Ziņojums - A8-0036/2017Ziņojums
A8-0036/2017

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Nīderlandes pieteikums EGF/2016/005 NL/Drenthe Overijssel Retail)

10.2.2017 - (COM(2016)0742 – C8-0018/2017 – 2017/2014(BUD))

Budžeta komiteja
Referents: Nedzhmi Ali

Procedūra : 2017/2014(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0036/2017
Iesniegtie teksti :
A8-0036/2017
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Nīderlandes pieteikums EGF/2016/005 NL/Drenthe Overijssel Retail)

(COM(2016)0742 – C8-0018/2017 –2017/2014(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0742 – C8-0018/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006[1] (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[2], un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[3] (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0036/2017),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālās pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai kuri atlaisti saistībā ar globālo finanšu un ekonomikas krīzi, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā EGF regulas pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, noteikt Savienības finansiālo ieguldījumu 60 % apmērā no ierosināto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt stimulus savu uzņēmumu izveidei;

D.  tā kā Nīderlande ir iesniegusi pieteikumu EGF/2016/005 NL/Drenthe Overijssel Retail, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saistībā ar darbinieku atlaišanu saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 47. nodaļā (“Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus”), galvenokārt Drentes (NL13) un Overeiselas (NL21) reģionā, kas ir NUTS 2. līmeņa reģioni, un tā kā ir sagaidāms, ka no atlaistajiem 1096 darbiniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt EGF ieguldījumu, pasākumos piedalīsies 800 darbinieki;

E.  tā kā pieteikums tika iesniegts saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto intervences kritēriju, kas nosaka vismaz 500 darba ņēmēju atlaišanu deviņu mēnešu pārskata perioda laikā uzņēmumā, kas darbojas vienā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. red. nodaļas līmenī, un kas atrodas divos dalībvalsts kaimiņu reģionos, kuri definēti NUTS 2. līmenī;

F.  tā kā ievērojami mainījās patērētāju noskaņojums, piemēram, samazinājās pārdošanas apjomi vidējā cenu kategorijā, un pieaugošu popularitāti ieguva iepirkšanās internetā; tā kā situāciju tradicionālajā mazumtirdzniecības nozarē negatīvi ietekmēja arī jaunu iepirkšanās centru izveide daudzās Nīderlandes pilsētās ārpus pilsētu centriem un patērētāju uzticības mazināšanās[4] ekonomikai;

G.  tā kā Nīderlande norāda, ka Nīderlandes finanšu sektoram kā pasaulē nozīmīgam dalībniekam saistoši ir starptautiskie noteikumi, tostarp noteikumi par finanšu rezervēm, un ka, lai atbilstu jaunajiem starptautiskajiem standartiem, bankām ir mazāki ekonomikas finansēšanas resursi nekā iepriekš;

H.   tā kā mazumtirdzniecības nozarē laikposmā no 2015. gada 1. augusta līdz 2016. gada 1. maijam Drentes un Overeiselas reģionā Nīderlandē tika atlaisti 1096 darba ņēmēji;

I.  tā kā, lai gan mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumi veido 11 % Savienības IKP un 15 % Savienības kopējās nodarbinātības, šajā nozarē joprojām vērojama krīze,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Nīderlande saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 1 818 750 apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, EUR 3 031 250;

2.  norāda, ka Nīderlande pieteikumu finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF iesniedza 2016. gada 12. jūlijā un ka Komisija minētā pieteikuma novērtējuma sagatavošanu pabeidza 2016. gada 29. novembrī un 2017. gada 23. janvārī paziņoja par to Parlamentam;

3.  norāda, ka uz nodaļu “Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus” līdz šim attiecas 6 citi EGF pieteikumi, kuri visi pamatoti ar globālo finanšu un ekonomikas krīzi[5];

4.  norāda, ka lielāko universālveikalu vājais finanšu stāvoklis neļāva ieguldīt citos veikalu modeļos, lai panāktu vajadzīgās pārmaiņas un atgūtu konkurētspēju;

5.  norāda, ka Nīderlandē darba tirgus lēnām atgūstas no krīzes un ka dažās nozarēs tās sekas joprojām ir jūtamas, un ka dažas tādas nozares kā mazumtirdzniecība tikai vēl pavisam nesen sāka patiesi ciest no finanšu un ekonomikas krīzes izraisītajām sekām;

6.  norāda uz daudzajiem darba ņēmēju atlaišanas gadījumiem Nīderlandes mazumtirdzniecības nozarē dažu pēdējo mēnešu laikā, nozares lielākajiem universālveikaliem ciešot bankrotu, kas izraisījis kopumā 27 052 atlaišanas gadījumus[6] laikposmā no 2011. gada līdz 2015. gadam; ar nožēlu norāda, ka attiecībā uz mazumtirdzniecības nozarē pārdoto preču apjomu, bija vērojama līdzīga tendence (no -2 % 2011. gadā līdz -4 % 2013. gadā), pirkumiem joprojām esot 2,7 % zem 2008. gada līmeņa[7];

7.  uzsver, ka mazumtirdzniecības nozare nodrošina ievērojamu daļu (17 %-19 %) nodarbinātības NUTS 2 līmeņa reģionos Drentē un Overeiselā; norāda, ka kopš krīzes sākuma ir bankrotējuši 5200 mazumtirdzniecības veikalu, no tiem lielākie universālveikali tika skarti tikai nesen; pauž nožēlu par to, ka laikposmā no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada martam minētais ir par 3461 palielinājis bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitu šo reģionu mazumtirdzniecības nozarē[8];

8.  pauž nožēlu, ka visvairāk tiek skarti gados jauni darba ņēmēji, proti, 67,1 % paredzēto atbalsta saņēmēju ir jaunāki par 30 gadiem;

9.  uzsver, ka paredzētie atbalsta saņēmēji ir pavadījuši ilgu laiku bez darba, nebūdami iesaistīti nedz izglītībā, nedz apmācībā, kā arī vairāk nekā gadu ilgu laikposmu no dienas, kad notika pēdējā atlaišana (2016. gada 1. maijā), līdz brīdim, kad pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts sāka saņemt EGF atbalstu;

10.  atzīst, ka Nīderlande ir norādījusi, ka pieteikums, jo īpaši individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums, ir izstrādāts, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, sociālajiem partneriem, mazumtirdzniecības nozares un attiecīgo reģionu pārstāvjiem;

11.  norāda, ka pieteikumā nav iekļauti EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie pabalsti vai stimuli; atzinīgi vērtē lēmumu ierobežot tehniskās palīdzības izmaksas līdz 4 % no kopējām izmaksām, saglabājot 96 % individualizēto pakalpojumu kopuma vajadzībām;

12.  aicina Komisiju izvērtēt jaunas iespējas, kā samazināt kavēšanos attiecībā uz EGF atbalsta sniegšanu, samazinot birokrātiju pieteikumu procedūrā;

13.  norāda, ka EGF līdzfinansētie individualizētie pakalpojumi atlaistajiem darba ņēmējiem ietver dalībnieku spēju, potenciāla un darba iespēju izvērtēšanu; palīdzību darba meklēšanā un lietu pārvaldībā; elastīgu grupu, ko varētu izmantot gan darba meklētāji, gan darba dēvēji, kuri var piedāvāt pagaidu darbvietas; pārcelšanas atbalstu; apmācību un pārkvalifikāciju, tostarp uzņēmējdarbības veicināšanas apmācību, kursus un dotācijas;

14.  atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam EGF atbalstīto individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kurā ir ņemtas vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

15.  norāda, ka Nīderlandes iestādes ir apliecinājušas, ka ierosinātās darbības nesaņems finansiālu atbalstu no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, ka tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana, tās papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības un tiks ievērotas valsts un ES tiesību aktos paredzētās prasības par kolektīvo atlaišanu;

16.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darba ņēmēju profesionālās darbības laikā iegūtās prasmes un kompetences; pauž cerību, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

17.  atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

18.  prasa, lai Komisija nodrošinātu publisku piekļuvi dokumentiem par EGF pieteikumiem;

19.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

20.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Nīderlandes pieteikums EGF/2016/005 NL/Drenthe Overijssel Retail)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006[1], un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[2] un jo īpaši tā 13. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)  Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un palīdzēt viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)  EGF nepārsniedz maksimālo apjomu EUR 150 miljoni gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013[3] 12. pantā.

(3)  Nīderlande 2016. gada 12. jūlijā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu sešos uzņēmumos, kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē 2 Nīderlandese reģionos (Drentē un Overeiselā). Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Minētais pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā norādītajām prasībām EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanai.

(4)  Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 1 818 750 apmērā saistībā ar Nīderlandes iesniegto pieteikumu.

(5)  Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 1 818 750 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [pieņemšanas datums]*.

[4][...],

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

  • [1]   OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
  • [2]   OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
  • [3]   Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
  • [4] *  Lēmuma pieņemšanas datumu ievieto Parlaments pirms publicēšanas OV.

PASKAIDROJUMS

I. Priekšvēsture

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus ir nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos.

Saskaņā ar 12. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[1][1], un 15. pantu Regulā (ES) Nr. 1309/2013[2][2] Fondu drīkst izmantot, nepārsniedzot maksimālo apjomu — EUR 150 miljonus gadā (2011. gada cenās). Attiecīgās summas tiek iekļautas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājums.

EGF izmantošanas procedūra ir šāda — ja pieteikums tiek novērtēts pozitīvi, saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[3][3] Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai priekšlikumu par EGF izmantošanu un vienlaikus arī atbilstošu pieprasījumu pārvietot līdzekļus. Ja neizdodas panākt vienošanos, tiek sākta trialoga procedūra.

II. Nīderlandes pieteikums un Komisijas priekšlikums

1.Komisija 2016. gada 29. novembrī pieņēma priekšlikumu lēmumam izmantot EGF līdzekļus, piešķirot tos Nīderlandei, lai atbalstītu to darbinieku atgriešanos darba tirgū, kuri atlaisti pēc 6 tādu uzņēmumu bankrota un slēgšanas, kas darbojas NACE 2. red. 47. nodaļas (“Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus”) nozarē galvenokārt NUTS[4][4] 2. līmeņa reģionos Drentē (NL13) un Overeiselā (NL21).

Uzņēmumi un atlaisto darba ņēmēju skaits pārskata periodā

Aktiesport (Drente)

41

Perry Sport (Drente)

19

Aktiesport (Overeisela)

84

Perry Sport (Overeisela)

36

Dolcis (Drente)

19

Scapino (Drente)

209

Dolcis (Overeisela)

44

Scapino (Overeisela)

213

Manfield (Drente)

11

V&D (Drente)

125

Manfield (Overeisela)

27

V&D (Overeisela)

268

Kopējais uzņēmumu skaits: 6

Kopējais atlaisto darba ņēmēju skaits:

1 096

To pašnodarbināto personu kopskaits, kuru darbība ir beigusies:

0

Atbalsttiesīgo darba ņēmēju un pašnodarbināto personu kopējais skaits:

1 096

 

 

 

 

 

 

Šis ir pirmais pieteikums, kas jāizskata saistībā ar 2017. gada budžetu, un septītais pieteikums saistībā ar mazumtirdzniecības, izņemot automobiļus un motociklus, nozari, un tas attiecas uz EGF līdzekļu piešķiršanu Nīderlandei par kopējo summu EUR 1 818 750. Pieteikums attiecas uz 800 atlaistajiem darbiniekiem.

