ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1102/2008

20.10.2016 - (COM(2016)0039 – C8-0021/2016 – 2016/0023(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Stefan Eck

Grozījumi

Procedūra : 2016/0023(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0313/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0313/2016

Debates :

PV 13/03/2017 - 11
CRE 13/03/2017 - 11

Balsojumi :

PV 14/03/2017 - 6.2
CRE 14/03/2017 - 6.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0066

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1102/2008

(COM(2016)0039 – C8-0021/2016 – 2016/0023(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0039),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0021/2016),

– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 25. maija atzinumu[1],

– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

– ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0313/2016),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. atsauce


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu un 207. pantu,	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
	(1) Dzīvsudrabs ir ļoti toksiska viela, kas visā pasaulē rada lielus draudus cilvēka veselībai, arī tāpēc, ka metildzīvsudrabs ir sastopams zivīs un jūras veltēs, ekosistēmās un savvaļas faunā. Dzīvsudraba piesārņojuma pārrobežu rakstura dēļ aptuveni 40–80 % Savienības teritorijā esošā dzīvsudraba ir no aizrobežu avotiem, tāpēc ir jārīkojas gan pašvaldību un reģionālā, gan valstu un starptautiskā līmenī.		(1) Dzīvsudrabs ir ļoti toksiska viela, kas visā pasaulē rada lielus draudus cilvēka veselībai, arī tāpēc, ka metildzīvsudrabs ir sastopams zivīs un jūras veltēs, ekosistēmās un savvaļas faunā. Pakļautība dzīvsudraba spēcīgai iedarbībai var bojāt smadzenes, sirdi, nieres, plaušas un imūnsistēmu cilvēkiem visās vecuma grupās. Augsts metildzīvsudraba līmenis nedzimušu bērnu un mazu bērnu asinsritē var kaitēt nervu sistēmas attīstībai, samazinot bērnu spējas domāt un mācīties un potenciāli samazinot viņu intelekta koeficientu. ANO Vides programma (UNEP) un Pasaules Veselības organizācija (PVO) ierindo dzīvsudrabu to desmit vielu sarakstā, kas ir visbīstamākās sabiedrības veselībai. Tādēļ ir jāievieš pasākumi attiecībā uz dzīvsudrabu un tā izmantošanas nosacījumi.

Pamatojums

Skat. US EPA 2014 un http://www.who.int/ipcs/assessment/public_health/chemicals_phc/en/

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) Būtu pakāpeniski jāizbeidz dzīvsudraba izmantošana ražošanas procesos un, lai to panāktu, būtu jānodrošina stimuli pētniecībai par dzīvsudrabam alternatīvām vielām, kuru īpašības būtu nekaitīgas vai jebkurā gadījumā mazāk bīstamas videi un veselībai.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Dzīvsudraba piesārņojuma pārrobežu rakstura dēļ aptuveni 40–80 % Savienības teritorijā esošā dzīvsudraba ir no aizrobežu avotiem, savukārt 70 % ar dzīvsudrabu piesārņoto teritoriju ir koncentrētas Eiropas un Ziemeļamerikas rūpnieciskajos reģionos; un tāpēc ir jārīkojas gan pašvaldību un reģionālā, gan valstu un starptautiskā līmenī.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lielākā daļa dzīvsudraba emisiju un ar tām saistītais ekspozīcijas risks ceļas no antropogēnām darbībām, tostarp dzīvsudraba primārās ieguves un apstrādes, dzīvsudraba izmantošanas produktos, rūpnieciskajos procesos un nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē, no piesārņotām teritorijām, kā arī dzīvsudraba emisijām, kas rodas ogļu dedzināšanā un dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanā. Fosilā kurināmā dedzināšana elektrostacijās un rūpnieciskajos apkures katlos, kā arī mājokļu apkure izraisa gandrīz pusi no dzīvsudraba emisijām pasaulē. Tādēļ ir jāpaātrina pāreja uz atjaunojamās enerģijas ražošanu, kā arī energoefektivitātes pasākumu ieviešana, lai būtiski samazinātu dzīvsudraba izmešus atmosfērā.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a) Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra (E-PRTR), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006^1a, mērķis ir nodrošināt kompetentajām iestādēm, politikas veidotājiem, zinātniekiem un plašākai sabiedrībai saskaņotu Savienības mēroga datubāzi par rūpnieciskajiem izmešiem un pārnesi, arī attiecībā uz dzīvsudrabu. Lietotāji var piekļūt informācijai par izmešiem un pārnesi no rūpnieciskām iekārtām savā apkārtnē vai valstī, ko var salīdzināt ar informāciju par citām iekārtām visā Savienībā. Šādai datu pieejamībai ir potenciāls nodrošināt iedzīvotāju patiesu līdzdalību vides jautājumu risināšanā. E-PRTR veicina labāku pārredzamību un tādējādi šis jau esošais piesārņojošu vielu izsekošanas instruments būtu jāattiecina arī uz dzīvsudraba atkritumu plūsmām, lai samazinātu krāpšanas risku un uzlabotu kontroli pār dzīvsudraba pārnesi atkritumu veidā.

__________________

^1aEiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regula (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 033, 4.2.2006., 1. lpp.).

Pamatojums

E-PRTR izmantošana samazinās krāpšanas risku uz veicinās tos ieguvumus, ko ceram nodrošināt ar prasību par ES mēroga uzskaiti.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Pēdējos 10 gados — kopš pieņemta stratēģija un visdažādākie pasākumi, kas saistīti ar dzīvsudraba emisijām, piedāvājumu, pieprasījumu, un izmantošanu, kā arī dzīvsudraba pārpalikuma un krājumu apsaimniekošanu — dzīvsudraba apsaimniekošanā Savienībā ir gūtas ievērojamas sekmes. Tomēr nepieciešama turpmāka rīcība, jo patlaban dzīvsudraba pieprasījums tirgū tiek lēsts 260–400 tonnas gadā, un arī pēc paredzētās dzīvsudraba izmantošanas pakāpeniskās izbeigšanas (līdz 2017. gadam) hlora un sārmu ražošanā, paredzamais pieprasījums pēc dzīvsudraba laikā no 2025. līdz 2030. gadam tiek lēsts 40-220 tonnas gadā. Tādēļ īpaša uzmanība ir jāveltī tam, lai šī regula tiktu pilnībā īstenota saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

Pamatojums

Skatīt Komisijas dienestu darba dokumentu, ietekmes novērtējumu, kas pievienots šim priekšlikumam, 2016. final, 26/186. lpp

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Stratēģijā noteikts, ka par prioritāti jāizvirza starptautiska un juridiski saistoša instrumenta apspriešana un pieņemšana, jo tikai ar Savienības pasākumiem vien nav iespējams garantēt Savienības iedzīvotāju efektīvu aizsardzību pret dzīvsudraba negatīvo ietekmi uz veselību.

(6) Līdztekus stratēģijai, kurā noteikts, ka par prioritāti jāizvirza starptautiska un juridiski saistoša instrumenta apspriešana un pieņemšana, Savienībai būtu jācenšas panākt izcilus sasniegumus salīdzinājumā ar tās globālajiem partneriem, lai garantētu savu iedzīvotāju tādu aizsardzību pret dzīvsudraba negatīvo ietekmi uz veselību, kas ir patiesi efektīva, sniedzot paraugprakses piemērus visām valstīm, kas ir Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu puses.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Komisijai, kad tā pārskatīs šo regulu, būtu jāizvērtē patlaban noteiktos veselībai drošos uzņemšanas daudzumus un būtu jānosaka jaunas robežvērtības dzīvsudrabam, lai ņemtu vērā jaunākos zinātniskos atzinumus par metildzīvsudraba izraisīto apdraudējumu.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Ja Savienība un tās dalībvalstis bez kavēšanās konvenciju ratificēs, tas mudinās valstis, kas ir pasaulē lielākās dzīvsudraba lietotājas un emitētājas un arī parakstījušas konvenciju, to ratificēt un īstenot. Vērienīgāka Savienības rīcība, kas pārsniegtu Konvencijas prasības, nodrošinātu līdzīgu rezultātu, kādu panāca ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1120/2008^1a attiecībā uz produktiem un ražošanas procesiem, kuros neizmanto dzīvsudrabu.

_____________________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1102/2008 par metāliskā dzīvsudraba un noteiktu dzīvsudraba savienojumu un maisījumu eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu (OV L 304, 14.11.2008., 75. lpp.).

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Tā kā Savienības tiesību aktos jau ir transponētas daudzas konvencijā noteiktās saistības, šajā regulā vajadzētu noteikt tikai tādas prasības, kas papildina Savienības acquis un ir nepieciešamas, lai to pilnībā pieskaņotu konvencijai un lai Savienība un tās dalībvalstis varētu konvenciju ratificēt un īstenot.

(9) Tā kā Savienības tiesību aktos jau ir transponētas daudzas konvencijā noteiktās saistības, šajā regulā vajadzētu prioritāri noteikt tādas prasības, kas papildina Savienības acquis un ir nepieciešamas, lai to pilnībā pieskaņotu konvencijai un lai Savienība un tās dalībvalstis varētu konvenciju ratificēt un īstenot. Šajā Regulā būtu arī jānosaka jauni noteikumi, kas pārsniedz Konvencijas prasības, atbilstīgi stratēģijai un Savienības tiesību aktiem vides un sabiedrības veselības aizsardzības jomā, jo īpaši saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu.

Pamatojums

Jaunajai regulai nebūtu jāaprobežojas vienīgi ar Savienības tiesību aktu pielāgošanu konvencijas prasībām. Savienības virzībai dažu konvencijas aspektu jomā ir jābūt straujākai, tādējādi veidojot pamatu konvencijas turpmākai attīstībai.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a) Saskaņā ar Konvenciju Savienības dalībvalstis tiek uzskatītas par rūpnieciski attīstītām valstīm, un Savienība ir vadošā pozīcijā ne tikai tiesību aktu ziņā, bet arī pieejamo alternatīvo tehnoloģiju ziņā; tāpēc Savienībai būtu jāpieņem pēc iespējas vairāk Konvencijas piedāvāto iespēju un pasākumu, lai rādītu vērienīgas rīcības piemēru visām pārējām Konvencijas pusēm.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9b) Vajadzētu būt iespējai Savienības līmenī pieņemt tādus papildu pasākumus, kas pārsniegtu Konvencijas prasības, ja ar tiem atbilstīgi jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem ir iespējams lietderīgi un efektīvi samazināt dzīvsudraba kaitīgo ietekmi. Savienībai būtu jārāda piemērs, mudinot rūpnieciskiem mērķiem izmantot pārstrādātu dzīvsudrabu.

Pamatojums

Lai samazinātu dzīvsudraba ražošanu pasaulē un raidītu pozitīvu signālu, Savienībā ir jāveicina dzīvsudraba pārstrāde un pārstrādāta dzīvsudraba izmantošana.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Dzīvsudraba eksporta aizliegums, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1102/2008³⁹, būtu jāpapildina ar dzīvsudraba importa ierobežojumiem atkarībā no avota, paredzētā lietojuma un dzīvsudraba izcelsmes vietas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 649/2012⁴⁰ izraudzītajām valsts iestādēm vajadzētu pildīt ar šādu ierobežojumu īstenošanu saistītās administratīvās funkcijas.

(10) Dzīvsudraba eksporta aizliegums, ko paredz Regula (EK) Nr. 1102/2008, būtu jāpapildina ar dzīvsudraba importa aizliegumu, izņemot gadījumus, kad to paredzēts galīgi apglabāt kā atkritumus. Šī atkāpe attiecībā uz tāda dzīvsudraba importu, ko paredzēts apglabāt kā atkritumus, būtu jāpiemēro līdz 2027. gada 31. decembrim. Tajā pašā laikā Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāveicina un jāatbalsta spēju veidošana trešās valstīs attiecībā uz dzīvsudraba apstrādi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 649/2012⁴⁰ izraudzītajām valsts iestādēm vajadzētu pildīt ar šādu aizlieguma pasākumu īstenošanu saistītās administratīvās funkcijas.

^{__________________}

³⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1102/2008 par metāliskā dzīvsudraba un noteiktu dzīvsudraba savienojumu un maisījumu eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu (OV L 304, 14.11.2008., 75. lpp.).

⁴⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.).

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Būtu jāaizliedz vairāku dzīvsudrabu saturošu produktu eksports, imports un ražošana, kuri sastāda ievērojamu daļu no dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantojuma Savienībā un visā pasaulē.

(11) Vairāku tādu dzīvsudrabu saturošu produktu, kas neatbilst piemērojamajos Savienības tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām, eksports, imports un ražošana būtu pakāpeniski jāizbeidz, nosakot īstermiņa galīgo mērķi par visu to produktu aizliegumu, kuru saturā ir apzināti iekļauts dzīvsudrabs; tajā pašā laikā būtu stingri jāuzrauga gadījumi, kad izmantošana tiek turpināta, un tai būtu jāatbilst šīs regulas 3. un 4. panta nosacījumiem.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Tāpēc šīs regulas juridiskajam pamatam vajadzētu būt divējādam — LESD 192. panta 1. punktam un 207. pantam —, jo tās mērķis ir gan aizsargāt vidi un cilvēka veselību, gan nodrošināt tirdzniecisko aspektu vienveidību, izmantojot eksporta un importa aizliegumu un ierobežojumus attiecībā uz dzīvsudrabu, dzīvsudraba savienojumiem un dzīvsudrabu saturošiem produktiem.

svītrots

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a) Lai samazinātu dzīvsudraba importu un dzīvsudraba stabilizētu vai daļēji stabilizētu atkritumu uzglabāšanu, pēc iespējas jāveicina pārstrādāta dzīvsudraba izmantošana.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 193. pantu, šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm iespēja saglabāt vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus ar nosacījumu, ka šādi pasākumi atbilst Līgumiem un Komisijai par tiem ir paziņots.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13b) Šīs regulas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību. Tāpēc tai nebūtu jāaizliedz homeopātisku zāļu eksports, imports un ražošana ar nosacījumu, ka šīs zāles nodrošina būtiskus ieguvumus veselības jomā un alternatīvi nav pieejamas bezdzīvsudraba aktīvās vielas. Attiecībā uz oficiālajā farmakopejā aprakstītajām antropozofiskajām zālēm, ko gatavo pēc homeopātiskas metodes, šīs regulas nolūkā nosaka tādus pašus noteikumus kā attiecībā uz homeopātiskajām zālēm.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Tā kā attiecīgu bezdzīvsudraba ražošanas procesu nav, vajadzētu noteikt darbības nosacījumus nātrija vai kālija metilāta vai etilāta ražošanai, kurā izmanto dzīvsudrabu.

(14) Alkoholātu ražošana, izmantojot dzīvsudrabu par elektrodu, būtu pakāpeniski jāizbeidz un pēc iespējas ātrāk jāaizstāj ar tehniski īstenojamiem bezdzīvsudraba ražošanas procesiem. Tā kā attiecīgu bezdzīvsudraba ražošanas procesu kālija metilātam vai etilātam nav, ir jānosaka ilgāks šīs ražošanas izbeigšanas laikposms. Lai nozarei dotu iespēju pietiekami savlaicīgi veikt investīcijas, ir pēc iespējas ātrāk jānosaka termiņš, kad stāsies spēkā aizliegums izmantot dzīvsudrabu nātrija vai kālija metilāta vai etilāta ražošanai.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Jaunu dzīvsudrabu saturošu produktu ražošana un laišana tirgū un tādu ražošanas procesu ieviešana, kuros izmanto dzīvsudrabu, palielinātu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu un dzīvsudraba emisijas Savienībā. Tāpēc šādas jaunas darbības būtu aizliedzamas, izņemot gadījumus, kad novērtēšanā pierādīts, ka šādi lietojumi dotu ievērojamu labumu videi un cilvēka veselībai un ka nav pieejamas tehniski un ekonomiski realizējamas bezdzīvsudraba alternatīvas, kas dotu šādus ieguvumus.

(15) Jaunu dzīvsudrabu saturošu produktu ražošana un laišana tirgū un tādu ražošanas procesu ieviešana, kuros izmanto dzīvsudrabu, palielinātu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu un dzīvsudraba emisijas Savienībā. Tāpēc šādas jaunas darbības būtu aizliedzamas, izņemot gadījumus, kad risku un ieguvumu novērtējumā pierādīts, ka šādi lietojumi dotu ievērojamus tīros ieguvumus vides un cilvēka veselības jomā un ka nav pieejamas tehniski un ekonomiski realizējamas bezdzīvsudraba alternatīvas, kas dotu šādus ieguvumus.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošana nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē veido lielu daļu no dzīvsudraba izmantošanas un emisijām visā pasaulē, tāpēc tā būtu jāreglamentē.

(16) Dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošana nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē veido lielu daļu no dzīvsudraba izmantošanas un emisijām visā pasaulē, kam ir negatīva ietekme gan uz vietējām kopienām, gan visu pasauli, un tāpēc tā būtu jāizskauž Savienībā un jāreglamentē starptautiskā līmenī. Tiek lēsts, ka mazapjoma zelta ieguve notiek 77 valstīs. Pasaules mērogā mazapjoma zeltrači iegūst 20–30 % no visa pasaulē iegūtā zelta. Savienībai saistībā ar Konvenciju būtu jāmudina visas pārējās Konvencijas puses sadarboties, lai cieši uzraudzītu dzīvsudraba pārpalikuma tirdzniecību, ko paredzēts izmantot nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē, nosakot stingrus eksporta/importa precīzas ziņošanas noteikumus, un izsekot dzīvsudraba pārnesi atkritumu plūsmā.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a) Ir ārkārtīgi svarīgi, lai dzīvsudraba atkritumi būtu izsekojami, tādējādi nodrošinot, ka tos pienācīgi apstrādā un apglabā, kā arī novēršot to nelikumīgu izmantošanu. Tāpēc Savienības līmenī būtu jāievieš efektīva izsekojamības sistēma attiecībā uz visu dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanas ķēdi.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16b) Dalībvalstīm un Savienībai ir jācenšas samazināt to nerūpnieciskās un mazapjoma zelta ieguves darbību, kurās izmanto dzīvsudrabu, kaitīgo ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Izstrādājot politikas virzienu risinājumus šajā jomā, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāņem vērā to, ka nabadzība lielā mērā ir iemesls, kāpēc cilvēki nodarbojas ar nerūpniecisko un mazapjoma zelta ieguvi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jācenšas izstrādāt nerūpnieciskai un mazapjoma zelta ieguvei alternatīvas ekonomiskās iespējas. Turklāt Savienībai ir stingri jāapņemas sadarboties ar pārējām Konvencijas pusēm, sniedzot tām tehnisku atbalstu.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16c) Izstrādājot politikas virzienu risinājumus dzīvsudraba izmantošanas nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē problēmai, dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, ka tiek izstrādāti ne vien risinājumi ekonomikas un sociālajā jomā, bet arī kopienas tiek aizsargātas no noziedzīgajām struktūrām, kas iesaistītas nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē, un ka tiek izstrādāti risinājumi tam, kā novērst nelikumīgas ieguves darbības kopumā.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

16.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16d) Dalībvalstīm, kuru teritorijā notiek nerūpnieciskās un mazapjoma zelta ieguves darbības, kurās izmanto dzīvsudrabu, būtu jāizstrādā valsts rīcības plāns, kā noteikts arī Konvencijas 7. panta 3. punktā.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

16.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16e) Lai vērstu uzmanību uz dzīvsudraba izmantošanas problēmu nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē un dotu iespēju patērētājiem, pērkot zelta izstrādājumus, izdarīt uz informāciju pamatotu izvēli, Savienībai, kā arī citām Konvencijas pusēm būtu jāveic pasākumi, lai izstrādātu marķēšanas shēmu zeltam, kas iegūts, neizmantojot dzīvsudrabu.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

16.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16f) Dzīvsudraba izmantošana un transportēšana ir saistīta ar riskiem veselībai un videi. Lai kontrolētu dzīvsudraba izmantošanu nerūpnieciskajā un mazapjoma zelta ieguvē, Komisijai būtu jāmudina Konvencijas puses izveidot pasaules mēroga izsekojamības instrumentu. Komisijai būtu jācenšas veidot šo jauno izsekojamības instrumentu, par paraugu ņemot E-PRTR un panākot tādu pašu darbspēju un efektivitāti.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Būtu jānosaka, ka obligāti jāizmanto kapsulētā zobārstniecības amalgama un amalgamas separatori, lai zobārstus un pacientus pasargātu no eksponētības dzīvsudrabam un lai nodrošinātu, ka radušies dzīvsudraba atkritumi nevis nonāk apkārtējā vidē, bet gan tiek savākti un pareizi apsaimniekoti. Ņemot vērā šo izmaiņu skarto zobārstniecības iestāžu lielumu, ir lietderīgi paredzēt pietiekamu laiku, lai pielāgotos jaunajam noteikumam.

(17) Pirms tiek pilnībā izskausta dzīvsudraba izmantošana zobārstniecībā, būtu jānosaka, ka obligāti jāizmanto kapsulētā zobārstniecības amalgama un amalgamas separatori, kas, ar minimālu aiztures efektivitāti, Savienībā jau tiek plaši izmantoti, lai zobārstus un pacientus pasargātu no eksponētības dzīvsudrabam un lai nodrošinātu, ka radušies dzīvsudraba atkritumi nekādā gadījumā nenonāk apkārtējā vidē, bet tiek savākti un pareizi, kā arī likumiem atbilstīgi apsaimniekoti. Lai nodrošinātu, ka amalgamas separatori ir efektīvi, Savienības līmenī ir jānosaka obligātās prasības attiecībā uz aprīkojuma veiktspēju un attiecībā uz amalgamas atkritumu apsaimniekošanu, kas jāpilda zobārstniecības darbiniekiem, kā arī Savienības līmenī ir jānodrošina apmācība zobārstniecības darbiniekiem. Lai zobārstniecības darbiniekus, pacientus un vidi aizsargātu no eksponētības dzīvsudrabam, ir pakāpeniski jāizbeidz zobārstniecības amalgamas izmantošana Savienībā, kā tas jau tiek darīts vairākās Eiropas valstīs.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a) Izpratnes veicināšana un izglītošana jautājumos, kas saistīti ar mutes veselību, ir visefektīvākais veids, kā novērst zobu kavitāti un bojāšanos un tādējādi samazināt vajadzību pēc zobu atjaunošanas darbībām, piemēram, zobārstniecības amalgamas izmantošanas. Dalībvalstīm ir jāveicina mutes veselība, piemēram, nosakot valsts mērķus šajā jomā.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17b) Konvencijas puses ir uzņēmušās saistības veikt pasākumus, lai mudinātu profesionālās organizācijas un zobārstniecības skolas izglītot un apmācīt zobārstniecības speciālistus un studentus par alternatīviem bezdzīvsudraba zobu atjaunošanas līdzekļiem, kā arī par pārvaldības paraugpraksi; šādi pasākumi būtu jāņem vērā, pārskatot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK^1a.

__________________

^1aEiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

17.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17c) Būtu jāprasa, lai dalībvalstis atbalsta studentu un zobārstu apmācību par alternatīvu bezdzīvsudraba līdzekļu izmantošanu, jo īpaši mazaizsargātām grupām, piemēram, grūtniecēm un bērniem, kā arī veicina pētniecību un inovāciju mutes veselības jomā, lai uzlabotu zināšanas par pieejamajiem materiāliem un zobu atjaunošanas paņēmieniem un izstrādātu jaunus materiālus.

Pamatojums

Ir jāveicina pētījumi par zobu atjaunošanā izmantojamajiem materiāliem, jo īpaši par jauniem materiāliem, par kuriem joprojām zināšanas ir ierobežotas un nevar veikt visaptverošu riska analīzi. Šis ir viens no konvencijā paredzētajiem ieteikumiem.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

18. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Vairums kritēriju, kas Padomes Direktīvā 1999/31/EK⁴¹ paredzēti attiecībā uz dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanu, būtu jāattiecina arī uz dzīvsudraba atkritumu pastāvīgu glabāšanu pazemes glabātavās. Dažu šo kritēriju piemērojamībai vajadzētu būt atkarīgai no katras pazemes glabātavas specifiskajiem parametriem, ko nosaka dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par Direktīvas 1999/31/EK īstenošanu.	(18) Ņemot vērā dzīvsudraba bīstamās īpašības, tā augsto tirgus vērtību un to, ka kompaktā apjoma dēļ, tas ir ļoti pievilcīgs nelikumīgam tirgum, pagaidu glabāšanas noteikumiem ir jābūt atšķirīgiem no pastāvīgas apglabāšanas noteikumiem. Lai nodrošinātu tā drošu ilgtermiņa glabāšanu, ir jāaizliedz metāliskā dzīvsudraba pastāvīga apglabāšana, un pirms apglabāšanas tas ir jāpārveido par dzīvsudraba sulfīdu, kas ir visneatgriezeniskākais savienojums. Ja pēc dzīvsudraba pārveidošanas par dzīvsudraba sulfīdu dzīvsudraba atkritumi ir tikpat droši kā pēc sacietināšanas, nav nepieciešama nekāda turpmāka apstrāde. Tas arī nodrošinātu, ka šie dzīvsudraba atkritumi vairs nebūtu pieejama prece. Paredzams, ka līdz 2017. gadam Savienībā tiks radītas vairāk nekā 6000 tonnas metāliskā dzīvsudraba atkritumu pārsvarā tāpēc, ka tiks izbeigta dzīvsudraba elektrolīzeru izmantošana hlora-sārmu ražošanā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/732/ES^41a. Ņemot vērā to, ka šķidro dzīvsudraba atkritumu apstrādes jauda ir ierobežota, saskaņā ar šo regulu ir joprojām jāatļauj šķidro dzīvsudraba atkritumu pagaidu uzglabāšana tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai nodrošinātu visu šādu radīto atkritumu pārveidi, bet vienīgi virszemes iekārtās.
__________________	__________________
⁴¹Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).
	^41aKomisijas 2013. gada 9. decembra Īstenošanas lēmums 2013/732/ES, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par hlora un sārmu rūpniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 332, 11.12.2013., 34. lpp.).

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a) Metāliskā dzīvsudraba, kas uzskatāms par atkritumiem, pastāvīga apglabāšana bez priekšapstrādes nebūtu pieļaujama, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar šādu apglabāšanu, jo šķidrā veidā tā ir ārkārtīgi bīstama viela. Pirms dzīvsudraba atkritumu pastāvīgas apglabāšanas būtu jāveic attiecīgās darbības, lai pārveidotu to par dzīvsudraba sulfīdu un sacietinātu šādus atkritumus, tādējādi samazinot minētos riskus saskaņā ar Direktīvas 1999/31/EK 6. pantu. Dzīvsudraba atkritumu pastāvīga apglabāšana būtu jāatļauj vienīgi gadījumos, kad tas pārveidots par dzīvsudraba sulfīdu un sacietināts.

Pamatojums

Metāliskais dzīvsudrabs ir šķidrums, un šādu atkritumu apsaimniekošana ir bīstamāka nekā uzglabāšana sacietinātā veidā. Direktīvā 1999/31/EK ir noteikts aizliegums pieņemt poligonos šķidros atkritumus. Analoģiski un ņemot vērā tā bīstamās īpašības, tas pats ir jāattiecina uz dzīvsudraba atkritumiem. Lai samazinātu risku, pastāvīga apglabāšana būtu jāatļauj tikai tādiem dzīvsudraba atkritumiem, kas stabilizēti un sacietināti.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18b) Piesārņotās teritorijas veicina remobilizāciju un atkārtotas emisijas, kā arī dzīvsudraba izmešus gaisā, augsnē un ūdenī. Tā kā nav visaptverošas informācijas par pamestām piesārņotām teritorijām, ir nepieciešama visu Savienības piesārņoto vietu uzskaite un vadlīnijas to pārvaldībai. Lai to nodrošinātu, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz metožu un pieeju noteikšanu ekoloģiski ilgtspējīgai to teritoriju pārvaldībai un atveseļošanai, kas piesārņotas ar dzīvsudrabu vai tā savienojumiem, visos iespējamos gadījumos piemērojot principu "maksā piesārņotājs".

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

18.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18c) Dzīvsudraba atkritumu jebkāda veida sadedzināšana būtu jāaizliedz, jo tas nav savienojams ar videi nekaitīgu dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanu.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19a) Lai dotu iespēju pielāgoties jaunākajām inovācijām un tehnikas progresam, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz jaunu produktu un procesu, kuros izmanto dzīvsudrabu, atļaušanu vai aizliegšanu.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jaunu dzīvsudrabu saturošu produktu un procesu aizliegšanu un atļaušanu un ziņošanas pienākumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011⁴².

svītrots

__________________

⁴²Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu paredz pasākumus un nosacījumus dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu, maisījumu un dzīvsudrabu saturošu produktu tirdzniecībai, ražošanai, izmantošanai un pagaidu glabāšanai, kā arī dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanai.

Ar šo regulu paredz pasākumus un nosacījumus dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu, maisījumu un dzīvsudrabu saturošu produktu tirdzniecībai, ražošanai, izmantošanai un glabāšanai, kā arī dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanai, lai nodrošinātu cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzības no dzīvsudraba. Attiecīgos gadījumos dalībvalstis var piemērot stigrākas prasības par šajā regulā noteiktajām.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 1.a apakšpunkt (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a "dzīvsudraba savienojums" ir jebkura viela, kuras sastāvā ir dzīvsudraba atomi un viens vai vairāki citu ķīmisko elementu atomi un kuru var sadalīt dažādās sastāvdaļās vienīgi ķīmisku reakciju ceļā;

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 6.a apakšpunkt (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6a. "pagaidu glabāšana" ir par dzīvsudraba atkritumiem klasificēta dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu glabāšana ierobežotu laiku pirms tā pārveidošanas par dzīvsudraba sulfīdu un sacietināšanas, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, un pirms tā pastāvīgas apglabāšanas.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā panta pirmo daļu nepiemēro I pielikumā uzskaitītajiem dzīvsudraba savienojumiem, kurus paredzēts izmantot laboratorijas mēroga pētniecībai.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro I pielikumā uzskaitītajiem dzīvsudraba savienojumiem, kurus paredzēts izmantot laboratorijas mēroga pētniecībai, kā arī gadījumos, kad šie savienojumi tiek izmantoti kā aktīvās vielas homeopātisko zāļu ražošanā, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK^1a 1. panta 5. punktā.

__________________

^1aEiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ir aizliegts dzīvsudraba un I pielikumā uzskaitīto dzīvsudraba maisījumu imports kādiem citiem lietojumiem, nevis atkritumu apglabāšanas nolūkā.

1. Ir aizliegts dzīvsudraba un I pielikumā uzskaitīto dzīvsudraba savienojumu un maisījumu imports.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro to I pielikumā uzskaitīto dzīvsudraba savienojumu importam, kas tiek izmantoti kā aktīvās vielas homeopātisko zāļu ražošanā, kā definēts Direktīvas 2001/83/EK 1. panta 5. punktā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, imports ir atļauts jebkurā no šiem gadījumiem:

Atkāpjoties no pirmās daļas, I pielikumā uzskaitītā dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu un maisījumu, ko paredzēts apglabāt kā atkritumus, imports ir atļauts līdz 2027. gada 31. decembrim. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai grozītu šo regulu, pagarinot šīs atkāpes piemērošanas termiņu un ņemot vērā piektajā daļā minētā ziņojuma secinājumus.

– eksportētājvalsts ir konvencijas puse, un eksportētais dzīvsudrabs nenāk no dzīvsudraba primārās ieguves, kā noteikts minētās konvencijas 3. panta 3. un 4. punktā;

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām pusēm veicina un atbalsta vismodernāko un vidi saudzējošāko alternatīvo tehnoloģiju izstrādi, nodošanu, izplatīšanu un pieejamību jaunattīstības valstīm, kas ir konvencijas puses, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm. Komisija nosaka finansiālos un tehniskos līdzekļus, lai veicinātu spēju veidošanu un tehniskās palīdzības, kā arī tehnoloģiju nodošanu atbilstīgi saistībām, kas izriet no Konvencijas attiecībā uz visām dzīvsudraba apstrādes jomām un posmiem, tostarp attiecībā uz dzīvsudraba kā atkritumu apglabāšanu.

– eksportētājvalsts nav konvencijas puse, taču ir iesniegusi apliecinājumu, ka dzīvsudrabs nenāk ne no dzīvsudraba primārās ieguves, ne no hlora-sārmu rūpniecības, savukārt importētāja dalībvalsts ir sniegusi rakstisku piekrišanu importam.

Līdz 2026. gada 1. janvārim Komisija iesniedz īstenošanas un īstenošanas iespēju ziņojumu, kurā izvērtēta spēju veidošana un tehniskā palīdzība, ko Savienība, tās dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās puses sniedz trešām valstīm, kā arī tiek novērtēts, vai situācija dažādos reģionos dod iespēju reģionāli apstrādāt dzīvsudrabu kā atkritumus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, pārstrādāta dzīvsudraba imports Savienībā ir atļauts līdz ... [trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pārstrādātā dzīvsudraba izmantošanu Savienībā, tā pieejamību un aplēsēm par pārstrādātā dzīvsudraba turpmāko pieprasījumu, pamatojoties uz tendencēm un saistībām, kas izriet no šīs regulas, attiecīgos gadījumos šim ziņojumam pievienojot likumdošanas priekšlikumu par atkāpes laikposma pagarināšanu attiecībā uz pārstrādātā dzīvsudraba importu.

Pārstrādātā dzīvsudraba imports ir atļauts vienīgi gadījumos, kad eksportētāja valsts ir Konvencijas puse un attiecīgais ekonomikas dalībnieks ir iesniedzis apliecinājumu par pārstrādātā dzīvsudraba aprites ciklu un par to, ka pārstrāde veikta licencētā pārstrādes iekārtā atbilstīgi Savienībā noteiktajiem standartiem.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot stingrākas prasības, kas noteiktas citos piemērojamos Savienības tiesību aktos, II pielikumā minēto dzīvsudrabu saturošo produktu eksports, imports un ražošana Savienībā no 2021. gada 1. janvāra ir aizliegts.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1a. Komisija līdz 2018. gada 1. janvārim izstrādā sarakstu, kurā uzskaitīti visi tie dzīvsudrabu saturošie produkti, kas Savienībā tiek importēti, eksportēti vai ražoti, bet nav uzskaitīti II pielikumā.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– produkti, kas paredzēti pētniecībai, instrumentu kalibrēšanai un izmantošanai par atsauces standartu.

– produkti, kas paredzēti pētniecībai izmantošanā par atsauces standartu.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2a. Pamatojoties uz sarakstu, kas noteikts saskaņā ar 1.a punktu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 17. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu II pielikumu, no 2020. gada 1. janvāra aizliedzot dzīvsudrabu saturošo produktu ražošanu, importu un eksportu.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2b. Komisija organizē ekspertu novērtējumu par dzīvsudraba izmantošanu vakcīnu ražošanā, kā minēts arī Padomes 2005. gada 24. jūnija secinājumos un Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. marta rezolūcijā, lai panāktu šāda izmantojuma ierobežošanu un gadījumos, kad pieejamas atbilstīgas un drošas alternatīvas - pilnīgu aizliegumu, kā arī lai atbalstītu pētniecību par reālām iespējām nākotnē piegādāt jaunattīstības valstīm vairākkārtēju devu vakcīnas bez tiomersāla.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 17. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka prasības dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu glabāšanai vidi saudzējošā veidā, par ko konvencijas pušu konference ir pieņēmusi lēmumu, un Savienība to ir atbalstījusi.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 17. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, lai noteiktu prasības dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu pagaidu glabāšanai vidi saudzējošā veidā, par ko konvencijas pušu konference ir pieņēmusi lēmumu.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1. Līdz ... [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] ekonomikas dalībnieki paziņo kompetentajām iestādēm par visiem viņu produktiem, kuri satur dzīvsudrabu un/vai dzīvsudraba savienojumus, un ražošanas procesiem kuros tos izmanto, tostarp datus par dzīvsudraba un/vai dzīvsudraba savienojumu kopējo daudzumu, kā arī daudzumu katrā produktā, kas izmantots iepriekšēja gadā.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ir aizliegta tādu dzīvsudrabu saturošu produktu ražošana un laišana tirgū, kurus pirms 2018. gada 1. janvāra nav aptvēris neviens zināms dzīvsudrabu saturošo produktu lietojums.

1. Ir aizliegta tādu dzīvsudrabu saturošu produktu ražošana un laišana tirgū, par kuriem kompetentajām iestādēm nav paziņots līdz ... [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ir aizliegti tādi ražošanas procesi, kas ietver dzīvsudraba un/vai dzīvsudraba savienojumu izmantošanu un kas nav pastāvējuši pirms 2018. gada 1. janvāra.

2. Ir aizliegti tādi ražošanas procesi, kas ietver dzīvsudraba un/vai dzīvsudraba savienojumu izmantošanu, par kuriem kompetentajām iestādēm nav paziņots līdz ... [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Šo punktu nepiemēro procesiem, kuros ražo un/vai izmanto dzīvsudrabu saturošus produktus, uz ko neattiecas 1. punkts.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ja ekonomikas dalībnieks ir nodomājis ražot un/vai laist tirgū jaunu dzīvsudrabu saturošu produktu vai izmantot jaunu ražošanas procesu, tas par to paziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm un sniedz tām šādas ziņas:

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, un vienīgi gadījumos, kad jaunais dzīvsudrabu saturošais produkts vai jaunais ražošanas process dotu ievērojamu tīro labumu vides un cilvēka veselības jomā un kad nav pieejamas tehniski realizējamas bezdzīvsudraba alternatīvas, kas nodrošinātu šādus ieguvumus, ja ekonomikas dalībnieks ir nodomājis ražot un/vai laist tirgū jaunu dzīvsudrabu saturošu produktu vai izmantot jaunu ražošanas procesu, tas par to paziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm un sniedz tām šādas ziņas:

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 1. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– pierādījumus, ka nav pieejamas tehniski un ekonomiski realizējamas bezdzīvsudraba alternatīvas, kas nodrošinātu ievērojamus tīros ieguvumus videi un cilvēka veselībai;

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– novērtējums par vides un veselības apdraudējumu;

– novērtējumu par vides un veselības apdraudējumu, kā arī ieguvumiem šajās jomās;

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– sīks skaidrojums par to, kā produkts vai process jāražo, jālieto un jāekspluatē, lai nodrošinātu vides un cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību.

– sīku skaidrojumu par to, kā produkts vai process jāražo, jālieto un jāekspluatē, kā arī jāapglabā pēc izmantošanas, kad tas kļuvis par atkritumiem, lai nodrošinātu vides un cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Kad attiecīgā dalībvalsts par to paziņojusi, Komisija pārliecinās, vai ir pierādīts, ka jaunais dzīvsudrabu saturošais produkts vai jaunais ražošanas process dotu ievērojamu labumu videi un cilvēka veselībai un ka nav pieejamas tehniski un ekonomiski realizējamas bezdzīvsudraba alternatīvas, kas dotu šādus ieguvumus.

4. Kad attiecīgā dalībvalsts par to paziņojusi, Komisija pārliecinās, vai ir pierādīts, ka jaunais dzīvsudrabu saturošais produkts vai jaunais ražošanas process dotu ievērojamu tīro labumu videi un cilvēka veselībai un ka nav pieejamas tehniski realizējamas bezdzīvsudraba alternatīvas, kas dotu šādus ieguvumus.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumus, kuros norādīts, vai attiecīgais jaunais dzīvsudrabu saturošais produkts vai jaunais ražošanas process ir atļauts.

Komisija saskaņā ar 17. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, kuros norādīts, vai attiecīgais jaunais dzīvsudrabu saturošais produkts vai jaunais ražošanas process ir atļauts.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kuru teritorijā notiek nerūpnieciska un mazapjoma zelta ieguve un apstrāde, kas nav uzskatāma par nebūtisku:

Dalībvalstis, kuru teritorijā notiek nerūpnieciska un mazapjoma zelta ieguve un apstrāde, izmantojot dzīvsudrabu vai tā savienojumus:

- veic pasākumus, ar kuriem samazina un, ja iespējams, izskauž dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu un dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdes vidē šādas ieguves un apstrādes dēļ;

- izskauž dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu un dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdes vidē šādas ieguves un apstrādes dēļ;

- izstrādā un īsteno nacionālo plānu saskaņā ar IV pielikumu.

Komisija mudina Konvencijas puses izveidot pasaules mēroga izsekojamības instrumentu, lai tādējādi būtu izsekojama dzīvsudraba izmantošana nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē.

Komisija veicina to, ka Konvencijas puses veido un īsteno marķēšanas shēmu zeltam, kas iegūts neizmantojot dzīvsudrabu, ar kuru visā pasaulē veido patērētāju izpratni par šāda zelta pieejamību.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. No 2019. gada 1. janvāra izmanto tikai kapsulēto zobārstniecības amalgamu.

1. No ... [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] izmanto tikai iepriekš sagatavotās devās kapsulēto zobārstniecības amalgamu.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1a. No ... [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] ir aizliegts jebkāda veida zobārstniecības amalgamu izmantot tam, lai ārstētu grūtnieces, sievietes, kas baro bērnu ar krūti, vai bērnu piena zobu ārstēšanai.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1b. Zobārstniecības amalgamas izmantošana tiek pakāpeniski izbeigta līdz 2022. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. No 2019. gada 1. janvāra zobārstniecības iestādes ir aprīkotas ar amalgamas separatoriem, kuru funkcija ir aizturēt un savākt amalgamas daļiņas. Veic separatoru pienācīgu apkopi, lai nodrošinātu augstu daļiņu aizturēšanas līmeni.

2. No ... [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] zobārstniecības iestādes ir aprīkotas ar amalgamas separatoriem, kuru funkcija ir aizturēt un savākt visas amalgamas daļiņas, tostarp tās, kas atrodas jau izmantotajā ūdenī. Veic separatoru pienācīgu apkopi, lai pastāvīgi nodrošinātu augstu daļiņu aizturēšanas līmeni, aizturot vismaz 95 % no daļiņām.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

10. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2a. Atkāpjoties no 1.b punkta, zobārstniecības amalgamas turpmāka izmantošana ir atļauta vienīgi īpašu medicīnisku vajadzību gadījumā un vienīgi gadījumos, kad tas ir absolūti nepieciešams ar pacienta veselību saistītu apsvērumu dēļ un nav nekādu pienācīgu alternatīvu.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

10. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2b. Neatkarīgi no 1. līdz 2.a punkta prasībām dalībvalstis var arī noteikt stigrākus ierobežojumus zobārstniecības amalgamas izmantošanai saskaņā ar LESD 193. pantu.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

10. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2c. Līdz ... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis nosaka to, kādā veidā tās plāno pakāpeniski izbeigt zobārstniecības amalgamas izmantošanu saskaņā ar 1.a un 1.b punktu, un nosaka valsts mērķus mutes veselības jomā, kā arī paziņo Komisijai par plānotajiem pakāpeniskās izbeigšanas veidiem un minētajiem mērķiem.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

10. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3a. Zobārstniecības darbinieki ir atbildīgi par savu radīto atkritumu apstrādi un apglabāšanu, kā arī nodrošina, ka šīs darbības tiek veiktas vidi saudzējošā veidā. Viņi nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kas savāc viņu radītos atkritumus, strādā saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

IV nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dzīvsudraba atkritumu glabāšana un apglabāšana

Dzīvsudraba atkritumu glabāšana un apglabāšana, kā arī piesārņotās teritorijas

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot Komisijas Lēmumu 2000/532/EK⁴⁴, turpmāk norādīto uzskata par atkritumiem un apglabā, ne apdraudot cilvēka veselību, ne kaitējot videi saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK:

Turpmāk norādīto uzskata par atkritumiem un apglabā, ne apdraudot cilvēka veselību, ne kaitējot videi saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK:

__________________

⁴⁴2000. gada 3. maija Lēmums 2000/532/EK, ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

12. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ziņošana par dzīvsudraba atkritumiem no lieliem avotiem

Ziņošana par dzīvsudraba atkritumiem

Pamatojums

Ziņošanas atskaites lielums nebūs atkarīgs no avota lieluma, bet gan no izmešu un emisiju daudzuma. Būtu jāiekļauj gan atkritumu pārnese, gan atkritumu pārnese no piesārņotām teritorijām.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Uzņēmumi, kas darbojas 11. panta a), b) un c) punktā minētajās rūpniecības nozarēs, katru gadu līdz 31. maijam nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm datus par kopējo dzīvsudraba daudzumu, kas uzglabāts katrā iekārtā un nosūtīts uz atsevišķām pagaidu vai pastāvīgām glabātavām, kā arī ziņas par šo glabātavu atrašanās vietu un kontaktinformāciju.

1. Uzņēmumi, kas darbojas 11. panta a), b) un c) punktā minētajās rūpniecības nozarēs, katru gadu līdz 31. maijam nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm datus par kopējo dzīvsudraba atkritumu daudzumu un dzīvsudraba saturu šajos atkritumos, kas uzglabāts katrā iekārtā un nosūtīts uz atsevišķām pagaidu glabātavām, konversijas un sacietināšanas iekārtām un galīgās apglabāšanas iekārtām, kā arī ziņas par šo glabātavu atrašanās vietu un kontaktinformāciju.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3a. Līdz 2018. gada 30. jūnijam Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot izsekojamības instrumentu, lai reģistrētu informāciju par atkritumu pārnesi no piesārņotajām vietām. Ja kopējais dzīvsudraba un tā savienojumu daudzums atkritumos kumulatīvi vienā gadā pārsniedz 5kg robežvērtību, attīrīšanas iekārtu operators vai piesārņoto teritoriju pārvaldes iestāde izmanto šo izsekojamības instrumentu un reizi gadā paziņo par dzīvsudraba atkritumu daudzumu un dzīvsudraba saturu tajos;

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.a pants

Piesārņotās teritorijas

1. Līdz ... [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis konstatē valstī esošās teritorijas, kas piesārņotas ar dzīvsudrabu vai tā savienojumiem un paziņo šo teritoriju sarakstu Komisijai, kā arī konstatē piesārņojuma veidu.

2. Komisija līdz 2018. gada 30. jūnijam pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot metodes un pieejas ekoloģiski ilgtspējīgai to teritoriju pārvaldībai un atveseļošanai, kas piesārņotas ar dzīvsudrabu vai tā savienojumiem, kurās ietverta:

(a) sabiedrības iesaiste;

(b) apdraudējuma cilvēka veselībai un videi novērtējums;

(d) rezultātu izvērtējums.

3. Līdz 2020. gada 1. janvārim dalībvalstis pieņem un iesniedz Komisijai valsts stratēģijas valstī konstatēto teritoriju attīrīšanai. Šīs stratēģijas var tikt integrētas valsts stratēģijās attiecībā uz attīrīšanu no vairākām citām vielām.

4. Līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija izstrādā to teritoriju uzskaiti, kas piesārņotas ar dzīvsudrabu vai tā savienojumiem, un līdz 2021. gada 1. jūnijam šajā uzskaitē iekļauj arī valstu stratēģijas. Šī informācija ir publiski pieejama, tostarp internetā. Komisija pārrauga valstu stratēģiju īstenošanu.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1. Dzīvsudraba atkritumi tiek pastāvīgi apglabāti vidi saudzējošā veidā saskaņā ar Bāzeles konvencijas tehniskajām vadlīnijām, un ievērojot šādus nosacījumus:

(a) pirms apglabāšanas dzīvsudraba atkritumi tiek pārveidoti dzīvsudraba sulfīdā, izmantojot labāko pieejamo tehnoloģiju, un sacietināti; un

(b) dzīvsudraba atkritumi tiek apglabāti licencētās sāls raktuvēs, kas ir pielāgotas dzīvsudraba atkritumu apglabāšanai, vai dziļi pazemē licencētās cieto iežu formācijās, kas nodrošina sāls raktuvēm līdzvērtīgu vai augstāku drošības un nošķirtības līmeni. Dzīvsudraba atkritumi tiek ievietoti apglabāšanas tvertnēs un ievietoti pastāvīgās apglabāšanas kamerā, kas ir noslēgta un netiek turēta atvērta ilgāk par sešiem mēnešiem; vai

(c) dzīvsudraba atkritumi tiek apglabāti licencētās virszemes vai licencētās apakšzemes iekārtās, kas ir pielāgotas un aprīkotas dzīvsudraba atkritumu pastāvīgai apglabāšanai un kas nodrošina sāls raktuvēm līdzvērtīgu vai augstāku drošības un nošķirtības līmeni; un

(d) īpašās prasības, kas dzīvsudraba pagaidu glabāšanai noteiktas Padomes Direktīvas 1999/31/EK^1a I pielikuma 8. daļas pirmajā, trešajā, piektajā un sestajā ievilkumā un II pielikumā, attiecas arī uz sacietināta dzīvsudraba sulfīda pastāvīgās apglabāšanas iekārtām; un

(e) īpašās prasības, kas dzīvsudraba pagaidu glabāšanai noteiktas Direktīvas 1999/31/EK I pielikuma 8. daļas otrajā un ceturtajā ievilkumā un III pielikuma 6. daļā, attiecas uz sacietināta dzīvsudraba sulfīda pastāvīgās apglabāšanas iekārtām, ja dalībvalstu kompetentās iestādes, kas atbildīgas par minētās direktīvas īstenošanu, to atzinušas par atbilstīgu;

_________________

^1aPadomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

13. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1a. Līdz 2018. gada 31. decembrim Komisija sagatavo ziņojumu, kurā novērtē dažādu dzīvsudraba pastāvīgās apglabāšanas alternatīvu drošumu, tostarp attiecībā uz pastāvīgo apglabāšanu virszemē, apakšzemē un pazemē. Ziņojumā ņem vērā visu šo apglabāšanas veidu riskus un ieguvumus. Pamatojoties uz ziņojuma secinājumiem, Komisija nosaka dzīvsudraba pastāvīgās apglabāšanas kritērijus un iepazīstina ar tiem. Līdz 2019. gada 31. decembrim Komisija attiecīgos gadījumos iesniedz likumdošanas priekšlikumus, lai iekļautu šos kritērijus Direktīvas 1999/31/EK pielikumos un lai grozītu šo regulu.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta, dzīvsudraba atkritumus var glabāt kādā no šādiem veidiem:

1. Atkāpjoties no -1. punkta un no Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta, var veikt dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanu šķidrā veidā laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus no brīža, kad dzīvsudrabs kļuvis par atkritumiem, kamēr tiek gaidīta tā pārveidošana par dzīvsudraba sulfīdu un sacietināšana, ievērojot īpašās prasības attiecībā uz pagaidu glabāšanu, kas noteiktas minētās direktīvas I, II un III pielikumā ar nosacījumu, ka:

(a) pagaidu glabāšana ilgāk par vienu gadu vai pastāvīga glabāšana sāls raktuvēs, kas ir pielāgotas dzīvsudraba apglabāšanai, vai dziļi pazemē cieto iežu formācijās, kas nodrošina sāls raktuvēm līdzvērtīgu drošības un nošķirtības līmeni;

(a) šāda glabāšana tiek veikta licencētās virszemes iekārtās, kas ir paredzētas un aprīkotas dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanai, vai nu pēdējā izmantotāja tuvumā, vai arī tā ekonomiskā operatora tuvumā, kas veiks pārveidi par dzīvsudraba sulfīdu un sacietinās to; un

(b) pagaidu glabāšana virszemes glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas dzīvsudraba pagaidu glabāšanai.

(b) šādai glabāšanai ir izstrādāts plāns, tostarp grafiks dzīvsudraba atkritumu pārveidošanai par dzīvsudraba sulfīdu, tā sacietināšanai un pastāvīgai apglabāšanai.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Īpašās prasības, kas dzīvsudraba pagaidu glabāšanai noteiktas Direktīvas 1999/31/EK I, II un III pielikumā, piemēro šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām pastāvīgajām glabātavām saskaņā ar šādiem nosacījumiem, kas izklāstīti šādos minētās direktīvas pielikumos:

2. To iekārtu operatori, kas veic dzīvsudraba atkritumu pagaidu uzglabāšanu vai pārveidošanu par dzīvsudraba sulfīdu un sacietināšanu kā daļu no Direktīvas 2008/98/EK 35. pantā noteiktajām dokumentēšanas prasībām veic dokumentēšanu, kurā iekļauta šāda informācija:

(a) piemēro Direktīvas 1999/31/EK I pielikuma 8. iedaļu (pirmais, trešais un piektais ievilkums) un II pielikumu;

(a) attiecībā uz katru saņemto dzīvsudraba atkritumu sūtījumu:

(i) saņemto dzīvsudraba atkritumu izcelsme un daudzums;

(ii) piegādātāja un pagaidu glabāšanā nodoto dzīvsudraba atkritumu īpašnieka vārds un kontaktinformācija.

(b) Direktīvas 1999/31/EK I pielikuma 8. iedaļu (otrais, ceturtais un sestais ievilkums) un III pielikuma 6. iedaļu piemēro tikai tad, ja to par lietderīgu uzskata dalībvalstu kompetentās iestādes, kas atbildīgas par minētās direktīvas īstenošanu.

(b) attiecībā uz visiem pārveidoto dzīvsudraba atkritumu sūtījumiem no iekārtas:

(i) par dzīvsudraba sulfīdu pārveidoto un sacietināto dzīvsudraba atkritumu daudzums un dzīvsudraba saturs tajos;

(ii) par dzīvsudraba sulfīdu pārveidoto un sacietināto dzīvsudraba atkritumu galamērķis un plānotās apglabāšanas darbības;

(iii) operatora, kas veiks par dzīvsudraba sulfīdu pārveidoto un sacietināto dzīvsudraba atkritumu pastāvīgo apglabāšanu, uzrādītais sertifikāts, kā minēts 2.a punktā;

(i) dzīvsudraba atkritumu daudzums un dzīvsudraba saturs tajos;

(ii) dzīvsudraba atkritumu galamērķis un plānotās apglabāšanas darbības;

(iii) operatora, kas veiks dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanu, uzrādītais sertifikāts;

(d) iekārtā glabāto dzīvsudraba atkritumu daudzums katra mēneša beigās.

Iekārtas operators līdz katra gada 31. janvārim nosūta dokumentāciju attiecīgās dalībvalsts norīkotajai iestādei.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2a. Kad apglabāšanas darbība ir pabeigta, iekārtas operators, kas atbildīgs par dzīvsudraba atkritumu pastāvīgu apglabāšanu, izsniedz sertifikātu, kurā apliecina, ka pilnīgi viss dzīvsudraba atkritumu sūtījums ir pastāvīgi apglabāts saskaņā ar īpašajām prasībām attiecībā uz dzīvsudraba atkritumu pastāvīgu apglabāšanu, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvā 1999/31/EK. Sertifikātā iekļauj informāciju par pastāvīgās apglabāšanas vietu.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2b. Dzīvsudraba atkritumu jebkāda veida sadedzināšana vai līdzsadedzināšana ir aizliegta.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2c. Dalībvalstis, kurās ir izveidoti uzņēmumi, kas piedāvā pārveidošanas tehnoloģijas, veicina šķidro dzīvsudraba atkritumu pārveidošanu par dzīvsudraba sulfīdu trešās valstīs.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2d. Līdz 2019. gada 1. janvārim Komisija izstrādā dzīvsudraba atkritumu izsekojamības instrumentu attiecībā uz visu aprites ķēdi un visām iesaistītajām pusēm saskaņā ar šo regulu un piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.

Ar šo instrumentu reģistrē dzīvsudraba atkritumu ienākošās un izejošās plūsmas attiecībā uz ikvienu atkritumu aprites ķēdē iesaistīto pusi, jo īpaši attiecībā uz atkritumu radītājiem, atkritumu savākšanas operatoriem, pagaidu glabāšanas operatoriem, pārveidošanas iekārtu operatoriem un pastāvīgās apglabāšanas operatoriem. Ar šo instrumentu reģistrē dzīvsudraba atkritumu daudzumu, kas atrodas pie katras personas vai struktūras visos ķēdes posmos.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2e. Komisija pirms 2019. gada 1. janvāra ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai būtu jāmaina 1. punktā noteiktais dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanas laikposms. Komisija attiecīgā gadījumā šim ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu.

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis līdz [xxx] paziņo šos noteikumus Komisijai un nekavējoties tai paziņo par visiem vēlākiem to grozījumiem.

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis līdz šīs direktīvas piemērošanas dienai paziņo Komisijai par minētajiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

Pamatojums

Environmental crime is a serious and growing problem that needs to be tackled at European level. Very often, environmental crimes have a cross border aspect. In the EU, environmental crime covers acts that breach environmental legislation and cause significant harm or risk to the environment and human health. The most known areas of environmental crime include the illegal emission or discharge of substances into air, water or soil or dumping of waste. The level of sanctions for specific environmental crimes differs greatly between Member States as well as between directives and regulations.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) informācija, kas nepieciešama, lai Savienība un tās dalībvalstis varētu izpildīt savu ziņošanas pienākumu, kas noteikts saskaņā ar Minamatas konvencijas 21. pantu;

(b) informācija, kas nepieciešama, lai Savienība un tās dalībvalstis varētu izpildīt savu ziņošanas pienākumu, kas noteikts saskaņā ar Konvencijas 8., 9. un 21. pantu;

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) saraksts, kurā norādīti atsevišķie dzīvsudraba krājumi, kas pārsniedz 50 t un atrodas to teritorijā, un — ja dalībvalstīm par to ir informācija — saraksts ar dzīvsudraba avotiem, no kuriem veidojas krājumi, kas pārsniedz 10 t gadā.

(d) saraksts, kurā norādīti dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu vai dzīvsudraba atkritumu krājumi un atrašanās vietas, kas kumulatīvi pārsniedz 50 t un atrodas to teritorijā, kā arī dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudraba atkritumu daudzums katrā konkrētajā vietā;

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da) saraksts ar dzīvsudraba avotiem, no kuriem veidojas krājumi, kas pārsniedz 10 t gadā.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1a. Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju Savienības publiskajā reģistrā par apglabāto dzīvsudraba atkritumu daudzumu un izvietojumu, kā arī apliecinājumu tam, kas tas izdarīts videi nekaitīgā veidā.

Dalībvalstis arī reģistrē katru dzīvsudraba un tā savienojumu pārvietošanu starp rūpniecības objektiem to teritorijā, un ziņo par to Komisijai.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumus, ar kuriem nosaka šādu anketu veidnes un dalībvalstīm dara pieejamu elektronisku ziņošanas rīku.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumus, ar kuriem nosaka šādu anketu veidnes, lai dalībvalstīm darītu pieejamu elektronisko ziņošanas rīku.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15.a pants

Komisijas ziņojumi un pārskatīšana

Komisija novērtē šīs regulas un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES^1a atbilstību Konvencijas 8. un 9. pantam un tās noteikumiem saistībā ar vislabāko pieejamo paņēmienu izmantošanu un paraugpraksi vides jomā attiecībā uz dzīvsudraba izmešiem no attiecīgajiem dzīvsudraba avotiem, piemēram, saistībā ar references dokumentiem par vislabākajiem pieejamajiem paņēmieniem.

Šo novērtējumu paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Konvencijas pirmās Pušu konferences un vēlākais līdz 2019. gada 7. janvārim saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 73. panta 1. punktu.

Viena gada laikā pēc Konvencijas pirmās Pušu konferences Komisija atkārtoti izvērtē Savienības tiesību aktu atbilstību pirmajā Pušu konferencē saskaņā ar 8. un 9. pantu pieņemtajiem noteikumiem, kā arī atbilstību attiecīgajiem pārskatītajiem Konvencijas references dokumentiem par vislabākajiem pieejamajiem paņēmieniem.

Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par saistībā ar šiem novērtējumiem izdarītajiem secinājumiem un, vajadzības gadījumā, pievieno šim ziņojumam likumdošanas priekšlikumu.

Komisija ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim pārskata šo regulu, cita starpā ņemot vērā tendences saistībā ar Konvenciju un šīs regulas īstenošanu. Vajadzības gadījumā pārskatīšanas rezultātiem pievieno likumdošanas priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu. Šajā pārskatīšanā izskata iespēju iekļaut pasākumus dzīvsudraba izmantošanas samazināšanai rūpnieciskajās darbībās un tā izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai, cik vien ātri tas iespējams, bet jebkurā gadījumā – 10 gadu laikā no Konvencijas spēkā stāšanās dienas.

____________________

^1aEiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

15.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15.b pants

Krematorijas

Līdz 2018. gada 1. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par dzīvsudraba emisijām no krematorijām, kam attiecīgā gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumu, lai būtiski samazinātu šīs emisijas.

Pamatojums

Krematorijas ir būtisks dzīvsudraba emisiju vidē avots. Komisijai būtu jānovērtē situācija un līdz 2018. gadam jāsagatavo likumdošanas priekšlikums, lai būtiski samazinātu šīs emisijas.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

To piemēro no spēkā stāšanās dienas.

Pamatojums

Šajā regulā noteiktās dalībvalstu jaunās saistības ir ļoti ierobežotas, un visiem pakāpeniskās izbeigšanas pasākumiem ir noteikti praktiski īstenojami termiņi. Nav nekāda pamata piemērošanai noteikt no stāšanās spēkā datuma atšķirīgu termiņu.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dzīvsudraba savienojumi:

dzīvsudraba(I) hlorīds (Hg2Cl2, CAS RN 10112-91-1);

dzīvsudraba(II) oksīds (HgO, CAS RN 21908-53-2);

cinobra rūda.

Dzīvsudraba(II) nitrāts (Hg(NO3)2, CAS RN 10045-94-0)

Dzīvsudraba sulfīds (HgS, CAS RN 1344-48-5)

Dzīvsudraba(II) sulfāts (HgSO4, CAS RN 7783-35-9)

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa

Dzīvsudrabu saturošie produkti

Datums no kuras dzīvsudrabu saturošo produktu eksports, imports un ražošana ir aizliegti.

1. Baterijas vai akumulatori, kuru svarā ir vairāk nekā 0,0005 % dzīvsudraba, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav iestrādāti ierīcēs.

2020. gada 31. decembris

2. Elektriskās un elektroniskās iekārtas, tostarp spuldzes, slēdži un releji, kas pārsniedz attiecīgās dzīvsudraba robežvērtības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES II, III un IV pielikumā^0a.

2020. gada 31. decembris

svītrots

7. Kosmētika, kas satur dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumus, izņemot īpašos gadījumus, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009¹ V pielikuma 17. ierakstā.

2020. gada 31. decembris

8. Pesticīdi, biocīdi un antiseptiski līdzekļi ārīgai lietošanai.

2020. gada 31. decembris

9. Šādas neelektroniskas mērierīces:

2020. gada 31. decembris

(a) barometri;

(b) higrometri;

(d) termometri un citas neelektriskas ierīces, ar kurām mēra temperatūru;

(e) sfigmomanometri;

(ea) spriedzes mērinstrumenti, ko izmanto kopā ar pletizmogrāfiem;

(eb) dzīvsudraba piknometri;

(ec) dzīvsudraba mērierīces, ar kurām nosaka mīkstināšanās punktu.

Šis ieraksts neaptver šādas mērierīces:

(a) neelektroniskas mērierīces, kas uzstādītas lielās iekārtās vai kuras izmanto augstas precizitātes mērījumiem, ja nav pieejamas bezdzīvsudraba alternatīvas;

(b) mērierīces, kas 2007. gada 3. oktobrī ir vairāk nekā 50 gadus vecas;

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) no 2019. gada 1. janvāra: acetaldehīda ražošanā;

(a) no 2018. gada 1. janvāra dzīvsudraba izmantošana par katalizatoru

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) no 2019. gada 1. janvāra: vinilhlorīda monomēra ražošanā.

(b) sākot no četriem gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas: dzīvsudraba izmantošana par elektrodu

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) atkāpjoties no I daļas a) punkta, vinilhlorīda monomēra ražošana ir atļauta trīs gadu laikposmā, sākot no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bb) atkāpjoties no I daļas b) punkta, kālija metilāta vai etilāta ražošana ir atļauta četru gadu laikposmā, sākot no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai grozītu šo regulu, pagarinot šo atkāpes piemērošanas termiņu uz laikposmu, kas nepārsniedz 10 gadus, sākot no .... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], ar nosacījumu, ka nav pieejami nekādi atbilstīgi alternatīvi paņēmieni.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – bc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bc) atkāpjoties no I daļas a) punkta, sākot no 2017. gada 10. oktobra: poliuretāns, izmantojot dzīvsudrabu saturošus katalizatorus.

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – bd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bd) atkāpjoties no I daļas b) punkta, sākot no 2017. gada 11. decembra: hlora-sārmu ražošana, izmantojot dzīvsudrabu kā elektrodu.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nātrija vai kālija metilātu vai etilātu ražo, ievērojot šādas prasības:

Nātrija vai kālija metilātu vai etilātu ražo, saskaņā ar I daļas b) punktu un ievērojot šādas prasības:

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

- atbalsts bezdzīvsudraba procesu pētniecībai un izstrādei; un

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

IV pielikums – (a) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) valsts mērķi un samazināšanas mērķrādītāji;

(a) valsts mērķi un samazināšanas mērķrādītāji, ar kuriem nodrošina dzīvsudraba un tā savienojumu izmantošanas pilnīgu izbeigšanu;

[1] OV C 303, 19.8.2016., 122.lpp

PASKAIDROJUMS

Dzīvsudrabs ir viena no 10 galvenajām piesārņojošām vielām pasaulē

Zinātniskās liecības neapšaubāmi pierāda dzīvsudraba akūto toksiskumu, tā ir viela, ko nevar iznīcināt, un tā arī neizzūd. Dēļ tā graujošās ietekmes uz veselību, dzīvsudrabs ir viena no 10 visbīstamākajām piesārņojošām vielām pasaulē.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzskata, ka "dzīvsudraba gadījumā nav nekādu nekaitīguma robežvērtību". Tāpēc dzīvsudraba emisijas ir problēma, kas jārisina ar vērienīgiem un stingriem pasākumiem. Bet, pat valdību noteiktu stingru pasākumu gadījumā, dzīvsudraba bioakumulatīvo īpašību dēļ, būs nepieciešamas desmitgades, lai samazinātu dzīvsudraba piesārņojumu pasaules vidē.

Kopš industriālās revolūcijas, cilvēku piesārņojošo darbību rezultātā dzīvsudraba daudzums daudzu pasaules okeānu virsmas tuvumā ir trīskāršojies. Dzīvsudrabs ir toksisks cilvēkiem un dzīvajām radībām jūrā, tas laika gaitā akumulējas mūsu organismā, jo esam pakļauti tā emisijām. Dzīvsudraba emisijas, kurām nav nedz garšas, nedz smakas, saindē ūdeni un akumulējas zivīs.

Nonākot ūdenī vai gaisā, dzīvsudrabs var plaši izplatīties pasaulē, tādējādi pat planētas daļas, kuras atrodas tālu no rūpnieciskajiem avotiem, var strauji sākt ciest no šī toksiskā materiāla paaugstinātiem līmeņiem.

Dzīvsudraba iedarbība — plaši izplatīta veselības problēma

Dzīvsudraba iedarbība ir plaši izplatīta veselības problēma un tai var būt toksiska ietekme uz nervu sistēmu, gremošanas sistēmu un imūnsistēmu, kā arī uz plaušām, nierēm, ādu un acīm. Pat niecīgs dzīvsudraba daudzums var ietekmēt nervu sistēmu. Pēdējos 20 gados dzīvsudrabs ir identificēts kā bīstamība videi, kas saistīta ar Alcheimera slimību, multiplo sklerozi, nieru un smadzeņu bojājumiem.

Dabā dzīvsudrabs var pārtapt par sarežģītāku un kaitīgāku vielu — metildzīvsudrabu. EFSA Zinātniskā komiteja 2015. gada atzinumā[1] aprēķināja cik daudz zivju/jūras velšu porciju būtu nepieciešams, lai sasniegtu metildzīvsudraba pieļaujamo nedēļas devu (TWI), kas ir noteikta 1.3μg/kg ķermeņa masas nedēļā. Aprēķinos tika izmantota informācija, ka porcija ir mazāka par 100g, un EFSA secināja, ka vecuma grupas, kurām TWI ir pārsniegta ar vismazāko porciju daudzumu, ir bērni vecumā līdz 10 gadiem, un dažos gadījumos arī cita vecuma bērni un pusaudži, sievietes reproduktīvā vecumā, pieaugušie un gados vecāki cilvēki — šajos gadījumos TWI tika sasniegta, pat patērējot mazāk nekā 1 porciju nedēļā. Otrā Atlantijas okeāna krastā — ASV, 84 % paraugoto zivju nebija drošas lietošanai uzturā, ja ēstu vairāk nekā vienu maltīti (170g) mēnesī, saskaņā ar ASV noteikumiem. Tāpat, vairāk nekā 82 % no cilvēkiem, kuri pētījumā tika pārbaudīti, bija dzīvsudraba līmeņi, kas pārsniedz patlaban veselības ieteikumos noteikto līmeni. Vairāk nekā 13 % no pasaulē paraugotajām zivīm nebūtu ieteicamas komerciālai pārdošanai saskaņā ar PVO un Eiropas Komisijas datiem[2].

Metildzīvsudrabs viegli pārvar gan placentas, gan asins – smadzeņu barjeru, kā rezultātā var tikt kavēta prāta spēju attīstība pat pirms dzimšanas. Un tā kā smadzenes turpina attīstīties arī pēc dzimšanas, par neirotoksiskās iedarbības riskam pakļautiem jāuzskata arī mazi bērni un bērni, kas pakļauti regulārai metildzīvsudraba iedarbībai virs TWI.

Minamatas konvencija un ES nostāja

Tāpēc neapšaubāmi ir tas, ka juridiski saistošo Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu ir jāratificē ļoti steidzami, jo tā reglamentēs piegādi, tirdzniecību un šīs vielas izmantošanu, un noteiks arī tālejošākas prasības. Saskaņā ar šo nolīgumu dalībvalstis tiks mudinātas veikt pasākumus, lai risinātu veselības problēmas, kas saistītas ar dzīvsudraba iedarbību.

Saskaņā ar Minamatas procesu starptautiskās sadarbības galvenais mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un pasaules vidi no dzīvsudraba un tā savienojumu izmešiem, samazinot, kā arī turpmāk izbeidzot, cilvēku darbības izraisītos izmešus gaisā, ūdenī un zemē.

ES Regula 1102/2008 sagatavoja augsni šim starptautiskajam nolīgumam, un pašreizējai grozošajai regulai ir jāturpina iesāktais. ES ir rūpnieciski attīstīto valstu puse, tāpēc referents uzskata, ka ES un tās dalībvalstu rīcībai nebūtu jāaprobežojas tikai ar to Minamatas saistību piemērošanu, kas attiecas uz visām parakstītājām valstīm. Attiecībā uz daudziem jautājumiem ES jau ir transponējusi šīs saistības savos tiesību aktos; ES ir viens no reģioniem, kur jau darbojas alternatīvas tehnoloģijas un saskaņā ar ES tiesību aktiem daudzos procesos ir jāpiemēro labākie pieejamie tehniskie paņēmieni. Turklāt ES ir daudz priviliģētākā situācijā, lai eksportētu paraugpraksi, tehnoloģijas, zinātību, dzīvsudrabu nesaturošus produktus, kā arī, jo īpaši — informāciju par to, ka dzīvsudrabs ir kaitīgs cilvēkiem, dzīvniekiem un videi.

Iespējamie alternatīvie risinājumi, lai ierobežotu dzīvsudraba plaši izplatīto iedarbību

Dzīvsudrabu izmanto kontroles iekārtās, produktos, ražošanas procesos, zobārstniecības amalgamā, kā arī nerūpnieciskos un mazapjoma zelta rakšanas procesos (ASGM). Dzīvsudrabu var iegūt pārstrādājot atkritumu materiālus; dažkārt tas tiek radīts kā sekundārs produkts cita materiāla ražošanas procesā, piemēram, cinka vai skārda ražošanā, kā arī mēslojumā tas ir sastopams kā piesārņotājs. Turklāt ļoti svarīgi ir tas, ka dzīvsudrabs var tikt izmests vai emitēts gaisā no piesārņotiem objektiem, kuri vairs netiek izmantoti, bet, ja tie netiek attīrīti, tie joprojām ir būtisks piesārņojuma avots.

Kopš ES Regulas 1102/2008 stāšanās spēkā gada pieprasījums pēc dzīvsudraba ES ir samazinājies, bet joprojām tiek lēsts, ka tas ir aptuveni 400 tonnu. Ņemot vērā dzīvsudraba bioakumulatīvās īpašības, to, ka dzīvsudrabam nav nekaitīgu robežvērtību, to, ka dzīvsudraba izmantošanas apjoms globālā mērogā joprojām ir liels — aptuveni 3600 tonnas gadā, un to, ka piesārņojums neievēro valstu robežas, — joprojām ir ļoti daudz, ko vēl darīt.

Tāpēc referents sagatavoja šo priekšlikumu, cerot, ka Parlaments dos Komisijai lielākas pilnvaras nākamai un vērienīgākai rīcībai turpmākās starptautiskās sarunās.

Līdz ar to referents uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES rīkotos ļoti izlēmīgi, tāpēc savos grozījumos viņš ierosina turpmāk minēto.

A) Paplašināt dzīvsudraba eksporta aizlieguma darbības jomu, iekļaujot arī visus produktus, kas minēti Minamatas konvencijā, kā arī aizliedzot eksportēt tos Eiropas Savienībā tirgot aizliegtos produktus, kas satur dzīvsudrabu. Tas, ka ES eksportē produktus, kas tajā aizliegti, uz valstīm, kurām nav nedz tehnoloģiju, nedz iespēju apstrādāt savus atkritumus — ir pilnīgi pretrunā Konvencijas būtībai. Indijas un Ķīnas gadījums, kuras nesen pieņēma ES standartus un ierobežojumus — ir skaidrs piemērs tam, kāda loma var būt Eiropas Savienībai.

B) Pakāpeniski izbeigt dzīvsudraba izmantošanu zobārstniecībā, sākotnēji aizliedzot to izmantot grūtnieču un bērnu gadījumā, un pēc pakāpeniskās izbeigšanas posma zobārstniecības amalgama būtu atļauta īpašos, ļoti ierobežotos gadījumos.

C) Aizliegt dzīvsudraba rūpniecisko izmantošanu par katalizatoriem vai elektrodiem, jo īpaši tāpēc, ka pieejamas tehnoloģijas bez dzīvsudraba, kas tiek izmantotas ES un citās pasaules daļās. To izmantošana būtu stimuls rūpniecībai īstenot inovāciju un eksportēt tās paradigmu ilgtermiņā.

D) Noteikt, ka dalībvalstīm jākonstatē un jāattīra visas ar dzīvsudrabu piesārņotās teritorijas. Ir izšķiroši svarīgi, lai piesārņotās teritorijas vispirms tiktu konstatētas un tās apstrādātu videi nekaitīgi, lai apturētu dabas, floras un faunas piesārņošanu, kā arī novērstu kaitējumu skartajām iedzīvotāju grupām, kuras bieži vien jau tā cieš no šo rūpniecisko objektu slēgšanas ekonomiskajā sekām.

E) Noteikt, ka ES ir jāparedz stingrāki noteikumi par videi nekaitīgu dzīvsudraba atkritumu apstrādi. Eiropai ir dzīvsudraba apstrādes tehnoloģija, kas ir šobrīd vislabākā pieejamā un ar vismazāko risku — sacietināšana. Ir sagaidāms, ka pavisam drīz tirgū ienāks tehnoloģija, kas nodrošinās sacietināšanas iespējas visās iekārtās un dzīvsudraba emisiju avotos. Šķidrais dzīvsudrabs vairs nebūs jāpārvadā lielus attālumus, tādējādi samazinot iespējamos riskus, piemēram, videi, darbiniekiem, kā arī risku, ka dzīvsudrabs varētu nonākt nelikumīgā tirgū, ka varētu notikt nelaimes gadījumi utt. Ar stingrām atkritumu apsaimniekošanas prasībām ES iespējami tuvākā laikā nodrošinās, ka dzīvsudrabs atkārtoti nenonāk tirgū vai nepiesārņo vidi katrā vismazākajā nelaimes gadījumā. Vienlaikus tas veicinās inovāciju ES un zināšanu nodošanu tām trešām valstīm, kurām ir mazākas iespējas tehnoloģiskām inovācijām.

F) Aizliegt jebkādus jaunus dzīvsudraba ražošanas procesus un jaunus produktus ar dzīvsudrabu, nosakot šo aizliegumu ar atpakaļejošu spēku, lai nerastos iespējas apiet noteikumus attiecībā uz produktiem un procesiem, kas neeksistēja Minamatas sarunu vai Komisijas priekšlikuma laikā, tādējādi atstājot tos bez regulējuma.

G) Izveidot visaptverošu izsekošanas un ziņošanas sistēmu attiecībā uz dzīvsudrabu, jo šobrīd ziņošanas prasības attiecas vienīgi uz lieliem apjomiem un neattiecas uz atkritumu pārvadājumiem, kas nozīmētu, ka trūks datu, beidzoties dzīvsudraba izmantošanai hlora-sārmu ražošanas procesos.

H) ES līmenī veicināt un īstenot alternatīvu dzīvsudrabu nesaturošu produktu un labāko pieejamo paņēmienu izmantošanu procesos un atkritumu apsaimniekošanā.

I) Mudināt dalībvalstis un Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu sabiedrības izpratni un palielinātu pārredzamību attiecībā uz dzīvsudraba izmantošanu, pārnesi un izmešiem.

Pasaulei ir izšķiroši svarīgi, lai Eiropa turpinātu uzņemties vadību Minamatas procesā, pilnībā izmantojot visu Konvencijas potenciālu un pilnībā ievērojāt iepriekšējās saistības, kas noteiktas jau pieņemtajos ES tiesību aktos dzīvsudraba jomā. Referents uzskata, ka jebkāda aprobežota pieeja Minamatas procesiem būs kaitējoša, kā arī pretrunā sabiedrības interesēm. Referents vēlas, lai Eiropas Parlaments iestātos par veselīgāku vidi, nekaitīgāku pārtiku un visu iedzīvotāju labāku veselību.

[1] EFSA Journal, 2015; 13(1):3982.
[2] Global Mercury Hotspots, Study by the Biodiversity Research Institute and IPEN; 2013. gada janvāris.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Giovanni La Via

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (COM(2016)0039-2016/0023(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

Ar 2016. gada 30. augusta vēstuli Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja saskaņā ar Reglamenta 39. panta 2. punktu lūdza Juridiskajai komitejai sniegt atzinumu par priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008[1] juridiskā pamata atbilstību. Sākotnējā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. panta 1. punkts — Savienības politika attiecībā uz vidi un LESD — 207. pants — Kopējā tirdzniecības politika. Tomēr referents ir iesniedzis grozījumu, kura mērķis ir mainīt juridisko pamatu, nosakot par to vienīgi LESD 192. panta 1. punktu.

I — Situācijas raksturojums

Savienība un divdesmit sešas dalībvalstis ir parakstījušas jauno starptautisko konvenciju par dzīvsudrabu[2] — tā saukto Minamatas konvenciju, par kuru sarunas notika ANO Vides programmas (UNEP) aizgādībā. Visas dalībvalstis ir apņēmušās konvenciju ratificēt. Konvencija attiecas uz visu dzīvsudraba aprites ciklu, sākot no dzīvsudraba primārās ieguves līdz dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanai, un tās mērķis ir cilvēka veselības un vides aizsardzība pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnām emisijām gaisā, ūdenī un zemē. Daudzas Minamatas konvencijā noteiktās saistības jau ir paredzētas Savienības tiesību aktos, jo īpaši ar Regulā (EK) Nr. 1102/2008[3], ar ko ir aizliegts dzīvsudraba un vairāku dzīvsudraba savienojumu eksports; Regulā (ES) Nr. 649/2012[4], ar ko izveido paziņošanas sistēmu, kas cita starpā ir piemērojama dzīvsudraba importam; un Regulās (EK) 396/2005[5], 1907/2006[6], 1223/2009[7] , kā arī Direktīvās 2006/66/EK[8] un 2011/65/ES[9], kurās reglamentēta dažādu dzīvsudrabu saturošu produktu laišana Savienības tirgū un noteikts dzīvsudraba maksimālais saturs. Visbeidzot — Direktīvu 2010/75/ES[10], 2012/18/ES[11], 2008/98/EK[12] un 1999/31/EK[13] mērķis ir kontrolēt, samazināt un — ja pastāv bezdzīvsudraba alternatīvas — izskaust punktveida un difūzās dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudraba atkritumu emisijas apkārtējā vidē.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu saistības, kas izriet no konvencijas, bet vēl nav transponētas ES tiesību aktos, vajadzētu iestrādāt vienā tiesību aktā. Tam par pamatu vajadzētu ņemt Regulu (EK) Nr. 1102/2008, kas līdz šim ir vienīgais Savienības tiesību akts, kas veltīts tieši dzīvsudrabam. Tomēr, ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 1102/2008 izdarāmo grozījumu raksturu un apjomu, kā arī nepieciešamību nodrošināt konsekvenci un tiesisko skaidrību, ar šo priekšlikumu vajadzētu minēto regulu atcelt un aizstāt, tajā pašā laikā vajadzības gadījumā pārņemot tajā noteiktās būtiskās saistības.

II — Attiecīgie Līguma panti

Komisijas priekšlikumā kā juridiskais pamats tiek norādīts LESD trešās daļas "Savienības iekšpolitika un rīcība" 192. panta 1. punkts saistībā ar LESD piektās daļas "Savienības ārējā darbība" 207. pantu, un tie ir šādi (izcēlums pievienots):

192. pants

(bijušais EKL 175. pants)

1. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pieņem lēmumu par to, kā jārīkojas Savienībai, lai sasniegtu 191. pantā minētos mērķus.

[...]

207. pants

(bijušais EKL 133. pants)

1. Kopējas tirdzniecības politikas pamatā ir vienādi principi, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņām tarifu likmēs, uz tarifu un tirdzniecības nolīgumu slēgšanu saistībā ar preču un pakalpojumu tirdzniecību un intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem, uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, uz liberalizācijas pasākumu, eksporta politikas un tirdzniecības aizsardzības pasākumu vienādošanu, tostarp to pasākumu, ko veic dempinga vai subsīdiju gadījumā. Kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus.

2. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz pasākumus, kas nosaka kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu.

[...]

LESD 191. panta teksts ir šāds (izcēlums pievienots):

191. pants

(bijušais EKL 174. pants)

1. Savienības politika attiecībā uz vidi palīdz sasniegt šādus mērķus:

— saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

— aizsargāt cilvēku veselību;

— apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus;

— sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, lai risinātu reģionālas vai pasaules vides problēmas, un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.

[...]

4. Savienība un dalībvalstis atbilstīgi savai kompetencei sadarbojas ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām. Savienības sadarbības pasākumi var būt nolīguma priekšmets Savienības un attiecīgo trešo personu nolīgumos.

Šā punkta iepriekšējā daļa neskar dalībvalstu kompetenci piedalīties sarunās starptautiskās organizācijās un slēgt starptautiskus nolīgumus.

III — Ierosinātais juridiskais pamats

Komisija par juridisko pamatu Regulai par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 ierosināja LESD 192. panta 1. punktu un 207. pantu. Kā apstiprināts priekšlikuma paskaidrojuma rakstā, Komisija uzskatīja, ka Regulas 1102/2008 un šā priekšlikuma mērķi ir līdzīgi, tādējādi pamatojot tāda paša duāla juridiskā pamatojuma izvēli[14].

Tomēr saistībā ar iepriekšminēto ir atkārtoti jāuzsver, ka Parlamenta plenārsēdē, izskatot Regulas Nr. 1102/2008 priekšlikumu pirmajā lasījumā, un saskaņā ar Juridiskās komitejas ieteikumu, tika nolemts, ka atbilstīgs juridiskais pamats ir vienīgi EKL 175. panta 1. punkts (tagad LESD 192. panta 1. punkts), jo priekšlikuma pamatmērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un vidi, nevis tirdzniecības politikas apsvērumi.[15]

Tiesa vairākkārt ir izskatījusi jautājumus par juridiskā pamata izvēli un LESD 192. panta 1. punkta, kā arī 207. panta darbības jomu.[16] Turklāt tā ir Tiesas iedibinātā judikatūra, ka (izcēlums pievienots):[17]

"akta juridiskais pamats ir jāizvēlas, ņemot vērā tā mērķi un tā saturu, nevis citu Kopienas (tagad Savienības) aktu pieņemšanā izmantoto juridisko pamatu, kam vajadzības gadījumā ir līdzīgas īpašības"

Ievērojot šo principu, ir jārod atbilstīgs juridiskais pamats pašreizējam Komisijas priekšlikumam, neatkarīgi no tā, kāds juridiskais pamats tika izmantots Regulas Nr. 1102/2008 pieņemšanai.

IV — Judikatūra attiecībā uz juridisko pamatu

Jautājumu par atbilstīgu juridisko pamatu Tiesa tradicionāli ir uzskatījusi par konstitucionālas nozīmes jautājumu, kas nodrošina kompetences piešķiršanas principa (LES 5. pants) ievērošanu un nosaka Savienības kompetences būtību un darbības jomu. Saskaņā ar Tiesas judikatūru „Kopienas tiesību akta juridiskā pamata izvēle ir jābalsta uz objektīviem elementiem, kurus Tiesa var pārbaudīt, tostarp uz tiesību akta mērķi un saturu”.[18] Tādēļ nepareiza juridiskā pamata izvēle var būt attiecīgā akta atcelšanas pamats. Šajā sakarībā iestādes vēlmei aktīvāk piedalīties attiecīgā tiesību akta pieņemšanā, apstākļiem, kādos tiesību akts ticis pieņemts, kā arī darbam, kas paveikts attiecībā uz citiem aspektiem šā tiesību akta darbības jomā, nav nozīmes pareiza juridiskā pamata noteikšanā.[19]

Ja, izvērtējot tiesību aktu, tiek secināts, ka tam ir divi mērķi vai tas attiecas uz divām jomām, un ja vienu no mērķiem vai jomām var atzīt par galveno vai svarīgāko, bet otru par pakārtotu, tad attiecīgais tiesību akts ir jābalsta tikai uz vienu juridisko pamatu, proti, uz to, kas atbilst galvenajam vai būtiskajam mērķim vai jomai.[20] Tomēr, ja tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai jomas, kas ir savstarpēji nesaraujami saistīti un neviens nav pakārtots un mazāk svarīgs attiecībā pret otru, tad šāds tiesību akts jāpieņem, pamatojoties uz vairākiem attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem,[21]ja procedūras, kas noteiktas attiecīgajos juridiskajos pamatos nav nesavienojamas un tās neierobežo Eiropas Parlamenta tiesības.[22]

V. Tiesību akta priekšlikuma mērķis un saturs

Šā priekšlikuma mērķis, kā to Komisija apliecina paskaidrojuma rakstā un 7., kā arī 9. apsvērumā, ir nodrošināt Savienības tiesību aktu pilnīgu atbilstību Minamatas konvencijai, integrējot vienā tiesību aktā visas tās saistības, kas izriet no minētās konvencijas, kuras ES tiesību aktos vēl nav transponētas.[23]

Arī Komisijas priekšlikuma 1. apsvērumā ir atgādināts, ka "dzīvsudrabs ir ļoti toksiska viela, kas visā pasaulē rada lielus draudus cilvēka veselībai"; 3. apsvērumā ir atgādināts par Septīto vides rīcības programmu, kurā noteikts ilgtermiņa mērķis nodrošināt netoksisku vidi un līdz 2020. gadam līdz minimumam samazināt ķīmisko vielu būtisko negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.[24] 6. apsvērumā ir atsauce uz Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu[25], kurā noteikts, ka par prioritāti jāizvirza starptautiska un juridiski saistoša instrumenta apspriešana un pieņemšana, jo tikai ar Savienības pasākumiem vien nav iespējams garantēt Savienības iedzīvotāju efektīvu aizsardzību pret dzīvsudraba negatīvo ietekmi uz veselību. Visbeidzot — saskaņā ar 24. apsvērumu — šīs regulas mērķis ir nodrošināt cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību no dzīvsudraba, aizliedzot dzīvsudraba un dzīvsudrabu saturošu produktu importu un eksportu, ierobežojot dzīvsudraba izmantošanu ražošanas procesos, produktos, nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē un zobārstniecības amalgamā un nosakot dzīvsudraba atkritumiem piemērojamas saistības.

Regulas priekšlikuma 1. pantā ir definēts regulas priekšmets, proti, paredzēt pasākumus un nosacījumus dzīvsudraba tirdzniecībai, ražošanai, izmantošanai un pagaidu glabāšanai, kā arī dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanai. Definīcijas, tostarp jēdzieniem "eksports" un "imports" ir noteiktas 2. pantā. Dzīvsudraba un tā savienojumu eksporta ierobežojumi ir noteikti 3. pantā, savukārt 6. pantā noteikti importa ierobežojumi. Saskaņā ar 5. pantu II pielikumā minēto dzīvsudrabu saturošo produktu eksports, imports un ražošana Savienībā no 2021. gada 1. janvāra ir aizliegti, savukārt 6. pantā ir paredzēta iespēja Komisijai pieņemt īstenošanas aktus 3. un 4. panta īstenošanas vajadzībām. Ar 7.– 10. pantu ir paredzēti ierobežojumi dzīvsudraba izmantošanai un uzglabāšanai, tostarp attiecībā uz rūpnieciskām darbībām, jauniem ražošanas procesiem, nerūpniecisko un mazapjoma zelta ieguvi un zobārstniecības amalgamu. Visbeidzot 11.– 13. pantā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz uzglabāšanu un dzīvsudraba atkritumu apglabāšanu.

VI — Atbilstīga juridiskā pamata noteikšana

Tā kā šī priekšlikuma primārais mērķis ir pilnībā saskaņot Savienības tiesību aktus ar Minamatas konvenciju, tad minētās konvencijas mērķis ir izšķiroši svarīgs, lai noteiktu vai priekšlikums vienlaicīgi ir paredzēts divu mērķu sasniegšanai — gan vides, gan tirdzniecības jomā, vai arī viens no šiem mērķiem ir tikai pakārtots.

Attiecībā uz Minamatas konvencijas mērķi — tās 1. pantā noteikts, ka "Šīs konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.". Ņemot to vērā, preambulā ir norādīts, ka pasākumi šā mērķa sasniegšanai "tostarp ir dzīvsudraba piegādes un tirdzniecības kontroles pasākumi, tostarp ierobežojumu noteikšana attiecībā uz dažiem konkrētiem dzīvsudraba avotiem, piemēram, primāro ieguvi, kā arī kontroles pasākumi attiecībā uz dzīvsudrabu saturošiem produktiem un ražošanas procesiem, kuros izmanto dzīvsudrabu vai tā savienojumus, kā arī attiecībā uz nerūpniecisko un mazapjoma zelta ieguvi".[26]

Lai gan Minamatas konvencijā ir noteikti eksporta un importa ierobežojumi attiecībā uz dzīvsudrabu, tās galvenie uzdevumi ir aizsargāt veselību un vidi. Apstiprinājums tam ir arī juridiskā pamata izvēle Komisijas priekšlikumam Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu — vienīgais juridiskais pamats tam ir LESD 192. panta 1. punkts.[27] Saskaņā ar Juridiskā dienesta atzinumu[28]:

"Ņemot vērā, ka (a) priekšlikuma mērķis ir īstenot Minamatas konvencijas konkrētas saistības, (b) no šīs konvencijas preambulas ir skaidri saprotams, ka tās mērķis ir vides jomā un ka (c) Komisijas priekšlikumam Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Minamatas konvenciju juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts, konsekvences labad ierosinātās regulas juridiskajam pamatam a priori arī ir jābūt tam pašam"[29]

Tādējādi var apgalvot, ka, neraugoties uz to, ka priekšlikumā ir vairāki panti par ierobežojumiem, kas saistīti ar tirdzniecību, ņemot vērā ierosinātās regulas galveno mērķi, kā arī vairākus apsvērumus, kuros tā plašākā kontekstā sasaistīta ar Savienības vides politiku, kā, piemēram, septīto vides rīcības programmu un Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu — priekšlikuma vides aspekts ir acīmredzams un noteicošs. Juridiskā dienesta atzinumā ir teikts (izcēlums pievienots)[30]:

Noteikumu attiecībā uz eksportu un importu mērķis pat nav veicināt, atbalstīt vai pārvaldīt komerctirdzniecību, nedz arī noteikt materiālu un produktu īpašības, kas nodrošinātu šo materiālu un produktu brīvu apriti komerctirdzniecībā ar trešām valstīm. Bet to mērķis ir noteikt aizliegumus un ierobežojumus, lai nodrošinātu vides aizsardzību.[31] Tādējādi tirdzniecības ierobežojumi skaidri kalpo priekšlikuma vides mērķa sasniegšanai. Līdz ar to vides aspekts ir galvenais un centrālais priekšlikuma aspekts.

VII — Secinājumi un ieteikumi

Ņemot vērā izklāstītos faktus — tā kā Komisijas priekšlikuma, lai arī tajā ir noteikti eksporta un importa aizliegumi, primārais mērķis ir vides un cilvēka veselības aizsardzība — LESD 192. panta 1. punkts ir vienīgais derīgais un atbilstīgais juridiskais pamats šim priekšlikumam.

Juridiskā komiteja 2016. gada 26. septembra sanāksmē attiecīgi vienbalsīgi (ar 22 balsīm "par")[32] nolēma ieteikt Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai mainīt priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 juridisko pamatu, nosakot par to vienīgi LESD 192. panta 1. punktu.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

[1] COM(2016) 39 galīgā redakcija.
[2] Minamatas konvenciju nav parakstījušas Portugāle un Igaunija.
[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1102/2008 par metāliskā dzīvsudraba un noteiktu dzīvsudraba savienojumu un maisījumu eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu (OV L 304, 14.11.2008., 75. lpp.).
[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.).
[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā
un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).
[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).
[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīva 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.).
[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).
[10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
[11] Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).
[12] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
[13] Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).
[14] COM(2016) 39, galīgā redakcija, 9. lpp.
[15] Plenārsēdes ziņojums A6-0227/2007, 38. lpp.
[16] Sk. jo īpaši Atzinumu 2/00 EU:C:2001:664; kā arī Lietu C-281/01, Komisija/Padome, EU:C:2002:761, Lietu C-94/03Komisija/Padome, EU:C:2006:2; Lietu C-178/03 Komisija/Parlaments un Padome, EU:C:2006:4; un Lietu C-411/06 Komisija/Parlaments un Padome, EU:C:2009:518.
[17] Lieta C-178/03, Komisija/Parlaments un Padome, EU:C:2006:4, 55. punkts;
[18] Lieta C–45/86, Komisija/ Padome (Vispārējās tarifu preferences) [1987] ECR 1439, 5. punkts; Lieta C–411/06, Komisija/ Parlaments un Padome, [2009] ECR I-7585.
[19] Lieta C-269/97, Komisija/Padome, [2000] ECR I-2257, 44. punkts;
[20] Lieta C-137/12, Komisija/Padome, EU:C:2013:675, 53. punkts; Lieta C-490/10, Komisija/Padome, EU:C:2012:525, 45. punkts; Lieta C-155/07, Parlaments/Padome, [2008] ECR I-08103, 34. punkts.
[21] Lieta C-211/01 Komisija/Padome, ECR I-08913, 40. punkts; Lieta C-178/03 Komisija/Eiropas Parlaments un Padome, [2006] ECR I-107, 43.–56. punkts.
[22] Lieta C-300/89 Komisija/Padome (Titanium Dioxide), [1991] ECR I-2867, 17.–25. punkts; Lieta C-268/94, Portugāle/Padome [1996] ECR I-6177.
[23] Minamatas konvencija par dzīvsudrabu tika pieņemta ANO Vides programmas aizgādībā, http://www.mercuryconvention.org/.
[24] OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.
[25] COM(2010) 0723 galīgā redakcija.
[26] Turpat, 4.lpp
[27] COM(2016) 0042, galīgā redakcija, 4. lpp.
[28] SJ-0393/16, 4. lpp.
[29] Sk. līdzīgu argumentu Lietā C-411/06 Komisija/Parlaments un Padome, EU:C:2009:518., 66. punkts
[30] SJ-0393/16, 4.-5. lpp.
[31] Sk. Lietu C-411/06 Komisija/Parlaments un Padome, EU:C:2009:518, 69.-72. punkts
[32] Galīgajā balsošanā piedalījās: Jean-Marie Cavada (priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, atzinuma sagatavotājs), Mady Delvaux (priekšsēdētāja vietniece), Axel Voss (priekšsēdētāja vietnieks), Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Daniel Buda, Sergio Gaetano Cofferati, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Kostas Chrysogonos, Rosa Estaràs Ferragut, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Stefano Maullu, Emil Radev, Evelyn Regner, Virginie Rozière, József Szájer, Tadeusz Zwiefka.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Regula par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1102/2008
Atsauces	COM(2016)0039 – C8-0021/2016 – 2016/0023(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	2.2.2016
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 4.2.2016
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 4.2.2016	ITRE 4.2.2016	JURI 4.2.2016
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	INTA 13.7.2016	ITRE 23.2.2016	JURI 15.3.2016
Referenti Iecelšanas datums	Stefan Eck 10.3.2016
Juridiskā pamata apstrīdēšana JURI komitejas atzinuma datums	JURI 26.9.2016
Izskatīšana komitejā	12.7.2016
Pieņemšanas datums	13.10.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	55 9 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Josu Juaristi Abaunz, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Bolesław G. Piecha, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Dubravka Šuica, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Guillaume Balas, Paul Brannen, Nicola Caputo, Michel Dantin, Mark Demesmaeker, Luke Ming Flanagan, Elena Gentile, Martin Häusling, Krzysztof Hetman, Gesine Meissner, James Nicholson, Marijana Petir, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Jasenko Selimovic, Mihai Ţurcanu
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nicola Danti, Anna Hedh, Marco Zullo
Iesniegšanas datums	20.10.2016

Juridisks paziņojums - Privātuma politika