ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādāta redakcija)

16.1.2014 - (COM(2013)0162 – C7‑0088/2013 – 2013/0089(COD)) - ***I

Juridiskā komiteja
Referente: Cecilia Wikström
(Pārstrādāšana – Reglamenta 87. pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādāta redakcija)

(COM(2013)0162 – C7‑0088/2013 – 2013/0089(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0162),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0088/2013),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu[1],

–   ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[2],

–   ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0032/2014),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi, kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam(-ai) nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 1. atsauce
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. panta 1. punktu,
Pamatojums
Uz juridisko pamatu jānorāda precīzi.
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Savos 2010. gada 25. maija secinājumos par preču zīmju sistēmas Eiropas Savienībā turpmāku pārskatīšanu20 Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus Regulas (EK) Nr. 207/2009 un Direktīvas 2008/95/EK pārskatīšanai. Pārskatot direktīvu, būtu jāietver pasākumi, lai to padarītu saskanīgāku ar Regulu (EK) Nr. 207/2009, un tādējādi tiktu samazinātas neatbilstības visā Eiropas preču zīmju sistēmā kopumā.	(5) Savos 2010. gada 25. maija secinājumos par preču zīmju sistēmas Eiropas Savienībā turpmāku pārskatīšanu20 Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus Regulas (EK) Nr. 207/2009 un Direktīvas 2008/95/EK pārskatīšanai. Pārskatot direktīvu, būtu jāietver pasākumi, lai to padarītu saskanīgāku ar Regulu (EK) Nr. 207/2009, kas tādējādi samazinātu neatbilstības visā Eiropas preču zīmju sistēmā kopumā, vienlaikus saglabājot arī valstu preču zīmju aizsardzību kā pievilcīgu iespēju pieteikuma iesniedzējiem. Šajā sakarībā būtu jānodrošina papildinoša saikne starp Eiropas Savienības preču zīmju sistēmu un valstu preču zīmju sistēmām.
____________	____________
20 OV C 140, 29.5.2010., 22. lpp.	20 OV C 140, 29.5.2010., 22. lpp.
Pamatojums
Ir svarīgi atzīmēt valstu un ES preču zīmju aizsardzības papildinošo raksturu.
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Ir svarīgi nodrošināt, ka visu dalībvalstu tiesību sistēmas reģistrētām preču zīmēm nodrošina vienādu aizsardzību un ka valstu līmenī preču zīmēm tiek nodrošināta tāda pati aizsardzība kā Eiropas preču zīmēm. Saskaņā ar plašu aizsardzību, kas piešķirta Eiropas preču zīmēm, kurām ir reputācija Savienībā, plaša aizsardzība būtu jāpiešķir arī valstu līmenī visām reģistrētajām preču zīmēm, kurām ir reputācija attiecīgajā dalībvalstī.	(10) Ir svarīgi nodrošināt, ka visu dalībvalstu tiesību sistēmas reģistrētām preču zīmēm nodrošina vienādu aizsardzību un ka valstu līmenī preču zīmēm tiek nodrošināta tāda pati aizsardzība kā Eiropas Savienības preču zīmēm. Saskaņā ar plašu aizsardzību, kas piešķirta Eiropas Savienības preču zīmēm, kuras ir pazīstamas Savienībā, plaša aizsardzība būtu jāpiešķir arī valstu līmenī visām reģistrētajām preču zīmēm, kuras ir pazīstamas attiecīgajā dalībvalstī.
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)
Pamatojums
Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai atspoguļotu grozīto apzīmējumu, kas ierosināts atbilstoši regulai.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Šā iemesla dēļ vajag uzskaitīt apzīmējumu, kas var veidot preču zīmi, paraugus ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi spēj skaidri atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Lai izpildītu preču zīmju reģistrācijas sistēmas mērķus, kurai ir jānodrošina juridiskā noteiktība un pareiza pārvaldība, ir arī svarīgi pieprasīt, lai zīmi varētu atveidot tādā veidā, kas ļauj precīzi noteikt aizsardzības subjektu. Tāpēc būtu jāļauj atveidot zīme jebkādā piemērotā veidā un ne obligāti ar grafiskiem līdzekļiem, ja atveide šajā nolūkā piedāvā pietiekamas garantijas.	(13) Šā iemesla dēļ vajag uzskaitīt apzīmējumu, kas var veidot preču zīmi, paraugus ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi spēj skaidri atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Lai izpildītu preču zīmju reģistrācijas sistēmas mērķus, kurai ir jānodrošina juridiskā noteiktība un pareiza pārvaldība, ir arī svarīgi pieprasīt, lai zīmi reģistrā varētu atveidot tādā veidā, kas ir saprotams, precīzs, pašpietiekams, viegli pieejams, ilgtspējīgs un objektīvs. Tāpēc būtu jāļauj atveidot zīme jebkādā piemērotā veidā un ne obligāti ar grafiskiem līdzekļiem, ja atveidē izmanto vispārēji pieejamu tehnoloģiju un tā šajā nolūkā piedāvā pietiekamas garantijas.
Pamatojums
Vajadzētu precizēt, ka atveide varētu būt jebkādā veidā, ja vien tiek izmantota vispārēji pieejama tehnoloģija.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un skaidrību, ir nepieciešams precizēt, ka ne tikai līdzības gadījumā, bet arī gadījumā, ja identiski apzīmējumi tiek lietoti identiskām precēm vai pakalpojumiem, Eiropas preču zīmei būtu jāpiešķir aizsardzība tikai tādēļ un tikai tādā mērā, kādā tiek nelabvēlīgi ietekmēta Eiropas preču zīmes galvenā funkcija – garantēt preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi.	svītrots
Pamatojums
Apsvērums jāsvītro sakarā ar svītrojumu 10. pantā.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai stiprinātu preču zīmes aizsardzību un efektīvi apkarotu viltošanu, reģistrētas preču zīmes īpašniekam būtu jābūt tiesībām neļaut trešajām personām attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces, tās dalībvalstī nelaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm.	(22) Lai stiprinātu preču zīmes aizsardzību un efektīvi apkarotu viltošanu, reģistrētas preču zīmes īpašniekam būtu jābūt tiesībām neļaut trešajām personām attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest viltotas preces, tās dalībvalstī nelaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm. Šis noteikums nedrīkstētu kaitēt likumīgai tirdzniecībai ar precēm, ko var likumīgi laist tirgū to galamērķa valstīs. Lai netraucētu likumīgu preču plūsmu, šis noteikums tādēļ nebūtu jāpiemēro, ja trešā persona sniedz pierādījumus, ka preču galamērķis ir valsts ārpus Savienības un ja preču zīmes īpašnieks nevar pierādīt, ka viņa tirdzniecības zīme ir likumīgi reģistrēta arī šajā galamērķa valstī. Ja galamērķa valsts vēl nav noteikta, Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesīgam neļaut nevienai trešajai personai izvest preces no Savienības, kamēr šī trešā persona nav pierādījusi, ka preču galamērķis ir valsts ārpus Savienības un ja preču zīmes īpašnieks nav pierādījis, ka viņa tirdzniecība zīme ir likumīgi reģistrēta arī šajā galamērķa valstī. Šim noteikumam nevajadzētu ietekmēt Savienības tiesības veicināt trešo valstu piekļuvi zālēm un to, kā Savienība ievēro PTO noteikumus, jo īpaši Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību V pantu par tranzīta brīvību.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām veikt attiecīgus juridiskus pasākumus, tostarp tiesībām pieprasīt valsts muitas iestādēm rīkoties attiecībā uz precēm, ar kurām, iespējams, pārkāpj preču zīmes īpašnieka tiesības, piemēram, to aizturēšanu un iznīcināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 608/201323a. Muitas iestādēm vajadzētu veikt Regulā (EK) 608/2013 noteiktās attiecīgās procedūras, ja to pieprasa tiesību subjekts, un rīkoties uz riska analīzes kritēriju pamata.
	________
	23a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 28.6.2013., 15. lpp.).
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22b) Regulas (ES) Nr. 608/2013 28. pants nosaka, ka tiesību īpašnieks ir atbildīgs par preču valdītāja zaudējumiem, ja pēc tam inter alia tiek konstatēts, ka ar attiecīgajām precēm nepārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 22.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22c) Dalībvalstīm vajadzētu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ģenērisko zāļu netraucētu tranzītu. Tāpēc preču zīmes īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām, pamatojoties uz šķietamu vai faktisku līdzību starp zāļu aktīvo vielu starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNN) un reģistrētu preču zīmi, trešām personām neļaut komercdarbības ietvaros kādas dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Lai efektīvāk novērstu pārkāpuma preču ievešanu, jo īpaši saistībā ar pārdošanu internetā, īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt šādu preču importu Savienībā gadījumā, ja vienīgi sūtītājs rīkojas komerciāla nolūkā.	(23) Lai efektīvāk novērstu viltotu preču ievešanu, jo īpaši saistībā ar mazos sūtījumos piegādājamu preču pārdošanu internetā, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 608/2013, likumīgi reģistrētas preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt šādu viltotu preču importu Savienībā gadījumā, ja tirdzniecībā iesaistīts vienīgi viltoto preču sūtītājs. Ja šādi pasākumi tiek veikti, personas vai struktūras, kas bija pasūtījuši preces, tiek informētas par šo pasākumu iemesliem, kā arī par viņu tiesībām attiecībā uz sūtītāju.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Preču zīmes atbilst savam mērķim atšķirt preces un pakalpojumus un ļauj patērētājiem veikt informētu izvēli tikai tad, ja tās tiek faktiski izmantotas tirgū. Prasība par izmantošanu ir arī vajadzīga, lai samazinātu Savienībā reģistrēto un aizsargāto preču zīmju kopējo skaitu, tādējādi samazinot konfliktu skaitu, kas rodas to starpā. Līdz ar to ir svarīgi pieprasīt, lai reģistrētās preču zīmes tiktu faktiski izmantotas saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kam tās ir reģistrētas, vai, neizmantošanas gadījumā, lai tās varētu atsaukt.	(29) Preču zīmes atbilst savam mērķim atšķirt preces un pakalpojumus un ļauj patērētājiem veikt informētu izvēli tikai tad, ja tās tiek faktiski izmantotas tirgū. Prasība par izmantošanu ir arī vajadzīga, lai samazinātu Savienībā reģistrēto un aizsargāto preču zīmju kopējo skaitu, tādējādi samazinot konfliktu skaitu, kas rodas to starpā. Līdz ar to ir svarīgi pieprasīt, lai reģistrētās preču zīmes tiktu faktiski izmantotas saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kam tās ir reģistrētas, vai, neizmantošanas gadījumā, lai tās varētu atsaukt piecu gadu laikā no reģistrācijas brīža.
Pamatojums
Lai saskaņotu apsvērumu ar Direktīvas 16. panta 1. punktu. Ar šo grozījumu atbalsta ES centienus sekmēt MVU radošumu, dodot tiem laiku izstrādāt un aizsargāt savu preču zīmi.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Lai uzlabotu un sekmētu piekļuvi preču zīmju aizsardzībai un palielinātu juridisko noteiktību un paredzamību, preču zīmju reģistrācijas procedūrai dalībvalstīs būtu jābūt efektīvai un pārredzamai un tajā būtu jāievēro noteikumi, kas ir līdzīgi noteikumiem, kurus piemēro Eiropas preču zīmēm. Lai nodrošinātu konsekventu un līdzsvarotu preču zīmju sistēmu valstu un Savienības līmenī, visiem dalībvalstu galvenajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem ex-officio pārbaude par to, vai pieteikums par preču zīmes reģistrāciju ir atbilstīgs, būtu jāveic vienīgi attiecībā uz absolūtu iemeslu atteikumam trūkumu. Tam nebūtu jāskar minēto biroju tiesības pēc pieteikumu iesniedzēju lūguma nodrošināt informāciju par agrākām tiesībām tikai informatīvā nolūkā un neskarot vai neradot saistošas sekas attiecībā uz turpmāko reģistrācijas procesu, tostarp sekojošām iebildumu procedūrām.	(34) Lai uzlabotu un sekmētu piekļuvi preču zīmju aizsardzībai un palielinātu juridisko noteiktību un paredzamību, preču zīmju reģistrācijas procedūrai dalībvalstīs būtu jābūt efektīvai un pārredzamai un tajā būtu jāievēro noteikumi, kas ir līdzīgi tiem, kurus piemēro Eiropas preču zīmēm. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izlemt, vai veikt ex-officio pārbaudi par atteikumu relatīvu iemeslu dēļ.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 41.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(46a) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2013. gada 11. jūlijā sniedza atzinumu23b.
	_________
	23b Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šo direktīvu piemēro ikvienai preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir reģistrācijas priekšmets vai uz ko attiecas reģistrācijas pieteikums dalībvalstī kā par individuālu preču zīmi, kolektīvu preču zīmi vai garantijas vai sertifikācijas zīmi, vai kas ir reģistrācijas vai reģistrācijas pieteikuma priekšmets Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā vai starptautiskas reģistrācijas, kas ir spēkā dalībvalstī, priekšmets.	Šo direktīvu piemēro ikvienai preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas dalībvalstī ir reģistrācijas priekšmets vai uz ko tajā attiecas reģistrācijas pieteikums kā par individuālu preču zīmi, kolektīvu preču zīmi vai garantijas vai sertifikācijas zīmi, vai kas ir reģistrācijas vai reģistrācijas pieteikuma priekšmets Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā, vai starptautiskas reģistrācijas, kas ir spēkā dalībvalstī, priekšmets.
Pamatojums
Vārds „dalībvalstī” ir jāpārvieto, lai precizētu, ka tas attiecas gan uz reģistrāciju, gan uz reģistrācijas pieteikumu.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 2. pants – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) „aģentūra” ir Eiropas Savienības Preču zīmju un dizainparaugu aģentūra, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 2. pantu.	(b) „aģentūra” ir Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma aģentūra, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 2. pantu.
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)
Pamatojums
Grozījums nepieciešams, lai atspoguļotu izmaiņas Aģentūras nosaukumā.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 2. pants – ca punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) „agrākas preču zīmes” ir:
	(i) šādas preču zīmes ar reģistrācijas pieteikuma datumu, kas ir agrāks nekā reģistrācijas pieteikuma datums attiecīgajai preču zīmei, vajadzības gadījumā ņemot vērā prioritātes, kas prasītas šīm preču zīmēm:
	- Eiropas Savienības preču zīmes;
	- preču zīmes, kas reģistrētas dalībvalstī vai — Beļģijas, Luksemburgas vai Nīderlandes gadījumā — Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā;
	- preču zīmes, kas reģistrētas tādu starptautisko vienošanos ietvaros, kas ir spēkā dalībvalstī;
	(ii) Eiropas Savienības preču zīmes, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 likumīgi apliecina agrāku izcelsmi pret i) punkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto preču zīmi, pat ja pēdējā preču zīme ir atteikta vai zaudējusi spēku;
	(iii) i) un ii) punktā minēto preču zīmju pieteikumi, ar nosacījumu, ka tie ir reģistrēti;
	(iv) preču zīmes, kas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma dienā vai, vajadzības gadījumā, preču zīmes reģistrācijas pieteikumam prasītās prioritātes dēļ ir plaši pazīstamas dalībvalstī tādā nozīmē, kādā vārdi „plaši pazīstams” ir lietoti Parīzes Konvencijas 6.bis pantā.
Pamatojums
Šis ir tehnisks grozījums. Lai teksts būtu labāk strukturēts, definīcija no priekšlikuma 5. panta 2. punkta ir pārvietota uz 2. pantu pie citām definīcijām.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 2. pants – cb punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cb) „garantijas vai sertifikācijas preču zīme” ir preču zīme, ko šādi raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kas spēj nošķirt tādas preces vai pakalpojumus, kurus sertificē attiecīgās zīmes īpašnieks attiecībā uz ģeogrāfisko izcelsmi, materiālu, preču ražošanas veidu vai pakalpojumu izpildi, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, no tādām precēm un pakalpojumiem, kuri nav šādi sertificēti;
Pamatojums
Šis ir tehnisks grozījums. Lai teksts būtu labāk strukturēts, definīcijas no priekšlikuma 28. panta ir pārvietotas uz 2. pantu pie citām definīcijām.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 2. pants – cc punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cc) „kolektīvā preču zīme" ir preču zīme, ko šādi raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kas spēj nošķirt tās apvienības locekļu, kuri ir šīs preču zīmes īpašnieki, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.
Pamatojums
Šis ir tehnisks grozījums. Lai teksts būtu labāk strukturēts, definīcijas no priekšlikuma 28. panta ir pārvietotas uz 2. pantu pie citām definīcijām.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, jo īpaši no vārdiem, ieskaitot personu vārdus, zīmējumiem, burtiem, cipariem, krāsām pašām par sevi, preču vai to iepakojuma formas vai skaņas, ar nosacījumu, ka šādi apzīmējumi:	Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, jo īpaši no vārdiem, ieskaitot personu vārdus, zīmējumiem, burtiem, cipariem, krāsām pašām par sevi, preču vai to iepakojuma formas vai skaņas, ja tiek izmantota vispārēji pieejama tehnoloģija un ar nosacījumu, ka šādi apzīmējumi:
(a) spēj parādīt atšķirību viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem;	(a) spēj parādīt atšķirību viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem; un
(b) ir atainoti tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai noteikt īpašniekam piešķirtās aizsardzības precīzu subjektu.	(b) reģistrā ir atainoti tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai noteikt īpašniekam piešķirtās aizsardzības precīzu subjektu.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – j apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j) preču zīmes, kuras ir izslēgtas no reģistrācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuru puse ir Savienība un kuros paredzēta tradicionālo apzīmējumu attiecībā uz vīnu un garantēto tradicionālo īpatnību aizsardzība.	(j) preču zīmes, kuras ir izslēgtas no reģistrācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuru puse ir Savienība un kuros paredzēta stipro alkoholisko dzērienu, tradicionālo apzīmējumu attiecībā uz vīnu un garantēto tradicionālo īpatnību aizsardzība.
Pamatojums
Neapšaubāmi šī norma ir izdevīga ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu īpašniekiem. Tomēr iemesls, kura dēļ stiprie alkoholiskie dzērieni ir minēti šajā normā, ir tas, ka ģeogrāfiskās norādes ir reglamentētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulā (EK) Nr. 110/2008. Tie ir jāatšķir no citām lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskām izcelsmes norādēm un cilmes vietas nosaukumiem, kas iekļauti 2006. gada 20. marta Regulā (EK) Nr. 510/2006 vai 509/2006.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ja apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ja) preču zīmes, kas attiecībā uz tāda paša veida produktu satur vai ko veido agrākas šķirnes nosaukums, kas reģistrēts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/9423c.
	____________
	23c Padomes 1994. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.).
Pamatojums
Ierosinātais grozījums preču zīmes regulā 7. panta 1. punkta l) apakšpunktā tagad nosaka, ka augu šķirņu aizsardzība ir absolūts atteikuma pamatojums. Šis noteikums nav iekļauts direktīvā, bet būtu lietderīgi tajā atspoguļot regulas prasības.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam ir:	svītrots
(a) iegūts citās dalībvalstīs, nevis tajās, kurās tika iesniegts reģistrācijas pieteikums;
(b) iegūts tikai gadījumā, kad preču zīme svešvalodā ir pārtulkota vai pārrakstīta jebkurā attiecīgo dalībvalstu rakstībā vai oficiālajā valodā.
Pamatojums
Būtu nesamērīgi un praktiski neīstenojami prasīt valstu birojiem, lai tie pārbaudītu absolūtā atteikuma pamatojumus visu valstu jurisdikcijās un visās Savienības valodās. Tas turklāt būtu pretrunā ar tiesību teritorialitātes principu. Arī lietotājiem būtu neliela pievienotā vērtība vai arī tās nebūtu vispār, ja pārbaude par šķēršļiem pieteikuma reģistrācijai tiktu veikta vēl arī attiecībā uz citām teritorijām, nevis tikai to teritoriju, kurā šī reģistrācija būtu derīga.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Preču zīmei neatsaka reģistrāciju vai, ja tā ir reģistrēta, nepasludina to par spēkā neesošu saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms vai pēc reģistrācijas pieteikuma datuma un turpmākajā tās lietošanā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju.	5. Preču zīmei neatsaka reģistrāciju saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja tā pirms reģistrācijas pieteikuma datuma saskaņā ar tās lietošanas veidu ir ieguvusi atšķirtspēju. Preču zīmi nepasludina par spēkā neesošu saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja tā pirms pieteikuma par spēkā neesamību datuma saskaņā ar tās lietošanas veidu ir ieguvusi atšķirtspēju.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. „Agrākas preču zīmes” 1. punkta nozīmē ir:	svītrots
(a) šādas preču zīmes ar reģistrācijas pieteikuma datumu, kas ir agrāks nekā reģistrācijas pieteikuma datums attiecīgajai preču zīmei, vajadzības gadījumā ņemot vērā prioritātes, kas prasītas šīm preču zīmēm:
(i) Eiropas preču zīmes;
(ii) preču zīmes, kas reģistrētas dalībvalstī vai – Beļģijas, Luksemburgas vai Nīderlandes gadījumā – Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā;
(iii) preču zīmes, kas reģistrētas starptautisko vienošanos ietvaros, kas ir spēkā dalībvalstī;
(b) Eiropas preču zīmes, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 likumīgi apliecina agrāku izcelsmi pret a) apakšpunkta ii) un iii) punktā minēto preču zīmi, pat ja pēdējā preču zīme ir atteikta vai zaudējusi spēku;
(c) šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto preču zīmju pieteikumi saskaņā ar to reģistrāciju;
(d) preču zīmes, kas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma dienā vai, vajadzības gadījumā, preču zīmes reģistrācijas pieteikumam prasītās prioritātes dēļ ir plaši pazīstamas dalībvalstī nozīmē, kādā vārdi ”plaši pazīstams” ir lietoti Parīzes Konvencijas 6.bis pantā.
Pamatojums
Šis ir tehnisks grozījums. Lai teksts būtu labāk strukturēts, definīcija no priekšlikuma 5. panta 2. punkta ir pārvietota uz 2. pantu pie citām definīcijām.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei, neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi, attiecībā uz ko ir iesniegts pieteikums vai veikta reģistrācija, ir identiski vai līdzīgi vai nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī vai, attiecībā uz Eiropas preču zīmi Savienībā, un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības vai tai kaitēt;	(a) ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei, neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi, attiecībā uz ko ir iesniegts pieteikums vai veikta reģistrācija, ir identiski vai līdzīgi vai nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī, attiecībā uz kuru pieteikta reģistrācija vai kurā ir reģistrēta preču zīme, vai, Eiropas Savienības preču zīmes gadījumā — pazīstama Savienībā, un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības vai tai kaitēt;
Pamatojums
Šajā gadījumā, šķiet, ieviesusies redakcionāla kļūda, jo noteikums nav saderīgs ar noteikumu 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Šāda teksta redakcija nozīmētu, ka preču zīme, kas pazīstama citā dalībvalstī, būtu šķērslis preču zīmes reģistrācijai dalībvalstī, attiecībā uz kuriem reģistrācija ir pieteikta (pat tad, ja šī preču zīme nebūtu pazīstama šajā dalībvalstī). Ar šo grozījumu tiek precizēts, ka šķērslis reģistrācijai ir tikai valsts preču zīmju pazīstamība tajā pašā dalībvalstī.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) ja tā ir izslēgta no reģistrācijas un turpmāk netiek izmantota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas paredz izcelsmes norāžu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.	svītrots
Pamatojums
Saistībā ar 45. panta 2. punkta grozījumu tiek ierosināts svītrot 5. panta 3. punkta d) apakšpunktu, jo šis atteikuma pamats ir jau noteikts 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā un cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfisko izcelsmes norāžu tiesību īpašniekiem ir tiesības iesniegt iebildumu. Tehniski šis ir pareizāks risinājums, ar ko sasniedz to pašu mērķi, negrozot 9. panta 1. punktu tādas spēkā neesamības gadījumā, ko radījusi piekrišana.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis var atļaut, ka atkarībā no apstākļiem reģistrāciju nevajag atteikt vai preču zīmi nevajag pasludināt par spēkā neesošu, ja agrākās preču zīmes vai citu agrāku tiesību īpašnieks piekrīt vēlākās preču zīmes reģistrācijai.	5. Dalībvalstis atļauj, ka atkarībā no apstākļiem reģistrāciju nevajag atteikt vai preču zīmi nevajag pasludināt par spēkā neesošu, ja agrākās preču zīmes vai citu agrāku tiesību īpašnieks piekrīt vēlākās preču zīmes reģistrācijai.
Pamatojums
Šķiet saprātīgi atļaut veikt reģistrāciju, pamatojoties uz to, ka nav relatīva atteikuma pamatojuma, ja agrāku tiesību īpašnieks piekrīt preču zīmes reģistrācijai. Šķiet, nav nepieciešams paredzēt, ka dalībvalstis var izvēlēties — piemērot šo noteikumu vai ne.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 8. pants – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) ja pieteikums par spēkā neesamības paziņošanu balstās uz 5. panta 3. punktu un agrākai preču zīmei nebija reputācijas 5. panta 3. punkta nozīmē reģistrētas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas dienā vai prioritātes datumā.	(c) ja pieteikums par spēkā neesamības paziņošanu balstās uz 5. panta 3. punkta a) apakšpunktu un agrākā preču zīme nebija pazīstama 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē reģistrētas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas dienā vai prioritātes datumā.
Pamatojums
Tā kā šis punkts attiecas uz preču zīmes pazīstamību, būtu jāatsaucas vienīgi uz 5. panta 3. punkta a) apakšpunktu.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja dalībvalstī agrākas preču zīmes īpašnieks, kā norādīts 5. panta 2. un 3. punktā, piecu gadu laikā pēc kārtas ir akceptējis vēlākas preču zīmes, kas reģistrēta šajā dalībvalstī, lietošanu, tajā laikā apzinoties šo lietošanu, viņam vairs nav tiesību, pamatojoties uz šo agrāko preču zīmi, griezties pēc atzinuma, ka vēlākā preču zīme ir spēkā neesoša attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam šī vēlākā preču zīme tikusi lietota, ja vien vēlākās preču zīmes reģistrācija nav lūgta negodprātīgi.	1. Ja dalībvalstī agrākas preču zīmes īpašnieks, kā norādīts 5. panta 2. punktā un 3. punkta a) apakšpunktā, piecu gadu laikā pēc kārtas ir akceptējis vēlākas preču zīmes, kas reģistrēta šajā dalībvalstī, lietošanu, tajā laikā apzinoties šo lietošanu, viņam vairs nav tiesību, pamatojoties uz šo agrāko preču zīmi, griezties pēc atzinuma, ka vēlākā preču zīme ir spēkā neesoša attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam šī vēlākā preču zīme tikusi lietota, ja vien vēlākās preču zīmes reģistrācija nav lūgta negodprātīgi.
Pamatojums
Tā kā šis punkts attiecas uz agrāku preču zīmju pazīstamību, būtu jāatsaucas vienīgi uz 5. panta 3. punkta a) apakšpunktu.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 10. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Preču zīmes reģistrēšana piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas tiesības.	1. Preču zīmes reģistrēšana piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas tiesības.
2. Neskarot preču zīmes īpašnieka tiesības, kas iegūtas pirms reģistrētās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma, reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot komercdarbībā jebkuru apzīmējumu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem:	2. Neskarot preču zīmes īpašnieka tiesības, kas iegūtas pirms reģistrētās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma, reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot komercdarbībā jebkuru apzīmējumu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem:
(a) kas ir identisks preču zīmei un tiek izmantots attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, un kur šāda izmantošana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās preču zīmes darbību, garantējot patērētājiem preču vai pakalpojumu izcelsmi;	(a) kas ir identisks preču zīmei un tiek izmantots attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta;
(b) kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei un tiek izmantots precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, kam preču zīme ir reģistrēta, ja pastāv iespēja maldināt sabiedrību; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja starp apzīmējumu un agrāko preču zīmi;	(b) kas, neskarot a) apakšpunktu, ir identisks vai līdzīgs preču zīmei un tiek izmantots precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, kam preču zīme ir reģistrēta, ja pastāv iespēja maldināt sabiedrību; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja starp apzīmējumu un agrāko preču zīmi;
(c) kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei, neatkarīgi no tā, vai to izmanto, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējai ir reputācija dalībvalstī un ja šīs zīmes nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.	(c) kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei, neatkarīgi no tā, vai to izmanto, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējā ir pazīstama dalībvalstī un ja šīs zīmes nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai pazīstamībai.
3. Saskaņā ar 2. punktu var aizliegt jo īpaši šādas darbības:	3. Saskaņā ar 2. punktu var aizliegt jo īpaši šādas darbības:
(a) apzīmējuma piestiprināšanu precēm vai to iepakojumam;	(a) piestiprināt apzīmējumu precēm vai to iepakojumam;
(b) preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzkrājumu veidošanu šiem nolūkiem, izmantojot šo apzīmējumu, vai pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu ar šo apzīmējumu nosaukumu;	(b) preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzkrājumu veidošanu šiem nolūkiem, izmantojot šo apzīmējumu, vai pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu ar šo apzīmējumu nosaukumu;
(c) preču importu vai eksportu, izmantojot šo apzīmējumu;	(c) preču importu vai eksportu, izmantojot šo apzīmējumu;
(d) izmantot apzīmējumu kā tirdzniecības vai uzņēmuma nosaukumu vai daļu no tā;	(d) izmantot apzīmējumu kā tirdzniecības vai uzņēmuma nosaukumu vai daļu no tā;
(e) izmantot apzīmējumu uz darījumu dokumentiem un sludinājumos;	(e) izmantot apzīmējumu uz darījumu dokumentiem un sludinājumos;
(f) izmantot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā tādā veidā, kas ir pretrunā Direktīvai 2006/114/EK.	(f) izmantot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā tādā veidā, kas ir pretrunā Direktīvai 2006/114/EK.
4. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības novērst preču importu saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu, ja vienīgi sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā.	4. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības novērst mazos sūtījumos piegādājamu importu Savienībā, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 608/2013, ja vienīgi sūtītājs iesaistīts tirdzniecībā un ja šādas preces, tostarp to iepakojums, bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes. Ja šādi pasākumi tiek veikti, dalībvalstis nodrošina, ka personas vai struktūras, kas bija pasūtījuši preces, tiek informētas par šo pasākumu iemesliem, kā arī par viņu tiesībām attiecībā uz sūtītāju.
5. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešajām personām komercdarbības ietvaros attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces, ja attiecīgā preču zīme ir reģistrēta un nav laista brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes.	5. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešajām personām komercdarbības ietvaros attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces, ja attiecīgā preču zīme ir reģistrēta un nav laista brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešās valsts un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas likumīgi reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes. Neskarot muitas iestāžu pienākumus veikt atbilstošas muitas pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 608/2013 1. pantu, šo noteikumu nepiemēro, ja trešā persona pierāda, ka preču galamērķis ir valsts ārpus Savienības un ja preču zīmes īpašnieks nevar pierādīt, ka viņa tirdzniecība zīme ir likumīgi reģistrēta arī šajā galamērķa valstī. Ja galamērķa valsts vēl nav noteikta, Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam ir tiesības neļaut nevienai trešai personai atkal izvest preces no Savienības, kamēr šī trešā persona nav pierādījusi, ka preču galamērķis ir valsts ārpus Savienības un ja Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks nav pierādījis, ka viņa tirdzniecība zīme ir likumīgi reģistrēta arī šajā galamērķa valstī.
6. Ja, saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktu, apzīmējuma lietošanu šī panta 2. punkta b) apakšpunktā vai c) apakšpunktā minētajos apstākļos nevarēja aizliegt pirms dienas, kad attiecīgajā dalībvalstī stājas spēkā Direktīvas 89/104/EEK ievērošanai nepieciešamās normas, uz šīs preču zīmes piešķirtajām tiesībām, lai kavētu šīs zīmes pastāvīgu lietošanu, nevar atsaukties.	6. Ja, saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktu, apzīmējuma lietošanu šī panta 2. punkta b) apakšpunktā vai c) apakšpunktā minētajos apstākļos nevarēja aizliegt pirms dienas, kad attiecīgajā dalībvalstī stājas spēkā Direktīvas 89/104/EEK ievērošanai nepieciešamās normas, uz šīs preču zīmes piešķirtajām tiesībām, lai kavētu šīs zīmes pastāvīgu lietošanu, nevar atsaukties.
7. Šā panta 1., 2., 3. un 6. punkts neietekmē normas nevienā dalībvalstī attiecībā uz aizsardzību pret šā apzīmējuma lietošanu citos nolūkos, nevis preču un pakalpojumu atšķiršanai, ja apzīmējuma nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības, kas izriet no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, vai kaitē preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.	7. Šā panta 1., 2., 3. un 6. punkts neietekmē normas nevienā dalībvalstī attiecībā uz aizsardzību pret šā apzīmējuma lietošanu citos nolūkos, nevis preču un pakalpojumu atšķiršanai, ja apzīmējuma nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības, kas izriet no preču zīmes atšķirtspējas vai pazīstamības, vai kaitē preču zīmes atšķirtspējai vai pazīstamībai.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 11. pants – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) tirdzniecības gaitā piestiprināt apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs attiecīgajai preču zīmei, uz noformējuma, iepakojuma vai citiem līdzekļiem, kam var piestiprināt attiecīgo zīmi;	(a) tirdzniecības gaitā piestiprināt apzīmējumu, kas, kā noteikts šīs direktīvas 5. panta 1. punktā, ir identisks vai līdzīgs attiecīgajai preču zīmei, uz iepakojuma, etiķetēm, birkām, drošības elementiem, autentiskuma apliecinājumiem vai jebkuriem citiem līdzekļiem, kam var piestiprināt attiecīgo zīmi;
Pamatojums
Šajā punkta izmantotais vārds „noformējums” ir mākslas termins, kas nav piemērojams visās ES jurisdikcijās. Lai uzlabotu šā noteikuma efektivitāti, būtu jāprecizē formulējums etiķešu, iepakojuma un citu objektu aprakstīšanai, lai tādējādi nodrošinātu, ka noteikums attiecas uz preču viltotāju biežāk izmantotajiem iepakojuma elementiem un komponentiem.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 11. pants – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) piedāvāt vai laist tirgū, vai uzglabāt šādos nolūkos, vai importēt vai eksportēt noformējumu, iepakojumu vai citus līdzekļus, kam ir piestiprināta attiecīgā preču zīme.	(b) piedāvāt vai laist tirgū, vai uzglabāt šādos nolūkos, vai importēt vai eksportēt iepakojumu etiķetes, birkas, drošības elementus, autentiskuma apliecinājumus vai jebkurus citus līdzekļus, kam ir piestiprināta attiecīgā preču zīme.
Pamatojums
Šajā punkta izmantotais vārds „noformējums” ir mākslas termins, kas nav piemērojams visās ES jurisdikcijās. Lai uzlabotu šā noteikuma efektivitāti, būtu jāprecizē formulējums etiķešu, iepakojuma un citu objektu aprakstīšanai, lai tādējādi nodrošinātu, ka noteikums attiecas uz preču viltotāju biežāk izmantotajiem iepakojuma elementiem un komponentiem.
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) preču zīmi nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem kas pieder attiecīgās preču zīmes īpašniekam, jo īpaši, ja preču zīmes izmantošana ir nepieciešama, lai norādītu produkta vai pakalpojuma paredzamo nolūku, jo īpaši kā piederumus vai rezerves daļas.	(c) preču zīmi nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem kas pieder attiecīgās preču zīmes īpašniekam, jo īpaši, ja preču zīmes izmantošana:
	(i) ir nepieciešama, lai norādītu produkta vai pakalpojuma paredzamo nolūku, jo īpaši kā piederumus vai rezerves daļas;
	(ii) to izmanto salīdzinošā reklāmā, ja šāda reklāma atbilst Direktīvas 2006/114/EK1 prasībām;
	(iii) to izmanto, lai vērstu patērētāju uzmanību uz tādu oriģinālo preču tālākpārdošanu, kuras sākotnēji pārdevis preču zīmes īpašnieks vai kuras pārdotas ar viņa piekrišanu;
	(iv) to izmanto, lai laistu klajā likumīgu alternatīvu preču zīmes īpašnieka precēm vai pakalpojumiem;
	(v) to izmanto parodijas, mākslinieciskās izteiksmes, kritikas vai komentāru nolūkiem. ;
Šī panta pirmo daļu piemēro tikai tad, ja trešā persona rūpnieciskos vai komercdarījumos preču zīmi izmanto godīgi.	Šo punktu piemēro tikai tad, ja trešā persona izmanto minēto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās.
2. Ja preču zīmi izmanto trešā persona, to neuzskata par saskanīgu ar godīgu praksi, jo īpaši, šādos gadījumos:	2. Ja preču zīmi izmanto trešā persona, to neuzskata par saskanīgu ar godīgu praksi, jo īpaši, šādos gadījumos:
(a) rodas priekšstats, ka pastāv komerciāla saikne starp trešo personu un attiecīgās preču zīmes īpašnieku;	(a) ja rodas priekšstats, ka pastāv komerciāla saikne starp trešo personu un attiecīgās preču zīmes īpašnieku;
(b) trešā persona bez pamatota iemesla negodīgi izmanto attiecīgās preču zīmes reputāciju vai atšķirtspēju vai tai kaitē.	(b) ja trešā persona bez pamatota iemesla negodīgi izmanto attiecīgās preču zīmes pazīstamību vai atšķirtspēju vai tai kaitē.
3. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešajai personai izmantot komercdarbībā agrākas tiesības, kas ir spēkā konkrētā apvidū, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti atzīst šīs tiesības un tās ir spēkā teritorijā, kurā tiek atzītas.	3. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešajai personai izmantot komercdarbībā agrākas tiesības, kas ir spēkā konkrētā apvidū, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti atzīst šīs tiesības un tās ir spēkā teritorijā, kurā tiek atzītas.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja preču zīmi izmanto trešā persona, to neuzskata par saskanīgu ar godīgu praksi, jo īpaši, šādos gadījumos:	svītrots
(a) rodas priekšstats, ka pastāv komerciāla saikne starp trešo personu un attiecīgās preču zīmes īpašnieku;
(b) trešā persona bez pamatota iemesla negodīgi izmanto attiecīgās preču zīmes reputāciju vai atšķirtspēju vai tai kaitē.
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Preču zīme tās īpašniekam nerada tiesības aizliegt trešai personai izmantot preču zīmi pienācīga iemesla gadījumā, izmantojot šo preču zīmi nekomerciālos nolūkos.
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Reģistrā ievada datumu, kad sākas 1., 2. un 3. punktā minētais piecu gadu periods.
Pamatojums
Dažādie veidi, kā aprēķina piecu gadu laikposma sākuma datumu, citiem lietotājiem radītu grūtības noteikt šā laika posma ilgumu. Sākuma datuma iekļaušana reģistrā lietotājiem dotu vieglu piekļuvi šai informācijai.
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Neskarot 2. punktu, preču zīmi nodod rakstveidā, un tam nepieciešams līguma pušu paraksts, izņemot, ja tas notiek tiesas sprieduma rezultātā; pretējā gadījumā tā nav spēkā.	svītrots
Pamatojums
Nav nekādas nepieciešamības vai pievienotās vērtības tam, ka tiek noteiktas prasības attiecībā uz to, kādā veidā veicama preču zīmes piešķiršana. Tas varētu pārkāpt pušu tiesības brīvi izvēlēties veidu, kādā viņi vēlas veikt šo procesu. Pat ja praksē tas, iespējams, būs ierasts rīcības veids, tas tomēr varētu radīt nevajadzīgus šķēršļus jo īpaši elektroniskajai komercijai. Sīkas prasības attiecībā uz īpašuma nodošanas formu arī ļoti reti sastopamas daudzu dalībvalstu valsts tiesību aktos.
Grozījums Nr.  38 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Pēc vienas puses lūguma nodošanu ievada reģistrā un publicē.	4. Pēc vienas puses lūguma nodošanu ievada reģistrā un publicē, ja iesniedzēja puse birojam iesniegusi dokumentārus pierādījumus par šo nodošanu.
Pamatojums
Šķiet saprātīgi ļaut birojam pieprasīt kaut kāda veida dokumentus.
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Kamēr nodošana nav ievadīta reģistrā, tiesību pārņēmējs nevar izmantot no preču zīmes reģistrācijas izrietošās tiesības pret trešām personām.	5. Kamēr pieteikums nodošanas reģistrācijai nav saņemts birojā, tiesību pārņēmējs nevar izmantot no preču zīmes reģistrācijas izrietošās tiesības pret trešām personām.
Pamatojums
Nebūtu pareizi, ja jaunais preču zīmes īpašnieks kļūtu atkarīgs no tā, cik ātri preču zīmju birojs nodošanu ievadīs reģistrā. Pēc preču zīmes tiesību iegūšanas un atbilstoša pieteikuma iesniegšanas preču zīmju birojā jaunajam preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt spējīgam aizstāvēt savas tiesības arī pret trešajām personām.
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums 28. pants – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
28. pants	svītrots
Definīcijas
Šajā iedaļā:
(1) "Garantijas vai sertifikācijas preču zīme" ir preču zīme, ko šādi raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kas spēj nošķirt preces vai pakalpojumus, kurus sertificē attiecīgās zīmes īpašnieks attiecībā uz ģeogrāfisko izcelsmi, materiālu, preču ražošanas veidu vai pakalpojumu izpildi, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, no precēm un pakalpojumiem, kuri nav šādi sertificēti.
(2) "Kolektīvā preču zīme" ir preču zīme, ko šādi raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kas spēj nošķirt tās apvienības locekļu, kuri ir šīs preču zīmes īpašnieki, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.
Pamatojums
Šis ir tehnisks grozījums. Lai teksts būtu labāk strukturēts, definīcijas no priekšlikuma 28. panta ir pārvietotas uz 2. pantu pie citām definīcijām.
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kolektīvās preču zīmes pieteikuma iesniedzējs iesniedz noteikumus, kas reglamentē tās izmantošanu.	1. Kolektīvās preču zīmes pieteikuma iesniedzējs iesniedz birojam noteikumus, kas reglamentē tās izmantošanu.
Pamatojums
Šis grozījums paredz precizēt tiesību aktu un novērst šaubas par to, vai šie noteikumi ir jāiesniedz.
Grozījums Nr.  42 Direktīvas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Preču zīmes reģistrācijas pieteikums ietver:	1. Preču zīmes reģistrācijas pieteikums ietver vismaz:
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums 40. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Ja pieteikuma iesniedzējs lūdz reģistrāciju par vairāk nekā vienu kategoriju, preces un pakalpojumus sagrupē atbilstīgi Nicas klasifikācijas kategorijām, pirms katras grupas norādot tās kategorijas numuru, kurai pieder attiecīgā preču un pakalpojumu grupa, un kategorijas sakārto secīgi.	6. Ja pieteikuma iesniedzējs lūdz reģistrāciju par vairāk nekā vienu kategoriju, tas preces un pakalpojumus sagrupē atbilstīgi Nicas klasifikācijas kategorijām, pirms katras grupas norādot tās kategorijas numuru, kurai pieder attiecīgā preču un pakalpojumu grupa, un tas šīs kategorijas sakārto secīgi.
Pamatojums
Precizējums, ka preces un pakalpojumus atbilstoši kategorijām sakārto pieteikuma iesniedzējs, nevis birojs.
Grozījums Nr.  44 Direktīvas priekšlikums 41. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Biroji savu ex-officio pārbaudi par to, vai pieteikums par preču zīmi ir pieņemams reģistrēšanai, veic tikai saistībā ar 4. pantā minēto absolūto atteikuma pamatojumu trūkumu.	svītrots
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstīm, kuras ir izveidojušas iebildumu procedūras, pamatojoties uz 4. pantā minētajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem, šis pants nav jāpiemēro.
Pamatojums
Nav jēgas noteikt pienākumu īstenot neefektīvu procedūru par to, kā trešās personas ievēro normas, attiecībā uz dalībvalstīm, kurām jau ir pieņemta iebilduma procedūra, kuras pamatā ir šie paši absolūtie pamatojumi. Šī pārklāšanās nav saprātīga. Tāpēc tiek ierosināts šo normu šādās dalībvalstīs piemērot pēc šo valstu ieskatiem.
Grozījums Nr.  46 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šī panta 1. punktā minētā administratīvā procedūra paredz, ka vismaz agrākās reģistrētas preču zīmes tiesību īpašnieks, kā noteikts 5. panta 2. un 3. punktā, var iesniegt paziņojumu par iebildumu.	2. Šī panta 1. punktā minētā administratīvā procedūra paredz, ka vismaz agrākās reģistrētas preču zīmes tiesību īpašnieks, kā noteikts 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā un 5. panta 2. punktā un 3. punkta a apakšpunktā, var iesniegt paziņojumu par iebildumu. Paziņojumu par iebildumu var iesniegt, pamatojoties uz vienu vai vairākām agrākām tiesībām, ja tās visas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, un, pamatojoties uz visām precēm vai pakalpojumiem vai to daļu, attiecībā uz kuriem agrākās tiesības ir reģistrētas vai pieteiktas, un var tikt vērsta pret visām precēm vai pakalpojumiem vai to daļu, attiecībā uz kuriem apstrīdētā zīme ir pieteikta.
Pamatojums
There is a need to harmonise national opposition procedures due to the fact that some Member States allow oppositions based on several earlier marks while others request oppositions based on only one earlier mark. Similarly, in certain Member States oppositions may be based on only one of the classes for which the earlier mark is registered, while in others an opposition may be based on all classes covered by the earlier mark(s) and directed against all the classes covered by the contested mark. This forces the opponent to file several oppositions, with increased fees, costs and administrative burden. Furthermore, when oppositions directed against the same mark and/or based on several earlier marks are assigned to different examiners, the risk exists that contradictory decisions are taken. The harmonisation would have the further advantage of having one and the same procedure both at national and European level, thus facilitating the comprehension of the different systems by owners and representatives disseminated throughout Europe. As regards the reference, only point (a) of Article 5(3) should be referred to because the earlier trade marks with a reputation are referred to.
Grozījums Nr.  47 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pusēm piešķir vismaz divu mēnešu periodu, pirms tiek sāktas iebildumu procedūras, lai vienotos par iespēju panākt izlīgumu starp pusi, kas ceļ iebildumu, un pieteikuma iesniedzēju.	3. Pusēm pēc to kopīga pieprasījuma piešķir minimālo divu mēnešu periodu iebildumu procedūras īstenošanai, lai vienotos par iespēju panākt izlīgumu starp pusi, kas ceļ iebildumu, un pieteikuma iesniedzēju.
Pamatojums
Automātiska izlīgšanas perioda piešķiršana ir svītrota, jo tā nav efektīva, bet tiek ierosināta minimālā divu mēnešu ilga izlīgšanas perioda piešķiršana, ja abas puses to kopīgi pieprasa.
Grozījums Nr.  48 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina administratīvu procedūru savos birojos preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.	1. Dalībvalstis nodrošina efektīvu un ātru administratīvu procedūru savos birojos preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.
Pamatojums
Šīs nelielās izmaiņas atspoguļo 45. pantu noteikumus, kuros prasīts nodrošināt efektīvas un ātras administratīvās procedūras.
Grozījums Nr.  49 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Pieteikumu par atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu var vērst pret visām precēm vai pakalpojumiem vai to daļu, attiecībā uz kuriem apstrīdētā preču zīme ir reģistrēta.
Pamatojums
Komisijas priekšlikums uzliek dalībvalstīm pienākumu to birojos nodrošināt administratīvo procedūru, lai apstrīdētu preču zīmes reģistrācijas derīgumu. Lai palielinātu valsts atcelšanas procedūru efektivitāti, saskaņotu tās ar Eiropas atcelšanas procedūrām, samazinātu nodevas, izmaksas un administratīvo slogu, tiek ierosināts, ka pieteikumu par atcelšanu var tieši vērst pret visām precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas apstrīdētā preču zīme, vai to daļu. Tādējādi dalībvalstis nevarēs atcelšanas administratīvos pasākumus saistīt ar to, ka tie ir vērsti tikai pret vienu apstrīdētās zīmes kategoriju.
Grozījums Nr.  50 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu var iesniegt, pamatojoties uz vienu vai vairākām agrākām tiesībām, ja tās visas pieder vienam un tam pašam īpašniekam.
Pamatojums
Komisijas priekšlikums uzliek dalībvalstīm pienākumu to birojos nodrošināt administratīvo procedūru, lai apstrīdētu preču zīmes reģistrācijas derīgumu. Lai palielinātu valsts atcelšanas procedūru efektivitāti, saskaņotu tās ar Eiropas atcelšanas procedūrām, samazinātu nodevas, izmaksas un administratīvo slogu, tiek ierosināts, ka pieteikumu par atcelšanu var tieši vērst pret vienu vai vairākām agrākām tiesībām, kā arī pret visām precēm vai pakalpojumiem vai to daļu, uz kuriem attiecas agrākās tiesības. Tādējādi dalībvalstis nevarēs atcelšanas administratīvos pasākumus saistīt ar to, ka tie ir balstīti tikai uz vienām agrākajām tiesībām.
Grozījums Nr.  51 Direktīvas priekšlikums 48. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Administratīvajā procedūrā atzīšanai par spēkā neesošu, pamatojoties uz reģistrētu preču zīmi ar agrāku iesniegšanas datumu vai prioritātes datumu, ja vēlākas reģistrētas preču zīmes īpašnieks to pieprasa, agrākas preču zīmes īpašnieks nodrošina pierādījumu par to, ka piecu gadu laikposmā pirms dienas, kad iesniegts pieteikums pat atzīšanu par spēkā neesošu, agrāka preču zīme ir faktiski izmantota, kā minēts 16. pantā, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta un ko īpašnieks norāda kā pieteikuma pamatojumu, vai ka ir pamatoti iemesli neizmantošanai, ja piecu gadu laikposms, kurā agrākā preču zīme ir bijusi faktiski jāizmanto, ir beidzies dienā, kad iesniegts paziņojums par spēkā neesamību.	1. Procedūrā atzīšanai par spēkā neesošu, pamatojoties uz reģistrētu preču zīmi ar agrāku iesniegšanas datumu vai prioritātes datumu, ja vēlākas reģistrētas preču zīmes īpašnieks to pieprasa, agrākas preču zīmes īpašnieks nodrošina pierādījumu par to, ka piecu gadu laikposmā pirms dienas, kad iesniegts pieteikums pat atzīšanu par spēkā neesošu, agrāka preču zīme ir faktiski izmantota, kā minēts 16. pantā, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta un ko īpašnieks norāda kā pieteikuma pamatojumu, vai ka ir pamatoti iemesli neizmantošanai, ja piecu gadu laikposms, kurā agrākā preču zīme ir bijusi faktiski jāizmanto, ir beidzies dienā, kad iesniegts paziņojums par spēkā neesamību.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir precizēt, ka pamatojumu preču zīmes neizmantošanai var pieteikt vai nu administratīvā procedūrā vai tiesas procesā.
Grozījums Nr.  52 Direktīvas priekšlikums 52. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka biroji sadarbojas savā starpā un ar aģentūru, lai veicinātu prakses un instrumentu konverģenci un panāktu saskanīgus rezultātus preču zīmju reģistrācijā un pārbaudē.	Dalībvalstis nodrošina, ka biroji var efektīvi sadarboties savā starpā un ar aģentūru, lai veicinātu prakses un instrumentu konverģenci un panāktu saskanīgus rezultātus preču zīmju reģistrācijā un pārbaudē.
Grozījums Nr.  53 Direktīvas priekšlikums 3. nodaļa – 3.a iedaļa (jauna) – 51.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3A IEDAĻA
	Saziņa ar biroju
	51.a pants
	Saziņa ar biroju
	Procedūras dalībnieki vai viņu pārstāvji, ja tādi ir nozīmēti, norāda juridisko adresi vienā no dalībvalstīm, izmantojot kuru, veicama visa oficiālā saziņa ar biroju.
Pamatojums
Dažu dalībvalstu prakse pieprasīt adresi saziņai savā valstī, uz kuru nosūtīt biroja paziņojumus, rada nevajadzīgu kavēšanos un izmaksas, jo ir nepieciešams izvēlēties un iecelt vietējo pārstāvi un viņam maksāt. Šāda apgrūtinoša prakse var kavēt pieteikumus valstu preču zīmju saņemšanai un traucē panākt līdzsvaru starp Eiropas preču zīmju sistēmas Savienības un valsts līmeņiem.
Grozījums Nr.  54 Direktīvas priekšlikums 53. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka biroji sadarbojas ar aģentūru visās darbību jomās, kas nav minētas 52. pantā, kuras attiecas uz preču zīmju aizsardzību Savienībā.	Dalībvalstis nodrošina, ka biroji efektīvi sadarbojas ar aģentūru visās darbību jomās, kas nav minētas 52. pantā, kuras attiecas uz preču zīmju aizsardzību Savienībā.

• [1]               OV C 327, 12.11.2013., 42. lpp.
• [2]               OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

Ilgi gaidīto priekšlikumu pārskatīt Eiropas preču zīmju sistēmu Komisija iesniedza 2013. gada marta beigās pēc tam, kad tā pie priekšlikuma bija strādājusi jau vairākus gadus. Referente ir apņēmusies cītīgi strādāt, lai šos priekšlikumus varētu pieņemt vēl šā sasaukuma laikā, bet vēlas atgādināt, ka laika trūkuma dēļ tas nebūs viegls uzdevums. Nedrīkst apdraudēt likumdošanas procesa kvalitāti un iespējas, ko šī pārskatīšana sniedz Eiropas preču zīmju sistēmas modernizēšanai, nevajadzētu palaist garām, cenšoties panākt izdevīgu vienošanos starp iestādēm. Tomēr referente ir saņēmusi Juridiskās komitejas plašu atbalstu jautājumā par visai raitu grafiku šīs lietas izskatīšanai. No grafika izrietošais ierobežotais laiks ziņojuma sagatavošanai nozīmē, ka tas attiecas uz lielāko daļu svarīgāko jautājumu, kuros referente ir konstatējusi nepieciešamību grozīt Komisijas priekšlikumu. Tomēr referente norāda, ka, iespējams, var iesniegt vēl papildu grozījumus un priekšlikumus par jautājumiem, kas nav iekļauti šajā ziņojumā.

Kopsavilkums un ievads

Jau vairāk nekā 20 gadus ir spēkā direktīva, ar kuru saskaņo dažus aspektus Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktos par preču zīmēm. Pašreizējā pārskatīšana dod iespēju mācīties no paraugprakses un vēl vairāk stiprināt harmonizācijas aspektus attiecībā uz materiālo preču zīmju tiesību aktiem un procedūrām, ko izmanto valstu preču zīmju biroji.

Referente vēlas jau no paša sākuma precizēt, ka šīs pārskatīšanas svarīgākajam pamatprincipam vajadzētu būt Eiropas preču zīmju aizsardzības divu līmeņu sistēmas saglabāšanai un nostiprināšanai. Eiropas Savienības uzņēmējdarbības aprindas veido vairāk nekā 20 miljoni uzņēmumu ar ievērojami atšķirīgām vajadzībām. Preču zīmju sistēmai vajadzētu būt vienkāršai un pietiekami elastīgai, lai lietotāji varētu izmantot tādu aizsardzības sistēmu, kas atbilst viņu vajadzībām.

Daži lietotāji vēlas izmantot aizsardzību tikai vienā dalībvalstī, savukārt citi vēlas nodrošināt vienotu aizsardzību visās 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tomēr būtu jāatzīmē, ka ir arī daudz lietotāju, kuri ir atkarīgi no valstu aizsardzības sistēmām dažādās dalībvalstīs. Tie, piemēram, varētu būt lietotāji, kuri nevar saņemt ES preču zīmi, jo vienā vai vairākās dalībvalstīs ir spēkā agrākās tiesības. Tomēr tā var būt arī kāda uzņēmuma apzināta izvēle, ja tas darbojas nelielā skaitā valstu vai pierobežas reģionā.

Lai palīdzētu lietotājiem, kuri izmanto dažādu valstu biroju pakalpojumus to aizsardzībai, ir pamatoti saskaņot procedūras, lai lietotājiem nebūtu jāizmanto pilnīgi atšķirīgas procedurālas pieejas dažādās dalībvalstīs, kurās viņi vēlas saņemt aizsardzību. Lai gan maksas, jo īpaši tās, kas jāmaksā ITSB, ir svarīgs elements preču zīmes reģistrācijas stratēģijas izvēlē, nozīmīgi ir arī daudzi citi faktori.

Būtu jākoncentrējas uz labākās prakses ieviešanu attiecībā uz procedūrām un materiālo tiesību normām, lai padarītu valstu preču zīmju sistēmas pievilcīgākas lietotājiem. Šā iemesla dēļ būtu lietderīgi arī saskaņot vairākus papildu procesuālos aspektus, kas varētu uzlabot to lietotāju situāciju, kuri aizsargā savas preču zīmes dažādu valstu birojos.

Kaut arī kopumā saskaņošana vērtējama pozitīvi, jānorāda, ka daži no Komisijas priekšlikumiem ir pārāk tālejoši, jo tajos nav ņemts vērā piedāvātās aizsardzības teritoriālais raksturs. Citi priekšlikumi precizējami, lai nodrošinātu svarīgu elementu saglabāšanu, jo īpaši MVU interesēs.

Absolūto iemeslu pārbaude, 4. panta 2. punkts

Šis ir visuzskatāmākais piemērs tam, ka Komisijas priekšlikums ir pārak tālejošs, un referente ierosina svītrot šo noteikumu kopumā. Ja šis noteikums tiks saglabāts, tad pārbaudes valstu birojos vairs neatšķirsies no pārbaudēm Aģentūrā. Tā kā valstu biroju piešķirtās tiesības attiecas tikai uz attiecīgās dalībvalsts teritoriju, nebūtu lietderīgi prasīt veikt absolūto iemeslu pārbaudi attiecībā uz teritorijām, kurās preču zīmi tik un tā neizmantos.

Ex officio pārbaude par relatīviem iemesliem

Vairāki Eiropas Savienības valstu biroji vēl arvien veic ex officio pārbaudes par relatīviem iemesliem. Komisija ir minējusi labu piemēru, kā šī procedūra rada sarežģījumus pretendentiem, piemēram, radot ievērojamu kavēšanos. Tomēr būtu jāatzīmē, ka daudzi biroji, kas ir atcēluši relatīvo iemeslu ex officio pārbaudi, joprojām pieteikumu iesniedzējiem sniedz (ex officio) meklēšanas pakalpojumus un informāciju par agrākām tiesībām, kā arī nosūta paziņojumus agrāko tiesību īpašniekiem par pieteikumiem, kas varētu būt pretrunā ar viņu tiesībām. Referente uzskata, ka būtu pilnīgi iespējams saglabāt iespēju valsts birojiem veikt šīs pārbaudes un apvienot to ar labi pamatoto Komisijas priekšlikumu, kas paredz nepieļaut, ka šīs pārbaudes kavētu pieteikuma iesniedzēja pieteikšanās procedūru.

Izpildes pasākumi

Komisija ir ierosinājusi ieviest noteikumu par importu, ja vienīgi sūtītājs rīkojas komerciāla nolūkā, un ja saņēmējs ir, piemēram, atsevišķs iedzīvotājs. Ņemot vērā nepieciešamību vērsties pret viltojumiem, šāda norma būtu apsveicama, taču to vajadzētu attiecināt tikai uz viltotiem izstrādājumiem.

Komisija ir ierosinājusi arī noteikumu par precēm tranzītā. Kaut gan ir jāaptur viltotu preču iekļūšana Eiropas iekšējā tirgū, priekšlikums varētu ierobežot likumīgu starptautisko tirdzniecību. Referente tāpēc ierosina vairākas izmaiņas, lai priekšlikums būtu līdzsvarotāks.

Administratīvā vienkāršošana

Referente uzskata, ka būtu iespējams sagatavot vēl papildu priekšlikumus par dažu procedūras noteikumu vienkāršošanu, tādējādi stiprinot interesi par valsts preču zīmju sistēmu. Piemēram, valsts biroja procedūrā iesaistītās personas nevajadzētu piespiest izraudzīties juridisko adresi šajā dalībvalstī.

PIELIKUMS: EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS GRUPAS ATZINUMS

	JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

Briselē, 2013. gada 4. jūnijā

ATZINUMS

                                                              EIROPAS PARLAMENTAM

                                                              PADOMEI

                                                              KOMISIJAI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādātā redakcija)

COM(2013) 162 galīgā redakcija, 27.3.2013. – 2013/0089 (COD)

Ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu un jo īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, ko veido attiecīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridiskie dienesti, 2013. gada 23. aprīlī rīkoja sanāksmi, lai, cita starpā, izskatītu iepriekšminēto priekšlikumu, ko iesniegusi Komisija.

Šajā sanāksmē[1], izskatot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvu 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, konstatēja turpmāk minēto.

1) Attiecībā uz paskaidrojuma rakstu — lai tas pilnībā atbilstu attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Iestāžu nolīgumā, šajā dokumentā, kā tas paredzēts minētā nolīguma 6. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, vajadzēja precīzi norādīt, kuri no iepriekšējā tiesību akta noteikumiem priekšlikumā ir saglabāti negrozīti.

2) pārstrādātā teksta projektā, izmantojot pelēko tonējumu, ko parasti lieto būtisku grozījumu izcelšanai, būtu jāizceļ šādi ierosinātie grozījumi:

- 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kas atbilst Direktīvas 2008/95/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunktam, pievienots vārds „personas”;

- 29. panta 2. punktā, kas atbilst Direktīvas 2008/95/EK 15. panta 1. punktam, svītrots sākotnējais teksts „Neierobežojot 4. pantu”.

3) 29. panta 2. punktā minētā atsauce uz 3. pantu būtu jāgroza, lai turpmāk atsauce būtu uz 4. punktu.

Priekšlikuma izskatīšanas laikā konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, secināja, ka priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas šajā priekšlikumā vai šajā atzinumā skaidri norādīti. Konsultatīvā darba grupa arī konstatēja, ka attiecībā uz spēkā esošo aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai to kodifikācija, negrozot to būtību.

C. PENNERA                                  H. LEGAL                            L. ROMERO REQUENA

juriskonsults                                      juriskonsults                           ģenerāldirektors

• [1]  Konsultatīvās darba grupas rīcībā bija priekšlikuma angļu, franču un vācu valodas versijas, un tā strādāja, izmantojot angļu valodas versiju, kas bija izskatāmā teksta oriģinālvaloda.

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (7.10.2013)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādāta redakcija)
(COM(2013)0162 – C7‑0088/2013 – 2013/0089(COD))

Atzinumu sagatavoja: George Sabin Cutaş

ĪSS PAMATOJUMS

Galvenais mērķis, kādēļ ir ierosināts priekšlikums grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvu 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, un saistīto regulu, kas ir daļa no šī paša tiesību aktu kopuma, ir saskaņot preču zīmju reģistrācijas sistēmas visās ES dalībvalstīs, kā arī nodrošināt līdzāspastāvēšanu un papildināmību starp ES valstu preču zīmju sistēmām, lai uzlabotu to lietderību uzņēmumiem, risinot jautājumus par zemākām izmaksām un mazāku sarežģītību, raitāku procedūru, lielāku paredzamību un juridisko noteiktību. Tas varētu ievērojami veicināt inovācijas un ekonomikas izaugsmi.

Atzinumā uzmanība ir pievērsta tikai tiem priekšlikuma aspektiem, kas attiecas uz tirdzniecību, galvenokārt koncentrējoties uz viltotu preču tranzītu caur Eiropas Savienību un viltotu preču tirdzniecību internetā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas priekšlikuma mērķis ir samazināt viltotu preču tranzītu caur Eiropas Savienību. Atzinumā ir atbalstīta šī iniciatīva, tomēr skaidri norādot, ka tai nevajadzētu negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības tiesības atbalstīt trešo valstu piekļuvi medikamentiem saskaņā ar Deklarāciju par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību — Dohas deklarāciju, kas pieņemta Dohā 2001. gada 14. novembrī Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Ministru konferencē. Tomēr būtu jāatzīst, ka jautājums par piekļuvi medikamentiem galvenokārt attiecas uz pacientiem un tikai mazākā mērā ir saistīts ar preču zīmēm.

Attiecībā uz otro ar tirdzniecību saistīto aspektu priekšlikuma mērķis ir arī novērst viltotu preču nonākšanu Savienībā, jo īpaši saistībā ar pārdošanu internetā. Šī ir problēma, kas ir īpaši aktualizējusies pēdējos gados, palielinoties pārdošanai internetā. Atzinumā ir precizēti tie juridiskie instrumenti, kas ļauj preču zīmes īpašniekam veikt darbības, lai novērstu viltotu preču importu gadījumā, ja tikai sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā. Ņemot vērā to, cik svarīga ir šī problēma un iesaistītās ekonomiskās intereses, ir atbilstīgi arī uzlabot dalībvalstu kontroli pār tīmekļa vietnēm, kurās pārdod viltotas preces.

Visbeidzot, atzinumā ir norādīts, ka jāpaplašina ES acquis attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību Eiropas Savienībā, nākotnē ieviešot tādu ES leģislatīvo aktu, kurš paredzētu ietvert ģeogrāfiskās izcelsmes norādes arī citām precēm, ne tikai lauksaimniecības produktiem un pārtikai, vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai nodrošinātu, ka aizsardzības līmeņi, kas ar citiem Savienības tiesību aktu instrumentiem piešķirti ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tiktu piemēroti vienotā un izsmeļošā veidā, pārbaudot atteikuma absolūto un relatīvo pamatojumu visā Savienībā, šajā direktīvā būtu jāparedz tādi paši noteikumi attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kādi ir ietverti Regulā (EK) Nr. 207/2009.	(15) Lai nodrošinātu, ka aizsardzības līmeņi, kas ar citiem Savienības tiesību aktu instrumentiem piešķirti ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tiktu piemēroti vienotā un izsmeļošā veidā, pārbaudot atteikuma absolūto un relatīvo pamatojumu visā Savienībā, šajā direktīvā būtu jāparedz tādi paši noteikumi attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kādi ir ietverti Regulā (EK) Nr. 207/2009. Tā kā Savienībā spēkā esošie tiesību akti attiecas tikai uz lauksaimniecības produktu un pārtikas, vīna un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Komisijai būtu jāpieņem priekšlikums regulai, kurā tiktu saskaņoti dalībvalstu noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību arī attiecībā uz citām precēm, ne tikai lauksaimniecības un pārtikas produktiem, vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai stiprinātu preču zīmes aizsardzību un efektīvi apkarotu viltošanu, reģistrētas preču zīmes īpašniekam būtu jābūt tiesībām neļaut trešajām personām attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces, tās dalībvalstī nelaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm.	(22) Lai stiprinātu preču zīmes aizsardzību un efektīvi apkarotu viltošanu, reģistrētas preču zīmes īpašniekam būtu jābūt tiesībām neļaut trešajām personām attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces, tās dalībvalstī nelaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm. Šim noteikumam nevajadzētu ietekmēt to, kā Savienība ievēro PTO noteikumus, jo īpaši Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību V pantu par tranzīta brīvību, kā arī Savienības tiesības veicināt trešo valstu piekļuvi zālēm, precīzāk, ģenērisko zāļu ražošanu, apriti un izplatīšanu ES un ārpus tās.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Lai efektīvāk novērstu pārkāpuma preču ievešanu, jo īpaši saistībā ar pārdošanu internetā, īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt šādu preču importu Savienībā gadījumā, ja vienīgi sūtītājs rīkojas komerciāla nolūkā.	(23) Lai efektīvāk novērstu pārkāpuma preču ievešanu, jo īpaši saistībā ar pārdošanu internetā, īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt šādu preču importu Savienībā gadījumā, ja vienīgi sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā. Šajā nolūkā īpašniekam būtu jāveic atbilstīgās darbības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 48/2004/EK par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulā (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Lai ļautu reģistrētu preču zīmju īpašniekiem efektīvāk apkarot viltošanu, viņiem vajadzētu būt tiesībām aizliegt marķēt preces ar pārkāpuma preču zīmēm un veikt konkrētus sagatavošanās darbus pirms marķēšanas.	(24) Lai ļautu reģistrētu preču zīmju īpašniekiem efektīvāk apkarot viltošanu, viņiem vajadzētu būt tiesībām aizliegt marķēt preces ar pārkāpuma preču zīmēm un veikt visus sagatavošanās darbus pirms marķēšanas.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības novērst preču importu saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu, ja vienīgi sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā.	4. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir arī tiesības aizliegt importēt 3. punkta c) apakšpunktā minētās preces, ja vienīgi šo preču sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā.
	Šajā nolūkā Eiropas preču zīmes īpašniekam ir tiesības veikt atbilstīgas tiesiskas darbības, kas paredzētas Direktīvā 48/2004/EK, un pieprasīt, lai valsts muitas iestādes veiktu darbības attiecībā uz tām precēm, kuras, iespējams, ir šā īpašnieka tiesību pārkāpums, piemēram, apķīlāšanu un iznīcināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā.
	Arī dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu viltotu preču pārdošanu internetā.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešajām personām komercdarbības ietvaros attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces, ja attiecīgā preču zīme ir reģistrēta un nav laista brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes.	5. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešajām personām komercdarbības ietvaros attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces, ja attiecīgā preču zīme ir reģistrēta un nav laista brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes. Šim noteikumam nevajadzētu ietekmēt to, kā Savienība ievēro PTO noteikumus, jo īpaši Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību V pantu par tranzīta brīvību.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) tirdzniecības gaitā piestiprināt apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs attiecīgajai preču zīmei, uz noformējuma, iepakojuma vai citiem līdzekļiem, kam var piestiprināt attiecīgo zīmi;	(a) tirdzniecības gaitā piestiprināt apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs (kā noteikts šīs direktīvas 5. panta 1. punktā) attiecīgajai preču zīmei, uz noformējuma, iepakojuma vai citiem līdzekļiem, kam var piestiprināt attiecīgo zīmi;
Pamatojums
Punktu vajadzētu saskaņot ar identiskuma un līdzības noteikumiem, kas jau paredzēti 5. panta 1. punktā.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 37.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	37.a pants
	Kompensācija importētājam un preču īpašniekam
	Attiecīgās iestādes ir pilnvarotas likt preču zīmes īpašniekam samaksāt importētājam, saņēmējam un preču īpašniekam atbilstošu kompensāciju par jebkādu kaitējumu, ko tiem radījusi nelikumīga preču aizturēšana, izmantojot 10. pantā paredzētās tiesības ierobežot importu.
Pamatojums
Saskaņā ar 56. pantu Līgumā par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām attiecīgās iestādes ir pilnvarotas likt pieteikuma iesniedzējam, kas šajā gadījumā ir preču zīmes īpašnieks, pienācīgi kompensēt importētājiem vai īpašniekam zaudējumus par nelikumīgu aizturēšanu. Nelikumīga aizturēšana ir nopietna un arvien aktuālāka problēma. Saskaņā ar Komisijas ikgadējo ziņojumu „ES muitas darbs intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā — rezultāti pie ES robežām” 2011. gadā preces kļūdas dēļ tika aizturētas vairāk nekā 2700 gadījumos, kas ir par 46 % vairāk nekā vēl pirms diviem gadiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Dalībvalstu tiesību akti attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2013)0162 – C7-0088/2013 – 2013/0089(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 16.4.2013
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 16.4.2013
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	George Sabin Cutaş 25.4.2013
Izskatīšana komitejā	11.7.2013	16.9.2013
Pieņemšanas datums	14.10.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Maria Badia i Cutchet, Nora Berra, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, Andrea Cozzolino, George Sabin Cutaş, Marielle de Sarnez, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Franziska Keller, Bernd Lange, Vital Moreira, Paul Murphy, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Henri Weber, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jarosław Leszek Wałęsa
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elisabeth Jeggle, Krzysztof Lisek, Iosif Matula, Paul Rübig, Catherine Stihler

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (7.11.2013)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (Pārstrādāta redakcija)
(COM(2013)0162 – C7-0088/2013 – 2013/0089(COD))

Atzinumu sagatavoja: Regina Bastos

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Savienībā preču zīmi var reģistrēt valsts līmenī, vēršoties dalībvalsts rūpnieciskā īpašuma birojā (dalībvalstu tiesību aktus par preču zīmēm daļēji saskaņo ar Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/104/EEK, kas kodificēta kā Direktīva 2008/95/EK), vai ES līmenī kā Savienības preču zīmi (pamatojoties uz Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, kas kodificēta kā Regula (EK) Nr. 207/2009). Regula arī izveido Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (ITSB), lai nodrošinātu Savienības preču zīmju reģistrāciju un pārvaldību. Šis tiesību aktu kopums par preču zīmēm nav ievērojami mainījies, lai gan uzņēmējdarbības vide ir būtiski izmainījusies.

Priekšlikuma mērķis

Direktīvas pamatā bija Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kas paredz pasākumu pieņemšanu, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos un administratīvos noteikumus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība ― tie papildina valstu preču zīmju sistēmas, kas joprojām ir nepieciešamas uzņēmumiem, kuri nevēlas preču zīmju aizsardzību ES līmenī.

Komisijas veiktais ietekmes novērtējums liecina par nepieciešamību saskaņot vairākus valstu procedūru aspektus un izveidot sadarbības sistēmu starp valstu birojiem un ITSB.

Komisijas 2013. gada 27. martā iesniegtā pārskatīšanas priekšlikuma vispārējais mērķis ir:

•   modernizēt preču zīmju sistēmu Eiropā,

•   mazināt esošās atšķirības starp tiesību sistēmu noteikumiem un

•   uzlabot sadarbību starp preču zīmju birojiem.

Tās arī ļaus ES uzņēmumiem paaugstināt konkurētspēju:

•   piedāvājot tiem vieglāku piekļuvi preču zīmju aizsardzības sistēmām (samazinot izmaksas, uzlabojot ātrumu un prognozējamību),

•   nodrošinot tiem juridisku aizsardzību un

•   nodrošinot ES sistēmas un valstu sistēmu līdzāspastāvēšanu un papildināmību.

Attiecībā uz direktīvas pārstrādi Komisija piedāvā:

•   modernizēt un uzlabot pašreizējos noteikumus, lai pastiprinātu juridisko aizsardzību un izskaidrotu preču zīmju radītās tiesības gan attiecībā uz piemērošanu, gan ierobežojumiem,

•   tuvināt valstu tiesību aktus un procedūras attiecībā uz preču zīmēm, lai pielāgotu tās Savienības preču zīmju sistēmai, kas paredzēta regulā, un

•   atvieglot sadarbību starp dalībvalstu birojiem un ITSB, nodrošinot šīs sadarbības tiesisko pamatu, lai veicinātu prakses konverģenci un kopīgu rīku izstrādi.

Ar iekšējo tirgu saistītie aspekti

Savienības preču zīmju sistēmas un valstu preču zīmju sistēmu līdzāspastāvēšana ir nepieciešama iekšējā tirgus pareizai darbībai. Preču zīmes izmanto, lai atšķirtu uzņēmuma produktus un pakalpojumus, kas ļauj uzņēmumam saglabāt konkurētspējīgu pozīciju tirgū, piesaistot klientus un veicinot izaugsmi. ITSB iesniegto Savienības preču zīmju pieprasījumu skaits pastāvīgi palielinās, un 2012. gadā tas sasniedza vairāk nekā 107 900. Līdz ar šo attīstību paplašinās arī ieinteresēto personu vēlmes attiecībā uz reģistrācijas sistēmu racionalizāciju un kvalitāti, jo tām būtu jābūt saskaņotākām, publiski pieejamākām un tehnoloģiski modernākām.

Konkrētāk, jaunais tiesību aktu kopums paredz arī vairākus noteikumus attiecībā uz Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pilnvarām:

•   precizējumu, ka preču zīmes īpašnieks drīkst aizkavēt šīs zīmes izmantošanu salīdzinošā reklāmā, ja šī reklāma neatbilst prasībām, kas paredzētas 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu 4. pantā,

•   precizējumu, ka preču importu ES var aizliegt pat gadījumos, kad tikai nosūtītājs darbojas komerciālos nolūkos (precizējuma mērķis ir atturēt no viltotu preču pasūtīšanas un tirdzniecības internetā),

•   iespēju tiesību īpašniekiem rīkoties, lai neļautu trešām personām ievest Savienības muitas teritorijā preces no trešām valstīm, neatkarīgi no tā, vai tās ir laistas brīvā apritē, ja tās bez atļaujas izmanto preču zīmi, kura ir praktiski vienāda ar šo preču jau reģistrēto preču zīmi.

Atzinuma sagatavotājas nostāja

Atzinuma sagatavotāja kopumā ir apmierināta ar Eiropas Komisijas priekšlikumu, jo īpaši ar vairākiem noteikumiem attiecībā uz Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pilnvarām. Atzinuma projektā paredzētie grozījumi jo īpaši attiecas uz:

•   valstu iestāžu funkciju paplašināšanu preču zīmju aizsardzības sistēmā un cīņā pret viltojumiem;

•   to zīmju precizēšanu, kas var ietilpt Eiropas preču zīmē;

•   absolūtajiem atteikuma vai spēkā neesamības iemesliem; un

•   tā Komisijas priekšlikuma izslēgšanu, kas paredz ierobežot visas biroju veiktās pārbaudes par to, vai preču zīme ir reģistrējama, ar pārbaudēm, vai nav kādi absolūtie iemesli, kas ļautu sniegt tikai atteikumu.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un skaidrību, ir nepieciešams precizēt, ka ne tikai līdzības gadījumā, bet arī gadījumā, ja identiski apzīmējumi tiek lietoti identiskām precēm vai pakalpojumiem, Eiropas preču zīmei būtu jāpiešķir aizsardzība tikai tādēļ un tikai tādā mērā, kādā tiek nelabvēlīgi ietekmēta Eiropas preču zīmes galvenā funkcija — garantēt preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi.	(19) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un skaidrību, ir nepieciešams precizēt, ka ne tikai līdzības gadījumā, bet arī gadījumā, ja identiski apzīmējumi tiek lietoti identiskām precēm vai pakalpojumiem, preču zīmei būtu jāpiešķir aizsardzība tikai tādēļ un tikai tādā mērā, kādā tiek nelabvēlīgi ietekmēta preču zīmes galvenā funkcija.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Preču zīmes galvenā funkcija ir garantēt produkta izcelsmi, ļaujot patērētājam vai galalietotājam šo produktu nekļūdīgi atšķirt no produktiem ar citu izcelsmi.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 19.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19b) Nosakot, vai preču zīmes galvenā funkcija netiek nelabvēlīgi ietekmēta, šis noteikums ir jāinterpretē, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu, lai garantētu pamattiesības uz vārda brīvību.
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai stiprinātu preču zīmes aizsardzību un efektīvi apkarotu viltošanu, reģistrētas preču zīmes īpašniekam būtu jābūt tiesībām neļaut trešajām personām attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces, tās dalībvalstī nelaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm.	(22) Lai stiprinātu preču zīmes aizsardzību un efektīvi apkarotu viltošanu, reģistrētas preču zīmes īpašniekam būtu jābūt tiesībām ar valsts iestāžu atbalstu neļaut trešām personām attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces, tās dalībvalstī nelaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm.
Pamatojums
Šā pasākuma piemērošanai nepieciešams valsts iestāžu atbalsts.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Lai efektīvāk novērstu pārkāpuma preču ievešanu, jo īpaši saistībā ar pārdošanu internetā, īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt šādu preču importu Savienībā gadījumā, ja vienīgi sūtītājs rīkojas komerciāla nolūkā.	(23) Lai efektīvāk novērstu pārkāpuma preču ievešanu, jo īpaši saistībā ar pārdošanu internetā, īpašniekam vajadzētu būt tiesībām ar valsts iestāžu atbalstu aizliegt šādu preču importu vai piedāvāšanu Savienībā gadījumā, ja vienīgi sūtītājs, starpnieks, pārstāvis vai tiešsaistes tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs rīkojas komerciāla nolūkā.
Pamatojums
Šā pasākuma piemērošanai nepieciešams valsts iestāžu atbalsts.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 25.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Ekskluzīvajām tiesībām, ko piešķir preču zīme, nebūtu jādod īpašniekam tiesības aizliegt izmantot apzīmējumus vai norādes, kuru izmantošanai ir pamatots iemesls, lai patērētāji varētu veikt salīdzināšanu vai izteikt viedokli, vai ja zīmi neizmanto komerciāliem mērķiem.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Lai uzlabotu un sekmētu piekļuvi preču zīmju aizsardzībai un palielinātu juridisko noteiktību un paredzamību, preču zīmju reģistrācijas procedūrai dalībvalstīs būtu jābūt efektīvai un pārredzamai un tajā būtu jāievēro noteikumi, kas ir līdzīgi noteikumiem, kurus piemēro Eiropas preču zīmēm. Lai nodrošinātu konsekventu un līdzsvarotu preču zīmju sistēmu valstu un Savienības līmenī, visiem dalībvalstu galvenajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem ex-officio pārbaude par to, vai pieteikums par preču zīmes reģistrāciju ir atbilstīgs, būtu jāveic vienīgi attiecībā uz absolūtu iemeslu atteikumam trūkumu. Tam nebūtu jāskar minēto biroju tiesības pēc pieteikumu iesniedzēju lūguma nodrošināt informāciju par agrākām tiesībām tikai informatīvā nolūkā un neskarot vai neradot saistošas sekas attiecībā uz turpmāko reģistrācijas procesu, tostarp sekojošām iebildumu procedūrām.	(34) Lai uzlabotu un sekmētu piekļuvi preču zīmju aizsardzībai un palielinātu juridisko noteiktību un paredzamību, preču zīmju reģistrācijas procedūrai dalībvalstīs būtu jābūt efektīvai un pārredzamai, un tajā būtu jāievēro noteikumi, kas ir līdzīgi noteikumiem, kurus piemēro Eiropas preču zīmēm.
Pamatojums
Jāsaglabā ex officio pārbaudes par atteikuma iemesliem, ja dalībvalstis tā nolemj, ņemot vērā priekšrocības, ko tās nodrošina preču zīmju pieprasījumu iesniedzējiem un jo īpaši MVU. Pašlaik šo iespēju izmanto 12 dalībvalstis (Bulgārija, Čehijas Republika, Grieķija, Igaunija, Īrija, Kipra, Malta, Polija, Portugāle, Slovākija, Somija un Zviedrija).
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 36.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(36.a) Paziņojumu par iebildumu pret reģistrāciju var iesniegt jebkura fiziska vai juridiska persona un grupa vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus;
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 3. pants – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) ir atainoti tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai noteikt īpašniekam piešķirtās aizsardzības precīzu subjektu.	b) gan publicētā veidā, gan arī reģistrā ir atainoti tā, ka kompetentās iestādes un sabiedrība spēj skaidri un precīzi noteikt īpašniekam piešķirtās aizsardzības subjektu.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas preču zīmes sastāvdaļas tiktu skaidri un precīzi atainotas.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Preču zīmei neatsaka reģistrāciju vai, ja tā ir reģistrēta, nepasludina to par spēkā neesošu saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms vai pēc reģistrācijas pieteikuma datuma un turpmākajā tās lietošanā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju.	5. Preču zīmei neatsaka reģistrāciju vai, ja tā ir reģistrēta, nepasludina to par spēkā neesošu saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja reģistrācijas brīdī preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju.
Pamatojums
Preču zīmes atšķirtspējai jāpastāv reģistrācijas brīdī.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka 5. punktu piemēro arī tad, ja atšķirtspēja iegūta pēc reģistrācijas pieteikuma datuma un pirms reģistrācijas datuma.	svītrots
Pamatojums
Preču zīmes atšķirtspējai jāpastāv reģistrācijas brīdī.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) kas ir identisks preču zīmei un tiek izmantots attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, un kur šāda izmantošana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās preču zīmes darbību, garantējot patērētājiem preču vai pakalpojumu izcelsmi;	a) kas ir identisks preču zīmei un tiek izmantots attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, un kur šāda izmantošana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās preču zīmes funkciju garantēt patērētājiem preču vai pakalpojumu izcelsmi, ļaujot tiem šo preci nekļūdīgi atšķirt no precēm ar citu izcelsmi;
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības novērst preču importu saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu, ja vienīgi sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā.	4. Eiropas preču zīmes īpašniekam ir arī tiesības ar valsts iestāžu palīdzību novērst preču importu saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu vai preču piedāvāšanu saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, ja sūtītājs, starpnieks, pārstāvis vai tiešsaistes tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs preces pārdod tiešsaistē, rīkojas komerciālā nolūkā.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešajām personām komercdarbības ietvaros attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces, ja attiecīgā preču zīme ir reģistrēta un nav laista brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes.	5. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības ar valsts iestāžu atbalstu neļaut trešām personām attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces, pārkāpjot šīs reģistrētās preču zīmes izmantošanas tiesības, ja attiecīgā preču zīme ir likumīgi reģistrēta, ja šādas preces, tostarp iepakojums:
	a) ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes;
	b) ir paredzētas izmantošanai komercdarbībā, šajā teritorijā tās nelaižot brīvā apgrozībā.
Pamatojums
Viltotu un kontrabandas preču tirdzniecības kanāli tiecas atdarināt likumīgas starptautiskās tirdzniecības kanālus. Tā kā dažiem noziedznieku tīkliem muitas dokumentu viltošana nekādas grūtības nesagādā, jo īpaši attiecībā uz preču izcelsmi un galamērķi, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja uzskata, ka ir jāatgādina, cik svarīgi ir aizsargāt iekšējo tirgu un patērētāju tiesības, veselību un drošumu, kontrolējot tirdzniecības plūsmas. Lai piemērotu šo pasākumu, ir nepieciešams valsts iestāžu atbalsts.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Preču zīme nepiešķir tās īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai pamatoti izmantot preču zīmi:
	a) reklāmai vai noieta veicināšanai, dodot patērētājiem iespēju preces vai pakalpojumus salīdzināt, vai
	b) lai identificētu un parodētu, kritizētu vai izteiktu komentārus par preču zīmes īpašnieku vai preču zīmes īpašnieka precēm vai pakalpojumiem, vai
	c) jebkāda veida nekomerciālos nolūkos.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kolektīvās preču zīmes pieteikuma iesniedzējs iesniedz noteikumus, kas reglamentē tās izmantošanu.	1. Kolektīvās preču zīmes pieteikuma iesniedzējs iesniedz birojam noteikumus, kas reglamentē tās izmantošanu.
Pamatojums
Šis grozījums paredz precizēt tiesību aktu un novērst šaubas par to, vai šie noteikumi ir jāiesniedz.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 41. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Biroji savu ex-officio pārbaudi par to, vai pieteikums par preču zīmi ir pieņemams reģistrēšanai, veic tikai saistībā ar 4. pantā minēto absolūto atteikuma pamatojumu trūkumu.	svītrots
Pamatojums
Jāsaglabā ex officio pārbaudes par atteikuma iemesliem, ja dalībvalstis tā nolemj, ņemot vērā priekšrocības, ko tās nodrošina preču zīmju pieprasījumu iesniedzējiem un jo īpaši MVU. Pašlaik šo iespēju izmanto 12 dalībvalstis (Bulgārija, Čehijas Republika, Grieķija, Igaunija, Īrija, Kipra, Malta, Polija, Portugāle, Slovākija, Somija un Zviedrija).
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pirms preču zīmes reģistrācijas jebkura fiziska vai juridiska persona un grupa vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, var iesniegt birojam rakstiskus apsvērumus, norādot pamatojumu atbilstoši 4. pantam, kādēļ preču zīmi nedrīkst reģistrēt ex officio. Minētās personas nav puses lietas izskatīšanā birojā.	1. Pirms preču zīmes reģistrācijas jebkura fiziska vai juridiska persona un grupa vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, var iesniegt birojam rakstiskus apsvērumus, norādot pamatojumu atbilstoši 4. pantam, kādēļ preču zīmi nedrīkst reģistrēt ex officio.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina efektīvu un ātru administratīvo procedūru savos birojos, lai iebilstu pret pieteikuma par preču zīmi reģistrāciju, pamatojoties uz 5. pantā minēto pamatojumu.	1. Dalībvalstis nodrošina efektīvu un ātru administratīvo procedūru savos birojos, lai iebilstu pret pieteikuma par preču zīmi reģistrāciju.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Paziņojumu par iebildumu preču zīmes reģistrācijai var iesniegt arī jebkura fiziska vai juridiska persona un jebkura grupa vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, pamatojoties uz 5. pantā minētajiem iemesliem.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 53. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka biroji sadarbojas ar aģentūru visās darbību jomās, kas nav minētas 52. pantā, kuras attiecas uz preču zīmju aizsardzību Savienībā.	Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka biroji sadarbojas ar aģentūru tajās darbības jomās, kuras tās uzskata par saistītām ar preču zīmju aizsardzību Savienībā un kuras nav minētas 52. pantā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Dalībvalstu tiesību akti attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2013)0162 – C7-0088/2013 – 2013/0089(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 16.4.2013
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 16.4.2013
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Regina Bastos 29.5.2013
Izskatīšana komitejā	9.7.2013	25.9.2013	14.10.2013
Pieņemšanas datums	5.11.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Preslav Borissov, Jorgo Chatzimarkakis, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia de Campos, Cornelis de Jong, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Thomas Händel, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Phil Prendergast, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Emilie Turunen, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Jürgen Creutzmann, María Irigoyen Pérez, Constance Le Grip, Emma McClarkin, Claudio Morganti, Pier Antonio Panzeri, Konstantinos Poupakis, Marek Siwiec, Kerstin Westphal
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Agustín Díaz de Mera García Consuegra

PROCEDŪRA

Virsraksts	Dalībvalstu tiesību akti attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2013)0162 – C7-0088/2013 – 2013/0089(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	27.3.2013
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 16.4.2013
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 16.4.2013	ITRE 16.4.2013	IMCO 16.4.2013
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	ITRE 25.4.2013
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Cecilia Wikström 24.4.2013
Izskatīšana komitejā	29.5.2013	19.6.2013	17.9.2013	14.10.2013
	5.11.2013
Pieņemšanas datums	17.12.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eva Lichtenberger, József Szájer
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Silvia Costa, Jürgen Klute, Kay Swinburne
Iesniegšanas datums	16.1.2014