Procedūra : 2016/0376(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0391/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0391/2017

Debates :

PV 15/01/2018 - 12
CRE 15/01/2018 - 12

Balsojumi :

PV 17/01/2018 - 10.5
CRE 17/01/2018 - 10.5

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0010

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1382kWORD 170k
2017. gada 20. decembra
PE 604.805v01-00 A8-0391/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti

(COM(2016)0761 – C8-0498/2016 – 2016/0376(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Miroslav Poche

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti

(COM(2016)0761 – C8-0498/2016 – 2016/0376(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0761),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0498/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 26. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 13. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0391/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Energopieprasījuma ierobežošana ir viens no 2015. gada 25. februārī pieņemtās Enerģētikas savienības stratēģijas pieciem darba virzieniem. Energoefektivitātes uzlabošana sniegs labumu videi, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabos enerģētisko drošību, proti, samazinās atkarību no enerģijas importa no valstīm ārpus Savienības, samazinās enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palīdzēs mazināt enerģētisko nabadzību un vairot darbavietas un kāpinās saimniecisko darbību visas tautsaimniecības mērogā. Tas atbilst saistībām, ko Savienība uzņēmusies gan Enerģētikas savienības satvarā, gan globālās klimata pārmaiņu apkarošanas kontekstā, kura ar 2015. gada decembra Parīzes nolīgumu iedibināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē.

(1)  Energopieprasījuma ierobežošana ir viens no 2015. gada 25. februārī pieņemtās Enerģētikas savienības stratēģijas pieciem darba virzieniem. Energoefektivitātes uzlabošana visā enerģijas ķēdē, tostarp tās ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā, sniegs labumu videi, uzlabos gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabos enerģētisko drošību, proti, samazinās atkarību no enerģijas importa no valstīm ārpus Savienības, samazinās enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palīdzēs mazināt enerģētisko nabadzību un vairot konkurētspēju, darbavietas un kāpinās saimniecisko darbību visas tautsaimniecības mērogā, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tas atbilst saistībām, ko Savienība uzņēmusies gan Enerģētikas savienības satvarā, gan globālās klimata pārmaiņu apkarošanas kontekstā, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē (COP21) Parīzē 2015. gada decembrī ("Parīzes nolīgums") un kurās teikts, ka globālās vidējās temperatūras pieaugums salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni būtu jānotur krietni zem 2 °C un ka būtu jācenšas ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES9 ir viens no soļiem ceļā uz Enerģētikas savienību, un tā paredz, ka pret energoefektivitāti jāattiecas kā pret pilnvērtīgu energoresursu. Nosakot jaunus noteikumus attiecībā uz piedāvājuma pusi un citām politikas jomām, vajadzētu ievērot principu "energoefektivitāte pirmajā vietā". Komisijai vajadzētu nodrošināt, ka energoefektivitāte un pieprasījumreakcija var konkurēt ar ražošanas jaudām ar vienlīdzīgiem nosacījumiem. Kad tiek pieņemti plānošanas vai finansēšanas lēmumi, kas skar energosistēmu, allaž jāņem vērā energoefektivitāte. Ja energoefektivitātes uzlabojumi ir izmaksu ziņā efektīvāki par līdzvērtīgiem piedāvājuma puses pasākumiem, jāizmanto tie. Tas vajadzētu palīdzēt izmantot daudzveidīgos ieguvumus, ko energoefektivitāte sniedz Eiropas sabiedrībai, īpaši iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES9 ir viens no soļiem ceļā uz Enerģētikas savienību, un tā paredz, ka pret energoefektivitāti jāattiecas kā pret pilnvērtīgu energoresursu. Nosakot jaunus noteikumus attiecībā uz piedāvājuma pusi un citām politikas jomām, vajadzētu ievērot principu "energoefektivitāte pirmajā vietā". Komisijai vajadzētu par prioritāti izvirzīt energoefektivitāti un pieprasījumreakciju, nevis lielāku ražošanas jaudu. Kad tiek pieņemti plānošanas un finansēšanas lēmumi, kas skar energosistēmu, allaž jāņem vērā energoefektivitāte. Visos gadījumos ir jāveic investīcijas gala enerģijas efektivitātes uzlabošanā, ja tās ir rentablākas nekā līdzvērtīgi piedāvājuma puses pasākumi. Tam vajadzētu palīdzēt izmantot daudzos ieguvumus, ko nodrošina energoefektivitātes palielināšana visos enerģijas ķēdes posmos, un tādējādi uzlabot Eiropas sabiedrības labklājību. Lai pilnībā atraisītu šo ieguvumu potenciālu un lai sekmīgi varētu īstenot paredzētos politikas pasākumus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas gan ar vietējām, gan reģionālajām pašvaldībām, pilsētām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka energoefektivitāte kā tehnoloģisko, ieražu un ekonomisko pārmaiņu rezultāts ietu roku rokā ar lielāku ekonomisko izaugsmi.

__________________

__________________

9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Visos primārās enerģijas veidos (neatjaunojamos un atjaunojamos) būtu jāņem vērā papildus pievadītā enerģija, kas nepieciešama, lai iegūtu šo enerģiju, izveidotu un ekspluatētu, kā arī demontētu enerģijas ražošanas iekārtas un novērstu ar šādām darbībām saistītos apdraudējumus videi.

Pamatojums

Ar šo grozījumu ir aizstāts ziņojuma projektā ietvertais grozījums Nr. 3. Tā mērķis ir precizēt, ka tas attiecas uz pievadīto enerģiju, nevis cilvēka darbu.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  Dalībvalstu pasākumi būtu jāatbalsta ar labi izstrādātiem un efektīviem Savienības finanšu instrumentiem, piemēram, ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Eiropas Investīciju banku, kam būtu jāatbalsta investīcijas energoefektivitātē visos enerģijas ķēdes posmos un jāpiemēro visaptveroša izmaksu un ieguvumu analīze, izmantojot modeli ar diferencētām diskonta likmēm. Finanšu atbalstā galvenā uzmanība būtu jāpievērš izmaksu ziņā efektīvām energoefektivitātes palielināšanas metodēm, kas nodrošinātu enerģijas patēriņa samazināšanu. Lai sasniegtu vērienīgu energoefektivitātes mērķi, ir jānovērš šķēršļi, piemēram, ņemot vērā Eurostat neseno precizējumu par to, kā reģistrēt energoefektivitātes līgumus nacionālajos kontos, lai atvieglotu investēšanu energoefektivitātes pasākumos.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Eiropadome 2014. gada oktobrī nosprauda energoefektivitātes mērķi 2030. gadam — 27 %, kas līdz 2020. gadam vēl jāpārskata, "orientējoties uz 30 % Savienībā". 2015. gada decembrī Eiropas Parlaments aicināja Komisiju izdibināt, cik reāli ir iespējams tādā pašā laika periodā sasniegt energoefektivitātes mērķi 40 %. Tādēļ ir lietderīgi izvērtēt un līdz ar to grozīt direktīvu, lai to pielāgotu 2030. gada perspektīvai.

(3)  Eiropadome 2014. gada oktobrī atbalstīja energoefektivitātes mērķi 2030. gadam — 27 %, kas līdz 2020. gadam vēl jāpārskata, "orientējoties uz 30 % Savienībā". 2015. gada decembrī Eiropas Parlaments aicināja Komisiju izdibināt, cik reāli ir iespējams tādā pašā laika periodā sasniegt energoefektivitātes mērķi 40 %. Tādēļ ir lietderīgi izvērtēt un līdz ar to grozīt direktīvu, lai to pielāgotu 2030. gada perspektīvai.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  2030. gada perspektīvā nav saistošu mērķu valstu līmenī. Saistoša 30 % mērķa veidā būtu skaidri jāparedz, ka Savienībai ES līmenī ir jāsasniedz savi 2020. un 2030. gadam nospraustie energoefektivitātes mērķi, kas izteikti kā primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš. Šādam precizējumam Savienības līmenī nevajadzētu ierobežot dalībvalstu rīcības brīvību savu nacionālo devumu izteikt vai nu kā primārās enerģijas patēriņu vai enerģijas galapatēriņu, kā primārās enerģijas ietaupījumu vai enerģijas galaietaupījumu vai kā energointensitāti. Dalībvalstīm savu nacionālo orientējošo devumu energoefektivitātē vajadzētu noteikt, ņemot vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1321 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa. Tas nozīmē, ka Savienībā primārās enerģijas patēriņš būtu jāsamazina par 23 % un enerģijas galapatēriņš par 17 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tāpat ir nepieciešams novērtēt virzību uz Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķi, un attiecīga prasība ir paredzēta leģislatīvā akta priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību.

(4)  Saistoša 40 % mērķrādītāja veidā būtu skaidri jāparedz, ka Savienībai ES līmenī ir jāsasniedz savi 2030. gadam noteiktie energoefektivitātes mērķi, kas izteikti kā primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš. Šādam mērķrādītājam Savienības līmenī nevajadzētu ierobežot dalībvalstu rīcības brīvību savus nacionālos mērķrādītājus izteikt vai nu kā primārās enerģijas patēriņu vai enerģijas galapatēriņu, kā primārās enerģijas ietaupījumu vai enerģijas galaietaupījumu vai kā energointensitāti. Dalībvalstīm savus saistošos nacionālos energoefektivitātes mērķrādītājus vajadzētu noteikt, ņemot vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1132 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 849 Mtoe enerģijas galapatēriņa. Tas nozīmē, ka Savienībā primārās enerģijas patēriņš būtu jāsamazina par 34 % un enerģijas galapatēriņš par 31 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tāpat ir nepieciešams novērtēt virzību uz Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķi, un attiecīga prasība ir paredzēta leģislatīvā akta priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Nosakot valstu energoefektivitātes mērķrādītājus, būtu jāpiemēro valstu vienlīdzības princips. Enerģija ir būtiska prece un minimāli energopatēriņa līmeņi tāpēc ir neizbēgami, un tas būtu pienācīgi jāņem vērā, nosakot valstu mērķrādītājus. Kopumā valstīm, kurās energopatēriņš uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par Savienības vidējo līmeni, būtu jādod lielāka elastība, nosakot savus mērķrādītājus.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Energosistēmu darbības efektivitāti konkrētajā brīdī ietekmē spēja netraucēti un elastīgi piegādāt tīklā enerģiju, kas ražota no dažādiem avotiem — ar dažādu inerces pakāpi un darbības uzsākšanas laikiem; uzlabojot šo efektivitāti, varēs labāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju, piemēram, vēja enerģiju apvienojumā ar gāzes turbīnām, lai nepārslogotu tīklus, ko apkalpo parastās lieljaudas strāvas iekārtas, kam ir būtiska termiskā inerce.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4c)  Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina, ka enerģijas patēriņa samazināšanos izraisa lielāka energoefektivitāte, nevis makroekonomiskie apstākļi.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

4.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4d)  Dalībvalstīm būtu jāapzina izmaksefektīvs energoefektivitātes potenciāls, balstoties uz augšupēju aprēķinu katrai nozarei atsevišķi, jo tās ir atkarīgas no izmantotās energoresursu struktūras, ekonomikas struktūras un ekonomikas attīstības tempa.

Pamatojums

Augšupējas simulācijas ļaus dalībvalstīm veikt precīzākus aprēķinus par ietaupījumu iespējām, ko var sasniegt ar viszemākajām izmaksām, un tādējādi noteikt attiecīgus politikas ieteikumus.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Dalībvalstu pienākumu izveidot ilgtermiņa stratēģiju, kā piesaistīt investīcijas valsts ēku fonda renovācijai, un par to ziņot Komisijai, būtu jāsvītro no Direktīvas 2012/27/ES un jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES10, kur tas saderas ar ilgtermiņa plāniem attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām un ēku dekarbonizāciju.

(5)  Dalībvalstu pienākumu izveidot ilgtermiņa stratēģiju, kā veicināt valsts ēku fonda renovāciju, un par to ziņot Komisijai, būtu jāsvītro no Direktīvas 2012/27/ES un jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES10, kur tas saderas ar ilgtermiņa plāniem attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām un ēku dekarbonizāciju.

__________________

__________________

10 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

10 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Ņemot vērā klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, pienākumam panākt attiecīgus enerģijas ietaupījumus būtu jāsaglabājas arī pēc 2020. gada. Saistību perioda pagarināšana pēc 2020. gada dotu lielāku stabilitāti investoriem un tādējādi veicinātu ilgtermiņa investīcijas un ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus, piemēram, ēku renovāciju.

(6)  Ņemot vērā klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, pienākumam panākt attiecīgus enerģijas ietaupījumus būtu jāsaglabājas arī pēc 2020. gada. Saistību perioda pagarināšana pēc 2020. gada dotu lielāku stabilitāti investoriem un tādējādi veicinātu ilgtermiņa investīcijas un ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus, piemēram, ēku pamatīgu renovāciju, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi — nodrošināt gandrīz nulles enerģijas ēku (GNEĒ) fondu. Energotaupības pienākumam ir bijusi būtiska nozīme, izraisot vietēju izaugsmi un darbvietu radīšanu, un tas būtu jāturpina, lai nodrošinātu, ka Savienība var sasniegt savus enerģētikas un klimata mērķus, radot papildu iespējas un samazinot izaugsmes atkarību no energopatēriņa. Sadarbība ar privāto sektoru ir svarīga, lai novērtētu, kādos apstākļos varētu izvērst privātas investīcijas energoefektivitātes projektos un attīstīt jaunus ieņēmumu modeļus inovācijai energoefektivitātes jomā.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Energoefektivitātes uzlabojumiem ir arī pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti, jo energoefektīvākas ēkas samazina pieprasījumu pēc apkures degvielas, jo īpaši arī pēc cietā kurināmā. Energoefektivitātes pasākumi tāpēc palīdz uzlabot gaisa kvalitāti telpās un ārā un palīdz izmaksefektīvā veidā sasniegt Savienības gaisa kvalitātes politikas mērķus, jo īpaši tos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2284 (Gaisa kvalitātes direktīvā)1a. Energopieprasījuma samazināšana ēkās būtu jāuzskata par gaisa kvalitātes politikas elementu kopumā un jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās Savienības robežvērtību sasniegšana attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisijām ir problemātiska un energoefektivitāte varētu palīdzēt sasniegt šos mērķus.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1.–31. lpp.).

Pamatojums

Mājokļu nozare ir atbildīga par nozīmīgu daļu piesārņojuma emisiju Eiropā, ko izraisa dūmi, kas rodas, sadedzinot cieto kurināmo apkures nolūkā. Šie piesārņotāji palielina mirstību, saslimstību un hospitalizāciju, jo īpaši, ja izmērītās emisiju vērtības bieži ievērojami pārsniedz robežvērtības, kas noteiktas ES tiesību aktos gaisa kvalitātes jomā.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Dalībvalstīm ir jāizpilda visam saistību periodam noteiktā prasība par kumulatīvā galapatēriņa ietaupījumiem, kas būtībā nozīmē, ka “papildus” jāietaupa1,5 % apmērā no gada enerģijas noieta. Šo prasību varētu izpildīt vai nu ar jauniem politikas pasākumiem, kas tiek pieņemti jaunajā saistību periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim, vai ar jaunām atsevišķām, energoekonomiju rosinošām darbībām, kas izriet no iepriekšējā periodā vai vēl pirms tam pieņemtiem politikas pasākumiem, bet tiek reāli ieviestas tikai jaunajā periodā.

(7)  Dalībvalstīm ir jāizpilda visam saistību periodam noteiktā prasība par kumulatīvā galapatēriņa ietaupījumiem, kas būtībā nozīmē, ka “papildus” jāietaupa vismaz 1,5 %. Šo prasību varētu izpildīt ar enerģijas ietaupījumiem, kas izriet no politikas pasākumiem, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie atsevišķām darbībām, kas nodrošina pārbaudāmus enerģijas ietaupījumus pēc 2020. gada. Ietaupījumi katrā periodā būtu jāuzkrāj kumulatīvi, atkarībā no ietaupījumu apjoma, kas jāsasniedz iepriekšējā (-os) periodā (-os).

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Jaunie ietaupījumi būtu jāpanāk papildus status quo scenārijam, lai nevarētu rezultātos ieskaitīt ietaupījumus, kuri būtu radušies jebkurā gadījumā. Lai aprēķinātu ieviesto pasākumu ietekmi, rezultātos ieskaitīt drīkst tikai neto ietaupījumus, ko mēra kā energopatēriņa izmaiņas, kuru tiešais iemesls ir attiecīgais energoefektivitātes pasākums. Lai aprēķinātu neto ietaupījumus, dalībvalstīm vajadzētu izmantot bāzes scenāriju, kas apraksta, kā situācija attīstītos bez attiecīgās politikas. Politikas pasākumus vajadzētu izvērtēt attiecībā pret šo bāzes scenāriju. Dalībvalstīm vajadzētu ievērot, ka tajā pašā periodā varētu tikt īstenoti arī citi politikas pasākumi, kas arī var ietekmēt enerģijas ietaupījumus, tāpēc ne visas pēc izvērtējamās politikas ieviešanas novērotās pārmaiņas var attiecināt tikai uz šo konkrēto politikas pasākumu. Atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu darbībām būtu reāli jāsekmē ietaupījumu panākšana, lai nodrošinātu, ka ir izpildīta prasība, ka ietaupījumiem jābūt reāli saistītiem ar darbībām.

(9)  Jaunie enerģijas ietaupījumi būtu jāpanāk papildus status quo scenārijam, lai nevarētu rezultātos ieskaitīt ietaupījumus, kuri būtu radušies jebkurā gadījumā. Lai aprēķinātu ieviesto pasākumu ietekmi, rezultātos ieskaitīt drīkst tikai neto ietaupījumus, ko mēra kā energopatēriņa izmaiņas, kuru tiešais iemesls ir attiecīgais energoefektivitātes pasākums. Lai aprēķinātu neto ietaupījumus, dalībvalstīm vajadzētu izmantot bāzes scenāriju, kas apraksta, kā situācija attīstītos bez attiecīgās politikas. Politikas pasākumus vajadzētu izvērtēt attiecībā pret šo bāzes scenāriju. Dalībvalstīm vajadzētu ievērot, ka tajā pašā periodā varētu tikt īstenoti arī citi politikas pasākumi, kas arī var ietekmēt enerģijas ietaupījumus, tāpēc ne visas pēc izvērtējamās politikas ieviešanas novērotās pārmaiņas var attiecināt tikai uz šo konkrēto politikas pasākumu. Atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu darbībām būtu reāli jāsekmē ietaupījumu panākšana, lai nodrošinātu, ka ir izpildīta prasība, ka ietaupījumiem jābūt reāli saistītiem ar darbībām.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Uzskaitot ietaupījumus, ir svarīgi ietvert visus enerģijas ķēdes posmus, lai palielinātu energoietaupījumu potenciālu elektroenerģijas pārvadē un sadalē.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Enerģijas ietaupījumus, kas izriet no Savienības tiesību aktu īstenošanas, nedrīkst ieskaitīt rezultātos, izņemot gadījumus, kad attiecīgais pasākums neaprobežojas ar attiecīgā Savienības tiesību akta prasību minimumu izpildi vien, proti, ja ar to tiek noteiktas stingrākas energoefektivitātes prasības valsts līmenī vai pasākums tiek piemērots plašāk, nekā prasīts. Atzīstot, ka ēku renovācija ir būtisks un ilgtermiņa faktors, kas iespaido energoefektivitāti, tomēr jāprecizē, ka visus tos enerģijas ietaupījumus, kas izriet no pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt esošo ēku renovāciju, var ieskaitīt rezultātos tikai tad, ja tie rodas papildus norisēm, kas būtu notikušas arī tad, ja politikas pasākuma nebūtu, un ja dalībvalsts pierāda, ka atbildīgā, iesaistītā vai pilnvarotā puse ir faktiski sekmējusi šādu no attiecīgā pasākuma izrietošo ietaupījumu panākšanu.

(10)  Enerģijas ietaupījumus, kas izriet no Savienības tiesību aktu īstenošanas, nedrīkst ieskaitīt rezultātos, izņemot gadījumus, kad attiecīgais pasākums neaprobežojas ar attiecīgā Savienības tiesību akta prasību minimumu izpildi vien, proti, ja ar to tiek noteiktas stingrākas energoefektivitātes prasības valsts līmenī vai pasākums tiek piemērots plašāk, nekā prasīts. Ēkām ir būtisks potenciāls vēl vairāk palielināt energoefektivitāti, un ēku renovācija ir būtisks un ilgtermiņa faktors ar apjomradītiem ietaupījumiem, kas iespaido enerģijas ietaupījumus. Tāpēc ir jāprecizē, ka visus tos enerģijas ietaupījumus, kas izriet no pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt esošo ēku renovāciju, var ieskaitīt rezultātos tikai tad, ja tie rodas papildus norisēm, kas būtu notikušas arī tad, ja politikas pasākuma nebūtu, un ja dalībvalsts pierāda, ka atbildīgā, iesaistītā vai pilnvarotā puse ir faktiski sekmējusi šādu no attiecīgā pasākuma izrietošo ietaupījumu panākšanu.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Efektīva ūdensresursu apsaimniekošana var dot ievērojamu devumu energoietaupījumos. Ūdensapgādes un notekūdeņu nozare saņem 3,5% no elektroenerģijas, ko izmanto Savienībā1a. Turklāt paredzams, ka pieprasījums pēc ūdens palielināsies par 25 % līdz 2040. gadam, galvenokārt pilsētu teritorijās. Tajā pašā laikā ūdens noplūdes veido 24 % no kopējā ūdens daudzuma, ko patērē Savienībā, tādējādi izraisot enerģijas un ūdens zudumus. Tāpēc visiem pasākumiem, kuru mērķis ir efektīvāka ūdens apsaimniekošana un ūdens patēriņa samazināšana, ir potenciāls dot ievērojamu devumu Savienības energoefektivitātes mērķim1b.

 

__________________

 

1a 2016. gada Pasaules enerģētikas pārskats, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, 2016.

 

1b 2016. gada Pasaules enerģētikas pārskats, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, 2016.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)  Šajā pārskatā ir iekļauti apsvērumi par to, ka energoefektivitāti uzskata par vienu no infrastruktūras prioritātēm, atzīstot, ka tā atbilst SVF un citu ekonomikas iestāžu izmantotajai infrastruktūras definīcijai, un nosaka to par būtisku elementu un prioritāru apsvērumu turpmākajos lēmumos par investīcijām Savienības energoinfrastruktūrā 1a.

 

__________________

 

1a Formulējums no Eiropas Parlamenta 2016. gada 2. jūnija ziņojuma par īstenošanas ziņojumu par Energoefektivitātes direktīvu (2012/27/ES)-(2015/2232(INI))

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

10.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10c)  Enerģētikas nozare ir lielākā ūdens patērētāja Savienībā, veidojot 44 % no ūdens patēriņa1a. Viedo tehnoloģiju un procesu izmantošanai ūdens efektīvai pārvaldībai ir potenciāls radīt nozīmīgus enerģijas ietaupījumus, vienlaikus uzlabojot uzņēmumu konkurētspēju.

 

__________________

 

1a Komisijas dienestu darba dokuments, Lauksaimniecība un ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana ES, 2017. gada 28. aprīlis.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

10.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10d)  Ūdens un notekūdeņu sektors var arī veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un samazināt fosilās enerģijas piegādes. Piemēram, enerģijas atgūšana, izmantojot notekūdeņu attīrīšanā radītās dūņas, ļauj ražot enerģiju uz vietas.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Ēku energoefektivitātes uzlabojumi jo īpaši nāks par labu enerģētiskās nabadzības skartajiem patērētājiem. Dalībvalstis jau tagad var prasīt, lai atbildīgās puses savos energotaupības pasākumos iestrādā arī sociālus mērķus saistībā ar enerģētisko nabadzību, un šo iespēju tagad vajadzētu attiecināt arī uz alternatīviem pasākumiem un padarīt par pienākumu, vienlaikus dalībvalstīm atstājot pilnīgu rīcības brīvību tādos aspektos kā šo pasākumu apjoms, tvērums un saturs. Saskaņā ar Līguma 9. pantu Savienības energoefektivitātes politikai jābūt iekļaujošai un tādējādi arī jānodrošina energoefektivitātes pasākumu pieejamība enerģētiskās nabadzības skartiem patērētājiem.

(12)  Ēku energoefektivitātes uzlabojumiem ir jānodrošina ieguvumi visiem patērētājiem, jo īpaši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, tostarp tām, kuras skar enerģētiskā nabadzība. Katra dalībvalsts atkarībā no saviem konkrētajiem apstākļiem var noteikt savu enerģētiskās nabadzības un mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem definīciju. Dalībvalstis jau tagad var prasīt, lai atbildīgās puses savos energotaupības pasākumos iestrādā arī sociālus mērķus saistībā ar enerģētisko nabadzību. Šo iespēju tagad vajadzētu attiecināt arī uz alternatīviem pasākumiem un padarīt par pienākumu, vienlaikus dalībvalstīm atstājot pilnīgu rīcības brīvību tādos aspektos kā šo pasākumu apjoms, tvērums un saturs. Saskaņā ar Līguma 9. pantu Savienības energoefektivitātes politikai jābūt iekļaujošai un tādējādi jānodrošina energoefektivitātes pasākumu pieejamība enerģētiskās nabadzības skartiem patērētājiem un patērētājiem ar zemiem ienākumiem. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jākvantificē mērķi, jānodrošina shēmas ar atbilstošiem finanšu instrumentiem un jāuzrauga pasākumu īstenošana.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Reaģēšana uz atšķirīgu elektroenerģijas pieprasījumu dienas un nakts laikā ir svarīgs energoefektivitātes uzlabošanas instruments, jo tas būtiski palielina patērētāju iespējas ietaupīt enerģiju, pamatojoties uz informāciju, kas norāda uz iespēju optimizēt enerģijas patēriņu laikā, kad pastāv liels enerģijas pieprasījums, tostarp maksimālā pieprasījuma laikā, lai ļautu labāk izmantot pārvades tīklus un ražošanas resursus.

Pamatojums

Šis grozījums attiecas uz ziņojuma projekta apsvērumu Nr. 19. Tā mērķis ir padarīt to skaidrāku, un tas attiecas uz viedtīkliem.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b)  Zemus enerģijas rēķinus būtu jāpanāk, palīdzot patērētājiem samazināt enerģijas izmantošanu, samazinot enerģijas pieprasījumu ēkās, uzlabojot ierīču efektivitāti, padarot pieejamus ar sabiedrisko transportu integrētus zema enerģijas līmeņa transporta veidus un izmantojot velosipēdus. Ēku norobežojošo konstrukciju uzlabošana un enerģijas vajadzību un patēriņa samazināšana ir būtiski aspekti, lai uzlabotu veselības apstākļus iedzīvotāju grupām ar zemu ienākumu līmeni.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12c)  Ir svarīgi uzlabot informētību un sniegt precīzu informāciju par ieguvumiem no energoefektivitātes uzlabošanas un īstenošanas iespējām visiem Savienības iedzīvotājiem. Energoefektivitātes palielināšana ir ļoti svarīga arī Savienības ģeopolitiskajam stāvoklim un drošībai, jo tā samazina Savienības atkarību no degvielas importa no trešām valstīm.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

12.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12d)  Tā kā aptuveni 50 miljoni Savienības mājsaimniecību cieš no enerģētiskās nabadzības, energoefektivitātes pasākumiem ir jābūt vienam no jebkuras rentabilitātes stratēģijas svarīgākajiem elementiem, lai novērstu enerģētisko nabadzību un patērētāju neaizsargātību, un tie papildina sociālā nodrošinājuma politikas nostādnes dalībvalstu līmenī. Lai nodrošinātu, ka energoefektivitātes pasākumi samazina īrnieku enerģētisko nabadzību ilgtspējīgā veidā, būtu jāņem vērā šādu pasākumu izmaksefektivitāte, kā arī īpašnieku un īrnieku pirktspēja, un atbilstīgs finansiālais atbalsts šādiem pasākumiem būtu jānodrošina dalībvalstu līmenī. Saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem visam Savienības ēku fondam ilgtermiņā būs jākļūst par “gandrīz nulles enerģijas ēkām” . Pašreizējie ēku renovācijas rādītāji ir nepietiekami, un visgrūtāk ir sasniegt ēkas, kurās dzīvo iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kurus skar enerģētiskā nabadzība. Tāpēc īpaši svarīgi ir šajā regulā noteiktie pasākumi attiecībā uz enerģijas ietaupījumu pienākumu, energoefektivitātes pienākuma shēmām un alternatīviem politikas pasākumiem.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

12.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12e)  Izmaksām un ieguvumiem no visiem veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, tostarp atmaksāšanās periodiem, vajadzētu būt pilnībā pārredzamiem patērētājiem.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Enerģija, kas ēkās vai uz ēkām saražota, izmantojot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, samazina piegādātās fosilās enerģijas daudzumu. Energopatēriņa samazināšana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana ēku sektorā ir svarīgi pasākumi, kā samazināt Savienības energoatkarību un siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši ņemot vērā 2030. gadam izvirzītos vērienīgos klimata un enerģētikas mērķus, kā arī vispārējās saistības, kuras Savienība uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē (COP21), kas notika Parīzē 2015. gada decembrī. Tāpēc dalībvalstīm būtu jādod iespēja ēkās vai uz tām pašpatēriņam saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas zināmu daudzumu ņemt vērā enerģijas ietaupījumu aprēķinā. Tālab vajadzētu atļaut dalībvalstīm izmantot saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES noteiktās aprēķina metodes.

(13)  Enerģija, kas ēkās vai uz ēkām saražota, izmantojot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, samazina piegādātās fosilās enerģijas daudzumu. Energopatēriņa samazināšana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana ēku sektorā ir svarīgi pasākumi, kā samazināt Savienības energoatkarību un siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši ņemot vērā 2030. gadam izvirzītos vērienīgos klimata un enerģētikas mērķus, kā arī vispārējās saistības, kuras Savienība uzņēmusies Parīzes nolīgumā.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Dalībvalstu uzņēmumu un nozaru enerģijas līdzsvaru var uzlabot, pamatojoties uz aprites ekonomikas principiem un pienācīgi izmantojot rūpnieciskos atkritumus, kā otrreizējās izejvielas, ar noteikumu, ka to enerģijas potenciāls ir augstāks nekā alternatīvo primāro izejvielu potenciāls.

Pamatojums

Šis grozījums attiecas uz ziņojuma projekta apsvērumu Nr. 22.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b)  Izmantojot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un tehnoloģijas, dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt un atvieglot energoefektivitātes pasākumu ieviešanu, tostarp izmantojot inovatīvus enerģētikas pakalpojumus liela un maza apjoma klientiem.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

13.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13c)  Dalībvalstīm būtu jāparāda augsta elastības pakāpe, izstrādājot un īstenojot alternatīvus pasākumus valsts prioritāšu noteikšanai energoefektivitātes jomā, iekļaujot gan energoefektīvus produktus, gan energoefektīvu tehnoloģiju ražošanas procesus; atbalsts ir nepieciešams darbībām, kas vērstas uz mērķiem saistībā ar dabas resursu efektīvu izmantošanu vai saistībā ar vajadzību ieviest aprites ekonomiku;

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek ieviestas izmaiņas ziņojuma projektā ietvertajā grozījumā Nr. 23.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Enerģētikas savienības un Siltumapgādes un dzesēšanas stratēģijas kontekstā ir jānostiprina patērētāju obligātās tiesības saņemt skaidru un savlaicīgu informāciju par savu energopatēriņu, un tas pieder arī pie pasākumiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”. Būtu jāgroza Direktīvas 2012/27/ES 9. –11. pants un VII pielikums, lai nodrošinātu biežākas un pilnīgākas informācijas par energopatēriņu saņemšanu. Tāpat būtu jāprecizē, ka tiesības, kas saistītas ar rēķinu sagatavošanu un norēķinu informāciju, attiecas uz patērētājiem, kas saņem centralizētas siltumapgādes, aukstumapgādes un karstā ūdens apgādes pakalpojumus, pat tad, ja tiem nav tiešas, individuālas līgumattiecības ar energopiegādātāju. Tādēļ šo noteikumu izpratnē terminam “galapatērētājs” būtu jāietver gan galalietotāji, kas siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi pērk pašpatēriņam, gan daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālu ēku atsevišķu vienību iemītniekus/izmantotājus, ja šādas vienības tiek apgādātas no centralizēta avota. Jēdzienam "dalītā uzskaite" vajadzētu attiekties uz patēriņa mērīšanu šādu ēku atsevišķajās vienībās. No 2020. gada 1. janvāra jaunuzstādītajiem siltumskaitītājiem un siltummaksas sadalītājiem vajadzētu būt nolasāmiem attālināti, lai nodrošinātu izmaksefektīvu un biežu patēriņa informācijas sniegšanu. Jauno 9.a pantu iecerēts piemērot tikai centralizētai siltumapgādei, dzesēšanai un karstā ūdens apgādei.

(14)  Enerģētikas savienības un Siltumapgādes un dzesēšanas stratēģijas kontekstā ir jānostiprina patērētāju obligātās tiesības saņemt precīzu, ticamu, skaidru un savlaicīgu informāciju par savu energopatēriņu, un tas pieder arī pie pasākumiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”. Būtu joprojām jāpieprasa uzstādīt individuālos skaitītājus, ja tas ir tehniski iespējami un rentabli tādā nozīmē, ka tas ir samērīgi ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, bet būtu jāgroza Direktīvas 2012/27/ES 9. –11. pants un VII pielikums, lai nodrošinātu biežākas un pilnīgākas informācijas par energopatēriņu saņemšanu, ņemot vērā mērierīču pieejamību un iespējas, lai tādējādi optimizētu energopatēriņu. Dalībvalstīm būtu jāņem arī vērā, ka veiksmīgai jaunu energopatēriņa mērīšanas tehnoloģiju īstenošanai ir vajadzīgas pastiprinātas investīcijas gan lietotāju, gan piegādātāju izglītībā un prasmēs. Tāpat būtu jāprecizē, ka tiesības, kas saistītas ar rēķinu sagatavošanu un norēķinu vai patēriņa informāciju, attiecas uz patērētājiem, kas saņem centralizētas siltumapgādes, aukstumapgādes un karstā ūdens apgādes pakalpojumus, pat tad, ja tiem nav tiešas, individuālas līgumattiecības ar energopiegādātāju. Tādēļ šo noteikumu izpratnē terminam “galapatērētājs” papildus galalietotājiem, kas siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi pērk savam galapatēriņam, būtu jāietver arī daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālu ēku atsevišķu vienību iemītniekus/izmantotājus, ja šādas vienības tiek apgādātas no centralizēta avota un kuriem nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju. Jēdzienam "dalītā uzskaite" vajadzētu attiekties uz patēriņa mērīšanu šādu ēku atsevišķajās vienībās. No 2020. gada 1. janvāra jaunuzstādītajiem siltumskaitītājiem un siltummaksas sadalītājiem vajadzētu būt nolasāmiem attālināti, lai nodrošinātu izmaksefektīvu un biežu patēriņa informācijas sniegšanu. Jauno 9.a pantu iecerēts piemērot tikai centralizētai siltumapgādei, dzesēšanai un karstā ūdens apgādei.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Rēķinu informācija un gada kopsavilkumi ir svarīgi lietotāju informēšanas līdzekļi. Dati par patēriņu un izmaksām var sniegt arī citu informāciju, kas palīdz patērētājiem salīdzināt savu pašreizējo līgumu ar citiem piedāvājumiem, izmantot sūdzību izskatīšanu un atrisināt domstarpības. Tomēr, tā kā strīdi par rēķiniem ir izplatīts patērētāju sūdzību cēlonis, kā arī viens no iemesliem, kāpēc patērētāju apmierinātība un iesaistīšanās enerģētikas sektorā pastāvīgi ir zema, rēķinus vajadzētu padarīt vienkāršākus, skaidrākus un saprotamākus, vienlaikus nodrošinot, ka atsevišķi instrumenti, piemēram, rēķina informācija, informācijas instrumenti un gada kopsavilkumi sniedz visu to informāciju, kas patērētājiem nepieciešama, lai regulētu savu enerģijas patēriņu, salīdzinātu piedāvājumus un mainītu piegādātājus.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b)  Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) šīs direktīvas darbības jomā ir uzņēmumi, kuri nodarbina mazāk nekā 250 personas un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz EUR 43 miljonus saskaņā ar Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punktu1a.

 

_______________

 

1.a Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju

Pamatojums

MVU jēdzienu ir nepieciešams precizēt, jo pastāv dažādas interpretācijas MVU definīcijai Direktīvas 2012/27/ES 8. pantā un tas izraisa lielu administratīvo slogu.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Decentralizētu enerģijas ražošanas vienību veidošana samazina pārvades zudumus un ļauj elastīgi pielāgoties vietējo patērētāju mainīgajam pieprasījumam pēc enerģijas. Koģenerācijas vienību efektivitāte ir 80–90 %. Koģenerācijas stacijas (decentralizētās ražošanas vienības), kuras atrodas tuvu blīvi apdzīvotām teritorijām un ir aprīkotas ar siltuma akumulatoriem, ļauj ražot elektroenerģiju, siltumu un aukstumu saskaņā ar šādu modeli;

 

 

kur: η — gala enerģijas konvertēšanas efektivitāte,

 

Ep — neatjaunojamā primārā enerģija,

 

Eel— elektrība,

 

Qkog — koģenerācijas radītā siltumenerģija,

 

Qchłodz — koģenerācijas radītā dzesēšanas enerģija.

Pamatojums

Ar šo grozījumu ir aizstāts ziņojuma projektā ietvertais grozījums Nr. 24.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b)  Energoefektivitātes paaugstināšana ir tieši atkarīga no turpmāk minētajiem pasākumiem enerģijas ražošanas un pārveides procesos: primārās enerģijas efektīvas pārveides gala enerģijā, efektīvas šīs enerģijas pārvades patērētājiem elektroenerģijas, siltuma vai kurināmā veidā un tās taupīgas izmantošanas galalietotāju vajadzībām; ietaupījumu ietekme uz patēriņa tirgu nebūtu jāuzskata par šādas efektivitātes vienīgo mērķi, jo šādu ietekmi var izraisīt nelabvēlīgas enerģijas cenas.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Ņemot vērā tehnikas progresu un aizvien augošo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanas sektorā, vajadzētu pārskatīt iepriekš noteikto koeficientu attiecībā uz ietaupītajām elektroenerģijas kWh, lai atspoguļotu elektroenerģijas primārās enerģijas faktora (PEF) izmaiņas. Elektroenerģijas PEF aprēķinu pamatā ir gada vidējās vērtības. Kodoleleketroenerģijas un kodolsiltumenerģijas uzskaitē izmanto fiziskās enerģijas satura metodi, savukārt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā no fosilā kurināmā un biomasas izmanto tehniskās pārveidošanas lietderības metodi. No nededzināmiem atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas uzskaitē izmanto tiešās ekvivalences metodi, kuras pamatā ir kopējās primārās enerģijas pieeja. Lai aprēķinātu primārās enerģijas īpatsvaru koģenerācijā saražotā elektroenerģijā, izmanto Direktīvas 2012/27/ES II pielikumā izklāstīto metodi. Tiek izmantota vidējā tirgus pozīcija, nevis marginālā pozīcija. Tiek pieņemts, ka nededzināmu atjaunojamo energoresursu pārveidošanas lietderība ir 100 %, ģeotermālo spēkstaciju pārveidošanas lietderība ir 10 %, bet kodolspēkstaciju pārveidošanas lietderība ir 33 %. Koģenerācijas kopējā efektivitāte tiek aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem Eurostat datiem. Kas attiecas uz sistēmas robežām, visu energoavotu PEF ir 1. Aprēķinu pamatā ir PRIMES atsauces scenārija jaunākā versija. PEF vērtību nosaka, pamatojoties uz prognozi 2020. gadam. Analīze aptver ES dalībvalstis un Norvēģiju. Datu kopa attiecībā uz Norvēģiju ir balstīta uz ENTSO-E datiem.

(16)  Stingri tikai attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem un ņemot vērā tehnikas progresu un aizvien augošo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanas sektorā, būtu rūpīgi jāanalizē un, iespējams, jāpārskata iepriekš noteikto koeficientu attiecībā uz ietaupītajām elektroenerģijas kWh, lai atspoguļotu elektroenerģijas primārās enerģijas faktora (PEF) izmaiņas, atspoguļojot reālo energoavotu struktūru attiecīgajā dalībvalstī ar salīdzināmu un pārredzamu metodiku.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Ņemot vērā to, ka Eiropadome savos 2011. gada 10. jūnija secinājumos par energoefektivitātes plānu (10709/11) uzsvēra, ka ēkas patērē 40 % no Savienības primārās enerģijas, kas ir 50 % no gala enerģijas, un, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi un veicinātu nodarbinātību nozarēs, kurām nepieciešama īpaša kvalifikācija, t. i., būvniecībā un būvniecības produktu ražošanā, kā arī tādās profesionālās darbības jomās kā arhitektūra, pilsētu plānošana un konsultāciju pakalpojumi saistībā ar apkures un dzesēšanas tehnoloģijām, dalībvalstīm būtu jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija šajās jomās, kas būtu paredzēta arī laikam pēc 2020. gada, mobilizējot finansējumu investīcijām dzīvojamo un sabiedrisko ēku masveida siltummodernizācijai, kā arī līdzekļus tādus jaunu mājokļu būvniecībai , kuriem ir nulles līmeņa oglekļa emisijas.

Pamatojums

No tehniskā viedokļa raugoties, iespējas palielināt energoefektivitāti vieglāk var īstenot tieši mājokļu nozarē.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b)  Primārās enerģijas faktors (PEF) būtu jāizmanto kā līdzeklis, lai samazinātu patēriņu un atkarību no fosilā kurināmā un palielinātu energoefektivitāti, kā arī, lai vairāk izvērstu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Šajā sakarā iepriekš noteiktais koeficients attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu kWh būtu jāpielāgo, kad tehnoloģiskā, ekonomiskā vai sociālā attīstība liecina par vajadzību samazināt iepriekš noteikto koeficientu. Komisijai būtu jāanalizē un vajadzības gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai grozītu primārās enerģijas faktora (PEF) iepriekš noteikto koeficientu līdz 2024. gadam.

Pamatojums

Tehnoloģiskā, sociālā vai ekonomiskā attīstība var radīt nepieciešamību pielāgot iepriekš noteikto koeficientu. Tā kā šādas attīstības tendences seko viena otrai strauji, ir svarīgi, lai Komisija pārskatītu iepriekš noteikto koeficientu ievērojamā laika periodā.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai nodrošinātu, ka direktīvas pielikumus un 14. panta 10. punktā minētās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības var atjaunināt, ir jāpagarina Komisijai piešķirtās deleģētās pilnvaras.

svītrots

Pamatojums

Par atjauninājumiem vienmēr būtu jāvienojas ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai būtu iespējams izvērtēt Direktīvas 2012/27/ES efektivitāti, būtu jāievieš prasība par tās vispārēju izvērtēšanu un ziņojuma iesniegšanu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim.

(18)  Lai būtu iespējams izvērtēt Direktīvas 2012/27/ES efektivitāti, būtu jāievieš prasība par tās vispārēju izvērtēšanu un ziņojuma iesniegšanu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim. Šis datums ir pēc UNFCCC globālās izsvēršanas 2023. gadā un dod iespēju pielāgoties šim procesam, ņemot vērā arī ekonomikas un inovācijas attīstību.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par Savienības vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju, vajadzētu spēt palielināt primārās enerģijas patēriņu ar nosacījumu, ka šīs enerģijas pārveidē par gala enerģiju, turpmākajā pārvadē un sadalē, kā arī patēriņa tirgū lietderīgajos ietaupījumos ņem vērā ievērojamo energoefektivitātes palielinājumu katrā tā tehnoloģiskā procesa posmā, kas sastāv no atbrīvotās primārās enerģijas plūsmas.

Pamatojums

Standartiem attiecībā uz izmantojamas enerģijas patēriņu vajadzētu būt līdzsvarotiem visās ES dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19b)  Vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāpiešķir vadoša loma šajā direktīvā noteikto pasākumu izstrādē un plānošanā, izpildē un novērtēšanā, lai tās spētu pienācīgi ņemt vērā savas klimata, kultūras un sabiedrības īpatnības.

Pamatojums

Parlaments 2016. gada februāra rezolūcijā norādīja uz vietējo un reģionālo pašvaldību lomu ES politikas izstrādē tādās jomās kā klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība un pilsētu izaugsme, kur energotaupībai, energoefektivitātes pasākumiem un atjaunojamai enerģijai ir būtiska nozīme. Reģioni ir jāiesaista visos līmeņos, lai uzlabotu koordināciju un mijiedarbību, jo īpaši valstīs ar augstu decentralizācijas līmeni un nodotām pilnvarām.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

19.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19c)  Ņemot vērā ražošanas jaudu nevienmērīgo sadalījumu Savienībā, kopējo energoefektivitāti var palielināt, importējot gala enerģiju no trešām valstīm; tāpēc ir nepieciešama Savienības politika, kas ne tikai reglamentē tirdzniecību ar primāro enerģiju, kas cita starpā ietver arī gāzes un naftas cauruļvadu būvniecību, bet arī gala enerģijas importu pierobežas teritorijās.

Pamatojums

Gala enerģijas imports, piemēram, no kaimiņos esošajām trešām valstīm var nodrošināt lielāku energoefektivitāti nekā enerģijas imports no tālākiem ES reģionos.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2012/27/ES

1. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ar šo direktīvu izveido kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, lai nodrošinātu Savienības 2020. gadam izvirzītā 20 % energoefektivitātes pamatmērķa un 2030. gadam izvirzītā saistošā 30 % energoefektivitātes pamatmērķa sasniegšanu un liktu pamatus turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc šī perioda. Ar to paredz noteikumus, kas izstrādāti, lai novērstu šķēršļus enerģijas tirgū un pārvarētu tirgus nepilnības, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti, un tajā paredzēta indikatīvo nacionālo energoefektivitātes mērķu un devumu noteikšana 2020. gadam un 2030. gadam.

1.  Ar šo direktīvu izveido kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, īstenojot principu energoefektivitāte pirmajā vietā visā enerģijas ķēdē, tostarp enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā, lai nodrošinātu Savienības 2020. gadam izvirzītā 20 % energoefektivitātes pamatmērķa un 2030. gadam izvirzītā saistošā 40% energoefektivitātes pamatmērķa sasniegšanu un liktu pamatus turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc 2030. gada atbilstoši Savienības ilgtermiņa enerģētikas un klimata mērķiem 2050. gadam un atbilstoši Parīzes nolīgumam. Ar to paredz noteikumus, kas izstrādāti, lai novērstu šķēršļus enerģijas tirgū un pārvarētu tirgus nepilnības, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti, un tajā paredzēta indikatīvo nacionālo energoefektivitātes mērķrādītāju 2020. gadam un saistošu valstu energoefektivitātes mērķrādītāju 2030. gadam noteikšana.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2012/27/ES

1. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Šī direktīva sniedz ieguldījumu principa ,,energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanā un nodrošina, ka energoefektivitāte un pieprasījuma reakcija var vienlīdzīgi konkurēt ar ražošanas jaudu. Kad tiek pieņemti plānošanas vai finansēšanas lēmumi, kas skar energosistēmu, allaž jāņem vērā energoefektivitāte.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2012/27/ES

1. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Lai mobilizētu privāto finansējumu energoefektivitātes pasākumiem un ar energoefektivitāti saistītai renovācijai, Komisijai ir jāsāk dialogs ar publiskā un privātā finansējuma iestādēm, lai izstrādātu iespējamos politikas mehānismus. Ņemot vērā lielo potenciālu energoefektivitātes uzlabojumiem ēku sektorā, būtu jo īpaši jāapsver investīcijas šajā nozarē, galveno uzmanību pievēršot dzīvojamām ēkām ar mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Turklāt, lai ieguldījumi energoefektivitātes projektos būtu finansiāli interesantāki un ekonomiski izdevīgi ieguldītājiem, Komisijai ir jāapsver iespējas mazus projektus apvienot ar lieliem projektiem. Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm par privāto investīciju piesaistīšanu ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Direktīvas 2. pantā iekļauj šādu punktu:

 

“(1a)  “enerģijas pārveides ķēde” ir tehnoloģisks process, kas sākas ar primārās enerģijas atbrīvošanu un tās kā gala enerģijas pārvadi uz tirgu, kur patērētājs to pārveido izmantojamā enerģijā (darbā);”

Pamatojums

Šis grozījums aizstāj grozījumu N. 39 ziņojuma projektā un tā nolūks ir nodrošināt lielāku skaidrību.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

1.b   Direktīvas 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3) “enerģijas galapatēriņš” ir visa enerģija, kas piegādāta rūpniecībai, transportam, mājsaimniecībām, pakalpojumu nozarei un lauksaimniecībai. Tajā nav ietverta enerģijas piegāde enerģijas pārveidošanas nozarei un pašai enerģētikas nozarei;

3) “enerģijas galapatēriņš” ir tās patēriņa tirgum piegādātās elektroenerģijas patēriņš, kas ir vajadzīga rūpniecībai un transportam, kā arī enerģija, ko piegādā mājsaimniecībām, pakalpojumu nozarei un lauksaimniecībai; šis patēriņš ir atkarīgs no kopējās sadalei pieejamās jaudas, tostarp aktīvās un reaktīvās jaudas, kas pastāv šādas enerģijas piegādes laikā;

Pamatojums

Pievadei pieejamajai jaudai, lai izvairītos no piegādes pārrāvumiem, vienmēr vajadzētu pārsniegt pieprasījumu, jo tirgū enerģijas patēriņš nav vienmērīgs, Parasti tā pārsniedz pieprasījumu par 20 procentiem.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.c punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

2. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c   Direktīvas 2. pantā iekļauj šādu punktu:

 

“9.a   "publiskā sektora ēka" 5. panta vajadzībām ir ēka, kura ir centrālās valdības vai jebkuras citas valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa publiskā sektora struktūras īpašumā un kuru šīs struktūras aizņem, tostarp ēkas, kas ir slimnīcas, veselības aprūpes iestādes, izglītības iestādes un sociālie mājokļi;"

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

1 pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2012/27/ES

3 pants – 1., 2., 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

3. pants

Energoefektivitātes mērķi

Energoefektivitātes mērķi

1.  Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes mērķi 2020. gadam, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte. Par šiem mērķiem dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 24. panta 1. punktu un XIV pielikuma 1. daļu. To darīdamas, dalībvalstis minētos mērķus izsaka arī kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā, un paskaidro, kā un uz kādu datu pamata šie aprēķini ir veikti.

1.  Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes mērķi 2020. gadam, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte. Par šiem mērķiem dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 24. panta 1. punktu un XIV pielikuma 1. daļu. To darīdamas, dalībvalstis minētos mērķus izsaka arī kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā, un paskaidro, kā un uz kādu datu pamata šie aprēķini ir veikti.

Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis ņem vērā:

Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis ņem vērā:

a)  ka 2020. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1483 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 1086 Mtoe enerģijas galapatēriņa.

a)  ka 2020. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1483 Mtoe primārās enerģijas patēriņa vai 1086 Mtoe enerģijas galapatēriņa;

b)  šajā direktīvā paredzētos pasākumus;

b)  šajā direktīvā paredzētos pasākumus;

c)  pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu valsts enerģijas ietaupījuma mērķus, kuri nosprausti saskaņā ar Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. punktu; un

c)  pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu valsts enerģijas ietaupījuma mērķus, kuri nosprausti saskaņā ar Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. punktu; un

d)  citus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti dalībvalstīs un Savienības līmenī.

d)  citus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti dalībvalstīs un Savienības līmenī.

Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis var ņemt vērā arī valsts apstākļus, kas ietekmē primārās enerģijas patēriņu, piemēram, šādus:

Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis var ņemt vērā arī valsts apstākļus, kas ietekmē primārās enerģijas patēriņu, piemēram, šādus:

(a)  atlikušais izmaksefektīva enerģijas ietaupījuma potenciāls;

(a)  atlikušais izmaksefektīva enerģijas ietaupījuma potenciāls;

(b)  IKP dinamika un prognozes;

(b)  IKP dinamika un prognozes;

(c)  enerģijas importa un eksporta izmaiņas;

(c)  enerģijas importa un eksporta izmaiņas;

(d)  visu atjaunojamo energoresursu, kodolenerģijas, oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas apgūšana; kā arī

(d)  visu atjaunojamo energoresursu, kodolenerģijas, oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas apgūšana; kā arī

(e)  agrākās darbības.

(e)  agrākās darbības.

2.  Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam izvērtē gūtos panākumus un to, vai Savienība varēs panākt, ka 2020. gadā primārās enerģijas patēriņš nav lielāks par 1483 Mtoe, bet enerģijas galapatēriņš nav lielāks par 1086 Mtoe.

2.  Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam izvērtē gūtos panākumus un to, vai Savienība varēs panākt, ka 2020. gadā primārās enerģijas patēriņš nav lielāks par 1483 Mtoe un/vai enerģijas galapatēriņš nav lielāks par 1086 Mtoe.

3.  Komisija 2. punktā minētās izvērtēšanas gaitā:

3.  Komisija 2. punktā minētās izvērtēšanas gaitā:

a)  summē dalībvalstu paziņotos indikatīvos valsts energoefektivitātes mērķus;

(a)  summē dalībvalstu paziņotos indikatīvos valsts energoefektivitātes mērķus;

b)  izvērtē, vai minēto mērķu summa var tikt uzskatīta par uzticamu orientieri attiecībā uz to, vai Savienība kopumā gūst pietiekamu progresu, ņemot vērā pirmā gada ziņojuma novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 1. punktu, un valstu energoefektivitātes rīcības plānu novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 2. punktu;

b)  izvērtē, vai minēto mērķu summa var tikt uzskatīta par uzticamu orientieri attiecībā uz to, vai Savienība kopumā gūst pietiekamu progresu, ņemot vērā pirmā gada ziņojuma novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 1. punktu, un valstu energoefektivitātes rīcības plānu novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 2. punktu;

c)  ņem vērā papildu analīzi, kuras pamatā ir:

c)  ņem vērā papildu analīzi, kuras pamatā ir:

(i)  izvērtējums par progresu attiecībā uz enerģijas patēriņu un enerģijas patēriņu saistībā ar saimniecisko darbību Savienības līmenī, tostarp progresu attiecībā uz enerģijas piegādes efektivitāti dalībvalstīs, kuras savus valsts indikatīvos mērķus ir balstījušas uz enerģijas galapatēriņu vai enerģijas galaietaupījumu, tostarp progresu, kas panākts, dalībvalstīm izpildot šīs direktīvas III nodaļas noteikumus;

(i)  izvērtējums par progresu attiecībā uz enerģijas patēriņu un enerģijas patēriņu saistībā ar saimniecisko darbību Savienības līmenī, tostarp progresu attiecībā uz enerģijas piegādes efektivitāti dalībvalstīs, kuras savus valsts indikatīvos mērķus ir balstījušas uz enerģijas galapatēriņu vai enerģijas galaietaupījumu, tostarp progresu, kas panākts, dalībvalstīm izpildot šīs direktīvas III nodaļas noteikumus;

ii)  modelēšanas rezultāti saistībā ar turpmākajām enerģijas patēriņa tendencēm Savienības līmenī;

ii)  modelēšanas rezultāti saistībā ar turpmākajām enerģijas patēriņa tendencēm Savienības līmenī;

d)   salīdzina saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu iegūtos rezultātus ar enerģijas patēriņa apjomu, kas būtu vajadzīgs, lai 2020. gadā sasniegtu enerģijas patēriņa līmeni ne vairāk kā 1483 Mtoe primārās enerģijas un 1086 Mtoe galapatēriņa enerģijas.

d)   salīdzina saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu iegūtos rezultātus ar enerģijas patēriņa apjomu, kas būtu vajadzīgs, lai 2020. gadā sasniegtu enerģijas patēriņa līmeni ne vairāk kā 1483 Mtoe primārās enerģijas un/vai 1086 Mtoe galapatēriņa enerģijas.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2012/27/ES

3. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes devumu 1. panta 1. punktā minētā ES 2030. gadam izvirzītā mērķrādītāja sasniegšanā saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [4.] un [6.] pantu. Nosakot savu devumu, dalībvalstis ņem vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1321 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa izteiksmē. Dalībvalstis par šiem devumiem paziņo Komisijai savu integrēto nacionālo enerģijas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] un [7.] līdz [11.] pantu.;

4.  Katra dalībvalsts nosaka saistošus nacionālos energoefektivitātes mērķrādītājus, kuri ir kumulatīvi atbilstoši 1. panta 1. punktā minētajam Savienības 2030. gadam izvirzītajam mērķrādītājam

un saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [4.] un [6.] pantu.;

Nosakot savu mērķrādītāju līmeni, dalībvalstis ņem vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1132 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē un 849 Mtoe enerģijas galapatēriņa izteiksmē.

Lai nodrošinātu dalībvalstīm pietiekamu elastīgumu saistošo nacionālo energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā, vienlaikus dodot iespēju to ekonomikai attīstīties un palielināties to rūpnieciskajai ražošanai un aktivitātei, tām ir atļauts noteikt savus mērķrādītājus, pamatojoties uz energointensitāti, kas ir attiecība starp enerģijas patēriņu un iekšzemes kopproduktu (IKP).

Nacionālajos energoefektivitātes mērķrādītājos ņem vērā visus enerģijas ķēdes posmus, tostarp ražošanu, pārvadi, sadali un galapatēriņu.

Dalībvalstis par šiem mērķrādītājiem paziņo Komisijai savu integrēto nacionālo enerģijas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] un [7.] līdz [11.] pantu.;

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

5. pants

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2.a  Direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

5. pants

5. pants

Publisko struktūru ēkas kā piemērs

Publisko struktūru ēkas kā piemērs

1.  Neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, katra dalībvalsts nodrošina, lai, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, katru gadu tiktu renovēti 3 % kopējās platības tās centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai izpildītu vismaz minimālās energoefektivitātes prasības, kuras tā ir noteikusi, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES 4. pantu.

1.  Neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, katra dalībvalsts nodrošina, lai, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, katru gadu tiktu renovēti 3 % kopējās platības tās centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai izpildītu vismaz minimālās energoefektivitātes prasības, kuras tā ir noteikusi, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES 4. pantu. No 2021. gada 1. janvāra šo punktu piemēro visām apsildāmām un/vai dzesējamām ēkām, kuras ir publisko struktūru īpašumā vai izmantošanā, pienācīgi ņemot vērā to attiecīgo kompetenci un administratīvo struktūru.

3 % normu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts centrālās valdības īpašumā esošo un izmantoto ēku, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 500 m 2 , kopējo platību, kas katra gada 1. janvārī neatbilst valsts minimālajām energoefektivitātes prasībām, kuras noteiktas, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES 4. pantu. Sākot ar 2015. gada 9. jūliju minēto robežvērtību samazina līdz 250m2.

3 % normu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts centrālās valdības īpašumā esošo un izmantoto ēku, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 500 m2 , kopējo platību, kas katra gada 1. janvārī neatbilst valsts minimālajām energoefektivitātes prasībām, kuras noteiktas, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES 4. pantu. Sākot ar 2015. gada 9. jūliju minēto robežvērtību samazina līdz 250 m2 un no 2021. gada 1. janvāra attiecina uz publisko struktūru īpašumā esošām un izmantotām ēkām, pienācīgi ņemot vērā to attiecīgās kompetences un administratīvo struktūru.

Ja dalībvalsts ir paredzējusi, ka pienākums ik gadu renovēt 3 % no kopējās platības attiecas uz ēku platībām, kas atrodas tādu administratīvās pārvaldes iestāžu īpašumā un lietošanā, kuras pārstāv par centrālo valdību zemāku līmeni, 3 % normu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts centrālās valdības un to administratīvās pārvaldes iestāžu īpašumā esošo un izmantoto ēku, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 500 m 2 un, sākot ar 2015. gada 9. jūliju – lielāka par 250 m 2 , kopējo platību, kas katra gada 1. janvārī neatbilst valsts minimālajām energoefektivitātes prasībām, kuras noteiktas, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES 4. pantu.

 

Īstenojot centrālās valdības ēku visaptverošas renovācijas pasākumus saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, dalībvalstis var izvēlēties tos attiecināt uz visu ēku, tostarp ēkas ārējo struktūru, iekārtojumu, izmantošanu un uzturēšanu.

Īstenojot publiskā sektora ēku visaptverošas renovācijas pasākumus saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, dalībvalstis var izvēlēties tos attiecināt uz visu ēku, tostarp ēkas ārējo struktūru, iekārtojumu, izmantošanu un uzturēšanu.

Dalībvalsts nosaka, ka energoefektivitātes pasākumos prioritāte ir tām centrālās valdības ēkām, kurām ir viszemākā energoefektivitāte, ja minēto pasākumu īstenošana ir rentabla un tehniski iespējama.

Dalībvalsts nosaka, ka energoefektivitātes pasākumos prioritāte ir tām publiskā sektora ēkām, kurām ir viszemākā energoefektivitāte, ja minēto pasākumu īstenošana ir rentabla un tehniski iespējama.

2.  Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nenoteikt vai nepiemērot 1. punktā minētās prasības šādām ēku kategorijām:

2.  Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nenoteikt vai nepiemērot 1. punktā minētās prasības šādām ēku kategorijām:

a)   ēkām, ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras un vēsturiskās vērtības dēļ, tiktāl, ciktāl konkrētu minimālo energoefektivitātes prasību izpilde nepieņemami izmainītu to raksturu vai izskatu;

a)   ēkām, ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras un vēsturiskās vērtības dēļ, tiktāl, ciktāl konkrētu minimālo energoefektivitātes prasību izpilde nepieņemami izmainītu to raksturu vai izskatu;

b)   ēkām, kuras ir bruņoto spēku vai centrālās valdības īpašumā un kalpo valsts aizsardzības mērķiem, izņemot bruņoto spēku un citu valsts aizsardzības iestāžu personālam paredzētas atsevišķas dzīvojamās telpas vai biroja ēkas;

b)   ēkām, kuras ir bruņoto spēku vai centrālās valdības īpašumā un kalpo valsts aizsardzības mērķiem, izņemot bruņoto spēku un citu valsts aizsardzības iestāžu personālam paredzētas atsevišķas dzīvojamās telpas vai biroja ēkas;

c)   ēkām, kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām.

c)   ēkām, kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām.

3.  Ja dalībvalsts attiecīgajā gadā renovē vairāk nekā 3 % centrālās valdības ēku kopējās platības, tā papildus renovēto platību var ieskaitīt jebkurā no trim iepriekšējo vai nākamo gadu ikgadējā renovācijas normā.

3.  Ja dalībvalsts attiecīgajā gadā renovē vairāk nekā 3 % publisko struktūru ēku kopējās platības, tā papildus renovēto platību var ieskaitīt jebkurā no trim iepriekšējo vai nākamo gadu ikgadējā renovācijas normā.

4.  Dalībvalstis var centrālās valdības ēku ikgadējā renovācijas normā ieskaitīt jaunas ēkas, ko tās izmanto un kas ir to īpašumā, aizstājot centrālās valdības konkrētas ēkas, kuras ir nojauktas divu iepriekšējo gadu laikā, vai ēkas, kas divu iepriekšējo gadu laikā ir pārdotas, nojauktas vai izņemtas no ekspluatācijas citu ēku intensīvāka izmantojuma dēļ.

4.  Dalībvalstis var publisko struktūru ēku ikgadējā renovācijas normā ieskaitīt jaunas ēkas, ko tās izmanto un kas ir to īpašumā, aizstājot publisko struktūru konkrētas ēkas, kuras ir nojauktas divu iepriekšējo gadu laikā, vai ēkas, kas divu iepriekšējo gadu laikā ir pārdotas, nojauktas vai izņemtas no ekspluatācijas citu ēku intensīvāka izmantojuma dēļ.

5.  Piemērojot 1. punktu, dalībvalstis līdz 2013. gada 31. decembrim sagatavo un publisko to centrālās valdības apsildāmo un/vai dzesējamo ēku sarakstu, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 500 m 2 , un, – sākot ar 2015. gada 9. jūliju – to ēku sarakstu, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 250 m 2 , izņemot ēkas, uz kurām attiecas 2. punktā minētais atbrīvojums. Sarakstā norāda šādus datus:

5.  Piemērojot 1. punktu, dalībvalstis līdz 2013. gada 31. decembrim sagatavo un publisko to centrālās valdības apsildāmo un/vai dzesējamo ēku sarakstu, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 500 m 2 , un, – sākot ar 2015. gada 9. jūliju – to ēku sarakstu, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 250 m 2 , izņemot ēkas, uz kurām attiecas 2. punktā minētais atbrīvojums. Sarakstā norāda šādus datus:

a)   platību m 2; un

a)   platību m 2;

b)   katras ēkas energoefektivitāti vai atbilstīgos datus par enerģijas patēriņu.

b)   katras ēkas energoefektivitāti

 

ba)   faktiski izmērīto enerģijas patēriņu;

 

No 2021. gada 1. janvāra šo punktu piemēro visām apsildāmām un/vai dzesējamām ēkām, kuras ir publisko struktūru īpašumā vai izmantošanā.

6.  Neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, dalībvalstis var izvēlēties alternatīvu pieeju šā panta 1. līdz 5. punktam, īstenojot citus rentablus pasākumus, tostarp pilnīgu renovāciju, kā arī pasākumus nolūkā mainīt ēku izmantotāju paradumus, lai līdz 2020. gadam savas centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās, panāktu tādu enerģijas ietaupījuma apjomu, kas ir vismaz līdzvērtīgs 1. punktā noteiktajam apjomam, un kas tiek ziņots ik gadu.

6.  Neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, dalībvalstis var izvēlēties alternatīvu pieeju šā panta 1. līdz 5. punktam, īstenojot citus rentablus pasākumus, tostarp pilnīgu renovāciju, kā arī pasākumus nolūkā mainīt ēku izmantotāju paradumus, lai līdz 2030. gadam savu publisko struktūru īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās, panāktu tādu enerģijas ietaupījuma apjomu, kas ir vismaz līdzvērtīgs 1. punktā noteiktajam apjomam, un kas tiek ziņots ik gadu.

Piemērojot šādu alternatīvu pieeju, dalībvalstis var aplēst enerģijas ietaupījumu, ko nodrošinātu 1. līdz 4. punkta īstenošana, izmantojot atbilstīgas standartvērtības saistībā ar centrālās valdības atsauces ēku enerģijas patēriņu pirms un pēc renovācijas, kā arī ņemot vērā aplēses par to ēku fonda platību. Centrālās valdības atsauces ēku kategorijām ir jāatbilst šādu ēku fondam.

Piemērojot šādu alternatīvu pieeju, dalībvalstis var aplēst enerģijas ietaupījumu, ko nodrošinātu 1. līdz 4. punkta īstenošana, izmantojot atbilstīgas standartvērtības saistībā ar publisko struktūru atsauces ēku enerģijas patēriņu pirms un pēc renovācijas, kā arī ņemot vērā aplēses par to ēku fonda platību. Publiskās struktūras atsauces ēku kategorijām ir jāatbilst šādu ēku fondam.

Dalībvalstis, kas izvēlas alternatīvo iespēju, līdz 2013. gada 31. decembrim paziņo Komisijai alternatīvos pasākumus, ko tās plāno pieņemt, norādot, kā ar šiem pasākumiem tiks panākti līdzvērtīgi energoefektivitātes uzlabojumi centrālajai valdībai piederošajās ēkās.

Dalībvalstis, kas izvēlas alternatīvo iespēju, [12 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] paziņo Komisijai alternatīvos pasākumus, ko tās plāno pieņemt, norādot, kā ar šiem pasākumiem tiks panākti līdzvērtīgi energoefektivitātes uzlabojumi publiskai struktūrai piederošajās ēkās.

7.  Dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā publisko struktūru attiecīgo kompetenci un administratīvo organizāciju, mudina publiskās struktūras, tostarp reģionāla un vietēja līmeņa struktūras, un sociālo mājokļu struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti:

7.  Dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā publisko struktūru attiecīgo kompetenci un administratīvo organizāciju, mudina publiskās struktūras, tostarp reģionāla un vietēja līmeņa struktūras, un sociālo mājokļu struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti:

a)   pieņemt energoefektivitātes plānu, atsevišķu vai kā daļu no plašāka klimata vai vides plāna, kurā iekļauti konkrēti enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes mērķi un darbības, nolūkā sekot centrālās valdības ēku piemēram, kas izklāstīts 1., 5. un 6. punktā;

a)   pieņemt energoefektivitātes plānu un ilgtermiņa renovācijas stratēģiju katrai ēkai, atsevišķu vai kā daļu no plašāka klimata vai vides plāna, kurā iekļauti konkrēti enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes mērķi, kā arī dzīves cikla izmaksu novērtējumi un darbības, nolūkā sekot publiskas struktūras ēku piemēram, kas izklāstīts 1., 5. un 6. punktā;

b)   ieviest energovadības sistēmu, tostarp energoauditus, kā daļu no sava plāna īstenošanas;

b)   ieviest energovadības sistēmu, tostarp energoauditus, kā daļu no sava plāna īstenošanas;

c)   vajadzības gadījumā izmantot energopakalpojumu uzņēmumus un energoefektivitātes līgumu slēgšanu, lai finansētu renovācijas un īstenotu plānus energoefektivitātes uzturēšanai un uzlabošanai ilgtermiņā.

c)   vajadzības gadījumā izmantot energopakalpojumu uzņēmumus un energoefektivitātes līgumu slēgšanu, lai finansētu renovācijas un īstenotu plānus energoefektivitātes uzturēšanai un uzlabošanai ilgtermiņā.

 

7.a  Dalībvalstis ziņo par ikgadējiem enerģijas ietaupījumiem, kas iegūti renovāciju rezultātā, tostarp par pilnīgu renovāciju daļu, un par renovēto kopējo platību saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] 19. pantu.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2012/27/ES

“7. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“7. pants

“7. pants

Energoekonomijas pienākums

Energoekonomijas pienākums

1.  Dalībvalstis sasniedz vismaz šādu kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu:

1.  Dalībvalstis sasniedz vismaz šādu kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu:

a)  no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2013. gada 1. janvāra;

a)  no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2013. gada 1. janvāra;

b)  no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra.

b)  no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu vismaz 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra.

Dalībvalstis turpina panākt jaunus ikgadējus ietaupījumus 1,5 % apmērā desmit gadu periodos pēc 2030. gada, ja vien izvērtēšanā, ko Komisija veic līdz 2027. gadam un pēc tam reizi 10 gados, nav secināts, ka tas vairs nav vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības 2050. gadam izvirzītos enerģētikas un klimata ilgtermiņa mērķus.

Dalībvalstis turpina panākt jaunus ikgadējus ietaupījumus 1,5 % apmērā desmit gadu periodos pēc 2030. gada, ja vien izvērtēšanā, ko Komisija veic līdz 2027. gadam un pēc tam reizi 10 gados, nav secināts, ka tas vairs nav vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības 2050. gadam izvirzītos enerģētikas un klimata ilgtermiņa mērķus.

 

Ietaupījumi katrā periodā tiek uzkrāti kumulatīvi, atkarībā no ietaupījumu apjoma, kas jāsasniedz iepriekšējā (-os) periodā (-os). Ja agrākie politikas pasākumi, programmas un/vai atsevišķas darbības vairs nesniedz ietaupījumus, šo ietaupījumu zudumu ņem vērā, aprēķinot ietaupījuma kopējo apjomu, kas jāsasniedz katra perioda beigās, un zudums tiek aizstāts ar jauniem ietaupījumiem.

Piemērojot b) apakšpunktu un neskarot šā panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis var rezultātos ieskaitīt tikai tādus enerģijas ietaupījumus, kas izriet no jauniem politikas pasākumiem, kuri ieviesti pēc 2020. gada 31. decembra, vai politikas pasākumiem, kuri ieviesti laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie atsevišķām darbībām, kas tiek īstenotas pēc 2020. gada 31. decembra un dod ietaupījumus.

Ietaupījumi, kas jānodrošina b) apakšpunktā minētajā laikposmā, ir kumulatīvi un papildina ietaupījumus, kas jānodrošina a) apakšpunktā minētajā laikposmā Lai to panāktu, un neskarot šā panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis var rezultātos ieskaitīt enerģijas ietaupījumus, kas izriet no jauniem politikas pasākumiem, kas ieviesti pēc 2020. gada 31. decembra vai pirms tam, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie jaunām atsevišķām darbībām, kas tiek īstenotas pēc 2020. gada 31. decembra un dod ietaupījumus, ar nosacījumu, ka tās turpina nodrošināt pārbaudāmus enerģijas ietaupījumus pēc 2020. gada.

Minētajos aprēķinos var daļēji vai pilnībā neiekļaut to pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam.

Tikai a) punktā minētā laikposma nolūkā minētajos aprēķinos var daļēji vai pilnībā neiekļaut to pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam. Pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam, ir pilnībā jāiekļauj aprēķinos b) punktā minētajam laikposmam pēc tā.

Dalībvalstis izlemj, kā jauno ietaupījumu aprēķināto apjomu sadalīt katrā a) un b) apakšpunktā minētajā periodā, ar nosacījumu, ka katra perioda beigās ir panākti vajadzīgie kumulatīvie ietaupījumi.

Dalībvalstis izlemj, kā jauno ietaupījumu aprēķināto apjomu sadalīt katrā a) un b) apakšpunktā minētajā periodā, ar nosacījumu, ka katra perioda beigās ir panākti vajadzīgie kumulatīvie ietaupījumi.

2.  Katra dalībvalsts, ievērojot 3. punktu, var:

2.  Katra dalībvalsts, ievērojot 3. punktu, var:

(a)  izdarīt 1. punkta a) apakšpunktā prasīto aprēķinu, izmantojot šādas vērtības: 1 % 2014. un 2015. gadā; 1,25 % 2016 un 2017. gadā; 1,5 % 2018., 2019. un 2020. gadā;

(a)  izdarīt 1. punkta a) apakšpunktā prasīto aprēķinu, izmantojot šādas vērtības: 1 % 2014. un 2015. gadā; 1,25 % 2016 un 2017. gadā; 1,5 % 2018., 2019. un 2020. gadā;

(b)  aprēķinā neiekļaut visu to enerģijas apjomu vai daļu no tā, kas pārdots izmantošanai rūpnieciskās darbībās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā;

(b)  aprēķinā neiekļaut visu to enerģijas apjomu vai daļu no tā, kas pārdots izmantošanai rūpnieciskās darbībās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā;

(c)  atļaut 1. punktā noteiktajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt enerģijas ietaupījumu, kas, īstenojot 14. panta 4. punktā, 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 1. līdz 6. punktā un 9. punktā paredzētās prasības, ir gūts enerģijas pārveides, sadales un pārvades sektoros, pie kā pieder arī efektīva centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra;

c)  atļaut 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt enerģijas ietaupījumu, kas, īstenojot 14. panta 4. punktā, 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 1. līdz 6. punktā un 9. punktā paredzētās prasības, ir gūts enerģijas pārveides, sadales un pārvades sektoros, pie kā pieder arī efektīva centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra;

d)  šā panta 1. punktā minētajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt izmērāmu un verificējamu enerģijas ietaupījumu, kas gūts ar atsevišķām darbībām, kuras īsteno kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā un pēc tam; un

d)  šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos enerģijas ietaupījumos ieskaitīt izmērāmu un pārbaudāmu enerģijas ietaupījumu, kas gūts atsevišķās darbībās, kuras veic kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā. un

e)  1. punktā prasītajā enerģijas ietaupījumā neiekļaut verificējamu tās enerģijas daudzumu, kas saražota ēkās vai uz ēkām pašpatēriņam, ja pie tā noveduši politikas pasākumi, ar kuriem veicina atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jaunuzstādīšanu.

 

3.  Visi saskaņā ar 2. punktu izvēlētie varianti kopā nedrīkst pārsniegt 25 % no 1. punktā minētā enerģijas ietaupījuma apjoma. Dalībvalstis izvēlētos variantus un to ietekmi aprēķina katram 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajam periodam atsevišķi:

3.  Visi saskaņā ar 2. punktu izvēlētie varianti kopā nedrīkst pārsniegt 25 % no 1. punktā minētā enerģijas ietaupījuma apjoma. Dalībvalstis izvēlētos variantus un to ietekmi aprēķina katram 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajam periodam atsevišķi:

(a)   lai aprēķinātu 1. punkta a) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu;

(a)   lai aprēķinātu 1. punkta a) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu;

b)  lai aprēķinātu 1. punkta b) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktu ar nosacījumu, ka d) punktā minētajām atsevišķajām darbībām būs verificējama un izmērāma ietekme arī pēc 2020. gada 31. decembra.

b)  lai aprēķinātu 1. punkta b) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot tikai 2. punkta c) apakšpunktu;

4.  Pēc 2020. gada 31. decembra panāktos enerģijas ietaupījumus nevar ieskaitīt kumulatīvajā ietaupījuma apjomā, kas jāsasniedz periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

4.  Pēc 2020. gada 31. decembra panāktos enerģijas ietaupījumus nevar ieskaitīt kumulatīvajā ietaupījuma apjomā, kas jāsasniedz periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka ietaupījumus, kas izriet no 7.a pantā, 7.b pantā un 20. panta 6. punktā minētajiem politikas pasākumiem, aprēķina saskaņā ar V pielikumu.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka ietaupījumus, kas izriet no 7.a pantā, 7.b pantā un 20. panta 6. punktā minētajiem politikas pasākumiem, aprēķina saskaņā ar V pielikumu.

6.  Dalībvalstis 1. punktā prasīto ietaupījumu apjomu panāk, vai nu izveidojot 7.a pantā minēto energoefektivitātes pienākuma shēmu, vai pieņemot 7.b pantā minētos alternatīvos pasākumus. Dalībvalstis energoefektivitātes pienākuma shēmu var kombinēt ar alternatīviem politikas pasākumiem.

6.  Dalībvalstis 1. punktā prasīto ietaupījumu apjomu panāk, vai nu izveidojot 7.a pantā minēto energoefektivitātes pienākuma shēmu, vai pieņemot 7.b pantā minētos alternatīvos pasākumus. Dalībvalstis energoefektivitātes pienākuma shēmu var kombinēt ar alternatīviem politikas pasākumiem.

7.  Dalībvalstis pierāda, ka gadījumos, kad politikas pasākumu vai atsevišķu darbību ietekme pārklājas, nenotiek enerģijas ietaupījuma dubulta uzskaite.";

7.  Dalībvalstis pierāda, ka gadījumos, kad politikas pasākumu vai atsevišķu darbību ietekme pārklājas, nenotiek enerģijas ietaupījuma dubulta uzskaite.";

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka šā panta 2. punktā minētās atbildīgās puses, kas darbojas katras dalībvalsts teritorijā, neskarot 7. panta 2. punktu, izpilda 7. panta 1. punkta prasību par kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu.

1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka šā panta 2. punktā minētās atbildīgās puses, kas darbojas katras dalībvalsts teritorijā, neskarot 7. panta 2.punktu, izpilda 7. panta 1. punkta prasību par kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, vai atļauj atbildīgajām pusēm ik gadu veikt ieguldījumus valsts energoefektivitātes fondā saskaņā ar 20. panta 6. punktu.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izraugās atbildīgās puses no energosadales uzņēmumiem un/vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri darbojas to teritorijā, un to vidū var būt transportlīdzekļu degvielas izplatītāji vai transportlīdzekļu degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas darbojas to teritorijā. Pienākuma izpildei nepieciešamo enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalsts izraudzītās atbildīgās puses galalietotāju vidū panāk neatkarīgi no saskaņā ar 7. panta 1. punktu veiktā aprēķina, vai, ja dalībvalstis tā nolēmusi, ar sertificētiem ietaupījumiem, ko panākušas citas personas, kā izklāstīts 5. punkta b) apakšpunktā.

2.  Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izraugās atbildīgās puses no energosadales uzņēmumiem, enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem un transportlīdzekļu degvielas izplatītājiem vai transportlīdzekļu degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas darbojas to teritorijā. Pienākuma izpildei nepieciešamo enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalsts izraudzītās atbildīgās puses galalietotāju vidū panāk neatkarīgi no saskaņā ar 7. panta 1. punktu veiktā aprēķina, vai, ja dalībvalstis tā nolēmusi, ar sertificētiem ietaupījumiem, ko panākušas citas personas, kā izklāstīts 5. punkta b) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi ir izraudzīti kā atbildīgās puses saskaņā ar 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka, pildot savu pienākumus, enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi nerada šķēršļus lietotājiem pāriet no viena piegādātāja pie otra.

Pamatojums

Patērētāju tiesības viegli pāriet no viena piegādātāja pie otra ir ļoti svarīgas, lai uzturētu augsti konkurētspējīgu piegādātāja tirgus ar zemākām cenām patērētājiem. Tās varētu tikt apdraudētas ar “pakešu” pārdošanu, ilgu laiku piesaistot patērētāju vienam piegādātājam. Alternatīva, kā saglabāt pārejas iespējas, varētu būt, liekot uzņēmumiem iegādāties energotaupības sertifikātus no trešām personām.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  to uzliktajos energotaupības pienākumos iestrādā prasības ar sociālu mērķi, piemēram, nosaka, ka daļa no energoefektivitātes pasākumiem prioritārā kārtā jāīsteno enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecībās un sociālajās mājās;

a)  to uzliktajos energotaupības pienākumos iestrādā prasības ar sociālu mērķi, piemēram, nosaka, ka energoefektivitātes pasākumi prioritārā kārtā jāīsteno mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem, tostarp tajās, ko skārusi enerģētiskā nabadzība, un sociālajos mājokļos. Dalībvalstis aprēķina šajās mājsaimniecībās nodrošināto ietaupījumu apjomu salīdzinājumā ar kopējo ietaupījumu apjomu, kas sasniegts mājsaimniecībās, saskaņā ar šo pantu. Šos ietaupījumus publicē saskaņā ar šā panta 6. punktu un iekļauj integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata progresa ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] 21. pantu.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  var atļaut atbildīgajām pusēm pienākumu izpildē ieskaitīt sertificētus enerģijas ietaupījumus, ko panākuši energopakalpojumu sniedzēji vai citas trešās puses, tostarp arī tad, ja atbildīgās puses pasākumus veicina ar citu valsts apstiprinātu struktūru vai publisko iestāžu starpniecību, un tas var notikt un var arī nenotikt oficiālu partnerību ietvaros un var būt kombinācijā ar citiem finansējuma avotiem. Ja dalībvalstis to atļauj, tad tās nodrošina, ka ir ieviests skaidrs, pārredzams un visiem tirgus dalībniekiem pieejams apstiprināšanas process, kura mērķis ir sertifikācijas izmaksu samazināšana;

b)  var atļaut atbildīgajām pusēm pienākumu izpildē ieskaitīt sertificētus enerģijas ietaupījumus, ko panākuši energopakalpojumu sniedzēji vai citas trešās puses, tostarp arī tad, ja atbildīgās puses pasākumus veicina ar citu valsts apstiprinātu struktūru vai publisko iestāžu starpniecību, un tas var notikt un var arī nenotikt oficiālu partnerību ietvaros un var būt kombinācijā ar citiem finansējuma avotiem. Ja dalībvalstis to atļauj, tad tās nodrošina, ka ir ieviests skaidrs, pārredzams, līdzdalīgs un visiem tirgus dalībniekiem pieejams akreditēts apstiprināšanas process, kura mērķis ir sertifikācijas izmaksu samazināšana;

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  ļauj gūt papildu ietaupījumus, ko panāk, pilsētvides centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās izmantojot ilgtspējīgākas tehnoloģijas (kā rezultātā vienlīdz samazina piesārņotājus un daļiņas), tos ieskaitot to enerģijas ietaupījumu apjomā, kas tiek prasīti saskaņā ar 1. punktu;

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cb)  veicina tādu pasākumu pieņemšanu, kas vērsti uz siltumapgādes un dzesēšanas enerģijas ietaupījumu potenciāla izmantošanu, galu galā sniedzot papildu ieguvumus saistībā ar piesārņojumu mazinošu intervences pasākumu īstenošanu;

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

1 pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – cc apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cc)  izveido instrumentus, ar kuriem apliecina enerģijas ietaupījumu, ko rada 8. pantā minētie energoauditi vai līdzvērtīgas enerģijas pārvaldības sistēmas, lai ieskaitītu šos ietaupījumus enerģijas ietaupījuma apjomā, kā tas prasīts 1. punktā;

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – cd apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cd)  var atļaut atbildīgajām pusēm pieskaitīt savam pienākumam enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, kas panākts, izmantojot efektīvu siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūru;

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – ce apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ce)  paredz, ka atbildīgajām pusēm, kas nepiegādā enerģiju privātām mājsaimniecībām, nav jāīsteno energoefektivitātes pasākumi privātās mājsaimniecībās;

Pamatojums

Daudzi atbildīgie uzņēmumi nepiegādā enerģiju privātām mājsaimniecībām. Tāpēc šīm pusēm nav iespējas īstenot pasākumus mājsaimniecībās.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – cf apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cf)  novērtē un veic pasākumus, lai mazinātu ietekmi, ko šādu shēmu radītās tiešās un netiešās izmaksas atstāj uz starptautiskai konkurencei pakļautu energoietilpīgu nozaru konkurētspēju;

Pamatojums

Uz energoietilpīgām rūpniecības nozarēm attiecas daudz dažādu saistību (t. i., ETS ..). Šie uzņēmumi bieži vien ir pakļauti starptautiskai konkurencei un tāpēc tie ir jāaizsargā pret oglekļa emisiju pārvirzi.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 6.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Integrētajos nacionālajos klimata un enerģētikas plānos ir arī noteikts, ka dalībvalstis informē Komisiju par politikas pasākumiem, ko tās paredzējušas veikt saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Šo pasākumu ietekmi aprēķina un iekļauj minētajos plānos. Dalībvalstu izmantotie aprēķini ir balstīti uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas tiek izstrādāti, apspriežoties ar Komisiju ne vēlāk, kā līdz 2019. gada 1. janvārim.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot alternatīvus politikas pasākumus, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka saskaņā ar 7. panta 1. punktu prasītos enerģijas ietaupījumus panāk no galalietotājiem.

1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot alternatīvus politikas pasākumus, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka saskaņā ar 7. panta 1. punktu prasītos enerģijas ietaupījumus pilnībā panāk no galalietotājiem.

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.b pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Turklāt visas iespējas, kā palielināt energoefektivitāti, tostarp transportā izmantojot efektīvāku degvielu, ir attiecināmas uz 7. panta 1. punktā paredzēto kumulatīvo enerģijas galapatēriņa ietaupījumu.

Pamatojums

Pievienotā vērtība, ko transporta dekarbonizācijā dod efektīvas un nepiesārņojošas degvielas maisījuma sastāvdaļas; transporta degvielas maisījuma sastāvdaļas var ieskaitīt energoefektivitātes mērķī.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Izstrādājot alternatīvus politikas pasākumus enerģijas ietaupījumu panākšanai, dalībvalstis ņem vērā, kā tie ietekmēs enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības.

2.  Izstrādājot alternatīvus politikas pasākumus enerģijas ietaupījumu panākšanai, dalībvalstis ņem vērā, kā tie ietekmēs mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, tostarp enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības, un nodrošina, ka pasākumi prioritāri tiek īstenoti šādās mājsaimniecībās un sociālajos mājokļos.

 

Dalībvalstis aprēķina šajās mājsaimniecībās sasniegto ietaupījumu apjomu salīdzinājumā ar kopējo ietaupījumu apjomu, kas sasniegts mājsaimniecībās saskaņā ar šo pantu.

 

Šos ietaupījumus publicē un iekļauj integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata progresa ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] 21. pantu.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

7.c pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Iekļauj šādu pantu:

 

“7.c pants

 

Energoefektivitātes pakalpojumu sniegšana

 

Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka pakalpojumi energoefektivitātes tirgū tiek sniegti konkurētspējīgā un pārredzamā veidā, lai nodrošinātu, ka galapatērētājs var baudīt ieguvumus no pakalpojumu zemākām izmaksām un augstākas kvalitātes, ko rada šie energoefektivitātes pasākumi. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir nediskriminējoša piekļuve energoefektivitātes pakalpojumu tirgum, tādējādi dodot tiem iespēju piedalīties līdztiesīgi ar vertikāli integrētiem operatoriem un pārvarēt enerģijas izplatītājiem vai pārdevējiem piešķirtās konkurences priekšrocību pozīcijas. Dalībvalstis attiecīgi pieņem jebkādus aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka integrētie operatori piedāvā trešām pusēm tādus pašus nosacījumus un līdzekļus, ko tie izmanto energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanai.”

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

9. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai dabasgāzes galalietotājiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli saprātīgi un proporcionāli saistībā ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, tiktu nodrošināti tādi individuāli skaitītāji par konkurētspējīgu cenu, kuri precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu un sniedz informāciju par lietošanas faktisko ilgumu.;

Dalībvalstis nodrošina, lai dabasgāzes galalietotājiem attiecībā uz izvēlēto tehnoloģiju un funkcionalitāti, ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli saprātīgi un proporcionāli saistībā ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, tiktu nodrošināti tādi individuāli skaitītāji un siltumapgādes kontrolaparāti par konkurētspējīgu cenu, kuri precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu un sniedz informāciju par lietošanas faktisko ilgumu, kā arī citu attiecīgu informāciju, kas piemērojama saistībā ar noteikumiem par elektroenerģijas skaitītājiem, kas noteikti Direktīvas (ES) .../... [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta versija)] 19. līdz 22. pantā

Pamatojums

Elektroenerģijas un gāzes patēriņa mērīšana uzlabo patērētāju informētību par faktisko patēriņa līmeni un tādējādi tā var izraisīt izmaiņas cilvēku uzvedībā, lai palielinātu energoefektivitāti un enerģijas ietaupījumus.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa –5. punkts – c apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

9. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Viedā mērierīču sistēma nodrošina galapatērētājiem piekļuvi datiem par savu enerģijas patēriņa un laikrindām par tirgus norēķinu periodiem.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

9. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  panta 3. punktu svītro;

d)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

 

“3.  Noteikumus par datu formātu un funkcionalitāti cik vien iespējams saskaņo ar direktīvas par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) 18. līdz 21. pantu. Patērētāju datus apstrādā atbilstīgi Regulas (ES) 2016/679 (Vispārējā datu aizsardzības regula) noteikumiem. Par piekļuvi saviem datiem viņiem noderīgā formātā no galalietotājiem neiekasē papildu maksu.

Pamatojums

Saskaņā ar noteikumiem par elektroenerģijas uzskaiti patērētājiem joprojām jābūt savu personas datu īpašniekiem. Šiem datiem vajadzētu būt saskaņotiem un pieejamiem visiem tirgus dalībniekiem, ja patērētājs vēlas dalīties ar tiem, lai nodrošinātu konkurenci mazumtirdzniecības tirgos.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2012/27/ES

“9.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“9.a pants

“9.a pants

Centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes uzskaite, dalītā uzskaite un izmaksu sadale

Centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes uzskaite, dalītā uzskaite un izmaksu sadale

1.  Dalībvalstis nodrošina, lai centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes galalietotājiem par konkurētspējīgu cenu tiktu nodrošināti skaitītāji, kas precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu.

1.  Dalībvalstis nodrošina, lai centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes galalietotājiem par konkurētspējīgu cenu tiktu nodrošināti skaitītāji, kas precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu.

Ja ēkas siltumapgāde un dzesēšana vai apgāde ar karsto ūdeni tiek nodrošināta no centrāla avota, kas apkalpo vairākas ēkas, vai no centralizēta siltumapgādes vai dzesēšanas tīkla, tad siltuma vai karstā ūdens skaitītāju allaž uzstāda pie siltummaiņa vai piegādes punkta.

Ja ēkas siltumapgāde, dzesēšana vai apgāde ar karsto ūdeni tiek nodrošināta no centrāla avota, kas apkalpo vairākas ēkas, vai no centralizēta siltumapgādes vai dzesēšanas tīkla, tad skaitītāju uzstāda pie siltummaiņa vai piegādes punkta.

2.  Daudzdzīvokļu ēkās un daudzfunkcionālās ēkās, kuru siltumapgāde un dzesēšana tiek nodrošināta no centrāla avota vai no centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas, uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā.

2.  Daudzdzīvokļu ēkās un daudzfunkcionālās ēkās, kuru siltumapgāde un dzesēšana tiek nodrošināta no centrāla avota vai no centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas, uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, ja tas ir tehniski iespējami un rentabli tādā nozīmē, ka tas ir samērīgi ar potenciālo enerģijas ietaupījumu.

Ja individuālu skaitītāju izmantošana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, katrā ēkas vienībā siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu rentabla. Tādos gadījumos var apsvērt alternatīvas rentablas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē nosacījumus, pie kādiem to uzskata par tehniski neiespējamu vai nerentablu.

Ja individuālu skaitītāju izmantošana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, katrā ēkas vienībā siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu rentabla. Tādos gadījumos var apsvērt alternatīvas rentablas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Pēc apspriešanās ar Komisiju katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē vispārējos kritērijus, metodes un/vai procedūras, ar kurām nosaka, kādā gadījumā to uzskata par tehniski neiespējamu vai nerentablu.

Jaunas ēkas, kas pieder pie pirmajā daļā minētajām ēkām, vai nozīmīgi atjaunotas (renovētas) ēkas, kā noteikts Direktīvā 2010/31/ES, vienmēr aprīko ar individuāliem skaitītājiem.

Jaunās daudzdzīvokļu ēkās un jaunu daudzfunkcionālu ēku dzīvojamajā daļā, ja tām ir centrāls karstā ūdens apgādes avots vai ja to siltumapgāde tiek nodrošināta no centralizētas siltumapgādes sistēmas, neatkarīgi no 1. un 2. apakšpunkta uzstāda individuālos skaitītājus karstajam ūdenim.

3.  Ja siltumapgāde un dzesēšana daudzdzīvokļu un daudzfunkcionālās ēkās tiek nodrošināta, izmantojot centralizētu siltumapgādi vai dzesēšanu, vai ja šādas ēkas galvenokārt izmanto savas koplietošanas apkures vai dzesēšanas sistēmas, dalībvalstis ievieš pārredzamus noteikumus par to, kā sadala izmaksas par siltumenerģijas, dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu šādās ēkās, lai nodrošinātu, ka pārredzami un precīzi tiek uzskaitīts individuālais patēriņš, tostarp šāds:

3.  Ja siltumapgāde un dzesēšana daudzdzīvokļu un daudzfunkcionālās ēkās tiek nodrošināta, izmantojot centralizētu siltumapgādi vai dzesēšanu, vai ja šādas ēkas galvenokārt izmanto savas koplietošanas apkures vai dzesēšanas sistēmas, dalībvalstis ievieš pārredzamus noteikumus par to, kā sadala izmaksas par siltumenerģijas, dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu šādās ēkās, lai nodrošinātu, ka pārredzami un precīzi tiek uzskaitīts individuālais patēriņš, tostarp šāds:

a)   karstais ūdens mājsaimniecības vajadzībām;

a)   karstais ūdens mājsaimniecības vajadzībām;

b)   siltumenerģijas starojums no ēkas konstrukcijām un koplietošanas telpu apsildei vajadzīgā siltumenerģija (ja kāpņutelpas un gaiteņi ir aprīkoti ar radiatoriem);

b)   siltumenerģijas starojums no ēkas konstrukcijām un koplietošanas telpu apsildei vajadzīgā siltumenerģija (ja kāpņutelpas un gaiteņi ir aprīkoti ar radiatoriem);

c)   dzīvokļu apsilde vai dzesēšana.

c)   dzīvokļu apsilde vai dzesēšana.

4.  Šā panta nolūkā, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, uzstāda attālināti nolasāmus skaitītājus un siltummaksas sadalītājus.

4.  Šā panta nolūkā, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, uzstāda jaunus attālināti nolasāmus skaitītājus un siltummaksas sadalītājus. Tehniskās iespējamības un rentabilitātes nosacījumi, kas izklāstīti 2. punkta pirmajā un otrajā daļā, joprojām ir piemērojami.

No 2027. gada 1. janvāra jau uzstādīti, bet attālināti nenolasāmi skaitītāji un siltummaksas sadalītāji tiek aprīkoti ar šo funkciju vai aizstāti ar attālināti nolasāmām ierīcēm, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi, ka tas nav rentabli.”;

No 2027. gada 1. janvāra jau uzstādīti, bet attālināti nenolasāmi skaitītāji un siltummaksas sadalītāji tiek aprīkoti ar šo funkciju vai aizstāti ar attālināti nolasāmām ierīcēm, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi, ka tas nav rentabli.”;

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

10. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja galalietotājiem nav Direktīvā 2009/73/EK minēto viedskaitītāju, dalībvalstis līdz 2014. gada 31. decembrim nodrošina, lai rēķinu informācija par gāzi būtu precīza un balstīta faktiskajā patēriņā saskaņā ar VII pielikuma 1.1. punktu, kur tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatots.;

1.  Ja galalietotājiem nav Direktīvā 2009/73/EK minēto viedskaitītāju, dalībvalstis līdz 2014. gada 31. decembrim nodrošina, lai rēķinu informācija par gāzi būtu uzticama, precīza un balstīta faktiskajā patēriņā saskaņā ar VII pielikuma 1.1. punktu, kur tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatots.;

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

10. pants – 2. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK uzstādītie skaitītāji ļauj iegūt precīzu, faktiskajā patēriņā balstītu rēķinu informāciju. Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem būtu iespējams viegli piekļūt papildu informācijai par agrāko patēriņu detalizētu pašpārbaužu veikšanai.

Saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK uzstādītie skaitītāji sniedz precīzu, faktiskajā patēriņā balstītu rēķinu informāciju. Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem būtu iespējams viegli piekļūt papildu informācijai par agrāko patēriņu detalizētu pašpārbaužu veikšanai.

Pamatojums

Kad viedo skaitītāju funkcijas ir ieslēgtas, būtu jāgarantē, ka sagatavotie rēķini ir precīzi.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2012/27/ES

10.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a pants

10.a pants

Siltumapgādes, dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes rēķinu un patēriņa informācija

Siltumapgādes, dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes rēķinu un patēriņa informācija

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visiem galapatērētājiem tiek sniegta precīza un uz faktisko patēriņu balstīta rēķinu un patēriņa informācija saskaņā ar VII a pielikuma 1. un 2. punktu, ja ir uzstādīti skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka — ja ir uzstādīti skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji — uzticama, precīza un uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem balstīta rēķinu un patēriņa informācija saskaņā ar VII a pielikuma 1. un 2. punktu tiek sniegta visiem galalietotājiem, proti, fiziskām vai juridiskām personām, kuras pērk siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi savam gala patēriņam, vai fiziskām vai juridiskām personām, kuras izmanto atsevišķu ēku vai daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālas ēkas vienību, kam siltumapgādi, dzesēšanu vai karsto ūdeni nodrošina no centrāla avota, un kurām nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju.

Šo pienākumu var izpildīt, izmantojot sistēmu, saskaņā ar kuru galalietotāji paši regulāri nolasa skaitītāja rādījumus un paziņo tos enerģijas piegādātājam, izņemot gadījumus, ja patēriņa uzskaite ir dalīta saskaņā ar 9.a panta 2. punktu. Tikai tad, ja galalietotājs nav iesniedzis skaitītāja rādījumu par konkrētu apmaksas periodu, rēķinu izraksta, balstoties uz patēriņa aplēsi vai fiksētu likmi.

Šo pienākumu var izpildīt — ja to ir paredzējusi dalībvalsts un izņemot gadījumus, kad patēriņa uzskaite ir dalīta saskaņā ar 9.a panta 2. punktu, pamatojoties uz siltummaksas sadalītājiem, — izmantojot sistēmu, saskaņā ar kuru galalietotāji vai galaizmantotāji paši regulāri nolasa un paziņo skaitītāja rādījumus. Tikai tad, ja galalietotājs vai galaizmantotājs nav iesniedzis skaitītāja rādījumu par konkrētu apmaksas periodu, rēķinu izraksta, balstoties uz patēriņa aplēsi vai fiksētu likmi.

2.  Dalībvalstis

2.  Dalībvalstis

a)  paredz, ka, ja ir pieejama informācija par galapatērētājiem izrakstītajiem enerģijas rēķiniem un agrāko patēriņu, to dara pieejamu galapatērētāja izraudzītam energopakalpojumu sniedzējam;

a)  paredz, ka, ja ir pieejama informācija par galaizmantotājiem izrakstītajiem enerģijas rēķiniem un agrāko patēriņu vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem, to pēc galaizmantotāja pieprasījuma dara pieejamu galaizmantotāja izraudzītam energopakalpojumu sniedzējam;

b)  nodrošina, lai galalietotājiem tiktu piedāvāta iespēja rēķinu informāciju un rēķinus saņemt elektroniskā formātā un lai tie pēc pieprasījuma saņemtu skaidru un viegli saprotamu skaidrojumu par rēķina sastādīšanu, it īpaši, ja rēķinu pamatā nav faktiskais patēriņš;

b)  nodrošina, lai galalietotājiem tiktu piedāvāta iespēja rēķinu informāciju un rēķinus saņemt elektroniskā formātā;

c)  nodrošina, lai visiem galapatērētājiem saskaņā ar VII pielikuma 3. punktu līdz ar rēķinu, kura pamatā ir faktiskais patēriņš, tiktu sniegta pienācīga informācija;

c)  nodrošina, lai visiem galaizmantotājiem saskaņā ar VIIa pielikuma 3. punktu līdz ar rēķinu, tiktu sniegta skaidra un saprotama informācija;

d)  var paredzēt, ka pēc galalietotāja pieprasījuma rēķina informācijas sniegšana nav uzskatāma par maksājuma pieprasījumu. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek piedāvāta elastīga kārtība faktisko maksājumu veikšanai;

d)  var paredzēt, ka pēc galalietotāja pieprasījuma rēķina informācijas sniegšana nav uzskatāma par maksājuma pieprasījumu. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek piedāvāta elastīga kārtība faktisko maksājumu veikšanai;

 

da)  veicina kiberdrošību un nodrošina galaizmantotāju privātuma un datu aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

 

2.a  Dalībvalstis izlemj, kam vajadzētu būt atbildīgam par 1. un 2. punktā minētās informācijas sniegšanu tiem galaizmantotājiem, kuriem nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

15. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-a) panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

 

Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām nosaka vienotu metodiku, lai rosinātu tīklu operatorus samazināt zaudējumus, īstenot izmaksu un enerģijas patēriņa ziņā efektīvu ieguldījumu programmu infrastruktūrā un pienācīgi aprēķināt energoefektivitāti un tīkla elastību. Komisija līdz ... [12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] saskaņā ar 23. pantu pieņem deleģēto aktu, ar kuru šo direktīvu papildina, nosakot šīs metodikas specifikācijas.”

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Direktīva 2012/27/ES

15. pants – 5. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori ievēro XII pielikumā noteiktās prasības.;

Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori, veidojot savienojumus, ņem vērā vajadzību nodrošināt siltumapgādes nepārtrauktību un garantē piekļuvi tīklam un augstas efektivitātes koģenerācijai un ievēro XII pielikumā noteiktās prasības.

Pamatojums

Konkurētspējīga un droša siltumapgāde ir būtiska, lai nodrošinātu rentablas rūpnieciskās uzņēmējdarbības darbības, apmierinātu visas patērētāju vajadzības un aizsargātu tos pret neparedzētiem siltumapgādes zaudējumiem.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 11.a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

19.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a  Iekļauj šādu pantu:

 

“19.a pants

 

Eiropas banku finansējums energoefektivitātei

 

Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) pielāgo savus politikas mērķus, lai atzītu, ka energoefektivitāte ir jāuzskata par patstāvīgu enerģijas avotu, bet investīcijas energoefektivitātē par daļu no to infrastruktūras investīciju portfeļa.

 

EIB un ERAB kopā ar valstu attīstību veicinošajām bankām izstrādā, sagatavo un finansē programmas un projektus energoefektivitātes nozarē, tostarp arī attiecībā uz enerģētiskās nabadzības skartām mājsaimniecībām.

 

Dalībvalstis pilnībā izmanto iniciatīvas “Energoviedu ēku vieda finansēšana” iespējas un piedāvātos instrumentus.”

Pamatojums

Ir vajadzīgas būtiskas izmaiņas, lai finanšu iestādes nodrošinātu finanšu instrumentus, kas ir piemēroti liela mēroga investīcijām energoefektivitātē.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11.b punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

20. pants – 6.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.b  Direktīvas 20. pantam pievieno šādu punktu:

 

“6.a   Dalībvalstis veicina shēmas, kuras paredz rēķinpieskaita (on-bill) un/vai nodokļpieskaita (on-tax) atmaksas shēmas, ja energoefektivitātes ieguldījumus priekšfinansē šā panta 1. punktā minētie finansēšanas mehānismi, šā panta 4. punktā minētais valsts energoefektivitātes fonds vai atbildīgās puses, kā minēts 7. panta 4. punktā, un atmaksā, izmantojot fiksētu piemaksu pie izplatīšanas izmaksas, kas piesaistīta individuālam skaitītājam (rēķinpieskaita atmaksa) vai piemaksu par īpašuma nodokli, kas piesaistīta ēkai (nodokļpieskaita atmaksa). Atmaksa paliek piesaistīta skaitītājam vai īpašumam, nevis īpašniekam vai īrniekam. Atmaksāšanas periodus nosaka tādā veidā, ka regulārie maksājumi nepārsniedz ietaupītās enerģijas izmaksas.”

Pamatojums

Rēķinpieskaita atmaksas shēmas atmaksu, veidot daudz uzticamāku atmaksas avotu nekā citi tradicionālie finanšu produkti un mazina darījumu un administratīvās izmaksas, saistot atmaksu ar konkrētu skaitītāju, nevis ar īpašnieku vai nomnieku. Ja shēma ir labi izstrādāta, atmaksājamā summa rēķinpiesaista lietotājiem būs vienāda ar ietaupītajām komunālo pakalpojumu izmaksām vai pat mazāka par tām, jo būs mazāks enerģijas patēriņš. Turklāt rēķinpiesaista atmaksas shēmas palīdz risināt situācijas, kad īrniekiem un īpašniekiem ir atšķirīga motivācija.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 2012/27/ES

23. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2012/27/ES

24. pants – 4.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Enerģētikas savienības stāvokļa apskata kontekstā Komisija saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] 29. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu ziņo par CO2 emisiju tirgus darbību, ņemot vērā apsvērumus par ietekmi uz šīs direktīvas īstenošanu.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2012/27/ES

24. pants – 12. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.  Komisija vēlākais līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem izvērtē šo direktīvu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem.;

12.  Komisija vēlākais līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem izvērtē šo direktīvu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot šīs direktīvas vispārējo efektivitāti un nepieciešamību vēl vairāk pielāgot Savienības energoefektivitātes politiku atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķiem, ekonomikas un inovāciju attīstībai. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem.

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2012/27/ES

24. pants – 12.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a  Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim veic atsevišķu padziļinātu analīzi par energoefektivitātes potenciālu saistībā ar:

 

a) enerģijas pārveidi un transformāciju;

 

b) enerģijas pārvadi un sadali;

 

c) enerģijas ražošanu un tās produktu tālāku transportēšanu, t. i. enerģiju, kas izmantota fosilā kurināmā ieguvei un tā transportēšanai uz izmantošanas vietu.

 

d) enerģijas uzkrāšanu.

 

Pamatojoties uz saviem novērojumiem, vajadzības gadījumā Komisija ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgu tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

IV pielikums – 3. zemsvītras piezīme

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  IV pielikuma 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: "(3) Piemērojams, ja enerģijas ietaupījumu aprēķina primārās enerģijas izteiksmē, izmantojot augšupēju pieeju, ko balsta uz enerģijas galapatēriņu. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) dalībvalstis drīkst piemērot standarta koeficientu 2,0. Dalībvalstis drīkst piemērot atšķirīgu koeficientu ar nosacījumu, ka to var pamatot.";

(a)  IV pielikuma 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: (3) Piemērojams tikai šīs direktīvas mērķiem un tad, ja enerģijas ietaupījumu aprēķina primārās enerģijas izteiksmē, izmantojot augšupēju pieeju, ko balsta uz enerģijas galapatēriņu. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) dalībvalstis piemēro koeficientu, ko nosaka, izmantojot pārskatāmu, visās dalībvalstīs salīdzināmu metodi, pamatojoties uz saviem valsts apstākļiem, kas ietekmē primāro enerģijas patēriņu. Šiem apstākļiem ir jābūt pienācīgi pamatotiem, izmērāmiem un pārbaudāmiem un to pamatā vajadzētu būt objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Dalībvalstis var piemērot standarta koeficientu 2,0 vai citu koeficientu, ar nosacījumu, ka to var pamatot. To darot, dalībvalstis ņem vērā savu energoresursu struktūru, kas iekļauta integrētajos valsts enerģētikas un klimata plānos, kas jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] pantu. Standarta koeficients ir jāpārskata ik pēc 5 gadiem, pamatojoties uz reāliem novērotajiem datiem.

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ir jāpierāda, ka ietaupījumi ir ietaupījumi papildus tiem, kuri rastos jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības. Lai noteiktu, kādu ietaupījumu var deklarēt kā papildu ietaupījumu, dalībvalstis nosaka bāzlīniju, kura raksturo, kā enerģijas patēriņš palielinātos, ja nebūtu attiecīgā politikas pasākuma. Nosakot bāzlīniju, ņem vērā vismaz šādus faktorus: enerģijas patēriņa tendences, patērētāju paradumu izmaiņas, tehnikas progress un citu valsts un ES līmenī īstenotu pasākumu radītas izmaiņas;

(a)  ir jāpierāda, ka ietaupījumi ir ietaupījumi papildus tiem, kuri rastos jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības. Lai noteiktu, kādu ietaupījumu var deklarēt kā papildu ietaupījumu, dalībvalstis nosaka bāzlīniju, kura raksturo, kā enerģijas patēriņš palielinātos, ja nebūtu attiecīgā politikas pasākuma un no tā izrietošo jauno atsevišķo darbību. Nosakot bāzlīniju, ņem vērā vismaz šādus faktorus: enerģijas patēriņa tendences, patērētāju paradumu izmaiņas, tehnikas progress un citu valsts un ES līmenī īstenotu pasākumu radītas izmaiņas;

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ietaupījumus, ko rada obligātu Savienības tiesību aktu īstenošana, uzskata par ietaupījumiem, kas būtu radušies jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības, tāpēc tos nedrīkst deklarēt saskaņā ar 7. panta 1. punktu, izņemot ietaupījumus, kas saistīti esošo ēku renovāciju, ja ir nodrošināts 3. punkta h) apakšpunktā minētais būtiskuma kritērijs;

(b)  ietaupījumus, ko rada obligātu Savienības tiesību aktu īstenošana, uzskata par ietaupījumiem, kas būtu radušies jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības, tāpēc tos nedrīkst deklarēt saskaņā ar 7. panta 1. punktu, izņemot ietaupījumus, kas saistīti ar pasākumiem esošo ēku renovācijas veicināšanai, ja ir nodrošināts 3. punkta h) apakšpunktā minētais būtiskuma kritērijs;

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 2. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  aprēķinot enerģijas ietaupījumu, ņem vērā pasākumu darbības ilgumu. To var darīt, uzskaitot ietaupījumu, ko ar katru atsevišķu darbību iegūs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Kā alternatīvu dalībvalstis drīkst izmantot citu metodi, par kuru aplēsts, ka ar to tiks sasniegts vismaz tāds pats kopējais ietaupījuma apjoms. Izmantojot citas metodes, dalībvalstis nodrošina, ka kopējais ar šīm citām metodēm aprēķinātais enerģijas ietaupījuma apjoms nepārsniedz enerģijas ietaupījuma apjomu, kas būtu radies, ja aprēķinā tiktu skaitīts ietaupījums, ko ar katru atsevišķu darbību sasniegs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu sīki apraksta citas izmantotās metodes un to, kādi noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tās izpilda šo saistošo aprēķināšanas prasību.

(h)  aprēķinot enerģijas ietaupījumu, ņem vērā pasākumu darbības ilgumu un likmi, ar kādu ietaupījums samazinās laika gaitā. Šo aprēķinu veic, uzskaitot ietaupījumu, ko ar katru atsevišķu darbību iegūs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Kā alternatīvu dalībvalstis drīkst izmantot citu metodi, par kuru aplēsts, ka ar to tiks sasniegts vismaz tāds pats kopējais ietaupījuma apjoms. Izmantojot citas metodes, dalībvalstis nodrošina, ka kopējais ar šīm citām metodēm aprēķinātais enerģijas ietaupījuma apjoms nepārsniedz enerģijas ietaupījuma apjomu, kas būtu radies, ja aprēķinā tiktu skaitīts ietaupījums, ko ar katru atsevišķu darbību sasniegs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu sīki apraksta citas izmantotās metodes un to, kādi noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tās izpilda šo saistošo aprēķināšanas prasību.

Grozījums Nr.  90

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 3. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  enerģijas ietaupījuma apjoms, kas ir prasīts vai jāpanāk, īstenojot politikas pasākumu, ir izteikts kā galapatēriņš vai kā primārās enerģijas patēriņš, izmantojot IV pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus;

(d)  enerģijas ietaupījuma apjoms, kas ir prasīts vai jāpanāk, īstenojot politikas pasākumu, ir izteikts kā galapatēriņš un primārās enerģijas patēriņš, izmantojot IV pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus;

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 3. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Politikas pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 7. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalstis drīkst izmantot Direktīvā 2010/31/ES noteikto aprēķinu metodiku tiktāl, ciktāl tas atbilst šīs direktīvas 7. pantā un šajā pielikumā noteiktajām prasībām.

svītrots

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

VIIa pielikums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

VIIa pielikums

VIIa pielikums

Minimālās prasības attiecībā uz rēķiniem un siltumapgādes, dzesēšanas un karstā ūdens faktiskajā patēriņā balstīta patēriņa informācija

Minimālās prasības attiecībā uz rēķiniem un siltumapgādes, dzesēšanas un karstā ūdens patēriņa informāciju

1.   Faktiskajā patēriņā balstīti rēķini

1.   Faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstīti rēķini

Lai ļautu galalietotājiem pielāgot savu enerģijas patēriņu, rēķini tiek sagatavoti vismaz reizi gadā, balstoties uz faktisko patēriņu.

Lai ļautu galaizmantotājiem pielāgot savu enerģijas patēriņu, rēķini tiek sagatavoti vismaz reizi gadā, balstoties uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāju rādījumiem.

2.   Rēķinu vai patēriņa informācijas sniegšanas biežums

2.   Rēķinu vai patēriņa informācijas sniegšanas biežums

No [ierakstīt stāšanās spēkā datumu], ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju dara pieejamu vismaz reizi ceturksnī pēc pieprasījuma vai gadījumā, ja galapatērētāji ir izvēlējušies saņemt elektroniskus rēķinus, vai citos gadījumos – divas reizes gadā.

No [ierakstīt transponēšanas datumu], ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju nodrošina galalietotājiem vismaz reizi ceturksnī pēc pieprasījuma vai gadījumā, ja galapatērētāji ir izvēlējušies saņemt elektroniskus rēķinus, vai citos gadījumos – divas reizes gadā.

No 2022. gada 1. janvāra, ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, rēķinus vai patēriņa informāciju dara pieejamu vismaz reizi mēnesī. Siltumapgādi un dzesēšanu no šīs prasības izpildes drīkst atbrīvot laikā, kas nav siltumapgādes/dzesēšanas sezona.

No 2022. gada 1. janvāra, ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju nodrošina visiem galalietotājiem vismaz reizi mēnesī. To arī pastāvīgi dara pieejamu internetā un atjaunina tik bieži, cik to atļauj izmantotās mērierīces un sistēma. Siltumapgādi un dzesēšanu no šīs prasības izpildes drīkst atbrīvot laikā, kas nav siltumapgādes/dzesēšanas sezona.

3.  Informācijas minimums faktiskajā patēriņā balstītā rēķinā

3.  Rēķinā ietvertās informācijas minimums

Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem skaidrā un saprotamā veidā rēķinos vai līdz ar tiem būtu pieejama šāda informācija:

Ja rēķinu pamatā ir faktiskais patēriņš vai siltummaksas sadalītāju rādījumi, dalībvalstis nodrošina, lai tajos vai līdz ar tiem galaizmantotājiem skaidrā un saprotamā veidā, būtu pieejama šāda precīza informācija:

(a)  pašreizējās faktiskās cenas un enerģijas faktiskais patēriņš;

(a)  pašreizējās faktiskās cenas un enerģijas faktiskais patēriņš vai kopējie siltummaksas un siltummaksas sadalītāju rādījumi;

(b)  informācija par izmantoto kurināmo sadalījumu, tostarp galalietotājiem ar centralizētu siltumapgādi vai centralizētu aukstumapgādi;

(b)  informācija par izmantotā kurināmā struktūru, ar to saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, tostarp galaizmatotājiem ar centralizētu siltumapgādi vai centralizētu aukstumapgādi, un skaidrojums par dažādiem nodokļiem, nodevām un tarifiem;

(c)  galalietotāja pašreizējā siltumapgādes un dzesēšanas enerģijas patēriņa salīdzinājums grafiskā veidā ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā, ar klimatisko apstākļu korekciju;

(c)  galalietotāja pašreizējā siltumapgādes un dzesēšanas enerģijas patēriņa salīdzinājums grafiskā veidā ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā, ar klimatisko apstākļu korekciju;

(d) informācija saziņai ar galalietotāju organizācijām, enerģētikas aģentūrām vai līdzīgām struktūrām, tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt informāciju par pieejamajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, salīdzinošus datus par galalietotāju profiliem un objektīvas enerģiju patērējošo iekārtu tehniskās specifikācijas.

(d) informācija saziņai ar galalietotāju organizācijām, enerģētikas aģentūrām vai līdzīgām struktūrām, tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt informāciju par pieejamajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, salīdzinošus datus par galalietotāju profiliem un objektīvas enerģiju patērējošo iekārtu tehniskās specifikācijas.

 

(da)  informācija par attiecīgajām sūdzību iesniegšanas procedūrām, ombuda pakalpojumiem vai alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem;

Turklāt dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājam skaidrā un saprotamā veidā rēķinos, līdz ar tiem vai līdztekus tiem būtu pieejami salīdzinājumi ar tādas pašas lietotāju kategorijas vidējo normalizēto vai etalona galalietotāju.

(db)  salīdzinājumi ar tādas pašas patērētāju kategorijas vidējo normalizēto vai standarta galaizmantotāju;

 

Ja rēķina pamatā nav faktiskais patēriņš vai siltummaksas sadalītāju rādījumi, tajos iekļauj skaidru un saprotamu paskaidrojumu par to, kā tika aprēķināta rēķinā norādītā summa, un vismaz d) un da) apakšpunktā minēto informāciju.

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

IX pielikums – 1. daļa – g. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2.a  Direktīvas IX pielikuma 1. daļas g) punktu aizstāj ar šādu:

g) ekonomiskā analīze. Ietekmju pārskats

g) Ekonomiskā analīze: Ietekmju pārskats

Ekonomiskajā analīzē ņem vērā visus attiecīgos ekonomikas ietekmes faktorus.

Ekonomiskajā analīzē ņem vērā visus attiecīgos ekonomikas ietekmes faktorus.

Dalībvalstis var izvērtēt un lēmumu pieņemšanā ņemt vērā izmaksas un enerģijas ietaupījumus, ko gūst, saistībā ar analizētajiem risinājumiem palielinot enerģijas piegādes elastīgumu un labāk izmantojot elektroenerģijas tīklus, tostarp ieekonomētās izmaksas un ietaupījumu no samazinātiem infrastruktūras ieguldījumiem.

Dalībvalstis izvērtē un lēmumu pieņemšanā ņem vērā izmaksas un enerģijas ietaupījumus, ko gūst, saistībā ar analizētajiem risinājumiem palielinot enerģijas piegādes elastīgumu un labāk izmantojot elektroenerģijas tīklus, tostarp ieekonomētās izmaksas un ietaupījumu no samazinātiem infrastruktūras ieguldījumiem.

Vērā ņemtajās izmaksās un ieguvumos iekļauj vismaz šādus punktus:

Vērā ņemtajās izmaksās un ieguvumos iekļauj vismaz šādus punktus:

i) ieguvumi

i) ieguvumi

— patērētāja ieguvums (siltumapgāde un elektroenerģija),

— patērētāja ieguvums (siltumapgāde un elektroenerģija),

— ārējie ieguvumi, piemēram, ar vidi un veselību saistīti ieguvumi, kad vien tas iespējams;

— ārējie ieguvumi, piemēram, ar vidi, siltumnīcefekta gāzu emisijām, veselību un drošību saistīti ieguvumi,

 

— ietekme uz darba tirgu, energoapgādes drošību, konkurētspēju,

ii) izmaksas

ii) izmaksas

— iekārtu un aprīkojuma kapitāla izmaksas,

— iekārtu un aprīkojuma kapitāla izmaksas,

— saistīto enerģētikas tīklu kapitāla izmaksas,

— saistīto enerģētikas tīklu kapitāla izmaksas,

— mainīgās un fiksētās ekspluatācijas izmaksas,

— mainīgās un fiksētās ekspluatācijas izmaksas,

— enerģijas izmaksas,

— enerģijas izmaksas,

— ar vidi un veselību saistītās izmaksas, kad vien tas iespējams;

— ar vidi, veselību un drošību saistītās izmaksas,

 

— ar darba tirgu, energoapgādes drošību un konkurētspēju saistītās izmaksas.”

Pamatojums

Izmaksu un ieguvumu analīzē pienācīgi ņem vērā energoefektivitātes pasākumu ekonomisko ietekmi atbilstīgi iepriekš minētajam papildināmo konstatētās ietekmes sarakstam.

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

Pielikums – 2.b punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

XII pielikums – 1. daļa – a punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2.b   direktīvas XII pielikuma a) punktu aizstāj ar šādu:

“a) izveido un publisko standarta noteikumus saistībā ar to izmaksu uzņemšanos un sadali, kas saistītas ar tehniskiem pielāgojumiem, piemēram, tīkla pieslēgumiem un tīkla pastiprinājumiem, uzlabotu tīkla darbību un noteikumiem par nediskriminējošu tīkla kodeksu īstenošanu, kuri ir nepieciešami, lai integrētu jaunus ražotājus, kas augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju piegādā savstarpēji savienotā tīklā;

“a) izveido un publisko standarta noteikumus saistībā ar to izmaksu uzņemšanos un sadali, kas saistītas ar tehniskiem pielāgojumiem, piemēram, tīkla pieslēgumiem, tīkla pastiprinājumiem un jaunu tīklu ieviešanu, uzlabotu tīkla darbību un noteikumiem par nediskriminējošu tīkla kodeksu īstenošanu, kuri ir nepieciešami, lai integrētu jaunus ražotājus, kas augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju piegādā savstarpēji savienotā tīklā vai citos difūzos avotos.”

Pamatojums

Ir jāiekļauj arī augstas efektivitātes tīkli un jauni difūzi enerģijas avoti

20.9.2017

(1)

OJ C 246, 28.7.2017, p. 42.

(2)

OJ C 342, 12.10.2017, p. 119.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS ()

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti

(COM(2016)0761 – C8-0498/2016 – 2016/0376(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Jytte Guteland

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Energopieprasījuma ierobežošana ir viens no 2015. gada 25. februārī pieņemtās Enerģētikas savienības stratēģijas pieciem darba virzieniem. Energoefektivitātes uzlabošana sniegs labumu videi, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabos enerģētisko drošību, proti, samazinās atkarību no enerģijas importa no valstīm ārpus Savienības, samazinās enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palīdzēs mazināt enerģētisko nabadzību un vairot darbavietas un kāpinās saimniecisko darbību visas tautsaimniecības mērogā. Tas atbilst saistībām, ko Savienība uzņēmusies gan Enerģētikas savienības satvarā, gan globālās klimata pārmaiņu apkarošanas kontekstā, kura ar 2015. gada decembra Parīzes nolīgumu iedibināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē.

(1)  Energopieprasījuma ierobežošana ir viens no 2015. gada 25. februārī pieņemtās Enerģētikas savienības stratēģijas pieciem darba virzieniem. Energoefektivitātes uzlabošana sniegs labumu videi, uzlabos gaisa kvalitāti ar mazāku cietā kurināmā pieprasījumu energoefektīvu ēku apkurei, uzlabos Savienības iedzīvotāju veselību, samazinot gaisa piesārņojumu un izveidojot veselīgu klimatu iekštelpās, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabos enerģētisko drošību, proti, samazinās atkarību no enerģijas importa no valstīm ārpus Savienības, samazinās enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palīdzēs mazināt enerģētisko nabadzību un vairot darbavietas un kāpinās saimniecisko darbību visas tautsaimniecības mērogā. Tas atbilst saistībām, ko Savienība uzņēmusies gan Enerģētikas savienības satvarā, gan globālās klimata pārmaiņu apkarošanas kontekstā, kura ar 2015. gada decembra Parīzes nolīgumu iedibināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES9 ir viens no soļiem ceļā uz Enerģētikas savienību, un tā paredz, ka pret energoefektivitāti jāattiecas kā pret pilnvērtīgu energoresursu. Nosakot jaunus noteikumus attiecībā uz piedāvājuma pusi un citām politikas jomām, vajadzētu ievērot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Komisijai vajadzētu nodrošināt, ka energoefektivitāte un pieprasījumreakcija var konkurēt ar ražošanas jaudām ar vienlīdzīgiem nosacījumiem. Kad tiek pieņemti plānošanas vai finansēšanas lēmumi, kas skar energosistēmu, allaž jāņem vērā energoefektivitāte. Ja energoefektivitātes uzlabojumi ir izmaksu ziņā efektīvāki par līdzvērtīgiem piedāvājuma puses pasākumiem, jāizmanto tie. Tas vajadzētu palīdzēt izmantot daudzveidīgos ieguvumus, ko energoefektivitāte sniedz Eiropas sabiedrībai, īpaši iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES9 ir viens no soļiem ceļā uz Enerģētikas savienību, un tā paredz, ka pret energoefektivitāti jāattiecas kā pret pilnvērtīgu energoresursu. Nosakot jaunus noteikumus attiecībā uz piedāvājuma pusi un citām politikas jomām, vajadzētu ievērot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, un tas būtu jāatzīst finanšu iestādēm, sniedzot specializētu finansējumu un instrumentus. Komisijai vajadzētu nodrošināt, ka energoefektivitāte un pieprasījumreakcija var konkurēt ar ražošanas jaudām ar vienlīdzīgiem nosacījumiem. Kad tiek pieņemti plānošanas vai finansēšanas lēmumi, kas skar energosistēmu, allaž jāņem vērā energoefektivitāte. Ja energoefektivitātes uzlabojumi ir izmaksu ziņā efektīvāki par līdzvērtīgiem piedāvājuma puses pasākumiem, jāizmanto tie. Tas vajadzētu palīdzēt izmantot daudzveidīgos ieguvumus, ko energoefektivitāte sniedz Eiropas sabiedrībai, īpaši iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

__________________

__________________

9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Eiropadome 2014. gada oktobrī nosprauda energoefektivitātes mērķi 2030. gadam — 27 %, kas līdz 2020. gadam vēl jāpārskata, “orientējoties uz 30 % Savienībā”. 2015. gada decembrī Eiropas Parlaments aicināja Komisiju izdibināt, cik reāli ir iespējams tādā pašā laika periodā sasniegt energoefektivitātes mērķi 40 %. Tādēļ ir lietderīgi izvērtēt un līdz ar to grozīt direktīvu, lai to pielāgotu 2030. gada perspektīvai.

(3)  Eiropadome 2014. gada oktobrī nosprauda energoefektivitātes mērķi 2030. gadam — 27 %, kas līdz 2020. gadam vēl jāpārskata, “orientējoties uz 30 % Savienībā”. Eiropas Parlaments 2016. gada jūnijā aicināja Komisiju noteikt saistošu energoefektivitātes mērķi 40 % 2030. gadam, kas atspoguļos arī izmaksefektīvas energoefektivitātes potenciāla līmeni. Tādēļ ir lietderīgi izvērtēt un līdz ar to grozīt direktīvu, lai to pielāgotu 2030. gada perspektīvai.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Liels kvotu pārpalikums Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) ekonomikas lejupslīdes dēļ un starptautisko oglekļa kredītu pieplūdums un pārdalīšana ir izraisījusi vāju ETS kvotu cenu. Nav paredzams, ka oglekļa cena prognozējamā nākotnē palielināsies līdz tādam līmenim, kas pietiekami stimulētu uzlabojumus attiecībā uz energotaupību un atjaunojamo enerģiju, tāpēc ir nepieciešams saglabāt energotaupības investīcijām paredzētus īpašus pasākumus un stabilu ilgtermiņa sistēmu Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  2030. gada perspektīvā nav saistošu mērķu valstu līmenī. Saistoša 30 % mērķa veidā būtu skaidri jāparedz, ka Savienībai ES līmenī ir jāsasniedz savi 2020. un 2030. gadam nospraustie energoefektivitātes mērķi, kas izteikti kā primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš. Šādam precizējumam Savienības līmenī nevajadzētu ierobežot dalībvalstu rīcības brīvību savu nacionālo devumu izteikt vai nu primārās enerģijas patēriņu vai enerģijas galapatēriņu, primārās enerģijas ietaupījumu vai enerģijas galaietaupījumu vai energointensitāti. Dalībvalstīm savu nacionālo orientējošo devumu energoefektivitātē vajadzētu noteikt, ņemot vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1321 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa. Tas nozīmē, ka Savienībā primārās enerģijas patēriņš būtu jāsamazina par 23 % un enerģijas galapatēriņš par 17 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tāpat ir nepieciešams novērtēt virzību uz Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķi, un attiecīga prasība ir paredzēta leģislatīvā akta priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību.

(4)  2030. gada perspektīvā būtu vajadzīgi saistoši mērķi gan valstu, gan Savienības līmenī. Saistošam 40 % energoefektivitātes mērķim būtu skaidri jāparedz, ka Savienībai ir jāsasniedz savi 2020. un 2030. gadam nospraustie energoefektivitātes mērķi, kas izteikti kā primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš. Turklāt dalībvalstis sagatavo nacionālos enerģētikas plānus, tostarp saistošus nacionālos mērķus, ko izstrādā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XX (20XX) [Enerģētikas savienības pārvaldība]. Precizējumam Savienības līmenī nevajadzētu ierobežot dalībvalstu rīcības brīvību noteikt savus nacionālos mērķus, pamatojoties vai nu uz primārās enerģijas patēriņu vai enerģijas galapatēriņu, primārās enerģijas ietaupījumu vai enerģijas galaietaupījumu, vai energointensitāti; dalībvalstīm vajadzētu noteikt saistošus nacionālos energoefektivitātes mērķus, ņemot vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1132 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 849 Mtoe enerģijas galapatēriņa. Tas nozīmē, ka Savienībā primārās enerģijas patēriņš būtu jāsamazina par 34 % un enerģijas galapatēriņš par 31 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tāpat ir nepieciešams novērtēt virzību uz Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķi, un attiecīga prasība ir paredzēta leģislatīvā akta priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Ņemot vērā klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, pienākumam panākt attiecīgus enerģijas ietaupījumus būtu jāsaglabājas arī pēc 2020. gada. Saistību perioda pagarināšana pēc 2020. gada dotu lielāku stabilitāti investoriem un tādējādi veicinātu ilgtermiņa investīcijas un ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus, piemēram, ēku renovāciju.

(6)  Ņemot vērā dekarbonizācijas mērķus saskaņā ar Parīzes nolīgumu un klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, kā arī Savienības mērķus 2050. gadam klimata un enerģētikas jomā, pienākumam panākt attiecīgus enerģijas ietaupījumus būtu jāsaglabājas arī pēc 2020. gada. Saistību perioda pagarināšana ar ilgtermiņa redzējumu un saistītajiem politikas pasākumiem pēc 2020. gada dotu lielāku stabilitāti investoriem un tādējādi veicinātu ilgtermiņa investīcijas un ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus, piemēram, ēku renovāciju un virzību uz “gandrīz nulles enerģijas ēkām”. Sadarbība ar privāto sektoru ir svarīga, lai novērtētu, uz kāda pamata varētu piesaistīt privātās investīcijas energoefektivitātes projektos.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Energoefektivitātes uzlabojumiem ir arī pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti, jo energoefektīvākas ēkas samazina pieprasījumu pēc apkures degvielas, jo īpaši arī pēc cietā kurināmā. Tāpēc energoefektivitātes pasākumi palīdz uzlabot gaisa kvalitāti telpās un ārā un palīdz izmaksefektīvā veidā sasniegt Savienības gaisa kvalitātes politikas mērķus, jo īpaši tos, kas paredzēti Direktīvā (ES) 2016/2284 (Gaisa kvalitātes direktīvā)1a. Energopieprasījuma samazināšana ēkās būtu jāuzskata par gaisa kvalitātes politikas elementu kopumā un jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās Savienības robežvērtību sasniegšana attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisijām ir problemātiska un energoefektivitāte varētu palīdzēt sasniegt šos mērķus.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1.–31. lpp.).

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumi nodrošinās enerģijas ietaupījumus arī pēc 2020. gada, tomēr, lai izdotos sasniegt Savienības 2030. gadam izvirzīto energoefektivitātes mērķi, ar šiem pasākumiem pēc 2020. gada būtu jāpanāk vēl jauni papildu ietaupījumi. No otras puses, pēc 2020. gada 31. decembra panāktos enerģijas ietaupījumus nevar ieskaitīt kumulatīvajā enerģijas ietaupījumā, kas jāpanāk periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

(8)  Ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumi nodrošinās enerģijas ietaupījumus arī pēc 2020. gada, tomēr, lai izdotos sasniegt Savienības 2030. gadam izvirzīto energoefektivitātes mērķi un Savienības 2050. gadam izvirzītos mērķus klimata un enerģētikas jomā, ar šiem pasākumiem pēc 2020. gada būtu jāpanāk vēl jauni papildu ietaupījumi. No otras puses, pēc 2020. gada 31. decembra panāktos enerģijas ietaupījumus nevar ieskaitīt kumulatīvajā enerģijas ietaupījumā, kas jāpanāk periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Enerģijas ietaupījumus, kas izriet no Savienības tiesību aktu īstenošanas, nedrīkst ieskaitīt rezultātos, izņemot gadījumus, kad attiecīgais pasākums neaprobežojas ar attiecīgā Savienības tiesību akta prasību minimumu izpildi vien, proti, ja ar to tiek noteiktas stingrākas energoefektivitātes prasības valsts līmenī vai pasākums tiek piemērots plašāk, nekā prasīts. Atzīstot, ka ēku renovācija ir būtisks un ilgtermiņa faktors, kas iespaido energoefektivitāti, tomēr jāprecizē, ka visus tos enerģijas ietaupījumus, kas izriet no pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt esošo ēku renovāciju, var ieskaitīt rezultātos tikai tad, ja tie rodas papildus norisēm, kas būtu notikušas arī tad, ja politikas pasākuma nebūtu, un ja dalībvalsts pierāda, ka atbildīgā, iesaistītā vai pilnvarotā puse ir faktiski sekmējusi šādu no attiecīgā pasākuma izrietošo ietaupījumu panākšanu.

(10)  Enerģijas ietaupījumus, kas izriet no Savienības tiesību aktu īstenošanas, drīkst ieskaitīt rezultātos tikai tad, ja tie izriet no jauniem politikas pasākumiem, kas ieviesti vai nu pēc 2020. gada 31. decembra vai pirms tam, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie jaunām atsevišķām darbībām, kas tiek īstenotas pēc 2020. gada 31. decembra un dod jaunus ietaupījumus, un ka attiecīgais pasākums neaprobežojas ar attiecīgā Savienības tiesību akta prasību minimumu izpildi vien, proti, ja ar to tiek noteiktas stingrākas energoefektivitātes prasības valsts līmenī vai pasākums tiek piemērots plašāk, nekā prasīts. Ēkām ir būtisks potenciāls vēl vairāk palielināt energoefektivitāti, un ēku renovācija ir būtisks un ilgtermiņa faktors, kas iespaido energoefektivitāti, un šī procesa paātrināšana ir nepieciešama, ņemot vērā relatīvi īso atlikušo periodu esošā ēku fonda atjaunošanai. Jāprecizē, ka visus tos enerģijas ietaupījumus, kas izriet no pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt esošo ēku renovāciju, var ieskaitīt rezultātos tikai tad, ja tie rodas papildus norisēm, kas būtu notikušas arī tad, ja politikas pasākuma nebūtu, un ja dalībvalsts pierāda, ka atbildīgā, iesaistītā vai pilnvarotā puse ir faktiski sekmējusi šādu no attiecīgā pasākuma izrietošo ietaupījumu panākšanu.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Efektīva ūdensresursu apsaimniekošana var dot ievērojamu devumu energoietaupījumos. Ūdensresursu nozare izmanto gandrīz 3,5 % no Savienības elektroenerģijas1a. Ūdens attīrīšana un transportēšana ar sūkņu un spiediena sistēmām, ko darbina elektromotori, patērē daudz enerģijas. Paredzams, ka pieprasījums pēc ūdens palielināsies par 25 % līdz 2040. gadam, galvenokārt pilsētās. Tajā pašā laikā ūdens noplūdes veido 24 % no kopējā ūdens daudzuma, ko patērē Eiropā, tādējādi izraisot gan enerģijas, gan ūdens zudumus. Tāpēc pasākumi ar mērķi efektīvāk apsaimniekot ūdensresursus un samazināt to izmantošanu palīdzētu sasniegt Savienības energoefektivitātes mērķi.

 

_______________

 

1a 2016. gada Pasaules enerģētikas pārskats, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, 2016.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)  Rūpniecība patērē vairāk ūdens nekā jebkura cita nozare Eiropā, un tās daļa ir 44 %1a. Viedo tehnoloģiju un procedūru izmantošana ūdensresursu pārvaldīšanā varētu radīt ievērojamu ūdens ietaupīšanu, vienlaikus palielinot uzņēmumu konkurētspēju. Tas pats attiecas uz pilsētām, kur ūdens rada 30–50 % no pašvaldību elektrības rēķiniem.

 

________________

 

1a Komisijas dienestu darba dokuments, Lauksaimniecība un ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana ES, 2017. gada 28. aprīlis.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Ēku energoefektivitātes uzlabojumi jo īpaši nāks par labu enerģētiskās nabadzības skartajiem patērētājiem. Dalībvalstis jau tagad var prasīt, lai atbildīgās puses savos energotaupības pasākumos iestrādā arī sociālus mērķus saistībā ar enerģētisko nabadzību, un šo iespēju tagad vajadzētu attiecināt arī uz alternatīviem pasākumiem un padarīt par pienākumu, vienlaikus dalībvalstīm atstājot pilnīgu rīcības brīvību tādos aspektos kā šo pasākumu apjoms, tvērums un saturs. Saskaņā ar Līguma 9. pantu Savienības energoefektivitātes politikai jābūt iekļaujošai un tādējādi arī jānodrošina energoefektivitātes pasākumu pieejamība enerģētiskās nabadzības skartiem patērētājiem.

(12)  Būtu jānodrošina, ka ēku energoefektivitātes uzlabojumi jo īpaši nāks par labu patērētājiem ar zemiem ienākumiem, kuriem draud enerģētiskā nabadzība. Dalībvalstis jau tagad var prasīt, lai atbildīgās puses savos energotaupības pasākumos iestrādā arī sociālus mērķus saistībā ar enerģētisko nabadzību, un šo iespēju tagad vajadzētu attiecināt arī uz alternatīviem pasākumiem, kuros iekļauta prasība būtisku to daļu īstenot kā prioritāti, un padarīt to par pienākumu, vienlaikus dalībvalstīm atstājot pilnīgu rīcības brīvību tādos aspektos kā šo pasākumu apjoms, tvērums un saturs. Saskaņā ar Līguma 9. pantu Savienības energoefektivitātes politikai jābūt iekļaujošai un tādējādi arī jānodrošina energoefektivitātes pasākumu pieejamība enerģētiskās nabadzības skartiem patērētājiem. Šajā nolūkā vajadzētu pienācīgi definēt enerģētisko nabadzību, uzraudzīt dalībvalstu pasākumu īstenošanu un shēmas papildināt ar atbilstošiem finanšu instrumentiem.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Tā kā aptuveni 50 miljoni Savienības mājsaimniecību cieš no enerģētiskās nabadzības, tad energoefektivitātes pasākumiem ir jābūt vienam no jebkuras rentabilitātes stratēģijas svarīgākajiem elementiem, lai novērstu enerģētisko nabadzību un patērētāju neaizsargātību, un tie papildina sociālā nodrošinājuma politikas nostādnes dalībvalstu līmenī.

Pamatojums

Ar energoefektivitātes pasākumiem jāpalīdz cilvēkiem, kuriem draud enerģētiskā nabadzība un kuriem nebūs līdzekļu nepieciešamo investīciju veikšanai. Ieguldījumi mājsaimniecībās, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, nes ievērojamu labumu šīm mājsaimniecībām un plašākai sabiedrībai kopumā.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b)  Visiem patērētājiem vajadzētu varēt saņemt vislielāko labumu saistībā ar viņu īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem, turklāt ievērojot arī to, ka visām izmaksām, atmaksāšanās periodiem un ieguvumiem ir jābūt pilnībā pārredzamiem.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12c)  Saskaņā ar COP 21 mērķiem (Parīzes nolīgums) visām Savienības ēku fonda ēkām līdz 2050. gadam būs jākļūst par “gandrīz nulles enerģijas ēkām” . Pašreizējie ēku renovācijas rādītāji ir nepietiekami, un visgrūtāk ir sasniegt ēkas, kuras pieder iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kam draud enerģētiskā nabadzība, vai kuras tie apdzīvo. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir pasākumi, kas noteikti 7., 7.a un 7.b pantā.

Pamatojums

Ar energoefektivitātes pasākumiem jāpalīdz cilvēkiem, kuriem draud enerģētiskā nabadzība un kuriem nebūs līdzekļu nepieciešamo investīciju veikšanai. Ieguldījumi mājsaimniecībās, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, nes ievērojamu labumu šīm mājsaimniecībām un plašākai sabiedrībai kopumā.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Enerģija, kas ēkās vai uz ēkām saražota, izmantojot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, samazina piegādātās fosilās enerģijas daudzumu. Energopatēriņa samazināšana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana ēku sektorā ir svarīgi pasākumi, kā samazināt Savienības energoatkarību un siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši ņemot vērā 2030. gadam izvirzītos vērienīgos klimata un enerģētikas mērķus, kā arī vispārējās saistības, kuras Savienība uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē (COP21), kas notika Parīzē 2015. gada decembrī. Tāpēc dalībvalstīm būtu jādod iespēja ēkās vai uz tām pašpatēriņam saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas zināmu daudzumu ņemt vērā enerģijas ietaupījumu aprēķinā. Tālab vajadzētu atļaut dalībvalstīm izmantot saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES noteiktās aprēķina metodes.

(13)  Enerģija, kas ēkās vai uz ēkām saražota, izmantojot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, samazina piegādātās fosilās enerģijas daudzumu. Energopatēriņa samazināšana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana ēku sektorā ir svarīgi pasākumi, kā samazināt Savienības energoatkarību un siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši ņemot vērā 2030. gadam izvirzītos vērienīgos klimata un enerģētikas mērķus, kā arī vispārējās saistības, kuras Savienība uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē (COP21) Parīzē 2015. gada decembrī un kurās teikts, ka globālās vidējās temperatūras pieaugums būtu jānotur krietni zem 2 °C, un ka būtu jāveic centieni ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu pieņemt vērienīgas ilgtermiņa renovācijas stratēģijas saskaņā ar 2.a pantu Direktīvā 2010/31/ES ar mērķi panākt augsti energoefektīvu GNĒE fondu līdz 2050. gadam un atlikušās enerģijas vajadzības apmierināt ar atjaunojamo enerģiju.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Enerģētikas savienības un Siltumapgādes un dzesēšanas stratēģijas kontekstā ir jānostiprina patērētāju obligātās tiesības saņemt skaidru un savlaicīgu informāciju par savu energopatēriņu, un tas pieder arī pie pasākumiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”. Būtu jāgroza Direktīvas 2012/27/ES 9. –11. pants un VII pielikums, lai nodrošinātu biežākas un pilnīgākas informācijas par energopatēriņu saņemšanu. Tāpat būtu jāprecizē, ka tiesības, kas saistītas ar rēķinu sagatavošanu un norēķinu informāciju, attiecas uz patērētājiem, kas saņem centralizētas siltumapgādes, aukstumapgādes un karstā ūdens apgādes pakalpojumus, pat tad, ja tiem nav tiešas, individuālas līgumattiecības ar energopiegādātāju. Tādēļ šo noteikumu izpratnē terminam “galapatērētājs” būtu jāietver gan galalietotāji, kas siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi pērk pašpatēriņam, gan daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālu ēku atsevišķu vienību iemītniekus/izmantotājus, ja šādas vienības tiek apgādātas no centralizēta avota. Jēdzienam “dalītā uzskaite” vajadzētu attiekties uz patēriņa mērīšanu šādu ēku atsevišķajās vienībās. No 2020. gada 1. janvāra jaunuzstādītajiem siltumskaitītājiem un siltummaksas sadalītājiem vajadzētu būt nolasāmiem attālināti, lai nodrošinātu izmaksefektīvu un biežu patēriņa informācijas sniegšanu. Jauno 9.a pantu iecerēts piemērot tikai centralizētai siltumapgādei, dzesēšanai un karstā ūdens apgādei.

(14)  Enerģētikas savienības un Siltumapgādes un dzesēšanas stratēģijas kontekstā ir jānostiprina patērētāju obligātās tiesības saņemt skaidru un savlaicīgu informāciju par savu energopatēriņu, un tas pieder arī pie pasākumiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”. Ar mērķi optimizēt enerģijas izmantošanu, ko veic patērētāji, būtu jāgroza Direktīvas 2012/27/ES 9.–11. pants un VII pielikums, lai nodrošinātu biežākas un pilnīgākas informācijas par energopatēriņu saņemšanu, kad tas ir tehniski iespējami un izmaksefektīvi, ņemot vērā uzstādītās uzskaites ierīces. Tāpat būtu jāprecizē, ka tiesības, kas saistītas ar rēķinu sagatavošanu un norēķinu vai patēriņa informāciju, attiecas uz patērētājiem, kas saņem centralizētas siltumapgādes, aukstumapgādes un karstā ūdens apgādes pakalpojumus, pat tad, ja tiem nav tiešas, individuālas līgumattiecības ar energopiegādātāju. Termina “galalietotājs” definīciju var saprast tā, ka tā ietver tikai fiziskas vai juridiskas personas, kuras iepērk enerģiju uz tieša, individuāla līguma pamata ar energopiegādātāju. Terminam “galapatērētājs” būtu jāattiecas uz plašāku patērētāju grupu. Terminam “galapatērētājs” papildus galalietotājiem, kas siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi pērk pašpatēriņam, vajadzētu ietvert arī daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālu ēku atsevišķu vienību iemītniekus, ja šādas vienības tiek apgādātas no centralizēta avota un ja iemītniekiem nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju. No 2020. gada 1. janvāra jaunuzstādītajiem siltumskaitītājiem un siltummaksas sadalītājiem vajadzētu būt nolasāmiem attālināti, lai nodrošinātu izmaksefektīvu un biežu patēriņa informācijas sniegšanu. Jauno 9.a pantu iecerēts piemērot tikai centralizētai siltumapgādei, dzesēšanai un karstā ūdens apgādei. Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai izlemt, kā vislabāk izstrādāt detalizētus pasākumus, lai regulāri sniegtu plašāku informāciju par enerģijas patēriņu iedzīvotājiem, kas dzīvo tādu daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālu ēku atsevišķās vienībās, kurām no centralizēta avota tiek nodrošināta siltumapgāde, dzesēšanu vai karstais ūdens. Jēdzienam “dalītā uzskaite” vajadzētu attiekties uz patēriņa mērīšanu šādu ēku atsevišķajās vienībās. Dalītās uzskaites izmaksu efektivitāte ir atkarīga no tā, vai saistītās izmaksas ir samērīgas potenciālajiem enerģijas ietaupījumiem.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Ņemot vērā šīs jaunās prasības, dalībvalstīm būtu jāņem vērā, ka inovācijai un jaunai tehnoloģijai ir vajadzīgas pastiprinātas investīcijas izglītībā un prasmēs, kas ir nepieciešamas veiksmīgai šādu tehnoloģiju īstenošanai un lai gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi varētu sniegt savu devumu Komisijas vai dalībvalstu izvirzīto energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Daži Direktīvas 2012/27/ES 15. panta noteikumi par enerģijas pārveidi, pārvadi un sadali būtu jāatceļ. Enerģētikas acquis pārskatīšanas gaitā var izrādīties, ka dažādos enerģētikas tiesību aktos noteiktie dalībvalstu pienākumi ir jāpārstrukturē. Šādai pārstrukturēšanai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu pienākumu izpildīt Direktīvas 2012/27/ES pamatprasības, kas var pilnībā vai daļēji tikt iestrādātas citos aktos.

(15)  Daži Direktīvas 2012/27/ES 15. panta noteikumi par enerģijas pārveidi, pārvadi un sadali būtu jāpielāgo attiecīgajiem elektroenerģijas tirgus noteikumiem. Enerģētikas acquis pārskatīšanas gaitā var izrādīties, ka dažādos enerģētikas tiesību aktos noteiktie dalībvalstu pienākumi ir jāpārstrukturē. Šādai pārstrukturēšanai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu pienākumu izpildīt Direktīvas 2012/27/ES pamatprasības.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai būtu iespējams izvērtēt Direktīvas 2012/27/ES efektivitāti, būtu jāievieš prasība par tās vispārēju izvērtēšanu un ziņojuma iesniegšanu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim.

(18)  Tiesību akti enerģētikas un klimata jomā papildina viens otru, un tiem vajadzētu būt savstarpēji pastiprinošiem. Tādējādi, ievērojot saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, sešu mēnešu laikā pēc UNFCCC globālās izsvēršanas 2023. gadā un pielāgojot pārskatīšanas procesu Pārvaldības regulai [], Komisijai būtu vispārēji jāpārskata Direktīva 2012/27/ES un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā ir novērtēta Direktīvas 2012/27/ES vispārējā efektivitāte un nepieciešamība pielāgot Savienības energoefektivitātes politiku atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķiem. Šāds pārskats būtu jāveic un ziņojums jāiesniedz arī turpmākajās globālajās izsvēršanās.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2012/27/ES

1. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ar šo direktīvu izveido kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, lai nodrošinātu Savienības 2020. gadam izvirzītā 20 % energoefektivitātes pamatmērķa un 2030. gadam izvirzītā saistošā 30 % energoefektivitātes pamatmērķa sasniegšanu un liktu pamatus turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc šī perioda. Ar to paredz noteikumus, kas izstrādāti, lai novērstu šķēršļus enerģijas tirgū un pārvarētu tirgus nepilnības, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti, un tajā paredzēta indikatīvo nacionālo energoefektivitātes mērķu un devumu noteikšana 2020. gadam un 2030. gadam.

1.  Ar šo direktīvu izveido kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, lai nodrošinātu Savienības 2020. gadam izvirzītā 20 % energoefektivitātes pamatmērķa un 2030. gadam izvirzītā saistošā 40 % energoefektivitātes pamatmērķa sasniegšanu un liktu pamatus turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc šī perioda atbilstoši iepriekš izvirzītajiem ilgtermiņa enerģijas mērķiem un saistībām Enerģētikas savienības ietvaros, kā arī globālajam klimata mērķim saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Ar to paredz noteikumus, kas izstrādāti, lai novērstu šķēršļus enerģijas tirgū un pārvarētu tirgus nepilnības, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti, un sasaista ar Savienības principu izvirzīt pirmajā vietā energoefektivitāti, sniedzot daudzveidīgus ieguvumus klimatam, Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Turklāt direktīvā paredzēta nacionālo energoefektivitātes mērķu noteikšana 2020. gadam un saistošu nacionālo energoefektivitātes mērķu un devumu noteikšana 2030. gadam.

 

Lai mobilizētu privāto finansējumu energoefektivitātes pasākumiem un ar energoefektivitāti saistītai renovācijai, Komisijai ir jāsāk dialogs ar publiskā un privātā finansējuma iestādēm, lai izstrādātu iespējamos politikas mehānismus. Ņemot vērā lielo potenciālu energoefektivitātes uzlabojumiem ēku sektorā, būtu jo īpaši jāapsver investīcijas šajā nozarē, galveno uzmanību pievēršot dzīvojamām ēkām ar mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Turklāt, lai investīcijas energoefektivitātes projektos padarītu finansiāli interesantākas un ekonomiski izdevīgākas investoriem, Komisijai būtu jāapsver iespējas mazus projektus apvienot, izveidojot lielākus projektus. Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm par privāto investīciju piesaistīšanu ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

2. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Direktīvas 2. pantā iekļauj jaunu 8.a punktu:

 

(8a)   “publiskā iestāde” ir jebkura valdība vai cita publiskās pārvaldes iestāde valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, tostarp slimnīcas un veselības aprūpes iestādes, kā arī izglītības iestāžu ēkas un sociālie mājokļi;

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2012/27/ES

3. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

3. pants

Energoefektivitātes mērķi

Energoefektivitātes mērķi

1.   Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes mērķi 2020. gadam, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte. Par šiem mērķiem dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 24. panta 1. punktu un XIV pielikuma 1. daļu. To darīdamas, dalībvalstis minētos mērķus izsaka arī kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā, un paskaidro, kā un uz kādu datu pamata šie aprēķini ir veikti.

1.   Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes mērķi 2020. gadam un saistošu nacionālo mērķi 2030. gadam, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte. Par šiem mērķiem dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 24. panta 1. punktu un XIV pielikuma 1. daļu. To darīdamas, dalībvalstis minētos mērķus izsaka arī kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā, un paskaidro, kā un uz kādu datu pamata šie aprēķini ir veikti.

Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis ņem vērā:

Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis ņem vērā:

a)  ka 2020. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1483 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 1086 Mtoe enerģijas galapatēriņa.

a)  ka 2020. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1483 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 1086 Mtoe enerģijas galapatēriņa.

b)  šajā direktīvā paredzētos pasākumus;

b)  šajā direktīvā paredzētos pasākumus;

c)  pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu valsts enerģijas ietaupījuma mērķus, kuri nosprausti saskaņā ar Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. punktu; un

c)  pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu valsts enerģijas ietaupījuma mērķus, kuri nosprausti saskaņā ar Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. punktu; un

d)  citus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti dalībvalstīs un Savienības līmenī.

d)  citus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti dalībvalstīs un Savienības līmenī.

Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis var ņemt vērā arī valsts apstākļus, kas ietekmē primārās enerģijas patēriņu, piemēram, šādus:

Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis var ņemt vērā arī valsts apstākļus, kas ietekmē primārās enerģijas patēriņu, piemēram, šādus:

a)  atlikušais izmaksefektīva enerģijas ietaupījuma potenciāls;

a)  atlikušais izmaksefektīva enerģijas ietaupījuma potenciāls;

b)  IKP dinamika un prognozes;

b)  IKP dinamika un prognozes;

c)  enerģijas importa un eksporta izmaiņas;

c)  enerģijas importa un eksporta izmaiņas;

 

ca)  tehnoloģiskā attīstība, kas var sekmēt mērķu īstenošanu;

  visu atjaunojamo energoresursu, kodolenerģijas, oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas apgūšana; un

d)  visu atjaunojamo energoresursu, kodolenerģijas, oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas apgūšana; un

 

(da)  2015. gada decembra Parīzes nolīgumu, kurā Savienībai un dalībvalstīm ir izvirzīta prasība ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C un, vēlams, ne vairāk kā līdz 1,5 °C; un

 

(db)  Savienības klimata un enerģijas mērķus 2050. gadam.

e)  agrākās darbības.

e)  agrākās darbības.

2. Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam izvērtē gūtos panākumus un to, vai Savienība varēs panākt, ka 2020. gadā primārās enerģijas patēriņš nav lielāks par 1483 Mtoe, bet enerģijas galapatēriņš nav lielāks par 1086 Mtoe.

2. Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam izvērtē gūtos panākumus un to, vai Savienība varēs panākt, ka 2020. gadā primārās enerģijas patēriņš nav lielāks par 1483 Mtoe, bet enerģijas galapatēriņš nav lielāks par 1086 Mtoe.

3. Komisija 2. punktā minētās izvērtēšanas gaitā:

3. Komisija 2. punktā minētās izvērtēšanas gaitā:

a)  summē dalībvalstu paziņotos indikatīvos valsts energoefektivitātes mērķus;

a)  summē dalībvalstu paziņotos valsts energoefektivitātes mērķus;

b)  izvērtē, vai minēto mērķu summa var tikt uzskatīta par uzticamu orientieri attiecībā uz to, vai Savienība kopumā gūst pietiekamu progresu, ņemot vērā pirmā gada ziņojuma novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 1. punktu, un valstu energoefektivitātes rīcības plānu novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 2. punktu;

b)  izvērtē, vai minēto mērķu summa var tikt uzskatīta par uzticamu un īstenojamu orientieri, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, attiecībā uz to, vai Savienība kopumā gūst pietiekamu progresu, ņemot vērā pirmā gada ziņojuma novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 1. punktu, un valstu energoefektivitātes rīcības plānu novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 2. punktu;

c)  ņem vērā papildu analīzi, kuras pamatā ir:

c)  ņem vērā papildu analīzi, kuras pamatā ir:

(i)  izvērtējums par progresu attiecībā uz enerģijas patēriņu un enerģijas patēriņu saistībā ar saimniecisko darbību Savienības līmenī, tostarp progresu attiecībā uz enerģijas piegādes efektivitāti dalībvalstīs, kuras savus valsts indikatīvos mērķus ir balstījušas uz enerģijas galapatēriņu vai enerģijas galaietaupījumu, tostarp progresu, kas panākts, dalībvalstīm izpildot šīs direktīvas III nodaļas noteikumus;

(i)  izvērtējums par progresu attiecībā uz enerģijas patēriņu un enerģijas patēriņu saistībā ar saimniecisko darbību Savienības līmenī, tostarp progresu attiecībā uz enerģijas piegādes efektivitāti dalībvalstīs, kuras savus valsts indikatīvos mērķus ir balstījušas uz enerģijas galapatēriņu vai enerģijas galaietaupījumu, tostarp progresu, kas panākts, dalībvalstīm izpildot šīs direktīvas III nodaļas noteikumus;

(ii)  modelēšanas rezultāti saistībā ar turpmākajām enerģijas patēriņa tendencēm Savienības līmenī;

(ii)  modelēšanas rezultāti saistībā ar turpmākajām enerģijas patēriņa tendencēm Savienības līmenī;

d)   salīdzina saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu iegūtos rezultātus ar enerģijas patēriņa apjomu, kas būtu vajadzīgs, lai 2020. gadā sasniegtu enerģijas patēriņa līmeni ne vairāk kā 1483 Mtoe primārās enerģijas un 1086 Mtoe galapatēriņa enerģijas.

d)   salīdzina saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu iegūtos rezultātus ar enerģijas patēriņa apjomu, kas būtu vajadzīgs, lai 2020. gadā sasniegtu enerģijas patēriņa līmeni ne vairāk kā 1483 Mtoe primārās enerģijas un 1086 Mtoe galapatēriņa enerģijas.

4. Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes devumu 1. panta 1. punktā minētā ES 2030. gadam izvirzītā mērķrādītāja sasniegšanā saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [4.] un [6.] pantu. Nosakot savu devumu, dalībvalstis ņem vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1321 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa izeiksmē. Dalībvalstis par šiem devumiem paziņo Komisijai savu integrēto nacionālo enerģijas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] un [7.] līdz [11.] pantu.";

4. Katra dalībvalsts apzina augšupēju tehnisko un ekonomisko potenciālu energoefektivitātes uzlabojumiem katrā nozarē, tostarp to, kādā veidā konkrētie politikas pasākumi visos energosistēmas posmos no piegādes, pārvades un sadales posma līdz enerģijas galapatēriņam ļaus sasniegt saistošos nacionālos energoefektivitātes mērķus saskaņā ar Savienības 2030. gada mērķi, kas minēts 1. panta 1. punktā saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [4.] un [6.] pantu. Nosakot šos mērķus, dalībvalstis ņem vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1132 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē un 849 Mtoe enerģijas galapatēriņa izteiksmē. Dalībvalstis par saviem nacionālajiem mērķiem paziņo Komisijai savu integrēto nacionālo enerģijas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] un [7.] līdz [11.] pantu. Dalībvalstis arī katru gadu ziņo Komisijai par progresu savu mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

5. pants

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(2a)  direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

“5. pants

Publisko struktūru ēkas kā piemērs

Publisko struktūru ēkas kā piemērs

1.  Neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, katra dalībvalsts nodrošina, lai, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, katru gadu tiktu renovēti 3 % kopējās platības tās centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai izpildītu vismaz minimālās energoefektivitātes prasības, kuras tā ir noteikusi, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES 4. pantu.

1.  Neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, katra dalībvalsts nodrošina, lai, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, katru gadu tiktu renovēti 3 % kopējās platības tās centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai izpildītu vismaz minimālās energoefektivitātes prasības, kuras tā ir noteikusi, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES 4. pantu. No 2021. gada 1. janvāra šo punktu piemēro visām apsildāmām un/vai dzesējamām ēkām, kuras ir publisko iestāžu īpašumā vai izmantošanā, pienācīgi ņemot vērā to attiecīgo kompetenci un administratīvo struktūru.

3 % normu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts centrālās valdības īpašumā esošo un izmantoto ēku, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 500 m2, kopējo platību, kas katra gada 1. janvārī neatbilst valsts minimālajām energoefektivitātes prasībām, kuras noteiktas, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES 4. pantu. Sākot ar 2015. gada 9. jūliju minēto robežvērtību samazina līdz 250 m2.

3 % normu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts centrālās valdības īpašumā esošo un izmantoto ēku, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 500 m2, kopējo platību, kas katra gada 1. janvārī neatbilst valsts minimālajām energoefektivitātes prasībām, kuras noteiktas, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES 4. pantu. Sākot ar 2015. gada 9. jūliju minēto robežvērtību samazina līdz 250 m2 un no 2021. gada 1. janvāra attiecina uz publisko iestāžu īpašumā esošām un izmantotām ēkām, pienācīgi ņemot vērā to attiecīgās kompetences un administratīvo struktūru.

Ja dalībvalsts ir paredzējusi, ka pienākums ik gadu renovēt 3 % no kopējās platības attiecas uz ēku platībām, kas atrodas tādu administratīvās pārvaldes iestāžu īpašumā un lietošanā, kuras pārstāv par centrālo valdību zemāku līmeni, 3 % normu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts centrālās valdības un to administratīvās pārvaldes iestāžu īpašumā esošo un izmantoto ēku, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 500 m2 un, sākot ar 2015. gada 9. jūliju – lielāka par 250 m2, kopējo platību, kas katra gada 1. janvārī neatbilst valsts minimālajām energoefektivitātes prasībām, kuras noteiktas, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES 4. pantu.

 

Īstenojot centrālās valdības ēku visaptverošas renovācijas pasākumus saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, dalībvalstis var izvēlēties tos attiecināt uz visu ēku, tostarp ēkas ārējo struktūru, iekārtojumu, izmantošanu un uzturēšanu.

Īstenojot publisko iestāžu ēku visaptverošas renovācijas pasākumus saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, dalībvalstis var izvēlēties tos attiecināt uz visu ēku, tostarp ēkas ārējo struktūru, iekārtojumu, izmantošanu un uzturēšanu.

Dalībvalsts nosaka, ka energoefektivitātes pasākumos prioritāte ir tām centrālās valdības ēkām, kurām ir viszemākā energoefektivitāte, ja minēto pasākumu īstenošana ir rentabla un tehniski iespējama.

Dalībvalsts nosaka, ka energoefektivitātes pasākumos prioritāte ir tām publisko iestāžu ēkām, kurām ir viszemākā energoefektivitāte, ja minēto pasākumu īstenošana ir rentabla un tehniski iespējama.

2.  Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nenoteikt vai nepiemērot 1. punktā minētās prasības šādām ēku kategorijām:

2.  Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nenoteikt vai nepiemērot 1. punktā minētās prasības šādām ēku kategorijām:

a)   ēkām, ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras un vēsturiskās vērtības dēļ, tiktāl, ciktāl konkrētu minimālo energoefektivitātes prasību izpilde nepieņemami izmainītu to raksturu vai izskatu;

a)   ēkām, ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras un vēsturiskās vērtības dēļ, tiktāl, ciktāl konkrētu minimālo energoefektivitātes prasību izpilde nepieņemami izmainītu to raksturu vai izskatu;

b)   ēkām, kuras ir bruņoto spēku vai centrālās valdības īpašumā un kalpo valsts aizsardzības mērķiem, izņemot bruņoto spēku un citu valsts aizsardzības iestāžu personālam paredzētas atsevišķas dzīvojamās telpas vai biroja ēkas;

b)   ēkām, kuras ir bruņoto spēku vai centrālās valdības īpašumā un kalpo valsts aizsardzības mērķiem, izņemot bruņoto spēku un citu valsts aizsardzības iestāžu personālam paredzētas atsevišķas dzīvojamās telpas vai biroja ēkas;

c)   ēkām, kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām.

c)   ēkām, kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām.

3.  Ja dalībvalsts attiecīgajā gadā renovē vairāk nekā 3 % centrālās valdības ēku kopējās platības, tā papildus renovēto platību var ieskaitīt jebkurā no trim iepriekšējo vai nākamo gadu ikgadējā renovācijas normā.

3.  Ja dalībvalsts attiecīgajā gadā renovē vairāk nekā 3 % centrālās valdības ēku kopējās platības, tā papildus renovēto platību var ieskaitīt jebkurā no trim iepriekšējo vai nākamo gadu ikgadējā renovācijas normā.

4.  Dalībvalstis var centrālās valdības ēku ikgadējā renovācijas normā ieskaitīt jaunas ēkas, ko tās izmanto un kas ir to īpašumā, aizstājot centrālās valdības konkrētas ēkas, kuras ir nojauktas divu iepriekšējo gadu laikā, vai ēkas, kas divu iepriekšējo gadu laikā ir pārdotas, nojauktas vai izņemtas no ekspluatācijas citu ēku intensīvāka izmantojuma dēļ.

4.  Dalībvalstis var publisko iestāžu ēku ikgadējā renovācijas normā ieskaitīt jaunas ēkas, ko tās izmanto un kas ir to īpašumā, aizstājot publisko iestāžu konkrētas ēkas, kuras ir nojauktas divu iepriekšējo gadu laikā, vai ēkas, kas divu iepriekšējo gadu laikā ir pārdotas, nojauktas vai izņemtas no ekspluatācijas citu ēku intensīvāka izmantojuma dēļ.

5.  Piemērojot 1. punktu, dalībvalstis līdz 2013. gada 31. decembrim sagatavo un publisko to centrālās valdības apsildāmo un/vai dzesējamo ēku sarakstu, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 500 m2, un, – sākot ar 2015. gada 9. jūliju to ēku sarakstu, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 250 m2, izņemot ēkas, uz kurām attiecas 2. punktā minētais atbrīvojums. Sarakstā norāda šādus datus:

5.  Piemērojot 1. punktu, dalībvalstis līdz 2013. gada 31. decembrim sagatavo un publisko to publisko iestāžu apsildāmo un/vai dzesējamo ēku sarakstu, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 500 m2, un, – sākot ar 2015. gada 9. jūliju to ēku sarakstu, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 250 m2, izņemot ēkas, uz kurām attiecas 2. punktā minētais atbrīvojums. Sarakstā norāda šādus datus:

a)   platību m2; un

a)   platību m2 un

b)   katras ēkas energoefektivitāti vai atbilstīgos datus par enerģijas patēriņu.

b)   katras ēkas energoefektivitāti

 

c)   faktiski izmērīto enerģijas patēriņu;

6.  Neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, dalībvalstis var izvēlēties alternatīvu pieeju šā panta 1. līdz 5. punktam, īstenojot citus rentablus pasākumus, tostarp pilnīgu renovāciju, kā arī pasākumus nolūkā mainīt ēku izmantotāju paradumus, lai līdz 2020. gadam savas centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās, panāktu tādu enerģijas ietaupījuma apjomu, kas ir vismaz līdzvērtīgs 1. punktā noteiktajam apjomam, un kas tiek ziņots ik gadu.

6.  Neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, dalībvalstis var izvēlēties alternatīvu pieeju šā panta 1. līdz 5. punktam, īstenojot citus rentablus pasākumus, tostarp pilnīgu renovāciju, kā arī pasākumus nolūkā mainīt ēku izmantotāju paradumus, lai līdz 2030. gadam savu publisko iestāžu īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās, panāktu tādu enerģijas ietaupījuma apjomu, kas ir vismaz līdzvērtīgs 1. punktā noteiktajam apjomam, un kas tiek ziņots ik gadu.

Piemērojot šādu alternatīvu pieeju, dalībvalstis var aplēst enerģijas ietaupījumu, ko nodrošinātu 1. līdz 4. punkta īstenošana, izmantojot atbilstīgas standartvērtības saistībā ar centrālās valdības atsauces ēku enerģijas patēriņu pirms un pēc renovācijas, kā arī ņemot vērā aplēses par to ēku fonda platību. Centrālās valdības atsauces ēku kategorijām ir jāatbilst šādu ēku fondam.

Piemērojot šādu alternatīvu pieeju, dalībvalstis var aplēst enerģijas ietaupījumu, ko nodrošinātu 1. līdz 4. punkta īstenošana, izmantojot atbilstīgas standartvērtības saistībā ar publisko iestāžu atsauces ēku enerģijas patēriņu pirms un pēc renovācijas, kā arī ņemot vērā aplēses par to ēku fonda platību. Publiskās iestādes atsauces ēku kategorijām ir jāatbilst šādu ēku fondam.

Dalībvalstis, kas izvēlas alternatīvo iespēju, līdz 2013. gada 31. decembrim paziņo Komisijai alternatīvos pasākumus, ko tās plāno pieņemt, norādot, kā ar šiem pasākumiem tiks panākti līdzvērtīgi energoefektivitātes uzlabojumi centrālajai valdībai piederošajās ēkās.

Dalībvalstis, kas izvēlas alternatīvo iespēju, sešu mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā paziņo Komisijai alternatīvos pasākumus, ko tās plāno pieņemt, norādot, kā ar šiem pasākumiem tiks panākti līdzvērtīgi energoefektivitātes uzlabojumi publiskai iestādei piederošajās ēkās.

7.  Dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā publisko struktūru attiecīgo kompetenci un administratīvo organizāciju, mudina publiskās struktūras, tostarp reģionāla un vietēja līmeņa struktūras, un sociālo mājokļu struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti:

7.  Dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā publisko struktūru attiecīgo kompetenci un administratīvo organizāciju, mudina publiskās struktūras, tostarp reģionāla un vietēja līmeņa struktūras, un sociālo mājokļu struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti:

a)   pieņemt energoefektivitātes plānu, atsevišķu vai kā daļu no plašāka klimata vai vides plāna, kurā iekļauti konkrēti enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes mērķi un darbības, nolūkā sekot centrālās valdības ēku piemēram, kas izklāstīts 1., 5. un 6. punktā;

a)   pieņemt energoefektivitātes plānu un ilgtermiņa renovācijas stratēģiju katrai ēkai, atsevišķu vai kā daļu no plašāka klimata vai vides plāna, kurā iekļauti konkrēti enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes mērķi, kā arī dzīves cikla izmaksu novērtējumi un darbības, nolūkā sekot publiskas iestādes ēku piemēram, kas izklāstīts 1., 5. un 6. punktā;

b)   ieviest energovadības sistēmu, tostarp energoauditus, kā daļu no sava plāna īstenošanas;

b)   ieviest energovadības sistēmu, tostarp energoauditus, kā daļu no sava plāna īstenošanas;

c)   vajadzības gadījumā izmantot energopakalpojumu uzņēmumus un energoefektivitātes līgumu slēgšanu, lai finansētu renovācijas un īstenotu plānus energoefektivitātes uzturēšanai un uzlabošanai ilgtermiņā.

c)   vajadzības gadījumā izmantot energopakalpojumu uzņēmumus un energoefektivitātes līgumu slēgšanu, lai finansētu renovācijas un īstenotu plānus energoefektivitātes uzturēšanai un uzlabošanai ilgtermiņā.

 

7.a  Dalībvalstis ziņo par ikgadējiem enerģijas ietaupījumiem, kas iegūti renovāciju rezultātā, tostarp par pilnīgu renovāciju daļu, un par renovēto kopējo platību saskaņā ar Pārvaldības regulas [ ] 19. pantu.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7. pants – virsraksts un 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Energoekonomijas pienākums

Energoekonomijas atbalsta shēmas

1. Dalībvalstis sasniedz vismaz šādu kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu:

1. Lai nodrošinātu Savienības 2050. gada klimata un enerģētikas mērķu un Parīzes nolīgumā izvirzīto ilgtermiņa mērķu izpildi, dalībvalstis sasniedz vismaz šādu kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu:

a)  no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2013. gada 1. janvāra;

a)  no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2013. gada 1. janvāra;

b)  no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra.

b)  no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra;

 

ba)  no 2031. gada 1. janvāra līdz 2040. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2029. gada 1. janvāra;

 

bb)  no 2041. gada 1. janvāra līdz 2050. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2039. gada 1. janvāra.

 

Ja Komisijas izvērtēšanā norādīts, ka nepieciešams pielāgojums, dalībvalstis pielāgo savu ikgadējo ietaupījumu pienākumu saskaņā ar šādiem periodiem: no 2014. līdz 2020. gadam, no 2021. līdz 2030. gadam, no 2031. līdz 2040. gadam un no 2041. līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis turpina panākt jaunus ikgadējus ietaupījumus 1,5 % apmērā desmit gadu periodos pēc 2030. gada, ja vien izvērtēšanā, ko Komisija veic līdz 2027. gadam un pēc tam reizi 10 gados, nav secināts, ka tas vairs nav vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības 2050. gadam izvirzītos enerģētikas un klimata ilgtermiņa mērķus.

Dalībvalstis turpina panākt jaunus ikgadējus ietaupījumus 1,5 % apmērā 2031.–2040. gada un 2041.–2050. gada periodā, ja vien uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem balstītā izvērtēšanā, ko Komisija veic līdz 2027. gadam un pēc tam reizi 10 gados, nav secināts, ka, lai sasniegtu Savienības 2050. gadam izvirzītos enerģētikas, klimata un dekarbonizācijas ilgtermiņa mērķus, pienākums par ikgadēju ietaupījumu sasniegšanu būtu jāpielāgo.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7. pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piemērojot b) apakšpunktu un neskarot šā panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis var rezultātos ieskaitīt tikai tādus enerģijas ietaupījumus, kas izriet no jauniem politikas pasākumiem, kuri ieviesti pēc 2020. gada 31. decembra, vai politikas pasākumiem, kuri ieviesti laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie atsevišķām darbībām, kas tiek īstenotas pēc 2020. gada 31. decembra un dod ietaupījumus.

Piemērojot b) apakšpunktu un neskarot šā panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis var rezultātos ieskaitīt tikai tādus enerģijas ietaupījumus, kas izriet no jauniem politikas pasākumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ieviesti pēc 2020. gada 31. decembra vai pirms tam, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie jaunām atsevišķām darbībām, kas tiek īstenotas pēc 2020. gada 31. decembra un dod jaunus ietaupījumus.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7. pants – 1. punkts – 4. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētajos aprēķinos var daļēji vai pilnībā neiekļaut to pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam.

No 2014. gada līdz 2020. gadam minētajos aprēķinos var daļēji vai pilnībā neiekļaut to pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam. No 2021. gada minētajos aprēķinos nevar neiekļaut to pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7. pants – 1. punkts – 5. apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izlemj, kā jauno ietaupījumu aprēķināto apjomu sadalīt katrā a) un b) apakšpunktā minētajā periodā, ar nosacījumu, ka katra perioda beigās ir panākti vajadzīgie kumulatīvie ietaupījumi.

Dalībvalstis izlemj, kā jauno ietaupījumu aprēķināto apjomu sadalīt katrā a), b), ba) un bb) apakšpunktā minētajā periodā, ar nosacījumu, ka katra perioda beigās ir panākti vajadzīgie kumulatīvie ietaupījumi.

Pamatojums

Minētos noteikumus būtu jāpiemēro arī laikā no 2030. gada līdz 2050. gadam, lai nodrošinātu stabilu regulējumu, kas nepieciešams investīcijām.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Katra dalībvalsts, ievērojot 3. punktu, var:

2.  Katra dalībvalsts, ievērojot 3. punktu, var:

a)  izdarīt 1. punkta a) apakšpunktā prasīto aprēķinu, izmantojot šādas vērtības: 1 % 2014. un 2015. gadā; 1,25 % 2016 un 2017. gadā; 1,5 % 2018., 2019. un 2020. gadā;

a)  izdarīt 1. punkta a) apakšpunktā prasīto aprēķinu, izmantojot šādas vērtības: 1 % 2014. un 2015. gadā; 1,25 % 2016 un 2017. gadā; 1,5 % 2018., 2019. un 2020. gadā;

b)  aprēķinā neiekļaut visu to enerģijas apjomu vai daļu no tā, kas pārdots izmantošanai rūpnieciskās darbībās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā;

 

c)  atļaut 1. punktā noteiktajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt enerģijas ietaupījumu, kas, īstenojot 14. panta 4. punktā, 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 1. līdz 6. punktā un 9. punktā paredzētās prasības, ir gūts enerģijas pārveides, sadales un pārvades sektoros, pie kā pieder arī efektīva centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra;

c)  atļaut 1. punktā noteiktajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt enerģijas ietaupījumu, kas, īstenojot 14. panta 4. punktā, 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 1. līdz 6. punktā un 9. punktā paredzētās prasības, ir gūts enerģijas pārveides, sadales un pārvades sektoros, pie kā pieder arī efektīva centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra;

d)  šā panta 1. punktā minētajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt izmērāmu un verificējamu enerģijas ietaupījumu, kas gūts ar atsevišķām darbībām, kuras īsteno kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā un pēc tam; un

 

e)  1. punktā prasītajā enerģijas ietaupījumā neiekļaut verificējamu tās enerģijas daudzumu, kas saražota ēkās vai uz ēkām pašpatēriņam, ja pie tā noveduši politikas pasākumi, ar kuriem veicina atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jaunuzstādīšanu.

 

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Visi saskaņā ar 2. punktu izvēlētie varianti kopā nedrīkst pārsniegt 25 % no 1. punktā minētā enerģijas ietaupījuma apjoma. Dalībvalstis izvēlētos variantus un to ietekmi aprēķina katram 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajam periodam atsevišķi:

3.  Visi saskaņā ar 2. punktu izvēlētie varianti kopā nedrīkst pārsniegt 25 % no 1. punktā minētā enerģijas ietaupījuma apjoma. Dalībvalstis izvēlētos variantus un to ietekmi aprēķina katram 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajam periodam atsevišķi:

a)  lai aprēķinātu 1. punkta a) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu;

a)  lai aprēķinātu 1. punkta a) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta a) un c) apakšpunktu;

b)  lai aprēķinātu 1. punkta b) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktu ar nosacījumu, ka d) punktā minētajām atsevišķajām darbībām būs verificējama un izmērāma ietekme arī pēc 2020. gada 31. decembra.

b)  lai aprēķinātu 1. punkta b), ba) un bb) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta c) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7. pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Dalībvalstis pierāda, ka gadījumos, kad politikas pasākumu vai atsevišķu darbību ietekme pārklājas, nenotiek enerģijas ietaupījuma dubulta uzskaite.

7.  Dalībvalstis, atzīstot, ka primārās enerģijas un gala enerģijas efektivitātes ieguvumi ir papildinoši, pierāda, ka gadījumos, kad politikas pasākumu vai atsevišķu darbību ietekme pārklājas, nenotiek enerģijas ietaupījuma dubulta uzskaite.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a pants

7.a pants

Energoefektivitātes pienākuma shēmas

Energoefektivitātes atbalsta shēmas

1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka šā panta 2. punktā minētās atbildīgās puses, kas darbojas katras dalībvalsts teritorijā, neskarot 7. panta 2. punktu, izpilda 7. panta 1. punkta prasību par kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu.

1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka šā panta 2. punktā minētās atbildīgās puses, kas darbojas katras dalībvalsts teritorijā, neskarot 7. panta 2. punktu, izpilda 7. panta 1. punkta prasību par kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu.

2.  Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izraugās atbildīgās puses no energosadales uzņēmumiem un/vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri darbojas to teritorijā, un to vidū var būt transportlīdzekļu degvielas izplatītāji vai transportlīdzekļu degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas darbojas to teritorijā. Pienākuma izpildei nepieciešamo enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalsts izraudzītās atbildīgās puses galalietotāju vidū panāk neatkarīgi no saskaņā ar 7. panta 1. punktu veiktā aprēķina, vai, ja dalībvalstis tā nolēmusi, ar sertificētiem ietaupījumiem, ko panākušas citas personas, kā izklāstīts 5. punkta b) apakšpunktā.

2.  Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izraugās atbildīgās puses no energosadales uzņēmumiem un/vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri darbojas to teritorijā, un to vidū ir transportlīdzekļu degvielas izplatītāji un transportlīdzekļu degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas darbojas to teritorijā. Pienākuma izpildei nepieciešamo enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalsts izraudzītās atbildīgās puses galalietotāju vidū panāk neatkarīgi no saskaņā ar 7. panta 1. punktu veiktā aprēķina, vai, ja dalībvalstis tā nolēmusi, ar sertificētiem ietaupījumiem, ko panākušas citas personas, kā izklāstīts 5. punkta b) apakšpunktā.

3.  No katras atbildīgās puses prasīto enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalstis izsaka vai nu kā enerģijas galapatēriņu, vai kā primārās enerģijas patēriņu. Prasītā enerģijas ietaupījumu apjoma izteikšanai izvēlēto metodi izmanto arī, lai aprēķinātu atbildīgo pušu deklarētos ietaupījumus. Piemēro IV pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus.

3.  No katras atbildīgās puses prasīto enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalstis izsaka vai nu kā enerģijas galapatēriņu, vai kā primārās enerģijas patēriņu. Prasītā enerģijas ietaupījumu apjoma izteikšanai izvēlēto metodi izmanto arī, lai aprēķinātu atbildīgo pušu deklarētos ietaupījumus. Piemēro IV pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus.

4.  Dalībvalstis ievieš mērīšanas, kontroles un verifikācijas sistēmu, saskaņā ar kuru tiek dokumentēti revidēta vismaz statistiski nozīmīga un reprezentatīva izlase no atbildīgo pušu īstenotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem Minēto mērīšanu, kontroli un verifikāciju veic neatkarīgi no atbildīgajām pusēm.

4.  Dalībvalstis ievieš mērīšanas, kontroles un verifikācijas sistēmu, saskaņā ar kuru tiek dokumentēti revidēta vismaz statistiski nozīmīga un reprezentatīva izlase no atbildīgo pušu īstenotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem Minēto mērīšanu, kontroli un verifikāciju veic neatkarīgi no atbildīgajām pusēm.

5.  Energoefektivitātes pienākuma shēmas ietvaros dalībvalstis:

5.  Energoefektivitātes atbalsta shēmas ietvaros dalībvalstis:

a)  to uzliktajos energotaupības pienākumos iestrādā prasības ar sociālu mērķi, piemēram, nosaka, ka daļa no energoefektivitātes pasākumiem prioritārā kārtā jāīsteno enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecībās un sociālajās mājās;

a)  to uzliktajos energotaupības pienākumos iestrādā un publisko prasības ar sociālu mērķi, piemēram, nosaka, ka ievērojama daļa no energoefektivitātes pasākumiem prioritārā kārtā jāīsteno mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, vai sociālajās mājās un veicina piekļuvi nepieciešamajam finansiālajam atbalstam ar piemērotu finanšu instrumentu palīdzību;

b)  var atļaut atbildīgajām pusēm pienākumu izpildē ieskaitīt sertificētus enerģijas ietaupījumus, ko panākuši energopakalpojumu sniedzēji vai citas trešās puses, tostarp arī tad, ja atbildīgās puses pasākumus veicina ar citu valsts apstiprinātu struktūru vai publisko iestāžu starpniecību, un tas var notikt un var arī nenotikt oficiālu partnerību ietvaros un var būt kombinācijā ar citiem finansējuma avotiem. Ja dalībvalstis to atļauj, tad tās nodrošina, ka ir ieviests skaidrs, pārredzams un visiem tirgus dalībniekiem pieejams apstiprināšanas process, kura mērķis ir sertifikācijas izmaksu samazināšana;

b)  atļauj atbildīgajām pusēm pienākumu izpildē ieskaitīt sertificētus enerģijas ietaupījumus, ko panākuši energopakalpojumu sniedzēji vai citas trešās puses, tostarp arī tad, ja atbildīgās puses pasākumus veicina ar citu valsts apstiprinātu struktūru, piemēram, sociālo mājokļu nodrošinātāju, vai publisko iestāžu starpniecību, un tas var notikt un var arī nenotikt oficiālu partnerību ietvaros un var būt kombinācijā ar citiem finansējuma avotiem. Ja dalībvalstis to atļauj, tad tās nodrošina, ka ir ieviests skaidrs, pārredzams un visiem tirgus dalībniekiem pieejams apstiprināšanas process, kura mērķis ir sertifikācijas izmaksu samazināšana;

c)  var atļaut atbildīgajām pusēm pienākumu izpildē ieskaitīt konkrētā gadā panāktus ietaupījumus, it kā tie īstenībā būtu panākti vai nu kādā no iepriekšējiem četriem gadiem vai kādā no nākamajiem trim gadiem, ar nosacījumu, ka netiek pārsniegts 7. panta 1. punktā minētā ietaupījumu perioda beigu termiņš.

c)  var atļaut atbildīgajām pusēm pienākumu izpildē ieskaitīt konkrētā gadā panāktus ietaupījumus, it kā tie īstenībā būtu panākti vai nu kādā no iepriekšējiem četriem gadiem vai kādā no nākamajiem trim gadiem, ar nosacījumu, ka netiek pārsniegts 7. panta 1. punktā minētā ietaupījumu perioda beigu termiņš.

6.  Reizi gadā dalībvalstis publicē katras atbildīgās puses vai atbildīgo pušu apakškategorijas panāktos enerģijas ietaupījumus, kā arī kopējos shēmā panāktos ietaupījumus.

6.  Reizi gadā dalībvalstis publicē katras atbildīgās puses vai atbildīgo pušu apakškategorijas panāktos enerģijas ietaupījumus, kā arī kopējos shēmā panāktos ietaupījumus.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.b pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.b pants

7.b pants

Alternatīvi politikas pasākumi

Alternatīvi politikas pasākumi

1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot alternatīvus politikas pasākumus, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka saskaņā ar 7. panta 1. punktu prasītos enerģijas ietaupījumus panāk no galalietotājiem.

1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot alternatīvus politikas pasākumus, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka saskaņā ar 7. panta 1. punktu prasītos enerģijas ietaupījumus panāk no galalietotājiem.

2.  Izstrādājot alternatīvus politikas pasākumus enerģijas ietaupījumu panākšanai, dalībvalstis ņem vērā, kā tie ietekmēs enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības.

2.  Izstrādājot alternatīvus politikas pasākumus enerģijas ietaupījumu panākšanai un lai nodrošinātu, ka tiek veikta vērienīga esošo ēku renovācija attiecībā uz to energoefektivitāti, dalībvalstis izveido pasākumus, kas paredzēti enerģētiskās nabadzības apdraudētām zemu ienākumu mājsaimniecībām vai sociālajiem mājokļiem. Minētos noteikumus publisko.

3.  Attiecībā uz visiem pasākumiem, kas nav nodokļu pasākumi, dalībvalstis ievieš mērīšanas, kontroles un verifikācijas sistēmu, saskaņā ar kuru tiek dokumentēti revidēta vismaz statistiski nozīmīga un reprezentatīva izlase no iesaistīto vai pilnvaroto pušu īstenotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Minēto mērīšanu, kontroli un verifikāciju veic neatkarīgi no iesaistītajām vai pilnvarotajām pusēm.";

3.  Attiecībā uz visiem pasākumiem, kas nav nodokļu pasākumi, dalībvalstis ievieš mērīšanas, kontroles un verifikācijas sistēmu, saskaņā ar kuru tiek dokumentēti revidēta vismaz statistiski nozīmīga un reprezentatīva izlase no iesaistīto vai pilnvaroto pušu īstenotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Minēto mērīšanu, kontroli un verifikāciju veic neatkarīgi no iesaistītajām vai pilnvarotajām pusēm.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

8. pants – 4. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(4a)  direktīvas 8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.  Dalībvalstis nodrošina, lai uzņēmumos, kas nav MVU, energoauditi tiktu veikti līdz 2015. gada 5. decembrim un lai tos neatkarīgā un rentablā veidā veiktu kvalificēti un/vai akreditēti eksperti vai ieviestu un uzraudzītu neatkarīgas iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un lai pēc tam tos veiktu vismaz ik pēc četriem gadiem pēc dienas, kad veikts iepriekšējais energoaudits.”

“4.  Dalībvalstis nodrošina, lai uzņēmumos, kas nav MVU, energoauditi tiktu veikti līdz 2015. gada 5. decembrim un lai tos neatkarīgā un rentablā veidā veiktu kvalificēti un/vai akreditēti eksperti vai ieviestu un uzraudzītu neatkarīgas iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un lai pēc tam tos veiktu vismaz ik pēc četriem gadiem pēc dienas, kad veikts iepriekšējais energoaudits.

 

Dalībvalstis paredz stimulus MVU, kuru energopatēriņš uz apgrozījumu ir lielāks nekā vidēji ES, šajā punktā noteikto prasību izpildīšanai.”

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

8. pants – 6. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(4b)  direktīvas 8. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

6.  Šā panta 4. punktā noteiktās prasības nepiemēro uzņēmumiem, kuri nav MVU un kuri īsteno energovadības vai vides vadības sistēmu, ko atbilstīgi attiecīgiem Eiropas vai starptautiskiem standartiem ir sertificējusi neatkarīga struktūra, ar noteikumu, ka dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajā vadības sistēmā ietilpst energoaudita veikšana, pamatojoties uz minimālajiem kritērijiem, kuri balstīti uz VI pielikumu.

“6.  Šā panta 4. punktā noteiktās prasības nepiemēro uzņēmumiem, kuri nav MVU, un uzņēmumiem, kas ir MVU ar augstu enerģijas patēriņu uz vienu darbinieku vai uz vienu apgrozījuma vienību, un kuri īsteno energovadības vai vides vadības sistēmu, ko atbilstīgi attiecīgiem Eiropas vai starptautiskiem standartiem ir sertificējusi neatkarīga struktūra, ar noteikumu, ka dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajā vadības sistēmā ietilpst energoaudita veikšana, pamatojoties uz minimālajiem kritērijiem, kuri balstīti uz VI pielikumu.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

9. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai dabasgāzes galalietotājiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli saprātīgi un proporcionāli saistībā ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, tiktu nodrošināti tādi individuāli skaitītāji par konkurētspējīgu cenu, kuri precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu un sniedz informāciju par lietošanas faktisko ilgumu.

Dalībvalstis nodrošina, lai dabasgāzes galalietotājiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli saprātīgi un proporcionāli saistībā ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, tiktu nodrošināti tādi individuāli skaitītāji par konkurētspējīgu cenu, kuri precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu un sniedz informāciju par lietošanas faktisko ilgumu.

Pamatojums

Patērētājiem ir tiesības uz skaidru, saprotamu un savlaicīgu informāciju par savu enerģijas patēriņu. Tomēr siltumenerģijas skaitītāju un siltummaksas sadalītāju izmantošana daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālās ēkās ir pamatota tikai tad, ja šāda darbība ir tehniski iespējama, rentabla un samērīga attiecībā pret iespējamo enerģijas ietaupījumu, citādi tā var radīt nevēlamas sekas, piemēram, radot jaunus enerģētiskās nabadzības riskus, nevis apkarot tos, un tā nedrīkst radīt šķēršļus citiem pasākumiem, kas klientiem nodrošinātu lielākus energoefektivitātes ieguvumus.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2012/27/ES

9.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.a pants

9.a pants

Centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes uzskaite, dalītā uzskaite un izmaksu sadale

Centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes uzskaite, dalītā uzskaite un izmaksu sadale

1. Dalībvalstis nodrošina, lai centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes galalietotājiem par konkurētspējīgu cenu tiktu nodrošināti skaitītāji, kas precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu.

1. Dalībvalstis nodrošina, lai centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes galalietotājiem par konkurētspējīgu cenu tiktu nodrošināti skaitītāji, kas precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu.

Ja ēkas siltumapgāde un dzesēšana vai apgāde ar karsto ūdeni tiek nodrošināta no centrāla avota, kas apkalpo vairākas ēkas, vai no centralizēta siltumapgādes vai dzesēšanas tīkla, tad siltuma vai karstā ūdens skaitītāju allaž uzstāda pie siltummaiņa vai piegādes punkta.

Ja ēkas siltumapgāde, dzesēšana vai apgāde ar karsto ūdeni tiek nodrošināta no centrāla avota, kas apkalpo vairākas ēkas, vai no centralizēta siltumapgādes vai dzesēšanas tīkla, tad skaitītāju allaž uzstāda pie siltummaiņa vai piegādes punkta.

2.  Daudzdzīvokļu ēkās un daudzfunkcionālās ēkās, kuru siltumapgāde un dzesēšana tiek nodrošināta no centrāla avota vai no centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas, uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā.

2.  Daudzdzīvokļu ēkās un daudzfunkcionālās ēkās, kuru siltumapgāde un dzesēšana tiek nodrošināta no centrāla avota vai no centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas, uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, ja šāda darbība ir tehniski iespējama, izmaksu ziņā efektīva un samērīga attiecībā pret potenciālo enerģijas ietaupījumu.

Ja individuālu skaitītāju izmantošana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, katrā ēkas vienībā siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu rentabla. Tādos gadījumos var apsvērt alternatīvas rentablas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē nosacījumus, pie kādiem to uzskata par tehniski neiespējamu vai nerentablu.

Ja individuālu skaitītāju izmantošana nav tehniski iespējama vai nav rentabla vai samērīga attiecībā pret potenciālo enerģijas ietaupījumu, katrā ēkas vienībā siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu rentabla. Tādos gadījumos var apsvērt alternatīvas rentablas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē nosacījumus, pie kādiem to uzskata par tehniski neiespējamu vai nerentablu.

Jaunas ēkas, kas pieder pie pirmajā daļā minētajām ēkām, vai nozīmīgi atjaunotas (renovētas) ēkas, kā noteikts Direktīvā 2010/31/ES, vienmēr aprīko ar individuāliem skaitītājiem.

Jaunas ēkas, kas pieder pie pirmajā daļā minētajām ēkām, vai nozīmīgi atjaunotas (renovētas) ēkas, kā noteikts Direktīvā 2010/31/ES, vienmēr aprīko ar individuāliem karstā ūdens skaitītājiem, ja šāda darbība ir tehniski iespējama, rentabla un samērīga attiecībā pret iespējamo enerģijas ietaupījumu un vienlaikus nodrošinot, ka tā nepalielina enerģētiskās nabadzības risku.

3.  Ja siltumapgāde un dzesēšana daudzdzīvokļu un daudzfunkcionālās ēkās tiek nodrošināta, izmantojot centralizētu siltumapgādi vai dzesēšanu, vai ja šādas ēkas galvenokārt izmanto savas koplietošanas apkures vai dzesēšanas sistēmas, dalībvalstis ievieš pārredzamus noteikumus par to, kā sadala izmaksas par siltumenerģijas, dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu šādās ēkās, lai nodrošinātu, ka pārredzami un precīzi tiek uzskaitīts individuālais patēriņš, tostarp šāds:

3.  Ja siltumapgāde un dzesēšana daudzdzīvokļu un daudzfunkcionālās ēkās tiek nodrošināta, izmantojot centralizētu siltumapgādi vai dzesēšanu, vai ja šādas ēkas galvenokārt izmanto savas koplietošanas apkures vai dzesēšanas sistēmas, dalībvalstis ievieš un publisko pārredzamus valsts noteikumus par to, kā sadala izmaksas par siltumenerģijas, dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu šādās ēkās, lai nodrošinātu, ka pārredzami un precīzi tiek uzskaitīts individuālais patēriņš, tostarp šāds:

4. Šā panta nolūkā, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, uzstāda attālināti nolasāmus skaitītājus un siltummaksas sadalītājus.

4. Šā panta nolūkā, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, uzstāda attālināti nolasāmus skaitītājus un siltummaksas sadalītājus. Tehniskās iespējamības un rentabilitātes nosacījumi, kas izklāstīti 2. punkta pirmajā un otrajā daļā, paliek spēkā.

No 2027. gada 1. janvāra jau uzstādīti, bet attālināti nenolasāmi skaitītāji un siltummaksas sadalītāji tiek aprīkoti ar šo funkciju vai aizstāti ar attālināti nolasāmām ierīcēm, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi, ka tas nav rentabli.”;

No 2027. gada 1. janvāra jau uzstādīti, bet attālināti nenolasāmi skaitītāji un siltummaksas sadalītāji tiek aprīkoti ar šo funkciju vai aizstāti ar attālināti nolasāmām ierīcēm, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi, ka tas nav rentabli.”;

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

10. pants – 2. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK uzstādītie skaitītāji ļauj iegūt precīzu, faktiskajā patēriņā balstītu rēķinu informāciju. Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem būtu iespējams viegli piekļūt papildu informācijai par agrāko patēriņu detalizētu pašpārbaužu veikšanai.

Saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK uzstādītie skaitītāji ļauj iegūt precīzu, faktiskajā patēriņā balstītu rēķinu informāciju. Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem būtu iespējams viegli piekļūt papildu informācijai par agrāko patēriņu detalizētu pašpārbaužu veikšanai. Lai galalietotājiem garantētu patērētāju privātumu, dalībvalstis nodrošina, ka skaitītāji ir droši attiecībā uz privātumu un ka tos izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR)) prasībām. Dalībvalstis ņem vērā arī to, cik svarīga ir mērierīču sistēmu izturība pret kibernoziegumiem. Šajā sakarā Komisija līdz 2019. gada 1. janvārim pārbauda, vai Direktīva 2013/40/ES (par uzbrukumiem informācijas sistēmām) būtu jāatjaunina, lai iekļautu mēraparātu sistēmas.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2012/27/ES

10.a pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka visiem galapatērētājiem tiek sniegta precīza un uz faktisko patēriņu balstīta rēķinu un patēriņa informācija saskaņā ar VII a pielikuma 1. un 2. punktu, ja ir uzstādīti skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji.

Dalībvalstis nodrošina, ka visiem galapatērētājiem tiek sniegta precīza un uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem balstīta rēķinu un patēriņa informācija saskaņā ar VII a pielikuma 1. un 2. punktu, ja ir uzstādīti skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2012/27/ES

10.a pants – 1. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis var izlemt, kas sniedz uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem balstītu rēķina un patēriņa informāciju galalietotājiem, proti, fiziskām vai juridiskām personām, kuras izmanto individuālu ēku vai ēkas daļu daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālā ēkā ar siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi no centrāla avota un kurām nav tieša vai atsevišķa līguma ar energopiegādātāju.

Pamatojums

The obligation of delivering billing and consumption information to final users is not always possible to fulfil with heat cost allocators because they do not measure actual heat consumption and it will be very expensive and technically complicated replace them with energy meters. Billing information on heat consumption based on heat meter readings should be provided as a rule only to the final customer. The scope of information delivered to final users (in case they are not final customers), should be decided individually by Member States, taking into account the specificity of the building infrastructure in each area and the current legal status.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2012/27/ES

10.a pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  paredz, ka, ja ir pieejama informācija par galapatērētājiem izrakstītajiem enerģijas rēķiniem un agrāko patēriņu, to dara pieejamu galapatērētāja izraudzītam energopakalpojumu sniedzējam;

a)  paredz, ka, ja ir pieejama informācija par galaizmantotājiem izrakstītajiem enerģijas rēķiniem un agrāko patēriņu vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem, to pēc galapatērētāja pieprasījuma dara pieejamu galaizmantotāja izraudzītam energopakalpojumu sniedzējam;

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2012/27/ES

10.a pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  nodrošina, lai visiem galapatērētājiem saskaņā ar VII pielikuma 3. punktu līdz ar rēķinu, kura pamatā ir faktiskais patēriņš, tiktu sniegta pienācīga informācija;

c)  nodrošina, lai visiem galaizmantotājiem saskaņā ar VIIa pielikuma 3. punktu līdz ar rēķinu, kura pamatā ir faktiskais patēriņš vai siltummaksas sadalītāja rādījumi, tiktu sniegta pienācīga informācija;

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

19.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a  iekļauj šādu 19.a pantu:

 

19.a pants

 

Eiropas banku finansējums energoefektivitātei

 

Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) pielāgo savus politikas mērķus, lai atzītu, ka energoefektivitāte ir jāuzskata par patstāvīgu enerģijas avotu, bet investīcijas energoefektivitātē par daļu no to infrastruktūras investīciju portfeļa.

 

EIB un ERAB, arī kopā ar valstu attīstību veicinošajām bankām, izstrādā, sagatavo un finansē programmas un projektus energoefektivitātes nozarē, tostarp arī attiecībā uz enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām.

 

Dalībvalstis pilnībā izmanto iniciatīvas “Energoviedu ēku vieda finansēšana” iespējas un piedāvātos instrumentus.

Pamatojums

Ir vajadzīgas būtiskas izmaiņas, lai finanšu iestādes nodrošinātu finanšu instrumentus, kas ir piemēroti liela mēroga investīcijām energoefektivitātē.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

24. pants – 4. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(12a)  direktīvas 24. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4.   Komisija pārrauga šīs direktīvas īstenošanas ietekmi uz Direktīvu 2003/87/EK, Direktīvu 2009/28/EK un Direktīvu 2010/31/ES, kā arī uz Lēmumu Nr. 406/2009/EK un rūpniecības nozarēm, jo īpaši tām, kas pakļautas ievērojamam oglekļa dioksīda emisijas pārvirzes riskam, kā noteikts Lēmumā 2010/2/ES.

Komisija pārrauga ietekmi, kādu šīs direktīvas īstenošana atstāj uz Direktīvu 2003/87/EK, Direktīvu 2009/28/EK un Direktīvu 2010/31/ES, kā arī Regulu Nr. .. (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām), un katru gadu tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja, pamatojoties uz kārtējiem ziņojumiem, Komisijai ir pierādījumi, ka šo politikas virzienu mijiedarbība rada nepareizu oglekļa tirgus darbību, tā iesniedz likumdošanas priekšlikumu, ierosinot pasākumus, lai uzlabotu tā darbību.”

 

(Priekšlikuma sākotnējam/pašreizējam (13) un (14) punktam numerācija tiks mainīta, un tie kļūs par attiecīgi (14) un (15) punktu.)

Pamatojums

Ņemot vērā pēc 2020. gada paredzamo nestabilo piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, papildu pieprasījuma samazināšanās, ko izraisa ES ETS pārklāšanās ar citām klimata politikām, var radīt situāciju, ka kvotu piedāvājums pastāvīgi būs vienāds vai augstāks nekā attiecīgais pieprasījums. Tāpēc klimata politiku pārklāšanās negatīvo ietekmi vajadzētu neitralizēt, tirgus stabilitātes rezervē ievietojot kvotu apjomu, kas vienāds ar emisiju ietaupījumiem, kuri sasniegti ārpus ES ETS tirgus.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2012/27/ES

24. pants – 12. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.  Komisija vēlākais līdz 2024 . gada 28. februārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem izvērtē šo direktīvu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem.

12.  Komisija veic vispārēju šīs direktīvas pārskatīšanu vēlākais sešu mēnešu laikā pēc UNFCCC globālās izsvēršanas 2023. gadā un turpmāk pēc katras globālās izvēršanas, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot šīs direktīvas vispārējo efektivitāti un nepieciešamību pielāgot Savienības energoefektivitātes politiku atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķiem. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem.

Pamatojums

Šīs direktīvas pārskatīšana jāskata jaunajā globālajā kontekstā pēc tam, kad tika pieņemts Parīzes nolīgums. Vērienīgi energoefektivitātes pasākumi būs galvenie instrumenti, īstenojot saistības, ko Eiropa uzņēmās saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

1. pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

IV pielikums – 3. zemsvītras piezīme

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  IV pielikuma 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “(3) Piemērojams, ja enerģijas ietaupījumu aprēķina primārās enerģijas izteiksmē, izmantojot augšupēju pieeju, ko balsta uz enerģijas galapatēriņu. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) dalībvalstis drīkst piemērot standarta koeficientu 2,0. Dalībvalstis drīkst piemērot atšķirīgu koeficientu ar nosacījumu, ka to var pamatot.

(a)  IV pielikuma 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “(3) Piemērojams, ja enerģijas ietaupījumu aprēķina primārās enerģijas izteiksmē, izmantojot augšupēju pieeju, ko balsta uz enerģijas galapatēriņu. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) dalībvalstis drīkst piemērot standarta koeficientu 2,0. Dalībvalstis drīkst piemērot atšķirīgu koeficientu ar nosacījumu, ka to var pamatot, atsaucoties uz nacionāliem apstākļiem, kas ietekmē primārās enerģijas patēriņu. Šiem apstākļiem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem, izmērāmiem un pārbaudāmiem, un to pamatā vajadzētu būt objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ir jāpierāda, ka ietaupījumi ir ietaupījumi papildus tiem, kuri rastos jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības. Lai noteiktu, kādu ietaupījumu var deklarēt kā papildu ietaupījumu, dalībvalstis nosaka bāzlīniju, kura raksturo, kā enerģijas patēriņš palielinātos, ja nebūtu attiecīgā politikas pasākuma. Nosakot bāzlīniju, ņem vērā vismaz šādus faktorus: enerģijas patēriņa tendences, patērētāju paradumu izmaiņas, tehnikas progress un citu valsts un ES līmenī īstenotu pasākumu radītas izmaiņas;

a)  ir jāpierāda, ka ietaupījumi ir ietaupījumi papildus tiem, kuri rastos jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības. Lai noteiktu, kādu ietaupījumu var deklarēt kā papildu ietaupījumu, dalībvalstis nosaka bāzlīniju, kura raksturo, kā enerģijas patēriņš palielinātos, ja nebūtu attiecīgā politikas pasākuma un no tā izrietošo jauno individuālo darbību. Nosakot bāzlīniju, ņem vērā vismaz šādus faktorus: enerģijas patēriņa tendences, patērētāju paradumu izmaiņas, tehnikas progress un citu valsts un ES līmenī īstenotu pasākumu radītas izmaiņas;

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 2. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  aprēķinot enerģijas ietaupījumu, ņem vērā pasākumu darbības ilgumu. To var darīt, uzskaitot ietaupījumu, ko ar katru atsevišķu darbību iegūs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Kā alternatīvu dalībvalstis drīkst izmantot citu metodi, par kuru aplēsts, ka ar to tiks sasniegts vismaz tāds pats kopējais ietaupījuma apjoms. Izmantojot citas metodes, dalībvalstis nodrošina, ka kopējais ar šīm citām metodēm aprēķinātais enerģijas ietaupījuma apjoms nepārsniedz enerģijas ietaupījuma apjomu, kas būtu radies, ja aprēķinā tiktu skaitīts ietaupījums, ko ar katru atsevišķu darbību sasniegs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu sīki apraksta citas izmantotās metodes un to, kādi noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tās izpilda šo saistošo aprēķināšanas prasību.

h)  aprēķinot enerģijas ietaupījumu, ņem vērā pasākumu darbības ilgumu, uzskaitot ietaupījumu, ko ar katru atsevišķu darbību iegūs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Kā alternatīvu dalībvalstis drīkst izmantot citu metodi, par kuru aplēsts, ka ar to tiks sasniegts vismaz tāds pats kopējais ietaupījuma apjoms. Izmantojot citas metodes, dalībvalstis nodrošina, ka kopējais ar šīm citām metodēm aprēķinātais enerģijas ietaupījuma apjoms nepārsniedz enerģijas ietaupījuma apjomu, kas būtu radies, ja aprēķinā tiktu skaitīts ietaupījums, ko ar katru atsevišķu darbību sasniegs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu sīki apraksta citas izmantotās metodes un to, kādi noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tās izpilda šo saistošo aprēķināšanas prasību.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/12/ES

V pielikums – 3 punkts – 2 daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Politikas pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 7. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalstis drīkst izmantot Direktīvā 2010/31/ES noteikto aprēķinu metodiku tiktāl, ciktāl tas atbilst šīs direktīvas 7. pantā un šajā pielikumā noteiktajām prasībām.

svītrots

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 5. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  enerģijas pārdošanas datu aprēķinā izmantotie avoti, ietverot alternatīvu statistikas datu avotu izmantošanas un visu tā rezultātā iegūto daudzuma atšķirību pamatojumu (ja tiek izmantoti citi datu avoti, nevis Eurostat);

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 5. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  pasākumu ilgumi un tas, kā tie tiek aprēķināti vai uz ko tie pamatojas;

h)  pasākumu ilgumi un tas, kā tie tiek aprēķināti vai uz ko tie pamatojas, kā arī jebkura cita pieņemtā metode, ar kuru paredzēts sasniegt vismaz tādu pašu kopējā ietaupījuma apjomu;

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

VIIa pielikums – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minimālās prasības attiecībā uz rēķiniem un siltumapgādes, dzesēšanas un karstā ūdens faktiskajā patēriņā balstīta patēriņa informācija

Minimālās prasības attiecībā uz rēķiniem un siltumapgādes, dzesēšanas un karstā ūdens patēriņa informācija

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

VIIa pielikums – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Faktiskajā patēriņā balstīti rēķini

Faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstīti rēķini

Lai ļautu galalietotājiem pielāgot savu enerģijas patēriņu, rēķini tiek sagatavoti vismaz reizi gadā, balstoties uz faktisko patēriņu.

Lai ļautu galalietotājiem pielāgot savu enerģijas patēriņu, rēķini tiek sagatavoti vismaz reizi gadā, balstoties uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāju rādījumiem.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

VIIa pielikums – 2. punkts – 1 daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No [ierakstīt stāšanās spēkā datumu], ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju dara pieejamu vismaz reizi ceturksnī pēc pieprasījuma vai gadījumā, ja galapatērētāji ir izvēlējušies saņemt elektroniskus rēķinus, vai citos gadījumos – divas reizes gadā.

No [ierakstīt transponēšanas datumu], ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju dara pieejamu vismaz reizi ceturksnī pēc pieprasījuma vai gadījumā, ja galapatērētāji ir izvēlējušies saņemt elektroniskus rēķinus, vai citos gadījumos – divas reizes gadā.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

VIIa pielikums – 2. punkts – 2 daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No 2022. gada 1. janvāra, ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, rēķinus vai patēriņa informāciju dara pieejamu vismaz reizi mēnesī. Siltumapgādi un dzesēšanu no šīs prasības izpildes drīkst atbrīvot laikā, kas nav siltumapgādes/dzesēšanas sezona.

No 2022. gada 1. janvāra, ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju dara pieejamu vismaz reizi mēnesī. Siltumapgādi un dzesēšanu no šīs prasības izpildes drīkst atbrīvot laikā, kas nav siltumapgādes/dzesēšanas sezona.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

VIIa pielikums – 3. punkts – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācijas minimums faktiskajā patēriņā balstītā rēķinā

Informācijas minimums faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītā rēķinā

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

VIIa pielikums – 3 punkts – 1. daļa – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem skaidrā un saprotamā veidā rēķinos vai līdz ar tiem būtu pieejama šāda informācija:

Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem skaidrā un saprotamā veidā rēķinos vai līdz ar tiem būtu pieejama šāda precīza informācija:

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

VIIa pielikums – 3 punkts – 1. daļa – a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pašreizējās faktiskās cenas un enerģijas faktiskais patēriņš;

(a)  pašreizējās faktiskās cenas un faktiskais patēriņš vai kopējā siltummaksa un siltummaksas sadalītāju rādījumi;

Pamatojums

VIIa pielikums ir jāgroza, lai tas atbilstu 10.a pantam.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

IX pielikums – I daļa – g punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2.a   IX pielikuma I daļas g) punktu aizstāj ar šādu:

g) ekonomiskā analīze. Ietekmju pārskats

g) ekonomiskā analīze. Ietekmju pārskats

Ekonomiskajā analīzē ņem vērā visus attiecīgos ekonomikas ietekmes faktorus.

Ekonomiskajā analīzē ņem vērā visus attiecīgos ekonomikas ietekmes faktorus.

Dalībvalstis var izvērtēt un lēmumu pieņemšanā ņemt vērā izmaksas un enerģijas ietaupījumus, ko gūst, saistībā ar analizētajiem risinājumiem palielinot enerģijas piegādes elastīgumu un labāk izmantojot elektroenerģijas tīklus, tostarp ieekonomētās izmaksas un ietaupījumu no samazinātiem infrastruktūras ieguldījumiem.

Dalībvalstis izvērtē un lēmumu pieņemšanā ņem vērā izmaksas un enerģijas ietaupījumus, ko gūst, saistībā ar analizētajiem risinājumiem palielinot enerģijas piegādes elastīgumu un labāk izmantojot elektroenerģijas tīklus, tostarp ieekonomētās izmaksas un ietaupījumu no samazinātiem infrastruktūras ieguldījumiem.

Vērā ņemtajās izmaksās un ieguvumos iekļauj vismaz šādus punktus:

Vērā ņemtajās izmaksās un ieguvumos iekļauj vismaz šādus punktus:

i) ieguvumi

i) ieguvumi

— patērētāja ieguvums (siltumapgāde un elektroenerģija),

— patērētāja ieguvums (siltumapgāde un elektroenerģija),

External benefits such as environmental and health benefits, to the extent possible

ārējie ieguvumi, piemēram, ar vidi un veselību saistīti ieguvumi, kad vien tas iespējams;

 

— ietekme uz darba tirgu, energoapgādes drošību, konkurētspēju,

ii) izmaksas

ii) izmaksas

— iekārtu un aprīkojuma kapitāla izmaksas,

— iekārtu un aprīkojuma kapitāla izmaksas,

— saistīto enerģētikas tīklu kapitāla izmaksas,

— saistīto enerģētikas tīklu kapitāla izmaksas,

— mainīgās un fiksētās ekspluatācijas izmaksas,

— mainīgās un fiksētās ekspluatācijas izmaksas,

— enerģijas izmaksas,

— enerģijas izmaksas,

— ar vidi un veselību saistītās izmaksas, kad vien tas iespējams;

— ar vidi un veselību saistītās izmaksas;

 

— darba tirgus izmaksas, energoapgādes drošība un konkurētspēja.

PASKAIDROJUMS

Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu sasniegšana

Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadošā loma globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām. Vēsturiskais Parīzes nolīgums ir devis mums skaidru sistēmu, kā mazināt globālo sasilšanu un tās kaitīgās sekas, kas skar šo paaudzi un skars vēl daudzas turpmākās paaudzes. Energoefektivitāte ir mūsu galvenais instruments ar ko dekarbonizēt Eiropas energoapgādi, ēkas, transportu un rūpniecību. Šajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi ļautu Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 47 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kas nozīmē, ka mēs bez grūtībām sasniegtu mums Parīzes nolīgumā izvirzīto 40 % samazinājuma mērķi. Tādējādi tiek nodrošināts, ka Eiropas klimata aizsardzības un energoefektivitātes mērķi savstarpēji pastiprina viens otru. Tomēr mums ir jāturpina centieni, lai līdz 2050. gadam sasniegtu neitrālus CO2 rādītājus, un tādēļ mums ir jāpilda savas saistības energoefektivitātes jomā arī pēc 2030. gada.

Energoapgādes drošība

Enerģētiskā atkarība rada Eiropai nopietnas ekonomiskas un ģeopolitiskas problēmas. ES importē 53 % no kopējā patērētās enerģijas apjoma, kas izmaksā vairāk nekā EUR 1 miljards dienā. Samazinot Eiropai nepieciešamo kopējo enerģijas daudzumu, energoefektivitātes pasākumi ļauj mums mazināt atkarību no trešām valstīm un tādējādi stiprināt mūsu enerģētisko drošību. Īstenojot šajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus, līdz 2050. gadam varētu būtiski samazināt enerģijas importu — laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam fosilā kurināmā importa samazināšana varētu ietaupīt EUR 288 miljardus gadā, tādējādi vēl vairāk palielinot ietaupījumus laikposmā līdz 2050. gadam.

Enerģētiskā nabadzība

No 50 līdz 125 miljoniem ES iedzīvotāju draud enerģētiskā nabadzība — viņi nespēj apsildīt savu mājokli vai samaksāt rēķinus. Eiropas enerģētikas politikas ietekmi uz enerģētisko nabadzību nedrīkst ignorēt vai vienkārši atstāt šīs problēmas risināšanu valstu sociālās politikas ziņā. Eiropai ir milzīgs potenciāls, lai palielinātu ēku energoefektivitāti, bet risinājumiem jābūt pielāgotiem konkrētiem apstākļiem, lai izvairītos no neparedzētas negatīvas ietekmes, kas var vēl vairāk palielināt enerģētiskās nabadzības risku. Noteikumi par individuālā enerģijas patēriņa uzskaiti, piemēram, ir viens jautājums, kurā šādi aspekti ir rūpīgi jāapsver.

Mūsu ceļā uz ēku fonda dekarbonizāciju būs grūtāk veikt ieguldījumus ēkās, kuras pieder iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vai kuras tie apdzīvo, jo tikai šādi ieguldījumi ļaus baudīt dekarbonizācijas piedāvātos ieguvumus. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mēs jau tagad sāktu īstenot mērķtiecīgus pasākumus ar mērķi palīdzēt minētajām grupām. Dalībvalstu veiktajos pasākumos par prioritāriem būtu jānosaka enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības un sociālie mājokļi, tādēļ referents ierosina dalībvalstīm uzlikt pienākumu pieprasīt, lai būtisku daļu no šiem pasākumiem īstenotu enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecībās vai sociālajos mājokļos.

Ekonomiskā izaugsme

Līdz šim ir pastāvējis nepareizs priekšstats, ka līdz ar ekonomikas izaugsmi ir jāpalielinās arī enerģijas patēriņam. Energoefektivitātes pasākumu sekmīgums ir pierādījis, ka ekonomikas izaugsmes laikā elektroenerģijas patēriņš var ne tikai samazināties, bet ka energoefektivitātes pasākumi patiesībā var ievērojami veicināt izaugsmi. Enerģijas galapatēriņš kopš 2010. gada katru gadu ir samazinājies, savukārt ES IKP — audzis. Energopatēriņa samazināšana ir lētākais veids, kā panākt rentablu energoefektivitāti. Lai gan ekonomikas modeļi atšķiras, šajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi varētu radīt IKP pieaugumu kaut kur starp nulles līmeni līdz pat 4,1 % ar nosacījumu, ka ir pieejams ieguldījumiem nepieciešamais finansējums. Turklāt šeit nav ņemti vērā citi energoefektivitātes pasākumu radītie ekonomiskie ieguvumi, piemēram, uzlabota gaisa kvalitāte un būtiski uzlabojumi veselības jomā.

Šajā ziņojumā iekļautie pasākumi ir izstrādāti arī tā, lai ievērojami veicinātu nodarbinātību. Ja būs pieejams nepieciešamais finansējumu ieguldījumiem, modeļi uzrāda ļoti ievērojamu nodarbinātības pieaugumu — sākot no 405 000 līdz pat 4,8 miljoniem cilvēku.

Nepilnību novēršana

Šīs direktīvas atjaunināšanu dod mums iespēju novērst problēmas kas konstatētas spēkā esošajās tiesību normās. Viens no šīs direktīvas svarīgiem mērķiem ir panākt 1,5 % enerģijas ietaupījumu gadā. Tomēr šai prasībai tika piemērotas vairākas elastīguma iespējas, ļaujot dalībvalstīm samazināt centienus, ņemot vērā agrāk veiktas darbības vai izslēdzot no aprēķiniem konkrētas nozares. Tas ir radījis situāciju, kad tiek sasniegta tikai puse no gada enerģijas ietaupījuma mērķiem. Šo mērķu mazināšanu vairs nevajadzētu pieļaut, tādēļ atzinuma sagatavotāja ierosina novērst daudzas no šīm nepilnībām. Viņa arī ierosina vēl vairāk paplašināt pasākumus, kas ir pierādījuši savu efektivitāti, piemēram, sabiedrisko ēku renovāciju un uzņēmumu energoauditus.

Iedzīvotāju aizstāvēšana

Eiropas Parlaments ir vienmēr ir balsojis par progresīvākiem energoefektivitātes pasākumiem. Būdami iedzīvotāju pārstāvji, Eiropas Parlamenta deputāti ir atzinuši priekšrocības, ko šādi pasākumi var dot ne tikai videi, bet arī veselības aprūpei, patērētājiem un uzņēmumiem. Visspilgtākais piemērs ir tas, ka šajā ziņojumā ietverto priekšlikumu īstenošana palielināt dzīves gadu skaitu par 17 miljoniem, pateicoties būtiski uzlabotai gaisa kvalitātei. Parlamentam ir jāturpina aizstāvēt iedzīvotāju , tostarp to patērētāju, kuri vēlas mazākus rēķinus par enerģiju un siltākas mājas, intereses, tāpat arī uzņēmumu, kuri vēlas lētāku, tīrāku enerģiju un juridisko noteiktību, un uzņēmēju, kuri vēlas būt pienācīgi atalgoti par tehnoloģiju progress, kas pastāvīgi uzlabot energoefektivitāti, intereses.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Energoefektivitāte

Atsauces

COM(2016)0761 – C8-0498/2016 – 2016/0376(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

12.12.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.12.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jytte Guteland

14.2.2017

Izskatīšana komitejā

8.6.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

7.9.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

12

12

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Stefan Eck, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Arne Gericke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Frédérique Ries, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Caputo, Jørn Dohrmann, Elena Gentile, Jan Huitema, Merja Kyllönen, Stefano Maullu, Mairead McGuinness, Keith Taylor, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Norbert Erdős, Jill Evans, Barbara Lochbihler, Olle Ludvigsson

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

Anneli Jäätteenmäki, Frédérique Ries, Nils Torvalds

EFDD

Piernicola Pedicini

GUE/NGL

Lynn Boylan, Stefan Eck, Merja Kyllönen

PPE

Stefano Maullu

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Elena Gentile, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Olle Ludvigsson, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho

Verts/ALE

Marco Affronte, Jill Evans, Benedek Jávor, Barbara Lochbihler, Davor Škrlec, Keith Taylor

12

-

ALDE

Valentinas Mazuronis

ECR

Jørn Dohrmann, Arne Gericke, Julie Girling, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska

ENF

Mireille D'Ornano, Sylvie Goddyn, Jean-François Jalkh

PPE

Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer

12

0

ALDE

Jan Huitema

PPE

Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Birgit Collin-Langen, Norbert Erdős, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Peter Liese, Norbert Lins, Mairead McGuinness, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Energoefektivitāte

Atsauces

COM(2016)0761 – C8-0498/2016 – 2016/0376(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

30.11.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

12.12.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.12.2016

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Miroslav Poche

2.2.2017

 

 

 

Aizstātie referenti

Adam Gierek

 

 

 

Izskatīšana komitejā

23.3.2017

22.6.2017

4.9.2017

 

Pieņemšanas datums

28.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

30

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Michel Reimon, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Pilar Ayuso, Gerben-Jan Gerbrandy, Benedek Jávor, Jude Kirton-Darling, Rupert Matthews, Clare Moody, Markus Pieper, Dennis Radtke, Dominique Riquet, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Albert Deß, Arndt Kohn, Sabine Verheyen

Iesniegšanas datums

6.12.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ALDE

Angelika Mlinar, Dominique Riquet, Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Lieve Wierinck, Morten Helveg Petersen

EFDD

Dario Tamburrano, David Borrelli, Marco Zullo

GUE/NGL

Neoklis Sylikiotis, Paloma López Bermejo, Xabier Benito Ziluaga

S&D

Arndt Kohn, Carlos Zorrinho, Clare Moody, Dan Nica, Edouard Martin, Eva Kaili, José Blanco López, Jude Kirton-Darling, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Miapetra Kumpula-Natri, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Peter Kouroumbashev, Theresa Griffin, Zigmantas Balčytis

VERTS/ALE

Benedek Jávor, Claude Turmes, Jakop Dalunde, Michel Reimon, Rebecca Harms

30

-

ECR

Anneleen Van Bossuyt, Edward Czesak, Evžen Tošenovský, Hans-Olaf Henkel, Rupert Matthews, Zdzisław Krasnodębski

EFDD

Jonathan Bullock

ENF

Angelo Ciocca, Barbara Kappel, Christelle Lechevalier

PPE

Albert Deß, Algirdas Saudargas, András Gyürk, Angelika Niebler, Christian Ehler, Cristian-Silviu Buşoi, Dennis Radtke, Henna Virkkunen, Hermann Winkler, Jerzy Buzek, Krišjānis Kariņš, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Michèle Alliot-Marie, Paul Rübig, Pilar Ayuso, Pilar del Castillo Vera, Sabine Verheyen, Seán Kelly, Vladimir Urutchev

2

0

GUE/NGL

Jaromír Kohlíček

S&D

Adam Gierek

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 21. decembra Juridisks paziņojums