ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK nolūkā saglabāt pašreizējo darbības jomas ierobežojumu attiecībā uz aviācijas darbības darbībām un sagatavoties globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada

14.7.2017 - (COM(2017)0054 – C8-0028/2017 – 2017/0017(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Julie Girling

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK nolūkā saglabāt pašreizējo darbības jomas ierobežojumu attiecībā uz aviācijas darbības darbībām un sagatavoties globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada

(COM(2017)0054 – C8-0028/2017 – 2017/0017(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0054),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8–0028/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu[1],

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0258/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a)  Vides aizsardzība ir viens no svarīgākajiem Savienības uzdevumiem.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a)  Reformas rezultātā labi funkcionējoša ES ETS kopā ar spēcīgāku tirgus stabilizēšanas mehānismu būs galvenie Eiropas instrumenti, lai ar lineāru koeficientu sasniegtu 40 % samazinājuma mērķi un nodrošinātu bezmaksas kvotu piešķiršanu laikposmā pēc 2020. gada. Izsolāmo kvotu īpatsvars šajos tiesību aktos būtu jānosaka procentos; tas ļautu lēmumus par investīcijām plānot ar lielāku noteiktību, uzlabotu pārredzamību, samazinātu oglekļa emisiju pārvirzi un padarītu kopējo sistēmu vienkāršāku un saprotamāku. Šiem noteikumiem būtu jāatbilst mērķiem, ko Savienība noteikusi klimata jomā, un saistībām, kuras tā apņēmusies īstenot saskaņā ar Parīzes nolīgumu, turklāt tie būtu arī jāpielāgo 2018. gada veicinošajam dialogam, 2023. gadā paredzētajai pirmajai globālajai izsvēršanai un turpmāk katrai nākamajai globālajai izsvēršanai, kas notiks reizi piecos gados, lai būtu pieejama informācija, pēc kuras secīgi veidot nacionāli noteikto devumu (NND).
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  Savienība un tās dalībvalstis jau kopš 1997. gada ir centušās panākt starptautisku nolīgumu par aviācijas sektora radīto siltumnīcefekta gāzu ietekmes samazināšanu, un kopš 2008. gada ir spēkā tiesību akti, ar kuriem aviācijas darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām ierobežo, izmantojot ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas darbojas kopš 2005. gada. Ar nodomu panākt sekmīgāku virzību Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) Savienība jau divas reizes ir pieņēmusi atbrīvojumus no ES ETS uz noteiktu laiku, proti, tās ievērošanas saistības attiecinātas tikai uz emisijām, kas rodas reisos starp lidlaukiem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret gaisakuģu operatoriem, kas darbojas šajos maršrutos, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 421/2014 — pēdējo atkāpi no ES ETS — ievērošanas saistības 2013.–2016. gadā attiecināja tikai uz EEZ iekšējiem lidojumiem, paredzot iespēju, ka pēc minētajā regulā paredzētās pārskatīšanas sistēmā no 2017. gada 1. janvāra varētu ietvert arī lidojumus uz un no lidlaukiem, kas atrodas ārpus EEZ.	(4)  Savienība un tās dalībvalstis jau kopš 1997. gada ir centušās panākt starptautisku nolīgumu par aviācijas sektora radīto siltumnīcefekta gāzu ietekmes samazināšanu, un kopš 2008. gada ir spēkā tiesību akti, ar kuriem aviācijas darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām ierobežo, izmantojot ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas darbojas kopš 2005. gada. Tiesa savā 2011. gada 21. decembra spriedumā1a noteica, ka lidojumu ārpus EEZ teritorijas iekļaušana ES ETS nav starptautisko tiesību aktu pārkāpums. Ar nodomu panākt sekmīgāku virzību Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) Savienība jau divas reizes ir pieņēmusi atbrīvojumus no ES ETS uz noteiktu laiku, proti, tās ievērošanas saistības attiecinātas tikai uz emisijām, kas rodas reisos starp lidlaukiem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret gaisakuģu operatoriem, kas darbojas šajos maršrutos, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 421/2014 — jaunāko atkāpi no ES ETS — ievērošanas saistības 2013.–2016. gadā attiecināja tikai uz EEZ iekšējiem lidojumiem, paredzot iespēju, ka pēc minētajā regulā paredzētās pārskatīšanas sistēmā no 2017. gada 1. janvāra varētu ietvert arī lidojumus uz un no lidlaukiem, kas atrodas ārpus EEZ.
	_________________
	1a Tiesas 2011. gada 21. decembra spriedums, Air Transport Association of America un citi pret Secretary of State for Energy and Climate Change, C-366/10, ECLI:EU:C:2011:864.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Ņemot vērā, ka ICAO asambleja 2016. gada oktobrī savā 39. sesijā pieņēma rezolūciju par globāla tirgus pasākuma ieviešanu no 2021. gada, ar ko tiks kompensētas starptautiskās aviācijas emisijas, kas pārsniedz 2020. gada līmeni, ir lietderīgi paturēt pašreizējo atbrīvojumu, kamēr tiek strādāts pie globālā tirgus pasākuma veidola un īstenošanas. Šajā sakarā 2018. gadā ICAO ir iecerējusi pieņemt standartus un ieteicamo praksi, kas papildinās rezolūciju un palīdzēs ieviest globālo sistēmu. Tomēr tās reāla ieviešana praksē nozīmē, ka ICAO pusēm ir jārīkojas nacionālā līmenī. Tāpat ICAO ir jāizstrādā pārvaldības kārtība, tostarp reģistra sistēma. Šādā situācijā pašreizējo atbrīvojumu no ES ETS saistībām attiecībā uz lidojumiem no un uz trešām valstīm vajadzētu pagarināt — ar nosacījumu, ka ir jāizvērtē ICAO shēmas ieviešana —, lai tādējādi rosinātu virzību ICAO ietvaros un sekmētu ICAO shēmas ieviešanu praksē. Atbrīvojuma pagarināšanas rezultātā izsolāmo un bez maksas izdodamo kvotu apjomam (tostarp no īpašās rezerves) vajadzētu būt tādam pašam kā tam, kas atbilst 2016. gadam, un proporcionālam kvotu nodošanas saistību samazinājumam.	(5)  Ņemot vērā, ka ICAO asambleja 2016. gada oktobrī savā 39. sesijā pieņēma rezolūciju par globāla tirgus pasākuma ieviešanu no 2021. gada, ar ko tiks kompensētas starptautiskās aviācijas emisijas, kas pārsniedz 2020. gada līmeni, 2018. gadā ICAO ir iecerējusi pieņemt standartus un ieteicamo praksi, kas papildinās rezolūciju un palīdzēs ieviest globālo sistēmu. Tomēr tās reāla ieviešana praksē nozīmē, ka ICAO pusēm ir jārīkojas nacionālā līmenī. Tāpat ICAO ir jāizstrādā pārvaldības kārtība, tostarp reģistra sistēma. Šādā situācijā pašreizējo atbrīvojumu no ES ETS saistībām attiecībā uz lidojumiem no un uz trešām valstīm vajadzētu pagarināt līdz 2021. gadam, lai tādējādi rosinātu virzību ICAO ietvaros un sekmētu ICAO shēmas ieviešanu praksē. Šā atbrīvojuma pagarināšanas rezultātā izsolāmo un bez maksas izdodamo kvotu apjomam (tostarp no īpašās rezerves) vajadzētu būt tādam pašam kā tam, kas atbilst 2016. gadam, un proporcionālam kvotu nodošanas saistību samazinājumam.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a)   No 2021. gada 1. janvāra 50 % kvotu būtu jāpārdod izsolē, bet kopējam piešķirto kvotu skaitam būtu jāpiemēro lineārais samazinājuma koeficients, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b)  Kvotu izsolē gūtie ieņēmumi vai to finansiālās vērtības ekvivalents būtu jāizmanto, lai risinātu klimata pārmaiņu izraisītās problēmas Savienībā un trešās valstīs un lai tādējādi cita starpā samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņu sekām Savienībā un trešās valstīs, sevišķi jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi saistībā ar pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, tostarp aeronautikas, gaisa transporta un ilgtspējīgu aviācijas degvielu alternatīvu jomā, samazinātu emisijas, izmantojot transportu ar zemu emisiju līmeni, un segtu ar ES ETS pārvaldību saistītās izmaksas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tām dalībvalstīm, kuras šos ieņēmumus izmanto, lai līdzfinansētu pētniecības un inovācijas programmas vai iniciatīvas saskaņā ar Devīto pētniecības pamatprogrammu (FP9). Savienības saistību izpildei būtisks pamata faktors ir saskaņā ar šo direktīvu rīkotas kvotu izsoles rezultātā gūto ieņēmumu pārredzams izlietojums.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 5.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5c)  Emisijas kompensēšana saskaņā ar globālo tirgus pasākumu (GMBM) ir viens no elementiem ICAO pasākumu kopumā, lai sasniegtu vēlamo mērķi — oglekļneitrālu izaugsmi no 2020. gada (CNG 2020), un tas būtu jāpapildina ar sasniegumiem korpusu un dzinēju tehnoloģiju attīstībā. Finansējuma turpmāka piešķiršana pētniecības stratēģijām un programmām, piemēram, kopīgajai tehnoloģiju ierosmei „Clean Sky”, Galileo, SESAR un pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, būs būtiska tehnoloģiskajai inovācijai un darbības uzlabojumiem, lai īstenotu ne tikai CNG 2020, bet panāktu arī absolūtu emisiju samazinājumu visā nozarē. Turklāt ir svarīgi, lai Savienības tiesību aktus, piemēram, par Eiropas vienoto gaisa telpu, kuru mērķis ir novērst Eiropas gaisa telpas fragmentāciju un līdz ar to arī gaisa transporta radītās CO2 emisijas palielināšanos, dalībvalstis īstenotu nekavējoties un pilnībā.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  Tā kā globālā tirgus pasākuma pamatprincipi vēl nav izstrādāti un to īstenošana būs atkarīga no pašu valstu un reģionu iekšējiem tiesību aktiem, ir lietderīgi, tiklīdz ir skaidrība par ICAO globālā tirgus pasākuma raksturu, saturu un īstenošanas juridiskajiem instrumentiem, to izvērtēt vēl pirms tā darbības sākuma un iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā vajadzētu apskatīt visus ICAO ietvaros pieņemtos standartus vai citus instrumentus, pasākumus, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro no 2021. gada, un citas nozīmīgas starptautiskas norises (piemēram, UNFCCC un Parīzes nolīguma sakarā pieņemtos noteikumus par oglekļa tirgiem un uzskaiti). Ziņojumā arī vajadzētu apskatīt, kā šos instrumentus iestrādāt Savienības tiesībās, pārskatot ES ETS. Tajā vajadzētu apskatīt arī EEZ iekšējiem lidojumiem piemērojamos noteikumus. Ziņojumam vajadzētu pievienot arī attiecīgu priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kas nodrošinātu, ka Savienības saistību izpildē — līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā — aviācijas sektors dod pienācīgu artavu.	(6)  Tā kā globālā tirgus pasākuma pamatprincipi vēl nav izstrādāti un to īstenošana būs atkarīga no iesaistīto valstu un reģionu iekšējiem tiesību aktiem, Komisijai būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par ICAO sarunās panākto progresu, jo īpaši par attiecīgajiem ICAO ietvaros pieņemtajiem instrumentiem, par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kurš emisijām jāpiemēro laika posmā no 2021. gada līdz 2035. gadam, centieniem iedibināt vērienīgus un saistošus pasākumus, ar ko sasniegt aviācijas nozares ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt aviācijas radītās CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, un citām nozīmīgām starptautiskām norisēm (piemēram, UNFCCC un Parīzes nolīguma sakarā pieņemtajiem noteikumiem par oglekļa tirgiem un uzskaiti). Tad, kad tiks panākta skaidrība par ICAO instrumentu būtību un saturu, un gatavojoties ICAO globālā tirgus pasākuma uzsākšanai, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā tai būtu jāapsver, kā īstenot šos instrumentus un nodrošināt to saskaņotību ar Savienības tiesību aktiem, izmantojot ES ETS pārskatīšanu. Šajā ziņojumā vajadzības gadījumā vajadzētu detalizētāk apsvērt arī EEZ iekšējiem lidojumiem piemērojamos noteikumus. Ziņojumam vajadzētu pievienot arī attiecīgu priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kas nodrošinātu, ka Savienības saistību izpildē — līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā — aviācijas sektors dod pienācīgu artavu.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a)  Lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti Savienības spēkā esošie un turpmākie klimata standarti, un neskarot Direktīvas 2003/87/EK 28.b pantā minēto pārskatīšanu, CORSIA būtu jāievieš un ar ES ETS būtu jāpieskaņo Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b)  Lai gan ICAO padome vēl nav pieņēmusi ICAO globālā tirgus pasākuma tehniskos noteikumus, tomēr ir svarīgi nodrošināt, ka regulatīvās iestādes un gaisakuģu operatori tiek pēc iespējas ātrāk informēti par monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MZV) prasībām un par ICAO shēmai atbilstīgām emisijas vienībām, jo tas palīdzētu sagatavoties ICAO shēmas ieviešanai un CO2 emisiju monitoringam, kas jāveic no 2019. gada 1. janvāra. Šādas MZV prasības būtu jānosaka tik stingri, lai tās atbilstu siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa un ziņošanas prasībām, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 601/2012, un tām būtu jānodrošina, ka par emisijām iesniegtie ziņojumi tiek pārbaudīti saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 600/2012.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 6.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6c)  Būtu jāatzīst ICAO tehniskā darba konfidencialitāte, taču tikpat svarīgi ir panākt, lai ICAO dalībvalstis, gaisakuģu operatori un pilsoniskā sabiedrība pastāvīgi piedalītos ICAO darbā, kas vērsts uz globālā tirgus pasākuma ieviešanu, un lai ICAO sniegtā informācija par panākto progresu un pieņemtajiem lēmumiem savlaicīgi sasniegtu visas ieinteresētās personas. Lai to panāktu, iespējams, nāksies pārstrādāt protokolus par informācijas neizpaušanu, kas jāievēro ICAO Aviācijas vides aizsardzības komitejas (CAEP) locekļiem un novērotājiem.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7)  Lai varētu pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, ar kuriem papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt aktus par gaisakuģu operatoru emisiju pienācīgu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, kas ir nepieciešami, lai varētu īstenot ICAO pašlaik izstrādāto globālo tirgus pasākumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(7)  Lai varētu pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, ar kuriem papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt aktus par gaisakuģu operatoru emisiju pienācīgu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, kas ir nepieciešami, lai varētu īstenot ICAO pašlaik izstrādāto globālo tirgus pasākumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, jo īpaši ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana, lai tādējādi uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un efektivitāti.
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a)  Par ilgtermiņa mērķi būtu jānosaka mērķis līdz ICAO shēmas otrajam posmam 2024. gadā ieviest vienotu globālo samazināšanas sistēmu aviācijas radīto oglekļa emisiju novēršanai, taču būtu jāapsver arī citas iespējas samazināt oglekļa emisijas gadījumā, ja ar ICAO globālo tirgus pasākumu nepietiks, lai Savienība sasniegtu savus mērķus klimata jomā un izpildītu savas saskaņā ar Parīzes nolīgumu uzņemtās saistības.
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7b)  Aviācija klimata pārmaiņas ietekmē, arī lielā augstumā izdalot slāpekļa oksīdu, ūdens tvaiku un sēra un kvēpu daļiņas. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir aprēķinājusi, ka aviācijas kopējā ietekme uz klimatu pašlaik divas līdz četras reizes pārsniedz ietekmi, kādu agrāk atstāja tikai aviācijas radītās oglekļa dioksīda emisijas. Cerot uz zinātnes progresu, pēc iespējas būtu jācenšas mazināt jebkādu aviācijas radīto ietekmi. Tāpat arī būtu jāveicina pētījumi par kondensāta grīstes (jeb tā dēvētās kondensāta pēdas) veidošanos, tās pārtapšanu spalvu mākoņos, par sēra aerosolu, kvēpu, ūdens tvaika kondensāta pēdas un spalvu mākoņu ne tik lielo, tiešo ietekmi un par efektīviem ietekmes mazināšanas pasākumiem, tostarp operatīviem un tehniskiem pasākumiem.
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a)  Tiek pieņemts, ka klimatam kaitīgas aviācijas emisijas rada ietekmi, kas nav saistīta tikai ar CO2 emisijām vien. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/101/EK1a ir iekļauta Komisijas apņemšanās 2018. gadā iesniegt atbilstīgu priekšlikumu par slāpekļa oksīdiem. Neraugoties uz saistītajām tehniskajām un politiskajām grūtībām, Komisijai vajadzētu paātrināt darbu šajā jomā.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (OV L 8, 13.1.2009., 3. lpp.).
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns) Direktīva 2003/87/EK 3.c pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-1)   direktīvas 3.c pantu papildina ar šādu 3.a punktu:   “3.a  Kopējais kvotu daudzums, kas jāpiešķir gaisakuģu operatoriem, 2021. gadā ir par 10 % mazāks nekā vidējais kvotu daudzums, kurš piešķirts laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, un pēc tam šo daudzumu katru gadu samazina par tādu pašu procentuālo daļu, par kādu samazina kopējo ES ETS maksimālo apjomu, kā minēts 9. panta otrajā daļā, lai līdz 2030. gadam aviācijas nozares maksimālo apjomu labāk saskaņotu ar pārējām ES ETS iekļautajām nozarēm.   Attiecībā uz gaisa satiksmi uz/no lidlaukiem, kuri atrodas valstīs ārpus EEZ, kvotu daudzumu, kas jāpiešķir, sākot ar 2021. gadu, var pielāgot, ņemot vērā, ka no 2021. gada tiks ieviests ICAO globālais tirgus pasākums, lai izlīdzinātu to starptautiskās aviācijas emisiju daļu, kura pārsniedz 2020. gada līmeni.”;
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns) Direktīva 2003/87/EK 3.d pants – 2. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (-1a)  direktīvas 3.d panta 2. punktu aizstāj ar šādu: 2.   No 2013. gada 1. janvāra izsola 15 % kvotu. Šo procentuālo apjomu var palielināt, kad veic vispārējo šīs direktīvas pārskatīšanu. "2.   No 2021. gada 1. janvāra izsola 50 % kvotu. Šo procentuālo apjomu var palielināt, kad veic vispārējo šīs direktīvas pārskatīšanu. Atlikušās bezmaksas kvotas nepieciešamības gadījumā izmanto, lai izvairītos no 10.a panta 5. punkta piemērošanas laika posmā no 2021. gada līdz 2030. gadam.”
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – -1.b punkts (jauns) Direktīva 2003/87/EK 3.d pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-1b)   direktīvas 3.d panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: „Pieņem regulu, kurā ir sīki izstrādāti noteikumi par to, kā dalībvalstis izsola kvotas, kas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu vai 3.f panta 8. punktu nav jāpiešķir bez maksas. Kvotu skaits, kuru katrā laikposmā izsola katra valsts, ir proporcionāls attiecīgās valsts daļai no kopējā visām dalībvalstīm atskaites gadā pieļautā par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzuma, par ko ziņots saskaņā ar 14. panta 3. punktu un kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu. Šīs direktīvas 3.c panta 1. punktā minētajam laikposmam atskaites gads ir 2010. gads, un katram turpmākajam 3.c pantā minētajam laikposmam atskaites gads ir kalendārais gads, kas beidzas 24 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas izsole.” „Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 30.b pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, sīkāk nosakot kārtību, kādā dalībvalstis izsola kvotas, kuras saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu vai 3.f panta 8. punktu nav jāpiešķir bez maksas. Kvotu skaits, kuru katrā laikposmā izsola katra valsts, ir proporcionāls attiecīgās valsts daļai no kopējā visām dalībvalstīm atskaites gadā pieļautā par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzuma, par ko ziņots saskaņā ar 14. panta 3. punktu un kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu. Šīs direktīvas 3.c panta 1. punktā minētajam laikposmam atskaites gads ir 2010. gads, un katram turpmākajam 3.c pantā minētajam laikposmam atskaites gads ir kalendārais gads, kas beidzas 24 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas izsole.”
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – -1.c punkts (jauns) Direktīva 2003/87/EK 3.d pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-1c)   direktīvas 3.d panta 3. punkta otro daļu svītro.
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – -1.d punkts (jauns) Direktīva 2003/87/EK 3.d pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-1d)   direktīvas 3.d panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: „Dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. Šie ieņēmumi būtu jāizmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai inter alia samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, samazinātu emisijas ar zemu emisiju transporta palīdzību un segtu Kopienas sistēmas administratīvos izdevumus. Ieņēmumi no izsolēm jo īpaši būtu jāizmanto arī, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumiem, lai izvairītos no mežu izciršanas.” „Visus kvotu izsolē gūtos ieņēmumus izmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā un trešās valstīs, un tādējādi inter alia samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņu sekām Savienībā un trešās valstīs, sevišķi jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi saistībā ar pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, samazinātu emisijas, izmantojot transportu ar zemu emisiju līmeni, un segtu ar Savienības sistēmas pārvaldību saistītās izmaksas. Ieņēmumus no izsolēm var arī izmantot, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumus, ar kuriem novērš mežu izciršanu. Īpašu uzmanību pievērš dalībvalstīm, kuras šos ieņēmumus izmanto, lai līdzfinansētu pētniecības un inovācijas programmas vai iniciatīvas saskaņā ar Devīto pētniecības pamatprogrammu (FP9). Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstīgi šim punktam veiktajiem pasākumiem.”
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – -1.e punkts (jauns) Direktīva 2003/87/EK 12. pants – 3. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (-1e)  direktīvas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: 3.  Dalībvalstis nodrošina, ka līdz katra gada 30. aprīlim katras iekārtas operators nodod tādu kvotu, kas nav saskaņā ar II nodaļu piešķirtās kvotas, skaitu, kurš līdzvērtīgs attiecīgās iekārtas kopējam emisijas apjomam iepriekšējā kalendārajā gadā, kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu, un ka šīs kvotas pēc tam tiek anulētas. “3.  Dalībvalstis nodrošina, ka līdz katra gada 30. aprīlim katras iekārtas operators nodod kvotu skaitu, kurš līdzvērtīgs attiecīgās iekārtas kopējam emisijas apjomam iepriekšējā kalendārajā gadā, kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu, un ka šīs kvotas pēc tam tiek anulētas.”
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – -1.f punkts (jauns) Direktīva 2003/87/EK 21. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-1f)   direktīvas 21. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:   “2.a   Izmantojot datus, kas sniegti 18.b pantā minētās sadarbības ceļā, ziņojumā uzskaita tos gaisakuģu operatorus, kuriem piemēro šīs direktīvas prasības, bet kuri nav izveidojuši savu reģistra kontu.”;
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa Direktīva 2003/87/EK 28.a pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kas atrodas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu”. a)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kas atrodas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu”.
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa Direktīva 2003/87/EK 28.a pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos starp lidlauku, kas atrodas tālākajos reģionos Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē, un lidlauku, kas atrodas citā EEZ reģionā, katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu. b)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos starp lidlauku, kas atrodas tālākajos reģionos Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē, un lidlauku, kas atrodas citā EEZ reģionā, katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu.
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – ia daļa (jauna) Direktīva 2003/87/EK 28.a pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ia.  iekļauj šādu jaunu punktu:   ba)  attiecībā uz visām emisijām, kas rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kuri atrodas EEZ un tiek īstenoti gadījumā, ja kāds no a) vai b) apakšpunktā minētajiem lidojumiem ir novirzīts uz lidlauku EEZ teritorijā, katrā kalendārajā gadā no 2017. gada 1. janvāra, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu.”;
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – i daļa Direktīva 2003/87/EK 28.a pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Atkāpjoties no 3.d līdz 3. f panta un līdz brīdim, kad stājušies spēkā grozījumi pēc 28.a pantā minētās pārskatīšanas, no 2017. gada 1. janvāra gaisakuģu operatoriem katru gadu piešķir tādu kvotu apjomu, kas atbilst 2016. gada apjomam. No 2021. gada šim kvotu apjomam piemēro 9. pantā minēto lineāro koeficientu. Atkāpjoties no 3.d līdz 3.f panta un līdz brīdim, kad stājušies spēkā grozījumi pēc 28.a pantā minētās pārskatīšanas, no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim gaisakuģu operatoriem katru gadu piešķir tādu kvotu apjomu, kas atbilst 2016. gada apjomam. No 2021. gada šim kvotu apjomam piemēro 9. pantā minēto lineāro koeficientu.
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – ii daļa Direktīva 2003/87/EK 28.a pants – 2. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums ii.  punkta trešo daļu svītro; ii.  punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:   Attiecībā uz darbību laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — dalībvalstis līdz 2018. gada 1. septembrim publicē datus par kvotu daudzumu, kas aviācijas nozarē piešķirts katram gaisa kuģa operatoram.
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts Direktīva 2003/87/EK 28.a pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4.  Atkāpjoties no 3.d panta 3. punkta, kvotu daudzumu, kas jāizsola katrai dalībvalstij no 2013. gada 1. janvāra, samazina tā, lai tas atbilstu to uz dalībvalsti attiecināto aviācijas emisiju daļai, kas radušās lidojumos, kuriem nepiemēro šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto atkāpi. 4.  Atkāpjoties no 3.d panta 3. punkta, kvotu daudzumu, kas jāizsola katrai dalībvalstij par laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, samazina tā, lai tas atbilstu to uz dalībvalsti attiecināto aviācijas emisiju daļai, kas radušās lidojumos, kuriem nepiemēro šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto atkāpi.
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) Direktīva 2003/87/EK 28.a pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (da)  panta 8. punktu svītro.
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2003/87/EK 28.b pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par attiecīgajiem ICAO standartiem vai citiem juridiskiem instrumentiem, kā arī par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro no 2021. gada, un citām nozīmīgām starptautiskām norisēm. 1.  Komisija līdz 2019. gada 1. janvārim un pēc tam regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par attiecīgajiem ICAO standartiem un ieteicamo praksi (SARP), par ieteikumiem, ko ICAO padome ir apstiprinājusi attiecībā uz globālo tirgus pasākumu, vai par citiem juridiskiem instrumentiem, kā arī par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro, sākot no 2021. gada, par ietekmi, ko izraisījušas trešo valstu atrunas, un par citām nozīmīgām starptautiskām norisēm. Komisija arī regulāri sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei jaunāko informāciju par vispārēja reģistra izveidi un SARP izstrādi saskaņā ar ICAO standartu veidošanas procedūrām. Atbilstīgi UNFCCC globālajai izsvēršanai tā arī ziņo par centieniem sasniegt aviācijas nozares ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt aviācijas radītās CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2003/87/EK 28.b pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.  Ziņojumā vajadzētu apskatīt, kā šos ICAO instrumentus Savienības tiesībās var iestrādāt, pārskatot šo direktīvu. Ziņojumā arī apskata noteikumus, kas pēc vajadzības piemērojami lidojumiem Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). 2.  Līdz 2020. gada 1. martam Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šo ICAO instrumentu atbilstību un iespējām iekļaut minētos ICAO instrumentus Savienības tiesību aktos, pārskatot šo direktīvu. Ziņojumā arī apskata noteikumus, kas pēc vajadzības piemērojami lidojumiem Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Tāpat arī ziņojumā analizē, cik globālais tirgus pasākums ir vērienīgs un cik liela kopumā ir tā ekoloģiskā integritāte, cita starpā vērtējot to, cik šis pasākums ir plašs salīdzinājumā ar mērķiem, kas noteikti saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kāds ir līdzdalības līmenis, cik lielā mērā pasākums ir izpildāms un pārredzams, kādas sankcijas tiek piemērotas par neatbilstību, kādā veidā tiek ņemts vērā sabiedrības viedoklis, cik kvalitatīvi ir izlīdzināšanas kredīti, kādas ir emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības, reģistri, kā arī noteikumi par biodegvielu izmantošanu. Turklāt ziņojumā apsver nepieciešamību pārstrādāt deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar 28.c panta 2. punktu.
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2003/87/EK 28.b pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   2.a  Direktīvas 28.a pantā minētās atkāpes termiņu pēc 2020. gada nepagarina attiecībā uz lidojumiem uz trešo valsti vai no tās, ja minētā valsts nepiedalās globālajā tirgus pasākumā un ja minētajai valstij būtu kvantitatīvas Kioto protokola B pielikumā iekļautās saistības.
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2003/87/EK 28.b pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  Ziņojumam var pievienot Eiropas Parlamentam un Padomei adresētus priekšlikumus grozīt, svītrot, pagarināt vai aizstāt 28.a pantā paredzētos atbrīvojumus saskanīgi ar Savienības saistībām līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā. 3.  Šā panta 2. punktā minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā var pievienot Eiropas Parlamentam un Padomei adresētus priekšlikumus grozīt, svītrot, pagarināt vai aizstāt 28.a pantā paredzētos atbrīvojumus saskanīgi ar Savienības saistībām līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā, lai nodrošinātu pilnīgu vides integritāti un ES klimata pasākumu efektivitāti un lai samazinātu jebkādu nenoteiktību pirms CORSIA darbības uzsākšanas.
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2003/87/EK 28.c pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Komisija pieņem noteikumus par monitoringu, ziņošanu un verifikāciju ICAO pašlaik izstrādātā globālā tirgus pasākuma īstenošanas vajadzībām. Šo noteikumu pamatā ir tie paši principi, uz kuriem balstīta 14. panta 1. punktā minētā regula, un tie nodrošina, ka iesniegtie emisiju ziņojumi tiek verificēti jeb pārbaudīti saskaņā ar 15. pantu. 1.  Komisija pieņem noteikumus par monitoringu, ziņošanu un verifikāciju ICAO pašlaik izstrādātā globālā tirgus pasākuma īstenošanas vajadzībām. Šie noteikumi pilnībā atbilst principiem, ko ietver 14. panta 1. punktā minētā regula, un nodrošina, ka iesniegtie emisiju ziņojumi tiek verificēti jeb pārbaudīti saskaņā ar 15. pantu.
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns) Direktīva 2003/87/EK 30. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (2a)  direktīvas 30. pantā iekļauj šādu 4.a punktu:   4.a  Komisija līdz 2020. gada 1. janvārim iesniedz atjauninātu analīzi par aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, un šai analīzei vajadzības gadījumā pievieno likumdošanas aktu priekšlikumus, kā labāk novērst šo ietekmi.

• [1]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Aptuveni 1,3 % no visas pasaules CO₂ emisiju apjoma rada starptautiskā aviācija. Tā kā nākamajos trīsdesmit gados tiek prognozēts gaisa satiksmes pieaugums, līdz 2050. gadam emisiju apjoms pasaules mērogā varētu palielināties vēl par 300–700 %, ja nekas netiks darīts, lai šo kāpumu ierobežotu.

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) darba kārtībā jau labu laiku ir jautājums par to, kā ieviest globālu tirgus pasākumu, kas būtu viens no elementiem pasākumu kopumā, kuru mērķis ir mazināt gaisakuģu radīto emisiju ietekmi uz klimata pārmaiņām. ICAO ģenerālās asamblejas 37. sesijā, kas notika 2010. gadā, vienojās par vispārēju vēlamo mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka izaugsme ir iespējama bez oglekļa emisijām. Trīs gadus vēlāk minētā organizācija izveidoja darba grupu, kurai uzdeva izstrādāt globālu tirgus mehānismu šāda mērķa sasniegšanai.

ICAO ģenerālās asamblejas 39. sesijā, kas notika 2016. gada 6. oktobrī, pieņēma rezolūciju Nr. 39-3, ar ko ievieš Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA), saskaņā ar kuru gaisakuģu operatoriem, kas pārsniedz emisiju atsauces vērtību, no 2021. gada nāksies iegādāties izlīdzināšanas kredītus, lai panāktu, ka starptautiskās civilās aviācijas radīto oglekļa emisiju rādītāji ir neitrāli. Atsauces vērtību aprēķinās kā 2019. un 2020. gadā radīto emisiju vidējo apjomu. Ar minēto shēmu ir iecerēts papildināt jaunās tehnoloģijas, uzlabojumus, kas jāpanāk ekspluatācijas ziņā, un ar infrastruktūru saistītus pasākumus, kuru mērķis ir panākt ilgtspējīgu aviācijas izaugsmi un sasniegt nozares vēlamo ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt aviācijas radītās CO₂ emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Jau no paša sākuma shēmai pievienosies visas ES dalībvalstis.

ICAO vēl ir jāizstrādā īstenošanas kārtība, procedūras un instrumenti, lai CORSIA 2021. gadā varētu stāties spēkā, un tas nozīmē, ka cita starpā vēl ir jāizstrādā emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības, izlīdzināšanas un atbilstības kritēriji, emisiju atsauces vērtība un tiesiskais regulējums, kas shēmas dalībvalstīm būs jāievēro, lai to ieviestu valsts mērogā. Tad sāksies shēmas ieviešana trijos posmos. Izmēģinājuma posmā (2021–2023) un pirmajā posmā (2024–2026) brīvprātīgi piedalīsies 65 valstis. Otrajā posmā (2027–2035) līdzdalība būs obligāta visām valstīm, izņemot valstis ar minimālu aviācijas nozares darbību. Ja izdosies sasniegt shēmai noteiktos mērķus, tad laikposmā no 2021. līdz 2035. gadam ar CORSIA izdosies izlīdzināt aptuveni 80 % no emisijām, kas aviācijas nozarē būs radušās, pārsniedzot 2020. gada līmeni. Svarīgs fakts — vienošanās paredz, ka reizi trijos gados ir jāveic pārskatīšana, lai būtu nodrošināta atbilstība ilgtermiņa mērķiem, kas klimata jomā noteikti ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un 2015. gada Parīzes nolīgumā.

Eiropas Savienība (ES) jau sen ir atzinusi, ka gaisakuģu emisijas ietekmē klimata pārmaiņas. Lai aviokompānijām būtu stimuls izmantot efektīvāku gaisakuģu floti, ES 2008. gadā pieņēma tiesību aktu, ar ko emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS) attiecina arī uz lidojumiem uz/no un starp lidlaukiem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Eiropas Savienības Tiesa nosprieda, ka šī pieeja ir saskaņā ar starptautisko tiesību normām. Taču vairākas trešās valstis un aviokompānijas stingri iebilda pret tiesību aktu, apgalvojot, ka reģionālas shēmas ieviešana vājinātu tirdzniecību un radītu finansiālus izkropļojumus. Tāpēc ES, cenšoties atbalstīt ICAO apņemšanos ieviest globālu tirgus pasākumu, piekrita ES ETS uz laiku līdz 2016. gadam piemērot tikai lidojumiem EEZ teritorijā. Ja ES ETS direktīva vairs netiek grozīta, šī atkāpe ilgāk nav piemērojama un atkal ir spēkā visas sākotnējās, 2008. gadā noteiktās atbilstības prasības (tā dēvētais „reversa slēdzis”).

Eiropas Komisija 2017. gada februārī reaģēja uz ICAO panākto CORSIA vienošanos, ierosinot atkāpi paturēt spēkā arī pēc 2016. gada. Tādā gadījumā Komisija pārskatīs ES ETS un ar attiecīgu ziņojumu par to informēs vēlāk, kad būs vairāk skaidrības par to, kāda veida un satura mehānismi ICAO būs vajadzīgi CORSIA īstenošanai, un kad varēs precīzi noteikt trešo valstu līdzdalības līmeni. Priekšlikumā arī uzsvērts, ka abiem likumdevējiem — Eiropas Parlamentam un Padomei — ir svarīgi nevilcinoties panākt vienošanos (vēlams, līdz 2017. gada beigām), lai būtu garantēta juridiskā noteiktība atbilstībai saskaņā ar ES ETS.

Ziņojuma projektā referente galvenajos vilcienos piekrīt Komisijas priekšlikumam. Viņa uzskata, ka vispirms būtu prātīgi pavērot, kā ICAO dalībvalstis noteiks CORSIA īstenošanas kārtību un procedūras un kādus soļus tās spers, lai shēmu ieviestu, un tikai pēc tam pilnībā izvērtēt iespējas piemērot ES ETS pēc 2020. gada. Taču referente uzskata — lai panāktu, ka šajā pārskatīšanas procesā CORSIA tiek iestrādāta ES klimata jomas politikā, tiesību aktā ir būtiski norādīt konkrētus datumus galvenajiem izpildes termiņiem. Pirmkārt, lai šī jaunākā atkāpe būtu atbilstoša spēkā esošajam regulējumam, tai vajadzētu būt ierobežotai laikā un jābeidzas ātrāk nekā 2021. gada 1. janvārī, kad sāks darboties CORSIA. Otrkārt, ir jānosaka, ka īstenošanas ziņojums Komisijai jāpublicē līdz 2019. gada 1. janvārim, lai būtu pietiekami daudz laika izvērtēt ICAO padomes ieteikumus. Treškārt, lai Komisija savlaicīgi iesniegtu priekšlikumus, reaģējot uz īstenošanas ziņojumu, referente ierosina noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 2019. gada 30. jūnijam.

Īstenošanas ziņojumā būs noteiktas prasības nākamajiem ES ETS tiesību aktiem, tāpēc referente uzskata, ka ir svarīgi noteikt, kādi galvenie tehniskie elementi, procesi un ietekme uz vidi ir jāvērtē. Ziņojumā būtu jāanalizē, cik kopumā vērienīga ir CORSIA salīdzinājumā ar saistībām, ko ES ir uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Lai novērtētu efektivitāti, ziņojumā jo īpaši būtu jāanalizē, kāds ir trešo valstu līdzdalības līmenis, kādas sankcijas tiek piemērotas par neatbilstību, kādā veidā tiek ņemts vērā sabiedrības viedoklis, kādi ir monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MZV) standarti, noteikumi par biodegvielu izmantošanu, un pēc objektīviem kritērijiem būtu jāizvērtē izlīdzināšanas noteikumi. Ja šie jautājumi būs iztirzāti īstenošanas ziņojumā, tad Komisija un abi likumdevēji varēs nodrošināt, ka spēkā tiek uzturēti ES ETS noteiktie vides standarti.

Lielāku pārredzamību referente uzskata par izšķirošas nozīmes faktoru, lai nākamajos divos gadus ICAO varētu panākt īstenošanas progresu. ICAO Aviācijas vides aizsardzības komiteja (CAEP), kas kopā ar ICAO padomi noteiks MZV un izlīdzināšanas vienību pamatelementus un pārvaldības noteikumus, saviem locekļiem un novērotājiem piemēro stingru protokolu par informācijas neizpaušanu. Publiska pieeja komitejas apspriedēm ir liegta. Referentei ir bažas par to, ka tik ierobežotas procesa pārredzamības dēļ informācija, kas nepieciešama pamatotām diskusijām ES līmenī pēc 2020. gada, varētu būt nekvalitatīvāka un varētu mazināties uzticēšanās iestādēm. Tāpēc būs svarīgi panākt, lai CAEP ļautu Komisijai regulāri sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei būtisku jaunāko informāciju.

Pašlaik starp Eiropas Parlamentu un Padomi arī turpinās sarunas par plašāku ES ETS reformu 2021.–2030. gada laikposmā, tāpēc referente uzskata, ka konsekvences labad šajā priekšlikumā būtu jāiekļauj grozījumi, kurus attiecībā uz aviācijas nozari Parlaments pieņēma 2017. gada 15. februārī. Ar minētajiem grozījumiem ir pieprasīts piešķirt aviācijas nozarei par 10 % mazāk kvotu, nekā tai vidēji piešķirts 2014.–2016. gadā (līdzīgi kā citām nozarēm), izsolē pārdodamo kvotu daudzumu palielināt no 15 % līdz 50 % un šo kvotu izsolē gūtos ieņēmumus izmantot kā finansējumu tieši klimata pārmaiņu jomā. Noslēgumā referente pauž pārliecību, ka īpaši būtu jārūpējas par finansējuma piešķiršanu dalībvalstīm saskaņā ar Devīto pētniecības pamatprogrammu (FP9) un jārada stimuls izmantot kvotu izsolē gūtos ieņēmumus un palielināt līdzfinansējumu izmaksām, kas saistītas ar pētniecību un izstrādi un jaunu klimata tehnoloģiju laišanu tirgū.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS (21.6.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK nolūkā saglabāt pašreizējo darbības jomas ierobežojumu attiecībā uz aviācijas darbības darbībām un sagatavoties globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada
(COM(2017)0054 – C8-0028/2017 – 2017/0017(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Werner Langen

ĪSS PAMATOJUMS

Pasaulē ievērojami palielinās CO₂ emisijas, ko rada aviācijas darbības. Neraugoties uz modernu un degvielas patēriņa ziņā ekonomiskāku un tādēļ emisijas samazinošu dzinēju izmantošanu aviosatiksmē, CO₂ emisijas uz vienu pasažieri un kilometru ir augstākas nekā citās transporta nozarēs. Tādēļ bija un vēl arvien nepieciešams arī attiecībā uz aviāciju pieņemt vai atjaunināt noteikumus par pakāpenisku CO₂ emisiju samazināšanu. Jau aptuveni pirms 10 gadiem tika pieņemts lēmums par CO₂ emisiju samazināšanu jauniem transportlīdzekļiem (vieglajiem automobiļiem), un 2012. gada 1. janvārī ES pieņēma pašreiz spēkā esošo aviācijas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS). Sākot no 2012. gada, tā attiecās uz EEZ iekšējiem lidojumiem un visiem lidojumiem starp EEZ un trešo valstu lidlaukiem.

Šī vienpusējā ES (attiecīgi EEZ) iekļaušana šajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā izraisīja daudzus protestus un radīja riskus, ka Eiropas aviosabiedrības starptautiskajā gaisa satiksmē varētu tikt pakļautas būtiskiem konkurences izkropļojumiem. Tomēr ES aktivitāte un tās izdarītais spiediens pavēra iespēju un radīja nepieciešamību Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai (ICAO) izveidot (kaut arī ar ilgiem pārejas periodiem) globālu un uz tirgu balstītu starptautiskās aviācijas sistēmu.

Līdz brīdim, kad ICAO tiktu panākta vienošanās, un lai veicinātu šādas globālas sistēmas ieviešanu ICAO ietvaros, ES uz laiku (no 30.04.2004.) līdz 2016. gada beigām ierobežoja ES ETS darbības jomu, neattiecinot to uz EEZ iekšējiem lidojumiem (Regula Nr. 421/2014).

Tā kā regulējumā netika veiktas nekādas izmaiņas, sākot no 2017. gada, Direktīvas 2003/87 darbības joma atkal automātiski attiecas uz visiem lidojumiem (EEZ iekšējie lidojumi + visi lidojumi starp EEZ un trešo valstu lidlaukiem). Regulā Nr. 421/2014 paredzēto atbrīvojumu termiņš beidzās 2016. gada 31. decembrī. Tādējādi papildu noteikumu pieņemšanai laika vairs nav.

ICAO 39. ģenerālā asamblejā, kas notika 2016. gada 6. decembrī, ICAO dalībvalstis izvirzīja mērķi stabilizēt starptautiskās gaisa satiksmes radītās CO₂ neto emisijas 2020. gada līmenī un no 2021. gada ieviest globālu tirgu pasākumu — GMBM (Global Market-Based Measure).

Šajā sakarībā ICAO nolēma ieviest norēķinu modeli CORSIA (Starptautiskās aviācijas radīto CO₂ emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma). Ar šo shēmu tiešās CO₂ emisijas, ko izraisa gaisa satiksmes palielināšanās, no 2020. gada kompensēs ar citviet ietaupītajām CO₂ emisijām. Tādējādi tiks veicināti tādi projekti klimata aizsardzības jomā, kuru īstenošana ļauj ilgtermiņā būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kurus uzrauga un apstiprina neatkarīgas iestādes. Gaisa pārvadātājiem, kas neizpilda šo emisiju stabilizācijas mērķi, būs jāpērk (vai nu tieši, vai publiskās platformās) izlīdzināšanas sertifikāti. Tādējādi projekti iegūst jaunu finansējuma avotu un tiks kompensētas aviosabiedrību CO₂ emisijas.

Lai vēl vairāk stimulētu šos starptautiskiem centienus ICAO ietvaros, Komisija ierosina arī pēc 2016. gada emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS) attiecināt tikai uz EEZ iekšējiem lidojumiem. Ar šo priekšlikumu Komisija cenšas saglabāt ICAO darbības dinamiku.

Vienlaicīgi Komisija ir iecerējusi gūt lielāku skaidrību par klimata aizsardzības instrumentu būtību un saturu, kā arī starptautisko partneru nodomu saistībā ar šīs sistēmas īstenošanu, lai tā varētu atkārtoti novērtēt Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un vajadzības gadījumā to pārskatīt laikposmam pēc 2020. gada. Tādējādi būtu jānodrošina nepieciešamā saskaņotība ar Parīzes nolīgumu un ar ES mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam.

Lai gaisakuģa operatoriem nodrošinātu juridisko noteiktību un skaidrību, Komisija uzskata, ka priekšlikumam būtu jāstājas spēkā, cik drīz vien iespējams, jo pretējā gadījumā operatoriem par savām emisiju kvotām būtu jāpaziņo līdz 2018. gada aprīļa beigām. Ja pašreizējie darbības jomas ierobežojumi attiecībā uz EEZ iekšējiem lidojumiem netiks pagarināti, operatoram (saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK) līdz 2018. gada 30. aprīlim būtu jāiesniedz emisiju sertifikāti attiecībā uz lidojumiem no/uz trešām valstīm.

Atzinuma sagatavotājs atbalsta Komisija regulas priekšlikuma (2017/0017(COD)) mērķi un tajā ierosinātos pasākumus.

 Darbības jomas ierobežojumiem joprojām būtu jāpaliek spēkā. ES ETS tāpat kā no 2017. gada sākuma būtu jāattiecina tikai uz EEZ iekšējiem lidojumiem.

 Atbrīvojuma nekomerciāliem gaisakuģu operatoriem, kuru CO₂ gada emisijas ir mazākas par 1000 tonnām (0,2 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām), termiņš tiks pārcelts no 2020. uz 2030. gadu.

 Komisijai jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par būtiskām starptautiskajām norisēm, kas ir saistītas ar globālā tirgus pasākuma īstenošanu, kā arī par trešo valstu darbībām minētā pasākuma īstenošanai.

 Lai sagatavotos klimata aizsardzības instrumentu īstenošanai, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai nodrošinātu uz gaisakuģu operatoriem attiecināmo emisiju atbilstīgu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju ar mērķi īstenot ICAO izstrādāto globālo, uz tirgu balstīto sistēmu.

Turklāt atzinuma sagatavotājs ierosina grozījumus gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots Komisijas priekšlikumam, kā arī konkrētās priekšlikuma detaļās, lai atvieglotu un paātrinātu tā īstenošanu, un lai aviosabiedrībām padarītu to praktiskāku. Tas nemaina pamata vienošanos, tomēr būtu jācenšas nodrošināt, ka korekcijas, grozījumu priekšlikumi un transponēšanas priekšlikumi tiek veikti saskaņā ar LESD 290. pantu.

Jo īpaši būtu jāpārbauda tas, kā šis ICAO instruments ir savienojams ar ES ETS, kā arī tas, kā var pārbaudīt abu šo sistēmu līdzāspastāvēšanu pēc 2021. gada. Būtu arī jāizpēta šā pasākuma ietekme uz aviācijas nozari un CO₂ emisijām.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesijā (COP 21), kas notika Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 12. decembrim, tika pieņemts starptautisks nolīgums par to, kā stiprināt globālos pretpasākumus klimata pārmaiņu draudiem. Parīzes nolīgumā inter alia ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst mērķim temperatūras pieaugumu pasaulē noturēt krietni zem 2°C atzīmes, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un turpināt centienus to ierobežot līdz 1,5°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Savienības vārdā Parīzes nolīgumu apstiprināja ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1841. Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķi, tā puses sagatavos, paziņos un uzturēs spēkā secīgus nacionāli noteiktos devumus. (1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesijā (COP 21), kas notika Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 12. decembrim, tika pieņemts starptautisks nolīgums par to, kā stiprināt globālos pretpasākumus klimata pārmaiņu draudiem. Parīzes nolīgumā inter alia ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst mērķim temperatūras pieaugumu pasaulē noturēt krietni zem 2°C atzīmes, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un turpināt centienus to ierobežot līdz 1,5°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Savienības vārdā Parīzes nolīgumu apstiprināja ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1841. Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķi, tā puses sagatavos, paziņos un uzturēs spēkā secīgus nacionāli noteiktos devumus. Lai gan starptautiskās aviācijas nozare Parīzes nolīgumā netika iekļauta, arī tai vajadzētu dot ieguldījumu emisijas samazināšanas mērķu sasniegšanā, piemēram, izmantojot globālo tirgus pasākumu (GMBM), kas ir jāievieš Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai (ICAO).
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2)  Līguma 191. pantā minētie Savienības mērķi vides jomā ir saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību, sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, lai risinātu reģionālas vai pasaules vides problēmas, un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.	(2)  Līguma 191. pantā minētie Savienības mērķi vides jomā ir saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību, sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, lai risinātu reģionālas vai pasaules vides problēmas, un pirmkārt un galvenokārt cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a)  Vides aizsardzība ir viena no svarīgākajām problēmām, ar ko saskaras Savienība.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  Savienība un tās dalībvalstis jau kopš 1997. gada ir centušās panākt starptautisku nolīgumu par aviācijas sektora radīto siltumnīcefekta gāzu ietekmes samazināšanu, un kopš 2008. gada ir spēkā tiesību akti, ar kuriem aviācijas darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām ierobežo, izmantojot ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas darbojas kopš 2005. gada. Ar nodomu panākt sekmīgāku virzību Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) Savienība jau divas reizes ir pieņēmusi atbrīvojumus no ES ETS uz noteiktu laiku, proti, tās ievērošanas saistības attiecinātas tikai uz emisijām, kas rodas reisos starp lidlaukiem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret gaisa kuģu operatoriem, kas darbojas šajos maršrutos, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 421/2014 — pēdējo atkāpi no ES ETS — ievērošanas saistības 2013.–2016. gadā attiecināja tikai uz EEZ iekšējiem lidojumiem, paredzot iespēju, ka pēc minētajā regulā paredzētās pārskatīšanas sistēmā no 2017. gada 1. janvāra varētu ietvert arī lidojumus uz un no lidlaukiem, kas atrodas ārpus EEZ.	(4)  Savienība un tās dalībvalstis jau kopš 1997. gada ir centušās panākt starptautisku nolīgumu par aviācijas sektora radīto siltumnīcefekta gāzu ietekmes samazināšanu, un kopš 2008. gada ir spēkā tiesību akti, ar kuriem aviācijas darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām ierobežo, izmantojot ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas darbojas kopš 2005. gada. Eiropas Savienības Tiesa savā 2011. gada decembra spriedumā1a noteica, ka lidojumu ārpus EEZ teritorijas iekļaušana ES ETS nav starptautisko tiesību aktu pārkāpums. Ar nodomu panākt sekmīgāku virzību Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) Savienība jau divas reizes ir pieņēmusi atbrīvojumus no ES ETS uz noteiktu laiku, proti, tās ievērošanas saistības attiecinātas tikai uz emisijām, kas rodas reisos starp lidlaukiem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret gaisa kuģu operatoriem, kas darbojas šajos maršrutos, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 421/2014 — pēdējo atkāpi no ES ETS — ievērošanas saistības 2013.–2016. gadā attiecināja tikai uz EEZ iekšējiem lidojumiem, paredzot iespēju, ka pēc minētajā regulā paredzētās pārskatīšanas sistēmā no 2017. gada 1. janvāra varētu ietvert arī lidojumus uz un no lidlaukiem, kas atrodas ārpus EEZ.
	1a Tiesas 2011. gada 21. decembra spriedums Air Transport Association of America un citi pret Secretary of State for Energy and Climate Change C-366/10, ECLI:EU:C:2011:864.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a)  Lai līdz 2030. gadam sasniegtu Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 %, ir pilnībā jāīsteno Eiropas vienotās gaisa telpas pasākumi. Veicot šos pasākumus, būtu iespējams izvairīties no gaisa telpas sadrumstalotības un varētu optimizēt satiksmes plūsmas, tādējādi mazinot emisijas.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Ņemot vērā, ka ICAO asambleja 2016. gada oktobrī savā 39. sesijā pieņēma rezolūciju par globāla tirgus pasākuma ieviešanu no 2021. gada, ar ko tiks kompensētas starptautiskās aviācijas emisijas, kas pārsniedz 2020. gada līmeni, ir lietderīgi paturēt pašreizējo atbrīvojumu, kamēr tiek strādāts pie globālā tirgus pasākuma veidola un īstenošanas. Šajā sakarā 2018. gadā ICAO ir iecerējusi pieņemt standartus un ieteicamo praksi, kas papildinās rezolūciju un palīdzēs ieviest globālo sistēmu. Tomēr tās reāla ieviešana praksē nozīmē, ka ICAO pusēm ir jārīkojas nacionālā līmenī. Tāpat ICAO ir jāizstrādā pārvaldības kārtība, tostarp reģistra sistēma. Šādā situācijā pašreizējo atbrīvojumu no ES ETS saistībām attiecībā uz lidojumiem no un uz trešām valstīm vajadzētu pagarināt — ar nosacījumu, ka ir jāizvērtē ICAO shēmas ieviešana —, lai tādējādi rosinātu virzību ICAO ietvaros un sekmētu ICAO shēmas ieviešanu praksē. Atbrīvojuma pagarināšanas rezultātā izsolāmo un bez maksas izdodamo kvotu apjomam (tostarp no īpašās rezerves) vajadzētu būt tādam pašam kā tam, kas atbilst 2016. gadam, un proporcionālam kvotu nodošanas saistību samazinājumam.	(5)  Ņemot vērā, ka ICAO asambleja 2016. gada oktobrī savā 39. sesijā pieņēma rezolūciju par globāla tirgus pasākuma ieviešanu no 2021. gada, ar ko tiks kompensētas starptautiskās aviācijas emisijas, kas pārsniedz 2020. gada līmeni, ir lietderīgi paturēt pašreizējo atbrīvojumu, kamēr tiek strādāts pie globālā tirgus pasākuma veidola un īstenošanas. Līdz 2018. gadam ICAO ir jāpieņem globālās sistēmas īstenošanai nepieciešamie standarti un ieteicamā prakse. Tomēr tās reāla ieviešana praksē nozīmē, ka ICAO pusēm ir jārīkojas nacionālā līmenī. Tāpat ICAO ir jāizstrādā pārvaldības kārtība, tostarp reģistra sistēma. Šādā situācijā pašreizējo atbrīvojumu no ES ETS saistībām attiecībā uz lidojumiem no un uz trešām valstīm vajadzētu pagarināt, lai tādējādi rosinātu virzību ICAO ietvaros un sekmētu ICAO shēmas ieviešanu praksē. Atbrīvojuma pagarināšanas rezultātā izsolāmo un bez maksas izdodamo kvotu apjomam (tostarp no īpašās rezerves) vajadzētu būt tādam pašam kā tam, kas atbilst 2016. gadam.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  Tā kā globālā tirgus pasākuma pamatprincipi vēl nav izstrādāti un to īstenošana būs atkarīga no pašu valstu un reģionu iekšējiem tiesību aktiem, ir lietderīgi, tiklīdz ir skaidrība par ICAO globālā tirgus pasākuma raksturu, saturu un īstenošanas juridiskajiem instrumentiem, to izvērtēt vēl pirms tā darbības sākuma un iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā vajadzētu apskatīt visus ICAO ietvaros pieņemtos standartus vai citus instrumentus, pasākumus, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro no 2021. gada, un citas nozīmīgas starptautiskas norises (piemēram, UNFCCC un Parīzes nolīguma sakarā pieņemtos noteikumus par oglekļa tirgiem un uzskaiti). Ziņojumā arī vajadzētu apskatīt, kā šos instrumentus iestrādāt Savienības tiesībās, pārskatot ES ETS. Tajā vajadzētu apskatīt arī EEZ iekšējiem lidojumiem piemērojamos noteikumus. Ziņojumam vajadzētu pievienot arī attiecīgu priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kas nodrošinātu, ka Savienības saistību izpildē — līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā — aviācijas sektors dod pienācīgu artavu.	(6)  Tā kā globālā tirgus pasākuma pamatnosacījumi vēl nav izstrādāti un to īstenošana būs atkarīga no pašu valstu un reģionu iekšējiem tiesību aktiem, ir noteikti jāpārskata šis ICAO pasākums, tiklīdz ir skaidrība par ICAO globālā tirgus pasākuma raksturu, saturu un īstenošanas juridiskajiem instrumentiem, un būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā vajadzētu apskatīt visus ICAO ietvaros pieņemtos standartus vai citus instrumentus, pasākumus, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro no 2021. gada, un citas nozīmīgas starptautiskas norises (piemēram, UNFCCC un Parīzes nolīguma sakarā pieņemtos noteikumus par oglekļa tirgiem un uzskaiti). Ziņojumā arī vajadzētu apskatīt, kā šos instrumentus saskaņot ar ES ETS. Ziņojumam vajadzētu pievienot arī attiecīgu priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kas nodrošinātu, ka Savienības saistību izpildē — līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā — aviācijas sektors dod pienācīgu artavu veidā, kas, no ekonomikas viedokļa raugoties, ir visiespējamākais.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a)  Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmas (CORSIA) panākumi lielā mērā būs atkarīgi no tā, vai tai būs ģeogrāfiski plaša piemērošanas joma un vai izdosies nepieļaut reģionālo shēmu pārklāšanos. Pamatojoties uz šiem apstākļiem, aviācijas nozarē var izveidot patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b)  Turpmākajās kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi būtu jāpiešķir programmām, kuru mērķis ir samazināt emisijas aviācijas nozarē, un jo īpaši pētniecības un izstrādes programmām, un tas būtu jādara, izmantojot Devīto pētniecības pamatprogrammu.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7)  Lai varētu pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, ar kuriem papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt aktus par gaisa kuģu operatoru emisiju pienācīgu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, kas ir nepieciešami, lai varētu īstenot ICAO pašlaik izstrādāto globālo tirgus pasākumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(7)  Lai varētu pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, ar kuriem papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt aktus par gaisa kuģu operatoru emisiju pienācīgu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, kas ir nepieciešami, lai varētu īstenot ICAO pašlaik izstrādāto globālo tirgus pasākumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, jo īpaši ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, visus dokumentus reizē ar dalībvalstu ekspertiem saņem arī Eiropas Parlaments un Padome, un to eksperti var sistemātiski piedalīties Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana, lai tādējādi lēmumu pieņemšanas process kļūtu pārredzamāks un efektīvāks.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts (jauns) Direktīva 2003/87/EK 3.d pants – 4. punkts – 1. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   (1)  regulas 3.d panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: Dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. Šie ieņēmumi būtu jāizmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai inter alia samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, samazinātu emisijas ar zemu emisiju transporta palīdzību un segtu Kopienas sistēmas administratīvos izdevumus. Ieņēmumi no izsolēm jo īpaši būtu jāizmanto arī, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumiem, lai izvairītos no mežu izciršanas. „Kvotu izsolē gūtos ieņēmumus izmanto, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas Savienībā un trešās valstīs un lai tādējādi cita starpā samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņu sekām ES un trešās valstīs, sevišķi jaunattīstības valstīs, un jo īpaši lai finansētu pētniecību un izstrādi saistībā ar pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, lai samazinātu emisijas, izmantojot transportu ar zemu emisiju līmeni, un lai segtu ar Kopienas sistēmas pārvaldību saistītās izmaksas. Ieņēmumi no izsolēm jo īpaši būtu jāizmanto, arī lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumiem, ar ko nepieļauj mežu izciršanu. Piešķirot izsolē gūtos ieņēmumus, īpašu uzmanību pievērš topošajai Devītajai pētniecības pamatprogrammai.”;
(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1499068570529&uri=CELEX:32008L0101)
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa Direktīva 2003/87/EK 28.a pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kas atrodas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu; (a)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kas atrodas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu;
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – ii daļa Direktīva 2003/87/EK 28.a pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums ii.  punkta c) apakšpunktu svītro; ii.   punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:   „c) attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kas atrodas EEZ, ja kāds no a) vai b) apakšpunktā minētajiem lidojumiem ir novirzīts uz lidlauku EEZ teritorijā, katrā kalendārajā gadā no 2017. gada 1. janvāra, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu.”;
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2003/87/EK 28.b pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par attiecīgajiem ICAO standartiem vai citiem juridiskiem instrumentiem, kā arī par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro no 2021. gada, un citām nozīmīgām starptautiskām norisēm. 1.  Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par attiecīgajiem ICAO standartiem un ieteicamo praksi (SARP), par ieteikumiem, ko ICAO padome ir apstiprinājusi attiecībā uz globālo pasākumu, vai par citiem juridiskiem instrumentiem, kā arī par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo pasākumu, kuru emisijām piemēro, sākot no 2021. gada, un par citām nozīmīgām starptautiskām norisēm. Šādus ziņojumus iesniedz līdz 2018. gada 1. janvārim, 2019. gada 1. janvārim un pēc tam regulāri saskaņā ar ICAO standartu izstrādāšanas procedūrām.
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2003/87/EK 28.b pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.  Ziņojumā vajadzētu apskatīt, kā šos ICAO instrumentus Savienības tiesībās var iestrādāt, pārskatot šo direktīvu. Ziņojumā arī apskata noteikumus, kas pēc vajadzības piemērojami lidojumiem Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). 2.  Ziņojumā aplūko, kā šos ICAO instrumentus saskaņot ar ES ETS un kādā veidā nodrošināt abu sistēmu līdzāspastāvēšanu pēc 2021. gada. Attiecīgā gadījumā novērtē arī GMBM ietekmi uz aviācijas nozari un CO2 emisijām.
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2003/87/EK 28.b pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.  Ziņojumam var pievienot Eiropas Parlamentam un Padomei adresētus priekšlikumus grozīt, svītrot, pagarināt vai aizstāt 28.a pantā paredzētos atbrīvojumus saskanīgi ar Savienības saistībām līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā. 3.  Ziņojumam pievieno Eiropas Parlamentam un Padomei adresētus tiesību akta priekšlikumus par to, lai spēkā esošajos tiesību aktos izdarītu nepieciešamos grozījumus atbilstīgi Savienības saistībām līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Pašreizējo darbības jomas ierobežojumu saglabāšana attiecībā uz aviācijas darbības darbībām un sagatavošanās globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada
Atsauces	COM(2017)0054 – C8-0028/2017 – 2017/0017(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.2.2017
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.2.2017
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Werner Langen 16.3.2017
Izskatīšana komitejā	29.5.2017
Pieņemšanas datums	21.6.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	51 5 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Dan Nica, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Lieve Wierinck, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pilar Ayuso, Francesc Gambús, Françoise Grossetête, Constanze Krehl, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Florent Marcellesi, Anne Sander, Davor Škrlec

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

51	+
ALDE	Fredrick Federley, Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Lieve Wierinck
ECR	Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Evžen Tošenovský
EFDD	David Borrelli, Dario Tamburrano
PPE	Pilar Ayuso, Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Cristian-Silviu Buşoi, Christian Ehler, Francesc Gambús, Françoise Grossetête, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Herbert Reul, Paul Rübig, Anne Sander, Algirdas Saudargas, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen
S&D	José Blanco López, Adam Gierek, Theresa Griffin, Eva Kaili, Peter Kouroumbashev, Constanze Krehl, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Csaba Molnár, Dan Nica, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho
VERTS/ALE	Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Florent Marcellesi, Michel Reimon, Davor Škrlec

5	-
ECR	Edward Czesak, Zdzisław Krasnodębski
GUE/NGL	Xabier Benito Ziluaga, Jaromír Kohlíček, Paloma López Bermejo

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS (20.6.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK nolūkā saglabāt pašreizējo darbības jomas ierobežojumu attiecībā uz aviācijas darbībām un sagatavoties globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada
(COM(2017)0054 – C8-0028/2017 – 2017/0017(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Jacqueline Foster

ĪSS PAMATOJUMS

Vēsturisks atskats

ES 2003. gadā pieņēma lēmumu, ar ko izveidoja pasaulē pirmo lielo reģionāla mēroga emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), un 2005. gadā tā sāka darboties. Pēc tam 2008. gadā ES pieņēma grozījumu direktīvu, ar ko centās panākt plašāku ES ETS piemērošanu, no 2012. gada to attiecinot arī uz aviācijas radītajām emisijām.

Šī iecere piemērot sistēmu plašāk tika vērtēta ļoti pretrunīgi un radīja nopietnas problēmas tirdzniecības attiecībās ar tādiem ES stratēģiskajiem partneriem kā ASV, Ķīna un Indija. Turklāt tādēļ radās arī vairākas juridiskas problēmas. Diemžēl šie centieni plašāk piemērot ES ETS, to attiecinot arī uz aviāciju, pamatīgi kaitēja Eiropas aviācijas rūpniecībai, sevišķi aviācijas un kosmiskās rūpniecības nozarei, un iedragāja ES un tās dalībvalstu reputāciju.

Galu galā Eiropas Komisijai 2012. gadā vairs nebija citas iespējas kā vien pieņemt lēmumu apturēt piemērošanu („apstādināt pulksteni”), un 2014. gadā lēmuma darbības termiņš tika pagarināts. Šāda lēmuma pieņemšana bija noteicošais faktors, kas veicināja vispārēja risinājuma meklēšanu starptautiskā līmenī. Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas[1] (ICAO) ģenerālās asamblejas 38. sesijā 2013. gada oktobrī patiešām tika nolemts ieviest globālu tirgus pasākumu (GTP), kas kalpotu par vispārējas vienošanās pamatu, lai panāktu, ka no 2020. gada izaugsme ir iespējama bez oglekļa emisijām (rezolūcija Nr. A38-18).

GTP shēma

Pirms ICAO ģenerālās asamblejas 39. sesijas Transporta un tūrisma (TRAN) komitejas delegācija, kuras sastāvā bija arī šā atzinuma sagatavotāja, 2016. gada maijā Monreālā tikās ar ICAO padomes priekšsēdētāju doktoru Olumuyiwa Benard Aliu un ICAO ģenerālsekretāru doktoru Fang Liu, lai apspriestos par GTP. Otavā norisinājās arī konstruktīvs dialogs ar Kanādas aviācijas ministrijas augstākā līmeņa amatpersonām un citām svarīgām amatpersonām. Atzinuma sagatavotāja šajā pašā nolūkā tikās arī ar ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) un Kanādas valdības augstākā līmeņa pārstāvjiem.

Turklāt 2016. gada oktobrī apvienotā TRAN un ENVI (Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma) komitejas ad hoc delegācija piedalījās ICAO ģenerālās asamblejas 39. sesijas darbā, vērīgi sekojot līdzi tam, kā risinās sarunas par GTP. Ārkārtīgi labas attiecības izveidojās ar ES transporta komisāri un viņas komandu un ar ES padomes prezidentvalsti. Gaisotne 39. sesijā bija ļoti konstruktīva, un tas palīdzēja panākt pasaules mēroga vienošanos, kas bija prasījusi tik daudz laika un pūļu.

Rezultātā ICAO ģenerālā asambleja 2016. gada oktobrī pieņēma rezolūciju par GTP (Nr. A39-3), ar ko GTP īsteno, ieviešot Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA[2]). CORSIA galvenie elementi:

•  ja starptautiskās civilās aviācijas radīto CO₂ emisiju kopējais gada apjoms palielināsies, pārsniedzot 2020. gada līmeni, tiks veikti attiecīgi pasākumi;

•  izmēģinājuma posms ilgs no 2021. līdz 2023. gadam;

•  pirmo posmu plānots īstenot no 2024. līdz 2026. gadam, un tajā piedalīsies tikai tās valstis, kuras pašas būs brīvprātīgi pievienojušās shēmai;

•  otro posmu plānots īstenot no 2027. līdz 2035. gadam, un līdzdalība tajā būs obligāta visām valstīm, izņemot valstis, kurām izņēmuma kārtā būs ļauts shēmai nepievienoties;

•  no 2017. gada 21. aprīļa GTP shēmu brīvprātīgi sāks īstenot 67 valstis, kas nodrošina 87,5 % no starptautiskās aviācijas nozares darbības kopējā apjoma; būtu jāatzīmē, ka tad, ja valsts reiz ir nolēmusi piedalīties shēmā, par saistošiem tai tiek uzskatīti arī visi turpmāk pieņemtie lēmumi;

•  visbeidzot, vienošanās paredz, ka reizi trijos gados ir jāveic pārskatīšana, kas ļaus CORSIA pilnveidot vēl vairāk.

Gan Eiropas Komisijas, gan ES dalībvalstu eksperti kopā ar ICAO Aviācijas vides aizsardzības komitejas (CAEP) ekspertiem pašlaik cenšas sīki izstrādāt shēmas tehniskos noteikumus, kas nodrošinātu tās efektīvu un lietderīgu darbību.

Atzinuma sagatavotājas nostāja

Atzinuma sagatavotāja pilnībā piekrīt Komisijas priekšlikumam un jau iepriekš ir atbalstījusi globāla tirgus pasākuma ieviešanu. Tāpat arī viņa ir pārliecināta, ka konkrētus rezultātus var sasniegt tikai ar vispārēju un pragmatisku pieeju. Taču, ja vēlamies panākt Eiropas kontinenta izaugsmi starptautiskā mērogā, mums nav izdevīgi pār mēru regulēt savu aviācijas nozari, jo tas neapšaubāmi kaitētu mūsu aviokompānijām un Eiropas aviācijas un kosmosa rūpniecībai un mazinātu mūsu spēju konkurēt ar pārējo pasauli.

Rīkojoties vienpusēji un izolēti, ES ir devusies neīstajā virzienā. Diemžēl nebija ne mazākas izpratnes nedz par Eiropas aviācijas un kosmosa rūpniecības sasniegumiem tehnoloģiju jomā, nedz par operatīviem uzlabojumiem, ko panākušas dalībvalstis, un tie nekādi netika ņemti vērā.

Turklāt atzinuma sagatavotāja vēlas uzsvērt arī to, ka netika atzīti tiesību akti, kas ES līmenī bija pieņemti, lai Eiropas gaisa telpā novērstu pārslodzi un veicinātu satiksmes plūsmu. TRAN komiteja pilnībā atbalstīja J. Foster 2012. gadā sagatavoto ziņojumu par Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktu īstenošanu, kurā dalībvalstīm pieprasīts pilnībā īstenot visus Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktus, jo tie veicina tiešo maršrutēšanu un tādējādi samazinās degvielas patēriņš, emisijas un galu galā arī biļetes cena patērētājam.

Emisiju apjoma samazināšanos ir veicinājusi arī Galileo satelītnavigācijas sistēmas (globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS[3]) un Eiropas Zemes novērošanas programmas (Copernicus)) izmantošana un kopīgās tehnoloģiju ierosmes „Clean Sky I” (EUR 1,6 miljardu budžets) un „Clean Sky II” (EUR 4 miljardu budžets). Šajos pētniecības un izstrādes projektos tiek radīti nākamās paaudzes gaisakuģi un dzinēji, un minētie projekti ir bijuši tik veiksmīgi, ka noslēgumā fāzē jau tiek spriests par „Clean Sky III”.

Būtu jāvērš uzmanība arī uz to, ka dalībvalstis, aviokompānijas un aviācijas un kosmosa rūpniecība ir ieguldījušas miljardus, lai rastu ilgtspējīgas degvielas alternatīvas, un ir apņēmušās to darīt arī turpmāk. Rezultāts ir acīmredzams — ICAO dati liecina, ka degvielas patēriņa ziņā pasažierkilometra izteiksmē mūsdienās gaisakuģis ir par aptuveni 80 % efektīvāks nekā pagājušā gadsimta 60. gados.

Secinājums

Noslēgumā atzinuma sagatavotāja pauž stingru pārliecību par to, ka ir jāakcentē nozarē panāktie sasniegumi tehnoloģiju jomā, taču uzsver, ka Komisijas priekšlikums galvenokārt ir vērsts uz nepieciešamību neatsākt piemērošanu („nepalaist apstādināto pulksteni”), kas pašlaik ir aktuālāka. Tāpēc atzinuma sagatavotāja nelokāmi uzskata, ka Parlamentam būtu jāatbalsta ES komisāre V. Bulc un viņas komanda un jādod laiks izstrādāt reāli īstenojamu un konstruktīvu GTP, kas būtu pieņemams visām valstīm — gan tām, kuras jau ir pievienojušās, gan tām, uz kuru pievienošanos mēs ceram nākotnē. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka tuvākajā nākotnē starptautisku risinājumu nav iespējams rast. Tāpēc tas ir mūsu — Parlamenta — interesēs atbalstīt Komisijas priekšlikumu „apstādināt pulksteni”.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesijā (COP 21), kas notika Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 12. decembrim, tika pieņemts starptautisks nolīgums par to, kā stiprināt globālos pretpasākumus klimata pārmaiņu draudiem. Parīzes nolīgumā inter alia ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst mērķim temperatūras pieaugumu pasaulē noturēt krietni zem 2°C atzīmes, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un turpināt centienus ierobežot līdz 1,5°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Savienības vārdā Parīzes nolīgumu apstiprināja ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1841. Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķi, tā puses sagatavos, paziņos un uzturēs spēkā secīgus nacionāli noteiktos devumus. (1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesijā (COP 21), kas notika Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 12. decembrim, tika pieņemts starptautisks nolīgums par to, kā stiprināt globālos pretpasākumus klimata pārmaiņu draudiem. Parīzes nolīgumā inter alia ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst mērķim temperatūras pieaugumu pasaulē noturēt krietni zem 2°C atzīmes, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un turpināt centienus ierobežot līdz 1,5°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Savienības vārdā Parīzes nolīgumu apstiprināja ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1841. Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķi, tā puses sagatavos, paziņos un uzturēs spēkā secīgus nacionāli noteiktos devumus, un ir vajadzīga pastāvīga politiskā griba lēmumus pieņemt saskaņā ar nolīgumu, lai panāktu, ka tajā nospraustie mērķi tiešām tiek sasniegti. Tomēr būtu jāatzīmē, ka COP 21 pieņemtais Parīzes nolīgums uz starptautiskās aviācijas un jūrniecības nozarēm neattiecas un ka tieši Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) tajā ir norādīta kā īstā struktūra, kurai aviācijas jomā būtu jānāk klajā ar reāli īstenojamu GTP shēmu.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  Eiropadome 2014. gada 23.–24. oktobrī noteica saistošu mērķrādītāju līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā samazināt iekšējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. 2015. gada 6. marta sanāksmē Padome šo Savienības un tās dalībvalstu devumu oficiāli apstiprināja par to iecerēto nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumos norādīts, ka šis mērķrādītājs Savienībai būtu jāsasniedz kopīgi pēc iespējas rentablākā veidā, līdz 2030. gadam panākot samazinājumus — salīdzinājumā ar 2005. gadu – par 43 % un 30 % attiecīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) ietilpstošajās un neietilpstošajās nozarēs, centienu sadalē pamatojoties uz relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju. Visām ekonomikas nozarēm būtu jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus.	(3)  Eiropadome 2014. gada 23. un 24. oktobrī noteica saistošu mērķrādītāju līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā samazināt iekšējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. 2015. gada 6. marta sanāksmē Padome šo Savienības un tās dalībvalstu devumu oficiāli apstiprināja par to iecerēto nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumos norādīts, ka šis mērķrādītājs Savienībai būtu jāsasniedz kopīgi pēc iespējas rentablākā veidā, līdz 2030. gadam panākot samazinājumus — salīdzinājumā ar 2005. gadu – par 43 % un 30 % attiecīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) ietilpstošajās un neietilpstošajās nozarēs, centienu sadalē pamatojoties uz relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju. Visām ekonomikas nozarēm būtu jādod ieguldījums, veicinot minēto emisiju samazināšanos, un, lai to panāktu, Komisijai būtu jānodrošina platforma, kurā dalībvalstis varētu apmainīties ar labāko praksi un pieredzi, kas gūta mazemisiju mobilitātes sektorā.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  Savienība un tās dalībvalstis jau kopš 1997. gada ir centušās panākt starptautisku nolīgumu par aviācijas sektora radīto siltumnīcefekta gāzu ietekmes samazināšanu, un kopš 2008. gada ir spēkā tiesību akti, ar kuriem aviācijas darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām ierobežo, izmantojot ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas darbojas kopš 2005. gada. Ar nodomu panākt sekmīgāku virzību Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) Savienība jau divas reizes ir pieņēmusi atbrīvojumus no ES ETS uz noteiktu laiku, proti, tās ievērošanas saistības attiecinātas tikai uz emisijām, kas rodas reisos starp lidlaukiem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret gaisakuģu operatoriem, kas darbojas šajos maršrutos, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 421/2014 — pēdējo atkāpi no ES ETS — ievērošanas saistības 2013.–2016. gadā attiecināja tikai uz EEZ iekšējiem lidojumiem, paredzot iespēju, ka pēc minētajā regulā paredzētās pārskatīšanas sistēmā no 2017. gada 1. janvāra varētu ietvert arī lidojumus uz un no lidlaukiem, kas atrodas ārpus EEZ.	(4)  Savienība un tās dalībvalstis jau kopš 1997. gada ir centušās panākt starptautisku nolīgumu par aviācijas sektora radīto siltumnīcefekta gāzu ietekmes samazināšanu, un kopš 2008. gada ir spēkā tiesību akti, ar kuriem aviācijas darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām ierobežo, izmantojot ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas darbojas kopš 2005. gada. Turklāt 2004. un 2008. gadā dalībvalstis atkārtoti pauda apņemšanos īstenot Eiropas vienotās gaisa telpas koncepciju, rēķinoties ar to, ka turpmāk gaisa satiksmes plūsma palielināsies. Lai panāktu progresu gaisa satiksmes pārvaldības jomā, ir ātrāk jāievieš SESAR (jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēma) un ir jāatbalsta novatoriskas tehnoloģijas saistībā ar projektu „Clean Sky”. Ja ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) starpniecību tiks ieviests globālais tirgus pasākums, tas palīdzēs vēl vairāk samazināt aviācijas emisijas. Ar šādu pamatojumu piemēroja atbrīvojumus no ievērošanas saistībām, kuras attiecas uz emisijām, kas rodas reisos starp lidlaukiem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret gaisakuģu operatoriem, kas darbojas šajos maršrutos, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 421/2014 — jaunākais atbrīvojums no ES ETS — ievērošanas saistības 2013.–2016. gadā attiecināja tikai uz EEZ iekšējiem lidojumiem, paredzot iespēju, ka pēc minētajā regulā paredzētās pārskatīšanas sistēmā no 2017. gada 1. janvāra varētu ietvert arī lidojumus uz un no lidlaukiem, kas atrodas ārpus EEZ.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Ņemot vērā, ka ICAO asambleja 2016. gada oktobrī savā 39. sesijā pieņēma rezolūciju par globāla tirgus pasākuma ieviešanu no 2021. gada, ar ko tiks kompensētas starptautiskās aviācijas emisijas, kas pārsniedz 2020. gada līmeni, ir lietderīgi paturēt pašreizējo atbrīvojumu, kamēr tiek strādāts pie globālā tirgus pasākuma veidola un īstenošanas. Šajā sakarā 2018. gadā ICAO ir iecerējusi pieņemt standartus un ieteicamo praksi, kas papildinās rezolūciju un palīdzēs ieviest globālo sistēmu. Tomēr tās reāla ieviešana praksē nozīmē, ka ICAO pusēm ir jārīkojas nacionālā līmenī. Tāpat ICAO ir jāizstrādā pārvaldības kārtība, tostarp reģistra sistēma. Šādā situācijā pašreizējo atbrīvojumu no ES ETS saistībām attiecībā uz lidojumiem no un uz trešām valstīm vajadzētu pagarināt — ar nosacījumu, ka ir jāizvērtē ICAO shēmas ieviešana —, lai tādējādi rosinātu virzību ICAO ietvaros un sekmētu ICAO shēmas ieviešanu praksē. Atbrīvojuma pagarināšanas rezultātā izsolāmo un bez maksas izdodamo kvotu apjomam (tostarp no īpašās rezerves) vajadzētu būt tādam pašam kā tam, kas atbilst 2016. gadam, un proporcionālam kvotu nodošanas saistību samazinājumam.	(5)  Ņemot vērā, ka ICAO asambleja 2016. gada oktobrī savā 39. sesijā pieņēma rezolūciju par globāla tirgus pasākuma ieviešanu no 2021. gada, ar ko tiks kompensētas starptautiskās aviācijas emisijas, kuras pārsniedz 2020. gada līmeni, ir lietderīgi paturēt spēkā pašreizējo atbrīvojumu, kamēr tiek strādāts pie globālā tirgus pasākuma veidola un īstenošanas. Šajā sakarā 2018. gadā ICAO ir iecerējusi pieņemt standartus un ieteicamo praksi, kas papildinās rezolūciju un palīdzēs ne vēlāk kā līdz 2021. gadam ieviest globālo sistēmu. Tomēr tās reāla ieviešana praksē nozīmē, ka ICAO pusēm ir jārīkojas nacionālā līmenī. Tāpat ICAO ir jāizstrādā pārvaldības kārtība, tostarp reģistra sistēma. Šādā situācijā pašreizējo atbrīvojumu no ES ETS saistībām attiecībā uz lidojumiem no un uz trešām valstīm vajadzētu pagarināt — ar nosacījumu, ka ir jāizvērtē ICAO shēmas ieviešana —, lai tādējādi rosinātu virzību ICAO ietvaros un sekmētu ICAO shēmas ieviešanu praksē un lai nepieļautu pārklāšanos ar ES ETS saistībām. Atbrīvojuma pagarināšanas rezultātā izsolāmo un bez maksas izdodamo kvotu apjomam (tostarp no īpašās rezerves) vajadzētu būt tādam pašam kā tam, kas atbilst 2016. gadam, un proporcionālam kvotu nodošanas saistību samazinājumam. Lai risinātu aviācijas sektora radīto CO2 emisiju problēmu, Savienība turpina strādāt, palīdzot dalībvalstīm kvotu izsolēs gūtos ieņēmumus izmantot tādiem projektiem kā SESAR, „Clean Sky” un citiem novatoriskiem projektiem.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  Tā kā globālā tirgus pasākuma pamatprincipi vēl nav izstrādāti un to īstenošana būs atkarīga no pašu valstu un reģionu iekšējiem tiesību aktiem, ir lietderīgi, tiklīdz ir skaidrība par ICAO globālā tirgus pasākuma raksturu, saturu un īstenošanas juridiskajiem instrumentiem, to izvērtēt vēl pirms tā darbības sākuma un iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā vajadzētu apskatīt visus ICAO ietvaros pieņemtos standartus vai citus instrumentus, pasākumus, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro no 2021. gada, un citas nozīmīgas starptautiskas norises (piemēram, UNFCCC un Parīzes nolīguma sakarā pieņemtos noteikumus par oglekļa tirgiem un uzskaiti). Ziņojumā arī vajadzētu apskatīt, kā šos instrumentus iestrādāt Savienības tiesībās, pārskatot ES ETS. Tajā vajadzētu apskatīt arī EEZ iekšējiem lidojumiem piemērojamos noteikumus. Ziņojumam vajadzētu pievienot arī attiecīgu priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kas nodrošinātu, ka Savienības saistību izpildē — līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā — aviācijas sektors dod pienācīgu artavu.	(6)  Tā kā globālā tirgus pasākuma pamatprincipi vēl nav izstrādāti un to īstenošana būs atkarīga no pašu valstu un reģionu iekšējiem tiesību aktiem, ir lietderīgi, tiklīdz ir skaidrība par ICAO globālā tirgus pasākuma raksturu, saturu un īstenošanas juridiskajiem instrumentiem, to izvērtēt vēl pirms tā darbības sākuma un iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Lai shēma sekmīgi darbotos, Savienībai arī turpmāk ir jāatbalsta dalībvalstis un cieši jāsadarbojas ar ICAO, kura pilda novērotāja funkciju, un tādējādi jāpanāk, ka informācija kļūst pārredzamāka, un jāveicina ICAO nolīguma izpilde. Ziņojumā vajadzētu apskatīt visus ICAO ietvaros pieņemtos standartus vai citus instrumentus, pasākumus, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro no 2021. gada, un citas nozīmīgas starptautiskas norises (piemēram, UNFCCC un Parīzes nolīguma sakarā pieņemtos noteikumus par oglekļa tirgiem un uzskaiti). Ziņojumā arī vajadzētu apskatīt, kā šos instrumentus iestrādāt Savienības tiesībās un noteikumos, kas piemērojami EEZ iekšējiem lidojumiem. Ziņojumam vajadzētu pievienot arī attiecīgu priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kas nodrošinātu, ka Savienības saistību izpildē — līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā — aviācijas sektors dod pienācīgu artavu. Ziņojumā būtu arī jāizvērtē globālā tirgus pasākuma vēriens un ekoloģiskā integritāte kopumā, cita starpā arī Parīzes nolīguma mērķu un prasību kontekstā.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a)  Būtu arī jāpatur prātā, ka izredzes sekmīgi īstenot Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA), kad par to vienosies ICAO, ir atkarīgas no tā, vai būs nodrošināts, ka valsts un reģionu līmenī neveidojas savstarpēji pretrunīgas vai dublējošas shēmas, jo nedrīkst pieļaut nedz konkurences izkropļošanu, nedz nepieņemamu administratīvo slogu. Minētās shēmas sekmīgu darbību veicinās arī pilnīga Eiropas vienotās gaisa telpas izveide, jo tādējādi ir iecerēts novērst Eiropas gaisa telpas fragmentāciju un līdz ar to panākt, ka aviācija atstāj mazāku vides pēdas nospiedumu. Turklāt Savienībā CORSIA būtu jāievieš, ņemot vērā reizi trijos gados veicamo pārskatīšanu, kas ļaus shēmu pilnveidot vēl vairāk.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b)  Savienības līmenī ir pieņemti vairāki tiesību akti ar mērķi veicināt satiksmes plūsmu un kontroli pār gaisa telpas izmantošanu, lai nepieļautu Eiropas gaisa telpas fragmentāciju un tādējādi samazinātu emisijas. Savienībā CORSIA būtu jāievieš kā viens no ICAO iecerēto pasākumu kopuma elementiem, turklāt nodrošinot, ka dalībvalstis pilnībā īsteno arī Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktus un SESAR un ka tiek izmantota globālā navigācijas satelītu sistēma (GNSS) un īstenotas tādas kopīgās tehnoloģiju ierosmes kā „Clean Sky I” un „Clean Sky II”. Turpmāk visi ieņēmumi no kvotu izsolēm būtu jāpiešķir tieši iepriekšminēto pētniecības un izstrādes programmu īstenošanai, kā arī kopīgiem projektiem, ar kuriem iecerēts izstrādāt visās dalībvalstīs sadarbspējīgu pamatrisinājumu komplektu, jo īpaši tādus risinājumus, ar ko uzlabo aeronavigācijas infrastruktūru, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas izmantošanu, kā tas ir vajadzīgs Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanai. Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kādus pasākumus GTP īstenošanai dalībvalstis ir veikušas, lai samazinātu aviācijas sektora radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, un cita starpā jāsniedz arī informācija par ieņēmumu izmantošanu, kas no dalībvalstīm saņemta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 17. pantu.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Vienkāršības labad un nolūkā samazināt mazākajiem gaisakuģu operatoriem veicamos administratīvos uzdevumus nekomerciālus gaisakuģu operatorus, kuru emisijas nesasniedz 1000 t CO2 gadā, vēl desmit gadus vajadzētu uzskatīt par Direktīvas 2003/87/EK prasībām atbilstošiem, un šo desmit gadu laikā būtu jāizstrādā pasākumi, kas nodrošina, ka nākotnē emisiju samazināšanā ir iesaistīti visi operatori.	(8)  Vienkāršības labad un lai atvieglotu administratīvos uzdevumus vismazākajiem gaisakuģu operatoriem un tālākajiem reģioniem, nekomerciālus gaisakuģu operatorus, kuru radīto emisiju apjoms nesasniedz 1000 t CO2 gadā, un tālākos reģionus vajadzētu uzskatīt par Direktīvas 2003/87/EK prasībām atbilstošiem. Turklāt būtu vēlreiz jānorāda, ka Direktīvas 2003/87/EK I pielikuma tabulas daļas „Aviācija” a) līdz k) apakšpunktā ir uzskaitītas to kategoriju darbības, kurām direktīvu nepiemēro. Ierosinātajā pārskatīšanas procesā, kas izklāstīts 28.b pantā, būtu vēlreiz jāapstiprina, ka attiecīgie lidojumi direktīvas piemērošanas jomā joprojām neietilpst.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns) Direktīva 2003/87/EK 3.d pants – 4. punkts – 1. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   (-1)  direktīvas 3.d panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: Dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. Šie ieņēmumi būtu jāizmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai inter alia samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, samazinātu emisijas ar zemu emisiju transporta palīdzību un segtu Kopienas sistēmas administratīvos izdevumus. Ieņēmumi no izsolēm jo īpaši būtu jāizmanto arī, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumiem, lai izvairītos no mežu izciršanas. „Dalībvalstis nosaka, kā tiek izmantoti kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi, ja vien ir nodrošināts, ka ar šiem ieņēmumiem finansē tieši tos pētniecības projektus un kopīgos projektus, ar ko iecerēts samazināt aviācijas sektora radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, kopuzņēmumu SESAR un kopīgo tehnoloģiju ierosmi „Clean Sky”, kā arī jebkādu citu ierosmi, pateicoties kurai visās dalībvalstis var plaši izmantot GNSS un sadarbspējīgus risinājumus, jo īpaši tos, ar ko uzlabo aeronavigācijas infrastruktūru, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas izmantošanu. Savienības saistību izpildei būtisks pamata faktors ir saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK rīkotas kvotu izsoles rezultātā gūto ieņēmumu pārredzams izlietojums.”;
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – ia daļa (jauna) Direktīva 2003/87/EK 28.a pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ia.  punktam pievieno šādu ba) apakšpunktu:   „(ba)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kas atrodas EEZ, ja kāds no a) vai b) apakšpunktā minētajiem lidojumiem ir novirzīts uz lidlauku EEZ teritorijā, katrā kalendārajā gadā no 2017. gada 1. janvāra, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu.”;
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – i daļa Direktīva 2003/87/EK 28.a pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Atkāpjoties no 3.d līdz 3.f panta un līdz brīdim, kad stājušies spēkā grozījumi pēc 28.a pantā minētās pārskatīšanas, no 2017. gada 1. janvāra gaisakuģu operatoriem katru gadu piešķir tādu kvotu apjomu, kas atbilst 2016. gada apjomam. No 2021. gada šim kvotu apjomam piemēro 9. pantā minēto lineāro koeficientu. Atkāpjoties no 3.d līdz 3.f panta un līdz brīdim, kad stājušies spēkā grozījumi pēc 28.a pantā minētās pārskatīšanas, no 2017. gada 1. janvāra gaisakuģu operatoriem katru gadu piešķir tādu kvotu apjomu, kas atbilst 2016. gada apjomam.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) Direktīva 2003/87/EK 28.a pants – 8. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (da)  panta 8. punktu svītro; 8.  Komisija regulāri un vismaz reizi gadā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) sarunās panākto, kā arī par tās centieniem veicināt tirgus mehānismu starptautisku pieņemšanu trešās valstīs. Pēc 2016. gada ICAO asamblejas Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par darbībām, lai īstenotu starptautisku vienošanos par globālo tirgus mehānismu no 2020. gada, ar ko nediskriminējošā veidā samazinās aviācijas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp informāciju par ieņēmumu izlietojumu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 17. pantu.   Savā ziņojumā Komisija apsver un vajadzības gadījumā, reaģējot uz sarunās panākto, ietver priekšlikumus par to, kādā mērā no 2017. gada 1. janvāra būtu jāaptver emisijas, kas rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kas atrodas valstīs ārpus EEZ. Savā ziņojumā Komisija arīdzan aplūko risinājumus citām problēmām, kas var rasties šā panta 1. līdz 4. punkta piemērošanas gaitā, un tajā pašā laikā gādā par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem operatoriem, kas darbojas vienā maršrutā.
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2003/87/EK 28.b pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par attiecīgajiem ICAO standartiem vai citiem juridiskiem instrumentiem, kā arī par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro no 2021. gada, un citām nozīmīgām starptautiskām norisēm. 1.  Komisija regulāri un vismaz reizi gadā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par attiecīgajiem ICAO standartiem un ieteicamo praksi (SARP), par ieteikumiem, ko ICAO padome ir apstiprinājusi attiecībā uz globālo tirgus pasākumu, vai par citiem juridiskiem instrumentiem, kā arī par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro, sākot no 2021. gada, un par citām nozīmīgām starptautiskām norisēm. Komisija ziņo arī par ICAO centieniem noteikt sektoram ticamu ilgtermiņa mērķi.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Pašreizējo darbības jomas ierobežojumu saglabāšana attiecībā uz aviācijas darbībām un sagatavošanās globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada
Atsauces	COM(2017)0054 – C8-0028/2017 – 2017/0017(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.2.2017
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 13.2.2017
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Jacqueline Foster 14.3.2017
Izskatīšana komitejā	30.5.2017
Pieņemšanas datums	20.6.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 5 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Claudia Țapardel, Pavel Telička, Wim van de Camp, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jakop Dalunde, Bas Eickhout, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Franck Proust, Evžen Tošenovský
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Susanne Melior, Roberta Metsola

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33	+
ALDE	Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Pavel Telička
ECR	Jacqueline Foster, Tomasz Piotr Poręba, Evžen Tošenovský, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
EFDD	Daniela Aiuto, Peter Lundgren
PPE	Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Dieter-Lebrecht Koch, Marian-Jean Marinescu, Roberta Metsola, Cláudia Monteiro de Aguiar, Markus Pieper, Franck Proust, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Wim van de Camp
S&D	Lucy Anderson, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Miltiadis Kyrkos, Susanne Melior, Jens Nilsson, Claudia Țapardel, Janusz Zemke

5	-
EFDD	Seymour Jill
GUE/NGL	Merja Kyllönen
Verts/ALE	Michael Cramer, Jakop Dalunde, Bas Eickhout

1	0
ENF	Georg Mayer

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

• [1]  ICAO ir ANO aģentūra, kas vieno 191 valsti un nodrošina starptautiskās civilās aviācijas pārvaldību.
• [2]  CORSIA — Carbon Offsetting and Reduction Scheme for International Aviation.
• [3]  TRAN komiteja 2012. gadā atzinuma sagatavotājai bija uzticējusi sagatavot arī atzinumu par Regulu (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Pašreizējo darbības jomas ierobežojumu saglabāšana attiecībā uz aviācijas darbības darbībām un sagatavošanās globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada
Atsauces	COM(2017)0054 – C8-0028/2017 – 2017/0017(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	3.2.2017
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.2.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.2.2017	TRAN 13.2.2017
Referenti Iecelšanas datums	Julie Girling 16.3.2017
Pieņemšanas datums	11.7.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	57 3 6
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Norbert Lins, Rupert Matthews, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Estefanía Torres Martínez, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Luke Ming Flanagan, Elena Gentile, Krzysztof Hetman, Ulrike Müller, James Nicholson, Christel Schaldemose, Bart Staes, Tiemo Wölken
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Siôn Simon, Derek Vaughan
Iesniegšanas datums	17.7.2017

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

57	+
ALDE	Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Ulrike Müller, Frédérique Ries
ECR	Arne Gericke, Julie Girling, Rupert Matthews, James Nicholson
EFDD	Piernicola Pedicini
GUE/NGL	Lynn Boylan, Stefan Eck, Luke Ming Flanagan, Kateřina Konečná, Estefanía Torres Martínez
NI	Zoltán Balczó
PPE	Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Andrzej Grzyb, Krzysztof Hetman, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Miroslav Mikolášik, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean
S&D	Biljana Borzan, Paul Brannen, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Elena Gentile, Jytte Guteland, Jo Leinen, Susanne Melior, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Siôn Simon, Daciana Octavia Sârbu, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Derek Vaughan,Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli
VERTS/ALE	Margrete Auken, Bas Eickhout, Benedek Jávor, Michèle Rivasi, Davor Škrlec, Bart Staes

3	-
EFDD	Julia Reid
ENF	Mireille D'Ornano, Jean-François Jalkh

6	0
ECR	Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska
PPE	Angélique Delahaye, Jens Gieseke, Françoise Grossetête

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas