Ziņojums - A8-0389/2016Ziņojums
A8-0389/2016
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK, īstenošanu

18.1.2017 - (2015/2327(INI))

Kultūras un izglītības komiteja
Referents: Milan Zver


Procedūra : 2015/2327(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0389/2016
Iesniegtie teksti :
A8-0389/2016
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

Procedūra un avoti

Referentam 2015. gada septembrī tika uzticēts izstrādāt ziņojumu par to, kā tiek īstenota Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK[1]. Kopš tā laika referents ir apkopojis daudz informācijas no dažādiem avotiem.

Īpaši vērtīgs informācijas avots bija pētījums „Erasmus+: decentralised implementation — first experiences” („Erasmus+ decentralizētā īstenošana — sākotnējā pieredze”), ko Eiropas Parlamenta Politikas departamenta B uzdevumā izstrādāja Akadēmiskās sadarbības apvienība (ACA)[2]. Šīs padziļinātās analīzes pamatā ir laikposmā no 2016. gada aprīļa līdz jūnijam veikta izpēte. To veido tiešsaistes aptauja, kurā tika uzdoti jautājumi visām „Erasmus+” valstu aģentūrām, un intervijas ar 10 valstu aģentūru pārstāvjiem, un to mērķis bija apzināt pirmo pieredzi, kas gūta, īstenojot „Erasmus+” decentralizētās darbības.

Turklāt Eiropas Parlamenta Parlamentārās izpētes pakalpojumu dienests (EPRS) veica Eiropas mēroga ietekmes novērtējumu — Parlamenta speciālistu izstrādātu analīzi par galvenajiem programmas īstenošanas elementiem, tostarp arī sporta jomā[3]. Šim novērtējumam bija pievienoti divi pētījumi. Pirmajā pētījumā bija apkopoti secinājumi par 1. pamatdarbības (KA1) „Personu mobilitāte mācību nolūkos” īstenošanu izglītības, apmācības un jaunatnes jomā. Otrā pētījuma uzmanības centrā bija izglītības, apmācības un jaunatnes jomā īstenotā 2. pamatdarbība (KA2) „Sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa”.

Lai iegūtu papildu informāciju par programmas īstenošanu, referents arī regulāri sazinājās ar daudzām ieinteresētajām personām no visām programmas aptvertajām nozarēm un tikās ar Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta (DG EAC) un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) pārstāvjiem.

2016. gada 23. septembrī referents piedalījās Eiropas Parlamenta Slovēnijas informācijas biroja rīkotā ieinteresēto personu dialogā Ļubļanā. Šajā sanāksmē referents ar komisāru Tiboru Navračiču un valstu, reģionāla un vietēja līmeņa ieinteresētajām personām apsprieda īstenošanas procesa pašreizējo stāvokli un iespējamus turpmākus programmas uzlabojumus.

Vēl, izstrādājot ziņojumu, referents iepazinās arī ar svarīgākajiem Komisijas dokumentiem, no kuriem īpaši jāpiemin „Erasmus+” īstenošanas darba programma 2014. gadam[4], darba programma 2015. gadam[5] un darba programma 2016. gadam[6], kā arī pirmais Komisijas veiktais novērtējums, kas iekļauts Komisijas 2014. gada ziņojumā par programmu „Erasmus+”[7].

Neraugoties uz to, cik daudz pūļu tika veltīts informācijas ieguvei, referents, bez šaubām, apzinās to, ka patlaban, kad vēl nav apritējuši pat trīs gadi, kopš sākusies „Erasmus+” īstenošana, vispusīgu programmas kvantitatīvo un kvalitatīvo novērtējumu veikt vēl nav iespējams. Lai izvērtētu „Erasmus+” galīgo ietekmi, ir nepieciešams vairāk informācijas, kuru jāturpina vākt atlikušajā programmas darbības laikā.

Līdz ar to referenta mērķis, izstrādājot šo īstenošanas ziņojumu, ir sniegt pārskatu par programmas īstenošanu pirmajos divarpus pastāvēšanas gados. Ziņojumā ir aplūkotas iespējas un svarīgākie problēmjautājumi un izteikti ierosinājumi, kā atlikušajos četrarpus gados programmu uzlabot. Secinājumus un ieteikumus derētu izmantot, izstrādājot programmas termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu, kuru Eiropas Komisijai ir pienākums iesniegt līdz 2017. gada beigām. Ziņojumā ir minētas arī dažas idejas, kas varētu noderēt sarunās par nākamā plānošanas perioda programmu.

Programmas pirmsākumi un struktūra

Programma „Erasmus+” sāka darboties 2014. gadā, taču tās pamatā ir sens un ilgstošs ES izglītības, apmācības un jaunatnes programmu veidošanās process. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados tika izveidotas vairākas atšķirīgas programmas. Vēlāk, deviņdesmitajos gados, sākās izglītības un apmācības jomas programmu racionalizācija, kā rezultātā sāka darboties programmas „Socrates” (izglītības jomā) un „Leonardo da Vinci” (profesionālās izglītības un apmācības jomā). Mūžizglītības programmā, kas pastāvēja no 2007. līdz 2013. gadam, bija apvienotas programmā „Socrates” ietilpstošās atbalsta programmas un „Leonardo da Vinci”. Lielākās pārmaiņas tika ieviestas līdz ar „Erasmus+” izveidi, kad vienkopus tika apvienotas visas izglītības, apmācības un jaunatnes programmas (t. s. integrētā pieeja). Kā jauna atbalstāmā joma programmā pirmo reizi tika iekļauts sports.

Saskaņā ar jauno integrēto pieeju „Erasmus+” ir strukturēta trijās pamatdarbībās: 1. pamatdarbība — personu mobilitāte mācību nolūkos; 2. pamatdarbība — sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa; 3. pamatdarbība — atbalsts politikas reformai. Abās nodaļās, kas attiecas uz izglītību un apmācību un uz jaunatni, ir noteikti skaidri, specifiski mērķi un attiecīgie pamatdarbību ietvaros veicamie pasākumi. Sporta nozare ir aplūkota trešajā nodaļā, kura nav strukturēta atbilstoši pamatdarbībām.

Galvenie secinājumi un ieteikumi

Daudzi ES iedzīvotāji „Erasmus+” vērtē atzinīgi, uzskatot to par galveno instrumentu izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta pasākumu atbalstam, un uzskata šo programmu par Eiropas integrācijas „veiksmes stāstu”. Kopumā jāsecina, ka programma potenciālajiem dalībniekiem piedāvā daudz jaunu iespēju. Programmas mērķi uzskatāmi par lielā mērā saistītiem ar pašreizējām politikas nostādnēm attiecīgajās jomās.

Attiecībā uz programmas atpazīstamību jāizdara divi atšķirīgi secinājumi. No vienas puses, atsevišķo programmu integrēšana vienā kopējā programmā ir palielinājusi ES atbalsta atpazīstamību, un rezultātā ir tikusi piesaistīta lielāka sabiedrības un politiķu uzmanība. Tomēr, no otras puses, vairākas iesaistītās personas kritiski vērtē to, ka programmas struktūra kopumā ir kļuvusi tik sarežģīta, ka atsevišķās nozares tagad ir mazāk pamanāmas.

Vienkāršošanas mērķis lielā mērā ticis sasniegts, ieviešot vairākus jaunus pasākumus, piemēram, digitālus risinājumus, kas izmantojami pieteikšanās procesā un projektu vadībā. Daudzas iesaistītās personas atzinīgi vērtē arī vienības izmaksu sistēmas ieviešanu, kuras rezultātā vienkāršojusies programmas finanšu pārvaldība.

Tomēr pirmajos divarpus programmas īstenošanas gados, bez šaubām, ir nācies saskarties ar grūtībām un sarežģītiem uzdevumiem. Starplaikā Komisija ir pilnveidojusi īstenošanas pasākumus un atkal ir uz pareizā ceļa. Tomēr, lai programmu faktiski padarītu par „veiksmes stāstu”, vēl ir daudz, ko darīt. Piemēram, referents konstatēja, ka apmierinātība ar programmu dažādajās programmas aptvertajās nozarēs un pamatdarbībās ir atšķirīga.

Referents kā svarīgākos vēlas akcentēt šādus būtiskus secinājumus un ieteikumus.

Starpnozaru sadarbība

Programmas struktūras racionalizēšanas mērķis bija radīt sinerģiju un sekmēt starpnozaru sadarbību starp dažādām izglītības, apmācības un jaunatnes darba jomām[8]. Divas trešdaļas valstu aģentūru uzskata, ka viens no pozitīvākajiem „Erasmus+” aspektiem ir palielinātais starpnozaru sadarbības potenciāls. Tomēr faktiski starpnozaru sadarbība nenotiek. Tādēļ referents aicina Komisiju pilnībā izmantot starpnozaru sadarbības veicināšanas un rosināšanas potenciālu. Nav arī īsti skaidrs, ko nozīmē „starpnozaru sadarbība”. Šo terminu izmanto, lai apzīmētu, piemēram, sadarbību starp pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem no dažādām nozarēm, sadarbību starp dažādām vienas valsts aģentūras administrētām nozarēm vai pat sadarbību starp vairākām valstu aģentūrām, kuru pārziņā ir atšķirīgas jomas. Tādēļ referents ierosina nākamajā programmā skaidri definēt, kas ir starpnozaru projekti.

Budžets

Salīdzinājumā ar iepriekšējām programmām „Erasmus+” kopējais budžets ir ievērojami palielināts. Programmas budžeta palielināšana par 40 % liecina par to, cik liela ir „Erasmus+” politiskā un ekonomiskā nozīme. Tomēr šis budžeta palielinājums būs spēkā tikai no 2017. gada. Tā kā laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam programmas budžets tika palielināts visai nedaudz, dažās programmas daļās sekmīgo pieteikumu īpatsvars bija ļoti mazs. Vēl jo vairāk — nācās noraidīt daudzus kvalitatīvus projektus, un daudzu pieteikumu iesniedzēju cerības tika pieviltas. Tomēr referents uzskata, ka atlikušajos četros programmas darbības gados, pateicoties ikgadējā budžeta palielinājumam, arvien vairāk pieteikumu būs sekmīgi un pieteikumu iesniedzēju apmierinātība augs. Referents atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā par DFS 2014.–2020. gadam vidusposma pārskatu/pārskatīšanu izklāstīto ieceri programmas atlikušajā darbības laikposmā piešķirt tai papildu EUR 200 miljonus[9].

Domājot par nākotni, jāatzīst — lai programma turpinātu darboties ar panākumiem, nākamajā plānošanas periodā tās budžets neizbēgami būs jāpalielina. Visbeidzot jāatzīst, ka tas, ka saistību izpildes līmenis viscaur programmā visās tās darbībās patlaban sasniedz gandrīz 100 %, uzskatāmi liecina par nelīdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu un ka šī situācija ir jārisina, turpinot palielināt budžetu, lai programma turpinātu darboties ar panākumiem.

Zīmolvārdi

Jau izsenis pastāvošajiem zīmolvārdiem — „Comenius”, „Erasmus”, „Erasmus Mundus”, „Leonardo da Vinci”, „Grundtvig” un „Jaunatne darbībā” — vienmēr ir bijusi svarīga nozīme, popularizējot programmas dažādās darbības jomas. Parlaments vienmēr ir atbalstījis šo zīmolvārdu lietojumu, lai ieinteresētajām personām un atbalsta saņēmējiem būtu viegli orientēties programmā. Ierasto zīmolvārdu izmantošana nodrošina labāku atpazīstamību un novērš pārpratumus, it sevišķi tiem atbalsta saņēmējiem, kuri bijuši iepriekšējās programmas dalībnieki. Lai saglabātu un nostiprinātu atsevišķo programmas darbības jomu identitāti, visām ieinteresētajām personām aktīvāk jāizmanto šie zīmolvārdi.

Vienkāršošana un lietotājdraudzīgums

Programmas vienkāršošanas nolūkā ir tikuši ieviesti vairāki pasākumi, taču vēl nav jūtama iecerētā praktiskā ietekme uz iesaistītajām personām. Kaut arī programmas galvenā iezīme ir vienkāršošana, daudzas iesaistītās personas norāda, ka programmas vadlīnijas ir pārāk sarežģītas, pārāk apjomīgas un nekonkrētas. Skaidrības trūkums un nevienmērīgi detalizētā izstrāde tās nepadara lietotājam draudzīgas. Ļoti atzinīgi vērtējama pieteikšanās un administrēšanas procedūru pastiprināta digitalizācija, taču jauno IT rīku izmantošana ir radījusi arī virkni problēmu. No valstu aģentūru sniegtās informācijas izriet, ka šie rīki nav pietiekami stabili, to izmantošana prasa ļoti daudz laika un tos nav ērti lietot nedz valstu aģentūrām, nedz atbalsta saņēmējiem. Referents atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto rīcības plānu IT jomā, kura mērķis ir pārvarēt šīs ikdienējās grūtības. Ziņojumā referents aicina turpināt uzlabot attiecīgos IT rīkus un mudina Komisiju nevis attīstīt jaunus rīkus, bet pievērsties jau pastāvošo rīku uzlabošanai. Spriežot pēc iesaistīto personu teiktā, administratīvo slogu projektu finanšu pārvaldībā mazina vienības izmaksu sistēmas ieviešana. Tomēr šķiet, ka aprēķinu sistēma ir netaisnīga, it sevišķi attiecībā pret tiem atbalsta saņēmējiem, kuri nāk no attāliem rajoniem. Komisija uz to jau ir reaģējusi, veicot sistēmas pielāgojumus. Tomēr atbalsta apmērs tiek vērtēts kā realitātei neatbilstošs, jo, acīmredzot, tas nesedz faktiski radušās izmaksas. Pēc referenta domām, lai sniegtu projektu dalībniekiem pietiekamu finansiālo atbalstu, ir nepieciešams vēl vairāk palielināt vienības izmaksu likmi.

Mazās organizācijas

Daudzas iesaistītās personas norāda, ka „Erasmus+” kļūst par programmu, kas domāta lielām institūcijām un lieliem attīstības projektiem. Mazās organizācijas galvenokārt vēlas īstenot nelielus sadarbības projektus. Taču administratīvā sloga dēļ tas ir ļoti sarežģīti. Mazajām organizācijām trūkst nepieciešamās finansiālās un organizatoriskās kapacitātes, lai sekmīgi sacenstos ar lielajām organizācijām. Komisija uz šo kritiku reaģēja, ieviešot izmaiņas 2016. gada darba programmā. Proti, 2. pamatdarbībā tika piedāvāti divi stratēģisko partnerību veidi: stratēģiskās partnerības, kuru mērķis ir īstenot inovatīvu praksi izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, un stratēģiskās parnerības, kuru mērķis ir iedibināt šādas prakses apmaiņu. Savukārt sporta jomā tika izstrādāta mazu sadarbības partnerību koncepcija. Referents ir pārliecināts, ka šīs izmaiņas var uzskatīt par pirmo soli ceļā uz to, lai palielinātu mazo organizāciju izredzes piedalīties sadarbības projektos. Tomēr referents aicina Komisiju veikt turpmākus uzlabojumus, lai programmas darbībās iesaistītu vēl vairāk mazo organizāciju.

Turpmāka saskaņošana un citas izmaiņas

Visbeidzot referents vēlas uzsvērt savu nostāju, ka nākamajā plānošanas periodā nav nepieciešama turpmāka programmas saskaņošana. Ir nepieciešams garantēt un nostiprināt tās līdzšinējos sasniegumus. Ja vajadzīgs, jāveic uzlabojumi, taču ir jāsaglabā izveidotā programmas struktūra. Šajā sakarībā referents aicina Komisiju saglabāt atsevišķās nodaļas izglītībai un apmācībai, jaunatnes lietām un sportam, attiecīgi nodalot arī to budžetus. Nosakot mērķus un konkrētās darbības, ir jāņem vērā attiecīgās jomas specifika.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK, īstenošanu

(2015/2327(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK[1],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā[2],

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)[3],

–  ņemot vērā 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu[4],

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 19. novembra secinājumus par izglītību ilgtspējīgai attīstībai,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 18. janvāra paziņojumu „Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” (COM(2011)0012),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par iniciatīvu „Jaunatne kustībā” — pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai[5],

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” (COM(2011)0567),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. novembra rezolūciju par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (2011/C 372/01)[6],

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. un 29. novembra secinājumus par mācību mobilitātes kritēriju[7],

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu[8],

–  ņemot vērā Padomes un Komisijas 2012. gada kopīgo ziņojumu par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”) īstenošanu — „Izglītība un apmācība gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā Eiropā”[9],

–  ņemot vērā 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par izglītības pārvērtēšanu[10],

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. maija secinājumus par skolotāju efektīvu izglītību,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. maija secinājumus par kvalitātes nodrošināšanu izglītības un apmācības atbalstam,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības izglītības ministru neformālajā sanāksmē Parīzē 2015. gada 17. martā pieņemto „Deklarāciju par pilsoniskuma un kopējo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanu ar izglītības palīdzību” („Parīzes deklarācija”),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu ar izglītības un apmācības palīdzību[11],

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 15. septembra paziņojumu „Projekts Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajam ziņojumam par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)” (COM(2015)0429),

–  ņemot vērā Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ziņojumu par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”) īstenošanu — „Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā” (COM(2015)0408),

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par agrīnās izglītības un sākumskolas izglītības lomu radošuma, inovāciju un digitālās kompetences attīstībā[12],

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanu un panākumu skolā veicināšanu[13],

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par mācīšanos par ES skolā[14],

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par „Erasmus+” un citiem instrumentiem mobilitātes veicināšanai profesionālajā izglītībā un apmācībā[15],

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 30. maija secinājumus par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskas domāšanas attīstīšanu ar izglītības un apmācības palīdzību,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 30. maija secinājumus par jaunatnes sektora ieguldījumu integrētā starpsektoru pieejā jauniešu vardarbīgas radikalizācijas novēršanai un apkarošanai,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu „Jaunā prasmju programma Eiropai” (COM(2016)0381),

–  ņemot vērā 2016. gada 23. jūnija rezolūciju par turpmākiem pasākumiem saistībā ar stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”)[16],

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un Reglamenta XVII pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta kontroles komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0389/2016),

A.  tā kā „Erasmus+” ir viena no veiksmīgākajām Savienības programmām un galvenais instruments izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā īstenotu darbību atbalstam un ir paredzēta, lai uzlabotu jauniešu karjeras izredzes un dotu dalībniekiem iespēju veidot sociālus kontaktus, un laikā no 2014. līdz 2020. gadam tā vairāk nekā četriem miljoniem Eiropas iedzīvotāju nodrošinās iespēju studēt, piedalīties apmācībā un iesaistīties brīvprātīgajā darbā ārpus savas valsts;

B.  tā kā Komisija ir demonstrējusi elastīgu pieeju un spērusi inovatīvus soļus, lai reaģētu uz jauniem, sarežģītiem uzdevumiem, piemēram, priekšlikumu attiecībā uz bēgļiem, un lai veicinātu pilsoniskās vērtības starp „Erasmus+” piedāvātajiem stimuliem, tā tiecoties attīstīt aktīvāku un līdzdalīgāku starpkultūru dialogu;

C.  tā kā par programmas lielo nozīmi izglītībā un sabiedrībā, kā arī par tās lielo politisko un ekonomisko nozīmi liecina tas, ka programmas budžets šajā plānošanas periodā ir palielināts par 40 % un ka paredzētā budžeta saistību izpildes līmenis sasniedz gandrīz 100 %, jo iesniegto pieteikumu ir ļoti daudz;

D.  tā kā patlaban vēl nav pieejami visi attiecīgie dati, lai pilnībā veiktu programmas īstenošanas kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi, un līdz ar to vēl nav īstais brīdis veikt programmas ietekmes kvalitatīvo novērtējumu;

E.  tā kā 2014. gadā veiktā pētījuma par „Erasmus” ietekmi („The Erasmus Impact Study”)[17] rezultāti liecina, ka jauniešiem, kuri ir studējuši vai piedalījušies apmācībā citā valstī, izredzes atrast darbu ir divreiz lielākas nekā tiem, kuriem šādas pieredzes nav, un ka 85 % „Erasmus” dalībnieku studē vai piedalās apmācībā ārpus savas valsts tādēļ, lai ārzemēs uzlabotu savu piemērotību darba tirgum, un ka bezdarba līmenis to iedzīvotāju vidū, kuri ir studējuši vai piedalījušies apmācībā citā valstī, piecus gadus pēc studiju vai apmācības beigšanas ir par 23 % zemāks; tā kā „The Erasmus Impact Study” ir minēts arī tas, ka 64 % darba devēju uzskata, ka starptautiskā pieredze ir nozīmīgs faktors pieņemšanai darbā (salīdzinājumam — 2006. gadā tā domāja tikai 37 %) un ka absolventiem, kuriem ir starptautiska pieredze, darbā tiek uzticēti atbildīgāki pienākumi; tā kā tā kā trešdaļai „Erasmus” praktikantu tiek piedāvāts darbs uzņēmumā, kurā viņi bijuši praksē, un gandrīz desmitā daļa „Erasmus” praktikantu, kuri bijuši praksē uzņēmumos, ir nodibinājuši paši savus uzņēmumus un trim ceturtdaļām ir vai varētu veidoties šādi plāni,

Galvenie secinājumi

1.  norāda, ka „Erasmus+” ir nozīmīgākā ES programma mobilitātes, izglītības un apmācības jomā un tai piešķirtais budžets, ņemot vērā pozitīvos rezultātus un lielo pieprasījumu, ir par 40 % lielāks nekā laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam;

2.  norāda, ka pārliecinošs vairākums valstu aģentūru uzskata, ka programmas „Erasmus+” mērķi izglītības, apmācības un jaunatnes jomā tiks sasniegti;

3.  uzskata, ka programmai „Erasmus+” ir vitāla loma Eiropas identitātes un integrācijas, solidaritātes, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes, kvalitatīvas nodarbinātības, konkurētspējas, sociālās kohēzijas un jauniešu profesionālās mobilitātes veicināšanā, jo tā nodrošina pozitīvu ieguldījumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmu un mūžizglītības uzlabošanā, aktīva Eiropas pilsoniskuma veicināšanā un nodarbinātības izredžu uzlabošanā, dodot Eiropas iedzīvotājiem iespēju apgūt transversālu un daudzās jomās pielietojamu personisko un profesionālo prasmju un kompetenču klāstu, kuras tiek iegūtas studējot, piedaloties apmācībā, gūstot darba pieredzi ārpus savas valsts vai iesaistoties brīvprātīgajā darbā, kā arī sekmē cilvēka patstāvību, spēju pielāgoties un personisko attīstību;

4.   uzsver — kaut arī programma kopumā ir atpazīstamāka nekā tās priekštece, ne tik pamanāmas ir dažādās nozaru programmas; šajā sakarībā atgādina, ka, īstenojot programmu, ir jāņem vērā dažādo nozaru specifika un īpatnības;

5.  uzsver, ka būtu atkal jāievieš specifiski nozaru pasākumi, piemēram, „Grundtvig” darbsemināri un valstu jaunatnes iniciatīvas, kurās var piedalīties neformālas grupas, un ka transnacionālajām jaunatnes iniciatīvām vajadzētu būt vieglāk pieejamām; ierosina palielināt programmas ietekmi ar jaunām attiecināmām darbībām, piemēram, 1. pamatdarbības (KA1) ietvaros ieviešot liela mēroga jauniešu apmaiņas pasākumus, kuru pamatā būtu liela Eiropas Brīvprātīgo dienesta struktūra;

6.  uzsver, ka programmas „Erasmus+” jaunatnei veltītā nodaļa ir tā joma, kurā visvairāk jūtama Eiropas iedzīvotāju augošā interese par „Erasmus+”; konstatē, ka patlaban 36 % no visiem iesniegtajiem „Erasmus+” pieteikumiem attiecas uz jaunatnei veltīto nodaļu un laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam iesniegto pieteikumu skaits ir audzis par 60 %;

7.  atzīst to, cik liela nozīme ir ES strukturētajam dialogam jaunatnes jautājumos — tas ir līdzdalībā balstīts process, kas jauniešiem un jaunatnes organizācijām dod iespēju iesaistīties un ietekmēt ES jaunatnes politikas veidošanu, un atzinīgi vērtē programmas atbalstu šim procesam, kurš tiek sniegts, atbalstot valstu darba grupas un strukturētā dialoga projektus 3. pamatdarbības ietvaros; norāda, ka Eiropas Brīvprātīgo dienests ir jauniešiem paredzēts intensīvas mācīšanās un pieredzes gūšanas veids un tam ir nepieciešama ļoti kvalitatīva struktūra; uzsver, ka arī turpmāk iespējas piedalīties programmā „Erasmus+” galvenokārt būtu jāpatur pilsoniskajai sabiedrībai;

8.   atzīst, ka no visu līmeņu ieinteresēto personu sniegtās informācijas izriet, ka programmas īstenošanas pirmie divarpus gadi ir bijuši grūti un sarežģīti, laika gaitā jau tikuši veikti uzlabojumi, tomēr universālā pieejā balstītie vienkāršošanas risinājumi daudzkārt radījuši pretējas sekas; uzskata, ka birokrātisko šķēršļu samazināšana ļautu programmu darīt plašāku un vieglāk pieejamu; tādēļ prasa turpināt centienus mazināt birokrātiju projekta ciklā un noteikt pienācīgas, projekta budžetam vai veidam atbilstošas izmaksas; vienlaikus mudina Komisiju nostiprināt dialogu ar sociālajiem partneriem, vietējām iestādēm un pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu maksimālu programmas pieejamību; pauž nožēlu par to, ka lielā administratīvā sloga dēļ mazākām organizācijām programmas „Erasmus+” finansējums var būt nesasniedzams; uzskata, ka vajadzētu vienkāršot birokrātiskās un ar ziņojumu sniegšanu saistītās prasības;

9.  ar nožēlu konstatē, ka Komisija nesniedz nekādus datus par to, kāda bijusi sekmīgo projektu kvalitāte; uzsver, ka ikviena projekta kvalitātes analīze un pārredzams rezultātu atspoguļojums ir pašsaprotami pasākumi, kas Komisijai būtu jāveic un kas varētu veicināt sekmīgo pieteikumu īpatsvara palielināšanos;

10.  uzsver, ka mērķis padarīt programmas īstenošanu vienkāršāku, lietotājiem draudzīgāku un elastīgāku vēl nav sasniegts; šajā sakarībā uzsver, ka programmas vadlīnijās joprojām ir daudz neskaidrību un tās nav viscaur vienlīdz sīki izstrādātas, un pieteikuma veidlapas ir pārlieku sarežģītas, tādēļ mazāki, nepieredzējuši pretendenti, kas ar pieteikumu sagatavošanu nenodarbojas profesionālā līmenī, piesakoties programmām, atrodas krietni neizdevīgākā situācijā; uzsver, ka programmā ir nepieciešams veikt uzlabojumus, lai padarītu to lietotājiem draudzīgāku, vienlaikus ņemot vērā to, ka ir svarīgi nodalīt dažādas nozares un atbalsta saņēmēju grupas; pauž nožēlu par to, ka „Erasmus+” ilgie maksājumu periodi ietekmē mazāku organizāciju iespējas pieteikties finansējumam;

11.  aicina Komisiju ievērojami vienkāršot pieteikšanās procedūru un pārveidot programmas vadlīnijas, vairāk orientējot tās uz lietotājiem un pielāgojot konkrētajām nozarēm, šajā nolūkā apkopojot visu katrai programmas nozarei būtisko informāciju vienā nodaļā, un vienlaikus ar programmas vadlīnijām, turklāt krietnu laiku pirms pieteikšanās termiņa, publicēt pieteikuma veidlapas visās oficiālajās valodās, kā arī skaidri norādīt, kādi dokumenti būs nepieciešami kurā posmā; prasa precizēt un vienkāršot elektroniskās veidlapas finanšu iedaļu; uzsver, ka pieteikumi ir jānovērtē koordinēti un konsekventi, piesaistot neatkarīgu ekspertu atbalstu;

12.  uzsver, ka ir svarīgi, lai profesionālās izglītības un apmācības audzēkņiem, praktikantiem, mācekļiem un brīvprātīgajiem būtu skaidri definēti paredzamie mācību rezultāti un konkrēti darba pienākumu apraksti ārvalstīs gūstamajai „Erasmus+” darba pieredzei; uzsver, ka šā pasākuma neatņemama daļa ir kandidātu iepriekšēja sagatavošana pirms starptautiskās pieredzes gūšanas un ka sagatavošanā ir jāiekļauj profesionālā orientācija un valodu kursi, kā arī apmācība sociālās un kultūras integrācijas jautājumos, tostarp starpkultūru komunikācijas apguve, jo ar šādiem pasākumiem tiktu veicināta iekļaušanās sabiedrībā un uzlaboti dalībnieku darba un dzīves apstākļi; ņemot vērā daudzvalodības nozīmi jauniešu nodarbināmības uzlabošanā, uzskata, ka programmā „Erasmus+” būtu jāpastiprina centieni veicināt un atbalstīt daudzvalodību; atzinīgi vērtē to, ka „Erasmus+” projektu dalībnieki pilnveidos savas svešvalodu, it sevišķi kaimiņvalstu valodu, prasmes, kas var palielināt mobilitāti un iespējas tikt nodarbinātiem pārrobežu darba tirgū; uzskata, ka valodu kursus iebraucošajiem mobilitātes programmu dalībniekiem varētu rīkot sadarbībā ar izglītības iestādēm un uzņēmumiem, kuros notiks stažēšanās, un pielāgot šos kursus attiecīgajai studiju vai stažēšanās jomai;

13.  atgādina, ka, neraugoties uz ievērojamo programmas vispārējā budžeta palielinājumu, daudzgadu finanšu shēmā programmai tās darbības laikposma pirmajā pusē bija paredzēts tikai neliels budžeta palielinājums, kā rezultātā diemžēl nācās noraidīt daudzus kvalitatīvus projektus, līdz ar to sekmīgo pieteikumu īpatsvars bija mazs un pieteikumu iesniedzēju vidū veidojās liela neapmierinātība;

14.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā programmai „Erasmus+” pieejamie līdzekļi salīdzinājumā ar 2016. gadu ir palielināti par gandrīz EUR 300 miljoniem; turklāt uzsver, ka daļu no šiem līdzekļiem vajadzētu izmantot, lai uzlabotu tās programmas daļas, kurās vērojamas nepilnības, it sevišķi — lai palielinātu kvalitatīvu sekmīgo projektu skaitu;

15.  atzīst, ka programmā „Erasmus+” ieguldītie ES budžeta līdzekļi ievērojami palīdz uzlabot prasmes un piemērotību darba tirgum un mazina ilgstoša bezdarba risku Eiropas jauniešu vidū, kā arī sekmē aktīvu pilsoniskumu un jauniešu sociālo iekļautību;

16.  uzskata, ka, pateicoties 2017. gada kopējā budžeta palielinājumam par 12,7 % salīdzinājumā ar 2016. gadu un turpmākiem palielinājumiem atlikušajos programmas darbības gados, sekmīgo pieteikumu būs vairāk un augs pieteikumu iesniedzēju apmierinātība; sagaida, ka tiks īstenots Komisijas nodoms programmai tās atlikušajā darbības termiņā piešķirt papildu EUR 200 miljonus, kaut gan, lai apmierinātu pieprasījumu tajās programmas nozarēs, kurās finansējums ir nepietiekams, pieprasījumam patlaban krietni pārsniedzot pieejamo finansējumu, budžeta līdzekļu ieguldījumam ir jābūt vēl lielākam; konstatē, ka 48 % valstu aģentūru savos ziņojumos norāda, ka programmas darbībām atvēlētais budžets ir nepietiekams;

17.  mudina Komisiju veikt analīzi par tām programmas pamatdarbībām un nozarēm, kurās finansējums šķiet nepietiekams, piemēram, par KA2 stratēģiskajām partnerībām, pieaugušo izglītību, jaunatni, skolas izglītību, profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, un noskaidrot, kurās jomās budžeta palielinājums dotu vislielāko labumu; uzsver, ka arī turpmāk programma ir pastāvīgi jāpārrauga, lai apzinātu šīs jomas un nozares un iespējami drīz izdarītu korekcijas; uzsver, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums mobilitātei, īpašu uzmanību pievēršot nepietiekami pārstāvētu grupu mobilitātes palielināšanai; uzsver, ka, ņemot vērā konkrētu nozaru specifiskās vajadzības, ir nepieciešamas speciālas budžeta pozīcijas dažādām nozarēm; norāda, ka budžets ir jāizmanto tikai un vienīgi saskaņā ar programmas noteikumiem;

18.  uzsver, ka virtuālie līdzekļi ir viens no veidiem, kā izplatīt un izmantot rezultātus, taču, lai projekti un programma kopumā gūtu panākumus, ļoti liela nozīme ir personiskajiem kontaktiem un klātienē rīkotiem pasākumiem; šajā sakarībā uzskata, ka izpratnes vairošanas kampaņās dalībvalstīs būtu jāparedz semināri un pasākumi ar potenciālo dalībnieku personisku līdzdalību;

19.  uzsver arī to, ka būtisks „Erasmus+” komponents visiem dalībniekiem ir valodu prasmju pilnveide; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas piedāvātos tiešsaistes instrumentus valodu apguvei, taču norāda — lai mobilitāte būtu veiksmīga, līdztekus ir jāievieš papildu satvars (valsts, reģionālā, vietējā mērogā), it sevišķi skolēniem un PIA audzēkņiem, kā arī personālam, lai palīdzētu viņiem integrēties dažādās vidēs;

20.  norāda, ka patlaban tikai 1 % jauniešu, kuru izglītošanās ir saistīta ar darba vidi, tostarp mācekļi, apmācības laikā piedalās mobilitātes pasākumos; norāda, ka ir būtiski izveidot nosacījumus mācekļu mobilitātes plašākai izvēršanai Eiropas Savienībā, lai radītu mācekļiem tādas pašas iespējas kā augstskolu studentiem, tādējādi īstenojot mērķi apkarot bezdarbu, it sevišķi jauniešu vidū;

21.  uzsver, ka neformālā izglītība un ikdienējā mācīšanās, darbs ar jauniešiem, līdzdalība sporta pasākumos un iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā ir nozīmīgi veidi, kā stimulēt pilsonisko, sociālo un starpkultūru kompetenču attīstību, veicināt jauniešu sociālo iekļautību un aktīvu pilsoniskumu un dot ieguldījumu jauniešu cilvēkkapitāla un sociālā kapitāla attīstīšanā;

22.  uzsver, ka agrāk „Erasmus” un „Leonardo” galvenā mērķgrupa bija jaunieši ar augstāku prasmju līmeni un labākām izredzēm darba tirgū un šīs programmas tikpat kā nebija vērstas uz visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem; norāda uz ES mērķi ierobežot priekšlaicīgu izglītības pārtraukšanu un mazināt nabadzību; uzsver, ka dalībvalstīm, īstenojot „Erasmus+”, ir izteikti jāpievēršas izglītību priekšlaikus pārtraukušo iedzīvotāju mērķgrupai, kas ir pakļauta lielam nabadzības un bezdarba riskam; uzsver, ka cilvēkiem, kuri priekšlaikus pārtrauc izglītību, ir vajadzīgas nevis standartizētās, plaši izmantotās PIA vai apmaiņas programmas, bet gan programmas, kuru uzmanības centrā būtu šo cilvēku specifiskās vajadzības, šīm programmām jābūt viegli pieejamām un finansēšanas kārtībai — vienkāršai, līdztekus paredzot neformālas vai ikdienējas mācīšanās vidi;

23.  norāda uz jaunajām problēmām, kas skar sabiedrību, un uz to, ka darba saturiskie modeļi nemitīgi mainās un attīstās; atgādina, ka programma „Erasmus+” arī sagatavo jauniešus darba dzīvei, un uzskata, ka būtu īpaši jākoncentrējas uz pārorientēšanos no kompetencēm, kas saistītas ar veicamo darbu, uz vispārīgu prasmju apguvi, veicinot tādu transversālu un daudzās jomās izmantojamu prasmju un kompetenču apguvi kā, piemēram, uzņēmējdarbības prasmes, IKT lietotprasme, radoša domāšana, problēmu risināšana un novatorisks skatījums, pārliecība par sevi, spēja pielāgoties, komandas veidošana, projektu vadība, riska novērtēšana un riska uzņemšanās, kā arī sociālās un pilsoniskās kompetences, kurām ir ārkārtīgi būtiska nozīme darba tirgū; uzskata, ka tam būtu jāattiecas arī uz optimālas darba vides veidošanu, labu darba un privātās dzīves līdzsvarošanu un nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju integrēšanu darba tirgū un sabiedrībā;

24.  norāda, ka studentu aizdevumu garantijas instruments sāka darboties tikai 2015. gada februārī pēc tam, kad 2014. gada decembrī bija parakstīts deleģēšanas nolīgums ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), un ka patlaban šajā inovatīvajā instrumentā piedalās tikai četras Francijas, Spānijas un Īrijas bankas; pauž nožēlu par to, ka šis finanšu instruments vēl ne tuvu nav devis gaidītos rezultātus, jo patlaban to izmanto tikai 130 maģistrantūras studenti; prasa kritiski izvērtēt aizdevumu garantijas instrumentu, pārbaudot tā mērķi un pieejamību visā Eiropā, un mudina Komisiju, lai tā, apspriežoties ar Parlamentu, ierosinātu stratēģiju tās budžeta daļas pārdalei, kura līdz 2020. gadam, domājams, netiks izlietota; uzsver, ka būtu jāuzrauga, cik daudz studentu kopumā uzņēmušies parādsaistības, lai garantētu, ka ar programmā izmantotajiem vispusīgajiem finanšu instrumentiem tiek palīdzēts lielākam cilvēku skaitam;

25.  pauž nožēlu par to, ka, īstenojot tautas sporta projektus, projektu dalībnieku vidū ir ļoti nepietiekami pārstāvētas organizācijas, kas pārstāv vietēja līmeņa sportistus amatierus un it sevišķi sportistus invalīdus; atzinīgi vērtē mazo sadarbības partnerību ieviešanu, kurām ir samazinātas administratīvās prasības, vērtējot to kā nozīmīgu soli, lai pavērtu iespējas programmā piedalīties nelielām tautas sporta organizācijām un bagātinātu tās; uzsver, ka mazināt šo trūkumu var palīdzēt starpnozaru darbības, šajā gadījumā — sporta un izglītības ciešāka sasaistīšana; norāda, ka šī prakse būtu jāpaplašina, ieviešot to arī citās „Erasmus+” projektu finansēšanas jomās, it sevišķi attiecībā uz brīvprātīgo organizācijām;

26.   atzinīgi vērtē programmas „Erasmus+” īpašo iesaistīšanos tautas sporta pasākumos un ar to saistītā sadarbībā; mudina Komisiju uzlabot programmas pieejamību tautas sporta jomu pārstāvošiem dalībniekiem, piemēram, sporta klubiem, un palielināt minēto pārstāvju līdzdalību programmā; aicina Komisiju izvērtēt, vai sportam patlaban pieejamais „Erasmus+” finansējums tiek izmantots efektīvi un vai tas nāk par labu tautas sportam, un, ja tā nav, noskaidrot iespējas veikt uzlabojumus, īpašu uzmanību pievēršot tautas sportam un izglītībai, lai pastiprinātu pamanāmību, popularizētu fiziskas aktivitātes un vairotu sporta pieejamību visiem ES iedzīvotājiem; aicina Komisiju pastiprināt starpnozaru pieeju tautas sportam visās attiecīgajās „Erasmus+” darbībās un koordinēt darbības šajā jomā, lai panāktu efektivitāti un gaidīto ietekmi;

27.  uzsver pievienoto vērtību, ko nodrošina „Erasmus+” profesionālās izglītības un apmācības pasākumi, atbalstot nelabvēlīgā situācijā esošu grupu integrāciju vai reintegrāciju izglītības/profesionālās izglītības iespēju izmantošanā, lai tādējādi veicinātu šo cilvēku pāreju uz darba tirgu;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis, tostarp arī ES aģentūras, piemēram, CEDEFOP, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības ietvaros īstenoto mobilitātes programmu kvalitāti, pieejamību un piekļuves vienlīdzīgumu, lai pievienoto vērtību kvalifikācijas, atzīšanas un satura ziņā gūtu visi dalībnieki, un nodrošināt kvalitātes standartu ieviešanu attiecībā uz mācekļu apmācības programmām;

29.  atzīst, ka, ņemot vērā augsto jauniešu bezdarba līmeni dažās dalībvalstīs, viens no „Erasmus+” galvenajiem mērķiem ir sagatavot jauniešus darba dzīvei; vienlaikus uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai programmā „Erasmus+” tiktu saglabāts ārpus skolas, profesionālās apmācības un studijām īstenojamu pasākumu statuss;

30.  atgādina Komisijai, ka cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, vājdzirdīgiem cilvēkiem, ir īpašas vajadzības un tādēļ viņiem ir vajadzīgs atbilstošs finansējums un pienācīgs atbalsts, piemēram, zīmju valodas tulku palīdzība, un ir nepieciešams, lai viņu rīcībā būtu vairāk informācijas un lai viņiem būtu pieejamas samērīgas stipendijas, tā paverot iespēju iesaistīties programmā „Erasmus+”; aicina Komisiju turpināt darbu pie papildu pasākumu ieviešanas, kas cilvēkiem ar invaliditāti garantētu neierobežotu, nediskriminējošu piekļuvi visām „Erasmus+” stipendiju programmām; uzskata, ka būtu vērtīgi vajadzības gadījumā šādiem projektiem valstu aģentūrās piesaistīt konsultantus, kas dotu padomus, kā vislabāk iedalīt līdzekļus;

31.  uzsver prasību vai nu finansiāli, vai ar nodokļu atvieglojumiem atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kuri piedāvā profesionālo apmācību programmā „Erasmus+”;

Ieteikumi

32.   uzskata, ka „Erasmus+” ir viens no galvenajiem pīlāriem, kas Eiropas iedzīvotājiem palīdz pierast pie izglītošanās visa mūža garumā; tādēļ aicina Komisiju pilnībā izmantot programmas mūžizglītības dimensiju, veicinot un rosinot starpnozaru sadarbību, kuras apmērs programmā „Erasmus+” ir daudz lielāks nekā iepriekšējās programmās, un programmas termiņa vidusposma novērtējumā, ar ko Komisija nāks klajā 2017. gada nogalē, veikt starpnozaru sadarbības novērtējumu; atzīst starpnozaru projektu un pasākumu potenciālu uzlabot programmas sniegumu; prasa, lai ikvienā augstākās izglītības vai profesionālās izglītības programmā tiktu iekļauta izglītības mobilitāte, tā uzlabojot augstākās izglītības un PIA sistēmas kvalitāti, palīdzot cilvēkiem pilnveidot viņu profesionālās prasmes, kompetences un karjeru, kā arī nostiprināt izpratni par mobilitātes laikā gūtajām kompetencēm visās aptvertajās nozarēs un sekmēt zināšanas par mācīšanos, apmācību un jaunatnes darbu; uzsver pievienoto vērtību, ko nodrošina „Erasmus+” profesionālās izglītības un apmācības pasākumi, atbalstot nelabvēlīgā situācijā esošu grupu integrāciju vai reintegrāciju izglītības/profesionālās izglītības iespēju izmantošanā, lai tādējādi veicinātu šo cilvēku pāreju uz darba tirgu; prasa uzlabot PIA audzēkņu iespējas iziet praksi vai apgūt daļu no mācību programmas kaimiņvalstīs, šajā nolūkā, piemēram, finansējot ceļa izdevumus tiem audzēkņiem, kuri attiecīgajā laikā paliek dzīvot savā izcelsmes valstī;

33.  norāda, ka „Erasmus+” ir nozīmīgs instruments profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes uzlabošanai Eiropas Savienībā; uzsver, ka iekļaujošai, kvalitatīvai profesionālajai izglītībai un apmācībai un tās ietvaros īstenotai mobilitātei Eiropā ir vitāli nozīmīga ekonomiskā un sociālā loma strauji mainīgā darba tirgus apstākļos, jo šie mehānismi ļauj nodrošināt jauniešiem un pieaugušajiem profesionālās iemaņas un dzīvē noderīgas prasmes, kas nepieciešamas, pārejot no izglītības un apmācības uz darba dzīvi; uzsver, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai un tās ietvaros īstenotai mobilitātei būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem, tostarp sievietēm, kas profesionālajā izglītībā un apmācībā ir nepietiekami pārstāvētas, un nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, tostarp romiem, bez darba esošiem jauniešiem, cilvēkiem ar invaliditāti, nomaļu apvidu un attālāko reģionu iedzīvotājiem un migrantiem, un jāveicina šo cilvēku nediskriminēšana un sociālā iekļautība; ierosina pievērsties arī mazkvalificētiem atbalsta saņēmējiem, lai palielinātu šo cilvēku dalību un tādējādi paplašinātu programmu aptverto personu loku;

34.   norāda, ka dažās dalībvalstīs dalība mobilitātes programmās joprojām ir sociāli selektīva; pauž nožēlu par to, ka nevienlīdzība, kas valda gan dalībvalstīs, gan starp dalībvalstīm, apgrūtina iespējas piedalīties programmā, jo liek šķēršļus pretendentiem, it sevišķi studentiem ar zemāku ienākumu līmeni; norāda, ka mobilitātes programmu dalībnieku vidū ir daudz tādu audzēkņu/studentu, kuri saņem atbalstu no trešām personām (ģimenes, vecākiem, dzīvesbiedra, atbalsta saņēmējam pietuvinātiem vietējiem dalībniekiem); norāda, ka daudzi strādājošie studenti atsakās no iespējas piedalīties mobilitātē, jo nevēlas zaudēt ienākumus; norāda — lai sasniegtu KA1 mērķus, nozīmīgi instrumenti ir mobilitātes šķēršļu, piemēram, finansiālo barjeru, likvidēšana un labāka starptautiskās darba pieredzes / studiju rezultātu atzīšana; mudina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk palielināt finansiālo palīdzību tiem cilvēkiem, kuriem piedalīties liedz finansiāli ierobežojumi, un meklēt turpmākas iespējas atvieglot šo cilvēku mobilitāti, lai „Erasmus+” patiesi kļūtu par visiem pieejamu programmu; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu piekļuvi programmai;

35.  aicina Komisiju arī krīzes laikos garantēt mobilitāti visā Eiropā un saglabāt iespējas Eiropas augstākās izglītības telpas dalībvalstīm piedalīties programmā „Erasmus+”;

36.  joprojām pauž bažas par to, ka jaunieši un sabiedrība kopumā programmu „Erasmus+” galvenokārt uztver kā augstskolu studentiem domātu programmu; tāpēc iesaka lielāku nozīmi piešķirt dažādo jomu, kurās iespējams pieteikties, tostarp skolas izglītības, augstākās izglītības, starptautiskā mērogā realizētas augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības, kā arī jaunatnes darba, sporta un brīvprātīgā darba, lielākai popularizēšanai Eiropas, valstu un reģionālā līmenī, it sevišķi ar informācijas kampaņas un sabiedrisko attiecību palīdzību, pievēršoties visu programmu saturam, kā arī akcentēt transversālu projektu īstenošanas iespēju;

37.   uzskata, ka jau ilgstoši pastāvošie zīmolvārdi („Comenius”, „Erasmus”, „Erasmus Mundus”, „Leonardo da Vinci”, „Grundtvig” un „Jaunatne darbībā”) un to logotipi ir svarīgi instrumenti programmas daudzveidības popularizēšanai; norāda arī uz to, ka „Erasmus+” kļūst par visplašāk pazīstamo nosaukumu, it sevišķi jaunpienācēju vidū; uzsver, ka programmai ir jāaizstāv savs jaunais nosaukums „Erasmus+” un jāturpina izmantot dažādas metodes informētības vairošanai; rosina Komisiju arī turpmāk akcentēt programmas „Erasmus+” saistību ar šiem zīmolvārdiem un tās daudzveidīgajām apakšprogrammām; prasa iekļaut vārdu „Erasmus+” atsevišķo programmu nosaukumos (līdz ar to šie nosaukumi būtu „Erasmus+ Comenius”, „Erasmus+ Mundus”, „Erasmus+ Leonardo da Vinci”, „Erasmus+ Grundtvig” un „Erasmus+ Jaunatne darbībā”; aicina visas iesaistītās personas turpināt tos izmantot, it sevišķi publikācijās un brošūrās, lai saglabātu un nostiprinātu nozaru programmu identitāti, nodrošinātu tām labāku atpazīstamību un novērstu pārpratumus atbalsta saņēmēju vidū; aicina Komisiju strukturēt „Erasmus+” vadlīnijas, izmantojot šos ilgi pastāvējušos zīmolvārdus, un konsekventi izmantot tos vadlīnijās;

38.  mudina Komisiju pastiprināt centienus strādāt atklāti, konsultējoties un pārredzami un turpināt uzlabot sadarbību ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību (tostarp attiecīgā gadījumā vecāku, audzēkņu, pedagogu un citu izglītības darbinieku apvienībām un jaunatnes organizācijām) visos īstenošanas līmeņos; uzsver, ka programmai „Erasmus+” ir jākļūst par Eiropas Savienības pārredzamības paraugu, ko par tādu atzīst paši iedzīvotāji, un ir jātiecas panākt absolūti visu programmas lēmumu un procesu pilnīgu pārredzamību, it sevišķi attiecībā uz finanšu aspektiem; atgādina, ka pilnībā pārredzami lēmumi nodrošina labāku izpratni attiecībā uz projektiem un individuālo pretendentu pieteikumiem, kuri nav izrādījušies sekmīgi;

39.  uzsver Regulā Nr. 1288/2013, ar ko izveio „Erasmus+”, minētās programmas komitejas nozīmīgo lomu, proti, tās būtiski nozīmīgās funkcijas programmas īstenošanā un Eiropas pievienotās vērtības vairošanā, uzlabojot papildināmību un sinerģiju starp „Erasmus+” un valstu līmeņa politiku; prasa, lai programmas komitejai būtu lielāka loma un nozīme politisko lēmumu pieņemšanā; aicina Komisiju turpināt sniegt sīku informāciju par centralizētā finansējuma piešķiršanu programmas komitejai;

40.  uzsver, ka IT rīkus nevajadzētu uztvert tikai kā pārvaldības, pieteikšanās un administratīvo procesu atbalsta instrumentus, jo tie var arī būt vērtīgs veids, kā uzturēt kontaktus ar atbalsta saņēmējiem un veicināt viņu savstarpējo saziņu un, iespējams, atbalstīt daudzus citus procesus, piemēram, atsauksmju saņemšanu no dalībniekiem un savstarpēju mentorēšanu, un programmas atpazīstamības vairošanu;

41.  aicina Komisiju nodrošināt, lai starp valstu iestādēm, Eiropas līmeņa īstenošanas struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un valstu aģentūrām norisinātos regulāra informācijas apmaiņa un laba sadarbība gan decentralizēto, gan centralizēto programmas darbību kontekstā; aicina valstu aģentūras sniegt savās tīmekļa vietnēs visu nepieciešamo informāciju, ja iespējams, vienā un tajā pašā formātā un ar vienādu saturu;

42.  aicina Komisiju un attiecīgi Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātu (DG EAC) un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA) radīt iespējas turpmākai decentralizēto darbību, piemēram, 2. pamatdarbības, popularizēšanai, nākot klajā ar priekšlikumu par atbilstošu, darbību mērogam proporcionālu finansējumu;

43.  mudina turpināt sadarbības veicināšanu starp valstu aģentūrām un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA), lai popularizētu programmas „Erasmus+” centralizētās darbības, sniegtu nepieciešamo atbalstu, palielinātu informētību par programmu, sniegtu potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem papildu informāciju par programmu un apmainītos ar atsauksmēm par programmas īstenošanas procesa uzlabošanu; aicina Komisiju sadarbībā ar valstu aģentūrām izstrādāt šīm aģentūrām paredzētas Eiropas līmeņa īstenošanas vadlīnijas; prasa atvieglot saziņu starp Komisiju, valstu aģentūrām, programmas atbalsta saņēmējiem, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem un EACEA, izstrādājot komunikācijas platformu, kura būtu paredzēta informācijas un labas prakses apmaiņai un ar kuras starpniecību visas iesaistītās personas varētu saņemt kvalitatīvu informāciju, kā arī dalīties pieredzē un nākt klajā ar ierosinājumiem attiecībā uz turpmāku programmas uzlabošanu; uzsver, ka ieinteresētās personas un atbalsta saņēmēji ir jāiesaista programmas komitejas sanāksmēs; uzsver, ka atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1288/2013 to varētu veicināt, izveidojot pastāvīgas apakškomitejas, kurās darbotos ieinteresēto personu un atbalsta saņēmēju pārstāvji, valstu nozaru aģentūras, Eiropas Parlamenta deputāti un dalībvalstu pārstāvji;

44.  aicina Komisiju pārskatīt kārtību, kādā tiek veikti maksājumi valstu aģentūrām, kā arī pieteikšanās termiņus un piešķiršanas periodus un veikt attiecīgus pielāgojumus; norāda, ka būtu jādod valstu aģentūrām iespēja elastīgāk rīkoties ar mobilitātes stipendijām un administratīvajām izmaksām, lai varētu atbalstīt ilgāku uzturēšanos ārvalstīs; mudina Komisiju ļaut valstu aģentūrām elastīgāk pārvietot līdzekļus pamatdarbību ietvaros, lai, pamatojoties uz atbalsta saņēmēju vajadzībām, novērstu potenciālus finansējuma deficītus; ierosina uzticēt valstu aģentūrām šo procedūru, ņemot vērā, ka tās labi pārzina potenciālos finansējuma deficītus savā valstī; norāda, ka elastīguma palielināšana rada vajadzību pēc atbilstošas uzraudzības un pārredzamības;

45.  pauž bažas par konkrētām izglītības iestādēm nepiesaistīto „Leonardo da Vinci” projektu (pool projects) skaita samazināšanos un prasa dot valstu aģentūrām plašākas iespējas lemt par administratīvo izdevumu dotāciju apmēru, lai tās varētu efektīvāk ņemt vērā attiecīgās valsts specifiku, piemēram, duālās izglītības sistēmu;

46.  pauž bažas par valstu aģentūru grūtībām interpretēt un piemērot programmas noteikumus un atgādina, ka 82 % „Erasmus+” budžeta tiek pārvaldīti decentralizētajās darbībās; aicina Komisiju racionalizēt definīcijas un uzlabot norādes attiecībā uz decentralizētajām darbībām, un nodrošināt, ka valstu aģentūras konsekventi piemēro programmas noteikumus un prasības, ievērojot vienotus kvalitātes standartus, projektu novērtēšanas un administratīvās procedūras un tādējādi garantējot programmas „Erasmus+” vienotu un saskaņotu īstenošanu, optimālus rezultātus ES budžetam un izvairīšanos no kļūdām;

47.  uzskata, ka būtu regulāri jāizvērtē un jāuzlabo valstu aģentūru sniegums, lai ES finansētās darbības būtu rezultatīvas; atzīst, ka šajā sakarībā galvenokārt vajadzētu pievērsties dalības rādītājiem un dalībnieku un partneru pieredzei;

48.  ierosina pieskaņot attiecīgo Komisijas dienestu organizatorisko struktūru programmas struktūrai;

49.  prasa turpināt uzlabot attiecīgos IT rīkus un galvenokārt pievērsties šo dažādo rīku racionalizēšanai, lietotājdraudzīgumam un savstarpējo savienojumu uzlabošanai, nevis jaunu instrumentu attīstīšanai; šajā sakarībā atgādina, ka jaunākās paaudzes iedzīvotāju vidū jaunie IT rīki ir viens no iecienītākajiem tiešsaistes saziņas veidiem; uzsver, ka IT tehnoloģijām var būt nozīmīga loma programmas atpazīstamības vairošanā;

50.  aicina Komisiju turpināt pilnveidot eTwinning, School Education Gateway, Open Education Europe, EPALE, Eiropas jaunatnes portāla un VALOR IT platformas, lai padarītu tās pievilcīgākas un ērtāk lietojamas; aicina Komisiju veikt šo platformu novērtējumu „Erasmus+” termiņa vidusposma novērtējuma ietvaros, ar kuru tai jānāk klajā 2017. gada nogalē;

51.  aicina Komisiju optimizēt IT rīku, piemēram, Mobility Tool, vai citu IT atbalsta platformu, piemēram, Eiropas elektroniskās pieaugušo izglītības platformas (EPALE), darbību un lietotājdraudzīgumu, lai nodrošinātu, ka programmas atbalsta saņēmēji maksimāli liek lietā savu pieredzi, un lai veicinātu pārrobežu sadarbību un dalīšanos paraugpraksē;

52.  aicina Komisiju nostiprināt skolas izglītībai veltīto programmas daļu, lai palielinātu skolēnu mobilitātes apmērus un vienkāršotu finansēšanas un administratīvās procedūras skolām un neformālās izglītības sniedzējiem, izmantojot „Erasmus+” vispārējo mērķi veicināt starpnozaru sadarbību un motivējot neformālās izglītības sniedzējus iesaistīties partnerībās ar skolām; mudina Komisiju programmā nostiprināt jaunatnes darbu un neformālās izglītības pilnveides praksi, atbalstot jaunatnes organizācijas un citas struktūras, kas strādā ar jauniešiem, kā arī turpinot atbalstīt ES un Eiropas Padomes partnerību jaunatnes jautājumos;

53.   atzinīgi vērtē divu veidu stratēģisko partnerību ieviešanu, vērtējot to kā svarīgu un pozitīvu pirmo soli, kas ļaus palielināt mazo organizāciju izredzes piedalīties programmā, jo šīm organizācijām bieži vien ir grūti izpildīt prasības, līdz ar to tās tiek diskriminētas, un tādēļ programma zaudē reputācija un kļūst mazāk pārliecinoša; aicina Komisiju veikt uzlabojumus, kas darītu programmu vēl pievilcīgāku, lai nodrošinātu, ka programmas darbībās tiek iesaistītas vairāk mazo organizāciju, par galīgo mērķi uzskatot šo organizāciju līdzdalības palielināšanu programmā, paturot prātā kvalitātes prasības; atzinīgi vērtē Eiropas līmeņa īstenošanas vadlīniju izveidi un sīkāk izstrādāto bieži uzdoto jautājumu vietni, kurā racionalizētas atbildes par atlases kritērijiem un demonstrēti atlasītie projekti, tā izskaidrojot atlasi un labāk atbalstot mazās organizācijas; uzsver nepieciešamību iesaistīt programmas pasākumu dalībnieku vidū daudzveidīgas organizācijas un saglabāt līdzsvaru starp tām;

54.  iesaka samazināt skolu sadarbībai piešķirto dotāciju summas un tā vietā palielināt finansēto projektu skaitu, lai tiešā veidā finansētu apmaiņas starp skolām un tādējādi pavērtu iespējas personiski tikties lielākam skaitam cilvēku, kuri pārstāv atšķirīgas kultūras un runā dažādās valodās; uzsver — lai sekmētu Eiropas identitāti un popularizētu Eiropas integrācijas pamatideju, svarīga nozīme ir personiskajai pieredzei, kas gūta, tiekoties ar dažādas kultūras pārstāvošiem cilvēkiem, un iesaka censties panākt iespējami daudzu cilvēku līdzdalību, kam, protams, vajadzētu attiekties uz visiem programmas mērķiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē jau veiktos uzlabojumus, taču cer, ka stratēģisko partnerību ietvaros valstu aģentūras un Komisija darīs noteikumus vēl elastīgākus;

55.  ņemot vērā daudzvalodības nozīmi jauniešu nodarbināmības uzlabošanā[18], uzskata, ka programmā „Erasmus+” būtu vairāk jācenšas veicināt un atbalstīt daudzvalodību;

56.  saistībā ar jaunajām problēmām, kas skar Eiropas sabiedrību, norāda, ka ir jānostiprina Eiropas pieeja visai Eiropai kopēju problēmu risināšanā, atbalstot Eiropas pilsoniskās sabiedrības tīklu īstenotus plaša mēroga inovāciju projektus izglītības, apmācības un jaunatnes jomā; norāda, ka to būtu iespējams darīt, piešķirot daļu no „Erasmus+” 2. pamatdarbības „Sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa” vispārējā finansējuma centralizētajām darbībām;

57.  konstatē, ka 75 % valstu aģentūru ir ziņojušas par lielu administratīvo slogu, kas mazina ES budžeta ieguldījumu kapacitāti un draud radīt tiešu ietekmi uz atbalsta saņēmējiem; aicina DG EAC un EACEA uzlabot īstenošanu, it sevišķi pieteikšanās procesā;

58.  atzinīgi vērtē to, ka administratīvā sloga mazināšanas nolūkā programmā tika ieviesta vienības izmaksu sistēma; atzinīgi vērtē arī Komisijas 2016. gadā veiktos un 2017. gadā plānotos pielāgojumus; norāda, ka dažas dalībvalstis nevar šo sistēmu piemērot normatīvo prasību dēļ vai arī konstatē, ka izmaksu līmeņi neatbilst faktiskajām izmaksām; uzskata, ka vienības izmaksu likmes vēl būs jāpalielina, lai projektu dalībniekiem sniegtu pietiekamu finansiālo atbalstu, un uzsver, ka ir nepieciešams garantēt, lai vienības izmaksu sistēma nenostādītu neizdevīgā situācijā dalībniekus un organizācijas no nomaļiem apvidiem un pierobežas reģioniem; prasa pienācīgi atzīt daudzo brīvprātīgo, mācībspēku un visu pārējo pretendentu lielo personisko ieguldījumu; prasa (no jauna) ieviest finansējumu projektu sagatavošanai, kas izmantojams, lai veidotu kontaktus ar potenciālajiem sadarbības partneriem vai rīkotu sagatavošanas sanāksmes, vai, piemēram, paredzēt pietiekama apmēra kopējo piemaksu šo izmaksu segšanai; uzsver, ka pārredzamība šajā jomā ir būtiska pārredzamības prasību un mērķu sastāvdaļa visai programmai „Erasmus+” kopumā;

59.  atzinīgi vērtē vienkāršošanu, kas panākta, ieviešot vienreizējus maksājumus un vienotas likmes finansējumu; mudina Komisiju raudzīties, kā vēl iespējams uzlabot sarežģīto administratīvo procedūru pieteikumu iesniedzējiem dažādajās programmas nozarēs; pauž bažas par to, ka valstu aģentūras ziņo par revīzijas sloga palielināšanos;

60.  norāda, ka ir nepieciešams uzlabot atbalstu Eiropas tīklu darbībai 3. pamatdarbības „Atbalsts politikas reformām” ietvaros, lai maksimāli palielinātu „Erasmus+” piedāvāto iespēju popularizēšanu un izplatīšanu;

61.  aicina Komisiju veikt attiecīgus pasākumus brīvprātīgā darba atzīšanai par vienu no attiecināmiem veidiem pašu ieguldījuma nodrošināšanai projekta budžetā, jo tādējādi tiktu atvieglota mazāku organizāciju līdzdalība, it sevišķi sporta nozarē, atceroties, ka „Erasmus+” ļauj atzīt brīvprātīgi nostrādātās stundas par līdzfinansējumu, kas sniegts kā ieguldījums natūrā, un ka Komisijas jaunajā finanšu vadlīniju priekšlikumā ir iekļauta šāda iespēja; uzsver, ka brīvprātīgais darbs ir jāatzīst par ieguldījumu un jāpadara redzamāks, ņemot vērā tā īpašo nozīmi šīs programmas kontekstā, ar nosacījumu, ka tas tiek uzraudzīts, lai nodrošinātu, ka brīvprātīgais darbs papildina, nevis aizstāj publisko resursu ieguldījumu;

62.  atzīst brīvprātīgā darba ekonomisko un sociālo nozīmi un mudina Komisiju visās programmas darbībās labāk atbalstīt brīvprātīgo organizācijas;

63.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Solidaritātes korpusu; mudina Komisiju jaunās iniciatīvas izstrādē iesaistīt brīvprātīgo organizācijas, lai nodrošinātu, ka tā sniedz papildu pievienoto vērtību brīvprātīgā darba nostiprināšanā Eiropas Savienībā; mudina Komisiju un dalībvalstis rast budžeta risinājumus šīs jaunās iniciatīvas vajadzībām, nemazinot finansējumu citām pašreizējām un prioritārām programmām, un prasa izpētīt iespējas integrēt to Eiropas Brīvprātīgo dienestā, lai nostiprinātu brīvprātīgo darbu Eiropas Savienībā, taču nedublētu iniciatīvas un programmas;

64.  uzsver, ka brīvprātīgais darbs apliecina solidaritāti, brīvību un atbildību, palīdz nostiprināt aktīvu pilsoniskumu un veicina cilvēka personisko izaugsmi; uzskata, ka brīvprātīgais darbs ir arī būtisks sociālās iekļautības un kohēzijas, kā arī apmācības, izglītības un starpkultūru dialoga instruments, kas vienlaikus nodrošina nozīmīgu ieguldījumu Eiropas vērtību izplatīšanā; uzskata, ka būtu jāatzīst Eiropas Brīvprātīgo dienesta nozīme tādu prasmju un kompetenču attīstības veicināšanā, kuras var atvieglot Eiropas Brīvprātīgo dienesta dalībnieku piekļuvi darba tirgum; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt brīvprātīgā darba veicējiem pienācīgus darba apstākļus un uzraudzīt, vai tiek pilnībā ievēroti līgumi, saskaņā ar kuriem brīvprātīgie tiek nodarbināti; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai Eiropas Brīvprātīgo dienesta dalībnieki nekādā gadījumā netiktu uzskatīti vai izmantoti par līdzekli darbaspēka aizstāšanai;

65.  prasa, lai lēmumu pieņemšanas laiks būtu iespējami īss, lai pieteikumu novērtēšana norisinātos saskaņoti un koordinēti un lai pieteikumu noraidīšanas gadījumā tiktu sniegts pārredzams un saprotams pamatojums, tā tiecoties novērst radikālu motivācijas mazināšanos ES programmu izmantotāju vidū;

66.  stingri mudina pārredzamāk novērtēt pieteikumus un visiem pieteikumu iesniedzējiem sniegt kvalitatīvas atsauksmes; aicina Komisiju nodrošināt efektīvu sistēmu atsauksmju sniegšanai, ar kuras starpniecību programmas atbalsta saņēmēji varētu ziņot Komisijai par jebkādiem pamanītiem pārkāpumiem programmas „Erasmus+” īstenošanā; turklāt aicina Komisiju uzlabot un palielināt informācijas plūsmu starp Eiropas līmeņa iestādēm, kuras ir atbildīgas par programmas īstenošanu, un valstu struktūrām; mudina valstu aģentūras un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru paredzēt apmācības iespējas vērtētājiem un regulāri rīkot sanāksmes ar atbalsta saņēmējiem un apmeklējumus projektu iepazīšanai, lai tādējādi uzlabotu programmas īstenošanu;

67.  norāda, ka ir svarīgi stiprināt Eiropas Brīvprātīgo dienesta vietējo dimensiju; ierosina vairāk atbalstīt Eiropas Brīvprātīgo dienesta dalībniekus ne tikai pirms izbraukšanas, bet arī pēc atgriešanās vietējās kopienās, piedāvājot viņiem orientējošu apmācību un integrāciju pēc atgriešanās, lai palīdzētu viņiem dalīties Eiropā gūtajā pieredzē, veicinot brīvprātīgo darbu vietējā līmenī;

68.  atbalsta efektivitātes un lietderīguma palielināšanu, īstenojot lielāka mēroga projektus; tomēr norāda, ka ir nepieciešams saglabāt līdzsvaru starp mazām un lielām pieteikumu iesniedzēju grupām;

69.  aicina Komisiju visā programmā, cik vien iespējams, saskaņot norādītās priekšfinansējuma likmes, lai visiem atbalsta saņēmējiem nodrošinātu vienādas priekšrocības un atvieglotu projektu īstenošanu, it sevišķi mazo organizāciju gadījumā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai, piesakoties programmām, lielās institūcijas nesaņemtu labvēlīgāku attieksmi kā nelielas, mazāk zināmas institūcijas;

70.  norāda, ka dalība „Erasmus+” finansētajās darbībās dažādos ES reģionos, kā arī dažādos dalībvalstu rajonos ir atšķirīga; pauž bažas par to, ka sekmīgo pieteikumu īpatsvars „Erasmus+” darbībās ir samērā zems un šis rādītājs viscaur Eiropas Savienībā nav vienāds; prasa mērķtiecīgi un laikus rīkoties, lai paplašinātu līdzdalību un palielinātu sekmīgo pieteikumu īpatsvaru neatkarīgi no pieteikumu iesniedzēju izcelsmes, paredzot daļu finansējuma novirzīt specifiskiem pasākumiem šīs iniciatīvas popularizēšanai un informētības uzlabošanai par to, it sevišķi tajos reģionos, kuros finansējums līdz šim ir ticis izmantots samērā zemā līmenī;

71.  konstatē, ka programmas „Erasmus+” īstenošana dažādos Eiropas reģionos liecina par to, ka finansējuma vajadzības un atbalsta pasākumu prioritātes atšķiras un ka tādēļ dažām dalībvalstīm ir jāmaina programmas atbalsta pasākumu centrālie aspekti, lai nodrošinātu izlietoto līdzekļu rentabilitāti;

72.  norāda uz nepamatotām stipendiju atšķirībām starp valstīm un nepamatoti atšķirīgām stipendiju piešķiršanas metodēm; mudina, lai Komisija, cenšoties maksimāli samazināt sociālekonomisko nevienlīdzību Eiropas Savienībā, izpētītu šo atšķirību sekas; mudina vēl vairāk palielināt stipendiju likmes, kā arī pielāgot tās uzņemošās valsts dzīves dārdzībai, lai rosinātu piedalīties programmā audzēkņus/studentus, kuri nāk no nelabvēlīgiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, audzēkņus/studentus un personālu ar īpašām vajadzībām un audzēkņus/studentus un personālu no nomaļiem reģioniem;

73.  konstatē, ka Austrumeiropā un Dienvideiropā „Erasmus+” mobilitātes stipendijām ir lielāka pozitīvā ietekme un pieprasījums pēc šīm stipendijām ir lielāks, taču pretstatā tam programmas vispārējais budžets ir ierobežots, kā rezultātā liela daļa pieteikumu tiek noraidīti; ierosina Komisijai pastiprināt centienus sekmēt mobilitāti no Rietumeiropas uz Austrumeiropu;

74.  pauž nožēlu par to, ka augošā nevienlīdzība dažās dalībvalstīs, kā arī starp tām un augstais jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienībā apgrūtina iespējas piedalīties programmā, jo minētie faktori liek šķēršļus to pretendentu mobilitātei, kuri nāk no ekonomikas krīzes un budžeta samazinājumu smagāk skartiem reģioniem ar zemāku ienākumu līmeni; norāda, ka programmu „Erasmus+” un profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ir nepieciešams aktīvi īstenot arī Eiropas Savienības attālākajos reģionos un pierobežā; uzskata, ka programmu pieejamības un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana šo teritoriju iedzīvotājiem būtu ļoti pozitīvs solis un noderīgs instruments jauniešu bezdarba mazināšanai un ekonomikas atveseļošanai;

75.  uzsver, ka stipendijām, kas paredzētas individuālu personu mobilitātes atbalstam programmā „Erasmus+”, vajadzētu būt atbrīvotām no nodokļiem un sociālajām iemaksām;

76.  aicina Komisiju atzīt to projektu un mobilitātes pasākumu īpašo raksturu, kuros iesaistīti cilvēki ar īpašām vajadzībām un cilvēki no nelabvēlīgas vides; mudina vairāk veicināt cilvēku ar īpašām vajadzībām un cilvēku no nelabvēlīgas vides, tostarp bēgļu, iespējas līdzdarboties programmā un prasa atvieglot programmas pieejamību šiem cilvēkiem;

77.  uzsver — kaut gan ir gūti panākumi studiju periodu, kredītpunktu un ārvalstīs neformālās un ikdienējas mācīšanās ceļā gūto kompetenču un prasmju atzīšanā, šie jautājumi joprojām ir problemātiski; uzsver, ka starptautiskā mērogā gūto kvalifikāciju atzīšanai ir būtiska nozīme mobilitātē un tā veido pamatu turpmākai sadarbībai Eiropas augstākās izglītības telpā; uzsver, ka ir svarīgi pilnībā izmantot visus ES instrumentus, kuri paredzēti zināšanu, prasmju un kompetenču validēšanai, kam ir būtiska nozīme kvalifikāciju atzīšanā;

78.  uzsver, ka par spīti ekonomikas, finanšu un sociālajai krīzei ārvalstīs pavadīto studiju periodu skaits, studentiem piedaloties „Erasmus” apmaiņas programmās, kopš 2008. gada ir pastāvīgi palielinājies; vērš uzmanību uz to, ka ārvalstīs pavadītu darba prakses periodu skaits šajā pašā laikā ir audzis vēl dinamiskāk; secina, ka jaunieši, acīmredzot, darba praksi uzskata par lielisku iespēju uzlabot savu piemērotību darba tirgum; iesaka Komisijai, valstu aģentūrām, organizatoriem un institūcijām ņemt vērā šo tendenci;

79.  uzsver, ka Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (2008/C111/01) ir ļāvusi panākt nepārprotamus diplomu, kvalifikāciju, kredītpunktu, prasmju sertifikātu un kompetenču apliecinājumu atzīšanas un validēšanas sistēmu uzlabojumus vispārējās un profesionālās izglītības un apmācības jomā, tomēr problēmas joprojām pastāv; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai starptautiskās mobilitātes posmā iegūtās kompetences un kvalifikācijas — neatkarīgi no tā, vai tās ir gūtas formālās izglītības vidē, stažējoties uzņēmumā vai iesaistoties brīvprātīgajā darbā un jauniešu pasākumos, — tiktu pienācīgi dokumentētas, validētas, atzītas un padarītas salīdzināmas izcelsmes valsts sistēmā; aicina Komisiju reformēt Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru un virzīties uz tās nostiprināšanu, no pašreizējā statusa, proti, ieteikuma, pārveidojot to par spēcīgāku instrumentu, lai tādējādi atbalstītu brīvu pārvietošanos; aicina Komisiju un dalībvalstis sistemātiski izmantot un turpināt pilnveidot tādus jau pastāvošus Eiropas instrumentus kā Europass, Youthpass un ECVET; mudina izstrādāt kopīgas PIA kvalifikācijas, kas ļautu nodrošināt kvalifikāciju starptautisku atzīšanu; aicina dalībvalstis pilnībā un laikus īstenot Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu;

80.  uzsver, ka pieaugušo neformālā izglītība un mācīšanās veicina pamatprasmju un vispārīgo prasmju, piemēram, sociālo un pilsonisko kompetenču, attīstību un ka šādām prasmēm ir būtiska nozīme gan darba tirgū, gan optimālas darba vides veidošanā, gan labā darba un privātās dzīves līdzsvarošanā; norāda uz pieaugušo neformālās izglītības un mācīšanās izšķirīgo nozīmi, lai sasniegtu nelabvēlīgos apstākļos esošās sabiedrības grupas un palīdzētu šiem cilvēkiem apgūt prasmes, uz ko balstīties, lai integrētos darba tirgū un atrastu noturīgu, kvalitatīvu darbu vai uzlabotu savu nodarbinātības situāciju, kā arī dotu ieguldījumu demokrātiskākas Eiropas veidošanā;

81.  aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt profesionālās izglītības un apmācības programmas, norāda, ka stažēšanās un prakses sistēmas ir izglītošanās iespējas, kas nav paredzētas pilnas slodzes darbinieku profesionālo pienākumu izpildei, ka šo sistēmu ietvaros ir jāgarantē pienācīgi darba apstākļi un adekvāta samaksa mācekļiem un ka atbalsta saņēmējiem noteiktās kompetences nekādā gadījumā nedrīkst aizvietot ar tādām kompetencēm, kādas tiek prasītas no darbiniekiem;

82.  norāda, ka pašreizējās programmas īstenošana valstu aģentūrām uzliek sarežģītākus pienākumus; aicina Komisiju paredzēt valstu aģentūrām pietiekamus resursus un sniegt nepieciešamo palīdzību, lai programmu būtu iespējams īstenot efektīvāk un lai valstu aģentūras varētu pildīt jaunos uzdevumus, kas izriet no budžeta palielināšanas;

83.  aicina Komisiju uzraudzīt kvalitātes kritērijus, kurus valstu aģentūras izmanto, novērtējot projektus, un šajā sakarībā īstenoto paraugprakses apmaiņu; mudina paredzēt mācību programmas vērtētājiem, tā paverot viņiem iespēju pilnveidoties, it sevišķi starpnozaru projektos, un sniegt kvalitatīvas atsauksmes visiem pieteikumu iesniedzējiem, lai veicinātu mērķu sasniegšanu turpmākajos projektos un nākotnē uzlabotu pieteikumu iesniedzēju veikto darbu;

84.  uzskata, ka kvalitātes vērtējumam ir jābūt tikpat svarīgam kā kvantitatīvajam vērtējumam; prasa izstrādāt pirmo no minētajiem vērtēšanas veidiem „Erasmus+” kontekstā;

85.  aicina Komisiju un dalībvalstis validēt un atzīt formālo un neformālo mācīšanos un mācekļu apmācību; mudina dalībvalstis nodrošināt jauniešiem, kuri apgūst amatu kā mācekļi, labāku informāciju par viņiem pieejamām iespējām un vairāk atbalstīt mācību centrus, kuri vēlas iesaistīties programmā „Erasmus+”, kā arī ieviest pasākumus starp kaimiņvalstīm īstenotas pārrobežu mobilitātes atbalstam, lai palīdzētu mācekļiem saistībā ar izmitināšanu un transportu;

86.  atbalsta lielāku mobilitāti izglītības programmās un „Garantijas jauniešiem” un „Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas” mācekļu apmācības programmās un stažēšanās posmos, tā tiecoties mazināt augsto jauniešu bezdarba līmeni un ģeogrāfisko nelīdzsvarotību Eiropas Savienībā;

87.  mudina Komisiju apzināt, cik atšķirīga patlaban ir profesionālās izglītības un apmācības iestāžu līdzdalība ES mobilitātes programmās dažādās valstīs un reģionos, ar mērķi mazināt šīs atšķirības, uzlabojot sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu „Erasmus+” aģentūrām, atbalstot PIA iestāžu darbošanos komandās, šajā nolūkā veidojot saiknes starp pieredzējušām PIA iestādēm un citām iestādēm, piedāvājot PIA iestādēm politikas atbalsta pasākumus un specifiskus risinājumus un uzlabojot jau pastāvošās PIA iestāžu atbalsta sistēmas;

88.  mudina dalībvalstis veicināt skolotāju, pasniedzēju un neakadēmiskā personāla mobilitāti, atzīstot viņu dalību mobilitātes programmās par būtisku karjeras izaugsmes daļu un, ja iespējams, ieviešot ar dalību mobilitātes programmās saistītu kompensācijas sistēmu, piemēram, piešķirot finansiālus stimulus vai samazinot darba apjomu;

89.  aicina valstu aģentūras nodrošināt pilnīgu pārredzamību projektu novērtēšanas gaitā, publicējot izraudzīto projektu sarakstu un sniedzot ziņas par projektu panākumiem un piešķirto finansiālo atbalstu;

90.  mudina 1. pamatdarbības ietvaros turpināt „Comenius” labāko praksi, piemēram, veicināt apmaiņas pasākumus starp skolu klasēm un iespējas skolu personālam individuāli pieteikties mobilitātes stipendijām 1. pamatdarbībā;

91.  norāda, ka, neraugoties uz 2. pamatdarbības projektu pārliecinošo kvalitāti, ierobežotā finansējuma dēļ daudzi no tiem tika noraidīti; mudina Komisiju iezīmēt šos projektus, lai palīdzētu tiem piesaistīt investīcijas no citiem avotiem; mudina dalībvalstis atzinīgi attiekties pret iezīmētajiem projektiem, dodot tiem priekšroku publiskā finansējuma saņemšanā to īstenošanai, ja šāds publiskais finansējums ir pieejams;

92.  aicina Komisiju turpināt centienus rast risinājumu jautājumam par Briselē atrodošos Eiropas līmeņa organizāciju finansēšanu, lai sekmētu šo organizāciju ieguldījumu Eiropas politikas veidošanā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā;

93.  norāda, ka starptautiskās kredītpunktu mobilitātes (ICM) īstenošana valstu aģentūrām nav viegls uzdevums; prasa, lai valstu aģentūrām būtu ļauts rīkoties elastīgāk, atsevišķām valstīm un reģioniem paredzētos resursus pārdalot citām valstīm un reģioniem, lai īstenotu augstākās izglītības iestāžu sadarbības prioritātes;

94.  norāda uz ārpus „Erasmus+” īstenotas individuālas mobilitātes dalībnieku skaita mazināšanos, kas skaidrojams ar to, ka Eiropas augstākās izglītības iestādes dod priekšroku institucionalizētai mobilitātes sistēmai; mudina Komisiju un valstu iestādes no jauna dot iespējas individuāliem pretendentiem piedalīties mobilitātē;

95.  mudina Komisiju atbalstīt profesionālās izglītības un apmācības sistēmu, popularizējot „Leonardo da Vinci” apakšprogrammas jaunu organizāciju un nelielu institūciju vidū, un līdztekus palīdzēt tām pieteikties atbilstošam finansējumam, šajā nolūkā piedāvājot papildu norādes, apmācību tiešsaistē un personalizētu atbalstu kvalitatīvu finansējuma pieteikumu sagatavošanā, sazinoties ar programmas „Erasmus+” valstu aģentūrām;

96.  mudina popularizēt pasaules mērogā Eiropas augstākās izglītības telpu, kā arī individuālu zināšanu uzlabošanu visā pasaulē, pilnveidojot visas iesaistītās puses (dalībvalstis, augstākās izglītības iestādes, augstākās izglītības apvienības), lai vairotu „Erasmus Mundus” kopīgo maģistrantūras programmu pievilcīgumu augstākās izglītības iestādēm un potenciālajiem kandidātiem;

97.  rosina lielākā mērā iesaistīt valstu aģentūras izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta politikas izstrādē, nostiprinot saiknes starp Komisiju, dalībvalstīm un valstu aģentūrām;

Programma nākamajā plānošanas periodā

98.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināti censties vienkāršot procedūras un samazināt lielo administratīvo slogu, kas gulst uz audzēkņiem un studentiem, iestādēm un „Erasmus+” projektos iesaistītajiem uzņēmumiem, it sevišķi pievēršoties tiem, kuri nepietiekami izmanto šo iespēju, un tādējādi uzlabot un sekmēt vienlīdzīgu piekļuvi un reģistrācijas, validēšanas un atzīšanas procedūras; joprojām uzskata — lai veicinātu plašāku iesaistīšanos, informācija par šo programmu ir jāsniedz visās ES oficiālajās valodās; aicina Komisiju un valstu aģentūras standartizēt dalības kritērijus, lai nodrošinātu, ka programma ir pieejama maksimāli lielam pretendentu skaitam;

99.  ierosina pirmām kārtām atteikties no turpmākas saskaņošanas un būtiskām izmaiņām programmas struktūrā un tā vietā garantēt un nostiprināt līdzšinējos panākumus, vajadzības gadījumā veicot pakāpeniskus uzlabojumus;

100.  iesaka programmā „Erasmus+” gan jaunatnes darba, gan pieaugušo izglītības jomā palielināt neformālās izglītības nozīmi un atpazīstamību, jo tieši neformālajai izglītībai ir liela nozīme Eiropas pilsoniskuma, kā arī demokrātijas veicināšanā un vērtību ieaudzināšanā, tomēr programma sava nosaukuma dēļ bieži vien asociējas tikai ar formālo izglītību;

101.  aicina Komisiju iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas nākamā finanšu plānošanas perioda izstrādē un iespējamo uzlabojumu ieviešanā, lai programmai nodrošinātu turpmākus panākumus un pievienoto vērtību;

102.  iesaka turpināt attīstīt individuālu dalībnieku starpnozaru mobilitāti 1. pamatdarbībā, lai izglītojamie, skolotāji, audzinātāji, apmācības vadītāji, mācekļi, strādājošie un jaunieši varētu pilnībā iesaistīties starpnozaru mobilitātē;

103.  lūdz izstrādāt skaidru definīciju starpnozaru projektiem, lai projektu ierindošana nepareizā kategorijā neradītu pārpratumus;

104.   prasa ne vien garantēt, lai nākamā perioda programmas budžets nākamajā daudzgadu finanšu shēmā tiktu saglabāts pašreizējā līmenī, bet arī uzskata, ka absolūti būtisks priekšnoteikums tam, lai programma turpinātu darboties ar panākumiem, ir palielināt budžetu vēl vairāk, nodrošinot nākamā perioda programmai tādu ikgadējā finansējuma apmēru, kas būtu vismaz tādā pašā līmenī kā pašreizējās shēmas pēdējā īstenošanas gadā; ierosina, ka Komisijai būtu jānoskaidro iespējas palielināt priekšfinansējumu;

105.   atzinīgi vērtē programmas struktūru un aicina Komisiju priekšlikumā par nākamā posma programmām saglabāt atsevišķas nodaļas un nodalītus budžetus izglītības un apmācības jomai, jaunatnes jomai un sporta jomai, paturot prātā šīm nozarēm raksturīgās īpatnības, un pielāgot pieteikuma veidlapas, ziņojumu sniegšanas sistēmas un prasības, kas izvirzītas izstrādātajiem produktiem, konkrētās nozares specifikai;

106.   mudina valstu aģentūras pēc katras pieteikšanās kārtas nodrošināt viegli pieejamu informāciju par katrai pamatdarbībai un nozarei pieejamo budžetu, lai pretendenti varētu stratēģiski plānot savu turpmāko darbību, un publicēt projektu atlases rezultātus un budžeta pozīcijas, lai būtu iespējams pienācīgi veikt programmas ārējo pārraudzību;

107.  aicina Komisiju regulāri pārskatīt finansiālā atbalsta apmēru, piemēram, fiksētās summas ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai, lai nodrošinātu, ka tās atbilst faktiskajai dzīves dārdzībai, un lai izvairītos no tā, ka cilvēkiem apmācības perioda dēļ jāuzņemas parādsaistības, tādēļ nepieļaujot, ka tiek diskriminēti vai atstāti novārtā cilvēki, kuru rīcībā ir mazāk finanšu līdzekļu un/vai kuriem ir īpašas vajadzības;

108.  norāda, ka nelabvēlīgā situācijā esošās grupas ir viena no mērķgrupām jaunatnei veltītajā nodaļā; ierosina paplašināt iekļautības un daudzveidības stratēģijas tvērumu, attiecinot to uz visām programmas nozarēm, lai veicinātu to personu sociālo iekļautību un dalību programmā „Erasmus+”, kurām ir īpašas vajadzības vai mazāk iespēju;

109.  aicina Komisiju nākt klajā ar kvalitatīvu mācekļu apmācības satvaru un priekšlikumu attiecībā uz mācekļu mobilitātes pastiprināšanu, kas garantētu mācekļu, praktikantu, stažieru un profesionālās izglītības un apmācības audzēkņu tiesības, lai tādējādi nodrošinātu viņiem atbilstošu aizsardzību un to, ka šīs mobilitātes programmas nekādā gadījumā netiks izmantotas standarta darba līgumattiecību aizstāšanai, un aicina dalībvalstis apstiprināt minētos priekšlikumus; prasa, lai stažieriem un praktikantiem uzticētais darbs būtu kvalitatīvs un apmaksāts, un prasa dalībvalstīm ziņot par situācijām, kurās tikuši pieļauti „Erasmus+” atbalsta saņēmēju nodarbināšanas nosacījumu vai tiesību pārkāpumi;

110.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izveidot ciešāku sadarbību starp izglītības iestādēm un galvenajām ieinteresētajām personām (vietējām/reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, privāto sektoru, jauniešu pārstāvjiem, profesionālās izglītības un apmācības struktūrām, pētniecības organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām) nolūkā uzlabot vispārējās un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu spēju reaģēt uz faktiskām darba tirgus vajadzībām, un garantēt to, lai šī sadarbība atspoguļotos „Erasmus+”; uzskata, ka atbalsta saņēmēju un visu ieinteresēto personu aktīva iesaistīšanās programmas izstrādē, organizēšanā, pārraudzībā, īstenošanā un novērtēšanā nodrošina tai dzīvotspēju, panākumus un pievienoto vērtību;

111.  atbalsta to, ka vajadzētu atļaut studentiem, kuri iesaistījušies mobilitātē, programmas ietvaros apvienot studijas un ar studijām saistītu stažēšanos, šādā veidā atvieglojot viņu uzturēšanos ārpus savas valsts, mazinot sociālo selektivitāti, palielinot mobilitātes programmās iesaistījušos studentu skaitu, pilnveidojot studentu prasmes un uzlabojot saikni starp augstākās izglītības ieguvi un darba vidi; aicina Komisiju, piešķirot „Erasmus+” stipendijas, īpašu uzmanību pievērst mācekļu ilgtermiņa mobilitātei;

112.  norāda, ka kritēriji dalībai programmā „Erasmus+” dalībvalstu starpā nav līdzsvaroti; uzstāj, ka Komisijai ir jānodrošina, lai valstu aģentūras programmas noteikumus piemērotu saskaņoti, ievērojot vienotus kvalitātes standartus un vienotu pieeju procedūru īstenošanai un tādējādi nodrošinot „Erasmus+” iekšējo un ārējo saskaņotību un apliecinot, ka tā ir patiesa Eiropas programma; aicina Komisiju izstrādāt Eiropas līmeņa vadlīnijas valstu aģentūrām par programmas „Erasmus+” īstenošanu; mudina valstu aģentūras — kurām noteikti jāiesaistās pārraudzības procesā — koncentrēties arī uz foruma izveidi konstruktīva dialoga risināšanai starp tām visu dalībvalstu iestādēm, kuru pārziņā ir izglītības un nodarbinātības politika, vai sekmēt šāda foruma darbību; stingri mudina aģentūras savstarpēji labāk koordinēt savu darbību, lai saskaņotu projektus, kuros tiek risināti līdzīgi jautājumi;

113.  aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt apmācības iespējas ārvalstīs profesionālās izglītības un apmācības ietvaros un pozicionēt profesionālo izglītību un apmācību kā vislabāko izvēli darba atrašanai un daudzsološas karjeras uzsākšanai, kā arī gādāt par tās pieejamību visiem iedzīvotājiem jebkurā vecumā un paredzēt pienācīgu finansējumu, ņemot vērā to, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai atvēlētie līdzekļi nav proporcionāli[19] piedāvāto mobilitātes programmu potenciālo pretendentu skaitam; stingri atbalsta to, ka profesionālās izglītības un apmācības mobilitāte ir efektīvi jāpopularizē sieviešu vidū un jāmudina sievietes tajā piedalīties, un uzskata, ka dalībvalstīm šajā sakarībā būtu jāizvirza vērienīgi mērķi un rūpīgi jāuzrauga to izpilde;

114.  uzsver, ka patlaban norisinās darba modeļu un prasmju pārdefinēšana, it sevišķi saistībā ar notiekošo pārejas procesu uz digitālāku ekonomiku, veidojoties jaunām uzņēmējdarbības vajadzībām un uz nākotni orientētām nozarēm; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai šī realitāte atspoguļotos programmā „Erasmus+”;

115.  prasa labāk veicināt mobilitātes programmas augstākās izglītības augstākajos līmeņos, lai nodrošinātu mobilitāti starp Eiropas pētniecības centriem un turpinātu izvērst Eiropas augstskolu internacionalizācijas mērķi;

116.  uzsver, ka ir nepieciešams vairot izpratni par to, ka „Erasmus+” ir instruments, kas izmantojams, lai pilnveidotu cilvēku prasmes un dotu tām plašāku dimensiju, un tādējādi nodrošināt pareizu pieeju šim instrumentam, lai garantētu tā efektivitāti un mazinātu risku, ka programma tiek izmantota vienkārši dzīves pieredzes gūšanai;

117.  aicina Komisiju sagatavot un darīt pieejamus atjauninātus statistikas datus un veikt kontrolpētījumus par „Erasmus+” īstenošanu, it sevišķi pievēršoties pēc dzimuma atspoguļotiem jauniešu dalības rādītājiem pa reģioniem, ietekmei uz nodarbināmību, nodarbinātības veidiem un rādītājiem, ietekmei uz atalgojumu, kā arī potenciālo uzlabojumu iespējām; aicina Komisiju izanalizēt, kādēļ dažas valstis vairāk piesakās PIA mobilitātei, kur pastāv vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu līdzdalībā un kādi tam ir iemesli, vai kur ir vairāk dalībnieku ar invaliditāti, un izstrādāt plānu, kā palielināt pārējo valstu iesaistīšanās līmeni; tādēļ aicina dalībvalstu aģentūras cieši sadarboties, apmainoties ar informāciju un statistikas datiem; uzskata, ka pētījumu rezultāti un statistikas dati ir jāiekļauj un jāņem vērā nākamajā „Erasmus+” termiņa vidusposma pārskatā;

118.  atgādina, ka laikā, kad ES pamatvērtības piedzīvo īpašu krīzi, „Erasmus+” ir instruments, kas var nodrošināt būtiskas iespējas veicināt integrāciju, sapratni un solidaritāti jauniešu vidū; tādēļ prasa veicināt jauniešu integrāciju, radot viņos izpratni par dažādām kultūrām un tradīcijām un to savstarpējas respektēšanas nepieciešamību;

119.  ierosina Komisijai paturēt uzņēmējdarbības izglītību un apmācību starp „Erasmus+” turpinošās programmas mērķiem nākamajā finanšu plānošanas periodā (pēc 2020. gada), tostarp arī kā mobilitātes mērķi, programmā cita starpā paredzot šādus elementus:

(i)  rūpīgi novērtēt to tagadējo pasākumu ietekmi, ar kuriem izglītībā un apmācībā tiek veicināts uzņēmējdarbības gars, un attiecīgā gadījumā koriģēt šos pasākumus, īpaši pievēršoties ietekmei uz nepietiekami pārstāvētām un nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām;

(ii)  sekmēt labāk definētu mācību saturu un instrumentus formālajā un neformālajā izglītībā attiecībā uz visām izglītojamām personām — gan teorētiskus, gan praktiskus moduļus, piemēram, studentu uzņēmējdarbības projektus;

(iii)  veicināt partnerības starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem, bezpeļņas organizācijām un neformālās izglītības sniedzējiem, lai izstrādātu piemērotus mācību kursus un nodrošinātu audzēkņiem nepieciešamo praktisko pieredzi un paraugus;

(iv)  pilnveidot prasmes uzņēmējdarbības procesu jomā un tādās jomās kā finanšu lietpratība, IKT lietotprasme un iemaņas, radoša domāšana, problēmu risināšana un novatorisks skatījums, pārliecība par sevi, spēja pielāgoties, komandas veidošana, projektu vadība, riska novērtēšana un riska uzņemšanās, kā arī specifiskas uzņēmējdarbībā nepieciešamas prasmes un zināšanas;

(v)  akcentēt to, ka neformālā un ikdienējā mācīšanās ir īpaši piemērota vide uzņēmējdarbībā nepieciešamo kompetenču apguvei;

120.  mudina dalībvalstis turpināt līdzdarboties programmā „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” un popularizēt šo programmu to jauniešu vidū, kuri vēlas iesaistīties uzņēmējdarbības projektos, lai viņi varētu iegūt pieredzi ārvalstīs un jaunas prasmes, kas palīdzēs viņiem veiksmīgi īstenot savus uzņēmējdarbības projektus;

121.  stingri mudina pēc ārvalstīs gūtās studiju, apmācības un darba pieredzes īstenot savstarpēju mācīšanos, lai palielinātu „Erasmus+” ietekmi vietējās kopienās; uzsver, ka labas prakses apmaiņai ir būtiska nozīme „Erasmus+” projektu kvalitātes uzlabošanā; atzinīgi vērtē „Erasmus+” projektu rezultātu izplatīšanas platformu un prasa stingrāku pieeju labas prakses apmaiņai un starptautiskai viedokļu apmaiņai valstu aģentūru, partneru un programmas atbalsta saņēmēju vidū; aicina Komisiju atbalstīt pretendentus, kuri piesakās dalībai programmā, starptautisko partneru meklējumos, šajā nolūkā izstrādājot lietotājdraudzīgas platformas, kurās apkopota publiski pieejama informācija par dažādiem atbalsta saņēmējiem un to projektiem;

122.  aicina Komisiju uzlabot programmas vadlīnijas un padarīt tās lietotājam draudzīgākas un saprotamākas, un izstrādāt atsevišķas informācijas brošūras par katru no pamatdarbībām; aicina Komisiju racionalizēt pieteikšanās procesu, mazinot administratīvo slogu;

123.  atbalsta pieaugušo izglītībai domāto iestāžu attīstīšanu, šajā nolūkā piedāvājot pastāvīgas profesionālās pilnveides un mobilitātes iespējas skolotājiem, skolu direktoriem, apmācības vadītājiem un citiem izglītības darbiniekiem; mudina pilnveidot prasmes un kompetences, it sevišķi IKT efektīvas izmantošanas prasmi pieaugušo izglītībā, lai uzlabotu mācību rezultātus; uzsver to, cik svarīga nozīme ir paraugprakses apmaiņai;

124.  atzinīgi vērtē to, ka tiek izstrādāti tādi izmēģinājuma projekti kā „Eiropas mācekļu mobilitātes sistēma: Eiropas pilsoniskuma un prasmju attīstība, iekļaujot jaunatni darba tirgū”, kura mērķis ir īstenot izmaksu ziņā efektīvas mācekļu pārrobežu mobilitātes shēmas starp profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, uzņēmumiem un/vai citām attiecīgām organizācijām, kā arī oficiāli atzīt un validēt mācību rezultātus un atbalstīt diplomu savstarpēju atzīšanu, un „Jauniešu mobilitāte arodapmācībā — labāka jauniešu mobilitāte”, kura mērķis ir uzlabot jauniešu mobilitāti profesionālās izglītības ietvaros; aicina Komisiju efektīvi īstenot abus izmēģinājuma projektus un ilgtermiņā integrēt tos programmā „Erasmus+”;

125.  aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt lielāku un ilgstošāku strukturālo atbalstu darbības dotāciju veidā Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomās, jo šīs organizācijas piedāvā Eiropas pilsoņiem un iedzīvotājiem iespējas mācīties un piedalīties Eiropas politikas veidošanā un īstenošanā;

126.  aicina Komisiju apsvērt piemērotu risinājumu to Eiropas līmeņa nevalstisko organizāciju situācijai, kuru atrašanās vieta ir Briselē un kuras piesakās finansējumam valsts aģentūrās Beļģijā;

127.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

  • [1]  OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.
  • [2]  OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.
  • [3]  OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.
  • [4]  OV C 351 E, 2.12.2011., 29. lpp.
  • [5]  OV C 377 E, 7.12.2012., 77. lpp.
  • [6]  OV C 372, 20.12.2011., 1. lpp.
  • [7]  OV C 372, 20.12.2011., 31. lpp.
  • [8]  OV C 398, 20.12.2012., 1. lpp.
  • [9]  OV C 70, 8.3.2012., 9. lpp.
  • [10]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0433.
  • [11]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0292.
  • [12]  OV C 172, 27.5.2015., 17. lpp.
  • [13]  OV C 417, 15.12.2015., 36. lpp.
  • [14]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0106.
  • [15]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0107.
  • [16]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0291.
  • [17]  http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/education/library/study/2014/erasmus-impact_en.pdf.
  • [18]  Kopīgā pētniecības centra (JRC) 2015. gada ziņojums par valodām un nodarbināmību („JRC Science and Policy Report on Languages and Employability”, 2015).
  • [19]  Saskaņā ar Komisijas datiem 2016. gadā finansējuma trūkuma dēļ sekmīgo attiecināmo pieteikumu īpatsvars „Erasmus+” PIA mobilitātes programmās bija 42 %. Laika gaitā situācija ir pasliktinājusies — 2014. gadā sekmīgo pieteikumu īpatsvars vēl bija 54 % un 2015. gadā — 48 %. Kaut arī, gadiem ritot, pieejamais finansējums ir nedaudz palielinājies, pieprasījums pēc tā ir audzis krietni straujāk, taču „Erasmus+” ierobežoto resursu dēļ finansējuma apmēri atpaliek no pieprasījuma.

Budžeta komitejAS ATZINUMS (10.11.2016)

Kultūras un izglītības komitejai

par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK
(2015/2327(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Andrey Novakov

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka „Erasmus+” ir nozīmīgākā ES programma mobilitātes, izglītības un apmācības jomā un, ņemot vērā pozitīvos rezultātus un lielo pieprasījumu, tai piešķirtais budžets ir par 40 % lielāks nekā laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam;

2.  atzīst, ka programmā „Erasmus+” ieguldītie ES budžeta līdzekļi ievērojami palīdz uzlabot prasmes un piemērotību darba tirgum un mazina ilgstoša bezdarba risku Eiropas jauniešu vidū, kā arī sekmē aktīvu pilsoniskumu un jauniešu sociālo iekļautību;

3.  atzinīgi vērtē programmas struktūru, kurā katram sektoram paredzēta atsevišķa budžeta nodaļa, un mudina, lai Komisija savā priekšlikumā attiecībā uz nākamā posma programmām saglabātu šo dalījumu atsevišķās budžeta nodaļās;

4.  atzīst brīvprātīgā darba sociālo un ekonomisko nozīmi un mudina Komisiju visās programmas darbībās labāk atbalstīt brīvprātīgo organizācijas;

5.  norāda ka dalība „Erasmus+” finansētajās darbībās dažādos reģionos ES līmenī, kā arī dalībvalstu robežās ir atšķirīga; pauž bažas par to, ka sekmīgo pieteikumu īpatsvars „Erasmus+” darbībās ir salīdzinoši zems un šis rādītājs viscaur Eiropas Savienībā nav vienāds; prasa mērķtiecīgi un laikus rīkoties, lai paplašinātu līdzdalību un palielinātu sekmīgo pieteikumu īpatsvaru neatkarīgi no pieteikumu iesniedzēju izcelsmes, paredzot daļu finansējuma novirzīt specifiskiem šīs iniciatīvas popularizēšanas un izpratnes par to uzlabošanas pasākumiem, it sevišķi tajos reģionos, kuros finansējums līdz šim ir ticis izmantots samērā zemā līmenī;

6.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmas darbības perioda atlikušajā daļā palielināt saistības programmai „Erasmus+” par EUR 200 miljoniem un 2017. gada budžeta projektā palielināt maksājumu apmēru par 4,5 %; aicina Komisiju, piešķirot „Erasmus+” stipendijas, īpašu uzmanību pievērst mācekļu ilgtermiņa mobilitātei; konstatē, ka 48 % nacionālo aģentūru savos ziņojumos norāda, ka programmas darbībām atvēlētais budžets ir nepietiekams; aicina Komisiju ierosināt pienācīgu daudzgadu maksājumu plānu un mudina Komisiju attiecībā uz nākamā posma programmām ierosināt tādu ikgadējā finansējuma apmēru, kas būtu vismaz tādā pašā līmenī kā pašreizējās shēmas pēdējā īstenošanas gadā; ierosina, lai Komisija noskaidro iespējas palielināt priekšfinansējumu;

7.  konstatē, ka Austrumeiropā un Dienvideiropā „Erasmus+” mobilitātes stipendijām ir lielāka pozitīvā ietekme un pieprasījums pēc šīm stipendijām ir lielāks, taču pretstatā tam programmas vispārējais budžets ir ierobežots, kā rezultātā liela daļa pieteikumu tiek noraidīti; ierosina, lai Komisija pastiprinātu centienus sekmēt mobilitāti no Rietumeiropas uz Austrumeiropu;

8.  uzsver, ka programmas „Erasmus+” jaunatnei veltītā nodaļa ir tā joma, kura visvairāk cieš no Eiropas iedzīvotāju augošās intereses par „Erasmus+”; konstatē, ka patlaban 36 % no visiem „Erasmus+” iesniegtajiem pieteikumiem attiecas uz jaunatnei veltīto nodaļu un laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam pieteikumu skaits ir audzis par 60 %;

9.  aicina Komisiju un respektīvi, Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātu (DG EAC) un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA), radīt iespējas turpmākai decentralizēto darbību, piemēram, 2. pamatdarbības, veicināšanai, nākot klajā ar priekšlikumu par atbilstošu, darbību mērogam proporcionālu finansējumu;

10.  konstatē, ka programmu „Erasmus+” īstenošana dažādos Eiropas reģionos liecina par to, ka finansējuma vajadzības un atbalsta pasākumu prioritātes atšķiras un ka tādēļ dažām dalībvalstīm ir jāmaina programmas atbalsta pasākumu centrālie aspekti, lai nodrošinātu izlietoto līdzekļu rentabilitāti;

11.  pauž bažas par grūtībām, ar ko saskaras nacionālās aģentūras, interpretējot un piemērojot programmas noteikumus; atgādina, ka 82 % „Erasmus+” budžeta tiek pārvaldīti decentralizētajās darbībās; aicina Komisiju racionalizēt definīcijas un uzlabot decentralizēto darbību vadlīnijas, lai nodrošinātu optimālus rezultātus no ES budžeta viedokļa un izvairītos no kļūdu pieļaušanas;

12.  konstatē, ka 75 % nacionālo aģentūru savos ziņojumos ir norādījušas uz lielu administratīvo slogu, kas mazina ES budžeta ieguldījumu kapacitāti un draud radīt tiešu ietekmi uz atbalsta saņēmējiem; aicina DG EAC un EACEA uzlabot īstenošanu, jo īpaši piemērošanas procesā;

13.  atzinīgi vērtē vienkāršoto finanšu pārvaldību un vienības izmaksu sistēmas ieviešanu; konstatē, ka dažas dalībvalstis nevar to piemērot normatīvo prasību dēļ, vai arī izrādās, ka izmaksu līmeņi neatbilst faktiskajām izmaksām; pauž bažas par to, ka nacionālās aģentūras ziņo par revīzijas sloga palielināšanos;

14.  uzskata, ka būtu regulāri jāizvērtē un jāuzlabo nacionālo aģentūru sniegums, lai ES finansētās darbības būtu rezultatīvas; atzīst, ka šajā sakarībā galvenokārt vajadzētu pievērsties līdzdalības rādītājiem un dalībnieku un partneru pieredzei.

15.  atbalsta efektivitātes un lietderīguma palielināšanu, īstenojot lielāka mēroga projektus; tomēr norāda, ka ir nepieciešams saglabāt līdzsvaru starp mazām un lielām pieteikumu iesniedzēju grupām;

16.  pauž nožēlu par to, ka lielā administratīvā sloga dēļ mazākām organizācijām programmas „Erasmus+” finansējums var būt nesasniedzams; uzskata, ka būtu nepieciešams vienkāršot birokrātiskās un ar ziņojumu sniegšanu saistītās prasības;

17.  pauž nožēlu par to, ka ilgie maksājumu periodi programmā „Erasmus+” ietekmē mazāku organizāciju iespējas pieteikties finansējumam;

18.  uzskata, ka brīvprātīgais darbs būtu jāatzīst par vienu no atbilstīgiem veidiem, kā organizācijām nodrošināt savu ieguldījumu projekta budžetā, jo tādējādi tiktu atvieglota mazāku organizāciju līdzdalība;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

10.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Monika Hohlmeier, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Clare Moody, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Patricija Šulin, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Monika Vana, Daniele Viotti, Marco Zanni, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Novakov, Stanisław Ożóg, Nils Torvalds, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS (17.11.2016)

Kultūras un izglītības komitejai

par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2006/EK, īstenošanu
(2015/2327(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Emilian Pavel

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā saskaņā ar Eurostat datiem bezdarba līmenis 2016. gada jūlijā joprojām bija 10,1 %; tā kā jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienībā ir 18,8 %;

B.  tā kā 2014. gadā veiktā pētījuma par „Erasmus” ietekmi („The Erasmus Impact Study”)[1] rezultāti liecina, ka jauniešiem, kuri ir studējuši vai piedalījušies apmācībā citā valstī, izredzes atrast darbu ir divreiz lielākas nekā tiem, kuriem šādas pieredzes nav;

C.  tā kā bezdarba līmenis to iedzīvotāju vidū, kuri ir studējuši vai piedalījušies apmācībā citā valstī, piecus gadus pēc studiju vai apmācības beigšanas ir par 23 % zemāks[2];

D.  tā kā 85 % „Erasmus” dalībnieku studē vai piedalās apmācībā ārpus savas valsts tādēļ, lai ārzemēs uzlabotu savu piemērotību darba tirgum[3];

E.  tā kā patlaban 64 % darba devēju uzskata, ka starptautiskā pieredze ir nozīmīgs faktors pieņemšanai darbā; tā kā 2006. gadā tā uzskatīja tikai 37 %[4];

F.  tā kā 64 % darba devēju norāda, ka absolventiem, kuriem ir starptautiska pieredze, darbā tiek uzticēti atbildīgāki pienākumi[5];

G.  tā kā trešdaļai „Erasmus” praktikantu tiek piedāvāts darbs uzņēmumā, kurā viņi bijuši praksē[6];

H.  tā kā gandrīz desmitā daļa „Erasmus” praktikantu, kuri bijuši praksē uzņēmumos, ir nodibinājuši paši savus uzņēmumus un trim ceturtdaļām ir vai varētu veidoties šādi plāni[7];

I.  tā kā 2014.–2020. gada programmas „Erasmus+” mērķis ir modernizēt izglītību, apmācību un jaunatnes darbu visā Eiropā un šajā programmā var iesaistīties izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta organizācijas no visiem mūžizglītības sektoriem; tā kā šī programma vairāk nekā četriem miljoniem Eiropas iedzīvotāju dos iespēju studēt, piedalīties apmācībā, iegūt darba pieredzi un iesaistīties brīvprātīgajā darbā citās valstīs,

1.  uzskata, ka „Erasmus+” ir vitāla loma Eiropas identitātes un integrācijas, solidaritātes, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes, kvalitatīvas nodarbinātības, konkurētspējas, sociālās kohēzijas un jauniešu profesionālās mobilitātes veicināšanā, jo šī programma nodrošina pozitīvu ieguldījumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmu un mūžizglītības uzlabošanā, aktīva Eiropas pilsoniskuma veicināšanā un nodarbinātības izredžu uzlabošanā, tādēļ ka tā dod Eiropas iedzīvotājiem iespēju apgūt transversālu un daudzās jomās pielietojamu personisko un profesionālo prasmju un kompetenču klāstu, kuras tiek iegūtas studējot, piedaloties apmācībā, gūstot darba pieredzi ārpus savas valsts vai iesaistoties brīvprātīgajā darbā, kā arī sekmē cilvēka patstāvību, spēju pielāgoties un personisko attīstību;

2.  uzskata, ka „Erasmus+” ir viens no galvenajiem pīlāriem, kas Eiropas iedzīvotājiem palīdz pierast pie izglītošanās visa mūža garumā; aicina Komisiju un valstu aģentūras labāk popularizēt transversālu projektu būtisko nozīmi, jo programmā ir vēl vairāk jāakcentē mūžizglītības dimensija;

3.  norāda, ka patlaban tikai 1 % jauniešu, kuru izglītošanās ir saistīta ar darba vidi, tostarp mācekļi, apmācības laikā piedalās mobilitātes pasākumos; norāda, ka ir ļoti svarīgi izveidot nosacījumus mācekļu mobilitātes plašākai izvēršanai Eiropas Savienībā, lai radītu mācekļiem tādas pašas iespējas kā augstskolu studentiem, tādējādi īstenojot mērķi apkarot bezdarbu, it sevišķi jauniešu vidū; mudina dalībvalstis nodrošināt jauniešiem, kuri apgūst amatu kā mācekļi, labāku informāciju par viņiem pieejamajām iespējām un vairāk atbalstīt mācību centrus, kuri vēlas iesaistīties programmā „Erasmus+”, kā arī ieviest pasākumus starp kaimiņvalstīm īstenotas pārrobežu mobilitātes atbalstam, lai palīdzētu mācekļiem saistībā ar izmitināšanu un transportu;

4.  uzsver, ka par spīti ekonomikas, finanšu un sociālajai krīzei studentu braucienu skaits uz ārvalstīm, piedaloties „Erasmus” apmaiņas programmās, kopš 2008. gada ir pastāvīgi palielinājies; vērš uzmanību uz to, ka ārvalstīs pavadītu darba prakses periodu skaits šajā pašā laikā ir audzis vēl dinamiskāk; secina, ka jaunieši, acīmredzot, darba praksi uzskata par lielisku iespēju uzlabot savu piemērotību darba tirgum; iesaka Komisijai, valstu aģentūrām, projektu organizētājiem un institūcijām ņemt vērā šo tendenci;

5.  pauž nožēlu par to, ka augošā nevienlīdzība dažās dalībvalstīs, kā arī dalībvalstu starpā un augstais jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienībā apgrūtina iespējas piedalīties programmā, jo minētie faktori liek šķēršļus to pretendentu mobilitātei, kuri nāk no ekonomikas krīzes un budžeta samazinājumu smagāk skartiem reģioniem ar zemāku ienākumu līmeni; uzskata, ka programmu „Erasmus+” un profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ir nepieciešams aktīvi īstenot arī Eiropas Savienības attālākajos reģionos un pierobežas apgabalos; uzskata, ka programmu pieejamības un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana šo teritoriju iedzīvotājiem būtu ļoti pozitīvs solis un noderīgs instruments jauniešu bezdarba mazināšanai un ekonomikas atveseļošanai;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus vienkāršot procedūras un samazināt lielo administratīvo slogu, kas gulst uz audzēkņiem un studentiem, iestādēm un „Erasmus+” projektos iesaistītajiem uzņēmumiem, it sevišķi pievēršoties tiem, kas nepietiekami izmanto šo iespēju, un tādējādi uzlabot un sekmēt vienlīdzīgu piekļuvi un reģistrācijas, validēšanas un atzīšanas procedūras; joprojām uzskata, ka, lai veicinātu plašāku iesaistīšanos programmā, informācija par šo programmu ir jāsniedz visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās; aicina Komisiju un valstu aģentūras standartizēt dalības kritērijus, lai nodrošinātu, ka programma ir pieejama iespējami lielam pretendentu skaitam; mudina valstu aģentūras pēc katras pieteikšanās kārtas nodrošināt viegli pieejamu informāciju par katrai pamatdarbībai un sektoram pieejamo budžetu, lai pretendenti varētu stratēģiski plānot savu turpmāko darbību, un publicēt projektu atlases rezultātus un budžeta pozīcijas, lai būtu iespējams pienācīgi veikt ārējo programmas pārraudzību; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai, piesakoties programmām, lielās institūcijas nesaņemtu labvēlīgāku attieksmi kā nelielas, mazāk zināmas institūcijas;

7.  joprojām pauž bažas par to, ka jaunieši un sabiedrība kopumā programmu „Erasmus+” galvenokārt uztver kā augstskolu studentiem domātu programmu; tāpēc iesaka lielāku nozīmi piešķirt dažādo nozaru, kurās iespējams pieteikties, tostarp skolas izglītības, augstākās izglītības, starptautiskā mērogā realizētas augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības, kā arī darba ar jauniešiem, sporta, un brīvprātīgā darba, lielākai popularizēšanai Eiropas, valstu un reģionālā līmenī, kā arī akcentēt transversālu projektu īstenošanas iespēju, it sevišķi ar informācijas kampaņas un sabiedrisko attiecību palīdzību, pievēršoties visu programmu saturam;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis, tostarp arī ES aģentūras, piemēram, CEDEFOP, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības ietvaros īstenoto mobilitātes programmu kvalitāti, pieejamību un vienlīdzīgumu, lai pievienoto vērtību kvalifikācijas, atzīšanas un satura ziņā gūtu visi dalībnieki, un nodrošināt kvalitātes standartu ieviešanu attiecībā uz mācekļu apmācības programmām;

9.  norāda, ka kritēriji dalībai programmā „Erasmus+” dalībvalstu starpā nav līdzsvaroti; uzstāj, ka Komisijai ir jānodrošina, lai valstu aģentūras programmas noteikumus piemērotu saskaņoti, ievērojot vienotus kvalitātes standartus un vienotu pieeju procedūru īstenošanai un tādējādi nodrošinot „Erasmus+” iekšējo un ārējo saskaņotību un apliecinot, ka tā ir patiesa Eiropas programma; aicina Komisiju izstrādāt Eiropas līmeņa vadlīnijas valstu aģentūrām par programmas „Erasmus+” īstenošanu; mudina valstu aģentūras, kurām noteikti jāiesaistās pārraudzības procesā, koncentrēties arī uz foruma izveidi konstruktīva dialoga risināšanai starp tām visu dalībvalstu iestādēm, kuru pārziņā ir izglītības un nodarbinātības politika, vai sekmēt šāda foruma darbību; stingri mudina aģentūras savstarpēji labāk koordinēt savu darbību, lai saskaņotu projektus, kuros tiek risināti līdzīgi jautājumi;

10.  norāda, ka „Erasmus+” ir nozīmīgs instruments profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes uzlabošanai Eiropas Savienībā; uzsver to, ka iekļaujošai, kvalitatīvai profesionālajai izglītībai un apmācībai un tās ietvaros īstenotai mobilitātei Eiropā ir vitāli nozīmīga ekonomiskā un sociālā loma strauji mainīgā darba tirgus apstākļos, jo šie mehānismi ļauj nodrošināt jauniešiem un pieaugušajiem profesionālās iemaņas un dzīvē noderīgas prasmes, kas nepieciešamas, pārejot no izglītības un apmācības uz darba dzīvi; uzsver, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai un tās ietvaros īstenotai mobilitātei būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem, tostarp sievietēm, kas profesionālajā izglītībā un apmācībā ir nepietiekami pārstāvētas, un nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, tostarp romiem, bez darba esošiem jauniešiem, cilvēkiem ar invaliditāti, nomaļu apvidu un attālāko reģionu iedzīvotājiem un migrantiem, un jāveicina šo cilvēku nediskriminēšana un sociālā iekļautība; ierosina pievērsties arī mazkvalificētiem atbalsta saņēmējiem, lai palielinātu šo cilvēku dalību un tādējādi uzlabotu programmu tvērumu;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt mācību iespējas ārvalstīs profesionālās izglītības un apmācības ietvaros un pozicionēt profesionālo izglītību un apmācību kā vislabāko izvēli darba atrašanai un daudzsološas karjeras uzsākšanai, kā arī gādāt par tās pieejamību visiem iedzīvotājiem jebkurā vecumā un paredzēt pienācīgu finansējumu, ņemot vērā to, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai atvēlētie līdzekļi nav proporcionāli piedāvāto mobilitātes programmu potenciālo pretendentu skaitam[8]; stingri atbalsta efektīvu profesionālās izglītības un apmācības mobilitātes popularizēšanu sieviešu vidū un sieviešu mudināšanu tajā piedalīties un uzskata, ka dalībvalstīm šajā sakarībā būtu jāizvirza vērienīgi mērķi un rūpīgi jāuzrauga to izpilde;

12.  uzsver, ka patlaban norisinās darba modeļu un prasmju pārdefinēšana, it sevišķi saistībā ar notiekošo pārejas procesu uz digitālāku ekonomiku, veidojoties jaunām uzņēmējdarbības vajadzībām un uz nākotni orientētām nozarēm; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai šī realitāte atspoguļotos programmā „Erasmus+”;

13.  aicina Komisiju regulāri pārskatīt finansiālā atbalsta apmēru, piemēram, fiksētās summas ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai, lai nodrošinātu, ka tās atbilst faktiskajai dzīves dārdzībai, un lai izvairītos no tā, ka cilvēkiem apmācības perioda dēļ jāuzņemas parādsaistības, tādēļ nepieļaujot, ka tiek diskriminēti vai atstāti novārtā cilvēki, kuru rīcībā ir mazāk finanšu līdzekļu un/vai kuriem ir īpašas vajadzības;

14.  uzsver, ka ir svarīgi, lai profesionālās izglītības un apmācības audzēkņiem, praktikantiem, mācekļiem un brīvprātīgajiem būtu skaidri definēti paredzamie mācību rezultāti un konkrēti darba pienākumu apraksti ārvalstīs gūstamajai „Erasmus+” darba pieredzei; uzsver, ka šā pasākuma neatņemama daļa ir kandidātu iepriekšēja sagatavošana pirms starptautiskās pieredzes gūšanas un ka sagatavošanas ietvaros ir jāiekļauj profesionālā orientācija un valodu kursi, kā arī apmācība sociālās un kultūras integrācijas jautājumos, tostarp starpkultūru komunikācijas apguve, jo ar šādiem pasākumiem tiktu veicināta iekļaušanās sabiedrībā un uzlaboti darba un dzīves apstākļi; ņemot vērā daudzvalodības nozīmi jauniešu nodarbināmības uzlabošanā, uzskata, ka būtu jāpastiprina centieni veicināt un atbalstīt daudzvalodību programmā „Erasmus+”; atzinīgi vērtē to, ka „Erasmus+” projektu dalībnieki pilnveidos savas svešvalodu prasmes, it sevišķi kaimiņvalstu valodu prasmes, kas var palielināt mobilitāti un iespējas tikt nodarbinātiem pārrobežu darba tirgū; uzskata, ka valodu kursus iebraucošajiem mobilitātes programmu dalībniekiem varētu rīkot sadarbībā ar izglītības iestādēm un uzņēmumiem, kuros notiks stažēšanās, un pielāgot šos kursus attiecīgajai studiju vai stažēšanās jomai;

15.  atzīst, ka, ņemot vērā augsto jauniešu bezdarba līmeni dažās dalībvalstīs, viens no „Erasmus+” galvenajiem mērķiem ir jauniešu sagatavošana darba tirgum; vienlaikus uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai programmā „Erasmus+” tiktu saglabāts ārpus skolas, profesionālās apmācības un studijām īstenojamu pasākumu statuss;

16.  uzsver, ka agrāk „Erasmus” un „Leonardo” programmu galvenā mērķgrupa bija jaunieši ar augstāku prasmju līmeni un labākām izredzēm darba tirgū un šīs programmas bija mazāk vērstas uz visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem; norāda uz ES mērķi ierobežot priekšlaicīgu izglītības pārtraukšanu un mazināt nabadzību; uzsver, ka dalībvalstīm, īstenojot „Erasmus+”, ir izteikti jāpievēršas izglītību priekšlaikus pārtraukušo iedzīvotāju mērķgrupai, kas ir pakļauta lielam nabadzības un bezdarba riskam; uzsver, ka cilvēkiem, kuri priekšlaikus pārtrauc izglītību, ir vajadzīgas nevis standartizētās, plaši izmantotās PIA vai apmaiņas programmas, bet gan programmas, kuru uzmanības centrā būtu šo cilvēku īpašās vajadzības, šīm programmām jābūt viegli pieejamām un finansēšanas kārtībai — vienkāršai, līdztekus tam paredzot neformālas vai ikdienējas mācīšanās vidi;

17.  atgādina Komisijai, ka cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, vājdzirdīgiem cilvēkiem, ir īpašas vajadzības un tādēļ viņiem ir nepieciešams atbilstošs finansējums un pienācīgs atbalsts, piemēram, zīmju valodas tulku palīdzība, un ir nepieciešams, lai viņu rīcībā būtu vairāk informācijas un lai viņiem būtu pieejamas samērīgas stipendijas, tā paverot iespēju iesaistīties programmā „Erasmus+”; aicina Komisiju turpināt darbu pie papildu pasākumu ieviešanas, kas cilvēkiem ar invaliditāti garantētu neierobežotu, nediskriminējošu piekļuvi visām „Erasmus+” stipendiju programmām; uzskata, ka būtu vērtīgi vajadzības gadījumā šādiem projektiem valstu aģentūrās piesaistīt konsultantus, kas dotu padomus, kā optimāli izlietot līdzekļus;

18.  uzskata, ka ir iespējams uzlabot jaunatnes darba, mākslas un kultūras nodarbību, politiskās līdzdalības, pieaugušo izglītības un tautas sporta veicināšanu;

19.  aicina Komisiju nākt klajā ar kvalitatīvu mācekļu apmācības satvaru un priekšlikumu attiecībā uz mācekļu mobilitātes pastiprināšanu, kas garantētu mācekļu, praktikantu, stažieru un PIA audzēkņu tiesības, lai tādējādi nodrošinātu viņiem atbilstošu aizsardzību un to, ka šīs mobilitātes programmas netiks izmantotas standarta darba līgumattiecību aizstāšanai, un aicina dalībvalstis apstiprināt minētos priekšlikumus; prasa, lai stažieriem un praktikantiem uzticētais darbs būtu kvalitatīvs un apmaksāts, un prasa dalībvalstīm ziņot par situācijām, kurās tikuši pieļauti „Erasmus+” atbalsta saņēmēju nodarbināšanas nosacījumu vai tiesību pārkāpumi;

20.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izveidot ciešāku sadarbību starp izglītības iestādēm un galvenajām ieinteresētajām personām (vietējām/reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, privāto sektoru, jauniešu pārstāvjiem, profesionālās izglītības un apmācības struktūrām, pētniecības organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām) nolūkā uzlabot vispārējās un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu spēju reaģēt uz faktiskām darba tirgus vajadzībām, un garantēt to, lai šī sadarbība atspoguļotos „Erasmus+”; uzskata, ka atbalsta saņēmēju un visu ieinteresēto personu aktīva iesaistīšanās programmas izstrādē, organizēšanā, pārraudzībā, īstenošanā un novērtēšanā nodrošina tās dzīvotspēju, panākumus un pievienoto vērtību;

21.  prasa labāk veicināt mobilitātes programmas augstākās izglītības augstākajos līmeņos, lai nodrošinātu mobilitāti starp Eiropas pētniecības centriem un turpinātu izvērst Eiropas augstskolu internacionalizācijas mērķi;

22.  stingri mudina pārredzamāk novērtēt pieteikumus un sniegt visiem pretendentiem kvalitatīvas atsauksmes; aicina Komisiju nodrošināt efektīvu sistēmu atsauksmju sniegšanai, ar kuras starpniecību programmas atbalsta saņēmēji varētu ziņot Komisijai par jebkādiem pamanītiem pārkāpumiem programmas „Erasmus+” īstenošanā; turklāt aicina Komisiju uzlabot un palielināt informācijas plūsmu starp Eiropas līmeņa iestādēm, kuras ir atbildīgas par programmas īstenošanu, un valstu struktūrām; mudina valstu aģentūras un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru paredzēt apmācības iespējas vērtētājiem un regulāri rīkot sanāksmes ar atbalsta saņēmējiem un apmeklējumus projektu iepazīšanai, lai tādējādi uzlabotu programmas īstenošanu;

23.  uzsver, ka Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (2008/C111/01) ir ļāvusi panākt nepārprotamus diplomu, kvalifikāciju, kredītpunktu, prasmju sertifikātu un kompetenču apliecinājumu atzīšanas un validēšanas sistēmu uzlabojumus vispārējās un profesionālās izglītības un apmācības jomā, tomēr problēmas joprojām pastāv; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai starptautiskās mobilitātes posmā iegūtās kompetences un kvalifikācija — neatkarīgi no tā, vai tās ir gūtas formālās izglītības vidē, stažējoties uzņēmumā vai iesaistoties brīvprātīgajā darbā un jauniešu pasākumos, — tiktu pienācīgi dokumentētas, validētas, atzītas un padarītas salīdzināmas izcelsmes valsts sistēmā; aicina Komisiju reformēt Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru un virzīties uz tās nostiprināšanu, no pašreizējā statusa, proti, ieteikuma, pārveidojot to par spēcīgāku instrumentu, lai tādējādi atbalstītu pārvietošanās brīvību; aicina Komisiju un dalībvalstis sistemātiski izmantot un turpināt pilnveidot tādus jau pastāvošus Eiropas instrumentus kā, piemēram, „Europass”, „Youthpass” un Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET); mudina izstrādāt vienotas PIA kvalifikācijas, kas ļautu nodrošināt kvalifikāciju starptautisku atzīšanu; aicina dalībvalstis pilnībā un laikus īstenot Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu;

24.  uzsver, ka brīvprātīgais darbs apliecina solidaritāti, brīvību un atbildību, palīdz nostiprināt aktīvu pilsonisko nostāju un veicina cilvēka personisko izaugsmi; uzskata, ka brīvprātīgais darbs ir arī būtisks sociālās iekļautības un kohēzijas, kā arī apmācības, izglītības un starpkultūru dialoga instruments, kas vienlaikus nodrošina nozīmīgu ieguldījumu Eiropas vērtību izplatīšanā; uzskata, ka būtu jāatzīst Eiropas Brīvprātīgo dienesta nozīme tādu prasmju un kompetenču attīstības veicināšanā, kuras var sekmēt Eiropas Brīvprātīgo dienesta dalībnieku piekļuvi darba tirgum; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgus darba apstākļus brīvprātīgā darba veicējiem un uzraudzīt, vai tiek pilnībā ievēroti līgumi, saskaņā ar kuriem brīvprātīgie ir nodarbināti; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai Eiropas Brīvprātīgo dienesta dalībnieki nekādā gadījumā netiktu uzskatīti vai izmantoti par līdzekli darbinieku aizstāšanai;

25.  uzsver, ka pieaugušo neformālā izglītība un mācīšanās veicina pamatprasmju un vispārīgo prasmju, piemēram, sociālo un pilsonisko kompetenču, attīstību un šādām prasmēm ir būtiska nozīme gan darba tirgū, gan optimālas darba vides veidošanā, gan labā darba un privātās dzīves līdzsvarošanā; norāda uz pieaugušo neformālās izglītības un mācīšanās izšķirošo nozīmi, lai sasniegtu nelabvēlīgos apstākļos esošās sabiedrības grupas un palīdzētu šiem cilvēkiem apgūt prasmes, uz ko balstīties, lai integrētos darba tirgū un atrastu noturīgu, kvalitatīvu darbu vai uzlabotu savu nodarbinātības situāciju, kā arī dotu ieguldījumu demokrātiskākas Eiropas veidošanā;

26.  norāda uz jaunajām problēmām, kas skar sabiedrību, un uz to, ka darba saturiskie modeļi nemitīgi mainās un attīstās; atgādina, ka programma „Erasmus+” arī sagatavo jauniešus darba dzīvei, un uzskata, ka būtu īpaši jākoncentrējas uz pārorientēšanos no kompetencēm, kas saistītas ar veicamo darbu, uz vispārīgu prasmju apguvi, veicinot tādu transversālu un daudzās jomās izmantojamu prasmju un kompetenču apguvi, kā, piemēram, uzņēmējdarbības prasmes, IKT lietotprasme, radoša domāšana, problēmu risināšana un novatorisks skatījums, pārliecība par sevi, spēja pielāgoties, komandas veidošana, projektu vadība, riska novērtēšana un riska uzņemšanās, kā arī sociālās un pilsoniskās kompetences, kurām ir ārkārtīgi būtiska nozīme darba tirgū; uzskata, ka tam būtu jāattiecas arī uz optimālas darba vides veidošanu, labu darba un privātās dzīves līdzsvarošanu un nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu integrēšanu darba tirgū un sabiedrībā;

27.  ņemot vērā daudzvalodības nozīmi jauniešu nodarbināmības uzlabošanā[9], uzskata, ka būtu vairāk jācenšas veicināt un atbalstīt daudzvalodību programmā „Erasmus+”;

28.  uzsver prasību vai nu finansiāli, vai ar nodokļu atvieglojumiem atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kuri piedāvā profesionālo apmācību programmā „Erasmus+”;

29.  uzskata, ka kvalitātes vērtēšanai ir jābūt tikpat svarīgai kā kvantitatīvajam vērtējumam; prasa izstrādāt kvalitātes vērtējumu „Erasmus+” kontekstā;

30.  uzsver, ka ir nepieciešams vairot izpratni par to, ka „Erasmus+” instruments ir līdzeklis, kā pilnveidot cilvēku prasmes un dot tām plašāku dimensiju, tādējādi nodrošinot pareizu pieeju šim instrumentam, lai garantētu tā efektivitāti un mazinātu risku, ka šī programma tiktu izmantota vienkārši dzīves pieredzes gūšanai;

31.  atbalsta lielāku mobilitāti izglītības programmās un „Garantijas jauniešiem” un „Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas” mācekļu apmācības programmās un stažēšanās posmos, tā tiecoties mazināt augsto jauniešu bezdarba līmeni un ģeogrāfisko nelīdzsvarotību Eiropas Savienībā;

32.  aicina Komisiju sagatavot un darīt pieejamus atjauninātus statistikas datus un veikt kontrolpētījumus par programmas „Erasmus+” īstenošanu, it sevišķi pievēršoties pa reģioniem un pēc dzimuma atspoguļotiem jauniešu dalības rādītājiem, ietekmei uz nodarbināmību, nodarbinātības veidiem un rādītājiem, kā arī ietekmei uz atalgojumu un potenciālo uzlabojumu iespējām; aicina Komisiju izanalizēt, kādēļ dažas valstis vairāk piesakās PIA mobilitātei, kur pastāv vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu līdzdalībā vai kur ir vairāk dalībnieku ar invaliditāti, un izstrādāt plānu, kā palielināt pārējo valstu iesaistīšanās līmeni; tādēļ aicina dalībvalstu aģentūras cieši sadarboties, apmainoties ar informāciju un statistikas datiem; uzskata, ka pētījumu rezultāti un statistikas dati ir jāiekļauj un jāņem vērā nākamajā „Erasmus+” termiņa vidusposma pārskatīšanā;

33.  atgādina, ka apstākļos, kad ES pamatvērtības piedzīvo īpašu krīzi, „Erasmus+” ir instruments, kas var nodrošināt būtiskas iespējas veicināt integrāciju, sapratni un solidaritāti jauniešu vidū; tādēļ prasa veicināt jauniešu integrāciju, radot viņos izpratni par dažādām kultūrām un tradīcijām un to savstarpējas respektēšanas nepieciešamību;

34.  ierosina Komisijai paturēt uzņēmējdarbības izglītību un apmācību starp turpmākās programmas „Erasmus+” mērķiem nākamajā finanšu plānošanas periodā (pēc 2020. gada), tostarp arī kā mobilitātes mērķi, programmā cita starpā paredzot šādus elementus:

(i)  rūpīgi novērtēt to tagadējo pasākumu ietekmi, ar kuriem izglītībā un apmācībā tiek veicināta uzņēmējdarbības prasmes, un attiecīgā gadījumā koriģēt šos pasākumus, īpaši pievēršoties ietekmei uz nepietiekami pārstāvētām un nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām;

(ii)  sekmēt labāk definētu mācību saturu un instrumentus formālajā un neformālajā izglītībā attiecībā uz visām izglītojamām personām — gan teorētiskus, gan praktiskus moduļus, piemēram, studentu uzņēmējdarbības projektus;

(iii)  veicināt partnerības starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem, bezpeļņas organizācijām un neformālās izglītības sniedzējiem, lai izstrādātu piemērotus mācību kursus un nodrošinātu audzēkņiem nepieciešamo praktisko pieredzi un paraugus;

(iv)  pilnveidot prasmes uzņēmējdarbības procesu jomā un tādās jomās kā finanšu lietpratība, IKT lietotprasme un iemaņas, radoša domāšana, problēmu risināšana un novatorisks skatījums, pārliecība par sevi, spēja pielāgoties, komandas veidošana, projektu vadība, riska novērtēšana un riska uzņemšanās, kā arī specifiskas uzņēmējdarbībā nepieciešamas prasmes un zināšanas;

(v)  akcentēt to, ka neformālā un ikdienējā mācīšanās ir īpaši piemērota vide uzņēmējdarbībā nepieciešamo kompetenču apguvei;

35.  mudina dalībvalstis turpināt līdzdarboties programmā „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” un popularizēt šo programmu to jauniešu vidū, kuri vēlas iesaistīties uzņēmējdarbības projektos, lai viņi varētu iegūt pieredzi ārvalstīs un jaunas prasmes, kas palīdzēs viņiem veiksmīgi īstenot savus uzņēmējdarbības projektus;

36.  stingri mudina pēc studijām, apmācības un darba pieredzes ārvalstīs mācīties citam no cita, lai palielinātu „Erasmus+” ietekmi vietējās kopienās; uzsver, ka labas prakses apmaiņai ir būtiska nozīme „Erasmus+” projektu kvalitātes uzlabošanā; atzinīgi vērtē „Erasmus+” projektu rezultātu izplatīšanas platformu un prasa stingrāku pieeju labas prakses apmaiņai un starptautiskai viedokļu apmaiņai starp valstu aģentūrām, partneriem un programmas atbalsta saņēmējiem; aicina Komisiju atbalstīt pretendentus, kuri piesakās dalībai programmā, starptautisko partneru meklējumos, izstrādājot lietotājdraudzīgas platformas, kurās apkopota publiski pieejama informācija par dažādajiem atbalsta saņēmējiem un to projektiem;

37.  aicina Komisiju optimizēt IT rīku, kā Mobility Tool, vai citu IT atbalsta platformu, piemēram, Eiropas elektroniskās pieaugušo izglītības platformas (EPALE), sniegumu un lietotājdraudzīgumu, lai nodrošinātu, ka programmas atbalsta saņēmēji maksimāli liek lietā savu pieredzi, un lai veicinātu pārrobežu sadarbību un dalīšanos paraugpraksē;

38.  aicina Komisiju uzlabot programmas vadlīnijas un padarīt tās lietotājam draudzīgākas un saprotamākas, un izstrādāt atsevišķas informācijas brošūras par katru no pamatdarbībām; aicina Komisiju racionalizēt pieteikšanās procesu, mazinot administratīvo slogu;

39.  atbalsta pieaugušo izglītībai domāto iestāžu attīstīšanu, šajā nolūkā piedāvājot pastāvīgas profesionālās pilnveidošanās un mobilitātes iespējas skolotājiem, skolu direktoriem, apmācības vadītājiem un citiem izglītības darbiniekiem; mudina pilnveidot prasmes un kompetences, it sevišķi IKT efektīvas izmantošanas prasmi pieaugušo izglītībā, lai uzlabotu mācību rezultātus; uzsver to, cik svarīga nozīme ir paraugprakses apmaiņai;

40.  atzinīgi vērtē to, ka tiek izstrādāti tādi izmēģinājuma projekti kā „Eiropas mācekļu mobilitātes sistēma: Eiropas pilsoniskuma un prasmju attīstība, iekļaujot jaunatni darba tirgū”, kura mērķis ir īstenot izmaksu ziņā efektīvas mācekļu pārrobežu mobilitātes shēmas starp profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, uzņēmumiem un/vai citām attiecīgām organizācijām, kā arī oficiāli atzīt un validēt mācību rezultātus un atbalstīt diplomu savstarpēju atzīšanu, un projekts „Jauniešu mobilitāte arodapmācībā — labāka jauniešu mobilitāte”, kura mērķis ir uzlabot jauniešu mobilitāti profesionālās izglītības ietvaros; aicina Komisiju efektīvi īstenot abus izmēģinājuma projektus un ilgtermiņā integrēt tos programmā „Erasmus+”;

41.  aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt palielinātu un ilgstošāku strukturālo atbalstu darbības dotāciju veidā Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomās, tādēļ ka šīs organizācijas nodrošina Eiropas pilsoņiem un iedzīvotājiem mācīšanās un līdzdalības iespējas, lai veidotu un īstenotu Eiropas politiku;

42.  aicina Komisiju apsvērt piemērotu risinājumu to Eiropas līmeņa nevalstisko organizāciju situācijai, kuru mītne ir Briselē un kuras piesakās finansējumam valsts aģentūrās Beļģijā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

8.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Arne Gericke, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Morten Løkkegaard, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Yana Toom, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Georges Bach, Amjad Bashir, Sergio Gutiérrez Prieto, Csaba Sógor, Helga Stevens, Neoklis Sylikiotis, Tom Vandenkendelaere, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

David Coburn
  • [1]  http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/education/library/study/2014/erasmus-impact_en.pdf.
  • [2]  http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/education/library/study/2014/erasmus-impact_en.pdf.
  • [3]  http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/education/library/study/2014/erasmus-impact_en.pdf.
  • [4]  http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/education/library/study/2014/erasmus-impact_en.pdf.
  • [5]  http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/education/library/study/2014/erasmus-impact_en.pdf.
  • [6]  http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/education/library/study/2014/erasmus-impact_en.pdf.
  • [7]  http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/education/library/study/2014/erasmus-impact_en.pdf.
  • [8]  Saskaņā ar Komisijas datiem 2016. gadā finansējuma trūkuma dēļ sekmīgo pieteikumu īpatsvars „Erasmus+” PIA mobilitātes programmās bija 42 %. Laika gaitā situācija ir pasliktinājusies — 2014. gadā sekmīgo pieteikumu īpatsvars bija 54 % un 2015. gadā — 48 %. Kaut arī, gadiem ritot, pieejamais finansējums ir nedaudz palielinājies, pieprasījums pēc tā ir audzis krietni straujāk, taču „Erasmus+” ierobežoto resursu dēļ finansējuma apmēri atpaliek no pieprasījuma.
  • [9]  Kopīgā pētniecības centra 2015. gada ziņojums par valodām un nodarbināmību („JRC Science and Policy Report on Languages and Employability”, 2015).

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.12.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Angel Dzhambazki, María Teresa Giménez Barbat, Petra Kammerevert, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dietmar Köster, Ernest Maragall, Liliana Rodrigues
Juridisks paziņojums - Privātuma politika