ZIŅOJUMS par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu ar izglītības un apmācības palīdzību
22.7.2015 - (2015/2006(INI))
Kultūras un izglītības komiteja
Referente: Michaela Šojdrová
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu ar izglītības un apmācības palīdzību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. un 166. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 14. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2014. gada 12. decembra secinājumus par uzņēmējdarbības garu izglītībā un apmācībā[1],
– ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības,
– ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. maija secinājumus par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu, lai sekmētu jauniešu sociālo iekļautību[2],
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”)[3],
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 22. aprīļa ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (2013/C 120/01),
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (2012/C 398/01),
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. jūnija ieteikumu „Jaunatne kustībā — jauniešu mācību mobilitātes veicināšana”[4],
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)[5],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā[6],
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 19. jūnija paziņojumu „Sadarbība Eiropas jauniešu labā — aicinājums vērsties pret jauniešu bezdarbu” (COM(2013)0447),
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 9. janvāra paziņojumu „Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam — uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā” (COM(2012)0795),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 20. novembra paziņojumu „Izglītības pārvērtēšana — ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” (COM(2012)0669),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. decembra paziņojumu „Izglītība un apmācība gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā Eiropā” (COM(2011)0902),
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. janvāra ziņojumu „Entrepreneurship Education: A road to success” („Uzņēmējdarbības izglītība — ceļš uz panākumiem”),
– ņemot vērā 2013. gada martā iznākušo Komisijas publikāciju — sociālas Eiropas ceļvedi „Sociālā ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” (ISBN: 978-92-79-26866-3),
– ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Boloņas procesa īstenošanu[7],
– ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 11. septembra rezolūciju par izglītību un apmācību, un stratēģiju „Eiropa 2020”[8],
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 1. decembra rezolūciju par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu[9],
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūciju par bērnu agrīno izglītošanu Eiropas Savienībā[10],
– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 18. maija rezolūciju „Pamatprasmes mainīgai pasaulei — darba programmas „Izglītība un apmācība 2010” īstenošana”[11],
– ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūciju „Mūžizglītība zināšanām, radošumam un jaunradei — darba programmas „Izglītība un apmācība 2010. gadam” īstenošana”[12],
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8‑0239/2015),
A. tā kā, ņemot vērā ES mērķus izaugsmes, nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļautības jomā, jauniešu uzņēmējdarbībai ir jābūt svarīgai, neatņemamai daļai politiskajā stratēģijā attiecībā uz atbalstu mūsdienu jaunatnei un jauniešu bezdarba mazināšanu Eiropas Savienībā;
B. tā kā jēdziens „uzņēmējdarbība” būtu jāskata plašākā nozīmē, saprotot to kā spēju pārvērst idejas darbos;
C. tā kā 2015. gada februārī ES 28 dalībvalstīs bija nepieņemami liels jauniešu bezdarbnieku skaits — 4,85 miljoni, un, kaut arī jauniešu bezdarbs samazinās (salīdzinājumā ar 2014. gada februāri — par 494 000), tas tomēr nenotiek pietiekami strauji;
E. ņemot vērā jauniešu augsto bezdarba līmeni un to, ka fiskālā konsolidācija dalībvalstīs, kuras krīze skārusi visvairāk, nedrīkstētu norisināties uz jauniešu darbvietu rēķina; tā kā lielā jauniešu bezdarba dēļ jauniešus pastiprināti skar nabadzība un sociālā atstumtība, un to jo sevišķi izjūt jaunieši no nelabvēlīgā situācijā esošām un neaizsargātām sabiedrības grupām; tomēr atzīst un atzinīgi vērtē apņemšanos paātrināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas līdzekļu nodošanu dalībvalstu rīcībā, taču aicina Komisiju censties risināt šo nopietno problēmu vēl apņēmīgāk;
D. tā kā plaisa starp izglītību un apmācību, no vienas puses, un darba tirgu, no otras puses, ir viens no jauniešu bezdarba cēloņiem, kā arī iemesls tam, kādēļ Eiropas Savienībā ir tik daudz vakantu darbvietu, un šis jautājums būtu jārisina, arī iemācot jauniešiem svarīgākās pamatkompetences, tostarp pašiniciatīvu un uzņēmējdarbības garu, kas nepieciešami, lai spētu pārliecināti līdzdarboties zināšanās balstītajā mūsdienu ekonomikā un sabiedrībā;
F. tā kā Eiropas Savienība ar stratēģiju „Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvām „Jaunas prasmes un darbvietas”, „Digitālā programma Eiropai”, „Inovācijas savienība” un „Jaunatne kustībā”, kā arī ar mērķtiecīgu atbalstu sievietēm uzņēmējām, nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem un cilvēkiem ar invaliditāti sekmē iniciatīvu un uzņēmējdarbību, veicinot uzņēmējiem raksturīgas domāšanas un attieksmes veidošanos un ar uzņēmējdarbību saistītu zināšanu, prasmju un kompetenču iemantošanu, kas var sekmēt konkurētspēju un gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;
G. tā kā uzņēmējdarbība ir svarīgs faktors ekonomiskās izaugsmes un darbvietu izveides veicināšanai, jo, pateicoties tai, tiek radīti jauni uzņēmumi un darbvietas, rodas iespējas piekļūt jauniem tirgiem, tiek nostiprināta konkurētspēja, palielinās ražīgums un inovācija, tiek nostiprināta Eiropas konkurētspēja un radīta pārticība, un tādēļ uzņēmējdarbībai vajadzētu būt vienlīdz pieejamai visiem iedzīvotājiem;
H. tā kā uzņēmējdarbība un jo īpaši sociālā uzņēmējdarbība ir svarīgi faktori sociālās kohēzijas un ilgtspējas veicināšanai un var stimulēt ekonomiku un vienlaikus mazināt trūkumu, sociālo atstumtību un citas sabiedrības problēmas;
I. tā kā uzņēmējdarbība un jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ES ekonomikas balsts un pats nozīmīgākais un galvenais jaunu nodarbinātības iespēju avots; tā kā sieviešu uzņēmējdarbības potenciāls ir nepietiekami izmantots ekonomiskās izaugsmes un darbvietu avots;
J. tā kā kultūras, kurās uzņēmējdarbības kompetences un uzņēmējiem raksturīga izturēšanās — piemēram, radoša pieeja, novatorisms, iniciatīva, pārdomāta riska uzņemšanās, neatkarīga domāšana un iespēju saskatīšana, kā arī vadītājiem piemītošas īpašības — tiek augstu vērtētas un atalgotas, veicina vēlmi rast jaunus risinājumus ekonomiskām, sociālām un vides problēmām, integrējot izglītībā zināšanu komponentus, kuros teorija apvienota ar praksi, un tādējādi likvidējot barjeras starp uzņēmējdarbības pieredzi un izglītības saturu; tā kā tādēļ ir sevišķi svarīgi integrēt šīs personiskās kompetences izglītības sistēmā un visās ikdienas dzīves jomās;
K. tā kā atsevišķās dalībvalstīs jaunu uzņēmumu izveide (ar to saprotot jebkāda veida uzņēmumus, tostarp sociālo uzņēmējdarbību vai uzņēmējdarbību personiska labuma gūšanai) netiek pietiekamā mērā atzīta par karjeras sastāvdaļu vai iekļauta karjeras gājumā un izglītības sistēmas atbalsts topošajiem uzņēmējiem ir niecīgs;
L. tā kā jaunajiem uzņēmējiem nākas saskarties ar daudziem sarežģītiem problēmjautājumiem un grūtībām, tostarp pieredzes un atbilstošu prasmju trūkumu un grūtībām piekļūt finansējumam un infrastruktūrai;
M. tā kā no jaunākajiem pētījumiem izriet, ka uzņēmējdarbības kompetences var iemācīties un ka pareizi izstrādāta un īstenota un visiem pieejama uzņēmējdarbības izglītība var ļoti labvēlīgi ietekmēt cilvēku dzīvi, viņu piemērotību darba tirgum, kā arī jaunu uzņēmumu dibināšanu un uzņēmumu dzīvotspēju;
N. tā kā, lai izdarītu pamatotus secinājumus, uzņēmējdarbības izglītības ietekme ir jānosaka, izmantojot kritisku pieeju, kā arī pamatojoties uz pārliecinošiem faktiem un vispāratzītiem statistikas instrumentiem un metodēm;
O. tā kā, lai panāktu sociālu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomiku, uzņēmējdarbības izglītībā būtu jāparedz sociālā dimensija, tostarp izglītošana par taisnīgu tirdzniecību, sociālajiem uzņēmumiem un alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem, piemēram, kooperatīviem;
P. tā kā uzņēmējiem raksturīga domāšana un attieksme sekmē jauniešu piemērotību darba tirgum, veido viņos īpašības, kas ir būtiski nepieciešamas, lai sekmīgi risinātu sarežģītus jautājumus gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē, un palīdz novērst nabadzības un sociālās atstumtības palielināšanos; tā kā šo mērķu sasniegšanu var sekmēt vienkāršāka piekļuve mikrofinansēšanas instrumentiem;
Q. tā kā izglītībai un profesionālajai apmācībai kopumā ir vislielākā nozīme ikviena cilvēka personības attīstībā un tādēļ tai jābūt gan pietiekami plašai, lai ieliktu pamatu attīstībai, zināšanu padziļināšanai un transversālu prasmju apguvei visa mūža garumā, gan arī pietiekami praktiskai, lai dotu cilvēkiem iespēju veidot reālu karjeru un dzīvot pilnvērtīgu darba un privāto dzīvi; tā kā pastāv tieša sakarība starp abu minēto izglītības aspektu sekmīgu apvienojumu un jauniešu bezdarba riska mazināšanos;
R. tā kā ikviens cilvēks var apgūt, iemācīties un pilnveidot uzņēmējdarbībā nepieciešamo domāšanu un prasmes; tā kā ikvienā izglītības veidā un līmenī paveras konkrētas iespējas vispārējās pamatkompetenču apguves ietvaros attīstīt sevī noteiktas prasmes un spējas, kas noderēs uzņēmējdarbībā;
S. tā kā uzņēmējdarbības prasmes ir saistītas ar prasmju kopumu vairākās citās jomās, piemēram, IKT lietotprasmi, prasmi risināt problēmas un finanšu lietpratību, un tādēļ būtu jāveicina šo prasmju apguve;
T. tā kā izglītībai un apmācībai ir ārkārtīgi liela nozīme, lai motivētu jauniešus un pavērtu viņiem iespējas sākt pašiem savus uzņēmējdarbības projektus;
U. tā kā izglītībai kā sabiedriskam labumam ir jābūt pilnīgi iekļaujošai un integrētai, īpašu uzmanību pievēršot vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai skolēniem no atšķirīgiem sociālekonomiskajiem apstākļiem;
V. tā kā transnacionāla mēroga uzņēmējdarbībai piemērotāki būs tie jaunieši, kuri pratīs svešvalodas;
W. tā kā nepietiekami pārstāvētām un nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām ir nepieciešama īpaša uzmanība un atbalsts izglītošanās gaitā, iesaistot izglītības procesā arī vecākus un sabiedrību, un šiem cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība, lai dibinātu uzņēmumus un nodrošinātu vai izvērstu to darbību;
X. tā kā jauniešiem nāk par labu apmācība un izglītošanās uzņēmējdarbības jomā, kā arī praktiskas pieredzes ieguve uzņēmumos, kas palīdz attīstīt viņu prasmes un talantus, ļauj attīstīt pašpaļāvību un veicina jaunu uzņēmumu izveidi, sekmē nodarbināmību un inovāciju; tā kā uzņēmējdarbība ir lielā mērā neizmantota iespēja daudziem jauniešiem, kurus skārusi invaliditāte;
Y. tā kā sociālie un iekļaujošie uzņēmumi dod aktīvu ieguldījumu inovatīvā, ilgtspējīgā izaugsmē, veicina lielāku sabiedrības un vietējo kopienu saliedētību un var pavērt nodarbinātības iespējas jauniešiem, tostarp sociāli neaizsargātiem un no darba tirgus atstumtiem jauniešiem;
Z. tā kā nepietiekami daudz cilvēku īsteno ieceri par sava uzņēmuma izveidi un uzņēmēju vidū ir nesamērīgi maz — un arvien mazāk — sieviešu (turklāt sevišķi maz sieviešu, kuras pieder pie neaizsargātām sabiedrības grupām un pakļautas dubultai diskriminācijai), turklāt sievietes uzņēmējas, kaut arī caurmērā būdamas labāk izglītotas nekā vīrieši uzņēmēji, biežāk darbojas ne tik inovatīvās un ātri augošās nozarēs kā vīrieši uzņēmēji, un sieviešu uzņēmumi ir mazāki nekā vīriešu uzņēmumi; tā kā ir aktīvi jāveicina iespējas pārvarēt faktorus, kuri īpaši attur sievietes no iesaistīšanās uzņēmējdarbībā vai tās sniegto iespēju plašākas izmantošanas[13];
AA. tā kā dažās dalībvalstīs amatniecības, rūpniecības un tirdzniecības kameras piedāvā mērķtiecīgas programmas jaunu uzņēmumu dibināšanas atbalstam;
AB. tā kā izglītība un apmācība ir galvenokārt valsts kompetencē esoši jautājumi un dažas dalībvalstis vēl nav izstrādājušas pārnozaru politiku vai stratēģisku pieeju uzņēmējdarbības izglītībai, vai uzņēmējdarbības izglītības programmas un mācību metodes; tā kā ne visi mācībspēki un vadošie izglītības darbinieki Eiropā ir pietiekami apmācīti uzņēmējdarbības izglītības jomā nepārtrauktas profesionālās pilnveides vai sākotnējās izglītības ietvaros, un tas varētu ietekmēt iespējas pietiekamā mērā integrēt uzņēmējdarbību izglītības sistēmās[14];
AC. tā kā mācībspēkiem vajadzētu būt iespējai uzturēt sakarus ar uzņēmējiem un sadarbībā ar tiem definēt mācību mērķus un saņemt piemērotu atbalstu un resursus, lai īstenotu uz skolēnu centrētas stratēģijas un pielāgotu mācību metodes mazāk aizsargātu audzēkņu vajadzībām;
AD. tā kā neformālā un ikdienējā mācīšanās papildina un bagātina formālo izglītību, piedāvājot daudzveidīgu, patstāvību sekmējošu mācību pieredzi, un tādēļ šāda mācīšanās būtu jāatzīst par galveno avotu uzņēmējdarbībā nepieciešamo kompetenču apguvei un pilnveidošanai;
AE. tā kā formālā izglītība un ikdienējā mācīšanās var būt būtiski faktori uzņēmējdarbības prasmju attīstīšanā un uzturēšanā, it sevišķi marginalizētajās sabiedrības grupās;
AF. tā kā neformālā un ikdienējā mācīšanās ir īpaši svarīga jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, jo tā nodrošina šiem jauniešiem papildu iespējas mācīties un sagādā potenciālas izredzes iesaistīties formālajā izglītībā un apmācībā;
AG. tā kā pieredzējuši uzņēmēji, darbodamies kā mācībspēki, rada pozitīvu priekšstatu par uzņēmējdarbību un padara ceļu uz to vienkāršāku;
AH. tā kā mācībspēku un profesionālās orientācijas konsultantu apmācībā būtu jāiekļauj uzņēmējdarbība, tostarp sociālā uzņēmējdarbība;
AI. tā kā dalībvalstu izglītības sistēmas, reaģējot uz pārmaiņām darba tirgū, ir attīstījušās atšķirīgos tempos;
AJ. tā kā 2014.–2020. gada programmas „Erasmus+” mērķis ir modernizēt izglītību, apmācību un jaunatnes darbu visā Eiropā un šajā programmā var iesaistīties izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta organizācijas no visiem mūžizglītības sektoriem; tā kā šī programma vairāk nekā 4 miljoniem Eiropas iedzīvotāju dos iespēju studēt, mācīties, iegūt darba pieredzi un piedalīties brīvprātīgajā darbā citās valstīs;
AK. tā kā programmā „Erasmus+” uzņēmējdarbībai jau ir piešķirta zināma nozīme, jo tā ir minēta kā viens no vēlamajiem mobilitātes pasākumu rezultātiem;
AL. tā kā ir svarīgi atbalstīt un rosināt jauno uzņēmēju mobilitāti ar tādu programmu starpniecību kā „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” (2009–2015), kas ļauj jaunajiem uzņēmējiem piedalīties pārrobežu apmaiņā un apgūt pieredzējušu uzņēmēju, kuri attīsta mazo uzņēmējdarbību, pieredzi, kā arī paver iespējas risināt dzimumu nelīdztiesības jautājumu uzņēmējdarbības jomā; tā kā, lai palielinātu jauniešu līdzdalību šādās programmās, ir jāpiešķir tām vairāk līdzekļu;
AM. tā kā jaunāka gadagājuma cilvēki sliecas dot priekšroku pašnodarbinātībai un 45 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem norāda, ka vēlētos būt pašnodarbināti[15];
AN. tā kā uzņēmēju aprindas vietējā, valsts un Eiropas līmenī varētu sniegt nozīmīgāku ieguldījumu, nodrošinot kvalificētu brīvprātīgo darbu, veidojot partnerības ar izglītības iestādēm un sadarbojoties ar politikas veidotājiem;
AO. tā kā ievērojamu ieguldījumu sniedz pilsoniskās sabiedrības organizācijas (nevalstiskās grupas, piemēram, arodbiedrības, darba devēju apvienības un citas sociālās grupas), tostarp iniciatīva „Junior Achievement — Young Enterprise Europe”, kas piedāvā uzņēmējdarbības apguvi un attiecīgu apmācību ikdienējās izglītības un mūžizglītības veidā; tā kā minētajiem pasākumiem vajadzētu būt vairāk atzītiem, kaut arī to noslēgumā ne vienmēr var saņemt oficiāli atzītu diplomu; tā kā šādu ieguldījumu nodrošina arī uzņēmumi, kuri paši piedāvā apmācību savām vajadzībām,
Uzņēmējdarbības prasmju un kompetenču akcentēšana
1. atzīst mūžizglītības un starptautiskās mobilitātes sevišķi lielo nozīmi, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un pārejot uz zināšanās balstītu ekonomiku; īpaši akcentē pašiniciatīvas un uzņēmējdarbības nozīmi, kas dokumentā „Pamatprasmes mūžizglītībai — Eiropas pamatprincipu kopums” minētas starp astoņām pamatprasmēm, kuras nepieciešamas visiem iedzīvotājiem personības izaugsmei un attīstībai, aktīvam Eiropas pilsoniskumam un līdzdalībai, sociālajai iekļautībai un nodarbinātībai;
2. aicina dalībvalstis veicināt jauniešu uzņēmējdarbības prasmes, īstenojot likumdošanas pasākumus kvalitatīvas stažēšanās nodrošināšanai un īpašu uzmanību pievēršot kvalitatīvām mācībām un pienācīgiem darba apstākļiem kā instrumentiem nodarbināmības uzlabošanai, kā minēts Padomes ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu;
3. uzsver nepieciešamību plaši un skaidri definēt pamatprasmi „pašiniciatīva un uzņēmējdarbība”, kas ietver uzņēmējiem piemītošas domāšanas un attieksmes veicināšanu, kurai raksturīga proaktīva, radoša, inovatīva pieeja un riska uzņemšanās, kā arī spēja plānot un vadīt projektus, lai sasniegtu mērķus, un arī spēja saskatīt sava darba kontekstu un izmantot radušās izdevības, tam attiecoties gan uz uzņēmējdarbību, gan nodarbinātību darba ņēmēja statusā (šāda nodarbinātība dēvēta par „uzņēmīgu nodarbinātību” jeb intrapreneurship); pauž ticību radošās industrijas nozarēm un ar kultūru saistītiem uzņēmumiem, uzskatot, ka tajos ir iespējams pavērt uzņēmējdarbības iespējas, īpaši jauniešiem;
4. atgādina, ka radošā industrija pieder pie nozarēm, kurās visvairāk tiek izvērsta uzņēmējdarbība, un ka tajā tiek attīstītas plaši izmantojamas prasmes, piemēram, radoša domāšana, problēmu risināšanas prasmes, darbs komandā un atjautība;
5. uzsver, ka, runājot par uzņēmējdarbību, pieejai ir jābūt plašai, raugoties uz to kā uz transversālu pamatkompetenču kopumu personiskām un profesionālām vajadzībām;
6. uzsver, cik nozīmīgas ir prasmes organizāciju uzraudzības un revīzijas jomā; īpaši mudina attīstīt sociālo un vides revīziju kā novatoriskus uzraudzības instrumentus;
7. pauž pārliecību, ka būtu jāveicina uzņēmējdarbības prasmes un kompetences, kā arī transversālas, pārnozaru un konkrētām profesijām un darbvietām raksturīgas prasmes un kompetences, lai palielinātu pašnodarbinātību jauniešu vidū un dotu jauniešiem reālas iespējas izveidot pašiem savus uzņēmumus, tā palīdzot gan sev pašiem, gan sabiedrībai kopumā;
8. pauž pārliecību, ka nākamais uzdevums ir konkretizēt, kā turpināt pamatprasmju kopuma pienācīgu īstenošanu ikvienā izglītības posmā uzņēmējdarbības kompetenču apguvei, iekļaujot uzņēmējdarbības zināšanas, prasmes un uzņēmējiem raksturīgu attieksmi mācību rezultātos, kuri būtu jāsasniedz katras konkrētās mācību un aroda apguves programmas noslēgumā;
9. uzsver, ka visos izglītības posmos un veidos būtu jānodrošina uzņēmējdarbībai nepieciešamo praktisko iemaņu apguve un jāsekmē motivācija, pašiniciatīva un gatavība iesaistīties uzņēmējdarbībā, kā arī sociālās atbildības sajūta; uzskata, ka skolu mācību programmās būtu jāiekļauj moduļi finanšu pamatu, ekonomikas un uzņēmējdarbības vides iepazīšanai, līdztekus nodrošinot skolēniem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošiem audzēkņiem, konsultatīvo atbalstu, darbaudzināšanu un karjeras konsultācijas, lai ieliktu pamatus un sekmētu skolēnu izpratni par uzņēmējdarbības procesiem un attīstītu uzņēmējiem raksturīgu domāšanu un attieksmi; uzsver ikdienējas un patstāvīgas mācīšanās, tostarp arī brīvprātīgā darba, nozīmi, lai jaunieši iemantotu uzņēmēja garu un uzņēmējdarbībā nepieciešamās prasmes;
10. aicina Komisiju uzsvērt dažādo sociālās uzņēmējdarbības modeļu lomu un nozīmi, ņemot vērā, ka tie bieži vien Eiropas jauniešiem dod iespēju gūt pirmo uzņēmējdarbības pieredzi;
11. uzsver, ka ir nepieciešams attīstīt novatoriskas pedagoģiskās metodes, kuru uzmanības centrā būtu audzēknis un kuras rosinātu lielāku audzēkņu līdzdalību, tā sekmējot transversālu prasmju kopuma apguvi, kuras nepieciešamas uzņēmējiem raksturīgas domāšanas un attieksmes attīstīšanai;
12. iesaka stimulēt uzņēmējdarbības, tostarp sociālās uzņēmējdarbības modeļu, iekļaušanu augstākajā izglītībā un augstskolu absolventu projektos;
13. norāda, ka uzņēmējdarbības gara veicināšana ar izglītības palīdzību var jēgpilni norisināties tikai tad, ja izglītības koncepcijās tiek līdzsvaroti ņemti vērā ekonomiskie un sociālie aspekti;
14. uzsver, ka sekmīgus rezultātus sociālās iekļautības panākšanā un nabadzības apkarošanā it īpaši var nodrošināt sociālā uzņēmējdarbība, kas var veicināt nodarbinātību, kā arī uzņēmējiem raksturīgas domāšanas un attieksmes veidošana, kas būtiski noderēs nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem;
15. uzsver, ka dalībvalstīs, kurās pastāv duālā izglītība un studiju programmas, kas apgūstamas paralēli darbam uzņēmumā, ir apliecinājusies šo programmu sevišķi lielā nozīme uzņēmējdarbības pamatkompetenču iemācīšanā;
16. mudina visas iesaistītās puses un it sevišķi vietējās uzņēmēju organizācijas, uzņēmumus un izglītības iestādes pilnībā līdzdarboties un veidot partnerības, lai dalītos paraugpraksē un pieredzē un uzlabotu jauniešu uzņēmējdarbības prasmes un izglītību dalībvalstīs;
17. uzsver, ka cieša saistība starp apmācību uzņēmumā un vispārējo izglītību mācību iestādē ir veiksmīgs modelis, kas būtu jānostiprina un jāatbalsta ne tikai visā Eiropā, bet arī ārpus tās robežām;
18. prasa veidot ciešāku sadarbību ar privāto sektoru un sociālajiem partneriem, lai stimulētu tādas kultūras veidošanos, kurai raksturīga gatavība riskēt, uzņēmīgums un inovatīva pieeja (piemēram, izmantojot tādas strukturālas saistības kā inovācijas instrumentus un ideju apmaiņu);
19. pauž pārliecību, ka uzņēmējdarbības kompetences sekmīga izmantošana kļūst arvien lielākā mērā atkarīga no mediju lietotprasmes un digitālajām prasmēm un ka šī savstarpējā mijiedarbība ir vairāk jāņem vērā izglītībā un apmācībā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt visiem jauniešiem IKT kompetences un iemācīt transversālās un uzņēmējdarbībā nepieciešamās prasmes, lai viņi spētu pilnībā izmantot digitālās pasaules potenciālu, kas palīdzēs viņiem rast jaunus veidus uzņēmējdarbības attīstīšanai, iemācīšanai un veicināšanai, tādējādi iemantojot spēju sekmīgāk izturēt konkurenci darba tirgū, kļūt par pašnodarbinātajiem, iemācīties labāk saprast potenciālā darba devēja izturēšanos un vajadzības un dot ieguldījumu darba devēja organizācijas inovācijas spējā un konkurētspējā;
20. uzsver, ka uzņēmējdarbības kompetence būtu jāattīsta un jāpilnveido visa mūža garumā, tostarp mācoties arī no darbā gūtās pieredzes un izmantojot neformālo un ikdienējo mācīšanos, un būtu jāuzlabo un jāatbalsta tās validēšana, ņemot vērā ieguldījumu, kādu tā dod karjeras attīstībā;
21. atzīst, ka būtisks aspekts uzņēmējdarbības mācīšanā ir pienācīga mācībspēku sagatavotība, sevišķi akcentējot, ka ir steidzami vajadzīga kvalitatīva apmācība, lai nodrošinātu izglītības procesa autentiskumu;
22. aicina dalībvalstis cīnīties pret šķēršļiem, ar ko saskaras jaunie uzņēmēji, kuriem ir invaliditāte, šajā nolūkā apmācot pakalpojumu sniedzējus, kuru uzdevumos ietilpst atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, un pielāgojot telpas, kurās šāds atbalsts tiek sniegts, lai tām varētu piekļūt cilvēki, kuriem pārvietošanās saistīta ar zināmām grūtībām;
23. norāda, ka, veicinot sadarbību starp vidējās un augstākās izglītības iestādēm, tiktu radītas iespējas paplašināt dialogu starp jauniešiem un stimulēta inovācija;
24. uzsver nepieciešamību pilnveidot uzņēmējdarbības kultūru augstākajā izglītībā, atbalstot un sekmējot jauniešu iesaistīšanos jaunu, uz akadēmiskiem pētījumiem balstītu uzņēmumu (spin-off) izveidē, mazinot ar šādu uzņēmumu dibināšanu saistīto birokrātisko slogu un izveidojot skaidru un atbalstošu tiesisko regulējumu studentu uzņēmējdarbībai; uzskata, ka šajā sakarībā skolām un augstskolām būtu jāparedz laiks, vieta un atzinība jauniešu iniciatīvām, lai radītu viņos nepieciešamo pašpaļāvību uzsākt jaunus projektus, kas var izrādīties noderīgi patstāvīgu uzņēmumu izveidē; atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas paredz apbalvot jauniešus par veiksmīgu uzņēmējdarbību (piemēram, balva „Gada labākais studentu uzņēmums”); turklāt uzsver, ka ir svarīgi, lai jauniešiem būtu dota iespēja iegūt pirmo tiešo darba pieredzi uzņēmumos; atkārtoti norāda uz nepieciešamību šajā nolūkā veicināt uzņēmumu apmeklēšanu un stažēšanās shēmu izmantošanu, lai sniegtu jauniešiem ieskatu uzņēmējdarbības pasaulē;
25. uzsver, ka uzņēmēju aprindām ir īpaši nozīmīga loma uzņēmējdarbības izglītībā un apmācībā, jo uzņēmēji nodrošina mācīšanos no pieredzes, tā papildinot jauniešu teorētisko izglītību;
26. uzsver dažādo apvienību, kurās darbojas gados jauni uzņēmēji, būtisko nozīmi uzņēmējdarbības sekmēšanā jauniešu vidū, jo šīs apvienības sniedz jauniešiem iespējas attīstīt novatoriskus projektus un gūt uzņēmējdarbības pieredzi, kā arī nodrošina viņiem instrumentus un nepieciešamo pārliecību uzņēmējdarbības sākšanai;
ES iestāžu uzdevumi — koordinācija, metodika un finanšu instrumenti
27. aicina Padomi un Komisiju to attiecīgās kompetences ietvaros un pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, izstrādāt metodisko atbalstu un instrumentus uzņēmējdarbības izglītības un apmācības, tostarp sociālās uzņēmējdarbības, jomā un darīt tos pieejamus valstu izglītības sistēmām, un īstenot koordinētu pieeju, aicinot dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādes ciešāk sadarboties ar uzņēmumiem, lai popularizētu galvenos faktorus, kas nepieciešami uzņēmējdarbības uzlabošanai; aicina Komisiju palielināt atbalsta apmēru jaunajiem uzņēmējiem no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem;
28. aicina Padomi un Komisiju attiecībā uz metodiku, komunikāciju un finanšu instrumentiem ievērot dzimumu līdztiesības perspektīvu, lai rosinātu uzņēmējdarbībā aktīvāk iesaistīties meitenes un jaunas sievietes;
29. aicina Komisiju izveidot un stimulēt stažēšanās un apmaiņas programmas uzņēmējdarbības jomā, lai pavērtu jauniešiem iespējas gūt praktisku pieredzi un sekmētu zināšanu un pieredzes apmaiņu;
30. aicina Komisiju izstrādāt vispusīgu stratēģiju transversālo prasmju, piemēram, kritiskas domāšanas, problēmu risināšanas prasmes, iniciatīvas, pretimnākošas attieksmes, sadarbības, patstāvības, plānošanas, vadīšanas un komandas veidošanas prasmju, attīstīšanai visos izglītības un apmācības posmos un veidos, ņemot vērā, ka minētās prasmes ir noderīgas daudzās profesijās un nozarēs;
31. aicina Komisiju pastiprināti pievērsties transversālo prasmju, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo kompetenču, attīstīšanas un novērtēšanas uzlabošanai programmā „Erasmus+”, vienlaikus uzsverot, ka šajā programmā nevajadzētu vadīties vienīgi pēc nodarbināmības apsvērumiem, kā arī būtu jāpatur spēkā princips, ka dalībai uzņēmējdarbības pasākumos, it sevišķi neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās jomā, netiek izvirzītas augstas prasības; turklāt aicina Komisiju veicināt izglītības politikas reformas dalībvalstīs, šajā jomā veidojot saskaņotu politisko satvaru dalībvalstīm un ES;
32. aicina Komisiju atbalstīt IKT prasmju, problēmu risināšanas prasmju un finanšu lietpratības kontroli; aicina Komisiju šajā jomā veikt longitudinālu pētījumu;
33. aicina Komisiju atbalstīt partnerības starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem, izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un it sevišķi Eiropas Sociālo fondu, lai rosinātu ar darbu saistītu mācīšanos uzņēmumos un uzlabotu uzņēmējdarbības kompetences valsts un vietējā līmenī;
34. aicina Komisiju atbalstīt Eiropas mēroga uzņēmējdarbības izglītības tīklu, kurš būtu veidots pēc līdzīgiem principiem kā 2015. gada maijā izveidotais Eiropas uzņēmējdarbības izglītības tīkls „European Entrepreneurship Education NETwork” (EE-HUB) un kuru atbalstītu Eiropas organizācijas un citas Eiropas, valstu un vietēja līmeņa ieinteresētās personas, kā arī valstu izglītības pārvaldes iestādes, un kurā tiktu apkopoti paraugprakses piemēri un norisinātos to apmaiņa starp izglītības iestādēm un organizācijām, profesionālās apmācības iestādēm, uzņēmumiem, varas iestādēm un sociālajiem partneriem;
35. aicina Komisiju tās plašākās ES mūžizglītības stratēģijas, ES globālo stratēģiju un Ž. K. Junkera vadītās Komisijas plāna kontekstā nodrošināt saskanīgu un efektīvu koordināciju uzņēmējdarbības izglītības jomā;
36. ierosina Komisijai saglabāt uzņēmējdarbības izglītību un apmācību kā vienu no mērķiem visās programmas „Erasmus+” darbībās nākamajā finanšu plānošanas periodā (pēc 2020. gada), tostarp arī kā mobilitātes mērķi, paredzot šādus elementus:
i) rūpīgi novērtēt to tagadējo pasākumu ietekmi, ar kuriem tiek veicināta uzņēmējdarbība, izmantojot izglītību un apmācību, un attiecīgā gadījumā koriģēt šos pasākumus, īpaši pievēršoties ietekmei uz nepietiekami pārstāvētām un nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām;
ii) sekmēt labāk definētu mācību saturu un instrumentus formālajā un neformālajā izglītībā attiecībā uz visām izglītojamām personām — gan teorētiskus, gan praktiskus moduļus, piemēram, studentu uzņēmējdarbības projektus;
iii) atbalstīt skolotāju, pedagogu, jaunatnes darbinieku, darbaudzinātāju un vadošo izglītības darbinieku sākotnējo kvalifikāciju un nepārtrauktu profesionālo pilnveidi un spēju veidošanu uzņēmējdarbības izglītības jomā;
iv) veicināt partnerības starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem, bezpeļņas organizācijām, reģionālās un vietējās varas iestādēm un neformālās izglītības pakalpojumu sniedzējiem, lai izstrādātu piemērotus mācību kursus un nodrošinātu audzēkņiem nepieciešamo praktisko pieredzi un paraugus;
v) pilnveidot prasmes uzņēmējdarbības procesu jomā un tādās jomās kā finanšu lietpratība, IKT lietotprasme un iemaņas, radoša domāšana, radošums, radošas pieejas noderīgums, problēmu risināšana un inovācijas gars, ticība sev un savām idejām, spēja pielāgoties, darbs komandā, projektu vadība, riska novērtēšana un riska uzņemšanās, kā arī specifiskas uzņēmējdarbības prasmes un zināšanas;
vi) likvidēt visus fiziskos un digitālos šķēršļus, ar kuriem joprojām nākas saskarties cilvēkiem ar invaliditāti, ņemot vērā, ka šo cilvēku pilnīga integrēšana darba tirgū var izrādīties ārkārtīgi nozīmīga, lai veicinātu ilgtspējīgas, saliedētas uzņēmējdarbības kultūru;
vii) akcentēt to, ka neformālā un ikdienējā mācīšanās ir īpaši piemērota vide uzņēmējdarbībā nepieciešamo kompetenču apguvei;
37. aicina Komisiju apzināt un censties novērst faktorus, kas attur sievietes no iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, un vienlaikus mērķtiecīgi sekmēt finansējuma un atbalsta pakalpojumu pieejamību jaunajām uzņēmējām;
38. aicina Komisiju koordinēt un sekmēt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm;
39. aicina Komisiju rosināt labāku sadarbību un labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, kuras savās izglītības programmās jau ir integrējušas uzņēmējdarbības izglītību un guvušas labus panākumus jauniešu uzņēmējdarbības sekmēšanā, un dalībvalstīm, kuras vēl atrodas šā procesa sākumā;
40. aicina Komisiju līdz 2017. gada beigām apkopot uzņēmējdarbības spēju attīstīšanas un jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanas paraugpraksi dalībvalstīs, iesniegt Parlamentam attiecīgu ziņojumu un ņemt vērā šajā sakarībā veiktā darba rezultātus, novērtējot savas finansējuma piešķiršanas procedūras;
41. aicina dalībvalstis atbalstīt uzņēmējdarbības izglītību kā iespēju sekmēt transversālu kompetenču veidošanos cilvēku privātās un profesionālās dzīves labākas organizēšanas vajadzībām;
42. aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt dalībvalstu īstenotos konkrētos pasākumus jauniešu uzņēmējdarbības atbalstam, veltīt īpašu uzmanību popularizēšanai un informācijas par rezultātiem publicēšanai un mudināt un atbalstīt iestādes un organizācijas iesaistīties paraugprakses apmaiņā, apmainīties ar idejām, zināšanām un pieredzi un veidot starpnozaru stratēģiskās partnerības; mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot kritērijus, modeļus, kopīgus instrumentus un projektus jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanai;
43. mudina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstu veiktie pasākumi nekavētu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un līdz ar to jaunieši, kuri izvēlējušies veidot karjeru uzņēmējdarbības jomā, varētu izvērst darbību jebkurā Eiropas Savienības vietā atbilstoši savām vēlmēm;
Dalībvalstu uzdevumi
44. aicina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes tiekties sekmēt apmācības pasākumu izstrādi par jaunu uzņēmumu dibināšanu un vadīšanu, tostarp paredzot ekspertu konsultācijas, uzņēmējdarbības inkubatorus un veicināšanas centrus, sociālās uzņēmējdarbības projektus sadarbībā ar vietējām kopienām un uzņēmējdarbībai labvēlīgu apstākļu izveidi, kas atvieglos jauniešu iesaistīšanos jaunu uzņēmumu dibināšanā un palīdzēs ātri atgūties pēc mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas vai sākotnējām neveiksmēm, tādējādi palīdzot veidot pozitīvu uzņēmējdarbības kultūru, vērsties pret to, ka uzņēmējdarbībā piedzīvota neveiksme tiktu uztverta negatīvi, un iedrošināt mēģināt no jauna, turklāt īpaši pievēršoties nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu piesaistīšanai;
45. mudina dalībvalstis nodrošināt, lai jaunajiem uzņēmējiem būtu pieejams nepieciešamais finansējums un lai viņi saņemtu atbalstu ikvienā darbības posmā;
46. aicina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes pilnībā izmantot ES struktūrfondu, it īpaši Eiropas Sociālā fonda, resursus uzņēmējdarbības izglītības un apmācības veicināšanai un digitālo prasmju attīstīšanai valsts, reģionālā un vietējā līmenī;
47. aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes izmantot visus pastāvošos ES finansējuma avotus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu, programmu „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” un ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME), lai rosinātu un atbalstītu iniciatīvas, kuru mērķis ir veidot efektīvāku un mērķtiecīgāku saikni starp uzņēmumiem un izglītības sektoru;
48. aicina dalībvalstis sekmēt paraugprakses apmaiņu, rosināt partnerības valsts robežās un pārrobežu mērogā, atbalstīt jaunus, nepieredzējušus uzņēmumus un attiecīgu MVU tīklu un attīstības aģentūru darbību;
49. mudina dalībvalstis nodrošināt specifiskas, novatoriskas metodes mācībspēku un mentoru apmācīšanai uzņēmējdarbības jautājumos, lai šīs personas spētu sekmēt un rosināt uzņēmējdarbības prasmju veidošanos, un apsvērt jautājumu par uzņēmējdarbības iekļaušanu izglītības programmās;
50. aicina dalībvalstis turpināt pilnveidot neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā iegūto kompetenču atzīšanas un validēšanas sistēmas, tādējādi ievērojot savas 2018. gadam noteiktās saistības, lai dotu cilvēkiem iespēju pārorientēties vai izmantot otru iespēju, kā arī stimulētu pašapziņu un turpmāku izglītošanos;
51. aicina dalībvalstis rosināt privātos partnerus, lai tie iesaistītos uzņēmējdarbības izglītībā, proti, nodrošinātu finansējumu vai apmācību, raugoties uz to kā uz savas korporatīvās sociālās atbildības aspektu;
52. aicina dalībvalstis likvidēt birokrātiju attiecībā uz jauniešu uzņēmējdarbības plānu īstenošanu un apsvērt nodokļu atvieglojumus un citus pasākumus, kā rosināt jauniešus attīstīt savas uzņēmējdarbības idejas; uzsver, ka ir vajadzīgs „drošības tīkls” gadījumiem, kad jaunizveidoti uzņēmumi cieš neveiksmi;
53. uzsver nepieciešamību risināt jautājumu par finansiālajām grūtībām, ar kurām saskaras jaunie uzņēmēji, un atvieglot viņiem piekļuvi kredītiem un īpašām dotācijām, mazināt pastāvošos administratīvos šķēršļus un ieviest tādu regulatīvo vidi un fiskālos stimulus, kas rosinātu jauniešus attīstīt uzņēmējdarbības iniciatīvas un sekmētu darbvietu radīšanu, lai atvieglotu jauno uzņēmēju uzņēmējdarbības projektu uzsākšanu un stabilizēšanu;
54. aicina dalībvalstis ar proaktīvu pieeju uzlabot tiesisko regulējumu un racionalizēt administratīvās procedūras uzņēmumiem, īpaši pievēršoties MVU un sociālajiem uzņēmumiem, un veicināt un uzraudzīt darba attiecību prakses kvalitāti šādos uzņēmumos; norāda, ka sociālie un iekļaujošie uzņēmumi rada noturīgas darbvietas, nodrošina ieguldījumu kopienu attīstībā un palīdz veicināt stabilu vidi un nodrošināt sabiedrības izturību krīzes apstākļos;
55. prasa publiskā sektora nodarbinātības dienestiem izrādīt proaktīvāku pieeju attiecībā uz palīdzības un padomu sniegšanu uzņēmumiem un it sevišķi jaunajiem uzņēmējiem;
56. aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes piedāvāt novatoriskiem skolēniem un studentiem plašāku piekļuvi stipendijām un mikrokredītu shēmām, vienlaikus nodrošinot atbalstu, informāciju, konsultatīvo atbalstu, multidisciplināru palīdzību un savstarpējas izvērtēšanas platformas, lai viņi varētu dibināt paši savus uzņēmumus vai uzsākt projektus, līdzīgus kā Eiropas Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas atbalstītie mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības projekti; aicina dalībvalstis vienkāršot piekļuvi aizdevumiem un to atdošanu, veicināt kolektīvās finansēšanas izmantošanu, veidot partnerības starp vietējās ekonomikas dalībniekiem, uzņēmumiem un augstskolām, tiekties panākt, lai uzņēmumi vairāk iesaistītos jauniešu integrēšanā darba tirgū, un integrēt uzņēmējdarbības prasmju apguves sertifikātu (Entrepreneurial Skills Pass) dažādos vidējās un augstākās izglītības posmos, it sevišķi partnerībā ar MVU; mudina dalībvalstis rosināt to, lai augstskolās tiktu izveidoti uzņēmējdarbības inkubatori nākotnei aktuālos studiju virzienos un ilgtspējīgas attīstības jomā;
57. aicina dalībvalstis vienkāršot procedūras tādai uzņēmējdarbības izbeigšanai, kura netiek īstenota krāpšanās nolūkos, un radīt uzņēmējdarbības izbeigšanai labvēlīgu vidi, lai skaidri liktu jauniešiem saprast, ka piedzīvota neveiksme neradīs negatīvas sekas visa mūža garumā;
58. aicina dalībvalstis iedrošināt jauniešus iesaistīties uzņēmējdarbībā, šajā nolūkā izglītības sistēmā vienkāršojot iespējas organizēt mācības uz projektu pamata, aptverot dažādas disciplīnas un mācību procesā sadarbojoties ar uzņēmumiem;
59. aicina dalībvalstis vidējās un augstākās izglītības iestādēs sniegtajās karjeras konsultācijās popularizēt uzņēmējdarbību kā pozitīvu karjeras izvēli un cīnīties pret uzņēmējdarbības kā karjeras izvēles negatīvo reputāciju, kas vērojama dažās dalībvalstīs;
60. aicina dalībvalstis palielināt jauniešu ar invaliditāti informētību par pašnodarbinātību un uzņēmumu izveidi, piemēram, veicinot darba tirgū jau integrētu cilvēku ar invaliditāti karjeras iespējas un nodrošinot invaliditātes skartu uzņēmēju publisku atpazīstamību;
Turpmāk veicamie pasākumi
61. mudina Komisiju turpināt un izvērst darbu saistībā ar „Entrepreneurship360” (vispārējā un profesionālā izglītība) un „HEInnovate” (augstākā izglītība);
62. aicina Komisiju, sākot ar 2016. gadu, iekļaut Eiropas pusgada vērtēšanas rādītājos ar uzņēmējdarbības izglītību saistītus pasākumus;
63. aicina Komisiju līdz pilnvaru termiņa beigām iesniegt Parlamentam novērtējuma ziņojumu par progresu, kāds panākts jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanā ar izglītības un apmācības palīdzību, un par to, cik lielā mērā tai izdevies iesaistīt cilvēkus no neaizsargātām sabiedrības grupām;
64. aicina Komisiju nodrošināt Eiropas līmeņa koordināciju un sadarbību attiecībā uz uzņēmējdarbības programmu un pasākumu sistemātisku novērtēšanu, lai būtu iespējams salīdzināt rezultātus, piemēram, salīdzināt dažādos jauniešu uzņēmējdarbības modeļus dalībvalstīs, kā arī jaunos uzņēmējus raksturojošus sociāldemogrāfiskos rādītājus, kā vecumu, dzimumu un izglītības līmeni;
65. aicina Komisiju veicināt sadarbību politikas izstrādē visā Eiropas Savienībā un aicināt dalībvalstis iesaistīties labas prakses apmaiņā;
66. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un EEZ valstu valdībām un Eiropas Padomei.
- [1] OV C 17, 20.1.2015., 2. lpp.
- [2] OV C 183, 14.6.2014., 18. lpp.
- [3] OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.
- [4] OV C 199, 7.7.2011., 1. lpp.
- [5] OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.
- [6] OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.
- [7] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0107.
- [8] OV C 353 E, 3.12.2013., 56. lpp.
- [9] OV C 165 E, 11.6.2013., 7. lpp.
- [10] OV C 377 E, 7.12.2012., 89. lpp.
- [11] OV C 161 E, 31.5.2011., 8. lpp.
- [12] OV C 45 E, 23.2.2010., 33. lpp.
- [13] Komisijas ziņojums par 2013. gadā sasniegto progresu sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanā (SWD(2014)0142), Komisijas publikācija „Statistikas dati par sieviešu uzņēmējdarbību Eiropā”, 2014. gada septembris.
- [14] Eiropas Izglītības fonda Budapeštas un Stambulas simpoziju secinājumi.
- [15] Komisija: Eirobarometrs FL354 „Uzņēmējdarbība Eiropas Savienībā un ārpus ES”, 2013. gada 9. janvāris.
PASKAIDROJUMS
Jauniešu uzņēmējdarbības atbalstīšana ar izglītības un apmācības palīdzību
Jauniešu uzņēmējdarbība un ar to saistītais uzņēmējdarbības izglītības jēdziens ir viens no jautājumiem, kuru Eiropas Parlaments ir izraudzījies vairāk virzīt uzmanības centrā, jo minētais jautājums ir būtisks, taču tā nozīme nav pietiekami atzīta, un ir ierosinājis turpmāk veicamos pasākumus, lai panāktu tālāku virzību. Izstrādājot šo ziņojumu, Parlaments vēlas dot savu ieguldījumu Eiropas kopējo mērķu sasniegšanā šajā jomā, kvalitatīvi uzraugot izglītības kvalitāti, aicinot paātrināt uz uzņēmējdarbībā nepieciešamajām prasmēm koncentrētu inovāciju strauju izplatību un uzsverot nepieciešamību pēc metodiska un finansiāla atbalsta ES programmu ietvaros.
Uzņēmējdarbības izglītība — līdzeklis nodarbinātības veicināšanai
Šajā ziņojumā Eiropas Parlaments ir apkopojis informāciju par pašreizējām norisēm uzņēmējdarbības izglītības jomā, un tajā ir uzsvērti izglītības mērķi un nepieciešamība izglītībā akcentu likt uz praktisko pielietojumu un jauniešu nodarbinātību. Ziņojumā sniegti priekšlikumi/ieteikumi attiecībā uz uzņēmējdarbības izglītības turpmāku pilnveidošanu, kā arī no Eiropas Komisijas, no Padomes un no dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu. Eiropas Parlaments apzinās, ka tā kompetence izglītības politikas jomā ir ierobežota, jo izglītības politika ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē un Eiropas Savienībai tajā paredzēta vienīgi koordinējoša funkcija.
Ziņojums balstīts uz pašreizējiem sociālekonomiskajiem datiem, kuri liecina, ka ES iedzīvotāju sociālajā un ekonomiskajā situācijā nav vērojami īpaši uzlabojumi. Galvenā problēma joprojām ir augstais jauniešu bezdarba līmenis, kas Eiropas Savienībā vidēji ir 22 %, taču dažās valstīs un reģionos pārsniedz pat 50 %[1]. Nodarbinātība un izaugsme ir svarīgākā Eiropas politiskā prioritāte un dalībvalstu mērķis[2]. Kopumā raugoties, izglītība tiek uzskatīta par svarīgāko līdzekli iedzīvotāju individuālo vajadzību apmierināšanai un vienu no iespējām uzlabot dzīves apstākļus.
Dokumenti, kuros izklāstīti galvenie principi uzņēmējdarbības izglītības atbalstam
Ziņojumā atbalstīta to Padomes, Komisijas un Parlamenta oficiālo dokumentu īstenošana, kuri izveido stratēģisko satvaru, tiesisko regulējumu un finansējuma struktūru izglītības pasākumu koordinācijai un īstenošanai Eiropas Savienībā. Ir svarīgi atzīmēt, kā pašreizējos dokumentos tiek izprasta izglītība kopumā un konkrēti uzņēmējdarbības izglītība un kāda ir tās nozīme. Stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei („Eiropa 2020”) tiek uzskatīts, ka zināšanu un inovācijas nostiprināšana būs stimuls turpmākai izaugsmei, un tajā ir prasīts uzlabot izglītības kvalitāti. Atbalstītie mērķi ir sīkāk raksturoti Padomes 2009. gada 12. maija secinājumos par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”). Minētās stratēģiskās sistēmas galvenais pamatprincips ir mūžizglītība, kas norisinās visos iespējamos apstākļos, izpaužoties gan kā formālā, gan neformālā izglītība, gan ikdienēja mācīšanās, un visos izglītības posmos, sākot no agrīnās pirmskolas izglītības līdz pat augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai un aroda apguvei, un pieaugušo izglītībai. Stratēģiskie mērķi ir šādi: 1) mūžizglītības un mobilitātes īstenošana; 2) izglītības un apmācības kvalitātes un efektivitātes uzlabošana; 3) vienlīdzības, sociālās kohēzijas un pilsoniskās aktivitātes veicināšana; 4) jaunrades un inovācijas, tostarp uzņēmējdarbības, stiprināšana visos izglītības un apmācības posmos. Jaunākais dokuments ir 2014. gada decembrī pieņemtie Padomes secinājumi par uzņēmējdarbības garu izglītībā un apmācībā (2015/C 17/02). Šajā vispusīgajā dokumentā maksimāli ņemts vērā iepriekš paveiktais darbs, uz kura pamata formulēti konkrēti ieteikumi Komisijai un dalībvalstīm. Padome balstās uz uzņēmējdarbības definīciju, kas izmantota 2006. gadā pieņemtajā Ieteikumā par pamatprasmēm mūžizglītībā[3]. Tajā uzsvērta nepieciešamība mācīt skolēniem, studentiem un arodmācekļiem uzņēmējdarbības prasmes, lai viņi apgūtu nepieciešamo uzņēmējiem raksturīgo domāšanu un uzņēmējdarbības prasmes. Turklāt Padome aicina dalībvalstis veicināt uzņēmējdarbības prasmju apguves iekļaušanu mācību programmās, izmantot kādreizējo absolventu, kuri kļuvuši par uzņēmējiem, pieredzi, aicinot viņus dalīties šajā pieredzē ar skolēniem un skolotājiem, novērtēt uzņēmējdarbības mācīšanas efektivitāti, atbalstīt jaunu uzņēmumu un biznesa inkubatoru dibināšanu, kā arī vēl daudzus citus pasākumus. Eiropas Parlamenta ziņojumā izmantoti arī Eiropas Komisijas nesen veikta pētījuma „Entrepreneurship Education: A Road to Success”[4] secinājumi. Pētījumā iekļauti salīdzinoši dati par 91 uzņēmējdarbības izglītības piemēru 23 valstīs. Dominējošais iespaids ir tāds, ka uzņēmējdarbību iemācīties ir iespējams. Cilvēks par uzņēmēju nepiedzimst, lai arī uzņēmējdarbība ir talants. Pētījumi liecina, ka uzņēmējdarbībai nepieciešamās prasmes var iemācīties arī izglītības procesā. Ir apliecinājies, ka uzņēmējdarbības apguve labvēlīgi iespaido cilvēkus — tā palīdz cilvēkiem izvirzīt augstākus karjeras mērķus, palielina nodarbinātības līmeni, uzlabo uzņēmējdarbībā nepieciešamās prasmes un attieksmi, kuras rezultātā mainās cilvēka izturēšanās, proti, palielinās interese par uzņēmējdarbību, domāšana kļūst radošāka, un palielinās interese par iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un vēlme pabeigt vidējo izglītību. Raugoties no institucionālā viedokļa, uzņēmējdarbības apguve palīdz nostiprināt uzņēmējdarbības kultūru, vēl vairāk uzlabot mācībspēku centienus, un padara intensīvāku lēmumu pieņēmēju (ieinteresēto pušu) iesaistīšanos. Labvēlīgā ietekme uz ekonomiku izpaužas kā jaundibinātu uzņēmumu skaita palielināšanās, ilgstošāka uzņēmumu dzīvotspēja un attīstības palielināšanās, absolventu uzņēmumu inovatīvo ierosmju pieaugums un lielāka nodarbinātība. Ietekme uz sabiedrību izpaužas kā spēja labāk pasargāt cilvēkus no atstumtības un kā atdeve no sabiedrības ieguldījumiem uzņēmējdarbības izglītības veicināšanas pasākumos.
Sistemātiskas pieejas akcentēšana un pieejamo instrumentu izmantošana
Eiropas Parlaments papildina iepriekš minētos paziņojumus un ieteikumus, akcentējot sistemātisku pieeju uzņēmējdarbības izglītībai un atbalstu jauniešu uzņēmējdarbībai ar izglītības un apmācības palīdzību. Eiropas Parlamenta aicinājums izveidot Eiropas tīklu labas prakses piemēru apmaiņai (šādu piemēru attiecīgajā jomā ir daudz, piemēram starptautisku ievērību izpelnījies jau ilgi pastāvošais valstu Junior Achievement centru tīkls) ir loģiski pamatots. Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju pirmām kārtām 1) sniegt metodisko atbalstu, sagatavojot uzņēmējdarbības izglītības standartus, un atbalstīt skolotāju kvalifikācijas celšanas kursus kā metodisku atbalstu dalībvalstīm uzņēmējdarbības izglītības integrēšanai izglītības programmās un 2) šim mērķim piešķirt konkrētus finanšu instrumentus programmā „Erasmus+” — ja iespējams, pašreizējā laikposmā, — un izstrādāt tiesisko un finansiālo regulējumu laikposmam pēc 2020. gada. Eiropas Parlaments prasa sistemātiski uzraudzīt un izvērtēt gan pašreizējo, gan nākotnē gaidāmo norišu rezultātus uzņēmējdarbības izglītības jomā un uzņēmējdarbības izglītības ietekmi uz nodarbinātību un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, tostarp izmantojot ESAO pētījumu. Vēl Eiropas Parlaments prasa Eiropas Komisijai sagatavot ziņojumu par to, kā laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam izpildīti „ET 2020” mērķi attiecībā uz uzņēmējdarbības izglītības veicināšanu. Eiropas Parlaments arī aicina dalībvalstis efektīvi integrēt uzņēmējdarbības apguvi izglītības programmās un šajā nolūkā izmantot pieejamos finanšu instrumentus, piemēram, ES struktūrfondus.
Uzņēmējdarbībā nepieciešamo prasmju attīstīšana visos izglītības posmos
Ziņojumā ir minēta uzņēmējdarbības prasmju attīstīšana visos izglītības posmos un nodalītas katram posmam raksturīgās specifiskās iezīmes. Pamatizglītības un vidējās izglītības posms ir būtiski pamatkompetenču apguvei, un pilnas vidējās izglītības ieguve ir priekšnoteikums panākumiem darba tirgū, tostarp panākumiem uzņēmējdarbībā. Augstākās izglītības posmā studentiem un absolventiem ir visai plašas iespējas attīstīt uzņēmējdarbību. Studentu un absolventu iesaistīšanās uzņēmējdarbībā tiek attīstīta institucionālā līmenī; tā ir iekļauta konkrēto augstskolu ilgtermiņa attīstības plānos un izpaužas kā nozarēm specifiski pasākumi, kuros izmantota pētniecība, inovācija un augstskolu jaunrades potenciāls.
Uzņēmējdarbības izglītība visos posmos var būt ārkārtīgi iedarbīgs līdzeklis, lai motivētu jauniešus pieņemt lēmumu uzsākt pašiem savu uzņēmējdarbību un veidot sekmīgu karjeru. Mūsdienu Eiropā ir ārkārtīgi nepieciešams atbalsts jauniešiem, piemēram, atbalsts jauniešu radošumam, spējai uzņemties risku un pārvarēt neveiksmes un atbildīgas attieksmes veidošanai.
- [1] Sk. Eurostat 2015. gada janvāra datus: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/6454659/3-07012015-AP-EN.pdf/f4d2866e-0562-49f5-8f29-67e1be16f50a
- [2] Sk., piemēram, Ž. K. Junkera Komisijas prioritātes: http://ec.europa.eu/priorities/jobs-growth-investment/index_lv.htm
- [3] http://europa.eu/legislation_summaries/education_training_youth/lifelong_learning/c11090_lv.htm
- [4] http://ec.europa.eu/growth/tools-databases/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=8056&lang=en
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS (24.6.2015)
Kultūras un izglītības komitejai
par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu ar izglītības un apmācības palīdzību
(2015/2006(INI))
Atzinuma sagatavotāja: Jana Žitňanská
IEROSINĀJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
A. tā kā jauniešu bezdarba rādītāji Eiropas Savienībā ir satraucoši un dažās dalībvalstīs jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 50 %; tā kā izglītība ir svarīgākais faktors, kas sekmē jauniešu sociālo un profesionālo iekļautību un tā kā uzņēmējdarbība būtu jāuzlūko kā transversāla kompetence un kā papildu iespēja dibināt jaunus uzņēmumus un, pats galvenais, radīt vairāk darba iespēju, tā palīdzot mazināt jauniešu bezdarbu un sekmēt jauniešu piemērotību darba tirgum;
B. tā kā jauniešiem nāk par labu apmācība un izglītošanās uzņēmējdarbības jomā un praktiskas pieredzes ieguve uzņēmumos, jo tā palīdz attīstīt viņu prasmes un talantus, attīstīt pašpaļāvību un veicināt jaunu uzņēmumu izveidi, sekmēt jauniešu nodarbināmību un inovāciju; tā kā uzņēmējdarbība ir lielā mērā neizmantota iespēja daudziem jauniešiem, kurus skārusi invaliditāte;
C. tā kā izglītības programmās iekļautu uzņēmējdarbības apguves programmu rezultāti un ietekme liecina, ka audzēkņi, kuri apguvuši šādas programmas, pēc mācību beigšanas ātrāk atrod darbu;
D. tā kā uzņēmējdarbība ir viens no vairākiem veidiem, kā palīdzēt jauniešiem atrast darbu un gūt stabilus ienākumus;
E. tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir izveidot ekonomiku, kuru raksturotu augsts nodarbinātības līmenis un kuras pamatā būtu ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija; tā kā šajā ziņā būtiska nozīme ir spēcīgai sociālajai ekonomikai;
F. tā kā kooperatīvie uzņēmumi nodrošina kvalitatīvas, nepārvietojamas, iekļaujošas un krīzes apstākļos noturīgas darbvietas; tā kā, pateicoties kooperatīvās darbības modelim, šādu uzņēmumu apgrozījums krīzes laikā palielinājās un turpinājās to izaugsme, un bankrota un atlaišanas gadījumu bija mazāk nekā cita veida uzņēmumos;
G. tā kā sociālie un iekļaujošie uzņēmumi dod aktīvu ieguldījumu inovatīvā, ilgtspējīgā izaugsmē, veicina lielāku sabiedrības un vietējo kopienu saliedētību un var pavērt nodarbinātības iespējas jauniešiem, tostarp sociāli neaizsargātiem un no darba tirgus atstumtiem jauniešiem;
H. tā kā pieredzējuši uzņēmēji, darbodamies kā mācībspēki, rada pozitīvu priekšstatu par uzņēmējdarbību un padara ceļu uz to vienkāršāku;
I. tā kā jaunajiem uzņēmējiem nākas saskarties ar daudziem sarežģītiem problēmjautājumiem un grūtībām, tostarp pieredzes un atbilstošu prasmju trūkumu un grūtībām piekļūt finansējumam un infrastruktūrai;
J. tā kā neprasme lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas mūsdienās ir uzlūkojama kā jauns analfabētisma paveids;
K. tā kā iespēja izbeigt uzņēmuma darbību nesarežģītā veidā un bez krāpnieciskiem paņēmieniem ļauj ieguldītājiem un uzņēmējiem sekmīgāk atsākt uzņēmējdarbību, nodarbināt vairāk cilvēku un piedzīvot mazāk bankrota gadījumu;
L. tā kā transnacionāla mēroga uzņēmējdarbībai piemērotāki būs tie jaunieši, kuri pratīs svešvalodas,
1. aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes izmantot visus pastāvošos ES finansējuma avotus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu, programmu „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” un ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME), lai rosinātu un atbalstītu iniciatīvas, kuru mērķis ir veidot efektīvāku un mērķtiecīgāku saikni starp uzņēmumiem un izglītības sektoru un kuras veicina uzņēmējdarbības gara veidošanos jauniešu vidū neatkarīgi no to dzimuma vai sociālekonomiskā stāvokļa, tā iedrošinot jauniešus attīstīt radošu pieeju, iniciatīvu un atbildības sajūtu un vēršoties pret pieņēmumu, ka veidot karjeru uzņēmējdarbībā ir pieņemami tikai tad, ja nepastāv citi varianti; aicina Komisiju izpētīt, kā šāds finansējums faktiski tiek izlietots, un nodrošināt, lai minētie finansējuma avoti būtu viegli pieejami un tos būtu vienkārši izmantot; uzsver nepieciešamību ieguldīt izglītībā un infrastruktūrās, lai risinātu Savienībā pastāvošās digitālās plaisas problēmu;
2. aicina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai palielinātu jauniešu informētību par iespējām dibināt uzņēmumus, šajā nolūkā piedāvājot apgūt piemērotas, uz uzņēmējdarbību orientētas izglītības un apmācības programmas un veicinot individuālo prasmju pilnveidi, it sevišķi digitālās prasmes un digitālo līderību, jo tie ir uzņēmējiem būtiski nepieciešami instrumenti mūsdienu ekonomikas un uzņēmējdarbības vidē; uzsver, ka gados jauni, pieredzējuši un attiecīgi kvalificēti darbinieki ir būtiski nozīmīgi ES konkurētspējai un palīdzēs paātrināt ekonomikas atveseļošanās procesu un radīt darbvietas visās dalībvalstīs;
3. aicina Komisiju un dalībvalstis likvidēt šķēršļus uzņēmējdarbībai, lai palīdzētu jauniešiem pārveidot savas radošās idejas veiksmīgos saimnieciskās darbības plānos;
4. aicina dalībvalstis cīnīties pret šķēršļiem, ar ko saskaras jaunie uzņēmēji, kuriem ir invaliditāte, šajā nolūkā apmācot pakalpojumu sniedzējus, kuru uzdevumos ietilpst atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, un pielāgojot telpas, kurās šāds atbalsts tiek sniegts, lai tām varētu piekļūt cilvēki, kuriem pārvietošanās saistīta ar zināmām grūtībām;
5. aicina dalībvalstis ar proaktīvu pieeju uzlabot uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu un racionalizēt administratīvās procedūras uzņēmumiem, īpaši pievēršoties MVU un sociālajiem uzņēmumiem, un veicināt un uzraudzīt darba attiecību prakses kvalitāti šādos uzņēmumos; norāda, ka sociālie un iekļaujošie uzņēmumi rada noturīgas darbvietas, nodrošina ieguldījumu kopienu attīstībā un palīdz veicināt stabilu vidi un nodrošināt sabiedrības izturību krīzes apstākļos;
6. prasa publiskā sektora nodarbinātības dienestiem izrādīt proaktīvāku pieeju attiecībā uz palīdzības un padomu sniegšanu uzņēmumiem un jo īpaši jaunajiem uzņēmējiem;
7. uzsver nepieciešamību risināt jautājumu par finansiālajām grūtībām, ar kurām saskaras jaunie uzņēmēji, un atvieglot viņiem piekļuvi kredītiem un īpašām dotācijām, mazināt pastāvošos administratīvos šķēršļus un izveidot regulatīvo vidi un fiskālos stimulus, kas iedrošinātu jauniešus izstrādāt uzņēmējdarbības iniciatīvas un sekmētu darbvietu radīšanu, lai atvieglotu jauno uzņēmēju uzņēmējdarbības projektu uzsākšanu un stabilizēšanu;
8. aicina dalībvalstis veicināt kooperatīvo uzņēmējdarbību, kuras pamatā ir demokrātiskas lēmumu pieņemšanas procedūras un kura palīdz jauniešiem kļūt par atbildīgākiem darba devējiem, darba ņēmējiem un patērētājiem; norāda, ka kooperatīvi un citi sociālie un iekļaujošie uzņēmumi ir Eiropas sociālā modeļa un vienotā tirgus neatņemama sastāvdaļa un tādēļ tie ir pelnījuši pilnīgu atzīšanu un atbalstu, kā tas ir paredzēts dažu dalībvalstu konstitūcijās un dažādos ES pamatnoteikumos;
9. aicina dalībvalstis atbalstīt videi draudzīgus un ilgtspējīgus uzņēmējdarbības projektus;
10. aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes piedāvāt plašāku piekļuvi stipendijām un mikrokredītu shēmām un to pieejamību novatoriskiem skolēniem un studentiem, vienlaikus nodrošinot atbalstu, informāciju, konsultatīvo atbalstu, multidisciplināru palīdzību un savstarpējas izvērtēšanas platformas, lai viņi varētu dibināt paši savus uzņēmumus vai uzsākt projektus, piemēram, Eiropas Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas atbalstītos mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības projektus; aicina dalībvalstis sekmēt piekļuvi aizdevumiem un to atdošanu, veicināt kolektīvās finansēšanas izmantošanu, veidot partnerības starp vietējās ekonomikas dalībniekiem, uzņēmumiem un augstskolām, veicināt to, ka uzņēmumi vairāk iesaistās jauniešu integrēšanā darba tirgū, un integrēt uzņēmējdarbības prasmju apguves sertifikātu (Entrepreneurial Skills Pass) dažādos vidējās un augstākās izglītības posmos, it sevišķi partnerībā ar MVU; mudina dalībvalstis sekmēt to, lai augstskolās tiktu izveidoti uzņēmumu inkubatori, kas darbotos nākotnei aktuālos studiju virzienos un ilgtspējīgas attīstības jomā;
11. aicina dalībvalstis pilnveidot uzņēmējdarbības kultūru augstākajā izglītībā, atbalstot un sekmējot jauniešu iesaistīšanos jaunu, uz akadēmiskiem pētījumiem balstītu uzņēmumu (spin-off) izveidē, mazinot ar šādu uzņēmumu dibināšanu saistīto birokrātisko slogu un izveidojot skaidru un atbalstošu tiesisko regulējumu studentu uzņēmējdarbībai; uzskata, ka šajā sakarībā skolām un augstskolām būtu jāparedz laiks, vieta un atzinība jauniešu iniciatīvām, lai radītu viņos nepieciešamo pašpaļāvību uzņemties jaunus projektus, kas var izrādīties lietderīgi neatkarīgu uzņēmumu izveidē; atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas paredz apbalvot jauniešus par veiksmīgu uzņēmējdarbību (piemēram, balva „Gada labākais studentu uzņēmums”), turklāt uzsver, ka ir svarīgi, lai uzņēmumi sniegtu jauniešiem iespēju iegūt pirmo tiešo darba pieredzi, un atkārtoti norāda uz nepieciešamību šādiem mērķiem veicināt apmeklējumus uzņēmumos un stažēšanās shēmu izmantošanu, lai sniegtu jauniešiem ieskatu uzņēmējdarbības pasaulē;
12. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to izglītības sistēmās, tostarp profesionālās izglītības programmās, lielāka uzmanība tiek pievērsta transversālu uzņēmējdarbības kompetenču, prasmju un zināšanu attīstīšanai, it īpaši paredzot bērniem pirmajos skolas gados IKT prasmju apguvi un svešvalodu apmācību un vidējās un augstākās izglītības iestādēs veicinot tādu mācīšanos, kura sniedz un attīsta kompetences, kas ir nepieciešamas, lai kļūtu par uzņēmējiem, piemēram, radošu pieeju, saziņas prasmes, zināšanas par uzņēmējdarbības vadību, grāmatvedību un uzskaiti, un kura tiktu efektīvi nodrošināta ar praktisku un reālā dzīvē gūtu pieredzi; uzsver, ka mācībspēkiem ir svarīga nozīme, attīstot jauniešos uzņēmējiem raksturīgu domāšanas veidu un sniedzot viņiem iespējas iegūt vajadzīgās prasmes un kvalifikācijas, tādēļ aicina dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību mācībspēkiem paredzētas specializētas, piemērotas apmācības nodrošināšanai, nodrošināt viņiem nepārtrauktu profesionālo pilnveidi un paplašināt iespējas kā mācībspēkus piesaistīt pieredzējušus uzņēmējus;
13. aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt dalībvalstu īstenotos konkrētos pasākumus jauniešu uzņēmējdarbības atbalstam, veltīt īpašu uzmanību popularizēšanai un informācijas par rezultātiem publicēšanai un mudināt un atbalstīt iestādes un organizācijas iesaistīties paraugprakses apmaiņā, apmainīties ar idejām, zināšanām un pieredzi un veidot starpnozaru stratēģiskās partnerības; mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot kritērijus, modeļus, kopīgus instrumentus un projektus jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanai; atzinīgi vērtē programmas „Erasmus+” un „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kas ļauj jauniešiem studēt un iesaistīties profesionālajā apmācībā ārvalstīs un iegūt uzņēmējdarbības pieredzi citās dalībvalstīs; prasa Komisijai nodrošināt, lai uzņēmumi ievērotu šīm programmām piemērojamos noteikumus, kuri aizsargā dalībnieku tiesības, un lai minētās programmas tiktu popularizētas vidējās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēs;
14. aicina dalībvalstis vienkāršot procedūras tādai uzņēmējdarbības izbeigšanai, kas netiek īstenota krāpšanās nolūkos, un nodrošināt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības izbeigšanai, lai skaidri liktu jauniešiem saprast, ka piedzīvota neveiksme neradīs negatīvas sekas visa mūža garumā;
15. aicina dalībvalstis vidējās un augstākās izglītības iestādēs sniegtajās karjeras konsultācijās popularizēt uzņēmējdarbību kā pozitīvu karjeras izvēli un cīnīties pret uzņēmējdarbības kā karjeras izvēles negatīvo reputāciju, kas vērojama dažās dalībvalstīs;
16. mudina Komisiju rūpīgi uzraudzīt specifiskos pasākumus, ko dalībvalstis īsteno, lai nodrošinātu to, ka jauniešiem, kuri izvēlas karjeru uzņēmējdarbības jomā, ir tādas pašas tiesības attiecībā uz Starptautiskās Darba organizācijas 2012. gada ieteikumā Nr. 202[1] paredzēto sociālo aizsardzību, kā arī tiesības uz darba drošību un veselības aizsardzību darbā;
17. aicina dalībvalstis palielināt jauniešu ar invaliditāti informētību par pašnodarbinātību un uzņēmumu izveidi, piemēram, veicinot darba tirgū jau integrētu cilvēku ar invaliditāti karjeras iespējas un nodrošinot invaliditātes skartu uzņēmēju publisku atpazīstamību;
18. aicina dalībvalstis veicināt pieredzējušu kolēģu šefības uzņemšanos par gados jauniem uzņēmējiem, tā radot jaunajiem uzņēmējiem iespējas baudīt priekšrocības, ko sniedz šajā jomā ilgāku laiku strādājošu kolēģu pieredze un atbalsts;
19. aicina dalībvalstis iedrošināt jauniešus iesaistīties uzņēmējdarbībā, šajā nolūkā vienkāršojot iespējas izglītības sistēmā mācības organizēt uz projektu pamata, aptverot dažādas disciplīnas un sadarbojoties ar uzņēmumiem;
20. mudina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstu veiktie pasākumi nekavētu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un līdz ar to jaunieši, kuri izvēlējušies veidot karjeru uzņēmējdarbības jomā, varētu izvērst darbību jebkurā Eiropas Savienības vietā;
21. uzsver vairāku gados jaunu uzņēmēju apvienību izšķirīgo nozīmi uzņēmējdarbības sekmēšanā jauniešu vidū, jo tās sniedz viņiem iespējas attīstīt novatoriskus projektus un gūt uzņēmējdarbības pieredzi, kā arī nodrošina viņiem instrumentus un nepieciešamo pašpaļāvību uzņēmējdarbības sākšanai;
22. prasa veidot ciešāku sadarbību ar privāto sektoru un sociālajiem partneriem, lai stimulētu tādas kultūras veidošanos, kurai raksturīga gatavība riskēt, uzņēmīgums un inovatīva pieeja (piemēram, izmantojot tādas strukturālas saistības kā inovācijas instrumentus un ideju apmaiņu);
23. norāda, ka, veicinot sadarbību starp vidējās un augstākās izglītības iestādēm, tiktu paplašināts dialogs starp jauniešiem un stimulēta inovācija;
24. aicina Komisiju izpētīt faktorus, kas attur sievietes no karjeras veidošanas uzņēmējdarbības jomā, un nodrošināt to, lai izglītības sistēmās, kā arī ar tām saistītos pasākumos un darbībās tiktu aktīvi strādāts pie dzimumu līdztiesības sasniegšanas.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
23.6.2015 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
39 2 10 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, David Casa, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Marian Harkin, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Kostadinka Kuneva, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Yana Toom, Ulla Tørnæs, Marita Ulvskog, Renate Weber, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Maria Arena, Georges Bach, Heinz K. Becker, Paloma López Bermejo, António Marinho e Pinto, Edouard Martin, Tamás Meszerics, Csaba Sógor, Helga Stevens, Monika Vana, Tom Vandenkendelaere |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Flavio Zanonato, Branislav Škripek |
||||
- [1] Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2012. gada ieteikums par sociālās aizsardzības minimumu (Nr. 202).
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
14.7.2015 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
19 7 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Silvia Costa, Damian Drăghici, Angel Dzhambazki, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Rikke Karlsson, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Fernando Maura Barandiarán, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
György Hölvényi, Ilhan Kyuchyuk, Ernest Maragall, Martina Michels, Marlene Mizzi |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Tim Aker |
||||