ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās

20.12.2013 - (COM(2013)0449 – C7‑0208/2013 – 2013/0213(COD)) - ***I

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Birgit Collin-Langen

Grozījumi

Procedūra : 2013/0213(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0004/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0004/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 11/03/2014 - 9.19
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0198

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās

(COM(2013)0449 – C7‑0208/2013 – 2013/0213(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0449),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0208/2013),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 16. oktobra atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 28. novembra atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0004/2014),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Būtu jānovērš vai jāsamazina šķēršļi tirdzniecībai, ko rada dažādu juridisko prasību un tehnisko standartu elektronisko rēķinu jomā līdzāspastāvēšana, kā arī sadarbspējas trūkums. Lai sasniegtu šo mērķi, būtu jāizstrādā kopīgs Eiropas standarts elektroniskā pamatrēķina semantiskam datu modelim.	(5) Būtu jānovērš vai jāsamazina šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai, ko rada dažādu juridisko prasību un tehnisko standartu elektronisko rēķinu jomā līdzāspastāvēšana, kā arī sadarbspējas trūkums. Lai sasniegtu šo mērķi, būtu jāizstrādā kopīgs Eiropas standarts elektroniskā rēķina pamatkomponentu semantiskam datu modelim. Šajā standartā būtu jānosaka elektroniskā rēķina pamatkomponenti un to saistība ar dažādiem tehniskiem standartiem, lai tādējādi būtu iespējama elektronisko rēķinu nosūtīšana un saņemšana starp sistēmām, kas balstās uz dažādiem tehniskiem standartiem. Šim standartam nebūtu nedz jāaizstāj, nedz jāietekmē pastāvošie valstu tehniskie standarti, un vajadzētu būt iespējai tos izmantot arī turpmāk līdztekus šim jaunajam standartam.
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011^2a.
	____________
	^2a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisijai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartu izstrādi³ attiecīgie noteikumi, lai pieprasītu attiecīgajai Eiropas standartizācijas organizācijai izstrādāt Eiropas standartu elektroniskā pamatrēķina semantiskam datu modelim. Savā lūgumā attiecīgajai Eiropas standartizācijas organizācijai Komisijai būtu jāpieprasa, lai šāds Eiropas standarts būtu tehnoloģiski neitrāls ar mērķi novērst konkurences traucējumus. Tā kā elektroniskos rēķinos var tikt uzrādīti personas dati, Komisijai būtu arī jāparedz, lai šāds Eiropas standarts garantētu personas datu aizsardzību saskaņā ar 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti⁴. Papildus šīm minimālajām prasībām Komisijai savā lūgumā attiecīgajai Eiropas standartizācijas organizācijai būtu jānosaka turpmākas prasības par šāda Eiropas standarta saturu un tā pieņemšanas termiņu.	Komisijai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartu izstrādi³ attiecīgie noteikumi, lai pieprasītu attiecīgajai Eiropas standartizācijas iestādei izstrādāt Eiropas standartu elektroniskā rēķina pamatkomponentu semantiskam datu modelim. Savā pieprasījumā attiecīgajai Eiropas standartizācijas iestādei Komisijai būtu jāpieprasa, lai šāds Eiropas standarts būtu tehnoloģiski neitrāls ar mērķi novērst konkurences traucējumus. Tā kā elektroniskos rēķinos var tikt uzrādīti personas dati, Komisijai būtu arī jāparedz, lai šādā Eiropas standartā tiktu ņemta vērā gan personas datu aizsardzība saskaņā ar 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, gan arī integrētas datu aizsardzības, samērīguma un datu apjoma samazināšanas principi. Papildus šīm minimālajām prasībām Komisijai savā pieprasījumā attiecīgajai Eiropas standartizācijas iestādei būtu jānosaka turpmākas prasības par šāda Eiropas standarta saturu un tā pieņemšanas termiņu — 24 mēnešiem.
__________________	__________________
³ OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.	³ OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.
⁴ OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.	⁴ OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Ar iepirkumiem saistītajām definīcijām šajā direktīvā vajadzētu būt saskaņotām ar Eiropas tiesību aktiem par publisko iepirkumu.
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b) Šādam Eiropas standartam būtu jādefinē semantiskie datu elementi, kuri jo īpaši attiecas uz pārdevēja un pircēja papildu datiem, procesa identifikatoriem, rēķina elementiem, detalizētu informāciju par katru rēķina posteni, piegādes un maksāšanas informāciju un darījuma nosacījumiem. Elektroniskā rēķina pamatkomponentiem vajadzētu būt saskaņotiem ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK^4a un tiem vajadzētu būt iekļautiem ikvienā elektroniskajā rēķinā. Tas nodrošinātu precīzu un vienveidīgu elektronisko rēķinu izmantošanu. Standartam vajadzētu būt savietojamam arī ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, lai trešo valstu piegādātājiem nebūtu jāsaskaras ar tehniskiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi tirgum.
	__________________
	^4a OV L 347, 11.12.2006. 1. lpp.
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 6.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6c) Turklāt Eiropas standartam vajadzētu būt piemērotam lietošanai komercdarījumos starp uzņēmumiem. Komisijai būtu jānodrošina, ka standarts netiek izstrādāts tikai lietošanai publiskā iepirkuma jomā, lai privātie uzņēmēji varētu izmantot jebkādus standartus, kādi tiek lietoti viņu savstarpējos darījumos.
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Eiropas standartā elektroniskā pamatrēķina semantiskajam datu modelim būtu jāietver spēkā esošās specifikācijas, tostarp tās, kuras izstrādājušas Eiropas vai starptautiskas organizācijas, piemēram, CEN (CWA 16356 un CWA 16562), ISO (Finanšu rēķins, pamatojoties uz ISO 20022 metodi) un UN/CEFACT (CII v. 2.0). 2.0). Tam nebūtu jāpieprasa elektroniskie paraksti. Šādam Eiropas standartam būtu jādefinē semantiskie datu elementi, kuri atsaucas jo īpaši uz pārdevēja un pircēja papildu datiem, procesa identifikatoriem, rēķina papildu elementiem, rēķina vienības raksturojumu, piegādes informāciju, maksājuma informāciju un termiņiem. Tam arī būtu jābūt saderīgam ar spēkā esošajiem maksājumu standartiem, lai maksājumus varētu automātiski apstrādāt.	(7) Eiropas standartā elektroniskā rēķina pamatkomponentu semantiskajam datu modelim būtu jābalstās uz spēkā esošajām specifikācijām, tostarp Eiropas vai starptautisko organizāciju izstrādātām specifikācijām, piemēram, CEN (CWA 16356 MUG un CWA 16562-CEN BII), ISO (Finanšu rēķins, pamatojoties uz ISO 20022 metodi) un UN/CEFACT (CII v. 2.0, NDR 2.0 un CCTS 2.01) un vajadzētu būt ar tām savietojamam.. Standartā nebūtu jāpieprasa elektronisko parakstu izmantošana. Īstenojot standartizācijas pieprasījumu, attiecīgajai Eiropas standartizācijas iestādei būtu arī jāņem vērā rezultāti, kas gūti liela mēroga izmēģinājuma projektos, kuri tikuši veikti saistībā ar Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politikas atbalsta programmu, kā arī citu attiecīgo struktūru un organizāciju elektronisko rēķinu specifikācijas, ko plaši izmanto uzņēmējdarbības vidē. Tam arī vajadzētu būt savietojamam ar spēkā esošajiem maksājumu standartiem, lai maksājumus varētu automātiski apstrādāt.
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Lai arī mazie un vidējie uzņēmumi varētu gūt labumu no elektronisko rēķinu ieviešanas publiskajā iepirkumā, Eiropas standartam jābūt lietotājdraudzīgam, proti, viegli saprotamam un viegli izmantojamam. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā arī tas, ka jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nelielām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ir ierobežoti personāla un finanšu resursi.
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7b) Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī nelielo līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju vajadzības un jāsniedz nepieciešamais atbalsts gan līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, gan arī piegādātājiem, lai jauno Eiropas standartu varētu izmantot. Turklāt būtu jānodrošina arī mācības, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Ja Eiropas standarts, ko izstrādājusi attiecīgā Eiropas standartizācijas organizācija, atbilst Komisijas lūgumā ietvertajām prasībām, atsauces uz šādu Eiropas standartu būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	(8) Ja Eiropas standarts, ko izstrādājusi attiecīgā Eiropas standartizācijas iestāde, atbilst Komisijas pieprasījumā ietvertajām prasībām un ja šāds standarts ir pārbaudīts, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu publicēt atsauci uz šo standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Standarts jāizstrādā tā, lai nodrošinātu to lietojumprogrammu sadarbspēju, kuru pamatā ir spēkā esošie tehniskie standarti. Lai nodrošinātu pielāgošanos straujajai tehnoloģiju attīstībai IKT nozarē, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras veikt pasākumus, lai uzturētu, pārskatītu un atjauninātu Eiropas standartu un padarītu iespējamu tā saistīšanu ar atbilstošiem tehniskiem formātiem.
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b) Pirms dalībvalstis ievieš Eiropas standartu elektroniskā rēķina pamatkomponentu semantiskajam datu modelim, tās pienācīgi pārbauda standarta praktisko piemērošanu. Standarta praktisko piemērošanu vajadzētu rūpīgi novērtēt atsevišķā pārbaudes posmā vai arī standarta izstrādes laikā. Novērtēšanā būtu jāiesaista galalietotāji un tai būtu jāattiecas jo īpaši uz praktiskuma un lietotājdraudzīguma aspektiem, un būtu jāgūst apliecinājums, ka standartu var ieviest izmaksu ziņā efektīvi un samērīgi.
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 8.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8c) Lai grozītu prasības attiecībā uz Eiropas standartu elektroniskā rēķina pamatkomponentu semantiskajam datu modelim, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šo prasību pielāgošanu attiecīgai tehniskai un tiesiskai attīstībai minētajā jomā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem nebūtu jāatsakās pieņemt elektroniskos rēķinus, kas atbilst šādam kopīgajam Eiropas standartam, pamatojoties uz neatbilstību citām tehniskajām prasībām (piemēram, valsts vai nozarei raksturīgām prasībām).	(9) Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem jāspēj saņemt un apstrādāt elektroniskos rēķinus, kas atbilst šādam kopīgajam Eiropas standartam. Pēc šajā direktīvā paredzētā transponēšanas termiņa beigām rēķinus vairs nedrīkstētu noraidīt, atsaucoties vienīgi uz neatbilstību citām tehniskajām prasībām (piemēram, valsts vai nozarei raksturīgām prasībām). Tomēr šī prasība neietekmē iespējas rēķinus noraidīt citu pamatotu iemeslu dēļ (piemēram, līgumisku iemeslu dēļ). Būtu jāsaglabā līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju rīcības brīvība pirms elektroniskā rēķina nomaksas pārbaudīt, vai rēķina saturs pareizi atspoguļo visus darījuma datus. Šajā direktīvā noteiktais aizliegums noraidīt elektroniskos rēķinus neskar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES^4a.
	____________
	^4a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011.).
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs 2013. gada 11. novembra atzinumā publiskoja ieteikumus attiecībā uz pietiekamas datu aizsardzības nodrošināšanu, piemērojot šo direktīvu. Šie ieteikumi būtu jāņem vērā, izstrādājot standartu un līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem veicot personas datu apstrādi. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka spēkā esošie datu aizsardzības tiesību akti tiek piemēroti arī elektronisko rēķinu jomā un ka personas datu publiskošanā pārredzamības un pārskatatbildības nolūkos ir jānodrošina privātuma aizsardzība.
(Skatīt 3. panta 1. punkta un 4.a panta grozījumus.)
Pamatojums
Apstrādājot elektroniskos rēķinus, tiek veikta arī personas datu apstrāde. Tāpēc datu aizsardzībai ir liela nozīme elektronisko rēķinu izmantošanā.
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Šī direktīva būtu jāpiemēro elektroniskajiem rēķiniem, ko saņēmušas līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji un kas izdoti līgumu izpildes rezultātā, kuri piešķirti saskaņā ar Direktīvu [ar ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru⁵], Direktīvu [ar ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs⁶] vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK⁷.	(10) Šī direktīva būtu jāpiemēro elektroniskajiem rēķiniem, ko saņēmušas līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji un kas izdoti un nosūtīti līgumu izpildes rezultātā, kuri piešķirti saskaņā ar Direktīvu [ar ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru⁵], Direktīvu [ar ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs⁶] vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK⁷. Tomēr līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem nebūtu jānosaka par pienākumu pieņemt elektroniskus rēķinus saskaņā ar šo direktīvu, ja tie drošības apsvērumu labad uzskata par vajadzīgu izmantot tādus rēķinu formātus vai izvirzīt citas rēķinu iesniegšanas prasības, kas ir pretrunā šai direktīvai. Turklāt būtu lietderīgi šo direktīvu neattiecināt arī uz līgumiem, ko piešķir saskaņā ar Direktīvas 2009/81/EK 16. pantu, jo šādiem līgumiem piemēro tikai specifiskas prasības, kas reglamentē tehniskās specifikācijas un paziņojumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
__________________	__________________
⁵ OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.	⁵ OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
⁶OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.	⁶ OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
⁷ OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.	⁷ OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.
Pamatojums
Šajā grozījumā uzsvērts, ka runa ir par patiesi elektroniskiem rēķiniem, kas līdz ar to arī nosūtāmi elektroniski, savukārt grozījuma otrās daļas mērķis ir galvenokārt uzsvērt, ka reizēm iespējamas specifiskas drošības prasības (piemēram, rēķini ir jānosūta ar kurjeru vai izmantojot īpašus drošus kanālus), kas nav savietojamas ar šīs direktīvas noteikumiem.
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošanas procesā būtu jāpatur prātā, ka atbilstoši Eiropas standartam saņemtie elektroniskie rēķini tiks pieņemti turpmākai apstrādei arī citās iekšējās administrācijas struktūrās (piemēram, saistībā ar dotāciju pieteikumiem).
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Direktīvā būtu jāparedz, ka pienākums pieņemt un apstrādāt elektroniskos rēķinus ir tikai saņēmējiem, proti, līgumslēdzējām iestādēm, centralizēto iepirkumu struktūrām un līgumslēdzējiem. Turpretim rēķina izsniedzējam vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai rēķinu iesniegt atbilstoši Eiropas standartam, valsts vai citam tehniskam standartam vai arī papīra formātā.
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai ļautu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem veikt tehniskos pasākumus, kuri pēc Eiropas standarta izveides ir nepieciešami, lai panāktu atbilstību šīs direktīvas noteikumiem, ir pamatoti noteikt 48 mēnešu transponēšanas termiņu.	(18) Lai ļautu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem veikt tehniskos pasākumus, kuri pēc Eiropas standarta izveides ir nepieciešami, lai panāktu atbilstību šīs direktīvas noteikumiem, ir pamatoti noteikt 51 mēneša transponēšanas termiņu. Dalībvalstīm attiecībā uz centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jāļauj līdz pirmajai dienai 67 mēnesī no dienas, kad stājas spēkā šī direktīva, atlikt šīs direktīvas prasību izpildei nepieciešamo valsts noteikumu piemērošanu.
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 18.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18b) Elektronisko rēķinu standartizācija ir saskaņota ar Savienības tiesību aktu, kā arī dalībvalstu un starptautisko tiesību aktu pilnveidošanu attiecībā uz Savienībā īstenotu elektronisko publisko iepirkumu.
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 19.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19b) No tiem struktūrfondu līdzekļiem, kas paredzēti elektroniskā publiskā iepirkuma Eiropā izveidošanas atbalstam, būtu jāveicina arī elektronisko rēķinu izmantošana saistībā ar publisko iepirkumu līgumiem.
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001^11a 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un 2013. gada 11. novembrī tas sniedza atzinumu.
	_____________
	^11a Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp).
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šo direktīvu piemēro elektroniskajiem rēķiniem, kas izsniegti līgumu izpildes rezultātā, kas piešķirti saskaņā ar direktīvu [ar ko aizstāj Direktīvu 2004/18/EK], Direktīvu [ar ko aizstāj Direktīvu 2004/17/EK] vai Direktīvu 2009/81/EK.	Šo direktīvu piemēro elektroniskajiem rēķiniem, kas izdoti saistībā ar tādu līgumu izpildi, uz kuriem attiecas Direktīva [ar ko aizstāj Direktīvu 2004/18/EK], Direktīva [ar ko aizstāj Direktīvu 2004/17/EK] vai Direktīva 2009/81/EK, taču izņemot līgumus, kas piešķirti saskaņā ar Direktīvas 2009/81/EK 16. pantu.
	Šīs direktīvas 4. pantu nepiemēro, ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji drošības apsvērumu labad uzskata par vajadzīgu izmantot tādus rēķinu formātus vai izvirzīt citas rēķinu iesniegšanas prasības, kas nav savietojamas ar šo direktīvu.
Pamatojums
Šajā grozījumā ņemts vērā, ka atsevišķos gadījumos var būt nepieciešamas īpašas drošības prasības, kas jo īpaši var rasties tad, ja šīs direktīvas darbības jomā tiek iekļauta Direktīva 2009/81/EK, kas attiecas uz aizsardzības un drošības jomu.
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) „elektroniskais rēķins” ir rēķins, kas ir izsniegts un saņemts jebkādā elektroniskā formātā,	(1) „elektroniskais rēķins” ir rēķins, kas ir izdots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj veikt rēķina elektronisku apstrādi,
Pamatojums
Ar šo grozījumu tiek uzsvērta prasība, ka rēķinam jābūt patiesi elektroniskā formātā. Gaidīto efektivitātes pieaugumu dotu tikai tādi rēķini, kurus izdod un nosūta strukturētā elektroniskā formātā, jo tos var apstrādāt automātiski.
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) „semantiskais datu modelis” ir strukturēts un loģiski savstarpēji saistīts noteikumu un nozīmju kopums, kas precizē saturu, ar ko apmainās elektroniskajos rēķinos,	(2) „semantiskais datu modelis” ir strukturēts un loģiski savstarpēji saistīts noteikumu un to nozīmju kopums, kas atspoguļo elektronisko rēķinu pamatkomponentu saturu,
Pamatojums
Semantiskais datu modelis ir noteikta satura un savstarpējo sakarību abstrakts atveidojums. Šajā gadījumā semantiskajam datu modelim būtu jāapraksta elektroniskajā rēķinā lietoto terminu (jo īpaši pamatkomponentu) saturs un nozīme. Nosūtītājam un saņēmējam tas ļautu vienādi izprast un interpretēt attiecīgos terminus un to saturu un nodot tos datorizētā mašīnlasāmā procedūrā.
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) „elektroniskais pamatrēķins” ir informācijas apakškopums elektroniskajā rēķinā, kas ir svarīgs, lai panāktu sadarbspēju pārrobežu mērogā, tostarp vajadzīgā informācija nolūkā nodrošināt atbilstību tiesību aktiem,	(3) „elektroniska rēķina pamatkomponenti” ir pamatkomponenti, kam jābūt elektroniskajā rēķinā, lai panāktu sadarbspēju pārrobežu mērogā, tostarp vajadzīgā informācija nolūkā nodrošināt atbilstību tiesību aktiem,
Pamatojums
Elektroniskā rēķina pamatkomponenti jānosaka saskaņā ar Padomes Direktīvai 2006/112/EK un tie jāiekļauj ikvienā elektroniskajā rēķinā. Tā rēķinu izsniegšana būs daudz vienveidīgāka un vienkāršāka, bet pamatkomponenti būs pamats jaunajam Eiropas standartam.
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) „centrālās valdības iestādes” ir centrālās valdības iestādes, kā definēts Direktīvas [ar ko aizstāj Direktīvu 2004/18/EK] 2. panta 2. punktā,
Pamatojums
Šis pielāgojums nepieciešams saistībā ar izmaiņām īstenošanas noteikumos, kur uz centrālajām līgumslēdzējām iestādēm attiecināts 15 mēnešu termiņš.
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) „centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes” ir centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes Direktīvas [ar ko aizstāj Direktīvu 2004/18/EK] 2. panta 3. punkta nozīmē;
Pamatojums
Šis pielāgojums nepieciešams saistībā ar izmaiņām īstenošanas noteikumos, kur uz centrālajiem līgumslēdzējiem attiecināts 18 mēnešu termiņš.
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4c) „centralizēto iepirkumu struktūras” ir centralizēto iepirkumu struktūras Direktīvas [ar ko aizstāj Direktīvu 2004/18/EK] 2. panta 10. punkta nozīmē;
Pamatojums
Šis pielāgojums nepieciešams saistībā ar izmaiņām īstenošanas noteikumos, kur uz centrālajām līgumslēdzējām iestādēm attiecināts 15 mēnešu termiņš.
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija attiecīgajai Eiropas standartizācijas organizācijai lūdz izstrādāt Eiropas standartu elektroniskā pamatrēķina semantiskajam datu modelim.	1. Komisija attiecīgajai Eiropas standartizācijas iestādei pieprasa izstrādāt Eiropas standartu elektroniskā rēķina pamatkomponentu semantiskajam datu modelim. Komisija Eiropas standartizācijas iestādei nosaka 24 mēnešu termiņu Eiropas standarta izstrādei un pieņemšanai.
Komisija lūdz, lai Eiropas standarts elektroniskā pamatrēķina semantiskajam datu modelim būtu tehnoloģiski neitrāls un garantētu personas datu aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.	Komisija pieprasa, lai Eiropas standartā elektroniskā rēķina pamatkomponentu semantiskajam datu modelim būtu iekļauti vismaz pielikumā uzskaitītie elementi un lai:
	- tas būtu tehnoloģiski neitrāls;
	- tas būtu savietojams;
	- tas atbilstu Padomes Direktīvas 2006/112/EK prasībām;
	- tajā būtu ņemta vērā vajadzība ievērot personas datu aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, integrētas datu aizsardzības pieeja un samērīguma, datu apjoma samazināšanas un datu izmantošanas mērķa ierobežojuma principi;
	- tas nodrošinātu iespēju ieviest praktiskas, lietotājdraudzīgas un elastīgas elektronisko rēķinu sistēmas;
	- tajā ņemtu vērā mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošo līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju īpašās vajadzības;
	- tas būtu piemērots lietošanai komercdarījumos starp uzņēmumiem;
	- tas būtu savietojams ar attiecīgiem starptautiskiem standartiem elektronisko rēķinu jomā.
Šo lūgumu pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. līdz 5. punktā noteikto procedūru.	Šo lūgumu pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. līdz 5. punktā noteikto procedūru.
	2. Pēc tam, kad kompetentā Eiropas standartizācijas iestāde ir pieņēmusi Eiropas standartu elektroniskā rēķina pamatkomponentu semantiskajam datu modelim un Komisija ir pārbaudījusi standarta atbilstību izstrādes pieprasījumam, Komisija sešus mēnešus pārbauda standarta praktisko piemērošanu tādos apstākļos, kādos to lietotu galalietotāji. Šajā procesā Komisija īpaši ņem vērā praktiskuma un lietotājdraudzīguma kritērijus un iespējamās īstenošanas izmaksas saskaņā ar 1. punkta otro daļu. Viena mēneša laikā pēc pārbaudes procedūras beigām Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par rezultātiem.
	3. Komisija var nepiemērot pārbaudes procedūru, ja tā vai kompetentā standartizācijas iestāde 1. punktā minētajā standarta izstrādes gaitā jau ir pārbaudījusi, ka standarta praktiskā piemērošana, kā prasīts 2. punktā, atbilst attiecīgajām prasībām.
2. Ja Eiropas standarts, kas izstrādāts pēc 1. punktā minētā lūguma, atbilst tajā minētajām prasībām, Komisija publicē atsauci uz šādu Eiropas standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	4. Ja Eiropas standarts, kas izstrādāts saskaņā ar 1. punktā minēto pieprasījumu, atbilst tajā minētajām prasībām, un ja pārbaudes posms saskaņā ar 2. vai 3. punktu ir pabeigts, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā tā norāda, ka standarts atbilst pieprasījuma prasībām un ka tā nolemj publicēt atsauci uz šo Eiropas standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja piemēro 2. punktu, Komisija īstenošanas aktu pieņem ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc tam, kad standartu pieņēmusi attiecīgā standartizācijas iestāde, bet ja piemēro 3. punktu — ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad standartu pieņēmusi attiecīgā standartizācijas iestāde.
	5. Šā panta 1. un 4. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 5.a panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 3.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a pants
	Formāli iebildumi pret Eiropas standartu
	1. Ja kāda dalībvalsts vai Eiropas Parlaments uzskata, ka Eiropas standarts pilnībā neatbilst prasībām, kas minētas 3. panta 1. punktā un pielikumā, dalībvalsts vai Eiropas Parlaments par to informē Komisiju, pievienojot sīki izstrādātu skaidrojumu, un Komisija pēc apspriešanās ar 5.a pantā minēto komiteju nolemj: a) publicēt, nepublicēt vai ierobežoti publicēt atsauces uz attiecīgo Eiropas standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; b) saglabāt, ierobežoti saglabāt vai anulēt atsauces uz attiecīgo Eiropas standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 2. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par Eiropas standartu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais lēmums. 3. Komisija informē par 1. punktā minēto lēmumu attiecīgo Eiropas standartizācijas iestādi un vajadzības gadījumā pieprasa tai pārskatīt attiecīgo Eiropas standartu. 4. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 5.a panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. 5. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 5.a panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 3.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b pants
	Eiropas standarta aktualitātes nodrošināšana un turpmākā attīstība
	Komisija var attiecīgajai Eiropas standartizācijas iestādei pieprasīt pārskatīt Eiropas standartu elektroniskā rēķina pamatkomponentu semantiskajam datu modelim. Šāds pieprasījums tiek veikts, ievērojot 3. panta 1. punktā noteikto kārtību. Šīs direktīvas 3. panta 1. punktā paredzētos termiņus nepiemēro. Savā pieprasījumā Komisija nosaka termiņu pārskatītā Eiropas standarta pieņemšanai.
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 3.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.c pants
	Grozījumi prasībās attiecībā uz Eiropas standartu
	Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 5.b pantu, lai grozītu prasības attiecībā uz Eiropas standartu elektroniskā rēķina pamatkomponentu semantiskajam datu modelim, kas noteiktas 3. panta 1. punktā un šīs direktīvas pielikumā.
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 4. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji neatsakās saņemt elektroniskos rēķinus, kuri atbilst Eiropas standartam, atsauce uz kuru ir publicēta saskaņā ar 3. panta 2. punktu.	Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var saņemt un apstrādāt elektroniskos rēķinus, kas atbilst Eiropas standartam elektroniskā rēķina pamatiedaļas semantiskajam datu modelim, atsauce uz kuru ir publicēta saskaņā ar 3. panta 4. punktu. Rēķinus vairs nedrīkst noraidīt, vienīgi atsaucoties uz neatbilstību citām tehniskajām prasībām.
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 4.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a pants
	Datu aizsardzība
	1. Šī direktīva neietekmē piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus par datu aizsardzību. Šie tiesību akti attiecas arī uz elektroniskajiem rēķiniem.
	2. Ciktāl Savienības vai valsts tiesību aktos nav noteikts citādi un neskarot piemērotos aizsargpasākumus saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 13. pantu, personas datus atļauts izmantot vienīgi elektronisko rēķinu apstrādes mērķiem vai ar to savietojamiem mērķiem.
	3. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar elektroniskajiem rēķiniem iegūto personas datu publicēšana pārredzamības un pārskatatbildības nolūkos, neskarot piemērotos aizsargpasākumus saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 13. pantu, atbilst šādas publicēšanas mērķim un tiek ievērots privātās dzīves aizsardzības princips.
Pamatojums
Šā grozījuma pamatā ir Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2013. gada 11. novembra atzinumā paustie ieteikumi.
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī direktīva neietekmē Padomes Direktīvas 2006/112/EK noteikumus.	svītrots
Pamatojums
Izvēlētais formulējums ir neskaidrs. To, kuram tiesību aktam dodama priekšroka, drīzāk vajadzētu konkrēti norādīt pie tā attiecīgā panta, kurš rada pretrunu starp diviem tiesību aktiem. Vispārēja atsauce uz PVN direktīvu tiks iekļauta apsvērumos un 3. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 5.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	Komiteju procedūras
	(1) Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012^11b.
	(1a) Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
	(2) Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/201111b 4. pantu^11c.
	(3) Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
	___________________
	^11b OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.
	^11c OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ne vēlāk kā 48 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.	1. Ne vēlāk kā [51 mēnesis pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties par to informē Komisiju.
	Dalībvalstis var paredzēt, ka šie normatīvie akti un administratīvie noteikumi attiecas uz centrālo pārvaldes iestāžu pakļautībā esošām pārvaldes iestādēm un līgumslēdzējiem no pirmās dienas 67 mēnesī no dienas, kad stājas spēkā šī direktīva.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī tādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.	Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.	2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Komisija par to informē citas dalībvalstis.
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pārskata šīs direktīvas ietekmi uz iekšējo tirgu un elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2023. gada 30. jūnijam. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.	Komisija pārskata šīs direktīvas ietekmi uz iekšējo tirgu un elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz turpmāku pasākumu nepieciešamību.
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums Pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pielikums
	Prasības attiecībā uz semantisko datu modeli — elektroniskā rēķina pamatkomponenti
	1. Rēķina izdošanas datums;
	2. kārtas numurs, pamatojoties uz vienu vai vairākām sērijām, kas unikāli identificē rēķinu;
	3. Direktīvas 2006/112/EK 214. pantā paredzētais PVN identifikācijas numurs, izmantojot kuru nodokļa maksātājs veicis preču piegādi vai sniedzis pakalpojumus;
	4. Direktīvas 2006/112/EK 214. pantā paredzētais PVN identifikācijas numurs, izmantojot kuru pircējs vai pakalpojumu saņēmējs iegādājies preces vai izmantojis pakalpojumus, attiecībā uz kuriem viņš ir atbildīgs par PVN nomaksu, vai arī saņēmis preces atbilstoši Direktīvas 2006/112/EK 138. pantam;
	5. nodokļa maksātāja un pircēja vai pakalpojumu saņēmēja pilns vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;
	6. piegādāto preču daudzums un veids vai sniegto pakalpojumu apjoms un veids;
	7. datums, kad piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi, vai kad pabeigta to piegāde vai sniegšana, vai datums, kad saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 220. panta 4. un 5. punktu veikta pirmā iemaksa kontā, ja vien minētais datums ir zināms un ja tas nesakrīt ar rēķina izdošanas datumu;
	8. summa, kurai uzliek nodokli vai piemēro atbrīvojumu, vienības cena bez PVN un jebkādas cenas atlaides vai atmaksas, ja tās nav iekļautas vienības cenā;
	9. piemērojamā PVN likme;
	10. maksājamā PVN summa, izņemot gadījumus, kad piemēro īpašu kārtību, saskaņā ar kuru Direktīvā 2006/112/EK nav prasīta minētā norāde;
	11. ja pastāv atbrīvojums vai ja par PVN nomaksu atbildīgs ir pircējs vai pakalpojumu saņēmējs — atsauce uz Direktīvas 2006/112/EK attiecīgo noteikumu, attiecīgo valsts noteikumu vai jebkuru citu noteikumu par to, ka attiecīgā preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana ir atbrīvota no nodokļa vai ka tai piemēro procedūru, saskaņā ar kuru nodokļa maksātājs pats aprēķina un nomaksā aprēķināto nodokļa summu;
	12. gadījumā, kad veic jaunu transportlīdzekļu piegādes saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 138. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem — Direktīvas 2006/112/EK 2. panta 2 punktā b) apakšpunktā minētie dati;
	13. gadījumā, kad piemēro īpašu režīmu ceļojumu aģentūrām — atsauce uz Direktīvas 2006/112/EK 306. pantu vai attiecīgajiem valsts noteikumiem, vai kāda cita atsauce, kas liecina, ka piemērots šis režīms;
	14. gadījumā, kad piemēro kādu no īpašajiem režīmiem lietotām precēm, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām — atsauce uz Direktīvas 2006/112/EK 313., 326. vai 333. pantu vai attiecīgajiem valsts noteikumiem, vai kāda cita atsauce, kas liecina, ka piemērots kāds no šiem režīmiem;
	15. ja par nodokļa nomaksu atbildīgā persona ir pārstāvis nodokļa jautājumos Direktīvas 2006/112/EK 204. panta nozīmē — PVN identifikācijas numurs Direktīvas 2006/112/EK 214. panta nozīmē un pārstāvja nodokļa jautājumos pilns vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese.

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[2] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

I. Ievads

Direktīvas priekšlikuma mērķis ir panākt elektroniskas rēķinu sagatavošanas sadarbspēju publiskajā iepirkumā.

Šis mērķis viennozīmīgi vērtējams pozitīvi.

Šis pasākums ir vēl viens svarīgs solis pārejā uz elektronisku publisko pārvaldību. Būtu jāatbalsta elektronisku rēķinu izmantošana publiskajā iepirkumā, kā arī elektronisks iepirkuma process kopumā. Parlaments jau 2012. gada 20. aprīļa rezolūcijā norādīja uz tirgus sadrumstalotības risku, jo rodas arvien vairāk valstu noteikumu par elektronisku rēķinu sagatavošanu, kā arī uzsvēra nepieciešamību panākt elektroniskas rēķinu sagatavošanas sadarbspēju. Arī Padome nesenajos secinājumos uzsvēra to, cik svarīga un steidzama ir virzība uz patērētājam draudzīgu digitālo vienoto tirgu, par kura sastāvdaļu var uzskatīt arī elektroniskos rēķinus publiskā iepirkuma procedūrās.

Dažādās ES dalībvalstīs ir spēkā atšķirīgi un savstarpēji nesavietojami elektronisko rēķinu standarti, un tas rada problēmas rēķinu pārrobežu izsniegšanā, tostarp saistībā ar publisko iepirkumu. Daudzas dalībvalstis un pat lielie uzņēmumi jau ir izstrādājuši tehniskus risinājumus, pamatojoties paši uz saviem vai valstu standartiem, bet tie nav savietojami ar citu dalībvalstu sistēmām.

Daudzās un dažādās prasības, standarti, tīkli un noteikumi attiecībā uz elektroniskiem rēķiniem uzņēmumiem rada pārmērīgi sarežģītu situāciju un juridisko nenoteiktību, jo tie nevar būt droši, ka citā dalībvalstī attiecīgo elektronisko rēķinu pieņems. Tā kā nav vienota Eiropas standarta, uzņēmumiem katrā tirgū jāievēro tajā spēkā esošais standarts. Tas palielina darbības izmaksas, kā rezultātā pieaug cenas.

II. Direktīva

Pastāvošās grūtības rada šķēršļus iekļūšanai tirgū, un tās būtu jānovērš. Uzņēmumi izvairās piedalīties pārrobežu konkursos, jo sistēmas nav sadarbspējīgas, un tāpēc konkurence ir mazāka un iekšējā tirgus darbība tiek traucēta.

Dažādie tehniskie risinājumi dalībvalstīs vēl vairāk saasina savietojamības problēmu. Direktīvas priekšlikuma mērķis ir izmantot par juridisko pamatu LESD 114. pantu un risināt savietojamības problēmas attiecībā uz elektroniskiem rēķiniem pārrobežu publiskā iepirkuma jomā, proti, izstrādāt Eiropas standartu, un tas būtu atbilstošs pasākums, lai atvieglotu pārrobežu rēķinu izsniegšanu. Tā kā direktīva neparedz obligātus Eiropas standartus, bet gan valsts standartu atbilstību jaunajam standartam, un tā kā savietojamību nevar panākt valstu līmenī, priekšlikums atbilst arī samērīguma un subsidiaritātes principiem.

Direktīvā nav paredzēts pilnībā saskaņot valstu elektronisko rēķinu sistēmas. Tās turpinās pastāvēt un valstu datu modeļu attīstība arī netiek ietekmēta.

1) Direktīvā paredzēts, ka Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 noteikumiem uzdod Eiropas Standartizācijas iestādei (CEN) sagatavot kopīgu Eiropas standartu elektroniskā pamatrēķina semantiskam datu modelim.

Šāda semantiskā datu modeļa Eiropas standarta mērķis ir saskaņot dažādos valstu standartus. Tas radītu iespēju sazināties starp dažādām elektroniskajiem rēķinu sistēmām un nodrošinātu rēķinu satura (terminu un to nozīmju) atbilstību.

Līdz ar to līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem publiskos iepirkumos būtu iespējams izsniegt un saņemt rēķinus ar iespējami zemākām izmaksām un pēc iespējas vienkāršāk.

2) Direktīvā arī paredzēts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai 48 mēnešus pēc direktīvas stāšanās spēkā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji varētu apstrādāt elektroniskos rēķinus, kas atbilst Eiropas standartam. Tomēr standarta piemērošanā būtu jāparedz, ka tikai saņēmējiem ir pienākums pieņemt un apstrādāt elektroniskos rēķinus. Turpretim rēķina izdevējam vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai un uz kāda standarta pamata tas sagatavo elektronisku rēķinu, vai arī tas var izmantot rēķinu papīra formātā.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzīgais atbalsts, lai tie varētu izmantot jauno Eiropas standartu. Turklāt būtu jāparedz arī izglītošanas pasākumi, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie varētu gūt labumu no vienkāršošanas, ko panāk ar šo direktīvu.

III. Grozījumi

Jauna Eiropas standarta izstrādes procesam jānotiek saskaņā ar standartizācijas Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Tajā noteikts, ka prasības attiecībā uz pilnvarām nosaka attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos. Direktīvas priekšlikumā tomēr nav minētas prasības par standarta saturu, pamatojoties uz kurām varētu veikt standartizācijas procedūru. Likumdevējs nevar atbalstīt pilnvaru piešķiršanu, ja nav noteiktas prasības attiecībā uz saturu.

Tāpēc jaunā pielikumā tiek precizēti elektroniskā rēķina pamatkomponenti atbilstoši PVN direktīvas noteikumiem.

Turklāt šķiet piemēroti standarta izstrādei paredzēt 30 mēnešu termiņu.

Pēc tam pārbaudes posmā būtu jāpārbauda standarta praktiskums un lietojamība, jo īpaši tas, kā tas darbojas, vai to ir viegli izmantot un vai līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji to var ieviest ar nelieliem finansiāliem ieguldījumiem. Turklāt jāsaņem arī dalībvalstu piekrišana.

Tikai tad standarts publicējams Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ar īstenošanas aktu Komisijai piešķir pilnvaras veikt pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas standarta aktualitāti un atbilstību un lai būtu iespējama tā saistīšana ar atbilstošiem tehniskiem formātiem.

Direktīvas transponēšanas termiņš būtu jāsaista ar standarta publicēšanas laiku. Lai nodrošinātu pietiekamu laiku nepieciešamajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem un finanšu pielāgojumiem, šķiet lietderīgi paredzēt atšķirīgu transponēšanas termiņu centrālajām valdības iestādēm (18 mēneši) un zemāka līmeņa līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem (36 mēneši).

PROCEDŪRA

Virsraksts	Elektronisko rēķinu ieviešana publiskā iepirkuma procedūrās
Atsauces	COM(2013)0449 – C7-0208/2013 – 2013/0213(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	26.6.2013
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 4.7.2013
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 4.7.2013	EMPL 4.7.2013	ENVI 4.7.2013	ITRE 4.7.2013
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	ECON 10.9.2013	EMPL 11.9.2013	ENVI 11.7.2013	ITRE 8.7.2013
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Birgit Collin-Langen 25.9.2013
Izskatīšana komitejā	30.9.2013	4.11.2013	16.12.2013
Pieņemšanas datums	17.12.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Preslav Borissov, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, António Fernando Correia de Campos, Vicente Miguel Garcés Ramón, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Philippe Juvin, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Phil Prendergast, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jürgen Creutzmann, Ildikó Gáll-Pelcz, Emma McClarkin, Roberta Metsola, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Olle Schmidt, Jutta Steinruck, Marc Tarabella, Kerstin Westphal
Iesniegšanas datums	6.1.2014

Juridisks paziņojums - Privātuma politika