Pieteikums tika iesniegts Komisijai 2016. gada 12. jūlijā, un līdz 2016. gada 6. septembrim tika sniegta papildu informācija. Ievērojot visus spēkā esošos EGF regulas noteikumus, Komisija ir secinājusi, ka pieteikums atbilst EGF finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem, kā minēts EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

Lai gan Nīderlandes darba tirgus lēnām atgūstas no krīzes, tās ietekme joprojām ir redzama konkrētās nozarēs. Dažas tādas nozares kā mazumtirdzniecība tikai vēl pavisam nesen sāka patiesi ciest no finanšu un ekonomikas krīzes izraisītajām sekām. Daži lielākie mazumtirdzniecības veikali Nīderlandē bankrotēja 2015. gada beigās. Analīze parāda 10 lielākos bankrota gadījumus mazumtirdzniecības nozarē gadu laikā, slēgto filiāļu/veikalu skaitu un zaudēto darbvietu skaitu[5][5]. Bankrota tendence jau turpinājās krīzes vidusposmā (2011.–2013. gadā), vispirms skarot mazākās mazumtirdzniecības ķēdes un tagad (2015.–2016. gadā) — lielākās[6][6].

Atlaistajiem darbiniekiem paredzētas šādas sešu veidu darbības:

–  Reģistrācija: šajā pasākumā tiks veikta dalībnieku uzskaite pēc viņu spējām, potenciāla un darba iespējām. Katru reģistrāciju noslēgs ar konsultāciju.

–  Palīdzība darba meklēšanā un lietu pārvaldība: šā pasākuma sākumā tiks piedāvāta pielāgota programma. Cita starpā tajā ietilps pārcelšanas dokumentu sagatavošana, intensīva apmācība par darba pieteikumu sagatavošanu, darba tirgu organizēšana un intensīva saziņa ar darba devējiem.

–   Darbinieku mobilitātes grupa: šā pasākuma mērķis ir elastīga grupa, ko varētu izmantot gan darba meklētāji, gan darba dēvēji, kuri var piedāvāt pagaidu darbvietas. Šo pakalpojumu var izmantot elastīgai darbaspēka izvietošanai. Šis pasākums nodrošinās darba pieredzi (pārkvalificētiem) darbiniekiem un palīdzēs viņiem iepazīstināt ar sevi jaunos darba devējus.

–  Pārcelšanas atbalsts: šis pasākums piedāvās profesionālo ievirzi, konsultāciju darba jautājumos un kompetences apmācību.

–  Apmācība un pārkvalifikācija: šis pasākums nodrošinās apmācību, pārkvalifikāciju un citas izglītības iespējas mazumtirdzniecības nozarē un jaunās profesiju grupās, piemēram, transports, IT pakalpojumi, tehniskās profesijas u. c.

–  Uzņēmējdarbības veicināšanas apmācība un kursi: daži dalībnieki var izmantot savas komercprasmes un pieredzi, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību. Šis pasākums nodrošinās viņiem apmācību un kursus, kas paredzēti tam, lai pilnveidotu viņu prasmes, izstrādātu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības plānu un palīdzētu orientēties likumdošanas procedūrās.

–  Uzņēmējdarbības veicināšanas dotācija: šis pasākums sniegs dotāciju ieguldījumu izmaksu segšanai, ja dalībnieks iegūs vajadzīgās prasmes un viņam būs ilgtspējīgs uzņēmējdarbības plāns.

Iepriekšminētais pasākumu kopums ir papildus regulārajiem pakalpojumiem, ko sniedz no darba atlaistajām personām. Šie pasākumi ir individualizēti un vērsti uz atlaistajiem darbiniekiem, un uzņēmējdarbības pasākumi ir vērsti uz dažām personām, kurām ir reāli īstenojami uzņēmējdarbības projekti.

Komisija uzskata, ka izklāstītie pasākumi ir aktīvi darba tirgus pasākumi, kas atbilst EGF regulas 7. pantā norādītajām atbalsttiesīgajām darbībām. Šīs darbības neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

Nīderlande ir sniegusi visus nepieciešamos apliecinājumus tam, ka:

–  piekļuvē ierosinātajām darbībām un to īstenošanai tiks piemēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi;

–  ir ievērotas valsts un ES tiesību aktos paredzētās prasības attiecībā uz kolektīvo atlaišanu;

–  ierosinātās darbības nesaņems finansiālu atbalstu no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, kā arī tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana;

–  ierosinātās darbības papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības;

–  EGF finansiālais ieguldījums tiks piešķirts, ievērojot Savienības procesuālo un materiālo tiesību normas par valsts atbalstu.

III. Procedūra

Lai izmantotu EGF, Komisija budžeta lēmējinstitūcijai iesniegs apropriāciju pārvietojumu par kopējo summu EUR 1 818 750.

Šis ir pirmais budžeta lēmējinstitūcijai 2017. gadā līdz šim iesniegtais priekšlikums pārvietot līdzekļus, lai izmantotu EGF.

Ja neizdosies panākt vienošanos, tiks sākta trialoga procedūra, kā paredzēts EGF regulas 15. panta 4. punktā.

Saskaņā ar iekšēju vienošanos šajā procesā ir jāiesaista Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja, lai tā nodrošinātu konstruktīvu atbalstu un ieguldījumu EGF izmantošanas pieteikumu izvērtēšanā.

PIELIKUMS. NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS VĒSTULE

D(2017)3389

Jean Arthuis

Budžeta komitejas priekšsēdētājam

ASP 09G205

Temats: Atzinums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu lietā EGF/2016/005 NL/Drenthe Overijssel Retail

Godātais priekšsēdētāj!

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja (EMPL), kā arī ar tās darba grupa EGF jautājumos izskatīja jautājumu par EGF līdzekļu izmantošanu lietā EGF/2016/005 NL/Drenthe Overijssel Retail un pieņēma turpmāk izklāstīto atzinumu.

EMPL komiteja un darba grupa EGF jautājumos atbalsta EGF izmantošanu saistībā ar šo pieteikumu. Lai gan EMPL komitejai ir dažas piezīmes šajā sakarībā, tā neapšauba maksājumu apropriāciju pārvietojuma nepieciešamību.

EMPL komitejas atzinuma pamatā ir šādi apsvērumi:

A)tā kā šis pieteikums ir iesniegts, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1309/2013 (EGF regula) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu un attiecas uz 1 096 atlaistajiem darbiniekiem sešos uzņēmumos, kuri darbojas saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 47. nodaļā (“Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus”);

B)tā kā, lai noteiktu saikni starp atlaišanas gadījumiem un globalizācijas izraisītām lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, Nīderlande norāda, ka mazumtirdzniecības nozare saskaras ar krīzi sakarā ar interneta veikalu pieaugošo popularitāti un jaunu iepirkšanās centru izveidi ārpus pilsētu centriem, kā arī stingrākiem banku noteikumiem, kas tika īstenoti saistībā ar finanšu un ekonomikas krīzi, tādējādi bankām kļūstot kritiskākām jautājumā par kredītu izsniegšanu uzņēmumiem;

C)tā kā 71,2% darbinieku, kuriem paredzēts attiecīgais pasākums, ir vīrieši un 28,8% — sievietes; tā kā 61,5% paredzēto atbalsta saņēmēju ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem, 24,8 % ir vecumā no 30 līdz 54 gadiem, bet 8% — vecumā no 55 līdz 64 gadiem;

D)tā kā šis ir septītais EGF pieteikums, kas attiecas uz NACE 47. nodaļu (“Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus”);

tādēļ Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā par Nīderlandes pieteikumu iekļaut šādus ierosinājumus:

1.piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Nīderlande saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 1 818 750 apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, EUR 3 031 250;

2.norāda, ka Komisija ievēroja termiņu — 12 nedēļas no pilna Nīderlandes iestāžu pieteikuma saņemšanas dienas līdz 2016. gada 29. novembrim, kad tā pabeidza savu novērtējumu par atbilstību finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem, un 2017. gada 23. janvārī to darīja zināmu Parlamentam;

3.uzsver, ka mazumtirdzniecības nozare nodrošina ievērojamu daļu (17 %–19 %) nodarbinātības attiecīgajos NUTS 2 līmeņa reģionos Drentē un Overeiselā; norāda, ka kopš krīzes sākuma ir bankrotējuši 5200 mazumtirdzniecības veikalu, no tiem lielākie universālveikali tika skarti tikai nesen; pauž nožēlu par to, ka laikposmā no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada martam minētais ir par 3461 palielinājis bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitu šo reģionu mazumtirdzniecības nozarē;

4.norāda, ka EGF līdzfinansētie individualizētie pakalpojumi atlaistajiem darba ņēmējiem ietver dalībnieku spēju, potenciāla un darba iespēju izvērtēšanu; palīdzību darba meklēšanā un lietu pārvaldību; elastīgu grupu, ko varētu izmantot gan darba meklētāji, gan darba dēvēji, kuri var piedāvāt pagaidu darbvietas; pārcelšanas atbalstu; apmācību un pārkvalifikāciju, tostarp uzņēmējdarbības veicināšanas apmācību, kursus un dotācijas;

5.atzinīgi vērtē to, ka Nīderlande garantē, ka pieteikums, jo īpaši individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums, ir izstrādāts, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, sociālajiem partneriem, atlaistajiem darba ņēmējiem, mazumtirdzniecības nozares un reģionu pārstāvjiem;

6.norāda, ka pieteikumā nav iekļauti EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie pabalsti vai stimuli; atzinīgi vērtē lēmumu ierobežot tehniskās palīdzības izmaksas līdz 4 % no kopējām izmaksām, saglabājot 96 % individualizēto pakalpojumu kopuma vajadzībām;

7.norāda, ka Nīderlandes iestādes ir apliecinājušas, ka ierosinātās darbības nesaņems finansiālu atbalstu no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, ka tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana, tās papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības un tiks ievērotas valsts un ES tiesību aktos paredzētās prasības par kolektīvo atlaišanu;

8.atgādina, ka saskaņā ar Regulas 7. pantu saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kurā ir ņemtas vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi.

Ar cieņu

Thomas HÄNDEL

EMPL komitejas priekšsēdētājs

PIELIKUMS. REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

Eiropas Parlamenta

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

Jean ARTHUIS

Temats:  Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana

Godātais Arthuis kungs!

Reģionālās attīstības komitejai ir lūgts sniegt atzinumu par Komisijas priekšlikumu lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu. Esmu informēta par to, ka ziņojumu par šo priekšlikumu Budžeta komiteja ir paredzējusi pieņemt 2017. gada 9. februārī.

-  COM(2016)0742/1 ir priekšlikums piešķirt EUR 1 818 750 lielu EGF ieguldījumu 1096 darbiniekiem, kuri atlaisti saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 47. nodaļā (“Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus”). Atlaišana veikta NUTS 2. līmeņa reģionos — Drentē (NL13) un Overeiselā (NL21) Nīderlandē.

Spēkā esošie noteikumi par EGF finansiālo ieguldījumu ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006.

Komitejas koordinatori ir izvērtējuši šo priekšlikumu un lūguši mani Jūs informēt par to, ka Reģionālās attīstības komitejas locekļu vairākumam nav iebildumu pret Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu, lai piešķirtu iepriekš minēto summu, kā to ierosinājusi Komisija.

Ar cieņu

Iskra MIHAYLOVA

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

9.2.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Manuel dos Santos, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Vladimír Maňka, Clare Moody, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Stanisław Ożóg, Jordi Solé, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Denanot, Andrey Novakov, Ivan Štefanec, Marco Valli

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23

+

ALDE

Jean Arthuis

EFDD

Marco Valli

ENF

Marco Zanni

PPE

Reimer Böge, Lefteris Christoforou, , José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Inese Vaidere, , Ivan Štefanec

S&D

Jean-Paul Denanot, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Vladimír Maňka, Clare Moody, , Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Manuel dos Santos

Verts/ALE

Jordi Solé, Indrek Tarand

3

-

ECR

Richard Ashworth, Stanisław Ożóg

NI

Eleftherios Synadinos

0

0

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas