Ziņojums - A8-0331/2016Ziņojums
A8-0331/2016

ZIŅOJUMS par gada ziņojumu par Eiropas ombuda darbību 2015. gadā

15.11.2016 - (2016/2150(INI))

Lūgumrakstu komiteja
Referents: Notis Marias
PR_INI_AnnOmbud


Procedūra : 2016/2150(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0331/2016

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par gada ziņojumu par Eiropas ombuda darbību 2015. gadā

(2016/2150(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas ombuda darbību 2015. gadā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 43. pantu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi[1],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. septembrī pieņemto Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksu,

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par sadarbību, kas tika noslēgts starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Ombudu 2006. gada 15. martā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

–  ņemot vērā lobēšanas pārredzamības un integritātes principus, ko publicējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

–  ņemot vērā Reglamenta 220. panta 2. punkta otro un trešo teikumu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0331/2016),

A.  tā kā 2016. gada 3. maijā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli iesniedza gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2015. gadā un tā kā 2016. gada 20. jūnijā Briselē ombude Emily O’Reilly iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar šo ziņojumu;

B.  tā kā LESD 15. pantā ir paredzēts, ka ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām jādarbojas iespējami atklāti, lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

C.  tā kā LESD 24. pantā ir noteikts princips, ka ikviens Savienības pilsonis var vērsties pie Ombuda, kura institūts izveidots saskaņā ar 228. pantu;

D.  tā kā ar LESD 228. pantu Eiropas ombuds tiek pilnvarots pieņemt sūdzības par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa;

E.  tā kā LESD 258. pants nosaka Komisijas kā Līgumos paredzēto pienākumu izpildes uzraudzītājas funkcijas; tā kā šā pienākuma neuzņemšanos varētu uzskatīt par pārvaldības kļūmi; 

F.  tā kā saskaņā ar LESD 298. pantu ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras „saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu” un tā kā šajā pantā noteikts, ka šim nolūkam paredz pieņemt īpašus sekundāros tiesību aktus, proti, regulas, kas piemērojamas visās ES pārvaldības jomās;

G.  tā kā Pamattiesību hartas 41. pants nosaka: „ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”;

H.  tā kā Hartas 43. pantā noteikts: „ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa”;

I.  tā kā ar Māstrihtas līgumu izveidotais Eiropas Ombuda birojs, kurš 2015. gadā atzīmēja savas dibināšanas 20. gadadienu, kopš 2005. gada ir izskatījis 48 840 sūdzību;

J.  tā kā saskaņā ar 2015. gada oktobra Eirobarometra zibensaptauju par ES pilsoņu tiesībām 83 % Eiropas iedzīvotāju apzinās, ka ES iedzīvotājiem ir tiesības sūdzēties Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam vai Eiropas Ombudam;

K.  tā kā administratīva kļūme atbilstoši Eiropas Ombuda definīcijai ir nekvalitatīva vai nesekmīga administratīva darbība, kas notiek gadījumos, kad kāda iestāde vai publiska struktūra nerīkojas saskaņā ar tai saistošu likumu, noteikumu vai principu, neievēro labas pārvaldības principus vai pārkāpj cilvēktiesības;

L.  tā kā labas administratīvās prakses kodeksa mērķis ir nepieļaut administratīvas kļūmes; tā kā šī instrumenta lietderība ir ierobežota, jo tas nav saistošs;

M.  tā kā nepārredzamība lietās ar lielu ietekmi uz ES sociālekonomisko modeli, nereti ar ievērojamu ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, bieži rada neuzticēšanos atsevišķu iedzīvotāju vidū un sabiedrībā kopumā;

N.  tā kā trauksmes cēlēji ir izšķiroši svarīgi administratīvu kļūmju un dažos gadījumos pat politiskas korupcijas atklāšanā; tā kā šīs parādības ievērojami grauj mūsu demokrātijas kvalitāti; tā kā trauksmes cēlēji pēc faktu atklāšanas bieži saskaras ar ievērojamām grūtībām un pārāk bieži cieš no dažādām darbībām, kas vērstas personīgi pret viņiem — tiek ne tikai negatīvi ietekmēta viņu karjera, bet pret viņiem izmanto arī noziedzīgus līdzekļus; tā kā, ja netiks ieviesti papildus aizsardzības pasākumi, šī pagātnes pieredze varētu atturēt turpmākos iespējamos trauksmes cēlējus no šādas ētiskas rīcības;

O.  tā kā 2014. gadā ir ņemti vērā 90 % Eiropas Ombuda biroja lēmumu un/vai ieteikumu, kas ir par 10 procentu punktiem vairāk nekā 2013. gadā;

P.  tā kā attiecībā uz izmeklēšanas procedūrām, kas 2015. gadā ierosinātas pēc Ombuda iniciatīvas, var identificēt šādas svarīgākās tēmas: pārredzamība ES iestādēs, ētikas jautājumi, sabiedrības līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā, ES konkurences noteikumi un pamattiesības;

Q.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas ombudu tīkla aktīva locekle; tā kā, pildot šīs funkcijas, Komiteja no Eiropas Ombuda ir saņēmusi 42 sūdzības turpmākai izskatīšanai lūgumrakstu formā,

1.  apstiprina 2015. gada ziņojumu, ko iesniedzis Eiropas Ombuds;

2.  uzteic Emily O’ Reilly lielisko darbu un nebeidzamos centienus uzlabot pakalpojumu kvalitāti, ko iedzīvotājiem sniedz Eiropas administrācija; atzīst pārredzamības kā uzticēšanās radīšanas un administrācijas pamatelementa nozīmīgumu, ko apliecina arī lielais to sūdzību īpatsvars, kuras attiecās uz pārredzamības jautājumiem (22,4 % — vairāk nekā par jebkuru citu jomu); atzīst stratēģisko pētījumu nozīmi labas pārvaldības nodrošināšanā un atbalsta tos stratēģiskos pētījumus, kurus šajā jomā līdz šim ir veicis Eiropas Ombuda birojs;

3.  atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda pastāvīgos centienus palielināt TTIP sarunu pārredzamību, iesniedzot priekšlikumus Komisijai; atzinīgi vērtē to, ka Komisija tā rezultātā ir publiskojusi daudzus dokumentus par TTIP, līdz ar to veicinot pārredzamību kā vienu no Komisijas jaunās tirdzniecības stratēģijas trim pīlāriem; atkārtoti uzsver pilnīgas un uzlabotas pārredzamības nepieciešamību tādos starptautiskajos nolīgumos kā TTIP, CETA un citos, kā to daudzos Lūgumrakstu komitejai adresētos lūgumrakstos pieprasījuši nobažījušies iedzīvotāji; prasa pastiprināt un paplašināt centienus šajā jomā, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos;

4.  atgādina, ka Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ir balstīta uz “visplašākās iespējamās piekļuves” principu; tāpēc uzsver — lai nodrošinātu to, ka iedzīvotāji var pilnībā izmantot savas demokrātiskās tiesības, pārredzamība un ES iestāžu rīcībā esošo dokumentu pilnīga pieejamība ir jāpadara par normu; uzsver — kā jau nolēmusi Eiropas Savienības Tiesa, izņēmumi attiecībā uz minēto normu ir jāinterpretē pareizi, ņemot vērā sabiedrības īpašo interesi par pieejamību un demokrātijas prasībām, pilsoņu ciešāku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā, pārvaldes leģitimitāti, efektivitāti un pārskatatbildību pret pilsoņiem;

5.  mudina Komisiju un dalībvalstis piešķirt Eiropas Ombudam pilnvaras pieņemt paziņojumu gadījumā, ja kāda ES iestāde neievēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ja šie dokumenti neietilpst minētās regulas 9. panta 1. punkta piemērošanas jomā; atbalsta ideju, ka Ombudam ir jābūt pilnvarām pieņemt lēmumu par attiecīgo dokumentu publiskošanu pēc tam, kad ir veikta izmeklēšana par neievērošanu;

6.  pauž nožēlu par to, ka Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšana ir bloķēta; uzskata, ka bez turpmākas kavēšanās ir jāpanāk virzība, jo minētā regula vairs neatspoguļo pašreizējo juridisko situāciju un institucionālo praksi;

7.  atzīst pārredzamības nepieciešamību ES lēmumu pieņemšanā un atbalsta Eiropas Ombuda veiktās izmeklēšanas par neoficiālajām sarunām starp trim galvenajām ES iestādēm („trialogiem”) un sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu par šo jautājumu; atbalsta trialogu dokumentu publiskošanu, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantu;

8.  pauž nožēlu par to, ka Parlamenta Izmeklēšanas komiteja saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (EMIS) no Komisijas saņēma nepilnīgu dokumentāciju, kas sastādīta, neietverot informāciju, ko Komisija uzskatīja par nebūtisku; aicina Komisiju savā darbā nodrošināt visaugstāko precizitāti un pilnīgu pārredzamību attiecībā uz iesniegto dokumentāciju, pilnībā ievērojot lojālas sadarbības principu, lai garantētu, ka EMIS komiteja var pilnībā un iedarbīgi izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras;

9.  atbalsta Eiropas Ombuda apņēmību padarīt pārredzamākus un augstiem pārvaldības standartiem atbilstošus Eiropas Centrālās bankas darbības mehānismus, jo īpaši attiecībā uz tās dalību trijotnē/četrotnē, kura pārrauga fiskālās konsolidācijas programmas ES valstīs; atzinīgi vērtē ECB lēmumu publiskot tās Valdes locekļu sanāksmju sarakstus; atbalsta jaunos pamatprincipus, kas reglamentē publiskas uzstāšanās un t. s. klusā perioda noteikšanu sensitīvas tirgus informācijas apritei pirms ECB Padomes sanāksmēm;

10.  ņem vērā apstākli, ka ECB ir gan monetārā iestāde, gan trijotnes/četrotnes dalībniece, un mudina Eiropas ombudu aizsargāt labas pārvaldības intereses vienā no Eiropas svarīgākajām finanšu iestādēm;

11.  prasa palielināt Eurogrupas sanāksmju pārredzamību papildus tiem pasākumiem, kurus pēc Eiropas Ombuda iejaukšanās jau ir veicis tās priekšsēdētājs;

12.  atzinīgi vērtē Ombuda izmeklēšanu par Komisijas ekspertu grupu sastāvu un darba pārredzamību; norāda uz Komisijas centieniem padarīt šīs grupas atklātākas sabiedrībai un uzsver, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību; atkārto aicinājumu Padomei, tostarp tās dokumentu sagatavošanas struktūrām, iespējami drīz pievienoties lobistu reģistram un uzlabot to darba pārredzamību;

13.  atbalsta Ombuda centienus padarīt lobēšanu pārredzamāku; pauž nožēlu par Komisijas nevēlēšanos publiskot sīku informāciju par sanāksmēm ar tabakas nozares lobistiem; mudina Komisiju padarīt savas darbības mehānismus pilnībā pārredzamas, lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos Komisijas darbam;

14.  aicina Komisiju vienā centralizētā datubāzē bez maksas, sabiedrībai pilnībā saprotamā un viegli pieejamā veidā sniegt visu informāciju par lobiju ietekmi;

15.  aicina Komisiju vēlākais 2017. gadā iesniegt priekšlikumu pilnīgi obligātam un juridiski saistošam lobiju reģistram, kuru mērķis būtu novērst visas nepilnības un nodrošināt, ka pilnīgi visiem lobistiem ir obligāti jāreģistrējas;

16.  atbalsta centienus ieviest pamatnostādnes par lobēšanas pārredzamību, kuras attiektos ne tikai uz ES iestādēm, bet arī valstu pārvaldes iestādēm;

17.  norāda uz iedzīvotāju bažām par to, kā Komisija izskata sūdzības par pārkāpumiem; uzsver, ka ES Pamattiesību hartas 41. pantā paredzētās tiesības uz labu pārvaldību ietver pienākumu sniegt pietiekamu pamatojumu gadījumos, kad Komisija nolemj ES Tiesā neierosināt pienākumu neizpildes procedūru; atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda stratēģisko analīzi par sistēmiskajām problēmām EU Pilot mehānismā;

18.  atzinīgi vērtē Ombuda izmeklēšanas (Lieta Nr. OI/5/2016/AB) uzsākšanu par to, kā Komisija, pildot Līgumos paredzēto pienākumu izpildes uzraudzītājas funkcijas, izskata sūdzības par pārkāpumiem saskaņā ar EU Pilot procedūru; atgādina, ka Lūgumrakstu komiteja jau agrāk ir prasījusi nodrošināt piekļuvi ar EU Pilot un pienākumu neizpildes procedūrām saistītiem dokumentiem, jo saistībā ar lūgumrakstiem bieži tiek uzsāktas minētās procedūras;

19.  atzinīgi vērtē Ombuda izmeklēšanas saistībā ar t. s. virpuļdurvju efekta gadījumiem Komisijā; pieņem zināšanai to, ka Komisija minēto izmeklēšanu rezultātā ir sniegusi vairāk informācijas par to augsto amatpersonu vārdiem, kuras ir atstājušas savu amatu Komisijā un devušās strādāt privātajā sektorā; mudina biežāk publicēt šādu personu vārdus un citus datus par tām; pauž cerību, ka šim piemēram sekos citas Eiropas iestādes un aģentūras; atzinīgi vērtē Komisijas gatavību publiskot informāciju par bijušo komisāru nodarbošanos pēc pilnvaru termiņa beigām; pauž lielas bažas par to, ka bijušais Komisijas priekšsēdētājs J. M. Barroso ir ticis izraudzīts par Goldman Sachs International konsultantu un vadītāju bez izpildpilnvarām;

20.  atgādina, ka interešu konflikts ir plašāks jēdziens un neattiecas tikai uz t.s. virpuļdurvju efekta gadījumiem; uzsver, ka visu iespējamo interešu konflikta cēloņu efektīva risināšana ir izšķirīgi svarīga labas pārvaldības panākšanai un politisko un tehnisko lēmumu pieņemšanas uzticamības nodrošināšanai; uzskata, ka ES līmenī īpaša uzmanība jāpievērš kandidātu iecelšanai amatā Savienības iestādēs, aģentūrās un struktūrās, šajā procesā piemērojot augstus standartus un veicot konkrētus pasākumus, lai novērstu jebkādas šaubas par interešu konfliktiem;

21.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gadā visas ES iestādes saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22. panta c) punktu ieviesa iekšējos noteikumus trauksmes cēlēju aizsardzībai, tādējādi rosinot reglamentētu trauksmes celšanu; norāda — vēlams, lai trauksmes cēlēju aizsardzība pret atriebību būtu iedarbīgāka; šajā nolūkā mudina pieņemt kopējus noteikumus par trauksmes celšanas atbalstīšanu un ieviest obligātas garantijas un aizsardzības pasākumus trauksmes cēlējiem;

22.  prasa attiecībā uz trauksmes celšanu pieņemt direktīvu, kurā būtu noteikti atbilstīgi kanāli un procedūras ziņošanai par visu veidu pārvaldības kļūmēm, kā arī pienācīgu garantiju un tiesisko garantiju minimums attiecīgajām personām visos līmeņos;

23.  atzinīgi vērtē to, ka pēc pašlaik notiekošas Ombuda izmeklēšanas par Frontex aģentūras un dalībvalstu rīcību, kad tās kopīgi veic neatbilstīgo imigrantu piespiedu atgriešanu, ir ieviests mehānisms sūdzību iesniegšanai par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem Frontex aģentūrā; uzteic tāda paša mehānisma iekļaušanu jaunajā Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulā;

24.  atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda izmeklēšanu par to, vai ir ievērota Pamattiesību harta, ja dalībvalstis ES Kohēzijas fondu finansējumu tērē, piemēram, projektiem, lai ievietotu iestādēs cilvēkus ar invaliditāti, nevis viņus integrētu sabiedrībā; mudina Eiropas Ombudu turpināt šādas izmeklēšanas, lai garantētu projektu pārredzamību un pievienoto vērtību;

25.  atzinīgi vērtē Ombuda un Eiropas Parlamenta sadarbību saistībā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši pieprasījumu pilnībā īstenot konvenciju ES līmenī un šim nolūkam piešķirt pietiekamus līdzekļus; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu konvencijas īstenošanai un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt konvencijas pilnīgu īstenošanu ES līmenī;

26.  atbalsta Ombuda centienus risināt diskriminācijas lietas un jautājumus par minoritāšu grupu un gados vecāku cilvēku tiesībām Eiropas ombudu tīkla seminārā „Ombudi pret diskrimināciju”;

27.  atbalsta Ombuda centienus nodrošināt objektivitāti Komisijas lēmumu pieņemšanas procesā par konkurences jautājumiem;

28.  atzīst, ka iedzīvotāju tiesības uz līdzdalību ES politikas veidošanā tagad ir svarīgākas nekā jebkad; atzinīgi vērtē Ombuda ierosinātās vadlīnijas Eiropas Pilsoņu iniciatīvas (EPI) darbības uzlabošanai, jo īpaši par to, ka noraidītās EPI Komisijai ir nopietni jāpamato; taču atzīst, ka ir būtiski trūkumi, kas jānovērš un jārisina, lai EPI kļūtu vēl efektīvāka; uzstāj — vairāk iekļaujot iedzīvotājus ES politikas veidošanā, palielināsies uzticēšanās Eiropas iestādēm;

29.  atzinīgi vērtē Ombuda pastāvīgo dialogu un ciešās attiecības ar dažādām ES iestādēm, tostarp Eiropas Parlamentu, kā arī ar citām struktūrām, nolūkā nodrošināt administratīvo sadarbību un kohēziju; uzteic arī Ombuda centienus nodrošināt pastāvīgu un atklātu komunikāciju ar Lūgumrakstu komiteju;

30.  atzīst to, ka ES aģentūrām ir jāievēro tie paši augstie pārredzamības, pārskatatbildības un ētikas standarti, kas visām pārējām iestādēm; ar gandarījumu norāda uz svarīgo darbu, ko Eiropas Ombuds ir veicis vairākās aģentūrās visā ES; atbalsta Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) izteikto priekšlikumu, ka reģistrētājiem ir jāpierāda, ka viņi ir darījuši visu iespējamo, lai neveiktu izmēģinājumus ar dzīvniekiem, un jāsniedz informācija par to, kā izvairīties no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem;

31.  atbalsta Ombuda ieteikumus par to, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei būtu jāpārskata savi noteikumi un procedūras attiecībā uz interešu konfliktiem, lai nodrošinātu pienācīgu sabiedrisko apspriešanu un sabiedrības līdzdalību;

32.  atgādina, ka Ombudam ir arī pilnvaras un līdz ar to pienākums kontrolēt Parlamenta darbu ar mērķi ES iedzīvotājiem nodrošināt labu pārvaldību;

33.  prasa iedarbīgi uzlabot labas administratīvās prakses kodeksu, šā sasaukuma laikā pieņemot saistošu regulējumu šajā jomā;

34.  aicina Eiropas Ombudu turpmākajos gada ziņojumos papildus ietvert Ombuda biroja kompetencē neietilpstošo sūdzību iedalījumu kategorijās, tādējādi sniedzot Eiropas Parlamenta deputātiem pārskatu par problēmām, kas skar ES iedzīvotājus; 

35.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

  • [1]  OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.

PASKAIDROJUMS

Eiropas ombude Emily O’Reilly iesniedza iestādes ikgadējo ziņojumu par darbību 2015. gadā priekšsēdētājam Martin Schulz 2016. gada 3. maijā. Viņa iepazīstināja ar ziņojumu Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas 2016. gada 20. jūnija sanāksmē.

Ziņojumā bija saglabāts 2014. gada ziņojuma ērti uztveramais izklāsts, izceļot galvenās problēmas un sniedzot bagātīgu informāciju par Eiropas Ombuda biroja iniciatīvām un rīcību, sociālo plašsaziņas līdzekļu lietojumu Ombuda darbības popularizēšanai un Eiropas iestāžu attiecīgo rīcību. To papildina informatīvi un sīki statistikas dati par aptuveni tām pašām jomām, kuras bija apskatītas iepriekšējā gada ziņojumā, kas ļāva tieši un viegli salīdzināt šos datus. Diemžēl Eiropas Ombuda tīmekļa vietnē ziņojums bija pieejams tikai angļu valodā, ierobežojot iespējamo lasītāju loku, kamēr tas nav pieejams visās valodās.

Eiropas Ombuda kompetences joma ir aprakstīta Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pantā, ar ko birojs tiek pilnvarots pieņemt sūdzības par administratīvām kļūmēm, kas pieļautas Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru darbībā, izņemot kļūdas, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa.

Tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam ir noteiktas LESD 24. pantā un ES Pamattiesību hartas 43. pantā. Tās ir arī vienas no pamattiesībām, ko dalībvalstu pilsoņiem piešķir ES pilsonība.

Ombuds palīdz privātpersonām, uzņēmumiem un asociācijām, kas saskaras ar ES iestāžu pieļautām administratīvām kļūmēm. Atbilstoši definīcijai administratīva kļūme ir „nekvalitatīva vai nesekmīga administratīva darbība, kas notiek gadījumos, kad kāda iestāde nerīkojas saskaņā ar likumu, neievēro labas pārvaldības principus vai pārkāpj cilvēktiesības”. Vienlaikus Pamattiesību hartas 41. pantā ir paredzēts, ka ES pilsoņiem ir tiesības uz labu pārvaldību, tādējādi uzliekot pienākumus gan valsts, gan ES līmeņa pārvaldes iestādēm.

2015. gadā Eiropas Ombuda birojs palīdzēja 17 033 Eiropas iedzīvotāju, no kuriem 13 966 lietās (81,99 %) iedzīvotāji saņēma palīdzību ieteikumu veidā, izmantojot interaktīvo ceļvedi Eiropas Ombuda tīmekļa vietnē, 2 077 iesniegumi (12,19 %) tika izskatīti kā sūdzības, bet 1 060 gadījumos (6,22 %) bija iesniegti informācijas pieprasījumi, uz kuriem atbildēja Eiropas Ombuda dienesti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2015. gadā palīdzību saņēma ievērojami mazāk iedzīvotāju (2014. gadā tas bija 23 072, tātad 2015. gadā ir vērojams kritums par 26,17 %); sūdzību skaits bija gandrīz tāds pats kā 2014. gadā, bet to procentuālais īpatsvars 2015. gadā iesniegumu kopskaitā (12,19%) bija lielāks nekā 2014. gadā (9,01 %).

Eiropas Ombuds ne tikai palīdz atsevišķiem iedzīvotājiem, bet arī kalpo sabiedrības interesēm, palīdzot ES iestādēm uzlabot to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Ombuds var ne tikai izmeklēt sūdzības, bet arī uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

Pārskata gadā Eiropas Ombuds 261 lietā uzsāka izmeklēšanu, pamatojoties uz sūdzībām, un 17 izmeklēšanas lietas tika uzsāktas pēc Ombuda paša iniciatīvas, savukārt slēgta ir 261 izmeklēšanas lieta, kuras pamatotas uz sūdzībām, un 16 izmeklēšanas lietas, kuras uzsāktas pēc paša iniciatīvas. No pēdējām 8 bija stratēģiski pētījumi par būtiskiem jautājumiem, piemēram, TTIP pārredzamību, trauksmes celšanu, Eiropas Pilsoņu iniciatīvu, pamattiesību ievērošanu ES kohēzijas politikā un aģentūras Frontex veiktajām piespiedu atgriešanām. Jāpiemin arī tas, ka tika uzsāktas 6 stratēģiskās iniciatīvas (apskatot svarīgas tēmas, bet neuzsākot izmeklēšanu) par tādām tēmām kā ECB pārredzamība, bijušo komisāru nodarbošanās pēc pilnvaru termiņa beigām un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds.

Apskatot sūdzības pēc izcelsmes valstīm, jāsecina ka visvairāk sūdzību (322) nāk no Spānijas, kam seko Vācija (234), Polija (172), Beļģija (179) un Apvienotā Karaliste (146). No kādas valsts iesniegto sūdzību skaits vēl nenozīmē, ka par tām tiks uzsākts proporcionāls izmeklēšanu daudzums. Piemēram, 2015. gada skaitļi rāda, ka par Beļģijas 149 sūdzībām uzsāktas 35 izmeklēšanas, savukārt par Spānijas 323 sūdzībām — tikai 27 izmeklēšanas.

Visvairāk izmeklēšanu (vairāk nekā pusē jeb 55,6 % gadījumu) Ombuds ir uzsācis par Eiropas Komisijas darbību. Tai seko ES aģentūru darbība (11,5 %). Trešo vietu ar 10 % stabili ieņem Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO, kam ar 9,2 % seko citas pārējās iestādes, bet piektajā vietā (8 % no sūdzību kopskaita) ir Eiropas Parlaments. Pēdējās divas vietas attiecīgi ar 4,6 % un 1,9 % ieņem Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). Salīdzinājumā ar 2014. gadu iestādes, par kuru darbību uzsāktas izmeklēšanas, nav mainījušās, bet to secība pēc sūdzību skaita gan: 2015. gadā par Eiropas Parlamenta darbību ir veikts vairāk izmeklēšanu nekā par EĀDD darbību.

2015. gadā Ombuda veikto izmeklēšanu trīs galvenie temati bija informācijas un dokumentu pieejamības pieprasījumi (t.i., pārredzamības jautājumi), institucionāli un politiski jautājumi, kā arī Komisija kā Līgumu izpildes uzraudzītāja. Par visiem trim tematiem uzsākts līdzīgs izmeklēšanas procedūru skaits. Citi temati (pēc nozīmīguma) bija komplektācijas un atlases procedūras, pārvaldība un civildienesta noteikumi, kā arī līgumu slēgšanas tiesību un dotāciju piešķiršana. 2014. gadā veikto izmeklēšanas procedūru temati bija tie paši, bet to secība atšķīrās — par Komisiju kā Līgumu izpildes uzraudzītāju tika uzsākts vairāk procedūru nekā par institucionāliem un politiskiem jautājumiem.

Ombuds 2015. gadā veica darbības attiecībā uz 1946 saņemtajām sūdzībām. Ombuda dienesti 971 gadījumā sniedza ieteikumus vai lietas pārsūtīja (piemēram, kādam Eiropas ombudu tīkla loceklim vai EP Lūgumrakstu komitejai), 726 gadījumos tika nosūtītas atbildes, informējot sūdzības iesniedzēju, ka nav iespējams sniegt papildu ieteikumus, un 249 gadījumā tika uzsākta izmeklēšana.

Gada ziņojuma 11. nodaļā īsi aprakstīta kārtība, kādā Eiropas Ombuds izskata lietas. Stratēģiskie pētījumi ir biroja darba daļa, tomēr galvenais pienākums ir sūdzību izskatīšana, kuras vienmēr tiek iesniegtas rakstiski (papīra formātā vai elektroniski). Sūdzības, kas nav Ombuda kompetencē, tiek pārsūtītas kompetentajai iestādei vai citam dienestam, kurš varētu palīdzēt tās izskatīšanā. Nepieņemamas sūdzības tiek noraidītas, sūdzības iesniedzējam nosūtot rakstisku pamatojumu un iesakot alternatīvu risinājumu. Uzsākot sūdzības izmeklēšanu, pieņem lēmumu par to, vai sūdzību var izskatīt saīsinātā procesa kārtībā. Ja tas nav iespējams, ir jāveic pilna izmeklēšana, kuru var noslēgt, iesakot risinājumu vai izstrādājot ieteikuma projektu par to, kā varētu izlabot administratīvo kļūmi. Ja risinājumu nevar rast, Ombuds var izteikt kritisku aizrādījumu.

2015. gada nogalē Eiropas Ombuds uzsāka iepriekš minēto procedūru pārskatīšanu, lai palielinātu darbības efektivitāti un ietekmi. Sagaidāms, ka pārskatītās procedūras būs izstrādātas 2016. gadā, kad notiks apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

145 lietās, kuru izskatīšanu Ombuds slēdza 2015. gadā (52,3 % no izskatīto lietu kopskaita) sūdzībā minēto jautājumu atrisināja iestāde vai tika panākts mierizlīgums. 79 lietās (28,5 %) administratīvas kļūmes netika konstatētas, 59 lietās (19,5 %) nebija pamatojuma turpmākai izmeklēšanai, bet 30 lietās (10,8 %) tika konstatētas administratīvas kļūmes. 6 lietās (2,2%) tika veikti citi pasākumi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu jānorāda, ka ievērojami palielinājies atrisināto sūdzību īpatsvars (2014. gadā — 33,3 %), kā arī ir pieaudzis to lietu īpatsvars, kurās netika konstatētas administratīvas kļūmes (2014. gadā — 19,0 %). Vienlaikus ievērojami samazinājās to sūdzību īpatsvars, kurās nebija pamatojuma turpmākai izmeklēšanai (2014. gadā — 40,8 %).

Lietas, kurās konstatētas administratīvas kļūmes, Eiropas Ombuds var noslēgt ar kritisku aizrādījumu vai ieteikuma projektu.

Kritisku aizrādījumu izsaka, kad attiecīgā iestāde vairs nevar novērst administratīvo kļūmi, kad administratīvai kļūmei nav vispārēju seku vai nav nepieciešami Ombuda turpmāki papildu kontroles pasākumi. Kritisku aizrādījumu Ombuds var izteikt arī tad, ja tas uzskata, ka ieteikuma projekts nebūtu efektīvs, vai ja attiecīgā iestāde nepieņem ieteikuma projektu, bet administratīvā kļūme nav tik smaga, lai būtu nepieciešams īpašs ziņojums Parlamentam. Taču kritisks aizrādījums apstiprina sūdzības iesniedzējam viņa sūdzības pamatotību un norāda attiecīgajai iestādei uz pieļauto kļūdu, lai tā turpmāk varētu izvairīties no šādas darbības.

Papildu piezīme ir instruments, ko Ombuds izmanto lietās, kurās konstatēta iespēja uzlabot pārvaldes kvalitāti. Ombuda papildu piezīmju mērķis nav attiecīgās iestādes kritizēšana — tās ir jāuztver kā norādījumi un padomi, kā iestāde var uzlabot savu pakalpojumu kvalitāti.

Ieteikuma projektu izdod gadījumos, kad attiecīgā iestāde var novērst administratīvo kļūmi vai kad administratīvā kļūme ir īpaši smaga vai ar vispārējām sekām. Ieteikuma projekta gadījumā attiecīgajai iestādei saskaņā ar Līgumu ir pienākums trīs mēnešu laikā nosūtīt Ombudam sīki izstrādātu atzinumu.

Ja ES iestāde, aģentūra vai struktūra uz ieteikuma projektu nesniedz apmierinošu atbildi, Ombuds var sagatavot un nosūtīt īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam. Īpašs ziņojums ir instruments, ko Ombuds izmanto tikai galējos gadījumos, un tas ir Ombuda pēdējais solis sūdzības izskatīšanā. No šā brīža par turpmāko rīcību, piemēram, rezolūcijas sagatavošanu, lemj Parlaments. Īpašos ziņojumus iesniedz Lūgumrakstu komitejai, kas atbild par attiecībām ar Ombudu.

2015. gadā Ombuds kritiskas piezīmes iestādēm izteica 19 gadījumos. Vienpadsmit gadījumos tika sagatavoti ieteikuma projekti, kurus attiecīgās iestādes pieņēma pilnībā vai daļēji.

Eiropas ombuds cieši sadarbojas ar saviem partneriem dalībvalstīs. Šī sadarbība notiek, izmantojot Eiropas ombudu tīklu, kas ietver valstu un reģionu ombudus, lūgumrakstu komitejas un līdzīgas iestādes Eiropas Savienības dalībvalstīs, ES kandidātvalstīs un citās valstīs Eiropas Ekonomikas zonā un/vai Šengenas zonā. Parlamenta Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas ombudu tīkla, kas pašlaik ietver 94 birojus 36 valstīs, pilntiesīga locekle.

2015. gads Eiropas ombudu tīklam bija ļoti nozīmīgs — Eiropas Ombuds sāka tīkla reformu, lai palielinātu tā atpazīstamību un nozīmīgumu Eiropas sabiedrībai. Tagad tīkla dalībniekiem papildus to lietu izskatīšanai, kuras nav Ombuda kompetencē (no 512 šādām lietām 2015. gadā 470 tika pārsūtītas citiem ombudiem, bet 42 — PETI komitejai), kas līdz šim bija ierastā procedūra, ir iespējas piedalīties paplašinātā sadarbībā, respektīvi, līdztekus Ombuda veiktajai izmeklēšanas procedūrai veikt paralēlu izmeklēšanu (piemēram, nelegālo migrantu piespiedu atgriešanas lietā), apspriesties par konkrētām lietām (piemēram, izmeklēšanā par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu), un savstarpēji apspriesties par plašākiem tematiem (piemēram, par lobēšanas pārredzamību nolūkā sagatavot valstu un ES pārvaldes iestādēm paredzētas vadlīnijas par šo jautājumu). Tīkla dalībnieki arī plāno rīkot ikgadēju semināru par svarīgākajiem tematiem un uzlabot iekšējo kārtību, kādā tīkla dalībnieku jautājumus par ES tiesību aktiem pārsūta kompetentajām iestādēm. Eiropas ombudu tīkla ikgadējā sanāksme notika 2015. gada aprīlī Varšavā, un tajā pievērsās diskriminācijas jautājumiem.

ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 33. panta 2. punktā paredzēts Eiropas Savienībā izveidot struktūru, lai veicinātu, aizsargātu un pārraudzītu šīs konvencijas īstenošanu. Tās dalībnieki ir Eiropas Ombuds, Parlamenta Lūgumrakstu komiteja un Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja, Pamattiesību aģentūra, Eiropas Komisija (ir paudusi nodomu pārtraukt dalību šajā struktūrā), un Eiropas forums cilvēkiem ar invaliditāti. Eiropas ombuda uzdevums ir aizsargāt personu ar invaliditāti tiesības un nodrošināt, ka ES administrācija apzinās savus pienākumus attiecībā uz šīm tiesībām. Personām, kas uzskata, ka ES iestādes nerīkojas saskaņā ar Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ir tiesības vērsties pēc palīdzības pie Ombuda. Pašlaik pēc UNCRPD komitejas veiktās minētās struktūras pārskatīšanas notiek šīs struktūras reforma, kurā Eiropas Ombuds aktīvi piedalās.

Ombuda budžets ir ES budžeta neatkarīga sastāvdaļa. 2015. gadā Eiropas Ombuda budžets bija 10 346 105 euro.

Lūgumrakstu komiteja seko notikumiem, kas saistīti ar Eiropas Ombuda stratēģiskajiem pētījumiem un iniciatīvām — gan tiem, kas iesākti 2015. gadā un pie kuriem darbs turpinās arī šogad, gan tiem, kas atvērti pašlaik, pamatojoties uz iepriekš veiktā darba rezultātiem. Šajā jomā tiek izskatīti tādi jautājumi kā trialogu pārredzamība un dokumentu publiskošana, Eiropas Padomes un Eiropas Savienības Padomes darbības mehānismu pārredzamības palielināšana, kā arī īpašo padomdevēju iespējamo interešu konfliktu nepieļaušana. Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Ombuda centienus panākt pārredzamību to dažādo ES iestāžu vai struktūru darbībā, kuras pieņem lēmumus, kas ietekmē Eiropas iedzīvotājus, proti, lēmumus par ekonomikas un monetārās politikas jautājumiem (piemēram, Eurogrupa) vai piešķir dalībvalstīm finansējumu ar stingriem nosacījumiem un slēdzot saprašanās memorandus (piemēram, Eiropas Stabilizācijas mehānisms).

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

9.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

9

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Margrete Auken, Beatriz Becerra Basterrechea, Soledad Cabezón Ruiz, Andrea Cozzolino, Pál Csáky, Miriam Dalli, Rosa Estaràs Ferragut, Eleonora Evi, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Peter Jahr, Jude Kirton-Darling, Svetoslav Hristov Malinov, Notis Marias, Edouard Martin, Roberta Metsola, Marlene Mizzi, Julia Pitera, Sofia Sakorafa, Eleni Theocharous, Jarosław Wałęsa, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Urszula Krupa, Demetris Papadakis, Ángela Vallina, Rainer Wieland

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tiziana Beghin, Ernest Urtasun, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska