Ziņojums - A7-0177/2014Ziņojums
A7-0177/2014

IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu starp Eiropas Savienību un Komoru Salu Savienību, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

19.3.2014 - (16130/2013 – C7‑0011/2014 – 2013/0388(NLE)) - ***

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Jarosław Leszek Wałęsa

Procedūra : 2013/0388(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0177/2014
Iesniegtie teksti :
A7-0177/2014
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu starp Eiropas Savienību un Komoru Salu Savienību, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

(16130/2013 – C7‑0011/2014 – 2013/0388(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (16130/2013),

–   ņemot vērā projektu protokolam starp Eiropas Savienību un Komoru Salu Savienību, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē (16127/2013),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 7. punktu (C7‑0011/2014),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 81. panta 2. punktu un 90. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0177/2014),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  aicina Komisiju nosūtīt Parlamentam Apvienotās komitejas sanāksmju protokolus un secinājumus, lai uzraudzītu nolīguma īstenošanu, interpretēšanu un piemērošanu, kā noteikts nolīguma 9. pantā, kā arī lai novērtētu protokola 3. pantā paredzētās daudzgadu nozaru programmas īstenošanas gaitu; aicina Komisiju sekmēt Parlamenta pārstāvju piedalīšanos Apvienotās komitejas sanāksmēs kā novērotājiem; aicina Komisiju spēkā esošā protokola pēdējā piemērošanas gadā un pirms sarunu uzsākšanas par tā atjaunošanu iesniegt Parlamentam un Padomei pilnīgu ziņojumu par tā īstenošanu, attiecībā uz kuru nebūtu noteikti nevajadzīgi ierobežojumi par tā pieejamību;

3.  aicina Padomi un Komisiju atbilstīgi savām attiecīgajām pilnvarām un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu nekavējoties un pilnīgi informēt Parlamentu visos to procedūru posmos, kas saistītas ar jauno protokolu un tā atjaunošanu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Komoru Salu Savienības valdībai un parlamentam.

PASKAIDROJUMS

Priekšvēsture

Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē (ZPN) starp ES un Komoru Salu Savienību tika noslēgts 2005. gadā uz 7 gadu laikposmu. ZPN tika automātiski pagarināts uz vēl 7 gadiem 2012. gada 1. janvārī — līdz 2018. gada 31. decembrim. Ar šo nolīgumu saistītais protokols stājās spēkā 2010. gada 31. decembrī uz 3 gadu laikposmu. Minot tonnāžas ierobežojumu — 4850 tonnas, protokols noteica Komoru Salu Savienības ūdeņu pieejamību 45 traleriem-seineriem un 25 kuģiem ar dreifējošām āķu jedām. Saskaņā ar šo protokolu ikgadējā iemaksa bija EUR 615 250, no kuras gandrīz puse bija paredzēta Komoru Salu Savienības zivsaimniecības politikas atbalstam.

Kopš 2005. gada Somālijas pirātisma problēmas dēļ tunzivju zvejas kuģu maršruti ir mainīti. Pirātu uzbrukumiem pakļautā teritorija vasaras musonu lietus laikā (ko izraisa ziemeļaustrumu vēji) pakāpeniski paplašinās, iekļaujot visu Indijas okeāna ziemeļu daļu līdz pat Seišelu krastiem, kā rezultātā kuģi ir spiesti būtiski mainīt zvejas maršrutus. Saskaroties ar šādām grūtībām un apdraudējumu, vairāki kuģi jau ir pametuši Indijas okeānu. Eiropas zvejas flotes kopējā kapacitāte laikā no 2005. līdz 2009. gadam ir samazinājusies par 25 %. Pēdējo pāris mēnešu laikā, uzlabojoties drošības pasākumiem uz zvejas kuģiem un samazinoties pirātisko uzbrukumu skaitam, kuģi ir spējuši doties vairāk uz ziemeļiem līdz pat Somālijas krastiem. Tomēr zvejas apstākļi joprojām nav tādi, kā pirms 2005. gada.

Kaut arī Komoru Salu Savienībai ir zivsaimniecības politika, tai ir ļoti maz iespēju šo politiku īstenot, līdz ar to arī maz iespēju pārvaldīt nerūpniecisko zveju un atbalstīt zivsaimniecības attīstību. Vairāki partneri attīstības jomā, piemēram, Katara patlaban investē Komoru Salu Savienībā, lai izveidotu zivju pārstrādes uzņēmumus.

Komoru Salu Savienībā zveja ir vienīgi nerūpnieciska vai tikai iztikas nodrošināšanai. Lielākā daļa nozvejas tiek iegūta ar velcējamu āķu rindu, jo īpaši izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI). Kopējā nozveja Komoru Salu Savienības ūdeņos tiek lēsta 24 500 tonnu apjomā, no kurām 19 500 tonnas iegūtas ar nerūpniecisko zveju un 5000 tonnas nozvejo ārvalstu rūpnieciskās zivsaimniecības. Akvakultūras nozare vēl nav izveidojusies.

Pēdējā protokola darbības laikā no 2005. līdz 2011. gadam zvejas iespēju izmantošanas rādītāji (izteikti zvejas atļauju skaitā, kas izsniegtas saskaņā ar protokolu, attiecībā pret protokolā noteikto maksimālo atļauju skaitu) ir 78 % traleriem-seineriem un gandrīz 0 % kuģiem ar dreifējošām āķu jedām (izsniegta tikai viena zvejas atļauja visā protokola darbības laikā). Pašreizējā protokola darbības laikā izmantošanas rādītāji attiecīgi ir 47 % un 0 %.

ES 2011. gadā samaksāja EUR 615 250, no kuriem 315 250 bija finansiāla kompensācija par pieeju ūdeņiem un EUR 300 000 — Komoru Salu Savienības zivsaimniecības attīstības un pārvaldības atbalstam. Kuģu operatori iemaksāja EUR 81 400 kā pieejas maksu un EUR 79 934 kā maksu par pārsniegto atskaites tonnāžu. Kopā Komoru Salu Savienība ir saņēmusi vairāk nekā EUR 776 000.

Pašreizējā protokola izvērtēšana[1]

ZPN ar Komoru Salu Savienību līdz šim ir radījis 16 tiešas darba iespējas (jūrnieki un flotes pārvaldības personāls). Bet ir arī netiešas darba iespējas (pirms zvejas, kas saistītas ar kuģu aprīkošanu un pēc zvejas, kas saistītas ar zivju pārstrādi uz sauszemes) — tādas attiecīgi ir 12 un 71. ZPN ir kopumā radījis 100 darbvietas, tomēr nevienu priekš komoriešiem.

Bruto pievienotā vērtība 2011. gadā (vienīgajā pārskata gadā) bija EUR 2,5 miljoni. Bruto pievienotā vērtība, ko saņem Komoru Salu Savienība, ir aptuveni EUR 215 000 gadā. To veido nodevas un iespējamas kompensācijas par to, ka, strādājot Komoru Salu Savienības ūdeņos, nav nodarbināts vismaz viens vietējais jūrnieks. Atlikusī pievienotās vērtības daļa (EUR 225 000) nonāk Komoru Salu Savienības kaimiņvalstīs, t.i., Seišelās un Maurīcijā, jo tās nodrošina tādus ostu pakalpojumus, kādi nepieciešami Eiropas kuģiem izkraušanai un pārkraušanai. ES pievienoto vērtību veido personāla izdevumi, nodokļi (PVN un citi) un saimnieciskās darbības ieņēmumi (tostarp nodokļi un peļņa), un tā ir EUR 2 miljoni gadā.

Atbilstība — Kopumā protokols ir atbilstīgs. Zivsaimniecības nolīgums nodrošina ES kuģu ilgtspējīgu zvejas darbību, kas zvejo izteikti migrējošās tunzivis un tunzivjveidīgās sugas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā.

Saskaņotība — Kopumā ZPN un tā protokola saskaņotība ir apmierinoša. Protokols ir apmierinošs ES līmenī (Kotonū nolīgums, attiecības ar ĀKK valstīm, attīstības politikas virzieni, kopējā zivsaimniecības politika) un Komoru Salu Savienības līmenī (nozaru politika un valsts attīstības politika). ZPN ir arī saskanīgs IOTC pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem.

Produktivitāte — Kopumā produktivitāte ir apmierinoša. Atbilstība protokolam ir apmierinoša, un seineru atskaites tonnāžas izmantošana ir apmierinoša. Līdzekļu apgūšanas spēja nozares atbalstam ir apmierinoša, jo visi līdzekļi, kas paredzēti zivsaimniecības politikas īstenošanai, tiek izmantoti ikgadēji. Tomēr attiecībā uz šo izmantojumu trūkst pārredzamības.

Efektivitāte — Ievērojot zvejas labas pārvaldības un atbildīgas zvejas principus, ZPN sniedz savu ieguldījumu ES, IOTC un citu reģionālo organizāciju centienos īstenot Indijas okeāna tunzivju un tunzivjveidīgo sugu ilgtspējīgu zveju.

Ilgtspēja — Tā kā protokola darbības termiņš vēl nav beidzies, novērtētāju veiktā ilgtspējības analīze pagaidām vēl ir tikai daļēja. Tomēr ir jau ticis atzīmēts, ka protokolam ir niecīga ietekme uz ES zivju pārstrādes nozares dzīvotspēju. Tomēr tam ir netieša ietekme uz Komoru Salu Savienības nozvejas nozari, pateicoties protokola finansētajiem attīstības pasākumiem.

Jaunā protokola saturs

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir piešķirt Eiropas Savienības kuģiem zvejas iespējas Komoru Salu Savienības zvejas zonā atbilstoši pieejamajam pārpalikumam.

Ceļā uz ilgtspējīgas zvejas nodrošināšanu — vispārīgs mērķis ir nostiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Komoru Salu Savienību, lai izveidotu partnerattiecību struktūru, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Komoru Salu Savienības zvejas zonā.

Finansiālais ieguldījums — vispārējais gada finansiālais ieguldījums visā atskaites perioda laikā ir noteikts EUR 600 000 gadā. Summa iegūta pamatojoties uz šādiem aprēķiniem — 6 000 tonnu liels atskaites daudzums par summu EUR 300 000 apmērā, kura saistīta ar piekļuvi. Ja Eiropas Savienības kuģu gada kopējās nozvejas daudzums, kas gūts Komoru Salu Savienības zvejas zonā, pārsniedz atskaites daudzumu, tad papildus finansiālā ieguldījuma ikgadējai summai tiek maksāti vēl EUR 50 par katru papildu tonnu, kas nozvejota attiecīgajā gadā. Tomēr Eiropas Savienības samaksātā ikgadējā summa nedrīkst divkārt pārsniegt kopsummu. Ja Eiropas Savienības kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, pārsniegumam atbilstošo summu izmaksā nākamajā gadā; atbalsts Komoru salu zivsaimniecības nozares politikas attīstībai ir EUR 300 000. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā, konkrēti, Komoru Salu Savienības vajadzībām cīņā pret nelegālo zveju.

Zvejas iespējas — zvejas atļaujas tiek piešķirtas 42 tunzivju seineriem un 20 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām. Apvienotā Komiteja var pārskatīt šīs zvejas iespējas un, abpusēji vienojoties, pielāgot tās, ar nosacījumu, ka šīm zvejas iespējām joprojām jāatbilst ilgtspējīgas zvejas principiem. Šādā gadījumā samērīgi un proporcionāli pielāgo finansiālo ieguldījumu. Apvienotā komiteja turklāt drīkst vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās pārskatīt zvejas nosacījumus un šā protokola, un tā pielikuma piemērošanas noteikumus.

Kuģu skaits Komoru Salu Savienības ūdeņos samazinās, ES kuģu klātbūtne Indijas okeānā samazinās par 25 %, kā arī būtiski samazinās nozveja reģionā — tas viss notiek Somālijas pirātu uzbrukumu zonas paplašināšanās dēļ. Turklāt Somālijas pirāti ir piespieduši Eiropas kuģus, zvejojot apdraudētajās teritorijās, strādāt neregulāri un pa pāriem.

Turklāt Eiropas flotei, lai spētu piekļūt produktīvākiem ūdeņiem un nodrošināt aizsardzību pret Somālijas pirātu uzbrukumiem, ir jārēķinās ar to, ka nozvejas izplatība Indijas okeāna rietumu daļā nav pastāvīga, bet mainās atkarībā no sezonas atbilstīgi tunzivju galveno medīto sugu izplatībai un migrācijai.

Nolīguma termiņš — protokols būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra uz trīs gadu laikposmu. Turklāt protokolā ir īpašas klauzulas attiecībā uz tā apturēšanu vai izbeigšanu.

Referenta viedoklis

Ņemot vērā iepriekšminēto, referentam nav nekādu būtisku iebildumu pret šo priekšlikumu un viņš aicina apstiprināt šo protokolu starp Eiropas Savienību un Komoru Salu Savienību, kas sniedz labumu abām pusēm, kā arī attiecīgās teritorijas zvejniekiem. Nolīgums radīs jaunas darbvietas un labklājību, tāpēc tas ir jāapstiprina.

Tomēr Eiropas Parlaments nezaudēs modrību saistībā ar nozares politiku un nozares atbalstu, kā paredzēts protokolā — ir ieteikts, ka valsts iestādēm ir jāoptimizē to organizācija, lai visefektīvākā veidā nodrošinātu atbalstu nozarei. Ir nepieciešama arī izlietoto līdzekļu labāka uzskaite. Attiecībā uz nozares atbalstutam būtu jānodrošina centre de surveillance des pêches des Comores (CNSP) un registre national des navires efektīva darbība, un šīm organizācijām būtu jāizstrādā un jāīsteno valsts rīcības plāns cīņai pret NNN zveju Komoru Salu Savienības ūdeņos, kā arī gadījumos, ja to veic kuģi ar Komoru Salu Savienības karogu. Ir arī ierosināts izveidot reģionālo zivsaimniecības uzraudzības centru (ko pārvaldītu IOTC un IOC).

Attiecībā uz uzraudzību, kontroli un pārraudzību — tās jāīsteno jūrā ar elektroniskiem zvejas žurnāliem saskaņā ar Eiropā spēkā esošo tiesisko regulējumu. Parlaments vēlas arī saņemt informāciju par sanāksmēm un pasākumiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu, kā arī saņemt tabulā atspoguļotu nozares atbalsta sadalījumu, lai varētu izsekot rīcībai šajā jomā.

  • [1]  Rapport final – Contrat cadre MARE/2011/01 – Évaluation rétrospective du protocole de l’accord de partenariat dans le secteur de la pêche entre l’Union européenne et l’Union des Comores (Janvier 2013, IOC123R02H)

Budžeta komitejaS ATZINUMS (4.3.2014)

Zivsaimniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti spēkā esošajā ES un Komoru Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē
(16130/2013 – C7‑0011/2014 – 2013/0388(NLE))

Atzinumu sagatavoja: François Alfonsi

ĪSS PAMATOJUMS

Pamatodamās uz attiecīgu Padomes pilnvarojumu, Eiropas Komisija risināja sarunas ar Komoru Salu Savienību, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību. Šo sarunu rezultātā 2013. gada 5. jūlijā sarunu Puses parafēja jaunā protokola projektu. Jaunais protokols aptver 3 gadu laikposmu, sākot no 13. pantā noteiktā provizoriskās piemērošanas datuma — 2014. gada 1. janvāra.

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir piešķirt Eiropas Savienības kuģiem zvejas iespējas Komoru Salu Savienības zvejas zonā atbilstoši pieejamajam pārpalikumam. Komisijas nostāja sarunās bija balstīta arī uz retrospektīvu (ex-post) novērtējumu, kuru veica neatkarīgi eksperti.

Vispārējais mērķis ir nostiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Komoru Salu Savienību, lai izveidotu partnerattiecību struktūru, kurā abu Pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Komoru Salu Savienības zvejas zonā.

Jaunajā protokolā paredzētais kopējais finansiālais ieguldījums ir EUR 1 800 000 visam periodam. Paredzēts ikgadējs finansiālais ieguldījums EUR 600 000 apmērā, un tas sadalīts šādi: a) EUR 300 000 par piekļuvi zvejas zonai; atbilst 6000 tonnu lielam atskaites daudzumam; b) EUR 300 000 liels atbalsts zivsaimniecības nozares politikas izstrādei Komoru Salu Savienībā. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā, konkrēti Komoru Salu Savienības vajadzībām cīņā pret nelegālo zveju.

Izdevumu veids

2014

2015

2016

Kopā

Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

600 000€

600 000€

600 000€

1 800 000€

Kopā

600 000€

600 000€

600 000€

1 800 000€

Jāņem vērā, ka starp Komoru salām un ES uzņēmumiem pastāv arī privāti nolīgumi, kas pieļauj zveju ar kuģiem, kas kuģo ar trešo valstu (kas nav ES dalībvalstis) karogiem. Lai gan tas nav skaidri vērsts pret ekskluzivitātes klauzulu, tomēr izraisa jautājumus par negodīgu konkurenci un ES līdzekļu lietderīgu izmantošanu.

******

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ierosināt Parlamentam sniegt piekrišanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

4.3.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Věra Flasarová, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, George Lyon, Claudio Morganti, Jan Mulder, Nadezhda Neynsky, Andrej Plenković, Dominique Riquet, Alda Sousa, Helga Trüpel, Angelika Werthmann

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Frédéric Daerden, Edit Herczog, Paul Rübig, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis, Nils Torvalds, Catherine Trautmann

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Antonio Cancian, María Auxiliadora Correa Zamora

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

18.3.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Antonello Antinoro, Alain Cadec, Chris Davies, Pat the Cope Gallagher, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Maria do Céu Patrão Neves, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Struan Stevenson, Isabelle Thomas, Nils Torvalds, Jarosław Leszek Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Besset, Jens Nilsson, Mario Pirillo