ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1265kWORD 191k
2017. gada 28. jūnija
PE 599.799v03-00 A8-0245/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji

(COM(2016)0466 – C8-0324/2016 – 2016/0223(COD))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Tanja Fajon

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS. STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ
  Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji

(COM(2016)0466 – C8-0324/2016 – 2016/0223(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0466),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 78. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, kā arī 79. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0324/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 14. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 8. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0245/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mazinātu pamudinājumu pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu.

(1)  ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos, lai panāktu augstus kopējus aizsardzības standartus dalībvalstīs un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu mudinātu starptautiskās aizsardzības saņēmējus palikt dalībvalstī, kura viņiem piešķīrusi aizsardzību, un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu.

__________________

__________________

31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.

31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Kopēja patvēruma politika, tostarp kopēja Eiropas patvēruma sistēma (KEPS), kas balstās uz 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu (Ženēvas Konvencija), pilnīgu un visietverošu piemērošanu, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un taisnīguma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri apstākļu spiesti likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. Šādas politikas galvenajiem principiem vajadzētu būt solidaritātei un taisnīgam atbildības, tostarp tās finanšu seku, sadalījumam starp dalībvalstīm.

(2)  Kopēja patvēruma politika, tostarp kopēja Eiropas patvēruma sistēma (KEPS), kas balstās uz 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu (Ženēvas Konvencija), pilnīgu un visietverošu piemērošanu, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un taisnīguma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri apstākļu spiesti likumīgi meklē aizsardzību Savienībā. Šādas politikas galvenajiem principiem vajadzētu būt solidaritātei un taisnīgam atbildības sadalījumam starp dalībvalstīm. Ženēvas Konvencija ir bēgļu aizsardzības starptautiskā tiesiskā regulējuma stūrakmens.

Grozījums Nr.     3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības ir sekundārās pārvietošanās būtiski virzītājspēki, kuri apdraud mērķi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma paušanas vietas Savienībā.

(3)  KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības apdraud mērķi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma paušanas vietas Savienībā.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Pašreiz dalībvalstis atzīst citu dalībvalstu pieņemtos patvēruma piešķiršanas lēmumus tikai tad, ja tajos ir atteikta starptautiskās aizsardzības piešķiršana. Ja dalībvalstis virzītos uz tādu patvēruma piešķiršanas lēmumu savstarpējo atzīšanu, kurus pieņēmušas citas dalībvalstis un kuros personām, kam tas ir vajadzīgs, ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, tiktu nodrošināts, ka tiek pienācīgi īstenots Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. panta 2. punkts, kurā tiek aicināts ieviest vienotu patvēruma statusu, kas ir derīgs visā Savienībā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, stiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaujot sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā un paplašinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras pilnvaras32. Šis paziņojums atbilst Eiropas Padomes 2016. gada 18.–19. februārī paustajiem aicinājumiem33 panākt progresu ES esošā regulējuma reformā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tajā ierosināta arī tālākā virzība, kas atbilst visaptverošajai pieejai migrācijas jomā, ko Eiropas Parlaments izklāstījis 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā.

(4)  Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā32 ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, stiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaujot sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā un paplašinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (“Aģentūra”) pilnvaras. Šis paziņojums atbilst Eiropas Padomes 2016. gada 18.–19. februārī paustajiem aicinājumiem33 panākt progresu ES esošā regulējuma reformā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tomēr Komisija nav ierosinājusi tālāku virzību, kas atbilstu visaptverošajai pieejai migrācijas jomā, ko Eiropas Parlaments izklāstīja 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā.

__________________

__________________

32 COM(2016) 197 final.

32 COM(2016) 197 final.

33 EUCO 19.02.2016., SN 1/16.

33 EUCO 19.02.2016., SN 1/16.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms.

(5)  Savienības kopējās starptautiskās aizsardzības politikas pamatā vajadzētu būs vienotam statusam. Lai virzītos uz tādu KEPS, kas darbojas labi, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Vienlaikus ir svarīgi administratīvi nepārslogot dalībvalstu iestādes. Tādēļ būtu jādara stingrāki noteikumi, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tām personām, kurām tā ir nepieciešama. Kaut gan ir jāatzīst juridiskās atšķirības starp bēgļa statusu un alternatīvās aizsardzības statusu, būtu jānosaka uzturēšanās atļauju saskaņots derīguma termiņš, kurā tiktu pilnībā ņemta vērā dalībvalstu pašreizējā paraugprakse. Lai nodrošinātu vienādus un augstus aizsardzības standartus visās dalībvalstīs, būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Tāpēc ir nepieciešama regula, lai visā Savienībā nodrošinātu konsekventāku saskaņošanas līmeni un augstāku tiesiskās noteiktības un pārredzamības pakāpi.

(6)  Tāpēc ir nepieciešama regula, lai visā Savienībā nodrošinātu straujāku un konsekventāku saskaņošanas līmeni un augstāku tiesiskās noteiktības un pārredzamības pakāpi.

Grozījums Nr.     8

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka minētajām personām visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības.

(7)  Šīs regulas galvenais mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, nodrošināt, ka bēgļiem un alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem visās dalībvalstīs ir pieejamas vienādas tiesības.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs, kur šādu pārvietošanos varētu būt radījušas jebkādas atšķirības valstu juridiskajos pasākumos, kas ir veikti, lai transponētu Kvalifikācijas direktīvu, ko aizvieto šī regula.

(8)  Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Šī regula neattiecas uz citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem piešķir personām, kas nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam. Ja šie statusi tiek piešķirti, tas darāms tādā veidā, lai nepastāvētu risks tos sajaukt ar starptautisko aizsardzību.

(9)  Šī regula neattiecas uz citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem piešķir personām, kas nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Personām, par kurām pieņemt pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu, tostarp noteikumi ar mērķi nepieļaut sekundāro pārvietošanos.

(10)  Personām, par kurām pieņemts pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesības uz patvērumu, nediskrimināciju, bērna tiesības, sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno.

(11)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECTK) un Eiropas Sociālajā hartā. Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesības uz patvērumu, aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā, vienlīdzību likuma priekšā, nediskrimināciju, bērna tiesības, sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos standartus, jo īpaši palīdzot tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija.

(13)  Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos augstos standartus, prioritārā kārtā palīdzot tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. Kaut gan ir jāievēro vispārīgais dubultā finansējuma aizlieguma princips, dalībvalstīm visos pārvaldības līmeņos tomēr būtu pilnībā jāizmanto iespējas, ko sniedz līdzekļi, kuri nav tieši saistīti ar patvēruma un migrācijas politiku, bet kurus var izmantot, lai finansētu darbības šajā jomā, piemēram, integrācijas darbības, kādas ir pieejamas Eiropas Sociālā fonda, Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” ietvaros. Minētajiem līdzekļiem ir jābūt tieši pieejamiem vietējām un reģionālām iestādēm, lai tās var veikt darbības savu pienākumu ietvaros.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertu palīdzību dalībvalstu iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanā, reģistrēšanā un izskatīšanā, sniedzot atjauninātu informāciju par trešajām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti, kā arī citus attiecīgus norādījumus un instrumentus. Piemērojot šo regulu, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras [Aģentūras] izstrādātie darbības standarti, indikatīvie norādījumi un paraugprakse. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādēm būtu īpaši jāņem vērā informācija, pārskati, izcelsmes valstu situācijas kopējā analīze un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34.

(14)  Aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šīs regulas piemērošanā, jo īpaši nodrošinot ekspertu palīdzību dalībvalstu iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanā, reģistrēšanā un izskatīšanā, sniedzot atjauninātu informāciju par trešajām valstīm, tostarp informāciju par izcelsmes valsti, kā arī citus attiecīgus norādījumus un instrumentus. Piemērojot šo regulu, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā Aģentūras izstrādātie darbības standarti, indikatīvie norādījumi un paraugprakse. Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstu iestādēm būtu jāņem vērā informācija, pārskati, izcelsmes valstu situācijas kopējā analīze un norādes par situāciju izcelsmes valstīs, ko Savienības līmenī ir izstrādājusi Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli saskaņā ar regulas 8. un 10. pantu34. Turklāt, novērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā visa UNHCR un attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegtā relevantā informācija.

__________________

__________________

34 COM(2016) 271 final.

34 COM(2016) 271 final.

Grozījums Nr.     15

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Īstenojot šo regulu, pirmkārt būtu jāņem vērā “bērna intereses” saskaņā ar Apvienoto Nāciju 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstu iestādēm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā ģimenes vienotības princips, nepilngadīgās personas labklājība un sociālā attīstība, drošības un aizsardzības apsvērumi un paša nepilngadīgā uzskati, ja vien tas iespējams saskaņā ar viņa vecuma un brieduma pakāpi.

(15)  Īstenojot šo regulu, pirmkārt būtu jāņem vērā “bērna intereses” saskaņā ar Apvienoto Nāciju 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstu iestādēm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā ģimenes vienotības princips, nepilngadīgās personas labklājība un sociālā attīstība, nepilngadīgās personas kultūras izcelsme un valodas prasmes, drošības un aizsardzības apsvērumi un paša nepilngadīgā uzskati, ja vien tas iespējams saskaņā ar viņa vecuma un brieduma pakāpi. Tādējādi bērniem, kuri iesnieguši pieteikumu un kuri kļuvuši 18 gadus veci pirms lēmuma par viņu pieteikumu pieņemšanas, tomēr varētu piemērot ģimenes vienotības principu.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Ģimenes locekļu jēdzienam ir jāņem vērā dažādie īpašie atkarības apstākļi un īpašā uzmanība, kas jāpievērš bērna interesēm. Tam ir arī jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, ka pieteikumu iesniedzēji bieži ieceļo dalībvalstu teritorijā pēc ilgstoša tranzīta perioda. Tāpēc šim jēdzienam būtu jāietver ģimenes, kas ir izveidojušās ārpus izcelsmes valsts, bet pirms to ieceļošanas dalībvalsts teritorijā.

(16)  Ģimenes locekļu jēdzienam ir jāņem vērā ģimeņu daudzveidība, dažādie īpašie atkarības apstākļi un īpašā uzmanība, kas jāpievērš bērna interesēm. Tam ir arī jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, ka pieteikumu iesniedzēji bieži ieceļo dalībvalstu teritorijā pēc ilgstoša tranzīta perioda. Tāpēc šim jēdzienam būtu jāietver ģimenes, kas ir izveidojušās ārpus izcelsmes valsts, bet pirms to ieceļošanas dalībvalsts teritorijā, visos gadījumos izslēdzot piespiedu laulības. Laulātā un neprecēta partnera jēdzienā nevajadzētu nodalīt laulātos vai šādus partnerus, balstoties uz viņu dzimumu.

Grozījums Nr.     17

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Lai gan pierādīšanas pienākums pamatot savu pieteikumu būtībā ir uzlikts pieteikuma iesniedzējam, pienākumu pārbaudīt un novērtēt visus attiecīgos faktus kopīgi īsteno gan pieteikuma iesniedzējs, gan arī atbildīgā iestāde. Ja pieteikuma iesniedzēja paziņojumu aspektus nepamato dokumentāri vai citi pierādījumi, pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju attaisno, ja viņš ir īstenojis patiesus centienus pamatot savu pieteikumu un ir iesniedzis visus attiecīgos elementus, kas ir viņa rīcībā, un ja viņa paziņojumi tiek atzīti par loģiskiem un ticamiem.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Jo īpaši nepieciešams ieviest kopīgas koncepcijas par aizsardzības vajadzībām, kas rodas uz vietas; kaitējuma un aizsardzības avotiem; iekšējo aizsardzību un vajāšanu, tostarp vajāšanas iemesliem.

(22)  Jo īpaši nepieciešams ieviest kopīgas koncepcijas par aizsardzības vajadzībām, kas rodas uz vietas; kaitējuma un aizsardzības avotiem; vajāšanu, tostarp vajāšanas iemesliem.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Aizsardzību var sniegt valsts vai puses vai organizācijas, tostarp starptautiskās organizācijas, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras kontrolē kādu reģionu vai lielāku apgabalu valsts teritorijā, kuras vēlas un spēj sniegt šādu aizsardzību. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai un neierobežotai laikā.

(23)  Aizsardzību var sniegt valsts vai puses vai organizācijas, ko pilnvarojusi valsts, tostarp starptautiskās organizācijas, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras kontrolē kādu reģionu vai lielāku apgabalu valsts teritorijā, kuras vēlas un spēj sniegt šādu aizsardzību. Šādai aizsardzībai vajadzētu būt efektīvai un neierobežotai laikā.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Iekšējai aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu vajadzētu būt efektīvi pieejamai pieteikuma iesniedzējam izcelsmes valsts teritorijas daļā, uz kuru viņš var droši un likumīgi ceļot, kurā viņš var tikt uzņemts un kurā, kā var pamatoti pieņemt, viņš apmetīsies. Izvērtējumam, vai šāda iekšējā aizsardzība pastāv, vajadzētu būt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas neatņemamai daļai, un tas būtu jāveic, tiklīdz atbildīgā iestāde konstatē, ka pretējā gadījumā būtu jāpiemēro kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākums par iekšējās aizsardzības pieejamību būtu jāuzņemas atbildīgajai iestādei.

(24)  Iekšējā aizsardzība pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu varētu būt efektīvi pieejama pieteikuma iesniedzējam izcelsmes valsts teritorijas daļā, uz kuru viņš var droši un likumīgi ceļot, kurā viņš var tikt uzņemts un kurā, kā var pamatoti pieņemt, viņš apmetīsies. Vajadzētu būt iespējai paredzēt, ka izvērtējumam, vai šāda iekšējā aizsardzība pastāv, jābūt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas daļai ar nosacījumu, ka valsts vai valsti pārstāvošas personas neīsteno vajāšanu vai nenodara būtisku kaitējumu. Neraugoties uz pieteikuma iesniedzēja pienākumu procedūras laikā sadarboties, pierādīšanas pienākums par iekšējās aizsardzības pieejamību būtu jāuzņemas atbildīgajai iestādei. Tas tomēr neizslēdz pieteikuma iesniedzēja iespēju iesniegt pierādījumus, lai atspēkotu secinājumus par iekšējās aizsardzības pieejamību.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ja vajāšanu īsteno vai būtisku kaitējumu nodara valsts vai valsti pārstāvošas personas vai struktūras, būtu jāpieņem, ka pieteikuma iesniedzējam nav pieejama efektīva aizsardzība. Ja minētais pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais, vienlaikus ar minētās aizsardzības faktisko pieejamību būtu jāizvērtē tādu atbilstošu aprūpes un aizbildnības risinājumu pieejamība, kas ir nepavadīta nepilngadīgā interesēs. .

(25)  Ja vajāšanu īsteno vai būtisku kaitējumu nodara valsts vai valsti pārstāvošas personas vai struktūras, būtu jāpieņem, ka pieteikuma iesniedzējam nav pieejama efektīva aizsardzība, un nebūtu jāpiemēro noteikums, kas attiecas uz iekšējo aizsardzību. Bērna interešu novērtējumam vajadzētu būt galvenajam apsvērumam, ko ņem vērā attiecīgās iestādes, novērtējot iekšējās aizsardzības apstākļus nepilngadīgu personu gadījumā, tostarp būtu jāizvērtē atbilstošu aprūpes un aizbildnības risinājumu pieejamība, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Izvērtējot nepilngadīgu personu starptautiskās aizsardzības pieteikumus, atbildīgajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā vajāšanas veidus, kas īpaši vērsti pret bērniem.

(26)  Izvērtējot nepilngadīgu personu starptautiskās aizsardzības pieteikumus, atbildīgajām iestādēm ir jāņem vērā vajāšanas, cilvēku tirdzniecības un jebkuri ekspluatācijas veidi, kas īpaši vērsti pret bērniem, vai aizsardzības trūkums pret šādu vajāšanu.

Grozījums Nr.     23

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Viens no nosacījumiem, lai personu kvalificētu kā bēgli Ženēvas konvencijas 1. panta A punkta nozīmē, ir cēloņsakarība starp vajāšanas iemesliem, proti, rase, reliģija, tautība, politiskā pārliecība vai piederība noteiktai sociālai grupai, un vajāšanas darbībām vai aizsardzības pret šādām darbībām trūkums.

(27)  Viens no nosacījumiem, lai personu kvalificētu kā bēgli Ženēvas konvencijas 1. panta A punkta nozīmē, ir cēloņsakarība starp vajāšanas iemesliem, proti, rase, reliģija vai ticība, tautība, politiskā pārliecība vai piederība noteiktai sociālai grupai, un vajāšanas darbībām vai aizsardzības pret šādām darbībām trūkums.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Nepieciešams ieviest arī vienotu koncepciju attiecībā uz vajāšanas pamatu “piederība noteiktai sociālai grupai”. Lai definētu noteiktu sociālo grupu, būtu pienācīgi jāņem vērā aspekti, kas izriet no pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimumidentitāte un seksuālā orientācija, kas var būt saistīti ar noteiktām tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ, piemēram, tiek kropļoti dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai piespiedu aborti, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja pamatotām bailēm no vajāšanas.

(28)  Nepieciešams ieviest arī vienotu koncepciju attiecībā uz vajāšanas pamatu “piederība noteiktai sociālai grupai”. Lai definētu noteiktu sociālo grupu, būtu pienācīgi jāņem vērā aspekti, kas izriet no pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimumidentitāte, dzimuma izpausme, dzimuma pazīmes un seksuālā orientācija, kā arī apstāklis, ka persona ir seksuālas izmantošanas nolūkā veiktas cilvēku tirdzniecības upuris, kas var būt saistīti ar noteiktām tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ, piemēram, tiek kropļoti dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai piespiedu aborti, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja pamatotām bailēm no vajāšanas. Pieteikuma iesniedzēja pienācīgi pamatotas bailes no vajāšanas var rasties no pieņēmuma, ka pieteikuma iesniedzējs ir piederīgs konkrētai sociālai grupai.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar homoseksualitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par homoseksuāļiem, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo orientāciju vai veikt tās pārbaudes.

(29)  Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo dzīvi vai veikt tās pārbaudes. Turklāt valstu kompetentajām iestādēm nevajadzētu secināt, ka pieteikuma iesniedzēja apgalvojumi nav ticami tikai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs neatsaucās uz savu seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti, dzimuma izpausmi vai dzimuma pazīmēm, kad pirmo reizi aprakstīja savu vajāšanu.

Grozījums Nr.     26

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Darbības, kas ir pretējas ANO principiem un mērķiem, ir izklāstītas ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā un cita starpā ietvertas ANO rezolūcijās, kas attiecas uz terorisma apkarošanas pasākumiem un noteic, ka “terorisma darbības, metodes un prakse ir pretējas ANO mērķiem un principiem” un ka “apzināta terorisma aktu finansēšana, plānošana un kūdīšana uz tiem arī ir pretēja ANO mērķiem un principiem”.

(30)  Darbības, kas ir pretējas ANO principiem un mērķiem, ir izklāstītas ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā un cita starpā ietvertas ANO rezolūcijās, kas attiecas uz terorisma apkarošanas pasākumiem un noteic, ka “terorisma darbības, metodes un prakse ir pretējas ANO mērķiem un principiem” un ka “apzināta terorisma aktu finansēšana, plānošana un kūdīšana uz tiem arī ir pretēja ANO mērķiem un principiem”. ANO mērķiem un principiem pretēja ir arī dalība teroristu grupā vai piedalīšanās teroristu grupas darbībās.

Grozījums Nr.     27

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Politiska nozieguma veikšana pati par sevi nav pamats izslēgšanai no bēgļa statusa. Tomēr saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru īpaši cietsirdīgas darbības, kur attiecīgā darbība nav samērīga ar apgalvoto politisko mērķi, un terora akti, kam raksturīga cietsirdība pret civiliedzīvotājiem, pat tad, ja tie ir veikti ar šķietami politisku mērķi, ir uzskatāmi par nepolitiskiem noziegumiem un tādēļ var būt par pamatu izslēgšanai no bēgļa statusa.

(31)  Politiska nozieguma veikšana pati par sevi nav pamats izslēgšanai no starptautiskās aizsardzības saņēmēju loka. Tomēr saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru īpaši cietsirdīgas darbības, kur attiecīgā darbība nav samērīga ar apgalvoto politisko mērķi, un terora akti, kam raksturīga cietsirdība pret civiliedzīvotājiem, pat tad, ja tie ir veikti ar šķietami politisku mērķi, ir uzskatāmi par nepolitiskiem noziegumiem un tādēļ var būt par pamatu izslēgšanai no starptautiskās aizsardzības saņēmēju loka.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(31a)  Alternatīvās aizsardzības statusa atzīšana ir deklaratīvs akts.

Grozījums Nr.     29

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Būtu jānosaka arī standarti attiecībā uz alternatīvā aizsardzības statusa noteikšanu un tā saturu. Alternatīvajai aizsardzībai vajadzētu būt komplementārai un būtu jāpapildina bēgļu aizsardzība, kas paredzēta Ženēvas konvencijā.

(32)  Būtu jānosaka arī standarti attiecībā uz alternatīvā aizsardzības statusa noteikšanu un tā saturu. Alternatīvajai aizsardzībai vajadzētu būt komplementārai un būtu jāpapildina bēgļu aizsardzība, kas paredzēta Ženēvas konvencijā. Lai gan aizsardzības pamatojums bēgļa statusa un alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanai atšķiras, aktuālās aizsardzības nepieciešamības ilgums var būt līdzīgs.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Lai izvērtētu nopietnu kaitējumu, pēc kura var kvalificēt pieteikumu iesniedzējus alternatīvās aizsardzības saņemšanai, apzinātas vardarbības jēdzienam saskaņā ar attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru būtu jāietver vardarbība, kas var ietekmēt cilvēkus neatkarīgi no viņu personiskajiem apstākļiem.

(34)  Lai izvērtētu nopietnu kaitējumu, pēc kura var kvalificēt pieteikumu iesniedzējus alternatīvās aizsardzības saņemšanai, apzinātas vardarbības jēdzienam saskaņā ar attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru būtu jāietver vardarbība, kas var ietekmēt cilvēkus neatkarīgi no viņu personiskajiem apstākļiem. Faktori, kas jāņem vērā, nosakot, vai ir apzināta vardarbība, varētu ietvert ārēju agresiju, okupāciju, ārvalstu kundzību, iekšējos konfliktus, smagus cilvēktiesību pārkāpumus vai notikumus, kuri būtiski grauj sabiedrisko kārtību izcelsmes valstī vai tās daļā.

Grozījums Nr.     31

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Attiecībā uz nepieciešamajiem pierādījumiem par nopietna vai individuāla apdraudējuma esamību personas vai pieteikuma iesniedzēja dzīvībai saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru36, atbildīgajām iestādēm nebūtu pieteikuma iesniedzējam jāieprasa sniegt pierādījumus, ka apdraudējums konkrēti vērsts uz viņu tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Tomēr plaši izplatītas vardarbības pakāpe, ar ko var pamatot pieteikumu, ir zemāka, ja pieteikuma iesniedzējs spēj pierādīt, ka konkrēti viņš skarts tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Turklāt smaga un individuāla apdraudējuma esamība atbildīgajām iestādēm izņēmuma kārtā būtu jānosaka, balstoties vienīgi uz pieteikuma iesniedzēja atrašanos izcelsmes valsts teritorijā vai attiecīgajā teritorijas daļā, ja plaši izplatītās vardarbības pakāpe, kas raksturo noritošo bruņoto konfliktu, sasniedz tik augstu līmeni, ka ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, kura atgrieztos izcelsmes valstī vai attiecīgajā izcelsmes valsts daļā, tikai tāpēc vien, ka atrastos šīs valsts teritorijā vai reģionā, saskartos ar reālu smaga apdraudējuma risku.

(36)  Attiecībā uz nepieciešamajiem pierādījumiem par nopietna apdraudējuma esamību personas vai pieteikuma iesniedzēja dzīvībai saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas36 un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru prasītajam kaitējuma līmenim nav jābūt līdzvērtīgam spīdzināšanai vai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam. Tomēr plaši izplatītas vardarbības pakāpe, ar ko var pamatot pieteikumu, ir zemāka, ja pieteikuma iesniedzējs spēj pierādīt, ka konkrēti viņš skarts tādu faktoru dēļ, kas ir īpaši saistīti ar viņa personīgajiem apstākļiem. Turklāt smaga apdraudējuma esamība atbildīgajām iestādēm būtu jānosaka, balstoties vienīgi uz pieteikuma iesniedzēja atrašanos izcelsmes valsts teritorijā vai attiecīgajā teritorijas daļā, ja plaši izplatītās vardarbības pakāpe, kas raksturo noritošo bruņoto konfliktu, sasniedz tik augstu līmeni, ka ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, kurš atgrieztos izcelsmes valstī vai attiecīgajā izcelsmes valsts daļā, tikai tāpēc vien, ka tas atrastos šīs valsts teritorijā vai reģionā, saskartos ar reālu smaga apdraudējuma risku.

_________________

_________________

36 Lieta C-465/07.

36 Lieta C-465/07.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pirmo reizi vai atjaunoti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāatbilst, attiecīgi, Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem.

(37)  Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāatbilst, attiecīgi, Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem.

Grozījums Nr.     33

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Ģimenes locekļi to ciešās saiknes ar bēgli dēļ parasti ir neaizsargāti pret vajāšanas darbībām tādā veidā, kas varētu būt pamats starptautiskajai aizsardzībai. Ja viņi nav kvalificējami starptautiskās aizsardzības saņemšanai, ģimenes vienotības saglabāšanas nolūkā viņi ir tiesīgi pieprasīt uzturēšanās atļauju un izmantot tādas pašas tiesības kā starptautiskās aizsardzības saņēmēji. Neskarot šīs regulas noteikumus saistībā ar ģimenes vienotības saglabāšanu, kad situācijai ir piemērojama Direktīva 2003/86/EK par ģimenes atkalapvienošanās tiesībām un ir izpildīti tajā ietvertie atkalapvienošanās nosacījumi, starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļiem, kuri individuāli nepretendē uz šādu aizsardzību, būtu jāizsniedz uzturēšanās atļaujas un jāsniedz tiesības saskaņā ar minēto direktīvu. Šo regulu piemēro, neskarot Direktīvu 2004/38/EK.

(38)  Ģimenes locekļi to ciešās saiknes ar bēgli dēļ parasti ir neaizsargāti pret vajāšanas darbībām tādā veidā, kas varētu būt pamats starptautiskajai aizsardzībai. Ja viņi nav kvalificējami starptautiskās aizsardzības saņemšanai, ģimenes vienotības saglabāšanas nolūkā ģimenes locekļi, tostarp brāļi un māsas, kuri atrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, ir tiesīgi pieprasīt uzturēšanās atļauju un izmantot tādas pašas tiesības kā starptautiskās aizsardzības saņēmēji. Neskarot šīs regulas noteikumus saistībā ar ģimenes vienotības saglabāšanu, kad situācijai ir piemērojama Direktīva 2003/86/EK par ģimenes atkalapvienošanās tiesībām un ir izpildīti tajā ietvertie atkalapvienošanās nosacījumi, starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļiem, kuri individuāli nepretendē uz šādu aizsardzību, būtu jāizsniedz uzturēšanās atļaujas un jāsniedz tiesības saskaņā ar minēto direktīvu. Šo regulu piemēro, neskarot Direktīvu 2004/38/EK.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju - pirmo reizi bēgļu gadījumā, un pirmo un otro reizi - alternatīvās aizsardzības saņēmēju gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37.

(39)  Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama aizsardzība, atbildīgajām iestādēm jo īpaši būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37.

__________________

__________________

37  COM(2016)271 final.

37  COM(2016)271 final.

Grozījums Nr.     35

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Izvērtējot apstākļu maiņu attiecīgajā trešajā valstī, dalībvalstu kompetentās iestādes, ņemot vērā bēgļa individuālo situāciju, pārbauda, vai aizsardzības dalībnieks vai dalībnieki šajā valstī ir veikuši pamatotus pasākumus vajāšanas novēršanai, vai tie šajā nolūkā uztur, cita starpā, efektīvu tiesību sistēmu, kuras ietvaros atklātu vajāšanas darbības, pret tām vērstu kriminālvajāšanu un sodītu par to izdarīšanu, un vai attiecīgajam valstspiederīgajam būs pieeja šādai aizsardzībai, ja bēgļa statuss beigtu pastāvēt.

(40)  Izvērtējot apstākļu maiņu attiecīgajā trešajā valstī, dalībvalstu kompetentās iestādes, ņemot vērā starptautiskās aizsardzības saņēmēja individuālo situāciju, pārbauda, vai aizsardzības dalībnieks vai dalībnieki šajā valstī ir veikuši vajadzīgos pasākumus vajāšanas novēršanai, vai tie šajā nolūkā uztur, cita starpā, efektīvu tiesību sistēmu, kuras ietvaros atklātu vajāšanas darbības, pret tām vērstu kriminālvajāšanu un sodītu par to izdarīšanu, un vai attiecīgajam valstspiederīgajam būs pieeja šādai aizsardzībai, vai persona var droši tikt uzņemta valstī un vai var pamatoti sagaidīt, ka šī persona var tur apmesties, ja bēgļa statuss beigtu pastāvēt.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Kad bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

(41)  Kad starptautiskās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atņem statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

Grozījums Nr.     37

Regulas priekšlikums

41.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(41a)  Princips šaubas interpretēt labvēlīgi pierāda, ka ir atzītas vērā ņemamās grūtības, ar kurām saskaras pieteikumu iesniedzēji, iegūstot un sniedzot pierādījumus, lai pamatotu savu prasību. Saskaņā ar vispārēju juridisku principu pierādīšanas pienākums ir uzlikts pieteikuma par starptautisko aizsardzību iesniedzējam, savukārt pienākumu pārbaudīt un novērtēt visus attiecīgos faktus kopīgi īsteno gan pieteikuma iesniedzējs, gan arī atbildīgā iestāde. Taču šaubas būtu jāvērtē par labu pieteikuma iesniedzējam, ja viņa paziņojumu aspektus nepamato dokumentāri vai citi pierādījumi un ja pieteikuma iesniedzējs ir īstenojis patiesus centienus pamatot savu pieteikumu un ir iesniedzis visus būtiskos elementus, kas ir viņa rīcībā, un ja viņa paziņojumi tiek atzīti par loģiskiem un ticamiem.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāuzturas dalībvalstī, kas tiem ir piešķīrusi aizsardzību. Aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir derīgs ceļošanas dokuments un uzturēšanās atļauja, ko dalībvalsts izsniegusi, pilnībā piemērojot Šengenas acquis, būtu jāatļauj ieceļot un brīvi pārvietoties to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu38 un 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu39. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var arī lūgt tiesības uzturēties citā dalībvalstī, nevis tajā, kas ir nodrošinājusi aizsardzību, saskaņā ar attiecīgajiem ES noteikumiem, īpaši par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos40, un saskaņā ar valstu noteikumiem; tomēr tas nenozīmē starptautiskās aizsardzības un ar to saistīto tiesību nodošanu.

(42)  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāuzturas dalībvalstī, kas tiem ir piešķīrusi aizsardzību. Aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir derīgs ceļošanas dokuments un uzturēšanās atļauja, ko dalībvalsts izsniegusi, pilnībā piemērojot Šengenas acquis, būtu jāatļauj ieceļot un brīvi pārvietoties to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, atļautajā uzturēšanās periodā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu38 un 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu39. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var arī lūgt tiesības uzturēties citā dalībvalstī, nevis tajā, kas ir nodrošinājusi aizsardzību, saskaņā ar attiecīgajiem ES noteikumiem, īpaši par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos40, un saskaņā ar valstu noteikumiem; tomēr tas nenozīmē starptautiskās aizsardzības un ar to saistīto tiesību nodošanu.

__________________

__________________

38  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

38  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

39  1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām.

39  1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām.

40  COM(2016) 378 final.

40  COM(2016) 378 final.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Lai novērstu sekundāru pārvietošanos Eiropas Savienībā, atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41.

(43)  Atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41. Nepavadītus nepilngadīgos, kuri ir starptautiskās aizsardzības saņēmēji, atbildīgajai dalībvalstij atpakaļ pieņemt vajadzētu tikai saskaņā ar regulā [Dublinas regula] noteikto procedūru.

__________________

__________________

41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx ].

41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx ].

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)  Lai nepieļautu sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā, būtu jāveic grozījumi Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvā 2003/109/EK, lai nodrošinātu, ka piecu gadu periods, pēc kura starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, sāktos no jauna ik reizi, kad persona tiek atrasta dalībvalstī, kas nav nodrošinājusi starptautisko aizsardzību, un tai nav tiesību tur uzturēties vai dzīvot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

(44)  Lai mudinātu starptautiskās aizsardzības saņēmējus palikt dalībvalstī, kas viņiem nodrošinājusi šādu aizsardzību, piešķirto uzturēšanās atļauju termiņš būtu jāsaskaņo uz atbilstīgu periodu.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45)  Valsts drošības un sabiedriskās kārtības jēdziens attiecas arī uz gadījumiem, kad trešās valsts valstspiederīgie ir tādas apvienības biedri, kas atbalsta starptautisko terorismu, vai atbalsta šādu apvienību.

(45)  Valsts drošības un sabiedriskās kārtības jēdziens attiecas uz gadījumiem, kad trešās valsts valstspiederīgie ir tādas apvienības biedri, kas atbalsta starptautisko terorismu. Jēdziens “īpaši smagi noziegumi” ietver tādus nodarījumus kā līdzdalība noziedzīgā organizācijā, terorisms, cilvēku tirdzniecība, bērnu seksuāla izmantošana, slepkavība, smagi miesas bojājumi, ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība, korupcija, izvarošana un noziegumi, kuri ir Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā.

Grozījums Nr.     42

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Starptautisko saistību noteiktajās robežās, pirms piešķirt pabalstus saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam, personai būtu jāizsniedz uzturēšanās atļauja.

svītrots

Grozījums Nr.     43

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Kompetentās iestādes var ierobežot piekļuvi nodarbinātībai un pašnodarbinātībai attiecībā uz amatiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu un pienākumu aizsargāt valsts vai citu publisko iestāžu vispārējās intereses. Izmantojot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus, vai darbību konkrētā profesijā , starptautiskās aizsardzības saņēmējus var izslēgt no dalības tādu struktūru vadībā, kuru darbību regulē publiskās tiesības, un no tāda amata ieņemšanas, ko regulē publiskās tiesības.

(48)  Kompetentās iestādes var ierobežot piekļuvi nodarbinātībai un pašnodarbinātībai attiecībā uz amatiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu un pienākumu aizsargāt valsts vai citu publisko iestāžu vispārējās intereses.

Grozījums Nr.     44

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)  Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā regulā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām, īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītības iespējām, kas saistītas ar nodarbinātību, un arodizglītībai, pieeju ārvalstu diplomu , apliecību un citu oficiālu kvalifikāciju apliecinājumu atzīšanas procedūrām, īpaši sakarā ar dokumentāru pierādījumu trūkumu un šo personu nespēju segt ar atzīšanas procedūrām saistītās izmaksas.

(49)  Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā regulā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām, īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītības iespējām, kas saistītas ar nodarbinātību, un arodizglītībai, pieeju ārvalstu diplomu, apliecību un citu oficiālu kvalifikāciju apliecinājumu atzīšanas un autentificēšanas procedūrām, īpaši sakarā ar dokumentāru pierādījumu trūkumu un šo personu nespēju segt ar atzīšanas procedūrām saistītās izmaksas.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

49.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(49a)  Tā kā integrācija ir divvirzienu process, Savienības pamatā esošo vērtību un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pamattiesību ievērošanai vajadzētu būt integrācijas procesa neatņemamai daļai. Integrācijai būtu jāsekmē iekļaušana, nevis izolācija, un sekmju panākšanā izšķirīga nozīme ir visu ieinteresēto personu iesaistei. Dalībvalstīm, rīkojoties valsts, reģionālā un vietējā līmenī, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāsniedz atbalsts un iespējas integrēties un izveidot dzīvi savā jaunajā sabiedrībā, un tam būtu jāietver izmitināšana, rakstpratības un valodu kursi, starpkultūru dialogs, izglītība un profesionālā apmācība, kā arī efektīva piekļuve demokrātiskām struktūrām sabiedrībā.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51)  Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Tomēr attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem dalībvalstīm būtu jādod noteikts elastīgums, kas ļautu ierobežot šādas tiesības tikai pamatpabalstu apmērā, kas jāsaprot kā vismaz minimālais ienākumu atbalsts, palīdzība slimības vai grūtniecības gadījumā un palīdzība vecākiem, ciktāl šie pabalsti tiek piešķirti valstspiederīgajiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju piekļuve konkrētam valsts tiesību aktos noteiktam ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos.

(51)  Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Lai gan aizsardzības pamatojuma dēļ var tikt noteikts atšķirīgs statuss, aizsargātās personas materiālās vajadzības neatšķiras. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka piekļuve konkrētiem valsts tiesību aktos noteiktiem sociālās palīdzības veidiem ir atkarīga no saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos.

Grozījums Nr.     47

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52)  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina piekļuve veselības aprūpei, tostarp fiziskās un garīgās veselības aprūpei.

(52)  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina piekļuve veselības aprūpei, tostarp fiziskās un garīgās veselības aprūpei, kā arī seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

52.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(52a)  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāspēj piekļūt precēm un pakalpojumiem un sabiedrībai pieejamu preču un pakalpojumu nodrošinājumam, tostarp informācijas un konsultāciju pakalpojumiem, ko nodrošina nodarbinātības dienesti.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53)  Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta.

(53)  Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem vajadzētu būt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta, bet ar nosacījumu, ka šiem integrācijas pasākumiem ir viegli piekļūt un ka tie ir pieejami un bez maksas, un tajos ņemtas vērā attiecīgā starptautiskās aizsardzības saņēmēja konkrētās vajadzības, tostarp nepieciešamība pēc bērnu aprūpes pakalpojumiem.

Grozījums Nr.     50

Regulas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai saistībā ar sniedzamās informācijas veidu un saturu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu42.

(55)  Lai papildinātu šo regulu, nosakot tās informācijas veidu un saturu, kas jāsniedz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem par tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar viņu statusu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu*. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

_________________

 

42 OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

 

Grozījums Nr.     51

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  “bēglis” ir trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un kas nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kas, atrazdamies ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, to pašu iepriekš minēto iemeslu dēļ nevar vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties, un uz kuru neattiecas 12. pants.

(3)  “bēglis” ir trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu, dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, invaliditātes vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un kas nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kas, atrazdamies ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, to pašu iepriekš minēto iemeslu dēļ nevar vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties, un uz kuru neattiecas 12. pants;

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  starptautiskās aizsardzības saņēmēja laulātais vai neprecējies partneris stabilās attiecībās, ja atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem neprecētus pārus uzskata par pielīdzināmiem precētiem pāriem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi,

(a)  starptautiskās aizsardzības saņēmēja laulātais vai neprecējies partneris stabilās attiecībās, ja atbilstīgi dalībvalsts attiecīgajiem valsts tiesību aktiem neprecētus pārus uzskata par pielīdzināmiem precētiem pāriem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi,

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  šā punkta a) apakšpunktā minēto pāru vai starptautiskās aizsardzības saņēmēja nepilngadīgie bērni ar nosacījumu, ka viņi ir neprecējušies, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai arī ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos,

(b)  šā punkta a) apakšpunktā minēto pāru vai starptautiskās aizsardzības saņēmēja nepilngadīgie bērni, pieaugušie bērni, kuri ir viņu apgādībā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai arī ir adoptēti, kā noteikts vai atzīts attiecīgās valsts tiesību aktos, kā arī bērni, par kuriem viņiem ir vecāku atbildība,

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības saņēmēju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi , ja minētais starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgs un neprecējies;

(c)  ja starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgs, tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par minēto saņēmēju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi;

Grozījums Nr.     55

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  “nepilngadīgais” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par 18 gadiem;

(10)  “nepilngadīgais” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par 18 gadiem. Attiecīgos gadījumos tas ir jānovērtē šīs personas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas brīdī;

Grozījums Nr.     56

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  “turpmāks pieteikums” ir starptautiskās aizsardzības turpmāks pieteikums, kas pausts jebkurā dalībvalstī pēc tam, kad ir pieņemts galīgais lēmums par iepriekšēju pieteikumu, tostarp gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs ir skaidri atsaucis savu pieteikumu, un gadījumos, kad atbildīgā iestāde ir noraidījusi pieteikumu pēc tā netiešas atsaukšanas.

svītrots

Grozījums Nr.     57

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 16. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  “atbildīgā iestāde” ir jebkura ar tieslietām saistīta vai administratīva struktūra dalībvalstī, kas ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu un kas ir kompetenta šādās lietās pieņemt lēmumus pirmajā instancē;

(16)  “atbildīgā iestāde” ir jebkura tiesa, ar tieslietām saistīta vai administratīva struktūra dalībvalstī, kas ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu un kas ir kompetenta šādās lietās pieņemt lēmumus pirmajā instancē;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 19. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  “aizbildnis” ir persona vai organizācija, ko kompetentās struktūras ir norīkojušas, lai tā palīdzētu nepavadītam nepilngadīgajam un pārstāvētu viņu šajā regulā noteiktajās procedūrās nolūkā nodrošināt bērna intereses un vajadzības gadījumā īstenot nepilngadīgās personas tiesībspēju un rīcībspēju.

(19)  “aizbildnis” ir persona vai organizācija, ko kompetentās struktūras ir norīkojušas, lai tā palīdzētu nepavadītam nepilngadīgajam un pārstāvētu viņu šajā regulā noteiktajās procedūrās nolūkā aizsargāt bērna intereses un viņa vai viņas labklājību, kā arī vajadzības gadījumā īstenot nepilngadīgās personas tiesībspēju un rīcībspēju.

Grozījums Nr.     59

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Neskarot pirmo daļu, dalībvalstis saglabā iespēju saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirt ģimenes locekļiem bēgļa statusu vai alternatīvas aizsardzības saņēmēja statusu neatkarīgi no tā, vai viņus apdraud vajāšana vai viņiem ir nodarīts būtisks kaitējums, lai ģimenei piešķirtu vienādu juridisko statusu.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visus tam pieejamos elementus, kuri pamato starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Pieteikuma iesniedzējs sadarbojas ar atbildīgo iestādi un paliek uz vietas un pieejams visā procedūras laikā.

1.  Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visus tam pieejamos elementus, kuri pamato starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Pieteikuma iesniedzējs sadarbojas ar atbildīgo iestādi visā procedūras laikā, tostarp pieteikuma attiecīgo elementu novērtēšanas laikā. Pieteikuma iesniedzējs paliek uz vietas un pieejams visā procedūras laikā. Ja procedūras laikā attaisnojošu iemeslu dēļ pieteikuma iesniedzējs kādā brīdī nav pieejams, šie attaisnojošie iemesli būtu jāņem vērā, kad tiek pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēju vai viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

Grozījums Nr.     61

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minētie elementi ir pieteikuma iesniedzēja paziņojumi un visa dokumentācija, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā, attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja vecumu, izcelsmi, tostarp attiecīgo radinieku datiem, personu, valstspiederību(-ām) un agrākās dzīvesvietas valsti(-īm) un vietu(-ām), iepriekšējiem [starptautiskās aizsardzības pieteikumiem un jebkādas paātrinātas pārmitināšanas procedūras rezultātiem, kā noteikts Regulā (ES) Nr. XXX/XX [Pārmitināšanas regula]], ceļojumu maršrutiem, ceļošanas dokumentiem un iemesliem, kādēļ tiek lūgta starptautiskā aizsardzība.

2.  Šā panta 1. punktā minētie elementi ir pieteikuma iesniedzēja paziņojumi un visa dokumentācija, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā, attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja vecumu, izcelsmi, tostarp attiecīgo radinieku datiem, personu, valstspiederību(-ām) un agrākās dzīvesvietas valsti(-īm) un vietu(-ām), iepriekšējiem [starptautiskās aizsardzības pieteikumiem un jebkādas pārmitināšanas procedūras rezultātiem], ceļojumu maršrutiem, ceļošanas dokumentiem un iemesliem, kādēļ tiek lūgta starptautiskā aizsardzība.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atbildīgā iestāde izvērtē pieteikuma attiecīgos elementus saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 33. pantu.

3.  Atbildīgā iestāde izvērtē starptautiskās aizsardzības pieteikuma attiecīgos elementus saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 33. pantu.

Grozījums Nr.     63

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Faktu, ka pieteikuma iesniedzējs jau bijis pakļauts vajāšanai vai būtiskam kaitējumam, vai tiešiem šādas vajāšanas vai šāda kaitējuma draudiem, uzskata par nopietnu norādi uz pieteikuma iesniedzēja pamatotajām bailēm no vajāšanas vai uz reālu risku ciest būtisku kaitējumu, ja vien nav dibinātu iemeslu uzskatīt, ka šāda vajāšana vai būtisks kaitējums netiks atkārtoti.

4.  Faktu, ka pieteikuma iesniedzējs jau bijis pakļauts vajāšanai vai būtiskam kaitējumam, vai tiešiem šādas vajāšanas vai šāda kaitējuma draudiem, uzskata par nopietnu norādi uz pieteikuma iesniedzēja pamatotajām bailēm no vajāšanas vai uz reālu risku ciest būtisku kaitējumu.

Grozījums Nr.     64

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ja pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu aspektus neapliecina dokumentāri vai citi pierādījumi, saistībā ar šādiem aspektiem nepieprasa papildu pierādījumus, kad izpildīti šādi nosacījumi:

5.  Ja pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu aspektus neapliecina dokumentāri vai citi pierādījumi, saistībā ar šādiem aspektiem nepieprasa papildu pierādījumus un interpretē tos par labu pieteikuma iesniedzējam, kad izpildīti šādi nosacījumi:

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pieteikuma iesniedzējs pielicis patiesas pūles, lai pamatotu savu pieteikumu;

(a)  pieteikuma iesniedzējs pielicis patiesas pūles, lai pamatotu savu starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

Grozījums Nr.     66

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ir iesniegti visi attiecīgie elementi, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā, un ir sniegts pietiekams pamatojums attiecībā uz jebkādu citu attiecīgu elementu neesamību;

(b)  ir iesniegti visi attiecīgie elementi, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā;

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  pieteikuma iesniedzējs pieteicies starptautiskajai aizsardzībai pie pirmās iespējas, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevar apliecināt, ka viņam bijuši dibināti iemesli, kāpēc tas nav izdarīts;

svītrots

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neierobežojot Ženēvas konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību Konvenciju, pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedz turpmāku pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 42. pantu, parasti nepiešķir bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, ja vajāšanas vai būtiska kaitējuma riska pamatā ir apstākļi, kurus pieteikuma iesniedzējs paša pieņemta lēmuma rezultātā radījis kopš izcelsmes valsts atstāšanas.

3.  Ar nosacījumu, ka visi lēmumi par starptautiskās aizsardzības pieteikumu tiek pieņemti pilnībā saskaņā ar Ženēvas konvenciju, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedz turpmāku pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 42. pantu, var atteikt bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, ja vajāšanas vai būtiska kaitējuma riska pamatā ir apstākļi, kurus pieteikuma iesniedzējs paša pieņemta lēmuma rezultātā radījis kopš izcelsmes valsts atstāšanas ar vienīgo mērķi saņemt starptautisko aizsardzību. Tas neattiecas uz apstākļiem, kas nav atkarīgi no pieteikuma iesniedzēja gribas, tostarp viņa seksuālo orientāciju un reliģisko pārliecību, ko pieteikuma iesniedzējs, atrodoties izcelsmes valstī, var dažādā mērā būt slēpis.

Grozījums Nr.     69

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vajāšanas vai būtiska kaitējuma nodarītāji var būt vienīgi:

Vajāšanas vai būtiska kaitējuma nodarītāji var būt:

Grozījums Nr.     70

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aizsardzību pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu var nodrošināt vienīgi:

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  Protection against persecution or serious harm can only be provided by:

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  puses vai organizācijas, tostarp starptautiskas organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu,

(b)  puses vai organizācijas, kuras pilnvarojusi valsts un kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu,

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ja tās vēlas un spēj nodrošināt aizsardzību saskaņā ar 2. punktu.

ja tās vēlas un spēj nodrošināt pilnīgi efektīvu un ilgstošu aizsardzību pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu.

Grozījums Nr.     73

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu jābūt efektīvai un neierobežotai laikā. Aizsardzība ir uzskatāma par nodrošinātu, kad 1. punktā minētie dalībnieki veic pamatotus pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai smaga kaitējuma ciešanu, cita starpā, uzturot efektīvu tiesību sistēmu, kuras ietvaros atklātu, darbības, kas veido vajāšanu vai smagu kaitējumu, pret tām vērstu kriminālvajāšanu un sodītu par to izdarīšanu, un pieteikuma iesniedzējam ir pieeja šādai aizsardzībai.

svītrots

Grozījums Nr.     74

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Izvērtējot, vai kāda starptautiska organizācija kontrolē valsti vai ievērojamu tās teritorijas daļu un nodrošina 2. punktā paredzēto aizsardzību, atbildīgās iestādes ievēro visus norādījumus, kas sniegti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, jo īpaši pieejamajā Savienības līmeņa informācijā par izcelsmes valsti un izcelsmes valstu situācijas kopējā analīzē, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā.

3.  Izvērtējot, vai kāda starptautiska organizācija kontrolē valsti vai ievērojamu tās teritorijas daļu un nodrošina 2. punktā paredzēto aizsardzību, atbildīgās iestādes var ņemt vērā visus norādījumus, kas sniegti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, jo īpaši pieejamajā Savienības līmeņa informācijā par izcelsmes valsti un izcelsmes valstu situācijas kopējā analīzē, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Starptautiskās aizsardzības pieteikuma izvērtējuma ietvaros atbildīgā iestāde nosaka, ka pieteikuma iesniedzējam nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ja šī persona var droši un likumīgi ieceļot izcelsmes valsts daļā un tikt tajā uzņemta, un var pamatoti sagaidīt, ka šī persona var tur apmesties, un ja šajā valsts daļā šai personai:

1.  Starptautiskās aizsardzības pieteikuma izvērtējuma ietvaros un ar nosacījumu, ka valsts vai valsti pārstāvošas personas neīsteno vajāšanu un nenodara būtisku kaitējumu, atbildīgā iestāde var noteikt, ka pieteikuma iesniedzējam nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ja šī persona var droši un likumīgi ieceļot izcelsmes valsts daļā un tikt tajā uzņemta, un var pamatoti sagaidīt, ka šī persona var tur apmesties, un ja šajā valsts daļā šai personai:

Grozījums Nr.     76

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ir pieejama aizsardzība pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu.

(b)  ir pieejama pilnīgi efektīva un ilgstoša aizsardzība pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Iekšējās aizsardzības pieejamības izvērtējumu veic, tiklīdz atbildīgā iestāde ir noteikusi, ka pretējā gadījumā būtu piemērojami kvalifikācijas kritēriji. Pierādīšanas pienākumu par iekšējās aizsardzības pieejamību uzņemas atbildīgā iestāde. Pieteikuma iesniedzējam nepieprasa pierādīt, ka pirms starptautiskās aizsardzības lūgšanas ir izmantotas visas iespējas, lai iegūtu aizsardzību savā izcelsmes valstī.

2.  Neskarot 4. panta 1. punktu, pierādīšanas pienākumu par iekšējās aizsardzības pieejamību uzņemas atbildīgā iestāde. Tas neizslēdz pieteikuma iesniedzēja iespēju iesniegt pierādījumus, lai atspēkotu secinājumus par iekšējās aizsardzības pieejamību. Pieteikuma iesniedzējam nepieprasa pierādīt, ka pirms starptautiskās aizsardzības lūgšanas ir izmantotas visas iespējas, lai iegūtu aizsardzību savā izcelsmes valstī.

Grozījums Nr.     78

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Apsverot vispārējos apstākļus, kas pastāv tajā valsts daļā, kas ir aizsardzības avots, kā noteikts 7. pantā, ņem vērā šādas aizsardzības pieejamība, efektivitāte un noturīgums. Apsverot pieteikuma iesniedzēja personīgos apstākļus, īpaši ņem vērā veselību, vecumu, dzimumu, seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti un sociālo statusu, vienlaikus izvērtējot, vai apmešanās attiecīgajā izcelsmes valsts daļā, kas tiek uzskatīta par drošu, pieteikuma iesniedzējam neradītu neparedzētas grūtības.

4.  Apsverot vispārējos apstākļus, kas pastāv tajā valsts daļā, kas ir aizsardzības avots, kā noteikts 7. pantā, ņem vērā šādas aizsardzības pieejamība, efektivitāte un noturīgums. Apsverot pieteikuma iesniedzēja personīgos apstākļus, īpaši ņem vērā veselību, vecumu, dzimumu, seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti, etnisko izcelsmi, piederību nacionālai minoritātei un sociālo statusu, vienlaikus izvērtējot, vai apmešanās attiecīgajā izcelsmes valsts daļā, kas tiek uzskatīta par drošu, pieteikuma iesniedzējam neradītu neparedzētas grūtības.

Grozījums Nr.     79

Regulas priekšlikums

8. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums nesniegt pavadītam vai nepavadītam nepilngadīgajam starptautisko aizsardzību, pamatojoties uz iekšējās aizsardzības pieejamību, jāveic oficiāla nepilngadīgā interešu noteikšanas procedūra. Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais, tad, veicot novērtējumu par to, vai aizsardzība tiek reāli garantēta teritorijā, par kuru tiek uzskatīts, ka tur tiek nodrošināta iekšējā aizsardzība, jāvērtē arī tas, vai tur ir pieejama piemērota aprūpe, aizbildnības pasākumi un noturīgi risinājumi nepilngadīgā attīstībai.

Grozījums Nr.     80

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tā ir pietiekami smaga tās rakstura vai biežuma dēļ, lai tā veidotu cilvēka pamattiesību smagu pārkāpumu, jo īpaši tādu tiesību, no kuru aizsardzības nevar atkāpties saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 15. panta 2. punktu; vai

(a)  tā ir pietiekami smaga tās rakstura vai biežuma dēļ, lai tā veidotu cilvēka tiesību smagu pārkāpumu, jo īpaši tādu tiesību, no kuru aizsardzības nevar atkāpties saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 15. panta 2. punktu; vai

Grozījums Nr.     81

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  fiziskas vai garīgas vardarbības darbības, tostarp seksuāla vardarbība;

(a)  fiziskas vai garīgas vardarbības darbības, tostarp seksuāla vardarbība vai tirdzniecība seksuālas izmantošanas nolūkā;

Grozījums Nr.     82

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  kriminālvajāšana vai sods par atteikšanos veikt militāro dienestu konflikta laikā, ja militāra dienesta veikšana ietvertu noziegumu vai tādu darbību izdarīšanu, uz ko attiecas 12. panta 2. punktā minētie izslēgšanas pamati;

(e)  kriminālvajāšana vai sods par atteikšanos veikt militāro dienestu morālu, reliģisku vai politisku iemeslu dēļ vai tāpēc, ka persona pieder noteiktai etniskajai grupai vai tai ir noteiktas valsts pilsonība, jo īpaši, ja militāra dienesta veikšana ietvertu noziegumu vai tādu darbību izdarīšanu, uz ko attiecas 12. panta 2. punktā minētie izslēgšanas pamati;

Grozījums Nr.     83

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  darbības, kas īpaši vērstas pret kādu dzimumu vai pret bērniem.

(f)  darbības, kas īpaši vērstas pret kādu dzimumu vai pret bērniem, piemēram, nodarbināšana pirms atļautā vecuma sasniegšanas, dzimumorgānu kropļošana, piespiedu laulības, bērnu tirdzniecība un bērnu darbs, vardarbība ģimenē, tirdzniecība seksuālas izmantošanas nolūkā, kā arī ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pārkāpumi.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  noteiktas sociālās grupas jēdziens īpaši ietver grupu, kurā:

(d)  noteiktas sociālās grupas piederības jēdziens īpaši ietver grupu, kurā:

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  grupas dalībniekiem piemīt kopīgas iedzimtas pazīmes vai kopēja izcelsme, ko nevar mainīt, vai tiem piemīt kopīgas pazīmes vai pārliecība, kas ir tik svarīga identitātei vai apziņai, ka personu nevajadzētu piespiest no tās atteikties, un

-  grupas dalībniekiem piemīt kopīgas iedzimtas pazīmes vai kopēja izcelsme, ko nevar mainīt, vai tiem piemīt kopīgas pazīmes vai pārliecība, kas ir tik svarīga identitātei vai apziņai, ka personu nevajadzētu piespiest no tās atteikties, vai

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

atkarībā no apstākļiem izcelsmes valstī šis jēdziens varētu ietvert grupu, kuras kopīgā pazīme ir seksuāla orientācija (termins, kuru nevar interpretēt kā tādu, kurā ietvertas darbības, kas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem ir uzskatāmas par kriminālsodāmām); ar dzimumu saistītus aspektus, tostarp dzimuma identitāti, pienācīgi ņem vērā, lai noteiktu piederību īpašai sociālai grupai vai identificētu šādas grupas pazīmes;

atkarībā no apstākļiem izcelsmes valstī šis jēdziens ietver grupu, kuras kopīgā pazīme ir seksuāla orientācija un ar dzimumu saistīti aspekti, tostarp dzimuma identitāte, dzimuma izpausme un dzimuma pazīmes, kā arī apstāklis, ka persona ir seksuālas izmantošanas nolūkā veiktas cilvēku tirdzniecības upuris; šos aspektus pienācīgi ņem vērā, lai noteiktu piederību īpašai sociālai grupai vai identificētu šādas grupas pazīmes;

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Izvērtējot, vai pieteikuma iesniedzējam ir pamatotas bailes no vajāšanas, atbildīgā iestāde nevar pamatoti sagaidīt, lai nolūkā izvairīties no vajāšanas riska savā izcelsmes valstī pieteikuma iesniedzējs uzvestos diskrēti vai atturētos no noteiktām darbībām, ja šāda uzvedība vai darbības ir raksturīgas šīs personas identitātei.

3.  Izvērtējot, vai pieteikuma iesniedzējam ir pamatotas bailes no vajāšanas, atbildīgā iestāde nevar pamatoti sagaidīt, lai nolūkā izvairīties no vajāšanas riska savā izcelsmes valstī pieteikuma iesniedzējs uzvestos diskrēti vai atturētos no noteiktām darbībām, ja šāda uzvedība vai darbības ir raksturīgas šīs personas identitātei vai apziņai.

Grozījums Nr.     88

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pamatojas uz precīzu un aktuālu informāciju, kas iegūta no visiem attiecīgajiem avotiem, tostarp pieejamo Savienības līmeņa izcelsmes valsts informāciju un izcelsmes valsts situācijas kopējo analīzi, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā, kā arī informāciju un norādījumiem, kurus sniedzis Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos.

(b)  ņem vērā precīzu un aktuālu informāciju, kas iegūta no visiem attiecīgajiem avotiem, tostarp pieejamo Savienības līmeņa izcelsmes valsts informāciju un izcelsmes valsts situācijas kopējo analīzi, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā, kā arī informāciju un norādījumiem, kurus sniedzis Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku izslēdz no to personu loka, kas kvalificējami kā bēgļi, ja:

1.  Trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku izslēdz no to personu loka, kas kvalificējami kā bēgļi šīs regulas piemērošanas jomā, ja:

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  šī persona ir vainīga darbībās, kas ir pretējas ANO mērķiem un principiem, kuri izklāstīti ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā.

(c)  šī persona ir vainīga darbībās, kas ir pretējas ANO mērķiem un principiem, kuri izklāstīti ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā, piemēram, notiesāta par dalību teroristu grupu darbībās;

Grozījums Nr.     91

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atbildīgā iestāde šo punktu var piemērot tikai pēc tam, kad tā katrā atsevišķā gadījumā ir izvērtējusi tās rīcībā nonākušos faktus, lai noteiktu, vai ir nopietni iemesli uzskatīt, ka darbības, kuras veikusi attiecīgā persona, kas citādi atbilst bēgļa statusa nosacījumiem, ietilpst pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunkta jomā.

Grozījums Nr.     92

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Šā panta 2. punktu nepiemēro nepilngadīgajiem.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  2. punkta b) un c) apakšpunktu izpratnē kā smagus nepolitiskus noziegumus kvalificē šādas darbības:

svītrots

(a)   īpaši nežēlīgas darbības, ja attiecīgā darbība ir nesamērīga attiecībā pret šķietamajam politiskajam mērķim,

 

(b)   terora akti, kam raksturīga cietsirdība pret civiliedzīvotājiem, pat tādā gadījumā, ja tie ir veikti ar politisku mērķi.

 

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Personas izslēgšana no bēgļa statusa ir atkarīga tikai no tā, vai ir ievēroti no 1. līdz 5. punktam izvirzītie nosacījumi, un tā nav pakļauta nekādai papildu proporcionalitātes pārbaudei saistībā ar konkrēto gadījumu.

svītrots

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

14. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bēgļa statusa atcelšana, izbeigšana vai atteikums to pagarināt

Bēgļa statusa atņemšana

 

Šis grozījums piemērojams visā tekstā. Tā pieņemšanas gadījumā būs jāveic atbilstošas izmaiņas visā tekstā.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai atsakās pagarināt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka bēgļa statusu, ja:

1.  Atbildīgā iestāde atņem trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka bēgļa statusu, ja:

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šī persona rada draudus tās dalībvalsts drošībai, kurā viņa uzturas;

(d)  ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šī persona pēc notiesāšanas ar galīgu spriedumu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu rada draudus tās dalībvalsts drošībai, kurā viņa uzturas;

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  šī persona pēc notiesāšanas ar galīgu spriedumu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu rada draudus tās dalībvalsts sabiedrībai, kurā viņa uzturas;

svītrots

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  piemēro 23. panta 2. punktu.

svītrots

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Situācijās, kas aprakstītas no 1. punkta d) apakšpunkta līdz f) apakšpunktam, atbildīgā iestāde var izlemt nepiešķirt bēgļa statusu, ja šāds lēmums vēl nav pieņemts.

2.  Situācijā, kas aprakstīta 1. punkta d) apakšpunktā, atbildīgā iestāde var izlemt nepiešķirt bēgļa statusu, ja šāds lēmums vēl nav pieņemts.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Personas, uz kurām attiecas 1. punkta d) līdz f) apakšpunkts vai 2. punkts, ir tiesīgas izmantot tiesības, kas uzskaitītas Ženēvas Konvencijas 3., 4., 16., 22., 31., 32. un 33. pantā, vai līdzīgas tiesības, ciktāl šīs personas atrodas dalībvalstī.

3.  Personas, uz kurām attiecas 1. punkta d) apakšpunkts vai 2. punkts, ir tiesīgas izmantot tiesības, kas uzskaitītas Ženēvas Konvencijas 3., 4., 16., 22., 31., 32. un 33. pantā, vai līdzīgas tiesības, ciktāl šīs personas atrodas dalībvalstī.

Grozījums Nr.     102

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Neskarot 4. panta 1. punktā noteikto bēgļa pienākumu darīt zināmus visus būtiskos faktus un sniegt visu attiecīgo viņa rīcībā esošo dokumentāciju, dalībvalsts, kas piešķīrusi bēgļa statusu, individuāli par katru personu parāda, ka attiecīgā persona zaudējusi bēgļa statusu vai nekad nav bijusi bēglis saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4.  Neskarot 4. panta 1. punktā noteikto bēgļa pienākumu darīt zināmus visus tam pieejamos elementus, kuri pamato starptautiskās aizsardzības pieteikumu, dalībvalsts, kas piešķīrusi bēgļa statusu, individuāli par katru personu parāda, ka attiecīgā persona zaudējusi bēgļa statusu vai nekad nav bijusi bēglis saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Atbildīgās iestādes lēmumi, ar ko atceļ, izbeidz vai atsaka pagarināt bēgļa statusu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, stājas spēkā tikai trīs mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

5.  Atbildīgās iestādes lēmumi, ar ko atņem bēgļa statusu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, stājas spēkā tikai trīs mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai piemērotu 14. panta 1. punktu, atbildīgā iestāde pārskata bēgļa statusu, jo īpaši:

Piemērojot 14. panta 1. punktu, atbildīgā iestāde var pārskatīt bēgļa statusu, jo īpaši, ja Savienības līmeņa informācija par izcelsmes valstīm, kas minēta 8. pantā Regulā (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula], un izcelsmes valsts informācijas kopīga analīze, kas minēta attiecīgās regulas 10. pantā, liecina par ievērojamām izmaiņām izcelsmes valstī, kas ir būtiskas saistībā ar aizsardzības saņēmēja aizsardzības vajadzībām.

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ja Savienības līmeņa izcelsmes valsts informācija un izcelsmes valsts situācijas kopējā analīze, kas minēta Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā, liecina par ievērojamām izmaiņām izcelsmes valstī, kas ir būtiskas saistībā ar pieteikuma iesniedzēja aizsardzības vajadzībām;

svītrots

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pirmo reizi atjaunojot bēglim izsniegto uzturēšanās atļauju.

svītrots

Grozījums Nr.     107

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Panta 1. punktu nepiemēro nepavadītiem nepilngadīgajiem, ja vien tas nav viņu interesēs.

Grozījums Nr.     108

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Būtisku kaitējumu, kas minēts 2. panta 5. punktā, veido:

Būtisku kaitējumu, kas minēts 2. panta 5. punktā, veido tikai:

Grozījums Nr.     109

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pieteikuma iesniedzēja spīdzināšana vai necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret viņu izcelsmes valstī; vai

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.     110

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

(c)  smagi draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

Grozījums Nr.     111

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pamatojas uz precīzu un aktuālu informāciju, kas iegūta no visiem attiecīgajiem avotiem, tostarp pieejamo Savienības līmeņa izcelsmes valsts informāciju un izcelsmes valsts situācijas kopējo analīzi, kas minēta Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regulas] 8. un 10. pantā, vai informāciju un norādījumiem, kurus sniedzis Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos.

(b)  ņem vērā precīzu un aktuālu informāciju, kas iegūta no visiem attiecīgajiem avotiem, tostarp pieejamo Savienības līmeņa izcelsmes valsts informāciju un izcelsmes valsts situācijas kopējo analīzi, kas minēta Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regulas] 8. un 10. pantā, vai informāciju un norādījumiem, kurus sniedzis Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos.

Grozījums Nr.     112

Regulas priekšlikums

18. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.  Trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku izslēdz no to personu loka, kas tiesīgas uz alternatīvo aizsardzību, ja tās valsts kompetentās iestādes, kurās šī persona uzturas, ir atzinušas, ka šai personai ir tādas tiesības un pienākumi, kādas izriet no šīs valsts valstspiederības, vai tām līdzvērtīgas tiesības un pienākumi.

Grozījums Nr.     113

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  šī persona ir izdarījusi smagu noziegumu;

(b)  pirms šī persona kļuvusi par alternatīvās aizsardzības saņēmēju, tā ārpus aizsardzības valsts ir izdarījusi smagu nepolitisku noziegumu;

Grozījums Nr.     114

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  šī persona ir vainīga darbībās, kas ir pretējas ANO mērķiem un principiem, kuri izklāstīti ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā;

(c)  šī persona ir vainīga darbībās, kas ir pretējas ANO mērķiem un principiem, kuri izklāstīti ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā, piemēram, notiesāta par dalību teroristu grupu darbībās;

Grozījums Nr.     115

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atbildīgā iestāde šo punktu var piemērot tikai pēc tam, kad tā katrā atsevišķā gadījumā ir izvērtējusi tās rīcībā nonākušos faktus, lai noteiktu, vai ir nopietni iemesli uzskatīt, ka darbības, kuras veikusi attiecīgā persona, kas citādi atbilst bēgļa statusa nosacījumiem, ietilpst pirmās daļas a), b), c), d) vai e) apakšpunkta jomā.

Grozījums Nr.     116

Regulas priekšlikums

18. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Šā panta 2. punktu nepiemēro nepilngadīgajiem.

Grozījums Nr.     117

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktus piemēro personām, kuras kūda vai citādi piedalās punktā minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā.

2.  Šā panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu piemēro personām, kuras kūda vai citādi piedalās punktā minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā.

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

20. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Alternatīvās aizsardzības statusa atcelšana, izbeigšana vai atteikums to pagarināt

Alternatīvās aizsardzības statusa atņemšana

 

(Šis grozījums piemērojams visā tekstā. Tā pieņemšanas gadījumā būs jāveic atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai atsaka pagarināt trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka alternatīvās aizsardzības statusu, ja:

1.  Atbildīgā iestāde atņem trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka alternatīvās aizsardzības statusu, ja:

Grozījums Nr.     120

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanā izšķiroša nozīme bijusi šīs personas nepareizi uzrādītiem vai neuzrādītiem faktiem, tostarp viltotu dokumentu izmantošanai;

(c)  alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanā izšķiroša nozīme bijusi šīs personas nepareizi uzrādītiem vai neuzrādītiem faktiem, kas ir būtiski starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatotībai;

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  piemēro 23. panta 2. punktu.

svītrots

Grozījums Nr.     122

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Neierobežojot 4. panta 1. punktā noteikto trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka pienākumu darīt zināmus visus būtiskos faktus un sniegt visu attiecīgo viņa rīcībā esošo dokumentāciju, dalībvalsts, kas piešķīrusi alternatīvās aizsardzības statusu, individuāli par katru personu parāda, ka attiecīgā persona vairs nav vai vispār nav tiesīga uz alternatīvo aizsardzību saskaņā ar šā panta 1. punktu.

2.  Neierobežojot 4. panta 1. punktā noteikto trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka pienākumu darīt zināmus visus viņa rīcībā esošos elementus, kuri pamato viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu, dalībvalsts, kas piešķīrusi alternatīvās aizsardzības statusu, individuāli par katru personu parāda, ka attiecīgā persona vairs nav vai vispār nav tiesīga uz alternatīvo aizsardzību saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

20. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atbildīgās iestādes lēmumi, ar ko atceļ, izbeidz vai atsaka pagarināt alternatīvās aizsardzības statusu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, stājas spēkā tikai trīs mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

3.  Atbildīgās iestādes lēmumi, ar ko atņem alternatīvās aizsardzības statusu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, stājas spēkā tikai trīs mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai piemērotu 20. panta 1. punktu, atbildīgā iestāde pārskata alternatīvās aizsardzības statusu, jo īpaši:

Piemērojot 20. panta 1. punktu, atbildīgā iestāde var pārskatīt alternatīvās aizsardzības statusu, jo īpaši, ja Savienības līmeņa informācija par izcelsmes valstīm, kas minēta 8. pantā Regulā (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula], un izcelsmes valsts situācijas kopējā analīze, kas minēta regulas 10. pantā, liecina par ievērojamām izmaiņām izcelsmes valstī, kas ir būtiskas saistībā ar saņēmēja aizsardzības vajadzībām.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ja Savienības līmeņa izcelsmes valsts informācija un izcelsmes valsts situācijas kopējā analīze, kas minēta Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula] 8. un 10. pantā, liecina par ievērojamām izmaiņām izcelsmes valstī, kas ir būtiskas saistībā ar pieteikuma iesniedzēja aizsardzības vajadzībām,

svītrots

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pirmo un otro reizi atjaunojot alternatīvās aizsardzības saņēmējam izsniegto uzturēšanās atļauju.

svītrots

Grozījums Nr.     127

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Panta 1. punktu nepiemēro nepavadītiem nepilngadīgajiem, ja vien tas nav viņu interesēs.

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Bēgļiem un personām, kurām ir piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss, ir šajā nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi. Šī nodaļa neierobežo Ženēvas konvencijā noteiktās tiesības un pienākumus.

1.  Neskarot Ženēvas konvencijā noteiktās tiesības un pienākumus, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir šajā nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi.

Grozījums Nr.     129

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Starptautisko saistību noteiktajās robežās, pirms piešķirt pabalstus saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam, personai ir jāizsniedz uzturēšanās atļauja.

svītrots

Grozījums Nr.     130

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Piemērojot šīs nodaļas noteikumus, ņem vērā īpašo situāciju, kādā atrodas personas ar īpašām vajadzībām, piemēram, nepilngadīgas personas, nepavadīti nepilngadīgie, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, vienīgais no vecākiem ar nepilngadīgiem bērniem, cilvēku tirdzniecības upuri, cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem un cilvēki, kuri ir bijuši pakļauti spīdzināšanai, izvarošanai vai citiem smagas psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības veidiem, ar nosacījumu, ka viņu situācijas individuālais novērtējums liecina par to, ka viņiem ir īpašas vajadzības.

4.  Piemērojot šīs nodaļas noteikumus, ņem vērā īpašo situāciju, kādā atrodas personas ar īpašām vajadzībām, piemēram, nepilngadīgas personas, nepavadīti nepilngadīgie, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, vientuļie vecāki ar bērniem, cilvēku tirdzniecības upuri, cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem un cilvēki, kuri ir bijuši pakļauti spīdzināšanai, izvarošanai vai citiem smagas psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības veidiem, ar nosacījumu, ka viņu situācijas individuālais novērtējums liecina par to, ka viņiem ir īpašas vajadzības.

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

22. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Piemērojot šīs nodaļas noteikumus, kas saistīti ar nepilngadīgajiem, attiecīgās iestādes vispirms ņem vērā bērnu intereses.

5.  Piemērojot šo regulu, dalībvalstis vispirms ņem vērā bērnu intereses.

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

22.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

22.a pants

 

Dalībvalstis nodrošina, ka jebkādus lēmumus, ko atbildīgās iestādes pieņēmušas saskaņā ar šīs regulas II, III, IV, V un VI nodaļu, var pārsūdzēt valsts tiesību aktos noteiktajās procedūrās. Vismaz pēdējā instancē nodrošina pārsūdzības vai lietas pārskatīšanas iespēju tiesu iestādē pēc būtības un par tiesību jautājumiem.

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kad 1. punktā minētās starptautiskās saistības to neaizliedz, dalībvalstis var izraidīt bēgli vai alternatīvās aizsardzības saņēmēju neatkarīgi no tā, vai šīs personas statuss ir vai nav oficiāli atzīts, ja:

svītrots

(a)   ir pamats uzskatīt, ka šī persona rada draudus tās dalībvalsts drošībai, kurā viņa uzturas;

 

(b)   šī persona pēc notiesāšanas ar galīgu spriedumu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu rada draudus konkrētās dalībvalsts sabiedrībai.

 

Šajos gadījumos turklāt atceļ bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu saskaņā ar, attiecīgi, 14. vai 20. pantu.

 

Grozījums Nr.     134

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem saistībā ar bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu pēc iespējas drīzāk pēc tā piešķiršanas. Šo informāciju sniedz tādā valodā, kādu aizsardzības saņēmējs saprot vai kāda tam pamatoti būtu jāsaprot, un tajā ietver skaidras norādes uz sekām, ja netiek ievērotas 28. pantā noteiktās saistības par pārvietošanos Savienības teritorijā.

Kompetentās iestādes starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem saistībā ar bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu pēc iespējas drīzāk pēc tā piešķiršanas. Šo informāciju sniedz tādā valodā, kādu aizsardzības saņēmējs saprot, un tajā ietver skaidras norādes uz sekām, ja netiek ievēroti 28. pantā noteiktie pienākumi attiecībā uz pārvietošanos Savienības teritorijā, un uz visām ar integrāciju saistītajām tiesībām, kas noteiktas šīs regulas VII nodaļas III sadaļā.

Grozījums Nr.     135

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs informācijas veidu un saturu nosaka Komisija īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Procedūru regula] 58. panta 1. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot saskaņā ar šā panta pirmo daļu sniedzamās informācijas veidu un saturu.

Grozījums Nr.     136

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļi, kas atsevišķi nekvalificējas šādas aizsardzības saņemšanai, ir tiesīgi pieprasīt uzturēšanās atļauju saskaņā ar valstī noteiktajām procedūrām un ciktāl tas ir savienojams ar ģimenes locekļa personīgo tiesisko statusu.

1.  Šā panta nolūkā un atbilstoši tā noteikumiem arī starptautiskās aizsardzības saņēmēja brāļi un māsas ir ģimenes locekļi, kas definēti 2. panta 9. punktā. Tie starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļi, kas atsevišķi nekvalificējas šādas aizsardzības saņemšanai, ir tiesīgi pieprasīt uzturēšanās atļauju saskaņā ar valstī noteiktajām procedūrām un ciktāl tas ir savienojams ar ģimenes locekļa personīgo tiesisko statusu.

Grozījums Nr.     137

Regulas priekšlikums

25. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis var atteikt izsniegt uzturēšanās atļauju laulātajam vai neprecētam partnerim stabilās attiecībās, ja tiek pierādīts, ka vienīgais laulības vai partnerattiecību nolūks ir attiecīgajai personai dot iespēju ieceļot vai uzturēties dalībvalstī.

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

25. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis var izlemt, ka šo pantu piemēro arī citiem tuviem radiniekiem, kuri dzīvojuši kopā kā ģimenes locekļi izcelsmes valsts atstāšanas laikā vai pirms pieteikuma iesniedzēja ieceļošanas dalībvalstu teritorijā un kuri tobrīd pilnībā vai galvenokārt bija starptautiskās aizsardzības saņēmēja apgādībā.

6.  Dalībvalstis var izlemt, ka šo pantu piemēro arī citiem tuviem radiniekiem, kuri dzīvojuši kopā kā ģimenes locekļi izcelsmes valsts atstāšanas laikā vai pirms pieteikuma iesniedzēja ieceļošanas dalībvalstu teritorijā.

Grozījums Nr.     139

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc starptautiskās aizsardzības piešķiršanas personai izsniedz uzturēšanās atļauju, izmantojot vienoto formātu, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1030/2002.

1.  Pēc iespējas ātri, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc starptautiskās aizsardzības piešķiršanas personai izsniedz uzturēšanās atļauju, izmantojot vienoto formātu, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1030/2002.

(a)  Bēgļa statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir trīs gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz trim gadiem.

Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz pieciem gadiem.

(b)  Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir viens gads, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz diviem gadiem.

 

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Uzturēšanās atļauju nepagarina vai atceļ šādos gadījumos:

2.  Neskarot Padomes Direktīvu 2003/109/EK, uzturēšanās atļauju nepagarina vai atceļ šādos gadījumos:

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ja kompetentās iestādes atsauc, izbeidz vai atsakās atjaunot trešās valsts valstspiederīgā bēgļa statusu saskaņā ar 14. pantu un alternatīvās aizsardzības statusu saskaņā ar 20. pantu;

(a)  ja kompetentās iestādes atņem trešās valsts valstspiederīgā bēgļa statusu saskaņā ar 14. pantu vai alternatīvās aizsardzības statusu saskaņā ar 20. pantu;

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ja piemēro 23. panta 2. punktu;

svītrots

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ja tas nepieciešams valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

(c)  ja tas pārliecinoši nepieciešams valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kompetentās iestādes izsniedz ceļošanas dokumentus bēgļa statusa saņēmējiem veidā, kas noteikts Ženēvas konvencijai pievienotajā sarakstā, un ar minimālajām drošības pazīmēm un biometriju, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 2252/200445. Šie ceļošanas dokumenti ir derīgi vismaz vienu gadu.

1.  Kompetentās iestādes izsniedz ceļošanas dokumentus bēgļa statusa saņēmējiem veidā, kas noteikts Ženēvas konvencijai pievienotajā sarakstā, un ar minimālajām drošības pazīmēm un biometriju, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 2252/200445. Šie ceļošanas dokumenti ir derīgi vismaz piecus gadus.

__________________

__________________

45 2004. gada 13. decembra Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004 par standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.)

45 2004. gada 13. decembra Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004 par standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.)

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem, kuri nevar iegūt valsts pasi, kompetentās iestādes izsniedz ceļošanas dokumentus ar minimālajām drošības pazīmēm un biometriju, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 2252/2004.i. Šie dokumenti ir derīgi vismaz vienu gadu.

2.  Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem, kuri nevar iegūt valsts pasi, kompetentās iestādes izsniedz ceļošanas dokumentus ar minimālajām drošības pazīmēm un biometriju, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 2252/2004. Šie dokumenti ir derīgi vismaz piecus gadus.

Grozījums Nr.     146

Regulas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētos dokumentus neizsniedz, ja to paredz valsts drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumi.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētos dokumentus neizsniedz, ja to paredz valsts drošības apsvērumi.

Grozījums Nr.     147

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var brīvi pārvietoties tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķīrusi starptautisko aizsardzību, tostarp izvēlēties dzīvesvietu šajā teritorijā ar tādiem pašiem noteikumiem un ierobežojumiem, kādi tiek piemēroti trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas teritorijās un ir līdzīgā situācijā.

1.  Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var brīvi pārvietoties tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķīrusi starptautisko aizsardzību, tostarp izvēlēties dzīvesvietu šajā teritorijā ar tādiem pašiem noteikumiem un ierobežojumiem, kādi tiek piemēroti trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas to teritorijās.

Grozījums Nr.     148

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Starptautisko saistību robežās starptautiskās aizsardzības saņēmējam, kurš saņem noteiktus īpašus sociālā nodrošinājuma vai sociālās palīdzības pabalstus, var piemērot uzturēšanās nosacījumus, taču tikai tad, ja šādi uzturēšanās nosacījumi ir nepieciešami, lai veicinātu aizsardzības saņēmēja integrāciju dalībvalstī, kas ir piešķīrusi šādu aizsardzību.

svītrots

Grozījums Nr.     149

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem nav tiesību uzturēties citās dalībvalstīs, izņemot to dalībvalsti, kura ir nodrošinājusi aizsardzību. Tas neskar tiesības pieteikties un tikt uzņemtam uzturēties citās dalībvalstīs saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem un tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar 21. panta nosacījumiem Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu .

1.  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem nav tiesību uzturēties citās dalībvalstīs, izņemot to dalībvalsti, kura ir nodrošinājusi aizsardzību. Tas neskar tiesības pieteikties un tikt uzņemtam uzturēties citās dalībvalstīs saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp Padomes Direktīvu 2009/50/EK1a, un valstu tiesību aktiem un tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar 21. panta nosacījumiem Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu .

 

_________________

 

1a Padomes 2009. gada 25. maija Direktīva 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (OV L 155, 18.6.2009., 17. lpp.).

 

 

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darba apstākļiem, tostarp darba samaksu un atbrīvošanu no darba, darba laiku, atvaļinājumu un brīvdienām, kā arī veselības un drošības prasībām darba vietā;

(a)  darba apstākļiem, tostarp darba samaksu un atbrīvošanu no darba, darba laiku, atvaļinājumu un brīvdienām, ģimenes atvaļinājumu, kā arī veselības un drošības prasībām darba vietā;

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  biedrošanās brīvību un piederību organizācijām vai dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkādā organizācijā, kuras biedriem ir konkrēta nodarbošanās, tostarp attiecībā uz šādu organizāciju nodrošinātām priekšrocībām;

(b)  biedrošanās brīvību un piederību organizācijām vai dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkādā organizācijā, kuras biedriem ir konkrēta nodarbošanās, tostarp attiecībā uz šādu organizāciju nodrošinātām tiesībām un priekšrocībām;

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ar nodarbinātību saistītām izglītības iespējām pieaugušajiem, arodapmācību, tostarp kvalifikācijas celšanas kursiem, praktisko pieredzi darba vietā;

(c)  ar izglītību un nodarbinātību saistītām izglītības iespējām, arodapmācību, tostarp kvalifikācijas celšanas kursiem, praktisko pieredzi darba vietā;

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  konsultāciju pakalpojumiem, ko sniedz nodarbinātības dienesti.

(d)  konsultāciju un pēcpasākumu pakalpojumiem, ko sniedz nodarbinātības dienesti.

Grozījums Nr.     154

Regulas priekšlikums

30. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Kompetentās iestādes vajadzības gadījumā veicina pilnīgu piekļuvi 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

3.  Kompetentās iestādes veicina pilnīgu piekļuvi 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.     155

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pieaugušajiem, kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, ir pieeja vispārīgās izglītības sistēmai, tālākapmācībai vai pārkvalificēšanās iespējām saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas šajā dalībvalstī un atrodas līdzīgā situācijā.

2.  Pieaugušajiem, kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, ir pieeja vispārīgās izglītības sistēmai, tālākapmācībai vai pārkvalificēšanās iespējām saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķīrusi aizsardzību.

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piekļuvi konkrētai sociālajai palīdzībai, kas noteikta valstu tiesību aktos, var nodrošināt ar nosacījumu, ka starptautiskās aizsardzības saņēmējs efektīvi iesaistās integrācijas pasākumos.

Piekļuvi konkrētai sociālajai palīdzībai, kas noteikta valstu tiesību aktos, var nodrošināt ar nosacījumu, ka starptautiskās aizsardzības saņēmējs efektīvi iesaistās integrācijas pasākumos, ja vien attiecīgie integrācijas pasākumi ir viegli pieejami, bez maksas un ņem vērā attiecīgā starptautiskās aizsardzības saņēmēja konkrētās vajadzības.

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem dalībvalstis sociālo palīdzību var ierobežot līdz pamatpabalstiem.

svītrots

Grozījums Nr.     158

Regulas priekšlikums

35. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir īpašas vajadzības, piemēram, grūtniecēm, personām ar invaliditāti, personām, kuras ir bijušas pakļautas spīdzināšanai, izvarošanai vai citiem smagas psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības veidiem, vai nepilngadīgajām personām, kuras ir cietušas no ļaunprātīgas izmantošanas, nolaidības, ekspluatācijas, spīdzināšanas, cietsirdības, necilvēcīgas un degradējošas izturēšanās vai no bruņota konflikta, nodrošina atbilstošu veselības aprūpi, tostarp vajadzības gadījumā garīgās veselības traucējumu ārstēšanu, saskaņā ar tādiem pašiem atbilstības noteikumiem kā tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura šādu aizsardzību piešķīrusi.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.     159

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes iespējami īsā laikā pēc starptautiskās aizsardzības piešķiršanas un, vēlākais, piecu darba dienu laikā veic nepieciešamos pasākumus, kas noteikti Regulas ES Nr. xxx/xxx [Procedūru regulas] 22. panta 1. punktā, lai nodrošinātu nepavadītu nepilngadīgo pārstāvību, ko realizē likumīgs aizbildnis vai vajadzības gadījumā organizācija, kas ir atbildīga par nepilngadīgo aprūpi un labklājību, vai jebkāds cits atbilstošs pārstāvis, tostarp tāds, kas pamatots ar tiesību aktiem vai tiesas nolēmumu.

Ja nav iespējas paturēt to pašu aizbildni, kas tika iecelts pēc nepavadītā nepilngadīgā ierašanās Savienības teritorijā, kompetentās iestādes iespējami īsā laikā pēc starptautiskās aizsardzības piešķiršanas un katrā ziņā ne vēlāk kā piecas dienas pēc tās veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nepavadītu nepilngadīgo pārstāvību, ko realizē likumīgs aizbildnis vai vajadzības gadījumā organizācija, kas ir atbildīga par nepilngadīgo aprūpi un labklājību, vai jebkurš cits atbilstošs pārstāvis, tostarp tāds, kas pamatots ar tiesību aktiem vai tiesas nolēmumu.

Grozījums Nr.     160

Regulas priekšlikums

36. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka aizbildnim vienlaikus netiek uzticēta atbildība par nesamērīgi daudziem nepavadītiem nepilngadīgajiem, kā rezultātā viņš nespētu efektīvi pildīt savus uzdevumus, un jebkurā gadījumā šis skaits nepārsniedz 20. Dalībvalstis norīko struktūras vai personas, kas atbild par to, lai regulāri pārraudzītu, vai aizbildņi savus uzdevumus veic apmierinoši. Minētajām struktūrām vai personām turklāt piešķir pilnvaras izskatīt sūdzības, ko nepavadītie nepilngadīgie iesnieguši par aizbildņiem. Šajā nolūkā nepavadītus nepilngadīgos kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, mutiski vai vizuāli un bērniem draudzīgā veidā un viņiem saprotamā valodā informē par šīm struktūrām vai personām un par to, kā uzticami un droši iesniegt sūdzības pret viņu aizbildņiem.

Grozījums Nr.     161

Regulas priekšlikums

36. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ieceltajam aizbildnim ir pienākums nodrošināt, lai nepilngadīgajai personai būtu pieejamas visas tiesības, ko paredz šī regula. Attiecīgās iestādes regulāri novērtē ieceltā aizbildņa darbību.

2.  Ieceltajam aizbildnim ir pienākums nodrošināt, lai nepilngadīgajai personai būtu pieejamas visas tiesības, ko paredz šī regula. Atbildīgās struktūras vai personas novērtē aizbildņa darbību pirmajā mēnesī pēc tā iecelšanas un pēc tam to veic regulāri.

Grozījums Nr.     162

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  centros, kur ir īpaši apstākļi nepilngadīgo izmitināšanai;

(c)  atvērtos centros, kur ir īpaši apstākļi nepilngadīgo izmitināšanai un ir ņemta vērā viņu neaizsargātība un garantēta viņu drošība;

Grozījums Nr.     163

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  citās izmitināšanas vietās, kas piemērotas nepilngadīgajiem.

(d)  citās atvērtās izmitināšanas vietās, kas piemērotas nepilngadīgajiem un kurās ņemta vērā viņu neaizsargātība un garantēta viņu drošība.

Grozījums Nr.     164

Regulas priekšlikums

36. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ja nepavadītam nepilngadīgajam ir piešķirta starptautiskā aizsardzība un viņa ģimenes locekļu meklēšana vēl nav uzsākta, dalībvalstis sāk viņu meklēšanu iespējami īsā laikā pēc starptautiskās aizsardzības piešķiršanas, vienlaikus aizsargājot nepilngadīgā intereses. Ja meklēšana jau ir uzsākta, vajadzības gadījumā to turpina . Ja ir apdraudēta nepilngadīgā vai viņa tuvu radinieku dzīvība vai veselība, sevišķi tad, ja viņi palikuši izcelsmes valstī, jārūpējas, lai informāciju par šādām personām savāktu, apstrādātu un pārsūtītu kā konfidenciālu.

5.  Nepavadīta nepilngadīgā ģimenes locekļu meklēšanu sāk, tiklīdz viņš ir reģistrējis savu starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Ja ir apdraudēta nepilngadīgā vai viņa tuvu radinieku dzīvība vai veselība, sevišķi tad, ja viņi palikuši izcelsmes valstī, jārūpējas, lai informāciju par šādām personām savāktu, apstrādātu un pārsūtītu kā konfidenciālu, tādējādi nepieļaujot viņu drošības apdraudējumu.

Grozījums Nr.     165

Regulas priekšlikums

36. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Personām un organizācijām, kuras strādā ar nepavadītiem nepilngadīgajiem , nodrošina pastāvīgu atbilstošu apmācību par nepilngadīgo tiesībām un vajadzībām un bērnu aizsardzības standartiem, kas noteikti Regulas ES Nr. xxx/xxx [Procedūru regula] 22. pantā.

6.  Personām un organizācijām, kuras strādā ar nepavadītiem nepilngadīgajiem , nodrošina pastāvīgu atbilstošu apmācību par nepilngadīgo tiesībām un vajadzībām un bērnu aizsardzības standartiem, kas noteikti Regulas ES Nr. xxx/xxx [Procedūru regula] 22. pantā. Ja kā aizbildnis ir norīkota organizācija, tā ieceļ personu, kas ir atbildīga par aizbildņa pienākumu veikšanu attiecībā uz nepavadīto nepilngadīgo saskaņā ar šo regulu. Aizbildnis veic savus pienākumus saskaņā ar bērna interešu ievērošanas principu, viņam ir šiem mērķiem nepieciešamās kvalifikācijas un zināšanas, un viņš nav sodīts, jo īpaši par tādu noziedzīgu nodarījumu vai pārkāpumu izdarīšanu, kas vērsti pret bērniem. Kompetentās iestādes ieceltos aizbildņus regulāri pārbauda sodāmības reģistrā, lai noteiktu iespējamās nesaderības ar viņiem uzticēto pienākumu. Lai nodrošinātu nepilngadīgā labklājību un sociālo attīstību, personu, kas pilda aizbildņa pienākumu, maina tikai vajadzības gadījumā. Organizācijas vai personas, kuru intereses ir konfliktā vai varētu būt konfliktā ar nepavadītā nepilngadīgā interesēm, neieceļ par aizbildņiem.

Grozījums Nr.     166

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejama izmitināšana saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā tiem, kas ir attiecināmi uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā un ir līdzīgā situācijā.

1.  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejama izmitināšana saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā tiem, kas ir attiecināmi uz tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķīrusi aizsardzību.

Grozījums Nr.     167

Regulas priekšlikums

37. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Valstu praksi izmitināt starptautiskās aizsardzības saņēmējus pēc iespējas dažādās vietās īsteno, iespēju robežās nepieļaujot starptautiskās aizsardzības saņēmēju diskrimināciju un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas saistībā ar izmitināšanas vietu pieejamību.

2.  Valstu praksi izmitināt starptautiskās aizsardzības saņēmējus pēc iespējas dažādās vietās īsteno, nepieļaujot starptautiskās aizsardzības saņēmēju diskrimināciju un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas saistībā ar izmitināšanas vietu pieejamību.

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejami dalībvalstu nodrošinātie integrācijas pasākumi, jo īpaši valodu kursi, pilsoniskās ievirzes un integrācijas programmas un arodapmācība, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības.

1.  Lai sekmētu un veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejami dalībvalstu nodrošinātie integrācijas pasākumi, jo īpaši pilsoniskās ievirzes un integrācijas programmas un arodapmācība, kas ir bez maksas un viegli pieejama, kā arī ņem vērā viņu īpašās vajadzības.

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

38. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis starptautiskās aizsardzības saņēmējiem nodrošina efektīvu piekļuvi bezmaksas valodu kursiem, sākot no dienas, kad viņiem tiek piešķirta starptautiskā aizsardzība.

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

38. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis var noteikt dalību integrācijas pasākumos kā obligātu.

2.  Dalībvalstis var noteikt dalību integrācijas pasākumos kā obligātu ar nosacījumu, ka attiecīgie integrācijas pasākumi ir viegli pieejami, bez maksas un ņem vērā attiecīgā starptautiskās aizsardzības saņēmēja konkrētās vajadzības.

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

38. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis nepiemēro soda pasākumus pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, ja viņi nevar piedalīties integrācijas pasākumos tādu apstākļu dēļ, ko viņi nespēj kontrolēt, vai attiecīgo integrācijas pasākumu nepiemērotības dēļ.

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

42. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

42. pants

svītrots

Komitejas procedūra

 

1.  Komisijai palīdz komiteja, [kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES)XXX/XXX [Procedūru regula] 58. pantu]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

 

2.  Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

 

3.  Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu kopā ar tās 5. pantu.

 

 

 

 

 

 

 

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

42.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

42.a pants

 

Deleģēšanas īstenošana

 

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2.  Pilnvaras pieņemt 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz divu gadu laikposmu no [pamata leģislatīvā akta spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms divu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

 

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

 

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

6.  Saskaņā ar 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

44. pants – -1. punkts (jauns)

Direktīva 2003/109/ES

4. pants – 2. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.  Direktīvas 2003/109/EK 4. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

 

“Attiecībā uz personām, kam piešķirta starptautiskā aizsardzība, aprēķinot 1. punktā minēto periodu, ņem vērā periodu no dienas, kad ir iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, uz kura pamata ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, līdz Regulas (ES) ../.. [Kvalifikācijas regula] 26. pantā minētās uzturēšanās atļaujas piešķiršanas dienai.”

Grozījums Nr.     175

Regulas priekšlikums

44. pants – 1. punkts

Direktīva 2003/109/ES

4. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a   Ja starptautiskās aizsardzības saņēmēju atrod dalībvalstī, kura nav tam nodrošinājusi starptautisko aizsardzību, un šai personai nav tiesību tajā uzturēties vai dzīvot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, likumīgās uzturēšanās periods pirms šādas situācijas netiek ņemts vērā, aprēķinot 1. punktā minēto periodu.

3.a  Ja starptautiskās aizsardzības saņēmēju atrod dalībvalstī, kura nav tam nodrošinājusi starptautisko aizsardzību, un ja šīs dalībvalsts pārvaldes iestādes ir konstatējušas, ka attiecīgais saņēmējs, kam nav tiesību tajā uzturēties vai dzīvot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, ir uzturējies šajā valstī vairāk nekā divas nedēļas bez noteikta un neatliekama pamatojuma, likumīgās uzturēšanās periods pirms šādas situācijas netiek ņemts vērā, aprēķinot 1. punktā minēto periodu, ja vien starptautiskās aizsardzības saņēmējs nepierāda, ka pārvietošanās iemesli ir saistīti ar apstākļiem, ko viņš nespēj kontrolēt.

 

Pirmo daļu nepiemēro nepavadītiem nepilngadīgajiem.

Grozījums Nr.     176

Regulas priekšlikums

44. pants – 2. punkts

Direktīva 2003/109/ES

26.a pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 4. panta 3a. punkta prasības vēlākais līdz [ierakstīt datumu, kad pagājuši seši mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 4. panta 3.a punkta prasības vēlākais līdz [ierakstīt datumu, kad pagājušas 30 dienas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo regulu sāk piemērot no [sešus mēnešus no tās spēkā stāšanās].

Šo regulu sāk piemērot no [trīs mēnešus no tās spēkā stāšanās].

(1)

OV C 75, 10.3.2017., 97. lpp.

(2)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) ierosinātās pārskatīšanas mērķis ir reaģēt uz pēdējo dažu gadu migrācijas tendencēm un lielā trešo valstu valstspiederīgo skaita ierašanos Eiropas Savienībā, no kuriem daudziem ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība. KEPS kārtējās pārskatīšanas ierosināšana tik ātri pēc jaunākās reformas pieņemšanas, iespējams, nav labākais veids, kā nodrošināt sistēmas pilnvērtīgu darbību un iesakņošanos valstu rīcībpolitikā un praksē. Tomēr iespēja reformēt KEPS būtu jāizmanto, lai uzlabotu Savienības kopējo patvēruma politiku, kuras pamatā vajadzētu būt patiesai solidaritātei un taisnīgam atbildības sadalījumam, pakāpeniski pārejot uz vienotu starptautiskās aizsardzības statusu, kas ir derīgs visā Savienībā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. panta 2. punktā.

Tādēļ referente priekšlikumu pārveidot Kvalifikācijas direktīvu par regulu saskata kā iespēju virzīties tuvāk to standartu pakāpeniskai, pozitīvai un augšupējai saskaņošanai, pēc kuriem nosaka to, vai personām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un šādām personām pienākošās tiesības. Lai gan sistēma ir pakļauta spiedienam, ir svarīgi atkārtoti apliecināt Eiropas patvēruma tradīcijas, kas balstās uz Ženēvas konvenciju, un nostiprināt papildu aizsardzības pasākumus, kurus Savienība ir pakāpeniski izstrādājusi, pamatojoties uz savām kopējām vērtībām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, referente jo īpaši centās nodrošināt, lai pārskatītajā tiesību aktā tiktu pienācīgi integrēta abu Eiropas tiesu, kas atrodas Luksemburgā un Strasbūrā, izstrādātā judikatūra, piemēram, pamattiesību un nediskriminēšanas acquis. Referente ņēma vērā rīcībpolitiku un praksi, ko dalībvalstis līdz šim ir izstrādājušas, pamatojoties uz Kvalifikācijas direktīvu, un centās tās uzlabot.

Referentes rīcībpolitikas izvēle šajā ziņojumā balstās uz vēlmi tuvināt abus aizsardzības statusus un panākt plašāku saskaņošanu. Dalībvalstu pašreizējā prakse un pats aizsardzības jēdziens nenodrošina īstu pamatu abu statusu nošķiršanai. Proti, reālā situācija apliecina, ka alternatīvā aizsardzība balstās uz nepamatotu pieņēmumu, ka aizsardzībai ir vairāk pagaidu raksturs un ierobežota efektivitāte.

Turklāt referente centās apvienot aizsardzību ar integrāciju, nevis soda pasākumiem, tādējādi atbalstot ilgtermiņa sociālo kohēziju un drošību ikvienam un atturot no sekundārās kustības. Grozījumi ir ierosināti, ņemot vērā vispārīgus apsvērumus par regulas turpmāko praktisko funkcionēšanu, novēršot dalībvalstu pārvaldes iestāžu pārslogošanu.

Atbilstīgi referente vēlas grozīt ierosināto piešķirtā starptautiskās aizsardzības saņēmēja statusa obligāto pārskatīšanu gan gadījumos, kad izcelsmes valstī ir mainījusies situācija, gan atjaunošanas brīdī. Lai gan referente piekrīt, ka notikumu attīstība izcelsmes valstī, ko saskaņoti novērtē ES Patvēruma aģentūra, var ietekmēt aizsardzības nepieciešamību, sistemātiska pārskatīšana dalībvalstu atbildīgajām iestādēm prasītu lielus resursus. Turklāt nemitīga un iespējama pakļautība šādai pārskatīšanai kaitētu saņēmēja integrācijas perspektīvām uzņēmējā sabiedrībā. Tādēļ referente ierosina pārskatīšanu uzskatīt par vienu no dalībvalstu iespējām, nevis noteikt to par patvēruma statusa automātisku un obligātu elementu.

Tāpat referente nevēlas, lai pārskatītais ES tiesību akts samazinātu to uzturēšanās atļauju derīguma termiņu, ko dalībvalstis pašreiz piešķir savā teritorijā dzīvojošajiem starptautiskās aizsardzības saņēmējiem. Tādēļ viņa ierosina grozīt jauno ES uzturēšanās atļauju standarta derīguma termiņu gan bēgļiem, gan alternatīvās aizsardzības saņēmējiem, lai labāk atspoguļotu pašreizējo praksi valstu līmenī un saņēmējiem nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību. Arī šā grozījuma mērķis ir mudināt saņēmējus investēt savā dzīvē un tādējādi sniegt ieguldījumu uzņēmējās kopienās.

Turklāt šā punkta grozījumi saskaņo bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju uzturēšanās atļauju termiņus. Alternatīvās aizsardzības saņēmēja statuss patiešām nenozīmē aizsardzības nepieciešamību, kam būtu vairāk pagaidu raksturs, bet gan vienkārši atšķiras ar to, ka neietilpst bēgļa juridiskajā definīcijā un statusā. Lai gan stricto sensu šīs personas nav bēgļi, arī viņas savā izcelsmes valstī ir pakļautas lielam riskam, nevar droši atgriezties un viņām ir jāveido jauna dzīve valstī, kas viņām sniegusi “patvērumu”. Tādēļ tāpat kā attiecībā uz bēgļiem, arī attiecībā uz šīm personām ir būtiski mēģināt izstrādāt tiesisko regulējumu viņu integrēšanas veicināšanai. Papildus uzturēšanās atļaujas derīguma termiņam šī vēlme tuvināt abus aizsardzības statusus bija arī pamatā vairākiem referentes iesniegtajiem grozījumiem.

Tomēr aizsardzība pret vajāšanu var arī nenozīmēt savas valsts pamešanu. Referente atzīst, ka atsevišķos gadījumos patvērumu attiecīgā persona varētu saņemt savā valstī, ja vajāšanu vai būtisku kaitējumu ir īstenojusi vai nodarījusi valsts vai valsti pārstāvošas personas. Prasība dalībvalstīm izskatīt iekšējās aizsardzības alternatīvu pēc tam, kad atbildīgā iestāde jau ir izlēmusi, ka pieteikuma iesniedzējam būtu vajadzīga aizsardzība, ir pārmērīgs nosacījums. Iekšējās aizsardzības alternatīva būtu jāsaglabā atsevišķiem gadījumiem tikai kā viena no dalībvalstu iespējām, nevis kā pienākums.

Nobeigumā jānorāda, ka referentes ierosinātie grozījumi atbilst vispārējam mērķim nodrošināt, ka personas, kam ir nepieciešama aizsardzība, tiek pienācīgi atzītas un var izmantot tiesības, kuras sekmēs viņu integrāciju, neatkarīgi no uzturēšanās vietas Savienībā. Referente vēlas uzsvērt, ka KEPS reformas mērķis ir uzlabot aizsardzību, ko piešķir trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem tā ir vajadzīga, atbilstīgi ES tradīcijai un vērtībām. ES ir jāparūpējas par savu drošību, bet abi šie aspekti iet roku rokā, proti, ES ir jābūt drošai, lai tā arī turpmāk būtu drošs patvērums personām, kuras bēg no konfliktiem un barbarisma un meklē aizsardzību. Uzsverot sankcijas un sistēmas iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, visticamāk, nostiprināsies vispārējā nedrošības sajūta gan personām, kam vajadzīga aizsardzība, gan ES iedzīvotājiem. Abām šīm personu grupām ir jānodod pozitīvs vēstījums, lai trešo valstu valstspiederīgie, kas ne vienmēr ir labprātīgi izvēlējušies ieceļot ES, varētu ātri iejusties sabiedrībā, kurā aizsardzība un drošība iet roku rokā, — tieši to referente cenšas panākt ar šiem priekšlikumiem.


PIELIKUMS. STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ

The following list is drawn up on a purely voluntary basis under the exclusive responsibility of the rapporteur. The rapporteur has received input from the following entities or persons in the preparation of the draft report:

Entity and/or person

Save the Children

The European Council on Refugees and Exiles (ECRE)

United Nations High Commissioner for Refugees

The Meijers Committee

EUROCITIES, the network of major European cities

ILGA-Europe

Migration Policy Group

Jesuit Refugee Service Europe

Ajda Mihelčič, Brussels


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS (8.5.2017)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji

(COM(2016)0466 – C8-0324/2016 – 2016/0223(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Brando Benifei

ĪSS PAMATOJUMS

Ierosinātās kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas mērķis ir veidot ilgtspējīgāku, taisnīgāku un holistiskāku ES migrācijas politiku, balstoties uz dalībvalstu solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma principu.

Neraugoties uz pēdējos gados Eiropas un dalībvalstu līmenī īstenotiem likumdošanas un politikas centieniem, nolūkā efektīvi reaģēt uz bēgļu krīzi vēl ir jārisina vairāki ar patvēruma sistēmas labu darbību saistīti aspekti. Precīzāk, dalībvalstīm ir atšķirīgi noteikumi un kritēriji, kas attiecas uz bēgļa statusa piešķiršanu un alternatīvo aizsardzību, dalībvalstīs ir atšķirīgs patvēruma atzīšanas līmenis, kā arī atšķirīgas saņēmēju tiesības un pienākumi. Komisija ierosina ar regulu atcelt līdzšinējo pārstrādāto Kvalifikācijas direktīvu, tādējādi palielinot jaunu kopīgu Eiropas instrumentu saskaņošanas potenciālu. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir ļoti svarīgi ar šīs jomas reformām sasniegt vispārējo mērķi, proti, uzlabot pašreizējo situāciju, kam vajadzētu būt iecerētam kā solim uz priekšu efektīvu tiesību nodrošināšanā cilvēkiem, kam vajadzīga aizsardzība, nevis vienkāršai funkcionālai administratīvajai reorganizācijai vai noteikumu, prakšu un procedūru racionalizācijai.

Ņemot to vērā, svarīga ir starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālā iekļaušana un integrācija darba tirgū.

Tāpēc atzinuma projektā tā sagatavotājs ierosina grozījumus, kuru mērķis nodrošināt, ka ES tiesību akti ļauj pilnīgi izmantot šādas integrācijas izredžu potenciālu. Pamatā tas nozīmē saskaņot bēgļiem piešķirtās tiesības, no vienas puses, un alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem piešķirtās tiesības, no otras puses, kas dažās dalībvalstīs jau ir izdarīts; šādas atšķirības bieži ir balstītas uz apšaubāmo pieņēmumu, ka vajadzīga aizsardzība ar izteiktāku pagaidu raksturu. Praksē tas ne tikai rada lieku administratīvo sarežģītību, bet var arī tieši apdraudēt integrācijas izredzes, piemēram, pārāk īsa uzturēšanās vai darba atļaujas termiņa dēļ — kas bieži ir cieši saistītas — vai uzturēšanās atļaujas atjaunošanu sasaistot ar aizsardzības statusa pārskatīšanu, kas turklāt šķiet dārgi un lieki. Līdzīga iemesla dēļ atzinuma sagatavotājs ierosina svītrot tekstu, kas dalībvalstīm dod iespēju ierobežot sociālo palīdzību alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem, paredzot vien pamatpabalstus.

Komisija dalībvalstīm ļauj paredzēt, ka dalība integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, arodmācībās un citus ar darbu saistītos pasākumos, aizsardzības saņēmējiem ir obligāta, lai tādējādi atvieglotu viņu integrāciju sabiedrībā. Lai gan tas var būt vērtīgs instruments, ar ko īstermiņa integrācijas sarežģījumus pārveidot par iespēju sabiedrībai kopumā, ir jāprecizē, ka šādiem pasākumiem jābūt bez maksas, pieejamiem, viegli piekļūstamiem un vienmēr jāņem vērā aizsardzības saņēmēja tiesības un vērtības. Nepieciešams arī nodrošināt, ka nepiedalīšanās vai daļēja dalība šādos pasākumos neapdraud attiecīgās personas aizsardzības statusu, jo tas būtu tiešs starptautisko bēgļu tiesību pārkāpums.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs neatbalsta Komisijas izraudzīto represīvo pieeju sekundārās kustības regulēšanai, par piemērotāku uzskatīdams sistēmu, kas radītu stimulus palikt valstī, kura piešķīrusi aizsardzību.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mazinātu pamudinājumu pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu.

(1)  ir jāveic vairākas būtiskas izmaiņas Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu31 (pārstrādāta redakcija). Lai nodrošinātu patvēruma piešķiršanas lēmumu saskaņošanu un lielāku konverģenci tajos un saistībā ar starptautiskās aizsardzības saturu, un tādējādi mudinātu starptautiskās aizsardzības saņēmējus palikt dalībvalstī, kura viņiem piešķīrusi aizsardzību, un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizvieto ar regulu.

__________________

__________________

31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.

31 OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības ir sekundārās pārvietošanās būtiski virzītājspēki, kuri apdraud mērķi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma paušanas vietas Savienībā.

(3)  KEPS pamatā ir kopīgi standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumiem un sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neraugoties uz sasniegto progresu KEPS pakāpeniskajā izveidē, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar izmantoto procedūru veidu, atzīšanas līmeņiem, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirtās aizsardzības veidu, uzņemšanas materiālajiem apstākļiem un piešķirtajiem pabalstiem. Šīs atšķirības kopā ar ļoti atšķirīgo makroekonomisko un darba tirgus situāciju dalībvalstīs apdraud mērķi nodrošināt standartizētus uzņemšanas apstākļus visiem pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no pieteikuma iesniegšanas vietas Savienībā.

Grozījums Nr.     3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, īpaši ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms.

(5)  Lai KEPS un Dublinas sistēma labi darbotos, ir jāpanāk ievērojams progress valstu patvēruma sistēmu konverģencē, sevišķi ņemot vērā atšķirīgos atzīšanas līmeņus un aizsardzības statusa veidus dalībvalstīs. Turklāt būtu jādara stingrāki noteikumi par statusa pārskatīšanu, lai nodrošinātu aizsardzības piešķiršanu tikai tām personām, kurām tā ir nepieciešama, un uz tik ilgu laiku, kamēr tā ir nepieciešama. Bez tam būtu jāizvairās no atšķirīgas prakses saistībā ar uzturēšanās atļauju termiņu, un būtu sīkāk jāprecizē un jāsaskaņo starptautiskās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību apjoms.

Grozījums Nr.     4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Tāpēc ir nepieciešama regula, lai visā Savienībā nodrošinātu konsekventāku saskaņošanas līmeni un augstāku tiesiskās noteiktības un pārredzamības pakāpi.

(6)  Tāpēc ir nepieciešama regula, lai visā Savienībā nodrošinātu straujāku un konsekventāku saskaņošanas līmeni un augstāku tiesiskās noteiktības un pārredzamības pakāpi.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs, kur šādu pārvietošanos varētu būt radījušas jebkādas atšķirības valstu juridiskajos pasākumos, kas ir veikti, lai transponētu Kvalifikācijas direktīvu, ko aizvieto šī regula.

(8)  Arī turpmākai noteikumu tuvināšanai par bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un saturu būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sekundārā pārvietošanās dalībvalstīs un sasniegt augstus aizsardzības standartus visā Savienībā.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Personām, par kurām pieņemt pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu, tostarp noteikumi ar mērķi nepieļaut sekundāro pārvietošanos.

(10)  Personām, par kurām pieņemt pozitīvs pārmitināšanas lēmums, būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Attiecīgi būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu.

Grozījums Nr.     7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesības uz patvērumu, nediskrimināciju, bērna tiesības, sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno.

(11)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1961. gada Eiropas Sociālajā hartā, 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un 1951. gada Konvencijā par bēgļa statusu un tās 1967. gada protokolā. Šī regula īpaši paredz nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un patvēruma pieteikuma iesniedzēja un viņu pavadošo ģimenes locekļu tiesības uz patvērumu, un veicināt Hartas pantu piemērošanu attiecībā uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz izglītību, brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesībām uzsākt darbu, brīvību vadīt uzņēmumu, tiesības uz patvērumu, nediskrimināciju, bērna tiesības, sociālo tiesību izmantošanu, tostarp sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību, veselības aprūpi, un tādēļ tā ir attiecīgi jāīsteno.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest regulā noteiktos standartus, jo īpaši palīdzot tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija.

(13)  Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem ieviest šajā regulā noteiktos standartus, jo īpaši saistībā ar starptautiskās aizsardzības saņēmēju ilgtspējīgu integrāciju un atbalsta sniegšanu tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu problēmām, kam par iemeslu ir to sociālā, ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. Šajā nolūkā būtu jāpiešķir pietiekams finansējums vietējām un reģionālām iestādēm, starptautiskām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp izmantojot iespēju vietējām un reģionālām iestādēm tiešāk un efektīvāk piekļūt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un citiem fondiem saistībā ar darbībām, kas tieši ietilpst to pienākumos.

Grozījums Nr.     9

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Īstenojot šo regulu, pirmkārt būtu jāņem vērā “bērna intereses” saskaņā ar Apvienoto Nāciju 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstu iestādēm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā ģimenes vienotības princips, nepilngadīgās personas labklājība un sociālā attīstība, drošības un aizsardzības apsvērumi un paša nepilngadīgā uzskati, ja vien tas iespējams saskaņā ar viņa vecuma un brieduma pakāpi.

(15)  Īstenojot šo regulu, pirmkārt būtu jāņem vērā “bērna intereses” saskaņā ar Apvienoto Nāciju 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstu iestādēm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā ģimenes vienotības princips, nepilngadīgās personas labklājība un sociālā attīstība, nepilngadīgās personas kultūras izcelsme un valodas prasmes, drošības un aizsardzības apsvērumi un paša nepilngadīgā uzskati, ja vien tas iespējams saskaņā ar viņa vecuma un brieduma pakāpi.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar homoseksualitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par homoseksuāļiem, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo orientāciju vai veikt tās pārbaudes.

(29)  Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā pieteikuma iesniedzēja ticamības izvērtēšanas metodes būtu jāizmanto tā, lai ievērotu Hartā nostiprinātās individuālās tiesības, īpaši tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Īpaši saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimtes identitāti pieteikuma iesniedzēja ticamības individuālai izvērtēšanai nevajadzētu balstīties uz stereotipiskiem uzskatiem par seksuālo orientāciju un dzimtes identitāti, un pieteikuma iesniedzēju nedrīkstētu sīki iztaujāt par viņa vai viņas seksuālo dzīvi vai veikt tās pārbaudes. Turklāt valstu kompetentajām iestādēm nevajadzētu secināt, ka pieteikuma iesniedzēja apgalvojumi nav ticami tikai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs, pirmo reizi aprakstot pret viņu vērsto vajāšanu, neatsaucās uz savu seksuālo orientāciju, dzimtes identitāti, dzimtes izpausmi vai dzimuma īpašībām.

Grozījums Nr.     11

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Lai izvērtētu nopietnu kaitējumu, pēc kura var kvalificēt pieteikumu iesniedzējus alternatīvās aizsardzības saņemšanai, apzinātas vardarbības jēdzienam saskaņā ar attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru būtu jāietver vardarbība, kas var ietekmēt cilvēkus neatkarīgi no viņu personiskajiem apstākļiem.

(34)  Lai izvērtētu nopietnu kaitējumu, pēc kura var kvalificēt pieteikumu iesniedzējus alternatīvās aizsardzības saņemšanai, apzinātas vardarbības jēdzienam saskaņā ar attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru būtu jāietver vardarbība, kas var ietekmēt cilvēkus neatkarīgi no viņu personiskajiem apstākļiem. Nosakot to, vai pastāv tieša vardarbība, varētu ņemt vērā tādus faktorus kā ārēja agresija, okupācija, ārvalsts dominēšana, iekšēji konflikti, smagi cilvēktiesību pārkāpumi vai notikumi, kas nopietni traucē sabiedrisko kārtību izcelsmes valstī vai tās daļā.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pirmo reizi vai atjaunoti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāatbilst, attiecīgi, Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem.

(37)  Uzturēšanās atļaujai un ceļošanas dokumentiem, kas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem izsniegti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāatbilst attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1030/2002 un Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 noteikumiem.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgajām iestādēm būtu jāpārskata piešķirtais statuss, kad nepieciešams atjaunot uzturēšanās atļauju — pirmo reizi bēgļu gadījumā, un pirmo un otro reizi — alternatīvās aizsardzības saņēmēju gadījumā, kā arī tad, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Aģentūras regulas 8. un 10. pantā37.

(39)  Lai pārliecinātos, vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem joprojām ir nepieciešama šāda aizsardzība, atbildīgās iestādes var pārskatīt piešķirto statusu, kad starptautiskās aizsardzības saņēmēju izcelsmes valstī notiek ievērojamas izmaiņas, kā norādīts izcelsmes valsts situācijas kopējā analīzē un norādījumos par situāciju izcelsmes valstī, ko Savienības līmenī sniedz Aģentūra un izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli, kā minēts Regulas (ES) Nr. XXX/XX [Regula par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru] 8. un 10. pantā37.

_________________

_________________

37 COM(2016) 271 final.

37 COM(2016) 271 final.

Grozījums Nr.     14

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Kad bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

(41)  Kad bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss beidz pastāvēt, tā lēmuma piemērošana, ar kuru dalībvalsts atbildīgā iestāde atceļ, izbeidz vai neatjauno statusu, būtu jāatliek uz saprātīgu laikposmu pēc lēmuma pieņemšanas, tāpēc lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam iespēju lūgt uzturēšanās tiesības dalībvalstī, balstoties uz citu pamatu, kas neļauj saņemt starptautisko aizsardzību, piemēram, ģimenes vai medicīniskiem iemesliem, vai iemesliem, kas saistīti ar nodarbinātību vai izglītību, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

Grozījums Nr.     15

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Lai novērstu sekundāru pārvietošanos Eiropas Savienībā, atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41.

(43)  Lai atturētu no sekundāras pārvietošanās Eiropas Savienībā, atbildīgajai dalībvalstij saskaņā ar regulā noteikto procedūru būtu jāpieņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas tiek atrasti citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura tiem ir nodrošinājusi aizsardzību, un neizpilda uzturēšanās nosacījumus41.

_________________

_________________

41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx ].

41 Jaunā Dublinas regula (ES) Nr. [xxx/xxxx ].

Grozījums Nr.     16

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)  Lai nepieļautu sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā, būtu jāveic grozījumi Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvā 2003/109/EK, lai nodrošinātu, ka piecu gadu periods, pēc kura starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, sāktos no jauna ik reizi, kad persona tiek atrasta dalībvalstī, kas nav nodrošinājusi starptautisko aizsardzību, un tai nav tiesību tur uzturēties vai dzīvot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

svītrots

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Starptautisko saistību noteiktajās robežās, pirms piešķirt pabalstus saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam, personai būtu jāizsniedz uzturēšanās atļauja.

(47)  Starptautisko saistību noteiktajās robežās, pirms piešķirt pabalstus saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam, personai varētu izsniegt uzturēšanās atļauju.

Grozījums Nr.     18

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Kompetentās iestādes var ierobežot piekļuvi nodarbinātībai un pašnodarbinātībai attiecībā uz amatiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu un pienākumu aizsargāt valsts vai citu publisko iestāžu vispārējās intereses. Izmantojot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus, vai darbību konkrētā profesijā , starptautiskās aizsardzības saņēmējus var izslēgt no dalības tādu struktūru vadībā, kuru darbību regulē publiskās tiesības, un no tāda amata ieņemšanas, ko regulē publiskās tiesības.

(48)  Kompetentās iestādes var ierobežot piekļuvi nodarbinātībai un pašnodarbinātībai attiecībā uz amatiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu un pienākumu aizsargāt valsts vai citu publisko iestāžu vispārējās intereses.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)  Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā regulā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām, īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītības iespējām, kas saistītas ar nodarbinātību, un arodizglītībai, pieeju ārvalstu diplomu, apliecību un citu oficiālu kvalifikāciju apliecinājumu atzīšanas procedūrām, īpaši sakarā ar dokumentāru pierādījumu trūkumu un šo personu nespēju segt ar atzīšanas procedūrām saistītās izmaksas.

(49)  Lai uzlabotu starptautiskās aizsardzības saņēmēju šajā regulā noteikto tiesību un priekšrocību efektīvu izmantošanu, ir jāņem vērā viņu īpašās vajadzības un īpašās integrācijas problēmas, ar kurām tie saskaras, un jāveicina viņu piekļuve ar integrāciju saistītām tiesībām un pasākumiem, īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītības iespējām, kas saistītas ar izglītību un nodarbinātību, un arodizglītībai, pieeju ārvalstu diplomu, apliecību un citu oficiālu kvalifikāciju apliecinājumu atzīšanas procedūrām, īpaši sakarā ar dokumentāru pierādījumu trūkumu un šo personu nespēju segt ar atzīšanas procedūrām saistītās izmaksas.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50)  Attiecībā ar sociālo drošību pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme kā pret tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķir aizsardzību.

(50)  Attiecībā uz sociālo drošību pret starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jāpiemēro vienlīdzīga attieksme un nediskriminācijas princips kā pret tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķir aizsardzību.

Grozījums Nr.     21

Regulas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51)  Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām, ir būtiski starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniegt sociālo palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju. Tomēr attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem dalībvalstīm būtu jādod noteikts elastīgums, kas ļautu ierobežot šādas tiesības tikai pamatpabalstu apmērā, kas jāsaprot kā vismaz minimālais ienākumu atbalsts, palīdzība slimības vai grūtniecības gadījumā un palīdzība vecākiem, ciktāl šie pabalsti tiek piešķirti valstspiederīgajiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt, ka bēgļu un alternatīvās aizsardzības saņēmēju piekļuve konkrētam valsts tiesību aktos noteiktam ir atkarīga no starptautiskās aizsardzības saņēmēja efektīvas dalības integrācijas pasākumos.

(51)  Turklāt, jo īpaši lai izvairītos no sociālām grūtībām un sekmētu starptautiskās un alternatīvās aizsardzības saņēmēju integrāciju, ir būtiski tiem sniegt sociālo un juridisko palīdzību, nepieļaujot diskrimināciju.

Grozījums Nr.     22

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52)  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina piekļuve veselības aprūpei, tostarp fiziskās un garīgās veselības aprūpei.

(52)  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu jānodrošina piekļuve veselības aprūpei, tostarp fiziskās un garīgās veselības aprūpei, kā arī seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei.

Grozījums Nr.     23

Regulas priekšlikums

52.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(52a)  Turklāt starptautiskās aizsardzības saņēmējiem vajadzētu būt pieejamām precēm un pakalpojumiem, kā arī tādu preču un pakalpojumu piedāvājumam, kāds ir pieejams sabiedrībai, tostarp informācijas un konsultatīvajiem pakalpojumiem, ko piedāvā nodarbinātības aģentūras.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

53. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53)  Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir jābūt piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta.

(53)  Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem vajadzētu būt bezmaksas un efektīvai piekļuvei integrācijas pasākumiem, kuru kārtību nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos, piemēram, valodu kursos, pilsoņu integrācijas kursos, arodapmācībā un citos ar nodarbinātību saistītos kursos, ir obligāta, bet ar nosacījumu, ka šie integrācijas pasākumi ir viegli pieejami un bez maksas. Dalībai minētajos pasākumos nekad nevajadzētu skart šajā regulā paredzētās tiesības un pienākumus, un to nekad nevajadzētu izmantot par pamatu bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa pārskatīšanai, atcelšanai, izbeigšanai, atteikšanai vai neatjaunošanai. Jebkādām dalībvalstu tiesību aktos noteiktajām sankcijām par obligāto integrācijas pasākumu neapmeklēšanu vienmēr vajadzētu būt samērīgām.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pirmo reizi atjaunojot bēglim izsniegto uzturēšanās atļauju.

svītrots

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pirmo un otro reizi atjaunojot alternatīvās aizsardzības saņēmējam izsniegto uzturēšanās atļauju.

svītrots

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Starptautisko saistību noteiktajās robežās, pirms piešķirt pabalstus saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam, personai ir jāizsniedz uzturēšanās atļauja.

3.  Starptautisko saistību noteiktajās robežās priekšnosacījums pabalstu piešķiršanai saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam var būt iepriekš izsniegta uzturēšanās atļauja.

Grozījums Nr.     28

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Piemērojot šīs nodaļas noteikumus, ņem vērā īpašo situāciju, kādā atrodas personas ar īpašām vajadzībām, piemēram, nepilngadīgas personas, nepavadīti nepilngadīgie, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, vienīgais no vecākiem ar nepilngadīgiem bērniem, cilvēku tirdzniecības upuri, cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem un cilvēki, kuri ir bijuši pakļauti spīdzināšanai, izvarošanai vai citiem smagas psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības veidiem, ar nosacījumu, ka viņu situācijas individuālais novērtējums liecina par to, ka viņiem ir īpašas vajadzības.

4.  Piemērojot šīs nodaļas noteikumus, ņem vērā īpašo situāciju, kādā atrodas personas ar īpašām vajadzībām, piemēram, nepilngadīgas personas, nepavadīti nepilngadīgie, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, vienīgais no vecākiem ar bērniem, cilvēku tirdzniecības upuri, cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem un cilvēki, kuri ir bijuši pakļauti spīdzināšanai, izvarošanai vai citiem smagas psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības veidiem, ar nosacījumu, ka viņu situācijas individuālais novērtējums liecina par to, ka viņiem ir īpašas vajadzības.

Grozījums Nr.     29

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem saistībā ar bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu pēc iespējas drīzāk pēc tā piešķiršanas. Šo informāciju sniedz tādā valodā, kādu aizsardzības saņēmējs saprot vai kāda tam pamatoti būtu jāsaprot, un tajā ietver skaidras norādes uz sekām, ja netiek ievērotas 28. pantā noteiktās saistības par pārvietošanos Savienības teritorijā.

Kompetentās iestādes starptautiskās aizsardzības saņēmējiem sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem saistībā ar bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu pēc iespējas drīzāk pēc tā piešķiršanas. Šo informāciju rakstiski sniedz tādā valodā, kādu aizsardzības saņēmējs saprot, un tajā ietver skaidras norādes uz sekām, ja netiek ievērotas 29. pantā noteiktās saistības par pārvietošanos Savienības teritorijā.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Bēgļa statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir trīs gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz trim gadiem.

(a)  Bēgļa statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz pieciem gadiem.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir viens gads, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz diviem gadiem.

(b)  Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi, un pēc tam to var atkārtoti pagarināt uz pieciem gadiem.

Grozījums Nr.     32

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var brīvi pārvietoties tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķīrusi starptautisko aizsardzību, tostarp izvēlēties dzīvesvietu šajā teritorijā ar tādiem pašiem noteikumiem un ierobežojumiem, kādi tiek piemēroti trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas teritorijās un ir līdzīgā situācijā.

1.  Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var brīvi pārvietoties tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķīrusi starptautisko aizsardzību, tostarp izvēlēties dzīvesvietu šajā teritorijā ar tādiem pašiem noteikumiem un ierobežojumiem, kādi tiek piemēroti trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas teritorijās.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darba apstākļiem, tostarp darba samaksu un atbrīvošanu no darba, darba laiku, atvaļinājumu un brīvdienām, kā arī veselības un drošības prasībām darba vietā;

(a)  darba apstākļiem, tostarp darba samaksu un atbrīvošanu no darba, darba laiku, atvaļinājumu un brīvdienām, atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ, kā arī veselības un drošības prasībām darba vietā;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  biedrošanās brīvību un piederību organizācijām vai dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkādā organizācijā, kuras biedriem ir konkrēta nodarbošanās, tostarp attiecībā uz šādu organizāciju nodrošinātām priekšrocībām;

(b)  biedrošanās brīvību un piederību organizācijām vai dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkādā organizācijā, kuras biedriem ir konkrēta nodarbošanās, tostarp attiecībā uz šādu organizāciju nodrošinātām tiesībām un priekšrocībām;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ar nodarbinātību saistītām izglītības iespējām pieaugušajiem, arodapmācību, tostarp kvalifikācijas celšanas kursiem, praktisko pieredzi darba vietā;

(c)  ar izglītību un nodarbinātību saistītām izglītības iespējām, arodapmācību, tostarp kvalifikācijas celšanas kursiem, praktisko pieredzi darba vietā;

Grozījums Nr.     36

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  konsultāciju pakalpojumiem, ko sniedz nodarbinātības dienesti.

(d)  konsultāciju un pēcpasākumu pakalpojumiem, ko sniedz nodarbinātības dienesti.

Grozījums Nr.     37

Regulas priekšlikums

30. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Kompetentās iestādes vajadzības gadījumā veicina pilnīgu piekļuvi 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

3.  Kompetentās iestādes veicina pilnīgu piekļuvi 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.     38

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pieaugušajiem, kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, ir pieeja vispārīgās izglītības sistēmai, tālākapmācībai vai pārkvalificēšanās iespējām saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas šajā dalībvalstī un atrodas līdzīgā situācijā.

2.  Pieaugušajiem, kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, ir pieeja vispārīgās izglītības sistēmai, tālākapmācībai vai pārkvalificēšanās iespējām saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā valstspiederīgajiem.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piekļuvi konkrētai sociālajai palīdzībai, kas noteikta valstu tiesību aktos, var nodrošināt ar nosacījumu, ka starptautiskās aizsardzības saņēmējs efektīvi iesaistās integrācijas pasākumos.

Piekļuvi konkrētai sociālajai palīdzībai, kas noteikta valstu tiesību aktos, var nodrošināt ar nosacījumu, ka starptautiskās aizsardzības saņēmējs efektīvi iesaistās integrācijas pasākumos, kas ir bez maksas, pieejami un viegli piekļūstami.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem dalībvalstis sociālo palīdzību var ierobežot līdz pamatpabalstiem.

svītrots

Grozījums Nr.     41

Regulas priekšlikums

35. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kuriem ir īpašas vajadzības, piemēram, grūtniecēm, personām ar invaliditāti, personām, kuras ir bijušas pakļautas spīdzināšanai, izvarošanai vai citiem smagas psiholoģiskās, fiziskās vai seksuālās vardarbības veidiem, vai nepilngadīgajām personām, kuras ir cietušas no ļaunprātīgas izmantošanas, nolaidības, ekspluatācijas, spīdzināšanas, cietsirdības, necilvēcīgas un degradējošas izturēšanās vai no bruņota konflikta, nodrošina atbilstošu veselības aprūpi, tostarp vajadzības gadījumā garīgās veselības traucējumu ārstēšanu, saskaņā ar tādiem pašiem atbilstības noteikumiem kā tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura šādu aizsardzību piešķīrusi.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.     42

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes iespējami īsā laikā pēc starptautiskās aizsardzības piešķiršanas un, vēlākais, piecu darba dienu laikā veic nepieciešamos pasākumus, kas noteikti Regulas ES Nr. xxx/xxx [Procedūru regulas] 22. panta 1. punktā, lai nodrošinātu nepavadītu nepilngadīgo pārstāvību, ko realizē likumīgs aizbildnis vai vajadzības gadījumā organizācija, kas ir atbildīga par nepilngadīgo aprūpi un labklājību, vai jebkāds cits atbilstošs pārstāvis, tostarp tāds, kas pamatots ar tiesību aktiem vai tiesas nolēmumu.

Kompetentās iestādes iespējami īsā laikā un, vēlākais, piecu dienu laikā veic nepieciešamos pasākumus, kas noteikti Regulas ES Nr. xxx/xxx [Procedūru regulas] 22. panta 1. punktā, lai nodrošinātu nepavadītu nepilngadīgo pārstāvību, ko realizē likumīgs aizbildnis vai vajadzības gadījumā organizācija, kas ir atbildīga par nepilngadīgo aprūpi un labklājību, vai jebkāds cits atbilstošs pārstāvis, tostarp tāds, kas pamatots ar tiesību aktiem vai tiesas nolēmumu.

Grozījums Nr.     43

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  citās izmitināšanas vietās, kas piemērotas nepilngadīgajiem.

svītrots

Grozījums Nr.     44

Regulas priekšlikums

36. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Brāļus un māsas pēc iespējas atstāj kopā, ņemot vērā attiecīgās nepilngadīgās personas intereses un sevišķi viņas vecumu un brieduma pakāpi. Nepavadītu nepilngadīgo dzīvesvietas maiņas ierobežo līdz minimumam.

4.  Brāļus un māsas pēc iespējas atstāj kopā, ņemot vērā attiecīgās nepilngadīgās personas intereses un sevišķi viņas vecumu un brieduma pakāpi. Nepavadītu nepilngadīgo dzīvesvietas maiņas ierobežo līdz minimumam un nepieļauj viņu ievietošanu administratīvās aizturēšanas vietās.

Grozījums Nr.     45

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejama izmitināšana saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā tiem, kas ir attiecināmi uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā un ir līdzīgā situācijā.

1.  Starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejama izmitināšana saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā tiem, kas ir attiecināmi uz valstspiederīgajiem.

Grozījums Nr.     46

Regulas priekšlikums

37. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Valstu praksi izmitināt starptautiskās aizsardzības saņēmējus pēc iespējas dažādās vietās īsteno, iespēju robežās nepieļaujot starptautiskās aizsardzības saņēmēju diskrimināciju un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas saistībā ar izmitināšanas vietu pieejamību.

2.  Valstu praksi izmitināt starptautiskās aizsardzības saņēmējus pēc iespējas dažādās vietās īsteno, nepieļaujot starptautiskās aizsardzības saņēmēju diskrimināciju un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas saistībā ar izmitināšanas vietu pieejamību.

Grozījums Nr.     47

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejami dalībvalstu nodrošinātie integrācijas pasākumi, jo īpaši valodu kursi, pilsoniskās ievirzes un integrācijas programmas un arodapmācība, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības.

1.  Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrāciju sabiedrībā, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir pieejami dalībvalstu nodrošinātie integrācijas pasākumi, jo īpaši valodu kursi, pilsoniskās ievirzes un integrācijas programmas un arodapmācība, kas ir bez maksas un viegli pieejami, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

38. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis var noteikt dalību integrācijas pasākumos kā obligātu.

2.  Dalībvalstis var noteikt dalību integrācijas pasākumos kā obligātu, bet ar nosacījumu, ka attiecīgie integrācijas pasākumi ir bez maksas un viegli piekļūstami, ņemot vērā starptautiskās aizsardzības saņēmēja īpašās vajadzības. Dalība integrācijas pasākumos neskar šajā regulā paredzētās tiesības un pienākumus, un to neizmanto par pamatu bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa un no tā izrietošo tiesību un pienākumu pārskatīšanai, atcelšanai, izbeigšanai, atteikšanai vai neatjaunošanai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Standarti, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji

Atsauces

COM(2016)0466 – C8-0324/2016 – 2016/0223(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

12.9.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

12.9.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Brando Benifei

9.9.2016

Izskatīšana komitejā

22.3.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

3.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

7

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, Ole Christensen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Kostadinka Kuneva, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Heinz K. Becker, Lynn Boylan, Rosa D’Amato, Tania González Peñas, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Tamás Meszerics, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Petra Kammerevert

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41

+

ALDE

EPP

Green/EFA

GUE/NGL

S&D

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Robert Rochefort, Yana Toom, Renate Weber

Georges Bach, Heinz K. Becker, Danuta Jazłowiecka, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Romana Tomc

Jean Lambert, Tamás Meszerics, Tatjana Ždanoka

Lynn Boylan, Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Kostadinka Kuneva, Paloma López Bermejo

Guillaume Balas, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Elena Gentile, Agnes Jongerius, Petra Kammerevert, Jan Keller, Javi López, Edouard Martin, Emilian Pavel, Maria João Rodrigues, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato

7

-

ECR

ENF

NI

Arne Gericke, Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Ulrike Trebesius, Jana Žitňanská

Mara Bizzotto

Lampros Fountoulis

4

0

EFDD

ENF

EPP

Laura Agea

Mireille D'Ornano, Dominique Martin

Ádám Kósa

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Standarti, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji

Atsauces

COM(2016)0466 – C8-0324/2016 – 2016/0223(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

13.7.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

12.9.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

12.9.2016

EMPL

12.9.2016

JURI

12.9.2016

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

AFET

26.1.2017

JURI

5.9.2016

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Tanja Fajon

31.8.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

31.8.2016

9.3.2017

25.4.2017

15.6.2017

Pieņemšanas datums

15.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

13

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Gerard Batten, Heinz K. Becker, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Daniel Dalton, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Monika Flašíková Beňová, Lorenzo Fontana, Nathalie Griesbeck, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Barbara Matera, Roberta Metsola, Louis Michel, Claude Moraes, Alessandra Mussolini, József Nagy, Péter Niedermüller, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Harald Vilimsky, Beatrix von Storch, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vilija Blinkevičiūtė, Carlos Coelho, Ignazio Corrao, Maria Grapini, Anna Hedh, Andrejs Mamikins, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Emilian Pavel, Salvatore Domenico Pogliese, John Procter, Emil Radev, Barbara Spinelli

Iesniegšanas datums

28.6.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Sophia in 't Veld, Louis Michel, Maite Pagazaurtundúa Ruiz

EFDD

Ignazio Corrao, Laura Ferrara

GUE/NGL

Cornelia Ernst, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat

PPE

Michał Boni, Carlos Coelho, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Brice Hortefeux, Barbara Matera, Roberta Metsola, Alessandra Mussolini, József Nagy, Salvatore Domenico Pogliese

S&D

Vilija Blinkevičiūtė, Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Maria Grapini, Anna Hedh, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Emilian Pavel, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer

Verts/ALE

Jan Philipp Albrecht, Eva Joly, Judith Sargentini, Bodil Valero

13

-

ECR

Branislav Škripek, Helga Stevens

EFDD

Gerard Batten, Beatrix von Storch, Kristina Winberg

ENF

Lorenzo Fontana, Harald Vilimsky, Auke Zijlstra

PPE

Heinz K. Becker, Monika Hohlmeier, Barbara Kudrycka, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský

4

0

ECR

Daniel Dalton, John Procter

GUE/NGL

Malin Björk

PPE

Emil Radev

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 13. jūlijaJuridisks paziņojums