Ziņojums - A8-0296/2015Ziņojums
A8-0296/2015

IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem

14.10.2015 - (09375/1/2015 – C8‑0166/2015 – 2011/0901B(COD)) - ***II

Juridiskā komiteja
Referents: António Marinho e Pinto


Procedūra : 2011/0901B(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0296/2015

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem

(09375/1/2015 – C8‑0166/2015 – 2011/0901B(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (09375/1/2015 – C8-0166/2015),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Tiesas pieprasījumu, kas iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei (02074/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 69. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskā komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0296/2015),

1.  apstiprina turpmāk norādīto nostāju otrajā lasījumā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Padomes nostāja

1. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(1) Vispārējā tiesā, kuras jurisdikcija kopš tās izveidošanas ir pakāpeniski paplašinājusies, iesniegto lietu skaits gadu gaitā aizvien ir pieaudzis, un tas, laikam ritot, ir palielinājis minētajā tiesā iesniegto, bet neizskatīto lietu skaitu. Tas ir ietekmējis tiesvedības ilgumu.

 

(1) Vispārējā tiesā, kuras jurisdikcija kopš tās izveidošanas ir pakāpeniski paplašinājusies, iesniegto lietu skaits gadu gaitā ir pieaudzis, un tas, laikam ritot, ir palielinājis minētajā tiesā iesniegto, bet neizskatīto lietu skaitu. Iespējams, ka šāda situācija ietekmēs tiesvedības ilgumu, ja vien netiks veikti pienācīgi procesuāla un organizatoriska rakstura pasākumi, tostarp palielināts šīs tiesas tienešu skaits.

Grozījums Nr.    2

Padomes nostāja

3. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(3) Šādai situācijai Vispārējā tiesā ir strukturāli iemesli, kuri ir saistīti, inter alia, gan ar Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru tiesību aktu skaita palielināšanos un dažādību, gan ar Vispārējā tiesā iesniegto lietu apjomu un sarežģītību, jo īpaši tādās jomās kā konkurence un valsts atbalsts.

(3) Šo Vispārējā tiesā izveidojušos situāciju ir radījuši iemesli, kuri ir saistīti, inter alia, ar Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru tiesību aktu skaita palielināšanos un dažādību, Vispārējā tiesā iesniegto lietu apjomu un sarežģītību, jo īpaši tādās jomās kā konkurence, valsts atbalsts un intelektuālais īpašums, un ar to, ka nav izveidotas attiecīgās specializētās tiesas, kas ir paredzētas LESD 257. pantā.

Grozījums Nr.    3

Padomes nostāja

5. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(5) Ņemot vērā Vispārējās tiesas darba slodzes paredzamo attīstību, trīs posmu procesa beigās nosakāmajam tiesnešu skaitam vajadzētu būt 56, ar to saprotot, ka nevienā brīdī Vispārējā tiesā nevar būt vairāk par diviem tiesnešiem, kas iecelti pēc vienas un tās pašas dalībvalsts priekšlikuma.

(5) Ņemot vērā Vispārējās tiesas darba slodzes attīstību, trīs posmu procesa beigās nosakāmajam tiesnešu skaitam vajadzētu būt 56, proti, pēc katras dalībvalsts priekšlikuma tiek iecelti divi šīs dalībvalsts tiesneši, ar to saprotot, ka nevienā brīdī Vispārējā tiesā nevar būt vairāk par diviem tiesnešiem, kas iecelti pēc vienas un tās pašas dalībvalsts priekšlikuma.

Grozījums Nr.    4

Padomes nostāja

5.a apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(5a) Ieceļot papildu tiesnešus, būtu jāvadās no viņu neatkarības, neitralitātes un profesionālās kompetences, ņemot vērā viņu aroda un personisko piemērotību un viņu zināšanas par Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību sistēmām un papildus tam Tiesas kopējā sastāvā nodrošinot arī dzimumu līdzsvaru.

Grozījums Nr.    5

Padomes nostāja

7. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(7) 2016. gada septembrī jurisdikcija pirmajā instancē izskatīt Savienības civildienesta lietas un Eiropas Savienības Civildienesta tiesā strādājošo septiņu tiesnešu amata vietas būtu jānodod Vispārējai tiesai, pamatojoties uz gaidāmu Tiesas lūgumu nākt klajā ar leģislatīviem aktiem.

(7) Kā Eiropas Savienības Tiesa jau ir paziņojusi, otrs tiesību akta priekšlikums tiks iesniegts, lai noteiktu visus sīki izstrādātos Eiropas Savienības Civildienesta tiesas, tostarp septiņu tiesnešu amata vietu un tās darbinieku un resursu, nodošanas aspektus.

Grozījums Nr.    6

Padomes nostāja

8.a apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(8a) Daļējā nomaiņa Vispārējā tiesā būtu jāorganizē tā, lai dalībvalstu valdības pakāpeniski sāktu divu tādu tienešu iecelšanu, kas nodrošinās minēto daļējo nomaiņu. Tādēļ, lai šajā tiesā panāktu dzimumu līdzsvaru [..* kopīgā deklarācija], dalībvalstu valdībām būtu jācenšas izvirzīt vienu sievieti un vīrieti, ja tiek ievēroti Līgumā paredzētie nosacījumi un procedūras. Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 2. punktā ir noteikts, ka Eiropas Savienības Tiesas sastāvā Tiesas sastāvā ir pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. Tā kā ar šo sistēmu jau tiek nodrošināts noteikts ģeogrāfiskais līdzsvars, būtu jāieceļ papildu tiesneši, galvenokārt balsoties uz viņu profesionālajām un personīgajām iemaņām un ņemot vērā viņu zināšanas par Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesību sistēmām; viņu valstspiederību apsver tikai pēc tam.

 

__________________

 

* OV: lūgums ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu.

Grozījums Nr.    7

Padomes nostāja

9.a apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(9a) Būtu jāieceļ deviņpadsmit juridiskie sekretāri, lai katram tiesnesim būtu viens papildu juridiskais sekretārs (ņemot vērā, ka 2014. gadā tika iecelti deviņi sekretāri), jo šāds risinājums Eiropas Savienības Tiesā jau ir ieviests.

Grozījums Nr.    8

Padomes nostāja

1. pants – 2.a punkts (jauns)

3. protokols

48. pants

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(2a) Regulas 48. pantam pievieno šādu punktu:

 

„Pirms 2019. gadā tiek nomainīta Vispārējās tiesa, kas apstiprina lēmumu par deviņu papildu tiesnešu iecelšanu šajā tiesā, tiek veikts ietekmes novērtējums par šo deviņu tiesnešu iecelšanas šajā tiesā lietderību, ņemot vērā tās darba slodzi.ˮ

 

Grozījums Nr.    9

Padomes nostāja

1. pants – 2.a punkts (jauns)

3. protokols

48.a pants (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(2b) Regulā iekļauj šādu pantu:

 

„48.a pants

 

Dalībvalstu ierosinātās kandidatūras ir pieņemamas tikai tad, ja kandidāti ir vai nu abu dzimumu pārstāvji gadījumos, kad dalībvalstis izvirza divus kandidātus vienlaikus, vai nu kandidāta dzimums ir pretējs tā tiesneša dzimumam, kurš turpina darbu Vispārējā tiesā gadījumos, kad attiecīgās dalībvalstis kandidātus otrā tiesneša amata vietai neizvirza vienlaikus ar kandidātiem pirmā tiesneša amata vietai.ˮ

Pamatojums

Sk. 15. punktu ziņojumā par sieviešu lomu politisko lēmumu pieņemšanā, kuru pieņēma plenārsēdē 03.02.2012. (2011/2295(INI)) (PIETIKÄINEN), kurš „[a]cina dalībvalstis sekmēt pozitīvo diskrimināciju, tostarp noteikt saistošas tiesību normas, nolūkā visās pārvaldes struktūrās un publisko amatu atlasēs nodrošināt paritāti un izstrādāt kandidatūru izvirzīšanas un ievēlēšanas uzraudzības no dzimuma viedokļa līdzekļusˮ.

Grozījums Nr.    10

Padomes nostāja

2. pants

Padomes nostāja

Grozījums

Vispārējās tiesas papildu tiesnešu, kurus ieceļ saskaņā ar 3. protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 48. pantu, pilnvaru termiņš ir šāds:

Vispārējās tiesas papildu tiesnešu, kurus ieceļ saskaņā ar 3. protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 48. pantu, pilnvaru termiņš ir šāds:

(a) sešiem tiesnešiem no tiem divpadsmit papildu tiesnešiem, ko ieceļ no …4, pilnvaru termiņš beidzas 2016. gada 31. augustā. Minētos sešus tiesnešus izvēlas izlozes kārtībā. Pārējiem sešiem tiesnešiem pilnvaru termiņš beidzas 2019. gada 31. augustā;

a) sešiem tiesnešiem no tiem divpadsmit papildu tiesnešiem, ko ieceļ no …, pilnvaru termiņš beidzas 2016. gada 31. augustā. Minētos sešus tiesnešus izvēlas tā, lai sešu dalībvalstu valdības katra izvirzītu divus tiesnešus daļējai nomaiņai Vispārējā tiesā 2016. gadā. Pārējiem sešiem tiesnešiem pilnvaru termiņš beidzas 2019. gada 31. augustā;

(b) trim tiesnešiem no tiem septiņiem papildu tiesnešiem, ko ieceļ no 2016. gada 1. septembra, pilnvaru termiņš beidzas 2019. gada 31. augustā. Minētos trīs tiesnešus izvēlas izlozes kārtībā. Pārējiem četriem tiesnešiem pilnvaru termiņš beidzas 2022. gada 31. augustā;

(b) trim tiesnešiem no tiem septiņiem papildu tiesnešiem, ko ieceļ no 2016. gada 1. septembra, pilnvaru termiņš beidzas 2019. gada 31. augustā. Minētos trīs tiesnešus izvēlas tā, lai trīs dalībvalstu valdības katra izvirzītu divus tiesnešus daļējai nomaiņai Vispārējā tiesā 2019. gadā. Pārējiem četriem tiesnešiem pilnvaru termiņš beidzas 2022. gada 31. augustā;

(c) četriem tiesnešiem no tiem deviņiem papildu tiesnešiem, ko ieceļ no 2019. gada 1. septembra, pilnvaru termiņš beidzas 2022. gada 31. augustā. Minētos četrus tiesnešus izvēlas izlozes kārtībā. Pārējiem pieciem tiesnešiem pilnvaru termiņš beidzas 2025. gada 31. augustā.

(c) četriem tiesnešiem no tiem deviņiem papildu tiesnešiem, ko ieceļ no 2019. gada 1. septembra, pilnvaru termiņš beidzas 2022. gada 31. augustā. Minētos četrus tiesnešus izvēlas tā, lai četru dalībvalstu valdības katra izvirzītu divus tiesnešus daļējai nomaiņai Vispārējā tiesā 2022. gadā. Pārējiem pieciem tiesnešiem pilnvaru termiņš beidzas 2025. gada 31. augustā.

__________________

__________________

4 OV: ievietot "2015. gada 1. septembri" vai šīs regulas spēkā stāšanās datumu, ja minētais datums ir pēc 2015. gada 1. septembra.

* OV: lūgums ievietot "2015. gada 1. septembri" vai šīs regulas spēkā stāšanās datumu, ja minētais datums ir pēc 2015. gada 1. septembra.

Grozījums Nr.    11

Padomes nostāja

2.a pants (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

2.a pants

 

1. Līdz [ pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Eiropas Savienības Tiesa ar ārēja konsultanta palīdzību Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai sagatavo ziņojumu par Vispārējās tiesas darbību.

 

Šajā ziņojumā īpašu uzmanību pievērš Vispārējās tiesas efektivitātei, tās tiesnešu skaita palielināšanas līdz 56 tiesnešiem nepieciešamībai un lietderībai, līdzekļu izmantošanai un efektivitātei un turpmākai speciālo palātu izveidei un/vai citām strukturālām izmaiņām.

 

Eiropas Savienības Tiesa iesniedz tiesību aktu priekšlikumus par attiecīgiem tās statūtu grozījumiem.

 

2. Līdz [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Eiropas Savienības Tiesa Parlamentam, Padomei un Komisijai sagatavo ziņojumu par iespējamām izmaiņām kompetences sadalē attiecībā uz lūgumu pieņemt prelimināro nolēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

PASKAIDROJUMS

Ievads un paskaidrojums

1. Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2011. gadā nāca klajā ar likumdošanas iniciatīvu, lai grozītu savu statusu, kas ļautu tai Vispārējā tiesā (VT) iecelt papildu 12 tiesnešus. Tā toreiz apgalvoja, ka ir nepieciešams samazināt gan lietu skaitu vienam tiesnesim, gan to izskatīšanas ilgumu VT. EST 2013. gadā samazināja savas prasības līdz deviņiem tiesnešiem, ko atbalstīja arī Eiropas Savienības Padome (turpmāk — „Padomeˮ), Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Parlaments (EP). Tomēr iepriekšējā plenārsēdē EP pirmajā lasījumā apstiprināja tiesnešu skaita palielināšanu par 12 papildu tiesnešiem. Tomēr Padome nav iecēlusi nevienu no šiem 12 tiesnešiem — acīmredzot tādēļ, ka dalībvalstis nepanāca vienošanos par tiesnešu izraudzīšanos, jo katra dalībvalsts vēlējās iecelt „savu” tiesnesi, bet ieceļamo tiesnešu skaits (12) nesakrīt ar to valstu skaitu (28), kurām jāizvirza kandidāti. Tādēļ 2014. gada oktobrī Eiropas Savienības Tiesas ierosināja divkāršošot VT tiesnešu skaitu (vēl 28) trijos posmos, vienlaikus likvidējot Civildienesta tiesu. Padome nekavējoties piekrita šiem jaunajiem priekšlikumiem. Šis ziņojums attiecas uz šo jauno priekšlikumu.

2. Pirmais jautājums, kas jānoskaidro, ņemot vērā EST priekšlikumu, ir noteikt, kādu jautājumu, to izstrādājot, ir gribēts atrisināt. Ir nepieciešams saprast, vai šī problēma ir radusies VT tiesnešu nepietiekamā skaita dēļ vai arī tas drīzāk ir jautājums, kas izriet no pašas Padomes puses, jo tā nespēj iecelt tādu skaitu tiesnešu, kas atbilstu tās locekļu skaitam. Faktiski, nav izskaidrojams tas, ka tikai deviņas jaunas tiesnešu amata vietas bija pietiekamas, lai 2013. gadā atrisinātu VT problēmas, kamēr 2014. gadā pēkšņi bija nepieciešami 28 papildu tiesneši, kā arī citas tiesas likvidēšana. Citiem vārdiem sakot, VT 2011. gadā ir pieprasījusi papildus divpadsmit tiesnešus, 2013. gadā tā piekrita, ka deviņi tiesneši būtu pietiekami, bet 2014. gadā visbeidzot norādīja, ka ir vajadzīgi vēl 28 tiesneši un vienas tiesas likvidēšana. Neviens saprātīgs cilvēks nespēj noticēt, ka šādas izmaiņas tiesnešu skaitā ir saistītas ar VT neizskatīto lietu problēmu. Ja Padomē būtu 38 locekļi, tie pieprasītu tādu pašu skaitu tiesnešu. Ja locekļu skaits būtu 21, tie izvēlētos šādu skaitu. Acīmredzami ir tas, ka problēmas cēlonis ir Padome, kas VT tiesnešu problēmas risinājumu var īsteno tikai tad, ja šis risinājums paredz, ka katra dalībvalsts var iecelt „pati savu” tiesnesi, pat ja iegūtais tiesnešu skaits nepārprotami pārsniegtu VT faktiskās vajadzības (skat. Vispārējās tiesas aktuālāko statistiku pielikumā).

3. Tādēļ EP būtu jānoraida Padomes nostāja vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā atspoguļo ļoti necienīgu izturēšanos pret Eiropas nodokļu maksātāju naudu. Laikā, kad ES piemēro stingrus taupības pasākumus, lai līdzsvarotu dalībvalstu budžetus, un aicina šīs valstis samazināt publiskos izdevumus, ir bezjēdzīgi palielināt ES izdevumus tik vieglprātīgi, un Eiropas sabiedrībai to būtu grūti izprast. Ierosinātā tiesnešu skaita dubultošana palielinātu ar to saistīto juridisko sekretāru un asistentu skaitu par vairāk nekā 100. Ņemot vērā to, ka katra tiesneša biroja darbība izmaksā vairāk nekā EUR 1 miljonu gadā, kopējais atalgojums prasītu ES strukturālo izdevumu palielināšanu vairāk nekā par EUR 20 miljoniem gadā.

Nav izskaidrojams tas, ka, lai gan visas pārējās iestādes ir piekritušas samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 5 % un samazināt par aptuveni 0,5 % to daļu budžetā, EST vēlas tās budžetu ievērojami palielināt bez jebkāda pamatojuma.

Vēl viens iemesls EP noraidīt EST priekšlikumu ir saistīts ar cieņu pret tiesu sistēmu kā tādu, it īpaši ar tiesu prestižu un to pienācīgu respektēšanu. Proti, ES nevajadzētu iecelt tiesnešus tādā pašā veidā, kā ieceļ politiskos komisārus. Tiesneši nav dalībvalstu komisāri, un viņi būtu jāieceļ citādā veidā. Tiesneši būtu jāizvēlas, vadoties no viņu tehniskajām un juridiskajām zināšanām, kas garantē lēmumu pieņemšanas kvalitāti, taču viņi būtu jāizvēlas arī rakstura īpašību kvalitātes dēļ, lai nodrošinātu to uzticamību, godīgumu, objektivitāti un spēju izturēt jebkuru spiedienu, kam tie var tikt pakļauti. Īsāk sakot, viņi būtu jāieceļ par viņu drosmi un neatkarību. Tāpēc tiesnešiem nevajadzētu ļaut kandidēt atkārtoti. Viņi būtu jāieceļ tikai uz vienu deviņu gadu periodu. Pastāv ļoti pamatotas bailes, ka tiesnesis, kurš var kandidēt atkārtoti, var mēģināt veikt savus pienākumus tādā veidā, kā vēlas tie, kas tiesnešus iecēluši, lai kandidātu atkārtoti. Turklāt pat šajā iedaļā par iecelšanu amatā īpaša uzmanība būtu jāpievērš dzimumu līdztiesībai. Nav iedomājams, ka ES tiesas spriešana būtu jāīsteno galvenokārt vīriešiem. Vīriešu dzimuma tiesnešu skaitam ES tiesās vajadzētu būtu stingri vienādam ar sieviešu tiesnešu skaitu.

4. Turklāt EST pieprasījumu nevar uzskatīt par īstu leģislatīvu priekšlikumu — pirmām kārtām tādēļ, ka tas tika iesniegts vienkāršas vēstules veidā, kas 2014. gada oktobrī nosūtīta Padomes Itālijas prezidentūrai. Vēstule nav piemērotākā procedūra, lai piešķirtu oficiālu statusu likumdošanas iniciatīvai. Tomēr pat tādā gadījumā, ja šī procedūra tiek uzskatīta par atbilstošu, priekšlikums tā satura dēļ būtu jāuzskata par jaunu likumdošanas iniciatīvu, un tādēļ būtu jāuzsāk pilnīgi jauna procedūra. Faktiski pašreiz tiek apspriesta nevis 12 tiesnešu iecelšana, bet gan 28 tiesnešu iecelšana un specializētas tiesas likvidēšana. Tādos gadījumos kā šis, kad iesniedz likumdošanas priekšlikumu ar jaunu saturu (jo tas ir pilnīgi jauns un tādēļ nekad iepriekš netika apsvērts), netiek nodrošināta visa procesa procedūras likumība (skatīt saraksti pielikumā attiecībā uz procesuālo pienākumu izpildi). Formas ievērošana ir vislabākais veids, kā cīnīties pret patvaļu.

5. Turklāt pirms šāda veida reformas, ņemot vērā tās dziļo un plašo ietekmi, būtu jāveic ietekmes izpēte, kurā likumdevējiem (Padomei un EP) tiktu izklāstīta tās nepieciešamība, apjoms, izmaksas un citas sekas. Tomēr šāds pētījums, kaut arī EST solīja to iesniegt kopš 2011. gada, nekad nav veikts. Tālab šai likumdošanas iniciatīvai nepārprotami trūkst pārredzamības — gan iekšēji, gan ārēji (vēlreiz skatīt saraksti pielikumā attiecībā uz procesuālo pienākumu izpildi).

Patiesībā viss likumdošanas process liecina, ka neviena no struktūrvienībām, ar kurām būtu jāapspriežas, nav komentējusi EST priekšlikumus (par 28 papildu tiesnešu paredzēšanu un atteikšanos no Civildienesta tiesas). Pati EK priekšlikumu (par tiesnešu skaita palielināšanu par 12) komentēja tikai 2011. gadā, un pat nav aptaujāti nedz abu tiesu iestāžu (VT un Civildienesta tiesas) tiesneši, kurus šis priekšlikums skar tieši, nedz viņu darbinieki. Kā tādā gadījumā var ierosināt reformu par vienas tiesas likvidāciju, palielinot tiesnešu skaitu par vairāk nekā 28 citā tiesā, ja struktūra, kas automātiski būtu jāuzklausa par šiem priekšlikumiem, tika aptaujāta tikai attiecībā uz palielinājumu par 12 tiesnešiem, un viņi nekad nav izteikuši komentārus par Civildienesta tiesas likvidēšanu? Vai tā var būt, ka vienkārša EST priekšsēdētāja vēstule bija pietiekama, lai Padome un Eiropas Parlaments nekavējoties izdabājoši apstiprinātu visu ierosināto, t.i., vienas ES tiesas likvidēšanu un tiesnešu skaita divkāršošana citā tiesā, bez jebkāda objektīvas analīzes par visām sekām, jo īpaši finansiālām? Šis likumdošanas priekšlikums, ja to apstiprinās, būtu ļoti slikts piemērs, jo tas radītu dubultu standartu. ES patur sev tiesības bez vajadzības palielināt savus tēriņus, vienlaikus uzliekot nevajadzīgi stingrus tēriņu samazinājumus dažās dalībvalstīs, tostarp štatu samazināšanu, kā arī algas un citas atlīdzības samazinājumus.

6. Tomēr, neskatoties uz EST priekšlikumam piemītošajiem trūkumiem, ja tas tiks realizēts, tas nopietni un ilgstošai ietekmēs ES tiesu sistēmu. Faktiski daudzi elementi šajā priekšlikumā (tiesas struktūra, finansiālā ietekme) prasa nopietnu un objektīvu ietekmes analīzi un novērtējumu, kas nav veikti. Nav pat veikta nekāda izmaksu un ieguvumu analīze vai ietekmes novērtējums. Ārēja un neatkarīga pētījuma veikšana ir priekšnoteikums, lai likumdevējs varētu apsvērt visas konsekvences Tiesas statūtos. Bez šāda pētījuma Eiropas Parlamentam nevajadzētu turpināt procedūru par tiesnešu skaita palielināšanu un Civildienesta tiesas likvidēšanu. Šāda veida reformas nevajadzētu ieviest nepārredzami.

Jānorāda, ka Civildienesta tiesa pastāv jau vairāk nekā 10 gadu un vienmēr ir uzskatīta par tiesu sistēmas veiksmes stāstu, kā to atzinis arī pats Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs. Turklāt ES līgumi paredz izveidot specializētas tiesas, tāpēc nav izskaidrojams, kāpēc Civildienesta tiesa tagad būtu pēkšņi jālikvidē. Tā vietā būtu jāizpēta iespēja izveidot jaunu specializētu tiesu, jo īpaši attiecībā uz preču zīmēm un patentiem.

EST pati izsaka pieņēmumu, ka ierosinātā Civildienesta tiesas likvidēšana ir saistīta ar strupceļu Padomē par tiesnešu iecelšanu un tās tiesnešu kandidatūru atkārtotu izvirzīšanu. Turklāt tāpat, kā tas bija lēmuma dubultot VT tiesnešu skaitu gadījumā, iemesls Civildienesta tiesas likvidēšanai atkal ir Padomes nespēja iecelt tiesnešus, nevis likvidējamās tiesas darbība. Tā kā Padome nevar pielāgoties realitātei, tā mēģina pielāgot realitāti tās iesīkstējušām darba metodēm.

Tādējādi Civildienesta tiesas likvidācija nozīmētu tās specializēto tiesu sistēmas zaudēšanu, kas tika paredzēta ar Nicas un Lisabonas līgumu, jo ir plaši zināms, ka specializēta tieslietu sistēma ir labākas kvalitātes tieslietu sistēma, nemaz nerunājot par to, ka trūkst juridiska pamata kādas tiesas likvidēšanai. Līgumā ir paredzēta specializētu tiesu izveidošana, nevis to likvidēšana.

7. EST sniegtie dati par VT neizskatītajām lietām un šo lietu vidējo izskatīšanas ilgumu ir pretrunā ar skaitļiem, ko sniedza VT priekšsēdētājs un tiesneši uzklausīšanā Juridiskās komitejas sēdē Strasbūrā pēc referenta ielūguma. Nav saprotams, kāpēc Padome pilnībā ignorējusi VT dokumentu, kurā pausti iebildumi pret EST piedāvāto reformu un Strasbūrā sniegtajiem paskaidrojumiem, atsaucoties uz faktiem un skaitļiem, kas atšķīrās no EST iesniegtajiem (skat. dokumentu pielikumā). Vadoties no viselementārākā piesardzības principa, tā kā abas tiesas ir iesniegušas savstarpēji pretrunīgus faktus, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums, būtu jākonstatē, kuri fakti ir pareizi un kuri ir nepareizi. Diemžēl Padome piesardzību ignorēja, jo šādu izpēti neveica, un ietiepīgi turpināja tiesu sistēmas reformu. Juridiskajām aprindām un Eiropas sabiedrībai kopumā būs grūti akceptēt lēmumu par 28 VT tiesnešu skaita divkāršošanu, ja paši VT tiesneši ir pret šo palielinājumu un apgalvo, ka tikai nedaudzu ierēdņu pieņemšana papildus būtu pietiekama, lai atrisinātu spiedīgo situāciju. Jebkurā gadījumā pašlaik šajās trijās tiesās iesniegto lietu skaits ir samazinājies, jo samazinājies ir šo tiesu jau izskatīto lietu skaits. Līdz ar to nepastāv apgalvotā steidzamība divkāršošot tiesnešu skaitu.

Ir vērts atgādināt, ka VT ražīgums ir ievērojami uzlabojies kopš 2013. gada, īpaši 2014. gadā, bez jaunu tiesnešu iecelšanas. Tas var būt skaidrojams vienīgi ar deviņu jaunu juridisko sekretāru pieņemšanas darbā, kas ļāva pabeigt vairāk nekā 100 lietas 2014. gadā vien. Saskaņā ar Vispārējās tiesas pašas informāciju to lietu skaits, kas izskatītas šā gada pirmajā pusē, ir lielāks nekā ienākušo jauno lietu skaits. Vēlreiz — EST tik bieži apgalvotā steidzamība vairs nav aktuāla. Labākais risinājums tādēļ būtu iecelt vairāk darbinieku Reģistrā un tulkošanas dienestos, kā arī, galvenokārt, iecelt vēl 19 juridiskos sekretārus, lai katram tiesnesis būtu vēl viens juridiskais sekretārs, ņemot vērā, ka deviņi jau tika iecelti 2014. gadā. Šis risinājums būtiski mazinātu ierosinātā pasākuma fiskālo ietekmi, un tas arī būtu viegli atceļams (skat. dokumentu pielikumā).

8. Jautājums par kompensāciju iespējamu VT nolēmumu aizkavējumu gadījumā ir tīra acu apmānīšana, jo, lai rastos pienākums maksāt kompensāciju, ir nepieciešams, ka i) ir nodarīts faktisks kaitējums, ii) tas radies prettiesiska akta (darbība vai bezdarbība) rezultātā un iii) tā izdarīšanas pamatā ir vaina, un starp to un kaitējumu iv) pastāv pietiekama cēloņsakarība. Visi šie apstākļi ir jāizvirza un jāpierāda tām personām, kas pieprasa kompensāciju. Pieredze tieslietās liecina, cik sarežģīti ir šādi prasījumi. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pati uzskata, ka tiesības uz kompensāciju rodas tikai tad, ja tiesas spriešana aizkavējas uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem. Cik mums zināms, vidēji VT izskatīšanā esošās lietas nepārsniedz šo periodu — gluži otrādi.

9. Pārsteidz, ka šāda apmēra reforma būtu jāveic bez iepriekšējas sagatavošanas un neizvērtējot sekas visās jomās. Kā vairāk nekā 100 augsti atalgotu darbavietu (tiesnešu, juridisko sekretāru, asistentu) radīšanu var pamatot sabiedrībai, ja ir skaidrs, ka daudzi no viņiem, tostarp tiesneši, drīz kļūs formāli nepietiekami nodarbināti, jo viņiem nebūs pietiekami daudz darba? Zinot, ka katrs VT tiesnesis pašlaik vidēji izspriež 25 lietas gadā (kas ir vidēji neskaitāmas reizes mazāk nekā jebkuras dalībvalsts Augstākajā tiesā), jājautā, vai jaunais likumdošanas priekšlikums nav publisks apvainojums Eiropas nodokļu maksātājiem? Tā kā lietu skaita pieaugums ir samazinājies, cik spriedumu katrs tiesnesis pasludinās ik gadu? Kā sabiedrība vērtētu ES attiecībā uz atbildību par šo iespējamo pieaugumu?

Pašreizējā situācijā EST lūdz vienam no likumdevējiem pieņemt lēmumu, kura pamatā nav ne fakti, ne tiesību akti, un pieņemt dārgu risinājumu, kuru ir ļoti sarežģīti un grūti atcelt.

Likumdevēju pienākums ir noteikt līdzsvarotus pasākumus, ņemot vērā problēmas, kuras tiem ir jārisina, godbijīgi izturoties pret Eiropas nodokļu maksātāju naudu. Šiem pasākumiem ir jābūt ilgtspējīgiem ilgtermiņā.

Jaunais tiesību akta priekšlikums, ja to pieņems, varētu kaitēt Eiropas tieslietu sistēmai, ES tēlam un priekšstatam par veidu, kā tiek tērēta Eiropas nodokļu maksātāju nauda.

No iepriekš minētā izriet turpmākie

Secinājumi un ieteikumi

Pamatojoties uz noteikumiem Eiropas Parlamenta reglamenta 66. panta 6. punktu un 69. panta 1. punktu un 2. punkta a), c) un d) apakšpunktu, referents nāk klajā ar turpmāk uzskaitītajiem secinājumiem un ieteikumiem.

1. Priekšlikuma par VT tiesnešu skaita dubultošanu un Civildienesta tiesas likvidēšanu noraidīšana un, ievērojot un piemērojot Reglamenta 69. panta 2. punkta a) un d) apakšpunktu, nostāja, ko Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā, būtu jāpārstrādā. EST vajadzētu pamatot precīzu to tiesnešu skaitu, kas faktiski nepieciešami, ņemot vērā pēc tam notikušās izmaiņas apstākļos, proti, tendences maiņu attiecībā uz iesniegto un izskatīto lietu skaita pieaugumu.

2. Priekšlikuma noraidīšana par Civildienesta tiesas likvidēšanu, jo tam Līgumā nav paredzēts juridiskais pamats. Tā vietā jau amatā ieceltajiem tiesnešiem būtu nekavējoties jānodod zvērests, bet trūkstošie būtu jāieceļ amatā. Būtu jāizveido arī ekspertu komiteja, lai izvērtētu priekšrocības un trūkumus, kas rastos, dibinot jaunu tiesu, kas specializējas strīdu izšķiršanā par preču zīmēm, patentiem un intelektuālo īpašumu.

3. Atbilstīgi Reglamenta 69. panta 2. punkta c) apakšpunktam un tā īstenošanas nolūkā tiek ieteikts iecelt 19 juridiskos sekretārus, lai katram tiesnesim būtu vēl viens juridiskais sekretārs (ņemot vērā to, ka deviņi jau tika iecelti 2014. gadā). Šāds risinājums EST jau ir ieviests. Ir ieteicama personāla palielināšana arī Reģistrā un tulkošanas dienestos.

4. Ir ieteicams, lai Parlaments un Padome izveidotu kopīgu ekspertu komiteju ES tieslietu iestāžu vispārējās darbības analīzes nolūkos un lai šī komiteja nāktu klajā ar ieteikumiem, kā šo darbību uzlabot, cita starpā ņemot vērā šādus aspektus:

a) – pieņemt darbā tiesnešus atklātā konkursā no atzītu tiesību zinātņu profesoru un Augstās tiesas tiesnešu vidus katrā dalībvalstī;

b) – katra tiesneša iecelšana uz deviņu gadu pilnvaru termiņu, kuru nevar atjaunināt vai pagarināt;

c) – pilnīga dzimumu līdzsvara ievērošana, pieņemot darbā tiesnešus.

5. Iesaka, lai Eiropas Tiesu sistēmas efektivitātes komisija (CEPEJ) visas ES tiesas šobrīd pārbaudītu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā tiek pārbaudītas Eiropas Padomes dalībvalstu tiesas.

Pielikumi: Lai vispusīgi izprastu šo procesu, pielikumā ir pievienota visa dokumentācija un sarakste par šo lietu, kopš Parlamenta pašreizējā sasaukuma sākuma līdz šai dienai.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Savienības Tiesas statūtus, palielinot tiesnešu skaitu Vispārējā tiesā

Atsauces

09375/1/2015 – C8-0166/2015 – 2011/0901B(COD)

1. lasījuma datums EP – P numurs

15.4.2014                     T7-0358/2014

Komisijas priekšlikums

02074/2011 - C7-0126/2012

Datums, kad plenārsēdē paziņoja par Padomes nostājas saņemšanu pirmajā lasījumā

9.7.2015

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

9.7.2015

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

António Marinho e Pinto

3.9.2014

 

 

 

Izskatīšana komitejā

24.9.2014

11.11.2014

23.3.2015

14.7.2015

 

15.9.2015

 

 

 

Pieņemšanas datums

8.10.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Laura Ferrara, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Julia Reda, József Szájer, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Angel Dzhambazki, Jytte Guteland, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Constance Le Grip, Stefano Maullu

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jarosław Wałęsa

Iesniegšanas datums

14.10.2015