Procedūra : 2016/2140(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0080/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0080/2017

Debates :

PV 26/04/2017 - 21
CRE 26/04/2017 - 21

Balsojumi :

PV 27/04/2017 - 5.65

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0196

ZIŅOJUMS     
PDF 669kWORD 89k
2017. gada 28. marta
PE 595.670v02-00 A8-0080/2017

par ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari

(2016/2140(INI))

Attīstības komiteja

Referente: Lola Sánchez Caldentey

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari

(2016/2140(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3., 6. un 21. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 153., 191., 207., 208. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12., 21., 28., 29., 31. un 32. pantu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām(1) un ANO Komitejas par bērna tiesībām vispārējo komentāru Nr. 16,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas par bērnu darbu, piespiedu darbu, diskrimināciju, kā arī biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas sarunām;

–  ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām(2),

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju 26/9(3), ar ko tā nolēma izveidot beztermiņa starpvaldību darba grupu jautājumos par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem cilvēktiesību kontekstā ar mandātu izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu, ar kura palīdzību starptautisko cilvēktiesību aktos regulēt transnacionālo korporāciju un citu uzņēmumu darbību,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju 70/1 “Transforming our World: the 2030 Agenda for Sustainable Development” (“Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”)(4),

–  ņemot vērā programmas, ko finansē ANO Trasta fonds, kura mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm, un kur galvenā uzmanība ir pievērsta sieviešu aizskaršanai un vardarbībai pret sievietēm apģērbu ražošanas nozarē(5),

–  ņemot vērā ANO Tirdzniecības un attīstības konferences Investīciju politikas satvaru ilgtspējīgai attīstībai (2015)(6),

–  ņemot vērā ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497)(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada Pamatnostādnes par ietekmes uz cilvēktiesībām analīzi tirdzniecības politikas iniciatīvu ietekmes novērtējumos(10),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(11),

–  ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par Rana Plaza ēkas sabrukšanas otro gadadienu un pašreizējo stāvokli ilgtspējas pakta īstenošanā(12),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par privāto sektoru un attīstību(13),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu(14),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par tematiskā mērķa “MVU konkurētspējas uzlabošana” īstenošanu (Kopīgo noteikumu regulas 9. panta 3. punkts)(15),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs(16),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. decembra rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā(17),

–  ņemot vērā pētījumu par cilvēktiesību un demokrātijas klauzulām ES starptautiskajos nolīgumos, ko 2015. gadā publicēja Eiropas Parlamenta Ārpolitikas ģenerāldirektorāta Politikas departaments(18),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Ārpolitikas ģenerāldirektorāta Politikas departamenta pētījumu “ES tirdzniecības politika: no dzimumu līdztiesības ignorēšanas līdz ievērošanai”(19),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. decembra nenormatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, ar kuru groza nolīgumu, lai paplašinātu nolīguma noteikumus, attiecinot tos uz tekstilizstrādājumu divpusēju tirdzniecību, ņemot vērā to, ka beidzas termiņš divpusējam nolīgumam par tekstilizstrādājumiem(20),

–  ņemot vērā Ilgtspējas paktu par darba tiesību un rūpnīcu drošības uzlabošanu gatavo apģērbu un trikotāžas nozarē Bangladešā,

–  ņemot vērā SDO programmu par darba apstākļu uzlabošanu gatavo apģērbu ražošanas nozarē Bangladešā(21),

–  ņemot vērā 2013. gada nolīgumu par ugunsdrošību un ēku drošību Bangladešā,

–  ņemot vērā sadarbības nolīgumu par piegādes ķēdes atbildīgu pārvaldību apģērbu ražošanas nozarē, ko 2016. gada 25. aprīlī parakstīja Inditex prezidents Pablo Isla un IndustriALL Global Union ģenerālsekretārs Jirki Raina,

–  ņemot vērā augsta līmeņa konferenci par piegādes ķēdes atbildīgu pārvaldību apģērbu ražošanas nozarē, kas 2016. gada 25. aprīlī notika Briselē,

–  ņemot vērā ES VPS+ shēmu(22),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK(23),

–  ņemot vērā fondu “Vision Zero”, ko 2015. gadā ierosināja G7 sadarbībā ar SDO nolūkā sekmēt darba aizsardzību ražotājvalstīs,

–  ņemot vērā Vācijas partnerību ilgtspējīgas tekstilizstrādājumu nozares izveidei(24) un Nīderlandes nolīgumu par ilgtspējīgu apģērbu un tekstilizstrādājumu nozari(25),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0080/2017),

A.  tā kā ekonomikas attīstībai būtu jāiet roku rokā ar sociālo taisnīgumu un labas pārvaldības politiku; tā kā globālās vērtības veidošanas ķēdes ir sarežģītas un sadrumstalotas, tāpēc ir vajadzīgi papildu politikas pasākumi, lai panāktu nepārtrauktu uzlabošanas procesu nolūkā padarīt globālās vērtības ķēdes un ražošanas ķēdes ilgtspējīgas un radīt vērtību piegādes ķēdēs , kā arī pētījumi par nozares organizatorisko struktūru, koordinācijas sistēmu un tīkla dalībnieku sarunu spējas ietekmi uz šo procesu attīstību; tā kā ir nepieciešami papildu atbalsta pasākumi, lai novērstu šo ķēžu iespējamo negatīvo ietekmi; tā kā tiem, kuri cietuši no cilvēktiesību pārkāpumiem, būtu jāgarantē efektīva piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

B.  tā kā visā pasaulē 60 miljoni cilvēku strādā tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas nozarē, kas nodrošina daudzas darbvietas, jo īpaši jaunattīstības valstīs;

C.  tā kā tekstilizstrādājumu ražotāji jaunattīstības valstīs ir pastāvīgi pakļauti agresīvām iepirkumu praksēm, ko īsteno starptautiskā vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība un ko izraisa arī sīvā globālā konkurence;

D.  tā kā tie, kuri cietuši trijos notikumos, kuros gāja bojā visvairāk cilvēku un kuri notika apģērbu ražošanas nozarēs (Rana Plaza, Tazreen un Ali Enterprises) ir saņēmuši vai patlaban saņem kompensāciju par ienākumu zudumu; tā kā kompensācijas piešķiršana šajā gadījumā ir saskaņā ar SDO Konvenciju Nr. 121 un tas notika, pateicoties līdz šim vēl nepieredzētai sadarbībai starp zīmoliem, arodbiedrībām, pilsonisko sabiedrību, valdībām un SDO; tā kā, ņemot vērā to, ka galvenās cilvēktiesības tiek pārkāptas ļoti bieži, faktiskā tiesiskā aizsardzība joprojām notiek reti;

E.  tā kā tie, kas cietuši no cilvēktiesību pārkāpumiem, kuros iesaistīti Eiropas uzņēmumi, saskaras ar dažādiem šķēršļiem piekļuvei tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tostarp procesuāliem šķēršļiem attiecībā uz pieņemamību un pierādījumu atklāšanu, tiesvedības izmaksām, kas bieži ir nesamērīgas, skaidru atbildības standartu trūkumu par uzņēmumu līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos un skaidrības trūkumu par ES noteikumu par starptautiskajām privāttiesībām piemērošanu pārrobežu civillietās;

F.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. pantā ir stingri prasīts, ka ES tirdzniecības politikai jābūt balstītai uz ES ārpolitikas nostādnēm un mērķiem, konkrētāk, LESD 208. pantā minētajiem attīstības sadarbības mērķiem; tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā ir atkārtoti apstiprināts, ka ES ārējās darbības orientējošie principi ir demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī ANO Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana;

G.  tā kā Eiropas Savienība ir pasaules otrais lielākais tekstilizstrādājumu un apģērbu eksportētājs aiz Ķīnas, pateicoties aptuveni 174 000 tekstilizstrādājumu un apģērbu uzņēmumiem, no kuriem 99 % ir MVU un kuros nodarbināti apmēram 1,7 miljoni cilvēku; tā kā turklāt vairāk nekā trešdaļu (34,3 % — kopējā vērtība EUR 42,29 miljardi) no apģērbiem, ko paredzēts izmantot Eiropā, ražo ES uzņēmumi;

H.  tā kā SDO Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā dalībvalstīm noteikts pienākums ievērot un veicināt principus un tiesības četrās kategorijās neatkarīgi no tā, vai tās ir ratificējušas attiecīgās konvencijas, proti, par: biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas sarunu tiesību faktisku atzīšanu; diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju; piespiedu darba izskaušanu; bērnu darba aizliegšanu;

I.  tā kā darba koplīguma slēgšanas sarunas ir viens no veidiem, kā nodrošināt, ka algu un ražīguma pieaugums iet kopsolī; tā kā tomēr nestandarta nodarbinātības veidu, tostarp apakšuzņēmumu līgumu slēgšanas un neoficiāla darba, izmantošana globālajā piegādes ķēdē ir samazinājusi darba koplīgumu ietekmi; tā kā daudzi apģērbu ražošanas nozarē strādājošie nenopelna iztikas minimumu;

J.  tā kā daudzas dalībvalstis, piemēram, Vācija, Nīderlande, Dānija un Francija, ir atbalstījušas nacionālās programmas;

K.  tā kā projekts “Iegūt ilgtermiņa vērtību uzņēmumiem un investoriem”, ko īsteno saskaņā ar ANO Atbildīgas investēšanas principiem un ANO Globālo līgumu, pierāda, ka ekonomika ir saderīga ar sociālā taisnīguma, vides ilgtspējas un cilvēktiesību ievērošanas principiem un tie cits citu savstarpēji pastiprina;

L.  tā kā ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām attiecas uz visām valstīm un gan transnacionāliem uzņēmumiem, gan citiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma, atrašanās vietas, īpašumtiesībām un struktūras;

M.  tā kā ES ir viena no lielākajām investorēm, pircējām, mazumtirgotājām un patērētājām apģērbu ražošanas nozarē un tirdzniecībā, un tāpēc tā vislabāk varētu apkopot daudzās iniciatīvas pasaulē, lai būtiski uzlabotu necilvēcīgos apstākļus, kādos atrodas desmitiem miljonu šajā nozarē strādājošo, un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem nozarē iesaistītajiem;

N.  tā kā globālo vērtības ķēžu atbildīga pārvaldība ir īpaši svarīga no attīstības viedokļa, jo īpaši smagi cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumi un vides piesārņošana bieži notiek ražotājvalstīs, kas bieži saskaras ar ievērojamām ilgtspējīgas attīstības un izaugsmes problēmām, skarot visneaizsargātākās personas;

O.  tā kā apģērbu eksporta rādītāji, jo īpaši Ķīnā, Vjetnamā, Bangladešā un Kambodžā, visticamāk, arī turpmāk būs ļoti augsti;

P.  tā kā lielākā daļa cilvēktiesību pārkāpumu apģērbu ražošanas nozarē ir saistīti ar dažādiem darba tiesību aspektiem un ietver aizliegumu darba ņēmējiem īstenot savas pamattiesības pievienoties brīvi izvēlētai arodbiedrībai vai izveidot to un labticīgi risināt sarunas par darba koplīguma slēgšanu, tādējādi ir grūti garantēt, ka darba ņēmēji var izmantot savas pamattiesības darbavietā; tā kā šādas situācijas dēļ ir plaši izplatīti darba tiesību pārkāpumi, tostarp: trūkumalgas, algu zādzības, piespiedu darbs un bērnu darbs, patvaļīga atlaišana no darba, nedrošas darbvietas un veselībai kaitīgi darba apstākļi, vardarbība pret sievietēm, fiziska un seksuāla aizskaršana, kā arī nestabilas darba attiecības un darba apstākļi; tā kā, neskatoties uz to, ka cilvēktiesības tiek pārkāptas ļoti bieži, faktiskie korektīvie pasākumi joprojām tiek veikti reti; tā kā šie pienācīgas kvalitātes nodarbinātības trūkumi ir sevišķi izteikti eksporta pārstrādes zonās, kuras ir saistītas ar globālajām piegādes ķēdēm un kurās bieži vien ir raksturīgi izņēmumi no darba tiesību aktiem un atbrīvojumi no nodokļiem, kā arī ierobežojumi arodbiedrību darbībai un darba koplīguma slēgšanas sarunām;

Q.  tā kā pēdējos 20 gados privātā sektora vadītās brīvprātīgās iniciatīvas, piemēram, rīcības kodeksi, marķējumi, pašnovērtējumi un sociālais audits, kaut arī tās ir nodrošinājušas atbilstošu satvaru sadarbībai par tādiem jautājumiem kā darba aizsardzība, nav izrādījušās pietiekami efektīvas, jo ar to palīdzību nav izdevies faktiski palielināt darba ņēmēju tiesības , jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un dzimumu līdztiesību, darba ņēmēju tiesību palielināšanu, patērētāju informētību, kā arī vides standartiem un drošību un ilgtspējību apģērbu piegādes ķēdē;

R.  tā kā daudzpusējās iniciatīvas, piemēram, Vācijas partnerība ilgtspējīgas tekstilizstrādājumu nozares izveidei un Nīderlandes nolīgums par ilgtspējīgu apģērbu un tekstilizstrādājumu nozari, saved kopā ieinteresētās personas, piemēram, nozares pārstāvjus, arodbiedrības, valdību un NVO; tā kā ar šīm iniciatīvām izveidotie standarti ietver arī vides jautājumus; tā kā šīs iniciatīvas vēl nav īstenošanas fāzē, tāpēc konkrēti rezultāti joprojām tiek gaidīti; tā kā šādas valstu iniciatīvas ir vajadzīgas, jo trūkst ES likumdošanas iniciatīvu; tā kā lielākā daļa dalībvalstu tomēr šādas iniciatīvas nav izveidojušas;

S.  tā kā uzņēmumu centieni veicināt darba tiesību ievērošanu var atbalstīt, bet nevar aizstāt valsts pārvaldes sistēmu lietderību un efektivitāti, proti, katras valsts pienākumu ievērot un īstenot valsts darba tiesību aktus un noteikumus, tostarp darba administrēšanas un inspekcijas funkcijas, strīdu izšķiršanu un pārkāpēju saukšanu pie atbildības, kā arī ratificēt un īstenot starptautiskos darba standartus;

T.  tā kā gatavo apģērbu ražošanas nozarē joprojām ir vērojama virzība uz ātro modi, kas rada ļoti lielu apdraudējumu un milzīgu spiedienu uz apģērbu ražošanas nozarē strādājošajiem ražotājvalstīs;

U.  tā kā Vācijas Attīstības sadarbības ministrija ir izvirzījusi mērķi, lai līdz 2020. gadam 50 % no visa Vācijas tekstilizstrādājumu importa atbilstu vides un sociālajiem kritērijiem;

V.  tā kā, lai uzlabotu globālo vērtības ķēžu pārvaldību, jāizmanto dažādi instrumenti un iniciatīvas politikas jomās, piemēram, saistībā ar tirdzniecību un investīcijām, privātā sektora atbalstu un sadarbību attīstības jomā, nolūkā veicināt ilgtspējību un globālo vērtības ķēžu atbildīgu pārvaldību, kas būtu daļa no 2030. gada Ilgtspējīgas attīstības programmas īstenošanas, kurā atzīta tirdzniecības politikas nostādņu nozīmīgā ietekme uz šīs nozares politikas mērķu sasniegšanu, aptverot vairākas politikas jomas, piemēram, izcelsmes noteikumi, izejvielu tirgi, darba tiesības un dzimumu līdztiesība;

W.  tā kā apģērbu ražošanas nozares vērtību ķēžu specifika, piemēram, ražošanas procesa posmu ģeogrāfiskā izkliedētība, dažāda veida darbinieki apģērbu ražošanā, iepirkuma politika, zemas cenas, liels apjoms, īss laiks no procesa sākuma līdz beigām, apakšuzņēmuma līgumu slēgšana un pircēja un piegādātāja īstermiņa attiecības, mazina pamanāmību, izsekojamību un pārredzamību uzņēmuma piegādes ķēdē un palielina risku, ka jau sākotnēji izejmateriālu ražošanas posmā tiks pārkāptas cilvēktiesības un darba tiesības, nodarīts kaitējums videi un netiks ievērota dzīvnieku labturība; tā kā pārredzamība un izsekojamība ir priekšnoteikumi uzņēmuma atbildībai un atbildīgam patēriņam; tā kā patērētājiem ir tiesības zināt, kur apģērbs ir ražots un kādos sociālajos un vides apstākļos; tā kā, garantējot patērētājiem tiesības uz uzticamu, pārredzamu un atbilstīgu informāciju par ražošanas ilgtspēju, tiks sekmētas noturīgas izmaiņas apģērbu ražošanas nozares piegādes ķēdes izsekojamībā un pārredzamībā;

X.  tā kā sieviešu tiesības ir neatņemama daļa no cilvēktiesībām; tā kā dzimumu līdztiesība tiek iekļauta tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu piemērošanas jomā; tā kā tirdzniecības un investīciju nolīgumu specifiskā ietekme sievietes un vīriešus skar atšķirīgi, ņemot vērā strukturālo dzimumu nevienlīdzību; tā kā, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesības aspekts būtu jāietver visos tirdzniecības nolīgumos;

Y.  tā kā sieviešu nodarbinātība apģērbu ražošanas nozarē jaunattīstības valstīs dod ievērojamu ieguldījumu mājsaimniecību ienākumos un nabadzības mazināšanā;

Z.  tā kā bērnu tiesības ir neatņemama daļa no cilvēktiesībām un bērnu darba izbeigšanai būtu jāpaliek par absolūti obligātu nosacījumu; tā kā bērnu darbam ir vajadzīgi īpaši noteikumi, kas reglamentē vecumu, darba laiku un darba veidus;

AA.  tā kā 2016. gada decembrī Bangladešā tika arestēti daudzi arodbiedrību aktīvisti un šis notikums izraisīja protestu par iztikas minimumu un labākiem darba apstākļiem; tā kā pēc protestiem vairāki simti apģērbu ražošanas nozares darbinieku tika atlaisti no darba; tā kā biedrošanās brīvība ražotājvalstīs joprojām netiek ievērota;

AB.  tā kā tiek lēsts, ka 70–80 %(26) darba ņēmēju gatavo apģērbu ražošanas nozarē ražotājvalstīs ir mazprasmīgas sievietes, kas bieži vien ir arī nepilngadīgas; tā kā mazas algas apvienojumā ar zemu vai neesošu sociālo aizsardzību šīs sievietes un bērnus padara īpaši neaizsargātus pret ekspluatāciju; tā kā pašreizējās ilgtspējības iniciatīvās ļoti bieži nav dzimumu līdztiesības aspekta un konkrētu pasākumu par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm;

AC.  tā kā privātajam sektoram ir svarīga nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā jaunattīstības valstīs; tā kā dažu jaunattīstības valstu tautsaimniecība ir atkarīga no apģērbu ražošanas nozares; tā kā šīs nozares paplašināšanās ir devusi iespēju daudziem darba ņēmējiem pāriet no neoficiālās ekonomikas uz oficiālo sektoru;

AD.  tā kā apģērbu ražošanas nozarē tiek īstenots visvairāk ilgtspējības iniciatīvu; tā kā dažas pašreizējās iniciatīvas ir palīdzējušas uzlabot situāciju apģērbu ražošanas nozarē un tādēļ centieni būtu jāturpina arī Eiropas līmenī;

AE.  tā kā tirdzniecības nolīgumi ir svarīgs instruments, ar kuru palīdzību veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību globālajās piegādes ķēdēs apvienojumā ar sociālo dialogu un uzņēmumu līmeņa uzraudzību;

AF.  tā kā 2015. gada oktobrī Komisija nāca klajā ar savu jauno tirdzniecības stratēģiju “Tirdzniecība visiem”, kurā tā izklāsta savu mērķi izmantot tirdzniecības nolīgumus un preferenču programmas kā sviras, ar kuru palīdzību veicināt ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesības, kā arī taisnīgu un ētisku tirdzniecību visā pasaulē un uzlabot atbildību piegādes ķēdēs, kas ir veids, kā stiprināt ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesību ievērošanu, korupcijas apkarošanu un labu pārvaldību trešās valstīs;

1.   atzinīgi vērtē to, ka pēc Rana Plaza fabrikas sabrukšanas globālajās piegādes ķēdēs aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta pienācīgu darba apstākļu veicināšanai, Francijā ir iesniegts likumprojekts par obligātu pienācīgu rūpību, Apvienotajā Karalistē — likumprojekts par verdzības novēršanu, pieņemts Nīderlandes nolīgums par ilgtspējīgu apģērbu un tekstilizstrādājumu nozari, izveidota Vācijas partnerība ilgtspējīgas tekstilizstrādājumu nozares izveidei un Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker G7 augstākā līmeņa sanāksmē sniedza paziņojumu par steidzamiem pasākumiem, kas jāveic, lai uzlabotu atbildību globālajās piegādes ķēdēs, kurās lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgtspējības, pārredzamības un izsekojamības veicināšanai attiecībā uz vērtību un ražošanas ķēdēm; pieņem zināšanai Komisijas apņemšanos attiecībā uz piegādes ķēžu atbildīgu pārvaldību, tostarp apģērbu ražošanas nozarē, kā izklāstīts paziņojumā “Tirdzniecība visiem”; atzinīgi vērtē zaļās kartes iniciatīvu, kurā astoņas dalībvalstis ir aicinājušas ieviest rūpības pienākumu ES reģistrētiem uzņēmumiem attiecībā pret cilvēkiem un kopienām, kuru cilvēktiesības un vietējo vidi šo uzņēmumu darbība ietekmē; atzinīgi vērtē Higg indeksa holistisko pieeju, vērtējot uzņēmumu ietekmi uz vidi, sociālo jomu un nodarbinātību; uzsver, ka Higg indeksu un tā pārredzamību jāturpina uzlabot;

2.  atzinīgi vērtē sadarbības nolīgumu, kurš noslēgts starp Inditex un IndustriALL Global Union, kas kopumā pārstāv aptuveni 50 miljonus darba ņēmēju 140 valstīs, par to, kā uzlabot piegādes ķēdes pārvaldību apģērbu ražošanas nozarē; uzsver, ka apģērbu ražošanas nozares nākotne būs atkarīga no ilgtspējīgas produktivitātes un izsekojamības uzlabošanas, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi konstatēti procesi, kuri notiek visā vērtību ķēdē, kas ļaus noteikt un ieviest uzlabojumus;

3.  atzinīgi vērtē pieeju, kas paredz juridiski saistošu Bangladešas Vienošanos par ugunsdrošību un ēku drošību, kā arī Bangladešas Ilgtspējības paktu, ko Komisija uzsāka kopā ar Bangladešu un SDO pēc Rana Plaza katastrofas 2013. gadā, jo tas ietver arī noteikumus, kas attiecas uz arodbiedrībām un inspicēto fabriku sanāciju, un aicina pagarināt tā termiņu; uzsver, ka ir svarīgi turpināt pārraudzīt pakta mērķus, lai uzlabotu darba ņēmēju tiesības, kā arī nepieciešamību starptautiskā mērogā atbildīgāk pārvaldīt piegādes ķēdes; aicina Komisiju veikt rūpīgu novērtējumu par paktu, norādot jebkādu progresu vai tā trūkumu, tostarp iespējamās tirdzniecības režīma izmaiņas, ja tās vajadzīgas, jo īpaši ņemot vērā SDO pārraudzības mehānismu ziņojumus; prasa Komisijai īstenot līdzīgas programmas un pasākumus kopā ar citiem ES tirdzniecības partneriem, kuri ražo apģērbu, piemēram, Šrilanku, Indiju vai Pakistānu;

4.  atbalsta to, ka Komisija izskata iespēju pieņemt ES iniciatīvu par apģērbu ražošanas nozari; turklāt norāda, ka pašlaik spēkā esošo iniciatīvu skaita palielināšanās var radīt uzņēmumiem neparedzamu vidi; uzskata, ka jaunajā priekšlikumā būtu jāpievēršas cilvēktiesību jautājumiem, vērtību ķēžu ilgtspējības, izsekojamības un pārredzamības veicināšanai, pārdomāta patēriņa sekmēšanai un jo īpaši darba tiesību un dzimumu līdztiesības nodrošināšanai; uzskata, ka ES patērētājiem ir tiesības tikt informētiem par ilgtspējību un atbilstību cilvēktiesībām, kā arī par apstākļiem, kādos apģērbi tiek ražoti; šajā sakarībā uzskata, ka ES likumdošanas centieniem un iniciatīvām saistībā ar apģērbiem vajadzētu būt redzamiem uz gatavajiem izstrādājumiem;

5.  aicina Komisiju neaprobežoties ar dienestu darba dokumenta sagatavošanu un iesniegt tiesību akta priekšlikumu par saistošiem pienācīgas rūpības pienākumiem attiecībā uz piegādes ķēdēm apģērbu ražošanas nozarē; uzsver, ka šis tiesību akta priekšlikums ir jāsaskaņo ar jaunajām ESAO Vadlīnijām par pienācīgu rūpību apģērbu un apavu ražošanas nozarē, ESAO Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, kas importē Eiropas Savienībā, un SDO rezolūciju par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību piegādes ķēdēs un starptautiski atzītiem cilvēktiesību, sociālajiem un vides standartiem;

