Procedūra : 2016/2272(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0214/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0214/2017

Debates :

PV 03/07/2017 - 21
CRE 03/07/2017 - 21

Balsojumi :

PV 04/07/2017 - 6.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0287

ZIŅOJUMS     
PDF 705kWORD 76k
2017. gada 9. jūnija
PE 595.614v02-00 A8-0214/2017

par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem

(2016/2272(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referents: Pascal Durand

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem

(2016/2272(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 114. pantu,

–  ņemot vērā LESD 191., 192. un 193. pantu un atsaucoties uz mērķi apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu (COM(2008)0397),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem(1),

–  ņemot vērā Komisijas ekodizaina darba plānu 2016.–2019. gadam (COM(2016)0773), jo īpaši mērķi noteikt precīzākas prasības attiecībā uz konkrētiem ražojumiem un horizontālākas prasības tādās jomās kā ražojumu ilgtspējība, labošanas iespējas, uzlabojumu iespējas, demontāžas koncepcija un atkārtotas izmantošanas un pārstrādes vienkāršība,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (Septītā vides rīcības programma)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 17. oktobra atzinumu par tematu „Ilgtspējīgākam patēriņam — rūpniecības preču izmantošanas laiks un patērētāju informēšana uzticamības atjaunošanas nolūkā”(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 26. janvāra paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Resursu ziņā efektīva Eiropa”” (COM(2011)0021),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (COM(2011)0571),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 9. aprīļa paziņojumu „Ekoloģisko produktu vienotā tirgus izveide. Kvalitatīvāka informācija par produktu un organizāciju ekoloģiskajiem raksturlielumiem” (COM(2013)0196),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 25. septembra paziņojumu „Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai” (COM(2014)0398),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu „Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614) un aprites ekonomikas paketi, ar ko jo īpaši paredz pārskatīt direktīvas par atkritumiem (Direktīva 2008/98/EK, Atkritumu pamatdirektīva), direktīva par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (Direktīva 94/62/EK), direktīva par atkritumu poligoniem (Direktīva 1999/31/EK), direktīva par nolietotiem transportlīdzekļiem (Direktīva 2000/53/EK), direktīva par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem (Direktīva 2006/66/EK) un direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (Direktīva 2012/19/EK)),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu „Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” (COM(2016)0739),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 9. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažiem preču tiešsaistes un cita veida distances pārdošanas līgumu aspektiem (COM(2015)0635),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem(6),

–  ņemot vērā Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) 2015. gada 18. augusta ziņojumu „Ilglietojamas preces: ilgtspējīgāki produkti. Ko patērētāji gaida no ES resursefektivitātes un aprites ekonomikas programmas”,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 29. marta pētījumu „Derīguma termiņa marķējuma ietekme uz patērētājiem”,

–  ņemot vērā pēc Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtījuma 2016. gada jūlijā veikto pētījumu „Ilgāks produktu derīguma laiks: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem”,

–  ņemot vērā Eiropas Patēriņa centra 2016. gada 18. aprīļa pētījuma pārskatu „Ieprogrammētais nolietojums jeb patēriņa sabiedrības blakusprodukti”,

–  ņemot vērā Austrijas standartu ONR 192102 „Izcilības marķējums ilgtspējīgām, viegli remontējamas uzbūves elektriskajām un elektroniskajām ierīcēm”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0214/2017),

A.  tā kā Komisijas ekodizaina darba plānā 2016.–2019. gadam ir aplūkota aprites ekonomika un vajadzība risināt ilgtspējības un pārstrādājamības jautājumus;

B.  tā kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir pieņēmusi atzinumu par produktu lietošanas ilgumu, kas liecina par ekonomikas dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētību šajā jomā;

C.  tā kā ir jāpanāk līdzsvars starp produktu derīguma laika pagarināšanu, no vienas puses, un inovāciju, pētniecību un attīstību, no otras puses;

D.  tā kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtītais pētījums liecina, ka ilgāka produktu derīguma termiņa veicināšanai ir vajadzīgi visaptveroši politikas pasākumi;

E.  tā kā cits citam līdzās pastāv atšķirīgi ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, tostarp uz lietošanu balstīts ekonomikas modelis, kas var palīdzēt mazināt negatīvo ietekmi uz vidi;

F.  tā kā ir jāveicina, lai produktiem būtu garāks lietošanas termiņš, ko jo īpaši panāktu, pievēršoties ieprogrammētā nolietojuma jautājumam;

G.  tā kā Eiropā ir jāatbalsta remontēšanas nozare, kurā galvenokārt darbojas mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi;

H.  tā kā lielāka to pasākumu saskaņošana, ar ko paredz produktu otrreizēju izmantošanu, sekmētu vietējo ekonomiku un iekšējo tirgu, jo tiktu radītas jaunas darbvietas un stimulēts pieprasījums pēc lietotām precēm;

I.  tā kā gan no ekonomikas, gan no vides aizsardzības viedokļa ir jātaupa izejvielas un jāierobežo atkritumu rašanās, kas nozīmē, ka būtu jāpiemēro ražotāja paplašinātas atbildības koncepcija;

J.  tā kā Eirobarometra 2014. gada jūnija apsekojumā konstatēts, ka 77 % ES patērētāju labāk gribētu remontēt sabojājušās preces, nevis iegādāties jaunas; tā kā aizvien vēl ir jāuzlabo patērētājiem sniegtā informācija par produktu ilglietojamību un remontējamību;

K.  tā kā uzticami un ilglietojami produkti ir rentabli patērētājiem un novērš resursu pārmērīgu izmantošanu un atkritumu radīšanu; tā kā līdz ar to ir svarīgi, lai patēriņa produktu derīguma laiku paildzinātu ar produktu atbilstīgu uzbūvi, nodrošinot produktu ilgtspējību un iespēju tos remontēt, uzlabot, izjaukt un pārstrādāt;

L.  tā kā patērētāju uzticība ražojumu kvalitātei samazinās un tas kaitē Eiropas uzņēmumiem; tā kā pašlaik visā ES juridiski ir spēkā ir 24 mēnešu garantijas laiks un dažas dalībvalstis ir ieviesušas patērētāju papildu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīvu 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām;

M.  tā kā patērētājiem ir tiesības izvēlēties atbilstīgi savām atšķirīgajām vajadzībām, gaidām un preferencēm, un tas būtu jārespektē;

N.  tā kā, lai arī EESK 2016. gada marta pētījumā ir secināts, ka produktu derīguma laika norādīšana pozitīvi ietekmē patērētāju uzvedību, tomēr patērētāji netiek pienācīgi informēti par produktu derīguma laiku;

O.  tā kā produktu derīguma laiku un nolietošanās veidu nosaka dažādi dabiski un mākslīgi faktori, piemēram, sastāvs, funkcionalitāte, remontēšanas izmaksas un patēriņa ieradumi;

P.  tā kā ir jāveicina remontējamība un rezerves daļu pieejamība;

Q.  tā kā saistībā ar resursu aizsardzības veicināšanu būtiska nozīme ir ne tikai ražojuma lietošanas ilgumam, bet arī tā kvalitātei visu lietošanas laiku;

R.  tā kā valstis īsteno arvien vairāk iniciatīvu preču un programmatūras priekšlaicīga nolietojuma problēmas risināšanai; tā kā šajā ziņā ir jāizstrādā kopīga stratēģija vienotajam tirgum;

S.  tā kā digitālo mediju lietošanas ilgums nosaka arī elektronisko ierīču kalpošanas ilgumu; tā kā, ņemot vērā, ka programmatūra noveco aizvien straujāk, elektroniskām ierīcēm ir jābūt pielāgojamām, lai tās tirgū saglabātu konkurētspēju;

T.  tā kā produkti ar iebūvētiem defektiem, kas izraisa to sabojāšanos un neizmantojamību pēc noteikta lietošanas reižu skaita, var vienīgi mazināt patērētāju uzticību un šādus produktus nedrīkstētu laist tirgū;

U.  tā kā saskaņā ar Eirobarometra aptaujas datiem 90 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka produktiem ir jābūt marķētiem ar skaidrām norādēm par to derīguma un lietošanas ilgumu;

