Procedūra : 2015/2259(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0237/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0237/2016

Debates :

PV 05/10/2016 - 21

Balsojumi :

PV 06/10/2016 - 5.7

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0384

ZIŅOJUMS     
PDF 608kWORD 151k
2016. gada 18. jūlija
PE 575.317v02-00 A8-0237/2016

Regulas (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, īstenošana

(2015/2259(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Christel Schaldemose

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, īstenošana

(2015/2259(INI))

Eiropas Parlaments,

––  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2023/2006 par materiālu un izstrādājumu, kam paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. janvāra Regulu (ES) Nr. 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2016. gada maija Eiropas Īstenošanas novērtējumu “Materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem — Regula (EK) Nr. 1935/2004”(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamentā 2016. gada 26. janvārī notikušā semināra “Materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem — kā nākotnē nodrošināt pārtikas nekaitīgumu un tehnoloģisko inovāciju?” rezultātus(5),

–  ņemot vērā Komisijas aktuālo ziņojumu par maisījumu toksiskumu(6),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei “Ķīmisko vielu kombinētā ietekme — ķīmisko vielu maisījumi” (COM(2012)0252),

–  ņemot vērā Vides padomes 2009. gada 22. decembra sanāksmē pieņemtos secinājumus par ķīmisko vielu kombinēto ietekmi(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”, kurā cita starpā atzīts, ka ES visos attiecīgajos Savienības tiesību aktos ir jāpievēršas ķīmisko vielu kombinētajai ietekmei un drošības apsvērumiem saistībā ar vielām, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus(8),

–  ņemot vērā ANO Vides programmai (UNEP) un Pasaules Veselības organizācijai (PVO) sagatavoto novērtējumu “State of the science of endocrine disrupting chemicals — 2012”(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK („REACH regula”)(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0237/2016),

A.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1935/2004 („Pamatregula”) ir noteiktas vispārējas drošības prasības attiecībā uz visiem materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti tiešai vai netiešai saskarei ar pārtikas produktiem, lai novērstu vielu pārnešanu uz pārtiku tādos daudzumos, kas apdraudētu cilvēka veselību vai radītu nepieņemamas izmaiņas pārtikas produkta sastāvā, vai pasliktinātu tā organoleptiskās īpašības;

B.  tā kā Pamatregulas I pielikumā ir uzskaitīti 17 materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un uz šiem materiāliem var attiekties īpaši pasākumi;

C.  tā kā no minētajiem 17 materiāliem tikai četriem piemēro īpašus ES pasākumus: plastmasai (tostarp pārstrādātai plastmasai), keramikai, reģenerētai celulozei un aktīviem un viediem materiāliem;

D.   tā kā ir ļoti liela nepieciešamība pārskatīt dažus konkrētus ES tiesību aktus, jo īpaši Padomes Direktīvu 84/500/EEK par keramikas izstrādājumiem;

E.  tā kā attiecībā uz pārējiem 13 materiāliem, kas uzskaitīti I pielikumā, dalībvalstīm ir iespēja pieņemt valsts mēroga noteikumus;

F.   tā kā daudzas dalībvalstis jau ir ieviesušas vai patlaban strādā pie dažādiem pasākumiem attiecībā uz pārējiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem; tā kā attiecībā uz šiem valstu mēroga pasākumiem nedarbojas savstarpējās atzīšanas princips un tādēļ nevar tikt nodrošināta efektīva iekšējā tirgus darbība, kā arī augsts veselības aizsardzības līmenis, kā paredzēts Pamatregulā un Līgumos;

G.  tā kā materiāli, ko neregulē īpaši ES pasākumi, var apdraudēt sabiedrības veselību, un līdz ar to var zust patērētāju uzticība, juridiskā noteiktība un uzņēmējiem var palielināties atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kuras bieži vien tiek novirzītas uz patērētājiem turpmākā piegādes ķēdes posmā, tādējādi mazinot konkurētspēju un inovācijas; tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2016. gada maija Eiropas Īstenošanas novērtējumu visu ieinteresēto personu vidū ir plaša vienprātība, ka vienotu pasākumu neesamība negatīvi ietekmē sabiedrības veselību un vides aizsardzību, kā arī iekšējā tirgus netraucētu darbību;

H.  tā kā labāka regulējuma principiem nevajadzētu aizkavēt pasākumus, kuru mērķis ir novērst vai mazināt potenciāli smagas vai neatgriezeniskas sekas cilvēka veselībai un/vai videi saskaņā ar piesardzības principu, kas noteikts ES Līgumos;

I.  tā kā vielas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, un genotoksiskās vielas materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku, ir īpaši problemātiskas gan attiecībā uz sabiedrības veselību, gan vidi; tā kā endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošas vai genotoksiskas īpašības patlaban nevar ticami prognozēt, ņemot vērā ķīmisko sastāvu, un tādēļ kā papildu drošības pasākums būtu jāveicina bioloģiska testēšana, lai nodrošinātu kompleksa ķīmiskā sastāva materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, drošumu; tā kā būtu jāsekmē pētniecība analītisko un toksikoloģisko testu attīstības veicināšanai, lai nodrošinātu to materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, stingru un rentablu drošības novērtējumu, kas nāktu par labu patērētājiem, ražotājiem un videi;

J.  tā kā kaitīgi mikroorganismi (patogēni vai bojājumus izraisoši), kas kā piesārņotāji var būt to materiālu sastāvā, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, un biocīdi, ko var izmantot to skaita samazināšanai, arī rada risku sabiedrības veselībai;

K.  tā kā daži pārtikas produkti ilgu laiku atrodas saskarē ar dažādiem iepakojuma materiāliem;

L.  tā kā, efektīvāk koordinējot visus noteikumus par materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, izmantošanu, varētu sekmēt patērētāju veselības aizsardzību un samazināt minēto materiālu, jo īpaši iepakojuma materiālu, ietekmi uz vidi;

M.  tā kā, efektīvāk koordinējot visus noteikumus, kuri attiecas uz materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, tostarp REACH regulu, varētu padarīt efektīvāku aprites ekonomiku;

N.  tā kā īpašajiem pasākumiem būtu jābalstās uz zinātniskiem pierādījumiem; tā kā joprojām pastāv atsevišķas zinātniskas neskaidrības un līdz ar to ir jāveic papildu izpēte;

O.  tā kā saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) informāciju nanotehnoloģijas un nanomateriāli rada jaunas tehnoloģiskās attīstības iespējas un materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, ir viena no nozarēm, kurā pastāv nanomateriālu izmantošanas iespējas; tā kā nanomateriālu raksturīgās īpašības var ietekmēt to toksikokinētisko un toksikoloģisko iedarbību, taču par šiem aspektiem ir pieejama ierobežota informācija; tā kā pastāv arī neskaidrības, kas saistītas ar grūtībām aprakstīt, noteikt un izmērīt nanomateriālu klātbūtni pārtikā un bioloģiskajās matricēs, kā arī ar toksiskuma datu un testēšanas metožu ierobežoto pieejamību;

P.  tā kā veselības un vides riska novērtējumi ES mērogā patlaban ir ierobežoti, jo tiek veikts tikai atsevišķu vielu novērtējums un ignorēti reālie apstākļi, ko rada dažādu iedarbību un ražojumu veidu kombinēta un kumulatīva ietekme, kas pazīstama arī kā „kokteiļa” vai „maisījuma” efekts;

Q.  tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un PVO 2009. gada ieteikumu(11) iedarbības novērtējumiem būtu jāattiecas gan uz sabiedrību kopumā, gan uz kritiskām grupām, kuras ir neaizsargātas vai kurām iedarbības līmenis ir augstāks nekā pārējiem iedzīvotājiem (piemēram, zīdaiņi un bērni);

R.  tā kā materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, izsekojamība būtu jānodrošina visos piegādes ķēdes posmos, lai atvieglotu uzraudzību, bojātu produktu atsaukšanu, informācijas sniegšanu patērētājiem un atbildības sadali;

S.  tā kā marķējums ir ļoti tiešs un efektīvs instruments, ar ko patērētāju informē par produkta īpašībām;

T.  tā kā horizontāla pieeja vielām visās ekonomikas nozarēs nodrošina konsekvenci tiesību aktos un paredzamību uzņēmumiem;

U.  tā kā vienotu ES testēšanas metožu izstrāde visiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, veicinātu augstāku veselības un vides aizsardzības līmeni visā ES;

V.  tā kā drošības pārbaudes ieviešana materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas pusfabrikātiem, varētu būt viens no veidiem, kā papildināt dažus konkrētus pasākumus,

ES tiesību aktu par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, īstenošana — panākumi un nepilnības

1.  konstatē, ka Pamatregula ir stingrs juridiskais pamats, kuras mērķi joprojām ir būtiski;

2.  uzsver — lai gan galvenā uzmanība ir jāvelta īpašu pasākumu attiecināšanai uz tiem 13 materiāliem, kurus pagaidām neregulē ES līmenī, visas attiecīgās ieinteresētās personas norāda, ka pastāv arī jau ieviesto tiesību aktu īstenošanas un izpildes nepilnības;

3.  sagaida, ka Komisijas Kopīgais pētniecības centrs pārskatīs dalībvalstu mērogā pieņemtos noteikumus par materiāliem, uz kuriem neattiecas saskaņotie noteikumi; aicina Komisiju šo pārskatīšanu izmantot kā izejas punktu vajadzīgo pasākumu izstrādei;

4.  mudina Komisiju, izstrādājot vajadzīgos pasākumus, ņemt vērā Eiropas īstenošanas novērtējumu, ko veicis Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, un dalībvalstu mēroga pasākumus, kas jau ir spēkā vai tiek gatavoti;

5.  norāda — ņemot vērā minēto materiālu daudzumu ES tirgū un to radīto risku cilvēka veselībai un lai saglabātu gan minēto materiālu, gan pārtikas produktu vienoto tirgu, Komisijai prioritārā kārtā ir jāizstrādā īpaši ES pasākumi attiecībā uz papīru un kartonu, lakām un pārklājuma materiāliem, metāliem un sakausējumiem, iespiedkrāsām un līmvielām;

6.  uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš tiem materiāliem, kas nonāk tiešā vai netiešā saskarē ar pārtiku un kam ir augstāks pārnešanas risks, piemēram, materiāliem, kuros pilda šķidrumus un pārtikas produktus ar augstu tauku saturu, un materiāliem, kas ir saskarē ar pārtikas produktiem ilgu laiku;

7.  uzskata, ka īpašu papildu pasākumu pieņemšana ES līmenī mudinātu uzņēmējus izveidot drošus atkārtoti izmantojamus un pārstrādātus materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, tādējādi sekmējot ES centienus izveidot efektīvāku aprites ekonomiku; norāda, ka viens no minētā mērķa sasniegšanas priekšnoteikumiem būtu vielu, kas var apdraudēt sabiedrības veselību, labāka izsekojamība un pakāpeniska izskaušana materiālos, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku;

8.  šajā sakarībā uzsver, ka materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku un kas izgatavoti no pārstrādātiem produktiem, izmantošana un materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, atkārtota izmantošana nedrīkstētu radīt lielāku skaitu piesārņotāju un/vai atliekvielu gatavajā izstrādājumā;

9.  pauž pārliecību, ka, ņemot vērā ES virzību uz aprites ekonomiku, būtu jāsekmē Pamatregulas par materiāliem, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, un aprites ekonomikas labāka sinerģija, ietverot īpašus ES līmeņa pasākumus attiecībā uz pārstrādātu papīru un kartonu; norāda, ka pastāv ierobežojums, cik reizes var atkārtoti izmantot otrreizējā pārstrādē iegūta papīra un kartona izstrādājumus, tādējādi ir nepieciešama pastāvīga jaunu koksnes šķiedru piegāde;

10.  ņemot vērā risku, ka no materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, un no papīra un kartona izstrādājumiem pārtikas produktos var nonākt minerāleļļas, un kamēr nav pieņemti īpaši pasākumi un iespējams aizliegums iespiedkrāsās izmantot minerāleļļas, atbalsta turpmākus pētījumus, lai novērstu šādu vielu pārnesi;

11.  atbalsta pārstrādes un atkārtotas izmantošanas mērķu palielināšanu attiecībā uz visām izejvielām Komisijas priekšlikumā direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (COM(2015)0596); tomēr atgādina Komisijai, ka pārstrādes un atkārtotas izmantošanas mērķi ir jāpapildina ar pienācīgiem kontroles pasākumiem, lai nodrošinātu to materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, drošumu;

12.  uzsver, ka mazie un vidējie uzņēmumi ražošanas ķēdē ir grūtā situācijā, ņemot vērā to, ka attiecīgu tiesību normu trūkuma dēļ tie nevar saņemt un nodot tālāk informāciju, kas apliecinātu, ka to produkti ir droši;

13.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis, apspriežot īpašas drošuma prasības attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas;

14.  atzīst, ka pašreizējā nostāja attiecībā uz materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, drošuma novērtējumu ir nepietiekama, jo minēto materiālu loma pārtikas piesārņojuma radīšanā kopumā tiek novērtēta par zemu un trūkst informācijas par iedarbību uz cilvēkiem;

Riska novērtējums

15.  apzinās, cik būtiska loma EFSA ir to vielu riska novērtēšanā, kuras izmanto ar īpašiem pasākumiem regulētos materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem; atzīst, ka konkrēto vielu riska novērtējums rada izmaksas un ka EFSA resursi ir ierobežoti; tāpēc aicina Komisiju palielināt finansējumu EFSA saistībā ar papildu darba apjomu, ņemot vērā pieaugošo vajadzību pēc turpmāk minētajiem riska novērtējumiem;

16.  aicina EFSA un Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA) sadarboties un ciešāk koordinēt to darbību, lai efektīvi izmantotu pieejamos resursus visaptverošu novērtējumu veikšanā;

17.  apzinās, ka nolūkā pienācīgi novērtēt riskus attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, ir jāņem vērā gan materiālu ražošanas un apstrādes laikā izmantotās vielas, gan nejauši pievienotās vielas, tostarp piemaisījumi no tīši pievienotām vielām un citas vielas, kas radušās ķīmisku reakciju rezultātā; konstatē, ka šajā nolūkā EFSA un attiecīgās dalībvalstu iestādes ir skaidri jāinformē par izejvielām; attiecīgi uzsver, ka ir svarīga sadarbība starp zinātniskajām struktūrām/ laboratorijām, un atzinīgi vērtē EFSA nodomu lielāku uzmanību pievērst galaproduktiem un izstrādājumiem, kā arī ražošanas procesam, nevis izmantotajām vielām(12);

18.  uzsver, ka ir svarīgi veikt turpmākus zinātniskus pētījumus par nejauši pievienotām vielām, jo atšķirībā no zināmām bīstamajām vielām šo nejauši pievienoto vielu, jo īpaši plastmasas, identitāte un struktūra bieži vien nav zināma;

19.  aicina Komisiju pārskatīt datus attiecībā uz: i) pašreizējiem pieņēmumiem par vielu pārnešanu caur funkcionālo barjeru; ii) 10 ppb sliekšņa koncentrāciju vielām, kuras tiek pārnestas uz pārtiku, jo daži uzņēmumi un kompetentās iestādes to izmanto, lai lemtu, kurām ķīmiskajām vielām veikt riska novērtējumu; iii) to, cik lielā mērā funkcionāla barjera kļūt mazāk efektīva ilgā uzglabāšanas periodā, jo tā var tikai palēnināt iepakojuma sastāvā esošo vielu nonākšanu pārtikā; iv) pašreizējiem pieņēmumiem par molekulu izmēru, kas ietekmē ķīmisko vielu absorbciju caur zarnām;

20.  aicina EFSA un Komisiju paplašināt neaizsargātu grupu jēdzienu, iekļaujot tajā grūtnieces un sievietes, kuras baro ar krūti, un riska novērtēšanas kritērijos iekļaut nelielas devas iedarbības un reakcijas uz neviendabīgu devu iespējamo ietekmi;

21.  pauž nožēlu, ka EFSA savā pašreizējā riska novērtēšanas procedūrā neņem vērā tā dēvēto “kokteiļa efektu” jeb materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un citu avotu multiplu vienlaicīgu un kumulatīvu iedarbību ietekmi, kas var būt nelabvēlīga, pat ja atsevišķu vielu daudzums maisījumā ir neliels, un mudina EFSA šo iedarbību ņemt vērā nākotnē; turklāt mudina Komisiju šo iedarbību, tostarp ilgtermiņa iedarbību, ņemt vērā, nosakot vielu pārnešanas robežlīmeņus, ko uzskata par nekaitīgiem cilvēka veselībai;

22.  aicina turpināt zinātniskos pētījumus par dažādu ķīmisko vielu mijiedarbību;

23.  pauž nožēlu arī par to, ka EFSA vēl neņem vērā kaitīgu mikroorganismu iespējamu klātbūtni materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku; mudina EFSA Bioloģiskā apdraudējuma ekspertu grupu (BIOHAZ) izvērtēt jautājumu par mikroorganismu klātbūtni materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un sagatavot EFSA atzinumu par šo jautājumu;

24.  norāda, ka uz materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, attiecas Regulas (ES) Nr. 528/2012 (Biocīdu regula)(13) darbības joma, jo minētie materiāli var saturēt biocīdus, lai uz to virsmas nebūtu mikrobioloģiskā piesārņojuma (dezinfekcijas līdzekļi) un lai nodrošinātu pārtiku konservējošu iedarbību (konservanti); tomēr norāda, ka dažāda veida biocīdus materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, regulē atšķirīgi tiesiskie regulējumi un ka atkarībā no biocīdu veida riska novērtējums ir jāveic EFSA, ECHA vai abām aģentūrām;

25.  aicina Komisiju nodrošināt konsekvenci normās, kuras attiecas uz materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un biocīdiem un precizēt ECHA un EFSA lomu šajā sakarā; turklāt aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu un vienotu pieeju attiecībā uz vispārējo novērtējumu un atļauju piešķiršanu vielām, ko materiālos, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, izmanto kā biocīdus, lai izvairītos no pārklāšanās, tiesiskās nenoteiktības un darba dublēšanas;

26.  aicina EFSA ņemt vērā faktu, ka Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) 2009. gadā identificēja pārtikas ražotnes kā vienu no svarīgākajiem objektiem, kas veicina tādu baktēriju attīstību, kuras ir resistentas gan pret antibiotikām, gan biocīdiem; tādēļ norāda, ka biocīdus saturoši materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, arī var veicināt pret antibiotikām rezistentu baktēriju parādīšanos cilvēka organismā;

27.  uzsver, ka materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, ir būtisks problemātisku ķīmisko vielu iedarbības uz cilvēku avots, jo var saturēt perfluorētos savienojumus (PFC) un ķīmiskas vielas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus (EDC), piemēram, ftalātus un bisfenolus, kuriem konstatēta saistība ar hroniskām slimībām, reproduktīvās sistēmas darbības traucējumiem, vielmaiņas traucējumiem, alerģijām un nervu sistēmas attīstības problēmām; norāda, ka šādu ķīmisko vielu migrācija ir īpaši svarīgs jautājums attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, ņemot vērā to potenciālu radīt kaitējumu pat ļoti nelielās devās;

28.  ar bažām norāda uz lielāku ietekmi uz veselību, kāda materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, izmantotajām vielām var būt uz zīdaiņiem un maziem bērniem;

29.  aicina Komisiju novērst drošības novērtējuma atšķirības tiesību aktos, kas reglamentē ķimikālijas (REACH) un materiālus, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, nodrošinot, ka uzņēmumi veic drošības novērtējumus par materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, izmantoto ķīmisko vielu iedarbību uz cilvēka veselību ražošanas, izmantošanas un izplatīšanas posmā; uzskata, ka tas būtu jāprecizē Regulā (EK) Nr. 1935/2004;

30.  aicina Komisiju nodrošināt labāku koordināciju un konsekventāku pieeju tiesību aktiem, kas reglamentē ķimikālijas (REACH) un materiālus, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, jo īpaši attiecībā uz vielām, kas REACH klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai (CMR, 1.A, 1.B un 2. kategorija) vai īpaši bīstamas vielas (SVHC), un nodrošināt, ka bīstamās vielas, kas aizliegtas saskaņā ar REACH, tiktu aizliegtas arī saskaņā ar tiesību aktiem, kuri reglamentē materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem; uzsver — lai pilnībā novērstu sabiedrības veselības apdraudējumu, Komisijai ir regulāri jāinformē Parlaments un Padome, ja materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, joprojām izmanto noteiktas bīstamas vielas (piemēram, SVHC, CMR, bioakumulatīvas ķimikālijas vai dažu kategoriju ķīmiskas vielas, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības), kuras ir aizliegtas vai tiek pakāpeniski izskaustas saskaņā ar REACH vai citiem tiesību aktiem; aicina Komisiju apsvērt iespēju iekļaut bisfenolu A (BPA) to vielu skaitā, kas klasificētas kā SVHC;

31.  norāda, ka Komisija 2016. gada 15. jūnijā ir publicējusi zinātniskos kritērijus, lai noteiktu endokrīnās sistēmas darbību traucējošās īpašības aktīvām vielām, ko izmanto biocīdos un augu aizsardzības līdzekļos; tomēr uzsver, ka attiecībā uz visiem ražojumiem, tostarp materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, ir vajadzīgi horizontāli kritēriji un aicina Komisiju nekavējoties nākt klajā ar šādiem kritērijiem; aicina šos kritērijus, kad tie būs stājušies spēkā, ņemt vērā materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, riska novērtēšanas procedūrā;

32.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar nesenu EFSA atzinumu Komisija beidzot ir paziņojusi par plānu noteikt, ka plastmasas iepakojumam un konteineriem, kā arī metāla konteineros izmantotām lakām un pārklājuma materiāliem bisfenola A (BPA) migrācijas robežlīmenis ir 0,05 mg/kg; uzskata, ka tas ir uzlabojums, salīdzinot ar pašreizējo plastmasai noteikto BPA migrācijas robežlīmeni 0,6 mg/kg; pauž nožēlu par to, ka konkrētu pasākumu trūkuma dēļ nav atbilstošu migrācijas robežvērtību attiecībā uz visiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku;

33.   pamatojoties uz Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2015. gada zinātniskās un politiskās situācijas pārskata ziņojumu, atzīst problēmu saistībā ar smago metālu nonākšanu pārtikas produktos; saprot, ka Komisija patlaban pārskata robežvērtības svinam un kadmijam Padomes Direktīvā 84/500/EEK par keramikas izstrādājumiem; stingri mudina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, ar kuru ievieš zemākus ierobežojumus attiecībā uz kadmija un svina atbrīvošanu, un pauž nožēlu, ka Direktīvas 84/500/EEK pārskatīšana vēl nav apspriesta Parlamentā un Padomē;

34.  atbalsta pētniecības un inovācijas iniciatīvas, ar ko cenšas izstrādāt jaunas vielas, kuras izmantot materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par kurām ir pierādījumi, ka tās ir nekaitīgas cilvēka veselībai; tomēr uzsver, ka pagaidām drošākām alternatīvām nebūtu jāsatur bisfenols S (BPS) kā bisfenola A (BPA) aizstājējs, jo BPS var būt BPA līdzīga toksikoloģiskā iedarbība(14);

35.  jo īpaši atbalsta turpmākus pētījumus par nanomateriāliem, jo joprojām pastāv zinātniskas neskaidrības par šo materiālu ietekmi un migrācijas spējām, kā arī par to ietekmi uz cilvēka veselību; tādēļ uzskata, ka uz nanomateriāliem būtu jāattiecina atļauju izsniegšana izmantošanai ne tikai plastmasas materiālos, bet arī visos materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un novērtējums jāveic ne tikai nefasētā veidā;

36.  norāda, ka šķēršļi ienākšanai tirgū un jo īpaši pieprasījumi paredzēt atļauju izsniegšanu saskaņā ar atšķirīgiem valstu noteikumiem noved pie zaudētām iespējām pārtikas nekaitīguma uzlabošanā, izmantojot inovāciju;

Izsekojamība

37.  uzskata, ka atbilstības deklarācija var būt efektīvs instruments, ar ko nodrošināt, lai materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, atbilstu attiecīgajiem noteikumiem, un iesaka, lai visiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, tiktu pievienota atbilstīga dokumentācija, kā tas pašlaik notiek ar tiem saskarei ar pārtikas produktiem paredzētajiem materiāliem, kuriem piemēro īpašus pasākumus; uzskata, ka lietošanas nosacījumi būtu labāk jāatspoguļo attiecīgajās atbilstības deklarācijās;

38.  tomēr pauž nožēlu, ka pat tad, ja atbilstības deklarācija ir obligāta, tā ne vienmēr ir pieejama izpildes nolūkiem, un ka tad, kad šāda deklarācija ir pieejama, tās kvalitāte ne vienmēr ir pietiekami augsta, lai nodrošinātu, ka šāda deklarācija ir uzticams atbilstības dokumentācijas elements;

39.  prasa uzlabot no trešām valstīm importēto materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, izsekojamību un atbilstību, ieviešot prasību, ka ir jāuzrāda pienācīga un pilnīga identifikācijas dokumentācija un atbilstības deklarācija; prasa, lai importētie materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, atbilstu ES standartiem, tādējādi aizsargājot sabiedrības veselību un nodrošinot godīgu konkurenci;

40.  aicina Komisiju ieviest obligātu marķējumu attiecībā uz paredzēto nanomateriālu klātbūtni materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un noteikt to materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku un ko izmanto bioloģiskās lauksaimniecības produktiem un produktiem, kuri paredzēti kritiskām grupām, obligātu sastāva marķējumu;

Atbilstība, izpilde un kontrole

41.  pauž bažas par to, ka tiesību aktu, ar ko regulē materiālus, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, izpildes līmenis Eiropas Savienībā ir ļoti atšķirīgs; uzsver, ka ir būtiski izstrādāt ES pamatnostādnes par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, jo tādējādi tiktu sekmēta saskaņotāka un vienveidīgāka īstenošana un labāka izpilde dalībvalstīs; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm; uzskata, ka citiem ar tiesību aktiem nesaistītiem politikas risinājumiem, piemēram, rūpniecības pašnovērtējuma pieredzei, būtu jāpapildina pasākumi, ar ko uzlabo pamatregulas par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, izpildi;

42.  uzskata, ka, turpinot saskaņošanu attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, var palīdzēt panākt vienlīdz augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni;

43.  iesaka izstrādāt vienotus ES standartus noteiktu materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, analītiskajai testēšanai, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi un kompetentās iestādes visā ES veic testēšanu ar vienu un to pašu metodi; norāda, ka vienotu testēšanas metožu ieviešana garantētu vienādu attieksmi pret materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, visā iekšējā tirgū, tādējādi nodrošinot augstākus uzraudzības standartus un augstāku aizsardzības līmeni;

44.   uzsver, ka katra dalībvalsts ir atbildīga par kontroles veikšanu uzņēmumos, kuri ražo vai importē materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem; tomēr pauž nožēlu, ka atsevišķas dalībvalstis neprasa uzņēmumiem reģistrēt savu uzņēmējdarbību, tādējādi ļaujot šiem uzņēmumiem apiet atbilstības kontroli; aicina Komisiju nodrošināt, ka tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, noteiktu pienākumu visiem uzņēmumiem, kuri ražo vai importē materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, oficiāli reģistrēt to uzņēmējdarbību saskaņā ar pārskatīto Regulu (EK) Nr. 882/2004; atzīst, ka vairākās dalībvalstīs pastāv piemēroti reģistrācijas mehānismi, kurus var izmantot kā paraugprakses piemērus;

45.  aicina dalībvalstis palielināt oficiālo pārbaužu biežumu un efektivitāti, pamatojoties uz neatbilstību risku, kā arī saistītajiem veselības riskiem un ņemot vērā pārtikas produktu daudzumu, paredzēto patērētāju un to, cik ilgi tā bijusi saskarē ar materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, kā arī minēto materiālu veidu, temperatūru un citus būtiskus faktorus;

46.  uzstāj, ka dalībvalstīm ir jānodrošina vajadzīgie darbinieki un aprīkojums, lai veiktu vienotas, stingras un sistemātiskas pārbaudes, kā arī jāievieš preventīvu sodu sistēma neatbilstības gadījumiem saskaņā ar pārskatīto Regulu (EK) Nr. 882/2004;

47.  aicina īstenot efektīvāku sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar agrīnas brīdināšanas sistēmu pārtikai un dzīvnieku barībai, lai varētu ātri un efektīvi novērst sabiedrības veselības apdraudējumus;

48.  aicina Komisiju turpināt pētīt pieeju, kuras pamatā ir drošības pārbaudes materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas pusfabrikātiem, vai citas apstiprināšanas procedūras materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem;

49.  atzinīgi vērtē Komisijas platformu „Labāka apmācība nekaitīgai pārtikai”; aicina paplašināt tās darbību;

50.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.

(2)

OV L 384, 29.12.2006., 75. lpp.

(3)

OV L 12, 15.1.2011., 1. lpp.

(4)

PE 581.411.

(5)

PE 578.967.

(6)

Kortenkamp 2009. http://ec.europa.eu/environment/chemicals/effects/pdf/report_mixture_toxicity.pdf

(7)

http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=LV&f=ST%2017820%202009%20INIT

(8)

“ES septītā vides rīcības programma” OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp., http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32013D1386

(9)

http://www.who.int/ceh/publications/endocrine/en/

(10)

OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(11)

Jaunākās tendences pārtikā izmantoto ķīmisko vielu riska novērtējumā un to iespējamā ietekme uz drošības novērtējumu vielām, ko izmanto materiālos, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, EFSA Journal 2016; 14(1):4357 [28 lpp.], https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4357

(12)

http://www.efsa.europa.eu/sites/default/files/scientific_output/files/main_documents/4357.pdf

(13)

OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(14)

Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC), atzinums par XV pielikuma dokumentāciju ar ierosinājumu par ierobežojumiem attiecībā uz bisfenolu A, 13. lpp. http://www.echa.europa.eu/documents/10162/13641/bisphenol_a_seac_draft_opinion_en.pdf


PASKAIDROJUMS

Materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, plaši izmanto ikdienā kā pārtikas iepakojumu, virtuves aprīkojumu, galda piederumus utt. Nonākot saskarē ar pārtiku un atkarībā no sastāva un īpašībām, dažādi materiāli var radīt atšķirīgu ietekmi un to sastāvdaļas var nonākt pārtikā. Šādos gadījumos ķimikālijas, ko izdala materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, var apdraudēt cilvēka veselību vai sabojāt pārtikas produktu sastāvu. Tā kā ir aplēsts, ka pārtika ir viens no galvenajiem veidiem, kā cilvēks tiek pakļauts ķimikāliju iedarbībai, tad materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, tiek piemēroti saistoši ES līmeņa noteikumi, kuri pašlaik ir noteikti Pamatregulā (EK) Nr. 1935/2004. Ar tiesību aktiem cenšas saglabāt patērētāju augstu aizsardzības līmeni, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem.

Regulā ir noteiktas vispārējās nekaitīguma prasības, kas ir piemērojamas visiem iespējamajiem materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem; tajā arī paredzēta iespēja piemērot īpašus pasākumus 17 materiāliem, kas uzskaitīti Pamatregulas I pielikumā. Līdz šim īpaši ES līmeņa pasākumi ir piemēroti tikai četriem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem: plastmasai (tostarp pārstrādātai plastmasai), keramikai, reģenerētai celulozei un aktīviem un viediem materiāliem.

Pārējiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, dalībvalstis var piemērot īpašus valsts līmeņa pasākumus. Atsevišķas dalībvalstis šādus pasākumus ir piemērojušas plašāk izmantotajiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (papīram un kartonam, metāliem un metālu sakausējumiem, stiklam, pārklājuma materiāliem, silikonam, kaučukam un tipogrāfijas krāsām), taču joprojām pastāv daudzas nepilnības.

Tas rada situāciju, kurā vienas dalībvalsts pieņemtie īpašie valsts līmeņa pasākumi var atšķirties no citas dalībvalsts pasākumiem, radot dažādus produktu nekaitīguma standartus. Turklāt, nepastāvot īpašiem ES pasākumiem, kuri būtu piemērojami vairākumam no Regulas (EK) Nr. 1935/2004 I pielikumā uzskaitītajiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, tiek radīti šķēršļi iekšējam tirgum un palielinātas atbilstības nodrošināšanas izmaksas — kas bieži vien tiek uzliktas patērētājiem —, kā arī krītas konkurētspēja un inovācija. Lai sasniegu tiesību aktu mērķus, ievērot atšķirīgus dalībvalstu noteikumus nav nedz efektīvi, nedz rezultatīvi.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs pašlaik veic pētījumu, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par pašreizējo situāciju saistībā ar tiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, kuriem nepiemēro ES līmeņa īpašos pasākumus.

Eiropas Parlamentā 2016. gada 26. janvārī pēc Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas pieprasījuma notika seminārs “Materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem — kā nākotnē nodrošināt pārtikas nekaitīgumu un tehnoloģisko inovāciju?”

Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (DG EPRS) 2016. gada maijā publicēja padziļinātu pētījumu par Regulas (EK) Nr. 1935/2004 īstenošanu (“Eiropas Īstenošanas novērtējums”). Pētījumā ir apkopoti vairāku mēnešu garumā veikta visaptveroša apsekojuma rezultāti. Pētījumā papildus Eiropas Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) piedalījās arī 28 dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī daudzas ieinteresētās personas no uzņēmumu, patērētāju, veselības un vides apvienībām un akadēmiskajām aprindām.

Viens no būtiskākajiem gan Eiropas Īstenošanas novērtējuma, gan semināra rezultātiem bija prasība, ko pauda vairākums no visu nozaru ieinteresētajām personām, proti, veikt turpmāku saskaņošanu jomā, kura skar materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (jo īpaši attiecībā uz nesaskaņotajiem noteikumiem).

Respektīvi, turpmāka nesaskaņoto materiāliem piemērojamo noteikumu saskaņošana ES līmenī, piemērojot īpašus, uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus pasākumus, būtu solis pareizajā virzienā, prioritāti piešķirot materiāliem, kas ir sevišķi bīstami cilvēka veselībai un ir pieprasītāki ES tirgū (proti, papīrs, kartons, tostarp otrreizēji pārstrādāts papīrs un kartons, pārklājuma materiāli, tipogrāfijas krāsas un adhezīvi).

Turklāt iepriekšējos mēnešos savāktie pierādījumi liecina, ka nekavējoties ir jānovērš pašreizējās nepilnības, kādas pastāv jau ieviesto tiesību aktu īstenošanā un izpildē. Šajā ziņā lielākā uzmanība ir jāpievērš četrām galvenajām jomām: riska novērtējumam, izsekojamībai, kā arī izpildei un atbilstības kontrolei.

Kas attiecas uz tiem saskaņotajiem noteikumiem par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, kuriem piemēro īpašos pasākumus, tad šeit izšķirīga loma ir EFSA. Tomēr, ņemot vērā izmaksas, ko rada konkrēto vielu riska novērtējums, EFSA resursi ir ierobežoti. Lai samazinātu riska novērtējumam patērēto laiku un tādējādi palielinātu novērtēto vielu skaitu, šajā jomā ir jāpalielina EFSA darbību finansējuma līmenis.

Pretēji tam attiecībā uz tiem 13 nesaskaņotajiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, kuriem nepiemēro īpašus ES līmeņa pasākumus, tiktu piemērotas attiecīgās valsts līmenī noteiktās atļaujas procedūras (tostarp riska novērtējums), ja vien šādas procedūras patiešām ir ieviestas. Tā kā EFSA novērtē vienīgi to vielu risku, ko izmanto saskaņotajos materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, citu riska novērtētāju (uzņēmumu, valstu laboratoriju utt.) piemērotās testēšanas metodes arī būtu jāsaskaņo, lai tiktu piemēroti vienoti nekaitīguma standarti (attiecībā uz analītisko testēšanu, vielu fiksēto maksimālo robežlīmeni un izmantošanas standarta nosacījumiem). Tādējādi tiktu arī samazinātas gan uzņēmumiem, gan patērētājiem radītās izmaksas.

Saskaņā ar DG EPRS pētījumu un seminārā notikušajām apspriedēm lielākā apzinātā problēma ir tāda, ka pašlaik netiek novērtētas vairākas vielas, kas ir to materiālu sastāvā, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem. Tas sevišķi attiecas uz tā dēvētajām nejauši pievienotajām vielām, proti, piemaisījumiem no tīši pievienotām vielām vai vielām, kuras radušās ķīmisku reakciju rezultātā (piemēram, sadalīšanās produkti vai blakusprodukti, kas rodas ražošanas procesā) un kuru klātbūtne ir galaproduktā. Zināmā mērā nejauši pievienojušos vielu klātbūtne materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, ir paredzama, taču tas ir iespējams vienīgi tad, ja ir zināmi tādi elementi kā tīši pievienotās vielas, piemaisījumi un ražošanas apstākļi. Līdz ar to ir būtiski, lai materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, ražotāji/ pārstrādātāji sniegtu pilnīgu informāciju un lai visās dalībvalstis notiktu laba sadarbība starp zinātniskajām struktūrām un laboratorijām.

Jāatzīmē arī, ka saskaņā ar pašreizējo riska novērtēšanas procedūru EFSA neņem vērā tā dēvēto “kokteiļa efektu” (kas rodas, ja kopīgi iedarbojas ķimikālijas ar līdzīgiem toksikoloģiskajiem beigu punktiem) un multiplo iedarbību (ko rada ķimikālijas — pat mazās devās — no dažādiem avotiem). Tomēr nākotnē EFSA to vajadzētu ņemt vērā. Saskaņā ar vienu no galvenajiem Regulas (EK) Nr. 1935/2004 mērķiem, proti, aizsargāt cilvēka veselību, Komisijai, nosakot, kādus vielu migrācijas robežlīmeņus var uzskatīt par nekaitīgiem cilvēka veselībai, būtu arī jāapsver sekas, ko rada “kokteiļa efekts” un multiplā iedarbība.

Cits jautājums, kas pašreizējos tiesību aktos ir jānostiprina un jāuzlabo, ir izsekojamība. Ir jānodrošina visu materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, izsekojamība visā apgādes ķēdē, lai sekmētu pienācīgu kontroli.

Ieinteresētajām personām viens no būtiskākajiem instrumentiem izsekojamības nodrošināšanai ir tā dēvētā atbilstības deklarācija, kas apliecina materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, atbilstību prasītajiem standartiem. Saskaņā ar Pamatregulu atbilstības deklarācija ir jāpievieno visiem saskaņotajiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, kopā ar attiecīgo informāciju, lai varētu veikt uzticamu kontroli un nodrošinātu izsekojamību. Tomēr praksē atbilstības deklarācija ne vienmēr ir pieejama izpildes nolūkiem, un pat tad, ja atbilstības deklarācija ir pieejama, tās kvalitāte (t. i., precizitāte un pilnīgums) ne vienmēr ir pietiekami augsta, lai nodrošinātu, ka šāda deklarācija ir uzticams atbilstības dokumentācijas elements.

Tādi paši izsekojamības un atbilstības standarti ir jāpiemēro no trešām valstīm importētajiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem. Tomēr saistībā ar ES iekšienē tirgotiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, pierādījumi liecina, ka pašlaik daudzās dalībvalstīs dokumentācija, kas būtu jāpievieno ES iekšienē tirgotiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, bieži vien vai nu nav pieejama, vai arī ir nepilnīga.

Kas attiecas uz kontroli, tad tikai atsevišķas dalībvalstis to veic regulāri saskaņā ar Regulu Nr. 882/2004 par oficiālajām pārtikas un dzīvnieku barības kontrolēm, savukārt citas dalībvalstis kontroli veic neregulāri. Līdz ar to Eiropas Savienībā vienam un tam pašam materiālam, kas paredzēts saskarei ar pārtikas produktiem, piemēro atšķirīgas intensitātes kontroli. Turklāt ir konstatēts, ka atsevišķas dalībvalstis pat neprasa uzņēmumiem, kuri ražo vai importē materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, reģistrēt savu uzņēmējdarbību, kas līdz ar to ir liels šķērslis pienācīgas kontroles veikšanai.

Jāsecina, ka ir vajadzīga ES līmeņa darbība, lai risinātu problēmu, ko rada ES līmeņa īpašo pasākumu neesība un nepilnības tādās jomās kā riska novērtēšana, izsekojamība, atbilstība un kontrole. Referente aicina Komisiju pārskatīt spēkā esošos reglamentējošos noteikumus, pamatojoties uz šajā ziņojumā iekļautajiem politikas ieteikumiem, lai sekmētu tiesību aktu īstenošanu un labāk sasniegtu to mērķus, proti, saglabātu un aizsargātu patērētāju veselību un nodrošinātu iekšējā tirgus efektīvu darbību.


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.7.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

61

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Cristian-Silviu Buşoi, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Pavel Poc, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Dubravka Šuica, Tibor Szanyi, Nils Torvalds, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikos Androulakis, Paul Brannen, Nicola Caputo, Martin Häusling, Merja Kyllönen, Christel Schaldemose, Keith Taylor

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jiří Maštálka, Maurice Ponga

Pēdējā atjaunošana - 2016. gada 31. augustaJuridisks paziņojums