Ziņojums - A8-0233/2017Ziņojums
A8-0233/2017

ZIŅOJUMS ar nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses

23.6.2017 - (12502/2016 – C8-0517/2016 – 2016/0298(NLE) – 2017/2036(INI))

Ārlietu komiteja
Referente: Elena Valenciano


Procedūra : 2017/2036(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0233/2017
Iesniegtie teksti :
A8-0233/2017
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses

(12502/2016 – C8-0517/2016 – 2016/0298(NLE)2017/2036(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES un Kubas diplomātisko attiecību izveidi 1988. gadā,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12502/2016),

–  ņemot vērā Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu (PDSN) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses (12504/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas lūgumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. un 209. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0517/2016),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā V sadaļu – “Ārējā darbība”,

–  ņemot vērā LESD un jo īpaši tā piektās daļas I–III un V sadaļu,

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 2. decembra kopējo nostāju par Kubu[1], pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību J.2 pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 6. decembra Lēmumu (KĀDP) 2016/2233, ar ko atceļ Kopējo nostāju 96/697/KĀDP par Kubu[2],

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 17. oktobra secinājumus par Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. septembra paziņojumu „Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu dalībnieku partnerība” (COM(2009)0495),

–  ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības dalībvalstu vai valdību vadītāju samitos līdz šim pieņemtās deklarācijas un īpaši deklarāciju, kas pieņemta ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) otrajā samitā, kurš notika Briselē 2015. gada 10. un 11. jūnijā ar nosaukumu “Veidojot mūsu kopīgo nākotni — kopīgs darbs, lai izveidotu plaukstošu, saliedētu un ilgtspējīgu sabiedrību mūsu iedzīvotājiem” un kurā pieņēma politisko paziņojumu “Partnerība nākamajai paaudzei”,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 19. novembra secinājumus par kopīgo ES un Karību jūras valstu partnerības stratēģiju,

–  ņemot vērā īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos uzklausīšanu Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas 2016. gada 12. oktobra apvienotajā sanāksmē par ES un Kubas cilvēktiesību dialoga rezultātiem,

–  ņemot vērā Kubas pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumus,

–  ņemot vērā ... normatīvo rezolūciju par Padomes lēmuma projektu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kubu, jo īpaši 2004. gada 17. novembra rezolūciju par Kubu[3], 2006. gada 2. februāra rezolūciju par ES politiku attiecībā uz Kubas valdību[4], 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par Kubu[5] un 2010. gada 11. marta rezolūciju par pārliecības dēļ ieslodzītajiem Kubā[6],

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus starptautiskos cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A8-0233/2017),

A.  tā kā starp Eiropu un Kubu pastāv dziļas vēsturiskas, ekonomiskas un kultūras saites;

B.  tā kā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu attiecības ir daudzveidīgas un plašas;

C.  tā kā ES uztur attiecības ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienu (CELAC); tā kā CELAC atzinīgi vērtē iespēju paplašināt attiecības starp ES un Kubu;

D.  tā kā Kuba bija vienīgā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valsts, ar kuru ES nebija parakstījusi nekādu nolīgumu; tā kā 20 no ES dalībvalstīm ir parakstījušas dažāda veida divpusējos nolīgumus ar Kubu un uztur labas attiecības ar to;

E.  tā kā ar Padomes 2016. gada 6. decembra Lēmumu (KĀDP) 2016/2233 tika atcelta Kopējā nostāja 96/697/KĀDP;

F.  tā kā 2008. gadā tika atjaunots ES un Kubas augsta līmeņa dialogs un divpusējā attīstības sadarbība; tā kā Padome 2010. gadā uzsāka apspriedes par ES un Kubas turpmākajām attiecībām, 2014. gada februārī pieņēma sarunu norādes un pēc tam 2014. gada aprīlī sāka oficiālās sarunas par PDSN, kuras noslēdzās 2016. gada 11. martā;

G.  tā kā PDSN nosaka ES un Kubas attiecību galvenos principus un mērķus, tostarp trīs galvenās nodaļas par politisko dialogu, sadarbību un nozaru politikas dialogu, kā arī tirdzniecību un tirdzniecības sadarbību;

H.  tā kā cilvēktiesību jautājumi ir ietverti gan politiskā dialoga, gan sadarbības nodaļā; tā kā ar PDSN abas puses vēlreiz apliecina, ka ievēros vispārējās cilvēktiesības, kas izklāstītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos atbilstīgos starptautiskos instrumentos par cilvēktiesībām; tā kā ar PDSN abas puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos stiprināt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) lomu, kā arī visus ANO Statūtos nostiprinātos principus un mērķus; tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu Savienības ārējām darbībām būtu jābalstās uz tādiem principiem kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību, tostarp pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību, un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzība un solidaritāte, kā arī uz ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanu; tā kā šajā ziņā cilvēktiesību ievērošanai un demokrātijas un tiesiskuma aizstāvībai vajadzētu būt būtiskam PDSN mērķim;

I.  tā kā PDSN ir iekļauta t. s. „cilvēktiesību klauzula”, kas ir ES starptautisko nolīgumu būtisks standarta elements un ļauj PDSN darbību apturēt gadījumos, kad tiek pārkāpti cilvēktiesību noteikumi;

J.  tā kā abas nolīguma puses sadarbības nodaļā ir vienojušās par vispārējo kārtību un sadarbības jomām, tostarp par tādiem jautājumiem kā cilvēktiesības, pārvaldība, tiesu iestādes un pilsoniskā sabiedrība;

K.  tā kā Kuba ir gatava sadarbībai ar ES Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) ietvaros; tā kā EIDHR galvenie mērķi ir atbalstīt, attīstīt un konsolidēt demokrātiju trešās valstīs un uzlabot situāciju saistībā ar cilvēktiesību un pamatbrīvību cienīšanu un ievērošanu; tā kā ar PDSN abas puses atzīst, ka demokrātijas pamatā ir cilvēku brīvi izteikta vēlme noteikt savu politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras sistēmu un viņu pilnīga piedalīšanās visos dzīves aspektos;

L.  tā kā 2015. gadā tika izveidots cilvēktiesību dialogs starp ES un Kubu, ko vada ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos; tā kā situācija cilvēktiesību jomā joprojām raisa bažas;