V.  tā kā labumu no ilgāka produktu lietošanas laika var gūt visi ekonomikas dalībnieki, tostarp MVU;

W.  tā kā Septītā vides rīcības programma prasa īstenot konkrētus pasākumus, ar ko uzlabot produktu ilgtspēju, labošanas iespējas un otrreizējo izmantojamību, kā arī pagarināt produktu derīguma laiku;

X.  tā kā šajā ziņā liela loma ir ražotāja paplašinātas atbildības koncepcijai;

Y.  tā kā nolūkā pāriet uz aprites ekonomikas modeli ir jāiesaista politisko lēmumu pieņēmēji, pilsoņi un uzņēmumi, turklāt tas ir saistīts ar pārmaiņām ne tikai produktu un pakalpojumu konstruēšanā un pārdošanā, bet arī patērētāju domāšanā un gaidās un uzņēmumu darbībā, radot jaunus tirgus, kas atbilst izmaiņām patēriņa modeļos, lielākā mērā uzsverot produktu izmantojumu, atkārtotu un arī kopīgu izmantojumu, kas palīdzētu pagarināt produktu derīguma laiku un radīt konkurētspējīgus, ilgstoši izmantojamus un ilgtspējīgus produktus;

Z.  tā kā daudzām lampām nav iespējams nomainīt spuldzes, kas var radīt problēmas, ja spuldze izdeg, ja tirgū parādās jaunas, daudz efektīvākas spuldzes vai arī, piemēram, patērētājs vēlas citas krāsas gaismu nekā to, ko rada spuldze, bet šādā gadījumā būtu jānomaina visa lampa;

AA.  tā kā ideālā gadījumā LED spuldzēm vajadzētu būt nomaināmiem, nevis nenomaināmiem elementiem;

AB.  tā kā, aprites ekonomikai attīstoties, ir jāveic turpmāki pasākumi, lai mudinātu produktus remontēt, pielāgot, uzlabot, padarīt ilgtspējīgākus un otrreiz izmantojamus ar mērķi pagarināt produktu un/vai to sastāvdaļu derīguma un kalpošanas laiku;

AC.  tā kā aizvien lielāka produktu daudzveidība, aizvien īsāki inovācijas cikli un pastāvīgi mainīgā mode palielina jaunu produktu iegādes biežumu, kas saīsina produktu derīguma laiku;

AD.  tā kā lielas iespējas sniedz produktu remontēšana, lietotu produktu izmantošana un produktu maiņa, t. i., paņēmieni, kā pagarināt produktu derīguma laiku;

AE.  tā kā būtu jāpanāk līdzsvars starp produktu derīguma laika pagarināšanu un vides saglabāšanu, turpinot stimulēt inovāciju un turpmāku attīstību,

Izturīgu, ilgtspējīgu un kvalitatīvu ražojumu izstrāde

1.  aicina Komisiju mudināt, lai iespēju robežās katrai produktu kategorijai jau izstrādes stadijā noteiktu minimālos izturīguma kritērijus, kas inter alia ietvertu ilglaicīgumu, remontējamību un uzlabojamību un balstītos uz standartiem, ko izstrādājušas visas trīs Eiropas standartizācijas organizācijas (ESO) (CEN, CENELEC un ETSI);

2.  uzsver, ka ir jāpanāk līdzsvars starp produktu derīguma laika pagarināšanu, atkritumu pārveidošanu par resursiem (otrreizējās pārstrādes izejvielām), rūpniecisko simbiozi, inovāciju, patērētāju pieprasījumu, vides aizsardzību un izaugsmes politiku, un uzskata, ka aizvien resursefektīvāku produktu izstrādei nav jāmudina saīsināt produktu derīguma laiku vai priekšlaicīgi pārtraukt to ekspluatāciju;

3.  norāda, ka tādi aspekti kā ražojumu lietošanas ilgums, garāka garantija, rezerves daļu pieejamība, remontēšanas iespējas un daļu aizstājamība ir jāiekļauj ražotāja komerciālajā piedāvājumā, kam jāatbilst atšķirīgām patērētāju vajadzībām, gaidām un preferencēm, un ka šie aspekti ir svarīgi konkurencei brīvā tirgū;

4.  atzīmē tādu komercstratēģiju lomu ilgtspējīgu produktu konstruēšanā kā produktu līzings, kad iznomātie produkti paliek līzinga firmu īpašumā, un līdz ar to šīs firmas ir ieinteresētas produktus pārdot atkārtoti un ieguldīt ilgtspējīgāku produktu konstruēšanā, kā rezultātā samazinās jaunu produktu ražošana, kā arī atkritumos izmesto produktu īpatsvars;

5.  atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz aprites ekonomikas paketes pārskatīšanu, ar ko groza Atkritumu direktīvu, un šajā nostājā tiek nostiprināta paplašinātas ražotāja atbildības principa piemērošana un līdz ar to stimulēta ilgtspējīgāku produktu izstrāde;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt tādu ražotāju centienus, kuri izstrādā modulāru dizainu, lai ražojumu daļas varētu viegli demontēt un nomainīt;

7.  uzskata, ka produktu ilglaicīgumam un remontējamībai ir jāiet roku rokā ar ilgtspējības mērķi, ko panāktu, piemēram, ar videi draudzīgu materiālu izmantošanu;

8.  ar bažām norāda uz modemu, rūteru un TV dekoderu/televizora pierīču radītajiem elektroniskajiem atkritumiem, kad patērētāji pāriet pie jauna telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēja; atgādina patērētājiem un telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējiem, ka saskaņā ar Regulu ES/2015/2120 patērētājiem jau ir tiesības izmantot savu izvēlēto galiekārtu, kad tie pāriet pie jauna telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēja;

Remontējamības un ilglaicīguma veicināšana

9.  aicina Komisiju veicināt produktu remontējamību:

-  mudinot un atvieglojot tādu pasākumu īstenošanu, kas remontēšanu padara pievilcīgu patērētājiem;

-  izmantojot tādus ražošanas paņēmienus un materiālus, kas padara preces remontējams vai tās daļu nomaiņu vieglāku un lētāku; patērētājiem nebūtu jānonāk sliktu preču remontēšanas un uzturēšanas apburtajā lokā;

-  mudinot atkārtoti konstatētas neatbilstības vai par mēnesi ilgākas remontēšanas gadījumā pagarināt garantijas laiku par periodu, kas atbilst remonta veikšanai nepieciešamajam laikam;

-  mudinot produkta funkcionēšanai būtiskas daļas ražot kā nomaināmas un remontējamas, tostarp produkta galveno raksturlielumu aprakstā norādot, ka produkts ir remontējams, un atturot (izņemot ar drošību pamatotu iemeslu dēļ) produktos kā nenomaināmas iebūvēt tādas pamata sastāvdaļas kā baterijas un LED;

-  mudinot ražotājus pārdošanas brīdī sniegt apkopes un remontēšanas norādījumus, jo īpaši produktiem, kuriem apkope un remonts ir būtiska to derīguma laika pagarināšanai;

-  nodrošinot iespēju izmantot līdzvērtīgas kvalitātes aizstājējdaļas, kas kalpotu tāpat kā oriģināldaļas, lai visus produktus varētu remontēt saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

-  iespēju robežās standartizējot rezerves daļas un remontēšanas instrumentus, lai uzlabotu remonta pakalpojumu rezultātus;

-  mudinot ražotājus pēc pieprasījuma sniegt remonta darbnīcām apkopes un remontēšanas norādījumus dažādās valodās;

-  mudinot ražotājus izstrādāt tādu bateriju tehnoloģiju, ar ko nodrošina bateriju un akumulatoru lietošanas ilguma labāku atbilstību sagaidāmajam produkta derīguma laikam vai arī nodrošina bateriju vieglāku un lētāku nomaiņu par cenu, kas ir samērīga ar produkta cenu;

10.  uzskata, ka ir lietderīgi nodrošināt tādu rezerves daļu pieejamību, kas ir būtiskas pienācīgai un drošai preču funkcionēšanai:

-  uzlabojot rezerves daļu pieejamību papildus produkta sastāvdaļām;

-  mudinot uzņēmējus nodrošināt savām ražotajām vai importētajām precēm atbilstīgu tehnisko apkopi un piegādāt rezerves daļas, kas ir būtiskas preču pienācīgai un drošai funkcionēšanai par cenu, kas ir samērojama ar produkta veidu un derīguma laiku;

-  skaidri norādot, vai ir pieejamas, uz kādiem nosacījumiem un cik ilgi preču rezerves daļas, un attiecīgā gadījumā šim nolūkam izveidojot digitālu platformu;

11.  mudina dalībvalstis izskatīt iespēju ieviest atbilstīgus stimulus, ar ko veicinātu ilglaicīgu, kvalitatīvu un remontējamu produktu ražošanu, lai stimulētu remontēšanu un lietotu preču pārdošanu un lai attīstītu apmācību remontēšanas jomā;

12.  uzsver, cik būtiski ir saglabāt iespēju doties uz neatkarīgu remontdarbīcu, piemēram, atturot no tehniskiem, drošības vai programmatūras risinājumiem, ar ko remontēšanu liedz citām remontdarbīcām, ja tās nav pilnvarotās firmas vai struktūras;

13.  prasa īstenot centienus, ar ko mudinātu rezerves daļu atkārtotu izmantošanu lietotu preču tirgū;

14.  atzīst iespēju izmantot 3D printēšanu, lai speciālistiem un patērētājiem sagādātu rezerves daļas; mudina šajā ziņā aizsargāt produktu drošumu, nepieļaut to viltošanu un nodrošināt autortiesību aizsardzību;

15.  atgādina, ka standartizētu un modulāru komponentu pieejamībai, demontāžas plānošanai, ilgi kalpojošu produktu izstrādei un efektīviem ražošanas procesiem ir nozīmīga loma veiksmīgas aprites ekonomikas īstenošanā;

Lietojumorientēta ekonomikas modeļa izmantošana un MVU un nodarbinātības atbalstīšana ES

16.  uzsver, ka pāreja uz tādiem uzņēmējdarbības modeļiem kā “produkti kā pakalpojumi” var uzlabot ražošanas un patēriņa modeļu ilgtspējību, ja vien šādas pakalpojumproduktu sistēmas nenoved pie produktu derīguma laika saīsināšanas, un norāda, ka ar šādiem uzņēmējdarbības modeļiem nebūtu jārada iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas;

17.  uzsver, ka jaunu uzņēmējdarbības modeļu izstrāde, tādu kā ar interneta starpniecību nodrošināti pakalpojumi, jauni tirdzniecības veidi, veikali, kuros pārdod tikai lietotas preces, un plašāka informālo remonta struktūru pieejamība (preču remonta kafejnīcas, darbsemināri, kuros cilvēki paši var salabot savus produktus), var pagarināt produktu derīguma laiku un vienlaikus palielināt patērētāju izpratni par produktu derīguma laiku, kā arī paaugstināt patērētāju paļāvību uz produktiem ar garāku derīguma laiku;

18.  aicina dalībvalstis:

-  apspriesties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai mudinātu izstrādāt visiem izdevīgu lietojumorientētu pārdošanas modeli;

-  pastiprināt vienkāršošanas centienus, lai sekmētu funkcionālas ekonomikas attīstību un veicinātu preču nomu, maiņu un aizņemšanos;

-  mudināt vietējās un reģionālās iestādes aktīvi veicināt tādu ekonomikas modeļu attīstību kā sadarbīgā ekonomika un aprites ekonomika, ar ko mudina efektīvāk izmantot resursus, uzlabot preču ilglaicīgumu un nostiprināt remontēšanu, otrreizēju izmantošanu un pārstrādi;

19.  mudina dalībvalstis nodrošināt, ka publiskajos iepirkumos tiek ņemts Direktīvā 2014/24/ES paredzētais nosacījums par aprites cikla izmaksām un valsts iestāžu iepirktais aprīkojums biežāk tiek izmantots atkārtoti;

20.  mudina dalībvalstis un Komisiju publiskajā politikā atbalstīt sadarbīgo ekonomiku, ņemot vērā priekšrocības, ko, piemēram, transporta un izmitināšanas nozarē sniedz rezerves resursu un jaudas izmantošana;

21.  aicina Komisiju, veicinot aprites ekonomiku, uzsvērt ražojumu ilglaicības nozīmīgumu;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā piemērot ES tiesību aktos (Atkritumu pamatdirektīvā 2008/98/EK) noteikto atkritumu hierarhiju un jo īpaši pēc iespējas lielākā mērā saglabāt elektrisko un elektronisko ierīču lietojamību un vērtību, nevis uzskatīt tās par atkritumiem, piemēram, nodrošinot lietotu preču centru darbiniekiem piekļuvi elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) savākšanas punktiem, lai šādas preces un to daļas varētu izmantot lietderīgi;

23.  uzskata, ka šajā ziņojumā ietvertie pasākumi jo īpaši būtu jāpiemēro MVU un mikrouzņēmumiem, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK, piemērojot metodes, kas ir piemērotas un proporcionālas MVU vai mikrouzņēmumu lielumam un spējām, lai saglabātu šo uzņēmumu attīstību un mudinātu jaunu speciālistu nodarbinātību un apmācību ES;

24.  aicina Komisiju apsvērt, kā varētu sekmēt un atvieglināt LED spuldžu nomaināmību, un papildus tam apsvērt ekodizaina pasākumus, mazāk stingru pieeju, kas, piemēram, ietvertu marķēšanu, stimulu shēmas, publisko iepirkumu vai pagarinātu garantijas termiņu, ja spuldzes nav nomaināmas;

25.  mudina dalībvalstis veikt efektīvu tirgus uzraudzību, lai gan Eiropas, gan importētie produkti atbilstu produktu politikas un ekodizaina prasībām;

26.  aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes un ievērot to kompetences;

Pilnīgākas informācijas sniegšana patērētājiem

27.  aicina Komisiju uzlabot informāciju par produktu ilglaicību, veicot šādus pasākumus:

-  apsvērt iespēju ieviest brīvprātīgu Eiropas marķējumu, kas jo īpaši ietvertu šādus aspektus: ilglaicība, ekodizaina raksturlielumi, uzlabojamība atbilstīgi tehnikas attīstībai un remontējamība;

-  brīvprātīgi eksperimenti sadarbībā ar uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām ES līmenī, lai izstrādātu visās dalībvalstīs izmantojamu produkta paredzamā ekspluatācijas laika apzīmējumu, pamatojoties uz standartizētiem kritērijiem;

-  izstrādāt lietošanas ilguma skaitītāju svarīgākajām patēriņa precēm, jo īpaši lielajai sadzīves elektrotehnikai;

-  novērtēt, kādu ietekmi radītu ekspluatācijas laika saskaņošana ar juridiski noteikto garantijas termiņu;

-  izmantot digitālās lietotnes vai sociālos medijus;

-  standartizēt rokasgrāmatās norādīto informāciju par produkta ilglaicību, uzlabojamību un remontējamību, lai tā būtu skaidra, pieejama un viegli saprotama;

-  informāciju pamatot ar standarta kritērijiem, ja minēts produkta paredzamais ekspluatācijas laiks;

28.  mudina dalībvalstis un Komisiju:

-  palīdzēt vietējām un reģionālajām iestādēm, uzņēmumiem un biedrībām rīkot patērētāju izpratnes veidošanas kampaņas par produktu derīguma laika pagarināšanu, jo īpaši sniedzot konsultācijas saistībā ar apkopi, remontēšanu, atkārtotu izmantošanu utt.;

-  vajadzības gadījumā uzlabot patērētāju izpratni par produktu priekšlaicīgu sabojāšanos un neremontējamību, izstrādājot patērētāju informēšanas platformas;

29.  aicina Komisiju mudināt uz regulāru un strukturētu apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi visā Savienībā, starp Komisiju un dalībvalstīm, ietverot reģionālās un pašvaldību iestādes;

Ar ieprogrammēto nolietojumu saistītie pasākumi

30.  aicina Komisiju, apspriežoties ar patērētāju aizsardzības organizācijām, ražotājiem un citām ieinteresētajām personām, ierosināt ES līmeņa definīciju “ieprogrammēts nolietojums”, ko attiecinātu uz patēriņa precēm un programmatūru; turklāt aicina Komisiju sadarbībā ar tirgus uzraudzības iestādēm izskatīt iespēju izveidot neatkarīgu sistēmu, kuras ietvaros testētu produktus un spētu konstatēt ieprogrammēto nolietojumu; šajā saistībā prasa nodrošināt labāku juridisko aizsardzību trauksmes cēlējiem un piemērot ražotājiem atbilstīgus preventīvus pasākumus;

31.  norāda uz dažu dalībvalstu celmlauža lomu šajā jomā, piemēram, Benelux valstis ir pieņēmušas iniciatīvu, ar ko apkaro ieprogrammēto nolietojumu un pagarina mājsaimniecības (elektrisko) ierīču ekspluatācijas laiku; uzsver, cik būtiski ir apmainīties ar paraugpraksi šajā ziņā;

32.  atzīmē, ka produktu uzlabojamība var palēnināt produktu nolietojumu un samazināt ietekmi uz vidi un lietotāju izmaksas;

Tiesību uz atbilstības juridisko garantiju nostiprināšana

33.  uzskata, ka ir būtiski, lai patērētāji tiktu labāk informēti par to, kā darbojas obligātā garantija; prasa atsauci uz garantiju pilnībā norādīt attiecīgā produkta pirkuma čekā;

34.  aicina Komisiju īstenot iniciatīvas un pasākumus, ar ko palielinātu patērētāju izticēšanos:

-  nostiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, jo īpaši saistībā ar produktiem, kuru sagaidāmais ekspluatācijas laiks pamatoti tiek uzskatīts par ilglaicīgu, un ņemot vērā dažās dalībvalstīs jau ieviestos stingros patērētāju aizsardzības pasākumus;

-  ņemot vērā gan ekodizaina tiesību aktu, gan līgumtiesību ietekmi uz energopatēriņa produktiem, lai izstrādātu holistisku pieeju produktu regulējumam;

-  nodrošinot, ka patērētājiem pirkuma līgumā tiek sniegta īpaša informācija par viņu tiesībām uz juridisko garantiju, un popularizējot izpratnes veidošanas programmas par šīm tiesībām;

-  vienkāršojot kārtību, kādā patērētājs pierāda iegādes faktu, piesaistot garantiju precei, nevis pircējam un uzstājīgi mudinot visur ieviest e-rēķinus un digitālas garantijas sistēmas;

35.  prasa ieviest ES līmeņa sūdzību mehānismu gadījumiem, kad netiek ievērotas tiesības uz garantiju, lai attiecīgajām iestādēm būtu vieglāk uzraudzīt Eiropas standartu piemērošanu;

36.  norāda, ka ilgtspējīgāku produkta konstrukciju varētu stimulēt, nostiprinot ražotāja paplašinātās atbildības principu un nosakot obligāti izpildāmās prasības;

Patērētāju aizsardzība pret programmatūras novecošanos

37.  prasa nodrošināt lielāku uzlabojamības, drošības atjauninājumu un ilglaicīguma pārredzamību, kas visi ir nepieciešami raksturlielumi, lai pienācīgi funkcionētu gan programmatūra, gan aparatūra; aicina Komisiju izpētīt, vai ir jāuzlabo uzņēmumu savstarpējā sadarbība;

38.  mudina piegādātājus un ražotājus uzlabot pārredzamību, produktu pirkuma līgumos norādot minimālo periodu, kādā ir pieejami operētājsistēmu drošības atjauninājumi; ierosina ieviest definīciju, kurā noteiktu, kas ir saprātīgs lietošanas termiņš; turklāt uzsver, ka iebūvētu operētājsistēmu gadījumā ir jānosaka pienākums preces piegādātājam nodrošināt attiecīgo drošības atjauninājumu piegādi; aicina dalībvalstis sniegt skaidru informāciju par programmatūras atjauninājumu un uzlabojumu savietojamību ar patērētājiem piegādātajām iegultajām operētājsistēmām;

39.  prasa, lai būtiskie programmatūras atjauninājumi būtu atgriezeniski, papildus tiktu sniegta informācija par to ietekmi uz ierīces darbību un lai jaunā būtiskā programmatūra būtu savietojama ar iepriekšējās paaudzes programmatūru;

40.  prasa ar standartizācijas paņēmieniem uzlabot rezerves daļu, tostarp procesoru, nomaināmību, lai produktus varētu atjaunināt;

o

o  o

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2)

OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp.

(3)

OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

(4)

OV C 67, 6.3.2014., 23. lpp.

(5)

OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.

(6)

OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.


PASKAIDROJUMS

Preču ilgtspējība — problēma patērētājiem

Ar preču ilgtspējību saistīto problēmu pamatā ir vairāki aspekti:

–  nepietiekami izturīgi ražojumi un labošanas iespēju trūkums,

–  IT ierīču programmatūras dzīves ilgums,

–  pircējam pieejamā informācija.

Patērētāju uzticēšanās ražojumu izturīgumam ir mazinājusies. Šo uzticības zudumu ir sekmējusi zemo cenu ražojumu kvalitātes pasliktināšanās, kā arī plašais īpaši skandalozu gadījumu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos, pat ja tie uzskatāmi par izņēmumiem. Nesen veiktā aptaujā, ko pasūtījusi kāda Francijas patērētāju asociācija, 92 % respondentu norādīja, ka ir pārliecināti, ka sadzīves elektrotehnika un augsto tehnoloģiju ražojumi ar nolūku tiek projektēti tā, lai kalpotu neilgi.

Eiropas patērētājiem nav pieejama gandrīz nekāda informācija par ražojumu uzticamību. Tā kā cena vairs nav skaidrs signāls par saikni ar kvalitāti, patērētāji arvien biežāk izvēlas zemākas kvalitātes ražojumus no jaunietekmes valstīm, tādējādi veicinot pāreju uz zemākas cenas precēm. No šādas situācijas cieš Eiropas uzņēmumi, kuri bieži piedāvā augstākas kvalitātes preces, kas ir izturīgākas.

Turklāt savienoto objektu plašā izplatība un lietotāju atkarība no jaunajām tehnoloģijām raisa sarežģīto jautājumu par sociālajām sekām, ko rada programmu un ierīču priekšlaicīga novecošanās. No ražojumu priekšlaicīgas novecošanās visupirms cieš trūcīgākie iedzīvotāji — naudas trūkuma dēļ tie dod priekšroku lētiem ražojumiem, kuriem ātrāk rodas defekti, un tas rada divkāršas grūtības.

Preču labošanas iespējas — ekonomikas faktors

Patērētāju neapmierinātību raisa ne tikai preču neizturīgums, bet arī to labošanas iespēju trūkums, kas turklāt arī vājina remonta nozari — šajā nozarē Eiropā ik gadu vērojams arvien lielāks darbvietu skaita samazinājums.

Ražojumu labošanas iespējas kavē dažādi problemātiski aspekti:

–  rezerves daļu nepieejamība un pārlieku augstā cena,

–  ar importētiem, lētiem ražojumiem saistītās darbaspēka izmaksas,

–  atbilstīgas informācijas trūkums saistībā ar labošanu un apkopi,

–  augošā ierīču un programmu sarežģītība,

–  šķēršļi neatkarīgu remontētāju ienākšanai tirgū un pašu patērētāju veiktai labošanai,

–  ražojumu un to komponentu labošanas iespēju trūkums,

–  nepilnīgi preču aizstāšanas pakalpojumi remonta laikā.

Eirobarometra apsekojumā 2014. gadā konstatēts, ka 77 % Eiropas iedzīvotāju labprātāk salabotu to īpašumā esošās preces, nevis iegādātos jaunas, tomēr galu galā tiem ir tās jānomaina vai jāizmet, jo labošanas izmaksas un pakalpojumi nav pievilcīgi.

Nodarbinātības jomā — šķēršļi remonta pakalpojumiem ir izraisījuši šajā profesijā strādājošo skaita samazināšanos:

–  Nīderlandē šajā nozarē darbvietu skaits septiņu gadu laikā ir samazinājies par 2000,

–  Vācijā gada laikā aizvērtas 13 % radio un televizoru remontdarbnīcas,

–  Polijā divu gadu laikā remontētāju skaits sarucis par 16 %.

Vienlaikus ar šo samazinājumu arvien populārākas kļūst bezmaksas remonta darbnīcas un interneta vietnes par pašrocīgu labošanu. Tātad acīmredzami pastāv reāls pieprasījums pēc labošanas.

Labošanas nozares darbvietas nav pārceļamas citviet, un tām varētu būt lielāka nozīme, ja ražojumi tiktu izstrādāti tā, lai būtu lietojami ilgāk un labojami, bet pakalpojumi tiktu pārkārtoti, lai labāk pielāgotos patērētāju vajadzībām. Prioritātes piešķiršana labošanai, nevis nomaiņai, jo īpaši likumiskajā garantijas periodā, ir svarīga arī no vides aizsardzības viedokļa, jo sistemātiska nomaiņa nozīmē, ka samērā jaunas ierīces nonāk atkritumos, un tas nemudina ražotājus izstrādāt izturīgākus ražojumus.

Ir skaidrs, ka liela daļa ierīču, kam radušies defekti, netiek salabotas (līdz pat 44 % elektrisko un elektronisko ierīču). Tādējādi atbalsts labošanas nozarei radītu potenciālu jaunām darbvietām un būtiski samazinātu atkritumu daudzumu un piesārņojumu, kā arī ievērojami uzlabotu patērētāju pirktspēju un dotu komerciālu stimulu Eiropas uzņēmumiem.

Visaptveroša pieeja — ceļš uz ekonomiku, kas orientēta uz lietošanu

Ražojumu lietošanas ilgums ir atkarīgs no dažādām savstarpēji atkarīgām iesaistītajām pusēm: ražotājiem, piegādātājiem, izplatītājiem, patērētājiem un pat valstīm. Ražojumu lietošanas ilguma pagarināšanas pieejai jāsekmē tāds ekonomikas modelis, kura pamatā ir līdzsvars starp patērētāju un ražotāju vajadzībām un vides prasībām.

Svarīgs ražojumu lietošanas ilguma faktors ir to izstrāde, tomēr liela nozīme ir arī pārdošanas modelim. Jaunā ekonomika, kas balstīta funkcionalitātē un sadarbībā, sniedz jaunas iespējas uzlabot tirgū pieejamo ražojumu kvalitāti un palielināt to ilgtspējību. Kad prioritāte ir lietošana, nevis iegāde, galvenais aspekts ir pakalpojuma izmantošanas pieredze, nevis preču atjauninājumu pārdošana. Šādu uz lietošanu vērstu ekonomiku stiprina digitālie rīki, kas atvieglo viedokļu apmaiņu uzticības kopienās, un tā var nest būtiskus ekonomiskus ieguvumus un būtisku labumu vides jomā.

Šis princips ir daļa no plašākā aprites ekonomikas modeļa. Tādēļ Komisija ar 2015. gada tiesību aktu paketi šajā jomā vēlējās atbalstīt šāda taupīga modeļa attīstību, jo tādējādi iespējams taupīt resursus, samazināt atkritumu daudzumu un radīt darbvietas konkurētspējīgākas ekonomikas ietvaros.

Šāds modelis, ja to papildinātu ar atbilstošu izglītības politiku, radītu jaunas darbvietas cilvēkiem ar visu līmeņu kvalifikāciju.

Aplēsts, ka atkārtotas izmantošanas un labošanas nozarē varētu radīt 296 jaunas darbvietas atbilstoši katrām 10 000 tonnām lietotu preču. Tā kā trešdaļu no atkritumu pārstrādes centros savāktajām precēm būtu iespējams izmantot atkārtoti, var secināt, ka būtu iespējams radīt vairāk nekā 200 000 vietējo darbvietu, ja vien 1 % no sadzīves atkritumiem Eiropā tiktu sagatavoti atkārtotai izmantošanai.

Atkārtota izmantošana bieži tiek aizmirsta, un tā vietā preces tiek pārstrādātas, tomēr atkārtota izmantošana ir iespēja pagarināt ražojumu lietošanas ilgumu, veicot nelielus pārveidojumus, lai tie no jauna nonāktu ekonomikas apritē. Nesenos pētījumos secināts — ja Eiropas uzņēmumi dotu priekšroku savu datoru atkārtotai izmantošanai, nevis pārstrādei, Eiropā varētu radīt 10 500 darbvietu, kas nav pārceļamas citviet, un vienlaikus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 6 miljoniem tonnu un ietaupīt 44 miljonus m3 ūdens, kā arī izejvielas.

Pārveidojot ražošanas, pārdošanas un patēriņa modeļus tā, lai pagarinātu ražojumu lietošanas ilgumu, ir iespējams radīt apstākļus, kas veicinātu aktivitātes atjaunošanos Eiropas tirgū. Ņemot vērā paredzamo resursu cenu pieaugumu, ir skaidrs, ka būs nepieciešams tos apsaimniekot taupīgi, jo īpaši — apsaimniekot ražojumus to ekspluatācijas laika beigās. Uz ražojumu ilgtspējību orientēta ražošanas stratēģija atsvērtu izejvielu izmaksu pieaugumu, jo nodrošinātu ienākumu no ieguldījumiem un labus ieguvumus, jo īpaši saistībā ar klientu uzticības pieaugumu.

Visbeidzot, nozīmīga loma ir arī publiskajai pārvaldei, jo tā var stimulēt labu praksi ražošanā, kā arī rādīt piemēru ar savu iepirkumu politiku un, piemēram, ar asociāciju starpniecību atbalstīt iedzīvotāju izglītošanu par atbildīgu patēriņu un ražojumu labāku apkopi.

Ražojumu ilgtspējība — sabiedrisks un politisks jautājums

Virkne ziņojumu Eiropā, kā arī tiesību aktu iniciatīvas dalībvalstīs liecina par nepieciešamību pievērsties preču atjaunošanas pieauguma problemātikai.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas 2013. gada 17. oktobra atzinumā pausti pirmie pieturpunkti vienotam secinājumam un piedāvāta virkne ieteikumu, par ko panākta vienprātība. Tajā noteiktas atšķirības starp tehnisku plānoto novecošanos šaurā nozīmē, netiešu novecošanos, novecošanos nesaderības dēļ un psiholoģisko novecošanos, kuru izraisa mārketinga kampaņas.

Tas mudināja EESK veikt pētījumu par ražojumu lietošanas ilguma norāžu ietekmi uz patērētājiem. Tajā apstiprināts, ka 92 % eiropiešu vēlētos, lai tiktu norādīts ražojumu lietošanas ilguma (vai lietošanas) laiks. Tas arī liecina, kā Eiropas uzņēmumu konkurētspēju daļēji veido tas, ka atjaunojas patērētāju uzticība uzņēmumiem.

Šādi Eiropas mēroga pētījumi atspoguļojas dalībvalstu izstrādātajā sabiedriskajā politikā.

–  Beļģija bija pirmā valsts, kas 2012. gada februārī pieņēma senāta rezolūciju par cīņu pret tādu ražojumu plānoto novecošanos, kas saistīti ar enerģiju. Tajā cita starpā ieteikts Eiropas līmenī ieviest marķējumu, kurā tiktu norādīts ar enerģiju saistītu ražojumu (spuldžu, datoru, mobilo tālruņu u. c.) lietošanas ilgums un labošanas iespējas.

–  Paralēli valsts uzņēmumu iniciatīvām Francija papildinājusi savus tiesību aktus, 2015. gada augustā pieņemot likumu par enerģētikas pārkārtošanu, kurā noteikts, ka plānotā novecošanās ir likumpārkāpums, savukārt 2014. gada martā pieņemtā likumā par patēriņu precizēts, kādas ir patērētāju tiesības saistībā ar preču atbilstības likumisko garantiju un rezerves daļu pieejamību.

–  Nīderlandes tiesību aktos noteikts, ka preču atbilstības likumiskās garantijas divu gadu termiņš ir tikai minimālais slieksnis. Noteiktām precēm, piemēram, veļas mazgājamām mašīnām un citiem ražojumiem, kas uzskatāmi par ilglietojamiem, var piemērot ilgāku atbilstības garantiju, pamatojoties uz vidējo ražojuma lietošanas ilgumu, ko patērētājs var pamatoti sagaidīt.

–  Arī Somijā ir iespējams pagarināt garantijas termiņu saskaņā ar Patērētāju aizsardzības likumu. Tā preambulā noteikts, ka par ražojuma, piemēram, automašīnas, būvmateriālu vai sadzīves elektrotehnikas, neatbilstību, kuras cēlonis meklējams ražošanas procesā, ir atbildīgs pārdevējs, pat ja neatbilstība rodas vairāk nekā divus gadus pēc preces piegādes. Šī pieeja ir līdzīga Nīderlandes sistēmai. Preces lietošanas ilgumu nosaka vidutājs, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā preces cena, komponentu cena un preces lietojums, piemēram, izmantošanas biežums. Likumdevējs nav izstrādājis sarakstu ar konkrētu ražojumu gaidāmo lietošanas ilgumu. Tomēr individuālus gadījumus var izskatīt, ņemot vērā Patērētāju strīdu komitejas ieteikumus.

–  Spānijā EESK organizētas jaunajiem patēriņa modeļiem veltītas konferences ietvaros 2014. gada 24. jūnijā notika balsojums par „Madrides rezolūciju”, kas attiecas uz paraugpraksi sadarbīgā patēriņa un plānotās novecošanās jomā.

–  Austrijā radīts izcilības marķējums elektriskajām un elektroniskajām ierīcēm, kas izstrādātas tā, lai būtu labojamas un kalpotu ilgi.

–  Visbeidzot, Zviedrija ir pieņēmusi virkni fiskālu noteikumu, kuri stāsies spēkā 2017. gada janvārī un kuru mērķis ir stiprināt labošanas un pārstrādes nozari un aprites ekonomiku. Zviedrijā paredzēts:

•  mazināt labošanas izmaksas, samazinot PVN (no 25 % uz 12 %) noteiktām precēm (velosipēdiem, apaviem, apģērbiem),

•  nodrošināt patērētājiem, kuri izvēlas remontēt sadzīves elektrotehniku, iespēju 50 % no darbaspēka izmaksām atgūt, atvelkot šo summu no nodokļiem,

•  piemērot nodokli ražojumiem, kuri satur materiālus, ko nav iespējams vai ir grūti pārstrādāt un labot.

Šie noteikumi iecerēti kā ieguldījums virzībā uz tādu svarīgāko izmaksu samazināšanu, kas saistītas ar piesārņojumu, izšķērdēšanu, atkritumu apsaimniekošanu un bezdarbu.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (11.4.2017)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem

(2016/2272(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Christel Schaldemose

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā, ņemot vērā Savienības atkarību no izejvielu importa un ievērojama daudzuma dabas resursu straujo izsīkšanu īsā laikā, viens no galvenajiem uzdevumiem Savienībā ir apgūt pēc iespējas vairāk resursu un sekmēt pāreju uz aprites ekonomiku;

B.  tā kā produktu derīguma laika pagarināšana būtu jāskata kopā ar vajadzību visaptveroši mainīt mūsu ražošanu un patēriņu un saistībā ar pāreju uz aprites ekonomiku; tā kā resursu efektīvāka izmantošana nodrošinātu arī būtiskus neto ieguvumus Savienības uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un patērētājiem, vienlaikus samazinot kopējās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas un ražojumu ietekmi uz vidi;

C.  tā kā vērā būtu jāņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā, kā arī attiecīgās Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja (BEREC) sniegtās īstenošanas pamatnostādnes;

D.  tā kā Septītā vides rīcības programma prasa īstenot konkrētus pasākumus, ar ko uzlabot produktu ilgtspēju, labošanas iespējas un otrreizējo izmantojamību, kā arī pagarināt produktu derīguma laiku;

E.  tā kā šajā ziņā liela loma ir ražotāja paplašinātas atbildības koncepcijai;

F.  tā kā Ellen MacArthur fonda ziņojumā “Izaugsme Eiropā: aprites ekonomikas redzējums konkurētspējīgai Eiropai” skaidri norādīts uz iespējām, ko rada pāreja uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, tādiem kā pakalpojumu pārdošana produktu vietā;

G.  tā kā nolūkā pāriet uz aprites ekonomikas modeli ir jāiesaista politisko lēmumu pieņēmēji, pilsoņi un uzņēmumi, turklāt tas ir saistīts ar pārmaiņām ne tikai produktu un pakalpojumu konstruēšanā un pārdošanā, bet arī patērētāju domāšanā un gaidās un uzņēmumu darbībā, radot jaunus tirgus, kas atbilst izmaiņām patēriņa modeļos, lielākā mērā uzsverot produktu izmantojumu, atkārtotu un arī kopīgu izmantojumu, kas palīdzētu pagarināt produktu derīguma laiku un radīt konkurētspējīgus, ilgstoši izmantojamus un ilgtspējīgus produktus;

H.  tā kā daudzām lampām nav iespējams nomainīt spuldzes, kas var radīt problēmas, ja spuldze izdeg, ja tirgū parādās jaunas, daudz efektīvākas spuldzes vai arī, piemēram, patērētājs vēlas citas krāsas gaismu nekā to, ko rada spuldze, bet šādā gadījumā būtu jānomaina visa lampa;

I.  tā kā, aprites ekonomikai attīstoties, ir jāveic turpmāki pasākumi, lai mudinātu produktus remontēt, pielāgot, atjaunināt, padarīt ilgtspējīgākus un otrreiz izmantojamus ar mērķi pagarināt produktu un/vai to sastāvdaļu derīguma un kalpošanas laiku;

J.  tā kā nolūkā sākt bezatkritumu stratēģijas īstenošanu vissvarīgākais ir izveidot saiknes tādās jomās kā atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, atkritumu samazināšana un sagatavošana otrreizējai izmantošanai;

K.  tā kā iepriekšējos 30 gados dabas resursu patēriņā Eiropā ir pieaudzis aptuveni par 50 % un uz vienu cilvēku dienā mēs tērējam 43 kg resursu;

L.  tā kā taupīt izejvielas un ierobežot atkritumu rašanos ir nepieciešams gan no ekonomikas, gan vides viedokļa;

M.  tā kā aizvien lielāka produktu daudzveidība, aizvien īsāki inovācijas cikli un pastāvīgi mainīgā mode palielina jaunu produktu iegādes biežumu, kas saīsina produktu derīguma laiku;

N.  tā kā lielas iespējas sniedz produktu remontēšana, lietotu produktu izmantošana un produktu maiņa, t. i., paņēmieni, kā pagarināt produktu derīguma laiku;

O.  tā kā ideālā gadījumā LED spuldzēm vajadzētu būt nomaināmiem, nevis nenomaināmiem elementiem;

P.  tā kā būtu jāpanāk līdzsvars starp produktu derīguma laika pagarināšanu un vides saglabāšanu, turpinot stimulēt inovāciju un turpmāku attīstību;

Q.  tā kā parādās ziņas, ka viedtālruņus apzināti konstruē tā, lai tie pārtrauktu pienācīgi darboties pēc gada vai diviem,

1.  uzsver, ka ir jāpanāk līdzsvars starp produktu derīguma laika pagarināšanu, atkritumu pārveidošanu par resursiem (otrreizējās pārstrādes izejvielām), rūpniecisko simbiozi, inovāciju, patērētāju pieprasījumu, vides aizsardzību un izaugsmes politiku, un uzskata, ka aizvien resursefektīvāku produktu izstrādei nav jāmudina saīsināt produktu derīguma laiku vai priekšlaicīgi pārtraukt to ekspluatāciju;

2.  uzsver, ka produktu derīguma laika pagarināšana liek pieņemt pasākumus, ar ko vēršas pret ieprogrammēto nolietojumu; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest atbilstīgus pasākumus, ar ko apkaro ieprogrammēto nolietojumu un uzlabo patērētāju izpratni, sniedzot precīzāku informāciju par attiecīgo produktu; turklāt aicina Komisiju izskatīt ziņojumus, kuros norādīts, ka viedtālruņus apzināti konstruē tā, lai samazinātu to derīguma termiņu, un vajadzības gadījumā ierosināt pasākumus šādas prakses apkarošanai; turklāt aicina dalībvalstis nepieļaut produktu ar ieprogrammētu nolietojumu laišanu tirgū;

3.  uzsver — lai pagarinātu produktu derīguma laiku, ir jābūt pieejamiem standartizētiem un modulāriem komponentiem, ko ir viegli nomainīt, kā arī ir vajadzīga funkcionāla konstrukcija, kura inter alia būtu demontējama;

4.  uzsver, ka pāreja uz tādiem uzņēmējdarbības modeļiem kā “produkti kā pakalpojumi” var uzlabot ražošanas un patēriņa modeļu ilgtspējību, ja vien šādas pakalpojumproduktu sistēmas nenoved pie produktu derīguma laika saīsināšanas, un norāda, ka ar šādiem uzņēmējdarbības modeļiem nebūtu jārada iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt tādu produktu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, ir tehniski ilgtspējīgi un viegli labojami un kas, kļuvuši par atkritumiem, pēc sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei ir piemēroti tam, lai būtu pieejami tirgū vai tiktu laisti tirgū nolūkā sekmēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pareizu īstenošanu; prasa šajos pasākumos ņemt vērā produktu ietekmi visā to aprites ciklā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju;

6.  uzsver, ka jaunu uzņēmējdarbības modeļu izstrāde, tādu kā ar interneta starpniecību nodrošināti pakalpojumi, jauni tirdzniecības veidi, veikali, kuros pārdod tikai lietotas preces, un plašāka informālo remonta struktūru pieejamība (preču remonta kafejnīcas, darbsemināri, kuros cilvēki paši var salabot savus produktus), var pagarināt produktu derīguma laiku un vienlaikus palielināt patērētāju izpratni par produktu derīguma laiku, kā arī paaugstināt patērētāju paļāvību uz produktiem ar garāku derīguma laiku;

7.  uzsver, ka būtiskākie aspekti atkritumu novēršanā ir ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeļu popularizēšana un atbalstīšana, resursefektīvu, izturīgu, viegli koplietojamu, atkārtoti izmantojamu, remontējamu un pārstrādājamu produktu lietošana, kā arī tādu produktu nepieļaušana tirgū, kuru nolietojums ir ieprogrammēts;

8.  atzīmē tādu komercstratēģiju lomu ilgtspējīgu produktu konstruēšanā kā produktu līzings, kad iznomātie produkti paliek līzinga firmu īpašumā, un līdz ar to šīs firmas ir ieinteresētas produktus pārdot atkārtoti un ieguldīt ilgtspējīgāku produktu konstruēšanā, kā rezultātā samazinās jaunu produktu ražošana, kā arī atkritumos izmesto produktu īpatsvars;

9.  uzsver, ka īpašības, kas produktu padara remontējamu, atkārtoti izmantojamu, pārstrādājamu un ilgtspējīgu, būtu jāintegrē jau tā konstrukcijā, jo produkta patērēto resursu apjoms lielā mērā tiek noteikts jau konstruēšanas posmā; norāda, ka produktu konstrukcija ir nozīmīgs faktors pārejā uz aprites ekonomiku, jo tas ietekmē attiecīgā produkta ekspluatācijas ciklu;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis nolūkā panākt netoksisku materiālu aprites ieviešanu pastiprināt centienus aizstāt ļoti bīstamas vielas un ierobežot tādu vielu izmantojumu, kas rada nepieņemamu apdraudējumu cilvēka veselībai vai videi;

11.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāstimulē produktu ekspluatācijas cikla pagarināšana, ja tas ir videi labvēlīgi, un jāatbalsta tādu sistēmu ieviešana, kas veicina produktu remontēšanu, atkārtotu izmantošanu, kā arī otrreizējas ražošanas un atjaunināšanas darbības;

12.  atzīmē, ka produktu konstrukcijā ir jāuzlabo remontējamības aspekts, ņemot vērā, cik būtiski ir pirmām kārtām darīt pieejamas to produktu rezerves daļas, kuru ekspluatāciju varētu pagarināt rentablā veidā;

13.  atbalsta jēdziena “ieprogrammēts nolietojums” definēšanu ES līmenī un tādu pasākumu ieviešanu, ar ko sodītu par minētās prakses piekopšanu;

14.  uzsver, ka uz ekodizainu balstīto jauno produktu sarakstam vajadzētu būt vērienīgākam un ietvert lielāku produktu daudzumu;

15.  norāda uz dažu dalībvalstu celmlauža lomu šajā jomā, piemēram, Benelux valstis ir pieņēmušas iniciatīvu, ar ko apkaro ieprogrammēto nolietojumu un pagarina mājsaimniecības (elektrisko) ierīču ekspluatācijas laiku; uzsver, cik būtiski ir apmainīties ar paraugpraksi šajā ziņā;

16.  uzskata, ka ir būtiski, lai patērētāji tiktu labāk informēti par to, kā darbojas obligātā garantija; prasa atsauci uz garantiju pilnībā norādīt attiecīgā produkta pirkuma čekā;

17.  atgādina, ka standartizētu un modulāru komponentu pieejamībai, demontāžas plānošanai, ilgi kalpojošu produktu izstrādei un efektīviem ražošanas procesiem ir nozīmīga loma veiksmīgas aprites ekonomikas īstenošanā;

18.  aicina dalībvalstis sekmēt institucionālas kampaņas, lai veicinātu aktivitātes, kas saistītas ar labošanu, lietotu preču pirkšanu un pārdošanu, īrēšanu un maiņu, tādējādi izvairoties no jaunu produktu pirkšanas;

19.  aicina Komisiju izvērtēt iespēju ieviest noteikumus par obligāto pārstrādājama materiāla daudzumu jaunos produktos;

20.  atzīmē Komisijas Ekodizaina darba plānu 2016.–2019. gadam; sevišķi atzinīgi vērtē iespēju kā vides standartu iekļaut produktu ilgtspēju saistībā ar materiāla efektivitātes aspektiem, kas ietvertu ilgāku produktu derīguma laiku, iespēju vairs nelietojamu produktu komponentus vai pārstrādātus materiālus izmantot atkārtoti un atkārtoti izmantojamu komponentu un/vai pārstrādātu materiālu izmantošanu produktos;

21.  atkārtoti aicina Komisiju ierosināt ekodizaina tiesību aktu pārskatīšanu, lai paplašinātu to darbības jomu, ietverot visas galvenās produktu grupas, ne tikai tās, kas saistītas ar energopatēriņu, un lai produkta konstrukcijas prasībās pakāpeniski iekļautu visus raksturlielumus, kas saistīti ar resursefektīvu izmantojumu;

22.  aicina Komisiju ierosināt piemērotus pasākumus, ar ko ražotājiem prasītu nodrošināt rezerves daļu pieejamību un saistībā ar patērētāju tiesībām sniegt informāciju par termiņu, kādā rezerves daļas ir pieejamas, un nodrošināt, ka šādas prasības attiektos uz tiešsaistes pārdošanas vietnēm, kā arī uz tiešās tirdzniecības vietām;

23.  vēlreiz aicina Komisiju izvērtēt, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, iespēju ekodizaina tiesību aktos noteikt obligāto pārstrādājamu materiālu daudzumu jaunos produktos;

24.  atzīst nozīmi, kāda sadarbīgās ekonomikas un kopīgošanas ekonomikas platformām ir kā jauniem ilgtspējīgas uzņēmējdarbības modeļiem, kas vecina produktu efektīvu izmantojumu un ilgāku ekspluatācijas laiku;

25.  aicina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstis pilnībā piemērotu un izpildītu Bateriju direktīvas (2006/66/EK)(1) prasības par bateriju un akumulatoru noņemšanu, un aicina sekmēt tādus uzņēmējdarbības modeļus, kas veicina bateriju otrreizēju izmantošanu;

26.  ar bažām norāda uz modemu, rūteru un TV dekoderu/televizora pierīču radītajiem elektroniskajiem atkritumiem, kad patērētāji pāriet pie jauna telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēja; atgādina patērētājiem un telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējiem, ka saskaņā ar Regulu ES/2015/2120 patērētājiem jau ir tiesības izmantot savu izvēlēto galiekārtu, kad tie pāriet pie jauna telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēja;

27.  aicina Komisiju apsvērt, kā varētu sekmēt un atvieglināt LED spuldžu nomaināmību, un papildus tam apsvērt ekodizaina pasākumus, mazāk stingru pieeju, kas, piemēram, ietvertu marķēšanu, stimulu shēmas, publisko iepirkumu vai pagarinātu garantijas termiņu, ja spuldzes nav nomaināmas;

28.  norāda, ka atbildīga produktu izmantošana ir atkarīga no patērētāju spējas precīzi novērtēt produktu ietekmi uz vidi, pamatojoties uz to ekspluatācijas laiku, vides pēdas nospiedumu un kvalitāti;

29.  uzsver, ka ir sarežģīti ieviest obligātu marķējumu, kas sniegu informāciju par produktiem paredzamo ekspluatācijas laiku; ierosina, lai šāda veida marķēšanas sistēma sākotnēji darbotos kā brīvprātīgs ES līmeņa izmēģinājums, pamatojoties uz vienotu formātu un metodoloģiju;

30.  norāda, ka liels daudzums elektronisko atkritumu rodas tāpēc, ka ražotāji vairs nespēj nodrošināt programmatūras atjauninājumus, kas būtu savietojami ar aparatūru; uzskata, ka no ražotājiem būtu jāprasa, lai tie nodrošinātu savietojamus programmatūras atjauninājumus;

31.  norāda, ka ilgtspējīgāku produkta konstrukciju varētu stimulēt, nostiprinot ražotāja paplašinātās atbildības principu un nosakot obligāti izpildāmās prasības;

32.  aicina Komisiju labāk izmantot ES ekomarķējumu, lai uzlabotu informēšanu par produktu derīguma laiku un patērētāju izpratni par produktu ilgtspējību; uzsver, ka informēta patērētāju izvēle, kad tie izvēlas kādu produktu/zīmolu, var netieši sniegt ekonomiskus stimulus ražotājiem; uzsver, ka ekomarķējumā būtu jāiekļauj informācija par produkta minimālo ekspluatācijas laiku vai izmantošanu, lai uzlabotu patērētāju izpratni par paredzamo produkta ekspluatācijas laiku;

33.  aicina Komisiju izstrādāt pasākumus — attiecīgā gadījumā saskaņā ar brīvprātības principu —, ar ko patērētājus informētu par paredzamo produkta ekspluatācijas laiku, konstruējot ieplānoto izmantošanas ciklu skaitu un remontēšanas iespēju, lai patērētāji varētu pieņemt informētākus pirkšanas lēmumus;

34.  aicina Komisiju prasīt no ražotājiem, lai tie publiskotu diagnostikas un ekspluatācijas rokasgrāmatas, kā arī produktu rezerves daļas un aksesuārus darītu pieejamus tirgū uz obligāti noteiktu gadu skaitu, kas atbilst paredzamajam produkta derīguma laikam un kas būtu jānorāda ES ekomarķējumā;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt resursus izglītošanas un informēšanas kampaņām un veicināt ilgtspējīga patēriņa un ražošanas modeļus, un uzsver ieguvumus, kas rastos no pārejas uz resursefektīvu aprites ekonomiku;

36.  aicina Komisiju veikt ekonomikas un vides ietekmes novērtējumu, lai saskaņotā veidā noteiktu, kādas ir iespējas pagarināt produktu atbilstības obligāto garantijas termiņu;

37.  aicina dalībvalstis vajadzības gadījumā un sadarbībā ar vietējām un reģionālām iestādēm, uzņēmumiem un apvienībām rīkot patērētāju informēšanas kampaņas par produktu ekspluatācijas laika pagarināšanu;

38.  norāda, ka Komisijai gaidāmo normatīvās atbilstības pārbaudi nevajadzētu izmantot, lai atsauktu vai ierobežotu regulējumu ES ekomarķējuma darbības jomā;

39.  uzskata, ka ir svarīgi radīt stimulus ražotājiem, lai tiktu ražoti ilgāk ekspluatējami produkti; aicina Komisiju ierosināt, lai ražotājiem liktu segt otrreizējās pārstrādes izmaksas, ja šo ražotāju izgatavoto preču paredzamais derīguma laiks ir mazāks par pieciem gadiem;

40.  mudina Komisiju veicināt resursefektīvu rādītāju izmantošanu starptautiskās konvencijās, lai nodrošinātu nozaru un ekonomikas salīdzināmību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

41.  mudina dalībvalstis veikt efektīvu tirgus uzraudzību, lai gan Eiropas, gan importētie produkti atbilstu produktu politikas un ekodizaina prasībām;

42.  aicina dalībvalstis ieviest ekonomiskus stimulus produktu remonta pakalpojumu sniedzējiem, lai sekmētu produktu derīguma laika pagarināšanu, paturot prātā, ka nodokļu samazinājumi par produktu remontu var radīt stimulu produktus izmantot atkārtoti un stimulēt remonta pakalpojumu nozari, kas varētu sniegt vidiskus un sociālus ieguvumus, tostarp varētu samazināt PVN remonta pakalpojumiem;

43.  aicina Komisiju veikt pasākumus, ar ko nodrošinātu, ka vēl aizvien lietojami produkti vieglāk un efektīvāk atkal nokļūtu aprites ekonomikā;

44.  mudina dalībvalstis īstenot zaļo publisko iepirkumu kā politikas rīku, ar ko paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku;

45.  prasa pilnībā aizliegt produktus ar ieprogrammētiem defektiem, kuru nolūks ir saīsināt produkta ekspluatācijas laiku;

46.  atzīmē, ka produktu atjaunojamība var palēnināt produktu novecošanos un samazināt ietekmi uz vidi un lietotāju izmaksas;

47.  aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes un ievērot to kompetences;

48.  aicina Komisiju mudināt uz regulāru un strukturētu apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi visā Savienībā, starp Komisiju un dalībvalstīm, ietverot reģionālās un pašvaldību iestādes;

49.  aicina Komisiju aktīvi atbalstīt vietējās remonta pakalpojumu iniciatīvas, jo tās rada arī zaļās darbvietas un sniedz derīgus pakalpojumus patērētājiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

11.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

62

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Nessa Childers, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Peter Liese, Norbert Lins, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Estefanía Torres Martínez, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Nicola Caputo, Eleonora Evi, Martin Häusling, Elisabeth Köstinger, Merja Kyllönen, Stefano Maullu, Ulrike Müller, James Nicholson, Marijana Petir, Christel Schaldemose, Bart Staes, Tiemo Wölken

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

62

+

ALDE

Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Ulrike Müller, Nils Torvalds

ECR

Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Julie Girling, Urszula Krupa, James Nicholson, Jadwiga Wiśniewska

EFDD

Eleonora Evi, Piernicola Pedicini

ENF

Mireille D’Ornano, Sylvie Goddyn, Jean-François Jalkh

GUE/NGL

Stefan Eck, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen, Estefanía Torres Martínez

NI

Zoltán Balczó

PPE

Ivo Belet, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Elisabeth Köstinger, Peter Liese, Norbert Lins, Stefano Maullu, Miroslav Mikolášik, Marijana Petir, Annie Schreijer-Pierik, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Nicola Caputo, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Christel Schaldemose, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli

Verts/ALE

Marco Affronte, Bas Eickhout, Martin Häusling, Benedek Jávor, Davor Škrlec, Bart Staes

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīva 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.).


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Marlene Mizzi, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Biljana Borzan, Birgit Collin-Langen, Edward Czesak, Anna Hedh, Franz Obermayr, Adam Szejnfeld, Marc Tarabella, Sabine Verheyen


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

ECR

EFDD

ENF

GUE/NGL

PPE

 

S&D

 

Verts/ALE

Dita Charanzová, Jasenko Selimovic

Edward Czesak, Daniel Dalton, Anneleen Van Bossuyt

Marco Zullo

Franz Obermayr, Mylène Troszczynski

Dennis de Jong

Carlos Coelho, Birgit Collin-Langen, Anna Maria Corazza Bildt, Ildikó Gáll-Pelcz, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu, Sabine Verheyen

Biljana Borzan, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Anna Hedh, Liisa Jaakonsaari, Marlene Mizzi, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Marc Tarabella

Pascal Durand, Igor Šoltes

0

-

-

 

1

0

EFDD

Robert Jarosław Iwaszkiewicz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 10. jūlijaJuridisks paziņojums