Procedūra : 2017/2009(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0239/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0239/2017

Debates :

PV 05/07/2017 - 14
CRE 05/07/2017 - 14

Balsojumi :

PV 06/07/2017 - 11.10
CRE 06/07/2017 - 11.10

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0315

ZIŅOJUMS     
PDF 771kWORD 113k
2017. gada 27. jūnija
PE 601.046v02-00 A8-0239/2017

par ES rīcību ilgtspējības jomā

(2017/2009(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Seb Dance

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
  Attīstības komitejAS ATZINUMS
  Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejAS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES rīcību ilgtspējības jomā

(2017/2009(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā 2015. gada 25. septembrī(1),

–  ņemot vērā nolīgumu, kuru pieņēma 21. pušu konferencē (COP21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums),

  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. un 5. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 7. pantu, kurā atkārtoti ir apstiprināts, ka ES „nodrošina politikas un darbību saskaņotību, ņemot vērā visus tās mērķus”, kā arī LESD 11. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu „Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” (COM(2016)0739),

–  ņemot vērā vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”(2),

  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu Nr. 30/2016 — Ziņojums par vides rādītājiem 2016. gadā,

–  ņemot vērā 2016. gada 12. maija rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem un pašreizējo stāvokli saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam(3),

  ņemot vērā Komisijas Eiropas Politiskās stratēģijas centra 2016. gada 20. jūlija stratēģisko dokumentu “Ilgtspējība tagad! Eiropas redzējums par ilgtspējību”(4),

–  ņemot vērā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam(5), tās starpposma pārskatīšanu(6) un Eiropas Parlamenta 2016. gada 2. februāra rezolūciju par starpposma pārskatīšanu(7),

  ņemot vērā ANO Vides programmas (UNEP) Starptautiskās ekspertu grupas resursu jomā ziņojumus — "Politikas saskaņotība ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai" (2015. gads), "Globālā materiālu plūsma un resursu produktivitāte" (2016. gads) un "Resursefektivitāte — potenciāls un ietekme uz ekonomiku" (2017. gads),

  ņemot vērā 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība" (JOIN(2016)0049),

  ņemot vērā 2016. gada 20. oktobrī Kito pieņemto Jaunās pilsētattīstības programmas nolīgumu (Habitat III),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0239/2017),

A.  tā kā ES un tās dalībvalstis ir pieņēmušas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (turpmāk tekstā — "Programma 2030"), tostarp ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);

B.  tā kā nākotnē ekonomikas izaugsme būs iespējama vienīgi ar nosacījumu, ka tiks ievērotas planētas iespēju robežas, lai nodrošinātu dzīvību un cieņpilnu dzīvi ikvienam;

C.  tā kā Programmai 2030 ir pārveidošanas potenciāls un tajā izklāstīta vispārēji, vērienīgi, visaptveroši, nedalāmi un savstarpēji saistīti mērķi nolūkā izskaust nabadzību, apkarot diskrimināciju un veicināt labklājību, atbildību par vidi, sociālo iekļaušanu un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī miera un drošības stiprināšanu; tā kā šie mērķi prasa tūlītēju rīcību, lai tos pilnībā un efektīvi īstenotu;

D.  tā kā ar 17 IAM un to 169 pakārtotie mērķi skar visus Savienības politikas aspektus;

E.  tā kā Komisija vēl nav izstrādājusi visaptverošu stratēģiju, lai īstenotu Programmu 2030, kas ietvertu iekšējās un ārējās politikas jomas ar sīki izstrādātu grafiku līdz 2030. gadam, kā to pieprasījis Eiropas Parlaments rezolūcijā par turpmākajiem pasākumiem un pašreizējo stāvokli saistībā ar programmu(8), un nav pilnībā veikusi vispārēju koordināciju attiecībā uz dalībvalstu līmenī veicamajām darbībām; tā kā efektīva īstenošanas stratēģija un uzraudzības un pārskatīšanas mehānisms ir būtiski, lai sasniegtu IAM;

F.  tā kā daudzi IAM ir tieši saistīti ar ES pilnvarām, līdztekus valsts, reģionāla un vietēja līmeņa iestāžu pilnvarām, un tāpēc to īstenošanai ir nepieciešama patiesas daudzlīmeņu pārvaldības pieeja, aktīvi un plaši iesaistot pilsonisko sabiedrību;

G.  tā kā klimata pārmaiņas nav atsevišķa vides problēma, bet gan saskaņā ar ANO datiem(9), ir viena no lielākajām mūslaiku problēmām un nopietni apdraud ilgtspējīgu attīstību, un to plašā un bezprecedenta ietekme ir nesamērīgi liels slogs nabadzīgākajiem un neaizsargātākajiem, kā arī palielina nevienlīdzību starp valstīm un vienas valsts ietvaros; tā kā tūlītējai rīcībai cīņā pret klimata pārmaiņām ir būtiska nozīme, lai veiksmīgi īstenotu IAM;

H.  tā kā stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi klimata pārmaiņu un enerģijas ilgtspējības jomā paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 20 %, nodrošināt 20 % no ES enerģijas pieprasījuma ar atjaunojamiem energoresursiem, un par 20 % palielināt energoefektivitāti; tā kā ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam panākt vismaz 40 % SEG emisiju iekšzemes samazinājumu salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, kas jāpielāgo saskaņā ar Parīzes nolīgumā paredzēto centienu pielāgošanas mehānismu; tā kā Parlaments ir prasījis noteikt saistošu Savienības 2030. gada energoefektivitātes mērķi — 40 %, un saistošu atjaunojamo energoresusru mērķi — vismaz 30 %, un uzsver, ka šie mērķi būtu jāīsteno, katrai valstij nosakot savus nacionālos mērķus;

I.  tā kā gan ES, gan tās dalībvalstis ir parakstījušas Parīzes nolīgumu, apņemoties sadarbībā ar citām valstīm ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 °C un arī censties panākt vēl būtiskāku samazinājumu — līdz 1,5°C, tādējādi cenšoties mazināt sliktākos klimata pārmaiņu radītos riskus, kas apdraud ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu;

J.  tā kā jūru un okeānu veselība ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu bagātīgu bioloģisko daudzveidību un garantētu pārtikas nodrošinājumu, kā arī ilgtspējīgas iztikas iespējas;

K.  tā kā saskaņā ar 7. vides rīcības programmu Komisijai ir pienākums novērtēt Savienības pārtikas un nepārtikas preču patēriņa ietekmi uz vidi globālā kontekstā;

L.  tā kā, novērtējot pašreizējās un turpmākās IAM programmas efektivitāti Eiropā, būtu ne tikai jārunā par pašreizējiem panākumiem, bet arī jāgūst ieskats nākotnes centienos un shēmās, kā arī šajā novērtējumā būtu padziļināti jāizvērtē ES politikas virzienu neatbilstība IAM, tostarp tajās jomās, kurās ES nenodrošina IAM pakārtoto mērķu īstenošanu, kā arī jākonstatē spēkā esošo politikas virzienu īstenošanas nepilnības un iespējamās pretrunas starp politikas jomām;

M.  tā kā saskaņā ar EVA prognozēm, ir maz ticams, ka 11 no 30 Vides rīcības programmas prioritārajiem mērķiem tiks sasniegti paredzētajā laikā — līdz 2020. gadam.

N.  tā kā IAM finansēšana rada milzīgu izaicinājumu, kura risināšanai ir vajadzīga spēcīga un globāla partnerība un ir jāizmanto visi finansējuma veidi (no iekšējiem, starptautiskiem, publiskiem, privātiem un inovatīviem avotiem), kā arī nefinanšu līdzekļi; tā kā ar privāto finansējumu var papildināt, bet ne aizstāt publisko finansējumu;

O.  tā kā efektīva iekšzemes resursu mobilizācija ir būtisks faktors, lai nodrošinātu Programmas 2030 mērķu sasniegšanu; tā kā uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana jo īpaši ietekmē jaunattīstības valstis;

P.  tā kā ilgtspējīgas attīstības veicināšanai ir vajadzīga noturība, kura būtu jāveicina, izmantojot daudzpusēju pieeju ES ārējai darbībai un atbalstot principu par attīstības politikas saskaņotību; tā kā dalībvalstu un ES politika rada gan apzinātu, gan neapzinātu ietekmi uz jaunattīstības valstīm un IAM ir vienreizēja iespēja panākt saskaņotību un taisnīgāku politiku attiecībā uz jaunattīstības valstīm;

Q.  tā kā starptautiskā tirdzniecība var būt spēcīgs virzītājspēks attīstībai un ekonomikas izaugsmei un liela daļa no ES importa nāk no jaunattīstības valstīm; tā kā Programmā 2030 tirdzniecība atzīta par vienu no līdzekļiem IAM sasniegšanai;

R.  tā kā migrācijas problēmas risināšana un pasaules iedzīvotāju, kuru skaits aizvien pieaug, vajadzību apmierināšana ir būtiska, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību; tā kā programmā 2030 ir uzsvērts, ka migrācija, iespējams, var veicināt attīstību; tā kā saskaņā ar LESD 208. pantu ir noteikts, ka nabadzības izskaušana ir ES attīstības politikas primārais mērķis,

1.  ņem vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas rīcību ilgtspējības jomā, kas izkārto kontekstā pašreizējās Eiropas līmeņa politikas iniciatīvas un instrumentus, un ir reakcija uz Programmas 2030 uzdevumiem; tomēr uzsver, ka nepieciešams visaptverošs novērtējums, tostarp par politikas virzienu nepilnībām un tendencēm, nesaskaņotībām un īstenošanas problēmām, kā arī par potenciāliem līdzieguvumiem un sinerģijām, attiecībā uz visiem spēkā esošajiem ES politikas virzieniem un tiesību aktiem visās nozarēs; uzsver — lai veiktu šo novērtējumu, ir nepieciešama koordinēta rīcība gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī; tāpēc aicina Komisiju, Padomi, visas to struktūras, kā arī ES aģentūras un struktūras nekavējoties sākt darbu pie šī novērtējuma;

2.  uzsver, ka Programmas 2030 mērķis ir nodrošināt lielāku labklājību ikvienam un ka trīs vienlīdz nozīmīgie ilgtspējīgas attīstības pīlāri – sociālā, vides un ekonomiskā attīstība, ir izšķiroši svarīgi IAM sasniegšanā; uzsver, ka ilgtspējīga attīstība ir Savienības pamatmērķis, kā noteikts LES 3. panta 3. punktā, un tai ir jābūt jebkuru debašu par Eiropas nākotni centrā;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos iekļaut IAM visās ES politikas jomās un iniciatīvās, pamatojoties uz universāluma un iekļaušanas principiem; aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt visaptverošu, saskaņotu un vērienīgu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa pamatstratēģiju 17 IAM un to 169 pakārtoto mērķu īstenošanai Eiropas Savienībā, ņemot vērā dažādu IAM savstarpējās saiknes un paritāti un piemērojot daudzlīmeņu pārvaldības un starpnozaru pieeju; turklāt uzsver, ka ir jānodrošina visu Programmas 2030 aspektu integrācija Eiropas pusgadā, kā arī jānodrošina Parlamenta pilnīga iesaiste šajā procesā; aicina pirmo priekšsēdētāja vietnieku, kam ir transversāla atbildība attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, uzņemties šā procesa vadību; uzsver, ka ES un tās dalībvalstis ir uzņēmušās saistības gan praksē, gan pēc būtības pilnībā īstenot IAM un to pakārtotos mērķus.

4.  atgādina, cik svarīgs ir programmas 2030 pamatā esošais princips „nevienu neatstāt novārtā”; aicina Komisiju un dalībvalstis apņēmīgi rīkoties, lai risinātu nevienlīdzību starp valstīm un vienas valsts robežās, jo tie pastiprina ietekmi uz citām globālām problēmām un kavē progresu ilgtspējīgas attīstības jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pētniecību un datu apkopošanu to politikas virzienos, lai nodrošinātu, ka tiek nodrošināta visneaizsargātāko un visizstumtāko iekļaušana un šīs personu grupas tiek atzītas par prioritāti;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos integrēt IAM labāka regulējuma programmā un uzsver, ka labāka regulējuma instrumentu stratēģiska izmantošana varētu būt noderīga ES politikas saskaņotības novērtējumam attiecībā uz Programmu 2030; aicina Komisiju ieviest visu jauno politikas virzienu un tiesību aktu pārbaudi attiecībā uz IAM un nodrošināt pilnīgu politikas saskaņotību IAM īstenošanā, vienlaikus veicinot sinerģijas, nodrošinot līdzieguvumus un izvairoties no kompromisiem gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī; uzsver, ka ilgtspējīga attīstība, kā integrēta daļa, ir jāiekļauj visaptverošā ietekmes novērtējumu satvarā, un attiecībā uz to nebūtu jāveic nodalīti ietekmes novērtējumi, kā tas patlaban notiek saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma instrumentu krājumu; prasa pilnveidot tos ietekmes novērtējumu instrumentus, ar kuriem mēra un kvantitatīvi nosaka vidēja un ilgtermiņa ietekmi uz vidi; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, ka saskaņā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) veiktajos izvērtējumos un atbilstības pārbaudēs tiek novērtēts tas, vai attiecīgie politikas virzieni vai tiesību akti palīdz vērienīgā IAM īstenošanā, vai gluži pretēji — faktiski tai traucē; prasa skaidri noteikt un nodalīt pārvaldības līmeņus, kuros būtu jāīsteno attiecīgie pakārtotie mērķi, bet uzsver arī, ka jāievēro subsidiaritātes princips; prasa ieviest skaidrus un saskaņotus attīstības virzienus valsts un, vajadzības gadījumā, subnacionālā vai vietējā līmenī, tajās dalībvalstīs, kas to vēl nav izdarījušas; uzsver, ka Komisijai būtu jāsniedz šā procesa vadlīnijas, lai tādējādi nodrošinātu saskaņotu formātu;

6.  visnotaļ mudina Komisiju stingri ievērot pārvaldības darba kārtību, kas noteikta Rio deklarācijā un Programmā 2030, kā arī 2002. gadā pieņemtajā Johannesburgas Īstenošanas plānā (JĪP) un "Rio+20" noslēguma dokumentā, kas tika pieņemts ANO 2012. gada Ilgtspējīgas attīstības konferencē;

7.  uzskata, ka Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis veicināt ilgtspējīgas attīstības padomju dibināšanu vai pilnveidošanu valsts, kā arī vietējā līmenī; un arī būtu jāveicina pilsoniskās sabiedrības un citu ieinteresēto personu līdzdalība un efektīva iesaiste attiecīgos starptautiskos forumos, šādi veicinot pārredzamību un plašu sabiedrības līdzdalību, kā arī partnerības ilgtspējīgas attīstības īstenošanai;

8.  atgādina, ka gan ES, gan tās dalībvalstis ir parakstījušas Parīzes nolīgumu un līdz ar to apņēmušās sasniegt tā mērķus, un, lai to izdarītu, ir nepieciešama globāla rīcība; uzsver nepieciešamību integrēt ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķi, lai ierobežotu globālo sasilšanu krietni zem 2 °C un arī lai censtos panākt vēl būtiskāku samazinājumu — līdz 1,5°C;

9.  atzīst – lai īstenotu IAM, būs vajadzīga ES, dalībvalstu, vietējo un reģionālo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, iedzīvotāju, uzņēmumu, kā arī trešo partnerorganizāciju ieinteresēto personu daudzpusēja iesaistīšanās; aicina Komisiju nodrošināt, ka tās paziņojumā minētā daudzpusējā ieinteresēto personu platforma kļūst par labākās prakses piemēru Programmas 2030 plānošanas, īstenošanas, monitoringa un pārskatīšanas atbalstam; uzsver, ka šai platformai būtu jāmobilizē īpašās zināšanas izšķiroši svarīgākajās nozarēs, jāveicina inovācija un jāatbalsta efektīva saziņa ar ieinteresētajām personām, mudinot uz augšupēju pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanā; turklāt uzsver, ka šīs platformas darbības jomai vajadzētu būt daudz plašākai — tai nevajadzētu būt tikai savstarpējas mācīšanās platformai, un tai būtu jānodrošina ieinteresēto peronu patiesa iesaiste IAM īstenošanas plānošanā un uzraudzībā; aicina Komisiju veicināt sinerģijas ar citām atbilstīgām platformām, piemēram, ar REFIT platformu, aprites ekonomikas platformu, Konkurētspējas un izaugsmes jautājumu augsta līmeņa darba grupu un Augsta līmeņa ekspertu grupu finanšu stabilitātes jautājumos, kā arī ziņot Parlamentam un Padomei par to kā tiek īstenoti ieteikumi attiecībā uz šo platformu;

10.  aicina Komisiju pastiprināt centienus IAM īstenošanas pārvaldības atbalstam, lai nodrošinātu: i)

  daudznozaru pieeju — izveidojot valstu koordinēšanas struktūru, kas būtu atbildīga par Programmas 2030 sasniegumu novērtēšanu, un kuru, ar savām īpašajām zināšanām, atbalstītu NVO;ii)

  daudzlīmeņu pieeju — izveidojot efektīvu institucionālo satvaru ilgtspējīgai attīstībai visos līmeņos;iii)

  daudzu dalībnieku iesaisti — atbalstot sabiedrības izpratnes un līdzdalības veicināšanu un mudinot uz to, nodrošinot informācijas plašu pieejamību; iv)

  ka uzmanība jo īpaši tiek pievērsta zinātnes un politikas saskarnei;v)

  ka tiek noteikti skaidri termiņi, kuri pamatoti gan ar īstermiņa, gan ilgtermiņa vajadzībām;

tāpēc prasa, lai Komisija nodrošinātu, ka daudzpusējā ieinteresēto personu platforma ne tikai vāktu, bet arī izplatītu pieredzē gūtās zināšanas par IAM, kā arī, lai nodrošinātu, ka platformai ir ietekme uz politikas plānošanu; lai to panāktu, prasa Komisijai, ar Parlamenta un Padomes atbalstu, izveidot daudzpusēju ieinteresēto personu platformu, kurā būtu iesaistīti dalībnieki no daudzām un dažādām nozarēm — uzņēmējdarbības un rūpniecības, patērētāju organizācijām, arodbiedrībām, sociālās jomas NVO, vides un klimata jomas NVO, attīstības sadarbības jomas NVO un vietējām pārvaldes struktūrām, pilsētu pašvaldībām — tiem visiem jābūt pārstāvētiem forumā, kurā nedrīkst būt mazāk kā 30 ieinteresētās personas; sanāksmēm jābūt pieejamām tik daudziem dalībniekiem, cik vien iespējams un jāparedz iespēja nodrošināt lielāku pieejamību, ja interese laika gaitā pieaug; platformai savās ceturkšņa sanāksmēs ir jāidentificē problēmas, kas traucē IAM īstenošanā; Parlamentam ir jāapsver iespēja izveidot darba grupu IAM jomā, lai tādējādi nodrošinātu horizontālu darbu pie šī jautājuma Parlamenta iekšienē; šajā grupā vajadzēt būt deputātiem no tik daudzām komitejām, cik vien iespējams; Komisijai un Parlamentam būtu aktīvi jāiesaistās daudzpusējās ieinteresēto personu platformas sanāksmēs; Komisijai reizi gadā būtu jāsniedz platformai atjaunināta informācija par tās turpmākajiem plāniem IAM īstenošanas atbalstam, kā arī pirms ANO IAM augsta līmeņa sanāksmes jūnijā/jūlijā — visos līmeņos visās dalībvalstīs pieejams dokuments par labāko praksi IAM īstenošanā; Reģionu komitejai vajadzētu darboties kā vidutājam starp vietēja un valsts līmeņa dalībniekiem;

11.  atzinīgi vērtē to, ka aizvien vairāk institucionālā un privātā kapitāla tiek piešķirts IAM īstenošanai un aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ilgtspējīgas attīstības kritērijus ES institucionālajiem izdevumiem, konstatēt iespējamos regulatīvos šķēršļus un stimulus investīcijām IAM īstenošanā un izpētīt konverģences un sadarbības iespējas starp publiskām un privātām investīcijām;

12.  atzinīgi vērtē Vides mērķu īstenošanas pārskata potenciālo ieguldījumu IAM īstenošanā, jo, pateicoties tam, tiks uzlabota acquis īstenošana dalībvalstīs; tomēr piekodina, ka šo pārskatu nebūtu jāuzskata par citu instrumentu, piemēram, pienākuma neizpildes procedūras, aizstājēju;

13.  mudina Komisiju izstrādāt efektīvus uzraudzības, izsekojamības un pārskatīšanas mehānismus attiecībā uz IAM un Programmas 2030 īstenošanu un aicina Komisiju, sadarbībā ar Eurostat, izstrādāt īpašu progresa rādītāju kopumu, ko piemērot IAM īstenošanai ES iekšienē; prasa Komisijai sagatavot ikgadējus ziņojumus par ES panākumiem IAM īstenošanā; uzsver, ka Komisijai ir jāatbalsta dalībvalstis, lai nodrošinātu ziņošanas kārtības saskaņotību; prasa, lai Parlaments kļūtu šā procesa partneris, jo īpaši otrajā darba virzienā laikposmā pēc 2020. gada un prasa īstenot ikgadējo dialogu un ziņošanas kārtību starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, tā rezultātā sagatavojot ziņojumu; mudina nodrošināt, lai rezultāti būtu pārredzami, kā arī plašam iedzīvotāju lokam viegli saprotami un uztverami; uzsver, cik svarīga ir pārredzamība un demokrātiskā pārskatabildība, uzraugot Programmas 2030 īstenošanu un tāpēc vērš uzmanību uz to, cik nozīmīga loma šajā procesā ir likumdevējiem; uzskata, ka saistoša iestāžu nolīguma noslēgšana saskaņā ar LESD 295. pantu nodrošinātu pienācīgu sadarbības kārtību šajā jomā;

14.  uzsver, ka ES dominējošā industriālā lauksaimniecība padarīs par neiespējamu ES līmenī sasniegt 2. IAM par ilgtspējīgu attīstību, kā arī sasniegt tos IAM, kas attiecas uz piesārņojuma un ūdens pārmērīgas izmantošanas novēršanu (6.3 & 6.4), uz augsnes kvalitātes uzlabošanu (2.4 & 15.3), kā arī uz bioloģiskās daudzveidības bojāejas novēršanu (15.);

15.  uzskata, ka ES vajadzētu būt globālai līderei pārejā uz mazoglekļa ekonomiku un uz ilgtspējīgu ražošanas – patēriņa sistēmu; aicina Komisiju savus zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas (ZTI) politikas virzienus vērst uz IAM īstenošanu un aicina Komisiju sagatavot paziņojumu par ZTI ilgtspējīgai attīstībai (‘STI4SD’), jo īpaši saistībā ar IAM, kā to ierosinājusi Komisijas Ekspertu grupa Rio+20 izpildes pārraudzībai, lai izstrādātu un atbalstītu politikas koordināciju un kohēziju ilgtermiņā;

16.  uzsver, ka zinātne, tehnoloģijas un inovācija ir īpaši svarīgi instrumenti IAM īstenošanai; uzsver, ka pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" un turpmākās pamatprogrammas pētniecībai ir labāk jāintegrē ilgtspējīgas attīstības koncepcija un sabiedrības problēmu risināšana;

17.  atgādina — kā noteikts Parlamenta 2016. gada 12. maija rezolūcijā, Parlamentam vajadzētu būt skaidri noteiktām pilnvarām Programmas 2030 īstenošanā;

18.  atzinīgi vērtē nesenās iniciatīvas resursefektivitātes veicināšanai, tostarp atkritumu rašanās novēršanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes jomā, kā arī attiecībā uz vienīgi nepārstrādājamu materiālu izmantošanu enerģijas atgūšanai un pārstrādājamu vai tādu atkritumu, no kuriem var atgūt materiālus, apglabāšanas poligonos izbeigšanu, atbilstīgi aprites ekonomikas rīcības plānam un priekšlikumam par jauniem, vērienīgiem ES mērķiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas, citstarp, palīdzēs sasniegt 12. IAM un samazinās jūras piesārņojumu ar atkritumiem; atzīst, ka, lai izmaksu ziņā lietderīgi nodrošinātu IAM un klimata mērķu sasniegšanu, būs jāpalielina resursefektivitāte un tādējādi tiks panākts, ka līdz 2050. gadam kopējās SEG emisijas samazināsies par 19 %, un G7 valstu SEG emisijas samazināsies līdz pat 25 %; norāda, ka 12 no 17 IAM īstenošana ir atkarīga no dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas; uzsver, cik svarīgs ir ilgtspējīgs patēriņš un ražošana, palielinot efektivitāti un samazinot piesārņojumu, pieprasījumu pēc resursiem un atkritumu rašanos; uzsver cik svarīgi ir nošķirt izaugsmi, resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi; aicina Komisiju regulāri izstrādāt ziņojumus par aprites ekonomiku, kuros detalizēti norādīta aprites ekonomikas situācija un tendences, tādējādi dodot iespēju pielāgot politikas virzienus, pamatojoties uz objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, ka aprites ekonomikas rezultātā būtiski samazinās pirmreizējo materiālu izmantošana, samazinās materiālu zaudēšana atkritumos, tiek pagarināts produktu izmantojamības laiks un tiek izmantoti ražošanas blakusprodukti un pārpalikušie materiāli, kas agrāk tika uzskatīti par atkritumiem; aicina Komisiju nākt klajā ar vērienīgu un visaptverošu stratēģiju par plastmasu, vienlaikus ievērojot arī 2020. gada mērķi attiecībā uz ķīmisko vielu videi drošu pārvaldību, ņemot vērā 7. vides rīcības programmā noteikto mērķi nodrošināt netoksiskus materiālu aprites ciklus; uzskata, ka Savienības līmenī koordinēta rīcība pret pārtikas izšķērdēšanu ir izšķiroši svarīga 2. IAM īstenošanai; uzsver, ka ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam panākt, ka pārtikas atkritumu rašanās ir samazināta par 50 %;

19.  uzsver, ka Lēmumā Nr. 1386/2013/ES ir norādīts, ka globālās ekonomikas pašreizējās ražošanas un patēriņa sistēmas rada ļoti daudz atkritumu, kas, līdz ar augošo pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, praktiski noved pie resursu izsīkuma, tādējādi palielinot būtisku izejvielu, minerālu un enerģijas cenas un radot vēl vairāk piesārņojuma un atkritumu, kā arī palielinot siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē un paātrinot augsnes degradēšanas un mežu iznīcināšanas procesus; tāpēc ES un tās dalībvalstīm ir jācenšas nodrošināt, ka tiek veikts produktu un pakalpojumu aprites cikla izvērtējums, lai tādējādi konstatētu to patieso ietekmi uz ilgtspējību;

20.  atgādina, ka ekonomikas izaugsmes nošķiršana no resursu patēriņa ir izšķiroši svarīga, lai ierobežotu ietekmi uz vidi un uzlabotu Eiropas konkurētspēju, kā arī samazinātu atkarību no resursiem;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis risināt problēmas, kuru dēļ tik ļoti tiek kavēta labas ūdens kvalitātes nodrošināšana saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu, un aicina nodrošināt 6. IAM sasniegšanu; norāda uz EVA veikto novērtējumu, kurā konstatēts, ka pusei Eiropas upju un ezeru ekoloģiskais stāvoklis ir klasificējams kā neapmierinošs un ka ūdens ekosistēmu stāvoklis joprojām būtiski pasliktinās, kā arī samazinās to bioloģiskā daudzveidība; aicina Komisiju atbalstīt inovatīvu pieeju ilgtspējīgai ūdens resursu apsaimniekošanai, tostarp nodrošinot, ka pilnībā tiek izmantots notekūdeņu potenciāls, un piemērojot aprites ekonomikas principus ūdens resursu apsaimniekošanai, īstenojot tādus pasākumus, kas veicina notekūdeņu nekaitīgu atkārtotu izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī rūpniecībā un pašvaldību saimnieciskajā darbībā; uzsver, ka aptuveni 70 miljoni Eiropas iedzīvotāju vasaras mēnešos cieš no ūdens trūkuma; turklāt atgādina, ka aptuveni 2 % no ES iedzīvotāju kopskaita nav brīvi pieejams dzeramais ūdens, un šī problēma nesamērīgi skar mazaizsargātas, atstumtas iedzīvotāju grupas; kā arī atgādina, ka Eiropā patēriņam nedroša ūdens, kā arī sanitārijas un higiēnas trūkuma dēļ ikdienu mirst 10 cilvēki;

22.  atzinīgi vērtē Komisijas kopīgo paziņojumu par okeānu nākotni, kurā ierosināti 50 pasākumi, lai nodrošinātu veselīgus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi apsaimniekotus okeānus Eiropas daļā un visā pasaulē, tādējādi cenšoties nodrošināt 14. IAM īstenošanu, kas ir steidzams mērķis, ņemot vērā nepieciešamību strauji atveseļot Eiropas jūras un pasaules okeānus;

23.  uzsver bioloģiskās daudzveidības izšķirošo nozīmību vides un sociālekonomiskā ziņā un norāda, ka saskaņā ar jaunāko planētas iespēju robežu ziņojumu pašreizējie bioloģiskās daudzveidības bojāejas rādītāji ir pārsnieguši planētas iespēju robežas, bet biosfēras integritāte ir uzskatāma par galveno planētas iespēju rādītāju un, ja tā tiek būtiski skarta, Zemes kopējās sistēmas stāvoklis tiek pilnībā mainīts; ar bažām atzīmē, ka ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas laikam līdz 2020. gadam un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību mērķi netiks sasniegti, ja netiks īstenoti būtiski papildu centieni; atgādina, ka aptuveni 60 % dzīvnieku sugu un 77 % aizsargājamo dzīvotņu stāvoklis nebūt nav apmierinošs(10); aicina Komisiju un dalībvalstis pielikt vairāk pūļu, lai sasniegtu šos mērķus, citstarp, pilnībā īstenojot Dabas direktīvas un atzīstot Eiropas ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības pievienoto vērtību, kā arī piešķirot pietiekamu finansējumu, tostarp turpmākajos budžetos, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, jo īpaši Natura 2000 tīklam un programmai LIFE; atkārtoti uzstāj, ka nepieciešama vienota izsekojamības metodika, kurā ņemti vērā visi tiešie un netiešie izdevumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un šo izmaksu lietderība, un vienlaikus uzsver, ka jānodrošina, lai vispārējie ES izdevumi neietekmē bioloģisko daudzveidību negatīvi un lai atbalsta Eiropas mērķu bioloģiskās daudzveidības jomā sasniegšanu;

24.  uzsver, ka Dabas direktīvu pilnīga īstenošana un izpildes nodrošināšana, kā arī atbilstošs finansējums ir būtiski svarīgi, lai panāktu, ka bioloģiskās daudzveidības stratēģija kopumā ir veiksmīga un ka tiek sasniegts tās pamatmērķis; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu nepārskatīt Dabas direktīvas;

25.  mudina Komisiju un dalībvalstis ātri pabeigt un sekmēt ekoloģisko tīklu “Natura 2000”, vienlaikus pastiprinot centienus nodrošināt, lai pietiekami daudz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tiktu par tādām izraudzītas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu un lai līdztekus šāda statusa piešķiršanai tiktu veikti efektīvi pasākumi bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai Eiropā;

26.  norāda, ka pētījumi liecina par to, ka intensīva lauksaimniecība ir viens no galvenajiem augsnes organiskā oglekļa un augsnes bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas iemesliem; aicina ES veicināt metodes, ar kurām nodrošina augsnes kvalitāti, piemēram, augseku, ietverot arī pākšaugus, un lopkopību, tādējādi ļaujot ES sasniegt IAM Nr. 2.4 un Nr. 15.3;

27.  uzskata, ka ES ir jādara daudz vairāk, lai sasniegtu IAM Nr. 15; mudina jo īpaši Komisiju piešķirt prioritāti jautājumam par vides attīrīšanu, ierosinot saskaņotus standartus attiecībā uz augsnes izmantošanu un degradāciju un iespējami drīz nākot klajā ar rīcības plānu cīņai pret atmežošanu un mežu degradāciju, kas ir ticis vairākkārt izziņots, un grafiku tā īstenošanai;

28.  aicina Komisiju pastiprināt centienus pasaules mērogā, lai aizsargātu svarīgo Arktikas ekoloģiju un vidi; stingri mudina Komisiju nepieļaut nekādu politiku, kas stimulētu Arktikas izmantošanu fosilā kurināmā ieguvei;

29.  atzīst, ka izmaiņas saistībā ar augsnes bioloģisko daudzveidību un augsnes organisko oglekli galvenokārt izraisa zemes apsaimniekošanas prakse un izmaiņas zemes izmantojumā, kā arī klimata pārmaiņas, kurām ir būtiski negatīva ietekme uz visu ekosistēmu un sabiedrību; tādēļ aicina Komisiju nākamajā 8. VRP īpašu uzmanību pievērst ar augsni saistītiem jautājumiem;

30.  uzsver, ka sojas pupu miltu ES imports dzīvnieku ēdināšanai veicina mežu izciršanu Dienvidamerikā, tādējādi apdraudot IAM sasniegšanu atmežošanas, klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jomā;

31.  uzsver, ka 7. VRP pati par sevi ir būtisks instruments IAM īstenošanai, kaut arī dažās nozarēs veiktie pasākumi joprojām nav pietiekami, lai nodrošinātu IAM sasniegšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai pilnībā īstenotu 7. VRP, iekļaut 7. VRP novērtējumā pārskatu par to, cik lielā mērā tās mērķi atbilst IAM, un, ņemot vērā minētos secinājumus, nākt klajā ar ieteikumu nākamās programmas izstrādei; aicina Komisiju savlaicīgi ierosināt Savienības vides rīcības programmu laikposmam pēc 2020. gada, kā paredzēts LESD 192. panta 3. punktā, jo šāda programma palīdzēs sasniegt IAM Eiropā;

32.  atzinīgi vērtē uzmanības pievēršanu bioloģiskajai daudzveidībai, dabas resursiem un ekosistēmām, kā arī konstatētajai saiknei starp šiem elementiem un cilvēka veselību un labklājību; uzsver, ka ir jāizstrādā „vienas veselības” pieeja, kas aptver cilvēka, dzīvnieku un vides veselību, un atgādina, ka ieguldījumi pētniecībā un inovācijā ar mērķi izstrādāt jaunas veselības aprūpes tehnoloģijas ir svarīgs priekšnoteikums IAM sasniegšanai; mudina Komisiju ļoti ātri veikt analīzi, lai reaģētu uz ESAO publikāciju “EU Health at a Glance”, kurā norādīts, ka daudzās ES dalībvalstīs nav pieaudzis paredzamais dzīves ilgums; norāda, ka vienlīdzīga piekļuve augstas kvalitātes veselības aprūpei ir ārkārtīgi svarīga ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas nodrošināšanai, jo tā var mazināt nevienlīdzību; uzsver, ka ir jāpaveic vairāk, lai novērstu daudzveidīgos pieejamības šķēršļus individuālā, pakalpojumu sniedzēju un veselības aprūpes sistēmu līmenī un turpinātu veikt ieguldījumus inovācijā un medicīnas pētījumos, kā arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) darbībā ar mērķi izstrādāt tādus veselības aprūpes risinājumus, kas ir pieejami, ilgtspējīgi un vērsti uz to, lai pasaules mērogā apkarotu HIV/AIDS, tuberkulozi, meningītu, C hepatītu un citas novārtā atstātas infekcijas slimības, kuras bieži ir saistītas ar nabadzību; norāda, ka ieguldīšana pasaules mēroga medicīnas pētniecībā un izstrādē ir ārkārtīgi svarīga, lai risinātu aktuālās veselības problēmas, piemēram, cīnītos ar epidēmijām un rezistenci pret antibiotikām;

33.  uzsver, ka okeānu ekonomika vai “zilā ekonomika” piedāvā nozīmīgas iespējas jūras resursu ilgtspējīgai izmantošanai un saglabāšanai un ka piemērots atbalsts spēju veidošanā, lai izstrādātu un ieviestu plānošanas instrumentus un pārvaldības sistēmas, var dot iespēju jaunattīstības valstīm izmantot šīs iespējas; uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas nozīmīga loma šajā jautājumā;

34.  atgādina, ka Komisijas priekšlikumā par 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru ir izvirzīti trīs galvenie mērķi 2030. gadam: samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 %, vismaz 27 % no kopējā ES enerģijas pieprasījuma apmierināt ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu un panākt energoefektivitātes uzlabojumu vismaz 30 % apmērā; atgādina par Parlamenta pieņemtajām nostājām šo mērķu sakarā; uzsver, ka šie mērķi ir jāpārskata un jāsagatavo ES stratēģija nulles emisiju panākšanai līdz gadsimta vidum, paredzot izmaksu ziņā efektīvu rīcības programmu un ņemot vērā ES reģionu un valstu īpatnības, nolūkā sasniegt Parīzes nolīguma mērķus panākt, lai neto emisiju līmenis būtu nulle;

35.  aicina ES un dalībvalstis attīstības politikas nostādnēs efektīvi iekļaut klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus; uzsver, ka ir jāveicina energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju nodošana un jāsniedz atbalsts ieguldījumiem mazapjoma, ārpustīkla un decentralizētos atjaunojamās enerģijas projektos; aicina ES pastiprināt atbalstu ilgtspējīgai lauksaimniecībai, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumus, izmantojot mērķtiecīgu atbalstu mazajiem lauksaimniekiem, kultūraugu dažādošanai, agromežsaimniecībai un agroekoloģiskai praksei;

36.  turklāt atzīst, ka ES gaļas ražošanas un patēriņa samazinājums palīdzētu sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus samazināt saslimstību ar neinfekciozām slimībām (3.4. IAM), samazināt piesārņojumu un ūdens resursu pārmērīgu izmantošanu (jo īpaši attiecībā uz sarkano gaļu) (6.3. un 6.4. IAM), uzlabot augsnes kvalitāti (2.4. un 15.3. IAM), apturēt atmežošanu (15.2. IAM) un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos (15. IAM);

37.  atzīst saikni, kas pastāv starp zivsaimniecības resursu iegūšanu, to aizsardzību un tirdzniecību; turklāt atzīst, ka alternatīvās izmaksas, kas rastos, ja netiks pārtrauktas kaitīgās zvejas dotācijas, ir ļoti augstas, jo bez rīcības šajā jomā zvejas resursi tiks izsmelti, kā rezultātā radīsies pārtikas nepietiekamība un tiks iznīcināti tie nodarbinātības avoti, ko bija plānots saglabāt;

38.  uzsver, ka enerģētiskā nabadzība, ko bieži definē kā situāciju, kad indivīdi vai mājsaimniecības nespēj pienācīgi apsildīt savu mājokli vai mājoklī par pieņemamu cenu izmantot citus vajadzīgos enerģētikas pakalpojumus, ir problēma daudzās dalībvalstīs; uzsver, ka enerģētisko nabadzību izraisa enerģijas cenu pieaugums, recesijas ietekme uz valstu un reģionu ekonomiku un mājokļi ar zemiem energoefektivitātes rādītājiem; atgādina, ka saskaņā ar ES statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) tiek lēsts, ka 54 miljoni Eiropas iedzīvotāju (10,8 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita) 2012. gadā nevarēja pietiekami apsildīt savus mājokļus, un līdzīgs skaits iedzīvotāju veica novēlotus maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem vai dzīvoja sliktos sadzīves apstākļos; aicina dalībvalstis atzīt un risināt šo problēmu, jo enerģijas pamatpakalpojumu nodrošināšana ir ārkārtīgi svarīga, lai panāktu to, ka kopienu iedzīvotāji necieš no kaitīgas ietekmes uz veselību, nenonāk vēl lielākā nabadzībā un var saglabāt labu dzīves kvalitāti, un lai nodrošinātu, ka finansējums to mājsaimniecību atbalstam, kurām tas ir nepieciešams, nekļūtu pārmērīgi liels; uzsver, ka moderniem enerģētikas pakalpojumiem ir ļoti svarīga nozīme iedzīvotāju labklājībā un valsts ekonomiskajā attīstībā; tomēr norāda, ka pasaulē 1,2 miljardiem cilvēku nav pieejama elektrība un vairāk nekā 2,7 miljardiem cilvēku nav pieejamas tīras ēdiena gatavošanas iekārtas; turklāt atgādina, ka vairāk nekā 95 % no šiem cilvēkiem dzīvo Subsahāras Āfrikā vai Āzijas jaunattīstības valstīs un aptuveni 80 % dzīvo lauku apvidos; uzsver, ka enerģija ir centrālais faktors gandrīz visās būtiskākajās problēmās un iespējās, ar ko saskaras mūsdienu pasaule; uzsver, ka attiecībā uz nodarbinātību, drošību, klimata pārmaiņām, pārtikas ražošanu vai ienākumu palielināšanu enerģijas pieejamība visiem ir ļoti svarīga un ilgtspējīga enerģētika ir iespēja, kas pārveido dzīvi, ekonomiku un planētu;

39.  iesaka klimata jomas pasākumus pilnībā integrēt visā ES budžetā (klimata pasākumu integrācija), nodrošinot to, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumi tiek integrēti visos lēmumos par ieguldījumiem Eiropā;

40.  aicina Komisiju reizi piecos gados, sākot no perioda sešus mēnešus pēc 2018. gadā plānotā veicinošā dialoga saskaņā ar UNFCCC, sagatavot ziņojumu par ES klimata jomas tiesību aktiem, tostarp par Kopīgo centienu regulu un ETS direktīvu, lai pārliecinātos, ka šie tiesību akti ir efektīvi, nodrošinot paredzamo ieguldījumu ES centienos samazināt SEG, un lai noteiktu, vai pašreizējie samazināšanas rezultāti būs pietiekami IAM un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai; turklāt prasa Komisijai vēlākais līdz 2020. gadam pārskatīt un paplašināt klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam un ES valstu paredzēto devumu, lai tos pienācīgi saskaņotu ar Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķiem un IAM; aicina Komisiju stimulēt SEG absorbcijas potenciālu, mudinot izstrādāt politikas virzienus, ar ko atbalsta apmežošanu, īstenojot pienācīgu mežu apsaimniekošanas praksi un ņemot vērā faktu, ka ES saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam apņēmās pasaules mērogā līdz 2020. gadam veicināt ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas īstenošanu, apturēt atmežošanu, atveseļot noplicinātās mežu zemes un palielināt apmežošanu un mežu atjaunošanu;

41.  uzsver, ka centieni mazināt globālo sasilšanu nav šķērslis ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai un ka, gluži pretēji, ekonomikas dekarbonizācija būtu jāuzskata par vienu no galvenajiem jaunas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicinātājiem; tomēr atzīst, ka virzībā uz jebkādu jaunu ekonomikas un sociālo modeli kopienas, kas veidotas saistībā ar tradicionālo rūpniecību, nenovēršami saskarsies ar grūtībām; uzsver, ka ir svarīgi sniegt atbalstu šajā pārejas procesā un aicina Komisiju un dalībvalstis novirzīt finansējumu no tādiem avotiem kā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), lai finansētu modernizāciju un taisnīgu pāreju šādu kopienu atbalstam un veicinātu labāko tehnoloģiju un ražošanas prakses ieviešanu nolūkā nodrošināt labākos vides aizsardzības standartus un drošu, stabilu un ilgtspējīgu nodarbinātību;

42.  uzsver — lai ES varētu sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus, ir svarīgi tos visaptveroši ietvert Eiropas pusgadā, tostarp pievēršoties zaļajām darbvietām, resursu efektivitātei, ilgtspējīgiem ieguldījumiem un inovācijai; norāda, ka resursu ziņā efektīvai ekonomikai ir liels potenciāls darbvietu radīšanā un ekonomikas izaugsmē, jo līdz 2050. gadam tā pasaules ekonomikā radīs USD 2 triljonu papildu vērtību un papildinās G7 valstu IKP par USD 600 miljardiem;

43.  norāda, ka nepārtraukta bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, mežu izciršanas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme var izraisīt konkurences pieaugumu attiecībā uz tādiem resursiem kā pārtika un enerģija, nabadzības palielināšanos, pasaules politisko nestabilitāti, iedzīvotāju pārvietošanos un jaunas globālās migrācijas tendences; uzstāj, lai Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un dalībvalstis minētos faktorus ņemtu vērā visos ārējo attiecību un starptautiskās diplomātijas aspektos, vienlaikus nodrošinot būtisku oficiālās attīstības palīdzības (OAP) finansējuma palielināšanu; aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis visās darbībās un mijiedarbībā ar trešām valstīm īstenot centienus samazināt emisijas, veicinot atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanu, resursu efektivitāti, bioloģisko daudzveidību un mežu aizsardzību, kā arī sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām;

44.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ES ārpolitika ir saderīga ar IAM, un apzināt jomas, kurās vajadzīga turpmāka rīcība vai īstenošana, lai nodrošinātu, ka ar ES ārpolitiku atbalsta IAM efektīvu īstenošanu un tā nav pretrunā ar IAM un to īstenošanu citos reģionos, jo īpaši jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju šajā nolūkā sākt uzticamu procesu, kurā izmanto prognožu / agrīnas brīdināšanas metodi attiecībā uz jaunām iniciatīvām un priekšlikumiem, tostarp spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu, un nākt klajā ar priekšlikumu par visaptverošu ārējo ilgtspējīgas attīstības stratēģiju; vērš uzmanību uz tādiem pieejamiem instrumentiem un forumiem kā Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), ANO/EEK reģionālais forums par ilgtspējīgu attīstību (RFSD), Augsta līmeņa politiskais forums un ANO centrālā platforma; aicina Augsta līmeņa politiskajā forumā veikt paveiktā brīvprātīgu pārskatīšanu saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kurā dalībvalstis mudinātas veikt regulāru un iekļaujošu paveiktā pārskatīšanu; uzsver, ka šajā sakarībā ir svarīgi veikt regulārus un pienācīgus ex-ante ietekmes novērtējumus; atgādina par Līgumā paredzēto pienākumu ņemt vērā attīstības sadarbības mērķus visās politikas jomās, kas var ietekmēt jaunattīstības valstis;

45.  atgādina par kultūras īpašo nozīmi ārējās attiecībās un attīstības politikā, jo īpaši attiecībā uz konfliktu risināšanu un novēršanu, miera atjaunošanu un iespēju nodrošināšanu vietējiem iedzīvotājiem; tādēļ uzskata, ka jauna konsensa attīstības jomā panākšanai ir vajadzīga vērienīga un laba kultūras stratēģija, kas ietver arī kultūras diplomātiju;

46.  uzsver OAP kā galvenā instrumenta nozīmi, lai īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu laikposmam līdz 2030. gadam, izskaužot nabadzību visos tās veidos un apkarojot nevienlīdzību, un vienlaikus atgādina, ka ar attīstības palīdzību vien nepietiek, lai novērstu nabadzību jaunattīstības valstīs; uzsver, ka ir jāveicina instrumenti, ar ko sekmē lielāku pārskatatbildību, piemēram, atbalsts no budžeta līdzekļiem; aicina ES un tās dalībvalstis nekavējoties atkārtoti apliecināt savu apņemšanos attiecībā uz mērķi paredzēt 0,7 % no nacionālā kopienākuma un iesniegt priekšlikumus par detalizētu grafiku OAP pakāpeniskai palielināšanai, lai sasniegtu šo mērķi; atgādina par ES apņemšanos piešķirt vismaz 20 % no tās OAP cilvēces attīstības un sociālās iekļaušanas mērķiem, un aicina atjaunot apņemšanos šajā sakarībā; aicina Komisiju īstenot ESAO Attīstības veicināšanas komitejas (DAC) ieteikumu panākt, ka gada vidējais dotāciju līmenis sasniedz 86 % no kopējām OAP saistībām; aicina pasargāt OAP no darbības novirzīšanas un ievērot starptautiski pieņemtos attīstības efektivitātes principus, saglabājot OAP pamatmērķi izskaust nabadzību un īpašu uzmanību pievēršot vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un nestabilām situācijām; atgādina par nepieciešamību plašākā attīstības programmā iet tālāk par līdzekļu devēja/saņēmēja attiecībām;

47.  uzsver Augsta līmeņa politiskā foruma nozīmi IAM īstenošanas pārraudzībā un pārskatīšanā un aicina Komisiju un Padomi ievērot ES vadošo lomu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam izstrādē un īstenošanā, vienojoties par kopīgām ES nostājām un vienotu ES ziņošanu, pamatojoties uz dalībvalstu un ES iestāžu saskaņotu ziņošanu pirms Augsta līmeņa politiskā foruma Ģenerālās asamblejas paspārnē; aicina Komisiju izvērtēt pašreizējos pasākumus gaidāmā Augsta līmeņa politiskā foruma gaitā un konkrētos IAM, kas tiks pārskatīti;

48.  uzsver, ka fiskālā taisnīguma un pārredzamības nodrošināšana, cīņa pret nodokļu apiešanu, nelikumīgu finanšu plūsmu un nodokļu oāžu izskaušana, kā arī publisko finanšu pārvaldības uzlabošana, ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un aizvien lielāka iekšzemes resursu mobilizēšana ir būtiska Attīstības programmas laikposmam līdz 2030. gadam finansēšanai; aicina ES izveidot finansēšanas programmu (DEVETAX 2030), lai mērķtiecīgi atbalstītu nodokļu struktūru izveidi jaunietekmes ekonomikas valstīs un palīdzētu jaunattīstības valstīm izveidot jaunas reģionālās nodokļu iestādes; atkārtoti aicina paredzēt starptautisku finanšu darījumu nodokli, lai risinātu ar nabadzību saistītās globālās problēmas, veikt izpēti par visu valstu un ES nodokļu politikas ietekmi uz jaunattīstības valstīm un ievērot politikas saskaņotības attīstībai principu, pieņemot tiesību aktus šajā jomā;

49.  ņem vērā problēmas, ko rada lielpilsētu straujā izaugsme, kā arī problēmas, kuras šis fenomens rada sociālajai un vides ilgtspējai; prasa panākt līdzsvarotu reģionālo attīstību un atgādina, ka saimnieciskās darbības stimulēšana lauku apgabalos, mazākās pilsētās un mazpilsētās mazina motivāciju pārcelties uz lielpilsētām, tādējādi atvieglojot nekontrolētas urbanizācijas un migrācijas radītās problēmas; uzsver, ka decentralizētas reģionālās struktūras veicina nepietiekamu barības vielu, piemēram, fosfora, cirkulāciju no pilsētām atpakaļ lauksaimnieciskajā ražošanā;

50.  aicina Komisiju un dalībvalstis pielāgot pieeju attiecībā uz migrāciju ar mērķi izstrādāt migrācijas politiku saskaņā ar 10. IAM un veidot uz faktiem balstītu izpratni par migrantiem un patvēruma meklētājiem, apkarojot pret migrantiem vērsto ksenofobiju un diskrimināciju, kā arī veikt ieguldījumus galvenajos cilvēces attīstības virzītājspēkos; atkārtoti pauž bažas par to, ka jaunās politikas un finanšu instrumentus nelikumīgas un piespiedu migrācijas cēloņu novēršanai var īstenot, kaitējot attīstības mērķiem, un aicina piešķirt Eiropas Parlamentam stingrākas kontroles pilnvaras šajā jomā, lai nodrošinātu, ka jaunie finansēšanas instrumenti ir saderīgi ar ES juridisko pamatu, ES principiem un saistībām, jo īpaši Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam; noraida ideju par to, ka attīstības palīdzības sniegšanai atkarībā no paveiktā robežkontroles, migrācijas plūsmu pārvaldības vai atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanas jomā vajadzētu būt pamatā partnerībai un attīstības sadarbībai ar trešām valstīm;

51.  atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta ieguldījumiem jauniešos kā galvenajos IAM īstenotājos; uzsver, ka jaunattīstības valstu demogrāfiskās tendences ir jāpārvalda, īstenojot atbilstīgu valsts politiku un ieguldījumus jauniešu izglītībā un veselībā, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpē un izglītībā; uzsver, ka beidzot ir iespēja veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kas ir politikas saskaņotības attīstībai būtisks elements, un mudina ES integrēt šos centienus visās ārējās darbības jomās; atzīst, ka šie galvenie cilvēces attīstības un cilvēkkapitāla virzītājspēki ir jāizvirza par prioritāti, lai garantētu ilgtspējīgu attīstību;

52.  norāda, ka gan pašreizējā ANO īpašā referente par tiesībām uz pārtiku, gan iepriekšējais referents ir nosodījuši rūpniecisko lauksaimniecību, jo tā kaitē augsnes veselībai un mazajiem lauksaimniekiem, un ir uzsvēruši ieguvumus no agroekoloģijas; aicina Komisiju un dalībvalstis neveicināt vai nefinansēt rūpniecisko augkopību un lopkopību jaunattīstības valstīs un ES un veicināt dažādu no rūpnieciskās lauksaimniecības atšķirīgu pasākumu attīstību un sekmēšanu;

53.  mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai valstu budžeti nebūtu pretrunā IAM; uzskata, ka ES ir būtiski jāpaplašina videi draudzīgi ieguldījumi, inovācija un izaugsme, lai savlaicīgi un sekmīgi īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un atzīst, ka ir vajadzīgi jauni finansēšanas instrumenti un atšķirīga pieeja salīdzinājumā ar pašreizējo ieguldījumu politiku, piemēram, videi kaitīgu subsīdiju un augsta emisiju līmeņa projektu pakāpeniska pārtraukšana; aicina īstenot stratēģiju, kurai atbilstīgi daudznacionālie uzņēmumi un uzņēmumi savos darījumdarbības modeļos un institucionālie ieguldītāji savās ieguldījumu stratēģijās integrētu vides aizsardzības, sociālos un pārvaldības faktorus nolūkā pārvirzīt līdzekļus ilgtspējības finansējumam un nodalīt tos no fosilā kurināmā;

54.  aicina DFS pēc 2020. gada pārorientēt ES budžetu uz Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu, nodrošinot to, ka tiek piešķirts pietiekams finansējums efektīvai IAM sasniegšanai; aicina pastiprināti integrēt ilgtspējīgu attīstību visos finansēšanas mehānismos un budžeta pozīcijās, atkārtoti norādot, ka ilgtermiņa politikas saskaņotībai ir liela nozīme izmaksu samazināšanā; uzsver kohēzijas politikas kā galvenās ES ieguldījumu politikas nozīmi un atgādina, ka nolūkā panākt vispārēju pāreju uz ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi visiem ES struktūrfondiem un ieguldījumu fondiem, tostarp Eiropas Stratēģiskajam investīciju fondam, ir horizontāli jāpiemēro ilgtspējības kritēriji un uz rezultātiem balstīti mērķi;

55.  aicina Eiropas Investīciju banku (EIB) nodrošināt, ka tā ievēro Eiropas vērtības, piemērojot stingrus ilgtspējības kritērijus attiecībā uz aizdevumiem, un ka jo īpaši aizdevumi enerģētikas un transporta nozarē ir vērsti uz zemu oglekļa dioksīda emisiju un ilgtspējīgiem projektiem;

56.  aicina EIB 40 % no tās aizdevumu portfeļa veltīt zemu oglekļa dioksīda emisiju un pret klimata pārmaiņām noturīgai izaugsmei līdz 2030. gadam;

57.  aicina EIB paredzēt vairāk līdzekļu Eiropas vietējā enerģijas atbalsta (ELENA) iniciatīvai, piešķirot dotācijas tehniskajam atbalstam, lai īstenotu energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un pilsētu transporta projektus un programmas;

58.  atzīst, ka noturīga un ilgtspējīga infrastruktūra ir galvenais faktors, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un tā rada vairākus papildu ieguvumus, piemēram, noturību un labāku aizsardzību pret ugunsgrēkiem un plūdiem; uzskata, ka pāreju uz ilgtspējīgu sabiedrību var panākt, ievērojot principu „energoefektivitāte pirmajā vietā” un turpinot uzlabot iekārtu, energosistēmu un ēku efektivitāti, vienlaikus izveidojot uzglabāšanas sistēmas; atzīst, ka lielākais energoefektivitātes potenciāls ir ēkās un aicina ES apņemties līdz 2050. gadam panākt pilnībā ilgtspējīgu, dekarbonizētu un energoefektīvu ēku fondu, kuram ir gandrīz nulles enerģijas patēriņš un kura atlikušās enerģijas vajadzības nodrošina visdažādākie atjaunojamie energoresursi; aicina ātrāk palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ES enerģijas avotu struktūrā; brīdina par neilgtspējīgus infrastruktūras piesaisti konkrētiem enerģijas avotiem un aicina Komisiju ierosināt pasākumus organizētai pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un infrastruktūras attīstības pilnīgai pārorientācijai, lai mazinātu sistēmiskos ekonomiskos riskus, kas saistīti ar oglekļietilpīgiem finanšu aktīviem;

59.  aicina Komisiju un dalībvalstis par prioritāti izvirzīt ilgtspējīgu mobilitāti, uzlabojot vietējās sabiedriskā transporta sistēmas atbilstīgi katras valsts īpašajām iezīmēm un iedzīvotāju faktiskajām vajadzībām; uzskata, ka ES finanšu atbalstam transporta nozares un infrastruktūras attīstībai vajadzētu būt vērstam uz mērķiem, kas sniegt reālu pievienoto vērtību dalībvalstīs;

60.  norāda, ka vides degradācija un klimata pārmaiņas rada būtisku risku miera un taisnīguma nodrošināšanai un uzturēšanai; atzīst, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, cik liela nozīme klimata pārmaiņām un vides degradācijai ir pasaules mēroga migrācijas, nabadzības un bada veicināšanā; aicina ES un dalībvalstis klimata pārmaiņas saglabāt kā stratēģisku prioritāti diplomātiskajās sarunās pasaules līmenī, tostarp augsta līmeņa divpusējās valstu un reģionu sarunās ar G7 un G20 valstīm, ANO un ar tādām partnervalstīm kā Ķīna, lai turpinātu pozitīvu un aktīvu dialogu, ar ko sekmē globālo pāreju uz tīru enerģiju un novērš bīstamas klimata pārmaiņas;

61.  uzsver, ka korupcija būtiski ietekmē vidi un ka aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu, minerālu un dārgakmeņu, kā arī tādu meža produktu kā koksne nelikumīga tirdzniecība arī ir cieši saistīta ar korupciju; turklāt uzsver, ka savvaļas augu un dzīvnieku nelikumīga tirdzniecība var turpināt kaitēt apdraudētajām sugām, savukārt nelikumīga mežizstrāde var izraisīt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un palielināt oglekļa dioksīda emisijas, kas veicina klimata pārmaiņas; uzsver, ka organizēto noziedzīgo grupējumu peļņa ir laba un ar nelielu risku, jo meža noziegumos vainīgie reti tiek saukti pie atbildības un sankcijas bieži neatbilst noziedzīgā nodarījuma smagumam; atgādina, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija, kurā visaptveroša uzmanība pievērsta korupcijas novēršanai, efektīvai tiesībaizsardzībai, starptautiskajai sadarbībai un līdzekļu atgūšanai, var būt efektīvs instruments korupcijas apkarošanai vides jomā; aicina dalībvalstis iekļaut pretkorupcijas stratēģijas, piemēram, attiecībā uz pārredzamību un pārskatatbildību, vides tiesību aktos un politikā un stiprināt demokrātiju un labu pārvaldību; uzsver, ka korupcijas apkarošana vides jomā palīdzēs radīt vienlīdzīgu piekļuvi tādiem svarīgākajiem resursiem kā ūdens un tīra vide un ir svarīga, lai aizsargātu mūsu vidi un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību;

62.  atzinīgi vērtē darbu, ko paveicis ASV izvietotais Klimata un drošības centrs, nosakot klimata pārmaiņu un starptautiskās drošības saskares punktus; šis centrs atsaucas uz klimata pārmaiņām kā “draudu veicinātāju”, kam nākotnē būs vajadzīgi plašāki humānās palīdzības un militārie pasākumi un kas izraisīs stipras vētras, apdraudot pilsētas un militārās bāzes;

63.  aicina Komisiju vērst visu ieinteresēto personu, tostarp ieguldītāju, arodbiedrību un iedzīvotāju, uzmanību uz ieguvumiem, ko nestu neilgtspējīgas ražošanas pārveide par darbībām, kas ļauj īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus, un darbaspēka pastāvīgas pārkvalifikācijas ieguvumiem saistībā ar videi nekaitīgu, tīru un kvalitatīvu nodarbinātību;

64.  uzsver, ka izglītība un apmācība ir ārkārtīgi svarīgi faktori sabiedrības virzībā uz ilgtspējību; uzsver, ka izglītība ilgtspējīgas attīstības jomā attīsta prasmes, zināšanas un vērtības, kas veicina uz ilgtspējīgu nākotni virzītu rīcību; tādēļ aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai īstenotu izglītību ilgtspējīgas attīstības jomā visos līmeņos un visos izglītības un apmācības veidos;

65.  pauž dziļas bažas par atšķirībām dalībvalstu izglītības sistēmu īstenošanā, ko apliecina pēdējie PISA ziņojumi, un par to, ka 2010.–2014. gadā visā ES ieguldījumi izglītībā un apmācībā samazinājās par 2,5 %; uzsver, ka visiem pieejamas un pienācīgi finansētas valsts izglītības un apmācības sistēmas ir svarīgas, lai nodrošinātu vienlīdzību un sociālo integrāciju un sasniegtu IAM Nr. 4; tomēr uzsver, ka izglītības joma joprojām ir dalībvalstu kompetencē;

66.  uzsver, ka izglītība ir ārkārtīgi svarīgs faktors pašpietiekamu sabiedrību attīstībā; aicina ES veidot saikni starp kvalitatīvu izglītību, tehnisko apmācību un arodmācībām un sadarbību ar rūpniecību, jo tas ir jauniešu nodarbināmības un kvalificētu darbvietu pieejamības būtisks priekšnoteikums; uzskata, ka jo īpaši ārkārtas un krīzes situācijās ir jārisina jautājums par piekļuvi izglītībai, jo tas ir ļoti svarīgs gan attiecībā uz bērnu attīstību, gan aizsardzību;

67.  pauž nožēlu par to, ka joprojām pastāv augsts jauniešu bezdarba līmenis; atgādina, ka šīs problēmas risināšanā svarīgi ir īstenot Garantijas jauniešiem shēmas un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu; aicina turpināt to uzlabošanu un paredzēt tām pienācīgu finanšu atbalstu, lai veicinātu jaunu, kvalitatīvu darbvietu izveidi un pienācīgu sociālo aizsardzību jauniešiem, viņiem pārvarot pašreizējās grūtības neaizsargātu grupu iesaistes kontekstā, un efektīvāk sasniegtu nereģistrētus jauniešus NEET situācijā un mazkvalificētus jauniešus;

68.  uzsver formālās izglītības un ikdienējas mācīšanās, mūžizglītības, sporta, mākslas un brīvprātīgā darba svarīgo nozīmi, veicinot zināšanas par ilgtspējību un sekmējot ekoloģisko pilsoniskumu kā daļu no plašākiem centieniem nodrošināt, lai jauniešiem būtu attiecīgās prasmes, kompetence un attieksme, kas vajadzīga, lai kļūtu par atvērtiem un atbildīgiem pilsoņiem;

69.  aicina Komisiju, pārskatot ES jaunatnes stratēģiju laikposmam līdz 2018. gadam, palielināt atbalstu jauniešu veselības aizsardzībai un labklājībai, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai savlaicīgi īstenotu Rīcības plānu par bērnu aptaukošanās samazināšanu un Rīcības plānu par jauniešu alkoholismu un epizodisku pārmērīgu alkohola lietošanu;

70.  aicina ES un tās dalībvalstis aizsargāt reģionālās, minoritāšu un mazāk lietotās valodas un valodu daudzveidību un nodrošināt, lai netiktu pieļauta diskriminācija, integrējot IAM Eiropas politikas satvarā un pašreizējās un turpmākajās Komisijas prioritātēs;

71.  atzinīgi vērtē iespējas, ko piedāvā dažādas mācību vides, piemēram, ekoskolas, attīstības izglītības centri un mācības brīvā dabā;

72.  atgādina, ka ES un visā pasaulē ir jāveicina pedagogu un instruktoru apmācība, savstarpēja mācīšanās un labākās prakses apmaiņa;

73.  uzskata, ka kultūras daudzveidība un dabas mantojuma aizsardzība būtu jāveicina visā Eiropas politikas satvarā, tostarp, ar izglītību;

74.  atgādina kvalitatīvas izglītības nozīmi, nodrošinot iespējas neaizsargātām iedzīvotāju grupām, minoritātēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un sievietēm un meitenēm, attiecībā uz IAM Nr. 4 par izglītību, IAM Nr. 5 par dzimumu līdztiesību un IAM Nr. 16 par iekļaujošu sabiedrību sekmēšanu;

75.  ņemot vērā to, ka ir jāveicina lielāka sinerģija starp inovāciju un radošumu zinātnē, aicina zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas priekšmetu (STEM) apguvē integrēt mākslas izglītību, lai veicinātu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas un matemātikas (STEAM) izglītību, jo īpaši meiteņu vidū, nolūkā risināt sabiedrības uzdevumus ilgtspējības mērķu sasniegšanā;

76.  aicina dalībvalstis par prioritāti uzskatīt rūpniecības objektu pārveidi vides un ekonomiskajā ziņā, kuri daudzviet Eiropā var izraisīt augstu vides elementu piesārņojuma līmeni un nopietnu veselības apdraudējumu vietējiem iedzīvotājiem;

77.  uzskata, ka ikvienā turpmākajā Eiropas redzējumā IAM ir jābūt galvenajam principam un ka šādā veidā dalībvalstīm būtu jāvirzās uz ilgtspējīgiem ekonomikas modeļiem, un tādēļ ES lomai ilgtspējīgas attīstības sasniegšanā vajadzētu būtu pārdomu procesa pamatā, kuru uzsāka Komisija 2017. gada 1. marta Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni (COM(2017)2025), ja ir nepieciešama spēcīgāka ilgtspējas dimensija saistībā ar ekonomikas izaugsmi; uzskata, ka sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus un īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam ir īpaši svarīgi Eiropas Savienībai un ka IAM sasniegšanai vajadzētu būt Eiropas mantojumam nākamajām paaudzēm; atzīst, ka 2030. gada programma atbilst Savienības vērtībām un principiem un ka IAM sasniegšana līdz ar to pašsaprotami ir turpinājums Eiropas Savienības plāniem izveidot labāku, veselīgāku un ilgtspējīgāku nākotni Eiropai;

78.  atzīst, ka lielākā daļā Eiropas valstu — gan ES, gan ārpus tās — ir parakstījušas nolīgumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; uzskata, ka saistībā ar debatēm par Eiropas nākotni būtu jāapsver iespēja izveidot Eiropas mēroga regulējumu attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu starp ES un EEZ dalībvalstīm, valstīm, kas parakstījušas asociācijas nolīgumu ar ES, ES kandidātvalstīm un — pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās — ar šo valsti;

79.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot spējas attiecībā uz integrētā novērtējuma veikšanu, tehnoloģiskajām un institucionālajām inovācijām un finanšu mobilizāciju, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus;

80.  norāda, ka ES pilsētvides attīstības programmas īstenošanā svarīga loma būs pasaules “Jauno pilsētu attīstības programmai”, un atzinīgi vērtē tādas politikas attīstību, kas dotu iespēju pilsētām un reģioniem veikt sinerģiskus ekoloģiski draudzīgus ieguldījumus; atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā “Eiropas zaļā lapa” un Globālā pilsētas mēru klimata un enerģētikas pakts un turklāt uzsver pilsētu un reģionu neaizstājamo nozīmi ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, jo ilgtspējai ir nepieciešama sadarbības un ilgtermiņa pieeja visos pārvaldības līmeņos un visās nozarēs;

81.  atgādina, ka 2030. gada programma atzīst, ka mēs vairs nevaram skatīt pārtiku, iztikas līdzekļus un dabas resursu pārvaldību atsevišķi; uzsver, ka uzmanības koncentrēšana uz lauku attīstību un ieguldījumiem lauksaimniecībā — kultūraugos, lauksaimniecības dzīvniekos, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā un akvakultūrā — ir iedarbīgs līdzeklis, lai izskaustu nabadzību un badu un panāktu ilgtspējīgu attīstību; norāda, ka lauksaimniecībai ir svarīga nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām; uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības mērķi var sasniegt vienīgi ziemeļu–dienvidu, dienvidu–dienvidu un trīspusējas sadarbības ceļā un kā globālas partnerības starp vairākiem dalībniekiem visdažādākajās jomās;

82.  atgādina, ka dalībvalstīm ir pienākums sniegt ziņojumus ANO par saviem panākumiem ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā; uzsver, ka šie dalībvalstu ziņojumi būtu jāizstrādā sadarbībā ar kompetentajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām; uzsver, ka dalībvalstīs ar federālu vai decentralizētu pārvaldības līmeni ir sīki jāizklāsta konkrētie uzdevumi un pienākumi šajos deleģētās pārvaldības līmeņos saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

83.  atzinīgi vērtē nodomu iekļaut tirdzniecības un ieguldījumu politiku, kurā būtu integrēta ilgtspējīga attīstība, un prasa ES politikas veidošanā ES teritorijā un ārpus tās robežām labāk risināt preču un dabas resursu piegādes ietekmes jautājumu Eiropas Savienībā un ārpus tās; prasa pārskatīt ieguldījumu politiku un plaši izmantot inovatīvus finansēšanas instrumentus, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus; aicina Komisiju nodrošināt, lai turpmāko tirdzniecības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības pārbaudes būtu pārredzamas;

84.  aicina Komisiju, iesaistot attiecīgas ieinteresētās personas, izstrādāt un nodrošināt konkrētu īpaši pielāgotu atbalstu nelabvēlīgos apstākļos esošām mājsaimniecībām un grupām ar zemiem ienākumiem, piemēram, romiem, lai nodrošinātu veselīgu dzīvi un piekļuvi pamatpakalpojumiem un drošiem un tīriem dabas resursiem, piemēram, ūdenim, gaisam, cenas ziņā pieejamiem un mūsdienīgiem enerģijas resursiem, un veselīgam uzturam, kas arī palīdzētu sasniegt IAM Nr. 1., 10 un 15 par nabadzības izskaušanu, nevienlīdzības samazināšanu un miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības veicināšanu;

85.  uzskata, ka ES iniciatīvās, kuru mērķis ir radīt ilgtspējīgu nākotni, nevar neņemt vērā plašākas debates par dzīvniekiem kā jutīgām būtnēm un viņu labturību, šo jautājumu bieži vien neņemot vērā dominējošajās ražošanas un patēriņa sistēmās; uzsver, ka ES ir jāpārvar pašreizējā politiskie un tiesību aktu trūkumi attiecībā uz dzīvnieku labturību, kā to prasa aizvien vairāk Eiropas iedzīvotāju;

86.  aicina Komisiju pastiprināt centienus un finansējuma piešķiršanu informēšanas un mērķtiecīgas izglītošanas kampaņām un sekmēt pilsoņu iesaistīšanos un rīcību ilgtspējīgas attīstības jomā;

87.  aicina Komisiju un dalībvalstis līdz 2020. gada beigām pārtraukt sniegt stimulus biodegvielām, kuru pamatā ir rapšu eļļa, palmu eļļa un soja un kas noved pie mežu izciršanas un kaitējuma kūdrājiem; turklāt aicina ieviest vienotu sertifikācijas shēmu ES tirgū ievestai palmu eļļai, apliecinot sociāli atbildīgu produkta izcelsmi;

88.  aicina Komisiju veicināt ilgtspējīgas globālas vērtības ķēdes, ieviešot pienācīgas pārbaudes sistēmas uzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot visai to piegādes ķēdei kopumā, kas mudinātu uzņēmumus vairāk ieguldīt atbildīgā veidā, kā arī stimulēt ilgtspējīgas attīstības sadaļu efektīvāku īstenošanu brīvās tirdzniecības nolīgumos, tostarp tādās jomās kā korupcijas novēršana, pārredzamība, cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un atbildīga uzņēmējdarbība;

89.  stingri mudina Komisiju turpināt aktīvāk veikt efektīvus pasākumus, lai mazinātu sliktu gaisa kvalitāti, kas ir par iemeslu vairāk nekā 430 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu ES ik gadu; mudina Komisiju nodrošināt jauno un spēkā esošo tiesību aktu izpildi, lai paātrinātu juridiskas darbības pret dalībvalstīm, kas neievēro tiesību aktus gaisa piesārņojuma jomā, un ierosināt jaunus, efektīvus tiesību aktus, tostarp uz nozarēm attiecīgus tiesību aktus, lai risinātu sliktās gaisa kvalitātes problēmu un novērstu daudzos piesārņojuma avotus, vienlaikus novēršot arī metāna emisijas; uzsver to, ka Savienībai vēl ir jāpaveic daudz, lai sasniegtu ES noteiktos gaisa kvalitātes līmeņus, kas ir daudz mazāk stingri par tiem, kurus ieteikusi Pasaules Veselības organizācija (PVO); turklāt prasa ieviest pasākumus, lai novērstu trokšņa piesārņojumu;

90.  atzīmē, ka Komisija ir pievērsusies sliktas gaisa kvalitātes problēmai, uzsākot vairākas pārkāpuma procedūras, jo īpaši pret tiem, kas atkārtoti pārsniedz Direktīvā 2008/50/EK noteiktās NO2 robežvērtības;

91.  norāda, ka trokšņa piesārņojuma samazināšana ir viens no kvalitātes parametriem, kas līdz 2020. gadam netiks sasniegts; uzsver, ka ES trokšņa iedarbība noved vismaz 10 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā saistībā ar koronāro sirds slimību un infarktu un ka 2012. gadā apmēram ceturtā daļa ES iedzīvotāju bija pakļauti par robežvērtību skaļākam trokšņa līmenim; aicina dalībvalstis par prioritāti izvirzīt trokšņa līmeņa uzraudzību un nodrošināt to, ka tiek ievērotas ārējās un iekšējās vides robežvērtības;

92.  uzsver, ka Komisijas dati liecina, ka vairāk nekā 50 % no ES graudaugu tiek izmantoti dzīvnieku barošanai; norāda, ka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir brīdinājusi, ka turpmāka graudaugu izmantošana dzīvnieku barībā varētu apdraudēt nodrošinātību ar pārtiku, samazinot graudu apjomu, kas pieejams lietošanai pārtikā; norāda, ka pētījumi liecina, ka no katrām 100 kalorijām graudaugos, ar ko baro dzīvniekus, tikai 17–30 kalorijas nonāk pārtikas ķēdē gaļas un piena veidā; uzsver, ka FAO pētījumos apgalvots, ka lauksaimniecības dzīvnieku barošanā būtu jāizmanto materiāli, kas nevar būt cilvēku pārtika, piemēram, zaļbarība, kultūraugu atlikumi un nenovēršami pārtikas atkritumi;

93.  uzsver lopkopības nozares ieguldījumu ES ekonomikā un ilgtspējīgā lauksaimniecībā, jo īpaši tad, ja tā ir integrēta augkopības ražošanas sistēmās; vērš uzmanību uz aktīvas barības vielu cikla pārvaldības potenciālu lopkopības nozarē, lai mazinātu oglekļa dioksīda, amonjaka un nitrātu emisiju ietekmi uz vidi; turklāt vērš uzmanību uz integrētas lauksaimniecības potenciālu sekmēt labāk funkcionējošas lauksaimniecības ekosistēmas un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības nozari;

94.  norāda, ka jaunattīstības valstīs sievietes lauksaimniecības nozarē varētu par 20–30 % palielināt saimniecību ražīgumu, ja viņām būtu tāda pati piekļuve resursiem kā vīriešiem; uzsver, ka šis ražīguma palielinājums varētu par 12–17 % samazināt pasaules badacietēju skaitu;

95.  īpaši uzsver sieviešu kā ģimenes locekļu galveno lomu ģimenes saimniecībās, kas ir galvenās sociālekonomiskās sistēmas šūnas lauku apvidos, — sievietes rūpējas par pārtikas ražošanu, tradicionālo zināšanu un prasmju saglabāšanu, kultūras identitāti un vides aizsardzību, turklāt jāņem vērā, ka sievietes lauku apvidos skar arī atalgojuma un pensijas atšķirības;

96.  uzsver, ka pētījumi liecina, ka mājlopu SEG emisiju samazināšana ar piedāvājuma ierobežošanu ir jāpapildina ar gaļas un piena produktu patēriņa samazinājumu, ja vēlamies sasniegt Parīzes nolīguma mērķus;

97.  norāda — lai gan tehniskie ierobežošanas pasākumi lauksaimniecības nozarē var palīdzēt samazināt SEG emisijas, tie jāpapildina ar dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšanu, lai ES lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozare varētu sniegt savu ieguldījumu IAM Nr. 13 un Parīzes nolīguma mērķus īstenošanā; šajā sakarībā aicina aizstāt rūpnieciskās lopkopības ražošanas sistēmas ar ekstensīvu lopkopību, piemēram, meža ganību agromežsaimniecības sistēmām, kas rada mazāku spiedienu uz dabas resursiem un bieži vien ir saistītas ar augstas dabas vērtības teritoriju pastāvēšanu;

98.  norāda, ka IAM Nr. 12.8 liek valdībām nodrošināt, lai cilvēkiem visā pasaulē būtu attiecīgā informāciju un izpratne par ilgtspējīgu attīstību un dzīvesveidu saskaņā ar dabu; mudina Komisiju un dalībvalstis attiecīgi izstrādāt programmas, lai palielinātu sabiedrības informētību par dažādu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas metožu un patēriņa līmeņu ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, nodrošinājumu ar pārtiku un klimata pārmaiņām;

99.  aicina ilgtspējības un ekoloģiskā pilsoniskuma izglītību integrēt visās disciplīnās, jo īpaši uzņēmējdarbības jomā, kas ietver sociālo uzņēmējdarbību, un digitālo prasmju un iemaņu veidošanas jomā;

100.  norāda, ka mērķis samazināt pārtikas ražošanas ietekmi līdz 2020. gadam, visticamāk, netiks sasniegts; uzsver, ka sarkanās gaļas un piesātināto taukskābju patēriņš ES joprojām pārsniedz drošu pieļaujamo uzturvērtību un ka zemāks dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš rada mazāk siltumnīcefekta gāzu un slāpekļa emisiju;

101.  norāda uz pašreizējām pareiza uztura problēmām aizvien pieaugošam iedzīvotāju skaitam, taču atzīst, ka lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības izraisītas SEG emisijas pēdējo 50 gadu laikā ir gandrīz dubultojušās un varētu pieaugt vēl par 30 % līdz 2050. gadam, ja netiks veikti tūlītēji pasākumi; tādēļ prasa izstrādāt saskaņotu atbildes reakciju no visām iesaistītajām personām Eiropā, lai padarītu pārtikas piegādes ķēdi noturīgu pret negaidītiem klimatiskajiem apstākļiem, un samazināt lauksaimniecības nozares ietekmi uz zemi, ūdeni un klimatu; aicina Komisiju palielināt informētību un stimulus lauksaimniecības metodēm, kas, kā pierādīts, ir ļāvuši mazināt dažas ilgtspējības problēmas, kuras saistītas ar mūsdienu lauksaimniecības praksi; aicina ES līdz 2030. gadam divkāršot lauksaimniecības ražīgumu un ienākumus mazajiem pārtikas ražotājiem, jo īpaši sievietēm, pamatiedzīvotājiem, ģimenes lauksaimniekiem, lopkopjiem un zvejniekiem, tostarp ar drošu un vienlīdzīgu piekļuvi zemei, citiem ražošanas resursiem un izejvielām, zināšanām, finanšu pakalpojumiem, tirgiem un pievienotās vērtības radīšanas un ar lauksaimniecību nesaistītas nodarbinātības iespējām;

102.  atgādina, ka līdzdalība kultūras dzīvē, uzlabo fizisko un garīgo veselību un labsajūtu, labvēlīgi ietekmē skolu un profesionālo darbību, palīdz cilvēkiem, kuriem visvairāk draud sociālā atstumtība, iekļūt darba tirgū un tādējādi ievērojami sekmē daudzu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

103.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vispārējas ES politikas pamatnostādnes, lai risinātu tādas pasaules mēroga problēmas kā HIV/AIDS, tuberkuloze, C hepatīts un mikroorganismu rezistence, ņemot vērā atšķirīgo situāciju un konkrēto problemātiku, kas raksturīga ES dalībvalstīm un to kaimiņvalstīm, kur ir vislielākā saslimstība ar HIV un multirezistento tuberkulozi; aicina Komisiju un Padomi uz stingru politisku rīcību dialogā ar valstīm, kurās ir ievērojams slimību slogs, tostarp Āfrikas, Austrumeiropas un Vidusāzijas reģiona kaimiņvalstīm, lai panāktu, ka tiek izstrādāti plāni ilgtspējīgai pārejai uz pašas valsts nodrošinātu finansējumu un ka līdz ar to aizvien vērienīgāku HIV un tuberkulozes programmu efektīva īstenošana turpināsies arī pēc tam, kad starptautisko līdzekļu devēju atbalsts būs beidzies, un aicina abas minētās iestādes arī turpmāk cieši sadarboties ar attiecīgajām valstīm, nodrošinot, ka tās pašas uzņemas atbildību par pasākumiem, kas jāveic pret HIV un tuberkulozi;

104.  atzīst, ka “PREP” zāļu pieejamība ir efektīva HIV/AIDS profilaksē; turklāt aicina Komisiju un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) atzīt, ka HIV/AIDS ārstēšana ir arī profilaktiska;

105.  atzīst, ka seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām (SRHR) ir nozīmīgs pārmaiņu veicināšanas potenciāls daudzdimensiju nabadzības izskaušanai un ka SRHR būtu vienmēr atzīst kā priekšnoteikums gan veselīgai dzīvei, gan dzimumu līdztiesībai; šajā ziņā uzsver, ka satvarā ir jāpievērš lielāka uzmanība SRHR, ko diemžēl joprojām uzskata par nišas jautājumu, neraugoties uz to ārkārtīgi būtisko nozīmi dzimumu līdztiesības, iespēju nodrošināšanas jauniešiem, cilvēku attīstības un galu galā nabadzības izskaušanas jomā; uzsver, ka ir panākts tikai neliels progress salīdzinājumā ar iepriekšējām ES pieejām un ka SRHR joprojām nav atzītas par ilgtspējīgas attīstības galvenajiem virzītājspēkiem; norāda, ka ES nostāja šajā jautājumā ir nekonsekventa, kā to apliecina šis tiesību aktu kopums: Komisija savā paziņojumā par programmu 2030. gadam atzīst ES rīcību šajā jomā tikai saistībā ar “veselības” aspektu un paziņojumā par konsensu tikai saistībā ar “dzimumu līdztiesības” aspektu; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt pieprasīt, lai ASV pārdomātu savu nostāju attiecībā uz tā dēvēto finansējuma bloķēšanas politiku pret abortus atbalstošām organizācijām (Global Gag Rule);

106.  uzsver vajadzību turpināt veicināt pētījumus veselības jomā, lai izstrādātu jaunus un uzlabotus pieejamus, izmaksu ziņā pieņemamus un piemērotus medicīniskos risinājumus HIV/AIDS, tuberkulozei un citām ar nabadzību saistītām un novārtā atstātām slimībām, jaunām epidēmijām un mikroorganismu rezistencei;

107.  prasa ES un tās dalībvalstīm nodrošināt nepieciešamos resursus un politisko uzmanību, lai garantētu, ka dzimumu līdztiesības un sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanas princips ir ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanas pamatā;

108.  norāda, ka ES lauksaimniecības nozare jau dod ievērojamu ieguldījumu ilgtspējības nodrošināšanā; tomēr norāda, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) tagadējā formā nespēj reaģēt uz pašreizējām problēmām; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, lai pārietu no pašreizējās platībatkarīgu maksājumu sistēmas uz sistēmu, kura balstīta uz rezultātiem un atbalsta lauksaimniekus, tiem pārejot uz ilgtspējīgu lauksaimniecības sistēmu, un kura nodrošina ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; aicina ES izstrādāt ilgtspējīgu pārtikas un lauksaimniecības politiku, kuras mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu nodrošinājuma ar pārtiku, uztura, veselības, dabas resursu un klimata pārmaiņu jomā; aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo KLP pārskatīšanu nākt klajā ar priekšlikumiem, lai turpinātu stiprināt ekoloģizācijas pasākumus, un priekšlikumu par ilgtspējīgu pārtikas un lauksaimniecības politiku laikposmam pēc 2020. gada ar mērķi sasniegt IAM Nr. 2, 3, 6, 12, 13, 14 un 15; aicina Komisiju arī izstrādāt ilgtspējīgu pārtikas politiku un aktīvi veicināt pāreju uz vietēji un ekoloģiski audzētu pārtiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un zemes un ūdens pēdu; ierosina izvirzīt koku nozīmi lauksaimniecības ekosistēmās un jo īpaši agromežsaimniecības sistēmās diskusiju centrā par turpmāko politiku, kā arī uzsver stimulu nozīmi pamestu lauksaimniecības platību ilgtspējīgai atjaunošanai; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka KLP izdevumi efektīvi sasniedz noteiktos mērķus, nodrošinot stingru atbilsmi un lielāku saskaņotību visās politikas jomās, kas ir īpaši nozīmīgas attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un instrumentiem, kuri ir paredzēti šajā sakarībā saskaņā ar KLP;

109.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt šo agroekoloģisko pāreju, vienlaikus līdz minimumam samazinot pesticīdu izmantošanu, kas ir kaitīgi veselībai un videi, un izstrādāt pasākumus, lai aizsargātu un atbalstītu bioloģisko un biodinamisko lauksaimniecību KLP ietvaros;

110.  uzsver, ka kultūra ir pārnozaru un starpnozaru joma un ārkārtīgi svarīgs attīstības avots, ka kultūras resursu izmantošana ir īpaši būtisks veids, kā sasniegt citus turpmākos attīstības mērķus, un ka kultūras faktoru integrēšana ilgtspējīgas attīstības politikā un stratēģijās būtu jāveic pilnīgā saskaņā ar citām starptautiskajām saistībām, atzīstot cilvēktiesību universālumu un savstarpējo atkarību;

111.  aicina Komisiju un dalībvalstis reformēt ES noteikumus par pesticīdu apstiprināšanu cik drīz vien iespējams un noteikt saistošus mērķus, lai samazinātu to izmantošanu;

112.  norāda, ka Eiropas lauksaimniecības nozare lauku apvidos rada darbvietas lauksaimniecībā un citās nozarēs miljoniem cilvēku, garantējot pārtikas nodrošinājumu un piesaistot cilvēkus lauku apvidiem kā vietai, kas piemērota dzīvošanai, ekonomiskajām darbībām un atpūtai; turklāt norāda, ka ainavas ar augstu bioloģiskās daudzveidības un dabas vērtību piesaista cilvēkus laukiem, sniedzot pievienoto vērtību lauku apvidiem; norāda uz lauku attīstības politikas lielo vērtību, veidojot dzīvotspējīgas, stabilas un aktīvas lauku kopienas un ekonomiku; norāda, ka labāka lauksaimnieku piekļuve resursiem ir būtiska, lai sasniegtu šo mērķi;

113.  prasa attīstīt lauksaimniecību, galveno uzmanību pievēršot ģimenes saimniecībām, lai tām palīdzētu labāk izmantot tādus Eiropas fondus kā Eiropas Stratēģiskais investīciju fonds (ESIF), un īpašu uzmanību pievēršot mazajām un vidējām saimniecībām, daloties informācijā, nododot zināšanas un izmantojot priekšrocības, ko sniedz vietējās un reģionālās vērtību un ražošanas ķēdes un reģionālā nodarbinātība, lielāku uzsvaru liekot uz saikni ar piepilsētas teritoriju un tiešo pārdošanu, kas ir veiksmīgs modelis daudzās ES daļās; uzskata, ka lauksaimnieku spēja saņemt taisnīgu atlīdzību par darbu ir Eiropas lauksaimniecības ilgtspējas nosacījums un garantija lauksaimnieku labklājībai;

114.  atgādina, ka ir svarīgi garantēt pienācīgus sabiedriskos pakalpojumus, jo īpaši bērnu un vecāka gadagājuma iedzīvotāju aprūpi, ņemot vērā to, ka šādi pakalpojumi ir īpaši svarīgi sievietēm, jo viņām tradicionāli ir bijusi galvenā loma ģimenes jaunāko un vecāko locekļu aprūpē;

115.  norāda uz tradicionālo zināšanu un pārtikas produktu nozīmi, jo īpaši tālākajos, kalnu un mazāk attīstītos ES reģionos, kā arī uz tādu ES kvalitātes shēmu kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) ekonomisko ieguldījumu vietējās teritorijās; atgādina par Parlamenta vienbalsīgo atbalstu šādu aizsardzības shēmu paplašināšanai, attiecinot tās uz plašāku reģionos ražoto produktu klāstu; šajā sakarībā uzsver arī Eiropas kvalitātes shēmu (ACVN, AĢIN, GTĪ) nozīmi iztikas līdzekļu nodrošināšanā un saglabāšanā minētajos reģionos; atzīst, ka šīs shēmas ir plašāk zināmas tikai dažās dalībvalstīs, un prasa uzlabot izpratni par to priekšrocībām visā Eiropas Savienībā;

116.  uzsver, ka Vidusjūras mežu un tradicionālās ganību zemes (dehesa) agromežsaimniecības sistēmas, kas ilgtspējīgi un bez problēmām apvieno ekstensīvas lopkopības, zemkopības un mežsaimniecības darbības, ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un nodrošināšanā, lai to atzītu un atbalstītu saskaņā ar KLP;

117.  atzīst nepieciešamību uzlabot transportēšanu un loģistiku mežu apsaimniekošanas un kokmateriālu ieguves jomā; tādēļ aicina dalībvalstis izstrādāt ilgtspējīgas loģistikas un mežistrādes sistēmas, kas nodara mazāku kaitējumu klimatam;

118.  uzsver bioenerģijas nozīmi auku saimniecībām un bioekonomikai, kā arī iekārtām, kas paredzētas atjaunojamās enerģijas ražošanai, glabāšanai un izplatīšanai, kā arī tās izmantošanai lauku saimniecībās, jo minētās iekārtas, ar papildu noieta iespējām palīdz nodrošināt ienākumu drošību un gan rada, gan saglabā augstas kvalitātes darbvietas lauku apvidos; uzsver, ka bioenerģijas attīstība ir jāvirza ilgtspējīgi un ka šāda attīstība nedrīkst radīt šķēršļus pārtikas un dzīvnieku barības ražošanai; uzsver, ka tā vietā enerģijas vajadzības būtu jāapmierina, veicinot tādu atkritumu un blakusproduktu izmantošanu, kas nav noderīgi nevienā citā procesā;

119.  uzsver, cik būtiska nozīme ir biodegvielas ražošanas blakusproduktiem kā reģionālam proteīnu avotam, ko var izmantot dzīvnieku barībā, — 2012.–2013. gadā aptuveni 70 % no šāda proteīna bija jāimportē no trešām valstīm(11);

120.  norāda, ka pākšaugu audzēšana var augsekas sistēmā nodrošināt pozitīvu rezultātu lauksaimniekiem, dzīvniekiem, bioloģiskajai daudzveidībai un klimata vajadzībām; aicina Komisiju izstrādāt tā dēvēto olbaltumvielu plānu, kas paredz augsekas sistēmā iekļaut pākšaugus;

121.  uzskata, ka ir vajadzīgs pastāvīgs progress precīzās lauksaimniecības, digitalizācijas, enerģijas racionālas izmantošanas, augu un dzīvnieku audzēšanas un integrētās augu aizsardzības integrēšanas jomās, jo efektivitātes paaugstināšana, balstoties uz IAM un bioloģiskās daudzveidības principiem, palīdzēs samazināt gan pieprasījumu pēc zemes lauksaimniecībā, gan lauksaimniecības ietekmi uz vidi; uzskata, ka, padarot bioloģisko daudzveidību lauksaimniekiem izmantojamu, varētu palīdzēt uzlabot ienākumus, augsnes veselību un veiktspēju, kā arī palīdzēt kaitēkļu apkarošanā un apputeksnēšanas uzlabošanā; tāpēc uzsver uzlabota tiesiskā regulējuma nozīmi, lai nodrošinātu savlaicīgas, efektīvas un lietderīgas lēmumu pieņemšanas procedūras; uzsver, ka ar šādiem “viediem” risinājumiem būtu jāstimulē un jāatbalsta iniciatīvas, kas pielāgotas mazo lauku saimniecību vajadzībām bez apjomradītiem ietaupījumiem, lai tās varētu gūt labumu no jaunajām tehnoloģijām;

122.  uzskata, ka ir būtiski saglabāt un attīstīt tradicionālo un vietējo šķirņu rādītājus, ņemot vērā to spēju pielāgoties savas izcelsmes vides apstākļiem, un ka ir būtiski ievērot lauksaimnieku tiesības autonomi selekcionēt augus, uzglabāt dažādu sugu un šķirņu sēklas un mainīties ar tām, lai nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības ģenētisko daudzveidību; noraida mēģinājumus jebkādā veidā patentēt dzīvību, augus un dzīvniekus, ģenētisko materiālu vai būtiskus bioloģiskus procesus, jo īpaši tad, ja runa ir par vietējām sugām, to daudzveidību un īpatnībām;

123.  aicina Komisiju nākt klajā ar rīcības plānu un izveidot ekspertu grupu, lai izstrādātu ilgtspējīgāku augu aizsardzības sistēmu; uzsver, ka ir vajadzīga tāda augu aizsardzības sistēma, kas uzlabo mijiedarbību starp augu audzēšanas centieniem, dabiskām aizsardzības sistēmām un pesticīdu izmantošanu;

124.  uzskata, ka lauku apvidos ir jāveicina platjoslas pieslēgumu ierīkošana un jāuzlabo transport pakalpojumi, lai varētu sekmēt ne vien vides ilgtspējības mērķu sasniegšanu, bet arī dot ieguldījumu lauku apvidu izaugsmē, kas būtu pilnībā ilgtspējīgi vides, ekonomikas un sociālajā ziņā.

125.  uzsver, ka ir nepieciešams padarīt kultūru par neatņemamu Komisijas rīcības daļu attiecībā uz ilgtspējību, skaidri uzsverot, ka tai ir svarīga loma ekonomikas attīstībā, darbvietu radīšanā, demokrātijas, sociālā taisnīguma un solidaritātes veicināšanā, kohēzijas stiprināšanā un sociālās atstumtības, nabadzības un paaudžu un demogrāfisko atšķirību novēršanā; aicina Komisiju koordinēti integrēt kultūras mērķus, definīcijas, instrumentus un novērtēšanas kritērijus savā stratēģijā attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

126.  uzskata, ka kultūras iestādēm un organizācijām vajadzētu darboties kā novatoriem un paraugiem ilgtspējības jomā un attiecībā uz videi nekaitīgiem procesiem, it īpaši attiecībā uz kultūras mantojumu, digitalizāciju, tūrismu un ceļojošiem māksliniekiem; šajā nolūkā aicina īstenot videi nekaitīga ES finansējuma iniciatīvu;

127.  mudina Komisiju atzīt un skaidri uzsvērt, ka kultūra ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem uzvedības pārmaiņu un vides ziņā atbildīgas attieksmes, patēriņa modeļu un uz ilgtspēju balstītu vērtību veicināšanai;

128.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

A/RES/70/1.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES. OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0224.

(4)

https://ec.europa.eu/epsc/sites/epsc/files/strategic_note_issue_18.pdf

(5)

Komisijas 2011. gada 3. maija paziņojums „Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”, (COM/2011/0244).

(6)

Komisijas 2015. gada 2. oktobra ziņojums "Starpposma pārskats par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam,(COM(2015/0478).

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0034.

(8)

Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. maija rezolūcija. Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0224.

(9)

https://unstats.un.org/sdgs/report/2016/goal-13/

(10)

EVA Ziņojums Nr. 20/2016, Ziņojums par vides stāvokļa rādītājiem 2016. gadā, atbalstot 7. vides rīcības programmas īstenošanas uzraudzību, https://www.eea.europa.eu/publications/environmental-indicator-report-2016

(11)

https://polcms.secure.europarl.europa.eu/cmsdata/103924/Schaefer_BCEPHearing.pdf


PASKAIDROJUMS

ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) ietekmē gandrīz katru ES darba aspektu. Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir ne tikai labākas sabiedrības un pasaules attīstības plāns, bet arī sniedz būtiskus elementus ar praktisku un mērāmu rezultātu, lai sasniegtu labākus un vienlīdzīgākus rezultātus veselības aizsardzības jomā, uzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus un vispārējo labklājību, cīnītos ar klimata pārmaiņām un saglabātu vidi nākamajām paaudzēm.

Parlaments atzinīgi vērtē darbu, ko Komisija veikusi, lai izvērtētu, kā tās darba programmas ietekmē ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu. Ir svarīgi, lai Savienībā būtu skaidri mērāmi mērķi, ar kuriem nodrošina ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Lai arī ir svarīgi šajā ziņojumā atzīt iniciatīvas, ko Savienības iestādes jau īstenojušas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, tā mērķis ir arī sniegt papildu kontekstu turpmākajam ceļvedim par ES nākotni, nodrošinot, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu ievērošana kļūst par svarīgu ierosināto iniciatīvu iezīmi visās Savienības darba programmu jomās.

Izstrādājot Savienības pieeju, ļoti svarīga nozīme ir ierosinātajai daudzpusēju ieinteresēto personu platformai, jo IAM nevar sasniegt bez apspriešanās un vairāku pārvaldības līmeņu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas. Lai gan Eiropas Savienības tiesību akti var palīdzēt kopienām sasniegt daudzus mērķus, īstenošana lielā mērā notiks vietējā līmenī. Tāpēc daudzpusēju ieinteresēto personu platformā būs jāiekļauj dažādi valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībnieki: sākot no pašvaldībām un reģionālām padomēm līdz pilsētu mēriem un Eiropas Parlamenta deputātiem. Tai vajadzēs arī kļūt par forumu dažādu dalībnieku, piemēram, pilsoniskās sabiedrības, privāto uzņēmumu (mazu un lielu), brīvprātīgo sektora un iedzīvotāju, iesaistīšanai.

Minētā platforma arī varētu kļūt par forumu, kurā apmainās ar labāko praksi, veiksmes stāstiem, kā arī idejām par to, kas iepriekš nav izdevies. Foruma mērķis ir nodrošināt, ka priekšlikumu plūsmas nav tikai vienā virzienā, proti, no Savienības iestādēm, bet ka Savienības līmeņa priekšlikumi un iniciatīvas tiek papildināti un uzlaboti ar vietējā līmeņa pieredzi.

Referents uzskata, ka nolūkā atbalstīt ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu visā Eiropas darba programmā šis ir īstais brīdis Komisijai veikt vairākus svarīgus pētījumus par to, vai pašreizējie mērķi ir pietiekami, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus. Būtiski ir arī tas, lai ziņojumi par progresu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā būtu iekļauti valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldības darba praksē un lai Komisija atbalstītu privātos uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību, izmantojot daudzpusējo ieinteresēto personu platformu, ar kuru IAM nostiprina praktiskajā darbā.

Referents vēlas uzsvērt darbu, ko veic Reģionu komiteja, uzsverot pilsētu un reģionu īpašo nozīmi ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Jo īpaši jānorāda, ka pilsētas veic konkrētus pasākumus, lai uzlabotu savienojamību, enerģijas izmantošanu, transportu un atkritumu apsaimniekošanu. Labākās no šīm iniciatīvām, daudzas no kurām ir iekļautas Pilsētas mēru pakta darbā, palīdz sasniegt 3., 6., 8., 9., 10., un 11. ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Eiropai ir iespēja izšķirošā posmā novērtēt, vai ar tās pašreizējām klimata pārmaiņu politikas nostādnēm varēs sasniegt vēlamos IAM rezultātus. Šajā ziņojumā tiks vērtēts, vai ES galvenie oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas līdzekļi — ETS un ESD — rada oglekļa dioksīda ietaupījumus, kas nepieciešami, lai ierobežotu klimata pārmaiņu ļaunākās sekas. Šīs shēmas ir vienas no daudziem instrumentiem, kas tiks izvērtēti, ņemot vērā to īstenojamību nolūkā sasniegt 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 15. un 17. ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Ziņojumā tāpat centīsies risināt jautājumu par to, vai citas Eiropas politikas nostādnes enerģētikas, atkritumu un vides jomā būs pietiekamas, lai nepārkāptu mūsu planētas drošības pastāvēšanas robežas un īstenotu 2., 3., 6., 11., 12., 14. un 15. ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un atzīt nepieciešamību pāriet uz videi draudzīgu kvalitatīvu un ilgtspējīgu nodarbinātību. Eiropā pienācīgi īstenojot spēkā esošos tiesību aktus par atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu, tiks radīti vairāk nekā 400 000 zaļo darbvietu. Turklāt papildu 180 000 zaļo darbvietu iespējams izveidot, pārskatot atkritumu direktīvu. Turklāt, īstenojot papildu energoefektivitātes un energotaupības pasākumus, varētu radīt līdz pat 2 miljoniem vidi saudzējošu darbvietu, kā arī vēl 3 miljonus darbvietu atjaunojamo energoresursu nozarē, tādējādi palīdzot sasniegt 1., 2., 3., 4., 7., 9., 10. ilgtspējīgas attīstības mērķi un jo īpaši 8. IAM par pienācīgu darbu.

Turklāt būtu jāņem vērā jaunākais “Planetary boundaries” ziņojums, kurā norādīts, ka bioloģiskās daudzveidības izzušana ir vislielākā problēma planētai. Tāpēc Savienībai un dalībvalstīm ir jāstiprina centieni, lai īstenotu ES centienus apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2020. gadam un atjaunot vismaz 15 % degradēto ekosistēmu, tā sasniedzot 14. un 15. ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Patēriņam un ražošanai arī galu galā ir jākļūst ilgtspējīgākiem, lai sasniegtu 12. IAM. Lielu daļu patēriņa elementu var iekļaut atkritumu apsaimniekošanas direktīvās, jo īpaši attiecībā uz iepakojuma dizainu, kā arī pārtikas atkritumiem un elektronikas dizainu. Tomēr ražošana ir jautājums, kas ir ietverts vairākos Eiropas Savienības ekonomikas, rūpniecības un infrastruktūras līmeņos. Šis elements uzsver, cik svarīgi ir strādāt, lai visās Savienības darba jomās iekļautu ilgtspējīgas attīstības mērķus, un to nevar panākt bez sabiedrības pilnīgas līdzdalības.

Referents atzīst, ka 3. IAM attiecībā uz sabiedrības veselību ir kopīgs visiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ir tiem piemērojams. Lai arī piekļuve zālēm un pētījumiem par jaunām slimībām un zālēm ir vitāli svarīga, referents uzskata, ka, neievērojot saistības laba klimata un vides jomā, nav iespējams palielināt dzīves ilgumu un samazināt ar vidi saistītu mirstību, ko pieprasa 12., 13., 14. un 15. ilgtspējīgas attīstības mērķis.

Dalībvalstis ir parakstījušas ANO ilgtspējīgas attīstības programmu gan kā atsevišķās valstis, gan kā Eiropas Savienības dalībvalstis kopā. Turklāt dalībvalstis un ES ir parakstījušas arī ANO UNFCCC programmu – tā saukto Parīzes klimata nolīgumu. Parīzes nolīguma īstenošana nozīmē būtisku rīcību, ar kuru samazina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, ievērojami ierobežo mežu izciršanu un nodrošina efektīvāku resursu izmantošanu, tādā veidā ierobežojot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. Daudzas Parīzes nolīguma un ilgtspējīgas attīstības mērķu darbības jomas pārklājas. Tāpēc Komisijai, Parlamentam un dalībvalstīm būtu atzinīgi jāvērtē spēja izpildīt divas starptautiskajām saistības vienlaicīgi.

IAM integrēšana ir labāka regulējuma stratēģijā padarīs Eiropas tiesību aktus iedarbīgākus. Tiesību aktos būtu skaidri jānorāda, kad tie atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Šajā ziņojumā atzīst politikas veidošanas jomas, kurās Eiropa ir novirzījusies no IAM sasniegšanas, piemēram, veicinot no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu. Tomēr mēs atzinīgi vērtējam centienus iekļaut ilgtspējības kritērijus un piegādes ķēžu uzticamības pārbaudes visās politikas jomās, kas ietekmē klimatu un vidi, kā arī centienus politikas izstrādē iekļaut SDO Konvencijas Nr. 169 par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām tēmas, ja tās ietekmē citas valstis.

Vēl viens nozīmīgs pīlārs rīcībai ir saistīts ar finansiālo ilgtspēju. ES finanšu tirgi vēl aizvien turpina ieguldījumus uz fosilo kurināmo balstītās nozarēs un citās ilgnespējīgās jomās. Galu galā tas var negatīvi ietekmēt investoru iespējamās dividendes, jo ieguldījumu ilgtermiņa ienesīgums varētu samazināties saistībā ar pārejas uz atjaunojamajiem energoresursiem pieņemšanos spēkā (t. s. “oglekļa burbulis”). Neveicinot ieguldījumu pārnesi uz ilgtspējīgām alternatīvām, finanšu tirgi riskē ar samazinātu atdevi ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem nesaistītās jomās.

Programmām ilgtermiņu, pienācīgu un zaļo darbvietu radīšanai ir ļoti liela nozīme. Tomēr šajā ziņojumā mēs arī vēlētos uzsvērt, ka Eiropas ekonomikas pāreja no tradicionālās smagās rūpniecības nozares, kura ir bijusi tās pamatā, neizbēgami izraisīs darbvietu zaudējumu atsevišķās rūpniecības nozarēs. Tādēļ taisnīgas pārejas princips ir tik nozīmīgs. Integrējot taisnīgas pārejas principu Eiropas politikā un veidojot Taisnīgas pārejas fondu, mums ir jānodrošina, ka nelabvēlīgi netiek ietekmētas tās kopienas, kurās notiek galvenās pārmaiņas, ka minētās kopienas tiek atbalstītas vairākos līmeņos un ka pirmo prioritāti attiecībā uz finansiālu vai cita veida palīdzību piešķir šajā procesā skartajām personām saistībā ar virzību uz visaptverošu un ilgtspējīgu rūpniecības modeli.

Ar šo ziņojumu vēlas uzsvērt, ka IAM sasniegšanai būs nepieciešama pielāgošanās inovatīvām pieejām, kas attīstīsies laika gaitā, tādēļ šo procesu ir katru gadu jāpārskata. Parlaments būtu jāuzskata par pilntiesīgu partneri šajā pārskatīšanas procesā. Referents ierosina rīkot ikgadējas apaļā galda sarunas Komisijas pārraudzībā starp Parlamentu un Komisiju, lai sniegtu īsu pārskatu par panākto progresu un vienotos par darbību grafiku virzībai uz priekšu.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm gatavojas sākt liela mēroga atjaunošanas procesu, pievēršoties Eiropas un Eiropas Savienības ilgtermiņa nākotnei. Veicot šo darbu, ir ļoti svarīgi izmantot šo iespēju ne tikai tam, lai cildinātu un atspoguļotu jau paveikto darbu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, bet arī tam, lai tos vēl vairāk integrētu darba jomās, kas vēl neietver pieeju, kuras mērķis ir ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana. Kopēja Eiropas pieeja ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai visos Savienības darba aspektos nodrošinās, ka mēs cenšamies pielāgot ne tikai savu pašreizējo dzīvesveidu un nodarbinātības modeļus, lai aizsargātu vidi, bet gan nodrošinām nākamajām paaudzēm līdzekļus to problēmu novēršanai un to iespēju izmantošanai, ko sniedz pasaules ekonomika, arvien vairāk apzinoties vajadzību nodrošināt ilgtspējību.


Attīstības komitejAS ATZINUMS (19.6.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par ES rīcību ilgtspējības jomā

(2017/2009(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Elly Schlein

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam ir pārveidošanas potenciāls un tajā izklāstīta vispārēji, vērienīgi, visaptveroši, nedalāmi un savstarpēji saistīti mērķi nolūkā izskaust nabadzību, apkarot diskrimināciju un veicināt labklājību, atbildību par vidi, sociālo iekļaušanu un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī miera un drošības stiprināšanu; tā kā šie mērķi prasa tūlītēju rīcību, lai to pilnībā un efektīvi īstenotu;

B.  tā kā Komisija vēl nav izstrādājusi visaptverošu stratēģiju, lai īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas ietver iekšējās un ārējās politikas jomas ar sīki izstrādātu grafiku līdz 2030. gadam, kā to ir pieprasījis Eiropas Parlaments rezolūcijā par turpmākajiem pasākumiem un pašreizējo stāvokli saistībā ar programmu(1), un nav pilnībā veikusi vispārēju koordināciju attiecībā uz dalībvalstu līmenī veicamajām darbībām; tā kā efektīva īstenošanas stratēģija un uzraudzības un pārskatīšanas mehānisms ir būtiski, lai panāktu ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);

C.  tā kā klimata pārmaiņas nav atsevišķa vides problēma, bet gan saskaņā ar ANO datiem(2), ir viena no lielākajām mūslaiku problēmām un nopietni apdraud ilgtspējīgu attīstību, un to plašā un bezprecedenta ietekme ir nesamērīgi liels slogs nabadzīgākajiem un neaizsargātākajiem, kā arī palielina nevienlīdzību starp valstīm un vienas valsts ietvaros; tā kā tūlītējai rīcībai cīņā pret klimata pārmaiņām ir būtiska nozīme, lai veiksmīgi īstenotu IAM;

D.  tā kā IAM finansēšana rada milzīgo izaicinājumu, kura risināšanai ir vajadzīga spēcīga un globāla partnerība un ir jāizmanto visi finansējuma veidi (no iekšējiem, starptautiskiem, publiskiem, privātiem un inovatīviem avotiem), kā arī ar finansēm nesaistīti līdzekļi; tā kā ar privāto finansējumu var papildināt, bet ne aizstāt publisko finansējumu;

E.  tā kā efektīva iekšzemes resursu mobilizācija ir būtisks faktors, lai panāktu attīstības programmas līdz 2030. gadam mērķus; tā kā uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana jo īpaši ietekmē jaunattīstības valstis;

F.  tā kā ilgtspējīgas attīstības veicināšanai ir vajadzīga noturība, kura būtu jāveicina, izmantojot daudzpusēju pieeju ES ārējai darbībai un atbalstot principu par attīstības politikas saskaņotību; tā kā dalībvalstu un ES politika rada gan apzinātu, gan neapzinātu ietekmi uz jaunattīstības valstīm un IAM ir vienreizēja iespēja panākt saskaņotību un taisnīgāku politiku attiecībā uz jaunattīstības valstīm;

G.  tā kā starptautiskā tirdzniecība var būt spēcīgs virzītājspēks attīstībai un ekonomikas izaugsmei un liela daļa no ES importa nāk no jaunattīstības valstīm; tā kā programmā laikposmam līdz 2030. gadam tirdzniecība atzīta kā līdzeklis IAM sasniegšanai;

H.  tā kā migrācijas problēmas un pasaules iedzīvotāju, kuru skaits aizvien pieaug, prasību risināšana ir būtiska, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību; tā kā attīstības programmā līdz 2030. gadam ir uzsvērts, ka migrācija, iespējams, var veicināt attīstību; tā kā saskaņā ar 208. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir noteikts, ka nabadzības izskaušana ir ES attīstības politikas primārais mērķis,

1.  aicina Komisiju izstrādāt vērienīgu un visaptverošu stratēģiju, kurā būtu apvienotas esošās iniciatīvas, noteikt jaunas prioritātes, balstoties uz informāciju, kuras pamatā ir plaša analīze par pašreizējās politikas un tās īstenošanas nepilnībām, kā arī sinerģijas un neatbilstības starp šīm politikas jomām, un kas sniedz norādījumus gan ES iestādēm, gan dalībvalstīm, īstenojot, pārraugot un pārskatot attīstības programmu līdz 2030. gadam; tā kā tas būtu jādara, vienlaikus nodrošinot, ka gan ES iekšējās un ārējās politikas ir saskaņā ar šo programmu, negaidot līdz stratēģijas „Eiropa 2020”zaudē spēku, pirms uzsākt šo procesu;

2.  aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt skaidru, konkrētu, vērienīgu un sīki izstrādātu attīstības programmas līdz 2030. gadam īstenošanas plānu visai ES ar konkrētiem mērķiem, fiksētu izpildes grafiku un metodoloģiju koordinēšanai starp ES un tās dalībvalstīm; uzsver, ka šā īstenošanas plāna pamatā vajadzētu būt pārredzamai un stingrai uzraudzības, pārskatatbildības un pārskatīšanas sistēmai, cieši iesaistot Eiropas Parlamentu un pilsonisko sabiedrību; uzsver, ka tas pamatā vajadzētu būt arī novērtējamu kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju vispusīgam kopumam, kas aptver cilvēktiesību un sociālos, ekonomiskos un vides faktorus, un tā nebūtu jābalsta tikai uz tradicionālajiem rādītājiem, piemēram, IKP, jo tie neatspoguļo nevienlīdzību un vides degradāciju;

3.  atgādina, cik svarīgs ir attīstības programmas līdz 2030. gadam pamatā esošais princips „nevienu neatstāt novārtā”; aicina Komisiju un dalībvalstis apņēmīgi rīkoties, lai risinātu nevienlīdzību starp valstīm un vienas valsts robežās, jo tie pastiprina ietekmi uz citām globālām problēmām un kavē progresu ilgtspējīgas attīstības jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pētniecību un datu apkopošanu savās politikās, lai nodrošinātu, ka tiek nodrošināta visneaizsargātāko un visizstumtāko iekļaušana un šīs personu grupas tiek atzītas par prioritāti;

4.  uzsver, ka nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) būtu jāizstrādā tādā veidā, kas ļauj īstenot attīstības programmu līdz 2030. gadam un IAM īstenošanas plānu un nodrošina, ka ES dod būtisku ieguldījumu attīstības programmas līdz 2030. gadam īstenošanā visā pasaulē; aicina Komisiju nodrošināt, ka nākamā DFS integrē ilgtspējīgas attīstības prioritātes visā ES budžetā ar visiem finanšu instrumentiem piešķirot pietiekamus līdzekļus, lai ES varētu izpildīt līdz 2030. gadam paredzētās saistības;

5.  lai atbalstītu mērķi sasniegt IAM 3 — nodrošināt veselības aizsardzību un labklājību visiem — atzinīgi vērtē ANO ģenerālsekretāra izveidotās Augsta līmeņa darba grupas par zāļu pieejamību ziņojumu un prasa Komisijai ierosināt šīs grupas ieteikumu īstenošanu attiecīgajās politikas jomās;

6.  uzsver oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kā galvenā instrumenta nozīmi, lai īstenotu programmu laikposmam līdz 2030. gadam, izskaužot nabadzību visos tās veidos un cīnoties pret nevienlīdzību, kā arī vienlaikus uzsverot, ka ar attīstības palīdzību vien nepietiek, lai gādātu, ka jaunattīstības valstis izkļūst no nabadzības; uzsver, ka ir jāveicina instrumenti, kas sekmē lielāku pārskatatbildību, piemēram, atbalstu no budžeta; aicina ES un tās dalībvalstis nekavējoties atkārtoti apņemties mērķi par 0,7 % no nacionālā kopienākuma un iesniegt grafiku OAP pakāpeniskai palielināšanai, lai sasniegtu šo mērķi; atgādina par ES apņemšanos piešķirt vismaz 20 % no OAP humānai attīstībai un sociālajai iekļaušanai, un prasa atjaunot apņemšanos šajā sakarībā; aicina Komisiju panākt ESAO Attīstības palīdzības komitejas (DAC) ieteikumu panākt, ka gada vidējais dotāciju līmenis sasniedz 86 % no kopējām OAP saistībām; prasa, lai OAP būtu pasargāta no novirzīšanas un lai tiktu respektēti starptautiski pieņemti attīstības efektivitātes principi, saglabājot OAP pamatmērķi par nabadzības izskaušanu, īpašu uzmanību pievēršot vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un nestabilām situācijām; atgādina par nepieciešamību neaprobežoties tikai ar līdzekļu devēja/saņēmēja attiecībām attīstības plašākā programmā;

7.  uzsver, ka zinātne, tehnoloģijas un jauninājumi (ZTJ) ir būtisks dzinējspēks IAM īstenošanai, jo tie virza sociālo un ekonomisko attīstību un var sniegt dzīvības glābšanai nepieciešamos risinājumus, kas pievēršas globālajam slogam, ko izraisa ar nabadzību saistītās un novārtā atstātās slimības; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot gan finanšu, gan politikas vidi, lai veicinātu zinātni, tehnoloģijas un inovācijas, izmantojot sadarbību attīstības jomā;

8.   aicina Komisiju un dalībvalstis vēlreiz apstiprināt savu apņemšanos īstenot politikas saskaņotību attīstībai (PCD), kas ir svarīgs ieguldījums plašākas ilgtspējīgas attīstības politikas saskaņotības (PCSD) panākšanā, jo tām ir būtiski svarīga nozīme IAM veiksmīgā īstenošanā; īpaši uzsver, ka ir nepieciešams, lai visās ES politikas jomās, it īpaši tirdzniecības, finanšu, migrācijas, lauksaimniecības un enerģētikas politiku, ir jāsaskaņo ar LESD 208. pantu, un nemazināt cilvēktiesību vai trešo valstu spēju nodrošināt ilgtspējīgu attīstību; uzsver nepieciešamību uzlabot PSA un IAPS mehānismus visās ES iestādēs, kā arī politikas veidošanu, un nodrošināt, ka regulāri tiek atbilstoši ievērots princips par politikas saskaņotību, veikti publiski ietekmes novērtējumi un ieviesti atbilstīgi atbildības, ietekmes mazināšanas un kompensācijas mehānismi;

9.  aicina ES un dalībvalstis attīstības politikās konstruktīvi iekļaut klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus; uzsver nepieciešamību veicināt energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju nodošanu, kā arī veicināt ieguldījumus mazapjoma, ārpustīkla un decentralizētiem atjaunojamās enerģijas projektiem; aicina ES pastiprināt atbalstu ilgtspējīgai lauksaimniecībai, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumus, izmantojot mērķtiecīgu atbalstu mazajiem lauksaimniekiem, kultūraugu dažādošanai, agromežsaimniecībai un agroekoloģiskai praksei;

10.  uzsver augsta līmeņa politiskā foruma nozīmi, lai sekotu līdzi un pārskatītu ilgtspējīgas attīstības mērķus, un aicina Komisiju un Padomi ievērot ES vadošo lomu, izstrādājot un īstenojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, vienojoties par kopīgām ES nostājām un vienotu ES ziņošanu, pamatojoties uz dalībvalstu un ES iestāžu saskaņotu ziņošanu pirms augsta līmeņa politiskā foruma Ģenerālās asamblejas paspārnē; aicina Komisiju izvērtēt spēkā esošo pasākumus gaidāmā augsta līmeņa politiskā foruma gaitā un specifiskus IAM, kas tiks pārskatīti;

11.  aicina Eiropas Parlamentā izveidot starpkomiteju koordinācijas mehānismu, piešķirot pilnvaras pārraudzīt un veikt pēcpasākumus par to, kā ES īsteno savas 2030. gada programmas saistības; uzsver, ka Parlamentam ir jāapņemas izveidot šādas koordinācijas struktūras (piemēram, ikgadējā novērtēšana plenārsēdē, pamatojoties uz progresa ziņojumu, tajā ietilpst koordinācijas centru grupa visās komitejās vai īpaši izveidota sadarbības grupa) un visaugstākā iespējamā līmenī iecelt vienu vai vairākas personas, kas atbild par šiem koordinēšanas centieniem;

12.  uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības trīs dimensijas — vides, ekonomikas un sociālā — ir nesaraujami saistītas, un uzsver, ka ekonomikas ilgtspējībai ir izšķiroša nozīme attiecībā uz vidi; uzsver, ka laba pārvaldība, tiesiskums un cilvēktiesību veicināšanas ir būtiska ne tikai attiecībā uz sociālo ilgtspēju, bet arī dabas resursu atbildīgu izmantošanu un vides aizsardzību; aicina Komisiju būt par iniciatori plašai starptautiskai sadarbībai, lai strādātu kopā ar partneriem trešās valstīs ar mērķi palielinātu izturētspēju un spēju pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei, un izstrādāt ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas attīstības iespējas nākotnē un paātrinātu globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu saskaņā ar IAM 13 un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām;

13.  uzskata, ka miera, drošības un tiesiskuma atbalstam jaunattīstības valstīs ir būtiska nozīme; uzsver, ka ar drošību saistītu izmaksu finansējums, kas ir ārpus OAP, ir jāgūst no citiem instrumentiem, nevis no attīstības sadarbības instrumenta (ASI) vai Eiropas attīstības fonda (EAF), vai jebkāda cita mehānisma, kas saņem līdzekļus no minētajiem instrumentiem;

14.  ņem vērā privātā sektora lomu, jo īpaši vietējo mikrouzņēmumu un MVU lomu, īstenojot attīstības programmu līdz 2030. gadam, jo īpaši tā atbildību par pāreju uz ilgtspējīgu patēriņa un ražošanas modeļiem Eiropā un visā pasaulē; atgādina, ka privāto finansējumu var papildināt, bet ne aizstāt publisko finansējumu; aicina Komisiju veicināt saistošus pienākumus attiecībā uz korporatīvo atbildību un pārredzamību, lai nodrošinātu, ka privātā sektora ieguldījums ir pilnībā atbilst attīstības programmai līdz 2030. gadam, stingri ievērojot skaidrus standartus vides, sociālajā un cilvēktiesību jomā un nodrošinot atbilstību atbildīgas finansēšanas principiem un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību vadošajiem pamatprincipiem; atgādina šajā sakarībā par nepieciešamību veikt ex ante un ex post novērtējumus par attīstības rezultātiem, kās gūti, sadarbojoties ar privāto sektoru;

15. uzsver, ka fiskālā taisnīguma un pārredzamības nodrošināšana, cīņa pret nodokļu apiešanu, nelikumīgu finanšu plūsmu un nodokļu oāžu izskaušana, kā arī publisko finanšu pārvaldības uzlabošana, ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un iekšzemes resursu mobilizēšana palielināšana ir būtiska attīstības programmas laikposmam līdz 2030. gadam finansēšanai; aicina ES izveidot finansējuma programmu (DEVETAX 2030), lai īpaši atbalstītu nodokļu struktūru izveidi jaunietekmes ekonomikas valstīs un palīdzētu jaunattīstības valstīm izveidot jaunas reģionālās nodokļu iestādes; atkārtoti prasa noteikt starptautisku finanšu darījumu nodokli, lai risinātu globālas ar nabadzību saistītās problēmas, veikt izpēti par visu valstu un ES nodokļu politikas negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un ievērot attīstības politikas saskaņotības principu, pieņemot tiesību aktus šajā jomā;

16. uzsver, cik svarīgi ir taisnīgi un ētiski brīvās tirdzniecības nolīgumi, un mudina ES veidot tās tirdzniecības politikas stratēģiju saskaņā ar attīstības programmu līdz 2030. gadam, vienlaikus respektējot regulējuma politiskās rīcības brīvību, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesības, augstus sociālos un vides standartus, ilgtspējīgu patēriņu un reģionālo integrāciju, kā arī mazinātu nabadzību, korupciju un nevienlīdzību;

17.  ņem vērā problēmas, ko rada lielpilsētu straujā izaugsme, kā arī problēmas, kuras šis fenomens rada sociālajai un vides ilgtspējai; prasa panākt līdzsvarotu reģionālo attīstību un atgādina, ka saimnieciskās darbības stimulēšana lauku apgabalos, mazākās pilsētās un mazpilsētās mazina motivāciju pārcelties uz lielpilsētām, tādējādi atvieglojot nekontrolētas urbanizācijas un migrācijas radītās problēmas; uzsver, ka decentralizētas un reģionālas struktūras veicina nepietiekamu barības vielu, piemēram, fosfora, cirkulāciju no pilsētām un atpakaļ uz lauksaimniecisku ražošanu;

18.  aicina Komisiju veicināt ilgtspējīgas globālu vērtības ķēdes, ieviešot pienācīgas pārbaudes sistēmas uzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot visai to piegādes ķēdei kopumā, kas mudinātu uzņēmumus vairāk ieguldīt atbildīgā veidā, kā arī stimulēt ilgtspējīgas attīstības sadaļu efektīvāku īstenošanu brīvās tirdzniecības nolīgumos, tostarp cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupcijas novēršanu, pārredzamību un atbildīgu uzņēmējdarbību;

19. aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgi pielāgot savu pieeju attiecībā uz migrāciju, lai izstrādātu migrācijas politiku saskaņā ar IAM 10 un attīstītu uz faktiem balstītu izpratni par migrantiem un patvēruma meklētājiem, cīnoties pret ksenofobiju un diskrimināciju, kas vērsta pret migrantiem, kā arī nolūkā veikt ieguldījumus cilvēku attīstības galvenajos virzītājspēkos; atkārtoti pauž bažas, ka jaunās politikas un finanšu instrumentus nelikumīgas un piespiedu migrācijas cēloņu novēršanai var īstenot, kaitējot attīstības mērķiem, un prasa piešķirt Eiropas Parlamentam stingrākas kontroles lomu šajā sakarībā, lai nodrošinātu, ka jaunie finansēšanas instrumenti ir saderīgi ar ES juridisko pamatu, kā arī ES principiem un saistībām, īpaši attīstības programmu līdz 2030. gadam; noraida ideju par to, ka attīstības palīdzības sniegšanas padarīšanai par atkarīgu no nosacījuma par robežkontroli, migrācijas plūsmu pārvaldību vai atpakaļuzņemšanas līgumiem, vajadzētu būt pamatam partnerībai un attīstības sadarbībai ar trešām valstīm;

20.  atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta ieguldījumiem jauniešos kā galvenajos IAM īstenotājos; uzsver, ka jaunattīstības valstu demogrāfiskā dividende ir jāizmanto ar atbilstīgu valsts politiku un ieguldījumu veselībā un jauniešu izglītībā starpniecībā, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpē un izglītībā; uzsver, ka beidzot ir iespēja veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kas ir ES attīstības politikas saskaņotības būtisks elements, un mudina Komisiju saskaņot šos centienus visās ārējās darbības jomās; atzīst, ka šos galvenos veicinātājfaktorus cilvēku attīstībai un cilvēku kapitālu ir nepieciešams noteikt par prioritāti, lai garantētu ilgtspējīgu attīstību;

21. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot daudzpusēju ieinteresēto pušu platformu, kas palīdzēs veikt turpmākus pasākumus un apmainīties ar paraugpraksi saistībā ar IAM īstenošanu dažādās nozarēs; uzsver, ka ir nepieciešams iekļaujošs process, lai apspriestos ar visām ieinteresētajām pusēm un pilsonisko sabiedrību jo īpaši kā aktīviem partneriem visā attīstības programmas līdz 2030. gadam plānošanas, īstenošanas, uzraudzības un pārskatīšanas procesā; aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt mērķtiecīgās izglītības programmās un kampaņās, lai iedzīvotāju vidū palielinātu izpratni par attīstības programmu līdz 2030. gadam.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Vincent Peillon, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Ádám Kósa, Cécile Kashetu Kyenge, Paul Rübig, Judith Sargentini

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Paavo Väyrynen

ECR

Eleni Theocharous

EFDD

Ignazio Corrao

PPE

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Ádám Kósa, Paul Rübig, Bogdan Brunon Wenta

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Cécile Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Linda McAvan, Vincent Peillon, Elly Schlein

VERTS/ALE

Maria Heubuch, Judith Sargentini

0

-

 

 

3

0

GUE/NGL

Stelios Kouloglou, Lola Sánchez Caldentey

PPE

Anna Záborská

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. maija rezolūcija. Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0224.

(2)

https://unstats.un.org/sdgs/report/2016/goal-13/


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejAS ATZINUMS (31.5.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par ES rīcību ilgtspējības jomā

(2017/2009(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Ulrike Müller

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju – rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā ES un tās dalībvalstis visas ir Parīzes nolīguma puses un pēc būtības apņēmušās ierobežot temperatūras paaugstināšanos pasaulē būtiski mazāk par 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un censties panākt, lai temperatūra neceltos vairāk par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni,

1.  atzinīgi vērtē Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējības mērķus; prasa vienādā mērā pievērst uzmanību visiem trijiem ilgtspējības pīlāriem (sociālajam, vides un ekonomiskajam); uzsver, ka ES lauksaimniecība, pateicoties kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), vides tiesību normām un savstarpējai atbilstībai, jau sniedz būtisku ieguldījumu ilgtspējības nodrošināšanā, taču tai joprojām ir labāk jāpielāgojas arvien sarežģītākām un savstarpēji saistītām tendencēm un uzdevumiem globālā, Eiropas un dalībvalstu līmenī, ar ko pašreiz saskaras pasaulē, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM);

2.  uzsver Eiropas lauksaimniecības nozares būtisko ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz 2. ilgtspējīgas attīstības mērķi (izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību); atzīst, turklāt tās nozīmīgumu tādu citu ilgtspējīgas attīstības mērķu veicināšanā kā ūdens ilgtspējīga pārvaldība (6. IAM), visiem nodrošināta piekļuve uzticamiem, ilgtspējīgiem un mūsdienīgiem energopakalpojumiem par pieejamu cenu (IAM 7), stabila, iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme (IAM 8), ilgtspējīgi ražošanas modeļi (IAM 12), cīņa pret klimata pārmaiņām (IAM 13) un ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, zemes degradācijas apturēšana un novēršana, pārtuksnešošanās apkarošana un bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršana (IAM 15);

3.  uzsver unikālo un papildinošo saikni starp lauksaimniecību, vidi un pārtikas nodrošinājumu; šajā sakarībā uzsver vietējo agrovides shēmu nozīmi visās dalībvalstīs, veicinot un stiprinot šīs attiecības;

4.  aicina Komisiju nodrošināt virzību uz efektīvākām lauksaimniecības metodēm, piemēram, agroekoloģiskām un dažādošanas pieejām, un labāku un ilgtspējīgāku lauksaimniecības resursu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai samazinātu lauksaimnieciskās ražošanas resursu izmaksas un pārtikas izšķērdēšanu, uzlabotu zināšanu un inovācijas nodošanu, veicinātu resursu efektīvu izmantošanu un palielinātu kultūraugu dažādību un lauku sistēmu ilgtspēju;

5.  norāda, ka jaunattīstības valstīs sievietes lauksaimniecības nozarē varētu par 20–30 % palielināt saimniecību ražīgumu, ja viņām būtu tāda pati piekļuve resursiem kā vīriešiem; uzsver, ka šis ražīguma palielinājums varētu par 12–17 % samazināt pasaules badacietēju skaitu;

6.  norāda, ka Eiropas lauksaimniecības nozare lauku apvidos garantē darbavietas lauksaimniecībā un citās nozarēs miljoniem cilvēku, garantējot pārtikas nodrošinājumu un piesaistot cilvēkus lauku apvidiem kā vietai, kas piemērota dzīvošanai, ekonomiskajām darbībām un atpūtai; turklāt norāda, ka ainavas ar augstu bioloģiskās daudzveidības un dabas vērtību piesaista cilvēkus laukiem, sniedzot pievienoto vērtību lauku apvidiem; norāda uz lauku attīstības politikas lielo vērtību, veidojot dzīvotspējīgas, stabilas un aktīvas lauku kopienas un ekonomiku; norāda, ka labāka lauksaimnieku piekļuve resursiem ir būtiska, lai sasniegtu šo mērķi;

7.  prasa attīstīt lauksaimniecību, galveno uzmanību pievēršot ģimenes saimniecībām, lai tām palīdzētu labāk izmantot tādus Eiropas fondus kā Eiropas Stratēģiskais investīciju fonds (ESIF), un īpašu uzmanību pievēršot mazajām un vidējām saimniecībām, daloties informācijā, nododot zinātības un izmantojot priekšrocības, ko sniedz vietējās un reģionālās vērtību un ražošanas ķēdes un reģionālā nodarbinātība, lielāku uzsvaru liekot uz saikni ar piepilsētas teritoriju un tiešo pārdošanu, kas ir veiksmīgs modelis daudzās ES daļās; uzskata, ka lauksaimnieku spēja saņemt taisnīgu atlīdzību par darbu ir Eiropas lauksaimniecības ilgtspējas nosacījums un garantija lauksaimnieku labklājībai;

8.  uzskata, ka ir jānodrošina atbilstīgs publiskā sektora ieguldījumu līmenis, lai garantētu ilglaicīgus, ilgtspējīgus un iekļaujošus risinājumus;

9.  īpaši uzsver sieviešu kā ģimenes locekļu galveno lomu ģimenes saimniecībās, kas ir galvenās sociālekonomiskās sistēmas šūnas lauku apvidos, — sievietes rūpējas par pārtikas ražošanu, tradicionālo zināšanu un prasmju saglabāšanu, kultūras identitāti un vides aizsardzību, turklāt jāņem vērā, ka sievietes lauku apvidos skar arī atalgojuma un pensijas atšķirības;

10.  atgādina, ka ir svarīgi garantēt pienācīgus sabiedriskos pakalpojumus, jo īpaši bērnu un vecāka gadagājuma iedzīvotāju aprūpi, ņemot vērā to, ka šādi pakalpojumi ir īpaši svarīgi sievietēm, jo viņām tradicionāli ir bijusi galvenā loma ģimenes jaunāko un vecāko locekļu aprūpē;

11.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos turpināt darbu, lai vienkāršotu KLP, un prasa Komisijai pienācīgi ņemt vērā visus atbilstīgos priekšlikumus, lai panāktu turpmāku vienkāršošanu un piemērotu un uz mērķi vērstu pieeju;

12.  norāda uz tradicionālo zināšanu un pārtikas produktu nozīmi, jo īpaši attālākajos, kalnu un mazāk attīstītos ES reģionos, kā arī uz tādu ES kvalitātes shēmu kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) ekonomisko ieguldījumu vietējās teritorijās; atgādina Parlamentu vienbalsīgo atbalstu šādu aizsardzības shēmu paplašināšanai, attiecinot tās uz plašāku reģionos ražoto produktu klāstu; šajā saistībā uzsver arī Eiropas kvalitātes shēmu (ACVN, AĢIN, GTĪ) nozīmi iztikas līdzekļu nodrošināšanā un saglabāšanā šajos reģionos; atzīst, ka šīs shēmas ir plašāk zināmas tikai dažās dalībvalstīs, un prasa uzlabot izpratni par to priekšrocībām visā Eiropas Savienībā;

13.  uzsver tādas ilgtspējīgas mežsaimniecības (tostarp nekoksnes resursu) nozīmi un potenciālu Eiropā, kura nodrošina darbvietas, garantē pievienoto vērtību un sniedz būtisku ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības, klimata un vides mērķu sasniegšanā; uzsver nepieciešamību integrēt koksnes dažādos lietojuma veidus, lai šo resursu ilgtspējīgi attīstītu kopumā; norāda, vienlaikus atzīmējot, ka ES nav kopējas politikas mežsaimniecības jomā, ka mežu apsaimniekošanai būtu jāatbilst prasībām, kas izstrādātas saskaņā ar “Forest Europe” (Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā);

14.  uzsver koksnes un citu materiālu (piemēram, korķa), kā arī koksnes atvasinājumu, tostarp tekstilšķiedru, ilgtspējīgas ražošanas un izmantošanas nozīmi ilgtspējīgu ekonomisko modeļu izstrādē un zaļo darbvietu radīšanā;

15.  uzsver, ka Vidusjūras mežu un tradicionālās ganību zemes (dehesa) agromežsaimniecības sistēmas, kas ilgtspējīgi un bez problēmām apvieno ekstensīvas lopkopības, zemkopības un mežsaimniecības darbības, ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un nodrošināšanā, lai to atzītu un atbalstītu saskaņā ar KLP;

16.  atzīst nepieciešamību uzlabot transportēšanu un loģistiku mežu apsaimniekošanas un kokmateriālu ieguves jomā; tādēļ aicina dalībvalstis izstrādāt ilgtspējīgas loģistikas un mežistrādes sistēmas, kas nodara mazāku kaitējumu klimatam;

17.  uzsver, cik būtiska nozīme ir tam, lai visām dalībvalstīm būtu kopīgs redzējums un rīcības satvars, kurā īpaša vērība pievērsta galvenajiem ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības virzītājspēkiem, piemēram, ilgtspējīgai resursu un klimata politikai;

18.  uzsver nozīmi, kāda ir bioenerģijai lauku saimniecībās un bioekonomikai, kā arī iekārtām, kas paredzētas atjaunojamās enerģijas ražošanai, glabāšanai un izplatīšanai, kā arī tās izmantošanai lauku saimniecībās, jo minētās iekārtas, pateicoties papildu noieta iespējām, palīdz nodrošināt ienākumu drošību un gan rada, gan saglabā augstas kvalitātes darbvietas lauku apvidos; uzsver, ka bioenerģijas attīstība ir jāvirza ilgtspējīgi un šāda attīstība nedrīkst radīt šķēršļus pārtikas un dzīvnieku barības ražošanai; uzsver, ka tā vietā enerģijas vajadzības būtu jāapmierina, veicinot tādu atkritumu un blakusproduktu izmantošanu, kas nav noderīgi nevienā citā procesā;

19.  atzīmē, ka cīņa pret pārtikas atkritumiem un zudumiem pārtikas ražošanas un piegādes ķēdē ir svarīgs ilgtspējīgas attīstības aspekts, kurā lauksaimniecības nozarei ir jāsniedz savs ieguldījums; norāda, ka ar lauksaimniecības un pārtikas atkritumu (ja tos nevar citādi izmantot) un mēslu izmantošanu, piemēram, biogāzes ražotnēs, bioloģiskās pārstrādes rūpnīcās un mēslošanas līdzekļu ražotnēs, bioekonomika kā aprites ekonomikas instruments var palīdzēt samazināt lauksaimniecības ietekmi uz vidi, mazinot lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu un kaitīgo vielu emisijas gaisā, augsnē un ūdenstilpnēs, un var arī veicināt efektīvāku un ilgtspējīgāku resursu izmantošanu; uzsver, cik būtiska nozīme ir atbalstam saskaņā ar otro pīlāru tādu tehnoloģiju ieviešanai, kuras nodrošina iespēju izmantot lauksaimniecības atkritumus, lai lauksaimniecības nozare kļūtu efektīva; aicina Komisiju un dalībvalstis vajadzības gadījumā ieguldīt šādās tehnoloģijās;

20.  uzsver, cik būtiska nozīme ir biodegvielas ražošanas blakusproduktiem kā reģionālam proteīnu avotam, ko var izmantot dzīvnieku barībā, — 2012.–2013. gadā aptuveni 70 % no šāda proteīna bija jāimportē no trešām valstīm(1);

21.  uzsver lopkopības nozares ieguldījumu ES ekonomikā un ilgtspējīgā lauksaimniecībā, jo īpaši tad, ja tā ir integrēta augkopības ražošanas sistēmās; vērš uzmanību uz aktīvas barības vielu cikla pārvaldības potenciālu lopkopības nozarē, lai mazinātu oglekļa dioksīda, amonjaka un nitrātu emisiju ietekmi uz vidi; turklāt vērš uzmanību uz integrētas lauksaimniecības potenciālu sekmēt labāk funkcionējošas lauksaimniecības ekosistēmas un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības nozari;

22.  norāda, ka pākšaugu audzēšana var augsekas sistēmā nodrošināt pozitīvu rezultātu visām iesaistītajām pusēm: lauksaimniekiem, dzīvniekiem, bioloģiskajai daudzveidībai un klimata vajadzībām; aicina Komisiju izstrādāt tā dēvēto olbaltumvielu plānu, kas paredz augsekas sistēmā iekļaut pākšaugus;

23.  uzskata, ka ir vajadzīgs pastāvīgs progress precīzās lauksaimniecības, digitalizācijas, enerģijas racionālas izmantošanas, augu un dzīvnieku audzēšanas un integrētās augu aizsardzības integrēšanas jomās, jo efektivitātes paaugstināšana, balstoties uz IAM un funkcionālas bioloģiskās daudzveidības principiem, palīdzēs samazināt gan pieprasījumu pēc zemes lauksaimniecībā, gan lauksaimniecības ietekmi uz vidi; uzskata, ka, padarot bioloģisko daudzveidību lauksaimniekiem izmantojamu, varētu palīdzēt uzlabot ienākumus, augsnes veselību un veiktspēju, un palīdzēt kaitēkļu apkarošanā un apputeksnēšanas uzlabošanā; tāpēc uzsver uzlabota tiesiskā regulējuma nozīmi, lai nodrošinātu savlaicīgas, efektīvas un lietderīgas lēmumu pieņemšanas procedūras; uzsver, ka ar šādiem “viediem” risinājumiem būtu jāstimulē un jāatbalsta iniciatīvas, kas pielāgotas mazo lauku saimniecību vajadzībām bez apjomradītiem ietaupījumiem, lai tās varētu gūt labumu no jaunajām tehnoloģijām;

24.  uzskata, ka būtiski ir saglabāt un attīstīt tradicionālo un vietējo šķirņu sniegumu, ņemot vērā to spēju pielāgoties savas izcelsmes vides apstākļiem, un ka ir būtiski ievērot lauksaimnieku tiesības autonomi selekcionēt augus, uzglabāt dažādu sugu un šķirņu sēklas un mainīties ar tām, lai nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības ģenētisko daudzveidību; noraida mēģinājumus jebkādā veidā patentēt dzīvību, augus un dzīvniekus, ģenētisko materiālu vai būtiskus bioloģiskus procesus, jo īpaši tad, ja runa ir par vietējām sugām, to daudzveidību un īpatnībām;

25.  uzskata — lai turpinātu veicinātu Eiropas lauksaimniecības izcilību un kvalitāti un nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības atbilstību Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam, ir jāturpina koncentrēties uz pētniecību, inovāciju un apmācību un jāinvestē lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumos; uzsver, cik būtiska nozīme ir pastāvīgai profesionālai attīstībai jauno tehnoloģiju jomā, lai uzlabotu efektivitāti un vides ilgtspēju; tādēļ prasa turpināt pētniecību un izstrādi augsta un zema tehnoloģiskā līmeņa lietojumu un augu aizsardzības jomā, tostarp par bioloģiskiem zema riska pesticīdiem un bioloģiskās kontroles iespējām, par iespēju samazināt ūdens izmantošanu un uzlabot augsnes kvalitāti;

26.  aicina Komisiju nākt klajā ar rīcības plānu un izveidot ekspertu grupu, lai izstrādātu ilgtspējīgāku augu aizsardzības sistēmu; uzsver, ka ir vajadzīga tāda augu aizsardzības sistēma, kas uzlabo mijiedarbību starp augu audzēšanas centieniem, dabiskām aizsardzības sistēmām un pesticīdu izmantošanu;

27.  atzīst, ka pastāv ar ilgtspējīgu lauksaimniecību saistītas ilgtermiņa problēmas un aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ilgtermiņa investīciju plānu fundamentālai un lietišķai pētniecībai, paredzot finansējuma nepārtrauktību; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis veikt ieguldījumus speciālistu apmācībā ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā un nodrošināt ekspertu konsultāciju iespējas;

28.  uzskata, ka lauku apvidos ir jāveicina platjoslas pieslēgumu ierīkošana un jāuzlabo transport pakalpojumi, lai varētu sekmēt ne vien vides ilgtspējības mērķu sasniegšanu, bet arī dot ieguldījumu lauku apvidu izaugsmē, kas būtu pilnībā ilgtspējīgi vides, ekonomikas un sociālajā ziņā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

4

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Daniel Buda, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Edouard Ferrand, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Ulrike Müller, Maria Noichl, Marijana Petir, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Ricardo Serrão Santos, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bas Belder, Franc Bogovič, Hannu Takkula

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Christofer Fjellner

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

PPE

Franc Bogovič, Daniel Buda, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Christofer Fjellner, Esther Herranz García, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Marijana Petir

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Paolo De Castro, Viorica Dăncilă, Maria Noichl, Ricardo Serrão Santos, Tibor Szanyi, Marc Tarabella

ECR

Bas Belder, Beata Gosiewska, Zbigniew Kuźmiuk

ALDE

Jan Huitema, Ivan Jakovčić, Ulrike Müller, Hannu Takkula

ENF

Edouard Ferrand, Philippe Loiseau

4

-

GUE/NGL

Matt Carthy, Luke Ming Flanagan, Maria Lidia Senra Rodríguez

EFDD

John Stuart Agnew

3

0

Verts/ALE

Martin Häusling, Bronis Ropė

EFDD

Marco Zullo

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

https://polcms.secure.europarl.europa.eu/cmsdata/103924/Schaefer_BCEPHearing.pdf


Kultūras un izglītības komitejAS ATZINUMS (15.5.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par ES rīcību ilgtspējības jomā

(2017/2009(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Liadh Ní Riada

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata — lai nodrošinātu labāku nākotni ikvienam, kā ceturtais ilgtspējības pīlārs ES un ārpus tās robežām ir jāiekļauj kultūras joma, jo kultūra sekmē inovāciju un uzvedības maiņu, veidojot jaunus dzīvesveida un ilgtspējīgas attīstības modeļus, un veicina tādu kopienās balstītu vietēja mēroga pieeju attīstību, kas vajadzīgas vietēja līmeņa izpratnei par ilgtspējīgu attīstību;

2.  atzīst, ka nolūkā nodrošināt pilsētu, reģionu un sabiedrību kopumā ilgtspējīgāku attīstību un rast risinājumus pašreizējiem sabiedrības uzdevumiem ir vajadzīga inovācija un jaunrade;

3.  norāda, ka aktīva līdzdalība kultūras dzīvē sekmē atbildīgu attieksmi pret vidi, uzlabo fizisko un garīgo veselību un labklājību, veicina kultūru dialogu, cieņu pret minoritātēm un viņu sociālo integrāciju, uzlabo skolu apmeklētību un jauniešu sekmes, tādējādi veicinot un atvieglojot daudzu pašreizējo ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu;

4.  ņemot vērā kultūras transversālo un ārkārtīgi vērtīgo ieguldījumu individuālā un kolektīvā labklājībā un ilgtspējīgā pilsētu, lauku un reģionu attīstībā, aicina paredzēt patstāvīgu IAM par piekļuvi kultūrai un aktīvu līdzdalību kultūras dzīvē;

5.  atgādina par kultūras īpašo nozīmi ārējās attiecībās un attīstības politikā, jo īpaši attiecībā uz konfliktu risināšanu un novēršanu, miera atjaunošanu un iespēju nodrošināšanu vietējiem iedzīvotājiem; tādēļ uzskata, ka jauna konsensa attīstības jomā panākšanai ir vajadzīga vērienīga un laba kultūras stratēģija, kas ietver arī kultūras diplomātiju;

6.  uzsver kultūras un jaunrades svarīgo lomu inovācijā, kvalitatīvu darbvietu radīšanā, sociālajā kohēzijā un ilgtspējīgas ekonomikas attīstībā, tostarp, piemēram, attiecībā uz pilsētvides atjaunošanu un lauku apvidu atveseļošanu; tādēļ aicina uzlabot sinerģiju starp ESI fondiem, ESIF un citām ES programmām, lai varētu finansēt kultūras projektus un iniciatīvas;

7.  uzskata, ka kultūras iestādēm un organizācijām vajadzētu darboties kā novatoriem un paraugiem ilgtspējības jomā un attiecībā uz videi nekaitīgiem procesiem, it īpaši tādās jomās kā kultūras mantojums, digitalizācija, tūrisms un ceļojošie mākslinieki; šajā nolūkā aicina īstenot videi nekaitīga ES finansējuma iniciatīvu;

8.  saskaņotas un ilgtspējīgas rīcības programmas īstenošanai ir vajadzīga ekonomikas stratēģiju un politikas virzienu pārorientēšana uz kvalitatīvu darbvietu radīšanu, aprites ekonomikas veicināšanu, sociālās nevienlīdzības mazināšanu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra pieņemšanu; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis apkarot nabadzību, jo īpaši bērnu nabadzību, investēt kvalitatīvas formālās, neformālās un ikdienējās izglītības un apmācības jomā, ieviest Prasmju garantiju un pieņemt saskaņotu un drosmīgu kultūras stratēģiju visos pārvaldības līmeņos;

9.  uzskata, ka IAM Nr. 16 īstenošanai vajadzīga aktīva iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā visos līmeņos; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību veicināt bērnu un jauniešu aktīvu pilsonisko līdzdalību;

10.  uzsver, ka ekonomikas, sociālo un vides uzdevumu risināšanā un ilgtspējīgas nākotnes sekmēšanā svarīga ir iekļaujoša, vienlīdzīga un kvalitatīva izglītība, apmācība, pētniecība un mūžizglītības iespējas; šajā sakarībā norāda uz ES apņemšanos Eiropas politikas satvarā integrēt IAM, jo īpaši Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam iekļauto IAM Nr. 4;

11.  uzsver, ka izglītība un apmācība ir ārkārtīgi svarīgi faktori sabiedrības virzībā uz ilgtspējību; uzsver, ka izglītība ilgtspējīgas attīstības jomā attīsta prasmes, zināšanas un vērtības, kas veicina uz ilgtspējīgu nākotni virzītu rīcību; tādēļ aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai īstenotu izglītību ilgtspējīgas attīstības jomā visos līmeņos un visos izglītības un apmācības veidos;

12.  atzīst pilsoniskās sabiedrības nozīmi sabiedrības informētības vairošanā par IAM un to īstenošanā valsts un pasaules līmenī, pateicoties globālai pilsoniskuma izglītībai un izpratnes veicināšanas kampaņām;

13.  pauž dziļas bažas par atšķirībām dalībvalstu izglītības sistēmu īstenošanā, ko apliecina pēdējie PISA ziņojumi, un par to, ka 2010.–2014. gadā visā ES investīcijas izglītībā un apmācībā samazinājās par 2,5 %; uzsver, ka visiem pieejamas un pietiekami finansētas valsts izglītības un apmācības sistēmas ir svarīgas, lai nodrošinātu vienlīdzību un sociālo integrāciju un sasniegtu IAM Nr. 4; tomēr uzsver, ka izglītības joma joprojām ir dalībvalstu kompetencē;

14.  uzsver, ka ir vajadzīga iekļaujošāka pieeja izglītības un apmācības politikas finansēšanai; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis mobilizēt un izmantot visus pieejamos instrumentus, ar ko varētu nodrošināt viedus ieguldījumus inovatīvās mācīšanas, apmācības un mācīšanās metodēs, kuru mērķis ir uzlabot prasmju kvalitāti un lietderību un sekmēt izglītības un apmācības sistēmu darbību;

15.   iesaka, ka saistībā ar izglītību, apmācību un mūžizglītību integrācijas un ilgtspējības jomā dalībvalstīm sadarbībā ar ES būtu jāapsver uzlabojumi izglītības un nodarbinātības politikā, lai vairotu izpratni par ilgtspējīgu attīstību un nodrošinātu, ka mācības ļauj iedzīvotājiem pieņemt atbildīgus lēmumus un vairo spēju domāt uz nākotni orientētā veidā; uzsver, ka izglītības, apmācības un prasmju politika būtu ne tikai jāpielāgo darba tirgus prasībām, bet ar to būtu arī jāveicina personas un sabiedrības attīstība, izmantojot holistisku pieeju;

16.  uzsver nepieciešamību sekmēt koordināciju un nodrošināt un optimizēt sinerģiju starp ESI fondiem, ESIF un citām ES programmām, lai uzlabotu un modernizētu izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti dalībvalstīs; uzsver, ka iedzīvotājiem lauku apvidos un tālākos reģionos jābūt līdzvērtīgai piekļuvei kvalitatīvai izglītībai, apmācībai un kultūras un mūžizglītības iespējām;

17.  uzsver, ka izglītība ir ārkārtīgi svarīgs faktors pašpietiekamu sabiedrību attīstībā; aicina ES veidot saikni starp kvalitatīvu izglītību, tehnisko apmācību un arodmācībām un sadarbību ar rūpniecību, jo tas ir jauniešu nodarbināmības un kvalificētu darbvietu pieejamības būtisks priekšnoteikums; uzskata, ka jo īpaši ārkārtas un krīzes situācijās ir jārisina jautājums par piekļuvi izglītībai, jo tas ir ļoti svarīgs gan attiecībā uz bērnu attīstību, gan aizsardzību;

18.  pauž nožēlu par to, ka joprojām pastāv augsts jauniešu bezdarba līmenis; atgādina, ka šīs problēmas risināšanā svarīgi ir īstenot Garantijas jauniešiem shēmas un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu; aicina turpināt to uzlabošanu un paredzēt tām pienācīgu finanšu atbalstu, lai veicinātu jaunu, kvalitatīvu darbvietu izveidi un pienācīgu sociālo aizsardzību jauniešiem, viņiem pārvarot pašreizējās grūtības neaizsargātu grupu iesaistes kontekstā, un efektīvāk sasniegtu nereģistrētus jauniešus NEET situācijā un mazkvalificētus jauniešus;

19.  uzsver formālās izglītības un ikdienējas mācīšanās, mūžizglītības, sporta, mākslas un brīvprātīgā darba svarīgo nozīmi, veicinot zināšanas par ilgtspējību un sekmējot ekoloģisko pilsoniskumu kā daļu no plašākiem centieniem nodrošināt, lai jauniešiem būtu attiecīgās prasmes, kompetence un attieksme, kas vajadzīga, lai kļūtu par atvērtiem un atbildīgiem pilsoņiem;

20.  aicina Komisiju, pārskatot ES jaunatnes stratēģiju laikposmam līdz 2018. gadam, palielināt atbalstu jauniešu veselības aizsardzībai un labklājībai, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai savlaicīgi īstenotu Rīcības plānu par bērnu aptaukošanās samazināšanu un Rīcības plānu par jauniešu dzeršanu un epizodisku pārmērīgu alkohola lietošanu;

21.  aicina ES un tās dalībvalstis aizsargāt reģionālās, minoritāšu un mazāk lietotās valodas un valodu daudzveidību un nodrošināt, lai netiktu pieļauta diskriminācija, integrējot IAM Eiropas politikas satvarā un pašreizējās un turpmākajās Komisijas prioritātēs;

22.  atzinīgi vērtē iespējas, ko piedāvā dažādas mācību vides, piemēram, ekoskolas, attīstības izglītības centri un mācības brīvā dabā;

23.  aicina ilgtspējības un ekoloģiskā pilsoniskuma izglītību integrēt visās disciplīnās, jo īpaši uzņēmējdarbības jomā, kas ietver sociālo uzņēmējdarbību, un digitālo prasmju un iemaņu veidošanas jomā;

24.  uzskata, ka kultūras daudzveidība un dabas mantojuma aizsardzība būtu jāveicina visā Eiropas politikas satvarā, tostarp, izmantojot izglītību;

25.  uzskata, ka strauji mainīgajā ekonomikā, ko raksturo arvien lielāka sabiedrības digitalizācija un darbvietu robotizācija un automatizācija, uz nākotni virzīta un ilgtspējīga rīcības programma būtu jāiekļauj kā daļa no plašākām pārdomām par profesionālajām prasmēm;

26.  atgādina kvalitatīvas izglītības nozīmi, nodrošinot iespējas neaizsargātām iedzīvotāju grupām, minoritātēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un sievietēm un meitenēm, attiecībā uz IAM Nr. 4 un IAM Nr. 5 par dzimumu līdztiesību un IAM Nr. 16 par iekļaujošu sabiedrību sekmēšanu;

27.  attiecībā uz IAM Nr. 3 aicina Komisiju veicināt tālākizglītību sociālās kohēzijas, starpkultūru dialoga un individuālās un kolektīvās labklājības jomā, tostarp kā līdzekli zināšanu veselības jomā sekmēšanai; uzsver īpašās iespējas, ko šajā jomā piedāvā neformālā un ikdienējā mācīšanās;

28.  ņemot vērā to, ka ir jāveicina lielāka sinerģija starp inovāciju un radošumu zinātnē, aicina zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas priekšmetu (STEM) apguvē integrēt mākslas izglītību, lai veicinātu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas un matemātikas (STEAM) izglītību, jo īpaši meitenēm, nolūkā risināt sabiedrības uzdevumus ilgtspējības mērķu sasniegšanā;

29.  atgādina, ka turklāt ES un visā pasaulē ir jāveicina pedagogu un instruktoru apmācība, savstarpēja mācīšanās un labākās prakses apmaiņa;

30.  aicina sniegt finansiālu atbalstu pētniecības jomai, tostarp izmantojot pašreizējās ES programmas, piemēram, “Apvārsnis 2020”, lai pētītu turpmāku saikni starp mākslas jomām, inovāciju un zinātni, kā arī izglītības un kultūras ieguldījumu ilgtspējības veicināšanā;

31.  aicina izstrādāt rādītājus, ar ko vērtē kultūras devumu pašreizējo IAM sasniegšanā, un uzraudzīt jauno IAM par piekļuvi kultūrai un aktīvu līdzdalību kultūras dzīvē, ja to ieviesīs;

32.  atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot daudzpusēju ieinteresēto personu darba grupu; apstiprina, ka ir jānodrošina, lai minētajā grupā aktīvi tiktu iesaistītas dažādas ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība, NVO, vietējās organizācijas, jaunatnes darbinieki, pedagogi un kultūras iestādes;

33.  uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgs atbalsts vietējām un iedzīvotāju savstarpējā dialoga iniciatīvām, jo ilgtspējīga attīstība ir jāīsteno arī vietējā līmenī.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

4.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Andrea Bocskor, Silvia Costa, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Luigi Morgano, John Procter, Michaela Šojdrová, Yana Toom, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Eider Gardiazabal Rubial, Sylvie Guillaume, Emma McClarkin, Marlene Mizzi, Liadh Ní Riada, Algirdas Saudargas, Remo Sernagiotto

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Florent Marcellesi

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

GUE/NGL

Curzio Maltese, Liadh Ní Riada

PPE

Andrea Bocskor, Norbert Erdős, Svetoslav Hristov Malinov, Algirdas Saudargas, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Michaela Šojdrová

S&D

Silvia Costa, Eider Gardiazabal Rubial, Giorgos Grammatikakis, Sylvie Guillaume, Petra Kammerevert, Marlene Mizzi, Luigi Morgano, Julie Ward

Verts/ALE

Florent Marcellesi, Helga Trüpel

ALDE

María Teresa Giménez Barbat, Yana Toom

EFDD

Isabella Adinolfi

0

-

-

-

3

0

ECR

Emma McClarkin, John Procter, Remo Sernagiotto

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

3

25

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Peter Liese, Norbert Lins, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, Julia Reid, Frédérique Ries, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Caputo, Albert Deß, Eleonora Evi, Elena Gentile, Anja Hazekamp, Mairead McGuinness, Ulrike Müller, James Nicholson, Sirpa Pietikäinen, Stanislav Polčák, Bart Staes, Tibor Szanyi, Keith Taylor, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Corbett, Jan Keller, Constanze Krehl, Lieve Wierinck


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

Anneli Jäätteenmäki, Ulrike Müller, Frédérique Ries, Lieve Wierinck

EFDD

Eleonora Evi

GUE/NGL

Lynn Boylan, Stefan Eck, Anja Hazekamp, Kateřina Konečná

NI

Zoltán Balczó

PPE

Sirpa Pietikäinen

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Nessa Childers, Richard Corbett, Miriam Dalli, Seb Dance, Elena Gentile, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jan Keller, Constanze Krehl, Gilles Pargneaux, Tibor Szanyi, Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Benedek Jávor, Davor Škrlec, Bart Staes, Keith Taylor

3

-

EFDD

Julia Reid

PPE

Pilar Ayuso, Elisabetta Gardini

25

0

ECR

Mark Demesmaeker, Julie Girling, Urszula Krupa, James Nicholson, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska

ENF

Mireille D’Ornano, Jean-François Jalkh

PPE

Ivo Belet, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Albert Deß, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Peter Liese, Norbert Lins, Mairead McGuinness, Stanislav Polčák, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 30. jūnijaJuridisks paziņojums