M.  tā kā otrajā cilvēktiesību dialoga sanāksmē 2016. gada jūnijā Kubā, kur piedalījās attiecīgās ministrijas un aģentūras, starp apspriestajiem jautājumiem bija biedrošanās brīvības un cilvēktiesību jautājumi, piemēram, nāvessods, daudzpusējā kontekstā; tā kā cilvēktiesību dialoga trešā tikšanās notika 2017. gada 22. maijā Briselē;

N.  tā kā Eiropas Parlaments trīs reizes Saharova balvu par domas brīvību ir piešķīris Kubas aktīvistiem — Oswaldo Payá 2002. gadā, „Sievietes baltā” 2005. gadā un Guillermo Fariñas 2010. gadā;

O.  tā kā ES ir kļuvusi par lielāko ārvalstu investoru Kubā un tās galveno eksporta un tirdzniecības partneri, kopējai tirdzniecībai un ES eksportam uz Kubu divkāršojoties laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam;

P.  tā kā PDSN viena nodaļa ir veltīta starptautiskās tirdzniecības principiem un sadarbībai muitas jautājumos, tirdzniecības atvieglojumiem un diversifikācijai, standartiem un tehniskiem normatīviem, ilgtspējīgai tirdzniecībai un noturīgas, pārredzamas un nediskriminējošas uzņēmējdarbības un investīciju režīma veicināšanai; tā kā tirdzniecības liberalizācija, ekonomiskās un finanšu investīcijas, tehnoloģiju inovācija un vispārējas tirgus brīvības ļautu šai salu valstij modernizēt ekonomiku;

Q.  tā kā Kubas Ekonomikas un sociālās politikas pamatnostādnēs, kas tika pieņemtas pēc sabiedriskās apspriešanas 2011. gadā, tika iekļauti valsts reformu, atjaunošanas un modernizācijas priekšlikumi;

R.  tā kā Kubā 2016. gadā sākās divas jaunas publiskās apspriešanas “Ekonomikas un sociālā modeļa izveide” un “Nacionālais ekonomiskās un sociālās attīstības plāns līdz 2030. gadam: nācijas vīzija, prioritātes un stratēģiskās nozares”;

S.  tā kā ES un Kuba ir vienojušās iekļaut dzimumu perspektīvu visās sadarbības jomās un īpašu uzmanību veltīt tam, lai nepieļautu un novērstu visu veidu vardarbību pret sievietēm;

T.  tā kā Kuba ir parakstījusi 11 no 18 Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību konvencijām un ratificējusi astoņas no tām; tā kā Kuba nav ratificējusi Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;

U.  tā kā Kuba ir ratificējusi visas astoņas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas;

V.  tā kā Kubas Nacionālā asambleja ir pasaules Parlamentu savienības dalībniece kopš 1977. gada;

W.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi divdesmit sešas secīgas rezolūcijas, aicinot izbeigt ASV embargo pret Kubu, un tā kā 2016. gada oktobrī šādu rezolūciju pirmo reizi pieņēma vienprātīgi;

X.  tā kā, neraugoties uz attiecību normalizēšanos starp abām valstīm, turpina pastāvēt iepriekšminētais embargo pret Kubu, kā arī tādi ASV ilgāk nekā 50 gadus šai valstij uzspiestie likumi ar tajos iekļautiem eksteritorialitātes elementiem kā Helms Burton akts; tā kā tie ir šķēršļi ekonomikas attīstībai, radot šai salu valstij milzīgus ekonomiskos zaudējumus, kā arī ietekmējot Eiropas uzņēmumu darbību tajā;

Y.  tā kā Kubai ir bijusi būtiska un konstruktīva loma, darbojoties kā starpniecei konfliktu risināšanā starp valstīm un valstu iekšienē, piemēram, saistībā ar nesenajām sarunām un miera nolīguma noslēgšanu starp Kolumbijas valdību un Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem (FARC),

1.  atzinīgi vērtē to, ka Briselē 2016. gada 12. decembrī parakstīja PDSN starp ES un Kubu, un apgalvo, ka tas ir instruments, kas, aizstājot 1996. gada kopējo nostāju, piedāvās jaunu ES un Kubas attiecību struktūru, vienlaikus ievērojot ES intereses; uzsver, ka nolīguma panākumi ir atkarīgi no tā īstenošanas un ievērošanas;

2.  apliecina ES un Kubas attiecību augsto stratēģisko vērtību;

3.  uzskata, ka nolīguma struktūra, saturs un dinamika atbilst principiem un vērtībām, ko ES iestādes noteikušas ārējām attiecībām;

4.  uzsver, ka ES Padome vienojās izveidot jaunu sistēmu attiecībām ar Kubu un pieņēma lēmumu sākt sarunas un ļoti īsā laikā panākt vienošanos;

5.  uzsver Kubas uzņemtās saistības pret ES un abu pušu atbildību nolīguma noteikumu izpildē, tostarp izmantojot politisko dialogu;

6.  atgādina, ka PDSN kā ES un Kubas pirmais nolīgums kļūs par pagrieziena punktu abu pušu divpusējās attiecībās; atzinīgi vērtē to, ka abas puses ir vienojušās attīstīt attiecības strukturētā veidā, savstarpēji pieņemot darba kārtību un pienākumus, kas ir saistoši abām nolīguma pusēm;

7.  uzsver, ka ir svarīgi iekļaut nodaļu par politisko dialogu un izveidot institucionālu ES un Kubas cilvēktiesību dialogu; aicina ES visā dialoga laikā atbalstīt Parlamenta viedokli par demokrātiju, vispārējām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, piemēram, izteiksmes brīvību, pulcēšanās un politiskās biedrošanās brīvību, informācijas brīvību visās tās izpausmēs, kā arī tās “pasaules mēroga politiku cilvēktiesību aizstāvju atbalstam”; mudina abas puses šajā dialogā noteikt garantijas cilvēktiesību aizstāvju darbam un aktīvai visas pilsoniskās sabiedrības un politiskās opozīcijas pārstāvju līdzdalībai bez ierobežojumiem;

8.  uzsver, cik svarīgs ir cilvēktiesību dialogs starp ES un Kubu, un atzinīgi vērtē tā sākšanu pirms PDSN sarunu beigām; atkārtoti uzsver, ka ES politikas mērķi attiecībā uz Kubu ietver cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un ekonomiskās un sociālās modernizācijas veicināšanu, cenšoties uzlabot Kubas iedzīvotāju dzīves līmeni;

9.  norāda uz Kubas centieniem transponēt savā tiesību sistēmā ANO pamatprincipus cilvēktiesību un darba tiesību jomā un mudina Kubu ratificēt vēl neratificētās Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību konvencijas, jo īpaši Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un fakultatīvo protokolu, kas pievienots Konvencijai par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu; pieņem zināšanai Kubas valsts centra dzimumu izglītības jomā darbu; aicina Kubas valdību turpināt centienus izbeigt jebkāda veida diskrimināciju un marginalizāciju, kas vērsta pret LGBTI kopienu;

10.  mudina Kubas valdību saskaņot tās cilvēktiesību politiku ar starptautiskajiem standartiem, kas noteikti hartās, deklarācijās un starptautiskos instrumentos, kurus Kuba ir parakstījusi; uzstāj, ka jebkuras personas vajāšana un ieslodzīšana viņas ideālu un miermīlīgās politiskās darbības dēļ veido to noteikumu pārkāpumu, kas iekļauti Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, un tādēļ aicina atbrīvot ikvienu šādu ieslodzīto;

11.  atgādina, ka PDSN ir iekļauts noteikums par nolīguma apturēšanu, ja tiek pārkāpti cilvēktiesību noteikumi; mudina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) nodrošināt regulāru viedokļu apmaiņu ar Parlamentu par PDSN īstenošanu, PDSN paredzēto savstarpējo saistību izpildi un jo īpaši par visu to cilvēktiesību, vides un darba tiesību noteikumu izpildi, kas minēti šajā rezolūcijā; aicina EĀDD, jo īpaši izmantojot ES delegācijas, darīt visu iespējamo, lai PDSN īstenošanas laikā cieši uzraudzītu situāciju cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā Kubā, un par konstatēto ziņot Parlamentam;

12.  uzsver, ka PDSN būtu jādod ieguldījums Kubas iedzīvotāju dzīves apstākļu un sociālo tiesību uzlabošanā, atkārtoti apliecinot, cik svarīgs ir sistemātisks darbs tādu vērtību veicināšanā kā demokrātija un cilvēktiesības, tostarp vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvība;

13.  atzinīgi vērtē to, ka PDSN ir skaidras atsauces uz pilsonisko sabiedrību kā sadarbības dalībnieci; pauž dziļu solidaritāti ar Kubas iedzīvotājiem un atbalsta virzību uz demokrātiju un pamatbrīvību ievērošanu un veicināšanu; mudina nolīguma abas puses stiprināt Kubas pilsoniskās sabiedrības aktīvu lomu nolīguma īstenošanas posmā;

14.  atgādina, ka Kubas pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga nozīme valsts ekonomikas un demokrātijas attīstībā; uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir jākļūst par galveno dalībnieku visās šā nolīguma īstenošanas jomās, arī tajās, kas saistītas ar attīstības palīdzību; atgādina, ka Parlaments, piešķirot Saharova balvu, ir paudis atbalstu Kubas pilsoniskajai sabiedrībai un tās centieniem veicināt cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju Kubā;

15.  atgādina, ka interneta pārklājums Kubā ir viens no sliktākajiem pasaulē, pieeja internetam ir ļoti dārga un tā saturs joprojām ir ierobežots; atzinīgi vērtē to, ka arvien vairāk kubiešu ir pieejams internets, bet uzskata, ka valdībai būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai veicinātu bezcenzūras pieeju tam un uzlabotu iedzīvotāju digitālās tiesības;

16.  aicina EĀDD ar pienācīgu regularitāti un saskaņā ar nolīgumā paredzēto koordinācijas sistēmu informēt Parlamentu par nolīguma īstenošanas gaitu un tā piemērošanu;

17.  pieņem zināšanai Kubas un ASV panākto attiecību normalizācijas procesu, tostarp diplomātisko attiecību atjaunošanu 2015. gadā, un mudina turpināt centienus;

18.  aicina atcelt ASV ekonomisko blokādi pret šo salu valsti un ar to saistītos tiesību aktus un vienpusējos pasākumus, jo īpaši tos, kuriem ir eksteritoriāla ietekme, jo tie ierobežo Kubas ekonomisko aktivitāti un turpina plaši ietekmēt Kubas iedzīvotājus; nosoda eksteritoriālu sankciju uzlikšanu Eiropas uzņēmumiem, kuriem ir darījumi ar Kubu; uzsver, ka normalizācijas process nevar turpināties, kamēr ekonomikas, tirdzniecības un finanšu blokāde nav atcelta, uz ko ANO Ģenerālā asambleja aicina kopš 1992. gada;

19.  atzīst, ka PDSN var veicināt reformu, pielāgošanas un modernizācijas procesus, kas jau ierosināti Kubā, jo īpaši attiecībā uz Kubas starptautisko partneru diversifikāciju un vispārējas politiskās un ekonomiskās attīstības sistēmas izveidi; uzsver, ka ciešākas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Kubu varētu palīdzēt veicināt politiskās reformas valstī saskaņā ar visu kubiešu cerībām; mudina Eiropas iestādes un dalībvalstis atbalstīt ekonomisko un politisko pāreju Kubā, veicinot virzību uz demokrātijas un vēlēšanu standartiem, kas paredz ievērot visu tās pilsoņu pamattiesības; atbalsta dažādu ES ārpolitikas instrumentu, jo īpaši EIDHR, izmantošanu, lai pastiprinātu ES dialogu ar Kubas pilsonisko sabiedrību un tiem, kas atbalsta miermīlīgas pārmaiņas Kubā;

20.  norāda, ka PDSN kā pats pirmais nolīgums starp ES un Kubu veido jaunu tiesisko regulējumu abu pušu attiecībām, ietverot nodaļu par tirdzniecību un tirdzniecības sadarbību, kuras mērķis ir radīt paredzamāku un pārredzamāku vidi vietējiem un Eiropas ekonomikas dalībniekiem;

21.  uzsver, ka PDSN tirdzniecības un tirdzniecības sadarbības pīlārs Kubai nesniedz nekādas tirdzniecības preferences; atgādina, ka šis pīlārs aptver muitas sadarbību, tirdzniecības atvieglošanu, intelektuālo īpašumu, sanitāros un fitosanitāros pasākumus, tehniskos šķēršļus tirdzniecībai, tradicionālās un amatnieku preces, tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, sadarbību tirdzniecības aizsardzības jomā, izcelsmes noteikumus un investīcijas;

22.  norāda, ka PDSN nodrošina platformu divpusējo tirdzniecības un investīciju attiecību paplašināšanai, veidojot līgumisko pamatu tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām starp ES un Kubu;

23.  atbalsta ilggadējo praksi, ko uzklausīšanā 2014. gada 29. septembrī apstiprināja arī komisāre Cecilia Malmström, politiski svarīgu nolīgumu tirdzniecības un investīciju noteikumus nepiemērot provizoriski, pirms Parlaments nav sniedzis piekrišanu; aicina Padomi, Komisiju un EĀDD šo praksi turpināt un paplašināt, attiecinot to uz visiem starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz ES ārējās darbības politiku, ja tiek skarti tirdzniecības aspekti, kā tas ir, piemēram, PDSN gadījumā;

24.  uzskata, ka nolīgums kalpos tam, lai veicinātu dialogu un ekonomisko sadarbību, veidojot prognozējamu un pārredzamu uzņēmējdarbības vidi, un lai izstrādātu spēcīgāku un stabilāku regulējumu nākotnē, ar kuru nodrošina, ka kubieši var kopā ar ES uzņēmumiem un privātpersonām piedalīties investīcijās;

25.  aicina arī Eiropas uzņēmumus, kuri darbojas Kubā, jo īpaši tos, kas saņem jebkādus publiskus aizdevumus vai finansiālu palīdzību, piemērot tos pašus darba un ētikas standartus, kādi noteikti to izcelsmes valstīs;

26.  atzinīgi vērtē to, ka Kuba ir ratificējusi visas astoņas SDO pamatkonvencijas, un prasa uzņemties saistības attiecībā uz to ātru īstenošanu; apņēmīgi aicina Kubu un visas valstis, ar kurām tai ir spēkā nolīgumi vai ar kurām tā veic sarunas par nolīgumiem, ratificēt un īstenot SDO noteikumus un programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, kā arī aizliegt visu veidu darbaspēka ekspluatāciju; norāda, ka ir jomas, kurās sociālās un darba tiesības ir apdraudētas, piemēram, darbā pieņemšanas prakse Kubas valsts uzņēmumos un algu konfiskācijas prakse tūrisma nozarē; šajā sakarā uzsver, ka visiem strādājošajiem ir jānodrošina darba pamattiesības, kā arī atbilstoša sociālā aizsardzība saskaņā ar SDO konvencijām, un aicina abas puses strādāt šajā virzienā saskaņā ar PDSN 38. pantu;

27.  norāda, ka ES ir Kubas galvenais eksporta un otrais lielākais tirdzniecības partneris, kā arī lielākais ārvalstu investors; norāda, ka ES ārējās tirdzniecības politika nesniedz nekādas tirdzniecības preferences Kubai un ka ES tarifa likmes ir piemērojamas saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikto; atgādina, ka ES vispārējās preferenču shēmas (VPS) reformas rezultātā Kubai kopš 2014. gada janvāra vairs nav tirdzniecības preferenču eksportam uz ES, jo tā sasniedza valsts ar vidēji augstiem ienākumiem līmeni un vairs neatbilda shēmas atbilstības kritērijiem; turklāt uzsver, ka tirdzniecība joprojām veido tikai nelielu daļu no Kubas ekonomikas — eksports un imports kopā veido 26,4 % no IKP;

28.  ierosina izskatīt turpmākas iespējas Kubu integrēt ES un CARIFORUM ekonomisko partnerattiecību nolīgumā, kas ietver daudzas specifiskas un lietderīgas nodaļas par tirdzniecības sadarbību un sniegtu Kubai dziļākas reģionālās integrācijas iespēju;

29.  norāda, ka Kuba ir PTO locekle, tāpēc uzsver, ka tai ir jāievēro PTO pamatprincipi, piemēram, tirdzniecības atvieglošana, nolīgumi par tirdzniecības šķēršļiem, sanitārie un fitosanitārie pasākumi un tirdzniecības aizsardzības instrumenti;

30.  aicina Kubu ratificēt PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu (TFA), kas stājās spēkā 2017. gada februārī; atzinīgi vērtē Tirdzniecības atvieglošanas komitejas izveidošanu valstī un šajā saistībā aicina Komisiju un EĀDD sniegt tehnisko atbalstu;

31.  norāda, ka muitas sadarbība ir būtiski svarīga joma, kas ir jāattīsta, lai cita starpā risinātu tādas ievērojamas problēmas kā robežu drošība, sabiedrības veselība, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, viltotu preču un terorisma apkarošana; aicina Komisiju un EĀDD sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību un ar savstarpēju nolīgumu izveidot divpusējus instrumentus, lai palīdzētu Kubai īstenot tirdzniecības atvieglošanas pasākumus un informācijas pakalpojumus;

32.  uzsver vajadzību dažādot Kubas eksportu, to paplašinot ārpus tradicionālajām precēm, un prasa Komisijai izveidot ad hoc tirdzniecības birojus, lai veiktu paraugprakses apmaiņu un sniegtu Kubas eksportētājiem nepieciešamās zināšanas nolūkā uzlabot preču nonākšanu ES tirgū;

33.  atzinīgi vērtē Pasaules Muitas organizācijas (PMO) lomu, „Mercator” programmas ietvaros sniedzot stratēģisku atbalstu Kubas Aduanas General de la República (AGR), lai novērtētu sagatavotību PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīguma īstenošanai; uzsver AGR proaktīvās darbības nozīmi tirdzniecības atvieglošanas nolīguma īstenošanā un prasa Komisijai palīdzēt Kubai šajā procesā;

34.  pieņem zināšanai Kubas iestāžu pieņemtos pasākumus brīvas uzņēmējdarbības un ekonomikas liberalizācijas veicināšanai; uzsver, cik svarīgi ir pakāpeniski stiprināt privāto sektoru; uzsver to, ka ārvalstu investīciju pieauguma panākšanai, lai uzlabotu Kubas fizisko un tehnoloģisko infrastruktūru un būvētu konkurētspējīgu ražošanas sistēmu, būs nepieciešami turpmāki ekonomikas un finanšu pasākumi ar regulējumu, kas valstij sniedz juridisko noteiktību, tostarp ar neatkarīgu, pārredzamu un neitrālu iestāžu starpniecību, un ekonomisko stabilitāti; norāda, ka Kuba var izmantot ES dalībvalstu pieredzi šajā ziņā;

35.  prasa Kubu kā atbilstīgu valsti iekļaut EIB ārējo pilnvaru piemērošanas jomā, ja tā atbilst EIB noteiktajām prasībām;

36.  atzinīgi vērtē to, ka PDSN ir iekļauti noteikumi, ar ko cenšas panākt ilgtspējīgu Kubas attīstību ekonomikas, sociālajā un vides jomā, jo īpaši pausta apņemšanās strādāt, lai īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegtu tajā noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), ņemot vērā Adisabebas rīcības programmu par attīstības finansēšanu; aicina puses pēc PDSN ratificēšanas nevilcinoties sākt mērķtiecīgu dialogu par to, kā īstenot šo Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam;

37.  atgādina, ka ES un Kubas diplomātiskās attiecības tika izveidotas 1988. gadā, ka kopš 1984. gada Kuba no ES ir saņēmusi gan attīstības palīdzību, gan humāno palīdzību un ka tā patlaban laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam saņem ES atbalstu EUR 50 miljonu apmērā, kas tiek nodrošināts saskaņā ar Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) regulu;

38.  atgādina, ka PDSN atvieglos Kubas iesaistīšanos ES programmās un ļaus labāk īstenot Daudzgadu indikatīvo programmu (DIP) 2020.–2014. gadam, lai sekmētu ekonomiskās un sociālās modernizācijas stratēģiju, ko pieņēma Kubas valdība;

39.  ir nobažījies, ka Kuba, kuru ESAO Attīstības palīdzības komiteja (DAC) ierindojusi kategorijā „valsts ar vidēji augstiem ienākumiem”, var pakāpeniski zaudēt atbalstu, ko tā attīstības jomā saņem saskaņā ar ASI regulu; uzskata, ka Kuba ir jaunattīstības salu valsts un ekonomiskos apstākļus tajā vēl smagākus padara vienpusēji īstenoti piespiedu pasākumi, tāpēc ir pamats pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu šai valstij iespēju arī turpmāk saņemt ES atbalstu, un ka šāda iespēja jo īpaši būtu jāapsver nākamajā ASI regulas vidusposma novērtēšanā;

40.  piekrīt pušu vēlreiz apstiprinātajam, ka visām attīstītajām valstīm 0,7 % no sava nacionālā kopienākuma ir jāpiešķir oficiālajai palīdzībai attīstības jomā un ka jaunietekmes un vidēji augstu ienākumu valstīm ir jānosaka mērķi palielināt savu ieguldījumu starptautiskajā publiskajā finansējumā;

41.  atzinīgi vērtē to, ka visās svarīgākajās sadarbības jomās, tostarp ilgtspējīgas attīstības jomā, tiek veicināta dzimumu līdztiesības aspekta integrācija;

42.  atzīst un atzinīgi vērtē Kubas nozīmīgo ieguldījumu dienvidu valstu sadarbībā, valsts apņēmību un starptautisko solidaritāti, ko tā apliecina humānās palīdzības veidā galvenokārt veselības un izglītības jomās;

43.  norāda, ka PDSN dod iespēju Kubai vairāk iesaistīties ES programmās, tostarp pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un programmā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+”, un izmantot to sniegtās iespējas, kas savukārt varētu sekmēt ciešāku akadēmisko un personisko apmaiņu;

44.  norāda, ka PDSN būs arī instruments, ar kuru daudzpusējos forumos veicināt tādu globālo problēmu kopīgus risinājumus kā migrācija, cīņa pret terorismu un klimata pārmaiņas;

45.  apstiprina lēmumu nosūtīt uz Kubu oficiālu Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas delegāciju; prasa Kubas iestādēm atļaut EP delegācijām iebraukt un piekļūt saviem sarunu partneriem;

46.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kubas valdībai un parlamentam.

  • [1]  OV L 322, 12.12.1996., 1. lpp.
  • [2]  OV L 337 I, 13.12.2016., 41. lpp.
  • [3]  OV C 201, 18.8.2005., 83. lpp.
  • [4]  OV C 288 E, 25.11.2006., 81. lpp.
  • [5]  OV C 146 E, 12.6.2008., 377. lpp.
  • [6]  OV C 349 E, 22.12.2010., 82. lpp.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (31.5.2017)

Ārlietu komitejai

ar priekšlikumu nenormatīvai rezolūcijai par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses
(2017/2036(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Frank Engel

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumā (PDSN) ir noteikumi, ar ko cenšas panākt ilgtspējīgu Kubas attīstību ekonomikas, sociālajā un vides jomā, un ka nolīgumā ir pausta konkrēta apņemšanās sadarboties, lai īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegtu tajā noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), ņemot vērā Adisabebas rīcības programmu par attīstības finansēšanu; aicina Puses pēc PDSN ratificēšanas nevilcinoties sākt mērķtiecīgu dialogu par to, kā īstenot šo Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam;

2.  atgādina, ka ES un Kubas diplomātiskās attiecības ir nodibinātas 1988. gadā, ka kopš 1984. gada Kuba no ES ir saņēmusi gan attīstības palīdzību, gan humāno palīdzību un ka patlaban tā saņem no ES atbalstu EUR 50 miljonu apmērā, kas tiek nodrošināts saskaņā ar Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) regulu;

3.  ir nobažījies, ka Kuba, kuru ESAO Attīstības palīdzības komiteja (DAC) ierindojusi kategorijā „valsts ar vidēji augstiem ienākumiem”, var pakāpeniski zaudēt atbalstu, ko tā attīstības jomā saņem saskaņā ar ASI regulu; Kuba ir jaunattīstības valsts, kura atrodas uz salas, un ekonomiskos apstākļus tajā vēl smagākus padara piespiedu pasākumi, kas pret to tiek vienpusēji īstenoti, tāpēc uzskata, ka ir pamats rīkoties, lai nodrošinātu Kubai iespēju arī turpmāk saņemt ES atbalstu, un ka šāda iespēja jo īpaši būtu jāapsver nākamajā ASI regulas vidusposma novērtēšanas procesā;

4.  norāda, ka ekonomikas, tirdzniecības un finanšu embargo, ko pret Kubu vienpusēji noteikusi ASV, ANO ir atzinusi par vienu no galvenajiem šķēršļiem, kurš ir kavējis un joprojām kavē valsts ekonomisko un sociālo attīstību, sevišķi tādās jomās kā pakalpojumi, veselība, izglītība, pārtika un sociālie pakalpojumi;

5.  piekrīt Pusēm, kas vēlreiz ir apstiprinājušas, ka visām attīstītajām valstīm 0,7 % no sava nacionālā kopienākuma ir jāpiešķir oficiālajai palīdzībai attīstības jomā un ka jaunajām tirgus ekonomikas valstīm un valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem ir jānosaka mērķi, saskaņā ar kuriem tām ir jāpalielina savs ieguldījums, nodrošinot starptautisko publiskā sektora finansējumu;

6.  atgādina, ka uz tiesiskumu, demokrātijas vērtību, cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanu, vārda brīvību un labu pārvaldību balstīta attīstības politika ir viens no Savienības ārējās darbības stūrakmeņiem un ka ar nolīguma piemērošanu tas nepārprotami ir jāapliecina;

7.  atzīst un atzinīgi vērtē Kubas nozīmīgo ieguldījumu jaunattīstības valstu sadarbībā, valsts apņēmību un starptautisko solidaritāti, ko tā pauž, palīdzot sniegt humāno palīdzību, galvenokārt veselības un izglītības jomā;

8.  atzinīgi vērtē to, ka visās svarīgākajās sadarbības jomās tiek veicināta dzimumu līdztiesības aspekta integrācija, arī ilgtspējīgas attīstības jomā;

9.  piekrīt, ka uzsvars ir jāliek uz pilsoniskās sabiedrības līdzdalību attiecīgo attīstības sadarbības pasākumu izstrādes un īstenošanas procesā, cita starpā arī ar spēju veidošanas palīdzību;

10.  uzskata, ka ES rīcībai, pildot šo un citus nolīgumus, var būt izšķiroša nozīme, lai sekmētu turpmāko Kubas ekonomisko, demokrātisko un sociālo izaugsmi, jo ES var izmantot pieredzi, ko pati guvusi gan pārejas procesā uz ilgtspējīgu sociālā tirgus ekonomiku, gan saistībā ar atjaunojamo energoresursu izstrādi un iekļaujošu sociālās aizsardzības sistēmu veidošanu, un turklāt atbalstīt lauksaimniecības nozari un pasākumus, kuru mērķis ir novērst dabas katastrofas;

11.  cer, ka šis nolīgums vairos valsts privātā sektora, Kubas uzņēmēju un dažādu pilsoniskās sabiedrības grupu spēju saliedēt un ka tas veicinās ekonomikas attīstību, kā arī spēcīgas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības uzplaukumu;

12.  atgādina, ka Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) ir ļoti nozīmīgs, jo ar to var nostiprināt cilvēktiesības, pamattiesības un pamatbrīvības visā pilsoniskās sabiedrības spektrā; ņemot vērā to, kāda situācija valstī ir izveidojusies cilvēktiesību jomā, uzskata, ka minētais instruments ir jāpilnveido, lai sasniegtu nolīgumā nospraustos mērķus;

13.  atgādina, ka Kubas pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga nozīme valsts ekonomikas un demokrātijas attīstībā; uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir jākļūst par līderi visās šā nolīguma īstenošanas jomās, arī tajās, kas saistītas ar attīstības palīdzību; atgādina, ka Parlaments, piešķirot Saharova balvu, ir paudis atbalstu Kubas pilsoniskajai sabiedrībai un tās centieniem veicināt Kubā cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Vincent Peillon, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Ádám Kósa, Cécile Kashetu Kyenge, Judith Sargentini

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Paavo Väyrynen

ECR

Eleni Theocharous

EFDD

Ignazio Corrao

PPE

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Ádám Kósa, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Željana Zovko,

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Cécile Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Linda McAvan, Vincent Peillon, Elly Schlein

Verts/ALE

Maria Heubuch, Judith Sargentini

0

-

 

 

2

0

GUE/NGL

Stelios Kouloglou, Lola Sánchez Caldentey

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (31.5.2017)

Ārlietu komitejai

par nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses
(2017/2036(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Reimer Böge

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē ES un Kubas attiecību jauno sākumu, tostarp divpusējās tirdzniecības jomā, ko panāca, Kubai, ES un tās 28 dalībvalstīm parakstot Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu (PDSN); norāda, ka PDSN kā pirmais nolīgums, kas jebkad noslēgts starp ES un Kubu, veido jaunu tiesisko regulējumu abu pušu attiecībām un ietver arī nodaļu par tirdzniecību un tirdzniecības sadarbību, kuras mērķis ir radīt paredzamāku un pārredzamāku vidi vietējiem un Eiropas ekonomikas dalībniekiem; uzsver, ka nolīgums var radīt jaunas iespējas un saistības abām nolīguma pusēm, tostarp divpusējās tirdzniecības jomā; norāda, ka, neskatoties uz 1996. gada decembrī pieņemtās kopējās nostājas īstenošanu, 22 dalībvalstis ir parakstījušas divpusējus nolīgumus ar Kubu;

2.  norāda — lai gan PDSN parakstīja 2016. gada decembrī, tas tiks provizoriski piemērots tikai tad, kad Eiropas Parlaments būs tam devis savu piekrišanu; atbalsta ilggadējo praksi, ko savā uzklausīšanā 2014. gada 29. septembrī apstiprināja arī komisāre Cecilia Malmström, politiski svarīgu nolīgumu tirdzniecības un ieguldījumu noteikumus nepiemērot provizoriski, pirms Eiropas Parlaments nav devis savu piekrišanu; aicina Padomi, Komisiju un EĀDD šo praksi turpināt un paplašināt, attiecinot to uz visiem starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz Savienības ārējo darbību, ja tiek skarti tirdzniecības aspekti, kā tas ir, piemēram, PDSN gadījumā;

3.  norāda uz neatbilstībām starp Kubas Konstitūciju un PDSN 1. pantā noteiktajiem principiem;

4.  norāda, ka ES ir Kubas galvenais eksporta un otrais lielākais tirdzniecības partneris, kā arī lielākais ārvalstu ieguldītājs; norāda, ka ES ārējās tirdzniecības politika nesniedz nekādas tirdzniecības preferences Kubai un ka ES tarifa likmes ir piemērojamas saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) paziņojumu; atgādina, ka ES vispārējās preferenču shēmas (VPS) reformas rezultātā Kuba no 2014. gada janvāra zaudēja savas tirdzniecības preferences eksportam uz ES, jo tā tika klasificēta kā valsts ar vidēji augstiem ienākumiem un vairs neatbilda iepriekš minētās shēmas atbilstības kritērijiem; turklāt uzsver, ka tirdzniecība joprojām veido tikai nelielu daļu no Kubas ekonomikas — eksports un imports kopā veido 26,4 % no IKP;

5.  uzsver, ka PDSN tirdzniecības un tirdzniecības sadarbības pīlārs Kubai nesniedz nekādas tirdzniecības preferences; atgādina, ka šis pīlārs aptver muitas sadarbību, tirdzniecības atvieglošanu, intelektuālo īpašumu, SFS pasākumus, tehniskos šķēršļus tirdzniecībai, tradicionālās un amatnieku preces, tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, sadarbību tirdzniecības aizsardzības jomā, izcelsmes noteikumus un investīcijas;

6.  ierosina izskatīt turpmākas iespējas Kubu integrēt ES un CARIFORUM EPN, kas ietver daudzas specifiskas un lietderīgas nodaļas par tirdzniecības sadarbību un sniegtu Kubai dziļākas reģionālās integrācijas iespēju;

7.  norāda, ka Kuba ir PTO locekle, tāpēc uzsver, ka ir jāievēro Pasaules Tirdzniecības organizācijas pamatprincipi, piemēram, tirdzniecības atvieglošana, nolīgumi par šķēršļiem tirdzniecībā, sanitārie un fitosanitārie pasākumi un tirdzniecības aizsardzības instrumenti;

8.  aicina Kubu ratificēt PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu (TFA), kas stājās spēkā 2017. gada februārī; atzinīgi vērtē Tirdzniecības atvieglošanas komitejas izveidošanu valstī un šajā saistībā aicina Komisiju un EĀDD sniegt tehnisko atbalstu;

9.  norāda, ka muitas sadarbība ir būtiski svarīga joma, kas ir jāattīsta, lai risinātu tādas ievērojamas problēmas kā robežu drošība, sabiedrības veselība, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, viltotu preču un terorisma apkarošana u. c.; aicina Komisiju un EĀDD sniegt tehnisko un finansiālo palīdzību un ar savstarpēju nolīgumu izveidot divpusējus instrumentus, lai palīdzētu Kubai īstenot tirdzniecības atvieglošanas pasākumus un informācijas pakalpojumus;

10.  norāda, ka ES sadarbība ar Kubu atsākās 2008. gadā un uz to attiecas attīstības sadarbības instruments (ASI); norāda, ka ar valsts prioritātēm saistītām nozarēm jau ir piešķirts ES finansiālais atbalsts, piemēram, atbalsts ilgtspējīgai ekonomikas un sociālai modernizācijai un citiem atbalsta pasākumiem; ņem vērā, ka Kuba arī piedalās reģionālās programmās, piemēram, Al-Invest (kas veicina MVU internacionalizāciju); aicina Komisiju ziņot par pašreizējiem projektiem un visos procedūras posmos sniegt attiecīgo informāciju Parlamentam;

11.  norāda, ka vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, tādā veidā veicinot iekļaujošu izaugsmi un labklājību Kubā un palielinot tirdzniecības un ieguldījumu attiecības ārvalstīs; uzsver, ka tas pats attiecas arī uz Kubas ekonomikas sistēmas modernizāciju, pamatojoties uz lēmumiem, ko pieņem tās pilsoņi attiecībā uz tirdzniecības liberalizāciju, piemēram, infrastruktūru un lauksaimniecības un pārtikas rūpniecību, ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, piemēram, tūrisma nozarē, juridisku atzīšanu un noteiktību gan privātā, gan publiskā sektora dalībniekiem, iespēju radīšanu pilnīgi neatkarīgu uzņēmumu, tostarp MVU, dibināšanai un darbībai, eksporta dažādošanu, ekonomiskajiem un finanšu ieguldījumiem un darījumiem, tehnoloģisko inovāciju, privāto nodarbinātību un vispārējo tirgus brīvību, vienlaikus nodrošinot augstus darba, sociālos, vides un cilvēktiesību standartus; uzsver, ka tādā veidā būtu jāļauj valstij atcelt ierobežojumus preču un pakalpojumu nodrošinājumā un radīt pakāpenisku virzību uz brīvu sociālo telpu, līdzāspastāvēšanu, tehnoloģiju un komunikāciju izmantošanu; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot privātās īpašumtiesības, lai atvieglotu tādu privāto iniciatīvu kā cuentapropistas darbību, jo tās ir labvēlīgi ietekmējušas valsts ekonomiku; turklāt uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt MVU; aicina izveidot sadarbības apakškomitejas, lai analizētu iespējamās veicamās darbības, un aicina Komisiju un EĀDD regulāri informēt Parlamentu par visām iniciatīvām un progresu šajā jomā;

12.  pieņem zināšanai pasākumus, ko Kubas iestādes ir pieņēmušas pēdējo mēnešu laikā un to, ka Kuba 2011. gada augustā pieņēma pamatnostādnes par ekonomikas un sociālo politiku, lai veicinātu brīvu uzņēmējdarbību un ekonomikas liberalizācijas kopumā; mudina atbildīgās iestādes arī turpmāk veicināt ilgtspējīgu ekonomiku, lai valstī uzlabotu ekonomikas brīvību, kas vēl joprojām ļoti zemā līmenī, kā arī tirdzniecību un ieguldījumus; uzsver to, cik būtisks ir tiesiskums un tiesiskās noteiktības nodrošināšana valstī, pārvaldes pārredzamība, laba pārvaldība, birokrātijas samazināšana un ekonomiskā stabilitāte; uzsver, ka tādu noteikumu izstrādei, kas veicina spēcīgas ārvalstu investīcijas, lai uzlabotu valsts fizisko un tehnoloģisko infrastruktūru un veidotu konkurētspējīgu Kubas ražošanas sistēmu, būs nepieciešami daudzi citi ekonomikas un finanšu pasākumi; atgādina, ka viens no PDSN visaptverošajiem mērķiem ir atbalsts Kubas ekonomikas diversifikācijai un piemērotu uzņēmējdarbības apstākļu un uzņēmējdarbības veicināšana;

13.  uzsver, ka Kubas ekonomika ir ļoti atkarīga no ievērojamām naftas subsīdijām, ko sniedz Venecuēla, un no ārējas palīdzības, piemēram, ārvalstīs dzīvojošu kubiešu naudas pārvedumiem;

14.  uzsver vajadzību dažādot Kubas eksportu, to paplašinot ārpus tradicionālajiem produktiem, un prasa Komisijai izveidot ad hoc tirdzniecības birojus, lai veiktu paraugprakses apmaiņu un sniegtu Kubas eksportētājiem nepieciešamās zināšanas nolūkā uzlabot preču pieejamību ES tirgū;

15.  atzinīgi vērtē to, ka Kuba ir ratificējusi visas astoņas SDO pamatkonvencijas un prasa uzņemties saistības attiecībā uz to ātru īstenošanu; apņēmīgi aicina Kubu un visas valstis, ar kurām tai ir spēkā nolīgumi vai ar kurām tā veic sarunas par nolīgumiem, ratificēt un īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) noteikumus un programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, kā arī aizliegt visu veidu darbaspēka ekspluatāciju; atzīmē, ka ir jomas, kurās sociālās un darba tiesības ir apdraudētas, piemēram, darbā pieņemšanas prakse Kubas valsts uzņēmumos un algu konfiskācijas prakse tūrisma nozarē; šajā sakarībā uzsver, ka visiem strādājošajiem ir jānodrošina darba pamattiesības, kā arī atbilstoša sociālā aizsardzība saskaņā ar SDO konvencijām, un aicina abas puses strādāt šajā jomā saskaņā ar PDSN 38. pantu;

16.  atgādina par daudzgadu indikatīvo programmu (DIP) Kubai periodā no 2014. līdz 2020. gadam un par tās nozīmi reformu procesā un ilgtspējīgas ekonomikas un sociālajā attīstībā; uzsver, ka arī visām lauku sabiedrības daļām Kubā būtu jāgūst labums no lauksaimniecības nozarei paredzētajiem 50 miljoniem ES fondu līdzekļiem, ņemot vērā to, ka Kubas lauksaimniecības produktivitāte joprojām ir zema;

17.  atzinīgi vērtē Pasaules Muitas organizācijas (PMO) lomu, sniedzot stratēģisku atbalstu Kubas Aduanas General de la República (AGR) „Mercator” programmas ietvaros, lai novērtētu sagatavotību PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīguma īstenošanai; uzsver AGR proaktīvās darbības nozīmi tirdzniecības atvieglošanas nolīguma īstenošanā un prasa Komisijai palīdzēt Kubai šajā procesā;

18.  atzinīgi vērtē notiekošo cilvēktiesību dialogu, pilsoniskās sabiedrības kā atzīta dalībnieka minēšanu PDSN un to, ka tas tika uzsākts 2015. gadā pirms nolīguma parakstīšanas, un stingri prasa lielākā mērā iesaistīt pilsonisko sabiedrību; aicina Komisiju un EĀDD noteikt skaidrus kritērijus, lai pārraudzītu cilvēktiesību saistību īstenošanu PDSN; aicina Kubu nodrošināt pārredzama un saistoša ceļveža pieņemšanu par cilvēktiesībām, vides un darba tiesībām, kurš būtu jāizstrādā galvenokārt tam, lai aizsargātu cilvēktiesības, paplašinātu un uzlabotu arodbiedrības biedru tiesības un aizsargātu vidi; atgādina, ka, sākot PDSN provizorisko piemērošanu, Kuba pirmo reizi iesaistīsies sadarbībā, ko paredz Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments; aicina ES vēl vairāk uzsvērt cilvēktiesības visās savas sadarbības jomās ar Kubu saskaņā ar politikas mērķiem, kas iekļauti stratēģijā „Tirdzniecība visiem”;

19.  aicina arī Eiropas uzņēmumus, kuri darbojas Kubā, jo īpaši tos, kas saņem jebkādus publiskus aizdevumus vai finansiālu palīdzību, piemērot tos pašus darba un ētikas standartus, kādi noteikti to izcelsmes valstīs;

20.  atgādina, ka PDSN ir iekļauts noteikums par nolīguma apturēšanu cilvēktiesību noteikumu pārkāpuma gadījumā, kas iekļauts visos ES nolīgumos ar trešām valstīm.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

2

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tiziana Beghin, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Karoline Graswander-Hainz, Heidi Hautala, Yannick Jadot, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Viviane Reding, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reimer Böge, Dita Charanzová, Edouard Ferrand, Agnes Jongerius, Sajjad Karim, Seán Kelly, Fernando Ruas, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ramon Tremosa i Balcells, Jarosław Wałęsa

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

ALDE

Dita Charanzová, Hannu Takkula, Marietje Schaake, Ramon Tremosa i Balcells

ECR

David Campbell Bannerman, Joachim Starbatty

EFDD

Tiziana Beghin

PPE

Adam Szejnfeld, Artis Pabriks, Christofer Fjellner, Daniel Caspary, Fernando Ruas, Franck Proust, Jarosław Wałęsa, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Reimer Böge, Santiago Fisas Ayxelà, Seán Kelly, Viviane Reding

S&D

Agnes Jongerius, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Joachim Schuster, Karoline Graswander-Hainz, Sorin Moisă

VERTS/ALE

Heidi Hautala, Yannick Jadot

2

-

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz

3

0

ECR

Sajjad Karim

ENF

Edouard Ferrand, Franz Obermayr

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

6

16

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Bas Belder, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Elmar Brok, James Carver, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Iveta Grigule, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, Alex Mayer, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jordi Solé, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Anders Primdahl Vistisen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Reinhard Bütikofer, Luis de Grandes Pascual, Neena Gill, María Teresa Giménez Barbat, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Takis Hadjigeorgiou, Marek Jurek, Patricia Lalonde, Javi López, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Igor Šoltes, Renate Sommer, Ernest Urtasun, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pál Csáky, Dietmar Köster, Costas Mavrides

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

45

+

ALDE

Petras Auštrevičius, María Teresa Giménez Barbat, Iveta Grigule, Ilhan Kyuchyuk, Patricia Lalonde, Javier Nart, Jozo Radoš, Ivo Vajgl

ECR

Bas Belder, Anna Elżbieta Fotyga, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Anders Primdahl Vistisen

PPE

Michèle Alliot-Marie, Laima Liucija Andrikienė, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Andrzej Grzyb, Sandra Kalniete, Francisco José Millán Mon, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Renate Sommer, Luis de Grandes Pascual, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica

S&D

Nikos Androulakis, Francisco Assis, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Neena Gill, Ana Gomes, Dietmar Köster, Javi López, Andrejs Mamikins, Costas Mavrides, Alex Mayer, Clare Moody, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Elena Valenciano

6

-

ECR

Marek Jurek

EFDD

James Carver

ENF

Mario Borghezio

PPE

Lars Adaktusson, Tunne Kelam, Cristian Dan Preda

16

0

GUE/NGL

Takis Hadjigeorgiou, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat

NI

Georgios Epitideios, Janusz Korwin-Mikke

PPE

Pál Csáky, Andrey Kovatchev, Ramona Nicole Mănescu

Verts/ALE

Reinhard Bütikofer, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Jordi Solé, Ernest Urtasun, Igor Šoltes

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas