ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 73. sesiju
27.6.2018 - (2018/2040(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: Eugen Freund
EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PROJEKTS
par ieteikumu Padomei attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 73. sesiju
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Statūtus,
– ņemot vērā rezolūciju par Cilvēktiesību padomes izveidi, ko 2006. gada 3. aprīlī pieņēma ANO Ģenerālā asambleja,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 21., 34. un 36. pantu,
– ņemot vērā ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē 2016. gadā un Eiropas Savienības politiku šajā jomā,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, tās preambulu un 18. pantu un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,
– ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 5. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 72. sesiju[1],
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 3. maijā pieņemto rezolūciju par Eiropas Savienības līdzdalību ANO darbā, ar kuru ES ir piešķirtas tiesības uzstāties ANO Ģenerālajā asamblejā, mutiski izklāstīt priekšlikumus un grozījumus, kas pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma tiks nodoti balsojumam, un izmantot tiesības atbildēt,
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 17. jūlija secinājumus par ES prioritātēm ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijā,
– ņemot vērā 2016. gada 19. septembra Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325, Nr. 1820, Nr. 1888, Nr. 1889, Nr. 1960, Nr. 2106, Nr. 2122 un Nr. 2242 par sievietēm, mieru un drošību,
– ņemot vērā galvenos principus, kas iekļauti 2016. gada jūnijā pieņemtajā ES ārpolitikas un drošības politikas globālajā stratēģijā, jo īpaši tos, kas attiecas uz valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti un valsts robežu neaizskaramību, ko vienādi ievēro visas dalībvalstis,
– ņemot vērā 2017. gada 13. decembrī pieņemto gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu[2],
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),
– ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0230/2018),
A. tā kā ES un tās dalībvalstis joprojām ir apņēmības pilnas ievērot daudzpusējību un izvirzījušas par ES ārlietu politikas stūrakmeni veicināt ANO pamatvērtības un ANO sistēmas trīs pīlārus, proti, cilvēktiesības, mieru un drošību un attīstību; tā kā uz vispārējiem noteikumiem un vērtībām balstīta daudzpusēja sistēma ir vispiemērotākā krīžu, problēmu un draudu risināšanai; tā kā pašreiz vairāk nekā jebkad tiek apšaubīta daudzpusējās sistēmas nākotne;
B. tā kā ES globālā stratēģija atspoguļo mūsdienu globālos izaicinājumus un tam ir vajadzīga spēcīga un efektīvāka ANO un ciešāka savstarpējā sadarbība starp dalībvalstīm gan ES, gan ANO ietvaros;
C. tā kā ES dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai saskaņotu savu darbību Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas iestādēs un struktūrās, paužot vienotu nostāju, kuras pamatā ir starptautiskās cilvēktiesības un ES pamatvērtības; tā kā šāda sadarbība ir jābalsta uz kopējiem centieniem novērst pašreizējo konfliktu turpmāku saasināšanos un panākt to atrisināšanu, veicināt efektīvu atbruņošanos un ieroču kontroli, īpaši attiecībā uz kodolieroču arsenālu, īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes klimata nolīgumu, kā arī sekmēt noteikumos balstītu starptautisko kārtību, kā to paredz LES 34. panta 1. punkts;
D. tā kā globālā politiskā kārtība un drošības vide piedzīvo straujas izmaiņas, kas prasa globālu reakciju; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija joprojām ir tās dalībvalstu savstarpējās sadarbības daudzpusējās sistēmas pamatinstruments, ko izmantot, lai stātos pretī šiem izaicinājumiem, un ir vispiemērotākā starptautisko krīžu un problēmu risināšanai un draudu novēršanai,
E. tā kā pasaulē nākas saskarties ar vairākām globālām problēmām, kas saistītas ar jau esošajiem un jauniem konfliktiem un to radītajām sekām, piemēram, klimata pārmaiņām un terorismu, un tās ir jārisina pasaules mērogā; tā kā ANO Drošības padomes pašreizējā struktūra joprojām ir balstīta uz novecojušu politisko scenāriju un tās lēmumu pieņemšanas process pienācīgi neatspoguļo mainīgo pasaules kārtību; tā kā ES un tās dalībvalstīm bija būtiska nozīme globālās ANO programmas 2030. gadam izstrādē un ES joprojām ir gatava uzņemties līderes lomu visu īstenošanas līdzekļu mobilizēšanā un spēcīga turpmāko pasākumu, uzraudzības un pārskatīšanas mehānisma piemērošanā, lai nodrošinātu virzību un pārskatatbildību; tā kā šī apņemšanās ir atspoguļota visos ES finanšu instrumentos ES ārējās darbības politikā un citās politikas jomās;
F. tā kā ANO trīs pīlāri ir miers un drošība, attīstība, cilvēktiesības un tiesiskums un tie ir nedalāmi un savstarpēji papildinoši; tā kā ANO sākotnējo mērķi — miera uzturēšanu — nepārtraukti apdraud sarežģītas krīzes;
G. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas apgrūtinošās birokrātiskās procedūras un sarežģītā un neelastīgā struktūra dažos gadījumos ir traucējusi nodrošināt pienācīgu iestādes darbību un tās spēju ātri reaģēt uz krīzēm un risināt globālas problēmas;
H. tā kā veiksmīgai globālu krīžu, draudu un problēmu risināšanai ir nepieciešama efektīva daudzpusēja sistēma, kas ir balstīta uz vispārējiem noteikumiem un vērtībām;
I. tā kā starptautisko kārtību, kuras pamatā ir sadarbība, dialogs un cilvēktiesības, apšauba vairākas viscaur pasaulē izveidojušās nacionālistiskas un protekcionistiskas kustības;
J. tā kā ANO sistēmas uzdevumu aizvien pieaugošā apjoma veikšanai ir nepieciešams pietiekams dalībvalstu finansējums; tā kā pieaug plaisa starp šīs organizācijas vajadzībām un tai piešķirto finansējumu; tā kā situācijā, kad ASV draud samazināt savas iemaksas ANO budžetā, ES kopā ar tās dalībvalstīm joprojām ir lielākā līdzekļu devēja ANO un tām aktīvi jāatbalsta ANO ģenerālsekretāra centieni nodrošināt pienācīgu ANO darbību un finansējumu, par galvenajiem mērķiem izvirzot nabadzības izskaušanu, miera un stabilitātes veicināšanu ilgtermiņā, sociālās nevienlīdzības apkarošanu un humānās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kas saskaras ar jebkāda veida krīzēm — dabas vai cilvēka izraisītām; tā kā ES iemaksām ANO vajadzētu būt pamanāmākām; tā kā ANO aģentūras, arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA), ir cietušas no ievērojama finansējuma samazinājuma; tā kā pašreizējais kopējais finansējuma apjoms ANO sistēmai joprojām ir nepietiekams, lai organizācija varētu īstenot savas pilnvaras un atrisināt pašreizējās globālās problēmas;
K. tā kā demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums dažādos pasaules reģionos tiek aizvien vairāk apdraudēts un daudzās ANO dalībvalstīs samazinās pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas; tā kā cilvēktiesību aizstāvji un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti visā pasaulē saskaras ar aizvien lielākiem draudiem un riskiem tāpēc vien, ka likumīgi veic savu darbu;
L. tā kā cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība ir nozīmīgs daudzpusējības elements un viens no galvenajiem ANO sistēmas pīlāriem; tā kā ES cieši atbalsta visas cilvēktiesības, kas ir vispārējas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un savstarpēji saistītas; tā kā Eiropas Savienība ir viena no neatlaidīgākajām cilvēktiesību, pamatbrīvību, kultūras vērtību un daudzveidības, demokrātijas un tiesiskuma aizstāvēm un veicinātājām; tā kā dažādos pasaules reģionos šīs vērtības ir aizvien vairāk apdraudētas; tā kā cilvēktiesību aizstāvji un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti visā pasaulē saskaras ar aizvien lielākiem draudiem un riskiem tāpēc vien, ka veic savu leģitīmo darbu, un pret viņiem vēršas tikai tāpēc vien, ka viņi sazinās ar ANO struktūrām un mehānismiem; tā kā starptautiskajai sabiedrībai un Eiropas Savienībai ir jāpastiprina centieni, lai nodrošinātu aizsardzību un atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī nodrošinātu starptautisko demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma noteikumu ievērošanu, jo īpaši to personu tiesību ievērošanu, kuras pieder pie minoritāšu grupām vai ir nonākušas nelabvēlīgā situācijā, tostarp sievietes, bērni, jaunieši, etniskās, rasu vai reliģiskās minoritātes, migranti, bēgļi un iekšzemē pārvietotās personas, personas ar invaliditāti, LGBTI personas un pirmiedzīvotāji;
1. iesniedz Padomei šādus ieteikumus:
ANO sistēmas, tostarp Drošības padomes, reforma
a) aktīvi atbalstīt ANO ģenerālsekretāra trīs pīlāru reformu darba programmu, lai panāktu, ka ANO sistēma kļūst patiesi saskaņota, efektīva, integrēta, pārredzama un pārskatatbildīga; atbalstīt miera un drošības struktūras modernizēšanu, kurai jākļūst efektīvākai, specializētākai, pienācīgi finansētai un vairāk vērstai uz darbību, nodrošinot pilnvaru līdzsvarotāku sadali un lietderīgāku reģionālās pārstāvības daudzveidību visās tās struktūrās;
b) atbalstīt birokrātijas samazināšanu, procedūru vienkāršošanu un decentralizētu lēmumu pieņemšanu, nodrošinot ANO misiju un personāla darba lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, jo īpaši saistībā ar tā darbību uz vietas;
c) atbalstīt ANO ģenerālsekretāra centienus panākt būtiskas izmaiņas, lai saskaņotu ANO attīstības sistēmu ar Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) prioritātēm, kā arī ANO doktrīnu “pienākums aizsargāt” (R2P), un panāktu, ka tā kļūst par labāku atbalstu šo prioritāšu īstenošanā;
d) aicināt ANO dalībvalstis sniegt atbalstu gan ANO ģenerālsekretāram, gan ģenerālsekretāra vietniecei un viņu attiecīgajiem birojiem ANO pārvaldības sistēmas modernizācijā, lai sekmētu ANO un tās aģentūru lielāku efektivitāti, elastību, spēju reaģēt un līdzekļu izlietojuma lietderīgumu;
e) atgādināt visām ANO dalībvalstīm par to pienākumu turpināt sniegt finanšu ieguldījumu, lai atbalstītu visas ANO aģentūras un izpildītu savas saistības attīstības palīdzības sniegšanā, vienlaikus palielinot efektivitāti un lietderību un prasot atbildību no valdībām par ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu;
f) aktīvi atbalstīt ANO ģenerālsekretāra centienus īstenot ANO dzimumu līdztiesības stratēģiju, jo tā ir būtiski svarīgs instruments sieviešu vienlīdzīgas pārstāvības ANO sistēmā nodrošināšanai; iecelt ANO centrālā biroja līmeņa augstākās vadības amatos vairāk sieviešu, sevišķi sieviešu, kuras pieder pie minoritāšu grupām, lai integrētu dzimumu līdztiesības aspektu un ievērotu dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā; aicināt ES un ANO vairāk norīkot sievietes policistes un kareives misijās un operācijās; pieprasīt padomnieku iecelšanu pārnozaru dzimumu jautājumos katrā misijā un operācijā un izstrādāt konkrētus rīcības plānus, kuros būtu paredzēts, kā katras misijas un operācijas līmenī tiek īstenotas ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 un Nr. 2242; nodrošināt, ka visiem ANO spēkiem tiek noteiktas vienādas minimālās izglītības un kompetenču prasības un ka tajās tiek iekļauta skaidra dzimumu līdztiesības, LGBTI un antirasisma perspektīva, paredzot nulles iecietību pret visiem seksuālās izmantošanas un vardarbības veidiem un iekļaujot ANO sistēmā efektīvu trauksmes celšanas funkciju, lai būtu iespējams anonīmi ziņot par ANO personāla veiktiem pārkāpumiem gan pret ANO personāla locekļiem, gan vietējiem iedzīvotājiem;
g) uzsvērt, ka ES dalībvalstis piešķir svarīgu nozīmi savas rīcības saskaņošanai Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas iestādēs un struktūrās;
h) atbalstīt jēgpilnu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) reformu, pamatojoties uz plašu vienprātību, lai uzlabotu tās reaģētspēju un lai nodrošinātu, ka tā ātrāk un efektīvāk reaģē uz starptautiskā miera un drošības apdraudējumiem; veicināt lielāku Ģenerālās asamblejas darba vitalitāti un uzlabot visu ANO iestāžu darbību koordināciju un saskaņotību;
i) divkāršot centienus reformēt ANO DP, īpaši ievērojami ierobežojot vai reglamentējot veto tiesību izmantošanu gadījumos, kad ir pierādījumi par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, jo veto tiesību izmantošana līdz šim bijusi šķērslis lēmumu pieņemšanai, un izmainot padomes locekļu sastāvu tā, lai labāk atspoguļotu mūsdienu pasauli, cita starpā piešķirot pastāvīgu vietu Eiropas Savienībai;
j) aicināt ES un tās dalībvalstis paust vienotu nostāju; atbalsta EĀDD, ES delegāciju Ņujorkā un Ženēvā un dalībvalstu centienus uzlabot ES nostāju koordinēšanu un panākt vienotu ES nostāju balsojumos, lai uzlabotu ES darbību saskaņotību un uzticamību Apvienoto Nāciju Organizācijā;
k) atkārtoti paust atbalstu ANO Cilvēktiesību padomes īpašo procedūru darbam, tai skaitā īpašajiem referentiem, un citiem tematiskajiem un konkrētām valstīm paredzētajiem cilvēktiesību mehānismiem un atkārtoti aicināt visas ANO dalībvalstis nosūtīt atklātu ielūgumu visiem īpašajiem referentiem apmeklēt valsti;
l) atbalstīt atklāta un iekļaujoša starpvaldību sagatavošanās procesa izveidi ANO Ģenerālās asamblejas paspārnē pirms ANO 2020. gada augstākā līmeņa sanāksmes, kas tiks rīkota par godu ANO 75. gadadienai, apsverot visaptverošas reformas pasākumus Apvienoto Nāciju Organizācijas atjaunošanai un stiprināšanai;
m) atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Parlamentārās asamblejas (ANO PA) izveidošanu ANO sistēmā, lai uzlabotu globālās pārvaldības demokrātisko raksturu, demokrātisko pārskatatbildību un pārredzamību un veicinātu iedzīvotāju plašāku līdzdalību ANO darbībā, un jo īpaši veicinātu ANO programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu sekmīgu īstenošanu;
Miers un drošība
n) aicināt ES un ANO savstarpēji papildināt un stiprināt to funkcijas ikreiz, kad tiek apdraudēts miers un drošība; uzsākt strukturētu ES un ANO politisko sadarbību;
o) veicināt dalībvalstu stingrāku apņemšanos panākt mieru un drošību gan starptautiskā, gan valsts līmenī; atbalstīt ANO ģenerālsekretāra centienus paplašināt ANO iesaistīšanos miera sarunās; aicināt ANO dot priekšroku konfliktu novēršanai, mediācijai un politiskiem risinājumiem, vienlaikus novēršot krīžu pamatcēloņus un virzītājspēkus; turpināt atbalstīt ANO īpašo sūtņu darbu, rīcību un iniciatīvas, kuru mērķis ir šo konfliktu atrisināšana; palielināt dalībvalstu atbalstu ANO miera uzturēšanas un miera veidošanas operācijām, īpaši, sniedzot ieguldījumu darbiniekos un aprīkojumā, kā arī stiprināt ES veicināšanas lomu šajā ziņā; nodrošināt lielāku šī atbalsta un ieguldījuma pamanāmību; nodrošināt, ka visām ANO miera uzturēšanas un miera veidošanas operācijām tiek piešķirtas pilnvaras cilvēktiesību jomā un pietiekams daudzums personāla šo funkciju veikšanai;
p) padziļināt sadarbību ar ANO stratēģiskās partnerības miera uzturēšanā un krīžu pārvaldībā ietvaros; veicināt ES un ANO sadarbību Drošības sektora reformas (DSR) ietvaros; aicināt ANO palielināt miera uzturēšanas operāciju uzticamību un pārredzamību, izveidojot un nostiprinot efektīvus mehānismus iespējamo ANO personāla pārkāpumu novēršanai un saukšanai pie atbildības gadījumā, ja šādi pārkāpumi ir notikuši; ievērot daudzpusēju pieeju visā misiju īstenošanas procesā; uzlabot mijiedarbību ar vietējām kopienām, nodrošinot tām aizsardzību un palīdzību; nodrošināt, ka miera uzturēšanas pilnvaru pamatā ir civiliedzīvotāju aizsardzība; stiprināt atbalstu vietējiem dalībniekiem, palielinot sabiedrības neaizsargātāko grupu spējas darboties kā pārmaiņu veicinātājiem un radīt iespējas viņu iesaistīšanai visos humānās palīdzības un miera veidošanas posmos; aicināt ANO samazināt savu miera uzturēšanas operāciju vispārējo ietekmi uz vidi un uzlabot izmaksu lietderību, drošumu un drošību gan militārajiem spēkiem, gan uzņēmējvalstu civiliedzīvotājiem;
q) uzsvērt, ka starptautiskajai sabiedrībai kopumā ir ātrāk jāveic atbildes pasākumi un jāpilda pienākumi, lai novērstu globālos un reģionālos apdraudējumus un risinātu kopējas globālās problēmas; uzsvērt, ka gadījumos, kad valsts nespēj vai nevēlas veikt savu pienākumu aizsargāt, šis pienākums ir jāpilda starptautiskajai sabiedrībai, tostarp visiem ANO DP pastāvīgajiem locekļiem, kā arī citām lielākajām jaunietekmes ekonomikām un jaunattīstības valstīm, bet tie, kas pārkāpj starptautiskās tiesības, ir jāsauc pie atbildības; stiprināt Zilo ķiveru spējas; aicināt ES iedrošināt jaunietekmes un jaunattīstības valstis pievienoties starptautiskajai sabiedrībai gadījumos, kad tā veic darbības, lai izpildītu savu pienākumu aizsargāt (R2P);
r) atzinīgi vērtēt ES, ANO un citu starpvaldību organizāciju sadarbību, piemēram Āfrikas Savienības (ĀS), ES un ANO trīspusējo sadarbību, kas ir ļoti labs līdzeklis daudzpusējības un globālās pārvaldības stiprināšanai un ļauj sniegt palīdzību tiem, kuriem ir nepieciešama starptautiska aizsardzība, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērotas cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, un šajā sakarā aicināt ES, ANO un Āfrikas Savienību (ĀS) uz saskaņotu rīcību spēju stiprināšanā;
s) turpināt sekmēt plašu cilvēku drošības jēdziena un pienākuma aizsargāt (R2P) definīciju un turpināt sekmēt ANO būtisko nozīmi to īstenošanā; turpināt stiprināt pienākuma aizsargāt (R2P) nozīmi, kas ir svarīgs princips ANO dalībvalstu darbā saistībā ar konfliktu risināšanu, cilvēktiesību īstenošanu un attīstību; turpināt atbalstīt centienus vēl vairāk palielināt principa R2P darboties spēju un atbalstīt ANO pūliņus sniegt izšķirīgu ieguldījumu, palīdzot valstīm principa R2P īstenošanā, lai ievērotu cilvēktiesības, tiesiskumu un starptautiskās humanitārās tiesības; atgādināt par ES apņemšanos pildīt pienākumu aizsargāt (R2P), lai nepieļautu un apturētu cilvēktiesību pārkāpumus gadījumos, kad tiek pastrādāti nežēlīgi noziegumi;
t) izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai uzlabotu valsts un nevalstisko dalībnieku darbību atbilstību starptautiskajām humanitārajām tiesībām (IHL); atbalstīt Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas vadītos centienus izveidot efektīvu mehānismu, lai stiprinātu IHL ievērošanu;
u) atkārtot negrozāmu terorisma nosodījumu un pilnīgu atbalstu darbībām, kuru mērķis ir sakaut un iznīcināt teroristiskās organizācijas, īpaši Daesh/ISIS, kas rada acīmredzamus draudus reģionālajai un starptautiskajai drošībai; sadarboties ar ANO Ģenerālo asambleju un ANO DP, lai apkarotu terorisma finansēšanu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta ieteikumu[3], un izveidot mehānismus atsevišķu teroristu un teroristu organizāciju apzināšanai, pastiprināt aktīvu iesaldēšanas mehānismus visā pasaulē, lai atbalstītu ANO Starpreģionālais noziedzības un tieslietu pētniecības institūtu (UNICRI), kas uztur Globālā terorisma apkarošanas foruma (GCTF) un nodrošina tā darbību darbībā, pamatojoties uz Globālo iniciatīvu cīņai pret transnacionālo organizēto noziedzību; stiprināt kopīgos ES un ANO centienus, lai apkarotu terorisma pamatcēloņus, īpaši cīnoties pretī hibrīddraudiem un attīstot pētniecību un spēju veidošanu kiberaizsardzībā; paļauties uz pašreizējām iniciatīvām, kuras izveidojuši vietējie partneri, lai izstrādātu, īstenotu un sagatavotu pieejas radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanai; pastiprināt centienus apkarot vervēšanu un terorisma propagandu, kam tiek izmantotas sociālo mediju platformas, un apkarot radikalizēto reliģisko sludinātāju tīklus; atbalstīt pasākumus, kas stiprina to kopienu noturību, kuras ir neaizsargātas pret radikalizāciju, tostarp novēršot ekonomiskos, sociālos, kultūras un politiskos cēloņus, kas to izraisījuši; stiprināt starptautiskās policijas efektivitāti, juridisko un tiesu iestāžu sadarbību cīņā pret terorismu un pārrobežu noziedzību; veicināt izglītību kā terorisma novēršanas līdzekli; atbalstīt radikalizācijas apkarošanas un deradikalizācijas politiku atbilstīgi ANO Rīcības plānam vardarbīga ekstrēmisma novēršanai; atbalstīt ES ieguldījuma palielināšanu ANO spēju veidošanas iniciatīvās attiecībā uz cīņu pret ārvalstu teroristu kaujiniekiem un vardarbīgo ekstrēmismu;
v) pieprasīt stingrāku daudzpusēju apņemšanos atrast ilgtspējīgu politisko risinājumu pašreizējiem konfliktiem Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā; turpināt atbalstīt ANO īpašo sūtņu darbu, rīcību un iniciatīvas, kuru mērķis ir šo konfliktu atrisināšana; atbalstīt ES lomu humānās palīdzības jomā; aicināt nepārtraukt starptautiskās sabiedrības sniegto humāno, finansiālo un politisko palīdzību; saukt pie atbildības par starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem atbildīgās personas un strādāt pie tūlītējas vardarbības izbeigšanas; uzstāt uz to, ka vienīgais ceļš uz mieru valstī ir Sīrijas vadīts politiskais process, kas orientēts brīvām un godīgām vēlēšanām, kuru norisi atvieglotu un uzraudzītu ANO un kas atbilstu valsts jaunajai Konstitūcijai; uzsvērt, ka valsts mēroga iekļaujošu pamieru un miermīlīgu savstarpēji pieņemamu risinājumu Sīrijas krīzei var panākt ANO uzraudzībā un ar ANO īpašā sūtņa Sīrijā atbalstu, kā paredzēts 2012. gada Ženēvas paziņojumā un ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2254 (2015); mudināt starptautisko sabiedrību darīt visu iespējamo, lai paustu stingru nosodījumu pret personām, kas Sīrijas konflikta laikā izdarījušas kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci; atbalstīt ANO ģenerālsekretāra aicinājumu izveidot jaunu, objektīvu un neatkarīgu komisiju, lai noskaidrotu ķīmisko uzbrukumu veicējus Sīrijā, jo šādas struktūras neesamība palielina militārā konflikta saasinājuma risku; atbalstīt ANO miera plāna iniciatīvu Jemenā un nekavējoties risināt pašreizējo humāno krīzi; aicināt visas puses ievērot visu Jemenas iedzīvotāju cilvēktiesības un brīvības un uzsvērt nepieciešamību pēc sarunu ceļā rasta politiska izlīguma, izmantojot iekļaujošu dialogu starp Jemenas iekšējiem spēkiem;
w) nodrošināt, ka ANO Ģenerālā asambleja sadarbībā ar ES sniedz visus pozitīvos instrumentus, kas vajadzīgi, lai divu valstu risinājums — kura pamatā ir 1967. gada robežas, Jeruzaleme kā abu valstu galvaspilsēta, drošas un atzītas robežas Izraēlas Valstij un mierā un drošībā līdzās pastāvoša neatkarīga, demokrātiska, blakusesoša un dzīvotspējīga Palestīnas valsts — būtu ilgtspējīgs un efektīvs;
x) rīkoties saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Rietumsahāras jautājumā un atbalstīt ANO centienus panākt godīgu un noturīgu Rietumsahāras konflikta risinājumu, ievērojot sahravi tautas pašnoteikšanās tiesības un attiecīgās ANO rezolūcijas; panākt, lai ANO misijai referendumam Rietumsahārā (MINURSO) tiktu piešķirtas tādas pašas pilnvaras cilvēktiesību jomā kā citām ANO miera uzturēšanas misijām;
y) turpināt novērst ievērojamos drošības apdraudējumus Sāhelas, Sahāras un Čadas ezera, kā arī Āfrikas raga reģionā, lai izskaustu terorisma draudus, ko rada ISIL/Daesh un al-Qaeda atzari, kā arī Boko Haram vai jebkuri citi ar to saistītie teroristiskie grupējumi;
z) ievērot Irānas un ANO Drošības padomes locekļu un Vācijas vienošanos kodolenerģijas jomā, kas ir nozīmīgs starptautiskās, bet jo īpaši ES diplomātijas sasniegums, un turpināt prasīt, lai Amerikas Savienotās Valstis to īsteno praksē;
aa) turpināt pieprasīt pilnībā ievērot valstu, tai skaitā Gruzijas, Ukrainas un Moldovas, suverenitāti, starptautiski atzītās robežas un teritoriālo integritāti, ņemot vērā starptautisko tiesību pārkāpumus šajās teritorijās; atbalstīt un atdzīvināt diplomātiskos centienus šo pašreizējo un iesaldēto konfliktu miermīlīgai un ilgtspējīgai atrisināšanai; mudināt starptautisko sabiedrību pilnībā īstenot Krimas nelikumīgās aneksijas neatzīšanas politiku;
ab) atbalstīt sarunas starp abām Korejām to centienos panākt atteikšanos no kodolieročiem Korejas pussalā; aicināt visus iesaistītos starptautiskos dalībniekus ar dialoga palīdzību aktīvi un pozitīvi sekmēt šā mērķa sasniegšanu;
ac) mudināt ANO Ģenerālo asambleju un ANO Drošības padomi apspriest jautājumu par spriedzi Dienvidķīnas jūrā, lai mudinātu visas iesaistītās puses pabeigt sarunas par rīcības kodeksu;
Programma „Sievietes, miers un drošība”
ad) aicināt visas dalībvalstis arī turpmāk atbalstīt un īstenot astoņas ANO Drošības padomes rezolūcijas[4], kuras veido programmu "Sievietes, miers un drošība", un virzīt darbu, lai panāktu pilnīgu dzimumu līdztiesību un nodrošinātu sieviešu līdzdalību, aizsardzību un tiesības visā konflikta ciklā, sākot no konfliktu novēršanas līdz pēckonflikta atjaunošanai, vienlaikus ievērojot uz cietušo vērstu pieeju, lai mazinātu turpmāko kaitējumu tām sievietēm un meitenēm, kuras tieši skāris konflikts;
ae) atgādināt, ka sieviešu līdzdalība miera procesos joprojām ir viens no vismazāk īstenotajiem programmas "Sievietes, miers un drošība" aspektiem, neraugoties uz to, ka drošības, politiskās un humanitārās krīzēs galvenokārt cieš tieši sievietes; uzsvērt, ka nav sasniegts ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību sākotnējais mērķis, proti, aizsargāt sievietes un būtiski palielināt viņu līdzdalību politiskajos un lēmumu pieņemšanas procesos; atgādināt, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pamatprincipiem un ka tās veicināšana ir viens no Savienības galvenajiem mērķiem; turpināt veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un nediskriminēšanu, kā arī aktīvi veicināt atbalstu turpmākajiem pasākumiem, kas ir vērsti pret LGBTI tiesību pārkāpumiem; iekļaut visos lēmumu pieņemšanas līmeņos un procesos arī visneaizsargātākos cilvēkus;
af) atgādināt, ka bruņotos konfliktos neaizsargāti ir gan vīrieši, gan sievietes, taču sievietēm tajos draud lielāks ekonomiskās un seksuālas izmantošanas, piespiedu darba, pārvietošanas un aizturēšanas risks un tāda seksuālā vardarbība kā izvarošana, kas tiek izmantota kā taktika karā un ir uzskatāma par kara noziegumu; nodrošināt drošu medicīnisko palīdzību kara laikā notikušas izvarošanas gadījumā; aicināt stiprināt nepilngadīgo, sieviešu, meiteņu un vecu cilvēku aizsardzību konflikta situācijās, īpaši saistībā ar seksuālo vardarbību, bērnu laulībām, agrīnām laulībām un piespiedu laulībām, kā arī stiprināt cietušo vīriešu un zēnu aizsardzību, kuru patiesais skaits konfliktu skartajos reģionos saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem un starptautiskajiem pētījumiem ir daudz lielāks[5]; mudināt visas ANO dalībvalstis nodrošināt visus vajadzīgos finanšu resursus un cilvēkresursus, lai palīdzētu konflikta zonās esošajiem iedzīvotājiem;
ag) aicināt ANO izveidot efektīvas procedūras ziņošanai par problēmām vai pierādījumiem attiecībā uz pārkāpumiem, krāpšanu, korupciju un pilnvaru pārkāpumiem saistībā ar ANO militārā un civilā personāla veiktajām darbībām miera uzturēšanas misiju laikā un risināt šos gadījumus, savlaicīgi veicot īpašu izmeklēšanu; nekavējoties mainīt joprojām pastāvošo situāciju, kad tiesvedības ierosināšana par iespējamiem pārkāpumiem ir tikai brīvprātīgs pasākums un ir atkarīga no karaspēku nodrošinošās valsts; nekavējoties risināt visus aspektus, kas minēti ANO 2015. gada 15. maija novērtējuma ziņojumā par izpildes un novēršanas pasākumiem saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas darbinieku un miera uzturēšanas operācijās iesaistīto darbinieku veiktu seksuālu izmantošanu un vardarbību un saukt vainīgos pie atbildības; nekavējoties un apņēmīgi izmeklēt, nodot kriminālvajāšanai un sodīt visus militāros un civilos darbiniekus, kas veikuši seksuālu vardarbību; veicināt ANO miera uzturēšanas personāla tālākizglītošanu par Starptautisko protokolu seksuālas vardarbības konflikta apstākļos dokumentēšanai un izmeklēšanai, lai uzlabotu zināšanas par seksuālās vardarbības jautājumiem;
ah) atbalstīt un stiprināt starptautiskos centienus ANO ietvaros, lai nodrošinātu dzimumu analīzi, kā arī dzimumu aspekta un cilvēktiesību iekļaušanu visās ANO darbībās, īpaši miera uzturēšanas operācijās, humānās palīdzības operācijās, pēckonflikta atjaunošanas un izlīguma procesos; izstrādāt rādītājus un īstenot uzraudzības instrumentus, lai vērtētu progresu attiecībā uz sieviešu dalību miera un drošības veidošanā, tostarp miera uzturēšanas operācijās, un nodrošinātu pārskatatbildību, kā arī efektīvi sadarboties ar vietējām kopienām un nodrošināt uzlabojumus kultūras un uzvedības ziņā, kas atbilst arī ANO ģenerālsekretāra augsta līmeņa darba grupas sieviešu ekonomisko iespēju palielināšanas jautājumos centieniem; nodrošināt, ka ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2242 par sievietēm, mieru un drošību īstenošana ir saistīta ar pienācīga finansējuma piešķiršanu palīdz panākt, ka sievietes kļūst par galveno elementu visos centienos pievērsties globāliem izaicinājumiem, tostarp arvien pieaugošajam vardarbīgajam ekstrēmismam, konfliktu novēršanai un mediācijai, humanitārajām krīzēm, nabadzībai, klimata pārmaiņām, migrācijai, ilgtspējīgai attīstībai, mieram un drošībai;
ai) atbalstīt un stiprināt starptautiskos ar ANO atbalstu īstenotos centienus, lai izbeigtu bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos, un efektīvāk novērst konfliktu un pēckonflikta situāciju ietekmi uz meitenēm; atbalstīt ANO darba grupas bērnu un bruņoto konfliktu jautājumos darbību, lai pamatīgāk atbalstītu to jauniešu tiesības, kurus ir skāris karš, un atbalstītu ANO kampaņu "Bērni, nevis kareivji", lai izbeigtu valdību bruņoto spēku un nevalstisko dalībnieku īstenotu bērnu vervēšanu un izmantošanu konfliktos;
aj) saglabāt apņemšanos, lai ANO uzraudzītu un efektīvi īstenotu iniciatīvu "Spotlight", kuras mērķis ir izbeigt jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm;
Konfliktu novēršana un mediācija
ak) nodrošināt visas iespējas aktīvi atbalstīt ANO ģenerālsekretāra prioritātes konfliktu novēršanā, mazināšanā un mediācijā[6], izmantojot tādas iniciatīvas kā augsta līmeņa konsultatīvās padomes mediācijas jautājumos izveide un saskaņojot tās ar ANO īpašo politisko misiju un Miera veidošanas fonda instrumentu prioritātēm; nodrošināt, ka cilvēktiesības ir konfliktu novēršanas un mediācijas politikas pamatā;
al) stiprināt ES un ANO prioritāšu operatīvo aspektu konfliktu novēršanā un mazināšanā, tostarp nodrošinot pieredzējušu mediatoru un mediācijas padomdevēju, kā arī sieviešu sūtņu un augstākā līmeņa ierēdņu, pieejamību, kā arī nodrošināt ANO politisko, humānās palīdzības, drošības un attīstības instrumentu efektīvāku saskaņošanu;
am) ņemt vērā to, ka pie miera sarunu galda, kur tiek pieņemti īpaši svarīgi lēmumi par pēckonflikta atjaunošanu un pārvaldību, sievietes ir acīmredzami nepietiekami pārstāvētas, neraugoties uz to, ka gadījumos, kad sievietēm ir uzticēta skaidri noteikta loma miera procesos, ir par 20 % lielāka varbūtība, ka līgums ilgs vismaz 2 gadus, un par 35 % lielāka varbūtība, ka līgums ilgs vismaz 15 gadus;
an) stingri atbalstīt programmu "Jaunatne, miers un drošība" un tās mērķi piešķirt jauniešiem lielākas viedokļa paušanas iespējas lēmumu pieņemšanā vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī; līdz ar to atbalstīt tādu mehānismu izveidi, kas sniegtu iespēju jauniešiem jēgpilni piedalīties miera procesos;
ao) turpināt stiprināt ES un ANO sadarbību, izstrādājot instrumentus, lai novērstu ar vēlēšanām saistītās vardarbības atkārtotās problēmas, tostarp izmantojot EP deputātu pieredzi saistībā ar EP vēlēšanu novērošanas misijām un parlamentāro pirmsvēlēšanu dialogu ar politiskajām partijām, lai nodrošinātu lielāku uzticamību vēlēšanām šajās valstīs, cenšoties stiprināt to demokrātiskos procesus, kā arī sniegt spēcīgu vēstījumu tiem, kuri cenšas ļaunprātīgi izmantot šo sistēmu;
ap) atgādināt par ES būtisko ieguldījumu (ārējie finansēšanas instrumenti) ANO sistēmā, tostarp globālā miera, tiesiskuma un cilvēktiesību un attīstības programmas nodrošināšanai;
aq) stingri atbalstīt ANO ģenerālsekretāra priekšlikumus padarīt ANO attīstības sistēmu efektīvāku un formulēt atbalstošu nostāju, ņemot vērā ierosināto finansēšanas paktu, pretī prasot nodrošināt lielāku efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību;
Ieroču neizplatīšana, kontrole un atbruņošanās
ar) sistemātiski atbalstīt visas ANO darbības, kas saistītas ar atbruņošanos, uzticības veidošanu, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu un izplatīšanas apkarošanu, tostarp ar valstu vai nevalstisko dalībnieku īstenotu ķīmisko ieroču attīstīšanu, ražošanu, iegādi, uzkrāšanu, glabāšanu, nodošanu vai lietošanu;
as) paust bažas par pašreizējās ieroču kontroles un atbruņošanās sistēmas un tās juridisko instrumentu pavājināšanos; atbalstīt visus centienus no jauna darba kārtībā iekļaut ieroču kontroles un atbruņošanās jautājumus, tostarp atjaunojot Atbruņošanās konferenci; veicināt kodolieroču neizplatīšanu 2020. gada pārskatīšanas procesā, nekavējoties nodrošinot Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu stāšanos spēkā; censties panākt Ķīmisko ieroču konvencijas piemērošanu; atkārtoti apstiprināt apņemšanos īstenot šīs konvencijas mērķus un mudināt visas ANO dalībvalstis to ratificēt vai tai pievienoties; stiprināt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju (OPCW) un tās darbu, nodrošinot tās mērķu izpildei pietiekamus finanšu un personāla resursus; nodrošināt vainīgo saukšanu pie atbildības gadījumos, kad tiek ziņots par ķīmisko ieroču izmantošanu; nodrošināt saukšanu pie atbildības par atbruņošanās un ieroču kontroles līgumu pārkāpumiem, izmantojot pašreizējos ieroču kontroles un atbruņošanās instrumentu mehānismus; atbalstīt Līgumu par kodolieroču aizliegumu, ko 2017. gadā atbalstīja 122 ANO dalībvalstis, un strādāt pie tā, lai šo līgumu parakstītu un ratificētu visas ANO dalībvalstis; nekavējoties panākt progresu kodolatbruņošanās jomā gan reģionālā, gan globālā līmenī, ievērojot Eiropas Parlamenta 2016. gada 27. oktobra rezolūciju, kurā visas ES dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferenci sarunām par juridiski saistoša kodolieroču aizlieguma instrumenta izstrādi; atbalstīt ANO centienus nepieļaut, ka nevalstiskie dalībnieki un teroristu grupējumi attīsta, ražo, iegādājas vai pārsūta masu iznīcināšanas ieročus un to piegādes sistēmas; pieprasīt pilnīgu atbilstību Kodolieroču neizplatīšanas līgumam (KNL), Ķīmisko ieroču konvencijai un Bioloģisko ieroču konvencijai;
at) pilnībā īstenot Ieroču tirdzniecības līgumu (ITL) un mudināt visas ANO dalībvalstis to ratificēt vai tam pievienoties;
au) strādāt, lai īstenotu efektīvāku rīcību pret ieroču un munīcijas, tostarp kājnieku ieroču un vieglo ieroču, novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību, īpaši izstrādājot ieroču izsekojamības sistēmu; pieprasīt ANO locekļiem aktīvi rīkoties, lai panāktu pilnīgu globālu atbruņošanos un novērstu bruņošanās sacensību;
av) pievērst īpašu uzmanību tehnoloģiju attīstībai robotu apbruņošanas jomā un jo īpaši attiecībā uz bruņotiem robotiem un droniem un to atbilstību starptautiskajām tiesībām; saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām izveidot tiesisko regulējumu par droniem un bruņotiem robotiem, lai novērstu, ka valstu un nevalstiskie dalībnieki šīs tehnoloģijas ļaunprātīgi izmanto nelikumīgās darbībās; veicināt efektīva sarunu procesa uzsākšanu par dronu un bruņotu robotu aizliegumu, ar kuriem iespējams veikt uzbrukumus bez cilvēka iesaistes; veicināt ANO balstītu tiesisko regulējumu, kurā būtu stingri noteikts, ka bruņotu dronu izmantošanā ir jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības; asi nosodīt plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus; aicināt panākt, lai labāk tiek aizsargātas cilvēktiesības un pamatbrīvības ikvienā to izpausmes dimensijā, tostarp saistībā ar jaunajām tehnoloģijām; strādāt pie tādu ieroču sistēmu aizlieguma noteikšanas, kurās cilvēks nekontrolē spēka pielietošanu, kā Parlaments jau vairākkārt ir prasījis, un, gatavojoties sanāksmēm ANO līmenī, nekavējoties izstrādāt un pieņemt kopēju nostāju jautājumā par autonomo ieroču sistēmām un attiecīgajos forumos paust vienotu nostāju un atbilstoši rīkoties;
aw) mudināt visas ANO dalībvalstis parakstīt un ratificēt Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu;
ax) ņemot vērā ANO Vides asamblejas Rezolūciju UNEP/EA.3/Res.1 un ANO Cilvēktiesību padomes Rezolūciju Nr. 34/20, strādāt pie tā, lai precizētu un noteiktu pēckonflikta saistības tāda piesārņojuma attīrīšanā un pārvaldībā, ko ir izraisījusi noplicināta urāna ieroču izmantošana, un palīdzības sniegšanā kopienām, kuras ir skārusi to izmantošana;
Cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums
ay) atgādināt, ka cilvēktiesības ir nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un saistītas; aicināt ES un ANO ne tikai asi nosodīt satraucošo globālo tendenci marginalizēt un noliegt cilvēktiesības un demokrātiju, tādējādi vēršoties pret visām negatīvajām tendencēm, tostarp attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanu visā pasaulē, bet arī efektīvi izmantot to rīcībā esošos juridiskos instrumentus, jo īpaši asociācijas nolīgumu, ko ES noslēgusi ar trešām valstīm, 2. pantu; mudināt visas ANO dalībvalstis ratificēt un efektīvi īstenot visas galvenās ANO cilvēktiesību konvencijas, tostarp ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un tās fakultatīvo protokolu, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām fakultatīvos protokolus, ar kuriem izveido sūdzību un izmeklēšanas mehānismus, un izpildīt šajos instrumentos paredzētos ziņošanas pienākumus un apņemšanos labticīgi sadarboties ar ANO cilvēktiesību mehānismiem; pievērst uzmanību tam, ka visā pasaulē notiek vēršanās pret cilvēktiesību aizstāvjiem un demokratizācijas atbalstītājiem;
az) nodrošināt, ka cilvēktiesību reformas arī turpmāk tiek pilnībā integrētas ANO trijos reformu pīlāros; atbalstīt cilvēktiesību dimensijas iekļaušanu Apvienoto Nāciju Organizācijas darbā;
aaa) veicināt deisma un teisma sekotāju brīvību, kā arī to personu brīvību, kuras uzskata sevi par ateistiem, agnostiķiem, humānistiem un brīvdomātājiem;
aab) turpināt atbalstīt reliģijas vai pārliecības brīvību; prasīt pastiprināt centienus aizsargāt reliģisko un citu minoritāšu tiesības; aicināt uzlabot reliģisko minoritāšu aizsardzību pret vajāšanām un vardarbību; aicināt atcelt likumus, kuros zaimošana vai atteikšanās no ticības var tikt atzīta par kriminālnoziegumiem, kas var kalpot par aizbildinājumu reliģisko minoritāšu un neticīgo vajāšanai; atbalstīt ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos darbu; aktīvi strādāt, lai ANO atzītu ISIS/Daesh pastrādāto genocīdu pret reliģiskajām un citām minoritātēm, un lai Starptautiskajai Krimināltiesai tiktu nodotas lietas par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un genocīdu;
aac) mudināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi uzraudzīt cilvēktiesību ievērošanu tās dalībvalstīs, lai nepieļautu pagātnes kļūdu atkārtošanos, piemēram, piešķirot dalībvalsts statusu valstīm, kurās būtiski tiek pārkāptas cilvēktiesības un kuras ieņem antisemītisku politisko nostāju;
aad) mudināt visas ANO dalībvalstis nodrošināt iespēju saviem iedzīvotājiem pilnībā iesaistīties politiskajos, sociālajos un ekonomikas procesos, tostarp izmantot reliģijas vai pārliecības brīvību, tos nediskriminējot;
aae) prasīt visām valstu un starptautiskajām iestādēm nekavējoties pieņemt saistošus instrumentus, kas paredzēti cilvēktiesību efektīvai aizsardzībai, un nodrošināt visu no starptautiskajiem noteikumiem izrietošo valstu un starptautisko saistību pilnīgu piemērošanu; atgādināt par ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) nozīmīgumu; atgādināt par Ģenerālās asamblejas pienākumu ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) locekļu ievēlēšanā ņemt vērā to, kā kandidāti ievēro cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas veicināšanu un aizsardzību; aicināt izstrādāt skaidrus uz rezultātiem balstītus cilvēktiesību ievērošanas kritērijus dalībai UNHRC;
aaf) pauž nožēlu par ASV lēmumu izstāties no UNHRC; atgādina par ES līdzdalību un atbalstu šai neaizvietojamai cilvēktiesību struktūrai un mudina ASV administrāciju pārskatīt savu lēmumu;
aag) mudināt visas valstis, tostarp ES dalībvalstis, drīz ratificēt Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām fakultatīvo protokolu, ar ko nosaka sūdzību iesniegšanas un to izmeklēšanas mehānismu;
aah) kopā ar visām ANO dalībvalstīm strādāt pie tā, lai tiktu ievēroti vārda brīvības principi, kā minēts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantā, un uzsvērt preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības nozīmi funkcionējošā sabiedrībā un katra tās pilsoņa nozīmi; uzsvērt plašsaziņas līdzekļu, plurālisma un plašsaziņas līdzekļu neatkarības un drošības svarīgo nozīmi jauno problēmu pārvarēšanā; sākt debates par to, lai tiktu atrasts pareizais līdzsvars starp plašsaziņas līdzekļu brīvības un vārda brīvības aizsardzību un cīņu pret nepatiesas informācijas izplatīšanu; censties aizsargāt žurnālistus, kuri izmeklē korupcijas lietas, kuru dēļ viņu dzīvībai draud briesmas;
aai) turpināt cieši iestāties par nāvessoda izskaušanas veicināšanu visā pasaulē; turpināt atbalstīt nulles toleranci nāvessoda izpildei; aicināt noteikt moratoriju nāvessoda izpildei un turpināt strādāt pie tā vispārējas atcelšanas; nosodīt to, ka aizvien biežāk tiek piespriesti nāvessodi par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotikām, un prasa pieņemt likumus, ar ko par šādiem nodarījumiem pārstātu piemērot nāvessodu un tā tūlītēju izpildi;
aaj) atbalstīt un stiprināt starptautiskos centienus ANO ietvaros, lai nodrošinātu dzimumu analīzi, kā arī dzimumu aspekta un cilvēktiesību iekļaušanu visās ANO darbībās; aicināt likvidēt jebkādu vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, ņemot vērā arī diskrimināciju, kas saistīta ar dzimumidentitāti; atbalstīt un aizsargāt lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) tiesību aizsardzību un aicināt atcelt ANO dalībvalstu tiesību aktus, kuros paredzēta kriminālatbildība seksualitātes vai dzimumidentitātes dēļ; aicināt Drošības padomi turpināt risināt jautājumus saistībā ar LGBTI tiesībām un tās stiprināt;
aak) stiprināt Starptautiskās krimināltiesas (SKT) un starptautiskās krimināltiesiskās sistēmas nozīmi, lai veicinātu pārskatatbildību un izbeigtu nesodāmību; nodrošināt SKT spēcīgu diplomātisko, politisko un finansiālo atbalstu; aicināt visas ANO dalībvalstis pievienoties Starptautiskajai krimināltiesai, ratificējot un piemērojot Romas statūtus, un mudināt ratificēt Kampalas grozījumus; aicināt tos, kuri izstājas no SKT, mainīt savu lēmumu; atbalstīt SKT kā galveno iestādi, kas sauc pie atbildīgas vainīgos un palīdz cietušajiem panākt taisnību, un mudināt izveidot ciešu dialogu un sadarbību starp SKT, ANO un tās aģentūrām un ANO Drošības padomi;
aal) asi nosodīt tiesu iestāžu īstenoto cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu, aizturēšanu, nogalināšanu, draudu izteikšanu un iebiedēšanu visā pasaulē par to, ka tie leģitīmi veic savu darbu cilvēktiesību jomā; pieprasīt starptautisku centienu īstenošanu, lai nodrošinātu aizsardzību un atbalstu apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem un ļautu viņiem darīt savu darbu; pieņemt tādu politiku, kurā sistemātiski un nepārprotami tiktu nosodītas cilvēktiesību aizstāvju slepkavības un visi mēģinājumi pakļaut viņus jebkādai vardarbībai, vajāšanai, draudiem, iebiedēšanai, pazušanai, apcietināšanai vai patvaļīgai aizturēšanai, kā arī nosodīt tos, kas izdara vai pieļauj šādus noziegumus, un pastiprināt publisko diplomātiju, paužot pilnīgu atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem; uzsvērt, ka cilvēktiesību aizstāvji un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti ir nozīmīgi ilgtspējīgas attīstības veicinātāji; prasīt dalībvalstīm pieņemt politiku, kas nodrošinātu aizsardzību un atbalstu apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem; atzīt, ka aizvien lielākas briesmas draud cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri darbojas tādās jomās kā vides aizsardzība, tiesības uz zemi un pirmiedzīvotāju tiesības;
aam) ņemot vērā ES tiesību aktu kopumu korupcijas apkarošanas jomā, apņemties veicināt un pastiprināt pretkorupcijas pasākumu iekļaušanu ANO programmās;
aan) prasīt, lai ES un tās dalībvalstis sadarbojas ar saviem partneriem, īstenojot ANO pamatprincipus uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, mudinot visas valstis, tostarp ES dalībvalstis, izstrādāt un īstenot valstu rīcības plānus, nosakot pienākumu uzņēmumiem nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu; atkārtoti paust savu prasību ES un tās dalībvalstīm aktīvi un konstruktīvi iesaistīties tāda juridiski saistoša starptautiska instrumenta pēc iespējas drīzā izveidē, kas starptautisko cilvēktiesību jomā regulētu pārnacionālu korporāciju un citu uzņēmumu darbības, lai novērstu un izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus, nodrošinātu tiesisko aizsardzību un piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kad notiek šādi pārkāpumi; atbalstīt saistošu ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību līguma, kura mērķis būtu nodrošināt korporatīvo pārskatatbildību; šā iemesla dēļ novērtēt atzinīgi ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumu darba grupas paveikto darbu un atgādināt, ka ANO, ES un tās dalībvalstīm ir konstruktīvi jāsadarbojas, lai paātrinātu šīs sarunas un novērstu atlikušās ES bažas;
aao) pastiprināt centienus Starptautiskās alianses pret tādu preču tirdzniecību, kuras var izmantot spīdzināšanai, ietvaros, kuras izveidošanu ierosināja ES kopā ar reģionālajiem partneriem; izveidot starptautisku fondu, lai palīdzētu valstīm izstrādāt un īstenot tiesību aktus, ar kuriem tiek aizliegta tādu preču tirdzniecība, kuras var izmantot spīdzināšanai un nāvessoda izpildei; atbalstīt tāda starptautiska instrumenta izveidi, ar ko tiktu aizliegta šādu preču tirdzniecība, izmantojot pieredzi, kas šajā jautājumā ir iegūta, īstenojot ES (Padomes) Regulu (EK) Nr. 1236/2005;
aap) nodrošināt, ka sievietēm ir piekļuve ģimenes plānošanai un visiem valsts nodrošinātiem un vispārējiem seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un tiesībām, tostarp mūsdienīgai kontracepcijai un droša un likumīga aborta iespējai; uzsver to, ka universālā piekļuve veselībai, īpaši seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un ar to saistītās tiesības, ir cilvēka pamattiesības, tādējādi vēršoties pret Global Gag Rule, ko 2017. gada sākumā atjaunoja Amerikas Savienoto Valstu valdība;
aaq) atbalstīt cilvēktiesībās pamatotu pieeju invaliditātei riska situācijās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD);
aar) ņemt vērā, ka romi ir viena no visvairāk diskriminētajām minoritātēm pasaulē un ka vairākās valstīs šī diskriminācija kļūst aizvien plašāka; atgādināt, ka romi dzīvo visos kontinentos un tādēļ šī diskriminācija ir globāla problēma; aicināt ANO iecelt īpašo referentu romu jautājumos, lai veicinātu izpratni un nodrošinātu, ka ANO programmas sasniedz arī romus;
aas) aicināt ANO dalībvalstis, tostarp ES dalībvalstis, īstenot ANO īpašā referenta jautājumos par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un saistītās neiecietības mūsdienu izpausmēm ieteikumus;
Globālie pakti par migrāciju un bēgļiem
aat) pilnībā atbalstīt ANO virzītos centienus risināt sarunas par diviem globālajiem paktiem par migrāciju un bēgļiem, kuru pamatā ir 2016. gada septembrī pieņemtā Ņujorkas deklarācija par bēgļiem un migrantiem, lai starptautiskā reakcija uz šīm problēmām būtu efektīvāka, un atbilstošo procesu, lai izstrādātu pasaules mēroga pārvaldības režīmu, uzlabotu koordināciju attiecībā uz starptautisko migrāciju, cilvēku mobilitāti, liela bēgļu skaita pārvietošanos un ieilgušām bēgļu situācijām un ieviestu ilgtspējīgus risinājumus un pieejas, lai skaidri izklāstītu, cik svarīgi ir aizsargāt bēgļu un migrantu tiesības; aicina ES dalībvalstis apvienoties šādā nostājā un aktīvi aizstāvēt un virzīt sarunas par šo svarīgo jautājumu; atgādināt, ka ilgtspējīgas attīstības mērķos, kas ietverti ANO programmā 2030. gadam, ir atzīts, ka plānota un labi pārvaldīta migrācijas politika var palīdzēt sasniegt ilgtspējīgu attīstību un iekļaujošu izaugsmi, kā arī samazināt nevienlīdzību valstu iekšienē un starp valstīm;
aau) censties panākt vērienīgus un līdzsvarotus noteikumus, kas veicina efektīvāku starptautisko sadarbību un taisnīgāku un paredzamāku globālo atbildības sadali, risinot ar migrācijas kustībām un piespiedu pārvietošanos saistītos jautājumus un nodrošinot pienācīgu atbalstu bēgļiem visā pasaulē;
aav) atbalstīt visus centienus nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu palīdzību jaunattīstības valstīm, kuras uzņem lielu skaitu bēgļu, un nodrošināt, ka bēgļiem tiek piedāvāti ilgtspējīgi risinājumi, tostarp kļūt patstāvīgiem un tikt integrētiem sabiedrībā, kurā tie dzīvo; atgādināt, ka globālā pakta īstenošana sniedz unikālu iespēju stiprināt saikni starp humānās palīdzības politiku un attīstības politiku;
aaw) nodrošināt, ka globālie pakti ir vērsti uz cilvēkiem un balstās uz cilvēktiesībām un ka tie paredz ilgtermiņa ilgtspējīgus un visaptverošus pasākumus visu iesaistīto pušu interesēs; pievērst īpašu uzmanību migrantiem, kuri ir neaizsargāti, piemēram, bērniem, apdraudētām sievietēm, cilvēku tirdzniecības upuriem un invalīdiem, un citām riska grupām, piemēram, LGBTI kopienai, uzsverot, ka migrācijas politikas veidošanā ir svarīgi ņemt vērā visus aspektus, lai varētu pienācīgi reaģēt arī uz īpašajām vajadzībām; uzsvērt nepieciešamību pilnībā izstrādāt tādu atjaunotu un horizontālu dzimumperspektīvu attiecībā uz kopēju starptautisku rīcību bēgļu jautājumā, kas risina sieviešu īpašās aizsardzības vajadzības, tostarp apkarojot vardarbību pret sievietēm, kā arī uzlabo viņu spējas un prasmes atjaunošanas un izlīguma jomā; aicināt ANO dalībvalstis nodrošināt atsevišķu apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm kā būtisku elementu globālajā paktā saskaņā ar 5. ilgtspējīgas attīstības mērķi;
aax) pieprasīt pielikt lielākas pūles novērst neatbilstīgu migrāciju un apkarot cilvēku kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, īpaši cīnoties pret kriminālajiem tīkliem, laikus un efektīvi apkopojot attiecīgo izlūkošanas informāciju; pilnveidot cietušo identificēšanas un aizsardzības metodes un stiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai izsekotu, atsavinātu un atgūtu ienākumus no šajā nozarē veiktajām noziedzīgajām darbībām; ANO līmenī uzstāt uz to, ka ir svarīgi ratificēt un pilnībā īstenot ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās protokolus, lai apkarotu migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem un novērstu, apkarotu un sodītu cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecību;
aay) nodrošināt, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta sievietēm bēglēm un patvēruma meklētājām, kuras ir pakļautas dažāda veida diskriminācijai un ir daudz neaizsargātākas pret seksuālo un dzimuma vardarbību gan savās izcelsmes valstīs, gan arī ceļā uz drošāku galamērķi; atgādināt, ka sievietēm un meitenēm, kas meklē patvērumu, ir īpašas vajadzības un no vīriešiem atšķirīgas bažas, un līdz ar to visās patvēruma politikas nostādnēs un procedūrās ir jāņem vērā dzimumu līdztiesības aspekts un individuāla pieeja; aicināt stiprināt bērnu aizsardzības sistēmas un atbalstīt konkrētus pasākumus bēgļu un migrantu bērnu interesēs atbilstīgi Konvencijai par bērna tiesībām;
aaz) risināt tādu plaši izplatītu parādību kā bezvalstniecība, kas rada akūtas problēmas cilvēktiesību jomā; nodrošināt, ka šis jautājums tiek pienācīgi risināts pašreizējās sarunās par globālo paktu;
aba) arī turpmāk sniegt un palielināt atbalstu, kā arī finanšu atbalstu, UNHCR, lai tas var īstenot savas starptautiskās pilnvaras bēgļu aizsardzībā, tostarp pie noziedzīgiem grupējumiem piederošu un tādu indivīdu aizsardzībā, kuri ir iesaistīti cilvēku tirdzniecībā un cilvēku kontrabandā izcelsmes un tranzīta valstīs;
abb) sniegt palīdzību Austrumu partnerības valstīm to problēmu risināšanā, ar kurām tās ir saskārušās iedzīvotāju masveida piespiedu iekšējās pārvietošanas dēļ no konfliktu skartajiem reģioniem, un veikt mērķtiecīgus pasākumus pārvietoto personu tiesību, tostarp viņu atgriešanās tiesību, tiesību uz īpašumu un tiesību uz personīgo drošību, aizsardzībai un atjaunošanai;
abc) turpināt uzsvērt meiteņu un sieviešu izglītības ārkārtīgi lielo nozīmi ekonomisko iespēju radīšanā;
abd) atkārtoti paust nopietnas bažas par to, ka vairāki simti tūkstošu iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu, kas ieilgušo konfliktu dēļ pameta savu dzimto vietu, joprojām ir pārvietoti, un atkārtoti apstiprināt visu iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu tiesības atgriezties savā izcelsmes vietā drošībā un cilvēka cieņai atbilstošos apstākļos;
abe) uzstāt uz nepieciešamību piešķirt finansējumu, kas īpaši paredzēts sieviešu līdzdalībai starptautiskajos lēmumu pieņemšanas procesos;
Attīstība
abf) īstenot vērienīgo ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus; uzsvērt ES vadošo nozīmi tāda procesa īstenošanā, kura rezultātā tika pieņemta ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un Adisabebas rīcības programma; veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu ANO programmas 2030. gadam un Adisabebas rīcības programmas kā svarīgu attīstības instrumentu efektīvu īstenošanu; nodrošināt, ka ANO programmas 2030. gadam īstenošanas procesā ES un ANO ir galvenās dalībnieces nabadzības izskaušanā un visas sabiedrības labklājības radīšanā, nevienlīdzības novēršanā, drošākas un taisnīgākas pasaules izveidē, kā arī cīņu pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzībā;
abg) veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu ANO programmas 2030. gadam un 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu kā svarīgu novēršanas un ilgtspējīgas attīstības instrumentu īstenošanu; mudināt un atbalstīt valstis uzņemties iniciatīvu un izveidot valstu programmas 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai; aicināt ANO dalībvalstis pārorientēt valsts budžetu atbilstīgi ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanai; vēlreiz uzsvērt, ka ES joprojām ir pasaulē vadošā līdzekļu devēja palīdzībai attīstības jomā, nodrošinot EUR 75,7 miljardus, un sekmēt ES kolektīvā atbalsta nepārtrauktu palielināšanu, kas ir pamatā dalībvalstu pastāvīgajiem centieniem veicināt mieru, uzplaukumu un ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē; prasīt ANO dalībvalstīm izpildīt savas saistības attīstības palīdzības sniegšanā un aicināt pieņemt stingru rādītāju sistēmu un izmantot statistikas datus, lai novērtētu jaunattīstības valstu situāciju, uzraudzītu panākto progresu un nodrošinātu pārskatatbildību; īstenot centienus, lai panāktu attīstības politikas saskaņotību visās ES politikas jomās, tādējādi būtiski veicinot IAM sasniegšanu, un uzstāt, lai arī ANO līmenī politika tiktu labāk saskaņota atbilstīgi 17. mērķim;
Klimata pārmaiņas un klimata diplomātija
abh) vēlreiz apliecināt ES apņemšanos pildīt Parīzes nolīgumu, mudināt visas ANO dalībvalstis to ratificēt un efektīvi īstenot, kā arī uzsvērt, ka Parīzes nolīgums ir jāīsteno visā pasaulē un visām ANO dalībvalstīm; atkārtoti apstiprināt nepieciešamību pieņemt vērienīgu ES klimata politiku un ES gatavību palielināt pašreizējo ES nacionāli noteikto devumu 2030. gadam, kā arī savlaicīgi izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju 2050. gadam un atbalstīt visas iniciatīvas, kas uz to virzītas; censties īstenot efektīvākus pasākumus vides ilgtspējas nodrošināšanai, jo īpaši cīņā pret klimata pārmaiņām, veicinot tādus starptautiskus pasākumus un darbības, kas vērstas uz vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu; noteikt vēl vērienīgākus emisiju samazinājumus un uzsvērt ES kā pasaules mēroga līderes nozīmi rīcības īstenošanā klimata politikas jomā;
abi) atkārtoti uzsvērt, ka rīcība klimata politikas jomā ir Eiropas Savienības galvenā prioritāte; nodrošināt, ka ES saglabā vadošo vietu cīņā pret klimata pārmaiņām un turpina sadarbību šajā jomā ar ANO; aicināt visas ANO dalībvalstis ievērot Parīzes nolīgumu un nodrošināt, ka tiek strauji īstenoti lēmumi, kas pieņemti 2016. gada ANO Klimata pārmaiņu konferencē; pastiprināt centienus no jauna iesaistīt ASV daudzpusējā sadarbībā klimata pārmaiņu jomā;
abj) būt proaktīvam partnerim, kas atbalsta visus ANO centienus veicināt globālas partnerības klimata pārmaiņu problēmu novēršanai, uzsverot, ka klimata jautājumu risināšana var kalpot kā sākumpunkts diplomātisko attiecību izveidei ar partnervalstīm, ar kurām ES ir būtiski strīdīga nostāja citos darba kārtības jautājumos, tādējādi nodrošinot iespēju veicināt stabilitāti un mieru;
abk) palielināt klimata diplomātijas pasākumus, izveidojot visaptverošu klimata diplomātijas stratēģiju, un iekļaut klimata aspektus visās ES ārējās darbības jomās, tostarp tirdzniecības, attīstības sadarbības, humānās palīdzības, kā arī drošības un aizsardzības jomā, ņemot vērā to, ka vides ziņā neilgtspējīga sistēma rada nestabilitāti; izveidot spēcīgu valstu un nevalstisko dalībnieku apvienību, kura turpinās atbalstīt un veicināt mērķi ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2°C atzīmes, vienlaikus īstenojot centienus ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5°C;
abl) atgādināt, ka klimata pārmaiņas sievietes un vīriešus ietekmē atšķirīgi; uzsvērt, ka sievietes ir vairāk neaizsargātas un saskaras ar lielāku risku un slogu dažādu iemeslu dēļ — no nevienlīdzīgas piekļuves resursiem, izglītībai, darba iespējām un tiesībām uz zemi līdz sociālajām un kultūras normām; uzsvērt, ka tas būtu attiecīgi jāatspoguļo; nodrošināt, ka sievietēm ir būtiska nozīme mēģinājumos rast risinājumu, kā mazināt klimata pārmaiņu radītās sekas un kā tām pielāgoties, arī starptautiskajās sarunās klimata jomā, nolūkā izstrādāt dzimumsensitīvus reaģēšanas pasākumus, lai novērstu šo problēmu pamatā esošos nevienlīdzības veidus;
abm) aktīvi novērst visnelabvēlīgākās klimata pārmaiņu radītās sekas un nodrošināt pienācīgu aizsardzību cietušajiem, proti, ANO līmenī atzīstot aizsargājamās personas statusu klimata bēgļiem;
abn) atgādināt — tas, ka sievietēm ir ierobežota piekļuve ražošanas resursiem un kontrole pār tiem un ierobežotākas tiesības, vājina viņu iespējas ietekmēt lēmumus un politiku, kā tas oficiāli atzīts kopš 13. pušu konferences par klimata pārmaiņām (COP 13), kas notika 2007. gadā Bali;
abo) cieši sadarboties ar mazo salu valstīm un citām valstīm, kuras vissmagāk ietekmējušas klimata pārmaiņas, lai nodrošinātu, ka tās tiek uzklausītas un to vajadzības tiek ņemtas vērā dažādos ANO forumos;
abp) iesaistīties vispusīgās publiskās debatēs ar visām ANO dalībvalstīm par to, cik svarīgi ir ievērot konstitucionālos ierobežojumus attiecībā uz valsts prezidenta pilnvarām visā pasaulē;
2. uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijai un informēšanas nolūkā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai asamblejai un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0304.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493.
- [3] Eiropas Parlamenta 2018.gada 1. marta ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par džihādistu ienākumu avotu likvidēšanu — vēršanos pret terorisma finansēšanu, pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0059.
- [4] 1325 (2000), 1820 (2009); 1888 (2009); 1889 (2010); 1960 (2011); 2106 (2013); 2122 (2013) un 2242 (2015).
- [5] Pasaules Veselības organizācijas ziņojums par vardarbību un veselības stāvokli pasaulē (World Report on Violence and Health), Ženēva, 2002. gads, 154. lpp.; Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) "Diskusiju dokuments Nr. 2: bruņotos konfliktos pret vīriešiem un zēniem vērstas vardarbības raksturs, apmēri un motivācija" (Discussion paper 2: the nature, scope and motivation for sexual violence against men and boys in armed conflict), dokuments, ar kuru ANO OCHA iepazīstināja pētniecības sanāksmē par seksuālās vardarbības izmantošanu bruņotos konfliktos: nepilnību atklāšana pētniecībā informēšanai par efektīvākiem intervences veidiem (Use of Sexual Violence in Armed Conflict: Identifying Gaps in Research to Inform More Effective Interventions), 2008. gada 26. jūnijs.
- [6] Saskaņā ar ANO Drošības padomes 2017. gada 10. janvāra pirmo paziņojumu.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
20.6.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
29 9 20 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Wajid Khan, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Tamás Meszerics, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Alojz Peterle, Cristian Dan Preda, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Jean-Luc Schaffhauser, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Hilde Vautmans |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Asim Ademov, Andrea Bocskor, Reinhard Bütikofer, Neena Gill, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Takis Hadjigeorgiou, Jo Leinen, Urmas Paet, Mirja Vehkaperä, Željana Zovko |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Andor Deli, Monika Smolková |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
29 |
+ |
|
|
ALDE |
Petras Auštrevičius, Urmas Paet, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Mirja Vehkaperä |
|
|
EFDD |
Fabio Massimo Castaldo, Aymeric Chauprade |
|
|
PPE |
Sandra Kalniete |
|
|
S&D |
Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Neena Gill, Ana Gomes, Wajid Khan, Jo Leinen, Arne Lietz, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Monika Smolková, Elena Valenciano |
|
|
VERTS/ALE |
Reinhard Bütikofer, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Michel Reimon, Alyn Smith, Jordi Solé |
|
|
9 |
- |
|
|
ENF |
Mario Borghezio, Jean-Luc Schaffhauser |
|
|
NI |
James Carver, Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz |
|
|
PPE |
Andrea Bocskor, Andor Deli, Tunne Kelam, Cristian Dan Preda |
|
|
20 |
0 |
|
|
ECR |
Amjad Bashir, Bas Belder, Charles Tannock |
|
|
GUE/NGL |
Javier Couso Permuy, Takis Hadjigeorgiou, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo |
|
|
PPE |
Asim Ademov, Michèle Alliot-Marie, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Andrzej Grzyb, Eduard Kukan, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Alojz Peterle, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Željana Zovko |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas