Procedūra : 2016/2144(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0033/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0033/2017

Debates :

PV 13/03/2017 - 13
CRE 13/03/2017 - 13

Balsojumi :

PV 14/03/2017 - 6.11

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0075

ZIŅOJUMS     
PDF 794kWORD 73k
2017. gada 8. februāra
PE 594.036v02-00 A8-0033/2017

par ES līdzekļiem dzimumu līdztiesības jomā

(2016/2144(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Referente: Clare Moody

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Sniegusi Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Sniegusi Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
 ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES līdzekļiem dzimumu līdztiesības jomā

(2016/2144(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3.  punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam(1),

–  ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmai (DFS) pievienoto iestāžu kopīgo deklarāciju par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai nodrošināšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskats/pārskatīšana. Uz rezultātiem orientēts ES budžets” (COM(2016)0603),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “2014. gada uzraudzības ziņojums par programmu „Apvārsnis 2020”” (SWD(2016)0123),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu ar vispārēju pārskatu par darbības izdevumiem Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektā (COM(2016)0300),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu kopējo darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā” (SWD(2015)0182),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” (SWD(2015)0278),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 13. septembra rezolūciju par darba un privātās dzīves līdzsvaram labvēlīgu darba tirgus apstākļu izveidi(4),

–  ņemot vērā pētījumu „ES budžets dzimumu līdztiesībai”, ko 2015. gadā publicēja Parlamenta politikas departaments D, un turpmāko pētījumu par līdzekļu izmantošanu dzimumu līdztiesībai atsevišķās dalībvalstīs, ko 2016. gadā publicēja Politikas departaments C,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembra paziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015.” (COM(2010)0491),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. marta rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta darbā(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes ziņojumu par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā — dzimumu līdztiesības principa ievērošanas budžeta plānošanā speciālistu grupas galīgais ziņojums, Strasbūra, 2005. gads,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, kā arī Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A8-0033/2017),

A.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir līgumos nostiprināta Eiropas Savienības pamatvērtība; tā kā ar LESD 8. pantu ievieš integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un nosaka, ka “veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību”;

B.  tā kā viens no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem, proti, mērķis Nr. 5, ko Apvienoto Nāciju Organizācija iecerējusi sasniegt līdz 2030. gadam, ir dzimumu līdztiesība, turklāt tā ir viens no elementiem visos 17 mērķos;

C.  tā kā Komisijas dokumentā “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam”, kas publicēts 2015. gada decembrī, ir uzsvērts, ka dzimumu līdztiesības atbalstā izšķiroša nozīme ir ES finansējumam; tā kā neviena ES iestāde nav konsekventi īstenojusi dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;

D.  tā kā lēmumi par ieņēmumiem un izdevumiem sievietes un vīriešus ietekmē atšķirīgi;

E.  tā kā Parlaments ir paudis atbalstu efektīvai dzimumu līdztiesības integrācijai savā 2016. gada 6. jūlija rezolūcijā par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām: Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes;

F.  tā kā dzimumu līdztiesības jautājumus parasti biežāk risina ieteikuma rakstura politikas jomās, piemēram, cilvēkresursu attīstībā, nevis jomās, kurās izmanto saistošus politikas pasākumus, piemēram, infrastruktūra un IKT, un kurām piešķir lielāku finansiālu atbalstu;

G.  tā kā ir jānodrošina pārdomāta ar aprūpi saistītu atvaļinājumu sistēma kopā ar kvalitatīvu, cenas ziņā pieņemamu un pieejamu aprūpi, tostarp sabiedriskām iestādēm, lai līdzsvarotu darba un privāto dzīvi, un tā kā izdevumi par šīm iestādēm ir jāuzskata par daļu no investīcijām infrastruktūrā; tā kā šie divi faktori ir priekšnoteikums sieviešu līdzdalībai vadošās pozīcijās darba tirgū, kā arī zinātnē un pētniecībā, un tādējādi — dzimumu līdztiesībai;

H.  tā kā Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropadomes kopīgā deklarācijā ir prasīts pienācīgi iekļaut dzimumu līdztiesības elementus ikgadējās budžeta procedūrās, ko piemēro 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai, ņemot vērā to, kā Savienības vispārējais finanšu ietvars veicina dzimumu līdztiesības nostiprināšanu un nodrošina integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai; tā kā, neraugoties uz to, ir jāpastiprina ciešā apņemšanās īstenot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, jo pašlaik spēkā esošās politikas īstenošana bijusi minimāla un dzimumu līdztiesības jautājumiem ir atvēlēti nepietiekami budžeta resursi;

I.  tā kā kopš 2008. gada krīzes ir acīmredzams, ka publiskajās debatēs un politiskajā darba kārtībā gan ES, gan valstu līmenī arvien mazāk uzmanības tiek pievērsts dzimumu līdztiesībai; tā kā krīzes raisītā fiskālā konsolidācija un budžeta ierobežojumi varētu vēl vairāk samazināt dzimumu līdztiesības stratēģijām un struktūrām ,pieejamos resursus ;

J.  tā kā brīdī, kad jau tā ir uzticības krīze Eiropas Savienībai, visu tās iestāžu prioritātei vajadzētu būt Savienības finanšu pilnīgas pārredzamības nodrošināšanai, un šādu prasību tās nedrīkst ignorēt;

K.  tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) publicētais 2015. gada dzimumu līdztiesības indekss liecina, ka dzimumu līdztiesības mērķi Eiropā ne tuvu nav sasniegti;

L.  tā kā viens no svarīgākajiem pasākumiem dzimumu līdztiesības jomā ir vienādas darba samaksas nodrošināšana; tā kā tomēr vienlīdz svarīgi uzdevumi ir arī ES centieni un to rezultātā gūtie panākumi, gan palielinot sieviešu līdzdalību darba tirgū un nodrošinot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu ekonomisko neatkarību, gan arī veicinot sieviešu un vīriešu līdztiesību lēmumu pieņemšanā, cīnoties pret ar dzimumu saistītu vardarbību un aizsargājot un atbalstot cietušos, kā arī veicinot dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības visā pasaulē;

M.  tā kā 1995. gada ANO konferencē pieņemtajā Pekinas rīcības platformā ir prasīts budžeta procesos ņemt vērā dzimumu aspektu,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē ieceri rīkoties saskaņā ar LESD 8. pantu un dzimumu līdztiesības aspektu kā ES budžeta transversālu politikas mērķi integrēt ES fondos un programmās;

2.  tomēr pauž nožēlu par to, ka ES augsta līmeņa politiskā apņemšanās veicināt dzimumu līdztiesību un integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai vēl arvien netiek pilnībā atspoguļota budžeta piešķīrumos un lēmumos par līdzekļu izmantošanu ES politikas jomās, kļūstot par daļu no dzimumu līdztiesību nodrošinošas budžeta plānošanas metodoloģijas;

3.  atzīmē, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta izstrādē ir daļa no vispārējas stratēģijas par dzimumu līdztiesību, un tāpēc uzsver, ka ES iestāžu apņēmīga rīcība šajā jomā ir ļoti svarīga; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka nav pieņemta ES dzimumu līdztiesības stratēģija laikposmam no 2016. līdz 2020. gadam un aicina Komisiju paaugstināt tās dokumenta „Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” statusu, pieņemot to kā paziņojumu, lai tādējādi reaģētu uz Padomes 2016. gada 16. jūnija secinājumiem par dzimumu līdztiesību;

4.  uzsver budžeta sagatavošanā iesaistīto struktūru un procesu svarīgumu un nepieciešamību šos elementus mainīt, ja atklājas, ka kāds no tiem atbalsta vai netīši veicina dzimumu nevienlīdzību;

5.  norāda, ka ir nepieciešama izpratnes veidošana un apmācība par dzimumu līdztiesības integrēto pieeju un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā, lai izstrādātu struktūras un procedūras, kurās ņem vērā dzimuma aspektu;

6.  norāda, ka dažās ES programmās (piemēram, Eiropas Sociālais fonds (ESF), programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.–2020. gadam (REC), programma “Apvārsnis 2020”, Pirmspievienošanās palīdzības instruments II (IPA II), humānās palīdzības joma, Attīstības sadarbības instruments (ASI) un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR)) ir iekļautas konkrētas ar dzimumu līdztiesību saistītas darbības, savukārt citās (piemēram, ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI), Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)) ir iekļautas vien atsauces uz dzimumu līdztiesības vispārējiem principiem, taču tikai dažās programmās ir patiešām skaidri noteikti mērķi un piešķirti līdzekļi vai arī paredzēta sistemātiska īstenošana un pārraudzība;

7.  pauž nožēlu par to, ka vairākās programmās dzimumu līdztiesība iekļauta vien kā transversāls mērķis, kas ne tikai samazina atbalstu ar šo jomu saistītām darbībām, bet arī teju neiespējamu padara dzimumu jautājumu risināšanai piešķirto summu aprēķināšanu(6);

8.  pauž nožēlu, ka lielākajā daļā ES finansēto programmu nav paredzēts veikt konkrētas un mērķtiecīgas darbības dzimumu līdztiesības jomā, kas būtu nodrošinātas ar īpašiem budžeta piešķīrumiem; atzīmē, ka dzimumu līdztiesība būtu jāatzīst par politikas mērķi ES budžeta sadaļās un, to darot, būtu konkrēti jānorāda noteiktiem politikas mērķiem un darbībām piešķiramā summa, lai budžeta sadaļas būtu pārredzamākas un ar tām netiktu vājināti dzimumu līdztiesības mērķi; tāpat uzskata, ka budžeta kontroles uzdevumos būtu jāparedz vērtējums par to, cik lielā mērā ar ES budžetu un tā īstenošanu sekmē vai kavē līdztiesības politiku;

9.  pauž nožēlu par to, ka gan ES, gan valsts iestāžu līmenī politikas izstrādē un īstenošanā ļoti reti tiek izmantoti instrumenti integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanai, piemēram, ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums (GIA) un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā (GB); pauž nožēlu, ka pašlaik trūkst visaptverošu ar dzimumu saistītu rādītāju un pa dzimumiem dalītu datu un uzsver, ka EIGE uzdevums būtu apkopot ar dzimumu saistītus rādītājus un vākt pa dzimumiem dalītus datus, lai iegūtu uzticamu ainu par ES politikas virzienu ietekmi uz dzimumu līdztiesību, kā arī nodrošinātu pareizu finanšu un budžeta pārskatatbildību attiecībā uz to; uzsver EIGE izšķiroši svarīgo lomu, mazinot nošķirtību sadarbībā starp statistiķiem un politikas veidotājiem, lai palielinātu informētību par problēmām, kas saistītas ar sensitīvu datu vākšanu; tādēļ atkārto aicinājumu turpināt pilnveidot rādītājus un statistiku par dzimumu līdztiesības jautājumiem, lai ES budžetu varētu novērtēt no dzimumu līdztiesības viedokļa un uzraudzīt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;

10.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz DFS pievienoto kopīgo deklarāciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, šajā jomā ievērojami panākumi nav gūti;

11.  pauž dziļu nožēlu par to, ka no DFS 2014.–2020. gadam nav izrietējusi skaidra stratēģija dzimumu līdztiesības jomā ar īpašiem mērķiem, konkrētiem uzdevumiem un piešķirtiem līdzekļiem;

12.  pauž nožēlu, ka 2016. gada septembrī publicētajā Komisijas paziņojumā par DFS termiņa vidusposma pārskatīšanu nav atsauces uz integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu;

13.  prasa dzimumu līdztiesības stratēģiju un integrētu pieeju šīs līdztiesības nodrošināšanai padarīt par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada elementu;

14.  uzsver, ka par patiesu Eiropas Savienības prioritāti vajadzētu padarīt ne tikai īstenošanu, bet arī pārredzamību un piekļuvi informācijai par reāliem sasniegumiem dzimumu līdztiesības jomā;

15.  prasa integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai noteikumus pieņemt arī tādās politikas jomās, kas netiek uzskatītas par tieši saistītām ar dzimumu līdztiesību, piemēram, IKT, transports, atbalsts uzņēmējdarbībai un investīcijām vai klimata pārmaiņas;

16.  uzskata, ka visos budžeta izstrādes procesa posmos būtu jāiesaista ārējo ekspertu un organizāciju tīkls, lai palielinātu tā pārredzamību un demokrātisko kvalitāti, jo īpaši, ja tas attiecas uz dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;

ES finansējums dzimumu līdztiesībai nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības jomā, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus)

17.  norāda, ka ESI fondi ir vissvarīgākais finanšu atbalsts dzimumu līdztiesības politikas īstenošanai ES, jo īpaši saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF), kura mērķis ir sekmēt sieviešu pilnīgu iekļaušanos darba tirgū; uzsver, ka Regula (ES) Nr. 1304/2013 nosaka integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai kā obligātu sadaļu visos no Eiropas Sociālā fonda finansētu programmu un projektu posmos, ieskaitot sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmus;

18.  uzsver sabiedrisko pakalpojumu būtisko nozīmi dzimumu līdztiesības veicināšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie Barselonas mērķu sasniegšanas, lai panāktu darba un privātās dzīves līdzsvaru visiem, kā arī izmantot piemērotus instrumentus un stimulus, tostarp Eiropas fondus, piemēram, ESF, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), nodrošinot nepieciešamās infrastruktūras finansējumu nolūkā sniegt kvalitatīvus, cenas ziņā pieņemamus un pieejamus aprūpes pakalpojumus bērniem un citām apgādājamām personām, tostarp gados vecākiem aprūpējamiem cilvēkiem un ģimenes locekļiem ar invaliditāti; norāda, ka tādējādi tiks pastiprināta sieviešu līdzdalība darba tirgū un sieviešu ekonomiskā neatkarība;

19.  pauž nožēlu par to, ka sievietes joprojām cieš no nevienlīdzības darbā, piemēram, viņas mazāk iesaistās nodarbinātībā, pastāv darba samaksas atšķirības, ir lielāks nestandarta vai nepilnas slodzes darba īpatsvars, sliktāki pensijas nosacījumi, kā arī vērojama karjeras segregācija un nepietiekama tās attīstība; uzsver, cik svarīgas ir ESF sniegtās finansējuma iespējas, lai cīnītos pret diskrimināciju un veicinātu dzimumu līdztiesību darbā;

20.  norāda, ka neapmaksāts darbs ir nozīmīgs ekonomikas efektivitātes elements, taču tradicionālā pieeja sociālo pabalstu izmaksā neparedz ņemt vērā neapmaksātu darbu, piemēram, bērnu un gados vecāku cilvēku aprūpi;

21.  atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas dienestu darba dokumentu „Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumiem 2014.–2020. gadā tiks izmantoti EUR 5,85 miljardi, no kuriem 1,6 % ar ESF starpniecību tiks izlietoti konkrētai investīciju prioritātei, proti, „Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp piekļuvē nodarbinātībai, karjeras attīstībā, darba un privātās dzīves apvienošanā un vienādas samaksas par vienādu darbu veicināšanā”;

22.  norāda, ka ar ERAF finansējumu būtu jāturpina atbalstīt investīcijas bērnu un gados vecāku cilvēku aprūpē un cita veida publiskajā un privātajā sociālajā infrastruktūrā, lai citstarp veicinātu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru;

23.  uzsver ELFLA svarīgo lomu, nodrošinot nepieciešamo finansējumu sabiedrisko pakalpojumu un sociālās infrastruktūras atbalstam lauku apvidos un veicinot sieviešu piekļuvi zemei un investīcijām;

24.  aicina Komisiju ierosināt jaunus mērķtiecīgus pasākumus, lai sekmētu sieviešu dalību darba tirgū, piemēram, īpašu ELFLA finansētu programmu sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam;

25.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības izmantot transversālās finansēšanas iespējas saskaņā ar ESI fondiem, lai atbalstītu projektus, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību; uzsver, cik nozīmīgs ir ESI fondu ietvaros piemērotais partnerības princips, kurš labvēlīgi sekmē dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu vietējā līmenī;

26.  atgādina, cik svarīgi ir iekļaut pa dzimumiem dalītus rādītājus darbības programmu pārraudzīšanā un novērtēšanā, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par ESI fondiem, lai īstenošanas posmā ievērotu dzimumu līdztiesības mērķi;

27.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz centieniem izveidot standartu šajā jomā, vēl arvien nav izstrādāta ne sistemātiska metode par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu saistībā ar ESI fondiem, kā arī netiek veiktas mērķtiecīgas darbības saistībā ar vispārēju dzimumu līdztiesības ieviešanas stratēģiju; aicina Komisiju un dalībvalstis vajadzības gadījumā palielināt resursus dzimumu līdztiesības novērtēšanai un konsekventi īstenot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai;

28.  atgādina, ka ESI fondi ir pakļauti ex ante nosacījumiem saistībā ar dzimumu jautājumiem, kas paredz kārtību, kādā tiek veikta attiecīgā personāla apmācība un tādu struktūru iesaiste, kuras atbild par dzimumu līdztiesību visā programmu sagatavošanā un īstenošanā; aicina Komisiju nodrošināt, lai šīs prasības tiek izpildītas; aicina efektīvi izmantot esošās pastāvīgās dzimumu līdztiesības struktūras dalībvalstu līmenī; šajā sakarībā ļoti atzinīgi vērtē valstu paraugpraksi, piemēram, Eiropas Prakses kopiena dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanai (Gender CoP) tīklu Zviedrijā; mudina dalībvalstis garantēt līdztiesības struktūru neatkarību, efektivitāti, kā arī piešķirt tām pietiekamas pilnvaras un resursus, lai tās varētu pildīt savus galvenos uzdevumus;

29.  uzsver, ka ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību un prioritāri tiem ESI fondu pasākumiem, ar kuriem papildus bērnu aprūpes iespējām atbalsta investīcijas izglītības, sociālajos un veselības aprūpes pakalpojumos, jo šo pakalpojumu publiskais finansējums valsts, reģionālā un vietējā līmenī tiek samazināts, turklāt lielāks atbalsts ļautu palielināt darbvietu skaitu;

30.  ierosina palielināt DFS finanšu piešķīrumus bērnu un vecu cilvēku aprūpei paredzētajai sociālajai infrastruktūrai un sociālajiem pakalpojumiem;

31.  pauž nožēlu, ka programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.–2020. gadam (REC) budžeta pozīcijās nav precizēti katram no programmas mērķiem piešķirtie resursi un tāpēc ir ļoti grūti izvērtēt izdevumus dzimumu līdztiesībai un vardarbības pret sievietēm apkarošanai;

ES finansējums dzimumu līdztiesībai pamattiesību, vienlīdzības un pilsonības jomā, izmantojot programmu "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" (REC) 2014.–2020. gadam

32.  atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas dienestu darba dokumentu „Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” diviem mērķiem, proti, dzimumu līdztiesībai un Daphne programmai vardarbības pret sievietēm apkarošanai paredzēti aptuveni 35 % REC līdzekļu, savukārt kopējais no REC programmas 2014.–2020. gadam atvēlētais budžets dzimumu līdztiesībai pamattiesību, vienlīdzības un pilsonības jomā ir EUR 439,5 miljoni; norāda, ka salīdzinoši lielākā daļa līdzekļu ir piešķirti nevis dzimumu līdztiesības, bet gan Daphne mērķim; tomēr pauž nožēlu, ka programmai Daphne nav paredzēta atsevišķa budžeta pozīcija, kaut pašlaik tā ir viens no programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” īpašajiem mērķiem; uzsver, ka programmai Daphne ir vajadzīgs pietiekams finansiālais atbalsts, un arī turpmāk ir jānodrošina tās pamanāmība un ļoti sekmīgā darbība;

33.  uzsver, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Daphne mērķi ir jāvēršas pret jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un/vai bērniem; atzīmē, ka lielākā daļa resursu tika paredzēti, lai apkarotu un novērstu ar kaitējošām paražām saistītu vardarbību (39 %) un sniegtu atbalstu ar dzimumu saistītas vardarbības, vardarbības ģimenē vai vardarbības tuvās attiecībās upuriem, ko piedāvā specializēti sievietēm paredzēti atbalsta dienesti (24 %);

34.  norāda, ka saskaņā ar dzimumu līdztiesības mērķi tika risināti šādi prioritārie jautājumi: sieviešu un vīriešu līdzvērtīga ekonomiskā neatkarība, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvars (44 % paredzēto resursu); labas prakses veicināšana attiecībā uz dzimumu lomām un dzimumu stereotipu pārvarēšana izglītībā, apmācībā un darba vietā (44 %) un atbalsts ES mēroga tīkliem par dzimumu līdztiesības jautājumiem (12 %);

35.  uzsver, ka pilsoniskās apziņas attīstīšana būtu jāsaista ne tikai ar tiesību aizstāvību un paplašināšanu, bet arī ar sociālo atbildību, labjutību, no dzimumu stereotipiem atbrīvotu izglītību un apmācību un piekļuvi sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības jomā;

36.  tomēr pauž nožēlu par programmas Daphne īpašajam mērķim samazināto finansējumu; norāda, ka Daphne budžets bija EUR 18 miljoni saistību apropriācijās 2013. gadā salīdzinājumā ar EUR 19,5 miljoniem 2012. gadā un vairāk nekā EUR 20 miljoniem 2011. gadā; turklāt norāda, ka 2016. gadā REC darba programmā mērķim bija paredzēts vien nedaudz vairāk kā EUR 14 miljoni;

37.  aicina Komisiju gada darba programmas gatavošanā ievērot pienācīgu un taisnīgu finansiālā atbalsta sadalījumu dažādām jomām, uz ko attiecas REC programmas īpašie mērķi, ņemot vērā jau iepriekšējā plānošanas periodā (2007–2013) piešķirto finansējuma apjomu;

38.  aicina Komisiju palielināt atbalstu Eiropas tīkliem par dzimumu līdztiesības jautājumiem, tādējādi stiprinot savstarpējās mācīšanās iespējas, sevišķi vietējām un reģionālajām pašvaldībām; jo īpaši norāda, ka ir vajadzīgs konkrēts atbalsts, lai palielinātu sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

39.  aicina panākt lielāku skaidrību par to, kā REC programmas ietvaros tiek īstenots mērķis apkarot vardarbību; uzsver, ka efektīvai īstenošanai ir svarīgi, lai finansējums sasniegtu vietējās organizācijas un vietējās un reģionālās pašvaldības; aicina par prioritāti noteikt organizācijas, kas nodarbojas ar vardarbības novēršanu un visu veidu vardarbībā cietušo atbalstīšanu;

40.  atzīst nepieciešamību nodrošināt atbalstu jau esošo vietējo un reģionālo dzimumu līdztiesības iniciatīvu, piemēram, Eiropas Hartas par sieviešu un vīriešu līdztiesību vietējā līmenī, īstenošanai;

41.  aicina Komisiju pastiprināt prasības šīs programmas īstenošanā apkopot pa dzimumiem dalītus datus, kas ir būtisks instruments efektīvai dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta analīzē;

ES finansējums dzimumu līdztiesībai pētniecības un inovācijas jomā, izmantojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

42.  uzsver, ka saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (turpmāk “programma”) regulas 16. panta prasībām ir paredzēts dzimumu līdztiesības un dzimumu aspektus pētniecībā kā transversālu jautājumu integrēt ikvienā no dažādajām darba programmas daļām;

43.  vērš uzmanību uz trijiem integrācijas mērķiem saskaņā ar šo programmu, proti: veicināt vienlīdzīgas iespējas un dzimumu līdzsvaru projektu grupās; nodrošināt dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanā un integrēt dzimumu aspektu pētniecības saturā;

44.  atzinīgi vērtē to, ka šajā programmā paredzēts atbalsts pētniecības struktūrām dzimumu līdztiesības plānu īstenošanā; atzinīgi vērtē arī Komisijas un EIGE kopīgo projektu izveidot tiešsaistes līdzekli dzimumu līdztiesības plāniem, kas būtu līdzeklis labākās prakses noteikšanai un tās apmaiņai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

45.  atzinīgi vērtē to, ka pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja savos priekšlikumos kā attiecināmās izmaksas iekļaut apmācību un īpašus pētījumus par dzimumu līdztiesību;

46.  atzinīgi vērtē to, ka personāla dzimumu līdzsvars ir viens no šīs programmas novērtēšanas kritēriju faktoriem un ka vērtētāji kopā ar citiem attiecīgiem priekšlikuma aspektiem ņem vērā veidu, kā priekšlikumā ņemta vērā dzimuma un/vai dzimumu līdztiesības analīze;

47.  atzinīgi vērtē to, ka tiek izmantoti konkrēti rādītāji, lai uzraudzītu dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu šajā programmā, kā arī to, ka dzimumu līdzsvara aspektā 2014. gadā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” padomdevēju grupās sieviešu līdzdalība bija 52 %(7);

48.  uzskata, ka rezultātu novērtēšanai ir vajadzīga turpmāka pārskatīšana, balstoties arī uz citiem rādītājiem, piemēram, sieviešu dalībnieču un sieviešu projektu koordinatoru procentuālo daļu šajā programmā, nepieciešamības gadījumā ierosinot grozījumus īpašajās darbībās;

49.  prasa šajā programmā vēl vairāk nostiprināt integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai un izstrādāt dzimumu līdztiesības mērķus stratēģijās, programmās un projektos visos pētniecības cikla posmos;

50.  aicina saglabāt neatkarīgu budžeta pozīciju ar dzimumu saistītu strukturālu izmaiņu projektu finansēšanai (piemēram, Dzimumu līdztiesības jautājumi pētniecībā un inovācijā (GERI) 2014.–2016. gada laikposmam), kā arī citu ar dzimumu līdztiesības jautājumiem pētniecībā un inovācijā saistītu projektu finansēšanai;

51.  atzinīgi vērtē to, ka viens no programmas “Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to” mērķiem ir vērsts uz to, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību gan pētniecības procesā, gan tās saturā; turklāt atzinīgi vērtē dotācijas “Atbalsts pētniecības organizācijām, lai īstenotu dzimumu līdztiesības plānus” un „Veicināt dzimumu līdztiesību programmā “Apvārsnis 2020” un Eiropas Pētniecības telpā”; tomēr pauž nožēlu par to, ka budžetā nav paredzētas konkrētas pozīcijas šajā programmā izklāstītajiem mērķiem;

Citas programmas un fondi, tostarp īpašie mērķi dzimumu līdztiesības jomā

52.  pauž nožēlu, ka dzimumu perspektīva nav paredzēta saistībā Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF); uzsver, ka veiksmīgs ekonomikas atveseļošanās process nav iespējams, nenovēršot krīžu radīto ietekmi uz sievietēm;

53.  uzsver, ka dabas katastrofām ir nopietna ietekme uz infrastruktūru, kas saistīta ar sabiedriskajiem pakalpojumiem, un tāpēc īpaši skartas ir sievietes; aicina Komisiju attiecībā uz ES Solidaritātes fondu ieviest prasību ietekmes uz iedzīvotājiem novērtēšanā ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektu;

54.  norāda, ka ārējās darbības un attīstības sadarbības jomā uz ES darbībām trešās valstīs attiecas 2016.–2020. gada laikposmam izstrādātais dzimumu līdztiesības rīcības plāns (GAP), un ka pastāv vairāki ārējās palīdzības instrumenti, ar kuriem atbalsta dzimumu līdztiesības mērķus;

55.  uzsver, ka bruņotos konfliktos cietušām sievietēm un meitenēm ir tiesības saņemt nepieciešamo medicīnisko aprūpi, tostarp piekļuvi kontracepcijas līdzekļiem, ārkārtas kontracepcijas līdzekļiem un aborta veikšanas pakalpojumiem; atgādina, ka ar ES humāno palīdzību ir jānodrošina meiteņu un sieviešu tiesību ievērošana saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, un uz to nedrīkst attiekties citu līdzekļu devēju noteikti ierobežojumi, kā norādīts ES 2016. gada budžetā; atzinīgi vērtē ES pieeju šajā jautājumā; mudina Komisiju uzturēt šādu nostāju;

56.  uzsver, ka dzimumu līdztiesība arī ir viens no nesen izveidotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) pamatprincipiem; atkārtoti aicina ņemt vērā dzimumu dimensiju migrācijas un patvēruma politikas virzienos, nodrošinot, ka sievietēm ir pieejama droša pajumte, īpaša veselības aprūpe, kas saistīta ar seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, un ka īpaša uzmanība tiek pievērsta neaizsargātu personu īpašajām vajadzībām, piemēram, gan sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības, tostarp seksuālas vardarbības, gan arī nepavadītiem nepilngadīgajiem un citām riska grupām, tostarp LGBTI;

57.  aicina izstrādāt visaptverošu ES mēroga pamatnostādņu kopumu, kas jāpieņem migrācijas un patvēruma politikas jomā, paredzot arī pienācīgu finansējumu visaptverošām apmācību programmām profesionāļiem, kuri var nonākt saskarē ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem; uzsver, ka šajās programmās jāņem vērā bēgļu sieviešu dzimumspecifiskās vajadzības un arī iespējamais kaitējums saistībā ar šo aspektu, piemēram, sieviešu un meiteņu tirdzniecība;

58.  uzsver, ka bēgļu uzņemšanas centros turpina uzturēties pārmērīgi liels cilvēku skaits un tas iespaido sieviešu drošību; aicina plašāk izmantot AMIF, lai uzlabotu uzņemšanas centrus, paredzot atsevišķas guļamtelpas un labierīcību telpas sievietēm un vīriešiem, kā arī nodrošinātu piekļuvi konkrētam dzimumam piemērotiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp grūtniecības un pēcdzemdību aprūpei;

59.  uzskata, ka dalībvalstis būtu jāmudina līdzās AMIF vairāk izmantot arī kohēzijas fondu un ESI fondu līdzekļus, lai veicinātu bēgļu integrāciju darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā pieejama bērnu aprūpe ļauj iegūt darbu bēglēm sievietēm;

60.  prasa pārskatīt iespēju palielināt finansējumu Daphne un Odysseus programmām un paplašināt to darbības jomas, novērtējot to, vai šīs programmas varētu izmantot arī to nopietno apdraudējumu novēršanai, ar ko saskaras sievietes bēgles, un sniegt lielāku atbalstu šo ar dzimumu saistīto nodarījumu novēršanai;

61.  uzsver, ka ar pašreizējo bēgļu krīzi saistīto vajadzību risināšanai ir iesaistīti arī citi fondi, piemēram, Iekšējās drošības fonds, īpaši finanšu instrumenti, piemēram, Ārkārtas atbalsta instruments un citi ad hoc instrumenti un dotācijas; norāda, ka ir sarežģīti uzraudzīt šo līdzekļu izmantošanu, jo īpaši saistībā ar dzimumu līdztiesību, un prasa ES finansējumu šajā jomā izmantot koordinēti, efektīvi, pārredzami un ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektus;

62.  prasa ar atsevišķu finansējumu atbalstīt mērķtiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu patvēruma meklētāju, bēgļu un migrantu sieviešu un meiteņu, tostarp grūtnieču un gados vecāku sieviešu, kā arī LGBTI pamatvajadzības, cilvēktiesības, drošību un drošumu, šajos pasākumos iesaistot vietējā līmeņa organizācijas un vietējās un reģionālās pašvaldības;

Ieteikumi politikas jomā

63.  atkārtoti pieprasa visos ES budžeta procedūras līmeņos ievērot dzimumu līdztiesības principu; prasa šo principu konsekventi ievērot visas budžeta procedūras gaitā, lai budžeta izdevumus varētu izmantot kā instrumentu dzimumu līdztiesības veicināšanai;

64.  prasa, lai, izstrādājot ES finansēšanas programmas laikposmam pēc 2020. gada, budžeta plānošanā stingri un efektīvi tiktu ņemts vērā dzimumu līdztiesības princips un tiktu īstenota integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai nolūkā palielināt ES finansējumu pasākumiem, ar kuriem apkaro diskrimināciju dzimuma dēļ, vienlaikus ņemot vērā šādus aspektus:

  i) apzināt tiešus un netiešus ar dzimumu saistītus jautājumus;

  ii) ja iespējams — apzināt saistīto līdzekļu piešķīrumus, kā arī

  iii) novērtēt, vai ES finansēšanas programmas ļaus turpināties pastāvošajai nevienlīdzībai starp vīriešiem un sievietēm (un vīriešu un sieviešu grupām), zēniem un meitenēm, kā arī dzimumu attiecību modeļiem, vai arī šīs programmas sekmēs pārmaiņas;

65.  aicina ar visām ES budžeta sadaļām vienlīdz stingri censties panākt dzimumu līdztiesības mērķus un integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai standartus;

66.  aicina skaidri norādīt piešķiramās summas noteiktiem politiskiem mērķiem un pasākumiem, kas vērsti uz dzimumu līdztiesību, lai palielinātu pārredzamību un pārskatatbildību;

67.  atgādina, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā ir metodika, kas jāpiemēro visām ES budžeta pozīcijām, nevis tikai tām programmām, kuru ietekme uz dzimumu aspektu šķiet visiespējamākā;

68.  norāda, ka dzimumu līdztiesības aspekts nav vienreizējs pasākums, un ka dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā ir nepieciešama pastāvīga apņemšanās, kas ietver analīzi, apspriešanos un pastāvīgus budžeta pielāgojumus, lai ņemtu vērā sieviešu un vīriešu un zēnu un meiteņu mainīgās vajadzības;

69.  uzskata, ka ES līmeņa finansējumu EUR 6,17 miljardu apjomā, kas pašreizējā DFS ietvaros piešķirts šīs stratēģiskās iesaistes dzimumu līdztiesības jomā mērķu sasniegšanai, ir tikai pirmais solis, un prasa šo summu nākamajā DFS palielināt;

70.  uzskata, ka DFS termiņa vidusposma pārskatīšana varētu būt iespēja uzlabot ar ES budžetu sasniegtos rezultātus dzimumu līdztiesības jomā un apliecināt sabiedrībai šos sasniegumus;

71.  tādēļ pauž nožēlu par Komisijas lēmumu DFS termiņa vidusposma pārskatīšanā neaplūkot jautājumu par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu un prasa ieviest konkrētākas darbības šīs situācijas novēršanai;

72.  prasa ar dzimumu saistītus rādītājus piemērot projektu atlases, uzraudzības un novērtēšanas posmos saistībā ar visām darbībām, kas saņem finansējumu no ES budžeta; turklāt prasa dzimumu līdztiesības ietekmes novērtējumu noteikt par vispārējo ex ante nosacījumu obligātu daļu, kā arī apkopot pa dzimumiem dalītus datus par līdzekļu saņēmējiem un dalībniekiem;

73.  stingri iesaka pa dzimumiem dalītus datus darīt pieejamus sabiedrībai, lai nodrošinātu finanšu pārskatatbildību un pārredzamību;

74.  prasa metodoloģiju, kas tika izmantota ziņojumā “2015. dzimumu līdztiesības indekss — Dzimumu līdztiesības noteikšana Eiropas Savienībā 2005.–2012. gadā”, un ko 2015. gadā publicēja EIGE, pieņemt par pamatu dzimumu nevienlīdzības noteikšanai, un, balstoties uz šiem datiem, plānot un īstenot ES finansējuma programmas;

75.  prasa ES iestādēm un dalībvalstīm regulāri rīkot mācību un tehniskā atbalsta programmas par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanas instrumentiem visiem darbiniekiem, kuri iesaistīti politikas izstrādē un budžeta procedūrās; dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā mudināt izmantot gan ES un valstu stratēģijās, lai efektīvāk veicinātu dzimumu līdztiesību;

76.  aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt, cik iedarbīgas dzimumu līdztiesības direktīvu īstenošanā ir valsts sūdzību izskatīšanas iestādes un procedūras;

77.  prasa, lai Revīzijas palāta tās ieteikumos un īpašajos ziņojumos arī iekļauj dzimumu līdztiesības perspektīvu, izvērtējot Savienības budžeta izpildi, turklāt gan attiecībā uz ES dzimumu līdztiesības politikas konkrētiem mērķiem, gan šīs politikas horizontālajiem aspektiem; pieprasa, lai arī dalībvalstis iekļautu dzimumu dimensiju savos budžetos, lai analizētu valdības programmas un politikas jomas, to ietekmi uz resursu piešķiršanu un to devumu vīriešu un sieviešu līdztiesībā;

78.  atkārtoti pauž bažas par acīmredzamo dzimumu līdzsvara trūkumu Eiropas Revīzijas palātā, kurā tas ir visizteiktākais no visām ES iestādēm — starp Revīzijas palātas locekļiem patlaban ir 28 vīrieši un tikai trīs sievietes (par divām mazāk nekā 2016. gada sākumā); aicina Padomi, sākot no šā gada un līdz laikam, kad tiks sasniegts pieņemams līdzsvars, visos turpmākajos Revīzijas palātas locekļu iecelšanas gadījumos ierosināt Parlamentam divus kandidātus — sievieti un vīrieti;

79.  prasa pārraudzīt un novērtēt Polijas 2013.–2016. gada valsts rīcības plānu (NAP) vienlīdzīgai attieksmei; pauž bažas, ka valsts pārvaldes iestādes nav paredzējušas centrālā budžeta atsevišķu finansējumu dzimumu līdztiesības īstenošanai NAP ietvaros; prasa panākt līdzsvaru uzraudzības struktūras izveidē, tostarp attiecībā uz ekspertiem un sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības NVO pārstāvjiem;

80.  atzinīgi vērtē Polijas cilvēktiesību komisāra darbu, kurš saskaņā ar Likumu par vienlīdzīgu attieksmi vada par vienlīdzīgu attieksmi atbildīgo līdztiesības struktūru; pauž dziļas bažas par neseniem budžeta samazinājumiem, kas skar cilvēktiesību komisāru; atgādina, ka valsts līdztiesības struktūra būtu pietiekami jānodrošina ar personālu un finansēm, kā arī jāgarantē un jāsaglabā tās neatkarība;

°

°  °

81.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

  OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.

(3)

  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0338.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0072.

(6)

Komisijas dienestu darba dokuments ar vispārēju pārskatu par darbības izdevumiem Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektā (COM(2016)300), 15. lpp.

(7)

Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta 2014. gada uzraudzības ziņojums par programmu „Apvārsnis 2020”, ISBN 978-92-79-57749-9, 44. lpp.


PASKAIDROJUMS

Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir līgumos nostiprināts Eiropas Savienības pamatprincips. Dzimumu līdztiesības jautājumi skarti arī piecpadsmit dažādās ES pieņemtās direktīvās un ir nepārprotami noteikts mērķis vairākās ES budžeta sadaļās. Tomēr, neraugoties uz pasākumiem dzimumu līdztiesības sasniegšanai, šis mērķis vēl ne tuvu nav sasniegts. Tādēļ šajā ziņojumā ir prasīts budžetu izmantot daudz aktīvāk un mērķtiecīgāk, lai sasniegtu dzimumu līdztiesības mērķi.

ES finansējums jau tagad sniedz nozīmīgu ieguldījumu dzimumu līdztiesības veicināšanā.

Vairākās ES programmās (piemēram, ESF, REC un “Apvārsnis 2020”) paredzētas īpašas darbības saistībā ar dzimumu līdztiesību, savukārt citās ir vien atsauce uz dzimumu līdztiesības vispārīgiem principiem. Tomēr ļoti nedaudzās programmās ir noteikti skaidri mērķi un paredzēti līdzekļi, kā arī notiek regulāra īstenošana un uzraudzība. Kopumā dzimumu līdztiesības jautājumi parasti tiek risināti nevis ar saistošiem politikas pasākumiem tādās jomās kā transports, klimats un IKT, bet gan ar ieteikuma rakstura politikas pasākumiem, piemēram, cilvēkresursu attīstības jomā.

Šajā ziņojumā novērtēts, kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai tiek piemērota saistībā ar ES līdzekļu piešķiršanu, pievēršot uzmanību ES finansējumam bērnu aprūpei saistībā ar ESI fondu izmantošanu, integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējuma izmantošanā un REC programmas izmantošanā (īpaši pievēršoties dzimumu līdztiesības mērķim un turpmākajiem pasākumiem saistībā ar “Daphne” programmu cīņai ar vardarbību pret sievietēm). Tajā sniegti politiski ieteikumi par to, kā labāk internalizēt ES deklarēto principu par dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu budžeta piešķiršanā un attiecībā uz izdevumiem pieņemtajiem lēmumiem ES politikas jomās.

Saskaņā ar darbības programmām, par kurām panākta vienošanās ar dalībvalstīm, reģioniem un Komisiju, 2014.–2020. gadā dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumiem ar ESIF starpniecību tiks izlietoti aptuveni EUR 5,85 miljardi. Tādejādi ESI fondi ir vissvarīgākais finanšu atbalsts dzimumu līdztiesības politikas īstenošanai Eiropas Savienībā, un jo īpaši tas ir ESF, kura mērķis ir sekmēt sieviešu pilnīgu iekļaušanos darba tirgū; 2014.–2020. gadā dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumiem tiks izmantoti EUR 5,85 miljardi, no kuriem 1,6% ar ESF starpniecību tiks izlietoti konkrētai investīciju prioritātei, proti, „Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp piekļuve nodarbinātībai, karjeras attīstība, darba un privātās dzīves apvienošana un vienādas samaksas par vienādu darbu veicināšana”. Ir iespējams veikt arī citas darbības līdzās šiem īpašajiem pasākumiem, piemēram, ERAF finansējums būtu arī jāizmanto, lai atbalstītu investīcijas bērnu aprūpes un citu veidu sociālajā infrastruktūrā. Pētījumi liecina, ka investīcijas aprūpes pakalpojumu jomā radītu gandrīz tikpat daudz darbvietu vīriešiem, cik investīcijas celtniecības nozarē, un gandrīz četras reizes vairāk darbvietu sievietēm.

REC programmas 2014.–2020. gadam (ar ko aizstāj agrāko programmu “Progress, pamattiesības un pilsonība” un “Daphne III”) kopējais budžets laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 439,5 miljoni, no kuriem 35 % ir paredzēti diviem dzimumu līdztiesības mērķiem šajā programmā (“Sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” un “Vardarbības pret bērniem, jauniešiem, sievietēm un citām riska grupām novēršana (“Daphne”)”. Tomēr šīs programmas īstenošanas posmā trūkst pa dzimumiem dalītu datu. Turklāt referente pauž nožēlu par pieejamo līdzekļu samazinājumu programmas „Daphne” īpašajam mērķim un ierosina nodrošināt atbilstīgu un taisnīgu finansiālā atbalsta sadalījumu starp dažādām jomām un viest lielāku skaidrību par to, kā REC programmas ietvaros tiek īstenots mērķis apkarot vardarbību.

Attiecībā uz programmu “Apvārsnis 2020” referente atzinīgi vērtē integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai nodrošināšanu kā transversālu mērķi katrā no dažādajiem darba programmas daļām saskaņā tās regulas 16. panta prasībām; tomēr ir nepieciešama papildu pārskatīšana rezultātu novērtēšanai, balstoties uz rādītājiem, turklāt dzimumu līdztiesības integrēta pieeja būtu vēl vairāk jāstiprina visos programmas pīlāros. Referente uzsver, ka būtu jāsaglabā neatkarīgas budžeta pozīcijas, lai finansētu ar dzimumu saistītas strukturālas izmaiņas (piemēram, GERI 2014.–2016. gada laikposmam), un būtu jānovērš iecere dzimumu līdztiesības finansējumu iekļaut vispārīgākās budžeta kategorijās.

Tomēr referente uzskata, ka ES varētu daudz labāk izmantot budžeta līdzekļus, lai virzītos uz minēto mērķi. Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījumā ir secināts, ka daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam nav precīzas dzimumu līdztiesības stratēģijas ar konkrētiem mērķiem, uzdevumiem vai piešķīrumiem. Dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā netiek sistemātiski izmantota ES vispārējā budžeta veidošanā. Bieži vien nav iespējams noteikt, vai un kādi resursi ir piešķirti, lai sasniegtu dzimumu līdztiesības mērķus attiecīgajās programmās. Daudzās programmās trūkst vai ir nepilnīga informācija par finanšu piešķīrumiem no dzimumu līdztiesības aspekta, kā arī par īstenošanu un rezultātiem. Gan ES, gan valsts iestāžu līmenī ļoti reti tiek izmantoti instrumenti integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanai, piemēram, ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums (GIA) un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā (GB). Ir gan arī izņēmumi, piemēram pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, kurā ir iekļauta integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai nodrošināšanu un paredzēti atbilstoši rādītāji.

Pēdējos gados diemžēl vērojamas atkāpes no dzimumu līdztiesības politikas īstenošanas. Šī tendence skārusi arī īpaši dzimumu līdztiesības nodrošināšanai paredzētās programmas, piemēram, “Daphne” programma ir viens piemērs, kā pakāpeniski notiek ES līmeņa finansējuma samazināšana ar dzimumu līdztiesības jautājumiem saistītai politikai.

Integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošana ar ES budžeta starpniecību ir iespēja palīdzēt informēt un tad veikt mērķtiecīgu darbību, lai mainītu šo tendenci un turpinātu virzīties uz dzimumu līdztiesības panākšanu. Atzīstot vispārējo pozitīvo lomu, kāda ES budžetam var būt šī svarīgā mērķa sasniegšanā, ir iespējams mainīt pašreizējo nepietiekamas rīcības tendenci.

Referente pauž nožēlu, ka Komisijas DFS termiņa vidusposma pārskatā nav priekšlikumu šajā jomā un nav arī atsauces uz dzimumu līdztiesību. Referente uzskata, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā jau pati par sevi rada izpratni par vajadzību novērst nevienlīdzību. Ja to pienācīgi īsteno, izmantojot ar dzimumu saistītus rādītājus, tad varētu pierādīt ES budžeta izmantošanas pozitīvo ietekmi un norādīt, kur budžeta izmantošanā varētu būt nepilnības. Skaidri nosakot pozitīvo pievienoto vērtību ES programmu īstenošanā, varēs apliecināt Eiropas iedzīvotajiem to lielo progresu, ko ar budžeta līdzekļiem var sasniegt dzimumu līdztiesības jomā.

Tādēļ šajā ziņojumā ir prasīts budžetu izmantot daudz aktīvāk un mērķtiecīgāk, lai sasniegtu dzimumu līdztiesības mērķi, kas ES darbā bijis svarīgs jau kopš pašiem pirmsākumiem.


Sniegusi Budžeta komitejaS ATZINUMS (16.12.2016)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par ES līdzekļiem dzimumu līdztiesības jomā

(2016/2144(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Eider Gardiazabal Rubial

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā dokumentā „Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam”, kas publicēts 2015. gada decembrī, ir uzsvērts, ka ES finansējums ir galvenais atbalsta faktors dzimumu līdztiesībai, kas ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām;

B.  ņemot vērā LESD 8. pantu, kurā ir teikts: „Veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību”;

C.  tā kā Eiropas Parlamentam ziņojumā par 2014.–2020. gada DFS pārskatīšanu(1) Parlamentam ir jāsniedz lielāks atbalsts dzimumu līdztiesības efektīvai integrēšanai, lai apkarotu visa veida diskrimināciju;

D.  tā kā saskaņā ar datiem 2015. gada dzimumu līdztiesības indeksā, ko publicēja Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), Eiropā līdz dzimumu līdztiesības mērķa sasniegšanai vēl joprojām ejams tāls ceļš;

E.  tā kā dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā nozīmē ieviest dzimumu līdztiesības perspektīvu visos budžeta procesa līmeņos — sākot ar plānošanu un sagatavošanu un beidzot ar revīziju un izvērtēšanu, un nepieciešamību palielināt ES dzimumu līdztiesības veicināšanas finansējumu;

F.  tā kā konkrētu dzimumu līdztiesības rādītāju un pēc dzimumu kritērija apkopotu datu trūkums un nepietiekamas īstenošanas stratēģijas diemžēl neļauj panākt pareizu finanšu un budžeta pārskatatbildību, lai izvērtētu ES politikas nostāju ietekmi uz dzimumu līdztiesību,

G.  tā kā 2015. dzimumu līdztiesības indeksā — Dzimumu līdztiesības noteikšana Eiropas Savienībā 2005 –2012. gadā, ko 2015. gadā publicēja EIGE, ir izklāstīts izsmeļošs novērtējums un pareiza dzimumu nevienlīdzības noteikšanas metodika, kas ir pilnībā saskaņota ar dzimumu līdztiesības principu;

H.  tā kā ir jāatceras 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Parlamentu, Padomi un Komisiju par labāku likumdošanas procesu, jo īpaši tā 20.–24. pantu par spēkā esošo tiesību aktu ex post novērtējumu kā pamatu turpmākai rīcībai;

I.  atzinīgi vērtē centienus ieviest konkrētus dzimumu līdztiesības rādītājus un pēc dzimumu kritērija strukturētu datu apkopošanu dažās ES tiesību aktu normās un politikas nostājās, piemēram, Eiropas Sociālajā fondā (ESF),

1.  pauž nožēlu par to, ka pašlaik ES budžeta izpilde nesaskan ar ES augsta līmeņa apņemšanos nodrošināt dzimumu līdztiesību;

2.  prasa visās budžeta sadaļās īstenot tālejošus un precīzus dzimumu līdztiesības mērķus un dzimumu līdztiesības integrēšanas standartus un norādīt precīzo summu, kas jāpiešķir atsevišķiem politikas mērķiem un pasākumiem, lai tie kļūtu pārredzamāki un neaizēnotu dzimumu līdztiesības mērķus; uzskata, ka dzimumu līdztiesība būtu jāiekļauj kā atsevišķs politikas mērķis visās ES budžeta sadaļās;

3.  prasa konkrētus ar dzimumu saistītus rādītājus un kritērijus attiecīgos gadījumos piemērot projektu atlases un visu to darbību uzraudzības un novērtēšanas posmā, kurām tiek piešķirts finansējums no ES budžeta, kā arī prasa sistemātiski vākt pēc dzimumu kritērija apkopotus datus par finansējuma saņēmējiem un dalībniekiem, tostarp par līdzekļiem, kurus atbalsta ar ES budžetu, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma;

4.  ES līmeņa finansējumu EUR 6,17 miljardu apjomā, kas pašreizējā DFS ietvaros piešķirts šīs stratēģiskās iesaistes dzimumu līdztiesības jomā mērķu sasniegšanai, uzskata par pirmo soli un prasa šo summu nākamajā DFS palielināt; uzskata, ka šāda palielinājuma pamatā vajadzētu būt spēkā esošo tiesību aktu izvērtēšanai, kā par to ir panākta vienošanās iestāžu nolīgumā starp Parlamentu, Padomi un Komisiju par labāku likumdošanas procesu;

5.  prasa, lai, izstrādājot ES finansēšanas programmas laikposmam pēc 2020. gada, budžeta plānošanā stingri un efektīvi tiktu ņemts vērā dzimumu līdztiesības princips un tiktu īstenota integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai nolūkā palielināt ES finansējumu pasākumiem, ar kuriem apkaro diskrimināciju dzimuma dēļ, vienlaikus ņemot vērā šādus aspektus:

  i) apzinātu tiešus un netiešus ar dzimumu saistītus jautājumus;

  ii) ja iespējams — apzinātu saistīto līdzekļu piešķīrumus, kā arī

  iii) izvērtētu, vai ES finansējuma programmas saglabās vai mainīs pastāvošo nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem (un sieviešu un vīriešu grupām), meitenēm un zēniem, kā arī dzimumu attiecību modeļus;

6.  prasa metodoloģiju, pamatojoties uz kuru izstrādā 2015. dzimumu līdztiesības indeksu, ar kuru nosaka dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā 2005.–2012. gadā un ko 2015. gadā publicēja EIGE, dzimumu nevienlīdzības noteikšanas nolūkā pieņemt kā pamatu, balstoties uz kuru plāno un īsteno ES finansējuma programmas.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

8.12.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

5

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Richard Ashworth, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Clare Moody, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Monika Vana, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Bill Etheridge, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Derek Vaughan

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, José Blanco López, Edouard Ferrand, Valentinas Mazuronis, Claudia Schmidt, Nils Torvalds

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.


Sniegusi Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (19.1.2017)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par ES līdzekļiem dzimumu līdztiesības jomā

(2016/2144(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Luke Ming Flanagan

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Eiropas Padomes ziņojumu par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā (Dzimumu līdztiesības principa ievērošanas budžeta plānošanā speciālistu grupas galīgais ziņojums, Strasbūra, 2005. gads),

A.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Līgumos nostiprināta ES pamatvērtība; tā kā ES sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015. gadam drīzumā beigsies un būs iespēja veikt izvērtēšanu;

B.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajā deklarācijā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību ir aicināts ikgadējās budžeta procedūrās, ko piemēro 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai, pienācīgi iekļaut dzimumu līdztiesības elementus, ņemot vērā to, kā Savienības vispārējā finanšu sistēma veicina dzimumu līdztiesības nostiprināšanu un nodrošina integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai;

C.  tā kā dokumentā “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam”, kas publicēts 2015. gada decembrī, ir atkārtoti apstiprināta apņemšanās turpināt darbu, lai veicinātu līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm, un ir uzsvērts, ka ES finansējumam ir svarīga nozīme atbalsta nodrošināšanā dzimumu līdztiesībai;

D.  tā kā dzimumu līdztiesībai paredzētā ES finansējuma kopējais budžets pamattiesību, vienlīdzības un pilsonības jomā, izmantojot programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” (REC) 2014. – 2020. gadam, sasniedz EUR 439,5 miljonus, no kuriem 35 % ir paredzēti diviem ar dzimumu līdztiesību saistītiem mērķiem un vardarbības pret sievietēm apkarošanas programmai “Daphne”;

E.  tā kā, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF), 2014.–2020. gadā dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumiem tiks izmantoti aptuveni EUR 5,85 miljardi, no kuriem 1,6 % ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) starpniecību tiks izlietoti konkrētai investīciju prioritātei, proti, “Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp piekļuve nodarbinātībai, karjeras attīstība, darba un privātās dzīves apvienošana un vienādas samaksas par vienādu darbu veicināšana”;

F.  tā kā ES budžeta pārraudzības iestādē — Eiropas Revīzijas palātā — pastāv spēcīga nelīdzsvarotība dzimumu pārstāvības jomā un, izvirzot 2016. gadā jaunus kandidātus, tā ir saglabājusies;

G.  tā kā viens no svarīgākajiem pasākumiem dzimumu līdztiesības jomā ir vienādas darba samaksas nodrošināšana, taču tikpat svarīga nozīme ir arī ES centieniem un panāktajiem rezultātiem attiecībā uz sieviešu līdzdalības darba tirgū palielināšanu un sieviešu un vīriešu līdzvērtīgas ekonomiskās neatkarības nodrošināšanu, veicinot sieviešu un vīriešu līdztiesību lēmumu pieņemšanas procesā, apkarojot ar dzimumu saistītu vardarbību, aizsargājot un atbalstot cietušās personas un veicinot dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības visā pasaulē;

H.  tā kā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu atbalsta pārraudzības prasību ieviešanu, tostarp izmērāmus rādītājus, uz kuru pamata vākt pierādījumus par tiesību aktu ietekmi uz vietas un atbalstīt turpmāku rīcību, vienlaikus nepieļaujot administratīvu slogu;

I.  tā kā 1995. gada ANO konferencē pieņemtajā Pekinas rīcības platformā ir prasīts budžeta procesos ņemt vērā dzimumu aspektu,

1.  norāda, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā vajadzētu būt demokrātiskas pārvaldības instrumentam, kas palīdzēs nodrošināt dzimumu līdztiesības īstenošanu; tāpat uzskata, ka budžeta kontroles uzdevumos būtu jānorāda tas, kādā mērā ES budžets un tā īstenošana sekmē vai kavē līdztiesības politiku; uzskata, ka pašreizējā atšķirība starp vīriešu un sieviešu darba samaksu par tādu pašu darbu ir pilnībā nepieņemama;

2.  norāda, ka dažās politikas jomās (nodarbinātība, sociālās lietas un iekļaušana, iekšlietas, tieslietas, attīstība un sadarbība, pētniecība un inovācija, izglītība un kultūra) tiek apsvērta budžeta plānošana, lai veicinātu vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm, taču uzskata, ka tā jāietver visās tajās politikas jomās, kurās tā būtu lietderīga, un ka budžeta plānošana ļautu nodrošināt sievietēm piekļuvi gan darba tirgum, gan atbildīgiem un ar lēmumu pieņemšanu saistītiem amatiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vīriešiem, kā arī palīdzētu mazināt darba samaksas atšķirību par tādu pašu darbu;

3.  uzsver, ka ir svarīgi iekļaut integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai kā analīzes kategoriju budžeta procesā, nodrošinot kvalitatīvas analīzes pieejamību, kas ļautu pārraudzīt un rezultātā novērst darba samaksas atšķirību starp dzimumiem, tādējādi panākot pilnīgu dzimumu līdztiesību;

4.  uzskata, ka pareizi īstenotai dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā ir pozitīva ietekme — tiek uzlabotas nodarbinātības perspektīvas un kopumā palielināts atalgojums sievietēm, un vienlaikus tiek paplašināta darbaspēka bāze;

5.  ierosina pievērst īpašu uzmanību ESIF pasākumiem, ar kuriem atbalsta investīcijas izglītības, sociālajos un veselības aprūpes pakalpojumos, ņemot vērā to, ka valsts un vietējā līmenī tiek samazināts publiskā sektora finansējums šiem pakalpojumiem;

6.  pauž nožēlu par to, ka dzimumu līdztiesības mērķu prioritāti bieži vien pazemina citi politikas mērķi, kuri ir iekļauti tajā pašā budžeta pozīcijā;

7.  pauž nožēlu par to, ka nav pa dzimumiem apkopotu datu un dzimumnoteiktu rādītāju, kas nepieciešami, lai uzraudzītu un novērtētu pasākumus, kas saņem finansējumu no ES budžeta un ir paredzēti ar dzimumu līdztiesību saistītu jautājumu risināšanai; atzinīgi vērtē centienus ieviest dzimumu līdztiesības rādītājus un pa dzimumiem sadalītu datu vākšanu konkrētos ES tiesību aktos un politikas virzienos, piemēram, ESF; uzskata, ka ir svarīgi pastiprināt centienus izstrādāt minētos rādītājus, lai pārraudzītu ES dzimumu līdztiesības politikas visas svarīgākās jomas; atzinīgi vērtē un atbalsta dokumentā “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” pausto apņemšanos uzlabot datu vākšanu, izmantojot Eurostat, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE), Eurofound, Eiropas Padomes un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) palīdzību;

8.  atkārtoti pauž bažas par milzīgo dzimumu līdzsvara trūkumu Eiropas Revīzijas palātā, kurā tas ir visizteiktākais no visām ES iestādēm, jo pašlaik Revīzijas palātas locekļi ir 28 vīrieši un tikai trīs sievietes (par divām mazāk nekā 2016. gada sākumā); aicina Padomi, sākot no šā gada un līdz laikam, kad tiks sasniegts pieņemams līdzsvars, visos turpmākajos Revīzijas palātas locekļu iecelšanas gadījumos ierosināt Parlamentam divus kandidātus — sievieti un vīrieti;

9.  aicina Eiropas Revīzijas palātu, ņemot vērā uz rezultātiem vērsto jauno ES budžeta plānošanas procedūru, savos ieteikumos un īpašajos ziņojumos sniegt datus par budžeta un Eiropas programmu ietekmi saistībā gan ar konkrētajiem ES līdztiesības politikas mērķiem, gan minētās politikas horizontālajiem aspektiem;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt holistiskas debates par politikas virzieniem un lēmumiem attiecībā uz budžetu, lai stiprinātu tos politikas virzienus, kuri sekmē dzimumu līdztiesību un galu galā palīdz sasniegt galveno mērķi par vienādu darba samaksu par tādu pašu darbu visiem;

11.  aicina atbilstoši principam par ES budžeta resursu atbildīgu izmantošanu veikt izmaksu un ieguvumu detalizētu analīzi, lai saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atceltu tās apropriācijas, kuras izrādījušās neefektīvas;

12.  nosoda jebkādu diskrimināciju un vardarbību pret vīriešiem un sievietēm.


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

9.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Ryszard Czarnecki, Dennis de Jong, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Verónica Lope Fontagné, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brian Hayes, Cătălin Sorin Ivan, Benedek Jávor, Dan Nica, Julia Pitera, Miroslav Poche, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clare Moody


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

25.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Arne Gericke, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Florent Marcellesi, Angelika Mlinar, Maria Noichl, Marijana Petir, João Pimenta Lopes, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Michaela Šojdrová, Ernest Urtasun, Ángela Vallina, Jadwiga Wiśniewska, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Catherine Bearder, Biljana Borzan, Rosa Estaràs Ferragut, Eleonora Forenza, Mylène Troszczynski, Julie Ward

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sorin Moisă

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Catherine Bearder, Beatriz Becerra Basterrechea, Angelika Mlinar

GUE/NGL

Eleonora Forenza, João Pimenta Lopes, Ángela Vallina

PPE

Anna Maria Corazza Bildt, Rosa Estaràs Ferragut, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz

S&D

Vilija Blinkevičiūtė, Biljana Borzan, Iratxe García Pérez, Sorin Moisă, Maria Noichl, Liliana Rodrigues, Julie Ward

VERTS/ALE

Florent Marcellesi, Terry Reintke, Ernest Urtasun

4

-

ECR

Arne Gericke, Jadwiga Wiśniewska, Jana Žitňanská

ENF

Mylène Troszczynski

2

0

PPE

Marijana Petir, Michaela Šojdrová

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 3. martaJuridisks paziņojums