Ziņojums - A8-0146/2015Ziņojums
A8-0146/2015

IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu papildprotokolu Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

28.4.2015 - (07657/2015 – C8-0103/2015 – 2014/0236(NLE)) - ***

Attīstības komiteja
Referents: Davor Ivo Stier

Procedūra : 2014/0236(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0146/2015
Iesniegtie teksti :
A8-0146/2015
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu papildprotokolu Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

(07657/2015 – C8-0103/2014 – 2014/0236(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07657/2015),

–       ņemot vērā projektu papildprotokolam Nolīgumam par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (13175/2014),

–       ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0103/2015),

–       ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–       ņemot vērā Attīstības komitejas ieteikumu (A8-0146/2015),

1.      sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.      uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Dienvidāfrikas Republikas valdībai un parlamentam.

ĪSS PAMATOJUMS

I.         Papildprotokols ES un Dienvidāfrikas Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumam, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos. Procedūra

Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums (TDCA) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, tika parakstīts 1999. gada 11. oktobrī Pretorijā un stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Tas tika pārskatīts Kleinmondā (Dienvidāfrikā) 2009. gada 11. septembrī.

Horvātijas Republika 2013. gada 1. jūlijā pievienojās Eiropas Savienībai un kļuva par tās 28. dalībvalsti. Ierosinātā Padomes lēmuma mērķis ir Savienības un tās dalībvalstu vārdā apstiprināt ES un Dienvidāfrikas TDCA papildprotokolu, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Padome 2012. gada 24. septembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Dienvidāfriku nolūkā noslēgt papildprotokolu. Šīs sarunas tika sekmīgi pabeigtas 2014. gada 19. maijā.)

Šo papildprotokolu Padome apstiprināja 2014. gada 9. oktobrī un Dienvidāfrika — 2014. gada decembra beigās.

Dienvidāfrikas valdība pašlaik gatavo lēmumu par to, kuram pilnvarotajam pārstāvim uzticēt papildprotokola parakstīšanu. Padome gaida šo lēmumu, lai pēc tam organizētu parakstīšanu. Tiklīdz protokols būs parakstīts, Padome oficiāli aicinās Parlamentu sniegt piekrišanu protokola noslēgšanai. Tajā pašā laikā nav nekādu šķēršļu, kas traucētu Parlamentam turpināt piekrišanas procedūras pirmo, t. i., komitejas posmu (tikmēr balsošana — vismaz plenārsēdē — nevar notikt, kamēr protokols nav parakstīts un Padome nav oficiāli iesniegusi Parlamentam piekrišanas pieprasījumu, kas jau ir nākamais solis; no tā, kad papildprotokolu parakstīs abas līgumslēdzējas puses, arī būs atkarīga tā pagaidu piemērošana, izņemot papildprotokola 3. un 4. pantu, kuri ir tieši piemērojami, sākot ar Horvātijas pievienošanās dienu, t. i., 2013. gada 1. jūliju (sk. nākamo punktu)).

II.       ES un Dienvidāfrikas TDCA papildprotokols. Saturs

Ar papildprotokolu ir tikai paredzēts Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumā izdarīt dažus tehniskus un lingvistiskus pielāgojumus, kas nepieciešami saistībā ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Papildprotokolu ir nepieciešams parakstīt, lai Horvātijas Republika varētu kļūt par TDCA līgumslēdzēju pusi. Ar papildprotokola 2. pantu horvātu valoda tiek iekļauta TDCA autentisko valodu sarakstā. Ar to tiek pievienotas frāzes horvātu valodā, kuras jāizmanto preču pārvadājumu apliecībā, dublikātā un faktūras deklarācijā — dokumentos, kas attiecīgi minēti TDCA 1. protokola 16. panta 4. punktā, 17. panta 2. punktā un IV pielikumā (papildprotokola 3. pants, kas piemērojams no 2013. gada 1. jūlija). Tajā ir paredzēti pārejas noteikumi attiecībā uz precēm tranzītā vai pagaidu uzglabāšanā Horvātijā vai Dienvidāfrikā vai starp abām valstīm (papildprotokola 4. pants, kas piemērojams no 2013. gada 1. jūlija). Tajā ir sīkākas norādes par papildprotokola apstiprināšanas procedūru un pagaidu piemērošanu (papildprotokola 6. pants) un tā stāšanos spēkā (papildprotokola 7. pants).

III.      Referenta nostāja

Referents uzskata, ka Attīstības komitejai būtu jāiesaka Parlamentam sniegt piekrišanu papildprotokola noslēgšanai.

IV.      TDCA: priekšvēsture un procedūra

TDCA sagatavošanas laiks ir bijis samērā ilgs un izvēlētā procedūra — visai sarežģīta.

Pirmais tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu (un tās dalībvalstīm) un Dienvidāfrikas Republiku tika parakstīts 1999. gada 11. oktobrī Pretorijā, un tas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā uz nenoteiktu laiku.

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, ar kuru grozīja Nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību, tika parakstīts Kleinmondā (Dienvidāfrikā) 2009. gada 11. septembrī.

V.       TDCA un papildprotokols: Lisabonas līguma ietekme un Parlamenta piekrišana

Kad stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība pārņēma Eiropas Kopienas tiesības kā struktūra, kuras oficiāls pienākums ir apstiprināt nolīgumu (un tā protokolus).

Tehniski šis nolīgums un tā protokoli ir jāuzskata par asociācijas nolīgumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. panta nozīmē. Saskaņā ar minētā līguma 218. panta 6. punktu šādu nolīgumu nevar noslēgt (ar Padomes lēmumu), kamēr Parlaments nav devis savu piekrišanu.

No Līguma (īpaši tā 218. panta) un no EP Reglamenta (īpaši tā 99. un 108. panta) izriet, ka nekādi plenārsēdes grozījumi nolīguma vai kāda tam pievienotā protokola tekstā nav pieņemami un ka tikai atbildīgā komiteja (šajā gadījumā — Attīstības komiteja) var sniegt ieteikumu Parlamentam plenārsēdē vai nu pieņemt, vai noraidīt nolīgumu, savukārt plenārsēdē lēmums jāpieņem vienā balsojumā ar nodoto balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka grozījumi komitejā ir pieļaujami, taču tikai tādā gadījumā, ja to mērķis ir pilnībā mainīt referenta ieteikumu (Reglamenta 99. panta 1. panta pirmās daļas pēdējais teikums).

VI.      TDCA: nolīguma saturs

Pretorijā 1999. gadā parakstītā sākotnējā nolīguma iecere bija paplašināt divpusējo sadarbību vairākās jomās. Ar to ir domāts sasniegt vairākus mērķus: uzlabot divpusējo dialogu, atbalstīt Dienvidāfrikas Republiku tās ekonomiskās un sociālās pārveides laikā, veicināt reģionālo sadarbību un valsts ekonomisko integrāciju Āfrikas dienvidu daļā un pasaules ekonomikā, kā arī paplašināt un liberalizēt preču, pakalpojumu un kapitāla divpusējo tirdzniecību. Nolīgums arī iedibina regulāru politisko dialogu par kopīgu interešu jautājumiem gan divpusējā, gan reģionālā līmenī (kā daļu no ES dialoga ar Āfrikas dienvidu reģiona valstīm un ĀKK valstu grupu). No aptuveni 100 nolīguma pantiem (precīzāk —109) tikai nepilni divdesmit panti (65.–82. pants) konkrēti attiecas uz sadarbību attīstības jomā, ko vēl papildina 4 panti par vispārējās sadarbības finansēšanu.

Tomēr, runājot par sadarbību attīstības jomā, galvenā daļa no mūsu palīdzības Dienvidāfrikai tiek finansēta no Savienības budžeta, izmantojot attīstības sadarbības finansēšanas instrumentu (ASI). Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumā īpašs finanšu piešķīrums nav iekļauts. Jaunajā ASI 2014.–2020. gada laikposmam Dienvidāfrikai ir paredzēts budžets EUR 241 miljona apmērā (salīdzinājumā ar daudz lielāko budžetu — EUR 980 miljoni — 2007.–2013. gadā).

(Iepriekšējais attīstības komisārs A. Piebalgs 2014. gada 1. aprīlī Attīstības komitejas sanāksmē, kas bija veltīta stratēģiskajam dialogam par jauno ASI (kurš stājās spēkā 2014. gada 15. martā), teica, ka, „neraugoties uz ASI kraso samazinājumu, no tā finansētais piešķīrums Dienvidāfrikai nekad nebūs izšķirošs, lai palīdzētu Dienvidāfrikas iedzīvotājiem novērst joprojām pastāvošās problēmas: apmēram četri no 10 dienvidāfrikāņiem dzīvo zem nabadzības robežas; valsts cieš nevienlīdzības dēļ (tās Gini koeficients ir 0,7) un bezdarba līmenis ir ap 25 %“. Pašreizējā valsts indikatīvajā programmā ir noteiktas trīs prioritārās jomas: pirmkārt, darbvietu radīšana; otrkārt, izglītība, apmācība un inovācija un, treškārt, tādas valsts veidošana, kurai ir pietiekama kapacitāte un kura orientēta uz attīstību.)

Citi nolīguma noteikumi līdzās ekonomiskajai sadarbībai (nolīgumā tai atsevišķi veltīta vesela sadaļa, proti, IV sadaļa) attiecas uz virkni ļoti nozīmīgu sadarbības jomu, kas saistītas ar attīstību: sociālā sadarbība, pamatojoties uz dialogu, kas īpaši vērsts uz biedrošanās brīvību, darba ņēmēju tiesībām, bērnu tiesībām, sieviešu un vīriešu līdztiesību, vardarbības pret sievietēm apkarošanu, sadarbību vides jomā, īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām, sadarbību kultūrā, sadarbību narkotiku un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanā, sadarbību veselības aizsardzībā un īpaši cīņā pret AIDS.

Šis ir sadarbības nolīgums, tāpēc tajā ir paredzēta arī kopēja institucionālā struktūra, izveidojot, kā minēts iepriekš, Sadarbības padomi.

Ar pārskatīto un Kleinmondā 2009. gadā parakstīto nolīgumu ir izdarītas vairākas interesantas sākotnējā nolīguma izmaiņas, jo īpaši — no attīstības viedokļa — šādas: par nolīguma būtiskiem elementiem ir kļuvuši demokrātijas principi, cilvēktiesības un tiesiskums, sadarbība jautājumos, kas saistīti ar atbruņošanos un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu; ir pievienots palīdzības efektivitātes princips (kā attīstības sadarbības mērķis), un par prioritāti ir noteiktas darbības, kuru mērķis ir, piemēram, izskaust nabadzību, sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM); ir arī iekļauts īpašs pants par TAM, lai no jauna apliecinātu pušu saistības tos sasniegt līdz 2015. gadam; ir uzsvērta nepieciešamība saskaņā ar Savienības sadarbības instrumentiem noteikt mūsu attīstības sadarbības prioritārās jomas daudzgadu plānošanas dokumentos, par kuriem puses ir vienojušās, tostarp kopīgajos dalībvalstu pieņemtajos dokumentos, un nevalstiskās organizācijas ir atzītas par sadarbības partneriem, kas tiesīgi saņemt finansiālu un tehnisku palīdzību (aizstājot formulējumu „nevalstiskā sektora attīstības partneri un pārstāvji“).

Būtu arī jāpiebilst, ka ir iekļauti septiņi jauni panti par septiņām jaunām jomām sadarbībā ar Dienvidāfriku, kuras ir salīdzinoši labi iezīmētas: cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un to nogādes līdzekļiem, šajā nolūkā parakstot un ievērojot attiecīgos starptautiskos dokumentus (joma, par kuru ir izveidots arī regulārs politisks dialogs); terorisma apkarošana; cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu un organizēto noziedzību; cīņa pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču ražošanu, tirdzniecību un uzkrāšanu; algotņu darbības novēršana; nelokāms atbalsts Starptautiskajai Krimināltiesai un tās darbībai, lai izbeigtu nesodāmību un piemērotu starptautisko tiesvedību; sadarbība migrācijas jomā, kam arī ir jābūt regulāra politiska dialoga tematam (jaunais, konkrētais pants par to ir ļoti sīki izvērsts), jo šajā sakarībā pastāv saikne starp sadarbību un attīstību (tostarp, taču ne tikai, stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt nabadzību, uzlabot dzīves un darba apstākļus un radīt darbvietas, migrantu iesaistīšanos viņu piederības valstu attīstībā, sadarbību veiktspēju nostiprināšanā, īpaši veselības aizsardzības un izglītības jomā, lai kompensētu dienvidāfrikāņu intelektuālā darbaspēka emigrācijas negatīvo ietekmi uz Dienvidāfrikas ilgtspējīgu attīstību, un likumīgus, ātrus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus migrantu naudas pārskaitījumiem uz šo valsti).

Vērtējot no attīstības viedokļa, paplašināta sadarbība šajās daudzajās jaunajās jomās bija Kleinmondas pārskatītā nolīguma pozitīvais aspekts; turklāt sadarbības paplašināšana šādā veidā, ko 1999. gada nolīgums nodrošināja tikai kā iespēju, bija tas, ko vēlējās abas puses (kopš tās bija panākušas vienošanos par kopīgo rīcības plānu, ar ko īstenot Dienvidāfrikas un Eiropas Savienības stratēģisko partnerību). Referents vēlas izmantot izdevību izteikt atzinību par jaunajiem attīstības noteikumiem, kuri Kleinmondā 2009. gadā tika iekļauti Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumā, jo īpaši par nabadzības izskaušanu, palīdzības efektivitāti, TAM un saikni starp migrāciju un attīstību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.4.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Hans Jansen, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Davor Ivo Stier, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleni Theocharous, Joachim Zeller