ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par to, ka tiek atcelta Regula (ES) Nr. 439/2010

21.12.2016 - (COM(2016)0271 – C8-0174/2016 – 2016/0131(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Péter Niedermüller

Grozījumi

Procedūra : 2016/0131(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0392/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0392/2016

Debates :

PV 07/10/2021 - 3
PV 07/10/2021 - 5
CRE 07/10/2021 - 3
CRE 07/10/2021 - 5

Balsojumi :

PV 11/11/2021 - 6.6
CRE 11/11/2021 - 6.6

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0448

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Ārlietu komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejaS ATZINUMS
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par to, ka tiek atcelta Regula (ES) Nr. 439/2010

(COM(2016)0271 – C8-0174/2016 – 2016/0131(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0271),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 78. panta 1. punktu un 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0174/2016),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Ārlietu komitejas atzinumus (A8-0392/2016),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) KEPS pamatā ir kopēji minimuma standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumi un sistēma tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neatkarīgi no KEPS uzlabojumiem starp dalībvalstīm saglabājas ievērojamas atšķirības attiecībā uz starptautiskās aizsardzības piešķiršanu un šādas starptautiskā aizsardzības formu. Šīs atšķirības būtu jānovērš, nodrošinot lielāku konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā un garantējot, lai Savienības tiesību aktu piemērošana visā Savienībā notiktu augstā un vienotā līmenī.

(2) KEPS pamatā ir kopēji minimuma standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumi un sistēma tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neatkarīgi no KEPS uzlabojumiem starp dalībvalstīm saglabājas ievērojamas atšķirības attiecībā uz starptautiskās aizsardzības piešķiršanu un šādas starptautiskā aizsardzības formu. Šīs atšķirības būtu jānovērš, nodrošinot lielāku konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā un tādējādi veidojot visā Savienībā vienotu Savienības tiesību aktu piemērošanas līmeni, kas pamatos uz augstiem standartiem.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, pastiprināt Eurodac sistēmu, panākt lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaut sekundāro kustību un paplašināt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja pilnvaras. Minētais paziņojums atbilst Eiropadomes 2016. gada 18. februāra aicinājumiem panākt progresu ES esošā regulējuma reformēšanā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tajā ierosināta tālākā virzība, kas atbilst holistiskajai pieejai migrācijas jomā, ko izklāstījis Eiropas Parlaments 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā.

(3) Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, pastiprināt Eurodac sistēmu, panākt lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaut sekundāro kustību un paplašināt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja pilnvaras. Minētais paziņojums atbilst Eiropadomes 2016. gada 18. februāra aicinājumiem panākt progresu ES esošā regulējuma reformēšanā, lai nodrošinātu humānu, taisnīgu un efektīvu patvēruma politiku. Tajā ierosināta tālākā virzība, kas atbilst holistiskajai pieejai migrācijas jomā, ko izklāstījis Eiropas Parlaments 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Eiropas Patvēruma atbalsta birojs tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010⁷, un 2011. gada 1. februārī tas sāka pildīt savus pienākumus. Eiropas Patvēruma atbalsta birojs ir veicinājis dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jautājumos un palīdzējis dalībvalstīm īstenot to pienākumu, kas izriet no KEPS. Eiropas Patvēruma atbalsta birojs arī sniedz atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši noslogotas. Tomēr tā loma un funkcijas ir tālāk jānostiprina, lai tas ne tikai atbalstītu dalībvalstu praktisko sadarbību, bet arī stiprinātu un papildinātu dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas.

__________________

⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).

⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regula (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Ņemot vērā KEPS strukturālās nepilnības, kas kļuva pamanāmas plašās un nekontrolētas migrantu un patvēruma meklētāju ierašanās dēļ Savienībā, un nepieciešamību pēc tā, lai Savienības patvēruma tiesību piemērošana dalībvalstīs notiktu efektīvā, augstā un vienotā līmenī, ir nepieciešams uzlabot KEPS īstenošanu un darbību, bastoties uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja darbu un pārveidojot to par pilntiesīgu aģentūru, kurai vajadzētu būt atbildīgai par KEPS darbības atvieglošanu un uzlabošanu ar mērķi nodrošināt starptautiskās aizsardzības pieteikumu ilgtspējīgu un taisnīgu sadalījumu, nodrošināt konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā Savienībā un uzraudzīt Savienības tiesību operatīvo un tehnisko piemērošanu.	(5) Ņemot vērā KEPS strukturālās nepilnības, kas kļuva pamanāmas plašās migrantu un patvēruma meklētāju ierašanās dēļ Savienībā, un nepieciešamību pēc tā, lai Savienības patvēruma tiesību piemērošana dalībvalstīs notiktu efektīvā, augstā un vienotā līmenī, ir nepieciešams uzlabot KEPS īstenošanu un darbību, balstoties uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja darbu un pārveidojot to par pilntiesīgu aģentūru, kurai vajadzētu būt atbildīgai par KEPS darbības atvieglošanu un uzlabošanu ar mērķi nodrošināt starptautiskās aizsardzības pieteikumu ilgtspējīgu un taisnīgu sadalījumu, nodrošināt konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā Savienībā un uzraudzīt Savienības tiesību operatīvo un tehnisko piemērošanu.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Eiropas Patvēruma atbalsta biroja uzdevumi būtu jāpaplašina, un, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, tas būtu jāpārdēvē par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru. Aģentūrai vajadzētu kļūt par zinātības centru ar šādiem galvenajiem uzdevumiem: stiprināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm patvēruma jomā, veicināt Savienības tiesību un darbības standartu īstenošanu, lai Savienības mērogā nodrošinātu patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību augstā pakāpē, uzraudzīt patvēruma jomas Savienības tiesību un standartu operatīvo un tehnisko piemērošanu, atbalstīt Dublinas sistēmu un sniegt lielāku darbības un tehnisko atbalstu dalībvalstīm patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši tām dalībvalstīm, kuru sistēmas ir nesamērīgi noslogotas.	(6) Eiropas Patvēruma atbalsta biroja uzdevumi būtu jāpaplašina, un, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, tas būtu jāpārdēvē par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru. Tai tomēr būtu jāpaliek tai pašai juridiskajai personai, pilnībā turpinot visas tā darbības un procedūras. Aģentūrai vajadzētu kļūt par zinātības centru ar šādiem galvenajiem uzdevumiem: stiprināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm patvēruma jomā, veicināt starptautisko un Savienības patvēruma tiesību un darbības standartu īstenošanu, šādi strādājot pie tā, lai panāktu Savienības mērogā patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību augstā pakāpē, kas balstās uz augstiem standartiem, uzraudzīt patvēruma jomas Savienības tiesību un standartu operatīvo un tehnisko piemērošanu, atbalstīt pārmitināšanu un Dublinas sistēmu un sniegt lielāku operatīvo un tehnisko atbalstu dalībvalstīm patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši tām dalībvalstīm, kuru sistēmas ir nesamērīgi noslogotas.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Būtu jāpiešķir Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai pietiekami finanšu resursi un jānodrošina darbinieki, lai garantētu, ka tā ir neatkarīga un spēj pienācīgi veikt savus pienākumus, tostarp jānodrošina pašas aģentūras darbinieki, kas veidotu ekspertu grupas, kuras atbildētu par novērtēšanas un uzraudzības procedūrām attiecībā uz patvēruma un uzņemšanas sistēmām.

Pamatojums

Ir izveidots plāns, lai aģentūrā līdz 2020. gadam būtu 500 darbinieku. Tomēr, ņemot vērā, ka štatu sarakstu nevar iekļaut regulā, būtu jānodrošina, ka aģentūras rīcībā ir pietiekami daudz darbinieku, lai tā efektīvi veiktu savus pienākumus un nodrošinātu savas darbības neitralitāti.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāvāc un jāanalizē informācija par situāciju patvēruma jomā Savienībā un trešās valstīs, ciktāl tā var ietekmēt Savienību. Tai būtu jāļauj aģentūrai palīdzēt dalībvalstīm labāk izprast tās ar patvērumu saistītās migrācijas faktorus, kura notiek uz Savienību un tās iekšienē, kā arī nodrošināt dalībvalstu agrīnu brīdināšanu un sagatavotību.	(8) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāvāc un jāanalizē informācija par situāciju patvēruma jomā Savienībā un trešās valstīs, ciktāl tā var ietekmēt Savienību. Tai būtu jāļauj aģentūrai palīdzēt dalībvalstīm labāk izprast faktorus, kuri ir saistīti ar migrācijas un bēgļu plūsmām, kas notiek virzienā uz Savienību un tās iekšienē, kā arī nodrošināt dalībvalstu agrīnu brīdināšanu un sagatavotību.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

9. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Ņemot vērā Dublinas sistēmas reformu, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai vajadzētu sniegt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu, jo īpaši korektīvā mehānisma izmantošanā un pārvaldībā.	(9) Ņemot vērā Dublinas sistēmas reformu, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai vajadzētu sniegt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu, jo īpaši korektīvā mehānisma izmantošanā un pārvaldībā, un veikt citus uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar Regulu (ES) xxx/xxx (Dublinas regulu).

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Attiecībā uz pārmitināšanu, jo īpaši saistībā ar gaidāmo Savienības pārmitināšanas sistēmas regulu, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāspēj sniegt vajadzīgo atbalstu dalībvalstīm. Šajā nolūkā aģentūrai vajadzētu izstrādāt un piedāvāt speciālās zināšanas pārmitināšanas jomā, lai atbalstītu pārmitināšanas darbības, ko veic dalībvalstis vai Savienība, tostarp informācijas apmaiņu, ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR) un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām un pilnībā ievērojot standartus un politikas norādes, ko nosaka UNHCR.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāpalīdz dalībvalstīm apmācīt ekspertus no visām valsts pārvaldes iestādēm, tiesām, tribunāliem un par patvēruma jautājumiem atbildīgajiem valstu dienestiem, tostarp būtu jāpalīdz izstrādāt kopējo izglītības pamatprogrammu. Turklāt Aģentūrai būtu jānodrošina, lai pirms dalības aģentūras rīkotajos operatīvajos pasākumos visi eksperti, kas iekļauti patvēruma atbalsta vienībās vai patvēruma intervences rezervē, saņemtu specializētu apmācību.	(10) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jārīko mācības vai jāpalīdz dalībvalstīm apmācīt ekspertus no visām valsts pārvaldes iestādēm, tiesām, tribunāliem un par patvēruma jautājumiem atbildīgajiem valstu dienestiem, tostarp būtu jāpalīdz izstrādāt kopējo izglītības pamatprogrammu. Turklāt Aģentūrai būtu jānodrošina, lai pirms dalības aģentūras rīkotajos operatīvajos pasākumos visi eksperti, kas iekļauti patvēruma atbalsta vienībās vai patvēruma intervences rezervē, saņemtu specializētu apmācību.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

11. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina strukturētāka un racionālāka izcelsmes valstu informācijas sagatavošana Eiropas Savienības līmenī. Nepieciešams, lai aģentūra, izmantojot izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīklus, vāktu informāciju un sagatavotu ziņojumus par izcelsmes valstu informāciju, tādējādi izvairoties no divkārša darba un veidojot sinerģijas ar valstu ziņojumiem. Turklāt, lai nodrošinātu konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā un piešķirtās aizsardzības raksturā un kvalitātē, aģentūrai kopā ar dalībvalstīm būtu jāpiedalās tādas kopīgās analīzes izstrādē, kura sniegtu norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs.	(11) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina strukturētāka un racionālāka izcelsmes valstu informācijas sagatavošana Eiropas Savienības līmenī. Nepieciešams, lai aģentūra, izmantojot dalībvalstu starpā informācijas tīklus par izcelsmes valstīm, vāktu informāciju un sagatavotu ziņojumus par izcelsmes valstu informāciju un tādējādi izvairītos no divkārša darba un veidotu sinerģijas ar valstu ziņojumiem. Šādai informācijai būtu cita starpā jāattiecas uz politisko, kultūras un reliģisko situāciju valstī, kā arī ieslodzījuma apstākļiem, jo īpaši spīdzināšanu un sliktu izturēšanos ieslodzījuma vietās. Turklāt, lai nodrošinātu konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā un piešķirtās aizsardzības raksturā un kvalitātē, aģentūrai kopā ar dalībvalstīm būtu jāpiedalās tādas kopīgās analīzes izstrādē, kura sniegtu norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs. Šāda kopīgā analīze būtu jāizstrādā, apspriežoties ar Komisiju, Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR) un konsultatīvo forumu, un tajā būtu jāņem vērā jaunākās UNHCR Atbilstības pamatnostādnes par starptautiskās aizsardzības nepieciešamības novērtēšanu patvēruma meklētājiem no konkrētām izcelsmes valstīm. Ja pastāv pretruna starp kopīgo analīzi un UNHCR Atbilstības pamatnostādnēm, dalībvalstīm, izskatot individuālos starptautiskās aizsardzības pieteikumus, būtu rūpīgi jāņem vērā pamatnostādnes saskaņā ar UNHCR uzraudzības pienākumu, kā noteikts Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja Statūtu 8. punktā, lasot to saistībā ar 1951. gada Konvencijas par bēgļa statusu (1951. gada konvencija) 35.pantu un 1967. gada Protokola par bēgļa statusu (1967. gada protokols) II pantu.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

12. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Komisijai būtu regulāri jāpārskata ES kopējais drošu izcelsmes valstu saraksts, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. XXX/XX⁹. Ņemot vērā aģentūras tehnisko zinātību, tai būtu jāpalīdz Komisijai pārskatīt šo sarakstu. Aģentūrai pēc Komisijas pieprasījuma būtu arī jāsniedz tai informācija par konkrētām trešām valstīm, kuras varētu iekļaut ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, un par trešām valstīm, kuras atzītas par drošām izcelsmes valstīm vai drošām trešām valstīm vai uz kurām dalībvalstis attiecina drošas trešās valsts, pirmās patvēruma valsts vai drošas Eiropas trešās valsts koncepciju.	(12) Komisijai būtu regulāri jāpārskata ES kopējais drošu izcelsmes valstu saraksts, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. XXX/XX⁹. Ņemot vērā aģentūras tehnisko zinātību, tai būtu jāpalīdz Komisijai pārskatīt šo sarakstu. Aģentūrai būtu arī jāsniedz Komisijai informācija par konkrētām trešām valstīm, kuras varētu iekļaut ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā vai uz laiku izslēgt vai pavisam svītrot no tā, un par trešām valstīm, kuras atzītas par drošām izcelsmes valstīm vai drošām trešām valstīm vai uz kurām dalībvalstis attiecina drošas trešās valsts, pirmās patvēruma valsts vai drošas Eiropas trešās valsts koncepciju.
__________________	__________________
⁹ OV L […]	⁹ OV L […]

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Lai visā Savienībā nodrošinātu patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību augstā pakāpē, aģentūrai būtu jārīko, jāveicina un jākoordinē pasākumi, kas veicina Savienības tiesību īstenošanu. Tālab aģentūrai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, izstrādājot darbības standartus un rādītājus, kas izmantojami, lai uzraudzītu atbilstību šiem standartiem. Aģentūrai būtu jāizstrādā pamatnostādnes ar patvērumu saistītos jautājumos, un tai būtu jānodrošina labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm.	(13) Lai visā Savienībā panāktu patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību, kas balstās uz augstiem standartiem, aģentūrai būtu jārīko, jāveicina un jākoordinē pasākumi, kas veicina Savienības tiesību īstenošanu. Tālab aģentūrai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, izstrādājot darbības standartus un rādītājus, kas izmantojami, lai uzraudzītu atbilstību šiem standartiem. Aģentūrai būtu arī jāizstrādā pamatnostādnes ar patvērumu saistītos jautājumos, un tai sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un UNHCR un pēc apspriešanās ar savu konsultatīvo forumu būtu jānodrošina labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

14. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai, cieši sadarbojoties ar Komisiju un neskarot Komisijas Līgumu uzraudzītājas atbildību, būtu jāizveido mehānisms, ar ko uzraudzīt un novērtēt KEPS īstenošanu, dalībvalstu atbilstību darbības standartiem, pamatnostādnēm un labākajai praksei patvēruma jomā un ar ko pārbaudīt dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu darbību. Uzraudzībai un novērtēšanai vajadzētu būt visaptverošai, un tās jo īpaši būtu jābalsta uz dalībvalstu sniegto informāciju, aģentūras izstrādāto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā, apmeklējumiem uz vietas un gadījumu izlasi. Aģentūrai būtu jāpaziņo savi konstatējumi valdei, kurai savukārt būtu jāpieņem ziņojums. Izpilddirektoram pēc apspriešanās ar Komisiju ieteikuma projekts būtu jāiesniedz attiecīgai dalībvalstij, aprakstot nopietnu trūkumu novēršanai vajadzīgos pasākumus, savukārt valdei tie būtu jāpieņem ieteikumu veidā.	(14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai, cieši sadarbojoties ar Komisiju un neskarot Komisijas Līgumu uzraudzītājas atbildību, būtu jāizveido mehānisms, ar ko uzraudzīt un novērtēt KEPS īstenošanu, dalībvalstu atbilstību darbības standartiem, pamatnostādnēm un labākajai praksei patvēruma jomā un ar ko pārbaudīt dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu darbību. Uzraudzībai un novērtēšanai vajadzētu būt visaptverošai, un tās jo īpaši būtu jābalsta uz dalībvalstu, starptautisko un valsts vai Savienības līmeņa nevalstisko organizāciju un attiecīgo Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) cilvēktiesību līguma uzraudzības struktūru, un Eiropas Padomes cilvēktiesību uzraudzības mehānismu sniegto informāciju, aģentūras izstrādāto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā, apmeklējumiem uz vietas un gadījumu izlasi. Aģentūrai būtu jāpaziņo savi konstatējumi valdei, kurai savukārt būtu jāpieņem ziņojums. Izpilddirektoram pēc apspriešanās ar Komisiju ieteikuma projekts būtu jāiesniedz attiecīgai dalībvalstij, aprakstot nopietnu trūkumu novēršanai vajadzīgos pasākumus, savukārt valdei tie būtu jāpieņem ieteikumu veidā.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

15. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Reaģējot uz ieteikumiem, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsagatavo rīcības plāns. Ja noteiktajā laikā attiecīgā dalībvalsts neveic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu ieteikumus, un trūkumi patvēruma un uzņemšanas sistēmās ir tik nopietni, ka apdraud KEPS darbību, tad Komisijai, pamatojoties uz savu rīcības plāna īstenošanas novērtējumu un trūkumu nopietnību, būtu jāpieņem attiecīgajai dalībvalstij adresēti ieteikumi, kuros aprakstīti pasākumi, kas nepieciešami, lai mazinātu nopietnos trūkumus. Komisijai var būt nepieciešams rīkot apmeklējumus uz vietas attiecīgajā dalībvalstī, lai pārbaudītu rīcības plāna īstenošanu. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu arī jānorāda pasākumi, kas veicami Aģentūrai, lai atbalstītu šo dalībvalsti. Ja dalībvalsts nepanāk atbilstību kādu konkrētu laika posmu, tad Komisija var rīkoties papildus, prasot iesaistīties aģentūrai, lai atbalstītu šo dalībvalsti.	(15) Reaģējot uz ieteikumiem, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsagatavo rīcības plāns. Ja noteiktajā laikā attiecīgā dalībvalsts neveic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu ieteikumus, un trūkumi patvēruma un uzņemšanas sistēmās ir tik nopietni, ka apdraud KEPS darbību, tad Komisijai, pamatojoties uz savu rīcības plāna īstenošanas novērtējumu un trūkumu nopietnību, būtu jāpieņem attiecīgajai dalībvalstij adresēti ieteikumi, kuros aprakstīti pasākumi, kas nepieciešami, lai mazinātu nopietnos trūkumus, ar mērķi cita starpā nodrošināt Hartā paredzēto tiesību ievērošanu. Komisijai var būt nepieciešams rīkot apmeklējumus uz vietas attiecīgajā dalībvalstī, lai pārbaudītu rīcības plāna īstenošanu. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu arī jānorāda pasākumi, kas veicami Aģentūrai, lai atbalstītu šo dalībvalsti. Ja dalībvalsts nepanāk atbilstību kādu konkrētu laika posmu, tad Komisija var rīkoties papildus, izmantojot īstenošanas aktu.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15a) Aģentūrai būtu jāspēj norīkot dalībvalstīs sadarbības koordinatorus, kuru uzdevums būtu palīdzēt KEPS īstenošanā, jo īpaši ģimenes atkalapvienošanās gadījumos un attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem un neaizsargātām personām.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15b) Lai nodrošinātu, ka solidaritāte joprojām ir KEPS stūrakmens, ja kāda dalībvalsts sistemātiski neizpilda īstenošanas aktā izklāstītos pasākumus tajā noteiktajā termiņā, tādējādi pakļaujot nopietnam riskam KEPS darbību, Komisijai vajadzētu kā pēdējai instancei būt iespējai uzsākt procedūru, kas paredzēta Regulas (ES) 2016/399 29. pantā. Šāda sistemātiska nepildīšana no dalībvalsts puses arī varētu novest pie tā, ka tiek pārtraukti vai apturēti maksājumi vai tiek piemērota finanšu korekcija Savienības finanšu palīdzībai no Savienības fondiem atbilstoši Savienības esošajiem un turpmākajiem tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

16. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai atvieglotu un uzlabotu KEPS pareizu darbību un lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot to pienākumus KEPS ietvaros, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm operatīva un tehniska palīdzība, jo īpaši tad, ja to patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas. Aģentūrai būtu jāsniedz vajadzīgā tehniskā un operatīvā palīdzība, norīkojot patvēruma atbalsta vienības, kurās ietilpst eksperti no pašas aģentūras darbinieku vidus, dalībvalstu eksperti vai eksperti, kurus dalībvalstis norīkojušas darbam aģentūrā, un balstoties uz darbības plānu. Minētajām vienībām būtu jāatbalsta dalībvalstis operatīvo un tehnisko pasākumu veikšanā, tostarp nodrošinot zinātību par trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju un reģistrāciju, mutiskās tulkošanas pakalpojumus, izcelsmes valstu informāciju un zināšanas par patvēruma lietu apstrādi un pārvaldību, kā arī palīdzot valstu iestādēm, kas ir kompetentas izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un palīdzot veikt pārcelšanu. Šai regulai būtu jāreglamentē patvēruma atbalsta vienību darbības nosacījumi, lai nodrošinātu to norīkošanas efektivitāti.	(16) Lai atvieglotu un uzlabotu KEPS pareizu darbību un lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot to pienākumus KEPS ietvaros, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm operatīva un tehniska palīdzība, jo īpaši tad, ja to patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas. Aģentūrai būtu jāsniedz vajadzīgā tehniskā un operatīvā palīdzība, norīkojot patvēruma atbalsta vienības, kurās ietilpst eksperti no pašas aģentūras darbinieku vidus, dalībvalstu eksperti vai eksperti, kurus dalībvalstis norīkojušas darbam aģentūrā, un balstoties uz darbības plānu. Minētajām vienībām būtu jāatbalsta dalībvalstis operatīvo un tehnisko pasākumu veikšanā, tostarp nodrošinot zinātību par trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju un reģistrāciju, mutiskās tulkošanas pakalpojumus, izcelsmes valstu informāciju un zināšanas par patvēruma lietu apstrādi un pārvaldību, kā arī palīdzot valstu iestādēm, kas ir kompetentas izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, tostarp patvēruma pieteikumu pieņemamību, un palīdzot veikt pārcelšanu. Tomēr visiem lēmumiem par starptautiskās aizsardzības pieteikumiem vajadzētu palikt ekskluzīvā valsts iestāžu kompetencē. Šai regulai būtu jāreglamentē patvēruma atbalsta vienību darbības nosacījumi, lai nodrošinātu to norīkošanas efektivitāti.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a) Pirms eksperti, kas norīkoti darbam patvēruma atbalsta vienībās, piedalās operatīvās darbībās, viņiem ir sekmīgi jāpabeidz tematiskās un īpašās mācības saistībā ar veicamajiem pienākumiem un uzdevumiem. Eksperti no aģentūras darbinieku vidus starptautiskās aizsardzības pieteikumu pārbaudē būtu jāiesaista tikai tad, ja viņi var pierādīt atbilstošu vismaz viena gada pieredzi lietas konsultanta amatā dalībvalsts patvēruma pārvaldes iestādē vai UNHCR aizsardzības inspektora amatā. Jebkurai darbībai, ko veic patvēruma atbalsta vienību dalībnieki, būtu pilnībā jāatbilst Hartai, jo īpaši 18. pantam par tiesībām uz patvērumu.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16b) Karsto punktu zonās dažādajām aģentūrām un dalībvalstīm būtu jādarbojas, ievērojot to attiecīgās pilnvaras un kompetenci. Komisijai sadarbībā ar pārējām iesaistītajām aģentūrām būtu jānodrošina, lai darbība karsto punktu zonās atbilstu attiecīgajam Savienības acquis, tostarp KEPS un pamattiesībām.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Ja dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir tik nesamērīgi noslogotas, ka to patvēruma vai uzņemšanas sistēmās ir nepieciešami ārkārtīgi smagi un steidzami risinājumi, tad Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāpalīdz konkrētajai dalībvalstij, vai nu pēc pieprasījuma, vai pēc pašas aģentūras iniciatīvas veidojot visaptverošu pasākumu kopumu, ieskaitot ekspertu norīkošanu no patvēruma intervences rezerves. Lai nodrošinātu minēto ekspertu pieejamību un tūlītēju norīkošanu, patvēruma intervences rezervē būtu jāiekļauj vismaz 500 eksperti no dalībvalstīm. Aģentūrai vajadzētu spēt iesaistīties, lai atbalstītu dalībvalsti, ja, neskatoties uz nesamērīgo slodzi, tā neprasa pietiekamu palīdzību no aģentūras vai ja dalībvalsts neveic pietiekamus pasākumus, lai mazinātu slodzi, un tādējādi patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir kļuvušas tik neefektīvas, ka tiek apdraudēta KEPS darbība. Nesamērīgu starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaits, par kuriem atbild dalībvalstis, var liecināt par nesamērīgu slodzi.

(17) Ja dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmām ir nepieciešami ārkārtīgi smagi un steidzami risinājumi, tad Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāpalīdz konkrētajai dalībvalstij, vai nu pēc pieprasījuma, vai pēc pašas aģentūras iniciatīvas veidojot visaptverošu pasākumu kopumu, ieskaitot ekspertu norīkošanu no patvēruma intervences rezerves. Lai nodrošinātu minēto ekspertu pieejamību un tūlītēju norīkošanu, patvēruma intervences rezervē būtu jāiekļauj vismaz 500 eksperti no dalībvalstīm. Aģentūrai vajadzētu spēt iesaistīties, lai atbalstītu dalībvalsti, ja, neskatoties uz ārkārtīgi lielo patvēruma pieteikumu iesniedzēju pieplūdumu, tā neprasa pietiekamu palīdzību no aģentūras vai ja dalībvalsts neveic pietiekamus pasākumus, lai mazinātu slodzi, un tādējādi patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir kļuvušas tik neefektīvas, ka tiek apdraudēta KEPS darbība. Ļoti liels starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaits, par kuriem atbild dalībvalstis, var liecināt par nesamērīgu slodzi.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

19. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās jo īpaši to ģeogrāfisko vai demogrāfisko apstākļu dēļ patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši un nesamērīgi noslogotas, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāatbalsta lielāka solidaritāte Savienībā un jāpalīdz labāk pārcelt starp dalībvalstīm starptautiskās aizsardzības saņēmējus, vienlaikus nodrošinot, lai patvēruma un uzņemšanas sistēmas netiktu izmantotas ļaunprātīgi.	(19) Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās jo īpaši to ģeogrāfisko vai demogrāfisko apstākļu dēļ patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši un nesamērīgi noslogotas, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāatbalsta lielāka solidaritāte Savienībā un jāpilda tai dotie uzdevumi un pienākumi attiecībā uz starptautiskās aizsardzības prasītāju un saņēmēju pārcelšanu vai pārsūtīšanu Savienībā , vienlaikus nodrošinot, lai patvēruma un uzņemšanas sistēmas tiktu pareizi izstrādātas un īstenotas, tostarp atbilstīgi Regulas (ES) xxx/xxx (Dublinas regula) noteikumiem.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Konkrētos ārējo robežu posmos, kur dalībvalstis saskaras ar nesamērīgu migrācijas spiedienu, kam raksturīgs liels jauktu migrācijas plūsmu pieplūdums, proti, tā dēvētajās karsto punktu zonās, dalībvalstīm būtu jāspēj paļauties uz palielinātu operatīvo un tehnisko pastiprinājumu, ko sniedz migrācijas pārvaldības vienības, kurās ietilpst ekspertu vienības no dalībvalstīm, kas norīkotas ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras, Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām un Eiropola vai citu attiecīgu Savienības aģentūru starpniecību, kā arī eksperti no Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras un Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām darbinieku vidus. Aģentūrai būtu jānodrošina savu darbību koordinācija migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās ar Komisiju un citām attiecīgām Savienības aģentūrām.

(20) Dalībvalstīm būtu jāspēj paļauties uz palielinātu operatīvo un tehnisko pastiprinājumu, ko sniedz migrācijas pārvaldības vienības, kurās ietilpst ekspertu vienības no dalībvalstīm, kas norīkotas ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras, Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām un Eiropola vai citu attiecīgu Savienības aģentūru starpniecību, kā arī eksperti no Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras un Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām darbinieku vidus. Aģentūrai būtu jānodrošina savu darbību koordinācija migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās ar Komisiju un citām attiecīgām Savienības aģentūrām. Jebkurai darbībai, ko veic migrācijas pārvaldības atbalsta vienību dalībnieki, būtu pilnībā jāatbilst Hartai, jo īpaši 18. pantam par tiesībām uz patvērumu.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20a) Aģentūrai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pēc iespējas pilnīgs ziņojums par savu darbību.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

23. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, sadarbības mehānisma ietvaros Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsadarbojas ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR), lai izmantotu to zinātību un atbalstu. Tālab būtu pilnībā jāatzīst UNHCR un citu attiecīgu starptautisku organizāciju loma, un šīs organizācijas būtu jāiesaista aģentūras darbā. Komisijai šādi sadarbības mehānismi būtu iepriekš jāapstiprina.	(23) Jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, sadarbības mehānisma ietvaros Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsadarbojas ar starptautiskām un nevalstiskajām organizācijām, jo īpaši UNHCR, lai izmantotu to zinātību un atbalstu. Tālab būtu pilnībā jāatzīst UNHCR un citu attiecīgu starptautisku un nevalstisku organizāciju loma, un šīs organizācijas būtu jāiesaista aģentūras darbā. Komisijai šādi sadarbības mehānismi būtu iepriekš jāapstiprina.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

24. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāatvieglo operatīvā sadarbība starp dalībvalstīm jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula. Sadarbības mehānismu ietvaros, kuri Komisijai būtu iepriekš jāapstiprina, aģentūrai būtu jāsadarbojas arī ar trešo valstu iestādēm. Aģentūrai būtu jādarbojas atbilstoši Savienības ārējo attiecību politikai un nekādā gadījumā nevajadzētu veidot autonomu ārējo politiku. Sadarbībā ar trešām valstīm aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāievēro normas un standarti, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek to teritorijā.	(24) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāatvieglo operatīvā sadarbība starp dalībvalstīm jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula. Sadarbības mehānismu ietvaros, kuri Komisijai būtu iepriekš jāapstiprina, aģentūrai būtu jāsadarbojas arī ar trešo valstu iestādēm jautājumos, kas skar patvērumu un pārmitināšanu. Aģentūrai būtu jādarbojas atbilstoši Savienības ārējo attiecību politikai un nekādā gadījumā nevajadzētu veidot autonomu ārējo politiku. Sadarbībā ar trešām valstīm aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāievēro normas un standarti, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek to teritorijā.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

25. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāuztur ciešs dialogs ar pilsonisko sabiedrību, lai patvēruma jomā apmainītos ar informāciju un dalītos ar zināšanām. Aģentūrai būtu jāizveido konsultatīvais forums, ko izmanto par mehānismu, ar kura starpniecību apmainās ar informāciju un dalās ar zināšanām. Konsultatīvajam forumam būtu jāpalīdz izpilddirektoram un valdei jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.	(25) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāuztur ciešs dialogs ar pilsonisko sabiedrību, lai patvēruma jomā apmainītos ar informāciju un dalītos ar zināšanām. Aģentūrai būtu jāizveido konsultatīvais forums, ko izmanto par mehānismu, ar kura starpniecību apspriežas, apmainās ar informāciju un dalās ar zināšanām. Konsultatīvajam forumam būtu jāsniedz konsultācijas izpilddirektoram un valdei jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

26. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Visas Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras darbības tiek veiktas, pilnība ņemot vērā pamattiesības un principus, ieskaitot patvēruma tiesības, aizsardzību no izraidīšanas, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Vienmēr tiek ņemtas vērā bērna tiesības un neaizsargātu personu īpašās vajadzības.	(26) Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Visas Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras darbības tiek veiktas, pilnībā ņemot vērā pamattiesības un principus, ieskaitot patvēruma tiesības, aizsardzību no izraidīšanas, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības vērsties tiesā un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Savienības un starptautiskajām tiesībām. Vienmēr būtu jāņem vērā bērna tiesības un neaizsargātu personu īpašās vajadzības atbilstīgi Savienības un starptautiskajām tiesībām. Tādēļ aģentūrai vajadzētu īstenot savas prerogatīvas attiecībā uz bērna interešu ievērošanu atbilstīgi ANO Konvencijai par bērna tiesībām, pienācīgi ņemot vērā nepilngadīgo labklājību un sociālo attīstību, drošības un drošuma apsvērumus un nepilngadīgo viedokļus atbilstīgi viņu vecumam un briedumam.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a) Par neizsargātām personām šajā regulā cita starpā būtu jāuzskata nepilngadīgie (tai skaitā nepavadīti nepilngadīgie), personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, vientuļi vecāki ar bērniem, personas, kas cietušas no cilvēku tirdzniecības, spīdzināšanas, izvarošanas vai cita veida smagas psiholoģiskas, fiziskas vai seksuālas vardarbības (piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas), personas ar posttraumatiskā stresa sindromu (jo īpaši personas, kas cietušas kuģa katastrofā), personas ar smagām slimībām un personas ar garīgiem traucējumiem. Ir iespējams arī neaizsargātības novērtējumā ņemt vērā risku, kas izriet no dzimuma, seksuālās orientācijas vai dzimtes identitātes.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

26.b apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26b) Lai aģentūrā veicinātu pamattiesību ievērošanu, tostarp izstrādājot aģentūras pamattiesību stratēģiju un apstrādājot sūdzības, kas aģentūrai iesniegtas ar sūdzību izskatīšanas mehānismu, būtu jāieceļ neatkarīga pamattiesību amatpersona.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

26.c apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26c) Darbības procedūrām un metodēm, ko noteikusi Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra, attiecīgā gadījumā būtu jāatvieglo dalībvalstu, Savienības aģentūru un ārējo ekspertu, jo īpaši UNHCR un nevalstisko organizāciju ekspertu, iesaistīšanās, inter alia, mācību materiālu, izcelsmes valstu ziņojumu, pamatnostādņu, darbības standartu un labākās prakses izstrādē, kā minēts 7., 8., 9., 10., 11. un 12. pantā.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

27. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras valdē vajadzētu būt pārstāvētām Komisijai un dalībvalstīm, lai tās darbībā īstenotu stratēģisko un politisko uzraudzību. Ja iespējams, valdes sastāvā vajadzētu būt dalībvalstu patvēruma pārvaldes iestāžu operatīvajiem vadītājiem vai to pārstāvjiem. Lai valde jo īpaši varētu izveidot budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finanšu noteikumus, izveidot pārredzamas darba procedūras aģentūras lēmumu pieņemšanai un iecelt izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku, valdei būtu dodamas nepieciešamās pilnvaras. Aģentūra būtu jāvada un tai būtu jādarbojas saskaņā ar kopējas pieejas decentralizētajām Savienības aģentūrām principiem, ko 2012. gada 19. jūlijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija.	(27) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras valdē vajadzētu būt pārstāvētai Komisijai, dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, lai tās darbībā īstenotu stratēģisko un politisko uzraudzību. Ja iespējams, valdes sastāvā vajadzētu būt dalībvalstu patvēruma pārvaldes iestāžu operatīvajiem vadītājiem vai to pārstāvjiem. Valdei būtu jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras, jo īpaši pilnvaras izveidot budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finanšu noteikumus un izveidot pārredzamas darba procedūras aģentūras lēmumu pieņemšanai. Aģentūra būtu jāvada un tai būtu jādarbojas saskaņā ar kopējas pieejas decentralizētajām Savienības aģentūrām principiem, ko 2012. gada 19. jūlijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

35. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Personas datu apstrāde, ko veic Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra saistībā ar šo regulu, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 un ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principu¹⁶.Aģentūra var apstrādāt personas datus, lai veiktu savus uzdevumus sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm, lai atvieglotu informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropolu vai Eurojust, informācijas analīzei par situāciju patvēruma jomā un administratīviem nolūkiem. Saglabāto personas datu tālāka apstrāde nolūkiem, kas nav noteikti šajā regulā, būtu jāaizliedz.	(35) Personas datu apstrāde, ko veic Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra saistībā ar šo regulu, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 un ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principu¹⁶. Aģentūra var apstrādāt personas datus, lai veiktu savus uzdevumus sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm, lai atvieglotu informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropolu vai Eurojust un administratīviem nolūkiem. Saglabāto personas datu tālāka apstrāde nolūkiem, kas nav noteikti šajā regulā, būtu jāaizliedz.
__________________	__________________
¹⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).	¹⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Uz personas datu apstrādi, ko, piemērojot šo regulu, veic dalībvalstis, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. XXX/2016¹⁷ ar personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ja vien šādu apstrādi neveic dalībvalstu norīkotās vai pārbaudes kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziegumus vai sauktu pie atbildības par tiem, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu.

(36) Uz personas datu apstrādi, ko, piemērojot šo regulu, veic dalībvalstis, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti¹⁷, ja vien šādu apstrādi neveic dalībvalstu norīkotās vai pārbaudes kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziegumus vai sauktu pie atbildības par tiem, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu.

__________________

¹⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37) Uz personas datu apstrādi, ko saskaņā ar šo regulu veic dalībvalstu kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziegumus vai sauktu pie atbildības par tiem, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2016/XXX/ES¹⁸ par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai lai izpildītu kriminālsodus.

(37) Uz personas datu apstrādi, ko saskaņā ar šo regulu veic dalībvalstu kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziegumus vai sauktu pie atbildības par tiem, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2016/680/ES par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti¹⁸.

__________________

¹⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI, OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

39. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Personas dati aģentūrai būtu jāapstrādā tikai tam, lai veiktu savus uzdevumus sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību, lai veidotu gadījumu izlasi uzraudzības pasākuma vajadzībām, iespējams, lai apstrādātu starptautiskās aizsardzības pieteikumus, ko iesnieguši bērni vai neaizsargātas personas, lai atvieglotu informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropolu vai Eurojust, un tās informācijas ietvaros, kas saņemta, pildot uzdevumus migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās karstajos punktos, un lai analizētu informāciju par situāciju patvēruma jomā. Personas datu apstrādē būtu jāievēro proporcionalitātes princips, un apstrādei vajadzētu būt stingri ierobežota tā, kas attiecas tikai uz tiem personas datiem, kas vajadzīgi minētajiem nolūkiem.	(39) Personas dati aģentūrai būtu jāapstrādā tikai tam, lai veiktu savus uzdevumus sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību, lai veidotu gadījumu izlasi uzraudzības pasākuma vajadzībām, iespējams, palīdzot dalībvalstīm apstrādāt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, lai atvieglotu informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropolu vai Eurojust, un tās informācijas ietvaros, kas saņemta, pildot uzdevumus migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās karstajos punktos. Personas datu apstrādē būtu jāievēro proporcionalitātes princips, un apstrādei vajadzētu būt stingri ierobežota tā, ka tā attiecas tikai uz tiem personas datiem, kas vajadzīgi minētajiem nolūkiem.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

40. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Personas dati, ko apstrādā aģentūra, izņemot administratīvām nolūkiem apstrādātos, pēc 30 dienām būtu jādzēš. Tiem nolūkiem, kuru dēļ aģentūra apstrādā personas datus šīs regulas ietvaros, ilgāks glabāšanas periods nav vajadzīgs.	(40) Personas dati, ko apstrādā aģentūra, izņemot administratīvām nolūkiem apstrādātos, pēc 45 dienām būtu jādzēš. Tiem nolūkiem, kuru dēļ aģentūra apstrādā personas datus šīs regulas ietvaros, ilgāks glabāšanas periods nav vajadzīgs.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42) Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus, proti, atvieglot KEPS īstenošanu un uzlabot tās darbību, stiprināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm ar patvērumu saistītos jautājumos, veicināt Savienības tiesību un darbības standartu īstenošanu, lai Savienības mērogā nodrošinātu patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību augstā pakāpē, uzraudzīt patvēruma jomas Savienības tiesību un standartu operatīvo un tehnisko piemērošanu, sniegt lielāku darbības un tehnisko atbalstu dalībvalstīm patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši tām dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tāpēc rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienības var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(42) Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus, proti, atvieglot KEPS īstenošanu un uzlabot tās darbību, stiprināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm ar patvērumu saistītos jautājumos, veicināt Savienības tiesību un darbības standartu īstenošanu, lai Savienības mērogā nodrošinātu patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību un taisnīgumu augstā pakāpē, uzraudzīt patvēruma jomas Savienības tiesību un standartu operatīvo un tehnisko piemērošanu, sniegt lielāku operatīvo un tehnisko atbalstu dalībvalstīm patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši tām dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tāpēc rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienības var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46) Dalībvalstu patvēruma iestāžu lēmumu pieņemšana par individuāliem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem paliek dalībvalstu kompetencē.

(46) Dalībvalstu patvēruma iestāžu lēmumu pieņemšana par individuāliem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem paliek dalībvalstu kompetencē. Tomēr tas neliedz dalībvalstij un aģentūrai individuālas aizsardzības pieteikumus izskatīt kopīgi pēc aģentūras pieprasījuma un saskaņā ar kārtību, kas noteikta darbības plānā, par kuru panākta vienošanās starp uzņēmēju dalībvalsti un aģentūru.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

1. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (“aģentūra”) nodrošina Savienības patvēruma tiesību efektīvu un vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs. Tā atvieglo kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (“KEPS”) īstenošanu un uzlabo tās darbību, un tā ir atbildīga par to, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā visā Savienībā tiktu nodrošināta konverģence.	1. Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (“aģentūra”) palīdz nodrošināt Savienības patvēruma tiesību efektīvu un vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs. Tā atvieglo kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (“KEPS”) īstenošanu un uzlabo tās darbību, un tā ir atbildīga par to, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā visā Savienībā tiktu nodrošināta konverģence, pilnībā ievērojot pamattiesības, lai garantētu augstus standartus visā Savienībā.
2. Ņemot vērā aģentūras neatkarību, sniegtās palīdzības un izplatītās informācijas zinātnisko un tehnisko kvalitāti, darbības procedūru un metožu pārredzamību, rūpību, ar kādu tā veic uzticētos uzdevumus, un informācijas tehnoloģiju atbalstu, kas nepieciešams tai noteikto pienākumu īstenošanai, aģentūra ir zinātības centrs.	2. Ņemot vērā aģentūras neatkarību, sniegtās palīdzības un savāktās un izplatītās informācijas zinātnisko un tehnisko kvalitāti, darbības procedūru un metožu pārredzamību, rūpību, ar kādu tā veic uzticētos uzdevumus, un informācijas tehnoloģiju atbalstu, kas nepieciešams tai noteikto pienākumu īstenošanai, aģentūra ir zinātības centrs.
3. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 izveidotā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja jaunais nosaukums ir “Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra”. Aģentūras darbības turpmāk tiek balstītas uz šo regulu.	3. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 izveidotā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja jaunais nosaukums ir “Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra”. Aģentūras darbības turpmāk tiek balstītas uz šo regulu.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
	1. “migrācijas pārvaldības atbalsta vienība” ir ekspertu vienība, kura sniedz dalībvalstīm tehnisko un operatīvo atbalstu karsto punktu zonās un kuras sastāvā ietilpst eksperti, ko no dalībvalstīm norīkojusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra, kā arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras, Eiropola vai citu attiecīgu Savienības aģentūru eksperti;
	2. „karstā punkta zona” ir karstā punkta zona, kā definēts Regulas (ES) Nr. 2016/1624 2. panta 10) punktā;
	3. "uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kura saņem aģentūras sniegto operatīvo un tehnisko palīdzību, jo īpaši dalībvalsts, kurā ir norīkota patvēruma atbalsta grupa vai patvēruma intervences rezervē iekļautie eksperti un eksperti no aģentūras darbinieku vidus vai migrācijas pārvaldības atbalsta vienība;
	4. "piederības dalībvalsts" ir dalībvalsts, kura dara pieejamu ekspertu vai palīdz veidot patvēruma atbalsta grupas, patvēruma intervences rezervi vai migrācijas pārvaldības atbalsta vienības;
	5. "iesaistītā dalībvalsts" ir dalībvalsts, kura piedalās aģentūras sniegtajā operatīvajā un tehniskajā palīdzībā, kā tas definēts atbilstīgajā darbības plānā, nodrošinot ekspertus vai tehnisko aprīkojumu;
	6. "kopīga apstrāde" ir procedūra, ar kuru pārbauda individuālus starptautiskās aizsardzības pieteikumus, izņemot dalībvalstu patvēruma iestāžu lēmumu pieņemšanas procesu par šādiem individuāliem pieteikumiem.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

2. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra veic šādus uzdevumus:	1. Aģentūra atbalsta, veicina, koordinē un stiprina praktisko sadarbību, informācijas apmaiņu un KEPS īstenošanu, tostarp pamattiesību ievērošanu, veicot šādus uzdevumus:
(a) atvieglo, koordinē un stiprina praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm dažādos patvēruma aspektos;
(b) vāc un analizē informāciju par situāciju patvēruma jomā un KEPS īstenošanā;	(b) vāc un analizē informāciju, tostarp datus kvalitatīvā un kvantitatīvā izteiksmē, par situāciju patvēruma jomā un par KEPS īstenošanu;
(c) atbalsta dalībvalstis KEPS īstenošanā;	(c) atbalsta dalībvalstis KEPS īstenošanā;
(d) palīdz dalībvalstīm apmācīt ekspertus no visām valsts pārvaldes iestādēm, tiesām, tribunāliem un par patvēruma jautājumiem atbildīgajiem valstu dienestiem, tostarp izstrādāt kopējo izglītības pamatprogrammu;	(d) palīdz dalībvalstīm apmācīt ekspertus no visām valsts pārvaldes iestādēm, tiesām, tribunāliem un par patvēruma jautājumiem atbildīgajiem valstu dienestiem vai sniedz tiem apmācību, tostarp izveidojot un attīstot kopējo izglītības pamatprogrammu;
(e) izstrādā un regulāri atjaunina ziņojumus un citus dokumentus, kur Savienības līmenī sniedz izcelsmes valstu informāciju;	(e) izstrādā un regulāri atjaunina ziņojumus un citus dokumentus, kur Savienības līmenī sniedz izcelsmes valstu informāciju;
(f) koordinē dalībvalstu centienus iesaistīties kopīgas analīzes izstrādē par situāciju izcelsmes trešās valstīs;	(f) koordinē dalībvalstu centienus iesaistīties kopīgas analīzes izstrādē par situāciju izcelsmes trešās valstīs;
(g) sniedz efektīvu operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm jo īpaši tad, kad to patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas;	(g) sniedz efektīvu operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm, lai garantētu augstus standartus un pamattiesību ievērošanu, jo īpaši tad, kad to patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas;
(h) palīdz pārcelt vai pārsūtīt aizsardzības saņēmējus Savienības iekšienē;	(h) palīdz pārcelt vai pārsūtīt starptautiskās aizsardzības saņēmējus vai tās pieprasītājus Savienības iekšienē, vai veic vai koordinē šos procesus;
(i) izveido un norīko patvēruma atbalsta vienības un patvēruma intervences rezervi;	(i) izveido un norīko patvēruma atbalsta vienības un patvēruma intervences rezervi;
	(i a) veic savus uzdevumus un pienākumus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula];
(j) izvieto patvēruma atbalsta vienībām nepieciešamo tehnisko aprīkojumu un norīko patvēruma intervences rezerves ekspertus;	(j) iegādājas un izvieto patvēruma atbalsta vienībām nepieciešamo tehnisko aprīkojumu un norīko patvēruma intervences rezerves ekspertus;
(k) iedibina darbības standartus, rādītājus, pamatnostādnes un labāko praksi attiecībā uz visu Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu;	(k) iedibina darbības standartus, rādītājus, pamatnostādnes un labāko praksi attiecībā uz visu Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu;
	(k a) norīko sadarbības koordinatorus uz dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm;
(l) uzrauga un novērtē KEPS īstenošanu, kā arī dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas;	(l) uzrauga, novērtē un sniedz ieteikumus attiecībā uz KEPS īstenošanu, kā arī patvēruma un uzņemšanas sistēmām un dalībvalstu uzņemšanas spējām;
(m) atbalsta dalībvalstu sadarbību ar trešām valstīm jautājumos, kas saistīti ar patvērumu, jo īpaši attiecībā uz pārmitināšanu.	(m) atbalsta dalībvalstu sadarbību ar trešām valstīm jautājumos, kas saistīti ar patvērumu, jo īpaši attiecībā uz pārmitināšanu;
	(m a) palīdz dalībvalstīm saistībā ar humanitārajām vīzām;
	(m b) veic savus uzdevumus un pienākumus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. XXX/XXX [Savienības pārmitināšanas sistēma].
2. Aģentūra atbalsta dalībvalstis saistībā ar KEPS ārējo dimensiju. Šajā ziņā, ja Komisija piekrīt, aģentūra koordinē informācijas apmaiņu un citas darbības, ko veic saistībā ar jautājumiem, kuri rodas, īstenojot instrumentus un mehānismus, kas saistīti ar KEPS ārējo dimensiju.	2. Aģentūra atbalsta dalībvalstis saistībā ar KEPS ārējo dimensiju. Šajā ziņā, ja Komisija piekrīt, aģentūra koordinē informācijas apmaiņu un citas darbības, ko veic saistībā ar jautājumiem, kuri rodas, īstenojot instrumentus un mehānismus, kas saistīti ar KEPS, jo īpaši jautājumiem saistībā ar patvēruma un pārmitināšanas pieejamību un augstu uzņemšanas standartu veicināšanu.
	2.a Lai veiktu 1. un 2. punktā minētos uzdevumus, aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar UNCHR, attiecīgajām starpvaldību organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi un Starptautisko Migrācijas organizāciju, un attiecīgām nevalstiskām organizācijām, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem un attiecīgi ņem vērā informāciju, ko tie darījuši pieejamu, tostarp 48. pantā minētā konsultatīvā foruma ietvaros.
3. Savu pilnvaru ietvaros aģentūra pēc savas iniciatīvas var iesaistīties komunikācijas pasākumos. Komunikācijas pasākumi nedrīkst negatīvi skart 1. un 2. punktā minētos uzdevumus, un tos veic saskaņā ar attiecīgiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus pieņem valde.	3. Savu pilnvaru ietvaros aģentūra pēc savas iniciatīvas iesaistās komunikācijas pasākumos. Tā sniedz sabiedrībai precīzu un izsmeļošu informāciju par savām darbībām. Komunikācijas pasākumi nedrīkst negatīvi skart 1. un 2. punktā minētos uzdevumus, un tos veic saskaņā ar attiecīgiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus pieņem valde.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

3. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūrai un dalībvalstu patvēruma iestādēm, valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem valstu dienestiem ir pienākums godprātīgi sadarboties un apmainīties ar informāciju.	1. Aģentūrai un dalībvalstu patvēruma iestādēm, valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem valstu dienestiem ir pienākums godprātīgi sadarboties un pienākums regulāri apmainīties ar visu atbilstīgo informāciju.
2. Aģentūra cieši sadarbojas ar dalībvalstu patvēruma iestādēm, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem, citiem valstu dienestiem un ar Komisiju. Aģentūra veic savus pienākumus, neskarot uzdevumus, kas noteikti citām attiecīgām Savienības struktūrām, un cieši sadarbojas ar šīm struktūrām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR).	2. Aģentūra cieši sadarbojas ar dalībvalstu patvēruma iestādēm, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem, citiem valstu dienestiem un ar Komisiju. Aģentūra veic savus pienākumus, neskarot uzdevumus, kas noteikti citām attiecīgām Savienības struktūrām, un cieši sadarbojas ar šīm struktūrām un UNHCR, un ar citām struktūrām, organizācijām un personām, kas minētas 2. panta 2.a punktā.
3. Aģentūra rīko, veicina un koordinē pasākumus, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, tostarp pēc vajadzības izveido tīklus. Tādēļ aģentūra un dalībvalstu patvēruma iestādes, valstu imigrācijas un patvēruma dienesti un citi valstu dienesti laikus un precīzi dalās ar visu nepieciešamo informāciju.	3. Aģentūra rīko, veicina un koordinē pasākumus, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, tostarp pēc vajadzības izveido tīklus. Tādēļ aģentūra un dalībvalstu patvēruma iestādes, valstu imigrācijas un patvēruma dienesti un citi valstu dienesti laikus un precīzi dalās ar visu nepieciešamo informāciju.
	3.a Ja izpilddirektors ir konstatējis, ka kādas dalībvalsts patvēruma iestādes, valsts imigrācijas un patvēruma dienesti un citi valsts dienesti sistemātiski nav ievērojuši godprātīgas sadarbības pienākumu, tostarp pienākumu sniegt savlaicīgu un precīzu informāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 862/2007, viņš iesniedz ziņojumu valdei un Komisijai un šādu informāciju iekļauj gada darbības pārskatā par situāciju patvēruma jomā Savienībā saskaņā ar 65. pantu.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

4. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai veicinātu ātru uzticamas informācijas savstarpēju ieguvi dalībvalstīm un lai identificētu iespējamus riskus dalībvalstu patvēruma sistēmām, aģentūra vāc un analizē informāciju par situāciju patvēruma jomā Savienībā un trešās valstīs, ciktāl tā var ietekmēt Savienību, tostarp jaunāko informāciju par migrācijas pamatcēloņiem, migrācijas un bēgļu plūsmām, kā arī par pēkšņu liela skaita trešo valstu valstspiederīgo ierašanos, kas var radīt nesamērīgu slodzi patvēruma un uzņemšanas sistēmām.	1. Lai veicinātu ātru uzticamas informācijas savstarpēju ieguvi dalībvalstīm un lai identificētu iespējamus riskus dalībvalstu patvēruma sistēmām, aģentūra vāc un analizē informāciju par situāciju patvēruma jomā Savienībā un trešās valstīs, ciktāl tā var ietekmēt Savienību, tostarp jaunāko informāciju par migrācijas pamatcēloņiem, migrācijas un bēgļu plūsmām, jo īpaši par to, vai ir nepavadīti nepilngadīgie, par uzņemšanas spēju un pārmitināšanas vajadzībām, kā arī par pēkšņu liela skaita trešo valstu valstspiederīgo ierašanos, kas var radīt nesamērīgu slodzi patvēruma un uzņemšanas sistēmām.
2. Aģentūra analīzi balsta jo īpaši uz dalībvalstu, attiecīgo Savienības iestāžu un aģentūru, Eiropas Ārējās darbības dienesta, kā arī UNHCR un citu starptautisko organizāciju sniegto informāciju.	2. Aģentūra analīzi balsta jo īpaši uz dalībvalstu, attiecīgo Savienības iestāžu un aģentūru, Eiropas Ārējās darbības dienesta, kā arī UNHCR un citu struktūru, organizāciju un personu, kas minētas 2. panta 2.a punktā, sniegto informāciju.
Tādēļ aģentūra cieši sadarbojas ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām un jo īpaši izmanto riska analīzi, ko veikusi minētā aģentūra, lai nodrošinātu abu aģentūru sniegtās informācijas konsekvenci un konverģenci augstā pakāpē.	Tādēļ aģentūra cieši sadarbojas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzi un jo īpaši un attiecīgā gadījumā ņem vērā riska analīzi un neaizsargātības novērtējumu, ko veikusi minētā aģentūra, lai nodrošinātu abu aģentūru sniegtās informācijas konsekvenci un konverģenci visaugstākajā pakāpē.
3. Aģentūra nodrošina ātru attiecīgās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju. Laikus un precīzi tā iesniedz analīzes rezultātus arī valdei.	3. Aģentūra nodrošina ātru attiecīgās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju. Laikus un precīzi tā iesniedz analīzes rezultātus arī valdei un Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

5. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra rīko, koordinē un veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un starp Komisiju un dalībvalstīm par visu Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu.	1. Aģentūra rīko, koordinē un veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un starp Komisiju un dalībvalstīm par visu Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu.
2. Aģentūra izveido faktu, tiesību aktu un judikatūras datubāzi par Savienības, valstu un starptautisko instrumentu piemērošanu un interpretāciju, jo īpaši izmantojot jau esošos pasākumus. Šādās datubāzēs neglabā personas datus, ja vien šādus datus aģentūra nav ieguvusi no publiski pieejamiem dokumentiem.	2. Aģentūra izveido publiski pieejamas faktu, tiesību aktu un judikatūras datubāzes par Savienības, valstu un starptautisko instrumentu piemērošanu un interpretāciju, jo īpaši izmantojot jau esošos pasākumus. Šādās datubāzēs neglabā personas datus, ja vien šādus datus aģentūra nav ieguvusi no publiski pieejamiem dokumentiem.
3. Aģentūra jo īpaši vāc šādu informāciju:	3. Aģentūra jo īpaši vāc šādu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju:
(a) par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu valsts pārvaldes struktūrās un iestādēs;	(a) par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu valsts pārvaldes struktūrās un iestādēs, tostarp par pieteikumu izskatīšanas ilgumu un citiem procedūras aspektiem;
(b) par valstu tiesību aktiem un tiesiskā regulējuma tendencēm patvēruma jomā, tostarp par judikatūru;	(b) par valstu tiesību aktiem un tiesiskā regulējuma tendencēm patvēruma jomā, tostarp par judikatūru;
(c) par attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.	(c) par attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

6. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. pants	svītrots
Atbalsts Dublinas sistēmai
Aģentūra veic savus uzdevumus un pienākumus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. XXX/XXX.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

7. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra izveido un izstrādā apmācības saviem darbiniekiem, dalībvalstu pārvaldes iestāžu, tiesu, tribunālu, kā arī par patvēruma jautājumiem atbildīgo dienestu darbiniekiem.	1. Aģentūra izveido un izstrādā apmācības saviem darbiniekiem, dalībvalstu pārvaldes iestāžu, tiesu, tribunālu, kā arī par patvēruma jautājumiem atbildīgo dienestu darbiniekiem.
2. Aģentūra izstrādā šādas apmācības ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un sadarbībā ar attiecīgām dalībvalstu apmācību struktūrām, tostarp akadēmiskām iestādēm un citām attiecīgām organizācijām.	2. Aģentūra izstrādā šādas apmācības ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un sadarbībā ar attiecīgām dalībvalstu apmācību struktūrām, pastāvošajiem mācību tīkliem, piemēram, Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu, un pārējām struktūrām, organizācijām un personām, kas minētas 2. panta 2.a punktā.
3. Aģentūra izstrādā vispārīgus, specifiskus vai tematiskus apmācības līdzekļus, kas var ietvert instruktoru apmācības metodiku un e-mācības.	3. Aģentūra izstrādā vispārīgus, specifiskus vai tematiskus apmācības līdzekļus, kas var ietvert instruktoru apmācības metodiku un e-mācības.
4. Aģentūra izveido un izstrādā Eiropas izglītības programmu patvēruma jomā, ņemot vērā pastāvošo Savienības sadarbību minētajā jomā. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES²¹ 4. panta 3. punktā noteikto pienākumu nodrošināt darbinieku pienācīgu apmācību, dalībvalstis savu par patvēruma jautājumiem atbildīgo dienestu un iestāžu darbinieku apmācībā integrē kopējo izglītības pamatprogrammu.	4. Aģentūra izveido un izstrādā Eiropas izglītības programmu patvēruma jomā, ņemot vērā pastāvošo Savienības sadarbību minētajā jomā. Kopējās pamatprogrammas mērķis ir veicināt paraugpraksi un augstākos standartus Savienības patvēruma tiesību īstenošanā. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES²¹ 4. panta 3. punktā noteikto pienākumu nodrošināt darbinieku pienācīgu apmācību, dalībvalstis savu par patvēruma jautājumiem atbildīgo dienestu un iestāžu darbinieku apmācībā integrē kopējo izglītības pamatprogrammu.
5. Specifiskajās vai tematiskajās apmācībās par patvēruma jautājumiem tiek aplūkoti:	5. Specifiskajās vai tematiskajās apmācībās par patvēruma jautājumiem tiek aplūkoti inter alia:
(a) starptautiskie un Savienības pamattiesību standarti, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumi, kā arī starptautiskās un Savienības patvēruma tiesības, tostarp konkrēti tiesību un judikatūras jautājumi;	(a) starptautiskie un Savienības pamattiesību standarti, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumi, kā arī starptautiskās un Savienības patvēruma tiesības, tostarp konkrēti tiesību, procedūru un judikatūras jautājumi;
(b) jautājumi, kas saistīti jo īpaši ar neaizsargātu personu, invalīdu un bērnu iesniegto starptautiskās aizsardzības pieteikumu apstrādi, tostarp bērna interešu prioritātes novērtējums, īpašas procesuālās garantijas, kā bērna tiesību tikt uzklausītam ievērošana, un tādi bērna aizsardzības aspekti kā vecuma noteikšanas metodes;	(b) jautājumi, kas saistīti jo īpaši ar neaizsargātu personu iesniegto starptautiskās aizsardzības pieteikumu apstrādi;
	(ba) identificēšanas un nosūtīšanas procedūras, kas attiecas uz nepilngadīgajiem, tostarp sīki izstrādāti noteikumi par bērna interešu novērtēšanu, īpašas procesuālās garantijas, piemēram, bērna tiesību tikt uzklausītam ievērošana, un tādi bērna aizsardzības aspekti kā vecuma noteikšanas metodes, aizbildņu iecelšana un alternatīvas bērnu un ģimeņu aizturēšanai;
(c) intervēšanas metodes, tostarp īpašas uzmanības pievēršana bērniem, neaizsargātām grupām un spīdzināšanas upuriem;	(c) intervēšanas metodes, tostarp īpašas uzmanības pievēršana bērniem, neaizsargātām personām un spīdzināšanas upuriem;
	(ca) neaizsargātu personu identificēšanas un nosūtīšanas procedūras;
	(cb) apmainīšanās ar paraugpraksi Savienības patvēruma tiesību īstenošanā, jo īpaši tiesu un tribunālu locekļiem paredzētās apmācības veicināšanas ietvaros;
(d) daktiloskopijas dati, tostarp datu kvalitāte un drošības prasības;	(d) daktiloskopijas dati, tostarp datu aizsardzības aspekti, datu kvalitāte un drošības prasības;
(e) medicīnas un tiesu ekspertu ziņojumu izmantošana patvēruma procedūrās;	(e) medicīnas un tiesu ekspertu ziņojumu izmantošana patvēruma procedūrās;
(f) jautājumi, kas saistīti ar izcelsmes valstu informācijas sagatavošanu un izmantošanu;	(f) jautājumi, kas saistīti ar izcelsmes valstu informācijas sagatavošanu un izmantošanu;
(g) uzņemšanas nosacījumi, tostarp īpašas uzmanības pievēršana nepavadītiem bērniem un bērniem ar ģimenēm, neaizsargātām grupām un spīdzināšanas upuriem.	(g) uzņemšanas nosacījumi, tostarp īpašas uzmanības pievēršana un palīdzība nepavadītiem bērniem un bērniem ar ģimenēm, un neaizsargātām personām;
	(ga) jautājumi, kas saistīti ar starptautiskās aizsardzības saturu, to personu tiesībām, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība, un integrācijas atbalsts;
	(gb) jautājumi saistībā ar pārcelšanas procedūrām;
	(gc) pārmitināšana, tostarp atlases misijas, informācijas sniegšana pirms izceļošanas un atbalsta sniegšana pēc ierašanās, piekļuve izglītībai, valodu kursiem, arodmācībām un māceklībai;
	(gd) izturētspēja un stresa pārvaldības prasmes darbiniekiem, kas strādā tieši ar patvēruma meklētājiem;
	(ge) vajadzības gadījumā citi attiecīgi jautājumi, pamatojoties uz valdes lēmumu.
6. Piedāvātās apmācības kvalitāte ir augsta, un tajā tiek apzināti galvenie principi un labākā prakse, lai palielinātu administratīvo metožu, lēmumu un judikatūras konverģenci, pilnībā ievērojot valsts tiesu un tribunālu neatkarību.	6. Piedāvātās apmācības kvalitāte ir augsta, un tajā tiek apzināti galvenie principi un labākā prakse, lai palielinātu administratīvo metožu, lēmumu un judikatūras konverģenci, pilnībā ievērojot valsts tiesu un tribunālu neatkarību.
7. Aģentūra uzņemas iniciatīvu nodrošināt, lai pirms dalības aģentūras rīkotajās operatīvajās darbībās eksperti, kas piedalās patvēruma atbalsta vienībās un ir iekļauti patvēruma intervences rezervē, būtu saņēmuši īpašas mācības, kas attiecas uz veicamajiem pienākumiem un funkcijām. Aģentūra veic regulārus treniņus ar šiem ekspertiem saskaņā ar specializētās apmācības un treniņu grafiku, kas minēts tās gada darba programmā.	7. Aģentūra ekspertiem, kuri piedalās patvēruma atbalsta vienībās un ir iekļauti patvēruma intervences rezervē, pirms dalības aģentūras rīkotajās operatīvajās darbībās nodrošina īpašas mācības, kas attiecas uz veicamajiem pienākumiem un funkcijām. Aģentūra veic regulārus treniņus ar šiem ekspertiem saskaņā ar specializētās apmācības un treniņu grafiku, kas minēts tās gada darba programmā.
8. Sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm aģentūra var rīkot apmācības to teritorijā.	8. Sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm aģentūra var rīkot apmācības to teritorijā.
__________________	__________________
²¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.)	²¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.)

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

8. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra ir centrs, kas vāc attiecīgu uzticamu, precīzu un jaunāko izcelsmes valstu informāciju par personām, kas piesakās uz starptautisko aizsardzību, tostarp specifisku informāciju par bērniem un mērķtiecīgu informāciju par personām, kas pieder pie neaizsargātām grupām. Tā izstrādā un regulāri atjaunina ziņojumus un citus produktus, kur Savienības līmenī sniedz izcelsmes valstu informāciju, tostarp par izcelsmes valstīm specifiskiem tematiskiem jautājumiem.	1. Aģentūra ir centrs, kas vāc attiecīgu objektīvu, uzticamu, precīzu un aktuālu informāciju par personu, kas piesakās uz starptautisko aizsardzību, izcelsmes valstīm, tostarp specifisku informāciju par bērniem un dzimumspecifisku informāciju, un mērķtiecīgu informāciju par neaizsargātām personām un personām, kas pieder pie minoritātēm. Tā izstrādā un regulāri atjaunina ziņojumus un citus produktus, kur Savienības līmenī sniedz izcelsmes valstu informāciju, tostarp par izcelsmes valstīm specifiskiem tematiskiem jautājumiem.
2. Aģentūra jo īpaši:	2. Aģentūra jo īpaši:
(a) izmanto visus attiecīgos informācijas avotus, ieskaitot tās sagatavoto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā un citu informāciju, kas savākta no valsts, nevalstiskām un starptautiskām organizācijām, tostarp ar 9. pantā minēto tīklu, kā arī Savienības iestāžu, aģentūru, struktūru, biroju un Eiropas Ārējās darbības dienesta starpniecību;	(a) izmanto visus attiecīgos informācijas avotus, ieskaitot tās sagatavoto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā un citu informāciju, kas iegūta no UNCHR un citām struktūrām, organizācijām un personām, kuras minētas 2. panta 2.a punktā, tostarp ar šīs regulas 9. pantā minēto tīklu un 48. pantā minētā konsultatīvā foruma, aģentūras koordinēto faktu vākšanas misiju, kā arī Savienības iestāžu, aģentūru, struktūru, biroju un Eiropas Ārējās darbības dienesta starpniecību;
(b) pārvalda un turpina izstrādāt portālu izcelsmes valstu informācijas vākšanai;	(b) pārvalda un turpina izstrādāt publiski pieejamu portālu izcelsmes valstu informācijas vākšanai un izplatīšanai;
(c) atbilstoši Savienības patvēruma tiesību prasībām Savienības līmenī izstrādā kopīgu formātu un kopīgu metodiku, ieskaitot darba uzdevumus, ziņojumu un citu tādu produktu izstrādei, kuros ir izcelsmes valstu informācija.	(c) atbilstoši starptautisko un Savienības patvēruma tiesību prasībām Savienības līmenī, apspriežoties ar konsultatīvo forumu, kā arī ar UNCHR un citām attiecīgajām starpvaldību un nevalstiskajām organizācijām, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, izstrādā kopīgu formātu un kopīgu metodiku, ieskaitot darba uzdevumus, ziņojumu un citu tādu produktu izstrādei, kuros ir izcelsmes valstu informācija.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

9. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Izveidojot un pārvaldot izcelsmes valstu informācijas tīklus dalībvalstu starpā, aģentūra nodrošina, lai tiktu koordinētas valstu iniciatīvas, kurās tiek sagatavota izcelsmes valstu informācija.	1. Izveidojot un pārvaldot izcelsmes valstu informācijas tīklus dalībvalstu starpā, aģentūra nodrošina, lai tiktu koordinētas valstu iniciatīvas, kurās tiek sagatavota izcelsmes valstu informācija. Šādu tīklu darbībā, ja nepieciešams un konkrētos gadījumos, var iesaistīt ārējos ekspertus, kuriem ir attiecīga pieredze, kas gūta UNHCR un nevalstiskajās organizācijās.
2. Tīkli, kas paredzēti 1. punktā, tiek izveidoti, lai dalībvalstis:	2. Tīkli, kas paredzēti 1. punktā, tiek izveidoti, lai dalībvalstis:
(a) apmainītos ar valsts ziņojumiem un citiem produktiem par izcelsmes valstīm un atjauninātu tos, tostarp par izcelsmes valstīm specifiskiem tematiskiem jautājumiem;	(a) periodiski apmainītos ar valsts ziņojumiem un citiem produktiem par izcelsmes valstīm un atjauninātu tos, tostarp par izcelsmes valstīm specifiskiem tematiskiem jautājumiem;
(b) neskarot valstu tiesībās noteiktos konfidencialitātes noteikumus, iesniegtu aģentūrai konkrētus faktu jautājumus, kuri varētu rasties no starptautiskās aizsardzības pieteikumiem.	(b) neskarot valstu tiesībās noteiktos privātuma, datu aizsardzības un konfidencialitātes noteikumus, iesniegtu aģentūrai konkrētus faktu jautājumus un palīdzētu atbildēt uz konkrētiem faktu jautājumiem, kuri varētu rasties no starptautiskās aizsardzības pieteikumiem.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

10. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai veicinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/95/ES²² noteikto novērtējuma kritēriju piemērošanas konverģenci, aģentūra koordinē dalībvalstu centienus iesaistīties kopīgās analīzes izstrādē, kura sniegtu norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs.	1. Lai veicinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/95/ES²² noteikto novērtējuma kritēriju piemērošanas konverģenci, aģentūra koordinē dalībvalstu centienus iesaistīties kopīgās analīzes izstrādē, kura sniegtu norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs. Aģentūra nodrošina, ka šādā kopīgajā analīzē ir ņemtas vērā jaunākās UNHCR Atbilstības pamatnostādnes par starptautiskās aizsardzības nepieciešamības novērtēšanu patvēruma meklētājiem no konkrētām izcelsmes valstīm.
2. Izpilddirektors pēc apspriešanās ar Komisiju kopīgo analīzi iesniedz valdei apstiprināšanai. Neskarot dalībvalstu kompetenci lemt par individuāliem pieteikumiem, dalībvalstīm ir pienākums ņemt vērā kopīgo analīzi, kad tās izvērtē starptautiskās aizsardzības pieteikumus.	2. Izpilddirektors pēc apspriešanās ar Komisiju, UNHCR un konsultatīvo forumu pieņem kopīgo analīzi pēc tās iesniegšanas valdei izskatīšanai. Neskarot dalībvalstu kompetenci lemt par individuāliem pieteikumiem, dalībvalstīm ir pienākums ņemt vērā kopīgo analīzi, kad tās izvērtē starptautiskās aizsardzības pieteikumus.
3. Aģentūra nodrošina, lai kopīgā analīze tiktu pastāvīgi pārskatīta un atjaunināta, ciktāl tas vajadzīgs. Pirms šādas pārskatīšanas ir arī vajadzīga apspriešanās ar Komisiju un valdes apstiprinājums.	3. Aģentūra nodrošina, lai kopīgā analīze tiktu pastāvīgi pārskatīta un atjaunināta, ciktāl tas vajadzīgs. Pirms šādas pārskatīšanas ir arī vajadzīga apspriešanās ar Komisiju, UNHCR un konsultatīvo forumu.
4. Dalībvalstis reizi mēnesī iesniedz aģentūrai attiecīgu informāciju par lēmumiem, kas pieņemti par tiem starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem, kuru izcelsme ir trešās valstis, uz kurām attiecas kopīgā analīze. Jo īpaši šajā informācijā tiek ietverta:	4. Dalībvalstis reizi mēnesī iesniedz aģentūrai visu attiecīgo informāciju par lēmumiem, kas pieņemti par tiem starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem, kuru izcelsme ir trešās valstis, uz kurām attiecas kopīgā analīze. Jo īpaši šajā informācijā tiek ietverta:
(a) statistika par to lēmumu skaitu, ar ko piešķir starptautisko aizsardzību pieteikuma iesniedzējiem no katras izcelsmes valsts, uz kuru attiecas kopīgā analīze, un piešķirtās aizsardzības veids;	(a) statistika par iesniegto starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaitu un to lēmumu skaitu, ar ko piešķir starptautisko aizsardzību pieteikuma iesniedzējiem no katras izcelsmes valsts, uz kuru attiecas kopīgā analīze, un piešķirtās aizsardzības veids;
(b) statistika par to lēmumu skaitu, ar ko atteic starptautisko aizsardzību pieteikuma iesniedzējiem no katras izcelsmes valsts, uz kuru attiecas kopīgā analīze;	(b) statistika par to lēmumu, tostarp lēmumu par nepieņemamību, skaitu, ar ko atteic starptautisko aizsardzību pieteikuma iesniedzējiem no katras izcelsmes valsts, uz kuru attiecas kopīgā analīze, un atteikuma iemesli;
(c) statistika par to lēmumu skaitu, kas pieņemti attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem no katras izcelsmes valsts, uz kuru attiecas kopīgā analīze, bet kopīgā analīze nav ievērota, un neievērošanas iemesli.	(c) statistika par to lēmumu, tostarp lēmumu par nepieņemamību, skaitu, kas pieņemti attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem no katras izcelsmes valsts, uz kuru attiecas kopīgā analīze, bet kopīgā analīze nav ievērota, un neievērošanas iemesli.
	4.a Pamatojoties uz 4. punktā minēto informāciju, aģentūra izpēta atšķirības mērā, kādā dalībvalstis atzīst no tādas vienas izcelsmes valsts izceļojušo personu iesniegtos starptautiskās aizsardzības pieteikumus, uz kuru attiecas kopīgā analīze. Ja aģentūra uzskata, ka atšķirības ir būtiskas, izpilddirektors informē Komisiju un Eiropas Parlamentu par šīm atšķirībām un to iespējamiem iemesliem. Komisija tad attiecīgi veic turpmākos pasākumus.
	4.b Aģentūra nodrošina, ka informācija, kas saņemta no dalībvalstīm saskaņā ar 4. punktu, ir publiski pieejama un kā pielikums ir iekļauta gada ziņojumā, kurš jāsagatavo atbilstīgi 65. panta prasībām.
__________________	__________________
²² Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).	²² Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

11. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra palīdz Komisijai regulāri pārskatīt situāciju trešās valstīs, kas iekļautas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX, ieskaitot tās valstis, kuru iekļaušanu sarakstā Komisija apturējusi un kuras no saraksta svītrotas.	1. Aģentūra palīdz Komisijai regulāri pārskatīt situāciju trešās valstīs, kas iekļautas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX, ieskaitot tās valstis, kuru iekļaušanu sarakstā Komisija apturējusi un kuras no saraksta svītrotas.
2. Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai informāciju par konkrētām trešām valstīm, kuru iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX varētu apsvērt.	2. Aģentūra sniedz Komisijai informāciju par konkrētām trešām valstīm, kuru iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, izslēgšanu uz laiku vai svītrošanu no tā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX varētu apsvērt. Šo informāciju arī nosūta Eiropas Parlamentam.
	2.a Informāciju, ko aģentūra sniedz saskaņā ar 1. un 2. punktu, sagatavo saskaņā ar vispārējiem principiem, kuri noteikti šīs regulas 8. pantā, un tajā ņem vērā informāciju, kas saņemta no UNHCR, ANO un Eiropas Padomes cilvēktiesību uzraudzības mehānismiem, attiecīgām nevalstiskām organizācijām un citiem attiecīgiem neatkarīgiem un uzticamiem avotiem, tostarp informāciju, kas sniegta konsultatīvā foruma ietvaros.
3. Saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 37. panta 4. punktu, 38. panta 5. punktu un 39. panta 7. punktu informējot Komisiju, dalībvalstis informē arī aģentūru par trešā valstīm, kuras atzītas par drošām izcelsmes valstīm vai drošām trešām valstīm vai tādam, uz kurām attiecīgi saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 35., 38. un 39. pantu attiecināma pirmās patvēruma valsts, drošas trešās valsts vai drošas Eiropas trešās valsts koncepcija.	3. Saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 37. panta 4. punktu, 38. panta 5. punktu un 39. panta 7. punktu informējot Komisiju, dalībvalstis informē arī aģentūru par trešā valstīm, kuras atzītas par drošām izcelsmes valstīm vai drošām trešām valstīm vai tādam, uz kurām attiecīgi saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 35., 38. un 39. pantu attiecināma pirmās patvēruma valsts, drošas trešās valsts vai drošas Eiropas trešās valsts koncepcija.
Komisija var prasīt aģentūrai pārskatīt situāciju ikvienā šādā trešā valstī, lai novērtētu, vai tiek ievēroti attiecīgie minētajā direktīvā izklāstītie nosacījumi un kritēriji.	Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija var prasīt aģentūrai pārskatīt situāciju ikvienā šādā trešā valstī, lai novērtētu, vai tiek ievēroti attiecīgie minētajā direktīvā izklāstītie nosacījumi un kritēriji.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

12. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra rīko un koordinē pasākumus, kas veicina pareizu un efektīvu Savienības tiesību īstenošanu, tostarp darbības standartu, rādītāju, pamatnostādņu vai labākās prakses izstrādi ar patvērumu saistītos jautājumos un apmaiņu starp dalībvalstīm ar labāko praksi jautājumos, kas saistīti ar patvērumu.	1. Aģentūra rīko un koordinē pasākumus, kas veicina pareizu un efektīvu Savienības tiesību īstenošanu, tostarp darbības standartu, rādītāju, pamatnostādņu vai labākās prakses izstrādi ar patvērumu saistītos jautājumos un apmaiņu starp dalībvalstīm ar labāko praksi jautājumos, kas saistīti ar patvērumu.
2. Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma, apspriežoties ar Komisiju, izstrādā darbības standartus par Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu un rādītājus, kas izmantojami, lai uzraudzītu atbilstību minētajiem darbības standartiem, kā arī pamatnostādnes un labāko praksi attiecībā uz Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu. Pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam, kad valde standartus pieņēmusi, aģentūra minētos standartus, rādītājus, pamatnostādnes vai labāko praksi paziņo dalībvalstīm.	2. Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma, apspriežoties ar Komisiju, ar dalībvalstīm, ar savu konsultatīvo forumu, UNHCR, attiecīgām starpvaldību un nevalstiskajām organizācijām un attiecīgā gadījumā Tiesiskās apmācības tīklu un tiesnešu asociācijām, izstrādā darbības standartus par Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu un rādītājus, kas izmantojami, lai uzraudzītu atbilstību minētajiem darbības standartiem, kā arī pamatnostādnes un labāko praksi attiecībā uz Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu. Pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam, kad valde standartus pieņēmusi, aģentūra minētos standartus, rādītājus, pamatnostādnes vai labāko praksi paziņo dalībvalstīm.
3. Pēc dalībvalstu lūguma aģentūra palīdz tām piemērot darbības standartus, pamatnostādnes un labāko praksi to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, nodrošinot nepieciešamo zinātību vai operatīvo un tehnisko palīdzību.	3. Pēc dalībvalstu lūguma aģentūra palīdz tām piemērot darbības standartus, pamatnostādnes un labāko praksi to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, nodrošinot nepieciešamo zinātību vai operatīvo un tehnisko palīdzību.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

13. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ciešā sadarbībā ar Komisiju aģentūra izveido mehānismu, kura uzdevums ir:	1. Ciešā sadarbībā ar Komisiju aģentūra izveido mehānismu, kura uzdevums ir:
(a) uzraudzīt KEPS īstenošanu un novērtēt visus KEPS aspektus dalībvalstīs, jo īpaši Dublinas sistēmu, uzņemšanas nosacījumus, patvēruma procedūras, aizsardzības vajadzību noteikšanas kritēriju piemērošanu un tās aizsardzības raksturu un kvalitāti, ko dalībvalstis piešķir personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, aptverot pamattiesību ievērošanu, bērna aizsardzības garantijas un neaizsargātu personu vajadzības;	(a) uzraudzīt KEPS īstenošanu un novērtēt visus KEPS aspektus dalībvalstīs, jo īpaši Dublinas sistēmu, uzņemšanas nosacījumus, patvēruma procedūras un attiecīgo procesuālo garantiju ievērošanu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, tostarp juridisko palīdzību, piekļuvi mutiskajai tulkošanai, aizsardzības vajadzību noteikšanas kritēriju piemērošanu un tās aizsardzības raksturu un kvalitāti, ko dalībvalstis piešķir personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, aptverot pamattiesību ievērošanu, bērna aizsardzības garantijas un nosūtīšanas mehānismu neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem darbību, kā arī pārmitināšanu;
(b) uzraudzīt dalībvalstu atbilstību darbības standartiem, rādītājiem, pamatnostādnēm un labākajai praksei patvēruma jomā;	(b) uzraudzīt dalībvalstu atbilstību darbības standartiem, rādītājiem, pamatnostādnēm un labākajai praksei patvēruma jomā;
(c) pārbaudīt patvēruma un uzņemšanas sistēmas, to spējas, infrastruktūru, aprīkojumu, pieejamo personālu, tostarp mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumus dalībvalstīs, finanšu resursus un dalībvalstu patvēruma iestāžu, tostarp tiesu sistēmas, spējas efektīvi un pareizi apstrādāt un pārvaldīt patvēruma lietas.	(c) pārbaudīt patvēruma un uzņemšanas sistēmas, to spējas, infrastruktūru, aprīkojumu, finanšu resursus un cilvēkresursus, tostarp mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumus dalībvalstīs, un dalībvalstu tiesu un administratīvo patvēruma iestāžu, tostarp tiesu sistēmas, spējas apstrādāt un pārvaldīt patvēruma lietas efektīvi un saskaņā ar starptautiskajām un Savienības tiesībām.
	1.a Aģentūrai 1. punktā minētajā nolūkā ir piekļuve apkopotajiem un anonimizētajiem statistikas datiem no Eurodac, kā arī VIS, kas izveidota ar Regulu (EK) 767/2008, SIS II, kas izveidota ar Regulu (EK) 1987/2006, un ieceļošanas/izceļošanas sistēmas, ko izveidos ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/....
2. Aģentūra jo īpaši var balstīt savu novērtējumu uz dalībvalstu sniegto informāciju, aģentūras izstrādāto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā, apmeklējumiem uz vietas un gadījumu izlasi.	2. Aģentūra jo īpaši balsta savu novērtējumu cita starpā uz dalībvalstu sniegto informāciju, aģentūras izstrādāto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā, apmeklējumiem uz vietas un gadījumu izlasi, informāciju, kas saņemta no pieteikuma iesniedzējiem, un novērtējumiem, ko sniegušas struktūras, organizācijas un personas, kas minētas 2. panta 2.a punktā.
	Lai veiktu šo novērtējumu, aģentūra var veikt nepaziņotus apmeklējumus uz vietas bez iepriekšējas paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā vispārējās pamatnostādnes par šādu apmeklējumu praktisko kārtību.
Tālab dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma sniedz tai nepieciešamo informāciju par patvēruma procedūrām, aprīkojumu, infrastruktūru, uzņemšanas nosacījumiem, atzīšanas līmeni un aizsardzības kvalitāti, kā arī personālu un finanšu resursiem valsts līmenī, lai nodrošinātu efektīvu patvēruma un uzņemšanas sistēmas pārvaldību. Dalībvalstis arī sadarbojas ar aģentūru un atvieglo aģentūras apmeklējumus uz vietas, kurus tā veic uzraudzības pasākuma vajadzībām.	Tālab dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma sniedz tai nepieciešamo informāciju par patvēruma procedūrām, attiecīgajām procesuālajām garantijām, tostarp par juridiskās palīdzības un mutiskās tulkošanas pieejamību, aprīkojumu, infrastruktūru, uzņemšanas nosacījumiem, atzīšanas līmeni un aizsardzības kvalitāti, kā arī personālu un finanšu resursiem valsts līmenī, lai nodrošinātu efektīvu patvēruma un uzņemšanas sistēmas pārvaldību. Dalībvalstis arī sadarbojas ar aģentūru un atvieglo un aktīvi atbalsta aģentūras apmeklējumus uz vietas, kurus tā veic uzraudzības pasākuma vajadzībām.
3. Aģentūra novērtē dalībvalstu gatavību risināt problēmas, kas saistītas ar to patvēruma un uzņemšanas sistēmu iespējamo nesamērīgo slodzi. Aģentūra var prasīt dalībvalstīm iesniegt tai ārkārtas situācijām plānotos pasākumus kas veicami, lai mazinātu šādu iespējamu nesamērīgu slodzi, un vajadzības gadījumā var palīdzēt dalībvalstīm sagatavot un pārskatīt to plānus ārkārtas situācijām.	3. Aģentūra novērtē dalībvalstu spējas un gatavību risināt problēmas, kas saistītas ar to patvēruma un uzņemšanas sistēmu iespējamo nesamērīgo slodzi, neskarot Komisijas kompetences, kas paredzētas Līgumos. Aģentūra var prasīt dalībvalstīm iesniegt tai ārkārtas situācijām plānotos pasākumus kas veicami, lai mazinātu šādu iespējamu nesamērīgu slodzi, un vajadzības gadījumā saskaņā ar 16. pantu var palīdzēt dalībvalstīm sagatavot un pārskatīt to plānus ārkārtas situācijām.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

13. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Lai veiktu savus uzdevumus uzraudzīt un izvērtēt KEPS un dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu īstenošanu efektīvi, neitrāli un neatkarīgi, Aģentūras rīcībā ir pietiekams skaits pastāvīgu un pagaidu darbinieku un pietiekami finansiālie līdzekļi.

Pamatojums

KEPS uzraudzības un novērtēšanas uzdevums būtu jāveic nevis norīkotiem ekspertiem, bet gan aģentūras darbiniekiem, kas ir īpaši apmācīti šim nolūkam. Ir izveidots plāns, lai aģentūrā līdz 2020. gadam būtu 500 darbinieku. Tomēr, ņemot vērā, ka štatu sarakstu nevar iekļaut regulā, būtu jānodrošina, ka aģentūras rīcībā ir pietiekami daudz darbinieku, lai tā efektīvi veiktu savus pienākumus un nodrošinātu savas darbības neitralitāti.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

14. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Apspriežoties ar Komisiju, valde izstrādā programmu patvēruma un uzņemšanas sistēmu uzraudzībai un novērtēšanai katrā dalībvalstī vai visās dalībvalstīs, pamatojoties uz tematiskiem vai specifiskiem patvēruma sistēmu aspektiem. Minētā programma ietilpst 41. pantā minētajā daudzgadu plānā un gada darba programmās.	1. Apspriežoties ar Komisiju, aģentūra izstrādā programmu 13. pantā minētajam mehānismam. Minētā programma ietilpst 41. pantā minētajā daudzgadu plānā un gada darba programmās.
Daudzgadu plānā tiek uzskaitītas dalībvalstis, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas uzrauga ik gadu, nodrošinot, ka katra dalībvalsts tiek uzraudzīta vismaz reizi piecos gados.	Daudzgadu plānā tiek uzskaitītas dalībvalstis, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas uzrauga ik gadu, nodrošinot, ka katra dalībvalsts tiek uzraudzīta vismaz reizi trijos gados.
Gada darba programmā saskaņā ar daudzgadu plānu un tematiskajiem novērtējumiem tiek uzskaitītas dalībvalstis, kas uzraugāmas nākamajā gadā. Tajā ietver norādi, vai uzraudzība ietver apmeklējumus uz vietas, un šādu apmeklējumu grafiku.	Gada darba programmā uzskaita dalībvalstis, kas jāuzrauga nākamajā gadā saskaņā ar daudzgadu plānu, un iekļauj jebkuru vienā vai vairākās dalībvalstīs veicamo tematisko novērtēšanu, kuru uzskata par vajadzīgu nākamajā gadā, pamatojoties uz informācijas analīzi, kas sagatavota saskaņā ar 4. pantu. Tajā ietver norādi, vai uzraudzība ietver apmeklējumus uz vietas, un šādu apmeklējumu grafiku.
Gada darba programmu vajadzības gadījumā var pielāgot saskaņā ar 41. pantu.	Gada darba programmu vajadzības gadījumā var pielāgot saskaņā ar 41. pantu.
Rodoties nopietnām bažām par kāda aspekta darbību dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmā, aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma var sākt uzraudzības pasākumu dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmu novērtēšanai.	Rodoties nopietnām bažām par kāda aspekta darbību dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmā vai tās spēju un gatavību stāties pretī nesamērīga spiediena izaicinājumam, kas varētu apdraudēt KEPS darbību, aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma sāk uzraudzības pasākumu dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmu novērtēšanai. Ja šādā uzraudzības pasākumā tiek atklāti būtiski trūkumi, kas uzskatāmi par tādiem, kuri apdraud KEPS darbību vai zonā bez iekšējām robežām rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta vai dalībvalsts pieprasījuma pēc iespējas ātrāk par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.
2. Aģentūra izveido ekspertu grupas katram uzraudzības pasākumam, tostarp apmeklējumiem uz vietas, ja tas ir nepieciešams. Ekspertu grupās ietilpst eksperti no pašas aģentūras darbinieku vidus un Komisijas pārstāvji. Ekspertu grupa ir atbildīga par to, lai, pamatojoties uz apmeklējumos uz vietas gūtajiem konstatējumiem un dalībvalstu sniegto informāciju, tiktu sagatavots ziņojums.	2. Aģentūra izveido ekspertu grupas katram uzraudzības pasākumam, tostarp apmeklējumiem uz vietas, ja tas ir nepieciešams. Ekspertu grupu sastāvā var būt eksperti no pašas aģentūras darbinieku vidus un Komisijas pārstāvji. Ekspertu grupa ir atbildīga par ziņojuma sagatavošanu, kas balstās uz apmeklējumos uz vietas, tostarp nepaziņotos apmeklējumos uz vietas, gūtajiem konstatējumiem un dalībvalstu, kā arī UNHCR un nevalstisko organizāciju sniegto informāciju.
3. Izpilddirektors nosūta ekspertu darba grupas ziņojuma projektu attiecīgajai dalībvalstij, kas sniedz piezīmes par šo ziņojuma projektu. Izpilddirektors, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts piezīmes, pēc tam iesniedz ziņojuma projektu valdei. Valde pieņem uzraudzības ziņojumu un nosūta to Komisijai.	3. Izpilddirektors nosūta ekspertu darba grupas ziņojuma projektu attiecīgajai dalībvalstij, kas sniedz piezīmes par šo ziņojuma projektu. Izpilddirektors pēc tam, kad ir ņēmis vērā attiecīgās dalībvalsts piezīmes, pabeidz ziņojuma projektu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
4. Izpilddirektors pēc apspriešanās ar Komisiju iesniedz ieteikumu projektu attiecīgai dalībvalstij, aprakstot pārraudzības ziņojumā konstatēto trūkumu novēršanai vajadzīgos pasākumus. Attiecīgajai dalībvalstij ir viens mēnesis laika, lai izteiktu piezīmes par ieteikumu projektu. Pēc tam, ņemot vērā šīs piezīmes, valde pieņem ieteikumus un aicina attiecīgo dalībvalsti izstrādāt rīcības plānu, kurā apraksta pasākumus, kas veicami visu trūkumu novēršanai.	4. Izpilddirektors pēc apspriešanās ar Komisiju iesniedz ieteikumu projektu attiecīgai dalībvalstij, aprakstot pārraudzības ziņojumā konstatēto trūkumu novēršanai vajadzīgos pasākumus. Attiecīgajai dalībvalstij ir viens mēnesis laika, lai izteiktu piezīmes par ieteikumu projektu, un desmit dienas, ja radusies situācija, kāda minēta 1. punkta c) apakšpunktā. Pēc tam, ņemot vērā šīs piezīmes, valde pieņem ieteikumus un aicina attiecīgo dalībvalsti izstrādāt rīcības plānu, kurā apraksta pasākumus, kas veicami visu trūkumu novēršanai. Ieteikumus dara publiski pieejamus.
5. Viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemti 4. punktā minētie ieteikumi, attiecīgā dalībvalsts iesniedz aģentūrai rīcības plānu. Triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemti ieteikumi, attiecīgā dalībvalsts ziņo aģentūrai par rīcības plāna īstenošanu, un pēc tam turpina attiecīgi ziņot ik mēnesi ilgākais sešus mēnešu laikposmu.	5. Viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemti 4. punktā minētie ieteikumi, un piecpadsmit dienu laikā, ja radusies 1. punkta c) apakšpunktā minētā situācija, attiecīgā dalībvalsts iesniedz aģentūrai rīcības plānu. Triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemti ieteikumi, un 45 dienu laikā, ja radusies 1. punkta c) apakšpunktā minētā situācija, attiecīgā dalībvalsts ziņo aģentūrai par rīcības plāna īstenošanu un pēc tam turpina attiecīgi ziņot ik mēnesi, ilgākais, sešu mēnešu laikposmā.
6. Aģentūra regulāri informē Komisiju par rīcības plāna īstenošanu.	6. Aģentūra regulāri informē Komisiju un Eiropas Parlamentu par rīcības plāna īstenošanu.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

14.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.a pants
	Sadarbības koordinatori dalībvalstīs
	1. Lai palīdzētu aģentūrai pildīt tās pienākumus saskaņā ar 13. un 14. punktu, aģentūra, izmantojot savus sadarbības koordinatorus, nodrošina regulāru uzraudzību tam, kā dalībvalstis īsteno KEPS.
	Aģentūra var izlemt, ka viens sadarbības koordinators aptver līdz četrām dalībvalstīm, kas ģeogrāfiski atrodas tuvu viena otrai.
	2. Izpilddirektors no aģentūras personāla ieceļ ekspertus, kurus norīko kā sadarbības koordinatorus. Izpilddirektors, apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, nāk klajā ar priekšlikumu par norīkojuma nosacījumiem un būtību un par izcelsmes dalībvalsti vai reģionu, kurā var norīkot sadarbības koordinatoru. Izpilddirektora priekšlikumam nepieciešams valdes apstiprinājums. Izpilddirektors informē attiecīgo dalībvalsti par sadarbības koordinatoru iecelšanu un kopā ar attiecīgo dalībvalsti nosaka norīkojuma vietu.
	3. Sadarbības koordinatori rīkojas aģentūras vārdā un veicina sadarbību un dialogu starp aģentūru un valsts iestādēm, kurām ir uzticēts piemērot KEPS, it īpaši iestādēm, kas ir atbildīgas par patvēruma pieteikumu izskatīšanu. Sadarbības koordinatori jo īpaši:
	(a) darbojas kā saskarne starp aģentūru un valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par patvēruma jautājumiem,
	(b) palīdz vākt informāciju, kas minēta 13. un 14. pantā, un visu citu informāciju, ko pieprasa aģentūra,
	(c) sekmē Savienības acquis piemērošanu attiecībā uz KEPS īstenošanu, tostarp attiecībā uz pamattiesību ievērošanu,
	(d) pēc iespējas palīdz dalībvalstīm sagatavot to ārkārtas situāciju plānošanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu iespējamu nesamērīgu spiedienu uz to patvēruma un uzņemšanas sistēmām,
	(e) sekmē saziņu starp attiecīgo dalībvalsti un aģentūru, nodod dalībvalstij attiecīgo aģentūras informāciju, tostarp informāciju par notiekošu palīdzību,
	(f) regulāri ziņo izpilddirektoram par attiecīgās dalībvalsts spēju efektīvi veikt savus pienākumus atbilstoši KEPS.
	Ja f) apakšpunktā minētajos ziņojumos ir izteiktas bažas par vienu vai vairākiem aspektiem, kas ir būtiski attiecīgajai dalībvalstij, izpilddirektors šo dalībvalsti nekavējoties par to informē.
	4. Veicot savus pienākumus, sadarbības koordinatori pieņem norādījumus tikai no aģentūras.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

15. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja pēc 14. panta 5. punktā minētā laikposma attiecīgā dalībvalsts rīcības plānu nav pilnībā īstenojusi un trūkumi patvēruma un uzņemšanas sistēmās ir tik nopietni, ka apdraud KEPS darbību, tad Komisija, pamatojoties uz savu rīcības plāna īstenošanas novērtējumu un trūkumu nopietnību, pieņem attiecīgajai dalībvalstij adresētus ieteikumus, kuros aprakstīti pasākumi, kas nepieciešami, lai mazinātu nopietnos trūkumus, un, ja vajadzīgs, izklāstīti pasākumi, ko veic aģentūra, lai atbalstītu dalībvalsti.	1. Ja pēc 14. panta 5. punktā minētā laikposma attiecīgā dalībvalsts rīcības plānu nav pilnībā īstenojusi, tad Komisija, pamatojoties uz savu rīcības plāna īstenošanas novērtējumu un jebkuru izrietošo trūkumu nopietnību, pieņem attiecīgajai dalībvalstij adresētus ieteikumus, kuros aprakstīti pasākumi, kas nepieciešami, lai mazinātu šādus nopietnus trūkumus, un, ja vajadzīgs, izklāstīti pasākumi, ko veic aģentūra, lai atbalstītu dalībvalsti.
2. Ņemot vērā konstatēto trūkumu nopietnību, Komisija var rīkot apmeklējumus uz vietas attiecīgajā dalībvalstī, lai pārbaudītu rīcības plāna īstenošanu.	2. Ņemot vērā konstatēto trūkumu nopietnību, Komisija var rīkot apmeklējumus uz vietas attiecīgajā dalībvalstī, lai pārbaudītu rīcības plāna īstenošanu.
3. Termiņā, kas noteikts 1. punktā minētajos ieteikumos, attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai par minēto ieteikumu īstenošanu.	3. Termiņā, kas noteikts 1. punktā minētajos ieteikumos, attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai par minēto ieteikumu īstenošanu.
Ja pēc noteiktā termiņa Komisija nav pārliecināta, ka dalībvalsts ir pilnībā izpildījusi minētos ieteikumus, tā var veikt papildu pasākumus saskaņā ar 22. panta 3. punktu.	Ja pēc noteiktā termiņa Komisija nav pārliecināta, ka dalībvalsts ir pilnībā izpildījusi minētos ieteikumus, Komisija var pieņemt lēmumu ar īstenošanas aktu, nosakot vienu vai vairākus pasākumus, kas nepieciešami, lai risinātu atklātos nopietnos trūkumus.
	3.a Ja kāda dalībvalsts sistemātiski neizpilda 3. punktā minētajā īstenošanas aktā izklāstītos pasākumus tajā noteiktajā termiņā, tādējādi pakļaujot nopietnam riskam KEPS darbību, Komisija kā pēdējā instance var sākt procedūru, kas paredzēta Regulas (ES) 2016/399 29. pantā, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti attiecīgie nosacījumi, un atbilstīgi nepieciešamības un proporcionalitātes principam.
4. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par attiecīgās dalībvalsts panākto progresu.	4. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par attiecīgās dalībvalsts panākto progresu.
	4.a Komisija pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma nosūta tam visus dokumentus, kas attiecas uz turpmākajiem pasākumiem pēc uzraudzības pasākuma, tostarp jebkura apmeklējuma uz vietas rezultātus.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

16. pants

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

17. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra norīko uz dalībvalstīm patvēruma atbalsta vienības sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību saskaņā ar 16. pantu.	1. Aģentūra norīko uz dalībvalstīm patvēruma atbalsta vienības sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību saskaņā ar 16. pantu.
2. Patvēruma atbalsta vienībās ietilpst eksperti, aģentūras pašas darbinieki, dalībvalstu eksperti vai eksperti, kurus dalībvalstis norīkojušas darbam aģentūrā.	2. Patvēruma atbalsta vienībās ietilpst eksperti, aģentūras pašas darbinieki, dalībvalstu eksperti vai eksperti, kurus dalībvalstis norīkojušas darbam aģentūrā.
3. Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde ar tās balsstiesīgo locekļu absolūto vairākumu lemj par to ekspertu specializāciju un kopējo skaitu, kuri būs pieejami patvēruma atbalsta vienībām. To pašu procedūru piemēro visām turpmākām izmaiņām attiecībā uz ekspertu specializāciju un kopējo skaitu.	3. Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde ar tās balsstiesīgo locekļu absolūto vairākumu lemj par to ekspertu specializāciju un kopējo skaitu, kuri būs pieejami patvēruma atbalsta vienībām. To pašu procedūru piemēro visām turpmākām izmaiņām attiecībā uz ekspertu specializāciju un kopējo skaitu.
4. Dalībvalstis piedalās patvēruma atbalsta vienību komplektēšanā, izmantojot savas valsts ekspertu rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz noteiktām specializācijas grupām, un izvirza ekspertus ar nepieciešamo specializāciju.	4. Dalībvalstis piedalās patvēruma atbalsta vienību komplektēšanā, izmantojot savas valsts ekspertu rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz noteiktām specializācijas grupām, un izvirza ekspertus ar nepieciešamo specializāciju.
5. Patvēruma atbalsta vienību ietvaros aģentūra izveido tulku sarakstu. Dalībvalstis palīdz aģentūrai noteikt tulku sarakstā iekļaujamos tulkus. Dalībvalsts var izvēlēties norīkot tulkus vai var darīt tos pieejamus ar videokonferences palīdzību.	5. Patvēruma atbalsta vienību ietvaros aģentūra izveido tulku sarakstu. Dalībvalstis palīdz aģentūrai noteikt tulku sarakstā iekļaujamos tulkus. Dalībvalsts var izvēlēties norīkot tulkus vai var darīt tos pieejamus ar videokonferences palīdzību.
6. Attiecībā uz dalībvalstu ekspertiem vai darbam aģentūrā norīkotajiem ekspertiem dalībvalstu devumu nākamajam gadam plāno, pamatojoties uz gadskārtējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis nodrošina ekspertu tūlītēju pieejamību norīkošanai, izņemot gadījumus, kad dalībvalstī ir ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi.	6. Attiecībā uz dalībvalstu ekspertiem vai darbam aģentūrā norīkotajiem ekspertiem dalībvalstu devumu nākamajam gadam plāno, pamatojoties uz gadskārtējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis nodrošina ekspertu tūlītēju pieejamību norīkošanai, izņemot gadījumus, kad dalībvalstī ir ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi.
7. Dalībvalstis nodrošina, lai to devums ekspertu specializācijas un skaits ziņā atbilstu valdes nolemtajam. Norīkošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts, bet nekādā ziņā tas nav īsāks par 30 dienām.	7. Dalībvalstis nodrošina, lai to devums ekspertu specializācijas un skaits ziņā atbilstu valdes nolemtajam. Norīkošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts, bet nekādā ziņā tas nav īsāks par 60 dienām.
8. Aģentūra no savu darbinieku vidus patvēruma atbalsta vienībām nodrošina ekspertus, kas tiek nodarbināti konkrētā darbā uz vietas un kas veic mutisko tulkošanu.	8. Aģentūra no savu darbinieku vidus patvēruma atbalsta vienībām nodrošina ekspertus, kas tiek nodarbināti un ir īpaši apmācīti darbam uz vietas, un tulkus, kuri ir izgājuši vismaz pamatapmācību.
	8.a Aģentūra katru gadu informē Eiropas Parlamentu par saskaņā ar šo pantu uz patvēruma atbalsta vienībām norīkoto ekspertu skaitu. Minētajā ziņojumā uzskaita dalībvalstis, kas iepriekšējā gadā atsaukušās uz 6. punktā minēto ārkārtas situāciju. Tajā ietver arī iemeslus, kādēļ notikusi atsaukšanās uz ārkārtas situāciju, un attiecīgās dalībvalsts sniegto informāciju.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

18. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai sasniegtu 22. panta mērķus, valde pēc izpilddirektora priekšlikuma izveido patvēruma intervences rezervi, kurā ietilpst eksperti, kas ir tūlītējā aģentūras rīcībā. Tālab dalībvalstis ik gadu dara pieejamus aģentūrai vismaz 500 ekspertus.	1. Lai sasniegtu 22. panta mērķus, valde pēc izpilddirektora priekšlikuma izveido patvēruma intervences rezervi, kurā ietilpst eksperti, kas ir tūlītējā aģentūras rīcībā. Tālab dalībvalstis ik gadu dara pieejamus aģentūrai vismaz 500 ekspertus.
2. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma ar tās balsstiesīgo locekļu triju ceturtdaļu vairākumu lemj par katras dalībvalsts nodrošināto ekspertu specializāciju un proporciju un izveido patvēruma intervences rezervi. To pašu procedūru piemēro visām turpmākām izmaiņām attiecībā uz ekspertu specializāciju un kopējo skaitu.	2. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj par ekspertu specializāciju.
3. Dalībvalstis piedalās patvēruma intervences rezerves komplektēšanā, izmantojot savu ekspertu rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz noteiktām specializācijas grupām, un izvirza ekspertus ar nepieciešamo specializāciju. Norīkošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts, bet nekādā ziņā tas nav īsāks par 30 dienām.	3. Dalībvalstis piedalās patvēruma intervences rezerves komplektēšanā, izmantojot savu ekspertu rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz noteiktām specializācijas grupām, un izvirza ekspertus ar nepieciešamo specializāciju. Norīkošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts, bet nekādā ziņā tas nav īsāks par 60 dienām.
	3.a Izpilddirektors var pārbaudīt, vai eksperti, kurus dalībvalstis darījušas pieejamus saskaņā ar 1. punktu, atbilst noteiktajām specializācijām, un pieņem lēmumu par ekspertiem, kuri jāizvēlas no patvēruma intervences rezerves. Ja prasītās specializācijas neatbilst, izpilddirektors drīkst pieprasīt dalībvalstij izslēgt ekspertu no patvēruma intervences rezerves. Ja ir konstatēta neatbilstoša uzvedība vai piemērojamo norīkošanas noteikumu pārkāpumi, izpilddirektors pieprasa dalībvalstij izslēgt ekspertu no patvēruma intervences rezerves.
	3.b Katra dalībvalsts saskaņā ar 1.a pielikumu palīdz nodrošināt tādu ekspertu skaitu, kāds minēts 1. punktā. Tās dalībvalstis, kas nenodrošina prasīto ekspertu skaitu, tai vietā sniedz finanšu iemaksu Savienības līmenī izveidotai platformai, kas palīdz risināt nesamērīga spiediena radītos izaicinājumus un kuru tiešā vai netiešā veidā pārvalda aģentūra, izņemot, ja tās saskaras ar ārkārtas situāciju, kas būtiski ietekmē valstij noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši 4. pantā minētajai informācijas analīzei.
	3.c Ja rodas vajadzība pēc lielāka skaita ekspertu, nekā nodrošināts saskaņā ar 1. punktu, izpilddirektors nekavējoties informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Viņš arī aicina Padomi censties panākt, lai dalībvalstis apņemas novērst iztrūkumu.
	3.d Aģentūra reizi gadā informē Eiropas Parlamentu par to ekspertu skaitu, kurus katra dalībvalsts saskaņā ar šo pantu ir apņēmusies darīt pieejamus, un to ekspertu skaitu, kuri saskaņā ar šo pantu ir faktiski norīkoti no rezerves.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

19. pants

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

20. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nosūtīt aģentūras ekspertus novērtēt situāciju dalībvalstī, kura prasa palīdzību. Izpilddirektors nekavējoties informē valdi par visiem pieprasījumiem norīkot patvēruma atbalsta vienības.	1. Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nosūtīt aģentūras ekspertus novērtēt situāciju dalībvalstī, kura prasa palīdzību. Izpilddirektors nekavējoties informē valdi par visiem pieprasījumiem norīkot patvēruma atbalsta vienības.
2. Triju darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas izpilddirektors pieņem lēmumu par pieprasījumu norīkot patvēruma atbalsta vienības. Norādot galvenos lēmuma apsvērumus, izpilddirektors rakstveidā vienlaikus paziņo lēmumu dalībvalstij, kas prasa palīdzību, un valdei.	2. Triju darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas izpilddirektors pieņem lēmumu par pieprasījumu norīkot patvēruma atbalsta vienības. Norādot galvenos lēmuma apsvērumus, izpilddirektors rakstveidā vienlaikus paziņo lēmumu dalībvalstij, kas prasa palīdzību, un valdei.
3. Nosakot katras patvēruma atbalsta vienības sastāvu, izpilddirektors ņem vērā konkrētos apstākļus dalībvalstī, kura prasa palīdzību, un tās vajadzību novērtējumu. Patvēruma atbalsta vienību komplektē saskaņā ar darbības plānu.	3. Nosakot katras patvēruma atbalsta vienības sastāvu, izpilddirektors ņem vērā konkrētos apstākļus dalībvalstī, kura prasa palīdzību, un tās vajadzību novērtējumu. Patvēruma atbalsta vienību komplektē saskaņā ar darbības plānu.
4. Triju darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmumu norīkot patvēruma atbalsta vienības, izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts izstrādā darbības plānu.	4. Triju darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmumu norīkot patvēruma atbalsta vienības, izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts izstrādā darbības plānu.
5. Tiklīdz ir panākta vienošanās par darbības plānu, izpilddirektors prasa dalībvalstīm ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā norīkot ekspertus. Izpilddirektors norāda no dalībvalstīm prasīto ekspertu specializāciju un skaitu. Minēto informāciju rakstveidā sniedz valstu kontaktpunktiem, un tajā norāda dienu, kad plānots sākt norīkošanu. Valsts kontaktpunktiem nosūta arī darbības plāna eksemplāru.	5. Tiklīdz ir panākta vienošanās par darbības plānu, izpilddirektors prasa dalībvalstīm ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā norīkot ekspertus. Izpilddirektors norāda no dalībvalstīm prasīto ekspertu specializāciju un skaitu. Minēto informāciju rakstveidā sniedz valstu kontaktpunktiem, un tajā norāda dienu, kad plānots sākt norīkošanu. Valsts kontaktpunktiem, Komisijai un Eiropas Parlamentam nosūta arī darbības plāna eksemplāru.
6. Ja vairs nepastāv nosacījumi operatīvo un tehnisko pasākumu veikšanai vai ja uzņēmēja dalībvalsts neievēro darbības plānu, tad pēc uzņēmējas dalībvalsts informēšanas izpilddirektors aptur vai izbeidz patvēruma atbalsta vienību norīkošanu.	6. Ja vairs nepastāv nosacījumi operatīvo un tehnisko pasākumu veikšanai vai ja uzņēmēja dalībvalsts neievēro darbības plānu, vai ja pēc apspriešanās ar pamattiesību amatpersonu izpilddirektors uzskata, ka no uzņēmējas dalībvalsts puses notikuši pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumi, kas ir smagi vai visdrīzāk būs ilgstoši, tad viņš pēc uzņēmējas dalībvalsts informēšanas var pilnībā vai daļēji apturēt vai izbeigt patvēruma atbalsta vienību norīkošanu.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

21. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Ja dalībvalsts konkrētās tās ārējo robežu karsto punktu zonās saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām, kam raksturīgs liels jauktu migrācijas plūsmu ieplūdums, minētā dalībvalsts var pieprasīt tehnisko un operatīvo atbalstu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām. Šī dalībvalsts iesniedz aģentūrai un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzei un Eiropolam, kā paredzēts Regulas 2016/1624 18. panta 1. punktā, atbalsta pieprasījumu un savu vajadzību novērtējumu. Izpilddirektors, koordinējot ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, novērtē dalībvalsts atbalsta pieprasījumu un tās vajadzību novērtējumu nolūkā noteikt visaptverošu atbalsta paketi, ko veido dažādas darbības, kuras koordinē attiecīgās Savienības aģentūras un par kurām jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.
1. Ja dalībvalsts prasa operatīvo un tehnisko pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, kas minētas Regulas Nr. XXX/XXX 17. pantā, vai ja migrācijas pārvaldības atbalsta vienības tiek norīkotas karsto punktu zonās, kā minēts Regulas Nr. XXX/XXX 18. pantā, tad izpilddirektors nodrošina aģentūras darbību koordināciju migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās ar Komisiju un citām attiecīgām Savienības aģentūrām, jo īpaši Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām.	1. Komisija sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti un attiecīgajām Savienības aģentūrām izstrādā noteikumus sadarbībai karsto punktu zonā un ir atbildīga par migrācijas pārvaldības atbalsta vienību darbību koordināciju.
2. Izpilddirektors pēc vajadzības sāk procedūru, lai saskaņā ar 17. un 18. pantu norīkotu patvēruma atbalsta vienības vai ekspertus no patvēruma intervences rezerves. Operatīvais un tehniskais pastiprinājums, ko sniedz patvēruma atbalsta vienības vai no patvēruma intervences rezerves piesaistītie eksperti migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās, var ietvert:	2. Izpilddirektors pēc vajadzības sāk procedūru, lai norīkotu patvēruma atbalsta vienības vai ekspertus no patvēruma intervences rezerves kā migrācijas pārvaldības atbalsta vienību daļu saskaņā ar 17., 18., 20. un 22. pantu, tostarp gadījumos, kad jāpiemēro procedūra, kas izklāstīta šā panta -1. punktā vai Regulas 2016/1624 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā. Operatīvais un tehniskais pastiprinājums, ko sniedz patvēruma atbalsta vienības vai no patvēruma intervences rezerves piesaistītie eksperti migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās, var ietvert:
(a) trešo valstu valstspiederīgo ekranēšanu, tostarp to identificēšanu, reģistrēšanu un, ja to prasa dalībvalstis, pirkstu nospiedumu ņemšanu;	(a) trešo valstu valstspiederīgo pārbaudi, tostarp to identificēšanu, reģistrēšanu un, ja to prasa dalībvalstis, pirkstu nospiedumu ņemšanu;
(b) starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrēšanu un, ja to prasa dalībvalstis, šādu pieteikumu izskatīšanu;	(b) starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrēšanu un, ja to prasa dalībvalstis, šādu pieteikumu izskatīšanu;
(c) informācijas sniegšanu par patvēruma procedūrām, tostarp pārcelšanu un specializētu palīdzību pieteikuma iesniedzējiem vai potenciālajiem pieteikuma iesniedzējiem, kurus varētu pārcelt.	(c) informācijas sniegšanu par patvēruma procedūrām, tostarp pārcelšanu un specializētu palīdzību pieteikuma iesniedzējiem vai potenciālajiem pieteikuma iesniedzējiem, kurus varētu pārcelt, un informāciju par pieteikuma iesniedzēja tiesībām, tostarp pieteikuma iesniedzējam pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, par piekļuvi uzņemšanai un par identificēšanas un nosūtīšanas procedūrām neaizsargātām personām.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

22. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir tik nesamērīgi noslogotas, ka to patvēruma vai uzņemšanas sistēmās ir nepieciešami ārkārtīgi smagi un steidzami risinājumi, tad aģentūra vai nu pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma, vai pēc pašas aģentūras iniciatīvas organizē un koordinē visaptverošu 16. pantā minēto operatīvo un tehnisko pasākumu kopumu un norīko ekspertus no 18. pantā minētās patvēruma intervences rezerves un ekspertus no savu darbinieku vidus, lai īsā laikā sniegtu pastiprinājumu patvēruma un uzņemšanas sistēmām.	1. Ja dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir tik nesamērīgi noslogotas, ka to patvēruma vai uzņemšanas sistēmās ir nepieciešami ārkārtīgi smagi un steidzami risinājumi, tad aģentūra vai nu pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma, vai pēc pašas aģentūras iniciatīvas organizē un koordinē visaptverošu 16. pantā minēto operatīvo un tehnisko pasākumu kopumu un norīko ekspertus no 18. pantā minētās patvēruma intervences rezerves, ekspertus no savu darbinieku vidus un vajadzības gadījumā papildu tehnisko aprīkojumu, lai īsā laikā sniegtu pastiprinājumu patvēruma un uzņemšanas sistēmām.
2. Ekspertus no patvēruma intervences rezerves norīko saskaņā ar 20. pantā izklāstīto procedūru, taču ar noteikumu, ka ekspertus no katras dalībvalsts norīko triju darbdienu laikā no dienas, kad izpilddirektors un dalībvalsts, kas prasa palīdzību, vienojas par darbības plānu. Dalībvalstis nedrīkst atsaukties uz 17. panta 6. punktā minēto ārkārtas situāciju.	2. Ekspertus no patvēruma intervences rezerves norīko saskaņā ar 20. pantā izklāstīto procedūru, taču ar noteikumu, ka eksperti ir darīti pieejami norīkošanai no katras dalībvalsts triju darbdienu laikā no dienas, kad izpilddirektors un dalībvalsts, kas prasa palīdzību, vienojas par darbības plānu. Dalībvalstis nedrīkst atsaukties uz 17. panta 6. punktā minēto ārkārtas situāciju.
3. Ja patvēruma vai uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas, bet dalībvalsts neprasa no aģentūras operatīvo un tehnisko palīdzību, nepieņem šādas palīdzības piedāvājumu no aģentūras, pietiekami nerīkojas, lai mazinātu slodzi, vai neizpilda 15. panta 3. punktā minētos Komisijas ieteikumus, tādējādi padarot patvēruma vai uzņemšanas sistēmas tik neefektīvas, ka apdraud KEPS darbību, tad lēmumu var pieņemt Komisija ar īstenošanas aktu, kurā identificē vienu vai vairākus 16. panta 3. punktā minētos pasākumus, kas veicami aģentūrai, lai atbalstītu attiecīgo dalībvalsti. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 64. pantā minēto pārbaudes procedūru.	3. Ja patvēruma vai uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas, bet dalībvalsts neprasa no aģentūras operatīvo un tehnisko palīdzību, nepieņem šādas palīdzības piedāvājumu no aģentūras, pietiekami nerīkojas, lai mazinātu slodzi, vai neizpilda 15. panta 3. punktā minētos Komisijas ieteikumus, tādējādi padarot patvēruma vai uzņemšanas sistēmas tik neefektīvas, ka apdraud KEPS darbību, tad lēmumu var pieņemt Komisija ar īstenošanas aktu, kurā identificē vienu vai vairākus 16. panta 3. punktā minētos pasākumus, kas veicami aģentūrai, lai atbalstītu attiecīgo dalībvalsti. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 64. pantā minēto pārbaudes procedūru.
4. Lai sasniegtu 3. punkta mērķus, izpilddirektors divu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts Komisijas lēmums, nosaka pasākumus, ko nepieciešams veikt, lai praktiski izpildītu Komisijas lēmumā identificētos pasākumus. Paralēli izpilddirektors un attiecīgā dalībvalsts vienojas par darbības plānu.	4. Lai sasniegtu 3. punkta mērķus, izpilddirektors divu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts Komisijas lēmums, nosaka pasākumus, ko nepieciešams veikt, lai praktiski izpildītu Komisijas lēmumā identificētos pasākumus. Paralēli izpilddirektors un attiecīgā dalībvalsts vienojas par darbības plānu.
5. Aģentūra bez kavēšanās un katrā ziņā triju darbdienu laikā no dienas, kad sagatavots darbības plāns, norīko nepieciešamos ekspertus no patvēruma intervences rezerves, kā arī ekspertus no savu darbinieku vidus. Ja nepieciešams, ekspertu norīkošanu no patvēruma intervences rezerves nekavējoties papildina ar patvēruma atbalsta vienībām.	5. Aģentūra bez kavēšanās un katrā ziņā triju darbdienu laikā no dienas, kad sagatavots darbības plāns, norīko nepieciešamos ekspertus no patvēruma intervences rezerves, kā arī ekspertus no savu darbinieku vidus. Ja nepieciešams, ekspertu norīkošanu no patvēruma intervences rezerves nekavējoties papildina ar patvēruma atbalsta vienībām.
6. Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties sadarbojas ar aģentūru un attiecīgi rīkojas, lai veicinātu minētā lēmuma īstenošanu un minētajā lēmumā un darbības plānā noteikto pasākumu praktisko veikšanu.	6. Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties sadarbojas ar aģentūru un attiecīgi rīkojas, lai veicinātu minētā lēmuma īstenošanu un minētajā lēmumā un darbības plānā noteikto pasākumu praktisko veikšanu.
7. Dalībvalstis dara pieejamus ekspertus no patvēruma intervences rezerves, kā noteicis izpilddirektors.	7. Dalībvalstis dara pieejamus ekspertus no patvēruma intervences rezerves, kā noteicis izpilddirektors.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

22.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	22.a pants
	Norādījumi patvēruma atbalsta vienībām un ekspertiem no patvēruma intervences rezerves
	1. Patvēruma atbalsta vienību norīkošanas vai ekspertu no patvēruma intervences rezerves norīkošanas laikā uzņēmēja dalībvalsts dod norādījumus vienībām saskaņā ar darbības plānu.
	2. Aģentūra ar koordinatora starpniecību var paziņot uzņēmējai dalībvalstij savu viedokli par 1. punktā minētajiem norādījumiem. Tādā gadījumā uzņēmēja dalībvalsts šo viedokli ņem vērā un pēc iespējas to ievēro.
	3. Gadījumos, kad 1. punktā minētie norādījumi neatbilst darbības plānam, koordinators nekavējoties ziņo izpilddirektoram, kurš attiecīgā gadījumā var rīkoties saskaņā ar 20. panta 6. punktu.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

23. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neskarot dalībvalstu pienākumu apgādāt aģentūru ar telpām un aprīkojumu, kas tai vajadzīgs, lai varētu sniegt prasīto operatīvo un tehnisko palīdzību, aģentūra dalībvalstīs var izvietot pati savu aprīkojumu, ciktāl tas var būt vajadzīgs patvēruma atbalsta vienībām vai ekspertiem no patvēruma intervences rezerves un ciktāl tas var papildināt aprīkojumu, ko jau darījušas pieejamu dalībvalstis vai citas Savienības aģentūras.	1. Neskarot dalībvalstu pienākumu apgādāt aģentūru ar telpām un aprīkojumu, kas tai vajadzīgs, lai varētu sniegt prasīto operatīvo un tehnisko palīdzību, aģentūra dalībvalstīs var izvietot pati savu aprīkojumu, tostarp pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kam tas kļuvis nepieciešams, ciktāl tas var būt vajadzīgs patvēruma atbalsta vienībām vai ekspertiem no patvēruma intervences rezerves un ciktāl tas var papildināt aprīkojumu, ko jau darījušas pieejamu dalībvalstis vai citas Savienības aģentūras.
2. Aģentūra var iegādāties vai nomāt tehnisko aprīkojumu, ja pēc apspriešanās ar valdi tādu lēmumu ir pieņēmis izpilddirektors. Pirms aprīkojuma iegādes vai nomas aģentūra vienmēr veic rūpīgu vajadzību un izmaksu/ieguvumu analīzi. Šādus izdevumus paredz aģentūras budžetā, ko pieņem valde, un tie ir saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.	2. Aģentūra var iegādāties vai nomāt tehnisko aprīkojumu, ja pēc apspriešanās ar valdi tādu lēmumu ir pieņēmis izpilddirektors. Pirms aprīkojuma iegādes vai nomas aģentūra vienmēr veic rūpīgu vajadzību un izmaksu/ieguvumu analīzi. Šādus izdevumus paredz aģentūras budžetā, ko pieņem valde, un tie ir saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.
	2.a Aģentūra ir atbildīga par tās aprīkojuma drošību šā aprīkojuma aprites cikla laikā.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

26. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja patvēruma atbalsta vienību eksperti un eksperti no patvēruma intervences rezerves darbojas uzņēmējā dalībvalstī, tad šī dalībvalsts saskaņā ar tās tiesībām ir atbildīga par visiem kaitējumiem, ko šie dalībnieki nodarījuši, veicot operācijas.	1. Ja patvēruma atbalsta vienību eksperti vai eksperti no patvēruma intervences rezerves darbojas uzņēmējā dalībvalstī, tad šī dalībvalsts un aģentūra saskaņā ar valsts un Savienības tiesībām ir solidāri atbildīgas par visiem kaitējumiem, ko šie dalībnieki nodarījuši, veicot operācijas. Ja patvēruma atbalsta vienību eksperti vai eksperti no patvēruma intervences rezerves darbojas trešā valstī, aģentūra ir atbildīga par kaitējumu, kas radies ekspertu darbību laikā.
2. Ja šāds kaitējums nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ, tad uzņēmēja dalībvalsts var vērsties pie piederības dalībvalsts vai pie aģentūras, lai piederības dalībvalsts vai aģentūra atlīdzina summas, ko uzņēmēja dalībvalsts ir izmaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem.	2. Ja šāds kaitējums nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ, tad uzņēmēja dalībvalsts vai aģentūra var vērsties pie piederības dalībvalsts, lai piederības dalībvalsts vai aģentūra atlīdzina summas, ko uzņēmēja dalībvalsts ir izmaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem.
3. Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā pret trešām personām, katra dalībvalsts atsakās no visām prasībām pret uzņēmēju dalībvalsti vai jebkuru citu dalībvalsti par radīto kaitējumu, izņemot kaitējumu, kas nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ.	3. Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā pret trešām personām, katra dalībvalsts atsakās no visām prasībām pret uzņēmēju dalībvalsti vai jebkuru citu dalībvalsti par radīto kaitējumu, izņemot kaitējumu, kas nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ.
4. Par jebkurām domstarpībām starp dalībvalstīm vai ar aģentūru saistībā ar šā panta 2. un 3. punkta piemērošanu, kuras nevar atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, dalībvalstis vēršas Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 273. pantu.	4. Par jebkurām domstarpībām starp dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un aģentūru saistībā ar šā panta 1., 2. un 3. punkta piemērošanu, kuras nevar atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, dalībvalstis vēršas Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar Līgumiem.
5. Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā pret trešām personām, izmaksas, kuras radušās norīkojuma laikā sabojāta aģentūras aprīkojuma dēļ, sedz aģentūra, izņemot gadījumus, kad tas noticis rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ.	5. Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā pret trešām personām, izmaksas, kuras radušās norīkojuma laikā sabojāta aģentūras aprīkojuma dēļ, sedz aģentūra, izņemot gadījumus, kad tas noticis rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa) izdevumus par iekšējo transportu starp dažādiem reģioniem uzņēmējā dalībvalstī;

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fa) automobiļu nomas un visas pieskaitāmās izmaksas, piemēram, par apdrošināšanu, degvielu un nodevām;

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fb) saziņas izdevumus;

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fc) mutiskās tulkošanas izmaksas.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

30. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Apstrādājot personas datus, aģentūra piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.	1. Apstrādājot personas datus, aģentūra piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.
2. Valde nosaka pasākumus, kā aģentūra piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001, tostarp par aģentūras datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos pasākumus izstrādā pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.	2. Valde nosaka pasākumus, kā aģentūra piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001, tostarp par aģentūras datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos pasākumus izstrādā pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.
3. Neskarot 31. un 32. pantu, aģentūra var apstrādāt personas datus administratīviem nolūkiem.	3. Neskarot 31. un 32. pantu, aģentūra var apstrādāt personas datus administratīviem nolūkiem.
4. Nosūtīt aģentūras apstrādātos personas datus ir aizliegts, un dalībvalstīm ir aizliegts tālāk nosūtīt trešo valstu iestādēm vai trešām personām, tostarp starptautiskām organizācijām, personas datus, kas apstrādāti šīs regulas ietvaros.	4. Nosūtīt aģentūras apstrādātos personas datus ir aizliegts, un dalībvalstīm ir aizliegts tālāk nosūtīt trešo valstu iestādēm vai trešām personām, tostarp starptautiskām organizācijām, personas datus, kas apstrādāti šīs regulas ietvaros.
	4.a Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic aģentūra vai tās personāls, sniedzot operatīvo un tehnisko palīdzību un saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts norādījumiem, uzņēmēju dalībvalsti uzskata par “pārzini” Regulas ES 2016/679 4. panta 1. un 7. punkta nozīmē un Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta d) punkta nozīmē. Uz šo apstrādi attiecas Regula (ES) Nr. 2016/679.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

31. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra var apstrādāt personas datus tikai šādiem nolūkiem:	1. Aģentūra var apstrādāt personas datus tikai šādiem nolūkiem:
(a) lai izpildītu savus pienākumus sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību saskaņā ar 16. panta 3. punktu un 21. panta 2. punktu;	(a) lai izpildītu savus pienākumus sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību saskaņā ar 16. panta 3. punktu un 21. panta 2. punktu;
(b) lai veidotu gadījumu izlasi 13. pantā minētā uzraudzības pasākuma vajadzībām;	(b) lai veidotu gadījumu izlasi 13. pantā minētā uzraudzības pasākuma vajadzībām, personas datu apstrādi šim nolūkam atļaujot tikai attiecībā uz valstspiederību, vecumu un dzimumu;
(c) lai pēc dalībvalstu pieprasījuma, kā minēts 13. panta 2. punktā un 16. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā, apstrādātu starptautiskās aizsardzības pieteikumus, ko iesnieguši bērni vai neaizsargātas personas;	(c) lai pēc dalībvalstu pieprasījuma, kā minēts 16. panta 3. punkta b), c) un ja) apakšpunktā, apstrādātu starptautiskās aizsardzības pieteikumus;
(d) lai saskaņā ar 36. pantu un tās informācijas ietvaros, kas saņemta, pildot 21. panta 2. punktā uzskaitītos uzdevumus, atvieglotu informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropolu vai Eurojust	(d) lai saskaņā ar 36. pantu un tās informācijas ietvaros, kas saņemta, pildot 21. panta 2. punktā uzskaitītos uzdevumus, atvieglotu informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, Eiropas Robežu un krasta apsardzi, Eiropolu vai Eurojust;
(e) lai analizētu informāciju par situāciju patvēruma jomā saskaņā ar 4. pantu.
2. Šādā personas datu apstrādē vienmēr ievēro proporcionalitātes principu, un apstrāde ir stingri ierobežota tā, ka attiecas tikai uz tiem personas datiem, kas vajadzīgi 1. punktā minētajiem nolūkiem.	2. Šādā personas datu apstrādē vienmēr ievēro proporcionalitātes principu, un apstrāde ir stingri ierobežota tā, ka attiecas tikai uz tiem personas datiem, kas vajadzīgi 1. punktā minētajiem nolūkiem.
3. Dalībvalstis vai citas Savienības aģentūras, kas sniedz personas datus aģentūrai, var nosūtīt datus aģentūrai tikai 1. punktā minētajiem nolūkiem. Saglabāto personas datus tālāka apstrāde nolūkiem, kas nav minēti 1. punktā, ir aizliegta.	3. Dalībvalstis vai citas Savienības aģentūras, kas sniedz personas datus aģentūrai, var nosūtīt datus aģentūrai tikai 1. punktā minētajiem nolūkiem. Saglabāto personas datus tālāka apstrāde nolūkiem, kas nav minēti 1. punktā, ir aizliegta.
4. Dalībvalstis vai citas Savienības aģentūras personas datu nosūtīšanas brīdī var vispārīgos vai konkrētos vārdos norādīt ierobežojumus piekļūt šiem datiem vai tos izmantot, tostarp attiecībā uz nosūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja vajadzība pēc šādiem ierobežojumiem kļūst acīmredzama pēc informācijas nosūtīšanas, tad tās attiecīgi informē aģentūru. Aģentūra ievēro šādus ierobežojumus.	4. Dalībvalstis vai citas Savienības aģentūras personas datu nosūtīšanas brīdī var vispārīgos vai konkrētos vārdos norādīt ierobežojumus piekļūt šiem datiem vai tos izmantot, tostarp attiecībā uz nosūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja vajadzība pēc šādiem ierobežojumiem kļūst acīmredzama pēc informācijas nosūtīšanas, tad tās attiecīgi informē aģentūru. Aģentūra ievēro šādus ierobežojumus.

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

32. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. No personas datiem, ko savākušas un tai nosūtījušas dalībvalstis vai savākuši pašas aģentūras darbinieki, aģentūra izmanto tikai trešo valstu valstspiederīgo vārdu, dzimšanas datumu, dzimumu, valstspiederību, profesiju vai izglītību, pirkstu nospiedumus un digitalizētu fotoattēlu.	1. No personas datiem, ko savākušas un tai nosūtījušas dalībvalstis vai savākuši pašas aģentūras darbinieki, aģentūra izmanto tikai trešo valstu valstspiederīgo vārdu, dzimšanas datumu, dzimumu, valstspiederību, profesiju vai izglītību, pirkstu nospiedumus un digitalizētu fotoattēlu.
2. Šā panta 1. punktā minētos personas datus aģentūra var apstrādāt šādos gadījumos:	2. Šā panta 1. punktā minētos personas datus aģentūra var apstrādāt šādos gadījumos:
(a) ja tas vajadzīgs 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai identifikācijai un reģistrācijai;	(a) ja tas vajadzīgs 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai identifikācijai un reģistrācijai;
(b) ja tas vajadzīgs, lai atvieglotu to starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, kurus izskata kompetentās valsts iestādes, kā minēts 16. panta 3. punkta b) apakšpunktā;	(b) ja tas vajadzīgs, lai atvieglotu to starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, kurus izskata kompetentās valsts iestādes, kā minēts 16. panta 3. punkta b) apakšpunktā;
(c) ja tas vajadzīgs, lai sniegtu palīdzību kompetentajām valsts iestādēm, kas atbild par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, kā minēts 16. panta 3. punkta c) apakšpunktā;	(c) ja tas vajadzīgs, lai sniegtu palīdzību kompetentajām valsts iestādēm, kas atbild par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, kā minēts 16. panta 3. punkta c) apakšpunktā;
(d) ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārcelšanā Savienības iekšienē, kā minēts 16. panta 3. punkta g) apakšpunktā;	(d) ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārcelšanā Savienības iekšienē, kā minēts 16. panta 3. punkta g) apakšpunktā;
(e) ja datus vajadzīgs nosūtīt Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropolam vai Eurojust, lai minētās aģentūras varētu veikt savus uzdevumus atbilstoši to pilnvarām, un saskaņā ar 30. pantu;	(e) ja datus vajadzīgs nosūtīt Eiropas Robežu un krasta apsardzei, Eiropolam vai Eurojust, lai minētās aģentūras varētu veikt savus uzdevumus atbilstoši to pilnvarām, un saskaņā ar 30. pantu;
(f) ja datus vajadzīgs nosūtīt dalībvalstu iestādēm vai imigrācijas un patvēruma dienestiem izmantošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un valsts un Savienības datu aizsardzības noteikumiem;	(f) ja datus vajadzīgs nosūtīt dalībvalstu iestādēm vai imigrācijas un patvēruma dienestiem izmantošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un valsts un Savienības datu aizsardzības noteikumiem;
(g) ja tas vajadzīgs informācijas analīzei par situāciju patvēruma jomā.
3. Personas datus dzēš, tiklīdz tie nosūtīti Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropolam vai Eurojust vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai tie izmantoti informācijas analīzei par situāciju patvēruma jomā. Glabāšanas periods nekādā gadījumā nepārsniedz 30 dienas no dienas, kad aģentūra savākusi vai saņēmusi datus. Informācijas analīzē par situāciju patvēruma jomā nepieļauj to, ka pēc datiem jebkad varētu identificēt fizisku personu.	3. Personas datus dzēš, tiklīdz tie nosūtīti Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropolam vai Eurojust vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Glabāšanas periods nekādā gadījumā nepārsniedz 45 dienas no dienas, kad aģentūra savākusi vai saņēmusi datus. Informācijas analīzē par situāciju patvēruma jomā nepieļauj to, ka pēc datiem jebkad varētu identificēt fizisku personu.
	3.a Dalībvalsts vai aģentūras personāls, kas nosūta datus saskaņā ar 1. punktu, laikā, kad tiek vākti trešās valsts valstspiederīgā personas dati, informē viņu par pastāvošajām tiesībām un par procedūrām tiesību īstenošanai, ko paredz Regulas (ES) 2016/679 15., 16., 17. un 18. pants, par valsts uzraudzības iestādes uzņēmējā dalībvalstī kontaktinformāciju un par tiesībām iesniegt sūdzību valsts uzraudzības iestādēs un valsts tiesās.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

35. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Jautājumos, ar kuriem saistīta aģentūras darbība, un ciktāl vajadzīgs, lai pildītu savus uzdevumus, aģentūra atvieglo un veicina dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, un sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. Aģentūra un dalībvalstis veicina un ievēro normas un standartus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja darbības tiek veiktas trešo valstu teritorijā.	1. Jautājumos, ar kuriem saistīta aģentūras darbība, un ciktāl vajadzīgs, lai pildītu savus uzdevumus, aģentūra atvieglo un veicina dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, un sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. Aģentūra un dalībvalstis veicina un ievēro normas un standartus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos, tostarp Hartā, un 1951. gada konvencijā un 1967. gada protokolā noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja darbības tiek veiktas trešo valstu teritorijā.
2. Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ar Savienības delegāciju atbalstu un koordinējot darbību ar tām, jo īpaši lai veicinātu Savienības patvēruma jomas standartu īstenošanu un palīdzētu trešām valstīm ar zinātību un spēju veidošanu to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, kā arī lai īstenotu reģionālās attīstības un aizsardzības programmas un citus pasākumus. Aģentūra šādu sadarbību var realizēt sadarbības mehānisma ietvaros, par kuru tā vienojusies ar minētajām iestādēm, un saskaņā ar Savienības tiesībām un politiku. Aģentūra lūdz iepriekšēju Komisijas apstiprinājumu šādiem sadarbības mehānismiem un informē Eiropas Parlamentu.	2. Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ar Savienības delegāciju atbalstu un koordinējot darbību ar tām, jo īpaši lai veicinātu Savienības patvēruma jomas standartu īstenošanu un palīdzētu trešām valstīm ar zinātību un spēju veidošanu to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, kā arī lai īstenotu reģionālās attīstības un aizsardzības programmas un citus pasākumus. Aģentūra šādu sadarbību var realizēt sadarbības mehānisma ietvaros, par kuru tā vienojusies ar minētajām iestādēm, un saskaņā ar Savienības tiesībām un politiku. Aģentūra lūdz iepriekšēju Komisijas apstiprinājumu šādiem sadarbības mehānismiem un informē Eiropas Parlamentu. Aģentūra pirms darba vienošanās noslēgšanas informē Eiropas Parlamentu.
3. Aģentūra ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu var uzaicināt trešo valstu amatpersonas novērot 16. panta 3. punktā aprakstītos operatīvos un tehniskos pasākumus, ja to klātbūtne neapdraud šo pasākumu mērķu sasniegšanu un ja tā var veicināt sadarbības un apmaiņas ar labāko praksi uzlabošanu.
4. Aģentūra koordinē dalībvalstu vai Savienības veiktās pārmitināšanas darbības, tostarp informācijas apmaiņu, lai apmierinātu bēgļu starptautiskās aizsardzības vajadzības trešās valstīs un izrādītu solidaritāti ar to uzņēmējām valstīm. Aģentūra vāc informāciju, uzrauga pārmitināšanu uz dalībvalstīm un atbalsta dalībvalstis pārmitināšanas spēju veidošanā. Vienojusies ar trešo valsti un ar Komisijas piekrišanu aģentūra var arī koordinēt šādu informācijas apmaiņu vai citas darbības starp dalībvalstīm un trešo valsti minētās trešās valsts teritorijā.	4. Aģentūra atbalsta dalībvalstu vai Savienības veiktās pārmitināšanas darbības, tostarp informācijas apmaiņu, ciešā sadarbībā ar UNHCR un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām un pilnībā ievērojot standartus un politikas norādes, ko nosaka UNHCR. Aģentūra vāc informāciju, uzrauga pārmitināšanu uz dalībvalstīm, atbalsta dalībvalstis pārmitināšanas spēju veidošanā un sniedz papildu atbalstu pārmitināšanai saskaņā ar pienākumiem, kuri tai piešķirti Regulā (ES) 2017/xxx [Savienības pārmitināšanas sistēma].
5. Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros un jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, aģentūra piedalās to starptautisko nolīgumu īstenošanā, kurus Savienība noslēgusi ar trešām valstīm.	5. Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros un jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, aģentūra piedalās to starptautisko nolīgumu īstenošanā, kurus Savienība noslēgusi ar trešām valstīm.
6. Aģentūra var izmantot Savienības finansējumu saskaņā ar to attiecīgo tiesību aktu noteikumiem, ar kuriem atbalsta Savienības ārējo attiecību politiku. Jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, tā var sākt un finansēt tehniskās palīdzības projektus trešās valstīs.	6. Aģentūra var izmantot Savienības finansējumu saskaņā ar to attiecīgo tiesību aktu noteikumiem, ar kuriem atbalsta Savienības ārējo attiecību politiku. Jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, tā var sākt un finansēt tehniskās palīdzības projektus trešās valstīs.
	6.a Aģentūra informē Eiropas Parlamentu par darbībām, kas tiek veiktas, ievērojot šo pantu. Gada ziņojumos tā iekļauj izvērtējumu par sadarbību ar trešām valstīm.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

35.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	35.a pants
	Sadarbības koordinatori trešās valstīs
	1. Aģentūra no sava personāla var norīkot trešās valstīs ekspertus kā sadarbības koordinatorus, kuriem jāparedz augstākā iespējamā aizsardzība viņu pienākumu veikšanas laikā. Sadarbības koordinatorus norīko vienīgi tādās trešās valstīs, kurās migrācijas un patvēruma pārvaldības praksē tiek ievēroti cilvēktiesību standarti.
	2. Savienības ārējo attiecību politikā prioritāti attiecībā uz sadarbības koordinatoru norīkošanu piešķir tām trešām valstīm, kuras, pamatojoties uz informācijas analīzi, uzskatāmas par izcelsmes vai tranzīta valstīm attiecībā uz migrāciju, kas saistīta ar patvērumu. Sadarbības koordinatoru norīkošanu apstiprina valde.
	3. Aģentūras sadarbības koordinatoru uzdevumi, ievērojot Savienības tiesību aktus un pilnībā ievērojot pamattiesības, ietver kontaktu izveidošanu un uzturēšanu ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, uz kurām tie ir nosūtīti, nolūkā palīdzēt izveidot tādu migrācijas pārvaldību, kurā ņemts vērā aizsardzības aspekts, un attiecīgā gadījumā atvieglot piekļuvi legāliem ieceļošanas veidiem Savienībā tādām personām, kam nepieciešama aizsardzība, tostarp pārmitināšanas veidā. Attiecīgā gadījumā sadarbības koordinatori savu darbību cieši koordinē ar Savienības delegācijām, kā arī starptautiskām organizācijām un struktūrām, jo īpaši UNHCR.
	4. Lēmumam norīkot sadarbības koordinatorus trešās valstīs ir vajadzīgs Komisijas iepriekšējs atzinums. Par šiem pasākumiem nekavējoties pilnībā informē Eiropas Parlamentu.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

36. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra sadarbojas ar Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem, kuru darbība saistīta ar aģentūras darbības jomu, jo īpaši ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, un kuriem ir kompetence jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.	1. Aģentūra sadarbojas ar Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem, kuru darbība saistīta ar aģentūras darbības jomu, jo īpaši ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzi, un kuriem ir kompetence jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.
2. Šāda sadarbība notiek Komisijas apstiprināta sadarbības mehānisma ietvaros, par kuru tā vienojusies ar minētajām struktūrām. Par ikvienu šādu mehānismu aģentūra informē Eiropas Parlamentu.	2. Šāda sadarbība notiek Komisijas apstiprināta sadarbības mehānisma ietvaros, par kuru tā vienojusies ar minētajām struktūrām. Par ikvienu šādu mehānismu aģentūra informē Eiropas Parlamentu.
3. Sadarbība ļaut izveidot sinerģiju starp attiecīgajām Savienības struktūrām un novērš divkāršus centienus darbā, ko katra struktūra veic atbilstoši savām pilnvarām.	3. Sadarbība ļaut izveidot sinerģiju starp attiecīgajām Savienības struktūrām un novērš divkāršus centienus darbā, ko katra struktūra veic atbilstoši savām pilnvarām.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

37. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Jomās, kuras reglamentē šī regula, sadarbības mehānisma ietvaros, par kuru tā vienojusies ar minētajām struktūrām, un saskaņā ar Līgumu un noteikumiem par minēto struktūru kompetenci aģentūra sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši UNHCR. Valde pieņem lēmumu par sadarbības mehānismu , kas pirms tam saņēmis Komisijas apstiprinājumu.	Jomās, kuras reglamentē šī regula, sadarbības mehānisma ietvaros, par kuru tā vienojusies ar minētajām struktūrām, un saskaņā ar Līgumu un noteikumiem par minēto struktūru kompetenci aģentūra sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši UNHCR. Valde pieņem lēmumu par sadarbības mehānismu, kas pirms tam saņēmis Komisijas apstiprinājumu. Aģentūra par ikvienu šādu sadarbības mehānismu informē Eiropas Parlamentu.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

38. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aģentūras administratīvajā un pārvaldības struktūrā ietilpst:	Aģentūras administratīvajā un pārvaldības struktūrā ietilpst:
(a) valde, kas pilda 40. pantā izklāstītās funkcijas;	(a) valde, kas pilda 40. pantā izklāstītās funkcijas;
(b) izpilddirektors, kas veic 46. pantā izklāstītos pienākumus;	(b) izpilddirektors, kas veic 46. pantā izklāstītos pienākumus;
(c) izpilddirektora vietnieks atbilstoši 47. pantā noteiktajam.	(c) izpilddirektora vietnieks atbilstoši 47. pantā noteiktajam;
	(ca) pamattiesību amatpersona;
	(cb) konsultatīvais forums.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

39. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Valdē ietilpst viens pārstāvis no katras dalībvalsts un divi pārstāvji no Komisijas, kuriem visiem ir balsstiesības.	1. Valdē ietilpst viens pārstāvis no katras dalībvalsts, divi pārstāvji no Komisijas un divi pārstāvji no Eiropas Parlamenta, kuriem visiem ir balsstiesības.
2. Valdē ietilpst viens UNHCR pārstāvis bez balsstiesībām.	2. Valdē ietilpst viens UNHCR pārstāvis bez balsstiesībām.
3. Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Ja kāda balsstiesīga valdes locekļa nav klāt, tad viņu pārstāv aizstājējs.	3. Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Ja kāda balsstiesīga valdes locekļa nav klāt, tad viņu pārstāv aizstājējs.
4. Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām patvēruma jomā, ņemot vērā attiecīgās pārvaldības, administratīvās un budžeta prasmes. Valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.	4. Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām patvēruma jomā, ņemot vērā attiecīgās pārvaldības, administratīvās un budžeta prasmes. Valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.
5. Valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt. Pēc amata pilnvaru termiņa beigām vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā, līdz viņu pilnvaras tiek pagarinātas vai viņus aizstāj.	5. Valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt. Pēc amata pilnvaru termiņa beigām vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā, līdz viņu pilnvaras tiek pagarinātas vai viņus aizstāj.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

40. pants

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

41. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katru gadu līdz 30. novembrim valde pieņem plānošanas dokumentu, kurā ietverts daudzgadu plāns un gada darba programma, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtu projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu, un attiecībā uz daudzgadu plānu — pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Valde nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.	1. Katru gadu līdz 30. novembrim valde pieņem plānošanas dokumentu, kurā ietverts daudzgadu plāns un gada darba programma, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtu projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu, un attiecībā uz daudzgadu plānu — pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Valde nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.	Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.
Ik gadu ne vēlāk kā 31. janvārī plānošanas dokumenta projektu, kā arī visas vēlākās dokumenta redakcijas nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.	Ik gadu ne vēlāk kā 31. janvārī plānošanas dokumenta projektu, kā arī visas vēlākās dokumenta redakcijas nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
2. Daudzgadu plānā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu vidējam un ilgam periodam, ietverot mērķus, paredzamos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajā arī izklāsta resursu plānu, ietverot daudzgadu budžeta un personāla plānošanu.	2. Daudzgadu plānā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu vidējam un ilgam periodam, ietverot mērķus, paredzamos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajā arī izklāsta resursu plānu, ietverot daudzgadu budžeta un personāla plānošanu.
Daudzgadu plānā ietver intervences stratēģiskās jomas un paskaidro, kas ir jādara mērķu sasniegšanai. Tajā ietver stratēģiju attiecībām ar attiecīgi 34. un 37. pantā minētajām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām un ar minēto stratēģiju saistītās darbības, kā arī norāda saistītos resursus.	Daudzgadu plānā ietver intervences stratēģiskās jomas un paskaidro, kas ir jādara mērķu sasniegšanai. Tajā ietver stratēģiju attiecībām ar attiecīgi 34. un 37. pantā minētajām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, 54.a pantā minēto pamattiesību stratēģiju un ar minēto stratēģiju saistītās darbības, kā arī norāda saistītos resursus.
Daudzgadu plānu īsteno, pieņemot gada darba programmu, un ik gadu to atjaunina. Vajadzības gadījumā daudzgadu plānu atjaunina, jo īpaši lai reaģētu uz 66. pantā minētā novērtējuma rezultātu.	Daudzgadu plānu īsteno, pieņemot gada darba programmu, un ik gadu to atjaunina. Vajadzības gadījumā daudzgadu plānu atjaunina, jo īpaši lai reaģētu uz 66. pantā minētā novērtējuma rezultātu.
3. Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Saskaņā ar principiem, kuri raksturīgi uz darbībām balstīta budžeta veidošanai un pārvaldībai, tajā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi uz katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma ir saskanīga ar 2. punktā minēto daudzgadu plānu. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.	3. Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Saskaņā ar principiem, kuri raksturīgi uz darbībām balstīta budžeta veidošanai un pārvaldībai, tajā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi uz katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma ir saskanīga ar 2. punktā minēto daudzgadu plānu. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.
4. Ja aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums, valde groza pieņemto gada darba programmu.	4. Ja aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums, valde groza pieņemto gada darba programmu.
Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, ar kādu sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.	Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, ar kādu sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

45. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Izpilddirektors ir aģentūras darbinieks, un viņu pieņem darbā pagaidu darbinieka statusā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.	1. Izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks, kurš palīdz izpilddirektoram, ir aģentūras darbinieki, un viņus pieņem darbā pagaidu darbinieku statusā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.
2. Izpilddirektoru ieceļ valde no kandidātu saraksta, ko ierosinājusi Komisija, pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. Izpilddirektoru ieceļ, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu augsta līmeņa administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā migrācijas un patvēruma jomā.	2. Eiropas Parlaments un Padome, savstarpēji vienojoties, ieceļ izpilddirektoru, balstoties uz Komisijas izveidotu sarakstu ar vismaz trim kandidātiem, ko izveido pēc amata vietas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un attiecīgā gadījumā citos preses izdevumos vai tīmekļa vietnēs. Izpilddirektoru ieceļ, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu augsta līmeņa administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā migrācijas un patvēruma jomā.
Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, aģentūru pārstāv valdes priekšsēdētājs.
	2.a Izpilddirektora vietnieku ieceļ valde pēc izpilddirektora priekšlikuma. Izpilddirektora vietnieku ieceļ, ņemot vērā nopelnus un pienācīgu administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā KEPS jomā. Izpilddirektors izvirza vismaz trīs kandidātus izpilddirektora vietnieka amatam. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.
	Valdei ir tiesības atlaist izpilddirektora vietnieku saskaņā ar pirmajā daļā izklāstīto procedūru.
	2.b Izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku var vienreiz iecelt amatā atkārtoti, bet ne ilgāk ka uz pieciem gadiem.
3. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt valdes izraudzīto kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.
4. Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.	4. Izpilddirektora vietnieka un izpilddirektora amatu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora vietnieka un izpilddirektora darbības izvērtējumu un aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.
5. Valde pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 4. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
6. Valde informē Eiropas Parlamentu, ja tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Viena mēneša laikā pirms šādas pagarināšanas Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt izpilddirektoru sniegt paziņojumu un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem.
7. Izpilddirektors, kura amata pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.	7. Izpilddirektors, kura amata pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.
8. Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz valdes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.
9. Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa amata pilnvaru termiņa pagarināšanu un atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

46. pants

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

47. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
47. pants	svītrots
Izpilddirektora vietnieks
1. Izpilddirektoram palīdz izpilddirektora vietnieks.
2. Uz izpilddirektora vietnieku attiecas 45. panta noteikumi.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

47.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	47.a pants
	1. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma un pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu ieceļ pamattiesību amatpersonu. Pamattiesību amatpersonai ir atbilstīga kvalifikācija un pieredze pamattiesību un patvēruma jomā. Pamattiesību amatpersona ir atbildīga par pamattiesību stratēģijas sagatavošanu, pamattiesību ievērošanas uzraudzību un pamattiesību ievērošanas veicināšanu aģentūrā.
	2. Savu amata pienākumu izpildē pamattiesību amatpersona ir neatkarīga un tieši atskaitās valdei, un sadarbojas ar konsultatīvo forumu. Pamattiesību amatpersona regulāri ziņo konsultatīvajam forumam un šādā veidā piedalās pamattiesību uzraudzības mehānismā, kas minēts 54.a pantā.
	3. Ar pamattiesību amatpersonu apspriežas cita starpā par darbības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar 19. pantu, par operatīvām darbībām, kuras organizējusi vai kuru organizēšanā ir iesaistījusies aģentūra, rīcības kodeksiem, sadarbību ar trešām valstīm, finansējuma atsaukšanu, aģentūras darbību apturēšanu vai izbeigšanu un mācību programmu. Pamattiesību amatpersonai ir pieejama visa informācija par pamattiesību ievērošanu attiecībā uz visām aģentūras darbībām, tostarp apmeklējot uz vietas jebkuru aģentūras īstenotu operatīvu darbību vai ar tās piedalīšanos veiktas darbības, tostarp trešās valstīs. Pamattiesību amatpersona ir atbildīga par sūdzību izskatīšanas mehānisma izveidi, turpmāku pilnveidošanu un īstenošanu atbilstīgi 54.c pantam.
	4. Aģentūra nodrošina, ka pamattiesību amatpersonai ir pietiekami daudz darbinieku un resursu, lai izpildītu savus uzdevumus. Pamattiesību amatpersona pārvalda savu budžetu.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

48. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra uztur ciešu dialogu ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attiecīgām kompetentām struktūrām, kas darbojas patvēruma politikas jomā vietējā, reģionālā, valsts, Savienības vai starptautiskā līmenī. Tālab aģentūra izveido konsultatīvo forumu.	1. Aģentūra uztur ciešu dialogu ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attiecīgām kompetentām struktūrām, kas darbojas patvēruma politikas jomā vietējā, reģionālā, valsts, Savienības vai starptautiskā līmenī. Tālab aģentūra izveido konsultatīvo forumu.
2. Konsultatīvo forumu izmanto par mehānismu, ar kura starpniecību apmainās ar informāciju un dalās ar zināšanām. Tas nodrošina ciešu dialogu starp aģentūru un attiecīgajām 1. punktā minētajām organizācijām vai struktūrām un palīdz izpilddirektoram un valdei jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.	2. Konsultatīvo forumu izmanto par mehānismu, ar kura starpniecību apmainās ar informāciju un dalās ar zināšanām. Tas nodrošina ciešu dialogu starp aģentūru un attiecīgajām 1. punktā minētajām organizācijām vai struktūrām un palīdz izpilddirektoram un valdei jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.
3. Aģentūra aicina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, UNHCR un citas attiecīgas 1. punktā minētās organizācijas vai struktūras.	3. Aģentūra aicina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, UNHCR un citas attiecīgas 1. punktā minētās organizācijas vai struktūras.
Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj par konsultatīvā foruma sastāvu un tā darbības metodēm, tostarp par tematiskajām vai ģeogrāfiski ievirzītām konsultāciju grupām, un kārtību, kādā konsultatīvajam forumam nosūta informāciju.	Izpilddirektors lemj par konsultatīvā foruma sastāvu, tostarp par tematiskajām vai ģeogrāfiski ievirzītām konsultāciju grupām, un kārtību, kādā konsultatīvajam forumam nosūta informāciju. Konsultatīvais forums pēc apspriešanās ar valdi un izpilddirektoru nosaka savas darbības metodes, tostarp ģeogrāfiski ievirzītas darba grupas, kā uzskata par vajadzīgu un lietderīgu.
4. Konsultatīvais forums palīdz izpilddirektoram un valdei jautājumos, kas saistīti ar patvērumu, atbilstoši konkrētajām vajadzībām jomās, kas atzītas par prioritārām aģentūras darbā.	4. Konsultatīvais forums sniedz konsultācijas izpilddirektoram un valdei jautājumos, kas saistīti ar patvērumu, atbilstoši konkrētajām vajadzībām jomās, kas atzītas par prioritārām aģentūras darbā.
	4.a Ar konsultatīvo forumu jo īpaši apspriežas par 13. pantā minētā mehānisma izveidošanu, pamattiesību stratēģijas turpmāko pilnveidošanu un īstenošanu, rīcības kodeksiem, sadarbības mehānismiem ar trešām valstīm, sūdzību izskatīšanas mehānismu, kas minēts 54.c pantā, darbības plāniem un kopējo pamatprogrammu.
5. Konsultatīvais forums jo īpaši:	5. Konsultatīvais forums jo īpaši:
(a) nāk klajā ar ierosinājumiem valdei par 41. pantā minēto gada darba programmu un daudzgadu plānu;	(a) nāk klajā ar ierosinājumiem valdei par 41. pantā minēto gada darba programmu un daudzgadu plānu;
(b) sniedz atsauksmes valdei un ierosina turpmākus pasākumus saistībā ar 65. pantā minētā gada ziņojuma par situāciju patvēruma jomā Savienībā un	(b) sniedz atsauksmes valdei un ierosina turpmākus pasākumus saistībā ar 65. pantā minētā gada ziņojuma par situāciju patvēruma jomā Savienībā un
(c) dara zināmus izpilddirektoram un valdei aģentūras darbam svarīgos konferenču, semināru un sanāksmju secinājumus un ieteikumus, kā arī konstatējumus, kas gūti pētījumos vai darbā uz vietas, kuru veic kāda organizācija vai struktūra, kas ir konsultatīvā foruma locekle.	(c) dara zināmus izpilddirektoram un valdei aģentūras darbam svarīgos konferenču, semināru un sanāksmju secinājumus un ieteikumus, kā arī konstatējumus, kas gūti pētījumos vai darbā uz vietas, kuru veic kāda organizācija vai struktūra, kas ir konsultatīvā foruma locekle.
	5.a Valde nodrošina, lai konsultatīvajam forumam būtu piešķirti atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi.
6. Konsultatīvais forums sanāk vismaz reizi gadā.	6. Konsultatīvais forums sanāk vismaz reizi gadā.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

49. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Budžetā, tostarp štatu sarakstā, paredz pietiekamu finansējumu Pamattiesību stratēģijai un pamattiesību amatpersonai, lai tas veidotu vismaz 5 % no kopējā budžeta.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

52. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz nākamā finanšu gada 31. martam aģentūra nosūta pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Līdz nākamā finanšu gada 31. martam aģentūra nosūta pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Minētajā pārskatā sniedz sīkāku informāciju par izdevumiem attiecībā uz katru no 2. pantā uzskaitītajiem uzdevumiem.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

54.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	54.a pants
	Pamattiesību aizsardzība un pamattiesību stratēģija
	1. Aģentūra, veicot savus uzdevumus atbilstīgi šai regulai, garantē pamattiesību aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ar Hartu, attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp 1951. gada konvenciju, 1967. gada protokolu, tiesību normām, kas pieņemtas KEPS ietvaros, pienākumiem saistībā ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un šīs aizsardzības saturu.
	2. Aģentūra 1. punktā minētajā nolūkā izstrādā un turpmāk pilnveido un īsteno pamattiesību stratēģiju, tostarp efektīvu mehānismu pamattiesību ievērošanas uzraudzībai visās aģentūras darbībās.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

54.b pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	54.b pants
	Rīcības kodekss
	Aģentūra izstrādā un turpmāk pilnveido rīcības kodeksu, kas piemērojams visiem ekspertiem, kuri iesaistīti aģentūras koordinētajās atbalsta darbībās. Rīcības kodeksā nosaka procedūras, kuru mērķis ir garantēt tiesiskuma principu un pamattiesību ievērošanas principu, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, nepavadītiem nepilngadīgajiem un citām neaizsargātām personām, kā arī personām, kas lūdz starptautisko aizsardzību. Rīcības kodekss attiecas uz visām personām, kas piedalās aģentūras darbībās.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

54.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

54.c pants

Sūdzību izskatīšanas mehānisms

1. Aģentūra sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu veic nepieciešamos pasākumus sūdzību izskatīšanas mehānisma izveidei saskaņā ar šo pantu, lai uzraudzītu un nodrošinātu pamattiesību ievērošanu visās aģentūras darbībās.

2. Ikviena persona, ko tieši skar personāla operatīvās darbības, kuras aģentūra organizē vai kurās tā iesaistīta, un kas uzskata, ka šo darbību veikšanas dēļ nav ievērotas tās pamattiesības, vai ikviena puse, kas pārstāv šādu personu, var aģentūrai iesniegt rakstveida sūdzību.

3. Pieņemamas ir tikai pamatotas sūdzības par konkrētiem pamattiesību pārkāpumiem. Anonīmas, ļaunprātīgas, nenozīmīgas, maldinošas, hipotētiskas vai nekonkrētas sūdzības netiek uzskatītas par pieņemamām.

4. Pamattiesību amatpersona atbild par aģentūras saņemto sūdzību apstrādi saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību. Šajā sakarībā pamattiesību amatpersona izskata sūdzības pieņemamību, reģistrē pieņemamās sūdzības, pārsūta visas reģistrētās sūdzības izpilddirektoram, pārsūta sūdzības par vienību dalībniekiem viņu piederības dalībvalstij, informē attiecīgo dalībvalsts iestādi vai struktūru, kuras kompetencē ir pamattiesības, un reģistrē un nodrošina aģentūras vai attiecīgās dalībvalsts turpmākos pasākumus.

5. Saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību, ja sūdzība ir pieņemama, tad sūdzības iesniedzējus informē, ka sūdzība ir reģistrēta, ka ir sākts novērtējums un ka atbildi var gaidīt, tiklīdz tā būs pieejama. Ja sūdzība ir nosūtīta dalībvalsts iestādēm vai struktūrām, sūdzības iesniedzējam dara zināmu šo iestāžu vai struktūru kontaktinformāciju. Ja sūdzība nav pieņemama, sūdzības iesniedzējus informē par iemesliem un, ja iespējams, — citām iespējām risināt viņu problēmas.

Visus lēmumus noformē rakstiski un pamato.

6. Ja ir reģistrēta sūdzība par kādu aģentūras darbinieku, tad izpilddirektors, apspriežoties ar pamattiesību amatpersonu, nodrošina pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā disciplināros pasākumus. Izpilddirektors noteiktā laikposmā ziņo pamattiesību amatpersonai par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem, ko aģentūra veikusi saistībā ar sūdzību, tostarp vajadzības gadījumā disciplināriem pasākumiem.

Ja sūdzība attiecas uz datu aizsardzības jautājumiem, izpilddirektors iesaista aģentūras datu aizsardzības inspektoru. Pamattiesību amatpersona un datu aizsardzības inspektors rakstiskā saprašanās memorandā nosaka uzdevumu savstarpējo sadalījumu un sadarbību attiecībā uz saņemtajām sūdzībām.

7. Ja ir sūdzība par uzņēmējas dalībvalsts ekspertu vai vienības dalībnieku, tostarp par norīkotajiem vienību dalībniekiem vai norīkotajiem valstu ekspertiem, piederības dalībvalsts nodrošina pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā disciplinārus pasākumus vai citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Attiecīgā dalībvalsts noteiktā laikposmā un vajadzības gadījumā arī turpmāk regulāri ziņo pamattiesību amatpersonai par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem saistībā ar sūdzību. Ja no attiecīgās dalībvalsts nekāds ziņojums netiek saņemts, aģentūra veic ar šo jautājumu saistītus turpmākus pasākumus.

8. Ja ir konstatēts, ka aģentūras norīkots eksperts vai norīkots valsts eksperts ir pārkāpis pamattiesības vai starptautiskās aizsardzības pienākumus, aģentūra pieprasa dalībvalstij šo ekspertu vai norīkoto valsts ekspertu nekavējoties atsaukt no aģentūras operācijas vai patvēruma intervences rezerves.

9. Pamattiesību amatpersona ziņo izpilddirektoram un valdei par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem, ko aģentūra un dalībvalstis veikušas saistībā ar sūdzību. Aģentūra savā gada ziņojumā sniedz informāciju par sūdzību izskatīšanas mehānismu.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

59.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	59.a pants
	Interešu konfliktu novēršana
	Aģentūra pieņem iekšējos noteikumus, kuros nosaka, ka tās struktūru locekļi un tās darbinieki nodarbinātības vai amata pilnvaru laikā izvairās no situācijām, kuras var izraisīt interešu konfliktu, un ziņo par šādām situācijām.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

60. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443³⁵ un 2015/444³⁶. Minētos noteikumus jo īpaši piemēro klasificētas informācijas apmaiņai, apstrādei un glabāšanai.	1. Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443³⁵ un 2015/444³⁶. Minētos noteikumus jo īpaši piemēro klasificētas informācijas apmaiņai, apstrādei un glabāšanai.
2. Aģentūra piemēro arī drošības principus, kuri attiecas uz neklasificētas sensitīvas informācijas apstrādi, kuri izklāstīti 1. punktā minētajos lēmumos un kurus īsteno Komisija. Valde nosaka pasākumus šo drošības principu piemērošanai.	2. Aģentūra piemēro arī drošības principus, kuri attiecas uz neklasificētas sensitīvas informācijas apstrādi, kuri izklāstīti 1. punktā minētajos lēmumos un kurus īsteno Komisija. Valde nosaka pasākumus šo drošības principu piemērošanai.
	2.a Klasificētu informāciju dara pieejamu Eiropas Parlamentam saskaņā ar šo regulu. Veicot tādas informācijas un tādu dokumentu nodošanu un apstrādi, ko atbilstīgi šai regulai nosūta Eiropas Parlamentam, ievēro noteikumus par klasificētas informācijas nosūtīšanu un apstrādi, kas piemērojami attiecībās starp Eiropas Parlamentu un Komisiju.
__________________	__________________
³⁵ Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).	³⁵ Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).
³⁶ Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).	³⁶ Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

61. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja pastāv ārpuslīgumiskā atbildība, aģentūra saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījuši tās struktūrvienības vai personāls, pildot savus pienākumus. Šīs regulas 26. pantā minētajos gadījumos aģentūra ir atbildīga par visiem kaitējumiem, ko radījuši tās vienību dalībnieki operāciju veikšanas laikā, jo īpaši par pamattiesību pārkāpumu radītiem kaitējumiem.

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

63.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	63.a pants
	Grozījums Regulā (ES) Nr. 2016/399
	Regulas (ES) Nr. 2016/399 29. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: ‘1. Ārkārtas apstākļos, kad telpas bez iekšējo robežu kontroles vispārējo darbību ilgāku laiku nopietni apdraud būtiski trūkumi saistībā ar ārējo robežu kontroli, kā minēts šīs regulas 21. pantā, vai tas, ka dalībvalsts neievēro Padomes lēmumu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1624 19. panta 1. punktā^1a, vai tas, ka dalībvalsts neievēro Komisijas īstenošanas aktu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/... 15. panta 3.a punktā^*+, saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem un ciktāl minētie apstākļi rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai telpā bez iekšējo robežu kontroles vai tās daļās, robežkontroli pie iekšējām robežām var atjaunot saskaņā ar šā panta 2. punktu uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem. Ja ārkārtas apstākļi turpinās, minēto laikposmu var ne vairāk kā trīs reizes pagarināt ikreiz uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem.
	__________________
	^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).
	^* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/... par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 439/2010 (OV L ...,..., .. lpp.).
	⁺ OV: zemsvītras piezīmē lūgums ievietot procedūras 2016/0131(COD) regulas numuru un publikācijas atsauci.”

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

65. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra sagatavo gada darbības pārskatu par situāciju patvēruma jomā Savienībā, attiecīgi ņemot vērā informāciju, kas jau pieejama no citiem attiecīgiem avotiem. Pārskatā aģentūra izvērtē saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu rezultātus un veic vispārēju salīdzinošu šo rezultātu analīzi, lai uzlabotu KEPS kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti.	1. Aģentūra sagatavo gada darbības pārskatu par situāciju patvēruma jomā Savienībā, attiecīgi ņemot vērā informāciju, kas jau pieejama no citiem attiecīgiem avotiem. Pārskatā aģentūra izvērtē saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu rezultātus un veic vispārēju salīdzinošu šo rezultātu analīzi, lai uzlabotu KEPS kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti.
2. Aģentūra nosūta valdei, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai gada darbības pārskatu. Izpilddirektors gada ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam.	2. Aģentūra nosūta valdei, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai gada darbības pārskatu. Izpilddirektors gada ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam.
	2.a Gada ziņojumu dara publiski pieejamu un publicē aģentūras tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

66. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šās regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt izvērtēšanu, it īpaši, lai izvērtētu aģentūras darbības rezultātus attiecībā pret tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Minētajā izvērtēšanā aptver aģentūras darbības ietekmi uz praktisko sadarbību ar patvērumu un KEPS saistītos jautājumos. Izvērtēšanā pienācīgi ņem vērā pilnvaru ietvaros sasniegto progresu, tostarp izvērtē, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu reālu solidaritāti un atbildības sadali ar īpaši noslogotām dalībvalstīm.	1. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt neatkarīgu ārēju izvērtēšanu, it īpaši, lai izvērtētu aģentūras darbības rezultātus attiecībā pret tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Minētajā izvērtēšanā aptver aģentūras darbības ietekmi uz praktisko sadarbību ar patvērumu un KEPS saistītos jautājumos. Izvērtēšanā pienācīgi ņem vērā pilnvaru ietvaros sasniegto progresu, tostarp izvērtē, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu reālu solidaritāti un atbildības sadali ar īpaši noslogotām dalībvalstīm.
Izvērtēšanā jo īpaši aplūko iespējamo vajadzību mainīt aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi. Tajā arī pārbauda, vai pārvaldības struktūra ir piemērota aģentūras pienākumu veikšanai. Novērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Savienības, gan valstu līmenī.	Izvērtēšanā jo īpaši aplūko iespējamo vajadzību mainīt aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi. Tajā arī pārbauda, vai pārvaldības struktūra ir piemērota aģentūras pienākumu veikšanai. Novērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Savienības, gan valstu līmenī.
2. Izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Komisija nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtējuma konstatējumus dara publiski pieejamus.	2. Izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Komisija nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtējuma konstatējumus dara publiski pieejamus.
3. Veicot katru otro izvērtēšanu, Komisija apsver, vai ir pamatoti turpināt aģentūras pastāvēšanu attiecībā pret tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem un var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.	3. Veicot katru otro izvērtēšanu, Komisija apsver, vai ir pamatoti turpināt aģentūras pastāvēšanu attiecībā pret tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem, un var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

1.a pielikums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pielikums
	Katras dalībvalsts ieguldījums minimālajā kopējā ekspertu skaitā (500), kas noteikts 18. panta 1.a punktā
	Beļģija
	10
	Bulgārija
	13
	Čehijas Republika
	7
	Dānija
	10
	Vācija
	74
	Igaunija
	6
	Grieķija
	17
	Spānija
	37
	Francija
	56
	Horvātija
	22
	Itālija
	41
	Kipra
	3
	Latvija
	10
	Lietuva
	13
	Luksemburga
	3
	Ungārija
	22
	Malta
	2
	Nīderlande
	17
	Austrija
	11
	Polija
	32
	Portugāle
	16
	Rumānija
	24
	Slovēnija
	12
	Slovākija
	12
	Somija
	10
	Zviedrija
	6
	Šveice
	5
	Islande
	2
	Lihtenšteina
	*
	Norvēģija
	7
	KOPĀ
	500

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikumam Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras izveidi mērķis ir stiprināt EASO lomu un pārveidot to par aģentūru, kura var uzņemties jaunas funkcijas KEPS īstenošanā un vairāk iesaistīties darbībās. Referents uzskata — lai to panāktu, būtiski ir pašreizējo EASO pārveidot par pilntiesīgu ES aģentūru, kurai būtu nepieciešamie līdzekļi un pilnvaras, lai palīdzētu dalībvalstīm krīzes situācijās un arī lai dalībvalstīm sniegtu vajadzīgo operatīvo un tehnisko palīdzību, lai spētu nostiprināt un papildināt dalībvalsts patvēruma un uzņemšanas sistēmas, tostarp atbalstot starptautiskās aizsardzības pieteikumu ilgtspējīgu un taisnīgu sadalījumu, uzraugot un novērtējot KEPS īstenošanu un padarot to iespējamu. Plašākā kontekstā svarīgi ir piešķirt aģentūrai pilnvaras, kas atbilst vispārējam mērķim nostiprināt KEPS. Turklāt, ņemot vērā to, ka Regula par Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūru drīz stāsies spēkā, referents uzskata, ka pašreizējās krīzes pārvarēšanā izšķiroša nozīme ir tikpat spēcīgai cik operatīvai patvēruma aģentūrai.

Referents atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir ievērojami palielināt EASO lomu praktiskajā sadarbībā, informācijas apmaiņā par patvēruma jautājumiem, lielākas konverģences nodrošināšanā attiecībā uz KEPS, patvēruma jomas starptautisko un Savienības tiesību aktu un darbības standartu veicināšanā, KEPS uzraudzībā un novērtēšanā un lielākas operatīvās un tehniskas palīdzības sniegšanā dalībvalstīm.

Referents atbalsta viedokli, ka aģentūras jaunās operatīvās spējas ir ļoti svarīgas. Aģentūrai būtu vajadzīgi tehniskie, finanšu un cilvēku resursi, kas atbilst jaunajiem uzdevumiem, jo īpaši pašreizējām imigrācijas plūsmu radītajām problēmām Eiropā, un kas padarīti pieejami efektīvā veidā. Šo operatīvo spēju pamatā vajadzētu būt dalībvalstu ieguldījumam.

Referents uzsver, ka no stratēģiskā, operatīvā un tehniskā viedokļa liela nozīme ir aģentūras sadarbībai ar citām Eiropas struktūrām un aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Turklāt viņš ierosina nostiprināt aģentūras attiecības ar UNHCR, un uzskata, ka šāda sadarbība varētu būt ļoti lietderīga. Tiek ierosināts arī nostiprināt saiknes starp aģentūru un nevalstiskām organizācijām, tostarp tiesnešu apvienībām.

Referents uzskata, ka apmācība ir viens no svarīgākajiem aģentūras uzdevumiem. Viņš ierosina paplašināt aģentūras piedāvāto mācību tvērumu un padarīt to elastīgāku un pašreizējām vajadzībām pielāgojamu. Tāpēc valdei ir dota iespēja ieviest jaunus tematus.

Referents atzinīgi vērtē uzdevumus, kas paredzēti aģentūrai, lai uzraudzītu dalībvalstu atbilstību visiem KEPS aspektiem. Viņš uzskata, ka visas dalībvalstis reizi piecos gados ir jāuzrauga attiecībā visiem KEPS aspektiem. To var uzskatīt arī par preventīvu pasākumu, jo laikus var konstatēt un novērst trūkumus. Šo novērtējumu rezultāti varētu sniegt skaidru priekšstatu par vispārējo KEPS darbību.

Referents uzskata, ka līdztekus šim vispārējam novērtējumam ir vajadzīga iespēja par novērtēšanu/uzraudzību lemt katru gadu. Tiek ierosināts, ka šāds novērtējums ir jāsaista ar informācijas analīzi, ko aģentūra sagatavojusi saskaņā ar 4. pantu. Gada novērtējumu varētu veikt vienā vai vairākās dalībvalstīs atkarībā no aģentūras veiktās minētās informācijas analīzes.

Komisija ierosināja atļaut aģentūrai sākt uzraudzību pēc savas iniciatīvas vai Komisijas pieprasījuma. Referents šo ideju atbalsta, taču šāda kontrole būtu jāveic tikai īpašos gadījumos, kad notikumi kādā dalībvalstī rada nopietnas bažas par attiecīgo dalībvalstu patvēruma sistēmas jebkura aspekta darbību un, ja laikus nekas netiek darīts, var apdraudēt KEPS darbību.

Referents ierosina, lai aģentūra izstrādā pamattiesību stratēģiju, ko sagatavotu pamattiesību amatpersona, kura varētu būt atbildīga arī par sūdzību izskatīšanas mehānismu.

Ārlietu komitejaS ATZINUMS (2.12.2016)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par to, ka tiek atcelta Regula (ES) Nr. 439/2010
(COM(2016)271 – C8-0174/2016 – 2016/0131(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Ramona Nicole Mănescu

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Savienības patvēruma politikas mērķis ir izstrādāt un izveidot kopēju Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS), kas būtu saderīga ar Eiropas Savienības vērtībām un humānisma tradīciju un ko vadītu solidaritātes un atbildības taisnīgas sadales princips.	(1) Savienības patvēruma politikas mērķis ir izstrādāt un izveidot kopēju Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS), kura būtu saderīga ar attiecīgajiem starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Eiropas Savienības vērtībām un humānisma tradīciju un kuru vadītu solidaritātes un atbildības taisnīgas sadales princips, un kurā nošķir reģionālās īpatnības un ņem vērā atsevišķu dalībvalstu atšķirīgo slogu.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) KEPS pamatā ir kopēji minimuma standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumi un sistēma tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neatkarīgi no KEPS uzlabojumiem starp dalībvalstīm ir ievērojamas atšķirības attiecībā uz starptautiskās aizsardzības piešķiršanu un šādas starptautiskās aizsardzības formu, jo ir dažādas reģionālās un ģeopolitiskās problēmas. Šīs atšķirības būtu jānovērš, nodrošinot lielāku sadarbību starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā un garantējot, lai Savienības un starptautisko tiesību aktu piemērošana un efektīva īstenošana visā Savienībā notiktu augstā līmenī, balstoties uz paraugpraksi un reģionālo dalībnieku labāku iesaisti.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Ņemot vērā KEPS strukturālās nepilnības, kas kļuva pamanāmas plašās un nekontrolētas migrantu un patvēruma meklētāju ierašanās dēļ Savienībā, un nepieciešamību pēc tā, lai Savienības patvēruma tiesību piemērošana dalībvalstīs notiktu efektīvā, augstā un vienotā līmenī, ir nepieciešams uzlabot KEPS īstenošanu un darbību, bastoties uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja darbu un pārveidojot to par pilntiesīgu aģentūru, kurai vajadzētu būt atbildīgai par KEPS darbības atvieglošanu un uzlabošanu ar mērķi nodrošināt starptautiskās aizsardzības pieteikumu ilgtspējīgu un taisnīgu sadalījumu, nodrošināt konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā Savienībā un uzraudzīt Savienības tiesību operatīvo un tehnisko piemērošanu.

(5) Ņemot vērā KEPS strukturālās nepilnības, kas kļuva pamanāmas plašās un nekontrolētas migrantu un patvēruma meklētāju ierašanās dēļ Savienībā, un nepieciešamību pēc tā, lai Savienības un starptautisko patvēruma tiesību piemērošana dalībvalstīs notiktu efektīvā, augstā un vienotā līmenī, ir nepieciešams uzlabot KEPS īstenošanu un darbību, bastoties uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja darbu un pārveidojot to par pilntiesīgu aģentūru, kurai vajadzētu būt atbildīgai par KEPS darbības atvieglošanu un uzlabošanu ar mērķi nodrošināt starptautiskās aizsardzības pieteikumu ilgtspējīgu un taisnīgu sadalījumu, nodrošināt konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā Savienībā un uzraudzīt Savienības un starptautisko tiesību operatīvo un tehnisko piemērošanu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Eiropas Patvēruma atbalsta biroja uzdevumi būtu jāpaplašina, un, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, tas būtu jāpārdēvē par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru. Aģentūrai vajadzētu kļūt par zinātības centru ar šādiem galvenajiem uzdevumiem: stiprināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm patvēruma jomā, veicināt Savienības tiesību un darbības standartu īstenošanu, lai Savienības mērogā nodrošinātu patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību augstā pakāpē, uzraudzīt patvēruma jomas Savienības tiesību un standartu operatīvo un tehnisko piemērošanu, atbalstīt Dublinas sistēmu un sniegt lielāku darbības un tehnisko atbalstu dalībvalstīm patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši tām dalībvalstīm, kuru sistēmas ir nesamērīgi noslogotas.

(6) Eiropas Patvēruma atbalsta biroja uzdevumiem vajadzētu būt mērķtiecīgiem, un, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, tas būtu jāpārdēvē par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru. Aģentūrai vajadzētu kļūt par zinātības centru ar šādiem galvenajiem uzdevumiem: stiprināt un veicināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu par paraugpraksi starp dalībvalstīm patvēruma jomā, veicināt Savienības tiesību un darbības standartu īstenošanu, lai Savienības mērogā nodrošinātu lielāku operatīvo un tehnisko atbalstu dalībvalstīm patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kuru sistēmas pakļautas nesamērīgam spiedienam, lielāku koordināciju ar Frontex un dalībvalstīm, lai efektīvāk rīkotos Savienības ārējo robežu aizsardzības un nekontrolējama migrācijas spiediena situāciju novēršanas nolūkā un pastiprinātu cīņu pret cilvēku tirdzniecību, lai regulētā veidā pārvaldītu sekundāro pārvietošanos.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu arī jārīkojas ciešā sadarbībā ar dalībvalstu patvēruma iestādēm, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem dienestiem, izmantojot šo dienestu spējas un zinātību, un sadarbībā ar Komisiju. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar aģentūru, lai nodrošinātu, ka tā spēj īstenot savas pilnvaras. Svarīgi, lai aģentūra un dalībvalstis darbotos godprātīgi un lai tām būtu savlaicīga un precīza informācijas apmaiņa. Sniedzot statistikas datus, vienmēr būtu jāievēro Regulā (EK) Nr. 862/2007 noteiktās tehniskās un metodiskās specifikācijas.⁸	(7) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu arī jārīkojas ciešā sadarbībā ar dalībvalstu patvēruma iestādēm, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem dienestiem, izmantojot šo dienestu spējas un zinātību, ar Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Savienības delegācijām izcelsmes valstīs un tranzītvalstīs. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar aģentūru, lai nodrošinātu, ka tā spēj īstenot savas pilnvaras. Svarīgi, lai aģentūra un dalībvalstis darbotos godprātīgi un lai tām būtu savlaicīga un precīza informācijas apmaiņa. Sniedzot statistikas datus, vienmēr būtu jāievēro Regulā (EK) Nr. 862/2007 noteiktās tehniskās un metodiskās specifikācijas.⁸
__________________	__________________
⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem (OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.).	⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem (OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.).

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāvāc un jāanalizē informācija par situāciju patvēruma jomā Savienībā un trešās valstīs, ciktāl tā var ietekmēt Savienību. Tai būtu jāļauj aģentūrai palīdzēt dalībvalstīm labāk izprast tās ar patvērumu saistītās migrācijas faktorus, kura notiek uz Savienību un tās iekšienē, kā arī nodrošināt dalībvalstu agrīnu brīdināšanu un sagatavotību.

(8) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai sadarbībā ar UNHCR un konsultatīvo forumu būtu jāvāc un jāanalizē informācija par situāciju patvēruma jomā Savienībā, trešās valstīs un tranzītvalstīs, ciktāl tā var ietekmēt Savienību un īpaši to dalībvalsti, kuru šī problēma tieši skar trešās valsts tuvuma dēļ. Tai būtu jāļauj aģentūrai palīdzēt dalībvalstīm labāk izprast tās ar patvērumu saistītās migrācijas faktorus, kura notiek uz Savienību un tās iekšienē, kā arī nodrošināt dalībvalstu agrīnu brīdināšanu un sagatavotību.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina strukturētāka un racionālāka izcelsmes valstu informācijas sagatavošana Eiropas Savienības līmenī. Nepieciešams, lai aģentūra, izmantojot izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīklus, vāktu informāciju un sagatavotu ziņojumus par izcelsmes valstu informāciju, tādējādi izvairoties no divkārša darba un veidojot sinerģijas ar valstu ziņojumiem. Turklāt, lai nodrošinātu konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā un piešķirtās aizsardzības raksturā un kvalitātē, aģentūrai kopā ar dalībvalstīm būtu jāpiedalās tādas kopīgās analīzes izstrādē, kura sniegtu norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs.

(11) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina strukturētāka un racionālāka izcelsmes valstu un tranzītvalstu informācijas sagatavošana Eiropas Savienības līmenī. Nepieciešams, lai aģentūra, izmantojot izcelsmes valstu un tranzītvalstu informācijas Eiropas tīklus, īpaši EĀDD, Savienības delegācijas un dalībvalstu diplomātiskās misijas, vāktu informāciju un sagatavotu ziņojumus par izcelsmes valstu informāciju, tādējādi izvairoties no divkārša darba un veidojot sinerģijas ar valstu ziņojumiem. Turklāt, lai nodrošinātu konverģenci un augstus standartus starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā un piešķirtās aizsardzības raksturā un kvalitātē, aģentūrai kopā ar dalībvalstīm būtu jāpiedalās tādas kopīgās analīzes izstrādē, kura sniegtu norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs. Šāda kopīga analīze būtu jāizstrādā, ņemot vērā IMO, starptautisko un valstu organizāciju un UNHCR aktuālāko attiecīgo informāciju un ziņojumus, piemēram, faktu vākšanas misiju ziņojumus un nostājas dokumentus par konkrētu valsti/situāciju, kā arī atbilstības pamatnostādnes saistībā ar konkrētu izcelsmes valsti un tranzītvalsti. Ja ir pretruna starp kopīgo analīzi un UNHCR pamatnostādnēm, dalībvalstīm, izskatot individuālos starptautiskās aizsardzības pieteikumus, būtu rūpīgi jāņem vērā pamatnostādnes saskaņā ar UNHCR uzraudzības pienākumu, kā noteikts Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja Statūtu 8. punktā, lasot to saistībā ar 1951. gada Konvencijas par bēgļa statusu (1951. gada konvencijas) 35. pantu un 1967. gada Protokola par bēgļa statusu (1967. gada protokola) II pantu.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Komisijai būtu regulāri jāpārskata ES kopējais drošu izcelsmes valstu saraksts, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. XXX/XX ⁹. Ņemot vērā aģentūras tehnisko zinātību, tai būtu jāpalīdz Komisijai pārskatīt šo sarakstu. Aģentūrai pēc Komisijas pieprasījuma būtu arī jāsniedz tai informācija par konkrētām trešām valstīm, kuras varētu iekļaut ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, un par trešām valstīm, kuras atzītas par drošām izcelsmes valstīm vai drošām trešām valstīm vai uz kurām dalībvalstis attiecina drošas trešās valsts, pirmās patvēruma valsts vai drošas Eiropas trešās valsts koncepciju.

(12) Komisijai sadarbībā ar EĀDD būtu regulāri jāpārskata ES kopējais drošu izcelsmes valstu saraksts, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XX⁹, vienlaikus nodrošinot, ka tas neskar neizraidīšanas principu un personu tiesības uz patvērumu, īpaši personām no neaizsargātām grupām, piemēram, nepavadītiem nepilngadīgajiem. Ņemot vērā aģentūras tehnisko zinātību, tai būtu jāpalīdz Komisijai pārskatīt šo sarakstu. Aģentūrai būtu arī jāsniedz Komisijai un Eiropas Parlamentam informācija par konkrētām trešām valstīm, kuras varētu iekļaut ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, un par trešām valstīm, kuras atzītas par drošām izcelsmes valstīm vai drošām trešām valstīm vai uz kurām dalībvalstis attiecina drošas trešās valsts, pirmās patvēruma valsts vai drošas Eiropas trešās valsts koncepciju.

__________________

⁹ OV L […]

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Lai visā Savienībā nodrošinātu patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību augstā pakāpē, aģentūrai būtu jārīko, jāveicina un jākoordinē pasākumi, kas veicina Savienības tiesību īstenošanu. Tālab aģentūrai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, izstrādājot darbības standartus un rādītājus, kas izmantojami, lai uzraudzītu atbilstību šiem standartiem. Aģentūrai būtu jāizstrādā pamatnostādnes ar patvērumu saistītos jautājumos, un tai būtu jānodrošina labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm.

(13) Lai visā Savienībā nodrošinātu patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību augstā pakāpē, aģentūrai būtu jārīko, jāveicina un jākoordinē pasākumi, kas veicina Savienības un starptautisko tiesību īstenošanu. Tālab aģentūrai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, izstrādājot darbības standartus un rādītājus, kas izmantojami, lai uzraudzītu atbilstību šiem standartiem. Aģentūrai būtu jāizstrādā pamatnostādnes ar patvērumu saistītos jautājumos, un tai būtu jānodrošina, jāveicina un jākoordinē labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm sadarbībā ar Pamattiesību aģentūru, UNHCR un konsultatīvo forumu.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai, cieši sadarbojoties ar Komisiju un neskarot Komisijas Līgumu uzraudzītājas atbildību, būtu jāizveido mehānisms, ar ko uzraudzīt un novērtēt KEPS īstenošanu, dalībvalstu atbilstību darbības standartiem, pamatnostādnēm un labākajai praksei patvēruma jomā un ar ko pārbaudīt dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu darbību. Uzraudzībai un novērtēšanai vajadzētu būt visaptverošai, un tās jo īpaši būtu jābalsta uz dalībvalstu sniegto informāciju, aģentūras izstrādāto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā, apmeklējumiem uz vietas un gadījumu izlasi. Aģentūrai būtu jāpaziņo savi konstatējumi valdei, kurai savukārt būtu jāpieņem ziņojums. Izpilddirektoram pēc apspriešanās ar Komisiju ieteikuma projekts būtu jāiesniedz attiecīgai dalībvalstij, aprakstot nopietnu trūkumu novēršanai vajadzīgos pasākumus, savukārt valdei tie būtu jāpieņem ieteikumu veidā.

(14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai, cieši sadarbojoties ar Komisiju un neskarot Komisijas Līgumu uzraudzītājas atbildību, būtu jāizveido mehānisms, ar ko uzraudzīt un novērtēt KEPS īstenošanu, dalībvalstu atbilstību darbības standartiem, pamatnostādnēm un labākajai praksei patvēruma jomā un ar ko pārbaudīt dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu darbību. Uzraudzībai un novērtēšanai vajadzētu būt visaptverošai, un tās jo īpaši būtu jābalsta uz dalībvalstu sniegto informāciju, kā arī informāciju, ko valsts vai Savienības līmenī sniegušas starptautiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas un attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) cilvēktiesību līguma uzraudzības iestādes un kas gūta, izmantojot Eiropas Padomes cilvēktiesību uzraudzības mehānismu, un uz aģentūras izstrādāto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā, apmeklējumiem uz vietas, viedokļu apmaiņu ar valsts iestādēm un ekspertiem, kā arī gadījumu izlasi. Aģentūrai būtu jāpaziņo savi konstatējumi valdei, kurai savukārt būtu jāpieņem ziņojums. Izpilddirektoram pēc apspriešanās ar Komisiju būtu jāsniedz attiecīgajai dalībvalstij ieteikumi, aprakstot nopietnu trūkumu novēršanai vajadzīgos pasākumus, savukārt valdei tie būtu jāpieņem ieteikumu veidā.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Reaģējot uz ieteikumiem, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsagatavo rīcības plāns. Ja noteiktajā laikā attiecīgā dalībvalsts neveic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu ieteikumus, un trūkumi patvēruma un uzņemšanas sistēmās ir tik nopietni, ka apdraud KEPS darbību, tad Komisijai, pamatojoties uz savu rīcības plāna īstenošanas novērtējumu un trūkumu nopietnību, būtu jāpieņem attiecīgajai dalībvalstij adresēti ieteikumi, kuros aprakstīti pasākumi, kas nepieciešami, lai mazinātu nopietnos trūkumus. Komisijai var būt nepieciešams rīkot apmeklējumus uz vietas attiecīgajā dalībvalstī, lai pārbaudītu rīcības plāna īstenošanu. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu arī jānorāda pasākumi, kas veicami Aģentūrai, lai atbalstītu šo dalībvalsti. Ja dalībvalsts nepanāk atbilstību kādu konkrētu laika posmu, tad Komisija var rīkoties papildus, prasot iesaistīties aģentūrai, lai atbalstītu šo dalībvalsti.

(15) Reaģējot uz ieteikumiem, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsagatavo rīcības plāns. Tāpat Komisijai būtu jāapzina pasākumi, kas Savienībai un aģentūrai būtu jāīsteno, lai palīdzētu minētajai dalībvalstij. Ja noteiktajā laikā attiecīgā dalībvalsts neveic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu ieteikumus, un trūkumi patvēruma un uzņemšanas sistēmās ir tik nopietni, ka apdraud KEPS darbību, tad Komisijai, pamatojoties uz savu rīcības plāna īstenošanas novērtējumu un trūkumu nopietnību, būtu jāpieņem attiecīgajai dalībvalstij adresēti ieteikumi, kuros aprakstīti pasākumi, kas nepieciešami, lai mazinātu nopietnos trūkumus. Komisijai var būt nepieciešams rīkot apmeklējumus uz vietas attiecīgajā dalībvalstī, lai pārbaudītu rīcības plāna īstenošanu. Ja dalībvalsts nepanāk atbilstību kādu konkrētu laika posmu, tad Komisija var rīkoties papildus, prasot iesaistīties Savienībai un aģentūrai, lai atbalstītu šo dalībvalsti, un turpinot uzstāt, ka ir jānodrošina atbilstība.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Lai atvieglotu un uzlabotu KEPS pareizu darbību un lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot to pienākumus KEPS ietvaros, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm operatīva un tehniska palīdzība, jo īpaši tad, ja to patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas. Aģentūrai būtu jāsniedz vajadzīgā tehniskā un operatīvā palīdzība, norīkojot patvēruma atbalsta vienības, kurās ietilpst eksperti no pašas aģentūras darbinieku vidus, dalībvalstu eksperti vai eksperti, kurus dalībvalstis norīkojušas darbam aģentūrā, un balstoties uz darbības plānu. Minētajām vienībām būtu jāatbalsta dalībvalstis operatīvo un tehnisko pasākumu veikšanā, tostarp nodrošinot zinātību par trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju un reģistrāciju, mutiskās tulkošanas pakalpojumus, izcelsmes valstu informāciju un zināšanas par patvēruma lietu apstrādi un pārvaldību, kā arī palīdzot valstu iestādēm, kas ir kompetentas izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un palīdzot veikt pārcelšanu. Šai regulai būtu jāreglamentē patvēruma atbalsta vienību darbības nosacījumi, lai nodrošinātu to norīkošanas efektivitāti.

(16) Lai atvieglotu un uzlabotu KEPS pareizu darbību un lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot to pienākumus KEPS ietvaros, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm operatīva un tehniska palīdzība, jo īpaši tad, ja to patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas. Aģentūrai būtu jāsniedz vajadzīgā tehniskā un operatīvā palīdzība, norīkojot patvēruma atbalsta vienības, kurās ietilpst eksperti no pašas aģentūras darbinieku vidus, dalībvalstu eksperti vai eksperti, kurus dalībvalstis norīkojušas darbam aģentūrā, un balstoties uz darbības plānu. Patvēruma atbalsta vienību ekspertiem būtu jāsaņem aģentūras nodrošināta apmācība, un tiem jābūt ar attiecīgu pieredzi. Minētajām vienībām būtu jāatbalsta dalībvalstis operatīvo un tehnisko pasākumu veikšanā, tostarp nodrošinot zinātību par trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju un reģistrāciju, mutiskās tulkošanas pakalpojumus, izcelsmes valstu informāciju un zināšanas par patvēruma lietu apstrādi un pārvaldību, kā arī palīdzot valstu iestādēm, kas ir kompetentas izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un palīdzot veikt pārcelšanu. Šai regulai būtu jāreglamentē patvēruma atbalsta vienību darbības nosacījumi, lai nodrošinātu to norīkošanas efektivitāti.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Ja dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir tik nesamērīgi noslogotas, ka to patvēruma vai uzņemšanas sistēmās ir nepieciešami ārkārtīgi smagi un steidzami risinājumi, tad Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāpalīdz konkrētajai dalībvalstij, vai nu pēc pieprasījuma, vai pēc pašas aģentūras iniciatīvas veidojot visaptverošu pasākumu kopumu, ieskaitot ekspertu norīkošanu no patvēruma intervences rezerves. Lai nodrošinātu minēto ekspertu pieejamību un tūlītēju norīkošanu, patvēruma intervences rezervē būtu jāiekļauj vismaz 500 eksperti no dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā aģentūrai būtu jāspēj pieņemt darbiniekus, lai tā varētu nodrošināt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu. Aģentūrai vajadzētu spēt iesaistīties, lai atbalstītu dalībvalsti, ja, neskatoties uz nesamērīgo slodzi, tā neprasa pietiekamu palīdzību no aģentūras vai ja dalībvalsts neveic pietiekamus pasākumus, lai mazinātu slodzi, un tādējādi patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir kļuvušas tik neefektīvas, ka tiek apdraudēta KEPS darbība. Nesamērīgu starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaits, par kuriem atbild dalībvalstis, var liecināt par nesamērīgu slodzi.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās jo īpaši to ģeogrāfisko vai demogrāfisko apstākļu dēļ patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši un nesamērīgi noslogotas, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāatbalsta lielāka solidaritāte Savienībā un jāpalīdz labāk pārcelt starp dalībvalstīm starptautiskās aizsardzības saņēmējus, vienlaikus nodrošinot, lai patvēruma un uzņemšanas sistēmas netiktu izmantotas ļaunprātīgi.

(19) Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās jo īpaši to ģeogrāfisko, ekonomisko vai demogrāfisko apstākļu dēļ patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši un nesamērīgi noslogotas, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāatbalsta lielāka solidaritāte Savienībā un atbildības taisnīga sadale, palīdzot pēc iespējas ātrāk pārcelt starp dalībvalstīm starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus un starptautiskās aizsardzības saņēmējus, vienlaikus nodrošinot, lai patvēruma un uzņemšanas sistēmas netiktu izmantotas ļaunprātīgi, un atbalstot skartās dalībvalstis to centienos novērst ļaunprātīgu izmantošanu, kas notiek nelegālās imigrācijas dēļ.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Lai realizētu savu misiju un ciktāl tas vajadzīgs savu uzdevumu veikšanai, jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, saskaņā ar Savienības tiesībām un politiku pieņemtu sadarbības mehānismu ietvaros Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsadarbojas ar Savienības struktūrām, aģentūrām un birojiem, jo īpaši ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām un Eiropas Savienība Pamattiesību aģentūru. Komisijai šādi sadarbības mehānismi būtu iepriekš jāapstiprina.

(21) Lai realizētu savu misiju un ciktāl tas vajadzīgs savu uzdevumu veikšanai, jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, saskaņā ar Savienības tiesībām un politiku, kā arī starptautiskām tiesībām pieņemtu sadarbības mehānismu ietvaros Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsadarbojas ar valstu iestādēm, Savienības struktūrām, aģentūrām un birojiem, jo īpaši ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoriem un vietējiem birojiem, kuru izveide ir ierosināta saskaņā ar partnerības satvaru sadarbībai ar atsevišķām izcelsmes valstīm vai tranzītvalstīm, un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru. Komisijai šādi sadarbības mehānismi būtu iepriekš jāapstiprina.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

23. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, sadarbības mehānisma ietvaros Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsadarbojas ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR), lai izmantotu to zinātību un atbalstu. Tālab būtu pilnībā jāatzīst UNHCR un citu attiecīgu starptautisku organizāciju loma, un šīs organizācijas būtu jāiesaista aģentūras darbā. Komisijai šādi sadarbības mehānismi būtu iepriekš jāapstiprina.	(23) Jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, sadarbības mehānisma ietvaros Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsadarbojas ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši UNHCR, IOM un Augstā cilvēktiesību komisāra biroju (OHCHR), lai izmantotu to zinātību un atbalstu. Tālab būtu pilnībā jāatzīst UNHCR un citu attiecīgu ANO struktūru un starptautisku organizāciju loma, un šīs organizācijas būtu jāiesaista aģentūras darbā. Komisijai šādi sadarbības mehānismi būtu iepriekš jāapstiprina.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

24. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāatvieglo operatīvā sadarbība starp dalībvalstīm jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula. Sadarbības mehānismu ietvaros, kuri Komisijai būtu iepriekš jāapstiprina, aģentūrai būtu jāsadarbojas arī ar trešo valstu iestādēm. Aģentūrai būtu jādarbojas atbilstoši Savienības ārējo attiecību politikai un nekādā gadījumā nevajadzētu veidot autonomu ārējo politiku. Sadarbībā ar trešām valstīm aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāievēro normas un standarti, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek to teritorijā.	(24) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāatvieglo operatīvā sadarbība starp dalībvalstīm jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula. Sadarbības mehānismu ietvaros, kuri Komisijai pēc apspriešanās ar EĀDD būtu iepriekš jāapstiprina, aģentūrai būtu jāsadarbojas arī ar trešo valstu iestādēm jautājumos, kas skar patvērumu un pārmitināšanu. Eiropas Parlaments būtu savlaicīgi jāinformē par šiem sadarbības mehānismiem pirms un pēc vienošanās par tiem. Aģentūrai būtu jādarbojas atbilstoši Savienības ārējo attiecību politikai un nekādā gadījumā nevajadzētu veidot autonomu ārējo politiku. Sadarbībā ar trešām valstīm aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāievēro normas un standarti, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos un starptautiskajās tiesībās, tostarp starptautiskajās humanitārajās tiesībās, noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek to teritorijā. Komisija un aģentūra savlaicīgi ziņo Eiropas Parlamentam par sadarbību ar kādu konkrētu trešo valsti.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Visas Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras darbības tiek veiktas, pilnība ņemot vērā pamattiesības un principus, ieskaitot patvēruma tiesības, aizsardzību no izraidīšanas, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Vienmēr tiek ņemtas vērā bērna tiesības un neaizsargātu personu īpašās vajadzības.

(26) Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un 1951. gada Ženēvas konvencijā. Visas Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras darbības tiek veiktas, pilnība ņemot vērā pamattiesības un principus, ieskaitot patvēruma tiesības, aizsardzību no izraidīšanas, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Vienmēr tiek ņemtas vērā bērna tiesības un neaizsargātu personu, jo īpaši sieviešu, kā arī lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu, īpašās vajadzības.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras valdē vajadzētu būt pārstāvētām Komisijai un dalībvalstīm, lai tās darbībā īstenotu stratēģisko un politisko uzraudzību. Ja iespējams, valdes sastāvā vajadzētu būt dalībvalstu patvēruma pārvaldes iestāžu operatīvajiem vadītājiem vai to pārstāvjiem. Lai valde jo īpaši varētu izveidot budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finanšu noteikumus, izveidot pārredzamas darba procedūras aģentūras lēmumu pieņemšanai un iecelt izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku, valdei būtu dodamas nepieciešamās pilnvaras. Aģentūra būtu jāvada un tai būtu jādarbojas saskaņā ar kopējas pieejas decentralizētajām Savienības aģentūrām principiem, ko 2012. gada 19. jūlijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija.

(27) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras valdē vajadzētu būt Komisijas, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu pārstāvjiem, kas īstenotu tās darbības stratēģisko un politisko uzraudzību un pārbaudi. Valdes sastāvā būtu jāiekļauj UNHCR pārstāvis, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) pārstāvis un, ja iespējams, dalībvalstu patvēruma pārvaldes iestāžu operatīvie vadītāji vai to pārstāvji. Lai valde jo īpaši varētu izveidot budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finanšu noteikumus, izveidot pārredzamas darba procedūras aģentūras lēmumu pieņemšanai un iecelt izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku, valdei būtu dodamas nepieciešamās pilnvaras. Aģentūra būtu jāvada un tai būtu jādarbojas saskaņā ar kopējas pieejas decentralizētajām Savienības aģentūrām principiem, ko 2012. gada 19. jūlijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Lai nodrošinātu Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras autonomiju, tai būtu vajadzīgs pašai savs budžets, kura lielāko daļu veido Savienības iemaksa. Uz aģentūras finansējumu būtu jāattiecina budžeta lēmējinstitūcijas vienošanās, kā izklāstīts 31. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību¹² .Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām dotācijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Revīzijas palātai būtu jāveic finanšu pārskatu revīzija.

svītrots

__________________

¹² OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (“aģentūra”) nodrošina Savienības patvēruma tiesību efektīvu un vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs. Tā atvieglo kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (“KEPS”) īstenošanu un uzlabo tās darbību, un tā ir atbildīga par to, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā visā Savienībā tiktu nodrošināta konverģence.

1. Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (“aģentūra”) nodrošina Savienības patvēruma tiesību efektīvu un vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs. Tā atvieglo kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (“KEPS”) īstenošanu un uzlabo tās darbību atbilstoši starptautiskajām tiesībām un standartiem, un tā ir atbildīga par to, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā visā Savienībā tiktu nodrošināta konverģence.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) vāc un analizē informāciju par situāciju patvēruma jomā un KEPS īstenošanā;

(b) vāc un analizē informāciju par situāciju patvēruma jomā Savienībā un trešās valstīs un par KEPS īstenošanu;

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – l apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(l) uzrauga un novērtē KEPS īstenošanu, kā arī dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas;

(l) saskaņā ar piemērojamām Savienības tiesībām uzrauga un novērtē KEPS īstenošanu saistībā ar dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmām, kuras jāatbalsta pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma;

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ma apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ma) sadarbojas ar trešām valstīm, lai veicinātu un palīdzētu tām pilnveidot to patvēruma un uzņemšanas sistēmu jaudu atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kā arī īstenot reģionālās aizsardzības programmas;

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Aģentūra atbalsta dalībvalstis saistībā ar KEPS ārējo dimensiju. Šajā ziņā, ja Komisija piekrīt, aģentūra koordinē informācijas apmaiņu un citas darbības, ko veic saistībā ar jautājumiem, kuri rodas, īstenojot instrumentus un mehānismus, kas saistīti ar KEPS ārējo dimensiju.	2. Jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, un saistībā ar KEPS ārējo dimensiju aģentūra atbalsta dalībvalstis to attiecībās ar trešo valstu iestādēm. Šajā ziņā, ja Komisija piekrīt, aģentūra koordinē informācijas apmaiņu un citas darbības, ko veic saistībā ar jautājumiem, kuri rodas, īstenojot instrumentus un mehānismus, kas saistīti ar KEPS ārējo dimensiju. Šajā nolūkā un pēc vienošanās ar Komisiju aģentūrai ir iespēja iecelt savus pārstāvjus Savienības delegācijās.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Aģentūra cieši sadarbojas ar dalībvalstu patvēruma iestādēm, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem, citiem valstu dienestiem un ar Komisiju. Aģentūra veic savus pienākumus, neskarot uzdevumus, kas noteikti citām attiecīgām Savienības struktūrām, un cieši sadarbojas ar šīm struktūrām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR).

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai veicinātu ātru uzticamas informācijas savstarpēju ieguvi dalībvalstīm un lai identificētu iespējamus riskus dalībvalstu patvēruma sistēmām, aģentūra vāc un analizē informāciju par situāciju patvēruma jomā Savienībā un trešās valstīs, ciktāl tā var ietekmēt Savienību, tostarp jaunāko informāciju par migrācijas pamatcēloņiem, migrācijas un bēgļu plūsmām, kā arī par pēkšņu liela skaita trešo valstu valstspiederīgo ierašanos, kas var radīt nesamērīgu slodzi patvēruma un uzņemšanas sistēmām.

1. Lai veicinātu ātru uzticamas informācijas savstarpēju ieguvi dalībvalstīm un lai identificētu iespējamus riskus dalībvalstu patvēruma sistēmām, aģentūra vāc un analizē informāciju par situāciju patvēruma jomā Savienībā un trešās valstīs, ciktāl tā var ietekmēt Savienību vai atsevišķu dalībvalsti, tostarp jaunāko informāciju par migrācijas pamatcēloņiem, migrācijas un bēgļu plūsmām, kā arī par pēkšņu liela skaita trešo valstu valstspiederīgo ierašanos, kas var radīt nesamērīgu slodzi patvēruma un uzņemšanas sistēmām.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aģentūra analīzi balsta jo īpaši uz dalībvalstu, attiecīgo Savienības iestāžu un aģentūru, Eiropas Ārējās darbības dienesta, kā arī UNHCR un citu starptautisko organizāciju sniegto informāciju.

Aģentūra analīzi balsta jo īpaši uz dalībvalstu, attiecīgo Savienības iestāžu un aģentūru, Eiropas Ārējās darbības dienesta, kā arī UNHCR, IOM un citu valsts, starptautisko un nevalstisko organizāciju ekspertu sniegto informāciju patvēruma jomā.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Aģentūra nodrošina ātru attiecīgās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju. Laikus un precīzi tā iesniedz analīzes rezultātus arī valdei.

3. Aģentūra nodrošina ātru attiecīgās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju. Laikus un precīzi tā iesniedz analīzes rezultātus arī valdei un Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Aģentūra izveido faktu, tiesību aktu un judikatūras datubāzi par Savienības, valstu un starptautisko instrumentu piemērošanu un interpretāciju, jo īpaši izmantojot jau esošos pasākumus. Šādās datubāzēs neglabā personas datus, ja vien šādus datus aģentūra nav ieguvusi no publiski pieejamiem dokumentiem.

2. Aģentūra izveido faktu, tiesību aktu un judikatūras datubāzes par Savienības, valstu un starptautisko instrumentu piemērošanu un interpretāciju, jo īpaši izmantojot jau esošos pasākumus un sadarbojoties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, nevalstiskajām organizācijām, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem. Šādās datubāzēs neglabā personas datus, ja vien šādus datus aģentūra nav ieguvusi no publiski pieejamiem dokumentiem.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra izveido un izstrādā apmācības saviem darbiniekiem, dalībvalstu pārvaldes iestāžu, tiesu, tribunālu, kā arī par patvēruma jautājumiem atbildīgo dienestu darbiniekiem.	1. Aģentūra izveido un izstrādā apmācības saviem darbiniekiem, dalībvalstu pārvaldes iestāžu, tiesu, tribunālu, par patvēruma jautājumiem atbildīgo dienestu darbiniekiem, kā arī amatpersonām no trešām valstīm, ja tam piekrīt šo valstu administratīvās iestādes.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Aģentūra izstrādā šādas apmācības ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un sadarbībā ar attiecīgām dalībvalstu apmācību struktūrām, tostarp akadēmiskām iestādēm un citām attiecīgām organizācijām.

2. Aģentūra izstrādā šādas apmācības ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un sadarbībā ar attiecīgām dalībvalstu apmācību struktūrām, tostarp UNHCR, akadēmiskām iestādēm, valstu un starptautiskām tiesnešu apvienībām un citām attiecīgām nevalstiskām ekspertu organizācijām.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) starptautiskie un Savienības pamattiesību standarti, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumi, kā arī starptautiskās un Savienības patvēruma tiesības, tostarp konkrēti tiesību un judikatūras jautājumi;

(a) starptautiskās cilvēktiesību normas un Savienības pamattiesību standarti, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumi, kā arī starptautiskās un Savienības patvēruma tiesības, tostarp konkrēti tiesību un judikatūras jautājumi;

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) intervēšanas metodes, tostarp īpašas uzmanības pievēršana gan pavadītiem, gan nepavadītiem bērniem, neaizsargātām grupām un spīdzināšanas upuriem;

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) uzņemšanas nosacījumi, tostarp īpašas uzmanības pievēršana nepavadītiem bērniem un bērniem ar ģimenēm, neaizsargātām grupām un spīdzināšanas upuriem.

(g) uzņemšanas nosacījumi, tostarp īpašas uzmanības pievēršana un aizsardzības nodrošināšana nepavadītiem bērniem un bērniem ar ģimenēm, neaizsargātām grupām un spīdzināšanas upuriem un cilvēku tirdzniecības upuriem.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

7. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Aģentūra uzņemas iniciatīvu nodrošināt, lai pirms dalības aģentūras rīkotajās operatīvajās darbībās eksperti, kas piedalās patvēruma atbalsta vienībās un ir iekļauti patvēruma intervences rezervē, būtu saņēmuši īpašas mācības, kas attiecas uz veicamajiem pienākumiem un funkcijām. Aģentūra veic regulārus treniņus ar šiem ekspertiem saskaņā ar specializētās apmācības un treniņu grafiku, kas minēts tās gada darba programmā.

7. Aģentūra ekspertiem, kuri piedalās patvēruma atbalsta vienībās un ir iekļauti patvēruma intervences rezervē, pirms dalības aģentūras rīkotajās operatīvajās darbībās nodrošina īpašas mācības, kas attiecas uz veicamajiem pienākumiem un funkcijām. Aģentūra veic regulārus treniņus ar šiem ekspertiem saskaņā ar specializētās apmācības un treniņu grafiku, kas minēts tās gada darba programmā.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

7. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm aģentūra var rīkot apmācības to teritorijā.

8. Sadarbībā ar dalībvalstīm vai trešām valstīm aģentūra var rīkot ar patvēruma un pārmitināšanas jautājumiem saistītas apmācības to teritorijā.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Aģentūra ir centrs, kas vāc attiecīgu uzticamu, precīzu un jaunāko izcelsmes valstu informāciju par personām, kas piesakās uz starptautisko aizsardzību, tostarp specifisku informāciju par bērniem un mērķtiecīgu informāciju par personām, kas pieder pie neaizsargātām grupām. Tā izstrādā un regulāri atjaunina ziņojumus un citus produktus, kur Savienības līmenī sniedz izcelsmes valstu informāciju, tostarp par izcelsmes valstīm specifiskiem tematiskiem jautājumiem.

1. Aģentūra ir neatkarīgs centrs, kas vāc attiecīgu uzticamu, pārredzamu, izsekojamu, precīzu un jaunāko informāciju par tām izcelsmes valstu personām, kuras piesakās uz starptautisko aizsardzību, tostarp specifisku informāciju par bērniem, dzimumu un seksuālo orientāciju, kā arī mērķtiecīgu informāciju par personām, kas pieder pie neaizsargātām grupām. Tā izstrādā un regulāri atjaunina ziņojumus un citus produktus, kur Savienības līmenī sniedz informāciju par izcelsmes valstīm, tostarp par izcelsmes valstīm specifiskiem tematiskiem jautājumiem, tostarp spīdzināšanu un ļaunprātīgu izturēšanos aizturēšanas vietās un LES 21. pantā minētajiem principiem.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) izmanto visus attiecīgos informācijas avotus, ieskaitot tās sagatavoto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā un citu informāciju, kas savākta no valsts, nevalstiskām un starptautiskām organizācijām, tostarp ar 9. pantā minēto tīklu, kā arī Savienības iestāžu, aģentūru, struktūru, biroju un Eiropas Ārējās darbības dienesta starpniecību;

(a) izmanto visus attiecīgos informācijas avotus, ieskaitot tās sagatavoto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā un citu informāciju, kas savākta no valsts, nevalstiskām un starptautiskām organizācijām, jo īpaši UNHCR, tostarp ar 9. pantā minēto tīklu, faktu vākšanas misiju izcelsmes valstīs, kā arī Savienības iestāžu, aģentūru, struktūru, biroju un Eiropas Ārējās darbības dienesta un Savienības delegāciju starpniecību;

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) pārvalda un turpina izstrādāt portālu izcelsmes valstu informācijas vākšanai;

(b) pārvalda un turpina izstrādāt pilnībā pārredzamu un publiski pieejamu portālu, lai vāktu un izplatītu informāciju par izcelsmes valstīm, tostarp par avotu izmantojumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001;

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) atbilstoši Savienības patvēruma tiesību prasībām Savienības līmenī izstrādā kopīgu formātu un kopīgu metodiku, ieskaitot darba uzdevumus, ziņojumu un citu tādu produktu izstrādei, kuros ir izcelsmes valstu informācija.

(c) atbilstoši starptautisko tiesību un Savienības patvēruma tiesību prasībām Savienības līmenī izstrādā kopīgu formātu un kopīgu metodiku, ieskaitot specifikācijas un novērtēšanas kritērijus, ziņojumu un citu tādu produktu izstrādei, kuros ir izcelsmes valstu informācija.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) neskarot valstu tiesībās noteiktos konfidencialitātes noteikumus, iesniegtu aģentūrai konkrētus faktu jautājumus, kuri varētu rasties no starptautiskās aizsardzības pieteikumiem.

(b) neskarot valstu tiesībās noteiktos konfidencialitātes noteikumus, iesniegtu aģentūrai konkrētus faktu jautājumus, kuri varētu rasties no starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, un palīdzētu atbildēt uz tiem.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai veicinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/95/ES²² noteikto novērtējuma kritēriju piemērošanas konverģenci, aģentūra koordinē dalībvalstu centienus iesaistīties kopīgās analīzes izstrādē, kura sniegtu norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs. Izstrādājot šādu kopīgo analīzi, aģentūra ņem vērā aktuālāko un atbilstīgo UNHCR informāciju, nostājas dokumentus par konkrēto valsti/situāciju un UNHRC Atbilstības pamatnostādnes par starptautiskās aizsardzības nepieciešamības novērtēšanu patvēruma meklētājiem no konkrētām izcelsmes valstīm.

__________________

²² Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Izpilddirektors pēc apspriešanās ar Komisiju kopīgo analīzi iesniedz valdei apstiprināšanai. Neskarot dalībvalstu kompetenci lemt par individuāliem pieteikumiem, dalībvalstīm ir pienākums ņemt vērā kopīgo analīzi, kad tās izvērtē starptautiskās aizsardzības pieteikumus.

2. Izpilddirektors pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu kopīgo analīzi iesniedz valdei apstiprināšanai. Neskarot dalībvalstu kompetenci lemt par individuāliem pieteikumiem, dalībvalstīm ir pienākums ņemt vērā kopīgo analīzi, kad tās izvērtē starptautiskās aizsardzības pieteikumus.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Aģentūra palīdz Komisijai regulāri pārskatīt situāciju trešās valstīs, kas iekļautas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX, ieskaitot tās valstis, ar kurām Savienība ir noslēgusi paktu saskaņā ar partnerības satvaru vai gatavojas noslēgt šādu paktu, kā arī valstis, kuru iekļaušanu sarakstā Komisija apturējusi un kuras no saraksta svītrotas.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai informāciju par konkrētām trešām valstīm, kuru iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX varētu apsvērt.

2. Komisija pieprasa aģentūrai, lai tā sniegtu informāciju par konkrētām trešām valstīm, kuru iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, svītrošanu no saraksta uz laiku vai galīgu svītrošanu no saraksta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX varētu apsvērt. Eiropas Parlaments tiek pastāvīgi informēts.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Informāciju, ko aģentūra sniedz saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, apkopo saskaņā ar šīs regulas 8. pantā minētajiem vispārējiem principiem un ņemot vērā informāciju, kas saņemta no UNHCR un Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību līguma uzraudzības struktūrām, un ar īpašu procedūru un Eiropas Padomes cilvēktiesību uzraudzības mehānismu starpniecību, kā arī no Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (SSKK), attiecīgām nevalstiskām organizācijām un citiem būtiskiem neatkarīgiem un uzticamiem avotiem.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var prasīt aģentūrai pārskatīt situāciju ikvienā šādā trešā valstī, lai novērtētu, vai tiek ievēroti attiecīgie minētajā direktīvā izklāstītie nosacījumi un kritēriji.

Komisija vai Eiropas Parlaments var prasīt aģentūrai pārskatīt situāciju ikvienā šādā trešā valstī, lai novērtētu, vai tiek ievēroti attiecīgie minētajā direktīvā izklāstītie nosacījumi un kritēriji.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma, apspriežoties ar Komisiju, izstrādā darbības standartus par Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu un rādītājus, kas izmantojami, lai uzraudzītu atbilstību minētajiem darbības standartiem, kā arī pamatnostādnes un labāko praksi attiecībā uz Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu. Pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam, kad valde standartus pieņēmusi, aģentūra minētos standartus, rādītājus, pamatnostādnes vai labāko praksi paziņo dalībvalstīm.

2. Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma, apspriežoties ar Komisiju, UNHCR un citām attiecīgajām starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām, izstrādā tehniskos darbības standartus par Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu un rādītājus, kas izmantojami, lai uzraudzītu atbilstību minētajiem darbības standartiem, kā arī pamatnostādnes un labāko praksi attiecībā uz Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu. Pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam, kad valde standartus pieņēmusi, aģentūra minētos standartus, rādītājus, pamatnostādnes vai labāko praksi paziņo dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Pēc dalībvalstu lūguma aģentūra palīdz tām piemērot darbības standartus, pamatnostādnes un labāko praksi to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, nodrošinot nepieciešamo zinātību vai operatīvo un tehnisko palīdzību.

3. Pēc dalībvalstu lūguma aģentūra palīdz tām piemērot tehniskos darbības standartus, pamatnostādnes un labāko praksi to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, nodrošinot nepieciešamo zinātību vai operatīvo un tehnisko palīdzību.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ciešā sadarbībā ar Komisiju aģentūra izveido mehānismu, kura uzdevums ir:

1. Saskaņā ar Savienības tiesībām un ciešā sadarbībā ar Komisiju, kā arī apspriežoties ar konsultatīvo forumu, aģentūra izveido mehānismu, kura uzdevums ir:

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) uzraudzīt KEPS īstenošanu un novērtēt visus KEPS aspektus dalībvalstīs, jo īpaši Dublinas sistēmu, uzņemšanas nosacījumus, patvēruma procedūras, aizsardzības vajadzību noteikšanas kritēriju piemērošanu un tās aizsardzības raksturu un kvalitāti, ko dalībvalstis piešķir personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, aptverot pamattiesību ievērošanu, bērna aizsardzības garantijas un neaizsargātu personu vajadzības;

(a) atbalstīt KEPS īstenošanas un visu KEPS aspektu novērtēšanas uzraudzību dalībvalstīs, jo īpaši Dublinas sistēmu, uzņemšanas nosacījumus, patvēruma procedūras, pārmitināšanas un pārcelšanas procedūras, aizsardzības vajadzību noteikšanas kritēriju piemērošanu un tās aizsardzības raksturu un kvalitāti, ko dalībvalstis piešķir personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, aptverot pamattiesību ievērošanu, bērna aizsardzības garantijas, ģimenes atkalapvienošanu un neaizsargātu personu vajadzības;

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) uzraudzīt dalībvalstu atbilstību darbības standartiem, rādītājiem, pamatnostādnēm un labākajai praksei patvēruma jomā;

(b) atbalstīt uzraudzību attiecībā uz dalībvalstu atbilstību darbības standartiem, rādītājiem, pamatnostādnēm un labākajai praksei patvēruma jomā, kā arī starptautiskajām tiesībām ciešā sadarbībā ar UNHCR;

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aģentūra jo īpaši var balstīt savu novērtējumu uz dalībvalstu sniegto informāciju, aģentūras izstrādāto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā, apmeklējumiem uz vietas, gadījumu izlasi un informāciju, ko sniedz UNHCR un citas attiecīgas ANO cilvēktiesību līguma uzraudzības struktūras un īpašās procedūras vai Eiropas Padomes cilvēktiesību uzraudzības mehānismi un citas attiecīgas starptautiskās un nevalstiskās organizācijas.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tālab dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma sniedz tai nepieciešamo informāciju par patvēruma procedūrām, aprīkojumu, infrastruktūru, uzņemšanas nosacījumiem, atzīšanas līmeni un aizsardzības kvalitāti, kā arī personālu un finanšu resursiem valsts līmenī, lai nodrošinātu efektīvu patvēruma un uzņemšanas sistēmas pārvaldību. Dalībvalstis arī sadarbojas ar aģentūru un atvieglo aģentūras apmeklējumus uz vietas, kurus tā veic uzraudzības pasākuma vajadzībām.

Tālab dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma sniedz tai nepieciešamo informāciju par patvēruma procedūrām, aprīkojumu, infrastruktūru, uzņemšanas nosacījumiem, atzīšanas līmeni un aizsardzības kvalitāti, kā arī personālu un finanšu resursiem valsts līmenī, lai nodrošinātu efektīvu patvēruma un uzņemšanas sistēmas pārvaldību. Dalībvalstis arī cieši sadarbojas ar aģentūru un atvieglo aģentūras apmeklējumus uz vietas, kurus tā veic uzraudzības pasākuma vajadzībām.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Rodoties nopietnām bažām par kāda aspekta darbību dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmā, aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma var sākt uzraudzības pasākumu dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmu novērtēšanai.

Rodoties nopietnām bažām par kāda aspekta darbību dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmā, aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma var sākt uzraudzības pasākumu dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmu novērtēšanai.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ierobežotu laiku aģentūra rīko un koordinē vienu vai vairākus šādus operatīvos un tehnisko pasākumus:

3. Aģentūra rīko un koordinē vienu vai vairākus šādus operatīvos un tehniskos pasākumus:

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – g apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) palīdz pārcelt vai pārsūtīt aizsardzības saņēmējus Savienības iekšienē;	(g) palīdz pārcelt vai pārsūtīt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus un starptautiskās aizsardzības saņēmējus Savienības iekšienē, ņemot vērā taisnīgus un objektīvus kritērijus, piemēram, ģimenes atkalapvienošanu un kultūras saites;

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) palīdz dalībvalstīm nodrošināt, lai tiktu ievērotas visas nepieciešamās bērnu tiesības un bērnu aizsardzības garantijas;

(i) palīdz dalībvalstīm nodrošināt visu nepieciešamo pamattiesību aizsardzības garantiju, tostarp bērnu tiesību un bērnu aizsardzības garantiju, ieviešanu;

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

17. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Dalībvalstis nodrošina, lai to devums ekspertu specializācijas un skaits ziņā atbilstu valdes nolemtajam. Norīkošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts, bet nekādā ziņā tas nav īsāks par 30 dienām.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka to devums ekspertu specializācijas un skaita ziņā atbilst vajadzību izteikušās dalībvalsts pieprasītajam. Norīkošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts, bet nekādā ziņā tas nav īsāks par 60 dienām.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma ar tās balsstiesīgo locekļu triju ceturtdaļu vairākumu lemj par katras dalībvalsts nodrošināto ekspertu specializāciju un proporciju un izveido patvēruma intervences rezervi. To pašu procedūru piemēro visām turpmākām izmaiņām attiecībā uz ekspertu specializāciju un kopējo skaitu.

2. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj par katras dalībvalsts nodrošināto ekspertu specializāciju un proporciju un izveido patvēruma intervences rezervi. To pašu procedūru piemēro visām turpmākām izmaiņām attiecībā uz ekspertu specializāciju un kopējo skaitu. Izpilddirektors nodrošina, ka patvēruma atbalsta vienību sastāvs vai no patvēruma intervences rezerves norīkojamie eksperti atbilst uzņēmējas dalībvalsts prasītajam, ņemot vērā vajadzības uz vietas.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis piedalās patvēruma intervences rezerves komplektēšanā, izmantojot savu ekspertu rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz noteiktām specializācijas grupām, un izvirza ekspertus ar nepieciešamo specializāciju. Norīkošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts, bet nekādā ziņā tas nav īsāks par 30 dienām.

3. Dalībvalstis piedalās patvēruma intervences rezerves komplektēšanā, izmantojot savu ekspertu rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz noteiktām specializācijas grupām, un izvirza ekspertus ar nepieciešamo specializāciju. Norīkošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts atbilstoši ilgāka termiņa norīkojumam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu klātbūtni uz vietas, bet nekādā ziņā tas nav īsāks par 60 dienām.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

18. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Dalībvalstis pilnībā ievēro savas saistības attiecībā uz personālu un aģentūras atbalstīšanu. Komisijai būtu jāuzrauga šo saistību ievērošanas izpilde un, ja tās netiek izpildītas, būtu nekavējoties jāīsteno novēršanas pasākumi.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir tik nesamērīgi noslogotas, ka to patvēruma vai uzņemšanas sistēmās ir nepieciešami ārkārtīgi smagi un steidzami risinājumi, tad aģentūra vai nu pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma, vai pēc pašas aģentūras iniciatīvas organizē un koordinē visaptverošu 16. pantā minēto operatīvo un tehnisko pasākumu kopumu un norīko ekspertus no 18. pantā minētās patvēruma intervences rezerves un ekspertus no savu darbinieku vidus, lai īsā laikā sniegtu pastiprinājumu patvēruma un uzņemšanas sistēmām.

1. Ja dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir tik nesamērīgi noslogotas, ka to patvēruma vai uzņemšanas sistēmās ir nepieciešami ārkārtīgi smagi un steidzami risinājumi, tad aģentūra pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma kopā ar attiecīgo uzņēmēju dalībvalsti organizē un koordinē visaptverošu 16. pantā minēto operatīvo un tehnisko pasākumu kopumu un norīko ekspertus no 18. pantā minētās patvēruma intervences rezerves un ekspertus no savu darbinieku vidus, lai īsā laikā sniegtu pastiprinājumu patvēruma un uzņemšanas sistēmām.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Aģentūra var veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu tās uzdevumiem būtiskas informācijas apmaiņu ar Komisiju un dalībvalstīm, un attiecīgā gadījumā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Jautājumos, ar kuriem saistīta aģentūras darbība, un ciktāl vajadzīgs, lai pildītu savus uzdevumus, aģentūra atvieglo un veicina dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, un sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. Aģentūra un dalībvalstis veicina un ievēro normas un standartus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja darbības tiek veiktas trešo valstu teritorijā.

1. Jautājumos, ar kuriem saistīta aģentūras darbība, un ciktāl vajadzīgs, lai pildītu savus uzdevumus, aģentūra atvieglo un veicina dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, un sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. Aģentūra un dalībvalstis veicina un ievēro normas un standartus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un starptautiskajās tiesībās, noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja darbības tiek veiktas trešo valstu teritorijā.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

35. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Aģentūra ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu var uzaicināt trešo valstu amatpersonas novērot 16. panta 3. punktā aprakstītos operatīvos un tehniskos pasākumus, ja to klātbūtne neapdraud šo pasākumu mērķu sasniegšanu un ja tā var veicināt sadarbības un apmaiņas ar labāko praksi uzlabošanu.	3. Aģentūra ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu var uzaicināt trešo valstu amatpersonas novērot 16. panta 3. punktā aprakstītos operatīvos un tehniskos pasākumus, jo īpaši tad, ja tādējādi var veicināt sadarbības un apmaiņas ar labāko praksi uzlabošanu.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

35. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Aģentūra koordinē dalībvalstu vai Savienības veiktās pārmitināšanas darbības, tostarp informācijas apmaiņu, lai apmierinātu bēgļu starptautiskās aizsardzības vajadzības trešās valstīs un izrādītu solidaritāti ar to uzņēmējām valstīm. Aģentūra vāc informāciju, uzrauga pārmitināšanu uz dalībvalstīm un atbalsta dalībvalstis pārmitināšanas spēju veidošanā. Vienojusies ar trešo valsti un ar Komisijas piekrišanu aģentūra var arī koordinēt šādu informācijas apmaiņu vai citas darbības starp dalībvalstīm un trešo valsti minētās trešās valsts teritorijā.

4. Aģentūra koordinē dalībvalstu vai Savienības veiktās pārmitināšanas darbības, tostarp informācijas apmaiņu, pilnībā ievērojot UNHCR standartus un pamatnostādnes, lai apmierinātu bēgļu starptautiskās aizsardzības vajadzības trešās valstīs un izrādītu solidaritāti ar to uzņēmējām valstīm. Aģentūra vāc informāciju, uzrauga pārmitināšanu uz dalībvalstīm un atbalsta dalībvalstis pārmitināšanas spēju veidošanā. Vienojusies ar trešo valsti un ar Komisijas piekrišanu aģentūra var arī koordinēt šādu informācijas apmaiņu vai citas darbības starp dalībvalstīm un trešo valsti minētās trešās valsts teritorijā.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

35. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Vienmēr tiek nodrošināta informācijas konfidencialitāte attiecībā uz personu pārvietošanas gadījumiem. Informācijas apmaiņu veic, pilnībā ievērojot attiecīgos noteikumus, kas izklāstīti UNHCR pārmitināšanas rokasgrāmatā, nemazinot bēgļu atbilstību un atlasi pārmitināšanai. Jebkuru aģentūras darbību pārmitināšanas jomā veic ciešā sadarbībā ar UNHCR un ekspertu nevalstiskajām organizācijām un atbilstīgos nepieciešamības gadījumos ietver atbalstu pārmitinātajiem bēgļiem dalībvalstu teritorijā pēc viņu ierašanās.

Pamatojums

Regulā, ar ko izveido ES Patvēruma aģentūru, būtu nepārprotami jānorāda, ka jaunās aģentūras koordinētajās vai veiktajās darbībās pārmitināšanas jomā ir jāievēro un galvenokārt jāņem vērā UNHCR pamatnostādnes, lai tādējādi nodrošinātu aģentūras veikto pasākumu saskaņotību ar UNHCR izvirzītajām prioritātēm un pamatnostādnēm pasaules līmenī.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

35. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros un jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, aģentūra piedalās to starptautisko nolīgumu īstenošanā, kurus Savienība noslēgusi ar trešām valstīm, un, to darot, ņem vērā starptautiskās tiesības, tostarp starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principus.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

35. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a Aģentūra var nosūtīt ekspertus no savu darbinieku vidus uz trešām valstīm, ja pastāvīgāka aģentūras klātbūtne šajās valstīs varētu palīdzēt pildīt tās uzdevumus, jo īpaši pārmitināšanas jautājumā. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma katru gadu pieņem šādu valstu sarakstu. Minēto pārstāvju nosūtīšanu apstiprina valde, un ir jāsaņem iepriekšējs Komisijas atzinums. Šie eksperti cieši sadarbojas ar imigrācijas sadarbības koordinatoriem. Par šiem pasākumiem nekavējoties pilnībā informē Eiropas Parlamentu.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

37. pants – virsraksts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Sadarbība ar UNHCR un citām starptautiskajām organizācijām	Sadarbība ar ANO struktūrām un starptautiskajām organizācijām

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

37. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Jomās, kuras reglamentē šī regula, sadarbības mehānisma ietvaros, par kuru tā vienojusies ar minētajām struktūrām, un saskaņā ar Līgumu un noteikumiem par minēto struktūru kompetenci aģentūra sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši UNHCR. Valde pieņem lēmumu par sadarbības mehānismu , kas pirms tam saņēmis Komisijas apstiprinājumu.	Jomās, kuras reglamentē šī regula, sadarbības mehānisma ietvaros, par kuru tā vienojusies ar minētajām struktūrām, un saskaņā ar Līgumu un noteikumiem par minēto struktūru kompetenci aģentūra sadarbojas ar ANO struktūrām un starptautiskām organizācijām, jo īpaši UNHCR, OHCHR un IOM. Valde pieņem lēmumu par sadarbības mehānismu, kas pirms tam saņēmis Komisijas apstiprinājumu. Aģentūra par ikvienu šādu mehānismu informē Eiropas Parlamentu.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

39. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Valdē ietilpst viens UNHCR pārstāvis bez balsstiesībām.

2. Valdē ietilpst viens UNHCR pārstāvis un viens Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) pārstāvis bez balsstiesībām.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

54.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

54.a pants

Pamattiesību aizsardzība un sūdzību izskatīšanas mehānisms

1. Aģentūra, veicot savus uzdevumus atbilstīgi šai regulai, garantē pamattiesību aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, attiecīgajiem starptautisko tiesību aktiem, tostarp 1951. gada konvenciju, 1967. gada protokolu, tiesību normām, kas pieņemtas KEPS ietvaros, pienākumiem saistībā ar piekļuvi starptautiskai aizsardzībai un šīs aizsardzības saturu.

2. Šajā nolūkā aģentūra izstrādā, kā arī pilnveido un īsteno pamattiesību stratēģiju, tostarp gan efektīvu mehānismu pamattiesību ievērošanas uzraudzībai visās aģentūras darbībās, gan sūdzību izskatīšanas mehānismu.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443³⁵ un 2015/444³⁶. Minētos noteikumus jo īpaši piemēro klasificētas informācijas apmaiņai, apstrādei un glabāšanai.

1. Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443³⁵ un 2015/444³⁶, kā arī noteikumus par personas datu aizsardzību. Minētos noteikumus jo īpaši piemēro klasificētas informācijas apmaiņai, apstrādei un glabāšanai.

__________________

³⁵ Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

³⁶ Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra
Atsauces	COM(2016)0271 – C8-0174/2016 – 2016/0131(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 7.7.2016
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 7.7.2016
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Ramona Nicole Mănescu 12.7.2016
Pieņemšanas datums	29.11.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	43 7 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lars Adaktusson, Nikos Androulakis, Goffredo Maria Bettini, Elmar Brok, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ryszard Antoni Legutko, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, Pier Antonio Panzeri, Vincent Peillon, Alojz Peterle, Tonino Picula, Cristian Dan Preda, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Alyn Smith, Jaromír Štětina, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Hilde Vautmans
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Brando Benifei, Luis de Grandes Pascual, Mariya Gabriel, Ana Gomes, Takis Hadjigeorgiou, Marek Jurek, Urmas Paet, Soraya Post, Igor Šoltes, Renate Sommer, Eleni Theocharous, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Janusz Zemke, Željana Zovko
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michel Reimon

Budžeta komitejaS ATZINUMS (12.10.2016)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par to, ka tiek atcelta Regula (ES) Nr. 439/2010
(COM(2016)0271 – C8-0174/2016 – 2016/0131(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jens Geier

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija ierosināja šo regulu plašākas kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu paketes ietvaros, iekļaujot tajā arī priekšlikumus veikt Dublinas un Eurodac sistēmu reformas. Plašākā mērogā šis priekšlikums ir turpinājums Eiropas programmai migrācijas jomā, par ko tika panākta vienošanās pagājušajā gadā.

Atzinuma sagatavotājs uzskata — ir svarīgi norādīt, ka ierosinātie uzlabojumi Eiropas Patvēruma atbalsta biroja darbībā, lai tas kļūtu par pilntiesīgu ES Patvēruma aģentūru, ir nepieciešams papildinājums Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu kopumam, kas jau ir pieņemts. Lai nepieļautu, ka pašreizējā problēma — Eiropā patvērumu meklējošu migrantu nepieredzēti lielais pieplūdums — noved pie vienīgi ierobežojošas pieejas, ir būtiski stiprināt aizsardzības aspektu, vienlaikus ievērojot līgumos ietvertos cilvēktiesību standartus un Pamattiesību hartu.

Eiropas Savienībā ar atvērtām iekšējām robežām ārējās robežas kļūst svarīgas visām dalībvalstīm. Robežu un patvēruma jautājumiem, protams, ir vajadzīgs kopīgs Eiropas mēroga risinājums. Eiropas pievienotā vērtība ļoti reti ir tik uzskatāma kā šajā sakarībā, tāpēc atzinuma sagatavotājs atbalsta lielāku Eiropas iesaistīšanos šajā jomā. Šo uzdevumu finansēšana no Savienības budžeta ir arī jautājums par solidaritāti, jo pilsoņi no visām dalībvalstīm gūst labumu no atvērtām robežām, tomēr tikai dažas dalībvalstis faktiski saskaras ar uzdevumu nodrošināt robežas un nodarboties ar migrantu uzņemšanu.

Tomēr atzinuma sagatavotājs uzsver, ka ES budžets ir nepietiekami nodrošināts, lai risinātu šos jaunos uzdevumus, jo 3. izdevumu kategorija ir pārliecinoši mazākā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā (DFS). Tādēļ atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir svarīgi pārskatīt pašreizējo DFS pēc iespējas drīzāk un ievērojami palielināt 3. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu.

Šā priekšlikuma ietekme uz budžetu ir EUR 363,963 miljoni laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam. Paralēli apropriācijām darbinieku skaits 2020. gadā palielināsies līdz 500. Lai gan atzinuma sagavotājs piekrīt ierosinātajam finanšu pārskatam, tas tomēr būtu drīzāk jāuzskata par orientējošu plānošanu, jo, ņemot vērā nestabilo drošības situāciju Eiropas kaimiņvalstīs un citur, ieceļojošo migrantu skaits ir neparedzams. Budžeta lēmējinstitūcijai ir jābūt gatavai pielāgot šo plānošanu, ja rodas papildu vajadzības.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, pastiprināt Eurodac sistēmu, panākt lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, pieņemot jaunu regulu, ar ko izveido vienotu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, jaunu regulu par nosacījumiem, kas jāievēro patvēruma meklētājiem, un veicot mērķtiecīgus grozījumus Uzņemšanas nosacījumu direktīvā, nepieļaut sekundāro kustību un paplašināt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja pilnvaras. Minētais paziņojums atbilst Eiropadomes 2016. gada 18. februāra aicinājumiem panākt progresu ES esošā regulējuma reformēšanā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tajā ierosināta tālākā virzība, kas atbilst holistiskajai pieejai migrācijas jomā, ko izklāstījis Eiropas Parlaments 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Eiropas Patvēruma atbalsta biroja uzdevumi būtu jāpaplašina, un, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, tas būtu jāpārdēvē par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru. Aģentūrai vajadzētu kļūt par zinātības centru ar šādiem galvenajiem uzdevumiem: stiprināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm patvēruma jomā, veicināt Savienības tiesību un darbības standartu īstenošanu, lai Savienības mērogā nodrošinātu patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību augstā pakāpē, novērtēt un uzraudzīt patvēruma jomas Savienības tiesību un standartu operatīvo un tehnisko piemērošanu, atbalstīt Dublinas sistēmu un sniegt lielāku darbības un tehnisko atbalstu dalībvalstīm patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši tām dalībvalstīm, kuru sistēmas ir nesamērīgi noslogotas.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6.a) Būtu jāpiešķir Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai pietiekami finanšu resursi un jānodrošina darbinieki, lai garantētu, ka tā ir neatkarīga un spēj pienācīgi veikt savus pienākumus, tostarp jānodrošina pašas aģentūras darbinieki, kas izveido ekspertu grupas, kuras atbild par novērtēšanas un uzraudzības procedūrām attiecībā uz patvēruma un uzņemšanas sistēmām.

Pamatojums

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu arī jārīkojas ciešā sadarbībā ar dalībvalstu patvēruma iestādēm, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem dienestiem, izmantojot šo dienestu spējas un zinātību, un sadarbībā ar Komisiju. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar aģentūru, lai nodrošinātu, ka tā spēj īstenot savas pilnvaras. Svarīgi, lai aģentūra un dalībvalstis darbotos godprātīgi un lai tām būtu savlaicīga un precīza informācijas apmaiņa. Sniedzot statistikas datus, vienmēr būtu jāievēro Regulā (EK) Nr. 862/2007⁸ noteiktās tehniskās un metodiskās specifikācijas.

(7) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu arī jārīkojas ciešā sadarbībā ar dalībvalstu patvēruma iestādēm, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem dienestiem, izmantojot šo dienestu spējas un zinātību, un sadarbībā ar Komisiju un Savienības aģentūrām, jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzi. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar aģentūru, lai nodrošinātu, ka tā spēj īstenot savas pilnvaras. Svarīgi, lai aģentūra un dalībvalstis darbotos godprātīgi un lai tām būtu savlaicīga un precīza informācijas apmaiņa. Sniedzot statistikas datus, vienmēr būtu jāievēro Regulā (EK) Nr. 862/2007⁸ noteiktās tehniskās un metodiskās specifikācijas.

__________________

⁸Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem (OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.).

⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem (OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.).

Pamatojums

Saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzi un, konkrētāk, izmanto riska analīzi, ko veic tā, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku saskaņotību.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai, cieši sadarbojoties ar Komisiju un neskarot Komisijas Līgumu uzraudzītājas atbildību, būtu jāizveido mehānisms, ar ko uzraudzīt un novērtēt KEPS īstenošanu, dalībvalstu atbilstību darbības standartiem, pamatnostādnēm un labākajai praksei patvēruma jomā un ar ko pārbaudīt dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu darbību. Uzraudzībai un novērtēšanai vajadzētu būt visaptverošai, un tās jo īpaši būtu jābalsta uz dalībvalstu sniegto informāciju, aģentūras izstrādāto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā, apmeklējumiem uz vietas un gadījumu izlasi. Aģentūrai būtu jāpaziņo savi konstatējumi valdei, kurai savukārt būtu jāpieņem ziņojums un tas jānosūta Eiropas Parlamentam un Komisijai. Izpilddirektoram pēc apspriešanās ar Komisiju ieteikuma projekts būtu jāiesniedz attiecīgai dalībvalstij, aprakstot nopietnu trūkumu novēršanai vajadzīgos pasākumus, savukārt valdei tie būtu jāpieņem ieteikumu veidā.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26.a) Ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu bēgļiem humānus dzīves apstākļus dalībvalstīs un bēgļu nometnēs, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpi un iespēju iegūt izglītību, un atvieglotu viņiem iespēju strādāt.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

26.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26.b) Būtu optimāli jāfinansē bēgļu nometnes un jāpiešķir līdzekļi, lai pārvietotām personām būtu garantēta iespēja turpināt dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30.a) Ir būtiski, lai dalībvalstis turpinātu finansiāli un citādi veicināt bēgļu krīzes efektīvu atrisinājumu.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Aģentūra cieši sadarbojas ar dalībvalstu patvēruma iestādēm, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem, citiem valstu dienestiem, ar Komisiju un ar attiecīgajām Savienības aģentūrām, jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzi. Aģentūra veic savus pienākumus, neskarot uzdevumus, kas noteikti citām attiecīgām Savienības struktūrām, un cieši sadarbojas ar šīm struktūrām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR).

Pamatojums

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tādēļ aģentūra cieši sadarbojas ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām un jo īpaši izmanto riska analīzi, ko veikusi minētā aģentūra, lai nodrošinātu abu aģentūru sniegtās informācijas konsekvenci un konverģenci augstā pakāpē.

Tādēļ aģentūra cieši sadarbojas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzi un jo īpaši izmanto riska analīzi, ko veikusi minētā aģentūra, lai nodrošinātu abu aģentūru sniegtās informācijas konsekvenci un konverģenci augstā pakāpē.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Ievērojot subsidiaritātes principu, aģentūra standartizē dalībvalstu darbu, lai izveidotu Eiropas informācijas tīklu, kas nodrošina, ka dalībvalstu attiecīgo iestāžu sistēmām ir līdzvērtīgi kopīgie standarti.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai jebkurā gadījumā pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai informāciju par konkrētām trešām valstīm, kuru iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX varētu apsvērt.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai jebkurā gadījumā pēc Komisijas vai dalībvalstu pieprasījuma palīdz tām piemērot darbības standartus, pamatnostādnes un labāko praksi to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, nodrošinot nepieciešamo zinātību vai operatīvo un tehnisko palīdzību.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Aģentūra novērtē dalībvalstu gatavību risināt problēmas, kas saistītas ar to patvēruma un uzņemšanas sistēmu iespējamo nesamērīgo slodzi. Aģentūra var prasīt dalībvalstīm iesniegt tai ārkārtas situācijām plānotos pasākumus kas veicami, lai mazinātu šādu iespējamu nesamērīgu slodzi, un vajadzības gadījumā var palīdzēt dalībvalstīm sagatavot un pārskatīt to plānus ārkārtas situācijām.

3. Aģentūra ciešā sadarbībā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzi novērtē dalībvalstu gatavību risināt problēmas, kas saistītas ar to patvēruma un uzņemšanas sistēmu iespējamo nesamērīgo slodzi. Aģentūra var prasīt dalībvalstīm iesniegt tai ārkārtas situācijām plānotos pasākumus kas veicami, lai mazinātu šādu iespējamu nesamērīgu slodzi, un vajadzības gadījumā var palīdzēt dalībvalstīm sagatavot un pārskatīt to plānus ārkārtas situācijām.

Pamatojums

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

13. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Lai veiktu savus uzdevumus uzraudzīt un izvērtēt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas un dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas īstenošanu efektīvi, neitrāli un neatkarīgi, Aģentūras rīcībā ir pietiekams skaits pastāvīgu un pagaidu darbinieku un pietiekami finansiālie līdzekļi.

Pamatojums

KEPS uzraudzības un novērtēšanas uzdevums nebūtu jāveic norīkotiem ekspertiem, bet aģentūras darbiniekiem, kas ir īpaši apmācīti šim nolūkam. Ir izveidots plāns, lai aģentūrā līdz 2020. gadam būtu 500 darbinieku. Tomēr, ņemot vērā, ka štatu sarakstu nevar iekļaut regulā, būtu jānodrošina, ka aģentūras rīcībā ir pietiekami daudz darbinieku, lai tā efektīvi veiktu savus pienākumus un nodrošinātu savas darbības neitralitāti.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daudzgadu plānā tiek uzskaitītas dalībvalstis, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas uzrauga ik gadu, nodrošinot, ka katra dalībvalsts tiek uzraudzīta vismaz reizi piecos gados.

Daudzgadu plānā tiek uzskaitītas dalībvalstis, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas uzrauga ik gadu, nodrošinot, ka katra dalībvalsts tiek uzraudzīta vismaz reizi divos gados.

Pamatojums

Mums šķiet piemērotāk, ka aģentūra katru dalībvalsti izvērtē vismaz reizi divos gados. Piecu gadu laikposms starp katru izvērtēšanu ir pārmērīgi ilgs.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Izpilddirektors nosūta ekspertu darba grupas ziņojuma projektu attiecīgajai dalībvalstij, kas sniedz piezīmes par šo ziņojuma projektu. Izpilddirektors, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts piezīmes, pēc tam iesniedz ziņojuma projektu valdei. Valde pieņem uzraudzības ziņojumu un nosūta to Komisijai.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis var prasīt aģentūras palīdzību to pienākumu īstenošanā, kuri saistīti ar patvērumu, jo īpaši tad, ja to patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas.

1. Dalībvalstis var prasīt aģentūras palīdzību to pienākumu īstenošanā, kuri saistīti ar patvērumu, jo īpaši tad, ja to patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas. Aģentūra nosaka vienotus kritērijus, lai definētu šādu noslogojumu.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ierobežotu laiku aģentūra rīko un koordinē vienu vai vairākus šādus operatīvos un tehnisko pasākumus:

3. Ierobežotu laiku, par ko lemj aģentūra, tā rīko un koordinē vienu vai vairākus šādus operatīvos un tehnisko pasākumus:

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) palīdz dalībvalstīm nodrošināt, lai tiktu ievērotas visas nepieciešamās bērnu tiesības un bērnu aizsardzības garantijas;

i) palīdz dalībvalstīm nodrošināt, lai tiktu ievērotas visas nepieciešamās bērnu tiesības un bērnu aizsardzības garantijas un visas sieviešu tiesības;

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

20. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Triju darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmumu norīkot patvēruma atbalsta vienības, izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts izstrādā darbības plānu.

4. Triju darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmumu norīkot patvēruma atbalsta vienības, bet ne vēlāk kā divas nedēļas no pieprasītās palīdzības saņemšanas dienas izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts izstrādā darbības plānu.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Sīki izstrādātus noteikumus par dienas naudas samaksu ekspertiem, ko dalībvalstis norīkojušas darbam patvēruma atbalsta vienībās, nosaka un pēc vajadzības atjaunina valde.

2. Sīki izstrādātus noteikumus par honorāru un dienas naudas samaksu ekspertiem, ko dalībvalstis norīkojušas darbam patvēruma atbalsta vienībās, nosaka un pēc vajadzības atjaunina valde.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra sadarbojas ar Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem, kuru darbība saistīta ar aģentūras darbības jomu, jo īpaši ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, un kuriem ir kompetence jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.	1. Aģentūra sadarbojas ar Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem, kuru darbība saistīta ar aģentūras darbības jomu, jo īpaši ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, un kuriem ir kompetence jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

36. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Vajadzības gadījumā būtu jāparedz administratīvo pienākumu dalīšana vai apvienošana starp šīm struktūrām.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

52. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz nākamā finanšu gada 31. martam aģentūra nosūta pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Līdz nākamā finanšu gada 31. martam aģentūra nosūta pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Minētajā ziņojumā sniedz sīkāku informāciju par izdevumiem attiecībā uz katru no 2. pantā uzskaitītajiem uzdevumiem.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

66. pants – 1. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šās regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt izvērtēšanu, it īpaši, lai izvērtētu aģentūras darbības rezultātus attiecībā pret tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Minētajā novērtējumā aptver aģentūras darbības ietekmi uz praktisko sadarbību ar patvērumu un KEPS saistītos jautājumos. Novērtējumā pienācīgi ņem vērā pilnvaru ietvaros sasniegto progresu, tostarp izvērtē, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu reālu solidaritāti un atbildības sadali ar īpaši noslogotām dalībvalstīm.	Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šās regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz novērtējumu, it īpaši, lai izvērtētu aģentūras darbības rezultātus attiecībā pret tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Minētajā novērtējumā aptver aģentūras darbības ietekmi uz praktisko sadarbību ar patvērumu un KEPS saistītos jautājumos. Novērtējumā pienācīgi ņem vērā pilnvaru ietvaros sasniegto progresu, tostarp izvērtē, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu reālu solidaritāti un atbildības sadali ar īpaši noslogotām dalībvalstīm.

Pamatojums

Regulā nav jānosaka, vai Komisija pasūta pētījumu kā ārpakalpojumu trešai personai vai veic novērtējumu pati.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra
Atsauces	COM(2016)0271 – C8-0174/2016 – 2016/0131(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 7.7.2016
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 7.7.2016
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Jens Geier 23.5.2016
Pieņemšanas datums	11.10.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	27 7 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Auke Zijlstra
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Afzal Khan, Derek Vaughan
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edouard Ferrand

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra
Atsauces	COM(2016)0271 – C8-0174/2016 – 2016/0131(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	4.5.2016
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 7.7.2016
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 7.7.2016	DEVE 7.7.2016	BUDG 7.7.2016
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	DEVE 24.5.2016
Referenti Iecelšanas datums	Péter Niedermüller 23.5.2016
Izskatīšana komitejā	26.5.2016	26.9.2016	24.11.2016	8.12.2016
Pieņemšanas datums	8.12.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 9 6
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Heinz K. Becker, Malin Björk, Caterina Chinnici, Ignazio Corrao, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Lorenzo Fontana, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Filiz Hyusmenova, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Claude Moraes, József Nagy, Péter Niedermüller, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Harald Vilimsky, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marina Albiol Guzmán, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Pál Csáky, Daniel Dalton, Maria Grapini, Marek Jurek, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Salvatore Domenico Pogliese, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Karoline Graswander-Hainz, Esther Herranz García, Sabine Lösing
Iesniegšanas datums	21.12.2016

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

ALDE

PPE

S&D

Verts/ALE

Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Cecilia Wikström

Heinz K. Becker, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Pál Csáky, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Esther Herranz García, Monika Hohlmeier, Barbara Kudrycka, Jeroen Lenaers, József Nagy, Salvatore Domenico Pogliese, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský

Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Ana Gomes, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Sylvie Guillaume, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Christine Revault D'Allonnes Bonnefoy, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer

Jan Philipp Albrecht, Jean Lambert, Bodil Valero

ECR

EFDD

ENF

Daniel Dalton, Jussi Halla-aho, Marek Jurek, Helga Stevens, Branislav Škripek

Kristina Winberg

Lorenzo Fontana, Harald Vilimsky

Udo Voigt

EFDD

GUE/NGL

Ignazio Corrao, Laura Ferrara

Marina Albiol Guzmán, Malin Björk, Cornelia Ernst, Sabine Lösing

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika