ZIŅOJUMS par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību — 2014. gada pārskats
9.9.2016 - (2015/2326(INI))
Juridiskā komiteja
Atzinuma sagatavotāja: Heidi Hautala
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību — 2014. gada pārskats
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 32. pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2014. gads) (COM(2015)0329),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu „EU Pilot novērtējuma ziņojums” (COM(2010)0070),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Otrais EU Pilot novērtējuma ziņojums” (COM(2011)0930),
– ņemot vērā Komisijas 2002. gada 20. marta paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzējiem par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2002)0141),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 2. aprīļa paziņojumu „Atjaunināts paziņojums par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Savienības tiesību piemērošanu” (COM(2012)0154),
– ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu,
– ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 10. septembra rezolūciju par 30. un 31. ikgadējo pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību[1],
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 132. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0262/2016),
A. tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. pantā noteiktā Komisijas galvenā funkcija ir būt Līgumu sargātājai;
B. tā kā saskaņā ar LES 6. panta 1. punktu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (ESPH) ir tāds pats juridisks spēks kā Līgumiem un tā attiecas uz Savienības un dalībvalstu iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām tad, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus (ESPH 51. panta 1. punkts);
C. tā kā saskaņā ar LESD 258. panta 1. un 2. punktu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, tā sniedz argumentētu atzinumu attiecīgajai dalībvalstij un, ja attiecīgā dalībvalsts Komisijas noteiktajā termiņā neizpilda šā atzinuma prasības, Komisija var vērsties Tiesā;
D. tā kā Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām paredz informācijas apmaiņu par visām pārkāpuma procedūrām, kuru pamatā ir oficiālas paziņojuma vēstules, bet neattiecas uz neoficiālo EU Pilot procedūru, ko izmanto pirms oficiālās pārkāpuma procedūras;
E. tā kā Komisija izmanto LES 4. panta 3. punktu un atsaucas uz lojālas sadarbības principu starp Savienību un dalībvalstīm, lai īstenotu savu pienākumu nodrošināt konfidencialitāti attiecībā uz dalībvalstīm EU Pilot procedūru ietvaros;
F. tā kā EU Pilot procedūras ir iecerētas, lai sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm padarītu ciešāku un saskaņotāku, novērstu ES tiesību aktu pārkāpumus agrīnā posmā, un, kad vien iespējams, novērstu nepieciešamību izmantot oficiālās pārkāpuma procedūras;
G. tā kā 2014. gadā Komisija saņēma 3715 sūdzības par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem un visvairāk sūdzību tika iesniegts par Spāniju (553), Itāliju (475) un Vāciju (276);
H. tā kā 2014. gadā Komisija sāka 893 jaunas pārkāpuma procedūras un Grieķija (89), Itālija (89) un Spānija (86) ir dalībvalstis, pret kurām ierosināts visvairāk lietu;
I. tā kā ESPH 41. pantā tiesības uz labu pārvaldību ir definētas kā ikvienas personas tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu iestādēs un tā kā LESD 298. pantā noteikts, ka, veicot savus uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu,
1. atgādina, ka atbilstoši LES 17. pantam Komisijas pienākums ir nodrošināt Savienības tiesību, tostarp ESPH, piemērošanu (LES 6. panta 1. punkts), kuru noteikumi attiecas uz Savienības un dalībvalstu iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām tad, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus;
2. atzīst, ka ES tiesību aktu pareiza īstenošana un piemērošana galvenokārt irdalībvalstu kompetencē, taču norāda, ka tas neatbrīvo ES iestādes no pienākuma ievērot ES primāros tiesību aktus, kad tās pieņem ES sekundāros tiesību aktus;
3. uzsver Komisijas būtiski svarīgo lomu ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzīšanā un gada pārskata iesniegšanā Parlamentam un Padomei; papildus datiem par ES direktīvu ieviešanu nākamajā Komisijas gada pārskatā aicina Komisiju sniegt datus par ES regulu īstenošanu un arī turpmāk aktīvi izstrādāt dažādus instrumentus, ar kuriem uzlabo ES tiesību aktu ieviešanu, īstenošanu un ievērošanu dalībvalstīs;
4. atzīst, ka ES tiesību aktu pareiza īstenošana un piemērošana galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, un uzsver, ka dalībvalstīm ES tiesību aktu īstenošanā pilnībā jāņem vērā arī ES Līgumos un Pamattiesību hartā nostiprinātās pamatvērtības un tiesības; atgādina, ka par ES tiesību īstenošanas uzraudzību un novērtēšanu ir atbildīga Komisija; šajā sakarībā atkārtoti aicina dalībvalstis regulāri izmantot atbilstības tabulas, taču norāda, ka tas neatbrīvo ES iestādes no pienākuma ievērot ES primāros tiesību aktus, kad tās pieņem ES sekundāros tiesību aktus; atgādina par nepieciešamību izmantot tās īstenošanas ziņojumus par nozaru tiesību aktiem;
5. atzīst, ka Parlamentam šajā ziņā arī ir izšķiroši svarīga loma, jo tas īsteno politisku pārraudzību pār to, kā Komisija piemēro tiesību aktus, pārbauda gada pārskatus par ES tiesību aktu īstenošanu un izstrādā attiecīgās Parlamenta rezolūcijas; ierosina, ka Parlaments arī turpmāk varētu sekmēt ES tiesību aktu savlaicīgu un precīzu transponēšanu, likumdošanas lēmumu pieņemšanas procesā apmainoties ar speciālajām zināšanām, izmantojot agrāk izveidotus sakarus ar dalībvalstu parlamentiem;
6. norāda, ka dalībvalstu prioritātei vajadzētu būt savlaicīgai un pareizai ES tiesību transponēšanai valstu tiesību aktos un precīzam iekšējam tiesiskajam regulējumam, lai izvairītos no ES tiesību aktu pārkāpšanas, bet iedzīvotāji un uzņēmumi varētu izmantot tos ieguvumus, ko nodrošina ES tiesību aktu efektīva un lietderīga piemērošana;
7. uzsver sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu ieinteresēto personu svarīgo lomu gan tiesību aktu sagatavošanā, gan uzraugot nepilnības ES tiesību aktu transponēšanā un piemērošanā dalībvalstīs un ziņojot par tām; ņem vērā to, ka Komisija atzīst ieinteresēto personu lomu, 2014. gadā sākot izmantot jaunus instrumentus šā procesa veicināšanai; mudina ieinteresētās personas saglabāt modrību šajā ziņā arī nākotnē;
8. atzīst ES tiesību aktu efektīvas piemērošanas ietekmi uz ES iestāžu uzticamības stiprināšanu; atzinīgi vērtē to, cik liela uzmanība Komisijas gada ziņojumā pievērsta iedzīvotāju, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesniegtajiem lūgumrakstiem, kas ir Lisabonas līgumā nostiprinātas pamattiesības, nozīmīgs Eiropas pilsonības elements un svarīgs sekundārais veids, kā uzraudzīt ES tiesību aktu piemērošanu un atrast iespējamas nepilnības, ļaujot iedzīvotājiem tieši paust savu viedokli un pieredzi līdzās dalībai vēlēšanās un referendumos, kas ir un paliek galvenais demokrātiskās izpausmes veids;
9. uzskata, ka nereālistiski tiesību aktu īstenošanas termiņi var novest pie dalībvalstu nespējas tos ievērot, kas faktiski nozīmē klusējošu piekrišanu to novēlotai piemērošanai; aicina Eiropas iestādes vienoties par piemērotākiem regulu un direktīvu īstenošanas termiņiem, ņemot vērā nepieciešamos pārbaudes un apspriešanās periodus; uzskata, ka Komisijai būtu jāsniedz ziņojumi un jāveic pārbaudes un tiesību aktu pārskatīšana termiņos, par ko vienojušās likumdevējas iestādes, un saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem;
10. atzinīgi vērtē to, ka jaunajā iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ir ietverti noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot ES tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu un veicināt strukturētāku sadarbību šajā jomā; atbalsta nolīgumā iekļauto aicinājumu labāk noteikt tos valstu pasākumus, kuri nav stingri saistīti ar Savienības tiesību aktiem (praksē dēvētu par pārmērīgu reglamentēšanu); uzsver nepieciešamību uzlabot transponēšanu un dalībvalstīm informēt un precīzi norādīt uz valstu pasākumiem, ar kuriem papildina Eiropas direktīvas; uzsver, ka dalībvalstīm ES tiesību aktu piemērošanā vajadzētu atturēties no to īstenošanas veidā, ka rada pārmērīgu slogu, jo tas noved pie nepareizas izpratnes par ES likumdošanas darbībām un iedzīvotāju vidū palielina nepamatotu skepsi pret ES; tomēr norāda, ka tas nekādā veidā neietekmē dalībvalstu tiesības valsts līmenī pieņemt augstākus sociālos un vides standartus nekā ES līmenī;
11. uzsver, ka Parlamentam vajadzētu uzņemties lielāku lomu, analizējot to, kā ES tiesību aktus ievēro kandidātvalstis un valstis, kuras noslēgušas asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību; šajā sakarībā ierosina sniegt šīm valstīm pienācīgu atbalstu, kas izpaustos kā pastāvīga sadarbība ar to parlamentiem ES tiesību aktu ievērošanas un piemērošanas jomā;
12. ierosina, ka Parlamentam būtu jāizstrādā nevis vienkārši rezolūcijas, bet gan pienācīgi ziņojumi par visām kandidātvalstīm, reaģējot uz Komisijas sagatavotajiem ikgadējiem progresa ziņojumiem, lai dotu iespēju visām iesaistītajām komitejām sniegt attiecīgus atzinumus; uzskata, ka Komisijai būtu jāturpina publicēt progresa ziņojumi par visām Eiropas kaimiņreģionu valstīm, kuras parakstījušas asociācijas nolīgumus, lai Parlaments varētu turpināt nopietni un sistemātiski novērtēt progresu, ko šīs valstis panākušas ES acquis īstenošanā, kur tas ir saistīts ar asociācijas darba kārtību;
13. atzinīgi vērtē Komisijas 32. pārskatu par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību un norāda, ka vide, transports un iekšējais tirgus un pakalpojumi 2013. gadā bija tās politikas jomas, par kurām 2014. gadā bija visvairāk neizskatīto pārkāpuma lietu; tāpat norāda, ka 2014. gadā vide, veselība, patērētāju aizsardzība, mobilitāte un transports atkal bija tās politikas jomas, kurās tika rosināts visvairāk jaunu pārkāpuma procedūru; mudina Komisiju starpiestāžu pārredzamības nodrošināšanas interesēs dot Parlamentam labāku pieeju lietām, kas saistītas ar ES tiesību aktu pārkāpumiem;
14. norāda uz gada pārskatā minēto Komisijas viedokli, ka oficiālo pārkāpumu procedūru skaita samazinājums pēdējo piecu gadu laikā liecina par to, cik efektīvs ir strukturētais dialogs ar dalībvalstīm EU Pilot procedūru ietvaros; tomēr uzskata, ka pēdējo gadu samazinājums un paredzamais samazinājums tuvāko gadu laikā galvenokārt ir saistīts ar to, ka nepārtraukti samazinās jaunu Komisijas likumdošanas priekšlikumu skaits; norāda, ka Komisija neizmanto nekādas EU Pilot procedūras, ja novēloti tiek transponētas direktīvas;
15. atgādina, ka šis ex post novērtējums neatbrīvo Komisiju no pienākuma efektīvi un savlaicīgi uzraudzīt ES tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu, un norāda, ka Parlaments tiesību aktu īstenošanas pārskatīšanā varētu palīdzēt, uzraugot Komisijas darbību;
16. norāda, ka jaunu EU Pilot lietu skaita pieaugums izskatītajā pārskata periodā un neizskatīto pārkāpuma lietu skaita samazināšanās saskaņā ar gada pārskatu liecina, ka EU Pilot sistēma ir pierādījusi savu lietderību un tai bijusi pozitīva ietekme, veicinot ES tiesību aktu efektīvāku īstenošanu; tomēr atkārtoti pauž viedokli, ka ES tiesību aktu izpilde nav nedz pietiekami pārredzama, nedz arī pakļauta īstai sūdzību iesniedzēju un ieinteresēto personu kontrolei, un pauž nožēlu par to, ka Parlamentam joprojām nav pienācīgas piekļuves informācijai par EU Pilot procedūru un izskatāmajām lietām; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par EU Pilot procedūru un izskatāmajām lietām;
17. uzskata, ka finansiālajām sankcijām par ES tiesību aktu neievērošanu jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, ņemot vērā neatbilstības atkārtošanos tajā pašā jomā, un ka ir jāievēro dalībvalstu likumīgās tiesības;
18. norāda, ka Eiropas Savienībā, kuras pamatā ir tiesiskuma princips un tiesību normu noteiktība un paredzamība, Savienības iedzīvotājiem ir jābūt pirmajiem, kuriem saprotamā, pieejamā, pārredzamā un savlaicīgā veidā tiek darīts zināms (ar interneta un citu līdzekļu starpniecību) par valsts tiesību aktu pieņemšanu, kuros ir transponētas Eiropas Savienības tiesības, kādi akti tie ir un kuras valsts iestādes atbild par to pareizu īstenošanu;
19. aicina Komisiju apvienot vienā vietnē visus dažādos portālus, kontaktpunktus un informācijas tīmekļa vietnes, lai iedzīvotāji tajā tiešsaistes režīmā varētu viegli piekļūt sūdzību iesniegšanas veidlapām un lietotājiem draudzīgā veidā iepazīties ar pārkāpumu procedūrām; papildus tam prasa, lai Komisija, izstrādājot savu nākamo uzraudzības pārskatu, sniegtu izsmeļošāku informāciju par šo portālu izmantošanu;
20. norāda, ka lojāla sadarbība starp Komisiju un Parlamentu ir pienākums, kas jāpilda abām šīm iestādēm; tāpēc prasa pārskatīt Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, lai informācija par EU Pilot procedūrām (konfidenciāla) dokumenta veidā tiktu nodota Parlamenta komitejai, kas ir atbildīga par Savienības tiesību aktu interpretēšanu un piemērošanu;
21. atgādina, ka 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā Parlaments aicināja pieņemt regulu par Eiropas Administratīvā procesa likumu saskaņā ar LESD 298. pantu, taču Komisijas priekšlikums, atbildot uz šo Parlamenta prasību, tā arī nav iesniegts, kaut arī rezolūcija tika pieņemta ar pārliecinošu balsu vairākumu (572 deputātiem balsojot "par", 16 — "pret" un 12 deputātiem atturoties); aicina Komisiju vēlreiz iepazīties ar Parlamenta rezolūciju, lai iesniegtu priekšlikumu tiesību aktam par Administratīvā procesa likumu;
22. konkrētāk pauž nožēlu par to, ka nav sekojusi rīcība saistībā ar Parlamenta aicinājumu regulas formā noteikt saistošus noteikumus attiecībā uz dažādiem pārkāpuma un pirmspārkāpuma procedūras aspektiem — tostarp paziņojumiem, saistošiem termiņiem, tiesībām tikt uzklausītam, pienākumu paziņot iemeslus un katras personas tiesībām iepazīties ar savas lietas materiāliem, lai tādējādi stiprinātu pilsoņu tiesības un nodrošinātu pārredzamību;
23. šajā sakarībā atgādina, ka Juridiskā komiteja ir izveidojusi jaunu administratīvo tiesību darba grupu, kas ir nolēmusi izstrādāt regulas projektu par administratīvo procedūru Savienības pārvaldē, ko Komisija varētu izmantot ierosmei, turklāt šādas rīcības mērķis ir nevis apšaubīt Komisijas iniciatīvas tiesības, bet parādīt, ka šāds regulējums būtu gan lietderīgs, gan īstenojams;
24. uzskata, ka šā regulas projekta mērķis nav aizstāt esošos ES tiesību aktus, bet drīzāk papildināt tos, ja atklājas trūkumi vai problēmas attiecībā uz interpretāciju, un panākt lielāku skaidrību un konsekvenci spēkā esošo noteikumu interpretācijā par labu gan iedzīvotājiem un uzņēmumiem, gan administrācijai un tās ierēdņiem;
25. tādēļ vēlreiz aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā, ņemot vērā Parlamenta līdz šim paveikto šajā jomā;
26. atgādina, ka ES iestādēm — arī tad, kad tās darbojas starptautisko aizdevēju grupu („trijotņu”) sastāvā, — ir jāievēro Līgumi un Eiropas Savienības Pamattiesību harta;
27. aicina Komisiju atbilstību ES tiesību aktiem noteikt par patiesu politisko prioritāti, kas jāīsteno ciešā sadarbībā ar Parlamentu, kuram ir pienākums: a) panākt, ka Komisija uzņemas politisko pārskatatbildību, un b) kā vienam no likumdevējiem pārliecināties, ka arī Parlaments ir pilnībā informēts par to, kā konsekventi uzlabot savu likumdošanas darbu;
28. atbalsta ieceri Parlamentā izveidot procesu ES tiesību aktu piemērošanas dalībvalstīs pārraudzībai, atbilstoši kuram jautājumu par neatbilstību varētu analizēt katrai valstij atbilstošā veidā un ņemt vērā to, ka attiecīgās pastāvīgās Parlamenta komitejas pārrauga ES tiesību aktu piemērošanu savās kompetences jomās;
29. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0322.
PASKAIDROJUMS
Komisijas 32. pārskatā par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību kā arvien ir interesanta informācija par ES tiesību faktisko īstenošanu un praktisko piemērošanu. Tā, piemēram, pārskats liecina, ka vide, transports un iekšējais tirgus un pakalpojumi bija tās politikas jomas, par kurām 2014. gadā bija visvairāk neizskatīto pārkāpuma lietu. Gada pārskatā arī minēts, ka oficiālo pārkāpumu procedūru skaits iepriekšējo piecu gadu laikā ir samazinājies. Komisijas ieskatā tas atspoguļo strukturētā dialoga ar dalībvalstīm EU Pilot ietvaros efektivitāti. Tomēr jāņem vērā tas, ka Parlamentam vēl arvien ir drīzāk neliela piekļuve informācijai par EU Pilot procedūru un neizskatītajām lietām, un tāpēc tam ir grūti novērtēt, cik lielā mērā oficiālo pārkāpumu procedūru skaita samazināšanās patiešām atspoguļo labāku atbilstību ES tiesību aktiem dalībvalstīs, nevis ir rezultāts kompromisa risinājumiem, kas panākti starp Komisiju un dalībvalstīm. Tāpēc no ziņojuma izriet secinājums, ka ES tiesību aktu piemērošana vēl arvien nav pietiekami pārredzama. Šajā sakarībā atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Juridiskās komitejas izveidotās jaunās administratīvo tiesību darba grupas priekšlikumi varētu būt vērtīgs iedvesmas avots Komisijai, jo tie parāda, ka regula par administratīvo procedūru pašas Savienības pārvaldē būtu lietderīga un īstenojama. Atzinuma sagatavotāja arī uzskata, ka Parlamentam vajadzētu uzņemties strukturētāku lomu, analizējot to, kā ES tiesību aktus ievēro kandidātvalstis un valstis, kuras noslēgušas asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību, kā arī izstrādāt atbilstošus atbalsta pasākumus šīm valstīm.
Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (28.4.2016)
Juridiskajai komitejai
par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību — 2014. gada pārskats
(2015/2326(INI))
Atzinuma sagatavotājs: Ramon Tremosa i Balcells
IEROSINĀJUMI
Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
A. tā kā 2014. gadā Komisija saņēma 3715 sūdzības par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem un visvairāk sūdzību tika iesniegts par Spāniju (553), Itāliju (475) un Vāciju (276);
B. tā kā 2014. gadā Komisija sāka 893 jaunas pārkāpuma procedūras un Grieķija (89), Itālija (89) un Spānija (86) ir dalībvalstis, pret kurām ierosināts visvairāk lietu;
C. tā kā laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam bija ierosinātas 3550 pārkāpuma lietas, jo dalībvalstis novēloti transponēja 439 direktīvas un vidēji astoņas dalībvalstis pārkāpa visu minētajā laikposmā apstiprināto direktīvu noteikumus; visvairāk skartās dalībvalstis bija Beļģija (36), Rumānija (34) un Slovēnija (26)[1],
1. uzskata, ka ES tiesību aktu efektivitāti sistemātiski grauj to neapmierinošā piemērošana dalībvalstīs un neapmierinošie Komisijas īstenotie pēcpasākumi; norāda, ka nepietiekamai īstenošanai un izpildei ir būtiska nozīme vairākās Eiropas krīzēs un tā rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, kā arī uzsver, ka ES tiesību aktu īstenošanas uzlabošana varētu vairot iedzīvotāju uzticību un pārliecību par Eiropas Savienības mērķiem un uzdevumiem;
2. uzskata, ka nereālistiski tiesību aktu īstenošanas termiņi var novest pie dalībvalstu nespējas tos ievērot, kas faktiski nozīmē klusējošu piekrišanu to novēlotai piemērošanai; aicina Eiropas iestādes vienoties par piemērotākiem regulu un direktīvu īstenošanas termiņiem, ņemot vērā nepieciešamos izpētes un apspriešanās periodus; uzskata, ka Komisijai būtu jāsniedz ziņojumi un jāveic pārbaudes un tiesību aktu pārskatīšana termiņos, par ko vienojušās likumdevējas iestādes, un saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem;
3. aicina Komisiju ikviena ģenerāldirektorāta gadījumā ieviest īpašu tīmekļa vietni, kurā uzskaitīt tās dalībvalstis, kas nav transponējušas direktīvas vai nav ievērojušas lēmumus un regulas; uzskata, ka šī vietne būtu jāatjaunina katru mēnesi un ka tajā būtu sīki jānorāda, kuras direktīvas nav transponētas un/vai kuri lēmumi un regulas nav ievēroti;
4. uzskata, ka Komisijai būtu aktīvāk jāizskata direktīvu nepareizas transponēšanas gadījumi, jo tie var būt saistīti gan ar tīšu, gan netīšu dalībvalstu rīcību;
5. uzskata, ka Komisijai ir pienākums iebilst abām Eiropas līmeņa likumdevējām iestādēm, kuras koplēmuma procedūras ietvaros pieļauj, ka lēmumi par būtiskiem elementiem tiek pieņemti, izmantojot deleģētus/īstenošanas aktus, jo tā rezultātā iespējamas juridiskas neskaidrības un iespējami riski, apdraudējumi un sarežģījumi;
6. ar bažām konstatē, ka 11 direktīvas banku un finanšu tiesību jomā vēl arvien nav transponētas vienā vai vairākās dalībvalstīs, un Vācija ir vienīgā valsts, kas transponējusi visus spēkā esošos tiesību aktus šajā nozarē, bet Austrija ir vienīgā no pārējām dalībvalstīm, kurai vēl jātransponē mazāk nekā trīs direktīvas[2];
7. norāda, ka Direktīva par maksājumu kavējumu novēršanu vēl arvien netiek pienācīgi īstenota 11 dalībvalstīs, un ka vissliktākā situācija ir Itālijā, Kiprā, Spānijā, Portugālē un Grieķijā, kur B2B[3] kavēšanās ir krietni virs vidējā līmeņa[4], kas rada papildu problēmas MVU;
8. norāda, ka visās dalībvalstīs vēl arvien nav transponētas arī Direktīva par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību, Direktīva par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām un Direktīva par patērētāju tiesībām[5]; aicina Komisiju ciešāk uzraudzīt ar nodokļiem un muitu saistītos valsts atbalsta gadījumus, jo tā ir viena no četrām politikas jomām, kurās 2014. gadā tika ierosināts visvairāk pārkāpuma lietu;
9. atgādina, ka neatbilstība Māstrihtas kritērijiem un tas, ka Komisija un Padome diskrecionāri un nepietiekami stingri nodrošina Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu ievērošanu, veicināja valsts parāda krīzi Eiropā, kas sekoja pasaules finanšu krīzei; pauž bažas par ilgstošo neatbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem un to nepietiekami stingro īstenošanu, vienlaikus norādot, ka pašreizējie noteikumi ir jāpiemēro, izmantojot tajā iekļautās elastīguma klauzulas; prasa Komisijai un Padomei pieņemt proaktīvāku nostāju attiecībā uz makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras izpildes nodrošināšanu, it īpaši gadījumos, kad ir efektīvi jānovērš būtiska makroekonomikas un finanšu nelīdzsvarotība;
10. norāda, ka 2014. gadā tikai 10 no 157 galvenajiem ieteikumiem dalībvalstīm saistībā ar Eiropas pusgadu tika pilnībā īstenoti vai attiecībā uz tiem bija būtisks progress[6]; šajā sakarā prasa izpildīt piecu priekšsēdētāju ziņojumā par EMS padziļināšanu iekļautos ieteikumus attiecībā uz Eiropas pusgadu, proti, izstrādāt precīzākus un vērienīgākus konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI) un uzmanību skaidrāk koncentrēt uz noteiktajām prioritātēm, tajā pašā laikā dalībvalstīm atstājot nepieciešamo rīcības brīvību KVAI izpildē, kā arī sistemātiskāk izmantot ziņošanu, salīdzinošo izvērtēšanu un pieeju „ievēro vai paskaidro“, lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanu, un rīkot plašāku sabiedrības diskusiju, kas sekmētu lielāku valstu atbildību;
11. uzsver, ka dalībvalstīm, kas ietilpst eurozonā vai piedalās banku savienībā, Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva ir jātransponē, lai nodrošinātu vienotā noregulējuma mehānisma darbību, jo daudzos gadījumos Vienotā noregulējuma valdes lēmumi ir jāīsteno, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BRRD[7]);
12. norāda, ka Komisija par BRRD netransponēšanu 2015. gada 22. oktobrī ES Tiesā vērsās pret sešām dalībvalstīm[8];
13. pauž dziļas bažas, ka 10 dalībvalstis joprojām nav īstenojušas Direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām (DGSD)[9] un aicina Komisiju nodrošināt tās īstenošanu; tādēļ aicina savlaicīgi īstenot spēkā esošos banku savienības tiesību aktus un veicināt dialogu ar nozares ekspertiem un patērētāju organizācijām, lai novērtētu pieņemto tiesību aktu ietekmi un efektivitāti;
14. atzinīgi vērtē Komisijas pirmos priekšlikumus kapitāla tirgu savienības jomā un uzsver, ka ir ļoti svarīgi veicināt investīcijas reālajā ekonomikā;
15. uzskata, ka tieši tas, ka nenotika pienācīga informācijas apmaiņa saskaņā ar Direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC), izraisīja LuxLeaks skandāla pamatā esošos ļaunprātīgas prakses gadījumus, kā arī citus ar nodokļiem saistītas ļaunprātīgas prakses gadījumus citās dalībvalstīs;
16. aicina Eiropas Banku iestādi novērtēt, vai to dalībvalstu banku sistēmas, kuras neīsteno BRDD un DGSD, nav neizdevīgos konkurences apstākļos;
17. ar nožēlu atzīmē, ka sakarā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) un Komisijas nespēju noteiktajā termiņā izstrādāt un pieņemt nepieciešamos 2. līmeņa pasākumus, Komisija uzskatīja par nepieciešamu ierosināt par vienu gadu atlikt Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (MIFID II) un tai pievienotās regulas (MIFIR) stāšanos spēkā, kā arī iespējams nāksies atlikt dažu Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulas (MAR) un Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulas (CSDR) noteikumu īstenošanu;
18. aicina Komisiju sākt pārkāpuma procedūru pret dalībvalstīm, kas atklāti atteikušās pildīt pienākumus, kurus paredz Padomes 2015. gada 14. septembra Lēmums (ES) 2015/1523 un Padomes 2015. gada 22. septembra Lēmums (ES) 2015/1601, ar kuriem nosaka obligātu kvotu sistēmu bēgļu uzņemšanai;
19. uzskata, ka gadījumā, ja tas ir iespējams un samērīgi, Komisijai būtu jāierosina vairāk regulu un mazāk direktīvu, lai attiecībā uz tiesību aktiem nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm, jo īpaši saistībā ar tiem ES tiesību aktiem, kas attiecas uz vienoto tirgu, vienlaikus ņemot vērā, ka tiesību aktu formai ir jāatbilst priekšlikumos noteiktajiem mērķiem;
20. uzskata, ka finansiālajām sankcijām par ES tiesību aktu neievērošanu jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, ņemot vērā neatbilstības atkārtošanos tajā pašā jomā, un ka ir jāievēro dalībvalstu likumīgās tiesības;
21. uzskata, ka oficiālo pārkāpuma procedūru skaits ir samazinājies arī tāpēc, ka efektīvi norit strukturētais dialogs ar dalībvalstīm platformas „EU Pilot” ietvaros;
22. atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot piekļuvi informācijai par Savienības tiesību aktu kopuma piemērošanu; mudina turpināt centienus pārredzamības uzlabošanas jomā;
23. atbalsta ieceri Parlamentā izveidot standarta strukturētu procesu ES tiesību aktu piemērošanas dalībvalstīs pārraudzībai, atbilstoši kuram jautājumu par neatbilstību varētu analizēt valstij specifiskā veidā un ņemt vērā to, ka attiecīgās pastāvīgās Parlamenta komitejas pārrauga ES tiesību aktu piemērošanu savās kompetences jomās.
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
26.4.2016 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
32 24 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Gerolf Annemans, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Elisa Ferreira, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Philippe Lamberts, Werner Langen, Sander Loones, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Cora van Nieuwenhuizen, Jakob von Weizsäcker, Pablo Zalba Bidegain, Marco Zanni |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Matt Carthy, Philippe De Backer, Mady Delvaux, Marian Harkin, Ian Hudghton, Sophia in ‘t Veld, Syed Kamall, Krišjānis Kariņš, Paloma López Bermejo, Emmanuel Maurel, Siôn Simon, Romana Tomc |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Daniela Aiuto, Virginie Rozière |
||||
- [1] A, B un C apsvērumā minēto datu avots ir Komisijas 2015. gada 9. jūlija ziņojums „Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzība. 2014. gada pārskats”.
- [2] Īpaši satraucošs šajā ziņā ir stāvoklis Polijā (10 pārkāpumi), Luksemburgā (9) un Slovēnijā, Spānijā un Igaunijā (8 pārkāpumi katrā).
- [3] Uzņēmumu savstarpējie maksājumi.
- [4] Skatīt Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta publikāciju par Direktīvas par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos transponēšanu un īstenošanu.
- [5] Eiropas Komisija — Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzība — 2014. gada pārskats, 19.–20. lpp., http://ec.europa.eu/atwork/applying-eu-law/docs/annual_report_32/com_2015_329_lv.pdf.
- [6] Sekmīgi īstenotu ieteikumu īpatsvars — aptuveni 6,5 %. Zsolt Darvas un Alvaro Leandro, publikācija „The Limitations of Policy Coordination in the Euro Area under the European Semester”, Bruegel, 2015. gada novembris.
- [7] Komisijas 2015. gada 22. oktobra paziņojums presei par vēršanos ES Tiesā pret sešām valstīm, jo tās nav transponējušas BRRD.
- [8] Čehija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Rumānija un Zviedrija.
- [9] Beļģija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Polija, Rumānija, Slovēnija un Zviedrija — Komisijas 2015. gada 10. decembra paziņojums presei.
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (18.2.2016)
Juridiskajai komitejai
par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību — 2014. gada pārskats
(2015/2326(INI))
Atzinuma sagatavotāja: Agnieszka Kozłowska-Rajewicz
IEROSINĀJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzsver, ka Komisijai ir pilnvaras un pienākums uzraudzīt ES tiesību aktu piemērošanu un sākt pārkāpuma procedūru pret tām dalībvalstīm, kas nepilda līgumos noteiktās saistības; tomēr aicina Komisiju pirms pārkāpuma procedūras oficiālas uzsākšanas dod priekšroku „EU Pilot” iniciatīvai un iesaistīties dialogā ar dalībvalstīm; atgādina dalībvalstīm, ka ES tiesības ir to tiesību aktu neatņemama daļa un ka valstu pienākums ir piemērot tās pareizi;
2. norāda, ka dalībvalstu prioritātei vajadzētu būt savlaicīgai un pareizai ES tiesību transponēšanai valstu tiesību aktos un precīzam iekšējam tiesiskajam regulējumam, lai izvairītos no ES tiesību aktu pārkāpšanas, bet iedzīvotāji un uzņēmumi varētu izmantot tos ieguvumus, ko nodrošina ES tiesību aktu efektīva un lietderīga piemērošana;
3. uzsver sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu ieinteresēto personu svarīgo lomu gan tiesību aktu sagatavošanā, gan uzraugot nepilnības ES tiesību aktu transponēšanā un piemērošanā dalībvalstīs un ziņojot par tām; ņem vērā Komisijas apliecinājumu par ieinteresēto personu lomu, 2014. gadā sākot izmantot jaunus instrumentus šā procesa veicināšanai; mudina ieinteresētās personas saglabāt modrību šajā ziņā arī nākotnē;
4. uzsver, ka 2014. gadā tika reģistrētas 3715 jaunas sūdzības, turklāt tādās jomās kā nodarbinātība, sociālās un integrācijas lietas Komisija saņēma vislielāko skaitu jaunu sūdzību (666) kopš 2011. gada[1]; atgādina, ka ES tiesību aktu neīstenošana, kā arī nepiemērošana vai nepareiza piemērošana dalībvalstīs mazina šo aktu efektivitāti, ievērojami samazina sociālās un nodarbinātības tiesības, un tādēļ var būt nepieciešama rīcība ES līmenī, taču pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu;
5. uzsver, ka 2014. gadā netika pieņemti būtiski svarīgi Eiropas Savienības Tiesas spriedumi nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības jomā;
6. norāda, ka no Eiropas SOLVIT tīkla 2014. gadā risinātajām 2341 sūdzībām 1458 attiecās uz piekļuvi sociālā nodrošinājuma tiesībām un to izmantošanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004, turklāt lielākais sūdzību skaits skāra bērnu pabalstu, pensiju un bezdarba pabalstu lietas;
7. aicina Komisiju cik drīz vien iespējams iesniegt priekšlikumu jau sen nepieciešamajai Regulas (EK) Nr. 883/2004 un tās īstenošanas regulas pārskatīšanai, lai nodrošinātu, ka ikviens var pilnā apjomā izmantot savas sociālā nodrošinājuma tiesības; atgādina dalībvalstīm par to pienākumu cieši sadarboties šajā jomā, lai nodrošinātu, ka ES mobilajiem iedzīvotājiem netiek liegtas viņu tiesības; aicina Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas administratīvo komisiju ik gadu novērtēt tās problēmas, kuras rodas visbiežāk, izvirzīt konkrētus ierosinājumus situācijas uzlabošanai un publicēt šo novērtējumu un ierosinājumus;
8. norāda, ka 2014. gadā ir nedaudz pieaudzis jaunu novēlotas transponēšanas pārkāpumu gadījumu skaits nodarbinātības jomā (17) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (13), un visi šie gadījumi ir saistīti ar darba tiesībām[2]; atgādina, ka dažās dalībvalstīs nodarbinātības jomas tiesību aktu novēlota transponēšana ir pastāvīga problēma, kas neļauj cilvēkiem izmantot savas tiesības un gūt labumu no Savienības tiesību aktiem; uzsver, ka ES direktīvu novēlota transponēšana negatīvi ietekmē vispārējo juridisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū; aicina dalībvalstis veikt pasākumus, tostarp likumdošanas darbības, lai nodrošinātu ES direktīvu praktisku un lietderīgu transponēšanu visās valstu tiesību sistēmās;
9. uzsver, ka kavēšanās ar transponēšanu ir šķērslis pienācīgai iekšējā tirgus darbībai un ir pret iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm, atņemot tiem noteiktas tiesības; šajā sakarībā aicina dalībvalstis cik iespējams drīz transponēt Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, lai nodrošinātu, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem ir piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei citā dalībvalstī;
10. uzsver, ka līdz 2014. gada beigām bija uzsāktas 1347 pārkāpumu lietas, tostarp 72 no tām bija saistītas ar nodarbinātības jomu[3];
11. atzinīgi vērtē to, ka Komisija tās Normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) programmas ietvaros pievērš ciešu uzmanību jautājumam par ES tiesību aktu īstenošanu un izpildi, lai novērstu un ierobežotu gadījumus, kad notiek novēlota transponēšana dalībvalstīs;
12. ņem vērā to, ka direktīvu novēlotas transponēšanas iemesli dažādās valstīs atšķiras; mudina Komisiju veikt padziļinātu analīzi dalībvalstīs, lai iegūtu vispusīgas zināšanas šajā jomā un cīnītos pret novēlotu transponēšanu nākotnē, piedāvājot risinājumus, kas ir savietojami ar atsevišķu dalībvalstu juridiskajām īpatnībām;
13. atzinīgi vērtē Komisijas veiktos pasākumus oficiālu pārkāpuma procedūru skaita samazināšanai pēdējo piecu gadu laikā, vēl pirms oficiālas pārkāpuma procedūras uzsākšanas izmantojot efektīvu strukturētu dialogu ar dalībvalstīm „EU Pilot” iniciatīvas ietvaros;
14. mudina Komisiju tiesību aktu izstrādes un novērtēšanas procesā vairāk ņemt vērā iespējamos ieguvumus un slogu, tostarp MVU, kas veido 99 % no visiem Eiropas uzņēmumiem un kuros rada 85 % jauno darbvietu; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību piemērot principu "vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem"; norāda, ka jānovērtē ne tikai tiesību aktu īstermiņa ietekme, bet arī ilgtermiņa vērtība; tomēr uzsver, ka visiem darbiniekiem ir tiesības baudīt augstāko iespējamo aizsardzības līmeni attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, neatkarīgi no tos nodarbinošā uzņēmuma lieluma;
15. aicina īstenot turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un tiesību aktu izpildi, tostarp savlaicīgu transponēšanu un atbilstību tiesību aktu mērķiem, un novērst traucējošas nepilnības, ja tādas rodas; uzsver, ka atbilstības veicināšanai ir nepieciešami precīzāk formulēti tiesību akti;
16. tomēr uzsver, ka ES tiesību akti nosaka tikai obligātos standartus, kurus dalībvalstis var pilnveidot valsts tiesību aktos;
17. uzskata, ka ietekmes novērtējumos būtu jāietver testi attiecībā uz MVU un konkurētspēju, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi un jo īpaši MVU netiek pārslogoti ar jaunajiem tiesību aktiem;
18. atzinīgi vērtē Komisijas pēdējā laikā pieliktās pūles un atzīst, ka ir ieviesta virkne pasākumu, lai palīdzētu dalībvalstīm ar īstenošanu, piemēram, atbilstības tabulas, gada rezultātu pārskati un vadlīnijas; atzinīgi vērtē to, ka Komisija nodrošina īstenošanas plānus, lai padarītu vieglāku Savienības tiesību aktu efektīvu un nekavējošu piemērošanu; norāda, ka ir svarīgi, lai Komisija pārraudzītu īstenošanas plānu izmantošanu dalībvalstīs;
19. norāda, ka Komisija turpina pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus saskaņā ar labāka regulējuma programmu, kuras mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu augstu kvalitāti attiecībā uz pārredzamību, sabiedrisko apspriešanos, ieviešanu un atbilstību subsidiaritātes principam; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis koordinēt savus centienus jau agrākā likumdošanas procesa posmā, lai nodrošinātu jauno ES tiesību aktu efektīvāku īstenošanu, jo regulējuma atcelšana, pārmērīga regulēšana vai regulējuma trūkums var nodarīt lielāku kaitējumu uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai; tomēr norāda, ka šāda koordinācija nedrīkst skart likumdevēja prerogatīvu un tajā pilnībā jāievēro parastā likumdošanas procedūra un dalībvalstu demokrātiskā leģitimitāte;
20. uzsver, ka vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips ir labi nostiprināts ES tiesībās, tādēļ tas būtu jāņem vērā un jāievēro ES tiesību aktu izstrādē;
21. aicina Komisiju stiprināt sadarbību ar dalībvalstīm, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātrāk novērst ES tiesību aktu pārkāpumus; uzsver, ka šai sadarbībai jābūt pārredzamai un pakļautai parlamentārai kontrolei;
22. aicina Komisiju pārskatīt kārtību, saskaņā ar kuru dalībvalstis sniedz papildu informāciju par direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos;
23. aicina Komisiju vairāk atbalstīt dalībvalstis attiecībā uz ES tiesību aktu īstenošanu un pareizu piemērošanu, nodrošinot pielāgotus rīkus, piemēram, detalizētus īstenošanas plānus un vadlīnijas, kas ir rezultāts uzlabotai un savstarpējai sadarbībai starp Komisiju un dalībvalstīm jau no tiesību akta sagatavošanas agrīna posma; uzskata, ka regulārs dialogs ar sociālajiem partneriem arī ir svarīgs veids, kā dalībvalstis var nodrošināt ES nodarbinātības jomas tiesību aktu efektīvu īstenošanu;
24. uzsver, ka dalībvalstu darba inspekciju nostiprināšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu ES nodarbinātības jomas tiesību aktu efektīvu īstenošanu dalībvalstīs;
25. atzinīgi vērtē Komisijas izstrādātos instrumentus ieinteresēto personu atbalstam, piemēram, vietni "Tava Eiropa", SOLVIT un CHAP, taču pauž nožēlu, ka šie instrumenti vēl ir maz zināmi un izmantoti;
26. aicina dalībvalstis sniegt Komisijai precīzāku un skaidrāku informāciju par direktīvu transponēšanu, lai būtu iespējama labāka pārskatīšana.
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
17.2.2016 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
44 10 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Jane Collins, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Kostadinka Kuneva, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Marek Plura, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber, Jana Žitňanská |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Amjad Bashir, Tania González Peñas, Miapetra Kumpula-Natri, António Marinho e Pinto, Tamás Meszerics, Neoklis Sylikiotis, Ivo Vajgl |
||||
- [1] "Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzība: 2014. gada pārskats" (COM(2015)0329), 8. lpp.
- [2] Komisijas dienestu darba dokuments "I daļa — Politikas jomas" (pievienots dokumentam "Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzība: 2014. gada pārskats", 40. lpp.
- [3] "Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzība: 2014. gada pārskats" (COM(2015)0329), 15. lpp.
Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS (22.4.2016)
Juridiskajai komitejai
par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību — 2014. gada pārskats
(2015/2326(INI))
Atzinuma sagatavotāja: Cecilia Wikström
IEROSINĀJUMI
Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atkārtoti pauž uzskatu, ka ES tiesību ieviešanas un īstenošanas problēmas pastāv jau izsenis, un atbalsta kopējo ES noteikumu efektīvu piemērošanu dalībvalstīs — tas ir ļoti svarīgi, lai stiprinātu Savienības uzticamību un apmierinātu iedzīvotāju vēlmes attiecībā uz priekšrocībām, kādas ES var viņiem sniegt;
2. uzsver Komisijas būtiski svarīgo lomu ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzīšanā un gada pārskata iesniegšanā Parlamentam un Padomei; papildus datiem par ES direktīvu ieviešanu nākamajā Komisijas gada pārskatā aicina Komisiju sniegt datus par ES regulu īstenošanu un aicina to arī turpmāk aktīvi izstrādāt dažādus instrumentus, ar kuriem uzlabo ES tiesību aktu ieviešanu, īstenošanu un ievērošanu dalībvalstīs;
3. atzīst, ka Parlamentam arī ir izšķiroši svarīga loma, jo tas īsteno politisku pārraudzību pār to, kā Komisija piemēro tiesību aktus, pārbauda gada pārskatus par ES tiesību aktu īstenošanu un izstrādā attiecīgās parlamentārās rezolūcijas; liek priekšā, ka Parlaments arī turpmāk varētu sekmēt ES tiesību aktu savlaicīgu un precīzu transponēšanu, likumdošanas lēmumu pieņemšanas procesā apmainoties ar speciālajām zināšanām, izmantojot agrāk izveidotus sakarus ar dalībvalstu parlamentiem;
4. atgādina, cik svarīgi ir lūgumraksti un jautājumi, kurus Parlaments saņem saskaņā ar LESD 227. pantu, jo, pamatojoties uz šiem lūgumrakstiem un jautājumiem, Komisija bieži vien pret dalībvalstīm sāk pienākumu neizpildes procedūras; uzsver, ka fizisko personu sūdzības ir viens no galvenajiem veidiem, kā tiek atklāti ES tiesību vājie aspekti, trūkumi un pārkāpumi no dalībvalstu puses, un tās ir viens no Komisijas informācijas avotiem; konstatē, ka 2014. gadā sabiedrības, uzņēmumu, NVO un citu organizāciju pārstāvji aizvien ļoti aktīvi ziņoja par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem un ka tā rezultātā kopīgais to sūdzību skaits, par kurām 2014. gadā tika ierosinātas lietas, palielinājās par aptuveni 5,7 % un tika sākta 1 208 jaunu tiešsaistes platformas EU Pilot lietu izskatīšana; vienlaikus pieņem zināšanai 2014. gadā izskatīto sūdzību un EU Pilot lietu skaitu un atzinīgi vērtē to, ka 75 % no EU Pilot lietām ir atrisinātas sekmīgi, kas liecina par to, ka tā ir ātrs un efektīvs problēmu risināšanas līdzeklis;
5. atzīst ietekmi, kāda ir ES tiesību aktu efektīvai piemērošanai uz ES iestāžu uzticamības stiprināšanu; atzinīgi vērtē to, cik liela uzmanība Komisijas gada pārskatā ir pievērsta iedzīvotāju, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesniegtajiem lūgumrakstiem, jo tie papildus primārajam demokrātiskajam gribas paušanas veidam — vēlēšanām un referendumiem — ir uzskatāmi par svarīgu sekundāro veidu, kā uzraudzīt ES tiesību aktu piemērošanu un tajos atrast iespējamas nepilnības, iedzīvotājiem pašiem darot zināmu savu viedokli un pieredzi, kas ir viena no Lisabonas līgumā nostiprinātajām pamattiesībām un ir svarīga Eiropas pilsonības institūta sastāvdaļa;
6. norāda, ka tas, ka dalībvalstis ES tiesības īsteno un transponē atšķirīgi, nepārtraukti rada šķēršļus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kas vēlas izmantot iekšējā tirgus priekšrocības un dzīvot, strādāt, veikt uzņēmējdarbību vai studēt citā dalībvalstī; uzsver, ka nokavēta transponēšana arī nelabvēlīgi ietekmē juridisko noteiktību; atkārtoti pauž savu nostāju, ka Komisijai ES tiesību aktu ievērošana būtu jāpadara par īstenu politisko prioritāti, efektīvi sadarbojoties ar iestādēm, jo īpaši ar Padomi, piemēram, regulāri izmantojot atbilstības tabulas, kā arī ar dalībvalstīm un citām ieinteresētām personām; uzsver, ka galvenās atbildīgās par ES tiesību aktu pareizu ieviešanu un piemērošanu ir dalībvalstis;
7. atzinīgi vērtē lūgumrakstu iesniedzējiem paredzētās administratīvās garantijas, piemēram, par informācijas savlaicīgu sniegšanu un paziņošanu attiecībā uz viņu sūdzībām, kā Lūgumrakstu komiteja to cita starpā pieprasīja savā 2015. gada atzinumā par iepriekš minēto pārskatu; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisija, kad tai tiek uzdots dot atzinumu, daudzu lūgumrakstu gadījumos atbildes nesniedz laikus, un mudina to uzlabot tās patlabanējo pieeju, lai nodrošinātu iedzīvotāju savlaicīgu un pienācīgu informēšanu par visām darbībām un pasākumiem, kas tiek veikti, reaģējot uz viņu sūdzību izskatīšanu; uzsver, ka to, cik kvalitatīvi tā izskata katru atsevišķo lūgumrakstu, nekādā ziņā nedrīkst ietekmēt saņemto lūgumraksta skaita pieaugums;
8. konstatē EU Pilot projekta pozitīvo ietekmi gan uz informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm, gan to problēmu risināšanu, kas saistītas ar ES tiesību aktu piemērošanu valsts līmenī, un aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst to lēmumu praktiskajai īstenošanai un iekšējai pārskatīšanai, kas ir pieņemti EU Pilot procesā; uzsver, ka arī šādā veidā var gūt vērtīgu informāciju attiecībā uz izskatīšanas procesā esošiem lūgumrakstiem un aicina Komisiju iesaistīt lūgumrakstu iesniedzējus to EU Pilot lietu izskatīšanā, kas ir ierosinātas, pamatojoties uz lūgumrakstiem, tostarp, lai atvieglotu attiecīgo lūgumrakstu iesniedzēju un dalībvalstu iestāžu dialogu; atzinīgi vērtē dalībvalstu pieaugošos centienus atrisināt pārkāpumu lietas, pirms tās tiek skatītas Tiesā; konstatē, ka prejudiciālie nolēmumi var palīdzēt noskaidrot jautājumus par ES tiesību aktu piemērošanu un var novērst pienākumu neizpildes procedūras;
9. prasa, lai Parlaments un jo īpaši Lūgumrakstu komiteja veicinātu izpratnes veidošanas kampaņas par sistēmu, saskaņā ar kuru iedzīvotāji var iesniegt sūdzības par ES tiesību aktu pārkāpumiem, EU Pilot projektu un pienākumu neizpildes procedūrām, sniedzot minēto līdzekļu plašākas izmantošanas iespējas un sekmējot sabiedrības iespējas iepazīties ar informāciju Parlamenta tīmekļa vietnē;
10. atzinīgi vērtē Komisijas dienestu apņemšanos stiprināt informācijas apmaiņu ar Lūgumrakstu komiteju un atkārtoti prasa gan uzlabot abu pušu saziņu, jo īpaši attiecībā uz Komisijas uzsāktajām un īstenotajām pienākumu neizpildes procedūrām, tostarp attiecībā uz EU Pilot procedūru, gan arī censties Lūgumrakstu komitejai sniegt informāciju saprātīgā termiņā, tādējādi ļaujot tai efektīvāk atbildēt uz iedzīvotāju pieprasījumiem; atgādina tās vairākkārt Komisijai adresētos prasījumus Komisijas uzraudzības un likumdošanas darbā ņemt vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumus un konstatējumus;
11. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir uzlabojusi iedzīvotāju informēšanu par viņu tiesībām un piemērotiem tiesību aizsardzības mehānismiem, izmantojot tīmekļa vietnes, datubāzes, vienkāršākas sūdzību formas un problēmrisināšanas tiešsaistē paņēmienus, kuri sekmē lielāku pārredzamību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē lēmumu par pienākumu neizpildi labāku pieejamību tiešsaistē un atjaunoto portāla Europa tīmekļa sadaļu „ES tiesību aktu piemērošana”, kurā iedzīvotājiem tiek sniegta nozīmīga informācija par to, kā dalībvalstīs tiek piemēroti ES tiesību akti un kā iesniegt sūdzību; uzsver, ka ir nepieciešami papildu pasākumi, lai labāk informētu par ES tiesību aktu piemērošanu un problēmu risināšanas līdzekļiem un uzlabotu ES iedzīvotāju un uzņēmumu iesniegto sūdzību par ES tiesību aktu pārkāpumiem izskatīšanu;
12. aicina Komisiju apvienot vienā maģistrālā vietnē visus dažādos portālus, kontaktpunktus un informācijas tīmekļa vietnes, lai iedzīvotāji tajā tiešsaistes režīmā varētu viegli piekļūt sūdzību iesniegšanas veidlapām un lietotājiem draudzīgā veidā iepazīties ar pienākumu neizpildes izskatīšanas procedūrām; papildus tam prasa, lai Komisija, izstrādājot savu nākamo uzraudzības pārskatu, sniegtu izsmeļošāku informāciju par šo portālu izmantošanu;
13. pauž nožēlu, ka ES iedzīvotāju iesniegtie lūgumraksti joprojām attiecas uz ES tiesību aktu pārkāpumiem; uzsver, ka lūgumrakstus iesniedz galvenokārt par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem pamattiesību jomā, tostarp tādu cilvēku pamattiesību pārkāpumiem, kuri pieder pie mazākumiem un personu ar invaliditāti kategorijas, par diskrimināciju, cita starpā valstspiederības dēļ, iekšējo tirgu, pārvietošanās brīvību, pārvadājumiem, vidi, izglītību, nodarbinātību un veselības aprūpi; uzskata, ka šie lūgumraksti liecina par vēl arvien biežiem un plaši izplatītiem ES tiesību aktu novēlotas vai nepilnīgas transponēšanas, vai nepareizas piemērošanas gadījumiem, un uzsver, ka dalībvalstīm ES tiesību akti ir jāievieš un jāizpilda efektīvi un ka, pieņemot tiesību aktus, būtu pilnībā jāņem vērā ES Līgumos un Pamattiesību hartā nostiprinātās pamatvērtības un pamatprincipi; aicina dalībvalstis ievērojami uzlabot informācijas apmaiņas ar Lūgumrakstu komiteju un sniegto paskaidrojumu kvalitāti; uzsver, ka Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs ir jāpiedalās dalībvalstu pārstāvjiem un ar viņiem ir jāīsteno līdzsvarots dialogs par attiecīgajiem lūgumrakstiem; iesaka efektīvāk izmantot novēršanas mehānismus;
14. atgādina, ka fizisku personu lūgumrakstos bieži ir pievērsta uzmanība policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (agrāk pazīstama kā „trešais pīlārs”); konstatē to, ka, izskatot vairākus lūgumrakstus, bieži tiek atklāti hroniski trūkumi, piemēram, ilgstoši procesi dalībvalstu tiesās, kurās skata lietas par ES tiesībām; uzsver Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma noderību un piemērotību, jo tas kalpo par orientieri šajās lietās, un pauž nožēlu, ka dalībvalstu tiesas šo tiesību institūtu izmanto ļoti maz; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas kompetences paplašināšanu, no 2014. gada 1. decembra tajā iekļaujot policijas un tiesu iestāžu sadarbību; atgādina, ka lūgumrakstu izskatīšana un lēmumu pieņemšana par tiem ir neatkarīga un ka tā pēc sava rakstura atšķiras no dalībvalstu tiesu procesiem;
15. uzsver to, cik svarīgi ir īstenošanas plāni, ko Komisija ir pieņēmusi nolūkā palīdzēt dalībvalstīm un tām sniegt orientierus, lai tās savlaicīgi, precīzi un pareizi transponētu ES direktīvas, — to savlaicīga, precīza un pareiza transponēšana ir jānodrošina, lai ES darbotos efektīvi un ilgtspējīgi; atzinīgi vērtē nozīmi, kāda ir piešķirta labāka regulējuma programmai, un pieņem zināšanai to, ka ES normatīvo atbilstību uzrauga ar normatīvās atbilstības un izpildes programmas palīdzību gada pārskatā par Savienības tiesību aku piemērošanu; aicina Komisiju ES tiesību aktu seku izvērtēšanā aktīvi iesaistīt visas ieinteresētās personas, tostarp sociālos partnerus, patērētāju apvienības, NVO un uzņēmumus, (ex ante posmā) veikt samērīguma un subsidiaritātes principu pārbaudi un (ex post posmā) pārbaudīt to īstenošanu; aicina Komisiju savā novērtējumā iekļaut tā administratīvā sloga noteikšanu un samazināšanu, ar ko saskaras iedzīvotāji, un ņemt vērā plašāku ES tiesību aktu ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi, un apsvērt ES tiesību aktu priekšrocības un vērtības; atgādina Komisijai par to, ka tad, ka tā pārbauda ES tiesību aktu piemērošanu, tai ir jāievēro vienādas attieksmes pret dalībvalstīm un objektivitātes principi; cer, ka ES tiesību aktu kvalitāte uzlabosies un ka tā labvēlīgi ietekmēs iesniegto lūgumrakstu skaitu;
16. uzsver, ka, Komisijai pārbaudot lūgumrakstus par pamattiesību jautājumiem, būtu jāīsteno drosmīgāka pieeja un jāņem vērā subsidiaritātes princips.
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
19.4.2016 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
26 0 4 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marina Albiol Guzmán, Margrete Auken, Alberto Cirio, Pál Csáky, Miriam Dalli, Rosa Estaràs Ferragut, Eleonora Evi, Peter Jahr, Rikke Karlsson, Jude Kirton-Darling, Notis Marias, Edouard Martin, Roberta Metsola, Marlene Mizzi, Julia Pitera, Gabriele Preuß, Eleni Theocharous, Jarosław Wałęsa, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Enrique Calvet Chambon, Kostadinka Kuneva, Miltiadis Kyrkos, Jérôme Lavrilleux, Julia Reda, Ángela Vallina, Rainer Wieland |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
José Blanco López, Martina Dlabajová, Zbigniew Kuźmiuk |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
5.9.2016 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
16 2 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Mary Honeyball, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pascal Durand, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Stefano Maullu, Virginie Rozière, Cecilia Wikström |
||||