrādājot daudzgadu programmas, pamatojoties uz partnervalstu nabadzības samazināšanas vai līdzvērtīgām stratēģijām, vienotiem ieviešanas mehānismiem, tostarp kopīgu analīzi, kopīgiem līdzekļu devēju uzdevumiem, kā arī izmantojot līdzfinansēšanu un noteikto sadarbības kārtību.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

3. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Savienība un dalībvalstis atbilstoši savas kompetences jomām veicina daudzpusēju pieeju globālām problēmām un vajadzības gadījumā sekmē sadarbību ar starptautiskām organizācijām un iestādēm, kā arī citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

7. Atbilstoši savai kompetencei, Savienība un dalībvalstis sekmē daudzpusēju pieeju globālajām problēmām un, kur tas ir iespējams, veicina sadarbību ar vietējām, valsts un starptautiskām organizācijām un iestādēm, un citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

3. pants – 8. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) efektīvu un inovatīvu sadarbības kārtību un instrumentus, kā noteikts Kopīgās īstenošanas regulas 4. pantā, piemēram, dotāciju un aizdevumu, kā arī citu riska dalīšanas mehānismu sapludināšana atlasītās nozarēs, valstu un privātā sektora iesaiste saskaņā ar ESAO/APK labāko praksi. Šo kārtību un instrumentus pielāgo konkrētiem katras partnervalsts vai reģiona apstākļiem, galveno uzmanību pievēršot uz plānošanu balstītām pieejām, paredzama palīdzības finansējuma īstenošanai, privāto līdzekļu piesaistei, valsts sistēmu izstrādei un izmantošanai, kā arī uz rezultātiem balstītai pieejai attiecībā uz attīstību, tostarp vajadzības gadījumā tādiem starptautiski saskaņotiem mērķiem un rādītājiem kā TAM; un

(c) efektīvi un novatoriski sadarbības veidi un instrumenti, kas minēti Kopējās īstenošanas regulas 4.pantā, ir saskaņā ar ESAO/APK labās prakses piemēriem un balstās uz vienotiem Eiropas Savienības standartiem un labās prakses piemēriem, izmantojot Savienības fondus un atskaitoties, kā to nosaka finanšu noteikumi un citi attiecīgie Savienības tiesību akti. Šo kārtību un instrumentus pielāgo konkrētiem katras partnervalsts vai reģiona apstākļiem, galveno uzmanību pievēršot uz plānošanu balstītām pieejām, paredzama palīdzības finansējuma īstenošanai, privāto līdzekļu piesaistei, valsts sistēmu izstrādei un izmantošanai, kā arī uz rezultātiem balstītai pieejai attiecībā uz attīstību, tostarp vajadzības gadījumā tādiem starptautiski saskaņotiem mērķiem un rādītājiem kā TAM; un

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

3. pants – 8. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) politikas un plānošanas ietekmes palielināšanos, izmantojot līdzekļu devēju koordināciju un saskaņošanu, lai samazinātu pārklāšanos un dublēšanos, uzlabotu papildināmību un atbalstītu līdzekļu devēju iniciatīvas;

(d) politikas un plānošanas ietekmes palielināšanos, izmantojot līdzekļu devēju koordināciju, konsekvenci un saskaņošanu, lai veidotu sinerģiju un novērstu pārklāšanos un dublēšanos, uzlabotu papildināmību un atbalstītu līdzekļu devēju iniciatīvas.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

Article 3 – paragraph 10 a (new)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a Savienība sniedz īpašu atbalstu vietējām iestādēm un nevalstiskajiem dalībniekiem saņēmējās valstīs.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

3. pants – 10.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.b Savienība publisko iepirkumu un izsoles uzaicinājumu saņēmēju lokā iekļaus saņēmējvalstu vietējās un reģionālās iestādes, kā arī nevalstiskās aģentūras.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Uzmanību pievērš arī saņēmēju valstu privātā sektora attīstības, MVU un mikrouzņēmumu veicināšanai.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar šīs regulas vispārējo pamatmērķi un darbības jomu, mērķiem un vispārējiem principiem darbības, kas tiek veiktas, izmantojot tematiskās programmas, nodrošina pievienoto vērtību un papildināmību ar darbībām, kuras finansē saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām.

Saskaņā ar šīs regulas vispārējo pamatmērķi un darbības jomu, mērķiem un vispārējiem principiem darbības, kas tiek veiktas, izmantojot tematiskās programmas, nodrošina pievienoto vērtību un papildināmību ar darbībām, kuras finansē saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām. Tematiskais atbalsts, ko sniedz valstīm, kuras ir tiesīgas saņemt ģeogrāfisko programmu atbalstu, nav pretrunā ar šīm valstīm noteiktajām prioritārajām jomām.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) darbības īsteno globālas iniciatīvas, kurās tiek atbalstīti starptautiski saskaņoti mērķi, vai globālus sabiedriskus labumus un problēmas, šajā gadījumā, atkāpjoties no Kopīgās īstenošanas regulas 9. panta, tās var ietvert darbības dalībvalstīs, kandidātvalstīs un potenciālās kandidātvalstīs, kā arī citās trešās valstīs, kā paredzēts attiecīgajā tematiskajā programmā;

(b) rīcībās, kurās tiek veikta globālu iniciatīvu īstenošana, kas atbilst starptautiski atzītiem mērķiem vai vispārējam sabiedriskam labumam un uzdevumiem, šādos gadījumos, var tikt iekļautas aktivitātes, kas tiek īstenotas dalībvalstīs, kandidātvalstīs, potenciālajās kandidātvalstīs, kā arī, atkāpjoties no Kopējās īstenošanas regulas 9.panta, citās trešajās valstīs, kā tas paredzēts attiecīgajā tematiskajā programmā;

Pamatojums

Atkāpe būtu piemērojama tikai attiecībā uz trešām valstīm, jo Kopējās īstenošanas regulas 9. pants jau ir paredzēts dalībvalstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attīstības programmas “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes attīstības jomā” mērķis ir finansēt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu iniciatīvas attīstības jomā vai šīs iniciatīvas, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm sagatavojušas partnervalstis, Savienība, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis.

1. Attīstības programmas “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes attīstības jomā” mērķis ir finansēt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu iniciatīvas attīstības jomā vai šīs iniciatīvas, ko vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām sagatavojušas partnervalstis, Savienība, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, kas paredzēti Kopīgās īstenošanas regulas 2. pantā, pamatojoties uz plānošanas dokumentiem, kuri minēti 11. un 13. pantā. Tomēr konkrētos apstākļos Savienības atbalstu var sniegt arī kā pasākumus, kas nav ietverti šajos dokumentos, kā paredzēts Kopīgajā īstenošanas regulā.

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, kas paredzēti Kopējās īstenošanas regulas 2. pantā, pamatojoties uz plānošanas dokumentiem, kuri minēti 11. un 13. pantā. Tomēr īpašos apstākļos Savienības atbalstu var sniegt arī kā individuālus un speciālus pasākumus, kas nav minēti šajos dokumentos, kā paredzēts Kopējā īstenošanas Regulā.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Savienība un tās dalībvalstis plānošanas procesa agrīnajā posmā apspriežas savstarpēji un ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības, reģionālo un vietējo iestāžu pārstāvjiem, lai veicinātu sadarbības darbību papildināmību un saskaņotību. Šīs apspriešanās rezultātā var notikt Savienības un tās dalībvalstu kopīga plānošana.

2. Savienība un tās dalībvalstis plānošanas procesa agrīnajā posmā apspriežas savstarpēji un ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības, reģionālo un vietējo iestāžu pārstāvjiem, lai veicinātu saskanību, sadarbības darbību papildināmību un saskaņotību. Šīs apspriešanās rezultātā var notikt Savienības un tās dalībvalstu kopīga plānošana.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija nosaka daudzgadu indikatīvos piešķīrumus katrai ģeogrāfiskajai programmai saskaņā ar regulas vispārējiem principiem, pamatojoties uz 3. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un ņemot vērā dažādu programmu īpatnības, konkrētas grūtības, ar kurām saskaras valstis vai reģioni krīzes, viegli ietekmējamā, nestabilā, konflikta vai katastrofas situācijā.

3. Neskarot budžeta lēmējiestādes pilnvaras, Komisija nosaka daudzgadu indikatīvos piešķīrumus katrai ģeogrāfiskajai programmai saskaņā ar regulas vispārējiem principiem, pamatojoties uz 3. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un ņemot vērā dažādu programmu īpatnības, konkrētas grūtības, ar kurām saskaras valstis vai reģioni krīzes, viegli ietekmējamā, nestabilā, konflikta vai katastrofas situācijā.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Finansējumu var saglabāt nepiešķirtu. Attiecībā uz tā turpmāko piešķiršanu vai pārdalījumu, kā noteikts 11. panta 5. punktā un 13. pantā, par šā finansējuma izmantošanu var lemt vēlāk saskaņā ar Kopīgo īstenošanas regulu.

4. Finansējumu var saglabāt nepiešķirtu. Attiecībā uz tā turpmāko piešķiršanu vai pārdalījumu, kā noteikts 11. panta 5. punktā un 13. pantā, par šā finansējuma izmantošanu var lemt vēlāk saskaņā ar Kopīgo īstenošanas regulu, neskarot budžeta lēmējiestādes prerogatīvas.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

10. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Ņemot vērā to, ka palīdzības plūsmu paredzamība ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai nodrošinātu izlietojuma kvalitāti, un ka tā ļauj partnervalstīm veikt izdevumu ilgtermiņa plānošanu un atbalstīt nozaru politikas uzlabojumus, tādus uzlabojumus stiprina ar partnervalstu finanšu politiku un iekšzemes ienākumu mobilizāciju, kas ilgtermiņā mazinās atkarību no palīdzības.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

11. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus un indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu.

Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējuma piešķiršanai, konkrētos mērķus, gaidāmos rezultātus, skaidrus, konkrētus un pārskatāmus darbības rādītājus, neskarot budžeta lēmējiestādes prerogatīvas, nosaka indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tematisko programmu daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka Savienības stratēģiju attiecīgajam tematam, Savienības finansējumam atlasītās prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus, starptautisko situāciju un galveno partneru darbības. Vajadzības gadījumā paredz līdzekļus un intervences prioritātes līdzdalībai globālās iniciatīvās. Daudzgadu indikatīvās programmas atbilst dokumentiem, kas minēti 11. panta 3. punktā.

1. Tematisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas nosaka Savienības stratēģiju attiecībā uz doto tēmu, Savienības finansējuma piešķiršanai izvēlētās prioritātes, īpašos mērķus, sagaidāmos rezultātus, skaidrus, konkrētus un pārskatāmus darbības rādītājus, situāciju starptautiskā līmenī un galvenās partneru aktivitātes. Vajadzības gadījumā paredz līdzekļus un intervences prioritātes līdzdalībai globālās iniciatīvās. Daudzgadu indikatīvās programmas atbilst dokumentiem, kas minēti 11. panta 3. punktā.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Daudzgadu indikatīvajās programmās paredz indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu. Vajadzības gadījumā daudzgadu indikatīvās programmas pielāgo efektīvai politikas īstenošanai, ņemot vērā visus vidusposma vai ad hoc pārskatus.

2. Neskarot budžeta lēmējiestādes prerogatīvas, daudzgadu indikatīvajās programmās paredz indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu. Vajadzības gadījumā daudzgadu indikatīvās programmas pielāgo efektīvai politikas īstenošanai, ņemot vērā visus vidusposma vai ad hoc pārskatus.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Procedūru, kas minēta 1. punktā, nepiemēro nebūtiskiem stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu grozījumiem, veicot tehniskas korekcijas, no jauna piešķirot finansējumu indikatīvajā piešķīrumā katrai prioritārajai jomai vai palielinot/samazinot sākotnējā indikatīvā piešķīruma apjomu par mazāk nekā 20 %, ja šie grozījumi neskar šajos dokumentos noteiktās prioritārās jomas un mērķus. Šādā gadījumā par korekcijām paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā.

2. Procedūru, kas minēta 1. punktā, nepiemēro nebūtiskiem stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu grozījumiem, veicot tehniskas korekcijas, no jauna piešķirot finansējumu indikatīvajā piešķīrumā katrai prioritārajai jomai vai palielinot/samazinot sākotnējā indikatīvā piešķīruma apjomu Kopējās īstenošanas regulas 2. panta 2. punktā noteiktās attiecīgās procentuālās daļas robežās, ja šie grozījumi neskar šajos dokumentos noteiktās prioritārās jomas un mērķus. Šādā gadījumā par korekcijām paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Savienības palīdzības saskaņotība un papildināmība

 

1. Īstenojot šo regulu, nodrošina saskaņotību ar citām Savienības ārējās darbības jomām un instrumentiem, kā arī citām attiecīgām Savienības politikas jomām.

 

2. Savienība un dalībvalstis koordinē to attiecīgās atbalsta programmas ar mērķi palielināt atbalsta sniegšanas un politikas dialoga efektivitāti un produktivitāti saskaņā ar noteiktajiem principiem, lai stiprinātu darbību koordināciju ārējā atbalsta jomā un saskaņotu politiku un procedūras. Koordinācija iekļauj regulāras apspriedes un biežu svarīgas informācijas apmaiņu dažādās atbalsta cikla fāzēs.

 

3. Savienība sadarbībā ar dalībvalstīm veic nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un sadarbību ar daudzpusējām un reģionālām organizācijām un iestādēm, tostarp, bet ne tikai, Eiropas finanšu iestādēm, starptautiskām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju aģentūrām, fondiem un programmām, privātiem un politiskiem fondiem un līdzekļu devējiem ārpus Savienības.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nepārkāpjot noteikumus par palīdzības pārtraukšanu, kas iekļauti partnerības un sadarbības nolīgumos, kuri noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem, ja partnervalsts neievēro 3. panta 1. punktā minētos principus, Savienība aicina partnervalsti rīkot apspriešanu, lai rastu abām pusēm pieņemamu risinājumu, izņemot īpašas steidzamības gadījumus. Ja apspriešanā ar partnervalsti nevar panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu vai arī no apspriešanas atsakās, kā arī īpašas steidzamības gadījumos, Padome var pieņemt atbilstošus pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. panta 1. punktu, kuri var ietvert pilnīgu vai daļēju Savienības palīdzības pārtraukšanu.

Nepārkāpjot noteikumus par palīdzības pārtraukšanu, kas iekļauti partnerības un sadarbības nolīgumos, kuri noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem, ja partnervalsts neievēro 3. panta 1. punktā minētos principus, Savienība aicina partnervalsti rīkot apspriešanu, lai rastu abām pusēm pieņemamu risinājumu, izņemot īpašas steidzamības gadījumus. Ja apspriešanā ar partnervalsti nevar panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu vai arī no apspriešanas atsakās, kā arī īpašas steidzamības gadījumos, Padome var pieņemt atbilstošus pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. panta 1. punktu, kuri var ietvert pilnīgu vai daļēju Savienības palīdzības pārtraukšanu. Eiropas Parlamentu pilnībā un nekavējoties informē par jebkādu šajā sakarībā pieņemtu lēmumu.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Finanšu atsauces summa regulas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 23 294 700 000.

1. Finanšu atsauce, kā norādīts 17.punktā xx/201Z iestāžu nolīgumā, kas noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, šīs regulas īstenošanai laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 23 294 700 000.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Indikatīvās minimālās summas, ko piešķir katrai 5.–9. pantā minētajai programmai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, paredzētas VII pielikumā. Summas var pārdalīt starp programmām ar deleģētu aktu saskaņā ar 18. pantu. Programmai “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” paredzētās summas var pārdalīt starp apakšpozīcijām ar Komisijas lēmumu, par ko paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā pēc tā pieņemšanas.

2. Indikatīvās minimālās summas, ko piešķir katrai 5.–9. pantā minētajai programmai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, paredzētas VII pielikumā. Saskaņā ar 18.pantā noteikto aktu, indikatīvie līdzekļi var tikt pārdalīti starp programmām. Indikatīvie līdzekļi, kas paredzēti globālajai sabiedriskā labuma un uzdevumu programmai var tikt pārdalīti starp apakšpozīcijām saskaņā ar Komisijas lēmumu, kuru dara zināmu Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā no tā pieņemšanas brīža. Ikgadējo līdzekļu piešķiršanu apstiprina budžeta lēmējiestāde, neskarot noteikumus Regulā, ar ko tiek noteikts daudzgadu finanšu plāns 2014.–2020. gadam, un xxx/201z iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

20. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Kā noteikts „Erasmus visiem” regulas 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no dažādiem ārējo darbību instrumentiem (Attīstības sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, Partnerības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda) tiks piešķirti aptuveni EUR 1 812 100 000 mācību mobilitātes darbībām uz un no valstīm ārpus ES, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēros „Erasmus visiem” regulas noteikumus.

3. Kā noteikts „Erasmus visiem” regulas 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no finansējuma, kas paredzēts iesaistītajiem instrumentiem (Attīstības sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, Partnerības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda) aptuveni 2 % tiks piešķirti mācību mobilitātes darbībām uz un no valstīm ārpus ES, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēros „Erasmus visiem” regulas noteikumus.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

20. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finansējumu nodrošinās, izmantojot divas daudzgadu programmas, kas attiecīgi aptver tikai pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Finansējums tiks atspoguļots šo instrumentu indikatīvajā daudzgadu plānošanā atbilstīgi attiecīgo valstu identificētajām vajadzībām un prioritātēm. Ja iestājas nopietni neparedzēti apstākļi vai tiek veiktas būtiskas politikas pārmaiņas, atvēlēto finansējumu var pārskatīt atbilstīgi Eiropas Savienības ārējām prioritātēm.

Finansējumu nodrošinās, izmantojot divas daudzgadu programmas, kas attiecīgi aptver tikai pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Šo finansējumu atspoguļos daudzgadu indikatīvajā plānā saskaņā ar attiecīgajās valstīs noteiktajām vajadzībām un prioritātēm, un tos varēs piešķirt vienīgi tiem mērķiem, kuriem var piešķirt attīstības palīdzību. Ja iestājas nopietni neparedzēti apstākļi vai tiek veiktas būtiskas politikas pārmaiņas, atvēlēto finansējumu var pārskatīt atbilstīgi Eiropas Savienības ārējām prioritātēm.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

5. pielikums – A. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts – iii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) stiprināt sociālo iekļaušanu, sadarbojoties tādās jomās kā taisnīga piekļuve pamatpakalpojumiem, nodarbinātība visiem, īpašu grupu tiesību lomas palielināšana un ievērošana, īpaši attiecībā uz jauniešiem, personām ar invaliditāti, sievietēm un minoritāšu grupām, ļaujot iedzīvotājiem piedalīties un gūt labumu no bagātību radīšanas un kultūras daudzveidības.

(iii) stiprināt sociālo iekļaušanu un dzimumu līdztiesību, sadarbojoties tādās jomās kā taisnīga piekļuve pamatpakalpojumiem, nodarbinātība visiem, īpašu grupu tiesību lomas palielināšana un ievērošana, īpaši attiecībā uz jauniešiem, personām ar invaliditāti, sievietēm un minoritāšu grupām, ļaujot iedzīvotājiem piedalīties un gūt labumu no bagātību radīšanas un kultūras daudzveidības.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

5. pielikums – A. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts – i daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) atbalstīt valsts līmeņa programmu, lai veicinātu sieviešu ekonomiskās un sociālās lomas palielināšanu un viņu līdzdalību politikā;

(i) atbalstīt vietēja, reģionāla un valsts līmeņa programmas, lai veicinātu sieviešu ekonomiskās un sociālās lomas palielināšanu un viņu līdzdalību politikā;

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

5. pielikums – A. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts – ii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) atbalstīt valsts, reģionālas un globālas iniciatīvas, lai veicinātu šā jautājuma integrāciju palīdzības efektivitātes programmā.

(ii) atbalstīt vietējās, reģionālās, valsts un globālās programmas un iniciatīvas, lai veicinātu un īstenotu dzimumu līdztiesību, sieviešu un meiteņu pilnvērtīga iespēju nodrošināšanu, proti, izmantojot mikrokredītēšanu un atbalsta efektivitātes programmu.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

5. pielikums – A. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts – iia daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ii a) veicināt, nodrošināt un paplašināt būtiskos pakalpojumus un psiholoģisko atbalstu dzimumu vardarbības upuriem.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

5. pielikums – A. daļa – 4. punkts – d apakšpunkts – i daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) uzlabot jaunattīstības valstu iedzīvotāju veselību un labklājību, palielinot piekļuvi labas kvalitātes valsts veselības pamatpakalpojumiem un to taisnīgu nodrošinājumu, konkrēti:

(i) saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas Eiropas Konsensā attīstības jomā, atbalstīt veselības aprūpi un labklājību cilvēkiem jaunatīstības valstīs, palielinot kvalitatīvu būtiskāko veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, konkrēti:

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

5. pielikums – A. daļa – 4. punkts – d apakšpunkts – ii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) atbalstīt un izstrādāt tiešas nozīmes priekšrocību globālo iniciatīvu valsts programmu partnervalstīm, ņemt vērā orientēšanos uz rezultātu, palīdzības efektivitāti un ietekmi uz veselības sistēmām, tostarp atbalstīt partnervalstu labāku iesaisti šajās iniciatīvās;

(ii) atbalstīt un izstrādāt globālo iniciatīvu politisko plānu, kas dod tiešu, būtisku labumu partnervalstīm, nabadzības izskaušanas, veselības aprūpes un pamatizglītības jomās, un ņemt vērā rezultātu ievirzi, atbalsta efektivitāti un ietekmi uz veselības aizsardzības sistēmām, tostarp atbalstīt partnervalstu labāku iesaisti šajās iniciatīvās;

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

5. pielikums – A. daļa – 4. punkts – d apakšpunkts – iii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) atbalstīt konkrētas iniciatīvas, īpaši reģionālā un globālā līmenī, kas stiprina veselības sistēmas un palīdz valstīm izstrādāt un īstenot pareizu, uz pierādījumiem balstītu valsts veselības politiku, kā arī iniciatīvas prioritārās jomās (piemēram, māšu veselība, seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības, piekļuve ģimenes plānošanai; vispārēji sabiedriskie labumi un reakcija uz globālu veselības apdraudējumu)..

(iii) atbalstīt konkrētas iniciatīvas vietējā, reģionālā un globālā līmenī, kas stiprina veselības aprūpes sistēmu un palīdz valstīm attīstīt un īstenot stabilu, uz pētījumiem balstītu valsts veselības aizsardzības politiku, kā arī iniciatīvas prioritārās jomās (piemēram, mātes un bērna veselība, seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības, piekļuve ģimenes plānošanai; vispārēji sabiedriskie labumi un reakcija uz tādiem globālajiem veselības apdraudējumiem kā HIV/AIDS, TB un malārija, kā arī citām ar nabadzību saistītām un izraisītām slimībām).

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

5. pielikums – A. daļa – 4. punkts – d apakšpunkts – iiia daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iii a) veicināt, nodrošināt un paplašināt būtiskos pakalpojumus un psiholoģisko atbalstu vardarbības upuriem, īpaši bērniem.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

5. pielikums – A. daļa – 4. punkts – e apakšpunkts – iii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi un izglītības kvalitāti, tostarp neaizsargātām grupām, sievietēm un meitenēm, kā arī valstīm, kas ir vistālāk no globālo mērķu īstenošanas.

(iii) veicināt izglītības kvalitātes paaugstināšanu un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, īpaši uzsvaru liekot uz, sievietēm, meitenēm un citām neaizsargātajām grupām, kā arī valstīm, kas atrodas vistālāk no globālo mērķu sasniegšanas.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

5. pielikums – A. daļa – 4. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea) Bērni un jaunieši:

 

(i) veicināt tādu politiku, ņemot vērā bērnu un jaunatnes īpašo neaizsargātību, kas aizsargā viņu tiesības, izglītību, veselību un iztikas līdzekļus, sākot ar dalību un lielāku iespēju nodrošināšanu;

 

(ii) veicināt un atbalstīt tādas politikas, programmu un projektu īstenošanu un attīstību, no kuriem bērni un jaunieši tiešu gūst labumu, tādējādi palielinot bērnu un jauniešu lomu attīstībā;

 

(iii) veicināt un atbalstīt tādas politikas, projektu un programmu attīstību un īstenošanu, kuru mērķis ir bērnu darba, bērnu tirdzniecības un vardarbības pret bērniem izskaušana..

PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu instrumenta izveide sadarbībai attīstības jomā

Atsauces

COM(2011)0840 – C7-0493/2011 – 2011/0406(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

17.1.2012

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

17.1.2012

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jan Kozłowski

29.2.2012

Pieņemšanas datums

12.7.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

3

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Richard Ashworth, Jean Louis Cottigny, Jean-Luc Dehaene, Isabelle Durant, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Lucas Hartong, Jutta Haug, Anne E. Jensen, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, Barbara Matera, Claudio Morganti, Juan Andrés Naranjo Escobar, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, Alda Sousa, Helga Trüpel, Derek Vaughan, Angelika Werthmann

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Bendt Bendtsen, Gerben-Jan Gerbrandy, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Jutta Steinruck, Theodor Dumitru Stolojan, Nils Torvalds

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Leonardo Domenici

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS  (5.9.2012)

Attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā
(COM(2011)0840 – C7‑0493/2011 – 2011/0406(COD))

Atzinumu sagatavoja: Rodi Kratsa-Tsagaropoulou

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Cīņa pret nabadzību joprojām ir Eiropas Savienības attīstības politikas galvenais mērķis, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 1. nodaļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību piektās daļas III sadaļas 1. nodaļā, saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) vai citiem Savienības un tās dalībvalstu apstiprinātiem mērķiem,

(2) Cīņa pret nabadzību, ārkārtīgu nabadzību un sociālo atstumtību, atzīstot, ka sievietes, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki ir īpaši neaizsargātas grupas un ka pastāv cieša saikne starp izaugsmi un attīstību un nabadzības samazināšanos, no vienas puses, un pastāvīgu dzimumu nevienlīdzības samazināšanos, no otras puses, joprojām ir Eiropas Savienības attīstības politikas galvenais mērķis, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 1. nodaļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību piektās daļas III sadaļas 1. nodaļā, saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) vai citiem Savienības un tās dalībvalstu apstiprinātiem mērķiem, piemēram, cīņu pret sociālu diskrimināciju un cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b) Sievietes ir būtiskas attīstības dalībnieces un pārmaiņu veicinātājas, tādēļ viņu tiesību nostiprināšana nozīmē vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumu labklājības, konkurētspējas un ilgtspējīgākas attīstības veidošanā.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) ES rīcības plānā par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sabiedrībā (2010.–2015. gadam) ES ir atkārtoti stingri apņēmusies veicināt dzimumu līdztiesību kā cilvēktiesību un sociālā taisnīguma jautājumu un ES attīstības politikas pamatvērtību;

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b) Saskaņā ar LES 2. un 3. pantu un LESD 8. pantu sieviešu un vīriešu līdztiesība ir ES pamatvērtība un mērķis, un ES ir jāveicina dzimumu līdztiesība visās savas darbības jomās.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Savienības darbības pamatā ir demokrātijas vērtības, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas ievērošana, līdztiesības un solidaritātes princips, kā arī ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana. Tā cenšas attīstīt un nostiprināt apņemšanos, izmantojot dialogu un sadarbību, ievērot šīs vērtības partnervalstīs un reģionos.

(4) Savienības darbības pamatā ir tādas vērtības un principi kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums, nedalāmība un ievērošana, cilvēka cieņas ievērošana, sieviešu un vīriešu līdztiesība, nediskriminācija, solidaritāte, kā arī ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana. Tā cenšas attīstīt un nostiprināt apņemšanos, izmantojot dialogu un sadarbību, ievērot šīs vērtības partnervalstīs un reģionos.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Jebkāda vardarbība pret sievietēm ir strukturāla parādība, kas saistīta ar sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgo sadalījumu sabiedrībā, un ir uzskatāma par pamattiesību pārkāpumu. Rīcība, kuras mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm, palīdz veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un ir nozīmīga šīs regulas sastāvdaļa;

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Savienības politiku un starptautisko darbību attīstības sadarbības jomā regulē tādi TAM kā ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana, tostarp jebkāds tā turpmākais grozījums, kā arī attīstības mērķi un principi, ko apstiprinājusi Savienība un tās dalībvalstis, tostarp to sadarbības kontekstā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un citās kompetentās starptautiskās organizācijās attīstības sadarbības jomā.

(9) Savienības politiku un starptautisko darbību attīstības sadarbības jomā regulē tādi TAM kā ārkārtīgas nabadzības, diskriminācijas dzimuma dēļ un bada izskaušana, vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana, māšu un bērnu mirstības mazināšana, tostarp jebkādi to turpmākie grozījumi, kā arī attīstības mērķi un principi, ko apstiprinājusi Savienība un tās dalībvalstis, tostarp to sadarbības kontekstā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un citās kompetentās starptautiskās organizācijās attīstības sadarbības jomā.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Savienībai jānodrošina dzimumu līdztiesības sekmēšana un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm, ne tikai atbalstot tam īpaši noteikto tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), bet arī rīkojoties transversāli, lai īstenotu visus TAM.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Savienībai jāveicina vispārēja pieeja, reaģējot uz krīzes, katastrofu un konfliktu skartām un nestabilām, tostarp pārejas, situācijām. Tās pamatā jābūt jo īpaši Padomes secinājumiem par drošību un attīstību, par ES atbildi uz nestabilām situācijām, par konflikta novēršanu, kā arī jebkādiem turpmākiem secinājumiem. Tai jānodrošina nepieciešamā pieeju, atbilžu un instrumentu kombinācija, īpaši nodrošinot atbilstošu līdzsvaru starp uz drošību vērstām attīstības un humanitārām pieejām, kā arī sasaistot īstermiņa reakciju ar ilgtermiņa atbalstu.

(10) Savienībai jāveicina vispārēja pieeja, reaģējot uz krīzes, katastrofu un konfliktu skartām un nestabilām, tostarp pārejas, situācijām. Šajā pieejā vajadzības gadījumā ir transversāli jāiekļauj dzimumu dimensija, lai risinātu sieviešu un meiteņu īpašās neaizsargātības problēmu, kā arī lai popularizētu sieviešu kā sociālo procesu un pārmaiņu dalībnieču tēlu, kuru rīcībā ir svarīgi resursi un spējas, lai ietekmētu un vadītu miera atjaunošanas, stabilizācijas, atjaunošanas un attīstības procesus. Tās pamatā arī jābūt jo īpaši Padomes secinājumiem par drošību un attīstību, par ES atbildi uz nestabilām situācijām, par konflikta novēršanu, kā arī jebkādiem turpmākiem secinājumiem. Tai jānodrošina nepieciešamā pieeju, atbilžu un instrumentu kombinācija, īpaši nodrošinot atbilstošu līdzsvaru starp uz drošību vērstām attīstības un humanitārām pieejām, kā arī sasaistot īstermiņa reakciju ar ilgtermiņa atbalstu.

Grozījums Nr.            10

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Tā kā globālās attīstības labad ir būtiski novērst no dzimuma atkarīgās atalgojuma atšķirības, ir svarīgi sadarboties ar ANO aģentūrām un iestādēm, piemēram, Pasaules Banku un Eiropas Investīciju banku, lai ar īpašām programmām uzlabotu sieviešu piekļuvi ekonomiskām iespējām un mazinātu sieviešu un vīriešu peļņas un ražīguma atšķirības.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Sievietes ir atbildīgas par funkcionālas sabiedrības pamatu uzturēšanu konfliktu laikā, bet pēc to beigām ir vērojama sievietes lomas pakārtošana, kā rezultātā notiek atgriešanās pie nelabvēlīgā stāvokļa, kāds dominēja pirms konflikta.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b) Ir jāatzīst nozīme, kāda ir cīņai pret diskrimināciju saistībā ar sieviešu un vīriešu piekļuvi nodarbinātībai un darbam, līdztiesības veicināšanai karjeras, profesiju, arodapmācības un atalgojuma ziņā, kā arī sadarbībai ar ANO iestādēm, lai stiprinātu darbu tiesību jomā un aizsargātu koplīgumus un tiesības apvienoties arodbiedrībās.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Savienības palīdzība jāpiešķir jomās, kurās tai var būt vislielākā ietekme, ņemot vērā spēju darboties pasaules mērogā un reaģēt uz tādām globālām problēmām kā nabadzības izskaušana, ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšana visā pasaulē, un ņemot vērā ilgtermiņa un paredzamu apņemšanos sniegt attīstības palīdzību, kā arī tās iesaisti dalībvalstu koordinēšanā. Lai nodrošinātu šādu ietekmi, jāpiemēro diferenciācijas princips ne tikai finansējuma piešķiršanas līmenī, bet arī plānošanas līmenī, ņemot vērā Savienības palīdzības potenciālo ietekmi partnervalstīs, lai nodrošinātu, ka divpusējās attīstības sadarbību novirza uz tām partnervalstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, tostarp nestabilām valstīm un valstīm ar augstu neaizsargātības līmeni un ierobežotu spēju piekļūt citiem attīstības atbalsta finansējuma avotiem. Tādēļ šādas valstis būs divpusējās plānošanas mērķis saskaņā ar objektīvu kritēriju piemērošanu, pamatojoties uz šo valstu vajadzībām un spējām, kā arī ES palīdzības ietekmi.

(11) Savienības palīdzība jāpiešķir jomās, kurās tai var būt vislielākā ietekme, ņemot vērā spēju darboties pasaules mērogā un reaģēt uz tādām globālām problēmām kā nabadzības izskaušana, ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības, tiesiskuma visā pasaulē, cilvēktiesību un pamatbrīvību, sieviešu tiesību, dzimumu līdztiesības, nediskriminācijas veicināšana, un ņemot vērā ilgtermiņa un paredzamu apņemšanos sniegt attīstības palīdzību, kā arī tās iesaisti dalībvalstu koordinēšanā. Lai nodrošinātu šādu ietekmi, jāpiemēro diferenciācijas princips ne tikai finansējuma piešķiršanas līmenī, bet arī plānošanas līmenī, ņemot vērā Savienības palīdzības potenciālo ietekmi partnervalstīs, lai nodrošinātu, ka divpusējās attīstības sadarbību novirza uz tām partnervalstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, tostarp nestabilām valstīm un valstīm ar augstu neaizsargātības līmeni un ierobežotu spēju piekļūt citiem attīstības atbalsta finansējuma avotiem. Tādēļ šādas valstis būs divpusējās plānošanas mērķis saskaņā ar objektīvu kritēriju piemērošanu, pamatojoties uz šo valstu vajadzībām un spējām, kā arī ES palīdzības ietekmi.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a) Rūpes, kas saistītas ar attīstības palīdzības efektivitātes palielināšanu un tādu jauno palīdzības metožu nozīmīgumu kā budžeta un nozaru atbalsts partnervalstīs, ir arī izaicinājums veicināt dzimumu līdztiesību un pastiprināt sieviešu lomu attīstības sadarbībā.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Tā kā klimata pārmaiņām piemīt izteikta dzimumu dimensija gan attiecībā uz to sekām, gan piemērojamajiem risinājumiem, sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumi ir transversāli jāintegrē ar klimata pārmaiņām un vidi saistītajās programmās un projektos no izstrādes posma līdz novērtējumam, lai šīs politikas ietekmes izvērtēšanā un uzlabošanā varētu izmantot uz faktiem balstītu informāciju.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Komisijas paziņojumā “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” paredzēts arī turpmāk atbalstīt sociālo iekļaušanu un humāno attīstību, izmantojot vismaz 20 % no Savienības attīstības palīdzības. Lai to veicinātu, vismaz 20 % no programmas “Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” finansējuma jāizmanto šīs jomas attīstībai.

(16) Komisijas paziņojumā “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” paredzēts arī turpmāk atbalstīt sociālo iekļaušanu un humāno attīstību, tostarp dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas pastiprināšanu, izmantojot vismaz 20 % no Savienības attīstības palīdzības. Lai to veicinātu, vismaz 20 % no programmas “Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” finansējuma jāizmanto šīs jomas attīstībai. Izmantojot šo palīdzībi, jāizveido īpašas programmas, kas paredzētas sieviešu lomas pastiprināšanai, pretdiskriminācijas pasākumiem, TAM mērķu sasniegšanai un dzimumu līdztiesības izvirzīšanai par prioritāti visās darbībās.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) tematiskās programmas, kas paredzētas, lai atbalstītu tādas jomas kā globālie sabiedriskie labumi un problēmas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes valstīs, teritorijās un reģionos, kuriem ir tiesības pieteikties Savienības finansējumam saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām atbilstīgi šīs regulas I pielikumam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. [../..], ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, un Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumam [2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju], kā arī Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs, kuras 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu;

(b) tematiskās programmas, kas paredzētas, lai atbalstītu tādas jomas kā globālie sabiedriskie labumi un problēmas, vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju vietējās grupas, tostarp sieviešu organizācijas, dzimumu līdztiesības organizācijas un organizācijas, kas risina sieviešu jautājumus, valstīs, teritorijās un reģionos, kuriem ir tiesības pieteikties Savienības finansējumam saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām atbilstīgi šīs regulas I pielikumam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. [../..], ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, un Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumam [2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju], kā arī Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs, kuras 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu;

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) tematiskās programmas, kas sekmē sieviešu tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principu veicināšanu un aizsardzību.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Saskaņā ar šo regulu Savienības palīdzība attiecas uz dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, atbalstot reģionālas, valstu un globālas iniciatīvas un saistības, lai veicinātu sieviešu ekonomisko un sociālo tiesību nostiprināšanu, vadību un politisko līdzdalību, kā arī dzimumu līdztiesības un sieviešu un meiteņu tiesību nostiprināšanas iekļaušanu attīstības politikā, rīcības plānos un budžetos.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) saskaņā ar šo regulu galvenais sadarbības mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgtermiņā — izskaušana;

(a) saskaņā ar šo regulu galvenais sadarbības mērķis ir nabadzības mazināšana, kas atbilst ES pamatvērtībām, īpaši dzimumu līdztiesības principam, sekmējot to, ka šis mērķis tiek ievērots visos lēmumu pieņemšanas līmeņos un attīstības politikas īstenošanas gaitā, cieši sadarbojoties ar visnabadzīgākajiem, lai no viņu pieredzes būtu iespējams uzzināt, kādi līdzekļi un resursi ir vajadzīgi, lai efektīvi cīnītos pret hronisku nabadzību un izskaustu sociālo atstumtību. Īpaša uzmanība tiek veltīta tam, lai novērstu nabadzības ietekmi uz sievietēm, kas visvairāk cieš no nabadzības un diskriminācijas;

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu.

(ii) demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības, dzimumu līdztiesības, sieviešu lomas pastiprināšanas un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb) sekmēt vīriešu un sieviešu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, veicinot sieviešu tiesību un nediskriminācijas principa ievērošanu;

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, vedot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem.

1. Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību, sieviešu tiesību, vīriešu un sieviešu līdztiesības un nediskriminācijas ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Visās programmās ietver šādus transversālus jautājumus: cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, sieviešu lomas pastiprināšanas, diskriminācijas aizlieguma, demokrātijas, labas pārvaldības, bērnu un pirmiedzīvotāju tiesību, sociālās iekļaušanas un personu ar invaliditāti tiesību, vides ilgtspējas, tostarp cīņas ar klimata pārmaiņām, un HIV/AIDS apkarošanas veicināšana.

3. Visās programmās ietver šādus transversālus jautājumus: cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, sieviešu lomas pastiprināšanas veicināšana, darba apstākļu uzlabošana un labāka līdzsvara panākšana starp profesionālo un privāto dzīvi, piekļuve augsti kvalificētām darbavietām, pateicoties vienlīdzīgas piekļuves mācību kursiem, vienlīdzīga samaksa, tiesības uz paaugstinājumu stabilā darbavietā, cīņa pret visiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem darbavietā, ģimenē un sabiedrībā, tiesības uz cieņpilnu dzīvi bez nabadzības un sociālās atstumtības, diskriminācijas aizlieguma, demokrātijas, labas pārvaldības, bērnu un pirmiedzīvotāju tiesību, sociālās iekļaušanas un personu ar invaliditāti tiesību, vides ilgtspējas, tostarp cīņas ar klimata pārmaiņām, un HIV/AIDS apkarošanas veicināšana, vienlaikus uzsverot, ka ir svarīgi raudzīties uz šiem jautājumiem, paturot prātā, ka sievieties, bērni un gados vecāki cilvēki var būt īpaši neaizsargāti.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma stiprināšanai, tiesu pieejamības uzlabošanai un pilsoniskās sabiedrības, tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības, piekļuves IKT, veselības aprūpes un pārtikas nodrošinājuma atbalstam, kā arī dialoga, līdzdalības un izlīguma veicināšanai, un iestāžu veidošanai.

4. Īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma stiprināšanai, dzimumu līdztiesībai, tiesu pieejamības uzlabošanai un pilsoniskās sabiedrības, kā arī īpašu organizāciju, kas nodarbojas ar sieviešu tiesībām, atbalstam, cīņai pret diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi ekonomikas, politiskajiem un sociālajiem resursiem, īpaši cīņai pret sieviešu diskrimināciju, tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības, piekļuves IKT, veselības aprūpes un pārtikas nodrošinājuma atbalstam, kā arī dialoga, līdzdalības un izlīguma veicināšanai, un iestāžu veidošanai, atzīstot pievienoto vērtību, ko rada dzimumu dimensijas iekļaušana, un sieviešu kā līdzvērtīgu sabiedrības pārmaiņu procesa dalībnieču lomas palielināšanai.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

3. pants – 8. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea) datu un statistikas ikgadēju apkopošanu attiecībā uz sasniegto progresu, vajadzības gadījumā sadalot pa dzimumiem.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

3. pants – 8. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea) statistikas datu vākšanu un apstrādi, tos iedalot pēc dzimuma, un tādu rādītāju izstrādi (kvalitatīvu un kvantitatīvu), kuros ņem vērā dzimumu, lai varētu nodrošināt sieviešu un vīriešu līdzdalību politisku un tehnisku lēmumu pieņemšanas procesā;

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

3. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Komisija cenšas regulāri veikt informācijas apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību,

10. Komisija cenšas regulāri veikt informācijas apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību, īpaši ar vietējām grupām un organizācijām, kas nodarbojas ar sieviešu tiesībām, un nodrošināt, ka šajā informācijas apmaiņā ir pārstāvētas un tiek uzklausītas visas sabiedrības grupas;

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

3. pants – 10.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a Komisija ņem vērā ĀKK parlamentārās asamblejas 21. sesijas 2010. gada 28. septembrī pieņemto Deklarāciju A (2010) 21584, ar kuru ĀKK parlamentārā asambleja steidzami aicina Eiropas Savienību atturēties no visiem mēģinājumiem uzspiest tās Savienības vērtības, kas netiek brīvi atzītas citās valstīs.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Savienības palīdzības mērķis saskaņā ar programmu “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” ir atbalstīt darbības tādās jomās kā vide un klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija, humānā attīstība, nodrošinātība ar pārtiku, migrācija un patvērums.

1. Savienības palīdzības mērķis saskaņā ar programmu “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” ir atbalstīt darbības tādās jomās kā vide un klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija, cilvēces attīstība, nodrošinātība ar pārtiku, vīriešu un sieviešu līdztiesība, migrācija un patvērums. Visās šajā sakarībā veiktajās darbībās iekļauj dzimumu dimensiju un nediskriminācijas veicināšanu.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attīstības programmas “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes attīstības jomā” mērķis ir finansēt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu iniciatīvas attīstības jomā vai šīs iniciatīvas, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm sagatavojušas partnervalstis, Savienība, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis.

1. Attīstības programmas “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes attīstības jomā” mērķis ir finansēt pilsoniskās sabiedrības organizāciju, īpaši vietējo grupu, sieviešu organizāciju un organizāciju, kas risina vīriešu un sieviešu līdztiesības, sieviešu tiesību nostiprināšanas un nediskriminācijas jautājumus, un vietējo iestāžu iniciatīvas attīstības jomā vai šīs iniciatīvas, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm sagatavojušas partnervalstis, Savienība, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Savienība un tās dalībvalstis plānošanas procesa agrīnajā posmā apspriežas savstarpēji un ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības, reģionālo un vietējo iestāžu pārstāvjiem, lai veicinātu sadarbības darbību papildināmību un saskaņotību. Šīs apspriešanās rezultātā var notikt Savienības un tās dalībvalstu kopīga plānošana.

2. Savienība un tās dalībvalstis plānošanas procesa agrīnajā posmā apspriežas savstarpēji un ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem, tostarp ar dzimumu jautājumu ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības, tajā skaitā vietējo sieviešu tiesību grupu un organizāciju un reģionālo un vietējo iestāžu pārstāvjiem, lai veicinātu sadarbības darbību papildināmību un saskaņotību. Šīs apspriešanās rezultātā var notikt Savienības un tās dalībvalstu kopīga plānošana.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija nosaka daudzgadu indikatīvos piešķīrumus katrai ģeogrāfiskajai programmai saskaņā ar regulas vispārējiem principiem, pamatojoties uz 3. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un ņemot vērā dažādu programmu īpatnības, konkrētas grūtības, ar kurām saskaras valstis vai reģioni krīzes, viegli ietekmējamā, nestabilā, konflikta vai katastrofas situācijā.

3. Komisija nosaka daudzgadu indikatīvos piešķīrumus katrai ģeogrāfiskajai programmai saskaņā ar regulas vispārējiem principiem, pamatojoties uz 3. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un ņemot vērā dažādu programmu īpatnības, konkrētas grūtības, ar kurām saskaras sociālās grupas un jo īpaši sievietes, valstis vai reģioni krīzes, viegli ietekmējamā, nestabilā, konflikta vai katastrofas situācijā. Jāparedz īpašs noteikums tādas programmas izveidei, ar ko sniedz informāciju par dzimumu jautājumiem un palielina informētību par tiem, kā arī nostiprina sieviešu lomu un novērš diskrimināciju dzimuma dēļ.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

10. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Komisija pieņem stingrus atbilstības kritērijus, paredzot pamattiesību, jo īpaši sieviešu tiesību, ievērošanu attīstības sadarbības novērtēšanas un līdzekļu piešķiršanas posmā.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Stratēģiskajos dokumentos izklāsta Eiropas Savienības stratēģiju palīdzības sniegšanai saskaņā ar šo regulu, pamatojoties uz Savienības prioritātēm, starptautisko situāciju un galveno partneru darbību. Tie atbilst šīs regulas vispārējam mērķim, uzdevumiem, darbības jomai un principiem un paredz transversālu pieeju dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanai un nediskriminācijai izstrādes, īstenošanas un novērtēšanas stadijā;

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 3.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saskaņā ar palīdzības efektivitātes principu ES nodrošina, lai ar stratēģijām, kas ierosinātas attīstības mērķu sasniegšanai, neturpinātu pašreizējo diskrimināciju līdzekļu piešķiršanas ziņā un veicinātu jebkādas diskriminācijas apkarošanu un sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Stratēģijas dokumentus var pārskatīt vidusposmā vai vajadzības gadījumā ad hoc saskaņā ar principiem un procedūrām, kas paredzētas partnerības un sadarbības nolīgumos, kuri noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem.

2. Stratēģijas dokumentus var pārskatīt vidusposmā vai vajadzības gadījumā ad hoc saskaņā ar principiem un procedūrām, kas paredzētas partnerības un sadarbības nolīgumos, kuri noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem. Šajos novērtējumos jāiekļauj dzimumu un nediskriminācijas dimensija, un jāievēro informācijas un datu iedalījums pēc dzimuma.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

11. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus un indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu.

Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus, ievērojot datu un informācijas iedalījumu pēc dzimuma, un indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

11. pants – 5. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar savstarpējas pārskatatbildības principu saskaņoto mērķu īstenošanā un izpildē, tostarp to mērķu izpildē, kas attiecas uz labu pārvaldību, demokrātiju, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, šo pārskatu rezultātā indikatīvos piešķīrumus var palielināt vai samazināt, īpaši ņemot vērā konkrētas vajadzības, kuras radušās krīzes, pēckrīzes vai nestabilitātes situācijas rezultātā, vai, ja darbības rezultāti ir bijuši izcili vai neapmierinoši.

Saskaņā ar savstarpējas pārskatatbildības principu saskaņoto mērķu īstenošanā un izpildē, tostarp to mērķu izpildē, kas attiecas uz labu pārvaldību, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību, sieviešu tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas ievērošanu, šo pārskatu rezultātā indikatīvos piešķīrumus var palielināt vai samazināt, īpaši ņemot vērā konkrētas vajadzības, kuras radušās krīzes, pēckrīzes vai nestabilitātes situācijas rezultātā, vai, ja darbības rezultāti ir bijuši izcili vai neapmierinoši, un ievērojot dzimumu līdzsvara pieeju.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Izstrādājot plānošanas dokumentus valstīm krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā, pienācīgi jāņem vērā neaizsargātība, konkrētas vajadzības un attiecīgo valstu un reģionu apstākļi.

1. Izstrādājot plānošanas dokumentus valstīm krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā, pienācīgi jāņem vērā dažādu sociālo grupu neaizsargātība, konkrētas sieviešu vajadzības un attiecīgo valstu un reģionu apstākļi.

Pienācīga uzmanība jāpievērš konflikta novēršanai, valsts un miera veidošanai, pēckonflikta izlīgumam un atjaunošanas pasākumiem.

Pienācīga uzmanība jāpievērš konflikta novēršanai, valsts un miera veidošanai, pēckonflikta izlīgumam un atjaunošanas pasākumiem.

Ja partnervalstis vai partnervalstu grupas ir tieši iesaistītas krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā vai tās ietekmē krīzes, pēckrīzes vai nestabila situācija, īpašs uzsvars jāliek uz tādu jomu koordinēšanas uzsākšanu kā palīdzība, rehabilitācija un attīstība, lai sekmētu pāreju no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu. Programmās valstīm un reģioniem nestabilā situācijā vai valstīm un reģioniem, kur regulāri notiek dabas katastrofas, paredz sagatavotību katastrofām un to novēršanu, kā arī šādu katastrofu seku pārvarēšanu.

Ja partnervalstis vai partnervalstu grupas ir tieši iesaistītas krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā vai tās ietekmē krīzes, pēckrīzes vai nestabila situācija, īpašs uzsvars jāliek uz tādu jomu koordinēšanas uzsākšanu kā palīdzība, rehabilitācija un attīstība, lai sekmētu pāreju no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu. Programmās valstīm un reģioniem nestabilā situācijā vai valstīm un reģioniem, kur regulāri notiek dabas katastrofas, paredz sagatavotību katastrofām un to novēršanu, kā arī šādu katastrofu seku pārvarēšanu. Īpaša uzmanība jāpievērš sievietēm, jo viņas krīzes situācijās bieži cieš visvairāk.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Izstrādājot plānošanas dokumentus valstīm, kas atrodas krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā, ir sevišķi svarīgi ņemt vērā to ietekmi uz sieviešu un meiteņu stāvokli, jo viņas ir galvenie tādas nežēlības un noziegumu upuri kā vardarbība un seksuālā vardarbība.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pienācīga uzmanība jāpievērš konflikta novēršanai, valsts un miera veidošanai, pēckonflikta izlīgumam un atjaunošanas pasākumiem.

Pienācīga uzmanība jāpievērš konflikta novēršanai, valsts un miera veidošanai, pēckonflikta izlīgumam un atjaunošanas pasākumiem. Tādēļ ir būtiski panākt sieviešu līdzdalību, lai viņas varētu gūt labumu no piedalīšanās sarunās un iniciatīvās, kuru mērķis ir miera veidošana, stabilizācija un valstu un iestāžu atjaunošana. Tādēļ ir būtiski papildināt sieviešu kā neaizsargātu upuru tēlu, attēlojot sievietes kā ļoti atšķirīgu sociālo grupu, kam piemīt vērtīgi resursi un spējas, savas īpašas prioritātes un kas var ietekmēt un vadīt konfliktu risināšanas procesu. Turklāt ir svarīgi uzsvērt, ka līdz ar izpratni par sieviešu nozīmi pēckara sabiedrībās un viņu ieguldījumu pēckara izaugsmē ir vajadzīga vispārēja pieeja, lai popularizētu izglītības būtisko lomu sieviešu un jaunu meiteņu tiesību nostiprināšanā nolūkā cīnīties ar stereotipiem un attīstīt domāšanas veidu un dzīves izpratni.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šajā regulā paredzētajos palīdzības pasākumos ņem vērā krīzes situāciju specifiku, proti, ka netiek ievērotas pamatbrīvības, visvairāk ir apdraudēta cilvēku drošība vai cilvēktiesību organizācijas un aizstāvji darbojas vissarežģītākajos apstākļos. Īpaša uzmanība jāpievērš konfliktiem, kuros sievietes ir pakļautas fiziskai un psiholoģiskai vardarbībai.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Krīžu, pēckrīžu un nestabilu situāciju vai demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamattiesību apdraudējuma gadījumos, kad vajadzīga ātra Savienības atbilde, var izmantot procedūru steidzamiem gadījumiem, kas paredzēta Kopīgās īstenošanas regulas 15. panta 4. punktā, lai grozītu 11. pantā minēto dokumentu pēc valsts vai reģiona sadarbības stratēģijas ad hoc pārskata.

Krīžu, pēckrīžu un nestabilu situāciju vai demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību, pamatbrīvību vai sieviešu tiesību apdraudējuma gadījumos, kad vajadzīga ātra Savienības atbilde, var izmantot procedūru steidzamiem gadījumiem, kas paredzēta Kopīgās īstenošanas regulas 15. panta 4. punktā, lai grozītu 11. pantā minēto dokumentu pēc valsts vai reģiona sadarbības stratēģijas ad hoc pārskata.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

20. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Kā noteikts „Erasmus visiem” regulas 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no dažādiem ārējo darbību instrumentiem (Attīstības sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, Partnerības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda) tiks piešķirti aptuveni EUR 1 812 100 000 mācību mobilitātes darbībām uz un no valstīm ārpus ES, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēros „Erasmus visiem” regulas noteikumus.

3. Kā noteikts „Erasmus visiem” regulas 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no dažādiem ārējo darbību instrumentiem (Attīstības sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, Partnerības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda) tiks piešķirti aptuveni EUR 1 812 100 000 mācību mobilitātes darbībām uz un no valstīm ārpus ES, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēros „Erasmus visiem” regulas noteikumus.

Finansējumu nodrošinās, izmantojot divas daudzgadu programmas, kas attiecīgi aptver tikai pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Finansējums tiks atspoguļots šo instrumentu indikatīvajā daudzgadu plānošanā atbilstīgi attiecīgo valstu identificētajām vajadzībām un prioritātēm. Ja iestājas nopietni neparedzēti apstākļi vai tiek veiktas būtiskas politikas pārmaiņas, atvēlēto finansējumu var pārskatīt atbilstīgi Eiropas Savienības ārējām prioritātēm.

Finansējumu nodrošinās, izmantojot divas daudzgadu programmas, kas attiecīgi aptver tikai pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Finansējums tiks atspoguļots šo instrumentu indikatīvajā daudzgadu plānošanā atbilstīgi attiecīgo valstu identificētajām vajadzībām un prioritātēm. Ja iestājas nopietni neparedzēti apstākļi vai tiek veiktas būtiskas politikas pārmaiņas, atvēlēto finansējumu var pārskatīt atbilstīgi Eiropas Savienības ārējām prioritātēm. Īpaša uzmanība jāpievērš dzimumu līdzsvara pieejai attiecībā uz programmas „Erasmus visiem” dalībniekiem.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

20. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Tiecas novērst dzimumu nevienlīdzību ne vien augstākās izglītības, bet arī pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs, kā arī visos izglītības līmeņos ne vēlāk kā līdz 2015. gadam saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķu 3.a uzdevumu.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B daļa – 2. punkts – Latīņamerika– a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas pastiprināšanu;

(a) veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas pastiprināšanu, kā arī cīņu pret seksuālu vardarbību, vardarbību dzimuma dēļ un vardarbību tuvās attiecībās;

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B daļa – 3. punkts – Āzija– ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia) atbalstīt cilvēktiesību aizsardzības pastiprināšanu, cīņu pret diskrimināciju un seksuālu vardarbību, vardarbību dzimuma dēļ un vardarbību tuvās attiecībās;

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B daļa – 4. punkts – Centrālāzija – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) veicināt konstitucionālo reformu un likumdošanas, normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu ar Savienību, tostarp turpmāku demokratizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizēšanu, atbalstu tiesiskumam, labu pārvaldību, nodokļus, un stiprināt tādas valsts iestādes un struktūras kā vēlēšanu struktūras, parlamenti, valsts pārvaldes reforma un valsts finanšu pārvaldība;

(a) veicināt konstitucionālo reformu un likumdošanas, normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu ar Savienību, tostarp turpmāku demokratizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizēšanu, atbalstu tiesiskumam, labu pārvaldību, nodokļus, un stiprināt tādas valsts iestādes un struktūras kā vēlēšanu struktūras, parlamenti, valsts pārvaldes un tiesu sistēmas reforma un valsts finanšu pārvaldība;

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B daļa – 4. punkts – Centrālāzija – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) veicināt iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmi, atbalstīt sociālās un reģionālās nevienlīdzības novēršanu un politiku tādās jomās kā izglītība, pētniecība, inovācija un tehnoloģija, veselība, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, ilgtspējīga enerģija, lauksaimniecība un lauku attīstība, atbalstīt MVU, vienlaikus stimulējot tirgus ekonomikas attīstību, tirdzniecību un ieguldījumus, tostarp valsts pārvaldes reformas un atbalstu integrācijai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO);

(b) veicināt iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmi, atbalstīt sociālās un reģionālās nevienlīdzības novēršanu un politiku tādās jomās kā izglītība, pētniecība, inovācija un tehnoloģija, veselība, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, neatkarīgu arodbiedrību izveide, ilgtspējīga enerģija, lauksaimniecība un lauku attīstība, atbalstīt MVU, vienlaikus stimulējot tirgus ekonomikas attīstību, tirdzniecību un ieguldījumus, tostarp valsts pārvaldes reformas un atbalstu integrācijai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO);

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B daļa – 4. punkts – Centrālāzija – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) atbalstīt efektīvu robežu pārvaldību un pārrobežu sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un vides attīstību pierobežu reģionos; attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret organizēto noziedzību un visiem nelikumīgās tirdzniecības veidiem, tostarp pret narkotiku ražošanu un patēriņu, kā arī to negatīvo ietekmi, tostarp HIV/AIDS;

(c) atbalstīt efektīvu robežu pārvaldību un pārrobežu sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un vides attīstību pierobežu reģionos; attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret organizēto noziedzību un visiem nelikumīgās tirdzniecības veidiem, jo īpaši sieviešu tirdzniecību, pret narkotiku ražošanu un patēriņu, kā arī to negatīvo ietekmi, tostarp HIV/AIDS;

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B daļa – 4. punkts – Centrālāzija – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(d a) izstrādāt attīstības politiku, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas, risināt augošo dzimumu līdzsvara trūkumu — vīriešu pārsvaru pār sievietēm — un pievērsties problēmām, kas saistītas ar prenatālo dzimumu atlasi, augļa dzimuma dēļ veiktiem abortiem un jaundzimušo nogalināšanu nolūkā iegūt vīriešu dzimuma pēcnācējus;

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

V PIELIKUMS – A daļa – Vide un klimata pārmaiņas – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) mazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz sievietēm, palielināt sieviešu lomu pasākumos, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, veikt pasākumus, kas paredzēti, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm integrēt dzimumu dimensiju klimata pārmaiņu un vides politikas virzienos, īpaši politikas virzienos saistībā ar dabas katastrofām, kurās nesamērīgi cieš minētās valstis, ar vides jautājumiem saistītas apmācības pieejamību un sieviešu un sieviešu organizāciju līdzdalības paaugstināšanu vides un klimata pārmaiņu politikas izstrādē;

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 2. punkts – Vide un klimata pārmaiņas – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) veicināt Savienības iniciatīvu un saskaņoto saistību īstenošanu starptautiskā un reģionālā līmenī, un/vai pārrobežu līmenī, īpaši tādās jomās kā klimata pārmaiņas, veicinot pret klimata pārmaiņām noturīgas stratēģijas īstenošanu, īpaši tādu stratēģiju pielāgošanu, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības papildu ieguvumus, kā arī bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, meži, tostarp FLEGT [ES Rīcības plāns meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai], pārtuksnešošanās, integrēta ūdens resursu pārvaldība, dabas resursu pārvaldība, pareiza ķīmisko vielu un atkritumu apsaimniekošana, resursu efektivitāte un videi nekaitīga ekonomika;

(c) veicināt Savienības iniciatīvu un saskaņoto saistību īstenošanu starptautiskā un reģionālā līmenī, un/vai pārrobežu līmenī, īpaši tādās jomās kā klimata pārmaiņas, veicinot pret klimata pārmaiņām noturīgas stratēģijas īstenošanu, īpaši tādu stratēģiju pielāgošanu, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības papildu ieguvumus, kā arī bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, meži, tostarp FLEGT [ES Rīcības plāns meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai], pārtuksnešošanās, integrēta ūdens resursu pārvaldība, dabas resursu pārvaldība, pareiza ķīmisko vielu un atkritumu apsaimniekošana, resursu efektivitāte un videi nekaitīga ekonomika, integrējot dzimumu dimensiju, lai veicinātu sieviešu līdzdalību šo stratēģiju izstrādē un īstenošanā un lai pārtrauktu visu veidu sieviešu diskrimināciju, tostarp attiecībā uz piekļuvi resursiem un līdzdalību politiskajā dzīvē;

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa –3. punkts – Ilgtspējīga enerģija – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) veicināt piekļuvi drošiem, pieejamiem, tīriem un ilgtspējīgiem enerģijas pakalpojumiem, kas ir galvenais virzītājspēks nabadzības izskaušanas un iekļaujošas izaugsmes jomā, īpašu uzsvaru liekot uz vietējo enerģijas avotu izmantošanu;

(a) veicināt visu cilvēku — īpaši diskriminētu sabiedrības grupu, tostarp sieviešu — piekļuvi drošiem, pieejamiem, tīriem un ilgtspējīgiem enerģijas pakalpojumiem, kas ir galvenais virzītājspēks nabadzības izskaušanas un iekļaujošas izaugsmes jomā, īpašu uzsvaru liekot uz vietējo enerģijas avotu izmantošanu;

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – Humānā attīstība – c punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) atbalstīt valsts līmeņa programmu, lai veicinātu sieviešu ekonomiskās un sociālās lomas palielināšanu un viņu līdzdalību politikā;

(i) atbalstīt valsts līmeņa programmas, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un veicinātu sieviešu ekonomiskās un sociālās lomas palielināšanu un viņu līdzdalību politikā;

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 4. punkts – Humānā attīstība – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) atbalstīt augsta līmeņa ienesīgu un pietiekamas kvalitātes nodarbinātību, īpaši atbalstot pareizu nodarbinātības politiku un stratēģiju, profesionālo apmācību nodarbināmībai, ņemot vērā darba tirgus vajadzības un perspektīvas, darba apstākļus, tostarp neformālajā ekonomikā, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu, tostarp cīņu pret bērnu darbu, un sociālo dialogu, kā arī darba mobilitātes sekmēšanu, vienlaikus ievērojot migrantu tiesības;

(i) atbalstīt augsta līmeņa ienesīgu un pietiekamas kvalitātes nodarbinātību, īpaši atbalstot pareizu nodarbinātības politiku un stratēģiju, profesionālo apmācību nodarbināmībai, ņemot vērā darba tirgus vajadzības un perspektīvas, darba apstākļus, tostarp neformālajā ekonomikā, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu attiecībā gan uz sievietēm, gan vīriešiem, tostarp cīņu pret bērnu darbu, un sociālo dialogu, kā arī darba mobilitātes sekmēšanu, vienlaikus ievērojot migrantu tiesības;

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 4. punkts – Humānā attīstība – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(e a) Sievietes un bērni

 

(i) uzlabot jaunattīstības valstu vērību attiecībā uz sievietēm un bērniem un spēju izstrādāt politiku viņu labā;

 

(ii) atbalstīt konkrētas stratēģijas un pasākumus, lai risinātu noteiktas problēmas un izaicinājumus, kas ietekmē sievietes un bērnus, visās attiecīgajās rīcībās ņemot vērā viņu intereses;

 

(iii) izmantot Kopienas kā galvenās OAP līdzekļu devējas stāvokli starptautisko iestāžu vidū, lai mudinātu daudzpusējos līdzekļu devējus izdarīt spiedienu nolūkā veidot politiku, lai cīnītos ar sieviešu un bērnu tirdzniecību, vardarbību pret sievietēm un bērniem, ekspluatāciju un piespiedu darbu un lai sekmētu sieviešu un bērnu līdzdalību ar attīstību saistītajā darbībās.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – Migrācija un patvērums – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) palielināt cilvēku reģionālās un globālās mobilitātes attīstības ietekmi, vienlaikus veicinot un aizsargājot migrantu tiesības, atbalstot pareizu reģionālas un valsts migrācijas un patvēruma politikas izstrādi un īstenošanu, izmantojot migrācijas dimensijas integrāciju citā reģionālā un valsts politikā;

(c) palielināt pieaugušās cilvēku reģionālās un globālās mobilitātes ietekmi uz attīstību, vienlaikus veicinot un aizsargājot migrantu tiesības, ņemot vērā šā jautājuma dzimumu aspektu un sieviešu dzimuma migrantu situāciju, atbalstot pārdomātas reģionālās un valsts migrācijas un patvēruma politikas izstrādi un īstenošanu, integrējot migrācijas dimensiju citās reģionālās un valsts politikas jomās;

PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu instrumenta izveide sadarbībai attīstības jomā

Atsauces

COM(2011)0840 – C7-0493/2011 – 2011/0406(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

17.1.2012

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM

17.1.2012

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Rodi Kratsa-Tsagaropoulou

25.1.2012

Izskatīšana komitejā

21.6.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

3.9.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Andrea Češková, Marije Cornelissen, Edite Estrela, Mikael Gustafsson, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Constance Le Grip, Astrid Lulling, Elisabeth Morin-Chartier, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Angelika Werthmann, Marina Yannakoudakis, Anna Záborská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, Mariya Gabriel, Gesine Meissner, Antigoni Papadopoulou

PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu instrumenta izveide sadarbībai attīstības jomā

Atsauces

COM(2011)0840 – C7-0493/2011 – 2011/0406(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

7.12.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

17.1.2012

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

17.1.2012

INTA

17.1.2012

BUDG

17.1.2012

LIBE

17.1.2012

 

FEMM

17.1.2012

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

LIBE

26.1.2012

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Thijs Berman

5.12.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

9.2.2012

24.4.2012

9.7.2012

24.6.2013

Pieņemšanas datums

4.12.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

0

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, Véronique De Keyser, Nirj Deva, Charles Goerens, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, Jean Roatta, Michèle Striffler, Alf Svensson, Ivo Vajgl, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Philippe Boulland, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Santiago Fisas Ayxela, Enrique Guerrero Salom, Bart Staes

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marusya Lyubcheva, María Muñiz De Urquiza, Jens Nilsson, Anni Podimata

Iesniegšanas datums

6.12.2013