ZIŅOJUMS par pārtikas un lauksaimniecības nākotni

22.5.2018. - (2018/2037(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Herbert Dorfmann


Procedūra : 2018/2037(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0178/2018

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pārtikas un lauksaimniecības nākotni

(2018/2037(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumu par pārtikas un lauksaimniecības nākotni (COM(2017)0713),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 38. un 39. pantu, ar ko nosaka kopīgu lauksaimniecības politiku (KLP) un tās mērķus,

–  ņemot vērā LESD 40. un 42. pantu, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (TKO) un kas nosaka, ciktāl noteikumi par konkurenci attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību,

–  ņemot vērā LESD 13. pantu,

–  ņemot vērā LESD 349. pantu, ar ko nosaka tālāko reģionu statusu un nosacījumus Līgumu piemērošanai šiem reģioniem,

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra Regulu (EK) Nr. 2017/2393, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu[1] (Omnibus regulu),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību[2],

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 19. martā publicēto informatīvo dokumentu par KLP nākotni,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai[3], un Komisijas 2017. gada 10. oktobra ziņojumu par dalībvalstu rīcības plāniem un par progresu, īstenojot Direktīvu 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu (COM(2017)0587),

–  ņemot vērā tā 2018. gada 6. februāra lēmumu par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašās komitejas izveidi, tās pienākumiem, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku[4],

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašos ziņojumus: Nr. 16/2017 "Lauku attīstības plānošana: tai jābūt mazāk sarežģītai un vairāk uzmanības jāveltī rezultātiem" un Nr. 21/2017 "Zaļināšana: "sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā",

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 28. jūnija pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni (COM(2017)0358),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 14. februāra paziņojumu "Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada"(COM(2018)0098),

–  ņemot vērā 2016. gada Eiropas konferencē par lauku attīstību izdoto Korkas deklarāciju 2.0 "Labāka dzīve lauku teritorijās",

–  ņemot vērā 2018. gada 3. maija rezolūciju par ES aitkopības un kazkopības nozares pašreizējo stāvokli un turpmākajām perspektīvām[5],

–  ņemot vērā 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par Eiropas stratēģiju proteīnaugu popularizēšanai — proteīnaugu un pākšaugu ražošanas veicināšana Eiropas lauksaimniecības nozarē[6],

–  ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūciju par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada[7],

–  ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par ES biškopības nozares perspektīvām un izaicinājumiem[8],

–  ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju "Pašreizējā lauksaimniecības zemes koncentrācija Eiropas Savienībā — "kā atvieglot zemes pieejamību lauksaimniekiem?"[9],

–  ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos[10],

–  ņemot vērā 2016. gada 14. decembra rezolūciju par KLP instrumentiem cenu svārstīguma mazināšanai lauksaimniecības tirgos[11],

–  ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par veidiem, kādos KLP var uzlabot darbvietu izveidi lauku apvidos[12],

–  ņemot vērā 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par inovācijas un ekonomiskās attīstības veicināšanu Eiropas lauku saimniecību turpmākajā pārvaldībā[13],

–  ņemot vērā 2015. gada 7. jūlija rezolūciju par ES piena nozares perspektīvām — piena nozares tiesību aktu kopuma īstenošanas pārskatīšana[14],

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu "Kopējās lauksaimniecības politikas iespējamā pārveidošana"[15],

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu "KLP pēc 2020. gada"[16],

–  ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), no kuriem lielākā daļa atbilst KLP,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības tirgu jautājumu darba grupas 2016. gada novembra ziņojumu "Tirgus darbības rezultātu uzlabošana: lauksaimnieku stāvokļa uzlabošana piegādes ķēdē" un tā secinājumus,

–  ņemot vērā 2015. gadā notikušajā ANO 21. klimata pārmaiņu konferencē pieņemto Parīzes nolīgumu, un jo īpaši Eiropas Savienības uzņemtās saistības kā "nacionāli noteiktus devumus" (NND), lai sasniegtu nolīguma vispasaules mērķus,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 15. decembra ziņojumu par īpašu pasākumu shēmas īstenošanu lauksaimniecībā par labu Savienības tālākajiem reģioniem (POSEI) (COM(2016)0797),

–  ņemot vērā 2016. gadā paziņoto (COM(2016)0316) vides politikas īstenošanas pārskatu (EIR), kas ir uzskatāms par instrumentu, kurš palīdz uzņēmumiem un iedzīvotājiem baudīt ES vides tiesību un vides rīcībpolitikas labvēlīgo iedarbību, pateicoties labākai īstenošanai,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A8-0178/2018),

A.   tā kā Komisijas paziņojumā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni ir atzīts, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir viena no vecākajām un integrētākajām politikas jomām ES un ir stratēģiski nozīmīga politika pasaules līmenī, un ka KLP būtu jāveido tā, lai ES lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm dotu iespēju reaģēt uz pamatotām iedzīvotāju prasībām ne tikai saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, nekaitīgumu, kvalitāti un ilgtspēju, bet arī saistībā ar vides aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības un dabas resursu aizsardzību, rīcību klimata pārmaiņu jomā, lauku attīstību, veselību un augstiem dzīvnieku labturības standartiem, kā arī nodarbinātību;

B.  tā kā ir acīmredzams, ka KLP ir jāreformē, lai tā labāk reaģētu gan uz savas galvenās mērķa grupas, proti, lauksaimnieku, vajadzībām, gan uz iedzīvotāju vajadzībām kopumā;

C.  tā kā KLP ir sevišķi svarīga visā Eiropā apmēram 12 miljoniem lauku saimniecību;

D.  tā kā lauksaimniecības zeme veido 47 % no Eiropas teritorijas un Eiropas Savienībā ir 22 miljoni lauksaimnieku un lauksaimniecībā nodarbināto;

E.  tā kā KLP mērķiem vajadzētu būt nodrošināt pārtikas nekaitīgumu un suverenitāti, kā arī ES lauksaimniecības sistēmu un teritoriju izturētspēju un ilgtspēju;

F.   tā kā Eiropas Savienības daudzfunkcionālas un dažādotas lauksaimniecības un mežsaimniecības, kas rada darbvietas un ir taisnīga, vispārējais mērķis, kuru virza ilgtspējīga lauksaimniecības prakse un kurš ļauj saglabāt dzīvotspējīgas, pieejamas un nākamajām paaudzēm nododamas ģimenes saimniecības, joprojām ir galvenais priekšnoteikums, lai sniegtu pozitīvu papildu ieguvumu un sabiedriskos labumus (pārtikas un nepārtikas preces, kā arī pakalpojumus), ko pieprasa Eiropas iedzīvotāji;

G.  tā kā ir jāaptur pašreizējā varas koncentrācija lielo izplatīšanas uzņēmumu un lielo ražotāju rokās un ir jāmaina šīs varas sadalījums;

H.  tā kā izmaiņas spēkā esošajā KLP jāveic, pamatojoties uz stratēģiskiem mērķiem — palielināt konkurētspēju un nodrošināt labu un nekaitīgu pārtiku;

I.   tā kā KLP vairāk nekā 25 gadus ir bijusi pakļauta regulārām reformām, ko noteica Eiropas lauksaimniecības atvēršana starptautiskajiem tirgiem un jaunu problēmu rašanās, piemēram, vides un klimata jomā; tā kā šajā nepārtrauktajā pielāgošanās procesā ir vajadzīga turpmāka virzība, lai KLP vienkāršotu, modernizētu un pārorientētu ar mērķi nodrošināt lauksaimnieku ienākumus un to, ka tā efektīvāk reaģē uz visas sabiedrības gaidām, jo īpaši pārtikas kvalitātes un nodrošinājuma, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības un nodarbinātības jomā, vienlaikus nodrošinot politikas noteiktību un finansiālu drošību nozarei, lai panāktu ilgtspēju lauku apvidos, risinātu problēmas saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, veicinātu Eiropas klimata un vides mērķu sasniegšanu, kā arī palielinātu ES pievienoto vērtību;

J.   tā kā, lai arī Komisijas paziņojuma par KLP pašreizējo reformu nosaukumā ir atsauce uz pārtikas un lauksaimniecības nākotni, tā nav sniegusi nekādu nodrošinājumu attiecībā uz KLP budžeta saglabāšanu, un ir būtiski nepieciešams risināt šo jautājumu pirms paredzamo tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas; tā kā šiem tiesību aktu priekšlikumiem jānodrošina, lai netiktu izraisīta KLP atkārtota nacionalizācija, netiktu radīts kaitējums pareizai vienotā tirgus darbībai un tiktu nodrošināta patiesa vienkāršošana atbalsta saņēmējiem ne tikai ES līmenī, bet arī dalībvalstu, reģionu, vietējā un lauku saimniecību līmenī, un elastīgums un juridiska noteiktība lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem, vienlaikus nodrošinot, ka vērienīgie vides mērķi un jaunās KLP mērķi tiek izpildīti, neradot jaunus ierobežojumus dalībvalstīm un tādējādi jaunu sarežģītības pakāpi, kas kavētu valstu stratēģiju īstenošanu;

K.  tā kā jaunam īstenošanas modelim būtu jānodrošina tieša saikne starp Eiropas Savienību un Eiropas lauksaimniekiem;

L.  tā kā KLP ir jāuzņemas svarīga nozīme, lai uzlabotu nozares ilgtermiņa produktivitāti un konkurētspēju un sekmētu stagnācijas pārvarēšanu un mazinātu mainību lauku saimniecību ienākumos, kuri vidēji joprojām ir zemāki nekā pārējā ekonomikā, neraugoties uz ražošanas koncentrāciju un intensifikāciju un produktivitātes pieaugumu;

M.  tā kā tiešie maksājumi nodrošina pirmo būtisko stabilitātes līmeni un drošības tīklu lauku saimniecības ienākumiem, jo tie veido ievērojamu daļu no lauksaimniecības gada ienākumiem — līdz pat 100 % no lauku saimniecības ieņēmumiem dažos reģionos; tā kā ar šiem maksājumiem arī turpmāk jāsekmē lauksaimnieku konkurētspēja vienlīdzīgos konkurences apstākļos ar trešām valstīm;

N.  tā kā jaunas lauku pievienotās vērtību ķēdes bioekonomikā var nodrošināt labas izaugsmes un nodarbinātības iespējas lauku apvidos;

O.  tā kā tiešajiem maksājumiem jābūt mērķtiecīgāk vērstiem uz lauksaimniekiem, jo tieši viņi nodrošina mūsu lauku reģionu stabilitāti un nākotni un saskaras ar ekonomiska rakstura tirgus riskiem;

P.  tā kā pēdējos dažos gados lauksaimnieki ir saskārušies ar pastiprinātu cenu nestabilitāti, ko atspoguļo cenu svārstības pasaules tirgos, un nenoteiktību, ko izraisījušas makroekonomiskās pārmaiņas, ārējā politika, piemēram, tirdzniecības, politiskie un diplomātiskie jautājumi, sanitārās krīzes, pārpalikums atsevišķās Eiropas nozarēs, klimata pārmaiņas un biežāki ekstremāli laika apstākļi ES;

Q.  tā kā Vidusjūras reģionu nozarēm īpaši paredzētiem instrumentiem būtu jāpaliek I pīlārā;

R.  tā kā ir būtiski nodrošināt elastīgus un apstākļiem atbilstošus rīkus, kas ļautu jutīgām un stratēģiski nozīmīgām nozarēm pārvarēt strukturālās pārmaiņas, piemēram, Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES iespējamo ietekmi vai ar ES galvenajiem partneriem noslēgto divpusējo tirdzniecības nolīgumu ietekmi;

S.  tā kā augļu un dārzeņu, vīnkopības un biškopības nozaru stratēģijas arī turpmāk būtu obligāti piemērojamas ražotājvalstīm, un būtu jāsaglabā šo instrumentu un noteikumu īpašās iezīmes;

T.  tā kā ir būtiski reģionos un visās ES dalībvalstīs nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, taisnīgas cenas un pienācīgu dzīves līmeni visiem lauksaimniekiem, nodrošinot pieņemamas cenas iedzīvotājiem un patērētājiem un lauksaimnieciskās darbības veikšanu visā Savienības teritorijā, tostarp apgabalos, kuros ir dabiski ierobežojumi; tā kā ir būtiski veicināt kvalitatīvas pārtikas un veselīga un ilgtspējīga uztura patēriņu un piekļuvi tam, vienlaikus izpildot saistības attiecībā uz sociālo un vides ilgtspēju, rīcību klimata pārmaiņu jomā, veselību, dzīvnieku un augu veselību un labturību un lauku apvidu līdzsvarotu attīstību;

U.  tā kā ūdens un lauksaimniecība ir cieši saistītas jomas un ūdens ilgtspējīga apsaimniekošana lauksaimniecības nozarē ir būtiska, lai garantētu labu kvalitāti un pietiekamu pārtikas ražošanu un lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanu;

V.  tā kā KLP ir vajadzīgi piemēroti instrumenti, lai risinātu jautājumu par lauksaimniecības neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un vienlaikus samazinātu spiedienu uz saldūdens rezervēm, ko izraisa šī nozare, uz kuru attiecas 50 % no ES saldūdens patēriņa;

W.  tā kā vajadzīga atjaunināta, vienkāršāka un taisnīgāka maksājumu sistēma, lai panāktu lielāku taisnīgumu un leģitimitāti;

X.  tā kā pašreizējā KLP trūkst instrumentu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu gados vecākiem lauksaimniekiem pienācīgus ienākumus, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi;

Y.  tā kā trūkst atbilstīgu instrumentu, kas veicinātu uzņēmumu nodošanu no vecākās lauksaimnieku paaudzes jaunajai paaudzei;

Z.  tā kā saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada marta informatīvo dokumentu par KLP nākotni 2010. gadā uz katriem 100 lauku saimniecību vadītājiem, kas vecāki par 55 gadiem, bija 14 lauku saimniecību vadītāji, kas jaunāki par 35 gadiem, bet šis skaitlis 2013. gadā samazinājās līdz 10,8; tā kā laikposmā no 2004. gada līdz 2013. gadam ES lauksaimnieku vidējais vecums no 49,2 gadiem palielinājās līdz 51,4 gadiem; tā kā mazākās lauku saimniecības bieži vien apsaimnieko vecāki lauksaimnieki;

Aa.   tā kā pieaugošā pasaules tirdzniecība rada jaunas iespējas un jaunus uzdevumus, kas cita starpā saistīti ar vidi, klimata pārmaiņām, ūdeņu aizsardzību, lauksaimniecības zemes trūkumu un zemes noplicināšanos, un tādēļ prasa pielāgot starptautiskās tirdzniecības noteikumus, lai nodrošinātu kopējus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuru pamatā ir godīgi un ilgtspējīgi nosacījumi preču un pakalpojumu apmaiņai pasaulē, kā arī atjauninātus un efektīvus tirdzniecības aizsardzības mehānismus saskaņā ar spēkā esošajiem ES sociālajiem, ekonomiskajiem, vides, veselības, sanitārajiem, fitosanitārajiem un dzīvnieku labturības standartiem;

Ab.  tā kā šādi augsti standarti ir jāsaglabā un jāveicina visā pasaulē, jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros, Eiropas ražotāju un patērētāju interešu aizsardzības nolūkā ietverot Eiropas standartus tirdzniecības nolīgumos par importu;

Ac.  tā kā aptuveni 80 % no ES nepieciešamā proteīna tiek importēti no trešām valstīm un līdz šim KLP nav īstenota pienācīga stratēģija proteīna jomā;

Ad.  tā kā, lai gan galvenās uzmanības pievēršana gan resursus taupošu produktu, gan procesu inovācijas pētniecībai un attīstībai ir jāvērtē atzinīgi, tomēr vairāk jācenšas pilnveidot pētniecības spējas un infrastruktūra, kas vajadzīga, lai pārvērstu pētījumu rezultātus pārtikas ražošanas un ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības praksē, un jāsekmē daudzu dalībnieku pieeja, kurā galvenā nozīme piešķirta lauksaimniekiem un ko veicina neatkarīgi, pārredzami un pietiekami finansēti ES līmeņa lauksaimniecības papildināšanas pakalpojumi visās dalībvalstīs un reģionos, kā arī zināšanu apmaiņa un apmācību pakalpojumi dalībvalstu līmenī;

Ae.  tā kā tiešo ieguldījumu atbalstam jābūt mērķtiecīgāk vērstam uz divējādām ekonomikas un vides prasībām un tajā jāņem vērā pašu lauku saimniecību vajadzības;

Af.  tā kā Eiropas Savienība ir izstrādājusi vairākas kosmosa programmas (EGNOS un Galileo) un zemes novērošanas programmu (Copernicus), kuru potenciāls attiecībā uz KLP īstenošanas uzraudzības veicināšanu un attiecībā uz pāreju no Eiropas lauksaimniecības uz precīzo lauksaimniecību un uz saimniecību veiktspēju gan vides, gan ekonomikas ziņā ir maksimāli jāizmanto;

Ag.  tā kā lielākā daļa pētījumu biotehnoloģijas jomā patlaban tiek veikti ārpus ES, un tajos galvenā uzmanība tiek veltīta agroekonomikas jautājumiem, kas nav raksturīgi ES nozarei, tādējādi radot iespējamus ieguldījumu un prioritāšu zaudējumus;

Ah.  tā kā, ņemot vērā neseno pieredzi, dabisko procesu izmantošana un veicināšana ražīguma un izturētspējas palielināšanas nolūkā visticamāk samazinās ražošanas izmaksas;

Ai.  tā kā konkurētspējīgai lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarei joprojām jāpiešķir liela nozīme, lai sasniegtu ES vides un klimata jomas mērķus, kas izklāstīti starptautiskos nolīgumos, piemēram, COP 21 un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, paredzot lauksaimniekiem stimulus un atlīdzību par viņu ieguldījumu, kā arī sniedzot atbalstu lauksaimniekiem, samazinot nevajadzīgu regulatīvo un administratīvo slogu saistībā ar pasākumiem, ko tie veic;

Aj.  tā kā zemeslodes virsmas vidējās temperatūras paaugstināšanās, kas paredzēta 21. gadsimtā, un tās tūlītējā ietekme uz klimatiskajiem apstākļiem rada vajadzību izveidot ekoloģiski ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, kas garantē drošu un daudzveidīgu ražošanu, vienlaikus neuzliekot Savienībai saistības citos tirgos;

Ak.  tā kā ir svarīgi, lai turpmākā KLP atbilstu ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Parīzes nolīgumam un ES politikas virzieniem, jo īpaši ilgtspējības, vides, klimata, sabiedrības veselības un pārtikas jomā;

Al.  tā kā lauksaimniecība ir viena no tām ekonomikas nozarēm, no kurām tiek sagaidīts, ka tās palīdzēs sasniegt 2030. gada mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni saskaņā ar Kopīgo centienu regulu;

Am.  tā kā mazie lauksaimnieki veido aptuveni 40 % no ES lauku saimniecībām, taču saņem tikai 8 % KLP subsīdiju;

An.  tā kā 17 IAM ir noteikti jauni, skaidri uzdevumi KLP pēc 2020. gada;

Ao.  tā kā KLP ir pakāpeniski integrēti mērķi vides jomā, nodrošinot, ka tās noteikumi ir saderīgi ar vides aizsardzības prasībām, kas noteiktas ES tiesību aktos, un panākot, ka lauksaimnieki pilda šīs prasības, kā arī nodrošinot, ka tās noteikumi veicina ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, kas ir labvēlīga videi un bioloģiskajai daudzveidībai;

Ap.  tā kā piesātināto tauku un sarkanās gaļas patēriņš Savienībā ievērojami pārsniedz ieteikto uzturvērtību uzņemšanu un pārtikas ražošanas nozare joprojām ievērojami sekmē siltumnīcefekta gāzu un slāpekļa emisiju;

Aq.  tā kā slēgtie ražošanas cikli — ražošana, pārstrāde un iepakošana, ko veic vienā un tajā pašā reģionā — saglabā pievienoto vērtību attiecīgajā reģionā un tādējādi nodrošina vairāk darbvietu vietējā apgabalā, un nodrošina iespēju atdzīvināt lauku apgabalus;

Ar.  tā kā KLP ekonomiskie un vides mērķi nav nošķirami, šāda divpusība ir jāsaglabā un pat jāstiprina, veicot pirmā pīlāra un zaļināšanas mehānisma reformu, lai sekmētu pāreju uz ilgtspējīgu un efektīvu Eiropas lauksaimniecības modeli;

As.  tā kā Eiropas Savienībai turpmākajā KLP jācenšas būtiski ierobežot antibiotiku izmantošanu lauksaimniecības un pārtikas nozarē, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību;

At.  tā kā lauksaimniecības sistēmu un teritoriju ilgtermiņa noturības un ilgtspējas palielināšana dos labumu visai ES;

Au.  tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir uzsvērusi faktu, ka zaļināšanas prasību dēļ, kas bieži tikai atspoguļo pašreizējās prakses, zaļie maksājumi, kurus ieviesa 2013. gada reformas ietvaros, rada papildu sarežģītību un birokrātiju, ir grūti saprotami un, kā uzskata Revīzijas palāta, to struktūras dēļ nepietiekami uzlabo KLP vides un klimata rezultātus, un tas jāņem vērā, izstrādājot KLP jauno "zaļo struktūru";

Av.  tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir konstatējusi būtiskas nepilnības II pīlāra īstenošanā, jo īpaši laikietilpīgo apstiprināšanas procesu, kā arī sarežģītās un birokrātiskās lauku attīstības programmas;

Aw.  tā kā uz pierādījumiem pamatotas atbilstības pārbaudes zinātnisko pētījumu metanovērtējumā ir konstatēts, ka zaļināšanas pasākumi nav būtiski paaugstinājuši vides raksturlielumus, galvenokārt tāpēc, ka šīs prasības jau bija izpildītas;

Ax.   tā kā Korkas 2.0 deklarācijā par labāku dzīvesveidu lauku apvidos izvirzītie mērķi nosaka lauku apvidu dzīvotspēju, lietpratīgu daudzfunkcionalitāti, bioloģisko daudzveidību gan lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, gan ārpus šīm nozarēm, retu dzīvnieku sugas un aizsargājamās kultūras, kā arī bioloģisko lauksaimniecību, atbalstu mazāk labvēlīgiem apgabaliem un uzdevumus saistībā ar Natura 2000; tā kā deklarācijā arī uzsvērts, ka ir svarīgi īstenot centienus, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos, un sieviešu un jauniešu nozīme šajā procesā, kā arī vajadzība augstāk novērtēt visu lauku apvidu resursus, īstenojot integrētas stratēģijas un daudznozaru pieejas, pastiprinot augšupēju pieeju un dalībnieku sinerģiju, kas rada vajadzību investēt lauku apvidu ilgtspējā, saglabāt un efektīvāk pārvaldīt dabas resursus, sekmēt klimatam labvēlīgu rīcību, veicināt zināšanas un inovāciju, stiprināt lauku apvidu pārvaldību, kā arī vienkāršot lauku politiku un tās īstenošanu;

Ay.  tā kā mazāk labvēlīgie apgabali, piemēram, reģioni, kuros valda spēcīga konkurence starp pilsētu attīstību un lauksaimniecību, būtu jāņem vērā KLP, jo tajos ir papildu ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi zemei, lai saglabātu lauksaimniecību šādos apgabalos;

Az.  tā kā KLP arī turpmāk jākompensē mazāk labvēlīgiem reģioniem, piemēram, kalnu un tālākiem reģioniem, papildu izmaksas, kas saistītas ar to īpašajiem ierobežojumiem, lai saglabātu lauksaimniecisko darbību šādos apvidos;

Ba.  tā kā KLP pienācīgi jāņem vērā lielās priekšrocības vides jomā, ko nodrošina konkrētas nozares, piemēram, aitkopība un kazkopība vai proteīnaugu audzēšana;

Bb.  tā kā biškopības nozarei ES ir izšķirīga nozīme un tā sniedz sabiedrībai būtisku labumu ekonomikas un vides ziņā;

Bc.  tā kā svarīgi ir turpināt stiprināt lauksaimnieku pozīciju pārtikas piegādes ķēdē un nodrošināt godīgu konkurenci vienotajā tirgū, īstenojot taisnīgus un pārredzamus noteikumus, kuros ņemtas vērā lauksaimniecības īpašās iezīmes attiecībās starp ražošanu un ar citiem pārtikas piegādes posmiem, gan pārtikas piegādes sākuma, gan beigu posmā, kā arī izstrādāt stimulus, kas efektīvi novērš riskus un krīzes, tostarp aktīvus pārvaldības instrumentus, kas var panākt labāku atbilstību starp apgādi un pieprasījumu un ko var izvērst nozaru līmenī un publiskā sektora iestādes, kā norādīts Lauksaimniecības tirgus darba grupas ziņojumā; tā kā ir pienācīgi jāņem vērā un jāuzrauga arī aspekti, kas nav ietverti KLP darbības jomā un kas ietekmē konkurētspēju, un vienlīdzīgi konkurences apstākļi lauksaimniekiem;

Bd.  tā kā jaunie Eiropas lauksaimniecības uzdevumi attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu un Eiropas lauksaimniecības autonomiju ES politisko prioritāšu ietvaros, kā norādīts Komisijas pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni, prasa nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) palielināt vai saglabāt lauksaimniecības budžetu euro, lai segtu pašreizējos un jaunos uzdevumus;

Be.  tā kā sabiedrība sagaida, ka lauksaimnieki mainīs savu praksi, padarot to pilnībā ilgtspējīgu, tie šajā pārejas posmā jāatbalsta, piešķirot publisko finansējumu; 

Bf.  tā kā jebkuras pašreizējās KLP izmaiņas jāievieš tā, lai nodrošinātu nozares stabilitāti, juridisko noteiktību un plānošanas drošību lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem, izmantojot atbilstīgus pārejas periodus un pasākumus;

Bg.  tā kā Parlamentam ir jāuzņemas visaptverošs uzdevums, nosakot skaidru politikas pamatu, lai saglabātu kopīgus mērķus Eiropas līmenī un demokrātiskas debates par stratēģiskajiem jautājumiem, kas ietekmē visu iedzīvotāju ikdienas dzīvi attiecībā uz dabas resursu, tostarp ūdens, augsnes un gaisa, ilgtspējīgu izmantošanu, mūsu pārtikas kvalitāti, lauksaimniecības produktu ražotāju finansiālo stabilitāti, pārtikas drošumu, veselību un lauksaimniecības un higiēnas prakses ilgtspējīgu modernizāciju nolūkā izstrādāt Eiropas līmeņa sabiedrisko nolīgumu starp ražotājiem un patērētājiem;

Bh.  tā kā pastāv vajadzība pārstrādāt KLP, lai panāktu rezultātu atbilstību nepieciešamajam līmenim, ir jāsniedz līdztiesīgajiem likumdevējiem līdzekļi sava uzdevuma pilnīgai veikšanai regulētā laikposmā, un tā kā pastāv neskaidrības saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES;

Bi.  tā kā pārtikas nodrošinājuma nākotne Eiropā ir jānodrošina gan Apvienotajai Karalistei, gan ES 27 dalībvalstīm, darot visu iespējamo, lai līdz minimumam samazinātu traucējumus ražošanai un pārtikas pieejamībai abām pusēm; tā kā jāpieliek visas pūles, lai panāktu vienotu atbilstību vides un pārtikas nekaitīguma standartiem, tādējādi nodrošinot, ka gan AK, gan ES pilsoņi necieš no pārtikas kvalitātes un pārtikas nekaitīguma samazināšanas;

Bj.  tā kā lauksaimniecības un mežsaimniecības ekosistēmu atjaunošana, saglabāšana un stiprināšana, tostarp Natura 2000 teritorijās, ir viena no sešām galvenajām lauku attīstības prioritātēm ES;

Bk.  tā kā ES pašlaik strādā pie stratēģijas proteīnaugu jomā, lai veicinātu pašpietiekamību attiecībā uz proteīnaugiem;

Bl.  tā kā pārtikas nodrošinājuma ievērojama nedrošība 2017. gadā skāra 124 miljonus cilvēku 51 valstī, kas ir par 16 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā; tā kā lielākā daļa pārtikas nodrošinājuma nedrošības skarto personu dzīvo lauku apvidos;

Bm.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir būtisks ES un tās dalībvalstu mērķis; tā kā sievietes laukos veic daudzus pienākumus, kas palīdz uzturēt lauksaimniecības uzņēmumu un lauku kopienu dzīvotspēju; tā kā centieni novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos ir saistīti ar sievietēm un jauniešiem sniegtajām iespējām; tā sievietes lauku apvidos joprojām sakaras ar dažādām problēmām, taču lauksaimniecības un lauku attīstības politikā dzimumu aspekts nav pietiekami integrēts; tā kā — lai gan tiešo maksājumu vai lauku attīstības atbalsta saņēmēju dzimums nav uzticams programmu ietekmes rādītājs, sievietes pieteikumu iesniedzēju vai atbalsta saņēmēju vidū ir nepietiekami pārstāvētas;

Bn.  tā kā, lai pamatotu KLP budžetu Eiropas nodokļu maksātājiem, turpmākajam finansējumam jābūt saistītam gan ar drošas un augstas kvalitātes pārtikas ražošanu, gan arī ar skaidru sociālo pievienoto vērtību attiecībā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, vērienīgiem vides un klimata rezultātiem, sabiedrības un dzīvnieku veselības un labturības standartiem un citādu KLP sociālo ietekmi, lai radītu patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un ārpus tās;

Bo.  tā kā Eirobarometra īpašais pētījums Nr. 442 par eiropiešu attieksmi pret dzīvnieku labturību liecina, ka 82 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka lauksaimniecības dzīvnieku labturība būtu jāuzlabo;

Bp.  tā kā pesticīdu izmantošana, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un izmaiņas lauksaimniecības vidē var negatīvi ietekmēt apputeksnētāju daudzumu un apputeksnētāju sugu daudzveidību; tā kā problēmas saistībā ar apputeksnētājiem — gan mājdzīvnieku, gan arī savvaļas sugu — ir ievērojamas un tās var negatīvi ietekmēt ES lauksaimniecību un pārtikas nodrošinājumu, ņemot vērā to, ka ES ražošana savā ziņā ir atkarīga no apputeksnēšanas pakalpojumiem; tā kā sabiedriskā apspriešana ES apputeksnētāju iniciatīvas ietvaros tika uzsākta 2018. gada janvārī, lai noteiktu labāko pieeju un veicamos pasākumus apputeksnētāju skaita samazināšanās novēršanai ES;

Bq.  tā kā lauku attīstības politikas ietvaros ir jāizstrādā konkrēti pasākumi, balstoties uz Eiropas Savienības integrētās augu aizsardzības (IAA) astoņiem principiem, lai rosinātu samazināt smagu pesticīdu izmantošanu un sekmētu neķīmisko alternatīvu izmantošanu;

Br.  tā kā KLP arī turpmāk jākompensē mazāk labvēlīgiem reģioniem, piemēram, kalnu un tālākiem reģioniem, papildu izmaksas, kas saistītas ar to īpašajiem ierobežojumiem, lai saglabātu lauksaimniecisko darbību šādos apvidos;

Bs.  tā kā, piemērojot KLP satvaru tālākiem reģioniem, vajadzētu rūpīgi izpētīt LESD 349. panta tvērumu, jo šie reģioni sociālās un ekonomiskās attīstības ziņā un arī sabiedrības novecošanas un iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ atrodas īpaši nelabvēlīgā situācijā; tā kā tālāku un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programma (POSEI) ir rezultatīvs instruments, kas paredzēts nozaru strukturēšanas veidošanai un nostiprināšanai, reaģējot uz konkrētām lauksaimniecības problēmām tālākajos reģionos; atgādina, ka Komisija savā 2016. gada 15. decembra ziņojumā Parlamentam un Padomei par POSEI īstenošanu secināja, ka, "ņemot vērā POSEI novērtējumu, grozīt Pamatregulu (ES) Nr. 228/2013 nav nepieciešams";

Bt.  tā kā gan mežu apsaimniekošana, gan arī agromežsaimniecība, kas aptver kokaugu veģetācijas augšējo slāni, kurš atrodas virs ganībām vai lauksaimniecības kultūraugiem, var uzlabot izturētspēju lauku saimniecību un ainavu līmenī un sekmēt vajadzīgos vides aizsardzības un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus, nodrošinot mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktus vai citus ekosistēmas pakalpojumus, tādējādi veicinot KLP mērķu sasniegšanu un dodot iespēju aprites ekonomikai un bioekonomikai veicināt jaunus darījumdarbības modeļus, kas sniedz priekšrocības lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un lauku apvidiem; tā kā ES meža stratēģija veicina saskaņotu un visaptverošu pieeju mežu apsaimniekošanai, ietver daudzas mežu sniegtās priekšrocības un attiecas uz visu meža vērtību ķēdi; uzsver, ka KLP ir izšķiroša nozīme ES meža stratēģijas mērķu sasniegšanā un ka tajā īpaša vērība pievērsta Vidusjūras reģiona mežiem, kuri vairāk cieš klimata pārmaiņu un ugunsgrēku dēļ, apdraudot lauksaimnieciskās ražošanas un bioloģiskās daudzveidības iespējas;

Jaunas attiecības starp Eiropas Savienību, dalībvalstīm, reģioniem un lauksaimniekiem

1.  atzinīgi vērtē nodomu vienkāršot un modernizēt KLP, lai nodrošinātu saimniecisko ieguvumu lauksaimniekiem un īstenotu iedzīvotāju cerības, taču uzsver, ka Romas līgumā noteiktajiem principiem, vienotā tirgus integritātei un patiesi kopējai, ES atbilstīgi finansētai, mūsdienīgai un uz rezultātiem orientētai, lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību veicinošai politikai ar izšķirošu nozīmi drošas, augstas kvalitātes un daudzveidīgas pārtikas, darbvietu un lauku apvidu attīstības nodrošināšanā ir jābūt reformu prioritātēm;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu par pārtikas un lauksaimniecības nākotni un atzinīgi vērtē to, ka ir atzīts, ka viens no KLP mērķiem ir veicināt un nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un sekmēt ES vides un klimata mērķu sasniegšanu;

3.  prasa veidot tādu KLP, kam galvenā prioritāte ir katras Eiropas lauku saimniecības pārveidošana par tādu uzņēmumu, kurā izmanto gan ekonomiskos, gan vides raksturlielumu standartus;

4.  uzsver, ka KLP ir jāsaglabā nozīmīgā saikne starp ES likumdevējiem, lauksaimniekiem un iedzīvotājiem; noraida jebkādu iespēju nodot KLP atpakaļ valstu kompetencē, jo tādējādi vienotajā tirgū tiktu radīta vēl lielāka konkurences nelīdzsvarotība;

5.  vērš uzmanību uz mazo un vidējo lauku saimniecību īpaši svarīgo nozīmi, kas ir jāatzīst un jānovērtē;

6.  norāda, ka elastība, kuru dalībvalstis patlaban izmanto attiecībā uz pamatnoteikumos minētajām iespējām, ļauj reaģēt uz konkrētām situācijām, taču vienlaikus pierāda to, ka KLP elementus vairs nevar uzskatīt par kopējiem; uzsver nepieciešamību nodrošināt konkurences apstākļus vienotajā tirgū un garantēt vienlīdzīgus apstākļus attiecībā uz piekļuvi atbalstam lauksaimniekiem dažādās dalībvalstīs vai dažādos reģionos, kā arī nepieciešamību rast atbilstīgus un efektīvus risinājumus, lai pēc iespējas samazinātu jebkādu konkurences kropļojumu risku vai kohēzijas apdraudējumus;

7.  uzskata, ka pamatots elastīguma līmenis dalībvalstīm būtu jāpiešķir vienīgi kopīgu ES noteikumu, pamatstandartu, intervences instrumentu, kontroles pasākumu un finanšu piešķīrumu ietvaros, par kuriem likumdevēji vienojās ES līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimniekiem un jo īpaši ES pieeju atbalstam saskaņā ar I pīlāru nolūkā nodrošināt taisnīgas konkurences nosacījumu ievērošanu;

8.  uzskata, ka, lai KLP īstenošanu padarītu efektīvāku un labāk pielāgotu dažādajām situācijām Eiropas lauksaimniecībā, būtu jāintegrē valstu izdarītā izvēle ES līmenī noteikta tādu instrumentu klāsta satvarā, kas pieejami saskaņā ar I un II pīlāru, un dalībvalstīm, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, būtu jāizstrādā saskaņotas un uz pierādījumiem balstītas valsts stratēģijas, ņemot vērā ES mērķus un rādītājus attiecībā uz iespējamo intervences instrumentu galvenajiem veidiem, kas arī jānosaka ES līmenī, un atlases kritēriji skaidru un kopīgu ES noteikumu ietvaros, ko piemēro visā ES, pienācīgi ņemot vērā vienotā tirgus noteikumus un principus;

9.  uzsver, ka papildu subsidiaritāte būtu jāpiešķir tikai ar nosacījumu, ka ir paredzēts pamatots kopīgu ES noteikumu, mērķu, rādītāju un pārbaužu kopums;

10.  norāda uz riskiem, kas saistīti ar pārmērīgu reglamentēšanu valsts un reģionālā līmenī un ar lielo nenoteiktību lauksaimniekiem, ko rada iespēja dalībvalstīm patstāvīgi noteikt valsts plānus un vienu reizi gadā pārskatīt savus lēmumus atkarībā no atbildīgās valdības īstenotās nostājas; tādēļ aicina Komisiju kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem iesniegt likumdevējiem skaidru un vienkāršu valsts stratēģiskā plāna paraugu, lai likumdevēji varētu novērtēt šādu plānu darbības jomu, saturu un to, cik sīki tie ir izstrādāti — tie ir būtiski elementi Komisijas turpmākajā priekšlikumā, — un izstrādāt precīzus kritērijus šo valstu stratēģiju novērtēšanai;

11.  aicina Komisiju nodrošināt instrumentus, lai palielinātu sinerģijas starp KLP un kohēzijas politikas finansējumu izmantošanu;

12.  uzsver, ka turpmākajā KLP pilnībā jāievēro pilnvaru sadalījums katrā dalībvalstī, kas bieži ir izklāstītas to konstitūcijās, jo īpaši attiecībā uz ES reģionu tiesisko kompetenču ievērošanu politikas, piemēram, ELFLA īstenošanas politikas, izstrādē, pārvaldībā un īstenošanā; uzsver, ka jānodrošina, lai lauksaimnieki un citi atbalsta saņēmēji tiktu pienācīgi iesaistīti politikas izstrādes visos posmos;

13.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus ieviest programmu izstrādē, īstenošanā un kontrolē uz rezultātiem balstītu pieeju, lai sekmētu darbības rezultātus, nevis atbilstību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu un uz risku balstītu uzraudzību, izmantojot skaidri noteiktus, vienkāršākus, mazāk birokrātiskus (tostarp novēršot pārmērīgu reglamentēšanu), pamatotus, pārredzamus un mērāmus rādītājus ES līmenī, tostarp atbilstošu sistēmu dalībvalstu pasākumu un programmu izstrādes, īstenošanas un sankciju kontrolei; uzskata, ka jāievieš vienoti pamatkritēriji, lai noteiktu līdzīgas sankcijas par vienādām neatbilstībām, kas atklātas dalībvalstu vai reģionu īstenotos pasākumos, kas veikti ES noteikto vispārējo kopējo mērķu sasniegšanai;

14.  uzsver, ka pilnībā uz rezultātu balstīta pieeja radītu risku dalībvalstīm, kuras īpašu apstākļu dēļ nevarētu pilnībā sasniegt visus to valsts plānos noteiktos rezultātus un kurām ex-post varētu tikt samazināts vai apturēts atvēlētais valsts finansējums;

15.  atzīst, ka jaunais īstenošanas modelis būs jāpielāgo un jākoriģē vairākus gadus, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki netiktu sodīti tādēļ, ka mainās rezultātā balstītais modelis;

16.  tomēr norāda, ka KLP stratēģisko plānu pieņemšanas iespējamā kavēšanās rezultāts varētu būt kavēti maksājumi, bet no tā ir jāizvairās;

17.  pieņem zināšanai, ka I pīlāra ietvaros dalībvalstis var izvēlēties programmas no prioritārā piedāvājuma, kas izveidots ES līmenī;

18.  aicina izstrādāt atbilstošu institucionālo un juridisko pielāgojumu sistēmu, kas nepieciešami īstenošanas modeļa mainīšanai, lai izvairītos no papildu izmaksām un finansējuma apguves samazināšanās dalībvalstīs;

19.  uzskata, ka, vācot informāciju, būtu jāizmanto satelītattēli un integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datubāzes, nevis atsevišķu lauksaimnieku iesniegtie dati;

20.  aicina Komisiju attīstīt attiecīgas sinerģijas starp ES pamatprogrammām kosmosa jomā un KLP, jo īpaši ar Copernicus programmu, kura ir īpaši interesanta lauksaimniecības nozarei saistībā ar klimata pārmaiņām un vides pārraudzību;

21.  prasa ieviest pasākumus barības vielu otrreizējās pārstrādes palielināšanai; prasa lauksaimniecības struktūrpolitiku pielāgot vides atbalsta shēmai, piemēram, labāk apvienojot kultūraugu un mājlopu audzēšanu;

22.  prasa saglabāt vienkāršoto mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu;

23.  uzskata, ka lauksaimniekiem, kuru zemes platība nepārsniedz 5 hektārus, būtu jāparedz iespēja brīvprātīgi iesaistīties šajā shēmā;

24.  aicina Komisiju veikt finanšu un izpildes kontroli un revīziju, lai nodrošinātu, ka funkcijas visās dalībvalstīs tiek veiktas saskaņā ar vienādi augstiem standartiem un kritērijiem neatkarīgi no dalībvalstu lielākas elastības programmas izstrādē un pārvaldībā, un it īpaši, lai nodrošinātu savlaicīgu naudas līdzekļu izmaksu dalībvalstīs lauksaimniekiem un lauku kopienām, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem;

25.  atgādina, ka iepriekšējās reformas laikā bija sarežģīti vienoties par definīciju "aktīvs lauksaimnieks"; tādēļ uzskata, ka lauku saimniecības darbības rezultāti (piemēram, zemes saglabāšana labā lauksaimnieciskajā stāvoklī, labas lopkopības prakses īstenošana, aprites ekonomikas veicināšana) varētu būt mērķtiecīgāks un vieglāk nosakāms kritērijs minētajai definīcijai;

26.  uzskata, ka visiem dalībniekiem, kas iesaistīti ES finanšu kontrolē, tostarp Eiropas Revīzijas palātai, jābūt vienotai izpratnei par kontroles sistēmu, kas vērsta uz rezultātu, lai ne dalībvalstis, ne atbalsta saņēmēji nesaskartos ar negaidītām finanšu korekcijām;

27.  uzsver, ka lauksaimnieki ir uzņēmēji un tādēļ viņiem ir jābūt brīvībai veikt uzņēmējdarbību, lai viņi saviem produktiem varētu panākt atbilstošas tirgus cenas;

28.  uzsver, ka nedrīkst izslēgt nepilna laika lauksaimniekus un lauksaimniekus, kuri gūst dažādus ienākumus;

29.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piešķirt dalībvalstīm, reģioniem un lauksaimniekiem lielāku elastību augstāku finanšu ierobežojumu ietvaros attiecībā uz lauksaimniecības de minimis noteikumiem, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus integritāti;

30.  turklāt aicina Komisiju piešķirt dalībvalstīm lielāku elastību lauksaimniecības valsts atbalsta noteikumu ietvaros, lai mudinātu lauksaimniekus brīvprātīgi veidot piesardzības ietaupījumus nolūkā sekmīgāk pārvarēt ar klimatu saistītus apdraudējumus un veselības apdraudējumus, kā arī ekonomikas krīzes;

31.  tomēr aicina nodrošināt taisnīgu atlīdzību par sabiedriskajiem labumiem, ko sniedz mikrosaimniecības un mazās lauku saimniecības, tostarp par to dalību sadarbībā un kopienu īstenotajos centienos; 

32.  aicina dalībvalstis tiekties veidot labāku sinerģiju starp KLP un citām politikas jomām un fondiem, piemēram, Kohēzijas fondu, struktūrfondiem un citiem ieguldījumu fondiem, lai radītu pastiprinošu efektu lauku apvidos;

33.  prasa uzlabot politikas koordināciju starp KLP un citām ES politikas jomām un darbībām (jo īpaši Direktīvu 2000/60/EK, Direktīvu 91/676/EEK un Regulu 1107/2009), lai panāktu ūdens resursu ilgtspējīgu aizsardzību, kuru daudzumu un kvalitāti nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecība; prasa ar stimuliem atbalstīt vietējos sadarbības projektus starp lauksaimniekiem un ūdens piegādātājiem, lai uzlabotu ūdens resursu aizsardzību;

34.  pieņem zināšanai, ka dažās dalībvalstīs administratīvu iemeslu dēļ daudzi ciemi un reģioni, kas pēc būtības atrodas lauku apvidos, joprojām nav iekļauti lauku attīstības programmu darbības jomā un tādēļ atrodas nelabvēlīgākā situācijā;

35.  aicina dalībvalstis apsvērt iespēju piemērot elastīgākas pieejas, lai nekaitētu šiem reģioniem un ražotājiem tajos;

Vieda, efektīva, ilgtspējīga un taisnīga KLP, kas apgādā lauksaimniekus, iedzīvotājus, lauku apvidus un vidi

36.  uzskata, ka ir jāsaglabā pašreizējā divu pīlāru struktūra, un uzsver, ka pīlāriem jābūt saskaņotiem un savstarpēji papildinošiem, turklāt I pīlārs pilnībā jāfinansē no ES fondiem un tam jānodrošina efektīvs atbalsts ienākumiem, pamatpasākumiem vides jomā un pašreizējo tirgus pasākumu turpināšanai, savukārt II pīlāram jānodrošina dalībvalstu īpašās vajadzības; taču uzskata, ka vienlaikus ir nepieciešams mudināt lauksaimniekus un citus atbalsta saņēmējus veikt pasākumus, kuri nodrošina vides un sociālos sabiedriskos labumus, ko neatlīdzina tirgus, un izmantot gan jaunu, gan arī iedibinātu lauksaimniecības praksi, pamatojoties uz kopīgiem, vienotiem un objektīviem kritērijiem, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm ieviest īpašas pieejas, lai atspoguļotu vietējos apstākļus; uzskata, ka visu Eiropas lauku saimniecību pāreja uz ilgtspēju, kā arī visu Eiropas lauku saimniecību pilnīga integrācija aprites ekonomikā, apvienojot ekonomiskos un vides raksturlielumu standartus un nepazeminot sociālos vai nodarbinātības standartus, ir galvenā prioritāte;

37.  atgādina Komisijai, ka KLP mērķi, kas noteikti LESD 39. pantā, ir paaugstināt lauksaimniecības ražīgumu, panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, stabilizēt tirgus, nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū un panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām;

38.  uzsver, ka tehnoloģiskām inovācijām piemīt potenciāls, lai attīstītu viedu un efektīvu nozari, kas nodrošina ilgtspēju, jo īpaši saistībā ar resursu efektīvu izlietojumu, kā arī ražas, dzīvnieku veselības un vides uzraudzību;

39.  aicina nodrošināt, lai ar KLP veicina un atbalsta šādu inovāciju izmantošanu;

40.   uzskata, ka turpmākā KLP struktūra var sasniegt savus mērķus tikai tad, ja tā tiek pietiekami finansēta; tādēļ aicina nākamajā DFS saglabāt vai palielināt KLP budžetu euro, lai sasniegtu pārskatītas un efektīvas KLP mērķus pēc 2020. gada;

41.  uzskata, ka turpmāka tirgus liberalizācija un tās ietvertā lauksaimnieku aizsardzības mazināšanās nosaka vajadzību paredzēt kompensācijas lauksaimniecības nozarei un jo īpaši tām lauku saimniecībām, kuras saskaras ar neizdevīgiem konkurences apstākļiem, īpaši ar grūtībām, kas saistītas ar lauksaimniecības zemes izmantošanu un atrašanos kalnainos apgabalos, un ka tikai šādi kompensējoši pasākumi var nodrošināt ekstensīvu lauksaimniecības zemes pārvaldību un kultūras ainavu saglabāšanu;

42.  uzsver, ka KLP budžets būtu jāpielāgo nākotnes vajadzībām un uzdevumiem, tādiem kā tiem, kas radīsies Apvienotās karalistes izstāšanās no ES ietekmē un saistībā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem, ko ES noslēgusi ar saviem galvenajiem tirdzniecības partneriem;

43.  norāda, ka aizvien vēl pastāv attīstības līmeņa atšķirības starp lauku rajoniem dažādos reģionos un dalībvalstīs, tāpēc uzskata, ka kohēzijas kritērijiem ir jāsaglabā nozīmīga loma II pīlāra līdzekļu sadalē starp dalībvalstīm;

44.  uzsver, ka ir svarīgi no kopējā KLP budžeta ietvaros atvēlēt stabilu finansējumu II pīlāram (lauku attīstības politikai);

45.  uzskata, ka pārejā uz pilnīgu ilgtspēju lauksaimniekiem jāsniedz atbalsts;

46.  uzskata, ka jaunas ES politikas un mērķu izstrādi nedrīkst veikt veidā, ar ko negatīvi ietekmē sekmīgu KLP īstenošanu un tās resursus;

47.  atzīst, ka patlaban pastāv neskaidrība saistībā ar turpmākās KLP budžetu;

48.  uzsver, ka KLP resursi ir ikvienas dalībvalsts nodokļu maksātāju nauda un ka nodokļu maksātājiem visā ES ir tiesības gūt apstiprinājumu tam, ka šie līdzekļi tiek izlietoti tikai mērķtiecīgi un pārredzami;

49.  uzskata, ka būtu jāizvairās no jauniem lauku attīstības izdevumiem, kuriem nav paredzēts papildu finansējums;

50.  uzskata, ka mērķtiecīgāks atbalsts ir nepieciešams daudzveidīgām lauksaimniecības sistēmām, jo īpaši mazām un vidējām ģimenes saimniecībām un jaunajiem lauksaimniekiem, lai stiprinātu reģionu ekonomiku, veidojot tādu lauksaimniecības nozari, kas nodrošina saimnieciskus un sociālus ieguvumus, kā arī ieguvumus videi; uzskata, ka to var panākt, ieviešot obligātu lielāku pārdales atbalsta likmi par saimniecības pirmajiem hektāriem, kas piesaistīta saimniecību vidējam lielumam dalībvalstīs, ņemot vērā savā ziņā atšķirīgo saimniecību lielumu ES; uzsver, ka, atspoguļojot apjomradītus ietaupījumus, lielākām saimniecībām atbalstam būtu jābūt samazinātam un ka obligāts atbalsta ierobežojums būtu jānosaka Eiropas līmenī, piemērojot elastības kritēriju, lai ņemtu vērā saimniecību un kooperatīvu nodrošināto stabilo nodarbinātības līmeni, kas mudina iedzīvotājus palikt lauku apvidos; uzskata, ka līdzekļiem, kas ir atbrīvojušies maksimālās un minimālās robežas noteikšanas dēļ, būtu jāpaliek tās dalībvalsts vai reģiona rīcībā, no kura tie iegūti;

51.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai atbalsts tiktu novirzīts reāliem lauksaimniekiem, īpaši pievēršoties tiem, kuri pelna iztiku, nodarbojoties ar aktīvu lauksaimniecību;

52.  uzskata, ka ir jāsaglabā vienkāršota shēma mazajiem lauksaimniekiem, kas viņiem atvieglotu piekļuvi KLP tiešajiem maksājumiem un to pārvaldību;

53.  uzsver nepieciešamību noteikt labi līdzsvarotas, pārredzamas, vienkāršas un objektīvas sodu sistēmas galvenos elementus un stimulus, kā arī pārredzamu sistēmu ar konkrētiem termiņiem, lai noteiktu atbalsta saņēmēju tiesības saņemt valsts finansējumu par sabiedrisko labumu sniegšanu, kuros būtu jāietver vienkārši, brīvprātīgi un obligāti pasākumi un kuriem būtu jābūt vērstiem uz rezultātiem, lai uzsvaru pārvirzītu no atbilstības uz faktisko veiktspēju;

54.  uzsver, ka nepilnas slodzes lauksaimnieki un personas, kuru saimniecības gūst dažādus ienākumus un daudzveidīgi atdzīvina laukus, nodarbojas ar lauksaimniecību, lai tādējādi nopelnītu iztikas līdzekļus, un ir uzskatāmi par reāliem lauksaimniekiem, kā noteikts Komisijas paziņojumā;

55.  aicina modernizēt pašreizējo sistēmu tiešo maksājumu aprēķināšanai I pīlārā, jo īpaši dalībvalstīs, kurās maksājumus joprojām daļēji aprēķina, pamatojoties uz vēsturiskām atsaucēm, aizstājot to ar ES maksājumu aprēķināšanas metodi, kas pamatā paredzētu atbalstu lauksaimnieku ienākumiem konkrētās robežās un kas varētu tikt palielināts, lai kompensētu viņu ieguldījumu sabiedrisko labumu nodrošināšanā atbilstīgi ES uzdevumiem un mērķiem laikposmā līdz 2030. gadam, lai padarītu sistēmu vienkāršāku un pārredzamāku;

56.  atzinīgi vērtē vienkāršo, pamatoto, pārredzamo un ērti īstenojami vienoto platībmaksājuma shēmu, kas sekmīgi ir piemērota daudzās dalībvalstīs; tāpēc aicina turpināt šo shēmu pēc 2020. gada un ierosina ļaut to izmantot jebkurā dalībvalstī vai jebkuram lauksaimniekam Eiropas Savienībā;

57.  uzsver, ka šāda shēma varētu aizstāt administratīvi sarežģīto maksājumtiesību sistēmu, tā ievērojami samazinot birokrātiju;

58.  uzskata, ka, lai nodrošinātu šo jauno maksājumu efektivitāti ilgtermiņā, tiem nevajadzētu kļūt par tirgojamām precēm;

59.  prasa Komisijai izvērtēt vajadzību pēc maksājumu pieprasījumiem saistībā ar atbilstību PTO noteikumiem;

60.  uzsver, ka pašreizējās KLP valsts finansējums, ko izlieto lauksaimnieku konkrētām darbībām, ir pakļauts ļoti stingrai un rūpīgai kontrolei, bet lielāko daļu no KLP budžeta (tiešie maksājumi) efektīvi piešķir tikai par zemes atrašanos īpašumā, neveicot kontroli, un tādēļ šādu finansējuma izlietojumu nav iespējams pamatot Eiropas iedzīvotājiem;

61.  uzskata, ka maksājumiem būtu arī jāpiemēro stingri un kopīgi nosacījumi, tostarp attiecībā uz mērķiem vides jomā un citiem sabiedriskiem labumiem, piemēram, kvalitatīvām darbvietām;

62.  atgādina, ka Parlamenta rezolūcijā "Pašreizējā lauksaimniecības zemes koncentrācija Eiropas Savienībā — kā atvieglot zemes pieejamību lauksaimniekiem?" atzīst, ka zemes maksājumi bez skaidriem nosacījumiem rada kropļojumu zemes tirgū un tādējādi ietekmē arvien lielāku lauksaimniecības zemes platību koncentrāciju dažiem īpašniekiem;

63.  precizē, ka sabiedriskie labumi ir pakalpojumi, kas pārsniedz tos, kuri paredzēti vides, klimata un dzīvnieku labturības tiesību aktos, tostarp jo īpaši ūdens resursu aizsardzība, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, augsnes auglības aizsardzība, apputeksnētāju aizsardzība, humusa slāņa aizsardzība un dzīvnieku labturība;

64.  uzsver nepieciešamību taisnīgi sadalīt tiešos maksājumus starp dalībvalstīm, jo tas ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību, un veikt šādu sadali, ņemot vērā objektīvus kritērijus, piemēram, summas, ko dalībvalstis saņēmušas saskaņā ar I un II pīlāru, kā arī to, ka dabas apstākļi, nodarbinātības un sociāli ekonomiskie apstākļi, vispārējais dzīves līmenis, ražošanas izmaksas, jo īpaši zemes izmaksas, un pirktspēja ES atšķiras;

65.  uzsver, ka lielāku tiešo maksājumu summu konverģenci starp dalībvalstīm var panākt, tikai attiecīgi palielinot budžetu;

66.  uzsver, ka tiešie maksājumi ir paredzēti, lai atbalstītu lauksaimniekus pārtikas ražošanā un vides un dzīvnieku labturības standartu aizsargāšanā;

67.  uzskata, ka brīvprātīgi saistītie atbalsta (BSA) maksājumi būtu jāaktivizē tikai pēc tam, kad Komisija ir veikusi novērtējumu, un tie būtu jāsaglabā tikai ar stingru nosacījumu, ka ir iespējams nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, ka tiek novērsti konkurences kropļojumi, jo īpaši saistībā ar precēm, ka tiek nodrošināta atbilstība PTO noteikumiem un netiek apdraudēta vides un klimata mērķu sasniegšana; uzskata, ka BSA ir līdzeklis, lai risinātu jutīgo nozaru vajadzības un īstenotu konkrētus ar vidi, klimatu vai lauksaimniecības produktu kvalitāti un tirdzniecību saistītos mērķus, stimulētu tādu lauksaimniecisko praksi, kura atbilst augstiem dzīvnieku labturības un vides aizsardzības standartiem, un lai novērstu īpašas grūtības, jo īpaši tādas, kas rodas strukturāli nelabvēlīgā situācijā mazāk labvēlīgos un kalnu reģionos, kā arī tādas grūtības, kurām ir pagaidu raksturs un kas rodas, piemēram, pārejot no vecās tiesību sistēmas; uzskata, ka BSA ir arī līdzeklis, lai nākotnē veicinātu stratēģisko ražošanu, piemēram, proteīnaugu audzēšanu, vai lai kompensētu brīvās tirdzniecības nolīgumu ietekmi; turklāt uzskata, ka BSA maksājumiem ir liela nozīme Eiropas Savienības lauksaimniecības produktu dažādības, darbvietu lauksaimniecībā un ilgtspējīgu ražošanas modeļu saglabāšanā;

68.  atgādina, ka paaudžu atjaunošana un jaunienācēji nozarē ir problēma, ar ko lauksaimniekiem jāsaskaras daudzās dalībvalstīs, un tāpēc tā ikvienā valsts vai reģionālajā stratēģijā ir jārisina, izmantojot visaptverošu pieeju, mobilizējot visus KLP finanšu resursus, tostarp papildu maksājumu, kas I pīlārā ir paredzēts jaunajiem lauksaimniekiem, un īstenojot pasākumus, kas paredzēti, lai jaunajiem lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas II pīlārs, palīdzētu uzsākt darbību un kas būtu jānosaka par obligātiem dalībvalstīm papildus atbalstam, ko nodrošina tādi jaunie finanšu instrumenti kā kapitāla piekļuves līdzeklis ierobežotu resursu gadījumā; uzsver arī, ka būtiska nozīme ir valstu pasākumiem, lai likvidētu regulatīvos un saimnieciskos šķēršļus, vienlaikus veicinot nomaiņas plānošanu, pensionēšanās pasākumu kopumus un piekļuvi zemei, kā arī atvieglojot un sekmējot sadarbību, piemēram, partnerību, pusgraudniecību, dzīvnieku audzēšanu saskaņā ar līgumu un dzīvnieku nomu starp vecajiem un jaunajiem lauksaimniekiem; uzskata, ka valsts atbalsta noteikumos būtu jāņem vērā arī paaudžu atjaunošanas būtiskā nozīme un jānovērš atteikšanās no ģimenes lauksaimniecības;

69.  uzskata, ka jaunajā tiesiskajā regulējumā kritēriji, uz kuru pamata tiek nodrošināti stimuli jauniem lauksaimniekiem, ir skaidrāk jānošķir no kritērijiem, uz kuru pamata tiek nodrošināti stimuli jaunpienācējiem, kas sāk lauksaimniecisku darbību (jauni lauksaimnieki tiek noteikti pēc to vecuma, bet jaunpienācēji — pēc gadu skaita, kas ir pagājis kopš viņu saimniecību izveides), lai palielinātu šo abu grupu potenciālu nodrošināt paaudžu atjaunošanu un uzlabot dzīvi lauku apvidos;

70.  mudina Komisiju un dalībvalstis atzīt, ka nesenās sabiedriskās, tehnoloģiskās un ekonomiskās pārmaiņas, piemēram, tīra enerģija, digitalizācija un viedie risinājumi, ietekmē lauku dzīvesveidu;

71.  aicina Komisiju atbalstīt centienus uzlabot dzīves līmeni lauku apvidos, lai mudinātu cilvēkus — it īpaši jaunus cilvēkus — palikt vai atgriezties lauku apvidos, un mudina gan Komisiju, gan dalībvalstis atbalstīt uzņēmējus, jo īpaši sievietes un jaunus cilvēkus, kuri izveido jaunus pakalpojumus;

72.  ar bažām norāda, ka darbaspēka trūkuma dēļ vairākās lauksaimniecības nozarēs tiek izbeigta lauksaimnieciskā darbība; aicina nodrošināt atbalstu darba ņēmēju piesaistīšanai darbam lauksaimniecībā;

73.  uzsver, ka ir nepieciešams apmainīties ar tādiem dalībvalstu sekmīgiem modeļiem, kuros tiek apvienoti jaunie un vecie lauksaimnieki paaudžu atjaunošanas mērķu sasniegšanai;

74.  ierosina uzlabot piekļuvi finansējumam, nodrošinot subsidētas procentu likmes aizdevumiem lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem;

75.  atgādina, ka lauku apvidiem un apdzīvotajām vietām ir jāpievērš īpaša uzmanība un jāīsteno integrēti centieni viedo ciematu attīstībai;

76.  aicina uzlabot sadarbību ar EIB un Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai sekmētu tādu finanšu instrumentu izveidi, kuri paredzēti gados jauniem lauksaimniekiem visās dalībvalstīs;

77.  aicina nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus konkrētu tehnoloģisko uzlabojumu ieviešanai lauku centros un tīklos;

78.  uzsver lauku attīstības nozīmi, tostarp LEADER iniciatīvas nozīmi, lai uzlabotu sinerģiju dažādu politikas virzienu starpā un veicinātu konkurētspēju, lai sekmētu efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, lai atbalstītu ilgtspējīgu un daudzfunkcionālu lauksaimniecību un mežsaimniecību un lai ražotu pārtikas un nepārtikas preces un pakalpojumus, kas rada pievienoto vērtību un darbvietas; uzsver lauku attīstības nozīmi, veicinot partnerību veidošanu starp lauksaimniekiem, vietējām kopienām un pilsonisko sabiedrību un sekmējot papildu darījumdarbības pasākumus un iespējas, kas ļoti bieži nav pārceļamas, lauksaimniecības darījumdarbības, lauksaimniecības tūrisma, tiešās tirdzniecības, kopienas atbalstītas lauksaimniecības, bioekonomikas un bioenerģijas un atjaunojamo energoresursu enerģijas ilgtspējīgas ražošanas jomā, — visas šīs darbības palīdz nodrošināt saimnieciskās darbības saglabāšanu reģionos; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi finansiāli stiprināt II pīlāru, tādējādi palielinot potenciālu gūt ienākumus, palīdzēt cīnīties pret depopulāciju, bezdarbu un nabadzību, kā arī veicināt sociālo iekļaušanu, sociālo pakalpojumu sniegšanu un sociāli ekonomiskās struktūras stiprināšanu lauku apvidos ar vispārēju mērķi uzlabot dzīves kvalitāti šajos apvidos;

79.  aicina Komisiju ieviest vairāku fondu finansētu ieguldījumu pieeju laikposmā pēc 2020. gada likumdošanas perioda, lai tādējādi nodrošinātu integrētu lauku attīstības instrumentu, piemēram, viedo ciematu iniciatīvas, netraucētu īstenošanu;

80.  aicina izveidot jaunu sabiedrības virzītas vietējās attīstības (CLLD) fondu, pamatojoties uz LEADER iniciatīvu un šajā jomā gūto pieredzi, lai visos struktūrfondos 10 % piešķirtu vietējās sabiedrības virzītajās stratēģijās noteikto mērķu īstenošanai, nenodalot struktūrfondus, kas būtu jāievieš decentralizētā veidā;

81.  uzsver, ka lauku attīstības programmām būtu jārada pievienotā vērtība lauku saimniecībām un jāsaglabā to svarīgā loma ilgtermiņa rīcības veicināšanā attiecībā uz inovatīvu praksi un agrovides pasākumiem;

82.  uzskata, ka LEADER iniciatīvā papildu uzmanība būtu jāpievērš ģimenes mikrosaimniecību vajadzībām un projektiem, kā arī jāsniedz vajadzīgā finansiālā palīdzība;

83.  uzskata, ka ir pierādījies, ka lauku apvidos ir vajadzīgas sievietes un vīrieši, kas iesaistās mazo un vidējo lauku saimniecību darbā;

84.  uzsver, cik svarīgi ir saglabāt īpašu kompensējošu atbalstu lauku saimniecībām mazāk labvēlīgos apgabalos saskaņā ar nosacījumiem, ko, ņemot vērā konkrētos vietējos apstākļus, nosaka dalībvalstis;

85.  turklāt uzsver, ka finanšu instrumentu īstenošanai lauku attīstībā būtu jābūt brīvprātīgai, lai gan ieguldījumi lauku apvidos būtu jāstiprina;

86.  aicina Komisiju izstrādāt viedo ciematu iniciatīvas pasākumus, lai viedos ciematus noteiktu par nākamās lauku attīstības politikas prioritāti;

87.  uzskata, ka II pīlāra finansējums biškopībai būtu jāpadara mērķtiecīgāks un efektīvāks un ka jaunajā tiesiskajā regulējumā būtu jāparedz jauna I pīlāra atbalsta shēma biškopjiem, tostarp tiešs atbalsts bišu saimēm;

88.  uzsver, ka pasākumiem, kas nav tik cieši saistīti ar lauksaimniecību, ir jāpiemēro augstāka līdzfinansējuma likme;

89.  aicina Komisiju I pīlārā ieviest jaunu, saskaņotu, pastiprinātu un vienkāršotu nosacījumu režīmu, kas ļauj integrēt un īstenot dažādas patlaban pieejamās vides aizsardzības darbības, piemēram, pašreizējos savstarpējās atbilstības un zaļināšanas pasākumus; uzsver, ka I pīlāra pamatnoteikumiem ar mērķi panākt ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību jābūt obligātiem un tiem skaidri jāparedz pasākumi un rezultāti, ko sagaida no lauksaimniekiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vienlaikus pēc iespējas samazinot birokrātiju lauku saimniecību līmenī un atkarībā no vietējiem apstākļiem nodrošinot, ka dalībvalstīm ir pienācīga kontrole; aicina arī izveidot jaunu vienkāršu shēmu, kurai jābūt obligātai dalībvalstīm, taču brīvprātīgai lauku saimniecībām, pamatojoties uz ES noteikumiem, kuri pārsniedz pamatnoteikumus, lai mudinātu lauksaimniekus pāriet uz metodēm un praksi, kas ir ilgtspējīgas attiecībā uz klimatu un vidi un saderīgas ar agrovides klimata pasākumiem (AECM) II pīlārā; uzskata, ka šīs shēmas īstenošana būtu jāparedz dalībvalstu stratēģiskajos plānos atbilstīgi ES regulējumam;

90.  aicina Komisiju nodrošināt, ka II pīlārā paredzētie AECM lauku attīstības jomā turpina kompensēt papildu izmaksas un ienākumu zaudējumus saistībā ar lauksaimnieku veiktu videi un klimatam nekaitīgas prakses brīvprātīgu ieviešanu, paredzot iespēju sekmēt arī ieguldījumus vides aizsardzībā, bioloģiskajā daudzveidībā un resursu efektīvā izmantošanā; uzskata, ka šīs programmas vajadzētu vienkāršot, padarīt mērķtiecīgākas un efektīvākas, lai lauksaimnieki varētu efektīvi īstenot vērienīgus politikas mērķus attiecībā uz vides aizsardzību, bioloģisko daudzveidību, ūdens apsaimniekošanu, rīcību klimata politikas jomā un klimata pārmaiņu mazināšanu, vienlaikus pēc iespējas samazinot birokrātiju lauku saimniecību līmenī un atkarībā no vietējiem apstākļiem nodrošinot, ka dalībvalstīm ir pienācīga kontrole;

91.  prasa, lai papildus lauku saimniecībām, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 11. pantu nodarbojas tikai ar bioloģisko lauksaimniecību un ir atbrīvotas no Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. pantā paredzētajām "zaļās saimniekošanas" prasībām, tiktu noteikts izņēmums arī attiecībā uz saimniecībām, kas veic agrovides pasākumus Regulas (ES) Nr. 1305/2013 izpratnē;

92.  uzsver, ka Vidusjūras reģionā ietilpstošās ES teritorijas ir mazāk aizsargātas pret klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, sausumu, ugunsgrēkiem un pārtuksnešošanos, tādēļ lauksaimniekiem šajos apgabalos būs jāiegulda lielākas pūles, lai savu saimniecisko darbību pielāgotu izmainītajai videi;

93.  uzskata, ka Komisijai, izstrādājot turpmākos tiesību aktu priekšlikumus, būtu jāspēj atbalstīt pēc iespējas lielāks skaits lauksaimnieku viņu modernizācijas centienos, kas ir vērsti uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības attīstību;

94.  lai vienkāršotu KLP, aicina saglabāt pašreizējo atbrīvojumu mazākajām lauku saimniecībām, kuru platība ir līdz 15 ha, un nepiemērot tām KLP paredzētos papildu pasākumus vides un klimata jomā;

95.  ierosina šo jauno zaļās saimniekošanas veidu papildināt ar vēl vienu pārmaiņu virzītājspēku — būtiskiem, saskaņotiem un efektīvākiem II pīlāra līdzekļiem, veicot mērķtiecīgus materiālus un nemateriālus ieguldījumus (zināšanu pārnesē, apmācībā, konsultācijās, zinātības apmaiņā, sadarbības tīklu veidošanā un inovācijā, izmantojot Eiropas inovācijas partnerības (EIP));

96.  aicina Komisiju savos tiesību aktu priekšlikumos par KLP reformu ietvert piemērotus pasākumus un instrumentus, ar kuriem proteīnaugu audzēšana tiek integrēta uzlabotās augsekas sistēmās, lai novērstu patlaban vērojamo olbaltumvielu deficītu, palielinātu lauksaimnieku ienākumus un risinātu galvenās lauksaimniecības problēmas, tādas kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības un augsnes auglības zudums, kā arī ūdens resursu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana;

97.  uzskata, ka minimāla summa no II pīlāra kopējā pieejamā budžeta būtu jāpiešķir agrovides un klimata pasākumiem, tostarp bioloģiskajai lauksaimniecībai, oglekļa dioksīda piesaistei, augsnes veselības aizsardzībai, ilgtspējīgiem mežsaimniecības pārvaldības pasākumiem, barības vielu pārvaldības plānošanai, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību, kā arī apputeksnēšanai un dzīvnieku un augu ģenētiskajai daudzveidībai; šajā saistībā uzsver, cik svarīgi ir saglabāt Natura 2000 maksājumus un nodrošināt to pietiekamību, lai sniegtu patiesus stimulus lauksaimniekiem;

98.  uzsver, ka lauku attīstības programmās ir jāparedz maksājumi lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi (ANC), nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, stāvas nogāzes vai ierobežojumi augsnes kvalitātes ziņā; aicina vienkāršot un padarīt mērķtiecīgāku ANC plānu laikposmam pēc 2020. gada;

99.  atgādina, ka Parlaments jau ir norādījis, ka Natura direktīvas atbilstības pārbaude uzsvērta vajadzība uzlabot saskaņotību ar KLP, un norādīts uz lauksaimniecības sugu un dzīvotņu skaita satraucošo samazināšanos; aicina Komisiju novērtēt KLP ietekmi uz bioloģisko daudzveidību; turklāt prasa noteikt lielākus Natura 2000 maksājumus, lai labāk stimulētu aizsardzību Natura 2000 lauksaimniecības teritorijām, kas ir ļoti sliktā stāvoklī;

100.  aicina īstenot un stiprināt klimatam labvēlīgus lauksaimniecības pasākumus, jo klimata pārmaiņu turpmākā ietekme uz lauksaimniecību Eiropā pieaugs;

101.  uzskata, ka ar KLP ir jāpārvalda riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un augsnes degradāciju visā lauku saimniecību ainavā, veicot ieguldījumus agroekosistēmu noturībā un stabilitātē un augsnes virskārtas veidošanai paredzētajā ekoloģiskajā infrastruktūrā, lai novērstu augsnes eroziju, ieviestu augseku vai pagarinātu tās ciklu, papildinātu ainavu ar kokiem un palielinātu lauku saimniecību bioloģisko un strukturālo daudzveidību;

102.  uzskata, ka būtu jāatbalsta un jāveicina zemkopības atlikumu plašāka izmantošana, tos pārvēršot atjaunojamos, efektīvos un ilgtspējīgos energoresursos lauku apvidu vajadzībām;

103.  aicina Komisiju veicināt inovāciju, pētniecību un modernizāciju lauksaimniecības, agromežsaimniecības un pārtikas nozarē, atbalstot spēcīgu konsultatīvo sistēmu un apmācību, kas ir labāk pielāgota KLP atbalsta saņēmēju vajadzībām, lai tie varētu izstrādāt praksi nolūkā panākt lielāku ilgtspējību un resursu aizsardzību, un atbalstot viedo tehnoloģiju piemērošanu, lai efektīvāk risinātu problēmas veselības, vides un konkurētspējas jomā; uzsver, ka apmācībai un paplašināšanai jābūt priekšnosacījumam programmas plānošanā un īstenošanā visās dalībvalstīs un ir ļoti svarīgi veicināt zinātības nodošanu, paraugprakses modeļu izveidi un apmaiņu starp kooperatīviem un ražotāju organizācijām visās dalībvalstīs, piemēram, izmantojot Eiropas lauksaimniecības zināšanu un informācijas sistēmu (AKIS); uzskata, ka agroekoloģijas metodes un precīzās lauksaimniecības principi var radīt būtiskus ieguvumus vides jomā, palielināt lauksaimnieku ienākumus, racionalizēt lauksaimniecības tehnikas izmantošanu un būtiski palielināt resursu efektivitāti;

104.  uzsver, cik svarīgi ir tas, lai KLP, pamatprogramma "Apvārsnis 2020" un citas finansēšanas atbalsta shēmas mudinātu lauksaimniekus veikt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās, kas pielāgotas viņu saimniecību lielumam, piemēram, precīzās un digitālās lauksaimniecības instrumentos, ar kuriem var uzlabot lauksaimniecības noturību un ietekmi uz vidi;

105.  aicina Komisiju stimulēt tādu inovatīvu tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu, kas ir piemērotas visiem lauku saimniecību veidiem neatkarīgi no to lieluma un produkcijas, kā arī no tā, vai tās ir tradicionālās vai bioloģiskās, lopkopības vai zemkopības, mazas vai lielas lauku saimniecības;

106.  aicina Komisiju īstenot tādu KLP, kas paredz vairāk inovāciju, veicina bioekonomikas attīstību un piedāvā risinājumus bioloģiskās daudzveidības, vides un klimata jomā;

107.  aicina Komisiju pievērst uzmanību dzīves kvalitātei lauku apvidos un padarīt to pievilcīgu visiem cilvēkiem, jo īpaši jaunākajai paaudzei;

108.  uzskata, ka ar KLP veicinātā digitalizācija un precīzā lauksaimniecība nedrīkst padarīt lauksaimniekus vairāk atkarīgus no papildu ieguldījuma vai ārējā finansējuma, ne arī liegt viņiem piekļuvi resursiem, bet tai būtu jābūt visiem pieejamai un attīstītai iekļaujošā veidā, iesaistot lauksaimniekus;

109.  neskarot lauku attīstībai paredzētā ES atbalsta kopējās summas pārskatīšanu, aicina pašreizējās lauku attīstības programmas, kas apstiprinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 10. panta 2. punktu, turpināt piemērot līdz 2024. gadam vai līdz jaunas reformas pieņemšanai;

110.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos Eiropas Savienībā veicināt "viedo ciematu" pieeju, kas, saskaņotākā veidā izstrādājot dažādus politikas pasākumus, ļaus visaptveroši risināt problēmas, kuras ir saistītas ar nepietiekamajiem platjoslas savienojumiem, darba iespējām un pakalpojumu sniegšanu lauku apvidos;

111.  prasa rīkoties, lai risinātu nopietno problēmu saistībā ar negadījumiem lauku saimniecībās, kuru dēļ ES lauku saimniecībās tiek gūtas traumas un iet bojā cilvēki, īstenojot II pīlārā paredzētos pasākumus, lai atbalstītu ieguldījumus drošības pasākumos un apmācībā;

112.  prasa, lai, izstrādājot ES stratēģiju proteīnaugu jomā, tiktu noteikts, ka augu aizsardzības līdzekļus visā proteīnaugiem paredzētajā platībā var izmantot tikai vienreiz — pirms vai īsi pēc sēšanas;

113.  uzskata, ka Eiropas lauksaimniecības nākotnei būtiski svarīgi ir ieguldījumi inovācijā, izglītībā un apmācībā;

114.  uzsver, ka nākamās KLP kontekstā būtu padziļināti jāpēta uz rezultātiem balstīta pieeja dalībvalstu un reģionu līmenī un inovatīvie risinājumi, ko nodrošina sertifikācijas sistēmas, nepalielinot birokrātijas un uz vietas veicamās kontroles slogu;

115.  aicina II pīlārā ieviest mērķtiecīgus modernizēšanas un strukturālās uzlabošanas pasākumus, lai sasniegtu prioritāros mērķus, tādus kā digitālā lauksaimniecība 4.0;

116.  mudina Komisiju un dalībvalstis garantēt un veicināt mazo lauksaimnieku un marginalizēto grupu piekļuvi sēklām un lauksaimniecības izejvielām un veicināt un nodrošināt sēklu apmaiņu un to atrašanos publiskajā īpašumā, kā arī ilgtspējīgas tradicionālās metodes, kas garantē cilvēka tiesības uz pienācīgu pārtiku un uzturu;

117.  mudina Komisiju un dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību uzņēmēju iespējām sniegt pakalpojumus ciematiem un otrādi;

118.  norāda, ka katra lauku saimniecība ir atšķirīga, tādēļ tām ir vajadzīgi individuāli risinājumi;

Spēcīga lauksaimnieku pozīcija pasaules pārtikas sistēmā

119.  aicina Komisiju I pīlārā saglabāt pašreizējo vienotas tirgu kopīgās organizācijas (vienotas TKO) sistēmu, tostarp konkrētos politikas instrumentus un tirdzniecības standartus, un uzlabot ES programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu; uzsver pašreizējo, ar konkrētiem produktiem saistīto ražošanas pārvaldības sistēmu un obligātu individuālu nozaru (vīna, augļu un dārzeņu, olīveļļas un biškopības) programmu saglabāšanas nozīmi ražotājvalstīm ar galīgo mērķi stiprināt katras nozares ilgtspējību un konkurētspēju un saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vienlaikus nodrošinot piekļuvi visiem lauksaimniekiem;

120.  uzskata, ka pozitīvā un uz tirgu orientētā pieredze saistībā ar vienotas TKO darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē, ko īstenojušas ražotāju organizācijas un kas finansētas, pamatojoties uz tirgotās produkcijas vērtību (TPV), ir pierādījušas savu efektivitāti attiecīgo nozaru konkurētspējas un strukturēšanas veicināšanā un to ilgtspējības uzlabošanā; tāpēc aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest līdzīgas darbības programmas arī attiecībā uz citām nozarēm; uzskata, ka tas varētu sniegt īpašu labumu ražotāju organizācijām, kuras pārstāv ES kalnu reģionos un nomaļās teritorijās dzīvojošus piensaimniekus, kas apstrādā un laiž tirgū kvalitatīvus produktus un saglabā piena ražošanu šajos apvidos, kur lauksaimnieciskā darbība ir apgrūtināta;

121.  atgādina, ka nevienlīdzīgs ietekmes sadalījums tirgū rada īpašus šķēršļus rentablai ražošanai piena nozarē;

122.  vērš uzmanību uz iespēju TKO ietvaros ieviest brīvprātīgo piena piegādes samazināšanas programmu;

123.  prasa ieviest jaunu pašpalīdzības pārvaldības instrumentu olīveļļas nozarē, kas ļautu eļļu uzglabāt pārprodukcijas gados un laist tirgū tad, kad ražošana atpaliek no pieprasījuma;

124.  uzstāj, ka nākamajā KLP ir būtiski svarīgi efektīvāk, taisnīgāk un savlaicīgāk atbalstīt lauksaimniekus, lai reaģētu uz cenu un ienākumu svārstīgumu klimata, sliktu laika apstākļu, sanitāro un tirgus risku dēļ, radot papildu stimulus un tirgus nosacījumus, kas veicina riska pārvaldības un stabilizācijas instrumentu (apdrošināšanas shēmu, ienākumu stabilizācijas instrumentu, individuālā nodrošinājuma mehānismu un kopieguldījumu fondu) izstrādi un brīvprātīgu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot visu lauksaimnieku piekļuvi un saderību ar pašreizējām valstu shēmām;

125.  aicina uzlabot atbalstu pākšaugu audzēšanas palielināšanai Eiropas Savienībā un sniegt īpašu atbalstu lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar aitu un kazu ekstensīvo audzēšanu, ņemot vērā šo nozaru labvēlīgo ietekmi uz vidi un vajadzību samazināt ES atkarību no dzīvnieku barībai paredzēto olbaltumvielu importa;

126.  uzsver, ka uz nākotni orientēta KLP būtu jāveido tā, lai labāk risinātu būtiski svarīgus veselības jautājumus, piemēram, saistībā ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR), gaisa kvalitāti un veselīgāku uzturu;

127.  uzsver problēmas, ko dzīvnieku un cilvēku veselībai rada AMR; uzskata, ka ar jauno tiesisko regulējumu būtu aktīvi jāveicina augstāks dzīvnieku veselības un labturības līmenis kā līdzeklis cīņai pret antibiotiku rezistenci, tādējādi labāk aizsargājot sabiedrības veselību un lauksaimniecības nozari kopumā;

128.  vērš uzmanību uz to, ka tirgus riskus var pārvaldīt arī ar ES lauksaimniecības un pārtikas produktu labāku piekļuvi tirgum eksporta tirgos;

129.  uzstāj, cik svarīgi ir stiprināt primāro ražotāju pozīciju pārtikas piegādes ķēdē, jo īpaši garantējot pievienotās vērtības taisnīgu sadali starp ražotājiem, pārstrādātājiem un mazumtirdzniecības nozares pārstāvjiem, ieviešot finanšu resursus un stimulus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu tautsaimniecības organizāciju — gan vertikālo, gan arī horizontālo, piemēram, ražotāju organizāciju, tostarp kooperatīvu, un to apvienību un starpnozaru organizāciju, — izveidi un attīstību, nosakot saskaņotus minimālos standartus, lai apkarotu negodīgu un ļaunprātīgu tirdzniecības praksi visā pārtikas piegādes ķēdē, kā arī stiprinot pārredzamību tirgos un ieviešot krīzes novēršanas instrumentus;

130.  uzsver, ka saskaņā ar LESD 39. pantā noteiktajiem mērķiem un izņēmumu, kas minēts LESD 42. pantā, Omnibus regulā ir precizētas juridiskās attiecības starp vienotas TKO noteikumiem un ES konkurences noteikumiem un ieviestas jaunas kolektīvās iespējas lauksaimniekiem uzlabot spēju aizstāvēt savas intereses pārtikas piegādes ķēdē; uzskata, ka šie noteikumi ir svarīgi saistībā ar turpmāko KLP un tie būtu jāuzlabo vēl vairāk;

131.  uzskata, ka, pamatojoties uz pieredzi par to, kā darbojas dažādi ES tirgus novērošanas centri (piena, gaļas, cukura un kultūraugu nozarē), šādi instrumenti būtu jāattiecina arī uz nozarēm, kas vēl nav ietvertas, un jāpilnveido tā, lai tirgus dalībniekiem agrīnas brīdināšanas nolūkā sniegtu ticamus datus un prognozes un nodrošinātu ātru un preventīvu rīcību tirgus traucējumu gadījumā ar mērķi novērst krīzes;

132.  aicina pastiprināti atbalstīt un veicināt vietējos tirgus un īsās pārtikas piegādes ķēdes; uzsver, ka ir jāattīsta vietējie pakalpojumi, kas saistīti ar īsām piegādes ķēdēm;

133.  aicina Komisiju sīkāk precizēt un vajadzības gadījumā atjaunināt ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām paredzētos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz konkurences politiku, tostarp ņemot vērā starpnozaru organizāciju pasākumus un vienošanās, lai izpildītu sabiedrības prasības;

134.  uzsver, ka KLP vēsturiskajiem tirgus pārvaldības instrumentiem (t. i., valsts intervencei un privātās uzglabāšanas atbalstam) ir samazināta un nepietiekama ietekme globalizētās ekonomikas kontekstā un ka ar riska pārvaldības instrumentiem vienmēr nepietiek, lai tiktu galā ar cenu lielo svārstīgumu un nopietnajiem tirgus traucējumiem;

135.  tāpēc uzsver, ka turpmākajā KLP vienotai TKO ir jāsaglabā svarīgā loma kā drošības tīklam, ātri stabilizējot lauksaimniecības tirgus un prognozējot krīzes, un uzsver, cik svarīga nozīme ir Omnibus regulai, lai, ņemot vērā pieredzi, kas gūta pēdējo tirgus krīžu laikā, jo īpaši piensaimniecības nozarē, nodrošinātu un veicinātu inovatīvu tirgus un krīzes pārvaldības instrumentu, piemēram, brīvprātīgu nozaru nolīgumu, papildu izmantošanu, lai pārvaldītu un attiecīgā gadījumā kvantitatīvi samazinātu ražotāju, ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un starpnozaru organizāciju un pārstrādātāju piedāvājumu (piemēram, ES piena ražošanas sašaurināšanas shēma);

136.  atzinīgi vērtē darbu, kas tiek veikts saistībā ar ilgtspējīgu proteīna stratēģiju Eiropas Savienībai;

137.  norāda uz vajadzību visā ES izveidot vietējos un reģionālos pākšaugu kultūru tirgus, uzlabot vides rādītājus, izmantojot augseku un vienlaikus arī samazinot atkarību no importētās lopbarības, mēslojuma un pesticīdiem, un palielināt dzīvotspēju un ekonomiskos stimulus, lai pārietu uz ilgtspējīgākas lauksaimniecības praksi;

138.  uzskata, ka piedāvājuma pārvaldības pasākumi attiecībā uz sieru un šķiņķi ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai attiecībā uz vīniem ir pierādījuši savu efektivitāti, uzlabojot attiecīgo produktu ilgtspējību, konkurētspēju un kvalitāti, tāpēc tie būtu jāsaglabā un vajadzības gadījumā jāpaplašina, lai aptvertu visus produktus ar kvalitātes zīmi saskaņā ar KLP mērķiem;

139.  aicina padziļināti pārskatīt pašreizējo krīzes rezerves mehānismu, lai izveidotu darbam piemērotu un neatkarīgu lauksaimniecības krīzes ES fondu, kas būtu atbrīvots no budžeta gada pārskata principa, lai varētu veikt budžeta pārvietojumus no viena gada uz nākamo, jo īpaši laikā, kad tirgus cenas ir pietiekami augstas, vienlaikus visā DFS periodā krīzes rezervi saglabājot nemainīgā līmenī, tādējādi nodrošinot ātrākus, saskaņotākus un efektīvus preventīvos pasākumus un risinājumus, kas papildina tirgus un riska pārvaldības instrumentu izmantošanu smagas krīzes situācijās, tostarp tādās, kas rada ekonomiskas sekas lauksaimniekiem saistībā ar dzīvnieku veselību, augu slimībām un pārtikas nekaitīgumu, kā arī tādās, kas saistītas ar ārējiem satricinājumiem, kuri ietekmē lauksaimniecību;

140.  uzskata, ka, lai gan tirdzniecības nolīgumi ir labvēlīgi ietekmējuši dažas ES lauksaimniecības nozares un ir vajadzīgi tam, lai stiprinātu ES pozīciju pasaules lauksaimniecības tirgū un sniegtu labumu ES ekonomikai kopumā, tie rada arī vairākas problēmas, jo īpaši mazām un vidējām lauku saimniecībām un jutīgām nozarēm, kas jāņem vērā, piemēram, ES sanitāro, fitosanitāro, dzīvnieku labturības, vides un sociālo standartu ievērošana, kuru dēļ ir jānodrošina saskaņotība starp tirdzniecības politiku un noteiktiem KLP mērķiem un kuri nedrīkst vājināt Eiropas augstos standartus vai apdraudēt tās lauku teritorijas;

141.  uzsver, ka atšķirīgu standartu piemērošana palielinātu risku, ka ES iekšzemes produkcijas eksports uz ārzemēm tiek veikts uz lauku attīstības, vides un atsevišķos gadījumos pārtikas kvalitātes rēķina;

142.  uzsver, ka vajadzība pēc pastiprinātiem aizsardzības mehānismiem būtu arī jāuzsver debatēs par turpmākajiem tirdzniecības nolīgumiem (ar Mercosur, Jaunzēlandi, Austrāliju u. c.) un to ietekmi uz lauksaimniecību Eiropā;

143.  uzsver, ka, lai gan ir svarīgi turpināt darbu pie uzlabotas Eiropas lauksaimniecības produktu piekļuves tirgum, ir vajadzīgi atbilstīgi Eiropas lauksaimniecības aizsardzības pasākumi, kuros ņemtas vērā konkrētām nozarēm raksturīgās problēmas, piemēram, aizsardzības mehānismi vai jutīgāko nozaru izslēgšana no sarunām un savstarpības principa piemērošana ražošanas nosacījumos, lai lauksaimniekiem Eiropas Savienībā un viņu ārvalstu konkurentiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzsver, ka Eiropas ražošanu nedrīkst apdraudēt mazvērtīgs un standartam neatbilstošs imports;

144.  aicina Komisiju sākt uzlūkot lauksaimniecību kā stratēģisku darbību un attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīgumiem īstenot tādu pieeju, lai lauksaimniecību neuzskatītu par pārējo tirdzniecībā iesaistīto nozaru pielāgojamu mainīgo lielumu un lai tiktu aizsargātas tādas svarīgas nozares kā svaigpiena ražošana;

145.  uzskata, ka starptautiskās tirdzniecības un PTO prasības ir ļoti būtiski ietekmējušas KLP pārskatīšanu, kas vairākas reizes veikta kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem; uzskata, ka šīs pārskatīšanas ir palielinājušas Eiropas lauksaimniecības produktu un Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozares konkurētspēju, taču tās ir arī kaitējušas lielām lauksaimniecības nozares daļām, tās pakļaujot pasaules tirgu nestabilitātei; kā ieteikts Komisija paziņojumā par lauksaimniecības un pārtikas nākotni Eiropā, uzskata, ka tagad ir pienācis laiks vairāk koncentrēties uz citiem KLP mērķiem, tādiem kā lauksaimnieku dzīves līmenis un veselības, nodarbinātības, vides un klimata jautājumi;

146.  uzsver, ka ES tirdzniecības politikai ir jābūt saskaņotai ar citām ES politikas jomām, piemēram, attīstības un vides politiku, un jāatbalsta IAM sasniegšana un ka tā var sekmēt KLP mērķu sasniegšanu, jo īpaši nodrošinot pienācīgu dzīves līmeni iedzīvotājiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, un piedāvājuma nonākšanu pie patērētājiem par pieņemamām cenām; uzsver, ka ES lauksaimniecības pārtikas nozarei būtu jāizmanto eksporta sniegtās izaugsmes iespējas, ņemot vērā aplēses, ka nākamajā desmitgadē 90 % no visā pasaulē klāt nākušā pieprasījuma pēc lauksaimniecības pārtikas produktiem radīs valstis ārpus Eiropas; uzsver, ka KLP vispirms ir jāapmierina Eiropas sabiedrības pārtikas, vides un klimata vajadzības, pirms tā koncentrējas uz ražošanu pārdošanai starptautiskajā lauksaimniecības tirgū; uzsver, ka tā dēvētajām jaunattīstības valstīm vajadzētu būt pietiekamām iespējām patstāvīgi izveidot un uzturēt spēcīgu lauksaimniecības pārtikas nozari;

147.  atgādina, ka ES un tās dalībvalstis jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību atkārtoti apliecina savu apņemšanos un atzīst, cik svarīgi ir efektīvi ievērot principu par politikas saskaņotību attīstībai (PCD), kas izveidots ar LESD 208. pantu, paredzot attīstības sadarbības mērķus ņemt vērā visās tajās ES politikas jomās, ieskaitot lauksaimniecības politiku un finansējumu, kas varētu negatīvi ietekmēt jaunattīstības valstis; šajā saistībā uzskata, ka KLP reformā būtu jāņem vērā jaunattīstības valstu tiesības veidot savu lauksaimniecības un pārtikas politiku, nevājinot pārtikas ražošanas jaudu un ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumu, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs;

148.  atgādina par ES un tās dalībvalstu pausto apņemšanos īstenot IAM un uzsver, cik būtiski svarīga ir KLP saskaņotība ar IAM, jo īpaši IAM Nr. 2 (bada izskaušana), Nr. 5 (dzimumu līdztiesība), Nr. 12 (atbildīgs patēriņš un ražošana), Nr. 13 (rīcība klimata politikas jomā) un Nr. 15 (dzīvība uz zemes), un ka turpmākā KLP ir jāpielāgo šiem mērķiem;

149.  prasa saskaņā ar budžeta efektivitātes principu panākt saskaņotību un uzlabot sinerģiju starp KLP un visām pārējām ES politikas jomām un starptautiskajām saistībām, jo īpaši tādās jomās kā enerģētika, ūdensapgāde, zemes izmantošana, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, kā arī nomaļu reģionu un kalnu reģionu attīstība;

150.  aicina Komisiju veikt sistemātisku ietekmes novērtējumu par noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības nozari visos tirdzniecības nolīgumos un piedāvāt konkrētas stratēģijas, lai nodrošinātu, ka neviena lauksaimniecības nozare necietīs ar trešo valsti noslēgta tirdzniecības nolīguma rezultātā;

151.  uzstāj, ka procesi un ražošanas metodes (PRM) ir būtiska sociālo, ekonomisko un vides standartu daļa globālajā lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, un aicina Komisiju mudināt PTO atzīt šādu PRM nozīmi;

152.  uzsver, ka Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām noteikto mērķu un IAM sasniegšanai ir jābūt vienam no vadošajiem principiem visā tirdzniecības politikā attiecībā uz lauksaimniecības produktiem; norāda, ka Komisija savā pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu pamatoti norāda uz pieprasījumu pēc taisnīgākas tirdzniecības un ilgtspējīgiem un vietējiem produktiem kā mainīgu globalizācijas tendenci; uzsver, ka ES tirdzniecības politika var lielā mērā sekmēt IAM un Parīzes nolīgumā noteikto klimata mērķu sasniegšanu;

153.  atgādina, ka ES no savas puses ir izbeigusi eksporta subsīdijas un ka pašreizējā ES budžetā vairs nav eksporta subsīdijām paredzētas budžeta pozīcijas; šajā saistībā aicina ES tirdzniecības partnerus apņemties samazināt tirdzniecību kropļojošu iekšzemes atbalstu; aicina tās PTO dalībvalstis, kuras turpina piešķirt eksporta subsīdijas, īstenot 2015. gada 19. decembrī Nairobi pieņemto ministru lēmumu par konkurenci eksporta jomā;

154.  prasa Komisijai saglabāt modrību un pastiprināt ES aizsardzības pasākumus, lai novērstu aizvien lielāko skaitu pašreizējo un turpmāko šķēršļu tirgus pieejamībai trešās valstīs, vienlaikus aizsargājot vidi un ievērojot cilvēktiesības, tostarp tiesības uz pārtiku; uzsver, ka lielākā daļa šo šķēršļu ietekmē lauksaimniecības produktus (27 % saskaņā ar Komisijas tirgus pieejamības datubāzi), kas savukārt pārsvarā ir saistīti ar sanitārajiem un fitosanitārajiem (SFS) tirgus pieejamības pasākumiem;

155.  aicina Komisiju, sagatavojot piedāvājumu apmaiņu un aprēķinot kvotas, prognozēt un ņemt vērā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ietekmi;

156.  aicina Komisiju uzsākt skaidras un pārredzamas iniciatīvas, lai vēl vairāk veicinātu ES ražošanas, drošības, dzīvnieku labturības un vides standartus un īsas piegādes ķēdes un lai atbalstītu kvalitatīvas pārtikas ražošanas shēmas, ko varētu panākt, cita starpā izmantojot gan Eiropas izcelsmes marķējuma shēmas, gan tirdzniecības un veicināšanas pasākumus iekšējos un trešo valstu tirgos attiecībā uz tām nozarēm, kuras izmanto īpašus politikas instrumentus, ko nodrošina KLP; uzstāj, ka jāsamazina birokrātija un nevajadzīgi nosacījumi, lai šajās shēmās varētu piedalīties arī mazāki ražotāji; atzinīgi vērtē to, ka pastāvīgi pieaug veicināšanas programmām pieejamais budžets, un mudina Komisiju saglabāt apropriāciju pieauguma tempu, jo pieaug ražotāju interese;

157.  uzsver, cik liela nozīme ir īsām vietēja un reģionāla mēroga piegādes ķēdēm, kas ir ekoloģiski ilgtspējīgākas, jo, tā kā to gadījumā vajag mazāk transporta, tās rada mazāku piesārņojumu un nodrošina svaigākus un vieglāk izsekojamus produktus;

158.  atgādina, cik svarīgi ir dot vietējiem lauksaimniekiem iespēju virzīties augšup pa vērtības ķēdi, sniedzot tiem palīdzību un atbalstu attiecībā uz bioloģiskajiem un pievienotās vērtības produktiem, kā arī jaunas zināšanas un tehnoloģijas, jo ilgtspējības panākšanai ir vajadzīga tieša rīcība, lai saglabātu, aizsargātu un bagātinātu dabas resursus;

159.  norāda, ka vietējā ražošana atbalsta vietējo pārtikas kultūru un vietējo ekonomiku;

160.  1uzsver, ka galvenā uzmanība lauksaimniecībā turpmāk būtu jāpievērš augstas kvalitātes pārtikas ražošanai, jo šajā jomā Eiropai ir konkurētspējas priekšrocība; uzsver, ka ES standarti ir jāsaglabā un jāpastiprina, kur tas ir iespējams; prasa veikt pasākumus, lai vēl vairāk palielinātu pārtikas ražošanas nozares ilgtermiņa produktivitāti un konkurētspēju un ieviestu jaunas tehnoloģijas un efektīvāku resursu izmantošanu, tādējādi stiprinot ES kā pasaules līderes lomu;

161.  uzskata par nepieņemamu to, ka pastāv kvalitātes atšķirības starp pārtikas produktiem, kas vienotajā tirgū tiek reklamēti un izplatīti ar vienu un to pašu zīmolu un iepakojumu; atzinīgi vērtē Komisijas centienus risināt jautājumu par pārtikas produktu duālu kvalitāti vienotajā tirgū, tostarp darbu pie kopīgas testēšanas metodikas;

162.  atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti, veicinot ES lauksaimniecības intereses nesenajās divpusējās tirdzniecības sarunās, jo īpaši attiecībā uz augstas kvalitātes ES lauksaimniecības pārtikas produktu piekļuvi tirgum un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību trešās valstīs; uzskata, ka šo tendenci iespējams turpināt un uzlabot;

Pārredzams lēmumu pieņemšanas process, lai sniegtu stabilu KLP priekšlikumu 2021.–2028. gadam

163.  uzsver, ka Parlamentam un Padomei, izmantojot koplēmuma procedūru, būtu jānosaka vispārīgi kopējie mērķi, pamatstandarti, pasākumi un finanšu piešķīrumi, kā arī atbilstīgs elastības līmenis, kas vajadzīgs, lai dalībvalstis un to reģioni varētu tikt galā ar savām īpatnībām un vajadzībām saskaņā ar vienoto tirgu, tādējādi novēršot konkurences kropļojumus, ko rada valstu izvēles;

164.  pauž nožēlu par to, ka viss plānošanas process attiecībā uz KLP pēc 2020. gada — apspriešanās, saziņa, ietekmes novērtējums un tiesību aktu priekšlikumi — atkal sākas ar ievērojamu kavēšanos, kad tuvojas Parlamenta astotā pilnvaru termiņa beigas, radot risku, ka debates par turpmāko KLP tiks aizēnotas ar vēlēšanu debatēm, un apdraudot iespēju galīgo vienošanos panākt pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

165.  aicina Komisiju ieviest pārejas noteikumus, kas gadījumā, ja KLP pieņemšana aizkavējas, ļauj lauksaimniekiem turpināt piekļūt lauku attīstības programmas pasākumiem, jo īpaši vides un ieguldījumu pasākumiem;

166.  aicina dalībvalstis, īstenojot jauno reformu, nodrošināt, ka maksājumi lauksaimniekiem netiek aizkavēti, un šādu kavējumu gadījumā uzņemties atbildību un izsniegt pienācīgu kompensāciju lauksaimniekiem;

167.  tomēr uzsver, ka pirms pašreizējā sasaukuma termiņa beigām ir jāpanāk pēc iespējas lielāks progress un šis jautājums ir jāakcentē Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā;

168.  atzīst, ka ir svarīgi KLP lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīt iestādes un ekspertus, kuri atbild par veselības un vides politiku, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņas un gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu;

169.  aicina Komisiju, pirms būtisku izmaiņu ieviešanas KLP izstrādes un/vai īstenošanas procesā, ierosināt pietiekami ilgu pārejas periodu, lai dalībvalstīm nodrošinātu "vieglu piezemēšanos" un pietiekamu laiku pienācīgi un pareizi īstenot jauno politiku, tādējādi novēršot kavēšanos ar lauksaimnieku ikgadējo maksājumu veikšanu un lauku attīstības pasākumu īstenošanu;

170.  prasa ES un tās dalībvalstīm pastiprināt dialogu ar jaunattīstības valstīm un sniegt savas zināšanas un finansiālo atbalstu, lai veicinātu ekoloģiski ilgtspējīgu lauksaimniecību, kuras pamatā ir mazapjoma un ģimenes lauku saimniecības, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un jauniešiem, saskaņā ar apņemšanos, kas pausta Āfrikas Savienības un ES 2017. gada samita kopīgajā deklarācijā ar nosaukumu "Investēt jaunatnē, lai paātrinātu iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību"; atgādina par sieviešu ieguldījumu uzņēmējdarbībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā lauku apvidos; uzsver vajadzību attīstīt viņu potenciālu ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā un viņu noturību lauku apvidos;

171.  atgādina, ka bads un nepilnvērtīgs uzturs jaunattīstības valstīs lielā mērā ir saistīts ar pirktspējas trūkumu un/vai nabadzīgo lauku iedzīvotāju nespēju būt pašpietiekamiem; tāpēc mudina ES aktīvi palīdzēt jaunattīstības valstīm pārvarēt šķēršļus (tādus kā slikta infrastruktūra un slikta loģistika) lauksaimnieciskajā ražošanā;

172.  norāda, ka vairāk nekā puse no vismazāk attīstīto valstu iedzīvotājiem 2050. gadā joprojām dzīvos lauku rajonos un ka ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstība jaunattīstības valstīs palīdzēs atraisīt savu lauku kopienu potenciālu, saglabāt lauku teritoriju apdzīvotību un mazināt bezdarbu, nabadzību un pārtikas trūkumu, kas savukārt palīdzēs risināt piespiedu migrācijas pamatcēloņus;

173.  atzīst, ka kosmosa tehnoloģijām, piemēram, tām, kas izstrādātas ES kosmosa un satelītu programmās, ko pārvalda Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmu aģentūra (Galileo, EGNOS un Copernicus), var būt ļoti būtiska loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, nodrošinot pieņemamus risinājumus, lai veicinātu pāreju uz precīzo lauksaimniecību, tādējādi novēršot atkritumu rašanos, ietaupot laiku, mazinot nogurumu un optimizējot iekārtu izmantošanu;

174.  aicina Komisiju izpētīt kosmosa zinātnes tehnoloģijas un lietojumus un Globālo partnerību efektīvai attīstības sadarbībai kā mehānismus, ko izmanto, lai palīdzētu pārraudzīt kultūraugus, lauksaimniecības dzīvniekus, mežsaimniecību, zivsaimniecību un akvakultūru, atbalstīt lauksaimniekus, zvejniekus, mežsaimniekus un politikas veidotājus to centienos izmantot daudzveidīgas metodes ilgtspējīgas pārtikas ražošanas panākšanai un risināt saistītās problēmas;

175.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis savos rīcības plānos garantē sieviešu un vīriešu vienlīdzību lauku apvidos; mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību to iestāžu struktūrās, kuras risina dialogu ar nozari, kā arī nozares profesionālo organizāciju, kooperatīvu un apvienību lēmējinstitūcijās; uzskata, ka ar jaunajiem ES tiesību aktiem būtu ievērojami jāuzlabo tematiskās apakšprogrammas, kas paredzētas sievietēm lauku apvidos;

176.  uzsver, ka Komisijai arī turpmāk vienmēr būtu jānodrošina ES tiesību aktu par dzīvnieku labturību stingra un vienāda ievērošana visās dalībvalstīs, veicot pienācīgu kontroli un piemērojot sankcijas; aicina Komisiju uzraudzīt un ziņot par dzīvnieku veselību un labturību, tostarp par dzīvnieku pārvadāšanu; atgādina, ka attiecībā uz produktiem, ko ieved Eiropas Savienībā, ir jāievēro Eiropas dzīvnieku labturības, vides un sociālie standarti; aicina noteikt finansiālus stimulus par tādu dzīvnieku labturības pasākumu brīvprātīgu pieņemšanu, kuri pārsniedz minimālos, tiesību aktos paredzētos standartus;

177.  aicina Komisiju īstenot un izpildīt attiecīgos ES tiesību aktus, jo īpaši Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā; uzskata, ka šajā saistībā ir jāievēro ES Tiesas spriedums, ar kuru tā noteica, ka dzīvnieku labturības aizsardzība nebeidzas pie ES ārējām robežām un ka līdz ar to no Eiropas Savienības eksportēto dzīvnieku pārvadātājiem ir jāievēro ES noteikumi par dzīvnieku labturību, tostarp ārpus ES;

178.  uzstāj, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš lauksaimniekiem, kuriem papildu izmaksas rada īpašie ierobežojumi, kas saistīti ar augstvērtīgiem dabas apgabaliem, piemēram, kalnainiem apgabaliem, salām, tālākiem reģioniem, un citiem mazāk labvēlīgiem apgabaliem; uzskata, ka šādu apgabalu īpašo ierobežojumu dēļ KLP finansējums šiem reģioniem ir īpaši svarīgs un ka jebkādam samazinājumam būtu ļoti nelabvēlīga ietekme uz daudziem lauksaimniecības produktiem; mudina dalībvalstis izstrādāt un īstenot kvalitātes shēmas, lai dotu iespēju ražotājiem, kuri to vēlas, tās ātri ieviest;

179.  uzskata, ka POSEI budžets būtu jāsaglabā pietiekamā līmenī, lai risinātu lauksaimniecības problēmas tālākos reģionos, kā to vairākkārt aicinājis Parlaments; atzinīgi vērtē rezultātus saistībā ar Komisijas jaunāko ziņojumu par POSEI īstenošanu un uzskata, ka tālāko reģionu un Egejas jūras mazāko salu programmas būtu jānošķir no ES vispārējās tiešo maksājumu shēmas, lai nodrošinātu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tādējādi novēršot risku, ka lauksaimnieciskā ražošana tiek izbeigta tādēļ, ka attiecīgais reģions ir tālu, atrodas uz salām, tam ir maza platība, tajā ir sarežģīti topogrāfiskie un klimatiskie apstākļi vai tas ir saimnieciski atkarīgs no neliela skaita produktu;

180.  aicina Komisiju Piena tirgus novērošanas centrā iekļaut autonomu nodaļu, kura pētītu cenas tālākos reģionos, lai nekavējoties reaģētu uz krīzi šajā nozarē; uzskata, ka "krīzes" definīcijas noteikšana un Komisijas attiecīga iejaukšanās būtu jāpielāgo tālākiem reģioniem, ņemot vērā tirgus lielumu, atkarību no mazas saimnieciskās aktivitātes un tā, ka ir mazāk dažādošanas iespēju;

181.  aicina labāk integrēt aprites ekonomiku, lai nodrošinātu izejmateriālu un blakusproduktu labāko un efektīvāko izmantošanu jaunajā bioekonomikas nozarē, vienlaikus ņemot vērā ierobežoto biomasas un zemes un citu ekosistēmas pakalpojumu pieejamību, un uzskata, ka uz bioloģiskiem resursiem balstītas rūpniecības attīstība lauku apvidos varētu nodrošināt jaunus darījumdarbības modeļus, kas varētu palīdzēt lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem atrast jaunus tirgus saviem produktiem un radīt jaunas darbvietas; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt vajadzīgo atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei, lai dotu lielāku ieguldījumu bioekonomikas turpmākajā attīstībā ES; uzsver, ka ir jāatbalsta agromežsaimniecība, kas var nodrošināt daudzfunkcionālu atpūtas un produktīvo ekosistēmu un mikroklimata izveidi, un jānovērš nepilnības, kas varētu kavēt tās attīstību;

182.  uzskata, ka ar AECM atbalstu, ko papildina ekoshēmas dalībvalstu līmenī, būtu jāsedz lauksaimnieku izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz jaunu un ilgtspējīgu praksi, piemēram, veicinot un atbalstot agromežsaimniecības un citus ilgtspējīgas mežsaimniecības pasākumus, kas paredzēti bioloģiskās daudzveidības un dzīvnieku un augu sugu ģenētiskās daudzveidības atbalstam, un izmaksas, kas saistītas ar pielāgošanos mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem;

183.  aicina Komisiju nodrošināt inovāciju, pētniecību un modernizāciju agromežsaimniecības un mežsaimniecības nozarē, atbalstot spēcīgas un pielāgotas konsultatīvās sistēmas izveidi, mērķtiecīgu apmācību un īpaši pielāgotus risinājumus, lai veicinātu inovāciju un zinātības un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, galveno uzmanību pievēršot būtiskām jaunām tehnoloģijām un digitalizācijai; uzsver arī mežu īpašnieku apvienību būtisko nozīmi informācijas un inovācijas nodošanā, mazo mežu īpašnieku apmācībā un turpmākā izglītošanā un aktīvas daudzfunkcionālās mežu apsaimniekošanas īstenošanā;

184.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

PASKAIDROJUMS

Komisija 2017. gada 29. novembrī pieņēma paziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) modernizāciju un vienkāršošanu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne Pārtikas un lauksaimniecības nākotne" COM(2017) 713 galīgā redakcija.

Priekšsēdētājs J. C. Juncker par to paziņoja jau 2016. gadā, tas ir iekļauts Komisijas darba programmā 2017. gadam un sākotnēji to bija paredzēts sniegt 2017. gada pavasarī. Dokumenta teksta 26 lappuses ievada vairāku posmu procesu, kura laikā 27 ES dalībvalstu iestādēm galu galā ir jāvienojas par tiesību aktiem, kas nosaka KLP pēc 2020. gada. Tādējādi paziņojuma mērķis ir nodrošināt pamatu un struktūru institucionālajā, individuālajā, valsts un privātajā līmenī ieinteresēto personu diskusijām visās 27 ES dalībvalstīs.

Tam sekos tiesību aktu priekšlikumi kā juridiskais pamats nākamajam 2020.–2027. gada plānošanas periodam un tiks pievienots ietekmes novērtējums, ietverot attiecīgo pierādījumu bāzi. Priekšlikumi tiks publicēti pēc daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pieņemšanas, kas paredzēta 2018. gada maijā.

Paziņojuma sākotnējais mērķis ir šāds:

–  norādīt ES lauksaimniecības nozares galvenās problēmas (pārtiku skaidri nepieminot);

–  uzsvērt lauksaimniecības nozares ieguldījumu Komisijas desmit prioritāšu un ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā sinerģijā ar citām ES politikas jomām;

–  noteikt politikas prioritātes turpmākajā KLP, palielinot ES pievienoto vērtību;

–  izpētīt darbības priekšlikumus KLP vienkāršošanai, uzlabotai pārvaldībai, ES lauksaimniecībā vērojamās daudzveidības labākai atspoguļošanai un pastiprinātai subsidiaritātei, samazinot administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un pastiprinātu uzmanību pievēršot rezultātiem.

Paziņojumā ir izklāstīti trīs galvenie mērķi lauksaimniecības jomā, atšķirībā no sākotnējiem uz Līgumu balstītajiem mērķiem:

1.  veicināt viedu un noturīgu lauksaimniecības nozari;

2.  atbalstīt rūpes par apkārtējo vidi un rīcību klimata politikas jomā;

3.  stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos.

Pirmais solis plānošanas procesā attiecībā uz KLP pēc 2020. gada bija plaša sabiedriskā apspriešana tiešsaistē, kuras laikā tika saņemti vairāk nekā 320 000 tiešsaistes atbilžu no visām ES dalībvalstīm, no kurām lielāko daļu iesniedza privātpersonas, kā arī vairāk nekā 1400 nostājas dokumentu.

Otrais solis ir visaptveroša ietekmes novērtējuma (IN) izstrāde, lai izmantotu pieredzi, kas gūta 2013.–2020. gada plānošanas perioda īstenošanas laikā un jo īpaši saistībā ar "zaļākas, vienkāršākas, taisnīgākas" KLP mērķiem. Tādējādi, atspoguļojot notiekošo sabiedrisko debašu vispārējās idejas, ietekmes novērtējumā tiks izstrādāti attīstības politikas risinājumi, tostarp novērtējums, kā labāk sasniegt politikas mērķus:

–  1. risinājums (bāzes scenārijs) paredz novērtēt ietekmi, ja KLP nemainītos, ietverot nesen pieņemto Omnibus priekšlikumu;

–  2. risinājums ir scenārija "KLP nav" ietekmes novērtēšana, lai pārbaudītu politikas intervences neesamības sekas attiecībā uz KLP ekonomisko, vides un sociālo ES pievienoto vērtību;

–  3. risinājumā dalībvalstu/reģionu plānotās KLP darbības tiek salīdzinātas ar ES prioritātēm, pamatojoties uz noteiktajām vajadzībām. Uzmanība tiek pievērsta riska pārvaldībai, ieguldījumiem pārstrukturēšanā un uzņēmējdarbības attīstībai lauksaimniecībā un lauku MVU, klimata un vides pakalpojumiem un piekļuvei inovācijai, zināšanām un IKT.

–  4. risinājumā tiek pārskatīts uzdevumu sadalījums starp ES, dalībvalstu un lauku saimniecību līmeni, lai uzlabotu ienākumu drošības tīklu ar labāku sinerģiju starp tiešo atbalstu, tostarp platībatkarīgiem maksājumiem, un riska pārvaldību, mērķtiecīgāk īstenotu pasākumus klimata un vides jomā, kā arī vienkāršotu un modernizētu kontroli attiecībā uz darbībā balstītiem rezultātiem;

–  5. risinājums paredz stingru tiešā atbalsta pārdalīšanu mazām un videi draudzīgām saimniecībām un veicina īsus transporta savienojumus.

Paziņojuma un IN pierādījumu bāze ir šāda:

–  AGRI ĢD kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma (KUNS) KLP rezultātu novērtēšanai, pamatojoties uz dalībvalstu rādītājiem;

–  saskaņotie ES mēroga mērķi un rādītāji IAM uzraudzībai (paziņojums "Eiropas rīcība ilgtspējības jomā", COM(2016)0739 final);

–  27 ES dalībvalstu gada īstenošanas ziņojumi, kuros tiks sniegti dati par panākumiem mērķu sasniegšanā un attiecīgajiem budžeta līdzekļiem;

–  AGRI ĢD regulārie novērtēšanas pētījumi par KLP 2013. gada vispārējiem mērķiem un ieguldījums konferencē par lauksaimniecības attīstības perspektīvām 2017. gada beigās.

Plašākā Eiropas kontekstā KLP reformas galvenais virzītājs ir budžeta jautājums: KLP joprojām ir lielākais vienotais izdevumu postenis ES budžetā, kas veido apmēram 38 % no kopējiem izdevumiem. Nākamajā DFS Eiropas Savienībai ir jārisina jauni svarīgi uzdevumi, tādi kā migrācija, drošība un izaugsme; lai gan Apvienotās Karalistes izstāšanās samazinās pieejamo budžetu, dalībvalstu starpā valda liela nevēlēšanās budžeta kopējo apjomu palielināt (1 % NKI).

Galvenie paziņojumā minētie jautājumi attiecībā uz publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām ir šādi:

–  valsts stratēģija — izstrāde, pieņemšana un īstenošana: jo īpaši pārvaldības struktūra (juridiskais aspekts, piemēram, attiecības starp reģioniem un centrālo valsti, pārredzamība un pilsoņu līdzdalība), iekšējā saskaņotība (atbilstība lauku attīstības programmām un nozaru plāniem), ārējā saskaņotība (piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi);

–  īstenošanas modelis — uz rezultātu orientētas un darbībā balstītas finansējuma programmas: kontrole un revīzija (ES un valstu kompetence), rādītāji (pieejamība un definīcija, kvalitātes kontrole, sodi), pārvaldības modeļi (vienkāršotas izmaksu iespējas), vienlīdzīga pieeja visās dalībvalstīs (atbilstība, obligāti/brīvprātīgi, kontrole);

–  rīcība vides un klimata politikas jomā — integrēta pieeja vides pakalpojumu kompensēšanai, apvienojot pašreizējo KLP zaļināšanu, savstarpēju atbilstību un labu lauksaimniecības praksi, kā arī lauku attīstības pasākumus, lai ļautu kompensēt sabiedriskos labumus, tostarp rīcību klimata politikas jomā, cilvēku veselību un labklājību un dzīvnieku un augu veselību un labturību;

–  finanšu piešķīrums — ES atbalsta programmas: pārejas modeļi samazinātam vai konkrētam mērķim paredzētam finansējumam, diferenciācija starp dalībvalstīm (ārējā konverģence), pamatojoties uz objektīviem kritērijiem (sk. ESI fondus), līdzfinansējums pa reģioniem/dalībvalstīm, tiesības, kas atspoguļo sociāli ekonomiskos apstākļus dalībvalstu reģionos (iekšējā konverģence).

Attiecībā uz nākotnes perspektīvu ir svarīgi atgādināt, ka pēdējā KLP 2013.–2020. gada programmas plānošana ilga divus gadus pēc Komisijas priekšlikumu (2011. gada jūnijā) sākotnējās publicēšanas, kas ir daļa no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) priekšlikuma politiskajam nolīgumam (2013. gada jūnijā) un galīgajam likumdošanas apstiprinājumam (2013. gada decembrī), kas noteica pārejas pasākumus dažādās nozarēs (līdz 2015. gadam). Tomēr tas nesakrita ne ar Komisijas, ne arī Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņa beigām.

Attīstības komitejas ATZINUMS (27.4.2018)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par pārtikas un lauksaimniecības nākotni
(2018/2037(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Maria Noichl

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka pārtikas nodrošinājuma nedrošība 2017. gadā skāra 124 miljonus cilvēku 51 valstī, kas ir par 16 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā, un lielākā daļa pārtikas nodrošinājuma nedrošības skarto dzīvo lauku apvidos;

2.  atgādina, ka ES ir vislielākā lauksaimniecības produktu eksportētāja un importētāja un tādēļ tai ir nozīmīga loma pasaules lauksaimniecības tirgos; norāda, ka ES ir jaunattīstības valstu galvenais tirdzniecības partneris lauksaimniecības produktu jomā;

3.  atgādina, ka ES un tās dalībvalstis jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību atkārtoti apliecina savu apņemšanos un atzīst, cik svarīgi ir efektīvi ievērot principu par politikas saskaņotību attīstībai (PCD), kas izveidots ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu, paredzot attīstības sadarbības mērķus ņemt vērā visās tajās ES politikas jomās, ieskaitot lauksaimniecības politiku un finansējumu, kas varētu negatīvi ietekmēt jaunattīstības valstis; šajā saistībā uzskata, ka kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformā būtu jāņem vērā jaunattīstības valstu tiesības veidot savu lauksaimniecības un pārtikas politiku, nevājinot pārtikas ražošanas jaudu un ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumu, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs;

4.  atgādina par ES un tās dalībvalstu pausto apņemšanos īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un uzsver, cik būtiski svarīga ir KLP saskaņotība ar IAM, jo īpaši IAM Nr. 2 (bada izskaušana), Nr. 5 (dzimumu līdztiesība), Nr. 12 (atbildīgs patēriņš un ražošana), Nr. 13 (rīcība klimata politikas jomā) un Nr. 15 (dzīvība uz zemes), un ka turpmākā KLP ir jāpielāgo šiem mērķiem;

5.  atzīst, ka KLP ir tālu no ideāla un ka tai vairāk jāatbalsta attīstība, nepieļaujot izkropļojumus gan Eiropā, gan starptautiskajos lauksaimniecības tirgos un atbalstot pāreju uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību un noturīgu lauksaimniecības praksi, kas palīdz aizsargāt ekosistēmas un dabas resursus un stiprina spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, ekstremālu laikapstākļu tendencēm, sausumam, plūdiem un citām katastrofām, un kas pakāpeniski uzlabo augsnes kvalitāti saskaņā ar otro IAM;

6.  atgādina, ka lauksaimniecība, kas neaizsargā un neuzlabo lauku reģionu labklājību, vienlīdzību un sociālo labklājību, nav ilgtspējīga; prasa ES izstrādāt taisnīgas un vides ziņā ilgtspējīgas pārtikas ražošanas shēmas, stimulēt atbildīgu patēriņu un veicināt ilgtspējīgus uztura paradumus visās politikas jomās, kas varētu ietekmēt jaunattīstības valstis;

7.  uzsver, ka KLP reformai būtu jāveicina jaunas Eiropas pārtikas sistēmas izveide saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Parīzes nolīguma transformējošo raksturu; uzskata, ka šajā nolūkā ir nepieciešama paradigmas maiņa no "zaļās revolūcijas" uz "agroekoloģisko pieeju" saskaņā ar Lauksaimniecības zināšanu, zinātnes un tehnoloģijas starptautiskā novērtējuma attīstības jomā (IAASTD) secinājumiem un ANO īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku ieteikumiem, kas paredz atzīt lauksaimniecības daudzfunkcionalitāti un strauju pāreju no monokultūras audzēšanas uz ķīmisko vielu intensīvu izmantošanu, lai virzītos uz daudzveidīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, kuras pamatā ir agroekoloģiskās lauksaimniecības prakse, vietējo pārtikas sistēmu un mazapjoma lauksaimniecības stiprināšana un tradicionālo organizācijas veidu atbalstīšana;

8.  mudina ES un tās dalībvalstis īstenot Eiropas Konsensā par attīstību pausto apņemšanos atbalstīt agroekoloģiju, tostarp izmantojot ārējo investīciju plāna lauksaimniecības investīciju logu;

9.  prasa ES un tās dalībvalstīm pastiprināt dialogu ar jaunattīstības valstīm un sniegt savas zināšanas un finansiālo atbalstu, lai veicinātu ekoloģiski ilgtspējīgu lauksaimniecību, kuras pamatā ir mazapjoma un ģimenes lauku saimniecības, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un jauniešiem, saskaņā ar apņemšanos, kas pausta Āfrikas Savienības un ES 2017. gada samita kopīgajā deklarācijā ar nosaukumu "Investēt jaunatnē, lai paātrinātu iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību"; atgādina par sieviešu ieguldījumu uzņēmējdarbībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā lauku apvidos; uzsver vajadzību attīstīt viņu potenciālu ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā un viņu noturību lauku apvidos;

10.  prasa, atgādinot par LESD 39. pantā izklāstītajiem KLP sākotnējiem mērķiem, tiesību aktos par KLP pēc 2020. gada iekļaut vēl vienu nodaļu, kas attiecas uz tās atbildību par attīstības politikas jautājumiem, lai ietvertu vides mērķu un IAM labāku integrāciju, jo eksporta subsīdiju aizliegums nozīmē, ka pastāv ekonomikas izkropļojumi, kas ļauj ES lauksaimniecības nozarei eksportēt lauksaimniecības preces zem vidējām ražošanas izmaksām;

11.  aicina Komisiju sistemātiski veikt ex ante un ex post ietekmes novērtējumus par KLP ārējo ietekmi, izmantojot IAM rādītājus, un izstrādāt metodisku sistēmu, lai pārraudzītu un novērtētu KLP ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas nozari jaunattīstības valstīs un uz pārtikas pieejamību un cenu pieņemamību; ierosina šos datus izmantot brīdinājuma mehānismam, kas signalizētu par KLP negatīvo ietekmi uz mazapjoma lauksaimnieku iztikas līdzekļiem jaunattīstības valstīs, jo īpaši attiecībā uz sievietēm lauksaimniecēm;

12.  uzsver, ka KLP ir jāievēro princips "nenodarīt kaitējumu" un ka tai ir jābūt saskaņotai ar citām ES politikas jomām un starptautiskām saistībām attīstības jomā, kā arī ar cilvēktiesību, vides, klimata, dzīvnieku tiesību un dabas aizsardzību; turklāt norāda, ka attiecībā uz ES budžeta izdevumiem ir neefektīvi radīt negatīvu ārējo ietekmi un pēc tam segt šīs ārējās ietekmes radītās izmaksas;

13.  uzskata par vajadzīgu, ievērojot 2030. gada programmas politiku un IAM, atzīt tirdzniecības attiecību un konkurences ģeogrāfisko nelīdzsvarotību lauksaimniecības nozarē starp jaunattīstības valstīm un ES un veicināt līdzsvarotākas attiecības ar tirdzniecības partneriem;

14.  prasa ES nodrošināt, ka ar turpmāko KLP tiks pārvarētas problēmas, kas saistītas ar pašreizējo uz eksportu vērsto lauksaimniecības modeli, ilgtspējīgā veidā uzlabojot ES iekšējos tirgus un īsās pārtikas piegādes ķēdes, lai nekaitētu valstu attīstībai, vienlaikus nodrošinot noturību pret ārējiem satricinājumiem un apdraudējumiem;

15.  norāda, ka ES lauksaimniecības pārtikas produktu eksports un imports ir balstīts uz tirdzniecības nolīgumiem; uzsver, ka šiem nolīgumiem būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES un pārējās pasaules lauksaimniekiem, dodot priekšroku jaunattīstības valstīm;

16.  mudina dalībvalstis atteikties no mērķa arvien vairāk intensificēt Eiropas lauksaimniecību un izbeigt pārprodukciju lopkopības nozarē, izmantojot platībatkarīgas lopkopības sistēmas obligātu ieviešanu; ar bažām norāda, ka ES atkarība no importētas dzīvnieku barības, jo īpaši sojas, ir veicinājusi pieaugošo pieprasījumu pēc zemes ārvalstīs, izraisot atmežošanu, bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu, kopienu pārvietošanu un pieaugošu intoksikāciju, ko izraisa intensīva pesticīdu izmantošana ģenētiski modificētas sojas audzēšanā Dienvidamerikā; tāpēc mudina dalībvalstis samazināt un pakāpeniski izbeigt proteīnaugu importu no trešām valstīm, piemēram, Argentīnas un Brazīlijas;

17.  turklāt prasa izmantot augseku ar pākšaugiem visā piemērotajā aramzemē un īstenot ES mēroga proteīnu stratēģiju ar mērķi samazināt atkarību no sojas importa no trešām valstīm; aicina pa to laiku ieviest ilgtspējības kritērijus attiecībā uz augu proteīnu importu;

18.  atgādina, cik svarīgi ir dot vietējiem lauksaimniekiem iespēju virzīties augšup pa vērtības ķēdi, sniedzot tiem palīdzību un atbalstu attiecībā uz bioloģiskajiem un pievienotās vērtības produktiem, kā arī jaunas zināšanas un tehnoloģijas, jo ilgtspējības panākšanai ir vajadzīga tieša rīcība, lai saglabātu, aizsargātu un bagātinātu dabas resursus;

19.  prasa atteikties no netiešām un nemērķtiecīgām subsīdijām, piemēram, platībmaksājumiem; prasa subsīdijas izmaksāt tikai tad, ja tās veicina sabiedriskos labumus, piemēram, vietējās darbvietas, bioloģisko daudzveidību, dzīvnieku labturību, tīru gaisu un ūdeni, kā arī veselīgu, dzīvu augsni;

20.  šajā kontekstā atgādina par tirgu kropļojošajām sekām, ko rada saistītā atbalsta atjaunošana KLP 2014.–2020. gadam; atgādina, ka piena kvotu atcelšana 2015. gadā, gaidot jaunus noieta tirgus Eiropas lauksaimniecības produktiem jaunattīstības valstīs, ir saasinājusi pārprodukciju, kā rezultātā cenas ir zemākas un tiek ietekmēta piena nozares attīstība gan Eiropā, gan jaunattīstības valstīs;

21.  atkārtoti pauž viedokli, ka maksājumu sadale ir nelīdzsvarota; uzskata, ka svārstīgu ienākumu laikā lielākām lauku saimniecībām ne vienmēr ir vajadzīgs tāds pats atbalsta līmenis saimniecības ienākumu stabilizēšanai kā mazākām vai zemāku ienākumu saimniecībām, jo lielās saimniecības var gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, kas var palielināt to noturību;

22.  atgādina, ka bads un nepilnvērtīgs uzturs jaunattīstības valstīs lielā mērā ir saistīts ar pirktspējas trūkumu un/vai nabadzīgo lauku iedzīvotāju nespēju būt pašpietiekamiem; tāpēc mudina ES aktīvi palīdzēt jaunattīstības valstīm pārvarēt šķēršļus (tādus kā slikta infrastruktūra un slikta loģistika) lauksaimnieciskajā ražošanā;

23.  prasa ES un dalībvalstīm stiprināt jaunattīstības valstu iekšzemes pārtikas ražošanu, kā ieteikts IAM, nevis palielināt ES lauksaimniecības produktu eksportu uz jaunattīstības valstīm; aicina ES mudināt jaunattīstības valstis palielināt un dažādot pārtikas ražošanu, lai apmierinātu iekšzemes pārtikas pieprasījumu un augošo pieprasījumu jaunattīstības valstu tirgū, jo ES lauksaimniecības politika viena pati nav atbildīga par pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita nodrošināšanu ar pārtiku; šā iemesla dēļ uzsver, cik svarīgi ir apkarot zemes piesavināšanos jaunattīstības valstīs;

24.  prasa ES atbildēt uz jaunattīstības valstu aicinājumiem aizsargāt šo valstu pārtikas ražošanu un iedzīvotājus no lētu preču importa potenciāli graujošās ietekmes;

25.  norāda, ka vairāk nekā puse no vismazāk attīstīto valstu iedzīvotājiem 2050. gadā joprojām dzīvos lauku rajonos un ka ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstība jaunattīstības valstīs palīdzēs atraisīt savu lauku kopienu potenciālu, saglabāt lauku teritoriju apdzīvotību un mazināt bezdarbu, nabadzību un pārtikas trūkumu, kas savukārt palīdzēs risināt piespiedu migrācijas pamatcēloņus;

26.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu veidot nodarbinātības iespējas un ienākumus nesošas darbības migrantu izcelsmes un tranzīta reģionos, izmantojot KLP atbalstītus projektus; aicina Komisiju īstenot ES un Āfrikas Savienības apmaiņas programmas, izmantojot sadarbību un dialogu par lauksaimniecības pārtikas ražošanu un lauksaimniecības inovāciju;

27.  atzīst, ka kosmosa tehnoloģijām, piemēram, tām, kas izstrādātas ES kosmosa un satelītu programmās, ko pārvalda Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmu aģentūra (Galileo, EGNOS un Copernicus), var būt ļoti būtiska loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, nodrošinot pieņemamus risinājumus, lai veicinātu pāreju uz precīzo lauksaimniecību, tādējādi novēršot atkritumu rašanos, ietaupot laiku, mazinot nogurumu un optimizējot iekārtu izmantošanu;

28.  aicina Komisiju izpētīt kosmosa zinātnes tehnoloģijas un lietojumus un Globālo partnerību efektīvai attīstības sadarbībai kā mehānismus, ko izmanto, lai palīdzētu pārraudzīt kultūraugus, lauksaimniecības dzīvniekus, mežsaimniecību, zivsaimniecību un akvakultūru, atbalstīt lauksaimniekus, zvejniekus, mežsaimniekus un politikas veidotājus to centienos izmantot daudzveidīgas metodes ilgtspējīgas pārtikas ražošanas panākšanai un risināt saistītās problēmas;

29.  uzsver, ka, runājot vispārīgāk, nākotnē lauksaimniecības produktu tirdzniecībai uz partnerības pamata ir jāpalīdz samazināt globālo nevienlīdzību un radīt iekļaujošākus sociālos labumus visiem tirdzniecības partneriem, vienlaikus nepārkāpjot mūsu planētas ekoloģiskās robežas.

INFORMĀCIJA PAR PIENEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

0

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pál Csáky, Monika Vana

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

15

+

ALDE

Paavo Väyrynen

ECR

Eleni Theocharous

EFDD

Ignazio Corrao, Mireille D'Ornano

GUE/NGL

Lola Sánchez Caldentey

PPE

Joachim Zeller

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Elly Schlein

VERTS/ALE

Maria Heubuch, Monika Vana

0

-

 

 

7

0

ECR

Nirj Deva

PPE

Pál Csáky, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Cristian Dan Preda, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Željana Zovko

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS (18.4.2018)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par pārtikas un lauksaimniecības nākotni
(2018/2037(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Seán Kelly

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Komisijas 2016. gada decembra pētījums "Impacts of EU trade agreements on the agricultural sector" (ES tirdzniecības nolīgumu ietekme uz lauksaimniecības nozari) liecina, ka ES nolīgumi ar Meksiku, Dienvidkoreju un Šveici ir palielinājuši ES lauksaimniecības pārtikas eksportu par vairāk nekā EUR 1 miljardu un pievienojuši EUR 600 miljonu vērtību lauksaimniecības pārtikas nozarē; tā kā kopš ES brīvās tirdzniecības nolīguma ar Peru un Kolumbiju piemērošanas (attiecīgi no 2013. gada marta un 2013. gada augusta) ES lauksaimniecības produktu eksports uz abām valstīm ir ievērojami pieaudzis (par 73 % uz Peru un par 82 % uz Kolumbiju);

B.  tā kā ES kopš 2013. gada ir bijusi lielākā lauksaimniecības pārtikas produktu eksportētāja un kopš 2010. gada tās eksporta bilance ir bijusi ar pārpalikumu; tā kā ES lauksaimniecības pārtikas eksports uz trešām valstīm ir pieaudzis, 2017. gadā sasniedzot rekordlielu vērtību EUR 137,9 miljardi; tā kā ES ir arī lielākā lauksaimniecības produktu importētāja no jaunattīstības valstīm,

1.   uzsver, ka ES tirdzniecības politikai jābūt saskaņotai ar citām ES politikas jomām, piemēram, attīstības un vides politiku, un jāatbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšana un ka tā var sekmēt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķu sasniegšanu, jo īpaši nodrošinot pienācīgu dzīves līmeni iedzīvotājiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, un piedāvājuma nonākšanu pie patērētājiem par pieņemamām cenām; uzsver, ka ES lauksaimniecības pārtikas nozarei būtu jāizmanto eksporta sniegtās izaugsmes iespējas, ņemot vērā aplēses, ka nākamajā desmitgadē 90 % no visā pasaulē klāt nākušā pieprasījuma pēc lauksaimniecības pārtikas produktiem radīs valstis ārpus Eiropas; uzsver, ka KLP vispirms ir jāapmierina Eiropas sabiedrības pārtikas, vides un klimata vajadzības, pirms tā koncentrējas uz ražošanu pārdošanai starptautiskajā lauksaimniecības tirgū; uzsver, ka tā dēvētajām jaunattīstības valstīm vajadzētu būt pietiekamām iespējām patstāvīgi izveidot un uzturēt spēcīgu lauksaimniecības pārtikas nozari;

2.  uzskata, ka starptautiskās tirdzniecības un PTO prasības ir ļoti būtiski ietekmējušas KLP pārskatīšanu, kas vairākas reizes veikta kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem; uzskata, ka šīs pārskatīšanas ir palielinājušas Eiropas lauksaimniecības produktu un Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozares konkurētspēju, taču tās ir arī kaitējušas lielām lauksaimniecības nozares daļām, tās pakļaujot pasaules tirgu nestabilitātei; kā ieteikts Komisija paziņojumā par lauksaimniecības un pārtikas nākotni Eiropā, uzskata, ka tagad ir pienācis laiks vairāk koncentrēties uz citiem KLP mērķiem, tādiem kā lauksaimnieku dzīves līmenis un veselības, nodarbinātības, vides un klimata jautājumi;

3.  apstiprina, ka ES tirdzniecības un lauksaimniecības politikas jomas ir cieši saistītas un tā būs arī turpmāk, un ka pirmā nedrīkst būt prioritāra attiecībā pret otro, un ka ilgtspējīgas lauksaimniecības saglabāšanai un attīstībai ir jābūt prioritātei; norāda, ka šī saikne izceļ lauksaimniecības svarīgo lomu gan divpusējās sarunās par ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem, gan daudzpusējās sarunās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) par tādiem jautājumiem kā tirgus pieejamība lauksaimniecības produktiem, iekšzemes atbalsts, eksporta subsīdijas, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, sanitārie un fitosanitārie (SFS) noteikumi, antimikrobiālo līdzekļu piesardzīga izmantošana nolūkā samazināt rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem izplatīšanos un importa procedūru vienkāršošana, kā arī nodrošina, ka iekšējā tirgū importētie lauksaimniecības produkti ir ražoti saskaņā ar ES darba un vides standartiem, piesardzības principu, dzīvnieku labturības noteikumiem un citiem drošības standartiem;

4.  uzstāj, ka procesi un ražošanas metodes (PRM) ir būtiska sociālo, ekonomisko un vides standartu daļa globālajā lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, un aicina Komisiju mudināt Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) atzīt šādu PRM nozīmi;

5.  uzsver, ka Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām noteikto mērķu un IAM sasniegšanai ir jābūt vienam no vadošajiem principiem visā tirdzniecības politikā attiecībā uz lauksaimniecības produktiem; norāda, ka Komisija savā pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu pamatoti norāda uz pieprasījumu pēc taisnīgākas tirdzniecības un ilgtspējīgiem un vietējiem produktiem kā mainīgu globalizācijas tendenci; uzsver, ka ES tirdzniecības politika var lielā mērā sekmēt IAM un Parīzes nolīgumā noteikto klimata mērķu sasniegšanu;

6.  uzskata, ka, lai gan tirdzniecības nolīgumi var nākt par labu galvenokārt lieliem lauksaimniecības uzņēmumiem ES un ārvalstīs, tie var arī radīt nopietnu negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz mazām un vidējām lauku saimniecībām ES un trešās valstīs;

7.  atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti, veicinot ES lauksaimniecības intereses nesenajās divpusējās tirdzniecības sarunās, jo īpaši attiecībā uz augstas kvalitātes ES lauksaimniecības pārtikas produktu piekļuvi tirgum un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību trešās valstīs; uzskata, ka šo tendenci iespējams turpināt un uzlabot;

8.  aicina Komisiju pašreizējo un turpmāko divpusējo tirdzniecības sarunu ar trešām valstīm kontekstā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaules mērogā un sevišķi rūpīgi risināt jautājumu par tirgus pieejamības liberalizāciju gan attiecībā uz trešām valstīm, gan attiecībā uz ES sensitīvās lauksaimniecības nozarēs, pirmām kārtām apsverot pārejas periodus, tarifa likmes kvotas, piemērotus aizsardzības pasākumus, kuros ņemta vērā sociālā, vides un ekonomiskā ietekme ES, kā arī valstīs, uz kurām notiek eksports, un sensitīvāko produktu iespējamu izslēgšanu no nolīgumu darbības jomas, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un atbilstību savstarpības noteikumiem attiecībā uz trešo valstu sensitīvajām lauksaimniecības nozarēm; norāda, ka tas var attiekties uz dažādiem produktiem atkarībā no attiecīgā tirdzniecības partnera; uzsver, ka ir jāņem vērā ES piešķirto lauksaimniecības koncesiju maksimālās kumulatīvās summas visu tās starptautisko saistību kontekstā attiecībā uz sensitīviem produktiem un uz katru nozari;

9.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi tirdzniecības nolīgumos iekļaut efektīvas aizsardzības klauzulas, ko var ātri īstenot, lai uz laiku pārtrauktu preferences tirgus traucējumu gadījumā, kas rada grūtības sensitīvām nozarēm;

10.  tāpēc uzsver principu par kvalificētu piekļuvi tirgum, kas nozīmē, ka importētajām precēm ir jāatbilst ES standartiem;

11.  turklāt uzskata, ka precēm, kuru ražošana ir saistīta ar atmežošanu, zemes vai resursu piesavināšanos un cilvēktiesību pārkāpumiem, nedrīkst piešķirt piekļuvi ES tirgum;

12.  pauž nožēlu par to, ka PTO 11. ministru konferencē nav gūti panākumi attiecībā uz iekšzemes atbalstu lauksaimniecībai; atzinīgi vērtē ES kopīgo deklarāciju ar Cairns Group pirms konferences un aicina Komisiju turpināt sadarbību iekšzemes atbalsta jomā; atgādina, ka jebkāda turpmāka ES nostāja par šo jautājumu nedrīkst būt svarīgāka par diskusijām par KLP nākotni un pārskatīšanu un ka ir pienācīgi jāievēro reformētās KLP satvars; ņemot vērā iepriekš minēto, uzsver, ka ir svarīgi, lai starptautiskās tirdzniecības noteikumi nemazinātu iespējas nodrošināt Eiropas lauksaimniecību ar iekšzemes atbalstu, kas paredzēts, lai nepieļautu un pārvaldītu tirgus krīzes, pārorientētu lauksaimniecības praksi uz ražošanas sistēmām, kuras ir ekonomiski efektīvas un videi un klimatam labvēlīgas, kā arī labāk aizsargātu dārzeņu proteīnu stratēģisko piegādi, lai beidzot varētu veicināt aprites ekonomikas attīstību; norāda, ka stingri vides un sociālie standarti vēl vairāk palielinātu to sabiedrisko labumu kvalitāti, kurus šī politika sniedz eiropiešiem;

13.  atgādina, ka ES no savas puses ir izbeigusi eksporta subsīdijas un ka pašreizējā ES budžetā vairs nav eksporta subsīdijām paredzētas budžeta pozīcijas; šajā saistībā aicina ES tirdzniecības partnerus apņemties samazināt tirdzniecību kropļojošu iekšzemes atbalstu; aicina tās PTO dalībvalstis, kuras turpina piešķirt eksporta subsīdijas, īstenot 2015. gada 19. decembrī Nairobi pieņemto ministru lēmumu par konkurenci eksporta jomā;

14.  prasa Komisijai saglabāt modrību un pastiprināt ES aizsardzības pasākumus, lai novērstu aizvien lielāko skaitu pašreizējo un turpmāko šķēršļu tirgus pieejamībai trešās valstīs, vienlaikus aizsargājot vidi un ievērojot cilvēktiesības, tostarp tiesības uz pārtiku; uzsver, ka lielākā daļa šo šķēršļu ietekmē lauksaimniecības produktus (27 % saskaņā ar Komisijas tirgus pieejamības datubāzi), kas savukārt pārsvarā ir saistīti ar SFS tirgus pieejamības pasākumiem;

15.  aicina Komisiju, sagatavojot piedāvājumu apmaiņu un aprēķinot kvotas, prognozēt un ņemt vērā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ietekmi.

INFORMĀCIJA PAR PIENEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Tiziana Beghin, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Karoline Graswander-Hainz, Nadja Hirsch, Yannick Jadot, France Jamet, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eric Andrieu, Goffredo Maria Bettini, Reimer Böge, Klaus Buchner, Dita Charanzová, Agnes Jongerius, Frédérique Ries

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

Dita Charanzová, Nadja Hirsch, Frédérique Ries

ECR

David Campbell Bannerman, Emma McClarkin, Joachim Starbatty, Jan Zahradil

EFDD

Tiziana Beghin, William (The Earl of) Dartmouth

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Reimer Böge, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Sorin Moisă, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Tokia Saïfi, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler

S&D

Eric Andrieu, Goffredo Maria Bettini, Karoline Graswander-Hainz, Agnes Jongerius, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Joachim Schuster

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Yannick Jadot

0

-

 

 

3

0

ENF

France Jamet

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Budžeta komitejas ATZINUMS (25.4.2018)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par pārtikas un lauksaimniecības nākotni
(2018/2037(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Nedzhmi Ali

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir viena no visvairāk integrētajām politikām Eiropas Savienībā un ir izpildījusi vienu no tās sākotnējiem mērķiem palielināt pārtikas piegādi, atbalstot Eiropas lauksaimniekus un reaģējot uz iedzīvotāju vajadzībām attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu un nekaitīgumu, kvalitāti un ilgtspējību; tā kā parādās jaunas problēmas, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu; tā kā ir svarīgi, lai KLP būtu saskaņota ar Parīzes nolīgumu un citiem starptautiskajiem nolīgumiem, kas aizsargā klimatu un vidi;

B.  tā kā ir jānodrošina atbalsts īsteniem lauksaimniekiem, vienlaikus tupinot atbalstīt saņēmējus, kuriem ir daudzveidīgas ražošanas plūsmas un ienākumi (pēc desmitiem gadu ilgiem politiskajiem signāliem ar ieteikumiem viņiem tā rīkoties), un piešķirt prioritāti mazajām lauku saimniecībām, kā arī tās atalgot par dažādajiem sabiedriskajiem labumiem, ko tās sniedz sabiedrībai, vienlaikus nodrošinot atbalsta taisnīgu sadali starp dažāda lieluma lauku saimniecībām; tā kā ir svarīgi Eiropas Savienībā stiprināt reģionālo ekonomiku un atbalstīt modernizētu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, kas panāk labus ekonomiskos, vides un sociālos rezultātus, veicinot daudzveidīgas lauksaimniecības sistēmas, jo īpaši ģimenes lauku saimniecības; tā kā ir būtiski nodrošināt lauksaimniecības produktu ražošanu visās ES daļās, tostarp apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi, un nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni visos reģionos un dalībvalstīs;

C.  tā kā pastāv atšķirība starp ienākumiem lauksaimniecības nozarē un citās ekonomikas nozarēs, turklāt lauksaimniecības ienākumi ir ļoti svārstīgi; tā kā pastāv risks, ka apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi, zeme var tikt pamesta; tā kā būtu jābūt pietiekamiem ieguldījumiem lauku saimniecību restrukturizācijā, modernizācijā, inovācijā, diversifikācijā un jauno tehnoloģiju pārņemšanā;

D.  tā kā saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada marta informatīvo dokumentu par KLP nākotni 2010. gadā uz katriem 100 lauku saimniecību vadītājiem, kas vecāki par 55 gadiem, bija 14 lauku saimniecību vadītāji, kas jaunāki par 35 gadiem, bet šis skaitlis 2013. gadā samazinājās līdz 10,8; tā kā laikposmā no 2004. gada līdz 2013. gadam ES lauksaimnieku vidējais vecums no 49,2 gadiem palielinājās līdz 51,4 gadiem; tā kā mazākās lauku saimniecības bieži vien apsaimnieko vecāki lauksaimnieki;

E.  tā kā, ņemot vērā pārmērīgo administratīvo slogu, ko rada kontroles un revīzijas sistēma, un I un II pīlāra pārklāšanos, ir svarīgi vienkāršot KLP, samazināt tās vispārējo administratīvo slogu, uzlabot līdzekļu izmantošanas efektivitāti un panākt pārredzamību, vienlaikus neapdraudot vērienīgos politikas mērķus; tā kā birokrātijas mazināšanai būtu jāuzlabo zaļās saimniekošanas rezultāti un jāsniedz efektīvāka palīdzība visiem lauksaimniekiem attiecībā uz savu lauksaimniecības sistēmu pielāgošanu vides un klimata problēmu risināšanai;

F.  tā kā Komisijas paziņojumā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni norādīts, ka nākotnes KLP noteiks politikas pamatparametrus un dalībvalstīm valsts vai reģionālā līmenī būs jāparāda lielāka atbildība par to, kā tiek pildīti uzdevumi, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, izvairītos no tirgus kropļošanas un sasniegtu ES līmenī izvirzītos mērķus; tā kā nākotnē KLP īstenošanas modelis būtu jāorientē uz rezultātiem attiecībā uz resursu efektivitāti, vides aizsardzību un rīcību klimata politikas jomā,

1.  uzsver, ka KLP arī turpmāk būtu jābūt kopējai ES politikai un tā var sasniegt savus mērķus tikai tad, ja tiek pietiekami finansēta; tāpēc prasa nākamajā DFS pēc 2020. gada KLP budžetu attiecībā uz 27 ES dalībvalstīm saglabāt vismaz tā pašreizējā līmenī salīdzināmās cenās, lai sasniegtu pārskatītas un efektīvas KLP mērķus;

2.  uzsver, ka KLP būtu jāatbalsta lauksaimniecības ilgtspējīga attīstība, kas ir būtiska nekaitīgas pārtikas, darbvietu un izaugsmes nodrošināšanai lauku apvidos, kā arī dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība; norāda, ka būs jāievēro efektīvas revīzijas un kontroles pieejas, lai nodrošinātu, ka jaunais īstenošanas modelis saskaņā ar reformētu KLP izpilda vides un sociālos kritērijus, lai nozare līdz 2030. gadam sasniegtu lielāku ilgtspējību;

3.  atzinīgi vērtē nodomu vienkāršot un modernizēt KLP; aicina Komisiju nodrošināt, ka finanšu un lietderības kontroles un revīzijas funkcijas tiek veiktas atbilstoši vienādi augstiem pastāvīgas uzlabošanas standartiem visās dalībvalstīs, vienlaikus pilnībā ievērojot subsidiaritātes un elastīguma principus; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpiešķir pienācīga kompetence lemt par savās teritorijās piemērojamo atbalsta shēmu saturu, uzraudzību, kontroli un sankcijām, bet uzsver, ka jebkāda KLP vienkāršošana vai modernizācija nedrīkst izraisīt ES mērķu vērienīguma līmeņa mazināšanu vai ES politikas jomu un programmu sadrumstalošanu pa nozarēm, nedz arī dotāciju aizstāšanu ar finanšu instrumentiem;

4.  uzstāj, ka maksājumiem jāpiemēro uz rezultātiem balstīta pieeja; tāpēc ierosina iekļaut šādus rādītāju jautājumus:

– nozarē saglabātās un izveidotās darbvietas;

– saglabāti mazie un vidējie lauksaimniecības uzņēmumi;

– augsnes, sugu un taksonu bagātības veselība un bioloģiskā daudzveidība;

– augsnes virskārtas aizsardzība un izveidošana, augsnes seguma aizsardzība pret eroziju;

– samazināti barības vielu zudumi un paaugstināta ūdens kvalitāte;

– bioloģiskā daudzveidība, tostarp putnu sugu, savvaļas apputeksnētāju un kukaiņu bagātība un pārpilnība;

– samazināta atkarība no pesticīdu lietošanas un integrētās augu aizsardzības (IPM) ieviešana[1];

5.  iebilst pret jebkāda veida renacionalizāciju vai valsts līdzfinansējumu; uzsver vajadzību taisnīgi sadalīt tiešos maksājumus starp dalībvalstīm, ņemot vērā ticamus sociālekonomiskos indeksus un ražošanas izmaksas, lai nākamajā DFS samazinātu atšķirības starp dažādiem ES reģioniem; atgādina, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ES lauksaimniekiem, ņemot vērā maza mēroga ekonomikas ievainojamību un īpatnības; šajā saistībā uzsver vajadzību reformēt lauksaimniecības krīzes rezervi, palielināt finansējumu atbilstoši reakcijai uz dažādajām cikliskajām krīzēm sensitīvās nozarēs, radīt jaunus instrumentus cenu svārstīguma mazināšanai un palielināt finansējumu attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmai (POSEI);

6.  uzsver, ka KLP atbalsts lauku attīstībai sniedz visām dalībvalstīm iespējas uzlabot to konkurētspēju, veicina efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku un sekmē attīstību lauku apvidos, kur ir būtiski novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos, bezdarbu un nabadzību un veicināt sociālo iekļaušanu; tāpēc uzsver vajadzību turpināt nodrošināt finansējumu lauku attīstības pasākumiem un nostiprināt KLP otro pīlāru; šajā kontekstā apstiprina LEADER metodes principus, jo tā veicina inovācijas, partnerību un sadarbības tīklu veidošanu lauku apvidos;

7.  uzskata, ka tiešo maksājumu ierobežojuma jeb tā dēvētā maksimuma noteikšana nebūtu jāatstāj katras dalībvalsts ziņā, bet ir jānosaka Eiropas līmenī;

8.  atbalsta degresīvu maksājumu ieviešanu nolūkā samazināt atbalstu lielākām saimniecībām un uzmanību pārvirzīt uz pārdalošiem maksājumiem, lai nodrošinātu mērķtiecīgāku atbalstu (piemēram, mazām un vidējām lauku saimniecībām);

9.  uzsver, ka vienošanās par ES pievienotās vērtības precīzu definīciju un tās piemērošana dotu labumu sabiedriskām debatēm un lēmumu pieņemšanai par turpmākajiem ES izdevumiem; atbalsta virzību uz lielāku lauksaimniecības efektivitāti un ES pievienoto vērtību, bet brīdina nemēģināt izmantot šādu definīciju, lai, atsaucoties uz tīri kvantitatīviem vai īstermiņa ekonomiskiem apsvērumiem, apšaubītu ES politikas pasākumu un programmu lietderīgumu; uzsver vajadzību stiprināt ilgtspējīgu attīstību, attīstīt lauku apvidus un veicināt klimata un vides aizsardzību, īstenojot tādu lauksaimniecības politiku, kas ir balstīta uz darbības mērķu sasniegšanu; norāda, ka, lai panāktu pievienoto vērtību, ir jābūt definētiem iznākumiem, rezultātiem un ietekmei un ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu vienoties par attiecīgiem uz pierādījumiem balstītiem rādītājiem un tikai tad pieņemt savus valsts un reģionālos rīcības plānus turpmākai uzraudzībai un īstenošanas novērtēšanai;

10.  prasa palielināt sinerģiju starp politiku, kas veicina lauku attīstību, un politiku, kura atbalsta bēgļu integrāciju;

11.  prasa saskaņā ar budžeta efektivitātes principu panākt saskaņotību un uzlabot sinerģiju starp KLP un visām pārējām ES politikas jomām un starptautiskajām saistībām, jo īpaši tādās jomās kā enerģētika, ūdensapgāde, zemes izmantošana, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, kā arī nomaļu reģionu un kalnu reģionu attīstība;

12.  prasa palielināt atbalstu ģimenes lauku saimniecībām un gados jauniem lauksaimniekiem un lauku apvidos atbalstīt nodarbinātību lauksaimniecībā, jo īpaši attiecībā uz gados jauniem lauksaimniekiem;

13.  uzsver, ka galvenā uzmanība lauksaimniecībā turpmāk būtu jāpievērš augstas kvalitātes pārtikas ražošanai, jo šajā jomā Eiropai ir konkurētspējas priekšrocība; uzsver, ka ES standarti ir jāsaglabā un jāpastiprina, kur tas ir iespējams; prasa veikt pasākumus, lai vēl vairāk palielinātu pārtikas ražošanas nozares ilgtermiņa produktivitāti un konkurētspēju un ieviestu jaunas tehnoloģijas un efektīvāku resursu izmantošanu, tādējādi stiprinot ES kā pasaules līderes lomu;

14.  uzskata par nepieņemamu to, ka pastāv kvalitātes atšķirības starp pārtikas produktiem, kas vienotajā tirgū tiek reklamēti un izplatīti ar vienu un to pašu zīmolu un iepakojumu; atzinīgi vērtē Komisijas centienus risināt jautājumu par pārtikas produktu duālu kvalitāti vienotajā tirgū, tostarp darbu pie kopīgas testēšanas metodikas;

15.  mudina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt lauksaimniecības produktu cenu lielo svārstīgumu un aicināt izmantot riska pārvaldības instrumentus, jo tie palīdz aizsargāt lauksaimnieku ienākumus.

INFORMĀCIJA PAR PIENEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Răzvan Popa, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Inese Vaidere, Monika Vana, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Denanot, Anneli Jäätteenmäki, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Tomáš Zdechovský

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Jean Arthuis, Gérard Deprez, Anneli Jäätteenmäki

GUE/NGL

Liadh Ní Riada

PPE

Richard Ashworth, Reimer Böge, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Ivana Maletić, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Inese Vaidere, Tomáš Zdechovský

S&D

Jean-Paul Denanot, Eider Gardiazabal Rubial, John Howarth, Vladimír Maňka, Răzvan Popa, Manuel dos Santos, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Monika Vana

2

-

ECR

Bernd Kölmel

ENF

André Elissen

1

0

ENF

Marco Zanni

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

  • [1]  Saskaņā ar Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvu (2009/128/EK) un Regulas (EK) 1107/2009 67. pantu.

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (26.4.2018)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par pārtikas un lauksaimniecības nākotni
(2018/2037(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Angélique Delahaye

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21 un UNFCCC pušu 21. konferenci (COP 21), kas notika Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un Konvenciju par bioloģisko daudzveidību,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 4/2014 "ES ūdens resursu politikas mērķu integrēšana kopējā lauksaimniecības politikā bijusi tikai daļēji sekmīga" un īpašo ziņojumu Nr. 21/2017 "Zaļināšana: " "sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā",

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu "Lauksaimniecība un ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošana Eiropas Savienībā" (SWD(2017)0153),

–  ņemot vērā Direktīvu 2009/128/EK, ar ko nosaka sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai[1], un Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu rīcības plāniem un par progresu, īstenojot Direktīvu 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu (COM(2017)0587),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 19. martā publicēto informatīvo dokumentu par KLP nākotni,

–  ņemot vērā Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) "Aizliegt glifosātu un aizsargāt cilvēkus un vidi no kaitīgiem pesticīdiem",

–  ņemot vērā pēc Lūgumrakstu komitejas pieprasījuma veikto 2017. gada 16. janvāra pētījumu par dzīvnieku labturību Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras ziņojumu Nr. 21/2017, ar ko atbalsta Septītās vides rīcības programmas pārraudzību,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 14. februāra paziņojumu "Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada" (COM(2018)0098),

–  ņemot vērā tā 2018. gada 8. februāra lēmumu izveidot Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašo komiteju,

–  ņemot vērā metaanalīzi "Vai KLP atbilst mērķim? Ar pierādījumiem pamatots atbilstības pārbaudes novērtējums"[2],

–  ņemot vērā ANO procesu, kura iznākumā tika izstrādāts Lauksaimniecības zināšanu, zinātnes un tehnoloģijas starptautiskais novērtējums attīstības jomā (IAASTD) par pārtikas potenciālu un ilgtspēju,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku ziņojumu (A/HRC/34/48),

–  ņemot vērā 2016. gada Eiropas konferencē par lauku attīstību izdoto Korkas deklarāciju 2.0 "Labāka dzīve lauku teritorijās",

–  ņemot vērā 2016. gadā paziņoto (COM(2016)0316) vides politikas īstenošanas pārskatu (EIR), kas ir uzskatāms par instrumentu, kurš palīdz uzņēmumiem un iedzīvotājiem baudīt ES vides tiesību un vides rīcībpolitikas labvēlīgo iedarbību, pateicoties labākai īstenošanai,

A.  tā kā lauksaimniecība ir viena no tām ekonomikas nozarēm, no kurām tiek sagaidīts, ka tās palīdzēs sasniegt 2030. gada mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni saskaņā ar Kopīgo centienu regulu;

B.  tā kā gan lauksaimnieki, gan nelauksaimnieki pārsvarā piekrīt, ka lauksaimniecībai būtu jāsniedz lielāks labums videi un klimatam, kā atklājās 2017. gada sabiedriskajā apspriešanā par KLP modernizēšanu un vienkāršošanu;

C.  tā kā bioloģiskā lauksaimniecība aizsargā vidi, atbalsta bioloģisko daudzveidību, samazina augsnes degradāciju, darbojas bez sistemātiskas pesticīdu lietošanas un tādējādi aizsargā pazemes ūdeņus no kaitīgām piesārņojošām vielām, bet tās pozitīvie sasniegumi ir pilnībā jāņem vērā KLP veidošanā;

D.  tā kā Komisijas paziņojumā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni atzīts, ka KLP ir visintegrētākā vienotā tirgus politika, kas kalpo par pamatu Eiropas integrācijai, paturot prātā, ka tai ir jāveic ievērojams darbs, lai ievērotu iedzīvotāju prasības par bioloģiskās daudzveidības stiprināšanu un stingrākām saistībām attiecībā uz dzīvnieku labturību vai klimata pārmaiņām un veselību, un tai arī turpmāk vajadzētu palikt kopējai politikai ar pienācīgu budžetu un līdzekļiem vides un klimata pasākumiem;

E.  tā kā aptuveni 80 % no patērētajiem proteīniem, jo īpaši no sojas, importē (galvenokārt no Brazīlijas, Argentīnas un ASV) un ES ir steidzami jānāk klajā ar proteīnu stratēģiju KLP ietvaros, lai samazinātu atkarību no importa, kas veicina atmežošanu un zemes piesavināšanos;

F.  tā kā Eirobarometra īpašais pētījums Nr. 442 par eiropiešu attieksmi pret dzīvnieku labturību liecina, ka 82 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka lauksaimniecības dzīvnieku labturība būtu jāuzlabo;

G.  tā kā daži lauksaimniecības sistēmu intensifikācijas aspekti rada ievērojamu spiedienu uz vidi, kā arī augsnes funkciju turpmāku zudumu un ūdens piesārņojuma palielināšanos; tā kā labi izstrādāti politikas instrumenti varētu mazināt šādu negatīvo ietekmi un KLP būtu jāpārveido, lai veicinātu un atbalstītu pilnībā ilgtspējīgus lauksaimniecības modeļus;

H.  tā kā Eiropas Vides aģentūras 2015. gada novērtējumā "Dabas stāvoklis Eiropas Savienībā" norādīts, ka dalībvalstis ir ziņojušas, ka galveno slodzi un apdraudējumus zemes ekosistēmām rada lauksaimniecība un dabas apstākļu izmaiņas; tā kā pašreizējās prakses turpināšana nopietni un negatīvi ietekmēs dabu, kā arī turpmāko ekonomisko labklājību; tā kā videi kaitīgas subsīdijas būtu pakāpeniski jāatceļ;

I.  tā kā KLP ir sevišķi svarīga visā Eiropā apmēram 12 miljoniem lauku saimniecību;

J.  tā kā lauksaimniecības zeme veido 47 % no Eiropas teritorijas un Eiropas Savienībā ir 22 miljoni lauksaimnieku un lauksaimniecībā nodarbināto;

K.  tā kā mazie lauksaimnieki veido aptuveni 40 % no ES lauku saimniecībām, taču saņem tikai 8 % KLP subsīdiju;

L.  tā kā vēl ir jāsasniedz KLP mērķis attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata jomā;

M.  tā kā piesātināto tauku un sarkanās gaļas patēriņš Savienībā ievērojami pārsniedz ieteikto uzturvērtību un pārtikas ražošanas nozare joprojām ievērojami sekmē siltumnīcefekta gāzu un slāpekļa emisiju;

N.  tā kā pašreizējai KLP ir bijusi ierobežota loma, atbalstot paplašināšanu bioloģiskajai lauksaimniecībai, kas 2015. gadā aptvēra tikai 6 % no izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) Savienībā;

O.  tā kā KLP mērķi, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā, joprojām ir aktuāli un būtiski un tā kā turpmākiem mērķiem vajadzētu būt nodrošināt pārtikas nekaitīgumu un suverenitāti, kā arī ES lauksaimniecības sistēmu un teritoriju noturību un ilgtspēju, lai tās labāk saglabātu nākotnei;

P.  tā kā KLP mērķis ir integrēt vides mērķus, nodrošinot, ka tās noteikumi ir saderīgi ar vides prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, un panākot, ka lauksaimnieki pilda šīs prasības, kā arī nodrošinot, ka tās noteikumi veicina ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses, kas ir labvēlīgas videi un bioloģiskajai daudzveidībai;

Q.  tā kā KLP būtu jāuzņemas svarīga loma, nodrošinot ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, pietiekami augstu dzīves līmeni reģionos un dalībvalstīs, pieejamas cenas iedzīvotājiem un patērētājiem, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, lauku un pilsētu teritoriju kohēziju, kvalitatīvas pārtikas un veselīga uztura pieejamību, kā arī saskaņotību ar ilgtspējīgas attīstības un klimata mērķiem, vienlaikus īstenojot saistības attiecībā uz vides aizsardzību, klimata politiku un dzīvnieku un augu veselību un labturību;

R.  tā kā Parlamentam ir jāuzņemas visaptveroša loma, nosakot skaidru politikas pamatu, lai izvirzītu kopīgus mērķus Eiropas līmenī un nodrošinātu pilnīgas demokrātiskās debates par stratēģiskiem jautājumiem, kas ietekmē visu iedzīvotāju ikdienas dzīvi attiecībā uz dabas resursu izmantošanu, mūsu pārtikas kvalitāti, veselību un pāreju uz pilnībā ilgtspējīgiem lauksaimniecības prakses veidiem;

S.  tā kā Komisijas paziņojumā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni ir atzīta nepieciešamība KLP labāk risināt fundamentālas veselības problēmas;

T.  tā kā ir svarīgi, lai turpmākā KLP atbilstu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Parīzes nolīgumam un ES politikai, jo īpaši ilgtspējības, vides, klimata, sabiedrības veselības un pārtikas jomā;

U.  tā kā turpmākajai KLP būs jāuzņemas lielāka loma ilgtspējīgā attīstībā, sabiedrības veselībā un vides un klimata aizsardzībā, paredzot konkrētus mērķus, par kuriem jāvienojas ES līmenī un kuri jāsasniedz dalībvalstīm, kā to ieteikusi Eiropas Revīzijas palāta, attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām un mikrobu rezistenci, kā arī gaisa, augsnes un ūdens aizsardzību;

V.  tā kā no trim ilgtspējīgas attīstības pīlāriem visvājākā progresa pārraudzība/novērtēšana ir vides pīlāram[3]; tā kā Komisijas KLP paziņojumā ir ierosināts, ka jaunajam īstenošanas modelim jābūt vairāk orientētam uz rezultātiem, tāpēc ļoti svarīga ir vajadzība pēc datiem par attiecīgiem rādītājiem, lai varētu īstenot šo modeli;

W.  tā kā ūdens un lauksaimniecība ir cieši saistītas jomas un ūdens ilgtspējīga apsaimniekošana lauksaimniecības nozarē ir būtiska, lai garantētu labu kvalitāti un pietiekamu pārtikas ražošanu un lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanu;

X.  tā kā tikai ekonomiski veselīgas saimniecības spēs sasniegt ES vides un klimata jomā izvirzītos mērķus;

Y.  tā kā KLP kā nozares un kopējai politikai ir jākļūst par stūrakmeni, lai panāktu līdzsvaru starp vides un klimata mērķiem un lauksaimniecības nozares ekonomisko ilgtspējību, attīstot katra lauksaimnieka un plašāku lauku kopienu devumu vides un klimata jomā, tostarp izmantojot aprites ekonomikas potenciālu un atalgojot lauksaimniekus, kuri jau ir ieviesuši prakses un ražošanas modeļus, kas apvieno gan vides, gan ekonomiskos rādītājus; tā kā dažām lauksaimniecības praksēm ir potenciāls panākt labākus ekoloģiskos raksturlielumus KLP ietvaros, vienlaikus arī palielinot lauksaimnieku peļņu un samazinot ražošanas izmaksas;

Z.  tā kā būtu jāizveido saikne starp KLP un Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai; tā kā, pamatojoties uz LESD 191. panta 2. punktu, KLP būtu jāgarantē, ka tiek ievērots princips "piesārņotājs maksā", nepieļaujot neizdevīgus konkurences apstākļus labākajiem uzņēmumiem, kuri samazina pesticīdu lietošanu;

AA.  tā kā pesticīdu lietošana, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un izmaiņas lauksaimniecības vidē negatīvi ietekmē apputeksnētāju skaitu un apputeksnētāju sugu daudzveidību; tā kā problēmas saistībā ar apputeksnētājiem — gan mājdzīvnieku, gan arī savvaļas sugu — ir ievērojamas un tās var negatīvi ietekmēt ES lauksaimniecību un pārtikas nodrošinājumu, ņemot vērā to, ka ES ražošana savā ziņā ir atkarīga no apputeksnēšanas pakalpojumiem; tā kā sabiedriskā apspriešana ES apputeksnētāju iniciatīvas ietvaros tika uzsākta 2018. gada janvārī, lai noteiktu labāko pieeju un veicamos pasākumus apputeksnētāju skaita samazināšanās novēršanai ES;

AB.  tā kā Vidusjūras reģionā ietilpstošās ES teritorijas ir neaizsargātākas pret klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, sausumu, ugunsgrēkiem un pārtuksnešošanos, tādēļ lauksaimniekiem šajā apgabalā būs jāiegulda lielākas pūles, lai savu saimniecisko darbību pielāgotu izmainītajai videi; tā kā šādi centieni būtu jāatspoguļo un jāatbalsta KLP politikas satvarā;

AC.  tā kā lauksaimniecības sistēmu un teritoriju ilgtermiņa noturības un ilgtspējas palielināšana dos labumu visai ES;

AD.  tā kā ir atzīts, ka vienota pieeja attiecībā uz Eiropas lauksaimniecības un meža ekosistēmām ir neatbilstīga, atsaucoties, piemēram, uz attiecināmības noteikumu par ne vairāk kā 100 kokiem uz hektāru (vai maksimālo vainaga projekciju), apdraudot ekosistēmas un dzīvotnes, kas balstās uz agromežsaimniecību;

AE.  tā kā zaļināšanas pasākumi pašreizējā KLP nesasniedza pilnu potenciālu — daļēji tāpēc, ka pastāv sarežģīti atbrīvojumi, un tos varētu turpmāk uzlabot; tā kā šie pasākumi parāda, kā saistošu un izmērāmu mērķu trūkums var novest pie tā, ka netiek nodrošināti ar vidi saistītie sabiedriskie labumi;

AF.  tā kā uz pierādījumiem pamatotas atbilstības pārbaudes zinātnisko pētījumu metanovērtējumā ir konstatēts, ka zaļināšanas pasākumi nav būtiski paaugstinājuši vides raksturlielumus, galvenokārt tāpēc, ka šīs prasības jau bija izpildītas;

AG.  tā kā zaļināšanas pasākumu pamatā bija iepriekš pastāvošie savstarpējās atbilstības pasākumi, proti, pastāvīgu ganību saglabāšana un mazākā mērā arī augseka un ainavas iezīmju saglabāšana;

AH.  tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir uzsvērusi faktu, ka zaļie maksājumi, kurus ieviesa 2013. gada reformas ietvaros, radīja papildu sarežģītību un birokrātiju, ir grūti saprotami un KLP vides un klimata rezultātus būtiski nepalielina;

AI.  tā kā KLP maksājumu veikšana būtu jāpadara stingri atkarīga no sabiedrisko labumu nodrošināšanas, jo īpaši attiecībā uz vidi un kvalitatīvām darbvietām, lai apmierinātu sabiedrības prasības;

AJ.  tā kā pastāv vajadzība pārstrādāt KLP, lai panāktu rezultātu atbilstību vajadzīgajam līmenim, tā kā ir nepieciešams sniegt līdztiesīgajiem likumdevējiem līdzekļus sava uzdevuma pilnīgai veikšanai regulētā laikposmā un tā kā pastāv neskaidrības saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES;

AK.  tā kā pārtikas nodrošinājuma nākotne Eiropā ir jānodrošina gan Apvienotajai Karalistei, gan ES 27 dalībvalstīm, darot visu iespējamo, lai līdz minimumam samazinātu traucējumus ražošanai un pārtikas pieejamībai abām pusēm; tā kā jāpieliek visas pūles, lai panāktu vienotu atbilstību vides un pārtikas nekaitīguma standartiem, tādējādi nodrošinot, ka gan AK, gan ES pilsoņi necieš no pārtikas kvalitātes un pārtikas nekaitīguma samazināšanas;

AL.  tā kā lauksaimnieciskajai darbībai ir būtiska ietekme uz vidi, klimatu, veselību, pārtikas nekaitīgumu, bioloģisko daudzveidību un dzīvnieku labturību, bet tā var arī veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un sekvestrējot oglekli; tā kā ir nepieciešams, lai KLP risinātu šos jautājumus ar speciāliem instrumentiem un modeļiem;

AM.  tā kā KLP ir vajadzīgi piemēroti instrumenti, lai risinātu jautājumu par lauksaimniecības neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un vienlaikus samazinātu spiedienu uz saldūdens rezervēm, ko izraisa šī nozare, uz kuru attiecas 50 % no ES saldūdens patēriņa;

AN.  tā kā Komisijas stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Resursu ziņā efektīva ekonomika" prasīts mainīt patēriņa modeļus, lai saglabātu turpmāko integritāti pārtikas ķēdei no lauku saimniecības līdz patērētājam;

AO.  tā kā turpmākai KLP būtu jānodrošina lauksaimniekiem atbilstošāki instrumenti, lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu Savienības dabas kapitālu un novērstu īpaši satraucošo bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tendenci, piemēram, attiecībā uz pļavu tauriņiem un lauku putniem;

AP.  tā kā turpmākai KLP būtu jāpievēršas lauksaimniecības nozares amonjaka emisijām, kas 2015. gadā veidoja 94 % no kopējām amonjaka emisijām Savienībā, veicinot gaisa piesārņojumu, eitrofikāciju un ekosistēmas paskābināšanos,

1.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu par pārtikas un lauksaimniecības nākotni un atzinīgi vērtē to, ka ir atzīts, ka viens no KLP mērķiem ir veicināt un nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un sekmēt ES vides un klimata mērķu sasniegšanu;

2.  jo īpaši uzsver, ka turpmākajai KLP politikai ir jāveicina no ekonomiski, vidiski un sociāli ilgtspējīga lauksaimnieciskā ražošana, veselība un citas ES politikas jomas un jāpalīdz izpildīt jau uzņemtās starptautiskās saistības, jo īpaši COP 21 Parīzes nolīgumu, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un Konvenciju par bioloģisko daudzveidību;

3.  prasa veidot tādu KLP, kuras galvenā prioritāte būtu katras Eiropas lauku saimniecības pārveidošana par ilgtspējīgu uzņēmumu, kas ir pilnībā integrēts aprites ekonomikā, izmantojot gan ekonomiskā, gan vides snieguma standartus un vienlaikus nepazeminot sociālos vai nodarbinātības standartus;

4.  prasa veidot tādu KLP, kas nodrošina taisnīgus ienākumus visiem lauksaimniekiem, tostarp mazajiem lauksaimniekiem, un kas ievēro vides ierobežojumus, tādējādi nodrošinot noturību un ilgtermiņa produktivitāti;

5.  atgādina, ka turpmākajai KLP ir jāmudina lauksaimnieki kalpot visas sabiedrības interesēm, ieviešot vai turpinot piemērot lauksaimnieciskās ražošanas metodes, kas ir saderīgas ar vides aizsardzību un ainavu, augsnes, dabas resursu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu;

6.  atgādina, ka Parlaments jau ir uzsvēris, ka steidzami jārīkojas, lai novērstu galvenos bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņus, proti, dzīvotņu iznīcināšanu un degradāciju, ko izraisa galvenokārt pārmērīgs zemes izmantojums, piesārņojums, intensīva lauksaimniecība, sintētisko ķīmisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošana, svešzemju sugu izplatība un klimata pārmaiņas; tāpēc prasa veidot tādu KLP, kas atbilst citiem ES vides, sociālajiem un veselības politikas mērķiem un starptautiskajām saistībām, piemēram, ilgtspējīgas attīstības mērķiem un klimata nolīgumiem;

7.  prasa ar jauniem finanšu instrumentiem un valsts pasākumiem atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus, kuri veic jaunas investīcijas, lai tādējādi veicinātu lauksaimnieku paaudžu maiņu;

8.  atzīst, ka agroekoloģijas praksēm, piemēram, agromežsaimniecībai, var būt nozīmīga loma šajā ziņā;

9.  prasa palielināt bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas daļu;

10.  prasa reformēt KLP, lai tā būtu vienkārša, atbildīga un skaidri orientēta uz rezultātu sasniegšanu ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā; uzskata, ka reformai būtu administratīvās procedūras jāpadara mazāk sarežģītas un apgrūtinošas lauksaimniekiem un jāuzlabo darbības uzraudzība dalībvalstu līmenī;

11.   prasa veidot uz rezultātiem balstītu KLP, kas saskaņota ar citām ES politikas jomām un kam galvenā prioritāte ir pāreja uz tirgus virzītu un ilgtspējīgu Eiropas lauksaimniecību, veicinot ilgtermiņa produktivitāti un konkurētspēju un izvirzot Eiropas vides, ilgtspējas un sabiedrības attīstības mērķus sabiedrisko labumu nodrošināšanai;

12.   uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt sabiedriskos labumus un ekosistēmu pakalpojumus, kas saistīti ar augsni, ūdeni, bioloģisko daudzveidību, gaisa kvalitāti, klimata politiku un lauku ainavām;

13.  aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, lai turpmākā KLP atbalstītu ilgtspējīgākas ražošanas sistēmas un uzlabotu sabiedrisko labumu nodrošināšanu no zemes apsaimniekošanas;

14.  atgādina, ka Parlaments ir uzsvēris, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir ļoti svarīga pārtikas un barības ražošanai ilgtermiņā un tādējādi ir pašu lauksaimnieku interesēs;

15.   uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka turpmākā KLP un tās izdevumi efektīvi sasniedz noteiktos mērķus, nodrošinot atbilsmi un lielāku saskaņotību visās politikas jomās, kas ir īpaši nozīmīgi attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un instrumentiem, kuri ir paredzēti šim mērķim KLP ietvaros;

16.  atgādina, ka Parlaments jau ir norādījis, ka Natura direktīvas atbilstības pārbaude uzsvērta vajadzība uzlabot saskaņotību ar KLP, un norādīts uz lauksaimniecības sugu un dzīvotņu skaita satraucošo samazināšanos; aicina Komisiju novērtēt KLP ietekmi uz bioloģisko daudzveidību; turklāt prasa noteikt lielākus Natura 2000 maksājumus, lai labāk stimulētu aizsardzību Natura 2000 lauksaimniecības teritorijām, kas ir ļoti sliktā stāvoklī;

17.  uzsver, ka lauksaimnieki ir pienācīgi jāatalgo par esošo dzīvotņu saglabāšanu un aizsargāšanu; šajā sakarā uzsver, ka noteikumi par agrovides shēmām varētu stimulēt lauksaimniekus likvidēt esošās dzīvotnes un veidot jaunas dzīvotnes, lai saņemtu maksājumus; norāda, ka tas varētu apdraudēt centienus uzlabot bioloģisko daudzveidību un vides aizsardzību, un tāpēc atkārtoti uzsver vajadzību atalgot lauksaimniekus par dzīvotņu uzturēšanu un aizsardzību;

18.  prasa uzturēt pirmā pīlāra integritāti, balstoties uz uzlabotu savstarpējo atbilstību atbalsta pasākumiem, kas kalibrēti, lai maksimāli palielinātu no katra lauksaimnieka gaidāmos rezultātus un atalgotu lauksaimniekus par sabiedriskajiem labumiem, ko tie var sniegt, piemēram, attiecībā uz klimata politiku un savvaļas dzīvnieku saglabāšanu; uzsver, ka KLP būtu jāietver vides iestāžu pārraudzīti maksājumi par ekosistēmu pakalpojumiem, pamatojoties uz pašreizējo programmas LIFE pieeju; tomēr uzsver, cik liela nozīme ir visu lielumu aktīvām ģimenes lauku saimniecībām, lai saglabātu daudzveidīgu lauksaimniecisko darbību, un ka tāpēc pasākumi būtu mērķtiecīgāki, ja uzsvars tiktu likts uz ģimenes saimniecībām;

19.  pauž stingru pārliecību, ka saistība starp tiešajiem maksājumiem un zaļināšanas pasākumiem ir jāsaglabā, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku Eiropas lauksaimniecības nozari, un prasa izveidot jaunu brīvprātīgu un stimulējošu shēmu lauksaimniekiem, kuri vēlas pārsniegt pašreizējo agrovides pasākumu prasības;

20.  aicina Komisiju pievērsties dzīves kvalitātes uzlabošanai lauku apvidos, lai dzīvošanu tur padarītu pievilcīgu visiem cilvēkiem, jo īpaši jaunajai paaudzei;

21.  prasa savstarpējās atbilstības nodrošināšanā vai sistēmā, kas to aizstās, ietvert visus lauksaimniecības dzīvnieku labturības tiesību aktus, kas attiecas uz konkrētām sugām, un direktīvas par dējējvistām un broileriem;

22.  prasa ES līmenī noteikt pirmo pīlāru, kurā atzīts, ka ir svarīga skaidra saikne starp mērķorientēta tiešā atbalsta piešķiršanu, kas ir stingri atkarīga no vides un sociālajiem rezultātiem, kuri rada ilgtermiņa vidiski un ekonomiski ilgtspējīgus ieguvumus, un sabiedrisko labumu un pakalpojumu sniegšanu, kas ietver atbilstošus mehānismus lauksaimnieku atalgošanai, pamatojoties uz vērienīgiem kopējiem kritērijiem un skaidri izmērāmiem mērķiem, kuri noteikti ES līmenī, un kas labāk atbalsta lauksaimniekus pārejā uz ekonomisko un vidisko sniegumu;

23.  aicina Komisiju nodrošināt, lai pirmais pīlārs arī turpmāk būtu galvenā ienākumu atbalsta shēma lauksaimniekiem un garantija vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem vienotajā tirgū; tāpēc uzsver, ka Komisijai būtu jānovērš politikas atšķirības starp dalībvalstīm to attiecīgajos valsts KLP īstenošanas plānos, ciktāl tas varētu radīt tirgus izkropļojumus un negodīgu konkurenci ES līmenī;

24.  mudina izvairīties no jebkāda valsts līdzfinansējuma tiešajiem maksājumiem, jo tas varētu negatīvi ietekmēt KLP kopīgo būtību;

25.  brīdina par riskiem, kas izriet no dalībvalstu iespējas neatkarīgi noteikt savus valsts plānus un ik gadu pārskatīt savus lēmumus, ja ES līmenī nav definēts stingrs kopīgu noteikumu, mērķu un pasākumu kopums; uzsver, ka šāda iespēja radītu lauksaimniekiem lielu nenoteiktību, kas izriet no valstu līmenī pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem un kas var negatīvi ietekmēt vides problēmu risināšanu;

26.  aicina Komisiju ieviest jaunu un visaptverošu tiesisko regulējumu, kas ļauj saskaņoti īstenot vides aizsardzības un klimata pasākumus, piemēram, zaļo saimniekošanu, savstarpēju atbilstību (kas ietver labus lauksaimniecības un vides apstākļus (LLVA) un tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības (SMR)), kā arī agrovides un klimata pasākumus (AECM) lauku attīstībai, lai lauksaimnieki efektīvākā, vienkāršākā un mērķtiecīgākā veidā varētu nodrošināt vides aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības un klimata pasākumu mērķus, vienlaikus nodrošinot, ka dalībvalstīm ir pienācīga kontrole un tiek ņemti vērā vietējie apstākļi; uzsver, ka ir jānodrošina skaidra I pīlāra un II pīlāra pasākumu nošķiršana;

27.  uzskata, ka līdz 30 % no pirmā pīlāra būtu jāpiešķir šai Eiropas stimulu shēmai, par kuru dalībvalstis pieņem lēmumu kā par līgumisku stimulu shēmu pārejai uz lauksaimniecību, kurā ekonomiskie rādītāji apvienoti ar vides snieguma standartiem;

28.  uzskata, ka pāreja uz ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmām ir jāveicina ar neatkarīgiem, pārredzamiem un pietiekami un publiski finansētiem lauksaimniecības paplašināšanas pakalpojumiem (FAS) visās dalībvalstīs un reģionos, kā arī veicinot augšupēju līdzdalīgu pētniecību starp pētniekiem un lauksaimniekiem un efektīvu vienādranga apmaiņu ES inovācijas partnerībās (EIP), jo īpaši attiecībā uz agroekoloģiskām pieejām, kas izmanto un veicina dabiskos procesus, lai palielinātu ražu un noturību;

29.  uzskata, ka FAS un EIP īpaša uzmanība jāvelta centieniem rast alternatīvas pesticīdiem, jo īpaši astoņu IAA principu izmantošanai, lai mazinātu atkarību no pesticīdu lietošanas un veidotu nākotni bez pesticīdiem; uzskata, ka dabisko procesu izmantošana un veicināšana ražīguma un izturētspējas palielināšanas nolūkā visticamāk samazinās ražošanas izmaksas, ņemot vērā pašreizējo pieredzi;

30.  prasa mazāk sarežģītu un efektīvāku atjaunoto otro pīlāru, kas ir vērsts uz to, lai patiesi stimulētu teritoriālo un nozaru attīstības politiku, centrālu nozīmi piešķirot investīcijām, apmācībai un konsultācijām, viediem risinājumiem, ilgtspējai, pētniecībai, inovācijai, dzīvnieku labturībai, lauku saimniecību ekonomikai un lauku iedzīvotāju iztikas līdzekļiem, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm pieņemt specifiskas pieejas, kas atspoguļo vietējos apstākļus un vajadzības, tostarp kompensāciju papildu izmaksām saistībā ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem un vērienīgākām agrovides un klimata shēmām;

31.  uzsver lauku attīstības nozīmi, tostarp LEADER un sabiedrības virzītas vietējās attīstības (CLLD) iniciatīvas nozīmi, atbalstot daudzfunkcionālu lauksaimniecību un veicinot partnerību veidošanu starp lauksaimniekiem, vietējām kopienām, pilsonisko sabiedrību un papildu uzņēmējdarbības pasākumus, lai gūtu ienākumus no dažādotas saimnieciskās darbības, piemēram, lauku tūrisma, kā arī lai nodrošinātu kopienas atbalstītu lauksaimniecību un sociālo pakalpojumu sniegšanu lauku apvidos;

32.  prasa veidot tādu otro pīlāru, kas dzīvnieku labturību uzskata par ES lauku attīstības programmu obligātu sastāvdaļu un paredz minimālo izdevumu prasību attiecībā uz dzīvnieku labturības pasākumiem, kā arī ilgtermiņa stimulus, lai mudinātu lauksaimniekus pieņemt augstākus dzīvnieku labturības standartus, kas pārsniedz spēkā esošo tiesību aktu prasības;

33.  prasa turpmākajā KLP veicināt resursu izmantošanas efektivitāti, tostarp attiecībā uz ūdens resursiem, un mudina lauksaimniekus pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par ūdens un barības vielu prasībām, izmantojot viedās tehnoloģijas, atbilstošas prakses un tiešu piekļuvi informācijai, piemēram, satelītdatiem;

34.  prasa ieviest pasākumus barības vielu otrreizējās pārstrādes palielināšanai; prasa lauksaimniecības struktūrpolitiku pielāgot vides atbalsta shēmai, piemēram, labāk apvienojot kultūraugu un mājlopu audzēšanu;

35.  uzsver lauku attīstības shēmas maksājumu nepieciešamību lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi (ANC), piemēram, grūti klimatiskie apstākļi, stāvas nogāzes vai slikta augsnes kvalitāte; prasa vienkāršot un labāk fokusēt ANC shēmu laikposmam pēc 2020. gada;

36.  uzskata, ka tikai ar šādu savstarpēji papildinošu modeli, kurā iekļauti skaidri noteikti mērķi un kurš ir saskaņots ar citām ES politikas jomām, var sasniegt ES vērienīgos mērķus attiecībā uz vidi un lauku attīstību; uzsver, ka attiecībā uz II pīlāru būtu jāturpina piemērot elastīgu un valstu līmeņa plānošanā balstītu pieeju, savukārt vienotiem noteikumiem un standartiem jābūt I pīlāra pamatā, lai visiem ES lauksaimniekiem efektīvi nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

37.  uzskata, ka tad, kad ievērojamu tirgus traucējumu pārvarēšanai nepietiek ar riska pārvaldības instrumentiem, turpmākajai KLP būtu jāspēj labāk, efektīvāk un ātrāk reaģēt uz tirgus krīzēm, izmantojot Eiropas krīzes pārvarēšanas pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot līdzsvarota tirgus nosacījumus;

38.   uzsver, ka viena no galvenajām problēmām turpmākajai KLP ir lauksaimnieka atkarība no mākslīgā mēslojuma un ķīmisko pesticīdu lietošanas, kas var negatīvi ietekmēt ūdens kvalitāti un ir saistīta ar bioloģiskās daudzveidības zudumu; atkārtoti norāda, ka augseka kā integrētas augu aizsardzības sastāvdaļa joprojām ir viens no visefektīvākajiem līdzekļiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un augsnes veselības atjaunošanai;

39.  prasa lauku attīstības politikas ietvaros izstrādāt konkrētu pasākumu, ar kuru tiktu veicināta pesticīdu izmantošanas būtiska samazināšana, pamatojoties uz Eiropas Savienības integrētās augu aizsardzības (IAA) astoņiem principiem, un sekmēta neķīmisko alternatīvu izmantošana;

40.  uzsver apputeksnēšanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nozīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis veidot no pesticīdiem brīvas zonas, lai nepieļautu bišu mirstību saistībā ar pesticīdu izmantošanu;

41.  mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai turpmākajā lauksaimniecības politikā tiktu pievērsta uzmanība konstatējumiem par apputeksnētāju iznīkšanu un tiktu piedāvāti piemēroti risinājumi;

42.  uzstāj, ka maksājumiem jāpiemēro uz rezultātiem balstīta pieeja; tāpēc ierosina iekļaut tādus rādītājus kā augsnes veselība un bioloģiskā daudzveidība, taksonu klātbūtne un sugu bagātība, humusa un augsnes virskārtas radīšana, augsnes segums pret eroziju, barības vielu zudumi un ūdens kvalitāte, kā arī bioloģiskā daudzveidība, tostarp putnu sugu, savvaļas apputeksnētāju un kukaiņu daudzveidība un daudzums;

43.   prasa pamatregulējumā noteikt stingrus KLP mērķus saskaņā ar vides tiesību aktiem un pamatojoties uz kvantitatīviem un vērienīgiem rezultātu rādītājiem; uzsver, ka valstu KLP stratēģiskajiem plāniem jābūt balstītiem uz pierādījumiem un ka tie jāizstrādā, iesaistot attiecīgās vides iestādes, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām (tostarp mazajiem lauksaimniekiem, vides NVO un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem) un noteikti ievērojot partnerības principu;

44.  aicina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstis, kad vien iespējams, izvirza kvantitatīvus mērķus un ievieš rādītājus stratēģiskajos plānos noteikto mērķu izpildes novērtēšanai;

45.  aicina Komisiju sniegt skaidrus norādījumus un atbalstu dalībvalstīm stratēģisko plānu izstrādē, lai nodrošinātu, ka šie plāni ir stabili un kvalitatīvi;

46.  atkārtoti norāda, ka Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas atbilstības pārbaude uzsver vajadzību uzlabot saskaņotību ar KLP un izceļ ar lauksaimniecību saistīto sugu un dzīvotņu straujo samazināšanos; aicina Komisiju novērtēt KLP ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;

47.  aicina Komisiju nodrošināt efektīvas un reālistiskas monitoringa shēmas, kuru pamatā ir stingras un zinātniskas paraugu ņemšanas metodes, lai sekotu līdzi visu mērķu sasniegšanai;

48.  aicina Komisiju īstenot tās priekšlikumu attiecībā uz politiku, kas balstīta uz rezultātiem, un sniegt atbalstu no tehniskās palīdzības un saskaņā ar citām politikas darbībām un pasākumiem, lai aptvertu pārraudzību un datu vākšanu par visiem attiecīgajiem rādītājiem, jo īpaši ņemot vērā datu trūkumu par vides rādītājiem;

49.  uzsver, ka KLP mērķi ir vērsti uz pārtikas ražošanu, un uzskata, ka KLP ir jāpievēršas bioekonomikas programmas un bioloģisku avotu ķīmijas stratēģijas izpildei, pamatojoties uz aprites ekonomikas principiem un ņemot vērā dažādu biomasas pielietojumu un veidu faktisko ietekmi uz klimatu, un ir jāveicina lauku kopienu atdzimšana, izmantojot ekspertu darbvietas un inovāciju, jo īpaši attiecībā uz koksni un citiem biomasas produktiem ar augstu pievienoto vērtību un starpkultūrām; uzskata, ka KLP būtu arī jāveicina lauksaimniecības atkritumu un atlieku izmantošana bioenerģijai kā papildu atbalsts lauku apvidiem un lauksaimniekiem; uzskata, ka KLP ir jāiekļauj vērienīga Eiropas zaļās enerģijas un ķīmijas stratēģija, kuras pamatā ir augu olbaltumvielu kopražošana;

50.  aicina Komisiju, pārskatot politiku proteīnaugu jomā, ņemt vērā vidējā termiņa un ilgtermiņa perspektīvu, lai tās tiesību aktu priekšlikumos par KLP reformu tiktu iekļauti piemēroti un uzticami jauni pasākumi un instrumenti, kas palīdz lauksaimniekiem uzlabot augsekas sistēmas, tādējādi ievērojami mazinot pašreizējo olbaltumvielu deficītu un cenu svārstības;

51.  uzskata, ka ar turpmākajā KLP būtu jāveicina proteīnaugu audzēšana kā svarīgs instruments, lai nodrošinātu pāreju no intensīvām monokultūrām ar augstu sintētisko ķīmisko pesticīdu patēriņu un lielu ietekmi uz vidi uz daudzveidīgām agroekoloģiskām sistēmām;

52.  uzskata, ka labākais proteīnaugu izmantošanas veids ir lietot tos cilvēku pārtikā; uzskata, ka tāpēc to ražošanā būtu jāievēro prioritāšu secība, dodot priekšroku tiešam patēriņam cilvēku uzturā, kam seko dzīvnieku barības ražošana, un biodegvielas ražošanu atļaujot tikai no atkritumiem;

53.  prasa spēcīgi atbalstīt agromežsaimniecību, kas var uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, uzlabojot mikroklimatu, palielinot noturību lauku saimniecību un ainavu līmenī, uzlabojot ainavas un nodrošinot daudzfunkcionālas atpūtas un ražošanas ekosistēmas; uzsver, ka ir jānosaka un jānovērš visas nepilnības, kas var kavēt agromežsaimniecības sistēmu attīstību, tostarp iespēju trūkums sertificēt produktus, kas ir iegūti no kokiem ārpus meža, tajos ES reģionos, uz kuriem attiecas pašreizējās sertificēšanas sistēmas;

54.  uzsver ilgtspējīgi apsaimniekotu mežu lomu mežu pielāgošanā klimata pārmaiņām un uzsver meža koksnes vērtības ķēdes nozīmi lauku iedzīvotāju iztikas līdzekļu uzturēšanā, darbvietu radīšanā, izaugsmē un sociālajā stabilitātē lauku apvidos, kā arī aprites ekonomikai un bioekonomikai atbilstošu jaunu vērtības ķēžu radīšanas veicināšanā;

55.  uzskata, ka ar KLP ir jāpārvalda riski, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām un visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes noplicināšanu, investējot agroekosistēmu noturībā un stabilitātē, augsnes virskārtas veidošanai paredzētajā ekoloģiskā infrastruktūrā, novēršot augsnes eroziju, ieviešot augseku vai pagarinot tās ciklu, papildinot ainavu ar kokiem un palielinot lauku saimniecību bioloģisko un strukturālo daudzveidību;

56.  atgādina par pētniecības un inovācijas stratēģisko nozīmi un prasa panākt labāku sinerģiju starp KLP mērķiem un pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" mērķiem tādās jomās kā pārtikas ražošana, resursu ilgtspējīga pārvaldība un klimata politika;

57.  aicina Komisiju, ieviešot savstarpējības klauzulas visos tirdzniecības nolīgumos, nodrošināt, ka katrs importētais lauksaimniecības produkts atbilst tiem pašiem sanitārajiem un sociālajiem standartiem, kas tiek piemēroti ES produktiem; aicina Komisiju veikt sistemātisku ietekmes novērtējumu par noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības nozari katrā tirdzniecības nolīgumā un piedāvāt specifiskas stratēģijas, lai nodrošinātu, ka neviena lauksaimniecības nozare necietīs ar trešo valsti noslēgta tirdzniecības nolīguma rezultātā, ņemot vērā arī ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

58.  uzsver, ka ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas ievērošana, ES tiesību akti un standarti, uz kuriem pamatojas ES pārtikas nekaitīguma noteikumi, ES standarti sociālajā, ekonomikas un vides jomā, pieeja "no lauka līdz galdam", savstarpība un ES sanitāro un fitosanitāro standartu un cilvēku un dzīvnieku veselības un pārtikas nekaitīguma procedūru stingra saglabāšana, kā noteikts ES tiesību aktos, ir fundamentāli un nelokāmi pamatprincipi, kas jāievēro visās ES brīvās tirdzniecības nolīgumu sarunās attiecībā uz Eiropas lauksaimniecību;

59.  uzsver, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir vajadzīga kopēja ES bāzes līnija, kas nodrošinātu iedzīvotāju tiesības un veselīgu vidi un veselīgu un uzturvielām bagātu pārtiku; uzskata, ka šāda bāzes līnija būtu jānosaka, lai izpildītu attiecīgos tiesību aktus un starptautiskās saistības un arī lai novērstu kaitējumu videi vai sabiedrībai;

60.   prasa uz nākotni orientētu KLP veidot tā, lai labāk risinātu nozīmīgas sabiedrības veselības problēmas, piemēram, saistībā ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un gaisa kvalitāti;

61.  uzsver problēmas, ko dzīvnieku un cilvēku veselībai rada rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem; uzskata, ka jaunajam tiesiskajam regulējumam būtu aktīvi jāveicina augstāks dzīvnieku veselības un labturības līmenis kā līdzeklis cīņai pret antibiotiku rezistenci, tādējādi labāk aizsargājot sabiedrības veselību un lauksaimniecības nozari kopumā;

62.  atzīst, ka ir svarīgi KLP lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīt iestādes un ekspertus, kuri atbild par veselības un vides politiku, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņas un gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu;

63.  prasa uzlabot politikas koordināciju starp KLP un citām ES politikas jomām un darbībām (jo īpaši Direktīvu 2000/60/EK, Direktīvu 91/676/EEK un Regulu 1107/2009), lai panāktu ūdens resursu ilgtspējīgu aizsardzību, kuru daudzumu un kvalitāti nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecība; prasa ar stimuliem atbalstīt vietējos sadarbības projektus starp lauksaimniekiem un ūdens piegādātājiem, lai uzlabotu ūdens resursu aizsardzību;

64.  aicina Komisiju attīstīt attiecīgas sinerģijas starp ES pamatprogrammām kosmosa jomā un KLP, jo īpaši ar Copernicus programmu, kura ir īpaša interesanta lauksaimniecības nozarei saistībā ar klimata pārmaiņām un vides pārraudzību;

65.  mudina Komisiju un dalībvalstis atzīt, ka nesenās sabiedriskās, vides, tehnoloģiskās un ekonomiskās pārmaiņas, piemēram, tādās jomās kā tīra enerģija, digitalizācija un viedie risinājumi, ietekmē lauku dzīvesveidu; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt lauku centru potenciālu ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei un inovācijām, ņemot vērā plašākas lauku kopienas intereses; atgādina, ka lauku apvidiem un apdzīvotām vietām nepieciešams pievērst īpašu uzmanību un ir vajadzīgi integrēti centieni viedo ciematu attīstībai, un prasa radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus speciāliem tehnoloģiju uzlabojumiem, kas paredzēti lauku centriem un tīkliem;

66.  aicina Komisiju ieviest jaunu un visaptverošu tiesisko regulējumu, aizliedzot skaidri definētas negodīgas tirdzniecības prakses pārtikas piegādes ķēdē, kā arī paredzēt minimālos standartus šo aizliegumu un sankciju mehānismu īstenošanai;

67.  uzskata, ka šo jauno sistēmu būtu jābalsta ar minimālās summas iespējamu piešķiršanu no kopējā AVM pieejamā budžeta, tostarp bioloģiskajai lauksaimniecībai un bioloģiskās daudzveidības, augstu dzīvnieku veselības un labturības standartu un labas augu veselības atbalstam;

68.  aicina Komisiju ieviest vairāku fondu finansētu investīciju pieeju laikposmā pēc 2020. gada likumdošanas perioda, lai nodrošinātu netraucētu īstenošanu integrētiem lauku attīstības instrumentiem ar skaidriem ieguvumiem videi, piemēram, viedo ciematu iniciatīvai; aicina Komisiju nākamās lauku attīstības politikas ietvaros prioritāri izstrādāt viedo ciematu iniciatīvas pasākumus un izveidot viedos ciematus;

69.  uzsver, ka Tirgu kopīgajās organizācijā (TKO) ir vajadzīgas plašākas iespējas sadarbībai ražotāju organizācijās (RO un ROA, tostarp kooperatīvos) un starpnozaru organizācijās (SO).

INFORMĀCIJA PAR PIENEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

54

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Peter Liese, Joëlle Mélin, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Davor Škrlec, Renate Sommer, Estefanía Torres Martínez, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cristian-Silviu Buşoi, Caterina Chinnici, Fredrick Federley, Anja Hazekamp, Norbert Lins, Alojz Peterle, Stanislav Polčák, Carolina Punset, Christel Schaldemose

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jude Kirton-Darling, Jeroen Lenaers

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

54

+

ALDE

Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Carolina Punset, Frédérique Ries

ECR

Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska

GUE/NLG

Lynn Boylan, Stefan Eck, Kateřina Konečná, Estefanía Torres Martínez

NI

Zoltán Balczó

PPE

Pilar Ayuso, Cristian-Silviu Buşoi, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Jeroen Lenaers, Peter Liese, Norbert Lins, Miroslav Mikolášik, Alojz Peterle, Stanislav Polčák, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Nessa Childers, Caterina Chinnici, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jude Kirton-Darling, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Bas Eickhout, Benedek Jávor, Michèle Rivasi, Davor Škrlec

4

-

EFDD

Julia Reid

ENF

Sylvie Goddyn, Joëlle Mélin

GUE/NLG

Anja Hazekamp

1

0

EFDD

Piernicola Pedicini*

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

* Balsojuma labojums: Piernicola Pedicini bija paredzējis balsot par.

  • [1]  OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.
  • [2]  Pe’er et al, 2017., Vācijas Integratīvās bioloģiskās daudzveidības pētniecības centrs (iDiv).
  • [3]  ANO Statistikas nodaļa, 2016. gads.

PIELIKUMS. BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS VĒSTULE

IPOL-COM-CONT D (2018)17649

Czesław Adam Siekierski

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs

Eiropas Parlaments

Brisele

Temats: Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja (Reglamenta 53. panta 3. punkts) atzinums vēstules veidā par Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas patstāvīgo ziņojumu par pārtikas un lauksaimniecības nākotni (2018/2037(INI) – COM (2017)0713)

A. god. Siekierski!

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā patstāvīgajā ziņojumā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni ņemt vērā šādus aspektus:

Faktora ienākumi

1.   norāda, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta publicētajiem datiem[1] nozares pievienotā vērtība un ražīgums 2016. gadā nedaudz kritās, vienlaikus saglabājot daudz lielāku līmeni nekā 2005.–2009. gadā, un ka Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta ieskatā ir grūti noteikt, kurš ražošanas apjoma vai vērtības/cenas elements rada faktora ienākumu vispārējo samazināšanos kopš 2013. gada vai tādus notikumus kā 2015. gada piena krīzi;

Taisnīga KLP izdevumu struktūra

2.   atgādina, ka KLP izdevumu struktūra nav ilgtspējīga: 44,7 % no visām Savienības lauku saimniecībām gada ienākumi nepārsniedz 4000 EUR, un 2016. gadā vidēji 10 % no KLP tiešo maksājumu saņēmējiem saņēma aptuveni 60 % maksājumu; norāda, ka tiešo maksājumu sadalījums lielā mērā atspoguļo zemes koncentrāciju, — 20 % lauksaimnieku pieder 80 % zemes; pauž bažas par saņēmēju augsto koncentrāciju un uzsver, ka lielie un mazie saņēmēji ir labāk jālīdzsvaro;

3.   ņemot vērā maksājumu nelīdzsvaroto sadalījumu, atkārtoti norāda, ka tiešie maksājumi, iespējams, nepilnvērtīgi pilda savu lomu kā drošības tīkla mehānisms, ar ko tiek stabilizēti saimniecību — jo īpaši mazāku saimniecību — ienākumi;

4.   uzskata, ka svārstīgu ienākumu laikā lielākām lauku saimniecībām ne vienmēr ir nepieciešams tāds pats atbalsta līmenis saimniecības ienākumu stabilizēšanai kā mazākām saimniecībām, jo lielās saimniecības var gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, kas varētu palielināt to noturību;

5.   uzsver, ka ir būtiski reģionos un dalībvalstīs nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni, garantējot, ka lauksaimnieciskā darbība tiek veikta visos ES apgabalos, tostarp apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi; uzskata — lai, neradot iekšējā tirgus izkropļojumus, varētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, brīvprātīgi saistītie atbalsta maksājumi būtu jāsaglabā kā līdzeklis, lai saglabātu ražošanu neaizsargātajās nozarēs un novērstu īpašas grūtības, jo īpaši tādas, kas mazāk labvēlīgiem reģioniem rodas to strukturāli neizdevīgā stāvokļa dēļ;

Vienkāršošana

6.   aicina Komisiju un dalībvalstis, kuras īstenos šo politiku, faktiski vienkāršot procedūras, tostarp attiecībā uz dokumentāciju, kas tiek pieprasīta, lai saņemtu piekļuvi finansējumam, vienlaikus neatstājot novārtā kontroles un uzraudzības principus; prasa īpašu uzmanību pievērst mazapjoma ražotāju administratīvajam atbalstam, jo viņiem finansējums ir būtisks priekšnoteikums uzņēmējdarbības turpināšanai;

Lauku attīstība

7.   uzsver, ka gandrīz visos lauku attīstības projektos, kuru revīziju 2016. gadā veica Revīzijas palāta, tika izmantota sistēma, kas paredz radušos izmaksu atlīdzināšanu, un norāda, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā dalībvalstis kā alternatīvu var izmantot vienkāršotu izmaksu iespēju sistēmu, kura ietver vienības izmaksu standarta likmi, vienreizējus maksājumus un vienotas likmes finansējumu, kas efektīvi ierobežo pārmērīgu cenu risku;

Zaļināšana ir jāattīsta

8.   pauž īpašas bažas par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 21/2017 zaļināšana tādā veidā, kādā to pašlaik īsteno, diezin vai dos nozīmīgus ieguvumus vides un klimata jomā, galvenokārt tāpēc, ka zaļināšanas prasības pārsvarā nav stingras un lielā mērā aptver jau ierasto lauksaimniecības praksi, kā arī nav izvirzīti skaitļos noteikti mērķi[2]; tā rezultātā zaļināšana pozitīvi izmaina lauksaimniecības praksi tikai nelielā daļā ES lauksaimniecības platību;

9.   pauž nožēlu par to, ka — tā kā zaļināšanas shēmas ir daļa no platībatkarīgajiem maksājumiem, tad programmas faktiskajā struktūrā tās varētu palielināt KLP atbalsta sadalījuma nelīdzsvarotību; šajā saistībā aicina Komisiju apsvērt iespēju izpildīt Revīzijas palātas īpašajā ieteikumā Nr. 21/2017 ietvertos ieteikumus;

Jauno lauksaimnieku shēma

10.  norāda — tā kā lauksaimniecības nozare dažādos ES apgabalos attīstās ļoti atšķirīgi, demogrāfiskās problēmas ir būtiskas, un to dēļ politikas pasākumos ir jārisina jaunu lauksaimnieku nepietiekamība, lai nodrošinātu lauksaimniecības ilgtspēju Savienībā;

11.  pauž īpašas bažas par to, ka Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā Nr. 21/2017 attiecībā uz tiešajiem maksājumiem norāda, ka jauniem lauksaimniekiem paredzētais atbalsts:

a)   nav balstīts uz pienācīga vajadzību novērtējuma;

b)   neatspoguļo vispārīgo mērķi sekmēt paaudžu maiņu;

c)   ne vienmēr tiek sniegts jauniem lauksaimniekiem, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgi; un

d)   reizēm tiek sniegts saimniecībām, kurās jauniem lauksaimniekiem ir nenozīmīga loma;

12.  pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz atbalstu jauniem lauksaimniekiem, ko nodrošina ar lauku attīstības shēmām, Revīzijas palāta secināja, ka pasākumi pārsvarā ir balstīti uz neskaidra vajadzību novērtējuma un ka I pīlāra maksājumi faktiski netiek koordinēti ar II pīlāra atbalstu jauniem lauksaimniekiem;

Veicamie pasākumi

13.  aicina:

a)   Komisiju rūpīgi analizēt, kādi ir cēloņi tam, ka faktora ienākumi vispārēji samazinās kopš 2013. gada, un definēt jaunu galveno snieguma rādītāju nākamajai DFS un arī iznākuma un ietekmes rādītājus, kā mērķi izvirzot lauksaimnieku ienākumu nevienlīdzības mazināšanu;

b)   Komisiju turpināt būt modrai attiecībā uz dalībvalstu iestāžu veiktajām pārbaudēm un sniegtajiem datiem un ņemt šos konstatējumus vērā, kad tā sadala revīzijas slogu, balstoties uz riska novērtējumu;

c)   dalībvalstis, kā arī saņēmējus un to asociācijas pilnībā izmantot priekšrocības, ko vienkāršotu izmaksu iespēju sistēma var piedāvāt lauku attīstībai;

14. aicina:

a)   Komisiju nākamajai KLP reformai sagatavot un izstrādāt pilna apjoma intervences loģiku ES vides un klimata rīcībai saistībā ar lauksaimniecību, tostarp konkrētus mērķus, pamatojoties uz aktuālāko zinātnisko izpratni par attiecīgajām norisēm; šīs reformas pamatā īpaši vajadzētu būt šādiem principiem:

i.   lauksaimniekiem būtu jāsaņem KLP maksājumi, ja viņi ievēro vienotas vides aizsardzības pamatnormas, kas ir noteiktas Eiropas līmenī, tostarp labus lauksaimniecības un vides apstākļus un zaļināšanas prasības, kas neaprobežojas ar vides tiesību aktu prasībām; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas "uz rezultātiem orientēta budžeta" pieejas loģiku; uzskata, ka turpmākajai īstenošanas sistēmai vajadzētu būt vairāk orientētai uz rezultātiem;

ii.   konkrētas vietējās vajadzības saistībā ar vidi un klimatu var pienācīgi risināt, izmantojot papildu un mērķtiecīgāku plānotu rīcību attiecībā uz lauksaimniecību;

iii.   gadījumos, kad līdztiesīgie likumdevēji dalībvalstīm sniedz vairākas iespējas izvēlēties, kādā veidā īstenot KLP, tām būtu jāprasa pirms īstenošanas uzskatāmi parādīt, ka tās ar izvēlētajām iespējām varēs efektīvi un lietderīgi sasniegt politikas mērķus, jo īpaši tos, kas ir saistīti ar pārtikas nekaitīgumu un pārtikas drošību, vides un klimata rīcības pasākumiem un to ietekmi uz veselību, zemes un lauku pārvaldību un cīņu pret ES apdzīvotības sarukšanu;

15. aicina Komisiju:

a)   visaptveroši novērtēt visus pastāvošos KLP politikas pasākumus un instrumentus, kurus var kombinēt, lai palīdzētu jauniem lauksaimniekiem un lai apzinātu šķēršļus, kas jauniem lauksaimniekiem neļauj piekļūt esošajām saimniecībām vai izveidot jaunas saimniecības un ko var risināt turpmākajā KLP pārskatīšanā;

b)   nodrošināt, ka lauksaimniecības reformas ietvaros tiek vēl vairāk uzlabots lauku attīstības regulējums, kā cita starpā ir noteikts Korkas deklarācijā, lai panāktu, ka jauniem lauksaimniekiem paredzētas atbalsta programmas tiek veiksmīgi īstenotas;

c)  tiesību aktos, kas attiecas uz KLP pēc 2020. gada, iekļaut (vai pieprasīt, lai dalībvalstis saskaņā ar dalītas pārvaldības noteikumiem norāda) skaidru intervences loģiku, ko piemēro politikas instrumentiem, ar kuriem risina paaudžu maiņas jautājumu lauksaimniecībā;

d)   nodrošināt, ka tiesību aktu priekšlikumos, kas attiecas uz KLP pēc 2020. gada, Komisija un dalībvalstis (saskaņā ar dalītas pārvaldības noteikumiem) uzlabo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu;

Ar cieņu

 

Dr. Inge Gräßle

  • [1]    2016. gada darbības pārskats, 15. lpp., galvenie snieguma rādītāji: lauksaimniecības faktora ienākumi uz vienu pilna darba laika strādājošo.
  • [2]    "Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā", 6. un 47. lpp.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

16.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32.

5.

6.

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Jacques Colombier, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Laurenţiu Rebega, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Ricardo Serrão Santos, Czesław Adam Siekierski, Maria Gabriela Zoană, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Paul Brannen, Elsi Katainen, Gabriel Mato, Susanne Melior, Momchil Nekov, Annie Schreijer-Pierik, Ramón Luis Valcárcel Siso, Thomas Waitz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Birgit Collin-Langen

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32.

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Ulrike Müller

ECR

James Nicholson, Laurenţiu Rebega

EFDD

Marco Zullo

GUE/NGL

Matt Carthy, Luke Ming Flanagan

PPE

Daniel Buda, Birgit Collin-Langen, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Esther Herranz García, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Gabriel Mato, Annie Schreijer-Pierik, Czesław Adam Siekierski, Ramón Luis Valcárcel Siso

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Paul Brannen, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Susanne Melior, Momchil Nekov, Maria Noichl, Ricardo Serrão Santos, Maria Gabriela Zoană

VERTS/ALE

Thomas Waitz

5.

-

ECR

Beata Gosiewska

EFDD

John Stuart Agnew

GUE/NGL

Anja Hazekamp, Maria Lidia Senra Rodríguez

VERTS/ALE

José Bové

6.

0.

ALDE

Jan Huitema

ECR

Zbigniew Kuzmiuk

ENF

Philippe Loiseau, Jacques Colombier

PPE

Mairead McGuinness

VERTS/ALE

Bronis Rope

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0.  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 28. maijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika