Ziņojums - A7-0462/2013Ziņojums
A7-0462/2013

ZIŅOJUMS par pārdomātu specializāciju — izcilības centru tīklu izveide kohēzijas politikas efektivitātei

16.12.2013 - (2013/2094(INI))

Reģionālās attīstības komiteja
Referents: Hermann Winkler

Procedūra : 2013/2094(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0462/2013
Iesniegtie teksti :
A7-0462/2013
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pārdomātu specializāciju — izcilības centru tīklu izveide kohēzijas politikas efektivitātei

(2013/2094(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā XVII, XVIII un XIX sadaļu,

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999[1],

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra Lēmumu 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm[2],

–   ņemot vērā tā 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par Komisijas Piekto ziņojumu par kohēziju un kohēzijas politikas stratēģiju laikposmā pēc 2013. gada[3],

–   ņemot vērā tā 2011. gada 23. jūnija rezolūciju par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un pārējo struktūrfondu pašreizējo stāvokli un uz efektivitātes paaugstināšanu vērstas turpmākas sinerģijas veidiem[4],

–   ņemot vērā tā 2010. gada 7. oktobra rezolūciju par ES kohēzijas un reģionālo politiku pēc 2013. gada[5],

–   ņemot vērā tā 2010. gada 20. maija rezolūciju par kohēzijas politikas ieguldījumu Lisabonas mērķu un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā[6],

–   ņemot vērā tā 2010. gada 20. maija rezolūciju par pētniecībai un inovācijai paredzēto fondu sinerģiju īstenošanu Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai pilsētās un reģionos, kā arī dalībvalstīs un Savienībā[7],

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (COM(2011)0615),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu un mērķi „Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” un par Regulas (EK) Nr. 1080/2006 atcelšanu (COM(2011)0614),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas Savienība” (COM(2010)0546),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumu „Secinājumi piektajā ziņojumā par ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju — kohēzijas politikas nākotne” (COM(2010)0642),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Reģionālās politikas ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētajā gudrā izaugsmē” (COM(2010)0553),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada marta dokumentu „Ceļvedis par pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai specializācijai (RIS 3)”,

–   ņemot vērā ESAO 2012. gada decembra ziņojumu „Uz inovāciju balstīta izaugsme reģionos — pārdomātas specializācijas nozīme”,

–   ņemot vērā tā 2012. gada decembra pētījumu „Kohēzijas politikas ex ante nosacījumi”, kuru pasūtīja Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts,

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 21. marta paziņojumu „Inovācijas savienības 2012. gada attīstības novērtējums. Pārmaiņu paātrināšana” (COM(2013)0149),

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. septembra paziņojumu „Inovācijas rezultātu noteikšana Eiropā — virzībā uz jaunu rādītāju” (COM(2013)0624),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A7-0462/2013),

A.  tā kā jo īpaši šajā ekonomikas, finanšu un sociālās krīzes laikā ES ir jāpastiprina centieni, lai pilnveidotu Inovācijas savienību un radītu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, un tā kā tam pieejamie līdzekļi sarežģītajos budžeta apstākļos daudzās dalībvalstīs un reģionos, kā arī ES līmenī ir ierobežoti un tāpēc jāizmanto īpaši efektīvā veidā;

B.   tā kā „pārdomāta specializācijas stratēģija” ir valsts vai reģionālas inovācijas stratēģijas, ar kurām nosaka prioritātes, lai radītu konkurētspējas priekšrocības, izstrādājot un samērojot izpētes un inovācijas priekšrocības ar uzņēmējdarbības vajadzībām nolūkā saskaņoti ņemt vērā jaunās iespējas un tirgus attīstību, vienlaikus nepieļaujot darbību pārklāšanos un sadrumstalotību, un kuras var būt veidotas kā valsts vai reģionālās izpētes un inovācijas stratēģiskās politikas satvars vai tā daļa[8];

C.  tā kā atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai (R&D&I) ir viens no kohēzijas politikas mērķiem, uz kuru attiecas obligāta tematiskā koncentrācija atbilstīgi Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF) 2014.–2020. gadam;

D.  tā kā attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu dalībvalstīm pirmo reizi ir pienākums izstrādāt pētniecības un inovācijas stratēģiju, lai uzlabotu reģionālās inovācijas spējas un efektīvāk koordinētu ar pētniecību, izstrādi un inovāciju saistītos izdevumus[9];

E.   tā kā šajā procesā reģioniem būtu jākoncentrējas uz dažām atsevišķām prioritātēm, ņemot vērā to konkrētās priekšrocības un trūkumus, un būtu jāveicina inovācija, lai sekmētu un atjaunotu ilgtspējīgu reģionālo ekonomiku;

F.   tā kā reģioniem pārdomātas specializācijas stratēģija būtu jāizstrādā, piemērojot kritisku pašanalīzi un ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību un ieinteresētajām personām, tostarp pētniecības centriem, universitātēm un citām augstākās izglītības iestādēm, kā arī uzņēmumiem[10];

G.  tā kā stratēģijas mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku sinerģijas ietekmi, ko veido visi R&D&I instrumenti un investīcijas, un jo īpaši tās mērķis ir palielināt programmas „Apvārsnis 2020” un struktūrfondu sinerģijas ietekmi, lai mazinātu inovācijas plaisu starp reģioniem;

H.  tā kā reģioniem arī būtu jāizstrādā ieguldījumu plāni visa pieejamā reģionālā, valsts un ES finansējuma izmantošanai R&D&I jomā, norādot arī to, kā veicināt privātos ieguldījumus un kā tos vajadzētu izmantot Savienības R&D&I prioritāšu īstenošanai turpmākajos gados;

I.    tā kā šādu stratēģiju kopsavilkumi vai vismaz to īstenošanas plāni būtu jāiekļauj partnerattiecību nolīgumos un darbības programmās;

J.    tā kā, ja šie priekšnoteikumi nav izpildīti, Komisija drīkst neveikt ERAF finansējuma starpposma maksājumus saistībā ar tematisko mērķi, proti, pētniecības, attīstības un inovācijas nostiprināšanu;

K.  tā kā reģioniem būtu jāļauj brīvi noteikt kārtību, lai nodrošinātu atbilstību ex ante nosacījumiem, ņemot vērā to, ka reģionālā politika tiek pārvaldīta vairākos līmeņos;

L.   tā kā būtu ne tikai jāpalielina reģionu iekšējā integrācija, bet tiem ir arī ciešāk jāsadarbojas, lai uzlabotu to konkurētspēju pasaules līmenī,

Vispārīgas piezīmes

1.   atzīst, ka pārdomātas specializācijas stratēģijas īstenošana ir dinamisks un ilgstošs process, kura laikā tā dalībnieki pastāvīgi pilnveido savas zināšanas, un šis process būtu jāturpina arī nākamajā plānošanas periodā un pēc tā;

2.   uzskata, ka, neskaitot vajadzību nodrošināt ex ante nosacījumu izpildi, šādas stratēģijas izstrāde vidējā un ilgā termiņā reģioniem var sniegt būtiskus ieguvumus saistībā ar to R&D&I efektivitāti, jo šī stratēģija ietver saskaņotas pieejas piemērošanu un rūpīgu to inovācijas iespēju izvērtēšanu;

3.   aicina katru reģionu šādu stratēģiju uzskatīt ne tikai par tiesību aktos paredzētu pienākumu, bet arī par iespēju avotu; tāpēc aicina visus reģionus un dalībvalstis aktīvi turpināt izstrādāt savas pārdomātas specializācijas stratēģijas, ja tas jau nav izdarīts, un nepieļaut, ka šādas stratēģijas trūkuma dēļ rodas kavējumi attiecīgajām darba programmām paredzētā ES finansējuma saņemšanā;

4.   atzīst informācijas nepieciešamību reģionos un tādēļ uzsver to, ka ir svarīgi, lai Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD, Pētniecības un inovācijas ĢD un citi attiecīgi ģenerāldirektorāti, kā arī platforma Seviļā[11] sniegtu konsultācijas un atbalstu, un aicina tos turpmāk darboties vēl aktīvāk; aicina visus reģionus vairāk izmantot platformas piedāvātās iespējas; atbalsta plašu vietējo kampaņu izstrādi informācijas izplatīšanai par pārdomātas specializācijas stratēģiju, lai nodrošinātu līdzdalības iespēju ieinteresētajām personām un pilsoniskajai sabiedrībai;

5.   aicina Komisiju sniegt reģioniem atbalstu paredzētās uzraudzības sistēmas efektīvā izveidē, izmantojot būtiskus rādītājus, un jo īpaši šim nolūkam nodrošināt datus, ko var izmantot kā pamatu ES mēroga un starptautisku salīdzinājumu veikšanai;

„Pareizās” prioritātes

6.   uzsver, ka reģionu attīstības līmeņi ievērojami atšķiras un to priekšrocības un trūkumi ir ļoti atšķirīgi; tādēļ aicina reģionus pašus izvēlēties sev atbilstošus pasākumus, koncentrējoties uz savu konkrētajiem reģioniem raksturīgo iezīmju, iespēju un konkurences priekšrocību pilnveidošanu, nevis tikai kopējot citu reģionu sekmīgās stratēģijas;

7.   uzsver — lai gan reģioni var censties izstrādāt jaunas tehnoloģijas, lai iekļūtu jaunos tirgos, tie var arī ieguldīt — un tādējādi dažādot — jau esošās zināšanas, prasmes un spējas līdzīga rakstura darbībās, ja saistībā ar šīm darbībām zināšanu nodošana notiek visintensīvāk („saistītā dažādība”);

8.   uzsver, ka saistībā ar reģionālās ekonomikas nostiprināšanu ir svarīgi nevis tikai koncentrēties uz atsevišķām jomām saistībā ar konkurences priekšrocībām, bet arī radīt vērtību ķēdi, kas saista visus izstrādes un ražošanas posmus — no pamatpētniecības, lietojumorientētas pētniecības un tehnoloģiju nodošanas līdz konkrētiem izmantojamiem produktiem un jaunu uzņēmumu izveidei;

9.   mudina reģionus ieguldīt darbībās, kas ietver dažādas nozares un tehnoloģijas un kas var veidot pārnozaru līmeņa ietekmi visā reģionālajā ekonomikā, lai iespējami daudz dažādu uzņēmumu varētu veicināt lielāku izaugsmi un radīt vairāk darbvietu, kā arī izmantot ar to saistītās priekšrocības; šajā sakarībā mudina reģionus jo īpaši izmantot un veicināt iespējas, ko sniedz visu veidu MVU, kuri pēc definīcijas ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi[12], jo tie ir reģionālie inovācijas virzītājspēki un tādējādi tiem ir būtiska nozīme katra reģiona ekonomikā;

10. uzskata, ka reģioniem, izvēloties savas prioritātes, vajadzētu ne tikai pilnveidot savas inovāciju sistēmas, lai uzlabotu konkurētspēju un nodrošinātu pievienoto vērtību, bet arī veikt pasākumus, kuri vērsti uz tādu sabiedrībā pastāvošo strukturālo un sociālo problēmu pārvarēšanu kā, piemēram, bezdarbs, nabadzība, enerģijas piegādes drošība un demogrāfiskās izmaiņas;

11. aicina reģionus nekoncentrēties tikai uz tehnoloģiju inovāciju, bet gan veidot stratēģijas, kuru pamatā būtu iespējami plašs inovācijas jēdziens; cer, ka tiks ņemta vērā ne tikai augsto tehnoloģiju, bet arī t. s. zemo tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistīta inovācija, piemēram, procesu optimizācija un organizatoriskā pārveide; īpaši šajā kontekstā uzsver sociālo un vides inovāciju; uzsver, ka inovācijas stratēģiju mērķim vajadzētu būt inovatīvās prakses veicināšanai;

12. saprot, ka prioritāšu noteikšana ir sensitīva reģionu veikta procedūra; tādēļ uzskata, ka pārskatīšanas sistēmas ieviešana sniegtu reģioniem iespēju no jauna izvērtēt to stratēģijas; uzskata, ka sākotnējā būtisku, uz rezultātiem vērstu rādītāju atlase un iesaistīto dalībnieku sniegtā ieguldījuma kvalitāte ir svarīgi faktori pārdomātas specializācijas stratēģijas sekmju nodrošināšanā, samazinot kļūdu risku prioritāšu noteikšanas procesā;

Dalībnieku ciešāka iesaistīšana reģionu līmenī

13. uzskata, ka kvalitatīvai valdības sadarbībai ar attiecīgajiem reģionālajiem dalībniekiem būs izšķiroša nozīme stratēģijas RIS 3 panākumu nodrošināšanā, turklāt šāda sadarbība ievērojami samazinās kļūdainas pieejas iespējamību prioritāšu izvēlē;

14. šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi apspriesties ar uzņēmumiem, jo īpaši MVU, jo „inovācijas redzējumu” varēs sekmīgi īstenot tikai tad, ja uzņēmumiem būs attiecīgās iespējas, ko īstenot praksē;

15. uzsver nepieciešamību pārskatīt un vajadzības gadījumā paplašināt visus apspriešanās procesus un mērķa grupas, lai izvairītos no tā, ka netiek ņemti vērā turpmākās inovācijas virzītājspēki; uzskata, ka ir īpaši svarīgi iesaistīt nākamos uzņēmējus;

16. skaidri norāda, ka kopīga redzējuma izveides gaitā ar atbildību un izpratnes veidošanu saistītu apsvērumu dēļ ir būtiski svarīga iespējami cieša vietējo un reģionālo politikas veidotāju, universitāšu, pētniecības un inovācijas centru, uzņēmumu, kā arī pilsoniskās sabiedrības un sociālās jomas pārstāvju iesaistīšanās;

17. uzsver „zināšanu trīsstūrī” īstenotas ciešas sadarbības būtisko nozīmi zināšanu nodošanā, piemēram, Eiropas Pētniecības un inovācijas institūtā vai reģionālajās inovāciju kopās un centros; saistībā ar to uzsver cilvēkresursu jomā veiktu ieguldījumu nozīmi;

18. aicina ieinteresētās personas, kuras pārstāv privāto un publisko sektoru, izmantot daudzās iespējas šo darbību finansēšanai, izmantojot ERAF 2014.–2020. gadam, tostarp atbalstot reģionālo inovāciju inkubatoru izveidi un izveidojot saiknes un sinerģiju starp universitātēm, citām pētniecības un augstākās izglītības iestādēm, novatoriskiem un radošiem uzņēmējiem un uzņēmumiem, kā arī uzņēmējdarbības atbalsta sniedzējiem un ieguldītājiem kā, piem., kultūras un radošās nozarēs;

19. uzskata, ka, lai īstenotu šo procesu, ir jābūt atbilstīgām struktūrām un efektīvai administrācijai un ka pārvaldes iestādēm un ministrijām jāizveido sadarbības kultūra gan savstarpējā saskarsmē, gan arī saskarsmē ar uzņēmumiem un citiem iesaistītajiem dalībniekiem; aicina reģionālos un valsts lēmumu pieņēmējus un iestādes modernizēt to iekšējās procedūras atbilstīgi jaunā „uzņēmējdarbības atklāšanas procesa” vajadzībām, un jo īpaši iesaistīties intensīvākā ilgtermiņa dialogā ar attiecīgajiem dalībniekiem; mudina MVU, jo īpaši reģionos, kuros ir lielāks šādu uzņēmumu skaits, sadarboties, izmantojot atbilstīgas platformas, lai nostiprinātu savu ietekmi ar pārdomātu specializāciju saistītajā procesā; iesaka, ka vajadzības gadījumā būtu jāizmanto spēju veidošanai pieejamie līdzekļi, lai turpmāk nostiprinātu pārvalžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ietekmi;

20. uzskata, ka vajadzības gadījumā visām attiecīgajām iestādēm un dalībniekiem reģionālā līmenī būtu jāpiedāvā augstas kvalitātes apmācība un semināri, kas ir vērsti uz jautājumiem saistībā ar pārdomātas specializācijas stratēģiju sagatavošanu un īstenošanu;

Finansēšanas programmu sinerģijas panākšana

21. atzinīgi vērtē Komisijas un ES likumdevēja panākumus centienos uzlabot pamatnosacījumus sinerģijai starp Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem (ESI fondi) un citām ES programmām (piemēram, COSME un jo īpaši „Apvārsnis 2020”), ieviešot, piemēram, saskaņotas vienotās likmes vai kombinēto atbalstu[13];

22. mudina reģionus pilnībā izmantot visas finansēšanas, sadarbības un investīciju iespējas, tostarp augšupējus un lejupējus pasākumus[14], lai veicinātu sinerģiju starp ESI fondiem un programmu „Apvārsnis 2020”, un tādējādi mazinātu inovācijas plaisu starp reģioniem;

23. šajā sakarā aicina pētniecības infrastruktūras un iespēju izveides ziņā atpalikušos reģionus sekmēt sadarbību ar izcilām pētniecības iestādēm, to veidojot kā grupveida sadarbību / mērķsadarbību virzībā uz izcilību, lai tie veidotu savus izcilības centrus, kas nākotnē sniegs ieguvumu visai reģionālajai ekonomikai;

24. aicina reģionus stratēģijas ietvaros padziļināti aplūkot jautājumu par to, kā piesaistīt ieguldījumus privātajā sektorā, jo šajā sektorā joprojām pastāv lielas iespējas stimulēt ieguldījumu potenciālu pētniecībā, izstrādē un inovācijā;

25. aicina visus reģionālos un valsts līmeņa dalībniekus, kas ir atbildīgi par stratēģijas RIS 3 izstrādi un īstenošanu, kā arī tos, kas ir saistīti ar Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) ceļvedi, ESI fondiem un programmu „Apvārsnis 2020”, ciešāk sadarboties plānošanas un koordinēšanas jomā un vajadzības gadījumā izveidot attiecīgas struktūras[15], kas nodrošinātu dažādu pārvaldības līmeņu sasaisti; aicina dalībvalstis īstenot labākās prakses apmaiņu par šādām struktūrām;

26. aicina Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD un Pētniecības un inovācijas ĢD turpināt savus centienus, lai nodrošinātu programmu saderību un radītu iespēju veidot sinerģiju; uzsver, ka būtu jānodrošina kopējs atbalsts valstu un reģionālajām iestādēm to attiecīgo stratēģiju izstrādē un īstenošanā; vēlas, lai Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD un Pētniecības un inovācijas ĢD šajā sakarībā pilnveidotu savu sadarbību, jo īpaši izstrādājot iesaistītajiem dalībniekiem paredzētas vadlīnijas;

27. atzinīgi vērtē visus centienus paplašināt konsultāciju pakalpojumus; uzskata, ka būtu lietderīgi, ja šajā apmaiņā būtu atbilstīgi iesaistīti arī iespējamie programmas „Apvārsnis 2020” līdzekļu saņēmēji, kā arī attiecīgās konsultatīvās iestādes;

Cieša reģionu savstarpējā sadarbība — ārējā dimensija

28. aicina reģionus ne tikai uzlabot savas iekšējās saiknes starp izglītības un pētniecības iestādēm, uzņēmumiem un pārvaldi, bet arī veidot alianses ar citiem reģioniem, lai papildinātu savu vērtību ķēdi;

29. uzsver, ka iespējas tiks sekmētas, ja tiks izveidota cieša sadarbība starp zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) partneriem reģionos un pārdomātas specializācijas stratēģiju (RIS 3) izstrādē un īstenošanā iesaistītajām iestādēm un organizācijām, kā aprakstīts COM(2011)0615 IV pielikumā, 2011/0276(COD), C7-0335/2011, tostarp partnerības ar reģioniem, kuros atrodas pastāvošie un iespējamie sadarbības centri, piemēram, reģionālās inovācijas un īstenošanas kopienas (Regional Implementation and Innovation Communities — RIC);

30. uzskata, ka ir būtiski, lai reģionālās specializācijas stratēģijas palīdzētu radīt jaunus Eiropas izcilības tīklus virknē nozaru, tādējādi sniedzot atbalstu Eiropas Savienības konkurētspējas un starptautiskās atpazīstamības veicināšanā;

31. uzskata, ka dažādu reģionu sadarbība un ar to saistītā zināšanu un tehnoloģiju nodošana var sniegt nozīmīgu ieguvumu gan reģionu iekšējo saimniecisko spēju uzlabošanā, gan ES kopumā; šajā sakarā norāda uz ļoti veiksmīgiem sadarbības gadījumiem, piemēram, iniciatīvu „Zināšanu reģioni”;

32. norāda, ka daudzi reģioni atsakās no sarežģītā analītiskā un saskaņošanas darba, kas ir vajadzīgs; mudina reģionus izmantot likumdevēja nodrošināto iespēju, kas paredz, ka līdz 15 % no programmas finansējuma var ieguldīt ārpus programmas teritorijas[16];

33. norāda, ka robežreģionos to kopīgo teritoriālo īpatnību dēļ problēmas bieži vien ir vienādas abās robežas pusēs; aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes ar starpreģionālās sadarbības finansējuma atbalstu izstrādāt pārdomātas specializācijas pārrobežu stratēģijas un izveidot pārrobežu kopas;

34. atzinīgi vērtē iespējas, ko paredz vienotais stratēģiskais satvars teritoriālās sadarbības jomā[17]; atzinīgi vērtē arī jebkāda cita veida „maza mēroga” internacionalizāciju, ko veido reģioni un dalībnieki, kas darbojas to interesēs;

35. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

PASKAIDROJUMS

I. Ziņojuma politiskais konteksts

Ekonomikas recesijas, budžeta līdzekļu ierobežošanas, kā arī pasaules mērogā vērojamās aizvien pieaugošās konkurences laikā ir svarīgi, lai ES ilgtspējīgi uzlabotu savas inovācijas spējas.

Iepriekšējā pieredze apliecinājusi, ka gan ES investīcijas kopumā, gan arī investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijās (R&D&I) bez visaptverošas kopējas stratēģijas bieži nesniedz vēlamos rezultātus: atbalsts ticis sniegts pārāk plašā apmērā, politiskie lēmumi bijuši pārāk attālināti no attiecīgās situācijas, iesaistītie dalībnieki bijuši par maz saistīti ar administratīvo līmeni. Ņemot vērā sarežģītos budžeta apstākļus un ekonomisko situāciju, vairs nav lietderīgi piemērot „sadrumstalotības” principu, sniedzot plaša apmēra atbalstu daudzām, bieži vien nesaistītām nozarēm. Tāpēc turpmāk īpaši rūpīgi jāizvērtē atbalstāmie mērķi. Visu dalībnieku veiksmīgai sadarbībai visos līmeņos būs izšķiroša nozīme.

Lai nodrošinātu struktūrfondu efektīvāku izmantošanu nākotnē, likumdevējs ieviesis 11 tematiskus mērķus („tematiskā koncentrācija”), kā arī dažādus ex ante nosacījumus. Lai turpmāk saņemtu ERAF atbalsta finansējumu tematiskajam mērķim Nr. 1, reģioniem investīcijas R&D&I jāveic, pamatojoties uz tā sauktajām „pārdomātas specializācijas stratēģijām” (S3). 2014.–2020. gada plānošanas periodā šādas stratēģijas izveidošana būs obligāts priekšnoteikums (ex ante nosacījums), lai saņemtu ERAF finansējumu R&D&I.

II. Stratēģijas RIS 3 tiesiskais regulējums

Ja pētniecības un inovācijas stratēģija pārdomātai specializācijai valstī vai reģionā nav noteikta vai ja darbības programmas pieņemšanas brīdī nav noteikts rīcības plāns, kas nodrošinātu stratēģijas īstenošanu līdz 2016. gadam, ERAF finansējuma izmaksa R&D&I tematiskajam mērķim netiks veikta[1].

Turklāt jāizpilda turpmāk minētie priekšnoteikumi.

Ø Stratēģijas pamatā ir t. s. SVID analīze, lai novirzītu resursus ierobežotam skaitam pētniecības un inovācijas prioritāšu.

Ø Tajā ietverti pasākumi privātu investīciju stimulēšanai pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā.

Ø Tajā ietverta kontroles un uzraudzības sistēma[2].

Ø Dalībvalstis ievieš regulējumu, kurā ir sīkāk noteikti R&D&I paredzētie esošie budžeta resursi, ietverot daudzgadu plānu saistībā ar ES prioritārajiem projektiem (Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forums, ESFRI).

Šobrīd reģioni ir 2014.–2020. gada atbalsta nosacījumu izpildes izšķirošajā posmā. Jau vairākus mēnešus dalībvalstis/reģioni apspriež ar Komisiju partnerības nolīgumu un darbības programmu saturu. Šobrīd jaunajā un sarežģītajā procesā iesaistītie dalībnieki ne tikai saskata iespējas, bet arī saskaras ar pirmajām problēmām. Ziņojumā ir sniegts pirmais starpposma pārskats, un dažādi iesaistītie dalībnieki tiek aicināti izpildīt nosacījumus, kas noteikti 2014.–2020. gada plānošanas periodam un pēc tam.

III. Stratēģijas pamataspekti referenta skatījumā

a) „Pareizo” prioritāšu noteikšana, piemērojot plašu inovācijas jēdzienu

Pārdomāta specializācija nozīmē to, ka atbalsta piešķiršanai R&D&I jomā reģions nosaka prioritātes, ņemot vērā tā pozitīvās iezīmes un salīdzinošās priekšrocības. Tāpēc jāpārskata visas jau esošās priekšrocības.

Tomēr prioritāšu noteikšana ir saistīta ar risku. Nepareizas izvēles gadījumā tirgus attīstība varētu notikt pretēji prognozētajam vai arī lielākā daļa reģionālo uzņēmumu varētu atpalikt. Šādu situāciju nedrīkst pieļaut.

Katrs reģions ir citāds. Tomēr pārdomātas specializācijas stratēģija sniedz iespējas katram reģionam. Daži reģioni ir līderi inovācijās, piemēram, pamattehnoloģiju jomā. Daudziem citiem reģioniem būtu ieteicams, piemēram, noskaidrot t. s. saistīto dažādību un sniegt atbalstu attiecīgajā jomā. Lai to panāktu, jāpievērš uzmanība tādām tehnoloģijām, produktiem un pakalpojumiem, kas ir radniecīgi reģionos jau pieejamajām veiksmīgi izmantotajām tehnoloģijām un kompetences jomām, jo tādējādi visveiksmīgāk iespējams panākt zināšanu izplatību. Tātad jāattīsta reģionālo zināšanu un spēju potenciāls, pievēršoties jomām ar saimniecisko pievienoto vērtību un tādējādi ienākot jaunā tirgū.

Ideālā gadījumā būtu jāpievērš uzmanība tādām darbībām, kas ietver dažādas nozares un tehnoloģijas un veido pārnozaru līmeņa ietekmi visā (reģiona) ekonomikā, tostarp MVU. Vienlaikus reģioniem būtu jāturpina darbs, lai novērstu tādas sabiedrības problēmas, kas saistītas ar veselīgu novecošanu, demogrāfiskajām pārmaiņām, pārmaiņām enerģētikas nozarē vai rūpniecības atjaunošanu.

Šo apsvērumu dēļ ir pašsaprotami, ka stratēģijas pamatā jābūt plašam inovācijas jēdzienam. Reģioni nedrīkst inovācijas jēdzienu interpretēt tikai saistībā ar tehnoloģijām, bet šis jēdziens jāsaprot arī kā „slēptā inovācija”, „zemās tehnoloģijas” vai „ar tehnoloģijām nesaistīti produkti”.

b) Cieša saikne starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem

Pēc referenta domām, pētniecības un izglītības jomā iesaistīto dalībnieku sadarbība, kā arī uzņēmumu savstarpējā sadarbība un to sadarbība ar valdību ir jāpārceļ pilnīgi jaunā kvalitātes līmenī, jo tai ir centrāla nozīme stratēģijas veiksmīgā īstenošanā.

Lai noskaidrotu, vai reģiona uzņēmējdarbības potenciāls atbilst prioritātēm, izšķiroša nozīme ir sadarbībai ar uzņēmumiem, jo īpaši ar MVU. Reģiona prioritātes, piemēram, konkrētu tehnoloģiju jomā, nav noteiktas pareizi, ja uzņēmumi nevar apmierināt ar tām saistītās prasības. Turklāt ir svarīgi apzināt uzņēmumu potenciālu arī attiecībā uz līdzdalību programmā „Apvārsnis 2020” vēlākā posmā.

Tāpat arī referents uzskata, ka ir svarīgi pārskatīt jau agrāk izmantotos konsultāciju veidus, lai neriskētu ar jaunu attīstības virzienu iekļaušanu inovācijas vidē. Tam nepieciešama arī mūsdienīga birokrātiskā pieeja starpiestāžu saskarsmē, kā arī iestāžu saskarsmē ar attiecīgajiem dalībniekiem.

c) Uzmanības centrā — iespējamā sinerģijas ietekme, ko veido visas atbalsta iespējas visos politikas līmeņos

Stratēģijai jānodrošina, lai dažādas reģionālās, valstu un ES koncepcijas un līdzekļi veidotu sinerģiju un vairāk sekmētu privātā sektora, vietējo, reģionālo vai starptautisko investoru ieguldījumus. Tāpēc stratēģijā jāparedz pasākumi privātā kapitāla stimulēšanai, proti, privāto starptautisko investoru piesaistīšanai. Šajā ziņā daudzās S3 stratēģijās jāveic būtiski uzlabojumi.

Lai turpmāk atvieglotu dažādu Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu (ESI fondi) izmantošanu, tiks pieņemta kopīga pamatregula[3]. Šajā saistībā jo īpaši nepieciešams atvieglot ESI fondu kopīgu izmantošanu programmas „Apvārsnis 2020” ietvaros, lai cita starpā atvieglotu tādu reģionu līdzdalību programmā „Apvārsnis 2020”, kuros joprojām nav pietiekami attīstīta pētniecības infrastruktūra, lai tādējādi mazinātu inovācijas plaisu starp vairāk un mazāk attīstītajiem reģioniem („plašāka līdzdalība” / „kāpnes uz izcilību”)[4].

Šajā saistībā vienotais stratēģiskais satvars un regulas par programmu „Apvārsnis 2020” paredz tā sauktos augšupējos un lejupējos pasākumus[5]. Tādējādi struktūrfondu līdzekļi tiks izmantoti dalībai programmā „Apvārsnis 2020” vajadzīgo spēju veidošanai un programmas rezultātu komercializācijai. Referents vēlas minēt arī grupveida sadarbību / mērķsadarbību virzībā uz izcilību un inovāciju, kas jo īpaši attiecībā uz pētniecības infrastruktūras izveidi šķiet lietderīga daudzās Austrumeiropas dalībvalstīs. Tādējādi būs iespēja veidot izcilības centrus, no kuriem sagaidāma ārkārtīgi pozitīva ietekme uz visu reģionālo ekonomiku.

Kopumā ir grūti koordinēt pilnīgi atšķirīgi veidotās struktūrfondu un programmas „Apvārsnis 2020” pieejas. Lai šīs sinerģijas vispār padarītu tehniski iespējamas, finanšu nosacījumi cita starpā paredz, ka konkrētos apstākļos projektam var tikt piešķirts atbalsts no dažādiem fondiem[6]. Šajā saistībā ģenerāldirektorātiem vēl jāsaskaņo dažādi jautājumi, piemēram, izmaksu definīcija.

Savukārt reģioniem ir nepieciešamas dažādas konsultācijas. Kā piemēru var minēt faktu, ka Komisija publicēs ar šiem tematiem saistītas vadlīnijas tikai 2013. gada rudenī. Ir acīmredzams, ka ģenerāldirektorātu sadarbība šajā jomā ir bijusi apgrūtināta. Tāpēc tā ievērojami jāuzlabo, jo īpaši attiecībā uz plānoto konsultatīvo iestādi[7].

Turklāt būs jāattīsta pilnīgi jauna veida horizontālā un vertikālā sadarbība starp dalībniekiem, kas atbild par darbības programmu izstrādi un programmas „Apvārsnis 2020” īstenošanu dalībvalstīs un reģionos. Atbalsta prioritātes nevajadzētu saskaņot tikai savstarpēji. Lai panāktu patiesu sinerģijas ietekmi, jānodrošina arī laba informācijas plūsma starp reģioniem, valstu kontaktiestādēm un iespējamiem programmas „Apvārsnis 2020” saņēmējiem. Atbilstoši jāpaplašina jau esošās konsultatīvās iestādes, piemēram, Enterprise Europe Network (EEN).

d) Sadarbība ar citiem reģioniem

Inovācijas politikas jomā nozīme ir ne vien iekšējās saskarsmes uzlabošanai starp universitātēm, augstskolām, uzņēmumiem un politiskajām iestādēm, bet, kā paredz stratēģija, reģioniem jāorientējas arī uz ārējās saskarsmes uzlabošanu. Tādējādi reģioni varēs izmantot citu reģionu zināšanas, vienlaikus stiprinot ES globālo konkurētspēju.

Jau tagad pamattehnoloģiju jomā minami daži ļoti veiksmīgu gadījumu piemēri (programmas „Zināšanu reģioni” ietvaros), piemēram, apvienība „Silicon Europe”.

Tomēr šie sekmīgie modeļi reģionos ir izteiktā mazākumā.

Šajā saistībā vienotais stratēģiskais satvars teritoriālās sadarbības jomā paredz dažas iespējas, kas daļēji pamatotas 7. pamatprogrammas ietvaros gūtajā pieredzē, piemēram, sadarbību starp inovatīvām un pētniecībā intensīvi iesaistītām kopām un apmaiņu starp pētniecības institūtiem[8]. Kā sadarbības iespēja varētu tikt aplūkota arī sadarbība makroreģionu mērogā. Attiecīgās tehniskās iespējas paredz atbalsta sniegšanu projektam ar divu darbības programmu starpniecību, kā arī iespēju izmantot daļu līdzekļu ārpus programmas teritorijas[9].

Jānoskaidro, vai paredzētie ierobežojumi ir praktiski piemērojami. Jebkurā gadījumā process noteikti ir ilgstošs. Tomēr daudzus reģionus vēl uztrauc lielais ieguldījums, kas nepieciešams analīzes un saskaņošanas jomā. Tāpēc dažiem reģioniem var būt lietderīgi vairāk pievērsties „maza mēroga” internacionalizācijai, sniedzot konsultācijas saistībā ar sadarbību starp atsevišķiem uzņēmumiem, kā tas tika darīts jau EEN ietvaros.

Jebkurā gadījumā Komisijas atbalsts varētu būt noderīgs iespējamu sadarbības partneru apzināšanā, vienlaikus nodrošinot reģioniem brīvību prioritāšu un sadarbības iespēju izvēlē.

e) Labi pārdomāti dati un rādītāji ietekmes novērtējumam, pārraudzībai un izvērtējumam

Reģionālajām stratēģijām jābūt pamatotām, un tām jāietver labi pārdomātas pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas. Arī šajā ziņā nepieciešami lieli uzlabojumi un atbalsts.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.11.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luís Paulo Alves, Victor Boştinaru, Nikos Chrysogelos, Rosa Estaràs Ferragut, Brice Hortefeux, Danuta Maria Hübner, Vincenzo Iovine, Seán Kelly, Mojca Kleva Kekuš, Jacek Olgierd Kurski, Petru Constantin Luhan, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Hermann Winkler, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karin Kadenbach, James Nicholson, Elisabeth Schroedter

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jill Evans, Carmen Romero López