Procedūra : 2017/0305(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0140/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0140/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 19/04/2018 - 10.8

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0181

ZIŅOJUMS     *
PDF 803kWORD 91k
2018. gada 9. aprīļa
PE 616.844v02-00 A8-0140/2018

par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

(COM(2017)0677 – C8-0424/2017 – 2017/0305(NLE))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referents: Miroslavs Mitrofanovs

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

(COM(2017)0677 – C8-0424/2017 – 2017/0305(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2017)0677),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0424/2017),

–  ņemot vērā 2016. gada 15. septembra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(1),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A8-0140/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Lai sasniegtu mērķus par pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kuri izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, dalībvalstīm un Savienībai jāizstrādā koordinēta stratēģija nodarbinātības jomā, īpaši atbalstot kvalificētu, mācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kas spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. Dalībvalstīm, ņemot vērā valsts praksi attiecībā uz darba devēju un darba ņēmēju atbildību, nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā sakarā jākoordinē Padomē.

(1)  Lai sasniegtu sociālās tirgus ekonomikas, pilnīgas nodarbinātības un sociālās attīstības mērķus, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, dalībvalstīm un Savienībai jāizstrādā un jāīsteno efektīva un koordinēta stratēģija nodarbinātības jomā, īpaši atbalstot iekļaujošu darba tirgu, kas atbilst ekonomikas, sociālajai, tehnoloģijas un vides realitātei un izmaiņām, un lai aizsargātu visu darba ņēmēju labklājību ar kvalificētu, mācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku. Dalībvalstīm, ņemot vērā valsts praksi attiecībā uz darba devēju un darba ņēmēju atbildību, nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā sakarā jākoordinē Padomē.

Grozījums Nr.    2

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Savienībai ir jāapkaro sociālā atstumtība un diskriminācija un jāsekmē sociālais taisnīgums un aizsardzība, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesība. Nosakot un īstenojot politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu un augsta līmeņa izglītību un mācībām.

(2)  Savienībai ir jāapkaro visu veidu nabadzība, sociālā atstumtība un diskriminācija visās dzīves jomās un jāsekmē sociālais taisnīgums un aizsardzība, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesība. Šo vispārējo mērķi būtu arī jāpanāk ar Savienības tiesību aktiem un politiku citās jomās. Nosakot un īstenojot politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu un augsta līmeņa izglītību un mācībām. Savienībai ir jāveicina visu iedzīvotāju aktīva dalība ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē.

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)   Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus fiskālās, makroekonomiskās un strukturālās politikas jomās. Pašreizējās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas ir daļa no šiem instrumentiem, kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/1184, veido Integrētās pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai. Tās nosaka, kā, paturot prātā dalībvalstu savstarpējo atkarību, dalībvalstīs un Savienībā jāīsteno politika. Šīs koordinētās Eiropas un valstu politikas un reformu rezultātā būtu jāspēj izstrādāt atbilstošu vispārēju ekonomikas un sociālās politikas risinājumu kopumu, kam savukārt būtu jārada pozitīvi blakusefekti.

(3)   Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus fiskālās, makroekonomiskās un strukturālās politikas jomās, kas būtiski ietekmē sociālo un nodarbinātības situāciju Savienībā, radot tādas iespējamas sekas kā nestabilitāti, nabadzību un nelīdztiesību. Pašreizējās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas ir daļa no šiem instrumentiem, kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/1184, veido Integrētās pamatnostādnes stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai. Tās nosaka, kā, paturot prātā dalībvalstu savstarpējo atkarību, dalībvalstīs un Savienībā jāīsteno politika. Šīs koordinētās Eiropas un valstu politikas un reformu rezultātā būtu jāspēj izstrādāt atbilstošu vispārēju ekonomikas un sociālās politikas risinājumu kopumu, kam savukārt būtu jārada pozitīvi blakusefekti visām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Lai nodrošinātu demokrātiskāku lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar integrētajām pamatnostādnēm, kas skar iedzīvotājus un darba tirgus visā Savienībā, ir svarīgi, ka Padome ņem vērā Eiropas Parlamenta nostāju.

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Nodarbinātības politikas pamatnostādnes ir saskaņotas ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, spēkā esošajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un dažādām ES iniciatīvām, tostarp Padomes ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi1, Padomes ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū2, Padomes ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem3 un priekšlikumu Padomes ieteikumam par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai4.

(4)  Nodarbinātības politikas pamatnostādnes ir saskaņotas ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, spēkā esošajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un dažādām ES iniciatīvām, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Padomes ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi1, Padomes ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū2, Padomes ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem3 un priekšlikumu Padomes ieteikumam par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai4.

__________________

__________________

1 OV C 120, 26.4.2013., 1.–6. lpp.

1 OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.

3 OV C 484, 24.12.2016., 1.–6. lpp.

3 OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.

4 COM/2017/0563 final - 2017/0244 (NLE)

4 COM/2017/0563 final - 2017/0244 (NLE).

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā satvarā integrētai daudzpusējai ekonomikas, budžeta, nodarbinātības un sociālās politikas uzraudzībai un tiecas uz to, lai tiktu sasniegti stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi, tostarp mērķi nodarbinātības, izglītības un nabadzības mazināšanas jomā, kas noteikti Padomes Lēmumā 2010/707/ES5. Kopš 2015. gada Eiropas pusgads ir pastāvīgi stiprināts un optimizēts, īpaši lai stiprinātu tā nodarbinātības un sociālo ievirzi un sekmētu plašāku dialogu ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

(5)  Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā satvarā integrētai daudzpusējai ekonomikas, budžeta, nodarbinātības un sociālās politikas uzraudzībai un tiecas uz to, lai tiktu sasniegti stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi, tostarp mērķi nodarbinātības, izglītības un nabadzības mazināšanas jomā, kas noteikti Padomes Lēmumā 2010/707/ES5. Kopš 2015. gada Eiropas pusgads ir pastāvīgi stiprināts un optimizēts, īpaši lai stiprinātu tā nodarbinātības un sociālo ievirzi un sekmētu plašāku dialogu ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, vienlaikus stingri uzsverot strukturālās reformas un konkurētspēju.

_________________

_________________

5 OV L 308, 24.11.2010., 46.–51. lpp.

5 OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Eiropas Savienības atlabšana no ekonomikas krīzes sekmē pozitīvas tendences darba tirgū, tomēr dalībvalstīs un starp tām saglabājas būtiskas problēmas un atšķirības ekonomikas un sociālo rezultātu ziņā. Krīze uzskatāmi parādīja dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību. Patlaban galvenais uzdevums ir virzīt Savienību uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un jaunu darbvietu izveidi. Tālab ir nepieciešama koordinēta, vērienīga un efektīva politikas rīcība gan Savienības, gan valstu līmenī saskaņā ar LESD un Savienības noteikumiem par ekonomikas pārvaldību. Kombinējot pasākumus piedāvājuma un pieprasījuma jomā, šādai politikas rīcībai būtu jāpalielina investīcijas, jāatjauno apņemšanās pareizā secībā veikt strukturālas reformas, kas uzlabotu produktivitāti, izaugsmi, sociālo kohēziju un ekonomikas noturību satricinājumu gadījumos, un jāievēro fiskālā atbildība, vienlaikus ņemot vērā tās ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu.

(6)  Eiropas Savienības atlabšana no ekonomikas krīzes sekmē pozitīvas tendences darba tirgū, tomēr dalībvalstīs un starp tām saglabājas būtiskas problēmas un atšķirības ekonomikas un sociālo rezultātu ziņā, jo ekonomikas izaugsme automātiski nerada lielāku nodarbinātību. Krīze uzskatāmi parādīja dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību. Patlaban galvenais uzdevums ir virzīt Savienību uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, ko papildina ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbvietu izveide. Tālab ir nepieciešama koordinēta, vērienīga un efektīva politikas rīcība gan Savienības, gan valstu līmenī saskaņā ar LESD un Savienības noteikumiem par ekonomikas pārvaldību. Kombinējot pasākumus piedāvājuma un pieprasījuma jomā, šādai politikas rīcībai būtu jāpalielina investīcijas, tostarp aprites un zaļajā ekonomikā un attiecībā uz investīcijām sociālajā jomā, jāatjauno apņemšanās pareizā secībā veikt sociāli un ekonomiski līdzsvarotas strukturālas reformas, kas uzlabotu ražīgumu, izaugsmi, sociālo kohēziju un ekonomikas noturību satricinājumu gadījumos, un jāievēro fiskālā atbildība, vienlaikus šīm strukturālajām reformām būtu jābūt pozitīvai ietekmei uz nodarbinātību un sociālo jomu.

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Reformās darba tirgū, tostarp valstu mehānismos darba samaksas noteikšanai, būtu jāievēro valstu sociālā dialoga prakse un būtu jānodrošina iespējas, kas vajadzīgas, lai ņemtu vērā daudzveidīgos sociālekonomiskos jautājumus, tostarp uzlabojumi saistībā ar konkurētspēju, darbvietu izveidi, mūžizglītības un mācību politiku, kā arī reālajiem ienākumiem.

(7)  Reformās darba tirgū, tostarp valstu mehānismos darba samaksas noteikšanai, būtu jāievēro valstu sociālā dialoga prakse un būtu jānodrošina iespējas, kas vajadzīgas, lai ņemtu vērā daudzveidīgos sociālekonomiskos jautājumus, tostarp uzlabojumi saistībā ar dzīves standartiem, līdztiesību, konkurētspēju, ražīgumu, ilgtspēju un kvalitatīvu darbvietu izveidi, mūžizglītības un mācību politiku, kā arī reālajiem ienākumiem.

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Dalībvalstīm un Savienībai būtu arī jārisina jautājums, kas saistīts ar ekonomikas un finanšu krīzes sociālo mantojumu, un jātiecas veidot iekļaujošu sabiedrību, kurā cilvēkiem ir iespējas paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un ekonomikā, kā tas arī ticis uzsvērts Komisijas ieteikumā par tādu cilvēku aktīvu iekļaušanu, kuri ir atstumti no darba tirgus6. Būtu jānovērš nevienlīdzība, jānodrošina visiem vienlīdzīga piekļuve un iespējas un jāsamazina (tostarp bērnu) nabadzība un sociālā atstumtība, šajā nolūkā jo īpaši panākot darba tirgu un sociālās aizsardzības sistēmu efektīvu darbību un likvidējot šķēršļus, kas kavē izglītību/mācības un dalību darba tirgū. Tā kā ES darbvietās aizvien plašāk tiek izmantoti jauni ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, mainās arī darba tiesiskās attiecības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai Eiropas sociālais modelis jaunajās darba tiesiskajās attiecībās tiktu saglabāts un stiprināts.

(8)  Dalībvalstīm un Savienībai būtu arī jārisina jautājums, kas saistīts ar ekonomikas un finanšu krīzes sociālo mantojumu, un jātiecas veidot iekļaujošu un sociāli taisnīgu sabiedrību, kurā cilvēkiem ir iespējas paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un ekonomikā, kā tas arī ticis uzsvērts Komisijas ieteikumā par tādu cilvēku aktīvu iekļaušanu, kuri ir atstumti no darba tirgus. Būtu jānovērš nevienlīdzība un diskriminācija, jānodrošina visiem vienlīdzīgas iespējas un jāizskauž nabadzība un sociālā atstumtība (it sevišķi attiecībā uz bērniem), jo īpaši panākot darba tirgu un atbilstīgu un iedarbīgu sociālās aizsardzības sistēmu efektīvu darbību un likvidējot šķēršļus, kas kavē izglītību/mācības un dalību darba tirgū. Tā kā ES darbvietās aizvien plašāk tiek izmantoti jauni ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, mainās arī darba tiesiskās attiecības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai Eiropas sociālais modelis jaunajās darba tiesiskajās attiecībās tiktu saglabāts un stiprināts, nodrošinot, ka nodarbinātības noteikumi attiecas uz personām, kuras veic darbu jaunā veidā, un aizsargā tās. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta personu ar invaliditāti potenciāls veicināt ekonomikas izaugsmi un sociālo attīstību.

__________________

__________________

6 COM/2008/0639 galīgā redakcija.

6 COM/2008/0639 galīgā redakcija.

Grozījums Nr.    10

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Komisijai un dalībvalstīm ar specializēto NVO un nabadzībā nonākušu personu organizāciju atbalstu būtu jāizveido vietas pārdomām un dialogam, lai nodrošinātu šo personu iesaisti viņus ietekmējošās politikas novērtēšanā.

Grozījums Nr.    11

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Integrētās pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālā fonda un citu Savienības fondu atbalsts, lai sekmētu nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, mūžizglītību un izglītību un uzlabotu valsts pārvaldi. Lai gan Integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

(11)  Integrētās pamatnostādnes un Eiropas sociālo tiesību pīlārs būtu jāizmanto par pamatu mērķtiecīgiem konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome adresē dalībvalstīm. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālā fonda un citu Savienības fondu atbalsts, lai sekmētu nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, mūžizglītību un izglītību un uzlabotu valsts pārvaldi. Lai gan Integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

Grozījums Nr.    12

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Nodarbinātības komitejai un Sociālās aizsardzības komitejai saskaņā ar attiecīgām Līgumos paredzētām pilnvarām būtu jāuzrauga, kā attiecīgā politika tiek īstenota, raugoties no nodarbinātības politikas pamatnostādņu aspekta. Minētajām komitejām un citām Padomes darba sagatavošanas struktūrām, kas iesaistītas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanā, būtu jāstrādā cieši kopā,

(12)  Nodarbinātības komitejai un Sociālās aizsardzības komitejai saskaņā ar attiecīgām Līgumos paredzētām pilnvarām būtu jāuzrauga, kā attiecīgā politika tiek īstenota, raugoties no nodarbinātības politikas pamatnostādņu aspekta. Minētajām komitejām un citām Padomes darba sagatavošanas struktūrām, kas iesaistītas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanā, būtu jāstrādā cieši kopā ar Eiropas Parlamentu un jo īpaši ar tā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju, lai nodrošinātu demokrātisku pārskatatbildību,

Grozījums Nr.    13

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 5. pamatnostādne – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sekmējot uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību un jo īpaši atbalstot mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu izveidi un izaugsmi, dalībvalstīm būtu jāveicina kvalitatīvu darbvietu izveide, tostarp samazinot šķēršļus, ar kuriem uzņēmumi sastopas darbinieku nolīgšanā. Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un jāsekmē sociālā inovācija.

Dalībvalstīm būtu jāveicina un jāinvestē ilgtspējīgu, pieejamu un kvalitatīvu darbvietu izveidē dažādos prasmju līmeņos, darba tirgus nozarēs un reģionos, tostarp pilnībā attīstot uz nākotni orientētu nozaru, piemēram, zaļās un aprites ekonomikas, aprūpes nozares un digitālās nozares, potenciālu. Dalībvalstīm būtu jādod cilvēkiem iespēja līdzsvarot darbu un privāto dzīvi, jānodrošina, ka darba vietas ir piemērotas personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, jāpalīdz uzņēmumiem pieņemt darbā cilvēkus un veicināt atbildīgu uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību, jo īpaši atbalstot mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu izveidi un izaugsmi. Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un jāsekmē sociālā inovācija.

Grozījums Nr.    14

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 5. pamatnostādne – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu jāveicina novatoriskas darba formas, kas atbildīgā veidā radītu darba iespējas visiem.

Dalībvalstīm būtu jāveicina novatoriskas darba formas, kas atbildīgā veidā radītu augstas kvalitātes darba iespējas visiem, ņemot vērā jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību, vienlaikus nodrošinot pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem, valsts tiesību aktiem un praksei nodarbinātības jomā, kā arī atbilstību darba attiecību sistēmām. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāpopularizē laba prakse šajā jomā.

Grozījums Nr.    15

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 5. pamatnostādne – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstīm būtu jāsamazina birokrātija, lai atslogotu mazos un vidējos uzņēmumus, jo tie rada ievērojamu skaitu darbvietu.

Grozījums Nr.    16

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 5. pamatnostādne – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Būtu jāpārorientē nodokļu slogs, darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem aizstājot ar citiem nodokļu iekasēšanas veidiem, kuri — ņemot vērā nodokļu sistēmas pārdales ietekmi — mazākā mērā kaitē nodarbinātībai un izaugsmei, kā arī vienlaikus jāveido ieņēmumu politika, kas nodrošina pienācīgu sociālo aizsardzību, un izdevumi jānovirza izaugsmes veicināšanai.

Dalībvalstīm būtu jācenšas pakāpeniski samazināt darbaspēka nodokļu slogu un pārorientēt darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem, aizstājot ar citiem nodokļu iekasēšanas veidiem, kuri — ņemot vērā nodokļu sistēmas pārdales ietekmi — mazākā mērā kaitē nodarbinātībai un izaugsmei, kā arī vienlaikus jāveido ieņēmumu politika, kas nodrošina pienācīgu sociālo aizsardzību, un izdevumi jānovirza izaugsmes veicināšanai, tostarp investīcijām vispārējas nozīmes sabiedriskajos pakalpojumos.

Grozījums Nr.    17

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 5. pamatnostādne – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm saskaņā ar valsts praksi un ievērojot sociālo partneru autonomiju būtu jāveicina pārredzamu un paredzamu algu noteikšanas mehānismu izmantošana, kas ļauj darba atalgojumu salāgot ar ražīguma attīstības tendencēm, vienlaikus nodrošinot taisnīgu atalgojumu, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus. Šajos mehānismos būtu jāņem vērā prasmju līmeņu un ekonomisko darbības rezultātu atšķirības starp reģioniem, nozarēm un uzņēmumiem. Vienlaikus ievērojot valstu praksi, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jānodrošina pienācīgs minimālās algas līmenis, ņemot vērā tā ietekmi uz konkurētspēju, darbvietu izveidi un nodarbinātu personu nabadzību.

Dalībvalstīm saskaņā ar valsts praksi un ievērojot sociālo partneru autonomiju būtu jāveicina pārredzamu un paredzamu algu noteikšanas mehānismu izmantošana, kas ļauj darba atalgojumu salāgot ar ražīguma attīstības tendencēm, vienlaikus nodrošinot taisnīgu atalgojumu, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus ilgstpējīgā un atbildīgā veidā. Šajos mehānismos būtu jāņem vērā prasmju līmeņu un ekonomisko darbības rezultātu atšķirības starp reģioniem, nozarēm un uzņēmumiem. Vienlaikus ievērojot valstu praksi, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jānodrošina pienācīgs minimālās algas līmenis, ņemot vērā tā ietekmi uz konkurētspēju, darbvietu izveidi un nodarbinātu personu nabadzību.

Grozījums Nr.    18

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. pamatnostādne – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pamatnostādne. Stiprināt darbaspēka piedāvājumu: piekļuve darba tirgum, prasmes un kompetences

6. pamatnostādne. Stiprināt darbaspēka piedāvājumu un uzlabot piekļuvi darba tirgum, prasmes un kompetences

Grozījums Nr.    19

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. pamatnostādne – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saistībā ar tehnoloģijas, vides un demogrāfiskajām izmaiņām dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jāveicina ražīgums un nodarbināmība, visā cilvēka darba dzīves laikā pienācīgi nodrošinot atbilstīgas zināšanas, prasmes un kompetences atbilstīgi pašreizējām un nākotnes darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgās investīcijas gan formālās izglītības, gan tālākizglītības un tālākapmācības jomā. Tām būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem un citām ieinteresētajām personām, lai izglītības un apmācības sistēmās novērstu strukturālās nepilnības, nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību. Tām arī būtu jānodrošina, lai darba maiņas gadījumā tiktu pārceltas tiesības uz apmācību. Tādējādi būtu jāpanāk, ka ikvienam ir iespēja labāk paredzēt darba tirgus vajadzības un tām pielāgoties un veiksmīgi nomainīt darbu, līdz ar to palielinot arī vispārējo ekonomikas noturību satricinājumu gadījumos.

Saistībā ar tehnoloģijas, vides un demogrāfiskajām izmaiņām dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību būtu jāveicina ilgtspēja, ražīgums un nodarbināmība, visā cilvēka darba dzīves laikā pienācīgi nodrošinot atbilstīgas zināšanas, prasmes un kompetences atbilstīgi pašreizējām un paredzētajām nākotnes darba tirgus iespējām, tostarp ar mērķtiecīgu apmācības veicināšanu zinātnes, tehnoloģijas, inženierijas un matemātikas nozarēs. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgās investīcijas gan sākotnējā izglītībā, gan tālākizglītībā,tālākapmācībā un mūžizglītībā, un tam būtu jāattiecas ne tikai uz formālo izglītību, bet arī uz neformālo izglītību, nodrošinot visiem vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi. Tām būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām, lai izglītības un apmācības sistēmās palielinātu kvalitāti un novērstu strukturālās nepilnības, nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, ņemot vērā personu ar invaliditāti, kā arī etnisko un nacionālo minoritāšu, imigrantu un bēgļu īpašās vajadzības. Tām arī būtu jānodrošina, lai darba dzīves izmaiņu gadījumā tiktu pārceltas tiesības uz apmācību, izmantojot punktu sistēmu un saistīto tiesību uzkrāšanu. Tādējādi būtu jāpanāk, ka ikvienam ir iespēja labāk paredzēt darba tirgus vajadzības un tām pielāgoties, novērst prasmju neatbilstību un veiksmīgi nomainīt darbu, līdz ar to palielinot arī vispārējo ekonomikas noturību satricinājumu gadījumos.

Grozījums Nr.    20

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. pamatnostādne – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm izglītības jomā būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas un jāpaaugstina vispārējais izglītības līmenis visiem, bet jo īpaši vismazāk kvalificētajiem. Tām būtu jānodrošina augstas kvalitātes mācību rezultāti, jāuzlabo pamatprasmes, jāsamazina to jauniešu skaits, kuri mācības pārtrauc priekšlaicīgi, jāuzlabo terciārās izglītības programmu atbilstība darba tirgus vajadzībām, jāuzlabo prasmju uzraudzības un prognozēšanas sistēmas un jāpaaugstina pieaugušo dalība tālākizglītībā un tālākapmācībā. Dalībvalstīm savās profesionālās izglītības un apmācības sistēmās būtu jāstiprina mācīšanās darbavietā, tostarp izmantojot kvalitatīvu un efektīvu māceklību, jāpanāk prasmju lielāka redzamība un salīdzināmība un jāsekmē tādu prasmju un kompetenču atzīšana un akreditēšana, kas iegūtas ārpus formālās izglītības un apmācības. Tām būtu jāuzlabo un jāpaplašina elastīgu profesionālās tālākizglītības iespēju piedāvājums un izmantojums. Izveidojot prasmju pilnveides ceļus (tas ietver prasmju novērtēšanu, piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošanu izglītības un apmācību jomā un apgūto prasmju atzīšanu un akreditēšanu) un tādējādi uzlabojot kvalitatīvu mācību iespēju pieejamību, dalībvalstīm būtu jāatbalsta arī mazprasmīgi pieaugušie, lai tie varētu saglabāt vai uzlabot savu nodarbināmību ilgtermiņā.

Dalībvalstīm izglītības jomā būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas, tostarp agrīna pirmsskolas izglītība, un jāpaaugstina vispārējais izglītības līmenis visiem, bet jo īpaši vismazāk kvalificētajiem un nelabvēlīgākā situācijā esošiem izglītojamiem. Tām būtu jānodrošina augstas kvalitātes mācību rezultāti, jāattīsta un jāuzlabo pamatprasmes, jāveicina uzņēmējdarbības prasmju attīstība, jāsamazina to jauniešu skaits, kuri mācības pārtrauc priekšlaicīgi, jāuzlabo terciārās izglītības programmu atbilstība darba tirgus vajadzībām, jāuzlabo prasmju uzraudzības un prognozēšanas sistēmas un jāpaaugstina pieaugušo dalība tālākizglītībā un tālākapmācībā, tostarp īstenojot politiku, kas paredz mācību un apmācību atvaļinājumu, kā arī arodapmācību darbvietā un mūžizglītību. Dalībvalstīm savās profesionālās izglītības un apmācības sistēmās būtu jāstiprina mācīšanās darbavietā, tostarp izmantojot kvalitatīvu un efektīvu māceklību, jāpanāk prasmju lielāka redzamība un salīdzināmība un jāsekmē tādu prasmju un kompetenču atzīšana un akreditēšana, kas iegūtas ārpus formālās izglītības un apmācības. Tām būtu jāuzlabo un jāpaplašina elastīgu profesionālās tālākizglītības iespēju piedāvājums un izmantojums. Izveidojot prasmju pilnveides ceļus (tas ietver prasmju novērtēšanu, piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošanu izglītības un apmācību jomā un apgūto prasmju atzīšanu un akreditēšanu) un tādējādi uzlabojot kvalitatīvu mācību iespēju pieejamību, kas atbilst darba tirgus iespējām, dalībvalstīm būtu jāparedz mērķtiecīgs atbalsts arī mazprasmīgiem pieaugušajiem, lai tie varētu saglabāt vai uzlabot savu nodarbināmību ilgtermiņā.

Grozījums Nr.    21

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. pamatnostādne – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai veicinātu darba ņēmēju ilgtermiņa labklājību un ražīgumu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to izglītības un apmācības sistēmas ne tikai apmierina darba tirgus vajadzības, bet arī veicina personisko izaugsmi, sociālo kohēziju, starpkultūru izpratni un aktīvu pilsoniskumu.

Grozījums Nr.    22

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. pamatnostādne – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Būtu jārisina augstā bezdarba un neaktivitātes jautājums, tostarp sniedzot savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību, kas galvenokārt būtu atbalsts saistībā ar darba meklēšanu, apmācībām un pārkvalificēšanos. Lai būtiski samazinātu un novērstu strukturālo bezdarbu, būtu jāizstrādā visaptverošas stratēģijas, kas ietver padziļinātu individuālo novērtējumu ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc nonākšanas bezdarbnieka statusā. Jautājums par jauniešu bezdarbu un to jauniešu lielo skaitu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), būtu jāturpina risināt ar strukturāliem uzlabojumiem pārejā no mācībām uz darbu, tostarp pilnībā īstenojot Garantiju jauniešiem1.

Būtu jārisina augstā bezdarba, ilgtermiņa bezdarba un ilgstošas neaktivitātes jautājums, tostarp sniedzot savlaicīgu, integrētu un individuāli pielāgotu palīdzību, kas galvenokārt būtu atbalsts saistībā ar darba meklēšanu, apmācībām, pārkvalificēšanos un pienācīgiem pēcpasākumiem. Šajā sakarā ir vajadzīga koordinēta pieeja sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, kas nozīmē nodarbinātības dienestu, sociālo dienestu un vietējo iestāžu ciešu sadarbību. Lai būtiski samazinātu un novērstu ilgtermiņa un strukturālo bezdarbu, būtu jāizstrādā visaptverošas stratēģijas, kas ietver padziļinātu individuālo novērtējumu, kurš jāveic pēc iespējas ātrāk. Jautājums par jauniešu bezdarbu un to jauniešu lielo skaitu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), būtu jāturpina risināt ar strukturāliem uzlabojumiem pārejā no mācībām uz darbu, tostarp pilnībā īstenojot Garantiju jauniešiem1.

__________________

__________________

Grozījums Nr.    23

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. pamatnostādne – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nodokļu reformas, kuru mērķis ir darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem aizstāt ar citiem nodokļu iekasēšanas veidiem, būtu jāveido ar mērķi novērst šķēršļus un traucēkļus, kuri kavē dalību darba tirgū, jo īpaši tajā sabiedrības daļā, kas ir visvairāk attālināta no darba tirgus. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta un jāpielāgo darba vide personām ar invaliditāti, tostarp jāpiešķir mērķtiecīgs finansiāls atbalsts darbībām un pakalpojumiem, kas ļauj minētajām personām piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē.

Nodokļu reformas, kuru mērķis ir darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem pakāpeniski aizstāt ar citiem nodokļu iekasēšanas veidiem, būtu jāveido ar mērķi novērst nepamatotus šķēršļus un pārlieku birokrātiju, un sniegt iniciatīvas dalībai darba tirgū, jo īpaši tajā sabiedrības daļā, kas ir visvairāk attālināta no darba tirgus, vienlaikus nodrošinot, ka nodokļu reformas neapdraud labklājības valsts ilgtspēju. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta un jāpielāgo darba vide personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, tostarp jāpiešķir mērķtiecīgs finansiāls atbalsts darbībām un pakalpojumiem, kas ļauj minētajām personām piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē kopumā. Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu veicināt atbalstītu nodarbinātību atvērtā un iekļaujošā darba tirgū.

Grozījums Nr.    24

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. pamatnostādne – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai panāktu dzimumu līdztiesību un sieviešu lielāku lielāku iesaisti darba tirgū, būtu jānovērš šķēršļi dalībai darba tirgū un karjeras izaugsmei, tostarp par vienādu darbu nodrošinot vienādu darba samaksu. Būtu jāsekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošana, jo īpaši nodrošinot piekļuvi ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem un kvalitatīvas agrīnas pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bērnu vecākiem un citām personām ar aprūpes pienākumiem ir iespēja izmantot piemērotu atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu, kas tiem ļautu panākt līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, kā arī jāsekmē tāda šo tiesību izmantošana, kas būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu vidū.

Lai panāktu dzimumu līdztiesību un sieviešu lielāku lielāku iesaisti darba tirgū, būtu jānovērš šķēršļi dalībai darba tirgū un karjeras izaugsmei, tostarp par vienādu darbu nodrošinot vienādu darba samaksu visas nozarēs un profesijās. Dalībvalstīm vajadzētu izstrādāt un īstenot politiku par atalgojuma pārredzamību un atalgojuma jomas revīzijām, lai likvidētu no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības. Dalībvalstīm Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK1a ir jāīsteno, nosakot efektīvas, proporcionālas un atturošas sankcijas darba devējiem, kas maksā atšķirīgu algu par to pašu darbu, atkarībā no tā, vai šo darbu veic vīrietis vai sieviete. Būtu jāgarantē darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošana visiem cilvēkiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bērnu vecākiem un citām personām ar aprūpes pienākumiem ir iespēja izmantot piemērotu atvaļinājumu ģimenes un aprūpes apstākļu dēļ, kvalitatīvus ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus par pieņemamu cenu un agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un elastīgu darbiniekiem piemērotu darba režīmu, piemēram tāldarbu un vieddarbu, kas tiem ļautu panākt līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, kā arī jāsekmē tāda šo tiesību izmantošana, kas būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu vidū. Dalībvalstīm būtu jānodrošina atbalsts aprūpētajiem, kas ir spiesti ierobežot vai izbeigt profesionālo darbību, lai tiem nodrošinātu iespēju pienācīgi aprūpēt kādu personu.

 

 

________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

Grozījums Nr.    25

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 7. pamatnostādne – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar politiku būtu jātiecas uzlabot atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un pāreju uz darba tirgu. Dalībvalstīm būtu efektīvi jāmobilizē tie, kuri var piedalīties darba tirgū, un jāsniedz viņiem attiecīgas iespējas. Dalībvalstīm būtu jāsekmē aktīvas darba tirgus politikas efektivitāte, paplašinot tās mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus, tvērumu un nodrošinot politikas labāku sasaisti ar ienākumu atbalstu, un šajā saistībā pamatā jāorientējas uz bezdarbnieku tiesībām un pienākumiem aktīvi meklēt darbu. Dalībvalstīm vajadzētu tiekties uz efektīvāku valsts nodarbinātības dienestu izveidi, nodrošinot savlaicīgu un individuāli pielāgotu atbalstu darba meklētājiem, atbalstot pieprasījumu darba tirgū un īstenojot rezultātu novērtēšanas sistēmas.

Ar politiku būtu jātiecas uzlabot atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un pāreju uz darba tirgu, tā lai darba ņēmējiem būtu iespējama karjeras izaugsme. Dalībvalstīm būtu efektīvi jāmobilizē tie, kuri var piedalīties darba tirgū, un jāsniedz viņiem attiecīgas iespējas, izmantojot individuālu atbalstu un integrētus pakalpojumus vispārējas aktīvas integrācijas pieejas ietvaros. Dalībvalstīm būtu jāsekmē aktīvas darba tirgus politikas efektivitāte, paplašinot tās finansējumu, mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus, tvērumu un nodrošinot pienācīgu ienākumu atbalstu bezdarbniekiem, kamēr tie aktīvi meklē darbu, kā arī ņemot vērā bezdarbnieku tiesības un pienākumus. Tas ietver sadarbību ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai uzlabotu šīs politikas efektivitāti un pārskatatbildību. Dalībvalstīm vajadzētu tiekties izveidot efektīvākus, savstarpēji sasaistītus un kvalitatīvus valsts nodarbinātības dienestus, kas nodrošinātu savlaicīgu un individuāli pielāgotu atbalstu darba meklētājiem, lai tie varētu darbu meklēt visā Savienībā, atbalstot pieprasījumu darba tirgū un īstenojot rezultātu novērtēšanas sistēmas.

Grozījums Nr.    26

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 7. pamatnostādne – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem tiesības uz pienācīgiem saprātīga ilguma bezdarbnieka pabalstiem atbilstoši viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Minētajiem pabalstiem nevajadzētu kļūt par stimulu bezdarbniekiem necensties ātri atrast darbu.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem tiesības uz pienācīgiem pietiekama ilguma bezdarbnieka pabalstiem, kas sniedz tiem nepieciešamo laiku kvalitatīva darba atrašanai, atbilstoši viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Šādi pabalsti būtu jāpapildina ar aktīvu darba tirgus politiku un pasākumiem, kas rada stimulus ātri atgriezties kvalitatīvā darbā.

Grozījums Nr.    27

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 7. pamatnostādne – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai uzlabotu nodarbināmībai vajadzīgās prasmes un pilnībā izmantotu Eiropas darba tirgus potenciālu, būtu jāveicina izglītojamo un darba ņēmēju mobilitāte. Būtu jānovērš šķēršļi, kas izglītībā un apmācībā kavē mobilitāti saistībā ar aroda vai privātām pensijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Dalībvalstīm vajadzētu rīkoties, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nekļūst par bloķējošu vai apgrūtinošu faktoru darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm, kuri vēlas iesaistīties aktīvā nodarbinātībā. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jānovērš spēkā esošo noteikumu ļaunprātīga izmantošana un jārisina problēma, kas saistīta ar iespējamu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no dažiem reģioniem.

Lai uzlabotu nodarbināmībai vajadzīgās prasmes un pilnībā izmantotu Eiropas darba tirgus potenciālu, būtu jānodrošina izglītojamo un darba ņēmēju mobilitāte kā pamatbrīvība. Turklāt ir jāveicina arī iekšējā mobilitāte. Būtu jānovērš šķēršļi, kas izglītībā un apmācībā kavē mobilitāti saistībā ar aroda vai privātām pensijām, sociālās aizsardzības pieejamību, profesionālo kvalifikāciju un prasmju atzīšanu, kā arī neproporcionālas valodas prasmju prasības. Mobili darba ņēmēji būtu jāatbalsta, tostarp uzlabojot viņu piekļuvi darba tiesībām un informētību par tām. Dalībvalstīm vajadzētu rīkoties, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nekļūst par bloķējošu vai apgrūtinošu faktoru darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm, kuri vēlas iesaistīties aktīvā nodarbinātībā. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jānovērš spēkā esošo noteikumu ļaunprātīga izmantošana un jārisina problēma, kas saistīta ar iespējamu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no dažiem reģioniem. Dalībvalstīm tas būtu jāveic, palielinot un atbalstot investīcijas nozarēs, kurās ir reāls augstas kvalitātes nodarbinātības iespēju radīšanas potenciāls, piemēram zaļajā un aprites ekonomikā vai digitālajā un aprūpes nozarē.

Grozījums Nr.    28

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 7. pamatnostādne – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar valsts praksi un lai panāktu efektīvāku sociālo dialogu un sasniegtu labākus sociālekonomiskus rezultātus, ekonomikas, nodarbinātības un sociālās jomas reformu un politikas izstrādē un īstenošanā dalībvalstīm būtu jānodrošina savlaicīga un konstruktīva sociālo partneru iesaiste, tostarp atbalstot sociālo partneru spēju uzlabošanu. Sociālie partneri būtu jāmudina slēgt kolektīvus līgumus un iesaistīties sarunās par šādiem līgumiem jautājumos, kuri uz tiem attiecas, vienlaikus pilnībā ņemot vērā sociālo partneru autonomiju un tiesības uz kolektīvo rīcību.

Saskaņā ar valsts praksi un partnerības principiem un lai panāktu efektīvāku sociālo un pilsonisko dialogu un sasniegtu labākus sociālekonomiskus rezultātus, ekonomikas, nodarbinātības un sociālās jomas reformu un politikas izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā visos procesa posmos, dalībvalstīm būtu jānodrošina savlaicīga, patiesa un konstruktīva sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste, tostarp atbalstot sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju uzlabošanu. Šāda iesaistei būtu jāsniedzas tālāk par vienkāršu apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Sociālie partneri būtu jāmudina slēgt kolektīvus līgumus un iesaistīties sarunās par šādiem līgumiem jautājumos, kuri uz tiem attiecas, vienlaikus pilnībā ņemot vērā sociālo partneru autonomiju un tiesības uz kolektīvo rīcību. Turklāt ir jāatbalsta darba ņēmēju, kuri noslēguši netipiskus darba līgums, un pašnodarbinātu personu tiesības organizēt un rīkot kolektīvas sarunas par koplīgumiem. Dalībvalstīm vajadzētu veikt pasākumus, lai pastiprinātu sociālo partneru nozīmi, piemēram, uzlabojot piekļuvi attiecīgajai informācijai uzņēmumos un jāievieš noteikumi par darba ņēmēju līdzdalību uzņēmuma jautājumu risināšanā.

Grozījums Nr.    29

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 8. pamatnostādne – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pamatnostādne. Veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, sekmēt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību

8. pamatnostādne. Veicināt vienlīdzību, vienādas iespējas visiem un nediskrimināciju, sekmēt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību

Grozījums Nr.    30

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 8. pamatnostādne – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm, ieviešot efektīvus pasākumus, kuri veicinātu darba tirgū nepietiekami pārstāvēto grupu iespēju vienlīdzību, būtu jāsekmē visiem pieejamu iekļaujošu darba tirgu izveide. Tām būtu jānodrošina, lai pret visiem neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas būtu vienāda attieksme attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, izglītību un pieejamām precēm un pakalpojumiem.

Dalībvalstīm sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm būtu jāievieš efektīvi pasākumi visu diskriminācijas veidu apkarošanai un jāsekmē visiem cilvēkiem vienlīdzīgas iespējas piedalīties sabiedrības dzīvē. Tiem jāietver pasākumi, kas veicina visiem pieejamu iekļaujošu darba tirgu, tostarp pasākumi, ar kuriem apkaro diskrimināciju darba tirgū un piekļuvē tam, lai atbalstītu tās personas, kas patlaban tiek diskriminētas, nav pietiekami pārstāvētas vai atrodas neaizsargātā stāvoklī. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai pret visiem neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai sociālekonomiskās izcelsmes būtu vienāda attieksme un būtu jāapkaro visu veidu diskriminācija attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, izglītību un pieejamām precēm un pakalpojumiem. Šajā nolūkā ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai atbalstītu konkrētas personas neaizsargātās situācijās, piemēram, migrantus vai etniskās minoritātes, un šos pasākumus ir jāatbalsta ar pienācīgu finansējumu, lai novērstu jebkādu potenciālu konkurenci par resursiem starp attiecīgajiem saņēmējiem.

Grozījums Nr.    31

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 8. pamatnostādne – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sekmējot sociālo iekļaušanu un augšupējo mobilitāti, stimulējot dalību darba tirgū un novēršot nevienlīdzību, tostarp izveidojot nodokļu un pabalstu sistēmas, dalībvalstīm būtu jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu, iedarbīgu un atbilstīgu aizsardzību visos mūža posmos. Sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijas rezultātā vajadzētu uzlaboties to pieejamībai, ilgtspējai, piemērotībai un kvalitātei.

Sekmējot sociālo iekļaušanu un augšupējo mobilitāti, stimulējot dalību darba tirgū un novēršot nevienlīdzību, tostarp izveidojot nodokļu un pabalstu sistēmas, dalībvalstīm būtu jāuzlabo sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu, iedarbīgu un atbilstīgu aizsardzību visos mūža posmos, tostarp attiecībā uz pašnodarbinātām personām. Sociālās aizsardzības sistēmu uzlabošanas un inovāciju rezultātā vajadzētu uzlaboties to piekļūstamībai, pieejamībai, ilgtspējai, piemērotībai un kvalitātei.

Grozījums Nr.    32

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 8. pamatnostādne – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāīsteno preventīvas un integrētas stratēģijas, apvienojot tajās šādus trīs aktīvas iekļaušanas aspektus: pienācīgs ienākumu atbalsts, iekļaujoši darba tirgi un piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem. Sociālajām aizsardzības sistēmām būtu jānodrošina tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu pabalstu ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un, rosinot cilvēkus aktīvi piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, jāveicina sociālā iekļaušana.

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāīsteno preventīvas un integrētas stratēģijas, apvienojot tajās šādus trīs aktīvas iekļaušanas aspektus: pienācīgs ienākumu atbalsts, iekļaujoši darba tirgi un piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem, kas pielāgoti individuālām vajadzībām. Sociālajām aizsardzības sistēmām būtu jānodrošina pienācīgs minimālo ienākumu pabalsts ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un, rosinot cilvēkus aktīvi piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, jāveicina sociālā iekļaušana.

Grozījums Nr.    33

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 8. pamatnostādne – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tādā pašā veidā dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu ir jāveicina NVO, kas nodarbojas ar nabadzības apkarošanu, un nabadzībā dzīvojošo personu organizāciju aktīva iesaistīšanās politikas attīstīšanā nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai.

Grozījums Nr.    34

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 8. pamatnostādne – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Cenu ziņā pieņemami, pieejami un kvalitatīvi pakalpojumi, piemēram, bērnu aprūpe, ārpusskolas aprūpe, izglītība, apmācība, mājokļi, veselības aprūpes pakalpojumi un ilgtermiņa aprūpe, ir būtiski, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem, tostarp bērniem un jauniešiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai, tostarp nodarbinātu personu nabadzības samazināšanai. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai ikvienam būtu pieejami pamatpakalpojumi, tostarp ūdensapgādes, sanitārijas, energoapgādes, transporta, finanšu pakalpojumi un digitālie sakari. Tāpat dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tiem, kam tas ir vajadzīgs, un neaizsargātām personām, būtu pieejams pienācīgs atbalsts sociālo mājokļu jomā, kā arī tiesības uz atbilstošu palīdzību un aizsardzību pret piespiedu izlikšanu no mājokļa. Bezpajumtniecības jautājums būtu jārisina atsevišķi. Būtu jāņem vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības.

Cenu ziņā pieņemamu, pieejamu un kvalitatīvu pakalpojumu, piemēram, bērnu aprūpes, ārpusskolas aprūpes, izglītības, apmācības, mājokļu, veselības aprūpes pakalpojumu, rehabilitācijas un ilgtermiņa aprūpes, piekļūstamība un pieejamība ir būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem, tostarp bērniem, jauniešiem, etniskajām minoritātēm un migrantiem. Jānodrošina, ka nabadzībā dzīvojošiem bērniem ir pieejama bezmaksas veselības aprūpe, bezmaksas izglītība, bezmaksas bērnu aprūpe, cilvēka cienīgs mājoklis un atbilstošs uzturs. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai, tostarp nodarbinātu personu nabadzības un diskriminācijas samazināšanai. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai ikvienam būtu pieejami pamatpakalpojumi un lai tie būtu par pieņemamu cenu, tostarp izglītības, veselības aprūpes, mājokļu, ūdensapgādes, sanitārijas, energoapgādes, transporta, finanšu pakalpojumi un digitālie sakari. Tāpat dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tiem, kam tas ir vajadzīgs vai kas atrodas neaizsargātā situācijā, būtu pieejams pienācīgs atbalsts sociālo mājokļu jomā, kā arī tiesības uz atbilstošu palīdzību un aizsardzību pret piespiedu izlikšanu no mājokļa. Bezpajumtniecības jautājums būtu jārisina atsevišķi. Būtu jāņem vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, kā arī iespējas. Tāpēc dalībvalstīm cita starpā būtu jāpārskata invaliditātes novērtējuma sistēmas, lai neradītu šķēršļus attiecībā uz piekļuvi darba tirgum.

Grozījums Nr.    35

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 8. pamatnostādne – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darba devējiem, kuri pieņem darbā personas ar invaliditāti, tiek sniegts atbilstošs atbalsts un konsultācijas. Būtu jāveicina un jāatbalsta personīgas palīdzības sniegšana izglītībā un nodarbinātības dienestu iesaista pakalpojumu sniegšanā cilvēkiem ar invaliditāti.

Grozījums Nr.    36

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 8. pamatnostādne – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu jānodrošina tiesības uz laicīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei par pieņemamu cenu, ilgtermiņā panākot šo pakalpojumu ilgtspēju.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina tiesības uz laicīgu piekļuvi pieejamai kvalitatīvai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei par pieņemamu cenu, ilgtermiņā panākot šo pakalpojumu ilgtspēju.

Grozījums Nr.    37

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 8. pamatnostādne – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos un demogrāfiskajām izmaiņām dalībvalstīm būtu jānodrošina pensiju sistēmu ilgtspēja un adekvātums gan sievietēm un vīriešiem tādā veidā, lai sniegtu abu dzimumu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām vienlīdzīgas iespējas iegūt pensiju tiesības, tostarp piedalīties papildu shēmās, un tādējādi garantētu cilvēka cienīgu dzīvi. Ņemot vērā paredzamā mūža ilguma pieaugumu, pensiju reformas būtu jāatbalsta ar pasākumiem, kas pagarina darba mūža ilgumu un palielina faktisko pensionēšanās vecumu, piemēram, jāierobežo agrīna aiziešana no darba tirgus un jāpalielina likumā noteiktais pensionēšanās vecums. Dalībvalstīm vajadzētu izveidot konstruktīvu dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un atbilstoši tam pakāpeniski ieviest reformas.

Dalībvalstīm būtu nekavējoties jānodrošina pensiju sistēmu ilgtspēja un adekvātums gan sievietēm un vīriešiem tādā veidā, lai visiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām sniegtu pienācīgas likumiskas iespējas iegūt pensiju tiesības, un tādējādi garantētu cilvēka cienīgu dzīvi, kā arī censties nodrošināt pienācīgus pensiju ienākumus, kas ir vismaz virs nabadzības līmeņa. Būtu jānodrošina vienlīdzīga piekļuve papildpensiju shēmām, kas var kalpot kā papildinājums stabilām likumā noteiktām pensijām. Atkarībā no dalībvalstu institucionālās kārtības un valstu tiesību aktiem pensijām, kas balstītas uz pirmo pīlāru vien vai kopā ar otro pīlāru, būtu jānodrošina pienācīgi aizstājošie ienākumi, par pamatu ņemot darba ņēmēja agrāko algu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pienācīgi pensiju kredīti personām, kuras ir bijušas ārpus darba tirgus, lai nodrošinātu neformālu aprūpi. Pensiju reformas, tostarp faktiskā pensionēšanās vecuma iespējama palielināšana būtu jāpapildina ar aktīvu un veselīgu vecumdienu stratēģijām un jāatbalsta ar pasākumiem, kas pagarina darba mūža ilgumu tiem, kuri vēlas strādāt ilgāk. Darba ņēmējiem, kam tuvojas pensionēšanās vecums, būtu jādod iespēja izvēlēties brīvprātīgi saīsināt darba laiku. Dalībvalstīm vajadzētu izveidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību un atbilstoši tam pakāpeniski ieviest visas reformas.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0355.

(2)

OV C 265, 11.8.2017., 201. lpp.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes

Atsauces

COM(2017)0677 – C8-0424/2017 – 2017/0305(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

1.12.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

11.12.2017

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Miroslavs Mitrofanovs

5.3.2018

 

 

 

Aizstātie referenti

Tatjana Ždanoka

 

 

 

Izskatīšana komitejā

23.1.2018

22.2.2018

21.3.2018

 

Pieņemšanas datums

27.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

10

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tiziana Beghin, Brando Benifei, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Michael Detjen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Dominique Martin, Joëlle Mélin, Miroslavs Mitrofanovs, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Claude Rolin, Siôn Simon, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Amjad Bashir, Karima Delli, Tania González Peñas, Anne Sander, Sven Schulze, Jasenko Selimovic, Csaba Sógor, Neoklis Sylikiotis

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jude Kirton-Darling, James Nicholson, Ivari Padar, Massimo Paolucci, Renate Sommer

Iesniegšanas datums

9.4.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

EFDD

NI

PPE

S&D

Verts/ALE

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Yana Toom, Renate Weber

Tiziana Beghin

Fountoulis Lampros

Georges Hach, David Casa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Renate Sommer, Csaba Sógor, Romana Tomc

Brando Benifei, Michael Detjen, Elena Gentile, Agnes Jongerius, Jude Kirton-Darling, Ivari Padar, Massimo Paolucci, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Siôn Simon, Marita Ulvskog

Karima Delli, Miroslavs Mitrofanovs

10

-

ECR

ENF

GUE/NGL

Amjad Bashir, Czesław Hoc, James Nicholson, Ulrike Trebesius

Dominique Martin, Joëlle Mélin

Tania González Peñas, Patrick Le Hyaric, João Pimenta Lopes, Neoklis Sylikiotis

1

0

PPE

Ádám Kósa

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana - 2018. gada 16. aprīļaJuridisks paziņojums