6.  uzsver, ka Komisijas tiesību akta priekšlikumā jaunajām ESAO vadlīnijām vajadzētu kļūt par vadošo principu; uzsver, ka šajā tiesību akta priekšlikumā būtu jāiekļauj pamatstandarti, piemēram, darba aizsardzība, veselības standarti, iztikas minimums, biedrošanās brīvība un darba koplīgumu slēgšanas sarunas, seksuālas aizskaršanas un vardarbības novēršana darbavietā, kā arī piespiedu darba un bērnu darba izskaušana; aicina Komisiju turpināt pievērsties šādiem jautājumiem: galvenie kritēriji attiecībā uz ilgtspējīgu ražošanu, pārredzamību un izsekojamību, tostarp pārredzama datu vākšana un instrumenti patērētāju informēšanai, pienācīgas rūpības pārbaudes un revīzija, tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība, dzimumu līdztiesība, bērnu tiesības, ziņošana par pienācīgu rūpību piegādes ķēdēs, uzņēmumu atbildība cilvēka izraisītu katastrofu gadījumā un izpratnes veicināšanu Eiropas Savienībā; mudina Komisiju atzīt citu valstu tiesību aktu priekšlikumus un iniciatīvas, kurām ir tāds pats mērķis kā tiesību aktam, tiklīdz šie priekšlikumi un iniciatīvas būs pārbaudīti un būs pierādīts, ka tie atbilst Eiropas tiesību aktu prasībām;

7.  atkārtoti aicina Komisiju paplašināt uzņēmumu sociālās atbildības un saistošas pienācīgas rūpības iniciatīvas, kas pārsniedz spēkā esošo regulējumu apģērbu ražošanas nozarē, lai nodrošinātu, ka ES un tās tirdzniecības partneri un tirgus dalībnieki pilda pienākumu ievērot cilvēktiesības un augstākos sociālos un vides standartus; uzsver, ka apģērbu ražošanas nozarei Eiropas Savienībā jāatbilst arī SDO standartiem, piemēram, attiecībā uz iztikas minimumu vai pienācīgiem darba apstākļiem; mudina Komisiju pievērst uzmanību atalgojumam un darba apstākļiem apģērbu ražošanas nozarē dalībvalstīs; mudina dalībvalstis īstenot SDO standartus apģērbu ražošanas nozarē;

8.  aicina Komisiju aktīvi veicināt ekoloģisku un ilgtspējīgi apsaimniekotu izejmateriālu, piemēram, kokvilnas, izmantošanu, kā arī apģērbu un tekstilizstrādājumu atkalizmantošanu un pārstrādi Eiropas Savienībā, tiesību akta priekšlikumā par apģērbu ražošanas nozari paredzot īpašus noteikumus; aicina ES, tās dalībvalstis un uzņēmumus palielināt finansējumu pētniecībai un izstrādei, tostarp apģērbu pārstrādes jomā, lai ES apģērbu ražošanas nozarei nodrošinātu ilgtspējīgu, alternatīvu izejvielu iegūšanas avotu; atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas paredzētas, lai īstenotu visaugstākos un stingrākos pieejamos dzīvnieku labturības standartus (piemēram, atbildīgs dūnu standarts un atbildīgs vilnas standarts), un mudina Komisiju izmantot tos kā vadlīnijas, iestrādājot īpašus noteikumus savā tiesību akta priekšlikumā; aicina Komisiju nodrošināt iestādēs papildu resursus, lai varētu sekot līdzi pamatiniciatīvas īstenošanai;

9.  uzsver nepieciešamību uzlabot rīcības kodeksus, izcilības marķējumus un taisnīgas tirdzniecības shēmas, nodrošinot atbilstību starptautiskajiem standartiem, piemēram, ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ANO Globālajam līgumam, SDO Trīspusējai deklarācijai par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku (MNE deklarācija), ESAO Pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem, ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm attiecībā uz apģērbu un apavu ražošanas nozari, kā arī bērnu tiesībām un uzņēmējdarbības principiem, ko izstrādājis ANO Bērnu fonds (UNICEF), ANO Globālajam līgumam un iniciatīvai “Save the Children”; turklāt uzsver nepieciešamību pastiprināt pārrobežu sociālo dialogu, slēdzot starptautiskus pamatnolīgumus, lai veicinātu darba ņēmēju tiesības daudznacionālo uzņēmumu piegādes ķēdēs;

10.  uzsver, ka ir svarīgi īstenot, piemērot vai transponēt spēkā esošos tiesību aktus reģionālajā, valsts un starptautiskajā līmenī;

11.  mudina Komisiju īstenot tās mērķi veicināt uzlabojumus gatavo apģērbu nozarē, tostarp lielu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai un bērnu tiesībām; aicina Komisiju nodrošināt, ka dzimumu līdztiesība, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un bērnu tiesības ir tās tiesību akta priekšlikuma uzmanības centrā; uzskata, ka šai iniciatīvai būtu jāveicina nediskriminēšana un jārisina jautājums par aizskaršanu darbavietā, kā jau ir paredzēts Eiropas un starptautiskajās saistībās;

12.  atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm; uzsver nepieciešamību sekmēt sieviešu piekļuvi vadošajiem amatiem, atbalstot strādājošo sieviešu apmācību par viņu tiesībām, darba tiesību aktiem un drošības un veselības jautājumiem, kā arī vadītāju vīriešu apmācību par dzimumu līdztiesību un diskrimināciju;

13.  aicina Komisiju iesniegt visaptverošu stratēģiju par to, kā attīstība, palīdzība tirdzniecībai un publiskā iepirkuma politika var atbalstīt taisnīgāku un ilgtspējīgāku apģērbu piegādes ķēdi un vietējos mikrouzņēmumus, veicinot paraugpraksi un nodrošinot stimulus privātā sektora dalībniekiem, kuri investē savu piegādes ķēžu ilgtspējībā un taisnīgumā, sākot no lauksaimnieka, kas piegādā šķiedru, līdz galapatērētājam;

14.  uzskata, ka patērētāju informēšanai ir būtiska loma attiecībā uz pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanu un ka šo vajadzību apliecina Rana Plaza fabrikas sabrukšanas gadījums; prasa sniegt patērētājiem skaidru un uzticamu informāciju par ilgtspējību apģērbu ražošanas nozarē, par produktu izcelsmes vietu un par to, cik lielā mērā ir ievērotas darba ņēmēju tiesības; iesaka ES rīcības rezultātā savākto informāciju padarīt publiski pieejamu un aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt iespēju izveidot publisku tiešsaistes datubāzi ar visu attiecīgo informāciju par visiem piegādes ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem;

15.  prasa palielināt Eiropas patērētāju informētību par tekstilizstrādājumu ražošanu; šajā nolūkā ierosina izstrādāt ES mēroga “taisnīgu apģērbu” marķēšanas standartus, kas būtu pieejami gan daudznacionāliem uzņēmumiem, gan MVU, lai norādītu, ka ir ievēroti taisnīgi darba apstākļi, un palīdzētu klientiem pieņemt pirkuma lēmumu, pamatojoties uz labāku informāciju;

16.  uzsver nepieciešamību apkopot un publicēt visaptverošus datus par korporatīvo ilgtspējības sniegumu; šajā sakarībā prasa saskaņotā veidā izstrādāt kopīgas definīcijas un standartus statistikas datu vākšanai un apkopošanai, jo īpaši par kopējo importu, bet arī par atsevišķām ražošanas vietām; prasa Komisijai uzsākt iniciatīvu par ražošanas vietas obligātu norādīšanu;

17.  aicina Komisiju izstrādāt daudzas dažādas uzraudzības sistēmas ES apģērbu ražošanas nozarē, izmantojot galvenos snieguma rādītājus, kas ietver datu vākšanu, izmantojot aptaujas, revīzijas un datu analīzes metodes, ar kurām var efektīvi izmērīt sniegumu, un risināt jautājumu par apģērbu ražošanas nozares ietekmi uz attīstību, darba tiesībām un cilvēktiesībām visā apģērbu piegādes ķēdē;

18.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt labāku piekļuvi informācijai par uzņēmumu rīcību; uzskata, ka ir būtiski ieviest efektīvu un obligātu ziņošanas sistēmu un pienācīgas rūpības pienākumu attiecībā uz tiem apģērbu izstrādājumiem, kuri nonāk ES tirgū; uzskata, ka atbildību vajadzētu uzņemties visiem piegādes ķēdes dalībniekiem, tostarp apakšuzņēmējiem oficiālajā un neoficiālajā ekonomikā (tostarp eksporta pārstrādes zonās), un atzinīgi vērtē pašreizējos centienus šajā nolūkā; uzskata, ka ES ir vislabākās iespējas izstrādāt kopēju regulējumu, pieņemot tiesību aktus, kas paredz obligātu transnacionālu pienācīgu rūpību, kompensēšanu cietušajiem un piegādes ķēdes pārredzamību un izsekojamību, vienlaikus pievēršot uzmanību arī trauksmes cēlēju aizsardzībai; iesaka darīt pieejamu patērētājiem uzticamu, skaidru un jēgpilnu informāciju par ilgtspējību;

19.  norāda, ka koordinācija, dalīšanās ar informāciju un paraugprakses apmaiņa var veicināt privātā un publiskā sektora vērtības ķēdes iniciatīvu efektivitāti un panākt pozitīvus rezultātus ilgtspējīgas attīstības jomā;

20.  prasa izveidot valstu un Eiropas iniciatīvas, lai mudinātu patērētājus pirkt uz vietas ražotus produktus;

21.  norāda, ka zīmolu un mazumtirgotāju iepirkšanas praksē noteicošais faktors joprojām ir cena — nereti uz darba ņēmēju labklājības un algu rēķina; prasa ES sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai veicinātu sekmīgu sociālo partnerību, un atbalstīt ieinteresētās personas algu noteikšanas mehānismu izstrādē un īstenošanā saskaņā ar attiecīgām SDO konvencijām, jo īpaši valstīs, kurās nav atbilstīgu tiesību aktu; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka darba ņēmējiem tiek regulāri izmaksāta atbilstoša alga, kas ļauj viņiem un viņu ģimenēm apmierināt pamatvajadzības bez nepieciešamības regulāri strādāt virsstundas; uzsver vajadzību pēc darba koplīgumiem, lai nepieļautu negatīvu konkurenci ar algu izmaksām, un vajadzību palielināt patērētāju informētību par potenciālajām sekām, ja pastāvīgi tiek pieprasītas arvien zemākas cenas;

22.  uzsver, ka ražotājvalstu valdībām ir jāspēj īstenot starptautiskie standarti un normas, tostarp izstrādājot, īstenojot un piemērojot atbilstošus tiesību aktus, jo īpaši saistībā ar tiesiskuma iedibināšanu un korupcijas apkarošanu; aicina Komisiju atbalstīt ražotājvalstis šajā jomā saskaņā ar ES attīstības politiku;

23.  atzīst, ka, lai gan katra valsts pati ir atbildīga par savu darba tiesību piemērošanu, jaunattīstības valstīm var būt ierobežota spēja un resursi, lai tās varētu efektīvi uzraudzīt un īstenot atbilstību tiesību aktiem un noteikumiem; aicina ES tās attīstības sadarbības programmās un lai pārvaldības trūkumu, veicināt spēju veidošanu un nodrošināt jaunattīstības valstis ar tehnisko palīdzību par darba administrēšanu un pārbaudes sistēmas, tostarp apakšuzņēmumu rūpnīcu un atvieglot piekļuvi atbilstīgus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus un sūdzību iesniegšanas mehānismus, tostarp EPZ, kurās garām darba stundām, piespiedu virsstundu darbs un diskriminācija darba samaksas ziņā ir ierasta prakse;

24.  uzsver, ka darba inspekcijām un sociālajiem auditiem ir liela nozīme apģērbu un apavu ražošanas nozares piegādes ķēdē; uzskata, ka pārāk bieži tie tikai atspoguļo stāvokli brīdī, kad inspekcijas tiek veiktas; iesaka veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu inspekcijas un revīzijas, tostarp apmācīt inspektorus un apvienot inspekcijas standartus un metodes, izmantojot sadarbību ar apģērbu ražošanas nozari un ražotājvalstīm;

25.  uzsver neatkarīgu darba inspekciju svarīgumu agrīnai brīdināšanai un prevencijai, kā arī valsts tiesību aktu piemērošanai attiecībā uz veselību un drošumu darbvietā, tomēr norāda, ka tādi faktori kā pārmērīgs revīziju slogs var mazināt to efektivitāti un ka revīzijas atspoguļo tikai stāvokli tajā brīdī, kad tās tiek veiktas; uzskata, ka SDO Konvencijas Nr. 81 ratificēšana un īstenošana ir svarīga, lai atklātu pārkāpumus; iesaka turpināt pētīt veidus, kā uzlabot revīzijas un inspekcijas, piemēram, tuvināt revīzijas standartus un metodes un katru reizi nosūtīt citus darba inspektorus, kā rezultātā standartu ievērošana varētu kļūt stingrāka, jo īpaši valstīs ar korupcijas problēmām; uzsver, ka ir svarīgi pieņemt darbā atbilstīgu skaitu darba inspektoru un pastāvīgi apmācīt jaunos un pašreizējos darba inspektorus par starptautiskajām konvencijām un standartiem, vietējām darba tiesībām un atbilstīgiem pārbaudes paņēmieniem; aicina ES turpināt gan finansiāli, gan tehniski atbalstīt darba inspekciju attīstību jaunattīstības valstīs saskaņā ar attiecīgajiem SDO standartiem, jo īpaši saistībā ar tās attīstības fondiem;

26.  norāda, ka apģērbu ražošanas nozare rada darbvietas ļoti plašam prasmju kopumam — no mazkvalificētiem darba ņēmējiem līdz augsti specializētiem amatiem;

27.  uzskata, ka visu darba ņēmēju darba aizsardzība būtu jānodrošina ar starptautiskiem standartiem, valsts tiesību aktu īstenošanu un darba koplīguma slēgšanas sarunām visos līmeņos (rūpnīcu, vietējā, valsts un starptautiskā) un ar rūpnīcas līmeņa darba drošības politiku, piemēram, rīcības plāniem, kas sagatavoti rakstiski un tiek īstenoti un uzraudzīti, iesaistot darba ņēmējus un to pārstāvjus;

28.  uzsver, ka ES tirdzniecības un investīciju politikas nostādnes ir savstarpēji saistītas ar sociālo aizsardzību, dzimumu līdztiesību, taisnīgiem nodokļiem, attīstību, cilvēktiesībām, vides politikas nostādnēm un MVU veicināšanu; atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt politikas saskaņotību uzņēmējdarbības attīstībai un cilvēktiesību ievērošanai visos līmeņos, jo īpaši attiecībā uz Savienības tirdzniecības un investīciju politikas, kā arī ārpolitikas nostādnēm, kas nozīmē, ka sociālo nosacījumu izvirzīšana divpusējos un reģionālos nolīgumos būtu jāpadara efektīvāka ar sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju lielāku iesaistīšanos un apspriešanos ar viņiem sarunu laikā, darba tiesību aktu īstenošanu un visaptverošu ex ante un ex post tirdzniecības ilgtspējības ietekmes novērtējumu sistemātisku izmantošanu;

29.  aicina Komisiju sarunās par starptautiskiem un divpusējiem nolīgumiem aizstāvēt cilvēktiesības, tostarp bērnu tiesības, kā arī labas pārvaldības un saistošu cilvēktiesību, sociālo un vides klauzulu veicināšanu; pauž nožēlu par to, ka parakstītājvalstis ne vienmēr ievēro brīvās tirdzniecības nolīgumos un citos ekonomisko partnerattiecību nolīgumos iekļautās pašreizējās cilvēktiesību klauzulas; šajā sakarībā atkārtoti norāda, ka ir jāstiprina visi instrumenti, ar kuriem tiek garantēta juridiskā noteiktība;

30.  mudina ES un dalībvalstis ar apģērbu iniciatīvu un citiem tirdzniecības politikas instrumentiem veicināt SDO algu un darba laika standartu efektīvu īstenošanu, tostarp sadarbībā ar partnervalstīm apģērbu ražošanas nozarē; turklāt aicina ES sniegt norādījumus un atbalstu attiecībā uz to, kā uzlabot šo standartu ievērošanu, vienlaikus palīdzot veidot ilgtspējīgus uzņēmumus un uzlabot ilgtspējīgas nodarbinātības izredzes;

31.  mudina ES un tās dalībvalstis, izmantojot politikas dialogu un spēju veidošanu, veicināt to, ka partnervalstis ievieš un efektīvi piemēro starptautiskos darba standartus un cilvēktiesību ievērošanu, pamatojoties uz SDO konvencijām, tostarp bērnu darba tiesībām un standartiem, piemēram, Konvencijām Nr. 138 un 182, un ieteikumiem; šajā sakarībā uzsver — tas, ka uzņēmumi ievēro tiesības pievienoties arodbiedrībai un izveidot to, ka arī iesaistīties darba koplīgumu slēgšanas sarunās, ir galvenais to pārskatatbildības kritērijs; pauž nožēlu par to, ka biedrošanās brīvība bieži tiek pārkāpta daudzās ražošanas darbavietās, un mudina valstis nostiprināt darba tiesības; šajā sakarībā aicina ES mudināt jaunattīstības valstu valdības nostiprināt arodbiedrību lomu un aktīvi veicināt sociālo dialogu un darba pamatprincipus un pamattiesības, tostarp biedrošanās brīvību un tiesības uz darba koplīgumu slēgšanas sarunām visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa;

32.  uzsver, ka apģērbu ražošanas nozarei ir svarīga nozīme kā darbietilpīgas attīstības virzītājspēkam jaunietekmes ekonomikās, jo īpaši Āzijas jaunietekmes tirgos;

33.  aicina iestādes, kas nodrošina finansējumu attīstībai, snieguma standartos pastiprināt darba nosacījumus kā finansēšanas līgumnosacījumu;

34.  norāda, ka “karsto punktu” valstīm, uz kurām attiecas pamatiniciatīva, ir preferenciāla piekļuve ES tirgum; aicina Komisiju arī turpmāk prasības par SDO pamatstandartu ratifikāciju, veselības un drošuma inspekciju un biedrošanās brīvību iekļaut sarunās par preferenciālās tirdzniecības turpināšanu ar valstīm, kas iesaistītas apģērbu ražošanas nozares globālajā piegādes ķēdē, un stiprināt cilvēktiesības, kā arī darba un vides konvencijas vispārējās preferenču sistēmas (VPS) ietvaros;

35.  atkārtoti pauž stingru aicinājumu sistemātiski ieviest saistošas cilvēktiesību nosacījumu klauzulas visos starptautiskajos nolīgumos, tostarp tirdzniecības un investīciju nolīgumos, kuri jau ir vai tiks noslēgti starp ES un trešām valstīm; turklāt uzsver, ka pirms jebkura pamatnolīguma noslēgšanas ir vajadzīgi ex ante uzraudzības mehānismi, un to esamībai ir jābūt šādas noslēgšanas priekšnoteikumam kā nolīguma būtiskai daļai; uzsver, ka ir vajadzīgi ex post uzraudzības mehānismi, kas dod iespēju veikt konkrētus pasākumus, reaģējot uz šo klauzulu pārkāpumiem, piemēram, attiecīgas sankcijas, kas paredzētas nolīguma cilvēktiesību klauzulās, tostarp nolīguma darbības pārtraukšana;

36.  uzskata, ka ES tirdzniecības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības nodaļām vajadzētu būt obligātām un piemērojām piespiedu kārtā, lai faktiski uzlabotu cilvēku dzīves apstākļus, un uzsver, ka klauzula, ar ko sekmē SDO konvenciju un Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmas ratificēšanu un īstenošanu, ir jāiekļauj gan divpusējos, gan daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos; atgādina, ka tādu sistēmu ieviešana kā ES īpašais veicināšanas režīms ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+), ar ko uzliek pienākumu ratificēt un īstenot 27 konvencijas, var uzlabot darba ņēmēju tiesību ievērošanu, nostiprināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī izskaust bērnu darbu un piespiedu darbu; to paturot prātā, uzsver, ka rūpīgi ir jāuzrauga VPS+ īstenošana un tas, lai attiecīgajās valstīs tiktu ievērotas minētās konvencijas; aicina ES nodrošināt, ka cilvēktiesību nosacījumi, kas ir saistīti ar vienpusējām tirdzniecības preferencēm, piemēram, VPS un VPS+, tiek efektīvi īstenoti un uzraudzīti; aicina Komisiju gaidāmajā VPS/VPS+ noteikumu reformā ieviest tarifa preferences tiem tekstilizstrādājumiem, par kuriem ir uzskatāmi pierādīts, ka tie ražoti ilgtspējīgā veidā; mudina Komisiju atzīt vispārpieņemtos ilgtspējības kritērijus un minimālās prasības konstatēšanas un sertifikācijas sistēmām, pamatojoties uz starptautiskām konvencijām, piemēram, SDO darba pamatstandartiem vai bioloģiskās daudzveidības aizsardzības standartiem; aicina Komisiju veicināt taisnīgas tirdzniecības produktu ražošanu, izmantojot šo tarifu preferenču instrumentu, un lielāku uzmanību pievērst SDO ziņojumiem un tās uzraudzības struktūru secinājumiem, kas izdarīti uzraudzības un novērtēšanas darbību laikā, un labāk sadarboties ar SDO un ANO vietējām aģentūrām saņēmējvalstī, lai pilnībā ņemtu vērā viņu viedokli un pieredzi;

37.  vēlreiz lūdz veikt ilgtspējīgas ietekmes novērtējumus ikvienam no jauna apspriestam nolīgumam un aicina vākt pa dzimumiem sadalītus datus;

38.  atgādina, ka nodokļu politika ir svarīgs instruments, ar kura palīdzību var veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību; uzskata, ka, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumi, tostarp starptautiskie uzņēmumi, maksā nodokļus to valstu valdībām, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība un tiek radīta vērtība, nodokļu stimuli, piemēram, nodokļu atbrīvojumi eksporta pārstrādes zonās, būtu jāpārskata, tāpat kā izņēmumi no valsts darba tiesību aktiem un noteikumiem;

39.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka sākts darbs pie saistoša ANO līguma gatavošanas uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, par kuru tiek uzskatīts, ka tas veicinās uzņēmumu sociālo atbildību, tostarp apģērbu ražošanas nozarē; pauž nožēlu par jebkādu obstruktīvu rīcību saistībā ar šo procesu un aicina ES un dalībvalstis konstruktīvi iesaistīties šajās sarunās;

40.   atgādina par sociālā dempinga negatīvo ietekmi uz Eiropas apģērbu rūpniecību, tostarp cilvēktiesību pārkāpumiem un darba standartu neievērošanu; ņemot vērā ES kritisko masu, tic, ka ES spēj būt pasaules līdere un panākt pārmaiņas; tāpēc mudina Komisiju nākamajā Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru sanāksmē sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai sāktu īstenot globālu iniciatīvu; aicina Komisiju ieviest obligātus pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kuri importē uz Eiropas Savienību, atbilst līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem, kas noteikti prasītajā tiesību akta priekšlikumā; šajā sakarībā atzīst Eiropas MVU īpašās vajadzības un to, ka pienācīgas rūpības specifika un piemērošanas joma, piemēram, konkrēti pasākumi, kas uzņēmumam jāveic, ir atkarīga no uzņēmuma lieluma, darbību konteksta un potenciāli kaitīgās ietekmes smaguma; tādēļ aicina pienācīgi ņemt vērā MVU, kas dominē Eiropas apģērbu ražošanas nozarē; uzskata, ka arī Eiropas MVU un mikrouzņēmumiem, kuri iesaistīti šīs iniciatīvas ieviešanā, būtu jāsaņem Eiropas finansiālais atbalsts no programmas COSME;

41.  aicina Komisiju veikt īpašus pasākumus, lai Eiropas MVU varētu gūt piekļuvi finanšu un politikas instrumentiem, īpašu uzmanību pievēršot MVU spējai nodrošināt izsekojamību un pārredzamību, lai nodrošinātu to, ka jaunās prasības nerada nesamērīgu slogu, un palīdzētu tiem atrast atbildīgus ražotājus;

42.  uzsver, ka darba apstākļi apģērbu rūpnīcās arī dažās ES dalībvalstīs ir atkārtoti novērtēti kā nedroši attiecībā uz tādiem faktoriem kā veselība un drošums, alga, sociālais nodrošinājums un darbalaiks; tāpēc aicina izstrādāt efektīvas un mērķtiecīgas ES iekšējas iniciatīvas, kas uzlabos situāciju apģērbu ražošanas nozarē un veicinās nodarbinātību dalībvalstīs;

43.  atgādina, ka sociālās jomas noteikumu iekļaušanai publiskā iepirkuma procesos var būt spēcīga ietekme uz darba ņēmēju tiesību ievērošanu un darba apstākļiem visā globālo piegādes ķēžu garumā; tomēr pauž nožēlu, ka saskaņā ar SDO pētījumiem(27) vairums sociālās jomas noteikumu ierobežo pienākumus pirmā līmeņa līgumslēdzēja līmenī, kamēr noteikumi par apakšlīgumu slēgšanu un ārpakalpojumiem tiek iekļauti publiskā iepirkuma līgumos ad hoc; aicina ES sniegt palīdzību jaunattīstības valstīm, lai nodrošinātu, ka publiskā iepirkuma politika ir instruments, ar kuru var sekmēt darba pamatprincipus un tiesības;

44.  pauž pārliecību, ka publiskais iepirkums ir noderīgs instruments, ar ko veicināt lielāku atbildību apģērbu ražošanas nozarē; mudina Komisiju un Eiropas iestādes darboties kā paraugiem attiecībā uz iestādēs izmantoto tekstilizstrādājumu publisko iepirkumu; šajā sakarībā aicina Eiropas iestādes, tostarp Parlamentu, nodrošināt, ka ar visiem to publiskajiem iepirkumiem, tostarp iestāžu un Parlamenta gadījumā politisko grupu merčendaizingu, tiek veicināta pārstrāde un taisnīgu un ilgtspējīga apģērbu piegādes ķēde; turklāt aicina Komisiju izstrādāt norādījumus vietējām varas iestādēm par sociālajiem kritērijiem, iegādājoties tekstilizstrādājumus saskaņā ar 2014. gada Direktīvu par publisko iepirkumu, un attiecīgi motivēt tās; mudina Komisiju izmantot tiesību aktus, lai turpinātu īstenot un veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķus, un ierosināt plānu, paredzot, ka lielākajai daļai apģērbu, par kuriem ES tiek organizēts publiskais iepirkums, līdz 2030. gadam ir jānāk no ilgtspējīgiem avotiem;

45.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam.

(1)

https://www.unicef.org/crc/.

(2)

http://www.ohchr.org/Documents/Publications/GuidingPrinciplesBusinessHR_EN.pdf.

(3)

A/HRC/RES/26/9 (http://www.ihrb.org/pdf/G1408252.pdf).

(4)

A/RES/70/1 (http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1).

(5)

http://www.unwomen.org/en/trust-funds/un-trust-fund-to-end-violence-against-women.

(6)

http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/diaepcb2015d5_en.pdf.

(7)

http://www.oecd.org/daf/inv/mne/48004323.pdf.

(8)

OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.

(9)

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/october/tradoc_153846.pdf.

(10)

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/july/tradoc_153591.pdf.

(11)

OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp.

(12)

OV C 346, 21.9.2016., 39. lpp.

(13)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0137.

(14)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0298.

(15)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0335.

(16)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405.

(17)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0502.

(18)

http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2004_2009/documents/nt/584/584520/584520en.pdf.

(19)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/IDAN/2015/549058/EXPO_IDA(2015)549058_EN.pdf.

(20)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0490.

(21)

http://www.ilo.org/dhaka/Whatwedo/Projects/safer-garment-industry-in-bangladesh/lang--en/index.htm.

(22)

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/august/tradoc_153732.pdf.

(23)

OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(24)

https://www.textilbuendnis.com/en/.

(25)

https://www.ser.nl/en/publications/publications/2016/agreement-sustainable-garment-textile.aspx.

(26)

https://europa.eu/eyd2015/en/fashion-revolution/posts/exploitation-or-emancipation-women-workers-garment-industry.

(27)

SDO IV ziņojums, 105. sesija, 2016 (45. lpp.).


PASKAIDROJUMS

Globālās apģērbu tirdzniecības vērtība ir vairāk nekā EUR 2,86 triljonu, un tajā ir nodarbināti vairāk nekā 75 miljoni cilvēku, no kuriem trīs ceturtdaļas ir sievietes. Apģērbu ražošanas nozares piegādes ķēde ir starp tām, kurās ir vislielākais cilvēktiesību pārkāpumu un cilvēku cieņas aizskaršanas risks.

Četrus gadus pēc dramatiskajiem notikumiem Rana Plaza Bangladešā, kad Savārā netālu no Dakas sabruka astoņstāvu ēka, kurā bija izvietotas vairākas apģērbu rūpnīcas, un gāja bojā vairāk nekā 1100 cilvēki un aptuveni 2500 cilvēki tika ievainoti, lielāka informētība ir pievērsusi uzmanību apstākļiem, kādos tiek ražots mūsu apģērbs. Turklāt gan publiskie, gan privātie aktori, proti, pilsoniskā sabiedrība, SDO un ESAO, ir sākuši vairākas iniciatīvas. Tomēr šīs iniciatīvas nav saskaņotas, dažkārt pārklājas un neaptver pilnībā visu nozari.

Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība un tās iestādes ir apņēmušās šo situāciju risināt, un to, ka tādas iniciatīvas kā Bangladešas pakts un G7 fonds “Vision Zero” ir radījušas pievienoto vērtību. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm vajadzētu aktīvi iesaistīties un faktiski izbeigt notiekošos cilvēktiesību pārkāpumus šajā piegādes ķēdē.

Jautājumi, kas saistīti ar apģērbu ražošanas nozares piegādes ķēdi, balstās uz trīs galvenajiem aspektiem, kuri ir jārisina kopīgi, lai nodrošinātu to, ka cilvēktiesību un cilvēka cieņas ievērošana ir garantēta. Turklāt dzimumu jautājums būtu jāiekļauj visās darbībās, kas garantē dzimumu līdztiesību un faktiski nodrošina sieviešu tiesības.

Viens no šiem trijiem aspektiem ir saistīts ar pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālajiem standartiem. Mūsu apģērbu ražošana bieži vien notiek tādā veidā, ka netiek ievēroti cieņas pamatnosacījumi, ņemot vērā to, ka zemas cenas joprojām ir galvenais faktors, kas nosaka sabiedrības iepirkšanās praksi, turklāt bieži vien uz darba ņēmēju labklājības rēķina. Bieži tiek pārkāptas darba tiesības. Arodbiedrībām un darba ņēmēju organizācijām ir jāspēj darboties neatkarīgi un brīvi, lai veicinātu un aizsargātu darba ņēmēju tiesības, jo īpaši attiecībā uz veselību un drošību, vienlaikus ļaujot tām efektīvi attīstīt savu pamatnozīmi kā nepieciešamam partnerim sociālajā dialogā un darba koplīgumu slēgšanas sarunās.

Vēl viens svarīgs pīlārs ir saistīts ar pārredzamību un izsekojamību. Mēs kā pilsoņi pilnīgi neko nezinām par apstākļiem, kādos tiek ražots mūsu apģērbs. Ir nepieciešamas nozīmīgas izmaiņas marķēšanā un izpratnes veicināšanā, un tam vajadzīga drīza un stingra politiska apņemšanās. Lai to panāktu, pārredzamība un izsekojamība visā piegādes ķēdē būtu jānosaka kā neatsaucama prasība, lai notiktu turpmāks progress.

Turklāt esošās brīvprātīgās iniciatīvas ne tikai bieži pārklājas un neaptver pilnīgi visas piegādes ķēdes nepilnības, bet arī efektīvi nerisina cilvēktiesību jautājumus un negarantē minimālos vides aizsardzības standartus un sociālos standartus, piemēram, veselību un drošību, algas, sociālo nodrošinājumu vai darba laiku, bezkaunīgi neievērojot darba un cilvēktiesību pamatstandartus. Līdz ar to ir steidzami nepieciešama juridiski saistoša institucionālā sistēma.

Eiropas Komisijai atbilstoši attīstības politikas saskaņotības principam, kas ir atspoguļots LESD 208. pantā, ir jāizstrādā tiesību akta priekšlikums par saistošiem piegādes ķēdes pienācīgas rūpības pienākumiem apģērbu ražošanas nozarē, kas būtu saskaņoti ar ESAO vadlīnijām un starptautiski pieņemtiem augstākajiem standartiem attiecībā uz cilvēktiesībām un sociālajiem un vides standartiem. Ir svarīgi uzsvērt to, cik svarīgi ir garantēt obligātus un saistošus pienākumus gan piegādes ķēdes augšupējos, gan lejupējos segmentos — ir svarīgi uzsvērt, ka par neētisku praksi apģērbu ražošanas nozarē ir atbildīgi ražotāji, to filiāles un meitasuzņēmumi lejupējā segmentā un izplatītāji un mazumtirgotāji — augšupējā segmentā.

Šajā priekšlikumā būtu jākoncentrējas uz cilvēktiesībām un galvenajām problēmām, ar kādām saskaras apģērbu ražošanas nozarē strādājošie (drošība un veselības aizsardzība darbā, iztikas minimums, biedrošanās brīvība, seksuāla uzmākšanās un vardarbība). Tajā cita starpā būtu jāietver šādi aspekti: galvenie ilgtspējīgas ražošanas kritēriji, pārredzamība, izsekojamība un mehānismi, ar kuriem tiktu nodrošināta atklāta un neatkarīga pārbaude, tostarp datu vākšana un instrumenti patērētāju informēšanai, pienācīgas rūpības pārbaudes un revīzijas, tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība, dzimumu līdztiesība, ziņošana par pienācīgu rūpību piegādes ķēdēs, izpratnes veicināšana.

Šajā sakarībā darbs, kas sākts pie saistoša ANO līguma uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā sagatavošanas, ir ārkārtīgi atzinīgi vērtējams un nepieciešams. Mēs sagaidām, ka tas tiks pabeigts steidzamā kārtā un pilnībā sadarbojoties ar ES un tās dalībvalstīm, jo tas palīdzēs starptautiskā mērogā samazināt transnacionālo korporāciju nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem.


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (28.2.2017)

Attīstības komitejai

par ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari

(2016/2140(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Sajjad Karim

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā gatavo apģērbu globālās tirdzniecības vērtība tiek lēsta USD 2,8 triljonu apmērā un šajā nozarē tiek nodarbināti līdz 75 miljoniem cilvēku; tā kā apmēram trīs ceturtdaļas no šiem darbiniekiem ir sievietes; tā kā dzimumu līdztiesība veicina attīstību; tā kā sieviešu tiesības ietilpst cilvēktiesību jomā; tā kā apģērbu piegādes ķēžu sarežģītības dēļ samazinās pārredzamība, kā arī pieaug cilvēktiesību pārkāpumu un ekspluatācijas risks; tā kā izmaksātās algas ir pārāk zemas, lai darba ņēmēji spētu apmierināt savu ģimeņu pamata vajadzības;

B.  tā kā ES ir viena no lielākajām investorēm, pircējām, mazumtirgotājām un patērētājām apģērbu nozarē un tirdzniecībā, un tāpēc tā vislabāk varētu apkopot daudzās iniciatīvas pasaulē, lai būtiski uzlabotu necilvēcīgos apstākļus, kādos atrodas desmitiem miljonu šīs nozares darba ņēmēju, un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem nozarē iesaistītajiem;

C.  tā kā ES tekstilizstrādājumu un apģērbu nozarē darbojas 185 000 uzņēmumu, kuri nodarbina 1,7 miljonus darba ņēmēju, radot apgrozījumu EUR 166 miljardu apmērā; tā kā ES importē apmēram pusi no pasaulē saražoto apģērbu apjoma; tā kā ražotājvalstis parasti ir jaunietekmes valstis;

D.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantā ir noteikts, ka Savienības tirdzniecības politikas pamatā ir jābūt Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem; tā kā LESD 208. pantā ir noteikts princips par politikas saskaņotību attīstības jomā un par galveno mērķi izvirzīta nabadzības izskaušana; tā kā paziņojumā “Tirdzniecība visiem” norādīts, ka ES tirdzniecības politikas pamatā ir trīs galvenie principi — efektivitāte, pārredzamība un vērtības —, turklāt tajā ir īpaša sadaļa par piegādes ķēžu atbildīgu pārvaldību;

E.  tā kā LESD 8. pantā stingri noteikts, ka, “veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību”, un tā kā tāpēc ES ir pienākums visā savā politikā integrēt dzimumu līdztiesību, nodrošinot, ka sievietes un vīrieši gūst vienādu labumu no sociālām pārmaiņām, ekonomikas izaugsmes un pienācīgu darbvietu radīšanas, novēršot diskrimināciju un pasaulē veicinot sieviešu tiesību ievērošanu;

F.  tā kā 2012. gada septembrī Pakistānā (Kārāči) sprādzienā gāja bojā 289 cilvēki; tā kā tajā pašā gadā Bangladešā ugunsgrēkā Tazreen Fashions rūpnīcā gāja bojā 117 cilvēki un vairāk nekā 200 tika ievainoti; tā kā 2013. gadā, sabrūkot Rana Plaza, gāja bojā 1129 cilvēki un ievainojumus guva apmēram 2500 cilvēku;

G.  tā kā pēc šiem dramatiskajiem notikumiem Eiropas patērētāji lūdz vēl vairāk uzlabot pārredzamību un izsekojamību visā piegādes ķēdē;

H.  tā kā, lai gan ES, starptautiskās organizācijas, vietējās pašvaldības un privātuzņēmēji ir pauduši vairākas apņemšanās, vēl aizvien darba tiesību aizsardzība piegādātājvalstīs krietni atpaliek no starptautiskajiem standartiem;

I.  tā kā kopš 2015. gada Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Pienācīga darba programma ir jaunās Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam neatņemama daļa;

J.  tā kā daudzas dalībvalstis, tādas kā Vācija, Nīderlandē, Dānija un Francija, ir atbalstījušas nacionālās programmas;

K.  tā kā visos noslēgtajos ES brīvās tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj visaptverošas nodaļas par ilgtspējīgu attīstību,

L.  tā kā ES savu prioritāšu sarakstā būtu jāiekļauj sociālo un vides standartu veicināšana tādās daudzpusējās struktūrās kā Pasaules Tirdzniecības organizācija un G20, kā arī šie standarti būtu jāiekļauj visās divpusējās attiecībās ar trešām valstīm;

M.  tā kā ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos skaidri ir noteikti valdību un uzņēmumu pienākumi, kas liek aizsargāt un ievērot cilvēktiesības neatkarīgi no piegādes ķēdes posma, valsts, kurā notiek ražošana, un no tā, vai tā ir valsts, kurā attiecīgais uzņēmums izdara pasūtīšanu, vai arī tā ir piegādātāja valsts; tā kā ES ir apņēmusies mudināt šo pamatprincipu pieņemšanu un sekmēt to īstenošanu,

1.  pauž nožēlu, ka Komisija joprojām nav iesniegusi vērienīgu ES mēroga pamatiniciatīvu par apģērbu ražošanas nozari, kam būtu jāatbilst un kas būtu jāsaskaņo ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vadlīnijām, lai uzņēmumi varētu ievērot vienotus standartus par pienācīgu rūpību un sociālo atbildību, un aicina Komisiju šādu iniciatīvu ierosināt pēc iespējas drīz; turklāt norāda, ka pašlaik spēkā esošo iniciatīvu pavairošana vietējā, reģionālā un globālā mērogā var radīt uzņēmumiem neparedzamu vidi; turklāt uzsver, ka koordinēšana, informācijas un paraugprakses apmaiņa var uzlabot privāto un publisko vērtību ķēdes iniciatīvu efektivitāti un sasniegt labus ilgtspējīgas attīstības rezultātus;

2.  uzskata, ka ar šādu priekšlikumu būtu jāpanāk saskaņota sadarbība ar starptautiskām organizācijām, tādām kā ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), SDO un ESAO, ieviešot kopīgas definīcijas, kas ļautu veikt skaidrākas un saskaņotākas darbības un novērtējumus; aicina atzīt un novērtēt spēkā esošās sekmīgās iniciatīvas, piemēram, īstenojot ilgtspējīgu publiskā iepirkuma procedūru, ar ko piekļuvi publiskam iepirkumam saistītu ar korporatīvās sociālās atbildības shēmu ievērošanu; šajā ziņā atzinīgi vērtē Paktu par nepārtrauktiem darba tiesību un rūpnīcu drošības uzlabojumiem Bangladešas gatavo apģērbu un trikotāžas nozarē (Ilgtspējības pakts), kas ir solis ceļā uz uzraudzības nodrošināšanu, taču aicina iesaistītās puses panākt pilnīgu atbilstību; prasa Komisijai veikt pasākumus, ar ko novērst novērtējuma ziņojumos konstatētās nepilnības;

3.  šajā ziņā uzsver, ka ir jāpārskata pašreizējās darbības, ko Eiropas uzņēmumi veic korporatīvās sociālās atbildības jomā, lai labāk apzinātu labu praksi un veicinātu kopīgas rīcības sistēmas izveidi Eiropas līmenī; paturot to prātā, atgādina, ka arī privātais sektors ir sācis daudzas iniciatīvas, lai palielinātu pārskatatbildību piegādes ķēdē;

4.  aicina Komisiju ņemt vērā MVU īpašās vajadzības, jo MVU veido 90 % no Eiropas apģērbu ražošanas nozares, un aicina šo pieeju balstīt uz mērogojamības principu, īpašu uzmanību pievēršot to spējai nodrošināt izsekojamību un pārredzamību saskaņā ar ESAO vadlīnijām, lai MVU netiktu uzlikts pārmērīgs slogs; tāpēc aicina Komisiju izveidot īpaši MVU paredzētu palīdzības dienestu un tos atbalstīt ar pielāgotām spēju veidošanas programmām; uzskata, ka, ieviešot šo iniciatīvu, arī MVU un mikrouzņēmumiem būtu jāsaņem Eiropas finansiālais atbalsts no COSME programmas;

5.  uzsver, ka ir vajadzīga integrēta pārredzamības un izsekojamības pieeja datu vākšanai attiecībā uz cilvēktiesībām, sociālajiem, vides un nodarbinātības rezultātiem, kura jāpiemēro visā piegādes ķēdē saskaņā ar standartizētu metodiku, lai izvērtētu apģērbu nozares vērtību ķēžu ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību nolūkā palielināt uzņēmumu sociālās atbildības novērtējumu konsekvenci, kuros ir jāņem vērā dažādo nozarē iesaistīto dalībnieku atšķirības, jo piegādes ķēdes struktūra ir ļoti sarežģīta; mudina Komisiju paplašināt dienestu darba dokumentā izklāstītos argumentus; norāda, ka papildus ESAO pamatnostādnēm būtiskākās ietekmes jomas ir apskatītas citās iniciatīvās, tādās kā ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi, Francijas likums par obligātu pienācīgas rūpības sistēmu un Apvienotās Karalistes verdzības apkarošanas likums, kā arī atsevišķās nozares ierosinātās iniciatīvās, kas varētu būt šādas iniciatīvas pamats;

6.  lūdz Komisiju īpašu uzmanību pievērst tādiem aspektiem kā piekļuve tiesu iestādēm, cietušo un viņu ģimeņu tiesiskā aizsardzība un trauksmes cēlēju aizsardzība;

7.  atgādina, ka piegādes ķēdes izsekojamība un pārredzamība var būtiski sekmēt noturīgas pārmaiņas, un atzīst, ka tieši informācijas pieejamības trūkums liedz sabiedrībai uzzināt par cilvēktiesību pārkāpumiem; tāpēc vēlreiz norāda, ka ir vajadzīgas pienācīgas rūpības sistēmas, kas aptvertu visu piegādes ķēdi, ikvienu produktu saistot ar to attiecīgajiem ražotājiem; tāpēc aicina Komisiju uzlabot izsekojamību un pārredzamību apģērbu ražošanas nozares piegādes ķēdē, īstenojot reālistiskas un līdzsvarotas darbības, kuras varētu realizēt, vienlaikus ņemot vērā piegādes ķēdē iesaistīto dalībnieku atšķirības; iesaka darīt pieejamu patērētājiem uzticamu, skaidru un jēgpilnu informāciju par ilgtspējību;

8.  aicina Komisiju gaidāmajā Vispārējā preferenču shēmas (VPS) regulas pārskatīšanā ieviest muitas tarifu preferences tādiem tekstilizstrādājumiem, par kuriem ir pierādījumi, ka tie ražoti ilgtspējīgā veidā; uzskata, ka būtu jāievieš brīvprātīga šo izstrādājumu sertificēšanas shēma attiecībā uz ilgtspējīgām to ražošanas metodēm un ka, importējot tos Eiropas Savienībā, būtu jāuzrāda attiecīgi apliecinājumi; uzskata, ka šādi ES varētu atbalstīt privātā sektora centienus panākt ilgtspējību tekstilizstrādājumu vērtības radīšanas ķēdē; uzskata, ka šāda atzīšana būtu jānodrošina saskaņā ar noteiktiem ilgtspējības kritērijiem, kā arī prasību minimumu attiecībā uz apliecinājuma sniegšanu vai sertificēšanas sistēmām; uzskata, ka ilgtspējības prasības inter alia būtu jābalsta uz starptautiskām konvencijām, piemēram, SDO darba pamatstandartiem vai Konvenciju par bioloģisko daudzveidību; turklāt uzskata, ka tādējādi tiktu nostiprināta un veicināta tādu izstrādājumu ražošana, kas atbilst godīgas tirdzniecības praksei (piemēram, ar Social Accountability International (SAI) vai Fairtrade Textile Standard sertifikātu);

9.  uzsver, ka visaptverošas sadaļas par ilgtspējīgu attīstību iekļaušana ES sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ir iespēja, kā ES var sekmēt darba ņēmēju — jo īpašu sieviešu — tiesību ievērošanu un jebkāda bērnu darba un paspiedu darba izskaušanu; uzsver, ka brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošana jo īpaši palīdz veidot dialogu starp uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību par apģērba nozares piegādes ķēdi un var sekmēt arī darba ņēmēju darba apstākļu un drošības uzlabošanu;

10.  atgādina, ka tādu sistēmu ieviešana kā ES īpašais veicināšanas režīms ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+), ar ko uzliek pienākumu ratificēt un īstenot 27 konvencijas, var uzlabot darba ņēmēju tiesību ievērošanu, nostiprināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī izskaust bērnu darbu un piespiedu darbu; to paturot prātā, uzsver, ka rūpīgi ir jāuzrauga VPS+ īstenošana un tas, lai attiecīgajās valstīs tiktu ievērotas minētās konvencijas;

11.  mudina ES un dalībvalstis ar apģērbu iniciatīvu un citiem tirdzniecības politikas instrumentiem veicināt SDO algu un darba laika standartu efektīvu īstenošanu, tostarp sadarbībā ar partnervalstīm apģērbu nozarē; turklāt aicina ES sniegt norādījumus un atbalstu attiecībā uz to, kā uzlabot šo standartu ievērošanu, vienlaikus palīdzot veidot ilgtspējīgus uzņēmumus un uzlabot ilgtspējīgas nodarbinātības izredzes;

12.  uzsver, ka pēc Rana Plaza traģēdijas pieņemtais Ilgtspējības pakts ir nozīmīga Eiropas iniciatīva, ko var izmantot par pamatu jaunu pasākumu izstrādei sadarbībā ar trešām valstīm, lai īstenotu tādus mērķus kā darba apstākļu, veselības aizsardzības un darba drošības uzlabošana apģērba ražošanas nozarē;

13.  aicina Komisiju turpināt un pastiprināt starptautisko sadarbību ar tādām organizācijām kā SDO, ESAO un ANO, lai tekstilizstrādājumu un apģērbu nozares piegādes ķēdē iesaistītie dalībnieki rīkotos atbildīgāk;

14.  aicina piegādātājvalstu valdības sadarboties ar visām ieinteresētajām personām, lai veidotu sociālo partneru attiecības un vestu kolektīvās sarunas, kā arī mudinātu ražotājus veidot viegli pieejamus un efektīvus sūdzību izskatīšanas mehānismus, kas atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem ietilpst būtiskākajās garantijās, ka pienācīgi tiks ievēroti darba standarti un cilvēktiesības, un papildina tiesiskās pārsūdzības līdzekļus saskaņā ar ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību īpašā pārstāvja izstrādāto shēmu;

15.  aicina Komisiju arī turpmāk veicināt SDO pamatkonvenciju un SDO Pienācīga darba programmas ratificēšanu un īstenošanu; šajā ziņā aicina Komisiju atbalstīt SDO, pašvaldības un arodbiedrības, sniedzot spēju veidošanas palīdzību sociālo partneru attiecību jomā, kā arī darba tiesību un nodarbinātības tiesību aktu izpildē, īpašu uzmanību pievēršot bērnu darba un piespiedu darba izskaušanai, kā arī visaugstāko veselības un drošības aizsardzības standartu veicināšanai;

16.  mudina ES veidot un uzturēt dialogu ar atsevišķām trešām valstīm, lai uzlabotu darba ņēmēju tiesību un cilvēktiesību ievērošanu attiecīgajās valstīs; aicina ES un dalībvalstis atbalstīt ANO darbu, tostarp ANO Vides programmu (UNEP), izskatot iespēju noslēgt starptautisku līgumu, ar ko uzlabotu arī korporatīvās sociālās atbildības efektivitāti apģērbu ražošanas nozarē;

17.  sagaida, ka Komisijas priekšlikumā tiks ņemta vērā Ilgtspējības pakta iniciatīva, ko aizsāka pēc Rana Plaza traģēdijas;

18.  lūdz skaidrojumu par to, kā eksporta pārstrādes zonās ražotie apģērbi, kuru izgatavošanā piemēroti zemi darba aizsardzības standarti vai tie nav piemēroti vispār, var tikt identificēti kopumā un izslēgti no VPS+ shēmas attiecīgajā saņēmējvalstī;

19.  ir pārliecināts, ka publiskais iepirkums ir noderīgs instruments, ar ko veicināt lielāku atbildību apģērbu nozarē;

20.  norāda, ka pasaulē apģērbu ražošanā strādā galvenokārt sievietes, proti, apmēram 85 % no nozarē nodarbinātajiem ir sievietes, kas bieži vien cieš no grūtiem darba apstākļiem un saņem zemu atalgojumu; tāpēc aicina ES apģērbu iniciatīvā integrēt dzimumu līdztiesības principu, jo īpaši nolūkā panākt būtisku progresu tādās jomās kā vienāds atalgojums, dzimumu līdztiesība, sieviešu sociālās un darba tiesības, tostarp maternitātes aizsardzība, un sieviešu līdzdalība kolektīvās sarunās;

21.  vēlreiz lūdz veikt ilgtspējīgas ietekmes novērtējumus ikvienam no jauna apspriestam nolīgumam un aicina vākt pa dzimumiem dezagregētus datus;

22.  aicina Komisiju sadarboties ar multinacionāliem uzņēmumiem, mazumtirgotājiem un zīmoliem un mudināt tos īstenot lielāku korporatīvo sociālo atbildību; sagaida, ka ES uzņēmumi pilnībā nodrošinās SDO darba pamatstandartu ievērošanu visās piegādes ķēdēs saskaņā ar ESAO vadlīnijām multinacionāliem uzņēmumiem un SDO trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku; prasa tiem iesaistīties auglīgā dialogā ar vietējiem darba ņēmējiem un organizācijām; aicina Komisiju sekmēt paraugprakses apmaiņu;

23.  atzīst, ka pasaulē ir jāpanāk vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai aizsargātu darba ņēmējus no vides un sociālā dempinga; ņemot vērā ES kritisko masu, tic, ka ES spēj būt pasaules līdere un panākt pārmaiņas; uzskata, ka tikai ar daudzpusēju sistēmu var novērst cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumus; tāpēc mudina Komisiju nākamajā Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru sanāksmē sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai sāktu īstenot globālu iniciatīvu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.2.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Christofer Fjellner, Karoline Graswander-Hainz, Heidi Hautala, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Artis Pabriks, Franck Proust, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reimer Böge, Klaus Buchner, Sergio Gutiérrez Prieto, Sander Loones, Georg Mayer, Fernando Ruas, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Pedro Silva Pereira

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-François Jalkh, Joëlle Mélin

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

Marietje Schaake, Hannu Takkula

ECR

David Campbell Bannerman, Sander Loones, Emma McClarkin, Joachim Starbatty

EFDD

Tiziana Beghin

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Reimer Böge, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Christofer Fjellner, Artis Pabriks, Franck Proust, Fernando Ruas, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Tokia Saïfi, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler

S&D

Maria Arena, Karoline Graswander-Hainz, Sergio Gutiérrez Prieto, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Sorin Moisă, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira

Verts/ALE

Klaus Buchner, Heidi Hautala

0

-

--

--

3

0

ENF

Jean-François Jalkh, Georg Mayer, Joëlle Mélin

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (10.2.2017)

Attīstības komitejai

par ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari

(2016/2140(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jean Lambert

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā visā pasaulē 60 miljoni cilvēku strādā tekstilrūpniecības un apģērbu nozarē, kas nodrošina daudzas darbvietas, jo īpaši jaunattīstības valstīs;

B.  tā kā šī nozare starptautiskā līmenī ir ļoti cieši sasaistīta un tā kā tāpēc piegādes ķēdes ir īpaši sarežģītas, kā rezultātā atsevišķu valstu iniciatīvām ir ļoti ierobežota ietekme;

C.  tā kā tekstilizstrādājumu ražotāji jaunattīstības valstīs ir pastāvīgi pakļauti agresīvām iepirkumu praksēm, ko īsteno starptautiskā vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība un ko izraisa arī sīvā globālā konkurence;

D.  tā kā uzņēmēju ietekme ir ierobežota, jo īpaši suverēnu valstu uzdevumu veikšanā, bet tā vietā ražotājvalstu valdībām būtu jārada ekonomiskā un tiesiskā satvara apstākļi, lai īstenotu savas kontroles funkcijas;

E.  tā kā starptautiskie nolīgumi ir būtisks elements cīņā pret darba un sociālās aizsardzības pārkāpumiem trešās valstīs un tā kā uzņēmumu pienākums ir balstīt savu uzņēmējdarbību uz šiem principiem,

1.  norāda, ka apģērbu nozare ir viena no nestabilākajām nozarēm un nepiemēroti darba apstākļi darba ņēmējiem šajā nozarē ir gan Eiropā, gan ārpus tās, jo īpaši attiecībā uz veselības un drošuma aizsardzību; aicina pamatiniciatīvā galveno uzmanību pievērst tam, vai iesaistītās valstis ratificē un īsteno SDO konvencijas, SDO Trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un Pienācīga darba programmu; uzsver, ka ir svarīgi īpašu uzmanību pievērst tiem, kas ir visneaizsargātākie un visvairāk pakļauti ekspluatācijai, sevišķi bērniem un sievietēm;

2.  nosoda visus bērnu darba gadījumus un aicina ES un tās dalībvalstis savu pilnvaru ietvaros darīt visu iespējamo, lai pilnībā novērstu tādu apģērbu importu Eiropas vienotajā tirgū, kas izgatavoti, izmantojot bērnu darbu; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir atbildīgu piegādātāju reģistri; nosoda un pievērš uzmanību ļaunprātīgai praksei, ko īsteno daži apakšuzņēmēji, piemērojot zemākus un nelikumīgus darba standartus; šajā sakarā uzskata, ka iesaistītajām valstīm ir būtiski nodrošināt, ka tiek ratificēta un īstenota SDO Konvencija Nr. 182 par bērnu darba ļaunākajām formām un Nr. 138 par minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta vai strādāt; aicina Komisiju mācīties no pieredzes, kas gūta ar Starptautisko programmu bērnu darba izskaušanai (IPEC) un Globālo aliansi piespiedu darba, mūsdienu verdzības, cilvēktirdzniecības un bērnu darba izskaušanai;

3.  norāda, ka apģērbu nozare rada darbvietas ļoti plašam prasmju kopumam — no mazkvalificētiem darba ņēmējiem līdz augsti specializētiem amatiem;

4.  uzskata, ka brīvprātīgās iniciatīvas izmantot ekoloģisku, ētisku un ilgtspējīgu pieeju pozitīvi ietekmē tekstilrūpniecības nozari; tomēr norāda, ka ar brīvprātīgajām iniciatīvām vien nevar pietiekami nodrošināt darba pamattiesības, tostarp darba ņēmēju aizsardzību, biedrošanās brīvību un kolektīvās sarunas, un risināt tādus jautājumus kā bērnu darbs, veselība un drošība, iztikas minimums, sociālais nodrošinājums un darbalaiks; uzsver nepieciešamību virzīties uz regulatīviem pasākumiem, kas attiecīgajām valstīm jāpieņem un jāīsteno ar mērķi nodrošināt darba tiesību ievērošanu visā piegādes ķēdē, un nepieciešamību stiprināt nodarbinātības iestādes un darba inspekcijas sistēmas un izveidot sūdzību izskatīšanas mehānismus; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt valsts tiesību aktu un noteikumu atbilstību SDO pamatkonvencijām;

5.  norāda, ka zīmolu un mazumtirgotāju iepirkšanas praksē noteicošais faktors joprojām ir cena — nereti uz darba ņēmēju labklājības un algu rēķina; prasa ES sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai veicinātu sekmīgu sociālo partnerību, un atbalstīt ieinteresētās personas algu noteikšanas mehānismu izstrādē un īstenošanā saskaņā ar attiecīgām SDO konvencijām, jo īpaši valstīs, kurās nav atbilstīgu tiesību aktu; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka darba ņēmējiem tiek regulāri izmaksāta atbilstoša alga, kas ļauj viņiem un viņu ģimenēm apmierināt pamatvajadzības bez nepieciešamības regulāri strādāt virsstundas; uzsver vajadzību pēc darba koplīgumiem, lai nepieļautu negatīvu konkurenci ar algu izmaksām, un vajadzību palielināt patērētāju informētību par potenciālajām sekām, ja pastāvīgi tiek pieprasītas arvien zemākas cenas;

6.  uzsver, ka ražotājvalstu valdībām jābūt spējīgām īstenot starptautiskos standartus un attiecīgos tiesību aktus, jo tās ir nepieciešams partneris sociālajā dialogā un uzlabošanas centienos, kas jāīsteno saskaņā ar pamatiniciatīvu;

7.  atbalsta ES iniciatīvu apģērbu nozarē nolūkā veicināt prasmju apmācību un mūžizglītību, tostarp uzņēmējdarbības apmācību, kas sekmē ekonomisko un sociālo attīstību; atbalsta visas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt informētību par galvenajām darba tiesībām un juridiskās palīdzības mehānismiem šo tiesības pārkāpšanas gadījumā un apmācīt darba ņēmējus un darba devējus par sociālo dialogu un sarunām par darba koplīgumu; uzsver, ka iniciatīvai vajadzētu veicināt pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, jo sievietes veido lielāko daļu apģērbu nozares darbaspēka un pagaidām vēl ir lielā mērā nepietiekami pārstāvētas augstākas kvalifikācijas un vadošos amatos; tāpēc uzskata, ka iniciatīvai būtu aktīvi jāveicina nediskriminācija un dzimumu līdztiesība, tostarp attiecībā uz atalgojumu, kā arī sieviešu lomas uzlabošana trešo valstu sabiedrībās, tādējādi sniedzot labumu plašākam ģimenes lokam un sabiedrībai;

8.  uzskata, ka Komisijai jau ir spērusi dažus pirmos soļus pareizajā virzienā ar ierosinātajiem pamatiniciatīvas mērķiem, tostarp patērētāju izpratnes palielināšanu un atbalstu jaunattīstības valstīm starptautisko darba un vides standartu pieņemšanā un īstenošanā; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisijas pašreizējie mērķi un pieeja, kas izklāstīta tās 2016. gada 25. aprīļa ziņojumā par augsta līmeņa konferenci par piegādes ķēdes atbildīgu pārvaldību apģērbu nozarē, nav ne pietiekami mērķtiecīga, ne vērienīga, lai konkrēti uzlabotu situāciju apģērbu ražošanas nozarē; norāda, ka provizoriskie rezultāti Komisijas pētījumā par apģērbu piegādes ķēdēm liecina, ka galvenie trūkumi ir attiecībā uz dzimumu līdztiesību, darba ņēmēju tiesībām, vidi un piegādes ķēžu pārredzamību; aicina Komisiju steidzami publiskot tās pasūtīto ziņojumu par pašreizējās politikas trūkumu konstatēšanu un ierosināt konkrētus pasākumus, lai šos trūkumus novērstu;

9.  mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt ES pamatiniciatīvu par piegādes ķēdes atbildīgu pārvaldību apģērbu nozarē, kas apsolīta kā daļa no Eiropas gada attīstībai (2015. gads) un kur būtu jāņem vērā jau esošās valstu iniciatīvas, piemēram, Vācijā un Nīderlandē; uzskata, ka ES ir iespējas un pienākums būt atbildīgas piegādes ķēdes globālai atbalstītājai, reaģējot uz traģiskiem notikumiem, piemēram, Rana Plaza fabrikas sabrukšanu Bangladešā, un ņemot vērā līdz šim nepieredzēto ES pilsoņu interesi;

10.  uzskata, ka ikvienam pasākumam, kas veikts pamatiniciatīvas rezultātā, būtu jāpalīdz veicināt vairāku ieinteresēto pušu iniciatīvas, piemēram, SDO/IFC Labāka darba programmu, kas apvieno trīspusēju pieeju ar rūpnīcas atbilstību un strādājošo un vadības dialogu valsts līmenī, vai Bangladešā izveidoto vienošanos, kura ir juridiski saistoša, ietver arodbiedrības un ir paredzēta ne tikai rūpnīcu inspicēšanai, bet arī uzlabošanai;

11.  aicina Komisiju sagatavot ziņojumu, kurā apkopotas pašreizējās iniciatīvas un to ieguldījums darba ņēmēju darba apstākļu uzlabošanā apģērbu nozarē;

12.  norāda, ka darba ņēmēju organizācijas un darba devēju federācijas ir sociālajā dialogā un koplīgumu sarunās nepieciešami partneri un būtu jāatbalsta; uzsver, ka neatkarīgām un reprezentatīvām darba ņēmēju organizācijām ir jāspēj darboties neatkarīgi un brīvi, lai veicinātu un aizsargātu darba ņēmēju tiesības, jo īpaši attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi šīm organizācijām saņemt piekļuvi rūpnīcām, lai izglītotu darba ņēmējus par viņu tiesībām un drošumu; norāda, ka pasākumiem, kas veikti saskaņā ar jebkuru iniciatīvu attiecībā uz apģērbu nozari, būtu jāstiprina darba ņēmēju pamattiesības un jāveicina SDO konvenciju (jo īpaši Nr. 87 un 98) ratifikācija un īstenošana, un ka darba ņēmēju pārstāvji būtu jāiekļauj pienācīgas rūpības procesā, ko izveido uzņēmuma līmenī;

13.  uzskata, ka atbilstība piemērojamiem tiesību aktiem un darba koplīgumiem ir obligāts nosacījums korporatīvajai sociālajai atbildībai; turklāt uzskata, ka sociāli atbildīga rīcība noteikti ietver pienācīgas attiecības ar arodbiedrībām, jo īpaši attiecībā uz arodbiedrību tiesību ievērošanu un darba ņēmēju un to pārstāvju organizāciju pastāvīgu informēšanu;

14.  uzsver arī nepieciešamību stiprināt tiesiskuma struktūru spēju veidošanu ražotājvalstīs, kas būtu konsekventi jāveicina un jāprasa, izmantojot Eiropas attīstības politiku un ārpolitiku;

15.  uzskata, ka visu darba ņēmēju veselības un drošuma aizsardzība būtu jānodrošina ar starptautiskiem standartiem, valsts tiesību aktu īstenošanu un sarunām par darba koplīgumiem visos līmeņos (rūpnīcu, vietējā, valsts un starptautiskā) un ar rūpnīcas līmeņa arodveselības un drošuma politiku, piemēram, rīcības plāniem, kas sastādīti rakstiski un tiek īstenoti un uzraudzīti, iesaistot darba ņēmējus un to pārstāvjus;

16.  uzskata, ka ikvienā ES iniciatīvā attiecībā uz apģērbu nozari būtu jāatzīst, ka ES līmenis ir piemērots līmenis, kurā atbalstīt un turpināt izstrādāt ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, saskaņā ar ko uzņēmumi ir atbildīgi par savu piegādes ķēdi; norāda, ka uzņēmumiem būtu jāizstrādā procedūras, ar kuru palīdzību identificēt un mazināt savas uzņēmējdarbības ietekmi uz cilvēktiesībām un darba apstākļiem; ierosina pielāgot standartus mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpatnībām;

17.  atzīst pašreizējos centienus attiecībā uz vadības un darbinieku apmācību par veselību, drošumu, darba tiesībām un dzimumu līdztiesību par būtisku aspektu darba ņēmēju tiesību stiprināšanā un aicina ar pamatiniciatīvu izveidot specializētu platformu apmaiņai ar paraugpraksi darbinieku un vadības apmācības jomā, īpaši pievēršoties vidējo vadītāju amatiem;

18.  mudina ES atbalstīt jaunattīstības valstis starptautisko standartu un konvenciju pieņemšanā un īstenošanā; aicina Komisiju arī turpmāk prasības par SDO pamatstandartu ratifikāciju, veselības un drošuma pārbaudēm un pulcēšanās brīvību iekļaut sarunās par preferenciālās tirdzniecības turpināšanu ar valstīm, kas iesaistītas apģērbu nozares globālajā piegādes ķēdē, un stiprināt cilvēktiesības un darba un vides konvencijas vispārējās preferenču sistēmas (VPS) ietvaros; uzskata, ka ES vajadzētu tirdzniecības nolīgumos iekļaut noteikumus par darba ņēmēju dzīves uzlabošanu, un uzsver, ka klauzula, ar ko mudina ratificēt un īstenot SDO konvencijas un Pienācīga darba programmu, ir jāiekļauj gan divpusējos, gan daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos;

19.  uzsver neatkarīgu darba inspekciju svarīgumu agrīnai brīdināšanai un prevencijai, kā arī valsts tiesību aktu piemērošanai attiecībā uz veselību un drošumu darbvietā, tomēr norāda, ka tādi faktori kā revīzijas nogurums var mazināt to efektivitāti un ka revīzijas atspoguļo tikai stāvokli tajā brīdī, kad tās tiek veiktas; uzskata, ka SDO Konvencijas Nr. 81 ratificēšana un īstenošana ir svarīga, lai atklātu pārkāpumus; iesaka turpināt pētīt veidus, kā uzlabot revīzijas un inspekcijas, piemēram, tuvināt revīzijas standartus un metodes un katru reizi nosūtīt citus darba inspektorus, kā rezultātā standartu ievērošana varētu kļūt stingrāka, jo īpaši valstīs ar korupcijas problēmām; uzsver, ka ir svarīgi pieņemt darbā atbilstīgu skaitu darba inspektoru un pastāvīgi apmācīt jaunos un pašreizējos darba inspektorus par starptautiskajām konvencijām un standartiem, vietējām darba tiesībām un atbilstīgiem pārbaudes paņēmieniem; aicina ES turpināt gan finansiāli, gan tehniski atbalstīt darba inspekciju attīstību jaunattīstības valstīs saskaņā ar attiecīgajiem SDO standartiem, jo īpaši saistībā ar tās attīstības fondiem;

20.  norāda, ka kopš laika, kad vairāk nekā pirms 20 gadiem apģērbu un apavu piegādes ķēdēs izplatījās sociālās revīzijas, ir krasi palielinājies sociālās revīzijas standartu un metožu skaits, dažviet ar tikai nelielām atšķirībām, un ka ražotāji vērtīgus resursus velta pastāvīgās revīziju plūsmas pārvaldībai, jo zīmoli un mazumtirgotāji piemēro savus standartus, kas ir nedaudz atšķirīgi; tāpēc iesaka paātrināt un atbalstīt pašreizējos nozares centienus tuvināt revīzijas metodes un standartus, apspriežoties ar ieinteresētajām personām;

21.  uzskata, ka atbildībai vajadzētu aptvert visu piegādes ķēdi, tostarp visus apakšuzņēmējus, un atzinīgi vērtē pašreizējos centienus šajā jomā; tomēr uzskata, ka ES ir vislabākās iespējas izstrādāt kopēju regulējumu, kas izveidotu juridisku pienākumu ievērot pienācīgu rūpību attiecībā uz cilvēktiesībām tiem ES apģērbu uzņēmumiem, kuri ražošanu pārvietojuši uz trešām valstīm, tostarp saistošus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt izsekojamību un pārredzamību, uzliekot par pienākumu uzņēmumiem, kas vēlas darboties Eiropas tirgū, sniegt informāciju par produktu piegādes ķēdi visā tās garumā; iesaka šādu regulējumu, kas izstrādāts, iesaistot vietējas un globālas arodbiedrības, izmantot kā papildinājumu un atbalstu brīvprātīgajām iniciatīvām valsts, Eiropas un starptautiskajā līmenī;

22.  atgādina, ka izsekojamība un pārredzamība piegādes ķēdē ir svarīgi aspekti, kuri nepieciešami, lai panāktu noturīgas pārmaiņas; uzskata, ka tas, ka trūkst piekļuves informācijai par trešo valstu ražotājiem apģērbu nozarē, bieži vien ir svarīgākais šķērslis tam, lai novērstu cilvēktiesību un sociālo un darba tiesību pārkāpumus globālajā piegādes ķēdē, un ka ir nepieciešama ziņošanas sistēma, kas sniegtu informāciju par visiem produkta globālās ķēdes dalībniekiem no ražošanas vietas līdz mazumtirgotājiem; prasa ES atbalstīt kopīgas sistēmas izstrādi datu vākšanai par sociālajiem, vides un darba raksturlielumiem;

23.  uzskata, ka patērētāju informēšanai ir būtiska loma attiecībā uz pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanu un ka šo vajadzību apliecina Rana Plaza fabrikas sabrukšanas gadījums; prasa sniegt patērētājiem skaidru un uzticamu informāciju par ilgtspējību apģērbu nozarē, par produktu izcelsmes vietu un par to, cik lielā mērā ir ievērotas darba ņēmēju tiesības; iesaka ES rīcības rezultātā savākto informāciju padarīt publiski pieejamu un aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt iespēju izveidot publisku tiešsaistes datubāzi ar visu attiecīgo informāciju par visiem piegādes ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem;

24.  norāda uz nepieciešamību nodrošināt apģērbu nozarē norādi uz korporatīvo sociālo atbildību (KSA), iekļaujot tādas jomas kā darba kvalitāte, darba organizācija, iespēju vienlīdzība un vienlīdzīga samaksa, sociālā iekļaušana, pretdiskriminācijas pasākumi un mūžizglītības un apmācības attīstība; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par KSA prasību konverģenci, tostarp paredzot sistēmu attiecībā uz sociālo ziņošanu un uzņēmumu un vadītāju atbildību par ļaunprātīgas rīcības vai likumpārkāpumu sekām, un par Eiropas KSA nolīgumu sistēmas izveidošanu; uzsver, ka KSA būtu jāveicina tādi projekti, kas atbalsta pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt stimulus ES uzņēmumiem uzņemties KSA un korporatīvās rūpības saistības; norāda, ka šāda rūpība ietver proaktīvu pasākumu veikšanu nolūkā atklāt un novērst cilvēktiesību un darba vai vides tiesību pārkāpums visā piegādes ķēdē;

25.  prasa palielināt Eiropas patērētāju informētību par tekstilizstrādājumu ražošanu; šajā nolūkā ierosina izstrādāt ES mēroga “taisnīgu apģērbu” marķēšanas standartus, kas būtu pieejami gan daudznacionāliem uzņēmumiem, gan MVU, lai norādītu, ka ir ievēroti taisnīgi darba apstākļi, un palīdzētu klientiem pieņemt pirkuma lēmumu, pamatojoties uz labāku informāciju;

26.  uzsver, ka darba apstākļi apģērbu rūpnīcās arī dažās ES dalībvalstīs ir atkārtoti novērtēti kā nedroši attiecībā uz tādiem faktoriem kā veselība un drošums, alga, sociālais nodrošinājums un darbalaiks; tāpēc aicina izstrādāt efektīvas un mērķtiecīgas ES iekšējas iniciatīvas, kas uzlabos situāciju apģērbu nozarē un veicinās nodarbinātību dalībvalstīs;

27.  uzskata, ka starptautisko sociālo standartu neievērošana apģērbu nozarē ir sociālā un vides dempinga veids, kas kaitē gan uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem; norāda, ka Eiropas uzņēmumu praktizētā stingru vides noteikumu neievērošana trešās valstīs ir jāuzskata par tikpat nozīmīgu jautājumu kā darba ņēmēju tiesību ievērošana, jo tā apdraud darba ņēmēju veselību un iznīcina lauku un zvejas apgabalus, atņemot vietējiem iedzīvotājiem jebkādas attīstības iespējas;

28.  atzinīgi vērtē Komisijas ieguldījumu Nulles vīzijas fondā un mudina turpināt investīcijas darba ņēmēju drošuma uzlabošanā; tomēr norāda, ka šis fonds un vairākums pašreizējo iniciatīvu nepietiekami risina jautājumu par taisnīgu darba samaksu, tiesībām apvienoties organizācijās vai diskrimināciju darbvietā;

29.  prasa izveidot valstu un Eiropas iniciatīvas, lai mudinātu patērētājus pirkt uz vietas ražotus produktus;

30.  uzskata, ka atbildīga globālās piegādes ķēdes pārvaldība apģērbu nozarē var sekmēt ekonomisko izaugsmi, pienācīgu darbvietu radīšanu, nabadzības samazināšanu, cilvēktiesību un darba tiesību stiprināšanu un pāreju no neoficiālās uz oficiālo ekonomiku; tomēr norāda uz īpašo stāvokli eksporta pārstrādes zonās (EPZ), kas dažās valstīs ir atbrīvotas no vietējiem darba likumiem un kur ir aizliegta arodbiedrību darbība un nav nodrošināti tiesiskās aizsardzības līdzekļi darba ņēmējiem, tādējādi neievērojot SDO standartus; prasa nodrošināt lielāku pārredzamību šādās EPZ, veicot uzraudzību un ziņošanu;

31.  uzsver, cik svarīga ir apģērbu rūpniecība, kas pamatojas uz inovāciju un augstākas pievienotās vērtības ražojumiem dalībvalstīs; aicina Komisiju sniegt finansiālu atbalstu un vienkāršot ES programmu finansējumu MVU, kas darbojas apģērbu nozarē, kā arī atbalstīt materiālu pētījumus;

32.  atbalsta dalībvalstu MVU, kas ievērojami palīdz saglabāt un stiprināt Eiropas kultūras mantojumu apģērbu nozarē.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.2.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brando Benifei, Enrique Calvet Chambon, Lampros Fountoulis, Marian Harkin, Rina Ronja Kari, Ádám Kósa, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Anthea McIntyre, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Maria João Rodrigues, Anne Sander, Sven Schulze, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Georges Bach, Mircea Diaconu, Sergio Gutiérrez Prieto, Krzysztof Hetman, Dieter-Lebrecht Koch, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Alex Mayer, Csaba Sógor, Helga Stevens, Neoklis Sylikiotis, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Jakop Dalunde, Ulrike Rodust, Marc Tarabella, Miguel Viegas, Daniele Viotti


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

14

2

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raymond Finch, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Lola Sánchez Caldentey, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cécile Kashetu Kyenge, Florent Marcellesi, Louis Michel, Jan Zahradil

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tania González Peñas, Martina Werner


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

14

+

ALDE

Louis Michel, Paavo Väyrynen

ECR

Eleni Theocharous

GUE/NGL

Tania González Peñas, Lola Sánchez Caldentey

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Cécile Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Martina Werner

Verts/ALE

Maria Heubuch, Florent Marcellesi

2

-

ECR

Jan Zahradil

EFDD

Raymond Finch

8

0

PPE

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Maurice Ponga, Bogdan Brunon Wenta, Željana Zovko, Anna Záborská

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 12. aprīļaJuridisks paziņojums