ZIŅOJUMS par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu ― 2016. gada prioritāšu īstenošana

20.10.2016 - (2016/2101(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Alfred Sant
Atzinumu sagatavoja (*):
Sofia Ribeiro, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu ― 2016. gada prioritāšu īstenošana

(2016/2101(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), it īpaši tā 121. panta 2. punktu un 136. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 18. maija paziņojumu „2016. gada Eiropas pusgads: konkrētām valstīm adresētie ieteikumi” (COM(2016)0321),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 28. un 29. jūnija sanāksmes secinājumus (EUCO 26/16),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada izaugsmes pētījums[1],

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. aprīļa paziņojumu „2016. gada Eiropas pusgads — novērtējums par strukturālo reformu virzību, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 sagatavoto padziļināto pārskatu rezultātiem” (COM(2016)0095),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumus „2016. gada izaugsmes pētījums”, „2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums” un „Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts”, Komisijas ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku, kā arī Komisijas 2015. gada 26. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu,

–  ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu „Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,

–  ņemot vērā 2015. gada 24. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi[2],

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai[3],

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds[4],

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 18. februāra Zaļo grāmatu „Kapitāla tirgu savienības veidošana” (COM(2015)0063),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 17. jūnija paziņojumu „Taisnīga un efektīva uzņēmumu ienākumu nodokļa sistēma Eiropas Savienībā: piecas galvenās rīcības jomas” (COM(2015)0302),

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra[5] un 2016. gada 15. septembra[6] rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0309/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2016. gada pavasara prognozēm izaugsme eurozonā 2016. gadā būs 1,6 % ES — 1,8 %;

B.  tā kā Eiropa joprojām saskaras ar izteiktu investīciju deficītu un tā kā tai ir jāpalielina iekšējais pieprasījums un jākoriģē makroekonomiskā nelīdzsvarotība, vienlaikus turpinot palielināt investīcijas ES;

C.  tā kā bezdarbs kopumā (un it īpaši strukturālais bezdarbs) ES joprojām ir viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras dalībvalstis, jo pašlaik tā līmenis ir ļoti augsts (ES ir 10,5 miljoni ilgstošo bezdarbnieku); tā kā, neraugoties uz to, ka attiecīgie skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir nedaudz uzlabojušies, jauniešu bezdarba un bezdarba līmenis vispār Eiropas perifērijā joprojām ir būtiski augstāks nekā vidēji ES;

D.  tā kā naftas cenu pazemināšanās un lēnā ekonomikas izaugsme 2016. gada sākumā, šķiet, ir papildu faktori, kuri pazemina inflāciju līdz līmenim, kas zemāks par nulli;

E.  tā kā tādas politiskas norises kā Apvienotās Karalistes referendums un attiecības ar Krieviju, kā arī neskaidrības par pasaules ekonomikas turpmāko attīstību ir vēl vairāk bremzējuši investīcijas;

F.  tā kā arī bēgļu pieplūdums dalībvalstīs ir negatīvi ietekmējis investēšanu šajās valstīs;

G.  tā kā pozitīvas reaģēšanas līmenis attiecībā uz dalībvalstīm adresētajiem Eiropas pusgada ieteikumiem ir līdzīgs kā dalībvalstu reaģēšanas līmenis attiecībā uz vienpusējiem ESAO ieteikumiem (29 % salīdzinājumā ar 30 % 2014. gadā);

H.  tā kā Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par 2016. gada izaugsmes pētījumu atzinīgi novērtēja uzlaboto politikas pasākumu kombināciju, taču vienlaikus uzsvēra, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš eurozonai; turklāt tas uzsvēra — lai turpinātu veicināt izaugsmi un ekonomikas atveseļošanos Eiropā, ir svarīgi palielināt investīcijas un nodrošināt ilgtspējīgas reformas un fiskālo atbildību,

Eiropai risināmie problēmjautājumi saistībā ar vispārējo ekonomikas izaugsmes palēnināšanos

1.  ar bažām atzīmē, ka ES ekonomikas izaugsme būs lēnāka par to, kas tika aprēķināta, pamatojoties uz Eiropas ekonomikas 2016. gada pavasara prognozēm, jo ir sagaidāms, ka IKP eurozonā palielināsies tikai par 1,6 %, 2017. gadā sasniedzot 1,8 %;

2.  uzsver, ka ES risināmie problēmjautājumi ir saistīti ar starptautiskās vides pasliktināšanos, neizdošanos īstenot ilgtspējīgas reformas un ekonomikas un sociālo izpildes rādītāju diverģenci dažādās Savienības daļās; uzsver nepieciešamību uzlabot izaugsmi, kohēziju, produktivitāti un konkurētspēju; uzskata, ka ilgtspējīgu investīciju trūkums un nepilnības vienotā tirgus izveides pabeigšanā liedz ES pilnībā izmantot savu izaugsmes potenciālu;

3.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija savos 2016. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI) uzmanību koncentrējusi uz šādām trim svarīgākajām prioritātēm ekonomikas izaugsmes turpmākā nostiprināšanā: inovācijai paredzēto investīciju atbalstīšana, izaugsme un darbvietu radīšana, kā arī sociāli līdzsvarotu reformu turpināšana un atbildīgu valsts finanšu rosināšana; tomēr uzsver, ka Komisijai būtu jādara vairāk, lai saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu atbalstītu fiskālo ilgtspēju, vienlaikus atbilstoši Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumam (COM(2015)0012) pilnībā izmantojot elastīguma klauzulu;

4.  atzīst, ka ir svarīgi nodrošināt saskaņotību starp kohēzijas politikas instrumentiem un plašāko ekonomikas pārvaldības satvaru, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanas centienus, kas nepieciešami, lai panāktu Eiropas pusgada noteikumu ievērošanu; tomēr uzsver, ka kohēzijas politikas leģitimitāte izriet no Līgumiem un ka šī politika ir Eiropas solidaritātes izpausme, kuras galvenie mērķi ir ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana ES, samazinot atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeni, finansējot investīcijas, kas saistītas ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, un tuvinot ES tās pilsoņiem; tādēļ uzskata, ka pasākumi, kas saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, būtu jāpiemēro saprātīgi un līdzsvaroti, taču tikai kā galējais līdzeklis, un ka būtu jāziņo par šo pasākumu ietekmi; turklāt atgādina, ka šādu pasākumu piemērošanai vienmēr vajadzētu būt pamatotai un pārredzamai un tajā būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts sociāli ekonomiskie apstākļi, lai izvairītos no reģionālo un vietējo investīciju ierobežošanas, kuras ir ārkārtīgi svarīgas dalībvalstu ekonomikai, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo šīs investīcijas maksimāli palielina izaugsmi un darbavietu radīšanu, kā arī stimulē konkurētspēju un produktivitāti, it īpaši laikā, kad pastāv liels spiediens uz publiskajiem izdevumiem; attiecībā uz gadījumu, kad divām dalībvalstīm, kurām, piemērojot Padomes 2016. gada 12. jūlija lēmumu, tika noteiktas sankcijas saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 8. punktu, norāda uz Komisijas 2016. gada 27. jūlija priekšlikumu un tam sekojošo Padomes 2016. gada 8. augusta lēmumu atcelt iespējamo naudas sodu, ņemot vērā šo dalībvalstu argumentētos pieprasījumus, sarežģīto ekonomikas vidi, abu valstu reformu centienus un to apņemšanos ievērot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus; šajā sakarā uzskata, ka, pieņemot priekšlikumu apturēt daļu no 2017. gada saistībām attiecībā uz ESI fondiem saskaņā ar pasākumiem, kas saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, būtu jāņem vērā strukturētā dialogā laikā paustais Parlamenta viedoklis;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija turpina izmantot ieteikumu skaita ierobežošanas pieeju, un tās centienus racionalizēt pusgadu, politikas mērķu noteikšanā nākamajiem 18 mēnešiem aptverot galvenokārt no makroekonomiskā un sociālā viedokļa svarīgākās prioritārās jomas; atkārtoti uzsver, ka tas atvieglo ieteikumu īstenošanu, pamatojoties uz pastāvošo ekonomisko un sociālo kritēriju vispusīgo un būtisko klāstu; uzsver, ka ieteikumu skaita samazināšanas rezultātā lielāku uzmanību būtu iespējams pievērst tematiskajam aspektam; uzsver nepieciešamību mazināt ekonomiskās atšķirības un panākt augšupejošu konverģenci starp dalībvalstīm;

6.  pilnībā atbalsta centienus nodrošināt valstu lielāku līdzatbildību KVAI formulēšanā un īstenošanā, ko var uzskatīt par nepārtrauktu reformu procesu; uzskata — lai palielinātu valstu līdzatbildību un atbalstītu KVAI efektīvu īstenošanu un ņemot vērā to, ka vairāk nekā puse no KVAI ir jāīsteno vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, šos ieteikumus būtu skaidri jāformulē, balstoties uz Eiropas līmenī precīzi noteiktām un strukturētām prioritātēm un attiecīgā gadījumā iesaistot valstu parlamentus un reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes; atkārtoti uzsver, ka, ņemot vērā varas un kompetenču sadalījumu dažādās dalībvalstīs, KVAI izpildi varētu uzlabot vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu aktīva līdzdalība, un tāpēc atbalsta Reģionu komitejas priekšlikumu rīcības kodeksam attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu Eiropas pusgadā; aicina dalībvalstis savos parlamentos nodrošināt valsts reformu programmu pienācīgu demokrātisko kontroli;

7.  uzsver, ka ieilgusī Eiropas krīze ir izgaismojusi izteiktu nepieciešamību atvieglot investēšanu tādās jomās kā izglītība, inovācija, pētniecība un izstrāde, vienlaikus uzlabojot ES konkurētspēju, turpinot īstenot strukturālās reformas, lai veicinātu kvalitatīvu darbvietu izveidi, un īstenojot atbildīgu fiskālo politiku, lai radītu labāku vidi darbvietām, uzņēmumiem (it īpaši MVU) un investīcijām; atzīmē ietekmi, ko Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) atstājis viena darbības gada laikā; uzsver to, ka liela nozīme ir ESIF līdzekļu izmantošanas uzlabošanai mazāk attīstītos un pārejas reģionos, un šī fonda investīciju patiesi papildinošo raksturu, kā arī to, ir svarīgi vienlaikus pastiprināt centienus investīciju platformu izveidē, tostarp reģionālā līmenī;

8.  uzsver, ka joprojām pārāk augstais bezdarba, it īpaši jauniešu bezdarba, līmenis liecina par to, ka vairākās dalībvalstīs spēja radīt kvalitatīvas darbvietas joprojām ir neliela, un uzsver arī to, ka ir nepieciešama turpmāka rīcība — apspriežoties ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valstu praksi —, lai palielinātu investīcijas prasmju pilnveidošanā, darba tirgus padarītu iekļaujošākus un mazinātu sociālo atstumtību un pieaugošo nevienlīdzību ienākumu un labklājības ziņā, vienlaikus saglabājot pareizu budžeta pārvaldību; atzīmē — lai efektīvi risinātu ieilgušo augstā bezdarba līmeņa problēmu daudzās dalībvalstīs, ļoti svarīgi ir veikt atbalsta pasākumus, ar kuriem atvieglo finansējuma pieejamību, it īpaši MVU;

9.  uzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kurai raksturīgs likvīdu pārpalikums apvienojumā ar procentu likmēm, kas tuvas apakšējai — nulles — robežai, vājām pieprasījuma izredzēm un ierobežotām investīcijām un mājsaimniecību un uzņēmumu izdevumiem, ir jāīsteno atjaunotā politikas pasākumu kombinācija, kuru Komisija ierosinājusi, lai veicinātu izaugsmi; atzīmē — ja nebūs investīciju un ilgtspējīgu strukturālo reformu, ar monetāro politiku vien nepietiks, lai stimulētu izaugsmi;

2016. gada ieteikumu prioritātes un mērķi

10.  uzsver Komisijas ieteikumu trim dalībvalstīm beigt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu; piekrīt Komisijai, ka lieli un pastāvīgi tekošā konta pārpalikumi norāda uz nepieciešamību stimulēt pieprasījumu un investīcijas, it īpaši ilgtermiņa investīcijas, lai varētu risināt gaidāmos uzdevumus, kas saistīti ar transportu un komunikācijām, digitālo ekonomiku, izglītību, inovāciju un pētniecību, klimata pārmaiņām, enerģētiku, vides aizsardzību un sabiedrības novecošanos; aicina Komisiju turpināt veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu budžeta politiku — kas ir izaugsmes un ekonomikas atveseļošanās pamatā visās dalībvalstīs —, lielāku uzsvaru liekot uz investīcijām un efektīviem publiskajiem izdevumiem un atbalstot ilgtspējīgas un sociāli līdzsvarotas strukturālās reformas;

11.  atzīmē, ka ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai saskaņā ar ES tiesību aktiem eurozonā palielinātu finansēšanas, it īpaši MVU finansēšanas, iespējas, samazinātu ienākumus nenesošus aizdevumus un tādējādi uzlabotu banku bilanci un palielinātu to spēju aizdot reālajai ekonomikai; uzsver — lai izveidotu stabilu vidi investīcijām un izaugsmei un nepieļautu eurozonas finanšu tirgus sadrumstalotību, ir svarīgi pakāpeniski pabeigt banku savienības izveidi, piemērot to un attīstīt kapitāla tirgu savienību;

12.  uzsver, ka investīciju jomā līdz šim bija vērojama nepietiekamība un ar to palīdzību nav izdevies nodrošināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi ES un veicināt uzņēmējdarbības vides uzlabošanos; uzskata, ka saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, tostarp elastīguma klauzulām, līdz ar monetāro politiku ir jāīsteno arī atbilstīga fiskālā politika, kuras mērķis ir izaugsmes veicināšana ES; atzīmē, ka pēdējos gados ir ievērojami samazinājušās investīcijas vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī, tomēr tās joprojām veido aptuveni 60 % no publiskajām investīcijām ES; uzsver, ka izmantojot investīciju politikas instrumentus, tādus kā ESIF un Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi, to kombinēšana ir pienācīgi jākalibrē un ir jānodrošina to savstarpēja papildināmība, lai palielinātu Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātajiem investoriem; tādēļ uzsver, ka attiecīgā strukturālo reformu projekta izstrādē strukturālo reformu atbalsta programmā būtu jāiesaista vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes;

Veicamie politikas pasākumi un secinājumi

13.  uzsver nepieciešamību, izveidojot izaugsmi atbalstošu tiesisko regulējumu, uzlabot ES vispārējās izaugsmes spēju un spēju radīt un saglabāt kvalitatīvas darbvietas un tādējādi risināt augstā bezdarba līmeņa problēmu; uzskata, ka migrācija varētu palīdzēt kompensēt sabiedrības novecošanās negatīvo ietekmi, ja dalībvalstis spētu labāk izmantot migrantu prasmes un darbaspēka migrācijas pārvaldības sistēmas pielāgot darba tirgus vajadzībām;

14.  uzsver tādu iekļaujošu izglītības sistēmu nozīmi, īpaši arodizglītības jomā, kuras atbalsta inovāciju un radošumu un ļauj apgūt prasmes, kas atbilst darba tirgus vajadzībām; atzīmē, ka atbilstoši ES vērtībām solidaritātes un subsidiaritātes jomā būtu jāsaglabā pienācīgs līdzsvars starp ekonomikas, sociālajām un cilvēkresursu izmaksām, nepieļaujot sacenšanos par viszemākajiem darba samaksas un nodarbinātības standartiem, un vienlaikus būtu jāturpina koncentrēt uzmanību uz investīcijām cilvēkkapitālā, pētniecībā un izstrādē un izglītības sistēmu un arodizglītības, tostarp mūžizglītības, modernizēšanā; uzskata — lai veicinātu inovāciju, pētniecību un izstrādi un tādējādi atbalstītu produktivitāti, radītu nepārtrauktu ilgtspējīgu izaugsmi un palīdzētu atrisināt pašreizējās strukturālās problēmas, kā rezultātā tiktu likvidēta inovācijas jomā pastāvošā atpalicība no citu valstu ekonomikas, ir nepieciešamas rūpīgi izstrādātas politikas nostādnes;

15.  aicina Komisiju prioritāti piešķirt pasākumiem, kas mazina šķēršļus lielākām investīciju plūsmām un tirdzniecībai, kuri ES līmenī rodos tāpēc, ka nav skaidrības par izmantojamo stratēģiju, it īpaši šādās jomās: enerģētika, transports, komunikācijas un digitālā ekonomika; atzīmē ietekmi uz banku īstenoto aizdošanu, ko pēc banku savienības izveides tiesību akta pieņemšanas valsts līmenī rada apgrūtinošas juridiskās sistēmas, korupcija, pārredzamības trūkums finanšu nozarē, novecojušas birokrātiskās procedūras, nepietiekama sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija, nepareiza resursu piešķiršana, šķēršļi iekšējā tirgus darbībai banku pakalpojumu un apdrošināšanas nozarē un izglītības sistēmas, kuras neatbilst darba tirgus un vienotā tirgus izveides pabeigšanas prasībām;

16.  pauž nožēlu, ka attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020” — pirmā ES programma, kurā tika iekļauta nabadzības apkarošana, — netiks īstenots mērķis mazināt nabadzību Savienībā; uzskata, ka nabadzības apkarošanas mērķis būtu jāņem vērā jau no paša ES politikas nostādņu izstrādes sākuma;

17.  uzsver — ņemot vērā to, ka pārmērīgi lieli nodokļi mazina ekonomiski neaktīvu personu, bezdarbnieku, otro pelnītāju un zemu atalgotu personu motivāciju atgriezties darba tirgū, ir svarīgi nepieļaut darbaspēka pārmērīgu aplikšanu ar nodokļiem;

18.  pieņem zināšanai pašlaik notiekošās sarunas starp Komisiju un dalībvalstīm par metodiku, saskaņā ar kuru aprēķina starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu;

19.  norāda, ka būtu jāveic centieni, lai likvidētu atlikušos šķēršļus investēšanai dalībvalstīs un lai būtu iespējams izmantot piemērotāku pasākumu kombināciju, kas būtu vērsta uz politikas nostādnēm, kuras atbalsta ilgtspējīgu izaugsmi un kurās reāli būtu veltīta uzmanība izdevumiem pētniecībai un izstrādei; uzskata, ka publiskais un privātais atbalsts pētniecības un augstākās izglītības institūcijām ir svarīgs faktors, lai palielinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju, un ka šīs infrastruktūras nepilnības vai tās trūkums atsevišķas valstis nostāda ievērojami nelabvēlīgākā stāvoklī; uzsver, ka nav ideāla universāli izmantojama priekšraksta ES inovācijas politikas izstrādei, taču, lai ES likvidētu inovētspējas trūkumu, dalībvalstīm būtu ieteicams īstenot pietiekami diferencētas inovācijas politikas nostādnes, kas pamatojas uz veiksmīgu pieredzi;

20.  atzinīgi vērtē Parīzē 2015. gada decembrī notikušajā klimata konferencē (COP21) panākto vienošanos un aicina dalībvalstis un Komisiju to īstenot;

Nozaru ieguldījums 2016. gada Eiropas pusgadā

Nodarbinātība un sociālā politika

21.  uzskata, ka Padomei un Komisijai būtu jācenšas panākt, lai līdztekus fiskālajai konsolidācijai tiktu īstenoti pasākumi, kas palīdz mazināt nevienlīdzību, un uzsver, ka Eiropas pusgada procesam būtu jāpalīdz rast risinājumu pašreizējām un jaunām sociālām problēmām, tādējādi uzlabojot ekonomikas efektivitāti; norāda, ka sociālajām investīcijām cilvēkkapitālā ir jābūt centrālai papildinošai darbībai, jo cilvēkkapitāls ir viens no izaugsmes faktoriem un konkurētspējas un attīstības dzinējspēks; prasa, lai līdztekus ar KVAI prasītajām būtiskajām strukturālajām reformām tiktu veikts sociālās ietekmes izvērtējums attiecībā uz šo reformu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, lai labāk izprastu to ietekmi no sociālā, ekonomiskā un nodarbinātības viedokļa, un it īpaši to ietekmi uz darbvietu radīšanu un ekonomisko izaugsmi;

22.  uzsver, ka bezdarbs un it īpaši jauniešu bezdarbs joprojām ir sevišķi smaga Eiropas sabiedrības problēma un ka saskaņā ar Komisijas datiem bezdarbs ir turpinājis pakāpeniski samazināties, taču joprojām pārsniedz 2008. gada līmeni — 2016. gada aprīlī bezdarbnieku skaits bija 21,2 miljoni — un joprojām pastāv milzīgas bezdarba līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm; norāda, ka ir jāveic radītās nodarbinātības kvalitatīva un kvantitatīva analīze, lai nepieļautu, ka nodarbinātības rādītāji palielinās tikai, pateicoties nedrošai nodarbinātībai, vai darbaspēka samazināšanās rezultātā; atzīmē, ka, neraugoties uz sasniegtajiem rezultātiem prasmju un zināšanu jomā, dažu dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmas nedarbojas starptautiskā līmenī un aizvien vairāk nespēj nodrošināt vajadzīgo prasmju izkopšanu, kas ir viens no faktoriem, ar ko izskaidrojama situācija, ka 39 % uzņēmumu joprojām saskaras ar grūtībām atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm; uzstāj, ka KVAI lielāka prioritāte būtu jāpiešķir strukturālās nelīdzsvarotības, tostarp ilgstoša bezdarba un prasmju neatbilstības, novēršanai darba tirgū, un uzsver, ka jāturpina investēt izglītības un apmācības sistēmās un pilnveidot tās, nodrošinot sabiedrībai instrumentus un iespējas, kas ļauj no jauna pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām;

23.  norāda, ka laikposmā no 2008. līdz 2014. gadam ES par 4,2 miljoniem ir palielinājies nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, sasniedzot vairāk nekā 22 miljonus (22,3 %); atzīmē — Komisija ir paziņojusi, ka „vairums dalībvalstu joprojām saskaras ar spēcīgu krīzes sociālo mantojumu”; prasa Komisijai un dalībvalstīm pastiprināt centienus nabadzības, sociālās atstumtības un pieaugošās nevienlīdzības mazināšanas jomā, lai novērstu ekonomiskās un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un sabiedrībā; uzskata, ka nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai un nevienlīdzības mazināšanai vajadzētu būt vienai no KVAI atspoguļotajām prioritātēm, jo tās ir ļoti svarīgas, lai panāktu ilgstošu ekonomikas izaugsmi un sociāli ilgtspējīgu īstenošanas ritmu;

24.  atgādina — kā norādījis Parlaments, sociāli atbildīgu reformu pamatā ir jābūt solidaritātei, integrācijai, sociālajam taisnīgumam un godīgai bagātības sadalei, proti, modelim, kas nodrošina vienlīdzību un sociālo aizsardzību, aizsargā neaizsargātās grupas un paaugstina dzīves līmeni visiem iedzīvotājiem;

25.  uzskata, ka ekonomikas izaugsmei būtu jāgarantē labvēlīga sociālā ietekme; atzinīgi vērtē trīs jaunu nodarbinātības pamatrādītāju iekļaušanu makroekonomisko rādītāju tabulā; atkārtoti prasa šos rādītājus uzskatīt par līdzvērtīgiem pašreizējiem ekonomikas rādītājiem, tādējādi garantējot iekšējās nelīdzsvarotības labāku izvērtēšanu un uzlabojot strukturālo reformu efektivitāti; šajā sakarā, lai izvairītos no selektīvas piemērošanas, prasa ļaut tos izmantot padziļinātas analīzes veikšanai, lai tādējādi gūtu labāku izpratni par politikas nostādņu un darbību cēloņsakarībām; ierosina, pamatojoties uz sociālo un nodarbinātības rādītāju efektīvu izmantošanu makroekonomiskajā uzraudzībā, KVAI modelī ieviest sociālās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, lai novērstu sacenšanos par zemākajiem sociālajiem standartiem; uzskata — ja nodarbinātības un ekonomikas rādītājiem tiktu piešķirta līdzvērtīga nozīme, vienlaikus būtu jāpalielina EPSCO padomes loma Eiropas pusgadā;

26.  uzskata, ka trīs jauno nodarbinātības rādītāju ieviešana liecina, ka Eiropas nodarbinātības stratēģijai, tostarp nodarbinātības pamatnostādnēm, ir svarīga loma ES ekonomikas pārvaldības procesā, taču ir jāveic turpmāki centieni, it īpaši, ieviešot sociālos rādītājus;

27.  pieņem zināšanai, ka Komisija ir sākusi darbu pie Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveides, taču atgādina, ka tai ir jāiepazīstina ar apspriešanās procesa rezultātiem un jāveic turpmāki efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu padziļinātu un taisnīgāku ES, un ka Komisijai būtu jāuzņemas būtiska loma nevienlīdzības novēršanā; šajā sakarā uzsver piecu priekšsēdētāju ziņojumu, kurā prasīts panākt lielāku ekonomisko un sociālo konverģenci, taču tiek atzīts, ka nav viena visiem piemērota risinājuma; šajā sakarā uzskata, ka ikviena kopējās politikas nostādne ir jāpielāgo katrai dalībvalstij; uzskata, ka ar Eiropas darbību būtu jārisina arī dalībvalstu iekšienē pastāvošās nevienlīdzības un ienākumu atšķirību problēma un ka ar tās palīdzību būtu jāpanāk daudz vairāk nekā tikai visnabadzīgāko personu stāvokļa atvieglošana;

28.  atzīst, ka Eiropas pusgadā tagad lielāka uzmanība tiek veltīta izpildes rādītājiem nodarbinātības un sociālajā jomā; ievērojot dalībvalstu kompetenci, tomēr prasa steidzami rīkoties, lai nodrošinātu pienācīgu darbu ar darba samaksu, kas garantē iztikas minimumu, kā arī lai nodrošinātu atbilstošu minimālo ienākumu, sociālās aizsardzības (kas nabadzības līmeni jau ir samazinājusi no 26,1 % uz 17,2 %) un kvalitatīvu publisko pakalpojumu pieejamību, un atbalsta pienācīgas ilgtspējīgas sociālās drošības sistēmas izstrādi un ieviešanu; aicina Komisiju piedāvāt atbalstu un paraugprakses apmaiņu dalībvalstīm, lai uzlabotu administratīvo veiktspēju valsts, reģionālā un vietējā līmenī, jo tas ir svarīgs risināms uzdevums, lai atsāktu ilgtermiņa investēšanu un nodrošinātu darbvietu radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi;

29.  uzsver, ka sociālās drošības sistēmu nodrošināšana un pārvaldība ir dalībvalstu kompetence, ko Savienība koordinē, bet nesaskaņo;

30.  atzīst, ka darba samaksas noteikšana ir dalībvalstu kompetence, kas jāievēro atbilstoši subsidiaritātes principam;

31.  pieņem zināšanai, ka jauniešu bezdarbs ir samazinājies, taču norāda, ka tas joprojām ir neticami augstā līmenī, jo ES bez darba ir vairāk nekā 4 miljoni jauniešu vecumā līdz 25 gadiem, no kuriem 2,885 miljoni dzīvo eurozonā; pauž nožēlu, ka trīs gadus pēc Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas sākšanas programmas „Garantija jauniešiem” īstenošanas rezultāti ir ļoti nevienādi un dažreiz pat neefektīvi; aicina Komisiju oktobrī iepazīstināt ar vispusīgu šīs programmas īstenošanas analīzi, kas kalpotu par pamatu tās turpināšanai;

32.  atgādina, ka daudzās dalībvalstīs bezdarbnieka pabalsts ar katru gadu samazinās — cita starpā ilgstošā bezdarba dēļ —, tādējādi palielinot to cilvēku skaitu, kuri dzīvo zem nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa; prasa garantēt atbilstošus bezdarbnieka pabalstus, kas cilvēkiem ļautu dzīvot ar cieņu, un veikt darbības šo cilvēku raitai integrācijai darba tirgū;

33.  uzsver, ka pensiju sistēmu nelīdzsvarotības galvenais iemesls ir bezdarbs, darba samaksas devalvācija un nodarbinātības nedrošības palielināšanās; tādēļ prasa veikt reformas, kas garantētu atbilstošu finansējumu stabilam pirmajam pensiju pīlāram, kas nodrošina pienācīgas pensijas, kuru apmērs vismaz pārsniedz nabadzības slieksni;

34.  atgādina, ka personu brīva pārvietošanās ir ļoti svarīga konverģences un integrācijas starp Eiropas valstīm veicināšanai;

35.  atzīmē, ka ir palielinājies to ieteikumu (adresēti piecām dalībvalstīm) skaits, kuri attiecas uz minimālo ienākumu režīmu; tomēr, ņemot vērā to, ka lielās ienākumu atšķirības kaitē ne tikai sociālajai kohēzijai, bet arī ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei (kā to nesen uzsvēra gan SVF, gan ESAO), aicina Komisiju pildīt priekšsēdētāja Ž. K. Junkera inaugurācijas runā pausto solījumu ar Eiropas minimālo ienākumu satvara palīdzību nodrošināt atbilstošus ienākumus visiem Eiropas iedzīvotājiem, lai viņi varētu segt pamatvajadzību izmaksas, un vienlaikus ievērot valstu praksi un subsidiaritātes principu;

36.  pauž bažas par ienākumu atšķirību palielināšanos, kas daļēji saistīta ar neefektīvām darba tirgus reformām; aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot pasākumus nodarbinātības kvalitātes uzlabošanai, lai tādējādi mazinātu darba tirgus segmentāciju, apvienojumā ar pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt minimālo darba samaksu līdz pienācīgam līmenim un stiprināt darba koplīguma slēgšanas sarunas un darba ņēmēju lomu darba samaksas noteikšanas sistēmā, lai mazinātu darba samaksas lielās atšķirības; brīdina, ka pēdējās desmitgadēs uzņēmumu vadība saņem arvien lielāku ekonomiskā labuma daļu, turpretī strādnieku darba samaksa ir palikusi nemainīga vai pat tikusi samazināta; uzskata, ka šīs pārmērīgās darba samaksas atšķirības palielina nevienlīdzību un kaitē uzņēmumu ražīgumam un konkurētspējai;

37.  pauž bažas par joprojām augsto ilgstošā bezdarba līmeni ES (10,5 miljoni cilvēku) un atgādina, ka ir ļoti svarīgi integrēt ilgstošos bezdarbniekus darba tirgū, lai nodrošinātu sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju, kā arī palīdzētu viņiem atgūt pašapziņu; tādēļ pauž nožēlu, ka dalībvalsts neveic pasākumus, lai īstenotu Padomes ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū; atkārtoti aicina Komisiju atbalstīt centienus radīt iekļaujošas mūžizglītības iespējas visu vecumu darba ņēmējiem un darba meklētājiem un pēc iespējas drīzāk veikt pasākumus, lai uzlabotu ES finansējuma pieejamību un iespēju robežās mobilizētu papildu resursus;

38.  uzskata, ka sociālā aizsardzība, tostarp pensijas, un tādi pakalpojumi kā veselības aprūpe, bērnu aprūpe un ilgtermiņa aprūpe, joprojām ir būtiski svarīgi līdzsvarotai un iekļaujošai izaugsmei, darba dzīves pagarināšanai, nodarbinātības radīšanai un nevienlīdzības mazināšanai; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt politikas nostādnes, kas garantē sociālās aizsardzības sistēmu pietiekamību, atbilstību, efektivitāti un kvalitāti visā cilvēka dzīves garumā, nodrošinot pienācīgu dzīvi, apkarojot nevienlīdzību un veicinot iekļaušanu, lai izskaustu nabadzību, it īpaši no darba tirgus izslēgtām personām un vismazāk aizsargātajām grupām;

39.  norāda uz šķēršļiem — gan fiziskiem, gan digitāliem —, ar ko joprojām saskaras personas ar invaliditāti; cer, ka tiks ātri īstenots Komisijas ierosinātais Eiropas tiesību akts par pieejamību un ka galvenā uzmanība tiks efektīvi veltīta konkrētiem pasākumiem iekļaušanas un pieejamības veicināšanai;

Iekšējais tirgus

40.  atzinīgi vērtē lielo skaitu KVAI, ar ko tiek atbalstīts labi funkcionējošs un integrēts vienotais tirgus, tostarp finansēšanas un investēšanas iespējas, ar kurām atbalsta uzņēmumus, it īpaši MVU, un palīdz radīt darbvietas, e-pārvaldi, publisko iepirkumu un savstarpēju atzīšanu, tostarp kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu; uzsver — lai justu šo politikas jomu ietekmi, ir svarīgi nodrošināt īstenošanu; šajā sakarā uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija saistībā ar KVAI pēc iespējas lielāku uzmanību veltītu tādu ilgtermiņa reformu ieviešanai, kurām ir būtiska ietekme, it īpaši attiecībā uz sociālajām investīcijām, nodarbinātību un apmācību;

41.  norāda, ka vienotais tirgus ir ES ekonomikas mugurkauls, un uzsver, ka iekļaujošs vienotais tirgus, kam ir uzlabota pārvaldība un ar ko tiek atbalstīts labāks regulējums un konkurence, ir ļoti svarīgs instruments, lai uzlabotu izaugsmi, kohēziju, nodarbinātību un konkurētspēju un lai saglabātu uzņēmumu un patērētāju uzticēšanos; tādēļ aicina Komisiju uzraudzīt dalībvalstu panākto progresu un atkārtoti uzsver, ka vienotā tirgus pīlāra oficiāla iekļaušana Eiropas pusgadā ir svarīga, lai varētu nepārtraukti uzraudzīt vienotā tirgus rādītājus un līdz ar to sistemātiski sekot līdzi dalībvalstu progresam KVAI īstenošanā un izvērtēt to;

42.  atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību novērst nodokļu koordinācijas trūkumu ES un it īpaši novērst grūtības, ar kurām saskaras MVU atšķirīgo valsts PVN noteikumu radītās sarežģītības dēļ; aicina Komisiju izvērtēt turpmākas koordinēšanas iespējamību un it īpaši izvērtēt vienkāršotas PVN pieejas iespējamību digitālajā vienotajā tirgū;

43.  nosoda joprojām pastāvošos vai no jauna radītos šķēršļus, kas kavē vienotā tirgus sekmīgu darbību un integrāciju; vērš īpašu uzmanību uz to, ka daudzas dalībvalstis Pakalpojumu direktīvu ir transponējušas un īstenojušas tikai daļēji, un aicina Komisiju efektīvāk nodrošināt to, ka dalībvalstis pilda saistības, ko tās ir uzņēmušās saskaņā ar ES tiesību aktiem; atgādina Komisijas apņemšanos vajadzības gadījumā izmantot pārkāpuma procedūras, lai digitālajā jomā nodrošinātu to tiesību aktu pilnīgu īstenošanu, kuri attiecas uz preču un pakalpojumu vienoto tirgu;

44.  norāda, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas pamatā ir principi, kas paredz tiesību sistēmu savstarpēju uzticēšanos un kvalifikācijas kvalitātes savstarpēju pārbaudi; atzīmē, ka ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai labāk īstenotu profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu; uzsver, ka, ņemot vērā vienotā tirgus sadrumstalotību, kas ierobežo ekonomisko darbību un patērētāju izvēli, liela nozīme ir pienācīgai izpildes nodrošināšanai un labākam regulējumam un ka tiem būtu jāattiecas uz visām uzņēmējdarbības nozarēm un spēkā esošajiem un turpmākajiem tiesību aktiem; atzinīgi vērtē reglamentēto kvalifikāciju un profesiju apzināšanu, kā rezultātā tiks izveidota interaktīva publiska datubāze, kuru dalībvalstis varēs izmantot savos valsts rīcības plānos;

45.  pauž nožēlu, ka KVAI joprojām norāda uz nepilnībām publiskajā iepirkumā, tādām kā konkurences un pārredzamības trūkums, un ka 21 dalībvalsts nav pilnībā transponējusi attiecīgo tiesību aktu paketi, tādējādi radot izkropļojumus tirgū; aicina Komisiju, izmantojot nepieciešamās pārkāpuma procedūras, ātri rīkoties, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro savus tiesību aktos noteiktos pienākumus; aicina Komisiju sistemātiski, efektīvi un pārredzami uzraudzīt to, lai administratīvās procedūras neradītu nesamērīgu slogu uzņēmumiem un nekavētu MVU piedalīties publiskajā iepirkumā;

46.  atbalsta dalībvalstis to centienos modernizēt valsts pārvaldes pakalpojumus, it īpaši izmantojot e-pārvaldi, un prasa uzlabot pārrobežu sadarbību, vienkāršot administratīvās procedūras un nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu sadarbspēju, no kā labumu gūtu visi uzņēmumi un iedzīvotāji, un vienlaikus aicina Komisiju gadījumos, kad publisko pakalpojumu digitalizāciju finansē no ES budžeta, efektīvāk kontrolēt to, vai līdzekļi tiek izlietoti pareizi;

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomes, Komisijas, Eurogrupas un ECB priekšsēdētājam, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

• [1]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0058.
• [2]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0238.
• [3]  OV C 165E, 11.6.2013., 24. lpp.
• [4]  OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.
• [5]  OV C 24, 22.1.2016., 2. lpp.
• [6]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0358.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS (28.9.2016)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada prioritāšu īstenošana
(2016/2101(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Sofia Ribeiro(*)

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā saskaņā ar Komisijas datiem[1] ekonomikas izaugsme joprojām ir salīdzinoši pieticīga un atlabšana joprojām ir nevienmērīga, dažām valstīm ziņojot par dažos ceturkšņos vērojamo lejupslīdi;

B.  tā kā, pamatojoties uz valstu ziņojumiem[2], dzimumu atšķirības joprojām ir ievērojamas, kas ir viens no galvenajiem šķēršļiem dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un nepieņemams dzimuma diskriminācijas veids, un steidzami ir jāpieliek pūles, lai samazinātu atšķirības nodarbinātības līmenī starp vīriešiem un sievietēm;

1.  norāda, ka konkrētai valstij adresētie ieteikumi (KVAI) liecina par dalībvalstu atšķirībām saskaņā ar Eiropas pusgada sistēmu un nepieciešamību palielināt sociālo un ekonomisko konverģenci; uzskata, ka dalībvalstīm arī turpmāk būtu jādod priekšroka reformām, kas ir īpaši pielāgotas to politikas vājajām vietām un kas sekmēs sociālo un ekonomisko atlabšanu un konkurētspēju, radīs kvalitatīvu nodarbinātību un veicinās sociālo kohēziju; tāpēc atgādina, ka ir jāpalielina valsts un privātās investīcijas, īstenojot sociāli atbildīgas strukturālās reformas, kas samazina ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, un, ievērojot pieeju, kas pamatojas uz fiskālo un budžeta atbildību, vajadzības gadījumā maksimāli izmantojot pašreizējo elastīguma robežu, lai nodrošinātu tās saderību ar ekonomisko izaugsmi un kvalitatīvu nodarbinātību; uzskata, ka vajadzības gadījumā strukturālo reformu izstrādes un ieviešanas procesā būtu aktīvi jāiesaista sociālie partneri, lai uzlabotu reformu īstenošanas neapmierinošo gaitu; atgādina, ka šīm reformām jo īpaši jānodrošina, ka ES un tās dalībvalstis var sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” piecus mērķus, un uzstāj, ka tām nevajadzētu vājināt darba ņēmēju un MVU aizsardzību;

2.  uzskata, ka Padomei un Komisijai būtu jācenšas panākt, ka līdz ar fiskālas konsolidācijas procesiem tiek īstenoti pasākumi, kas palīdz samazināt nevienlīdzību, un uzsver, ka Eiropas pusgada procesam vajadzētu palīdzēt adekvāti reaģēt uz pašreizējām un jaunām sociālajām problēmām, tādējādi uzlabojot ekonomikas efektivitāti; norāda, ka galvenajai papildu darbībai jābūt sociāliem ieguldījumiem cilvēkkapitālā, jo tas ir viens no galvenajiem izaugsmes faktoriem un konkurētspējas un attīstības dzinējspēks; prasa, lai paralēli galvenajām strukturālajām reformām, kas atbalstītas KVAI, tiktu veikts sociālās ietekmes novērtējums attiecībā uz šo reformu īsa un vidēja termiņa, kā arī ilgtermiņa rezultātiem, kuri ļautu labāk saprast ietekmi uz sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem un nodarbinātību, bet jo īpaši — ietekmi uz darbvietu radīšanu un ekonomisko izaugsmi;

3.  uzsver, ka bezdarbs un jo īpaši jauniešu bezdarbs joprojām ir ārkārtīgi svarīga Eiropas sabiedrības problēma un ka saskaņā ar Komisijas datiem bezdarbs ir turpinājis pakāpeniski samazināties, taču joprojām pārsniedz 2008. gada līmeni — 2016. gada aprīlī bezdarbnieku skaits bija 21,2 miljoni, pastāvot milzīgām atšķirībām starp dalībvalstīm; norāda, ka ir nepieciešams veikt radītās nodarbinātības kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, lai novērstu tādu nodarbinātības rādītāju palielināšanos, ko rada nedrošas nodarbinātības pieaugums vai darbaspēka samazināšanās; norāda, ka, neraugoties uz rezultātiem prasmju un zināšanu ziņā, dažu dalībvalstu izglītības un mācību sistēmas nefunkcionē starptautiskā līmenī un atspoguļo aizvien lielāku prasmju neatbilstību, kas vēl vairāk pasliktina situāciju, jo 39 % uzņēmumu vēl joprojām ir grūtības atrast darbiniekus ar atbilstīgām prasmēm; uzstāj, ka KVAI lielāka prioritāte būtu jāpiešķir strukturālās nelīdzsvarotības, tostarp ilgstoša bezdarba un prasmju neatbilstības, novēršanai darba tirgū, un uzsver, ka jāturpina ieguldījumi un jāattīsta izglītības un mācību sistēmas, nodrošinot sabiedrībai instrumentus un iespējas, kas ļauj pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām;

4.  uzsver privāto ieguldījumu svarīgo nozīmi, taču uzskata, ka efektīvi būtu jāveicina arī valsts izdevumi; uzskata, ka ir būtiski radīt dalībvalstīm labvēlīgus nosacījumus ieguldījumiem kvalitatīvā profesionālajā apmācībā un izglītībā, kā arī nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi tām, sākot ar lielāka apjoma valsts atbalstu līdzfinansējumam galvenajiem ES projektiem šajās jomās; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jākoncentrējas uz tiem izdevumu avotiem, kas nākotnē palielinās ražīguma iespējas un kam būs spēcīga pozitīva ietekme uz ekonomiku kopumā — jo īpaši attīstot izglītību un apmācību (akadēmisko, profesionālo un arodizglītību), pētniecību un izstrādi un infrastruktūru (transporta, enerģētikas un sakaru);

5.  norāda, ka laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ES par 4,2 miljoniem ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, pašreiz sasniedzot vairāk nekā 22 miljonus (22,3 %); norāda, ka Komisija ir paziņojusi, ka „vairums dalībvalstu joprojām saskaras ar akūtu šīs krīzes sociālo mantojumu”; prasa Komisijai un dalībvalstīm pastiprināt centienus, lai mazinātu nabadzību, sociālo atstumtību un pieaugošo nevienlīdzību ar mērķi risināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un sabiedrībā; uzskata, ka vienai no KVAI atspoguļotajām prioritātēm vajadzētu būt nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai un nevienlīdzību mazināšanai, jo šīs darbības ir būtiski svarīgas, lai panāktu ilgstošu ekonomikas izaugsmi un sociāli ilgtspējīgu īstenošanas ritmu;

6.  atgādina — kā norādījis Parlaments, sociāli atbildīgu reformu pamatā jābūt solidaritātei, integrācijai, sociālajam taisnīgumam un vienlīdzīgai bagātību sadalei, modelim, kas nodrošina vienlīdzību un sociālo aizsardzību, aizsargā neaizsargātās grupas un paaugstina dzīves līmeni visiem iedzīvotājiem;

7.  aicina pabeigt Eiropas iekšējā tirgus izveidi kā iedarbīgāko instrumentu, lai panāktu izaugsmi un apkarotu bezdarbu ES, vienlaikus kontrolējot tiesību aktu īstenošanu un noteikumu ievērošanu;

8.  atgādina, ka ilgāka termiņa redzējums, kas izklāstīts stratēģijā „Eiropa 2020”, ir labs pirmais solis, taču uzskata, ka šie mērķi būtu jāpielāgo realitātei un vajadzībām dažādās dalībvalstīs, atstājot dalībvalstīm pietiekamas politiskās manevrēšanas iespējas rast pašām savu kontekstuāli pielāgotu ceļu uz reformām, regulāri apspriežoties ar ieinteresētajām personām un vienlaikus nodrošinot, ka to mērķi pilnībā atbilst stratēģijai „Eiropa 2020”;

9.  atgādina Eiropadomes aicinājumu[3] izmantot dzimumu līdztiesības gada ziņojumus Eiropas pusgada kontekstā, lai palielinātu dzimumu vienlīdzību;

10.  pauž nožēlu par to, ka stratēģijā „Eiropa 2020” nav dzimumu līdztiesības aspekta, un aicina Komisiju un Padomi ieviest šajā stratēģijā dzimumu līdztiesības pīlāru un vispārēju dzimumu līdztiesības mērķi;

11.  uzskata, ka ekonomikas izaugsmei būtu jāgarantē labvēlīga ietekme uz sociālo jomu; atzinīgi vērtē trīs jaunu nodarbinātības rādītāju iekļaušanu makroekonomikas rezultātu pārskatā; atkārtoti prasa tos ņemt vērā līdzvērtīgi pašreizējiem ekonomikas rādītājiem, tādējādi garantējot iekšējās nelīdzsvarotības labāku izvērtēšanu un palielinot strukturālo reformu efektivitāti; tāpēc aicina, lai novērstu selektīvu piemērošanu un pamatojoties uz šiem rādītājiem, ļaut uzsākt padziļinātu analīzi nolūkā labāk izprast politikas un darbību cēloņsakarības; ierosina KVAI struktūrā ieviest sociālās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, lai novērstu sacensības par zemāko līmeni sociālo standartu ziņā, pamatojoties uz sociālo un nodarbinātības rādītāju efektīvu izmantošanu makroekonomikas uzraudzībā; uzskata, ka gadījumā, ja Eiropas pusgadā nodarbinātības un ekonomikas rādītājiem piešķir līdzvērtīgu nozīmi, tad vienlaikus vajadzētu palielināt arī EPSCO padomes nozīmi;

12.  uzskata, ka trīs jauno nodarbinātības rādītāju ieviešana liecina, ka Eiropas nodarbinātības stratēģijai, tostarp nodarbinātības pamatnostādnēm, ir svarīga nozīme ES ekonomikas pārvaldības procesā, taču ir jāpieliek lielākas pūles, jo īpaši — ieviešot sociālos rādītājus;

13.  atzīst, ka Komisija ir sākusi darbu pie Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveides, bet atgādina, ka tai jānāk klajā ar apspriešanās procesa rezultātiem un jāveic jauni efektīvi pasākumi, kas ir būtiski svarīgi, lai paplašinātu centienus panākt taisnīgāku ES, un būtu nozīmīgi nevienlīdzības novēršanā; šajā saistībā uzsver piecu priekšsēdētāju ziņojumu, kurā ir aicināts panākt lielāku ekonomisko un sociālo konverģenci, bet tiek atzīts, ka nav viena visiem piemērota risinājuma; šajā sakarībā atzīst, ka katra kopējās politikas nostādne ir jāpielāgo katrai dalībvalstij; uzskata, ka ar Eiropas darbību vajadzētu arī vēsties pret dalībvalstīs pastāvošo nevienlīdzību un ienākumu atšķirībām un panākt daudz vairāk, nekā tikai atvieglot to personu situāciju, kuru stāvoklis ir problemātiskākais;

14.  atzīst, ka Eiropas pusgadā uzmanība tagad ir vairāk koncentrēta uz nodarbinātību un sociālajiem rādītājiem; ņemot vērā dalībvalstu kompetences, prasa steidzami rīkoties, lai nodrošinātu pienācīgu darbu ar algu, kas garantē atbilstīgu dzīves kvalitāti, piekļuvi atbilstīgiem minimālajiem ienākumiem un sociālajai aizsardzībai (kas jau ir samazinājusi nabadzības līmeni no 26,1 % uz 17,2 %), un kvalitatīvus vispārējos sabiedriskos pakalpojumus, un pauž atbalstu pienācīgas ilgtspējīgas sociālās nodrošināšanas sistēmas izveidei un ieviešanai; aicina Komisiju piedāvāt atbalstu un apmainīties ar dalībvalstīm ar paraugpraksi, lai uzlabotu administratīvo spēju valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kas ir galvenais izaicinājums attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumu atjaunošanas un darbvietu radīšanas, un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu;

15.  norāda, ka 2016. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos[4] ir atzīts, ka sociālā aizsardzība, tostarp pensijas un tādi pakalpojumi kā veselības aprūpe, bērnu aprūpe, un ilgtermiņa aprūpe ir būtiski līdzsvarotai un iekļaujošai izaugsmei un var veicināt nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu un dzimumu atšķirību mazināšanu;

16.  uzsver, ka sociālā nodrošinājuma sistēmu nodrošināšana un pārvaldība ir dalībvalsts kompetence, ko Savienība koordinē, bet nesaskaņo;

17.  aicina dalībvalstis valsts reformu programmās un stabilitātes un konverģences programmās iekļaut dzimumu dimensiju un sieviešu un vīriešu līdztiesības principu, nosakot kvalitatīvus mērķus un pasākumus, lai risinātu ilgstošo nevienlīdzību starp dzimumiem;

18.  atzīst, ka algu noteikšana ir dalībvalsts kompetence, kas jāievēro atbilstīgi subsidiaritātes principam;

19.  atzīst, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir izstrādāts kā nozīmīgs ieguldījumus piesaistošs un izaugsmi un darbvietu izveidi veicinošs faktors; prasa Komisijai cieši apņemties veicināt ESIF un tam piešķirto līdzekļu izmantošanu Eiropas teritorijās ar sevišķi augstu bezdarba līmeni, kā arī teritorijās, kas maz ir vai arī vispār nav iesaistījušās šā instrumenta īstenošanā; prasa Komisijai cieši uzraudzīt un kontrolēt saistībā ar Junkera plānu veiktos ieguldījumus, lai reālos skaitļos novērtētu šo ieguldījumu ietekmi uz ekonomiku un nodarbinātību, vienlaikus analizējot radušos šķēršļus, jo īpaši attiecībā uz MVU, kuriem šis plāns ne tikai ir jauns finansējuma avots, bet nodrošina arī tehnisko palīdzību un konsultācijas; vienlaikus aicina Komisiju turpināt centienus uzņēmumu darbības vides un finansējuma iegūšanas nosacījumu uzlabošanā; atbalsta ieguldījumu sociālajā un vides jomā palielināšanu, kā arī palīdzības nodrošināšanu sociālo dalībnieku līdzdalībai šā fonda darbībā; šajā saistībā arī uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievēroti noteikumi, kas reglamentē ESIF finansētās programmas; uzskata — kā pieprasījis Parlaments —, ka projektiem vajadzētu būt koncentrētiem uz kvalitāti un turklāt tiem vajadzētu veicināt kvalitatīvas nodarbinātības radīšanu un sociālo konverģenci; atkārtoti norāda, cik svarīgi ir ieguldījumi cilvēkkapitālā un citi sociālie ieguldījumi un ka efektīvi ir jāīsteno Sociālo ieguldījumu pakete;

20.  uzsver, ka līdz šim Junkera plāns (ESIF) nav devis gaidītos rezultātus, ņemot vērā to, ka finansējums tika paredzēts tikai projektiem nozīmīgas infrastruktūras jomā, bet šāda infrastruktūra nerada ilgtspējīgu un ilgtermiņa nodarbinātību; uzsver arī, ka ir nepieciešami pasākumi un ieguldījumi pašreizējā infrastruktūrā, kas ir jau novecojusi un kam nepieciešami drošības uzlabojumi un modernizācija;

21.  pauž nožēlu, ka Komisija savos novērtējumos un ieteikumos ir aizmirsusi iekļaut sociālo ekonomiku; norāda, ka šo jomu pārstāv 2 miljoni uzņēmumi, kuros ir nodarbināti vairāk nekā 14 miljoni iedzīvotāju, tādējādi sekmējot 2020. gadam noteikto mērķu īstenošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību sociālās ekonomikas uzņēmumiem un vairāk novērtēt to nozīmi; uzskata, ka šis nepietiekamais novērtējums negatīvi ietekmē šādu uzņēmumu piekļuvi finansējumam; aicina Komisiju sagatavot priekšlikumu kooperatīvu, apvienību, fondu un savstarpējo sabiedrību Eiropas statūtiem;

22.  aicina dalībvalstis izmantot savas fiskālās manevrēšanas iespējas, lai palielinātu valsts ieguldījumus jomās, kas sekmē izaugsmi, piemēram, infrastruktūrā, izglītībā un pētniecībā;

23.  atzīst vairāku dalībvalstu sasniegto progresu strukturālo reformu īstenošanā, lai palielinātu ražīgumu, veicinātu darbvietu radīšanu, paaugstinātu konkurētspēju un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, atgādina, ka dažās dalībvalstīs īstenotās reformas ir palielinājušas elastīgumu uz drošības rēķina, un tādēļ uzsver, ka ir no jauna jālīdzsvaro vispārējā pieeja strukturālo reformu īstenošanā, lai īstenotu jaunas, sociāli atbildīgas reformas, galveno uzmanību pievēršot iedzīvotāju labklājībai un dodot iespēju apvienot efektīvu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi ar ES sociālajiem standartiem; tomēr uzskata, ka ir nepieciešams papildu progress, jo īpaši gadījumos, kad trūkst efektivitātes, bet jo sevišķi tas jādara dalībvalstīm, kurās ir lieli tekošo kontu pārpalikumi, galvenokārt veicot pasākumus, lai novirzītu liekos ietaupījumus uz valsts ekonomiku, tādējādi veicinot iekšzemes ieguldījumus; atgādina, ka — lai vecinātu spēcīgu un ilgtspējīgu izaugsmi un sociālās konverģences palielināšanu, ir jāveic daudz citu strukturālo reformu tādās jomās kā fiskālā politika, enerģētika, rūpniecības politika, un reformas saistībā ar pensiju un veselības aprūpes sistēmu, kā arī jānovirza nodokļu slogs no darbaspēka ar mērķi veicināt darbvietu radīšanu un radīt stimulus uzņēmējdarbībai un nodarbinātības radīšanai;

24.  ņem vērā to, ka jauniešu bezdarbs ir samazinājies, taču norāda, ka tas joprojām ir neticami augstā līmenī, jo ES bez darba ir vairāk nekā 4 miljoni jauniešu (vecumā līdz 25 gadiem), no kuriem 2,885 miljoni dzīvo eurozonā; pauž nožēlu par to, ka trīs gadus pēc Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas sākšanas Jaunatnes garantiju īstenošanas rezultāti ir tik nevienādi un dažkārt neefektīvi; aicina Komisiju oktobrī nākt klajā ar vispusīgu minētās iniciatīvas īstenošanas analīzi, kas būtu par pamatu minētās programmas turpināšanai;

25.  atgādina, ka daudzās dalībvalstīs bezdarbnieka pabalsts ar katru gadu samazinās, citu iemeslu starpā ilgstoša bezdarba dēļ, tādējādi palielinot to cilvēku skaitu, kuri dzīvo zem nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa; aicina nodrošināt atbilstīgu bezdarbnieka pabalstu, lai cilvēki dzīvotu ar cieņu, un veikt darbības šo cilvēku raitai integrācijai darba tirgū;

26.  šajā saistībā atgādina par sistemātiskas uzraudzības nozīmi attiecībā uz pārredzamību valsts pārvaldē, kas ir būtisks kritērijs lielākas uzticības veicināšanai Eiropai un faktors, kas dotu pozitīvu stimulu izaugsmei un ieguldījumiem;

27.  ir pārliecināts, ka uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai labvēlīgāka normatīvā vide veicinās lielākus privātos ieguldījumus, izaugsmi un darbvietu radīšanu;

28.  uzsver to, ka pensiju sistēmu nelīdzsvarotība pārsvarā ir bezdarba, algu devalvācijas un nodarbinātības nosacījumu pasliktināšanās sekas; tāpēc prasa veikt reformas, kas garantē atbilstīgu finansējumu spēcīgam pirmajam pensiju pīlāram, kurš nodrošina pienācīgas pensijas, kas vismaz pārsniedz nabadzības slieksni;

29.  atkārtoti atgādina, ka personu brīva pārvietošanās ir būtiska, lai palielinātu konverģenci un integrāciju starp Eiropas valstīm;

30.  norāda, ka ieteikumu saistībā ar minimālo ienākumu režīmiem skaits (piecām dalībvalstīm) ir palielinājies; taču — ņemot vērā to, ka lielās ienākumu atšķirības kaitē ne tikai sociālajai kohēzijai, bet arī ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei (kā to nesen uzsvēra gan SVF, gan ESAO) — aicina Komisiju veikt darbības attiecībā uz priekšsēdētāja Jean-Claude Junker inaugurācijas runā pausto solījumu nodrošināt atbilstīgus ienākumus visiem Eiropas iedzīvotājiem, izveidojot Eiropas minimālo ienākumu sistēmu, lai segtu dzīves pamatizmaksas, vienlaikus ievērojot valstu praksi un subsidiaritātes principu;

31.  pauž bažas par ienākumu atšķirību pieaugumu, kas daļēji saistīts ar neefektīvām darba tirgus reformām; aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot pasākumus nodarbinātības kvalitātes uzlabošanai, lai samazinātu darba tirgus segmentāciju, apvienojot tos ar pasākumiem, kas paredzēti minimālo algu palielināšanai līdz pienācīgam līmenim, un koplīgumu un darba ņēmēju situācijas algu noteikšanas sistēmās stiprināšanai nolūkā mazināt lielās algu atšķirības; brīdina, ka pēdējās desmitgadēs uzņēmumu vadība saņem arvien lielāku ienākumu daļu, turpretī darba ņēmēju algas ir palikušas nemainīgas vai tikušas samazinātas; uzskata, ka šīs pārmērīgās algu atšķirības palielina nevienlīdzību un kaitē uzņēmumu ražīgumam un konkurētspējai;

32.  pauž bažas par to, ka ES joprojām ir augsts ilgstoša bezdarba līmenis (10,5 miljoni cilvēku), un atgādina, ka ilgstošo bezdarbnieku integrācija darba tirgū ir izšķirīgi svarīga, lai nodrošinātu sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju, kā arī palīdzētu bezdarbniekiem atgūt pašapziņu; tāpēc pauž nožēlu par dalībvalstu darbību trūkumu, īstenojot Padomes ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū; atkārtoti aicina Komisiju atbalstīt centienus izveidot iekļaujošas mūžizglītības mācīšanās iespējas visu vecumu darba ņēmējiem un darba meklētājiem un pēc iespējas ātri veikt pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi ES finansējumam un vajadzības gadījumā mobilizētu papildu resursus;

33.  uzskata, ka sociālā aizsardzība, tostarp pensijas un tādi pakalpojumi kā veselības aprūpe, bērnu aprūpe un ilgtermiņa aprūpe, joprojām ir būtiski svarīgi līdzsvarotai un iekļaujošai izaugsmei, ilgākai darba dzīvei, nodarbinātības radīšanai un nevienlīdzības samazināšanai; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt politikas nostādnes, kas nodrošina sociālo aizsardzības sistēmu pietiekamību, atbilstību un efektivitāti, kā arī kvalitāti visā personas dzīves garumā, nodrošinot pienācīgu dzīvi, apkarojot nevienlīdzību un veicinot iekļaušanu, lai izskaustu nabadzību — jo īpaši attiecībā uz tiem, kas ir izslēgti no darba tirgus, un neaizsargātajām grupām;

34.  pauž nožēlu, ka Komisija ieteikumu paketē nav ņēmusi vērā Parlamenta prasību vairāk piemērot LESD 349. pantu, jo īpaši pieņemot konkrētus pasākumus, lai palielinātu tālāko reģionu integrāciju ES; norāda, ka šiem reģioniem piemīt īpašas atšķirības un ierobežojumi un bezdarba līmenis tajos pārsniedz 30 %; uzsver nepieciešamību īstenot diferencētus pasākumus un programmas, lai samazinātu šo reģionu atšķirības un maksimāli palielinātu sociālo kohēziju ES; aicina Komisiju arī pievērst īpašu uzmanību lauku apgabaliem, kuri saskaras ar daudzām ekonomikas, vides, demogrāfijas un sociālajām problēmām; norāda, ka prioritāte būtu jāpiešķir arī reģioniem, kuros joprojām ir ilgstošs un jauniešu bezdarbs, un ka ražīguma kāpums joprojām ir lēns, ietekmējot dzīves līmeni un konkurētspēju; šajā sakarībā aicina dalībvalstis izveidot īpašas ieguldījumu programmas saviem apakšreģioniem, kuros bezdarba līmenis pārsniedz 30 %; atkārtoti prasa Komisijai atbilstīgi saskaņotajai DFS palīdzēt šīm dalībvalstīm attiecībā uz minēto ieguldījumu programmu izstrādi un finansēšanu;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties lielākas saistības attiecībā uz demogrāfisko problēmu risināšanu, atbilstīgi LESD 174. pantam īstenojot kohēzijas politiku, it īpaši reģionos, kuros ir būtiskas un pastāvīgas ar dabu saistītas vai demogrāfiskas grūtības; uzskata, ka Eiropas pusgada procesā vajadzētu pievērst lielāku uzmanību demogrāfiskajām problēmām un līdztekus novecošanas ietekmei uz valstu budžetiem apsvērt arī citus aspektus; uzskata, ka šos punktus vajadzētu iekļaut konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, pievēršot uzmanību ne tikai valsts, bet arī reģionālajam un vietējam līmenim; atgādina par nepieciešamību stiprināt teritoriālo kohēziju, izmantojot stratēģiskos ieguldījumus teritorijās, kurās ir nozīmīgas demogrāfiskas problēmas, lai paaugstinātu to konkurētspēju, uzlabotu rūpniecības struktūru un teritoriālo kohēziju, kā arī saglabātu apdzīvotības līmeni;

36.  uzskata, ka galvenais priekšnoteikums, lai panāktu izaugsmi un darbvietu radīšanu, ir administratīvā sloga un atbilstības izmaksu samazināšana uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un nevajadzīgu tiesību aktu atcelšana, vienlaikus turpinot nodrošināt augstus patērētāju, darba ņēmēju, veselības un vides aizsardzības standartus;

37.  norāda uz izaicinājumiem, ar kādiem ES saskaras kopš 2015. gada, piemēram, nepieciešamību uzņemt bēgļus, apkarot terorismu un uzlabot drošību, ilgstošo ekonomikas, lauksaimniecības un Eiropas Savienības identitātes krīzi, kuru risināšanai ir vajadzīgi ievērojami pielāgošanās pasākumi un rūpīgi jāapsver sankciju piemērošana dalībvalstīm ar pārmērīgu budžeta deficītu; norāda uz būtiskajiem īstenotajiem centieniem, lai pielāgotos šiem jaunajiem apstākļiem; norāda, cik svarīgi ir, lai Komisija konsekventi un saskaņoti piemērotu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus; aicina Komisiju un Padomi apsvērt iespēju 2016. gadā nesamazināt no ESF piešķirto finansējumu kā sankcijas pret dalībvalstīm un, ņemot vērā pastāvošo situāciju un apzinoties, ka tas netieši nozīmētu to, ka tiktu atlikta struktūrfondu izmantošana valstīs, kurām ir piemērotas sankcijas, laikā, kad tām šie fondi ir visvairāk vajadzīgi;

38.  uzsver, ka dalībvalstu deficīta līmeņi var būt palielināti tādēļ, ka tām ir jālīdzfinansē ESI fondu finansētie projekti; norāda, ka, ņemot vērā budžeta ierobežojumus, daudziem trūcīgākajiem reģioniem ir mazāk iespēju gūt labumu no ESIF; prasa Komisijai pārskatīt līdzfinansējuma pieprasījumus teritorijās ar ļoti lieliem parādiem vai deficītu;

39.  pauž nožēlu, ka ar plenārsēdē pieņemto Parlamenta nostāju būs visai maza iespēja ietekmēt vai pat grozīt izskatāmos KVAI; prasa Eiropas pusgada procedūrā stiprināt demokrātijas komponenti gan ES, gan valstu līmenī; prasa izstrādāt rīcības plānu, kurā Parlamenta nostājai tiktu pievērsta lielāka nozīme, un to ņemt vērā pirms Padome pieņem savu lēmumu;

40.  pauž nožēlu par to, ka dalībnieku iesaistīšanās Eiropas pusgadā valstu un ES līmenī joprojām ir nepietiekama, pārāk zemas kvalitātes un neatbilstīgi uzraudzīta; aicina Komisiju un Padomi sniegt stingrus ieteikumus, jo īpaši par pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanu kvalitatīvā strukturētā dialogā, pielīdzinot tos sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu redzamību, īpašumtiesības un pārskatatbildību pret iedzīvotājiem, kas ir būtiski svarīgi attiecībā uz demokrātisku iesaistīšanos un sabiedrības izpratni par pusgada procesa nozīmi;

41.  norāda uz šķēršļiem un ierobežojumiem, gan fiziskiem, gan arī digitāliem, ar ko joprojām saskaras invalīdi; cer, ka Komisijas ierosinātais tiesību akts invaliditātes jomā tiks savlaicīgi īstenots un galvenā uzmanība tiks pievērsta konkrētām darbībām iekļaušanas un pieejamības veicināšanai;

42.  uzsver, cik svarīgi ir ieklausīties demokrātisko un sociālo pārstāvju viedokļos, jo vairums no tiem pēdējos gados ir aicinājuši pārskatīt Eiropas pusgada procedūru, jo īpaši attiecībā uz investīcijām, sociālo izdevumu kvalitāti un ārkārtas pasākumiem nodarbinātības un apmācības jomā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	26.9.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 12 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laura Agea, Tim Aker, Guillaume Balas, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Thomas Händel, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Jan Keller, Ádám Kósa, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Morten Løkkegaard, Dominique Martin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Maria João Rodrigues, Anne Sander, Jutta Steinruck, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georges Bach, Rosa D’Amato, Rosa Estaràs Ferragut, Tania González Peñas, Sergio Gutiérrez Prieto, Eduard Kukan, Flavio Zanonato, Gabriele Zimmer

• [1]  Eiropas Komisija, “Nodarbinātība un sociālās tendences Eiropā, 2016. gada vasara, ceturkšņa pārskats” (2016. gada jūnijs).
• [2]  COM(2016)0095 final/2
• [3]  Padomes secinājumi par dzimumu līdztiesību, 337/16.
• [4]  COM(2016)0321 final

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS (27.9.2016)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada prioritāšu īstenošana
(2016/2101(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Catherine Stihler

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atkārtoti uzsver, ka labi funkcionējošs, konkurētspējīgs un integrēts vienotais tirgus ir svarīgs, lai Eiropas ekonomika varētu atlabt pēc finanšu krīzes; atbalsta to, ka ir iekļauti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi (KVAI), kuri nekoncentrējas tikai uz fiskālajiem un makroekonomikas mērķiem un ļauj rast līdzsvarotāku politikas pasākumu kombināciju, kas var palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, kura veicina lielāku stabilitāti, ekonomikas izaugsmi, vides progresu, nodarbinātību un lielāku konkurētspēju, bez kā līdzsvarota ekonomikas atlabšana nav iespējama; atzinīgi vērtē šīs izmaiņas, kā arī KVAI racionalizēto struktūru; uzsver, ka vienotā tirgus sadrumstalotība ir viens no galvenajiem lielākas strukturāli ekonomiskās izaugsmes kavēkļiem; aicina pastiprināt centienus cīņā pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

2.  atzinīgi vērtē to, ka liels skaits KVAI atbalsta labi funkcionējošu un integrētu vienoto tirgu — tostarp finansēšanas un investēšanas iespējas, kas atbalstītu uzņēmumus, īpaši MVU, un palīdzētu radīt darbvietas —, e-pārvaldi, publisko iepirkumu un savstarpēju atzīšanu, tostarp kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu; uzsver, ka izpilde ir izšķiroši svarīga, lai šo politikas virzienu ietekme būtu jūtama; šajā sakarībā uzskata, ka ir būtiski, lai saistībā ar KVAI Komisija pievērstu maksimālu uzmanību tādu ilgtermiņa reformu ieviešanai, kurām ir būtiska ietekme, īpaši attiecībā uz sociālajām investīcijām, nodarbinātību un apmācību;

3.  norāda, ka vienotais tirgus ir ES ekonomikas mugurkauls, un uzsver, ka iekļaujošs vienotais tirgus ar uzlabotu pārvaldību, kas atbalsta labāku regulējumu un konkurenci, ir izšķirīgi svarīgs instruments, lai palielinātu izaugsmi, kohēziju, nodarbinātību un konkurētspēju un lai saglabātu uzņēmējdarbības nozares un patērētāju uzticību; tādēļ aicina Komisiju uzraudzīt dalībvalstu panākto progresu un atkārtoti uzsver to, ka vienotā tirgus pīlāra oficiāla iekļaušana Eiropas pusgadā ir svarīga, lai varētu nepārtraukti uzraudzīt vienotā tirgus rādītājus, kas ļautu sistemātiski uzraudzīt un izvērtēt dalībvalstu progresu attiecībā uz KVAI;

4.  norāda, ka dalībvalstīm ir izšķirīga loma vienotā tirgus labas pārvaldības un pienācīgas darbības nodrošināšanā un ka tāpēc tām kopīgi ir jāuzņemas proaktīva atbildība vienotajā tirgū un jānodrošina tā pārvaldība, radot jaunu politisku stimulu un šim nolūkam izmantojot konsolidētos vienotā tirgus stāvokļa ziņojumus, un oficiāli iekļaujot vienoto tirgu kā pārvaldības pīlāru Eiropas pusgadā;

5.  atzinīgi vērtē KVAI jauno 2016. gada struktūru, kas ļauj efektīvāk koncentrēties uz galvenajām noteiktajām problēmām; tomēr uzsver, ka nevajadzētu ignorēt progresu, ko dalībvalstis panākušas attiecībā uz visiem KVAI, un būtu rūpīgi jāizanalizē pašreizējās īstenošanas grūtības;

6.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt saskaņotību starp Komisijas pašreizējām un turpmākajām vienotā tirgus iniciatīvām un Eiropas pusgada procesu, īpaši tām iniciatīvām, kas saistītas ar vienotā tirgus, digitālā vienotā tirgus, iekšējā enerģētikas tirgus, kapitāla tirgu savienības un “Eiropa 2020” stratēģiskajiem pasākumiem; aicina dalībvalstis pilnībā sadarboties digitālā vienotā tirgus un vienotā tirgus stratēģisko pasākumu īstenošanā un atbalstīt sadarbīgas ekonomikas turpmāku attīstību;

7.  aicina Komisiju, izstrādājot KVAI, ņemt vērā turpmākās politikas nostādnes, piemēram, tās, kas saistītas ar kapitāla tirgu savienību un digitālo vienoto tirgu, kā arī situāciju uz vietas katrā valstī, lai dalībvalstis iepriekš sagatavotu, tādējādi nodrošinot šo politikas nostādņu raitu īstenošanu;

8.  uzsver, cik svarīga nozīme ir iekļaujošam un pārredzamam procesam, kas ar Eiropas pusgada starpniecību ļauj īstenot atbilstīgas un nepieciešamas reformas; uzsver, ka pastāvīgs dialogs ar visām ieinteresētajām pusēm ir svarīgs, lai Eiropas pusgada procedūru uzlabotu;

9.  aicina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai veicinātu veselīgu uzņēmējdarbības vidi, turpinot samazināt birokrātiju, uzlabojot administrācijas efektivitāti un izstrādātās likumdošanas kvalitāti, kā arī izmantojot investīcijas un inovāciju, energoefektivitāti, pētniecību un izstrādi, kā arī digitalizāciju nolūkā radīt darbvietas, jo īpaši mikrouzņēmumos, e-komercijas jomā, jaunuzņēmumos un MVU;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību risināt nodokļu koordinācijas trūkumu ES, īpaši grūtības, ar kādām MVU saskaras atšķirīgo valsts PVN noteikumu sarežģītības dēļ; aicina Komisiju izvērtēt turpmākās koordinēšanas iespējamību un īpaši izvērtēt vienkāršotas PVN pieejas iespējamību digitālajā vienotajā tirgū;

11.  nosoda to, ka joprojām pastāv vai tiek radīti šķēršļi, kas kavē panākt labi funkcionējošu un integrētu vienoto tirgu; konkrētāk, vērš uzmanību uz to, ka daudzas dalībvalstis Pakalpojumu direktīvu ir transponējušas un īstenojušas daļēji, un aicina Komisiju efektīvāk uzraudzīt, lai dalībvalstis pildītu to, ko tās ir apņēmušās, pieņemot ES tiesību aktus; atgādina Komisijas solījumu vajadzības gadījumā izmantot pārkāpumu procedūras, lai nodrošinātu tiesību aktu pilnīgu īstenošanu preču un pakalpojumu vienotajā tirgū un digitālajā jomā;

12.  uzsver, ka starp joprojām pastāvošajiem šķēršļiem ir tādi, kas neļauj personām ar invaliditāti pilnīgi izmantot iekšējā tirgus radītās priekšrocības; cer, ka Komisijas ierosinātais tiesību akts invaliditātes jomā tiks tuvākajā laikā īstenots un galvenā uzmanība tiks lietderīgi pievērsta konkrētiem pasākumiem iekļaušanas un pieejamības veicināšanai;

13.  norāda, ka profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmas pamatā ir principi par tiesību sistēmu savstarpējo uzticēšanos un kvalifikācijas kvalitātes savstarpējām pārbaudēm; norāda, ka ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai labāk īstenotu profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu; uzsver, ka pareizai izpildei un labākam regulējumam ir izšķirīga nozīme, ņemot vērā vienotā tirgus sadrumstalotību, kas ierobežoto saimniecisko darbību un patērētāju izvēli, un tam būtu jāaptver visas uzņēmējdarbības nozares un tas būtu jāattiecina uz spēkā esošajiem un turpmākajiem tiesību aktiem; atzinīgi vērtē regulētu kvalifikāciju un profesiju apzināšanu, kā rezultātā tiks izveidota interaktīva publiska datubāze, kuru dalībvalstis var izmantot savos rīcības plānos;

14.  pauž nožēlu par to, ka ar KVAI joprojām tiek norādīts uz nepilnībām publiskajā iepirkumā, piemēram, nepietiekamu konkurenci un pārredzamību, turklāt 21 dalībvalsts nav pilnībā transponējusi tiesību aktu paketi, tādējādi radot izkropļojumus tirgū; aicina Komisiju ātri rīkoties, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro savas juridiskās saistības, izmantojot nepieciešamās pārkāpuma procedūras; aicina Komisiju efektīvi un pārredzami sekot līdzi tam, lai administratīvās procedūras neradītu nesamērīgu slogu uzņēmumiem un nekavētu MVU piedalīties publiskajā iepirkumā;

15.  atbalsta dalībvalstis to centienos modernizēt valsts pārvaldes pakalpojumus, īpaši izmantojot e-pārvaldi, un aicina uzlabot pārrobežu sadarbību, vienkāršot administratīvās procedūras un panākt valsts pārvaldes iestāžu sadarbspēju, no kuras labumu gūtu visi uzņēmumi un pilsoņi, un vienlaikus aicina Komisiju gadījumos, kad publisko pakalpojumu digitalizāciju finansē no ES budžeta, iesaistīties efektīvākā līdzekļu atbilstīgas izlietošanas uzraudzībā;

16.  norāda, ka vairāku KVAI gadījumā galvenā uzmanība ir vērsta uz prasmēm un darba tirgu; uzsver, ka īstās prasmes un ieguldījums sākotnējā izglītībā un mūžizglītībā ir izšķiroši svarīgi, lai nodrošinātu produktivitāti, konkurētspēju un ražošanas apjoma pieaugumu; aicina Komisiju un dalībvalstis steidzamā kārtā izstrādāt, pieņemt un padziļināt digitālās un mūžizglītības programmas; uzsver arī nepieciešamību nodrošināt un veicināt studentu un mācekļu māceklību, stažēšanos vai studiju braucienu uz ārzemēm izglītības ieguves laikā;

17.  atzinīgi vērtē to, ka valstu ziņojumos lielāka uzmanība pievērsta darba tirgiem, uzsverot nopietnās strukturālās problēmas, piemēram, ilgtermiņa bezdarbu un aktīvu darba tirgus politikas pasākumu vājo īstenošanu; uzsver to, ka pārāk daudzas no konstatētajām problēmām nav risinātas, izmantojot mērķtiecīgus ieteikumus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	26.9.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Dita Charanzová, Sergio Gaetano Cofferati, Daniel Dalton, Nicola Danti, Vicky Ford, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Eva Paunova, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Richard Sulík, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Birgit Collin-Langen, Roberta Metsola, Julia Reda, Marc Tarabella
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Tim Aker, Franc Bogovič, Albert Deß, Sofia Ribeiro

Reģionālās attīstības komitejAS ATZINUMS (13.9.2016)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada prioritāšu īstenošana
(2016/2101(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Fernando Ruas

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 7. decembra secinājumus “Veicināt sociālo ekonomiku — vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā” (15071/15),

1.  atzinīgi vērtē to, ka jaunais integrētais Eiropas pusgads ir saskaņotāks, kas paver lielākas iespējas sadarboties un sazināties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos, veicinot valstu atbildību un ierosinot mazāk ieteikumu, kā arī pievēršoties trim galvenajām prioritātēm kā stabilizējošiem elementiem, proti, investīciju atbalstīšanai, strukturālo reformu turpināšanai un atbildīgu valsts finanšu saglabāšanai, nolūkā sekmēt izaugsmi, darbavietu radīšanu, apmācības un izglītības iespējas, pētniecību un inovāciju; norāda, ka sociālās ekonomikas veicināšana, īstenojot projektus, kas sekmētu izaugsmi un sociālos uzņēmumus, varētu radīt nodarbinātību un labklājību reģionos; uzskata, ka joprojām ir jāuzlabo vietējo un reģionālo iestāžu līdzdalība, un ierosina ieviest tādu rīcības kodeksu par vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanu Eiropas pusgadā, kurš būtu līdzīgs rīcības kodeksam par partnerību saistībā ar kohēzijas politiku;

2.  norāda, ka dažās dalībvalstīs joprojām ir augsts bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu un ilgstošā bezdarba līmenis; uzsver, ka daudzās dalībvalstīs iespējas atbalstīt darba tirgus joprojām ir ierobežotas un ka kohēzijas politikas līdzekļi reizēm joprojām ir galvenais avots investīcijām izaugsmē, attīstībā, nodarbinātībā un izglītībā; šajā sakarībā uzsver iespējas saistībā ar Eiropas pusgadu izvērtēt iespējamos instrumentus un mehānismus, ar kuriem var nodrošināt, ka elastību, ko paredz Stabilitātes un izaugsmes pakts, var izmantot tādās stratēģiskās jomās kā investīcijas izaugsmei un ilgtspējīgai nodarbinātībai; turklāt aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm pilnībā izmantot to fiskālās manevrēšanas iespējas, lai atbalstītu ienesīgas investīcijas, un atgādina, ka strukturālo reformu radītās priekšrocības parādās ilgtermiņā; turklāt uzskata, ka būtu jāapsver iespēja pašreizējā Eiropas pusgada novērtēšanā iesaistīt 2014.–2020. gada Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu investīciju saņēmējus;

3.  uzsver, ka sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir izšķiroša nozīme, radot ļoti konkurētspējīgu un taisnīgāku reģionālo attīstību ar to dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem ar sociālajiem un vides mērķiem; uzsver nepieciešamību palielināt informētību par esošajām partnerībām starp vietējām un reģionālajām iestādēm un sociālās ekonomikas organizācijām visās dalībvalstīs; aicina Komisiju iesniegt ES rīcības plānu attiecībā uz sociālās ekonomikas uzņēmumiem, lai pilnībā atraisītu ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu;

4.  pauž bažas par to, ka kopumā trūkst investīciju, kas ietekmē ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu radīšanu, un šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka pašreizējā plānošanas periodā tika novēloti pieņemtas darbības programmas kohēzijas politikas jomā; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi tās ātri un konsekventi īstenot, koordinējot ar citām ES finansētām programmām un iniciatīvām; šajā sakarībā atgādina, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir jāīsteno tā, lai tas papildinātu ESI fondus, lai varētu pilnībā izmantot publisko un privāto investīciju potenciālu un nodrošināt taisnīgāku ģeogrāfisko līdzsvaru; vispārīgāk runājot, atkārtoti uzsver, ka jāizmanto dažādu ES fondu, programmu, iniciatīvu (tostarp Eiropas nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) un programmas “Apvārsnis 2020”) un valsts investīciju sinerģija un papildināmība, lai maksimāli un pilnībā izmantotu paredzēto investīciju ietekmi, samazinātu teritoriālās atšķirības un labāk sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus; uzsver arī nepieciešamību uzlabot daudzlīmeņu pārvaldību un valsts pārvaldes vispārējo kvalitāti — gan horizontāli, gan vertikāli, īpašu uzmanību pievēršot administratīvajai spējai, kā arī publiskā iepirkuma noteikumu nostiprināšanai, pārredzamībai, pārskatatbildībai un cīņai pret korupciju;

5.  atzīst, ka ir svarīgi, lai kohēzijas politikas instrumenti būtu saskaņoti ar plašāku ekonomikas pārvaldības regulējumu nolūkā atbalstīt ekonomikas atveseļošanās centienus, kas vajadzīgi, lai veicinātu atbilstību Eiropas pusgada noteikumiem; tomēr uzsver, ka kohēzijas politikas leģitimitāte izriet no Līgumiem un ka šī politika ir Eiropas solidaritātes izpausme, kuras galvenie mērķi ir stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā, samazinot atšķirības dažādu reģionu attīstībā, finansējot investīcijas, kas saistītas ar stratēģijas “Eiropas 2020” mērķiem, un tuvinot ES tās pilsoņiem; tādēļ uzskata, ka pasākumi, kas saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, būtu jāpiemēro saprātīgi un līdzsvaroti, bet tikai kā galējais līdzeklis un ka būtu jāziņo par šo pasākumu ietekmi; turklāt atgādina, ka šādu pasākumu piemērošanai vienmēr vajadzētu būt pamatotai, pārredzamai un tajā jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētā sociāli ekonomiskā situācija, lai neierobežotu reģionālās un vietējās investīcijas, kas ir ārkārtīgi svarīgas dalībvalstu tautsaimniecībām, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo šīs investīcijas maksimāli palielina izaugsmi un darbavietu radīšanu, kā arī stimulē konkurētspēju un produktivitāti, jo īpaši saistībā ar pašreizējo lielo spiedienu uz publiskajiem izdevumiem;

6.  attiecībā uz gadījumiem, kad divas dalībvalstīm, uz kurām tika attiecināts Padomes 2016. gada 12. jūlija lēmumi, tika piemērotas sankcijas saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 8. punktu, uzsver Komisijas 2016. gada 27. jūlija priekšlikumu un sekojošo Padomes 8. augusta lēmumu atcelt piemērojamo soda naudu, ņemot vērā šo dalībvalstu argumentētos pieprasījumus, sarežģīto ekonomikas situāciju, abu valstu reformu centienus un apņemšanos ievērot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus; šajā sakarībā uzskata, ka, pieņemot priekšlikumu apturēt daļu no 2017. gada saistībām attiecībā uz ESI fondiem saskaņā ar pasākumiem, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, būtu jāņem vērā Parlamenta viedoklis, kas tiks pausts strukturētajā dialogā;

7.  aicina Komisiju vairāk ņemt vērā stratēģiju “Eiropa 2020” un tās pamatmērķus, uzlabojot tās īstenošanu, veicot stratēģijas analīzi saistībā ar Eiropas pusgadu, kā arī ierosinot pasākumus un metodoloģiju, kā labāk uzraudzīt ES fondu izdevumus, kas saistīti ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem; uzskata, ka nākamā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšana sniegs iespēju analizēt, izvērtēt un vajadzības gadījumā palielināt ESI fondu pievienoto vērtību un atbalstu no ESI fondiem stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kam ir netieša saistība ar Eiropas pusgada procesiem;

8.  norāda — lai sasniegtu teritoriālās kohēzijas mērķus, ir svarīgi līdzsvarot ekonomiskās asimetrijas, kas radušās dažādo monetārās politikas pasākumu dēļ starp eurozonai piederošajām un nepiederošajām valstīm;

9.  uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt pārredzamību un publisko izdevumu efektivitāti, lai izveidotu izaugsmei labvēlīgu vidi; turklāt uzskata, ka administratīvo procedūru vienkāršošana būtu jāturpina stingrāk un galvenajam mērķim vajadzētu būt administratīvā sloga samazināšanai; atzinīgi vērtē to, ka vairākām dalībvalstīm savās darbības programmās ir izdevies izpildīt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI), izmantojot mērķtiecīgas investīcijas vai veicot reformas saistībā ar ex ante nosacījumu izpildi; norāda, ka KVAI varētu būt noderīgs veids, kā izplatīt investīcijas iespējas, un kopā ar ex ante nosacījumiem kohēzijas politikā tiem varētu būt nozīmīga loma, jo KVAI ir ievērojama pozitīva plašāka ietekme uz plašāku investīciju vidi; atzinīgi vērtē to, ka ESI fondu investīcijas palīdz īstenot strukturālas reformas un uzlabot kopējos ekonomikas rādītājus dalībvalstīs, kā ieteikts attiecīgajos KVAI, palīdzot sasniegt ES stratēģiskos mērķus — radīt ekonomikas izaugsmi un kvalitatīvas darbavietas un ilgtspējīgu attīstību visā Savienībā, tostarp reģionos vai teritorijās, kuros ir nelabvēlīgi dabas vai ģeogrāfiskie apstākļi;

10.  uzskata, ka ar ierosināto Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP) pēc brīvprātības principa vajadzētu dalībvalstīm nodrošināt īpašu un mērķtiecīgu atbalstu, lai tām palīdzētu izstrādāt un īstenot institucionālas, strukturālas un administratīvas reformas, kas kalpotu kā papildu atbalsts un vienlaikus nodrošinātu, ka nav pārklāšanās un finansējuma dublēšanās ar citiem Savienības instrumentiem vai nav atbalsta no cita veida tehniskās palīdzības; aicina Komisiju šajā sakarībā nākt klajā ar vienotu stratēģisko dokumentu, nosakot prioritātes un kritērijus SRAP izmantošanai, to koordinējot ar citiem ES spēju veidošanas pasākumiem; uzsver, ka ierosinātajam budžeta līdzekļu pārvietojumam no kohēzijas politikas jomas tehniskās palīdzības Strukturālo reformu atbalsta programmai pēc Komisijas iniciatīvas nevajadzētu kļūt par precedentu turpmākiem priekšlikumiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	8.9.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 4 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Czesław Hoc, Karol Karski, Julia Reda, Tatjana Ždanoka

Kultūras un izglītības komitejAS ATZINUMS (28.9.2016)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada prioritāšu īstenošana
(2016/2101(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Bogdan Andrzej Zdrojewski

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst, ka jauniešu bezdarbs Eiropai ir nepārejoša problēma; atzīmē, ka situācija nodarbinātības jomā dažādās ES dalībvalstīs būtiski atšķiras; atzīst romu tautības jauniešu, citu minoritāšu un imigrantu jauniešu, un jauniešu ar invaliditāti neaizsargātību lielākās daļas dalībvalstu darba tirgū; tādēļ norāda uz nepieciešamību pēc darba tirgus reformām, kas atspoguļotu to, ka izglītība ir ikviena iedzīvotāja tiesības un ka tā ir visbūtiskākais nosacījums integrācijai, sociālajai iekļaušanai un cīņai pret nabadzību un atstumtību;

2.  turklāt uzsver steidzamo nepieciešamību pēc reformas, kas būtu vērsta uz izglītības un apmācības kombinēšanas projektiem, ar kuru palīdzību jauniešu prasmes pielāgo pašreizējām un turpmākajām darba tirgus vajadzībām, vienlaikus veicot apņēmīgus centienus apkarot diskrimināciju un nevienlīdzību atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem; atzīmē, ka Komisija nesen pieņēma Jaunu prasmju programmu Eiropai; šajā sakarā pauž turpmāku atbalstu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai — kas ir daļa no garantijas jauniešiem shēmas — kā instrumentam, ar kuru dalībvalstīm palīdzēt piedāvāt jauniešiem viņu vajadzībām īpaši pielāgotu atbalstu; prasa ES pastāvīgi uzņemties saistības attiecībā uz Erasmus projektu;

3.  uzsver, ka saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem ir jāturpina centieni mazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un veicināt nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu izglītošanos; atzīmē, ka 2015. gada pārskata par izglītību un apmācību rezultāti liecina — neraugoties uz zināmu progresu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā, pieaug risks, ka nevienlīdzības plaisa var vēl vairāk palielināties, marginalizējot vismazāk aizsargātos, tostarp jauniešus no atšķirīgām sociāli ekonomiskajām grupām un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām; vērš uzmanību uz nepieciešamību palielināt jaunu sieviešu — it īpaši sieviešu pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un vientuļo māšu —, imigrantu jauniešu, mazkvalificētu darba ņēmēju, jauniešu ar invaliditāti un visu diskriminācijas riskam pakļauto jauniešu, līdzdalības darba tirgū līmeni;

4.  uzsver, ka darba tirgus politikai kopumā un it īpaši prasmju pielāgošanai profesionālās izglītības un apmācības politikas ziņā ir jābūt vērstai uz kvalitatīvu un drošu darbvietu radīšanu saskaņā ar SDO pienācīga darba nodrošināšanas programmu; atzīmē, ka šīm politikas nostādnēm ir jāpalīdz cīnīties pret tādām parādībām kā nedroša nodarbinātība, nulles stundu līgumi un neapmaksāta prakse;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas sākt apspriešanos par Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveidi; uzskata — ir izšķiroši svarīgi, lai šī iniciatīva spētu dot impulsu elastīgākai prasmju un kompetenču attīstībai, mūžizglītības pasākumiem un aktīvam atbalstam kvalitatīvai nodarbinātībai;

6.  uzsver, ka sociālā uzņēmējdarbība ir attīstības procesā esoša nozare, kas var stimulēt ekonomiku un vienlaikus mazināt trūkumu, sociālo atstumtību un citas sabiedrības problēmas; tādēļ uzskata — lai panāktu sociālāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomiku, izglītībai uzņēmējdarbības jomā būtu jāietver sociālā dimensija un ka ar tās palīdzību būtu jārisina tādi jautājumi kā taisnīga tirdzniecība, sociālie uzņēmumi un alternatīvi darījumdarbības modeļi, piemēram, kooperatīvi;

7.  pieprasa pasākumus, kas jauniešiem atvieglotu pāreju no izglītības uz darbu, nodrošinot kvalitatīvu praksi un māceklību un paredzot jauniešiem skaidri definētas tiesības, kas ietver sociālās aizsardzības, rakstisku saistošu darba līgumu un taisnīga atalgojuma pieejamību, lai garantētu, ka jaunieši netiek diskriminēti darba tirgus pieejamības ziņā;

8.  atgādina, ka izglītības finansēšanas līmenis dalībvalstīs joprojām ir zems salīdzinājumā ar situāciju pirms krīzes, un prasa palielināt investīcijas infrastruktūrā un nodrošināt kvalitatīvu un atbilstošu izglītības un apmācības sistēmu, izmantojot visus pieejamos Eiropas līmeņa finansēšanas instrumentus, it īpaši struktūrfondus (ERAF un ESF) un ESIF; atkārtoti uzsver, ka ilgtspējīgas investīcijas izglītībā un kultūrā palielina nodarbināmību un veicina ilgtspējīgu izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu radīšanu ES; turklāt aicina dalībvalstis investīcijas novirzīt iekļaujošai izglītībai — kas reaģē uz sabiedrībai aktuālām problēmām —, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi un iespējas visiem, tostarp paplašinot pirmsskolas izglītības un pieaugušo apmācības iespējas un atvieglojot izglītības un apmācības atsākšanu jauniešiem, kas pametuši sākotnējo izglītību;

9.  uzsver nepieciešamību pēc skolu izglītības un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu strukturālas reformas un modernizācijas dalībvalstīs, tostarp pēc visaptverošas politikas pieejas mācīšanās procesam un mācīšanai, atbalstot inovāciju, radošumu un digitālo tehnoloģiju izmantošanu; uzsver arī nepieciešamību veicināt ES un dalībvalstu labāku sadarbību un atvieglot paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm;

10.  uzsver nepieciešamību pastiprināt sinerģiju starp kultūru un izglītību un popularizēt mākslas izglītību kā izšķiroši svarīgu instrumentu kritiskās domāšanas, radošuma un tālāk nododamu prasmju un kompetences attīstībai, kā arī tādu pilsonisko vērtību attīstībai, kuras tiem, kas mācās, ļauj kļūt aktīviem, atbildīgiem un progresīvi domājošiem sabiedrības locekļiem; uzskata, ka ir ļoti svarīgi palielināt publiskās investīcijas, lai saglabātu un uzlabotu veselības aprūpes un izglītības sistēmas un sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī lai radītu labvēlīgus apstākļus ekonomikas attīstībai;

11.  uzsver, ka joprojām pārmērīgi augstais bezdarba līmenis liecina, ka lielākajā daļā dalībvalstu spēja radīt darbvietas joprojām ir neliela; uzsver, ka, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un ņemot vērā valstu praksi, ir jāveic turpmāki pasākumi, lai darba tirgus kopumā padarītu iekļaujošākus; pauž bažas, ka lielākā daļa jaunizveidoto darbvietu ir zemas kvalitātes darbvietas, kurām raksturīgs zems atalgojums un nedroši apstākļi, un ka tāpēc ar to palīdzību nav iespējams stimulēt patēriņu un iekšējo pieprasījumu;

12.  atgādina, ka neformālā izglītība un ikdienējā mācīšanās var būt svarīgi faktori, lai attīstītu un uzturētu nodarbināmībai nepieciešamās prasmes, tādas kā uzņēmējdarbības gars, līderība un veiktspējas palielināšana, it īpaši marginalizēto grupu vidū;

13.  uzsver nepieciešamību palielināt ES vispārējo spēju radīt un saglabāt kvalitatīvas darbvietas un tādējādi novērst augsto bezdarba līmeni, vienlaikus apsverot iespēju, ka migrācijai varētu būt svarīga loma, un šajā nolūkā cita starpā izmantot izglītības shēmas, kas papildinātas ar efektīviem publiskajiem izdevumiem, lai veiktu kvalitatīvas un no sociālā un vides viedokļa ilgtspējīgas investīcijas nolūkā integrēt daba ņēmējus darba tirgū un samazināt bezdarba līmeni;

14.  uzsver nepieciešamību izpētīt minoritāšu jauniešu un imigrantu jauniešu, kā arī jauniešu ar invaliditāti specifiskās vajadzības, pienācīgi ievērojot Savienības kultūras un lingvistisko dažādību;

15.  aicina dalībvalstis palielināt dabaszinātņu, tehnisko zinātņu, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) programmu un studiju pievilcīgumu, lai novērstu pašlaik vērojamo speciālistu trūkumu šajā jomā, kā arī pastiprinātu digitālo prasmju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstību visos izglītības līmeņos;

16.  uzsver, ka izglītības un apmācības reformas ir izrādījušās ļoti veiksmīgi instrumenti gadījumos, kad ar Eiropas pusgadu saistītajās apspriedēs tika iesaistīti sociālie partneri;

17.  atzinīgi vērtē Erasmus+ ieguldījumu mobilitātes un kultūras apmaiņas veicināšanā visā ES un trešās valstīs; prasa labāk popularizēt un izmantot Eiropas instrumentus pārredzamībai, mobilitātei un iegūto prasmju un kvalifikācijas atzīšanai Eiropas līmenī, lai nodrošinātu lielākas garantijas un noteiktību attiecībā uz to jauniešu profesionālo un sociālo integrāciju, kuri vēlas izmantot mobilitāti, lai palielinātu savas iespējas izglītības un nodarbinātības jomā; atkārtoti apstiprina arī nepieciešamību nodrošināt mobilitātes iespējas profesionālās apmācības nolūkā, nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem un cilvēkiem, kas cieš no dažāda veida diskriminācijas;

18.  uzsver, ka ir svarīgi panākt, lai saskaņā ar Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu līdz 2018. gadam tiktu validēta neformālās izglītības, ikdienējās mācīšanās un mūžizglītības ceļā iegūtā kompetence, prasmes un zināšanas; šajā sakarā atzīmē, ka atzīšana ir izšķiroši svarīga formālās izglītības un jaunu profesionālo iespēju pieejamības uzlabošanai un vienlaikus arī pastiprina pašcieņu un motivāciju mācīties; uzsver, ka dažas dalībvalstis ir panākušas būtisku progresu attiecīgā tiesiskā regulējuma izstrādē, savukārt citām dalībvalstīm ir grūtības izstrādāt vispusīgas validēšanas stratēģijas; tādēļ uzsver nepieciešamību izstrādāt vispusīgas stratēģijas, lai varētu veikt validēšanu;

19.  uzsver, ka kultūras un radošās nozares būtiski veicina jauniešu nodarbinātību, jo tajās ir nodarbināts vidēji vairāk jauniešu nekā citās nozarēs; atzīmē, ka kultūras nozarē ES strādā vairāk nekā 6 miljoni cilvēku; uzsver, ka kultūras un radošo nozaru turpmāka popularizēšana un investēšana tajās veicinās darbvietu radīšanu un cīņu pret jauniešu bezdarbu, un tāpēc prasa vairāk izmantot ES finansēšanas instrumentus, it īpaši programmu “Apvārsnis 2020” un ESIF; šajā sakarā uzsver, ka jauniešus īpaši interesē jaunākās tehnoloģijas, radoši plašsaziņas līdzekļi un IKT;

20.  atkārtoti uzsver, ka programma “Eiropa pilsoņiem” ir vienīgā ES programma, kas ir veltīta tikai aktīvas Eiropas pilsonības popularizēšanai, sociālās kohēzijas stiprināšanai un ekonomisko iespēju radīšanai, veidojot transnacionālas partnerības, pilsētu sadraudzību un pilsētu tīklus;

21.  uzsver pētniecības un zinātnes svarīgo lomu ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības un starptautiskās sadarbības nodrošināšanā; tādēļ iesaka turpināt investīcijas akadēmiskajā un zinātniskajā pētniecībā saistībā ar programmu “Apvārsnis 2020”, lai sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto 3 % mērķi attiecībā uz pētniecību un izstrādi.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	26.9.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	16 4 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Mircea Diaconu, María Teresa Giménez Barbat, Petra Kammerevert, Andrew Lewer, Stefano Maullu, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ernest Maragall, Emma McClarkin, Martina Michels

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	11.10.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 14 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gerolf Annemans, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Esther de Lange, Fabio De Masi, Anneliese Dodds, Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Barbara Kappel, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Philippe Lamberts, Werner Langen, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Costas Mavrides, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Sirpa Pietikäinen, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Michael Theurer, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Miguel Viegas, Beatrix von Storch, Jakob von Weizsäcker, Pablo Zalba Bidegain, Sotirios Zarianopoulos
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alain Cadec, Ashley Fox, Sophia in ‘t Veld, Thomas Mann, Emmanuel Maurel, Siôn Simon, Joachim Starbatty, Tibor Szanyi, Romana Tomc