ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu
22.2.2019 - (COM(2018)0630 – C8-0404/2018 – 2018/0328(COD)) - ***I
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Julia Reda
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu
(COM(2018)0630 – C8-0404/2018 – 2018/0328(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0630),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu un 188. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8 0404/2018),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019.gada 23. janvāra atzinumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0084/2019),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1) Mūsu ikdienas dzīvi un ekonomiku arvien vairāk nosaka digitālās tehnoloģijas, un iedzīvotāji arvien vairāk ir pakļauti nopietniem kiberincidentiem. Gan civilā infrastruktūra, gan militārās spējas ir atkarīgas no drošām digitālajām sistēmām, tāpēc nākotnē drošības līmeni cita starpā noteiks tehnoloģiju un industrijas nodrošinātā spēja uzlabot Savienības aizsargātību pret kiberdraudiem. |
1) Vairāk nekā 80 % Savienības iedzīvotāju ir pieslēgums internetam, mūsu ikdienas dzīvi un ekonomiku arvien vairāk nosaka digitālās tehnoloģijas, un iedzīvotāji arvien vairāk ir pakļauti nopietniem kiberincidentiem. Gan infrastruktūra, gan drošības spējas ir atkarīgas no drošām digitālajām sistēmām, tāpēc nākotnē drošības līmeni cita starpā noteiks kopējās noturības veicināšana un tehnoloģiju un industrijas nodrošinātā spēja uzlabot Savienības aizsargātību pret pastāvīgi mainīgiem kiberdraudiem. To var panākt, palielinot informētību par kiberdrošības draudiem, attīstot kompetences, spējas un iespējas visā Savienībā, pienācīgi ņemot vērā tehniskā nodrošinājuma un programmatūras infrastruktūras, tīklu, produktu un procesu mijiedarbību, kā arī ietekmi uz sabiedrību un ētiskajiem aspektiem un ar to saistītās bažas. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1a) Kibernoziedzība ir strauji augošs drauds Savienībai, tās iedzīvotājiem un ekonomikai. Vismaz vienu kiberincidentu 2017. gadā pieredzēja 80 % Eiropas uzņēmumu. “Wannacry” uzbrukums 2017. gada maijā skāra vairāk nekā 150 valstis un 230 000 IT sistēmas un būtiski ietekmēja kritiskās infrastruktūras, piemēram, slimnīcas. Tas uzsver nepieciešamību ieviest augstākos kiberdrošības standartus un holistiskus kiberdrošības risinājumus, iesaistot cilvēkus, produktus, procesus un tehnoloģijas Savienībā, kā arī nodrošināt Eiropai vadošās pozīcijas šajā jomā un digitālo autonomiju. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4) Valstu un valdību vadītāji Tallinas digitālajā samitā 2017. gada septembrī aicināja Savienību “līdz 2025. gadam kļūt par pasaules līderi kiberdrošības jomā, lai nodrošinātu mūsu pilsoņu, patērētāju un uzņēmumu uzticēšanos, pārliecību un aizsardzību tiešsaistē, kā arī nodrošinātu likumā reglamentētu bezmaksas internetu”. |
4) Valstu un valdību vadītāji Tallinas digitālajā samitā 2017. gada septembrī aicināja Savienību “līdz 2025. gadam kļūt par pasaules līderi kiberdrošības jomā, lai nodrošinātu mūsu pilsoņu, patērētāju un uzņēmumu uzticēšanos, pārliecību un aizsardzību tiešsaistē, kā arī nodrošinātu likumā reglamentētu, drošāku un bezmaksas internetu”, un apņēmās “vairāk izmantot atvērtā pirmkoda risinājumus un/vai atvērtus standartus, kad tiek izveidotas vai pārbūvētas IKT sistēmas un risinājumi (cita starpā, lai izvairītos no atkarības no viena pārdevēja), tostarp tos, kas izstrādāti un/vai veicināti ES sadarbspējas un standartizācijas programmās, piemēram, ISA2”. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4a) Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centram (“Kompetenču centrs”) būtu jāpalīdz palielināt tīkla un informācijas sistēmu, tostarp interneta un citas kritiskās infrastruktūras, kas vajadzīga sabiedrības funkcionēšanai, piemēram, transporta, veselības un banku sistēmām, noturību un uzticamību. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4b) Kompetenču centrā un tā darbībās būtu jāņem vērā Regulas (ES) 2019/XXX [Regulas (EK) Nr. 428/2009 pārstrādāta redakcija, kā ierosināts COM(2016)0616]1a īstenošana. |
|
|
__________________ |
|
|
1a Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (ES) 2019/..., ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (OV L ..., ..., ... lpp.). |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5) Būtiski tīklu un informācijas sistēmu traucējumi var ietekmēt atsevišķas dalībvalstis un Savienību kopumā. Tādējādi iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai tīklu un informācijas sistēmu drošība ir ārkārtīgi svarīga. Patlaban Savienība ir atkarīga no kiberdrošības pakalpojumu sniedzējiem ārpus Eiropas. Tomēr savu stratēģisko interešu nolūkā Savienībai jānodrošina būtisku kiberdrošības tehnoloģisko spēju saglabāšana un attīstīšana, lai aizsargātu savu digitālo vienoto tirgu un jo īpaši lai aizsargātu kritiskos tīklus un informācijas sistēmas, kā arī sniegtu svarīgākos kiberdrošības pakalpojumus. |
5) Būtiski tīklu un informācijas sistēmu traucējumi var ietekmēt atsevišķas dalībvalstis un Savienību kopumā. Tādējādi sabiedrībai un ekonomikai visā Savienībā tīklu un informācijas sistēmu augstākā līmeņa drošība ir ārkārtīgi svarīga. Patlaban Savienība ir atkarīga no kiberdrošības pakalpojumu sniedzējiem ārpus Eiropas. Tomēr savu stratēģisko interešu nolūkā Savienībai ir jānodrošina būtisku kiberdrošības tehnoloģisko spēju un iespēju saglabāšana un attīstīšana, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu datus, kritiskos tīklus un informācijas sistēmas, tostarp sabiedrības funkcionēšanai kritiski svarīgu infrastruktūru, piemēram, transporta sistēmas, veselības sistēmas un banku pakalpojumus, un digitālo vienoto tirgu, kā arī sniegtu svarīgākos kiberdrošības pakalpojumus. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6) Savienībā ir uzkrāta ievērojama lietpratība un pieredze kiberdrošības jomā saistībā ar pētniecību, tehnoloģijām un industriālo attīstību, taču industrijas un pētniecības kopienu centieni ir sadrumstaloti, turklāt tām trūkst saskaņotības un kopīga pamatuzdevuma, un tādējādi šajā nozarē tiek kavēta konkurētspēja. Šie centieni un lietpratība jāapkopo, jāapvieno tīklā un efektīvi jāizmanto, lai pastiprinātu un papildinātu jau esošus pētījumus, tehnoloģiskās un industriālās spējas Savienības un valstu līmenī. |
6) Savienībā ir uzkrāta ievērojama lietpratība un pieredze kiberdrošības jomā saistībā ar pētniecību, tehnoloģijām un industriālo attīstību, taču industrijas un pētniecības kopienu centieni ir sadrumstaloti, turklāt tām trūkst saskaņotības un kopīga pamatuzdevuma, un tādējādi šajā nozarē tiek kavēta konkurētspēja un kritisku datu, tīklu un sistēmu efektīva aizsardzība. Šie centieni un lietpratība jāapkopo, jāapvieno tīklā un efektīvi jāizmanto, lai pastiprinātu un papildinātu jau esošus pētījumus, tehnoloģijas, prasmes un industriālās spējas Savienības un valstu līmenī. Tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare saskaras ar būtiskiem uzdevumiem, piemēram, apmierināt pieprasījumu pēc kvalificētiem darbiniekiem, tā var gūt labumu no sabiedrības dažādības pārstāvības kopumā un no dzimumu līdzsvarotas pārstāvības, etniskās daudzveidības un nediskriminācijas pret personām ar invaliditāti, kā arī atvieglojot piekļuvi zināšanām un apmācībai nākamajiem kiberdrošības ekspertiem, tostarp viņu izglītību neformālā kontekstā, piemēram, tādās jomās kā brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projekti, pilsonisko tehnoloģiju projekti, jaunuzņēmumi un mikrouzņēmumi. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
6a) Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ļoti svarīgi Eiropas kiberdrošības nozares dalībnieki, kas savas elastības dēļ var nodrošināt modernākos risinājumus. Tomēr MVU, kas nav specializējušies kiberdrošībā, ir vairāk pakļauti kiberincidentiem, jo ir nepieciešamas lielas investīcijas un zināšanas, lai izveidotu efektīvus kiberdrošības risinājumus. Tādēļ ir nepieciešams, lai Kompetenču centrs un Kiberdrošības kompetenču tīkls sniegtu īpašu atbalstu MVU, atvieglojot tiem piekļuvi zināšanām un apmācībai ar mērķi sniegt tiem iespēju panākt pietiekamu drošību un ļaut tiem, kas aktīvi darbojas kiberdrošības jomā, dot ieguldījumu Eiropas vadošās lomas nodrošināšanā šajā jomā. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
6b) Speciālās zināšanas ir plašākas nekā industriālie un pētniecības konteksti. Nekomerciālos un pirmskomerciālos projektos, ko dēvē par “civilo tehnoloģiju projektiem”, izmanto atvērtus standartus, atvērtos datus un brīva un atvērta pirmkoda programmatūru sabiedrības interesēs un lai nodrošinātu sabiedrisko labumu. Tie veicina noturību, informētību un kompetenču attīstību kiberdrošības jautājumos, un tiem ir svarīga loma nozares spēju veidošanā un šīs jomas pētniecībā. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 6.c apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
6c) Termins “ieinteresētās personas” šīs regulas kontekstā attiecas cita starpā uz nozari, publiskajām iestādēm un citām struktūrām, kas nodarbojas ar operatīviem un tehniskiem jautājumiem kiberdrošības jomā, kā arī uz pilsonisko sabiedrību, cita starpā arodbiedrībām, patērētāju apvienībām, brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras kopienu, akadēmisko un pētnieku kopienu. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
8) Kompetenču centram vajadzētu būt Savienības galvenajam instrumentam, kas izmantojams, lai apvienotu investīcijas kiberdrošības pētniecībā, tehnoloģijās un industriālajā attīstībā un īstenotu attiecīgos projektus un iniciatīvas kopā ar Kiberdrošības kompetenču tīklu. Tam būtu jāsniedz ar kiberdrošību saistīts finansiāls atbalsts no Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, turklāt vajadzētu būt pieejamam Eiropas Reģionālās attīstības fondam un vajadzības gadījumā citām programmām. Šādai pieejai būtu jāpalīdz veidot sinerģijas un koordinēt finansiālo atbalstu, kas saistīts ar kiberdrošības pētniecību, inovācijām, tehnoloģijām un industriālo attīstību, tādējādi ļaujot izvairīties no nevajadzīgas centienu dublēšanās. |
8) Kompetenču centram vajadzētu būt Savienības galvenajam instrumentam, kas izmantojams, lai apvienotu investīcijas kiberdrošības pētniecībā, tehnoloģijās un industriālajā attīstībā un īstenotu attiecīgos projektus un iniciatīvas kopā ar Kiberdrošības kompetenču tīklu. Tam būtu jāsniedz ar kiberdrošību saistīts finansiāls atbalsts no Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kā arī no Eiropas Aizsardzības fonda tādām darbību un administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar aizsardzību, turklāt vajadzētu būt pieejamam Eiropas Reģionālās attīstības fondam un vajadzības gadījumā citām programmām. Šādai pieejai būtu jāpalīdz veidot sinerģijas un koordinēt finansiālo atbalstu, kas saistīts ar Savienības iniciatīvām kiberdrošības pētniecības un izstrādes jomā, inovācijām, tehnoloģijām un industriālo attīstību, tādējādi ļaujot izvairīties no nevajadzīgas centienu dublēšanās. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
8a) “Integrētā drošība” ir princips, kas formulēts Komisijas 2017. gada 13. septembra kopīgajā paziņojumā “Noturība, novēršana un aizsardzība, veidojot Eiropas Savienībai stipru kiberdrošību” un kas ietver mūsdienīgas metodes drošības uzlabošanai visos produkta vai pakalpojuma dzīves cikla posmos, sākot ar drošām projektēšanas un izstrādes metodēm, samazinot uzbrukuma virsmu un iekļaujot pienācīgas drošības pārbaudes un drošības revīziju. Ekspluatācijas un uzturēšanas laikā ražotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums nekavējoties darīt pieejamus atjauninājumus, lai novērstu jaunas ievainojamības iespējas vai apdraudējumu, paredzamajam produkta ekspluatācijas laikam un turpmākam laikam. To arī var panākt, sniedzot iespēju trešām personām izstrādāt un nodrošināt šādus atjauninājumus. Atjauninājumi īpaši jānodrošina bieži izmantotām infrastruktūrām, produktiem un procesiem. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
8b) Ņemot vērā ar kiberdrošību saistīto problēmu apmēru un investīcijas kiberdrošības spējās un iespējās citviet pasaulē, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpalielina finansiālais atbalsts pētniecībai, izstrādei un ieviešanai šajā jomā. Lai īstenotu apjomradītus ietaupījumus un panāktu salīdzināmu aizsardzības līmeni visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jācenšas ieguldīt Eiropas sistēmā, attiecīgā gadījumā izmantojot Kompetenču centra mehānismu. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 8.c apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
8c) Kompetenču centram un kopienai, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju un augstākos kiberdrošības standartus starptautiskā mērogā, būtu jācenšas apmainīties ar informāciju par kiberdrošības produktiem un procesiem, standartiem un tehniskajiem standartiem ar starptautisko sabiedrību. Tehniskie standarti ietver tādu īstenošanas paraugu izveidi, kurus publicē saskaņā ar atvērto standartu licencēm. Īstenošanas parauga droša izstrāde ir būtiska plaši izmantotā tīkla un tādas informācijas sistēmu infrastruktūras kā internets un kritiskās infrastruktūras vispārējas uzticamības un noturības nodrošināšanai. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 9. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
9) Ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas mērķi vislabāk ir sasniedzami, tajā piedaloties visām dalībvalstīm vai pēc iespējas lielākai dalībvalstu daļai, un tā kā dalībvalstu dalības stimulēšanas nolūkā balsstiesības būtu jāparedz tikai tām dalībvalstīm, kuras sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai. |
9) Ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas mērķi vislabāk ir sasniedzami, tajā sniedzot ieguldījumu visām dalībvalstīm vai pēc iespējas lielākai dalībvalstu daļai, un tā kā dalībvalstu dalības stimulēšanas nolūkā balsstiesības būtu jāparedz tikai tām dalībvalstīm, kuras sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
12) Nacionālie koordinācijas centri būtu jāizvēlas dalībvalstīm. Papildus nepieciešamajām administratīvajām spējām šajos centros vajadzētu būt attīstītai vai arī tieši pieejamai tehnoloģiskai lietpratībai kiberdrošības jomā, jo īpaši tādās sfērās kā kriptogrāfija, IKT drošības pakalpojumi, ielaušanās atklāšana, sistēmu drošība, tīklu drošība, programmatūras un lietojumprogrammu drošība, vai drošības un privātuma cilvēciskie un sabiedriskie aspekti. Centriem būtu jāspēj arī efektīvi iesaistīties un nodrošināt koordināciju ar industriju, publisko sektoru, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/114823 izraudzītām iestādēm, un pētniecības kopienu. |
12) Nacionālie koordinācijas centri būtu jāizvēlas dalībvalstīm. Papildus nepieciešamajām administratīvajām spējām šajos centros vajadzētu būt attīstītai vai arī tieši pieejamai tehnoloģiskai lietpratībai kiberdrošības jomā, jo īpaši tādās sfērās kā kriptogrāfija, IKT drošības pakalpojumi, ielaušanās atklāšana, sistēmu drošība, tīklu drošība, programmatūras un lietojumprogrammu drošība, vai drošības un privātuma cilvēciskie, ētiskie, sabiedriskie un vides aspekti. Centriem būtu jāspēj arī efektīvi iesaistīties un nodrošināt koordināciju ar industriju, publisko sektoru, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/114823 izraudzītām iestādēm, un pētniecības kopienu, lai izveidotu pastāvīgu publiskā un privātā sektora dialogu par kiberdrošību. Turklāt sabiedrība būtu jāinformē par kiberdrošību, izmantojot atbilstīgus saziņas līdzekļus. |
|
__________________ |
__________________ |
|
23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.). |
23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 14. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
14) Jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, lietu internets, augstas veiktspējas datošana (HPC) un kvantu skaitļošana, blokķēde un tāds jēdziens kā droša digitālā identitāte vienlaikus rada jaunas kiberdrošības problēmas un piedāvā to risinājumus. Lai novērtētu un apliecinātu pašreizējo vai nākotnes IKT sistēmu noturību, būs jāveic drošības risinājumu testēšana attiecībā uz HPC un kvantu mehānismu uzbrukumiem. Kompetenču centram, Tīklam un kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāpalīdz attīstīt un izplatīt jaunākos kiberdrošības risinājumus. Tajā pat laikā vajadzētu būt iespējai, ka Kompetenču centru un Tīklu var izmantot izstrādātāji un operatori, kuri darbojas kritiskajās nozarēs, piemēram, transporta, enerģētikas, veselības, finanšu, vispārējās valdības, telesakaru, ražošanas, aizsardzības un kosmosa sektorā, jo tas viņiem palīdzētu risināt kiberdrošības problēmas. |
14) Jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, lietu internets, augstas veiktspējas datošana (HPC) un kvantu skaitļošana, kā arī tāds jēdziens kā droša digitālā identitāte vienlaikus rada jaunas kiberdrošības problēmas un piedāvā produktus un procesus. Lai novērtētu un apliecinātu pašreizējo vai nākotnes IKT sistēmu noturību, būs jāveic drošības produktu un procesu testēšana attiecībā uz HPC un kvantu mašīnu uzbrukumiem. Kompetenču centram, Tīklam, Eiropas digitālās inovācijas centriem un kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāpalīdz attīstīt un izplatīt jaunākos kiberdrošības produktus un procesus, tostarp divējāda lietojuma, jo īpaši tos, kas palīdz organizācijām pastāvīgi attīstīt spējas, noturību un pienācīgu pārvaldību. Kompetenču centram un Tīklam būtu jāstimulē viss inovācijas cikls un jāpalīdz novērst kiberdrošības tehnoloģiju un pakalpojumu inovācijas “nāves ieleju”. Tajā pat laikā vajadzētu būt iespējai, ka Kompetenču centru, Tīklu un kopienu var izmantot izstrādātāji un operatori, kuri darbojas kritiskajās nozarēs, piemēram, transporta, enerģētikas, veselības, finanšu, vispārējās valdības, telesakaru, ražošanas, aizsardzības un kosmosa sektorā, jo tas viņiem palīdzētu risināt kiberdrošības problēmas, un būtu jāizpēta dažāda motivācija uzbrukumiem tīklu un informācijas sistēmu integritātei, piemēram, noziedzība, rūpnieciskā spiegošana, neslavas celšana un dezinformācija. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
14a) Ņemot vērā, ka kiberdraudu un kiberdrošības raksturs strauji mainās, Savienībai ir jāspēj ātri un nepārtraukti pielāgoties jaunām norisēm šajā jomā. Tādēļ Kompetenču centram, Kiberdrošības kompetenču tīklam un kiberdrošības kompetenču kopienai vajadzētu būt pietiekami elastīgiem, lai nodrošinātu vajadzīgo reaģētspēju. Tiem būtu jāveicina risinājumi, kas palīdz struktūrām pastāvīgi veidot spējas uzlabot savu un Savienības izturētspēju. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 14.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
14b) Kompetenču centram vajadzētu būt mērķim nodrošināt Eiropai vadošās pozīcijas un lietpratību kiberdrošības jomā un tādējādi garantēt Savienībā visaugstākos drošības standartus, nodrošināt Savienībā datu, informācijas sistēmu, tīklu un kritisko infrastruktūru aizsardzību, radīt jaunas, kvalitatīvas darbvietas šajā jomā, novērst Eiropas kiberdrošības ekspertu intelektuālā darbaspēka emigrāciju uz trešām valstīm un sniegt Eiropas pievienoto vērtību jau esošajiem valstu kiberdrošības pasākumiem. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 15. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
15) Kompetenču centram būtu jāpilda vairākas galvenās funkcijas. Pirmkārt, Kompetenču centram būtu jāsekmē Eiropas Kiberdrošības kompetenču tīkla darbība un jāpalīdz tās koordinēšanā, kā arī jāsniedz atbalsts kiberdrošības kompetenču kopienai. Kompetenču centram būtu jāuzņemas kiberdrošības tehnoloģiskās programmas vadība un jāsekmē Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā apkopotās lietpratības pieejamība. Otrkārt, tam būtu jāīsteno Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” attiecīgās daļas, piešķirot dotācijas, parasti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā. Treškārt, Kompetenču centram būtu jāveicina Savienības, dalībvalstu un/vai industrijas kopīgas investīcijas. |
15) Kompetenču centram būtu jāpilda vairākas galvenās funkcijas. Pirmkārt, Kompetenču centram būtu jāsekmē Eiropas Kiberdrošības kompetenču tīkla darbība un jāpalīdz tā koordinēšanā, kā arī jāsniedz atbalsts kiberdrošības kompetenču kopienai. Kompetenču centram būtu jāuzņemas kiberdrošības tehnoloģiskās programmas vadība un jāapkopo, jāizplata un jāsekmē Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā apkopotās lietpratības pieejamība un piekļuve kiberdrošības infrastruktūrai. Otrkārt, tam būtu jāīsteno Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” attiecīgās daļas, piešķirot dotācijas, parasti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā. Treškārt, Kompetenču centram būtu jāveicina Savienības, dalībvalstu un/vai industrijas kopīgas investīcijas, apmācības iespējas un izpratnes veicināšanas programmas saskaņā ar Digitālās Eiropas programmu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai pārvarētu prasmju trūkumu. Tam būtu jāpievērš īpaša uzmanība MVU atbalstīšanai kiberdrošības jomā. |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
16) Kompetenču centram būtu jāveicina un jāatbalsta kiberdrošības kompetenču kopienas sadarbība un pasākumu koordinācija, kas aptvertu kiberdrošības tehnoloģiju izstrādē iesaistīto apjomīgu, atvērtu un daudzveidīgu dalībnieku kopumu. Šajā kopienā jo īpaši būtu jāietver pētniecības subjekti, piedāvājuma un pieprasījuma puses industrijas, kā arī publiskā sektora pārstāvji. Kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāsniedz ieguldījums Kompetenču centra pasākumos un darba plānā, kā arī tai būtu jāgūst labums no Kompetenču centra un Tīkla kopienas veidošanas pasākumiem, taču tai nevajadzētu būt kā citādi privileģētai attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus. |
16) Kompetenču centram būtu jāveicina un jāatbalsta kiberdrošības kompetenču kopienas ilgtermiņa stratēģiskā sadarbība un pasākumu koordinācija, kas aptvertu kiberdrošības tehnoloģiju izstrādē iesaistīto apjomīgu, atvērtu, starpdisciplināru un daudzveidīgu Eiropas dalībnieku kopumu. Šajā kopienā jo īpaši būtu jāietver pētniecības subjekti, tostarp tie, kas nodarbojas ar kiberdrošības ētiku, piedāvājuma puses industrijas, pieprasījuma puses industrijas, tostarp MVU, kā arī publiskā sektora pārstāvji. Kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāsniedz ieguldījums Kompetenču centra pasākumos un darba plānā, kā arī tai būtu jāgūst labums no Kompetenču centra un Tīkla kopienas veidošanas pasākumiem, taču tai nevajadzētu būt kā citādi privileģētai attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
16a) Kompetenču centram būtu jāsniedz atbilstīgs atbalsts ENISA darbam attiecībā uz uzdevumiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2016/1148 (“TID direktīva”) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/XXX1a (“Kiberdrošības akts”). Tādēļ ENISA būtu jāsniedz attiecīgs devums Kompetenču centra uzdevumā noteikt finansēšanas prioritātes. |
|
|
__________________ |
|
|
1a Eiropas Parlamenta un Padomes … Regula (ES) 2019/… par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas kiberdrošības sertifikāciju un Regulas (ES) Nr. 526/2013 atcelšanu (Kiberdrošības akts) (OV L …) (2017/0225(COD)). |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
17) Lai apmierinātu gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses industriju vajadzības, Kompetenču centra uzdevumam sniegt industrijām zināšanas un tehnisko palīdzību kiberdrošības jomā būtu jāattiecas gan uz IKT produktiem un pakalpojumiem, gan uz visiem citiem industriālajiem un tehnoloģiskajiem produktiem un risinājumiem, kuros jābūt integrētam kiberdrošības aspektam. |
17) Lai apmierinātu publiskā sektora un gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses industriju vajadzības, Kompetenču centra uzdevumam sniegt publiskajam sektoram un industrijām zināšanas un tehnisko palīdzību kiberdrošības jomā būtu jāattiecas gan uz IKT produktiem, procesiem un pakalpojumiem, gan uz visiem citiem industriālajiem un tehnoloģiskajiem produktiem un procesiem, kuros jābūt integrētam kiberdrošības aspektam. Jo īpaši Kompetenču centram būtu jāveicina, ka tiek izvērsti dinamiski uzņēmuma līmeņa risinājumi, kas vērsti uz veselu organizāciju spēju veidošanu, tostarp attiecībā uz cilvēkiem, procesiem un tehnoloģiju, lai efektīvi aizsargātu organizācijas pret pastāvīgi mainīgajiem kiberdraudiem. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
17a) Kompetenču centram būtu jāveicina modernu kiberdrošības produktu un risinājumu plaša izmantošana, jo īpaši tādu, kas ir starptautiski atzīti. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
18) Tā kā Kompetenču centram un Tīklam būtu jācenšas panākt sinerģijas starp kiberdrošības civilo un aizsardzības jomu, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētie projekti tiks īstenoti saskaņā ar Regulu XXX [turpmāk “Apvārsnis Eiropa” regula], kurā noteikts, ka pētniecības un inovācijas pasākumi “Apvārsnis Eiropa” ietvaros ir vērsti uz civilajām vajadzībām. |
18) Tā kā Kompetenču centram un Tīklam būtu jācenšas panākt sinerģijas un koordināciju starp kiberdrošības civilo un aizsardzības jomu, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētie projekti tiks īstenoti saskaņā ar Regulu XXX [turpmāk “Apvārsnis Eiropa” regula], kurā noteikts, ka pētniecības un inovācijas pasākumi “Apvārsnis Eiropa” ietvaros ir vērsti uz civilajām vajadzībām. |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 19. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
19) Lai nodrošinātu strukturētu un ilgtspējīgu sadarbību, Kompetenču centra un nacionālo koordinācijas centru attiecības būtu jānosaka saskaņā ar līgumisku vienošanos. |
19) Lai nodrošinātu strukturētu un ilgtspējīgu sadarbību, Kompetenču centra un nacionālo koordinācijas centru attiecības būtu jānosaka saskaņā ar līgumisku vienošanos, kas būtu jāsaskaņo Savienības līmenī. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 20. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
20) Būtu jāizstrādā attiecīgi noteikumi, kas garantētu Kompetenču centra atbildību un pārredzamību. |
20) Būtu jāizstrādā attiecīgi noteikumi, kas garantētu Kompetenču centra un finansējumu saņemošo uzņēmumu atbildību un pārredzamību. |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
20a) Tādu izvēršanas projektu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar infrastruktūru un spējām, ko īsteno Eiropas līmenī vai kopīgā iepirkumā, var sadalīt dažādos īstenošanas posmos, piemēram, atsevišķos konkursos par aparatūras un programmatūras arhitektūru, ražošanu, ekspluatāciju un uzturēšanu, savukārt katrs uzņēmums drīkst piedalīties tikai vienā no posmiem, un var pieprasīt, lai saņēmēji vienā vai vairākos no šiem posmiem atbilst konkrētiem nosacījumiem attiecībā uz Eiropas īpašumtiesībām vai kontroli. |
Pamatojums | |
Atsevišķi konkursi attiecībā uz aparatūras un programmatūras arhitektūru, to ražošanu un ekspluatāciju, kā arī uzturēšanu ievērojami uzlabotu pārredzamību un drošību. | |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 20.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
20b) Tā kā ENISA ir specializēta Savienības kiberdrošības aģentūra, Kompetenču centram būtu jācenšas panākt pēc iespējas lielākas sinerģijas ar to, un Valdei būtu jāapspriežas ar ENISA, ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā visos jautājumos, kas saistīti ar kiberdrošību, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kas saistīti ar pētniecību. |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 20.c apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
20c) Izvirzot pārstāvi iecelšanai Valdē, Eiropas Parlamentam šajā procesā būtu jāiekļauj informācija par pilnvarām, tostarp par pienākumu regulāri ziņot Eiropas Parlamentam vai atbildīgajām komitejām. |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 21. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
21) Komisijas Kopīgajam pētniecības centram un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA), ņemot vērā viņu attiecīgo lietpratību kiberdrošības jomā, būtu aktīvi jāiesaistās kiberdrošības kompetenču kopienas, kā arī Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā. |
21) Komisijas Kopīgajam pētniecības centram un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA), ņemot vērā viņu attiecīgo lietpratību kiberdrošības jomā un lai nodrošinātu pēc iespējas lielākas sinerģijas, būtu aktīvi jāiesaistās kiberdrošības kompetenču kopienas, kā arī Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā. ENISA būtu jāturpina īstenot savus stratēģiskos mērķus, jo īpaši kiberdrošības sertifikācijas jomā, kā noteikts Regulā (ES) 2019/XXX [Kiberdrošības akts]1a, savukārt Kompetenču centram būtu jādarbojas kā operatīvai struktūrai kiberdrošības jomā. |
|
|
__________________ |
|
|
1a Eiropas Parlamenta un Padomes … Regula (ES) 2019/… par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas kiberdrošības sertifikāciju un Regulas (ES) Nr. 526/2013 atcelšanu (Kiberdrošības akts) (OV L …) (2017/0225(COD)). |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 24. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
24) Kompetenču centra Valdei, kas sastāv no dalībvalstīm un Komisijas, būtu jānosaka Kompetenču centra darbības vispārējais virziens un jānodrošina, ka Kompetenču centrs pilda savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Valde būtu jāpilnvaro izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finansiālos noteikumus, noteikt pārredzamas darba procedūras Kompetenču centra lēmumu pieņemšanai, pieņemt Kompetenču centra darba plānu un daudzgadu stratēģisko plānu, kurā izklāstītas prioritātes Kompetenču centra mērķu un uzdevumu sasniegšanā, pieņemt savu reglamentu, iecelt izpilddirektoru un lemt par izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu un izbeigšanu. |
24) Kompetenču centra Valdei, kas sastāv no dalībvalstīm un Komisijas, būtu jānosaka Kompetenču centra darbības vispārējais virziens un jānodrošina, ka Kompetenču centrs pilda savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Valde būtu jāpilnvaro izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finansiālos noteikumus, noteikt pārredzamas darba procedūras Kompetenču centra lēmumu pieņemšanai, pieņemt Kompetenču centra darba plānu un daudzgadu stratēģisko plānu, kurā izklāstītas prioritātes Kompetenču centra mērķu un uzdevumu sasniegšanā, pieņemt savu reglamentu, iecelt izpilddirektoru un lemt par izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu un izbeigšanu. Lai gūtu labumu no sinerģijām, ENISA vajadzētu būt pastāvīgam novērotājam Valdē un būtu jāpiedalās Kompetenču centra darbā, tostarp apspriežoties par daudzgadu stratēģisko plānu, darba plānu un finansēšanai atlasīto darbību sarakstu. |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
24a) Valdei būtu jācenšas veicināt Kompetenču centra atpazīstamību visā pasaulē, lai palielinātu tā pievilcību un padarītu to par struktūru, kurai kiberdrošības jomā izdevies sasniegt pasaules līmeņa izcilību. |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 25. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
25) Lai Kompetenču centrs darbotos pienācīgi un rezultatīvi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Valdē ieceļamajām personām ir atbilstoša profesionālā lietpratība un pieredze funkcionālajās jomās. Lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību, Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jācenšas ierobežot savu attiecīgo pārstāvju mainību Valdē. |
25) Lai Kompetenču centrs darbotos pienācīgi un rezultatīvi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Valdē ieceļamajām personām ir atbilstoša profesionālā lietpratība un pieredze funkcionālajās jomās. Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jācenšas ierobežot savu attiecīgo pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību, un jācenšas panākt dzimumu līdzsvaru. |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 25.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
25a) Komisijas balsojuma svaram Valdes lēmumos vajadzētu būt atbilstošam Savienības budžeta ieguldījumam Kompetenču centrā, ievērojot Komisijas pienākumu nodrošināt Savienības budžeta pienācīgu pārvaldību Savienības interesēs, kā noteikts Līgumos. |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 26. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
26) Lai Kompetenču centra darbība būtu sekmīga, tās izpilddirektors jāieceļ, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātas administratīvās un vadības prasmes, kā arī kompetenci un pieredzi kiberdrošības jomā, turklāt izpilddirektora pienākumi jāpilda pilnīgi neatkarīgi. |
26) Lai Kompetenču centra darbība būtu sekmīga, tās izpilddirektors jāieceļ pārredzamā veidā un ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātas administratīvās un vadības prasmes, kā arī kompetenci un pieredzi kiberdrošības jomā, turklāt izpilddirektora pienākumi jāpilda pilnīgi neatkarīgi. |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 27. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
27) Lai uzturētu regulāru dialogu ar privāto sektoru, patērētāju organizācijām un citām ieinteresētajām personām, Kompetenču centrā vajadzētu būt izveidotai padomdevēja struktūrai — Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei. Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei būtu jākoncentrējas uz jautājumiem, kas ir svarīgi ieinteresētajām personām, un par tiem jāinformē Kompetenču centra Valde. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes sastāvam un tai uzticētajiem uzdevumiem, piemēram, konsultācijām saistībā ar darba plānu, būtu jānodrošina pietiekama ieinteresēto personu pārstāvība Kompetenču centra darbā. |
27) Lai uzturētu regulāru un pienācīgi pārredzamu dialogu ar privāto sektoru, patērētāju organizācijām un citām ieinteresētajām personām, Kompetenču centrā vajadzētu būt izveidotai padomdevēja struktūrai — Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei. Tam būtu arī jāsniedz izpilddirektoram un Valdei neatkarīgi ieteikumi par ieviešanu un iepirkumu. Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei būtu jākoncentrējas uz jautājumiem, kas ir svarīgi ieinteresētajām personām, un par tiem jāinformē Kompetenču centra Valde. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes sastāvam un tai uzticētajiem uzdevumiem, piemēram, konsultācijām saistībā ar darba plānu, būtu jānodrošina pietiekama ieinteresēto personu pārstāvība Kompetenču centra darbā. Katrai nozares ieinteresēto personu kategorijai būtu jāpiešķir minimālais vietu skaits, īpašu uzmanību pievēršot MVU pārstāvībai. |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 28. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
28) Kompetenču centram ar Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes starpniecību būtu jāgūst labums no īpašās lietpratības, kā arī plašās un nozīmīgās ieinteresēto personu pārstāvības, kuras pamatā ir līgumiskā publiskā un privātā sektora partnerība kiberdrošības jomā programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros. |
28) Kompetenču centram un tā darbībām ar Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes starpniecību būtu jāgūst labums no īpašās lietpratības, kā arī plašās un nozīmīgās ieinteresēto personu pārstāvības, kuras pamatā ir līgumiskā publiskā un privātā sektora partnerība kiberdrošības jomā programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros un izmēģinājuma projekti saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” attiecībā uz Kiberdrošības kompetenču tīklu. Kompetenču centram un Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei attiecīgā gadījumā būtu jāapsver iespēja atveidot esošās struktūras, piemēram, kā darba grupas. |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 28.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
28a) Kompetenču centram un tā struktūrām būtu jāizmanto pieredze un ieguldījums no iepriekšējām un pašreizējām iniciatīvām, piemēram, līgumiskas publiskās un privātās partnerības (cPPP) kiberdrošības jomā, Eiropas Kiberdrošības organizācijas (ECSO) un izmēģinājuma projekta un sagatavošanas darbības par brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras revīzijām (EU FOSSA). |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 29. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
29) Kompetenču centrā vajadzētu būt ieviestiem noteikumiem par interešu konfliktu novēršanu un risināšanu. Kompetenču centram būtu arī jāievēro atbilstīgi Savienības noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/200124. Uz Kompetenču centra veikto personas datu apstrādi attieksies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. XXX/2018. Kompetenču centram būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju. |
29) Kompetenču centrā vajadzētu būt ieviestiem noteikumiem par interešu konfliktu novēršanu, apzināšanu un atrisināšanu attiecībā uz tā locekļiem, struktūrām, darbiniekiem un Valdi, kā arī Zinātnisko un industriālo konsultatīvo padomi un kopienu. Dalībvalstīm attiecībā uz nacionālajiem koordinācijas centriem būtu jānodrošina interešu konflikta novēršana, konstatēšana un atrisināšana. Kompetenču centram būtu arī jāievēro atbilstīgi Savienības noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/200124. Uz Kompetenču centra veikto personas datu apstrādi attieksies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. XXX/2018. Kompetenču centram būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju. |
|
__________________ |
__________________ |
|
24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). |
24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 31. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
31) Kompetenču centram būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savlaicīgi sniedzot visu atbilstīgo informāciju, kā arī popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus, plašākai sabiedrībai. Kompetenču centra struktūru reglaments būtu jādara publiski pieejams. |
31) Kompetenču centram būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savlaicīgi un vispusīgi sniedzot informāciju, kā arī popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus, plašākai sabiedrībai. Tam būtu jānodrošina sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām saraksts, kurā norādīti kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi, un jāpublicē interešu deklarācijas, ko tie iesnieguši saskaņā ar 42. pantu. Kompetenču centra struktūru reglaments būtu jādara publiski pieejams. |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
31a) Gan Kompetenču centram, gan nacionālajiem koordinācijas centriem ieteicams pēc iespējas sekot līdzi starptautiskajiem standartiem un ievērot tos, lai veicinātu attīstību virzienā uz globālu paraugpraksi. |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 33.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
33a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz elementu definēšanu līgumos starp Kompetenču centru un nacionālajiem koordinācijas centriem un attiecībā uz kritēriju noteikšanu subjektu novērtēšanai un akreditēšanai kiberdrošības kompetenču kopienas locekļu statusā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1a. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
|
|
__________________ |
|
|
1a OV L 123, 12.5.2013., 1. lpp. |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 34. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
34) Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus – saglabāt un attīstīt Savienības kiberdrošības tehnoloģiskās un industriālās spējas, palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju un padarīt kiberdrošību par citu Savienības industriju konkurētspējīgu priekšrocību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs ierobežoto resursu izkliedētības, kā arī nepieciešamā investīciju apjoma dēļ, taču, izvairoties no nevajadzīgas šo centienu dublēšanās, var labāk sasniegt Savienības līmenī, palīdzot sasniegt investīciju apjoma kritisko masu un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai, |
34) Šīs regulas mērķus – stiprināt Savienības konkurētspēju un spējas kiberdrošības jomā un samazināt savu digitālo atkarību, palielinot Savienībā izstrādāto kiberdrošības produktu, procesu un pakalpojumu ieviešanu, saglabāt un attīstīt Savienības kiberdrošības tehnoloģiskās un industriālās spējas, palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju un padarīt kiberdrošību par citu Savienības industriju konkurētspējīgu priekšrocību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs ierobežoto resursu izkliedētības, kā arī nepieciešamā investīciju apjoma dēļ, taču, izvairoties no nevajadzīgas šo centienu dublēšanās, var labāk sasniegt Savienības līmenī, palīdzot sasniegt investīciju apjoma kritisko masu un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu. Turklāt tikai Savienības līmeņa darbības var nodrošināt augstāko kiberdrošības līmeni visās dalībvalstīs un līdz ar to novērst drošības nepilnības, kas pastāv dažās dalībvalstīs un kas rada drošības nepilnības visai Savienībai. Tādējādi Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai, |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ar šo regulu izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru (turpmāk “Kompetenču centrs”) un Nacionālo koordinācijas centru tīklu, kā arī paredz noteikumus nacionālo koordinācijas centru izvirzīšanai un kiberdrošības kompetenču kopienas izveidei. |
1. Ar šo regulu izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru (turpmāk “Kompetenču centrs”) un Nacionālo koordinācijas centru tīklu, kā arī paredz noteikumus nacionālo koordinācijas centru izvirzīšanai un kiberdrošības kompetenču kopienas izveidei. Kompetenču centrs un Tīkls veicina vispārējo noturību un informētību Savienībā par kiberdrošības apdraudējumiem, rūpīgi ņemot vērā ietekmi uz sabiedrību. |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Kompetenču centrs atrodas [Briselē, Beļģijā]. |
svītrots |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 1. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Kompetenču centrs ir juridiska persona. Katrā dalībvalstī tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas šīs dalībvalsts tiesību aktos paredzēta juridiskajām personām. Tas var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu mantu un būt par pusi tiesas procesā. |
svītrots |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) “kiberdrošība” ir tīklu un informācijas sistēmu, to lietotāju un citu personu aizsardzība pret kiberdraudiem; |
(1) “kiberdrošība” ir visas darbības, kas nepieciešamas tīklu un informācijas sistēmu, to lietotāju un skarto personu aizsardzībai pret kiberdraudiem; |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) “kiberdrošības produkti un risinājumi” ir IKT produkti, pakalpojumi vai procesi ar īpašu mērķi tīklus un informācijas sistēmas, to lietotājus un iesaistītās personas aizsargāt pret kiberdraudiem; |
(2) “produkti un procesi” ir komerciāli un nekomerciāli IKT produkti, pakalpojumi vai procesi ar īpašu mērķi datus, tīklus un informācijas sistēmas, to lietotājus un citas iesaistītās personas aizsargāt pret kiberdrošības apdraudējumiem; |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2a) “kiberdraudi” ir jebkādi iespējami apstākļi, notikums vai darbība, kas var radīt bojājumus vai traucējumus vai citādi negatīvi ietekmēt tīklu un informācijas sistēmas, to lietotājus un iesaistītās personas; |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) “publiskā iestāde” ir jebkura valdība vai cita publiskās pārvaldes iestāde, tostarp publiska padomdevēja struktūra, valsts, reģionu vai vietējā līmenī vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pilda publiskās pārvaldes funkcijas, tostarp veicot konkrētus pienākumus; |
(3) “publiskā iestāde” ir jebkura valdība vai cita publiskās pārvaldes iestāde, tostarp publiska padomdevēja struktūra, valsts, reģionu vai vietējā līmenī vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar Savienības un attiecīgās valsts tiesību aktiem pilda publiskās pārvaldes funkcijas, tostarp veicot konkrētus pienākumus; |
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) “iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas brīvprātīgi sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai. |
(4) “finansētāja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas brīvprātīgi sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai. |
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4a) “Eiropas digitālās inovācijas centri” ir tiesību subjekts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/XXX1a. |
|
|
__________________ |
|
|
1a Eiropas Parlamenta un Padomes … Regula (ES) 2019/XXX, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu, (OV L ...) (2018/0227(COD)). |
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) saglabāt un attīstīt kiberdrošības tehnoloģiskās un industriālās spējas, kas nepieciešamas digitālā vienotā tirgus drošībai; |
(a) attīstīt kiberdrošības tehnoloģiskās, industriālās, sabiedriskās, akadēmiskās un pētnieciskās spējas un iespējas, kas nepieciešamas digitālā vienotā tirgus drošībai un labākai Savienības pilsoņu, uzņēmumu un publisko iestāžu datu aizsardzībai; |
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(aa) palielināt tīkla un informācijas sistēmu, interneta un Savienībā plaši izmantotas aparatūras un programmatūras infrastruktūras, tostarp kritiskās infrastruktūras, noturību un uzticamību; |
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju un padarīt kiberdrošību par citu Savienības industriju konkurētspējīgu priekšrocību. |
(b) palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju un padarīt kiberdrošību par vienu no citu Savienības industriju konkurētspējas priekšrocībām. |
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) vairot informētību par kiberdrošības apdraudējumiem un saistīto sociālo un ētisko ietekmi un problemātiku un samazināt kiberdrošības prasmju trūkumu kiberdrošības jomā Savienībā; |
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(bb) attīstīt Eiropas vadošo lomu kiberdrošības jomā un nodrošināt augstākos kiberdrošības standartus visā Savienībā; |
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(bc) stiprināt Savienības konkurētspēju un citas spējas, vienlaikus samazinot tās digitālo atkarību, šim nolūkam palielinot Savienībā izstrādāto kiberdrošības produktu, procesu un pakalpojumu izmantošanu; |
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – bd apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(bd) stiprināt iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu uzticēšanos digitālajai pasaulei, un līdz ar to veicināt digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķu sasniegšanu; |
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. sekmēt 6. pantā minētā Nacionālo koordinācijas centru tīkla (turpmāk “Tīkls”) un 8. pantā minētās kiberdrošības kompetenču kopienas darbu un palīdzēt to koordinēt; |
1. izveidot, pārvaldīt un sekmēt 6. pantā minētā Nacionālo koordinācijas centru tīkla (turpmāk “Tīkls”) un 8. pantā minētās kiberdrošības kompetenču kopienas (turpmāk “kopiena”) darbu; |
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. palīdzēt īstenot kiberdrošības darbības, kas paredzētas ar Regulu Nr. XXX26 izveidotajā Digitālās Eiropas programmā un jo īpaši minētās regulas 6. pantā, ar Regulu Nr. XXX27 izveidotajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un jo īpaši I pielikuma 2. pīlāra 2.2.6. iedaļā Lēmumā Nr. XXX, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” [īpašās programmas atsauces numurs], kā arī citās Savienības programmās, ja tas paredzēts Savienības tiesību aktos; |
2. koordinēt kiberdrošības darbības, kas paredzētas ar Regulu Nr. XXX26 izveidotajā Digitālās Eiropas programmā un jo īpaši minētās regulas 6. pantā, ar Regulu Nr. XXX27 izveidotajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un jo īpaši I pielikuma 2. pīlāra 2.2.6. iedaļā Lēmumā Nr. XXX, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” [īpašās programmas atsauces numurs], kā arī citās Savienības programmās, ja tas paredzēts Savienības tiesību aktos, un palīdzēt īstenot darbības, kuras finansē no Eiropas Aizsardzības fonda, kas izveidots ar Regulu (ES) 2019/XXX; |
|
__________________ |
__________________ |
|
26 [pievienot pilnu virsrakstu un OV atsauci]. |
26 [pievienot pilnu virsrakstu un OV atsauci]. |
|
27 [pievienot pilnu virsrakstu un OV atsauci]. |
27 [pievienot pilnu virsrakstu un OV atsauci]. |
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. uzlabot industriju, publiskā sektora un pētniecības kopienu rīcībā esošās kiberdrošības spējas, zināšanas un infrastruktūru, veicot šādus uzdevumus: |
3. uzlabot sabiedrības, industriju, publiskā sektora un pētniecības kopienu noturību, iespējas, kā arī to rīcībā esošās kiberdrošības spējas, zināšanas un infrastruktūru, veicot šādus uzdevumus attiecībā uz industrijas un pētniecības modernajām infrastruktūrām kiberdrošības jomā un saistītajiem pakalpojumiem: |
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) attiecībā uz industrijas un pētniecības modernajām infrastruktūrām kiberdrošības jomā un saistītajiem pakalpojumiem – iegūt, uzlabot, ekspluatēt šādas infrastruktūras un pakalpojumus un padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, tostarp MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām; |
(a) iegūt, uzlabot, ekspluatēt Kompetenču centra objektus un saistītos pakalpojumus un godīgā, atklātā un pārredzamā veidā padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, jo īpaši MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām; |
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) attiecībā uz industrijas un pētniecības modernajām infrastruktūrām kiberdrošības jomā un saistītajiem pakalpojumiem – sniegt atbalstu, tostarp finansiālu, citiem subjektiem, lai tās varētu iegūt, uzlabot, ekspluatēt šādas infrastruktūras un pakalpojumus un padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, tostarp MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām; |
(b) sniegt atbalstu, tostarp finansiālu, citiem subjektiem, lai tās varētu iegūt, uzlabot, ekspluatēt šādus objektus un saistītos pakalpojumus un padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, jo īpaši MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām; |
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) sniegt finansiālo atbalstu un tehnisko palīdzību kiberdrošības jaunuzņēmumiem, MVU, mikrouzņēmumiem, asociācijām, individuāliem ekspertiem un civilo tehnoloģiju projektiem; |
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(bb) finansēt programmatūras drošības koda revīzijas un saistītos uzlabojumus brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projektiem, ko plaši izmanto infrastruktūrai, produktiem un procesiem; |
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) kiberdrošības jautājumos sniegt zināšanas un tehnisko palīdzību industrijai un publiskajām iestādēm, jo īpaši atbalstot darbības, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā pieejamajai lietpratībai; |
(c) sekmēt zināšanu apmaiņu kiberdrošības jomā un tehnisko palīdzību cita starpā pilsoniskajai sabiedrībai, industrijai un publiskajām iestādēm, akadēmisko un pētnieku kopienai, jo īpaši atbalstot darbības, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā pieejamajai lietpratībai ar mērķi uzlabot kibernoturību Savienībā; |
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) veicināt “integrēto drošību” kā principu infrastruktūru, produktu un pakalpojumu attīstības, uzturēšanas, ekspluatācijas un atjaunināšanas procesā, jo īpaši atbalstot mūsdienīgas un drošas izstrādes metodes, pienācīgas drošības pārbaudes un drošības revīzijas un ietverot ražotāja vai piegādātāja apņemšanos darīt pieejamus atjauninājumus, lai novērstu jaunas ievainojamības vai draudus, nekavējoties un pēc aplēstā produkta kalpošanas laika beigām, vai dodot iespēju trešai personai radīt un sniegt šādus atjauninājumus; |
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – cb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(cb) atbalstīt pirmkoda ieguldījumu politiku un to attīstību, jo īpaši publiskajām iestādēm, kurās tiek izmantoti brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projekti; |
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – cc apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(cc) apvienot industrijas ieinteresētās personas, arodbiedrības, akadēmiskās aprindas, pētniecības organizācijas un publiskās iestādes, lai nodrošinātu ilgtermiņa sadarbību attiecībā uz kiberdrošības produktu un procesu izstrādi un īstenošanu, tostarp, ja vajadzīgs, apvienot un kopīgot resursus un informāciju attiecībā uz šādiem produktiem un procesiem; |
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. sekmēt modernāko kiberdrošības produktu un risinājumu plašu ieviešanu visā ekonomikā, veicot šādus uzdevumus: |
4. sekmēt modernāko un ilgtspējīgu kiberdrošības produktu un procesu plašu ieviešanu visā Savienībā, veicot šādus uzdevumus: |
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) stimulēt pētniecību un izstrādi kiberdrošības jomā un Savienības kiberdrošības produktu un risinājumu izmantošanu publiskajās iestādēs un lietotāju industrijās; |
(a) stimulēt pētniecību un izstrādi kiberdrošības jomā un Savienības kiberdrošības produktu un holistisku procesu izmantošanu visā inovācijas ciklā, cita starpā publiskajās iestādēs, industrijā un tirgū; |
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) palīdzēt publiskajām iestādēm, pieprasījuma puses industrijām un citiem lietotājiem pieņemt un integrēt jaunākos kiberdrošības risinājumus; |
(b) palīdzēt publiskajām iestādēm, pieprasījuma puses industrijām un citiem lietotājiem palielināt savu noturību, pieņemot un integrējot modernus kiberdrošības produktus un procesus; |
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) jo īpaši palīdzēt publiskajām iestādēm organizēt publisko iepirkumu vai publisko iestāžu uzdevumā rīkot modernāko kiberdrošības produktu un risinājumu iepirkumus; |
(c) jo īpaši palīdzēt publiskajām iestādēm organizēt publisko iepirkumu vai publisko iestāžu uzdevumā rīkot modernāko kiberdrošības produktu un procesu iepirkumus, tostarp sniedzot atbalstu iepirkumam, lai palielinātu publisko investīciju drošību un ieguvumus no tām; |
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) sniegt finansiālu atbalstu un tehnisku palīdzību kiberdrošības jomas jaunuzņēmumiem un MVU, lai veidotu saikni ar potenciālajiem tirgiem un piesaistītu investīcijas; |
(d) sniegt finansiālu atbalstu un tehnisku palīdzību kiberdrošības jomas jaunuzņēmumiem un MVU, mikrouzņēmumiem, individuāliem ekspertiem, plaši izmantotiem brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projektiem un civilo tehnoloģiju projektiem, lai uzlabotu zināšanas par kiberdrošību, veidotu saikni ar potenciālajiem tirgiem un ieviešanas iespējām un piesaistītu investīcijas; |
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 5. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. uzlabot izpratni par kiberdrošību un palīdzēt mazināt prasmju trūkumu Savienībā saistībā ar kiberdrošību, veicot šādus uzdevumus: |
5. uzlabot izpratni par kiberdrošību, palīdzēt mazināt prasmju trūkumu un stiprināt prasmju līmeni Savienībā saistībā ar kiberdrošību, veicot šādus uzdevumus: |
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 5. punkts – -a apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(-a) attiecīgā gadījumā atbalstīt Digitālās Eiropas programmas 4. īpašā mērķa — uzlabotu digitālo prasmju — sasniegšanu sadarbībā ar Eiropas digitālās inovācijas centriem; |
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) atbalstīt kiberdrošības prasmju turpmāku attīstīšanu, vajadzības gadījumā sadarbībā ar attiecīgajām ES aģentūrām un struktūrām, tostarp ENISA; |
(a) atbalstīt kiberdrošības prasmju un kompetenču turpmāku attīstīšanu, apvienošanu un apmaiņu visos attiecīgajos izglītības līmeņos, atbalstīt mērķi panākt dzimumu līdzsvaru, veicināt kopīgu un augstu kiberdrošības zināšanu līmeni un veicināt lietotāju un infrastruktūru noturību visā Savienībā, koordinējot ar Tīklu un vajadzības gadījumā saskaņojot ar attiecīgajām ES aģentūrām un struktūrām, tostarp ENISA; |
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) sniegt finansiālu atbalstu centieniem kiberdrošības pētniecības jomā, pamatojoties uz kopīgu, pastāvīgi izvērtētu un uzlabotu daudzgadu stratēģisko, industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko programmu; |
(a) sniegt finansiālu atbalstu centieniem kiberdrošības pētniecības jomā, pamatojoties uz kopīgu, pastāvīgi izvērtētu un uzlabotu daudzgadu stratēģisko, industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko plānu, kas minēts 13. pantā; |
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) sadarbībā ar industriju un Tīklu atbalstīt plaša mēroga pētījumu un demonstrējumu projektus nākamās paaudzes kiberdrošības tehnoloģisko spēju jomā; |
(b) sadarbībā ar industriju, akadēmisko un pētniecības kopienu, publisko sektoru un iestādēm, tostarp Tīklu un kopienu, atbalstīt plaša mēroga pētījumu un demonstrējumu projektus nākamās paaudzes kiberdrošības tehnoloģisko spēju jomā; |
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) nodrošināt pamattiesību ievērošanu un ētisku rīcību Kompetenču centra atbalstītajos kiberdrošības pētījumu projektos; |
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – bb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(bb) uzraudzīt ziņojumus par ievainojamībām, ko atklājusi kopiena, un veicināt ievainojamību atklāšanu un ielāpu, labojumu un risinājumu izstrādi un izplatīšanu; |
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – bc apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(bc) sadarbībā ar ENISA uzraudzīt pētījumu rezultātus attiecībā uz pašmācības algoritmiem, ko izmanto ļaunprātīgām kiberdarbībām, un atbalstīt Direktīvas (ES) 2016/1148 īstenošanu; |
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – bd apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(bd) atbalstīt pētniecību kibernoziedzības jomā; |
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – be apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(be) atbalstīt tādu produktu un procesu pētniecību un izstrādi, kurus varētu brīvi pētīt, kopīgot un izmantot kā pamatu, jo īpaši verificētas un verificējamas aparatūras un programmatūras jomā, cieši sadarbojoties ar industriju, Tīklu un kopienu; |
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) atbalstīt pētniecību un inovāciju kiberdrošības tehnoloģiju standartizācijā; |
(c) atbalstīt pētniecību un inovāciju formālā un neformālā kiberdrošības tehnoloģiju standartizācijā un sertifikācijā, saistot to ar pašreizējo darbu un attiecīgā gadījumā cieši sadarbojoties ar Eiropas standartizācijas organizācijām, sertifikācijas iestādēm un ENISA; |
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) sniegt īpašu atbalstu MVU, veicinot piekļuvi zināšanām un apmācībai un izmantojot pielāgotu piekļuvi pētniecības un izstrādes rezultātiem, ko pastiprina Kompetenču centrs un Tīkls, lai palielinātu konkurētspēju; |
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 8. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) palīdzēt un sniegt padomu Komisijai Regulas (ES) 2019/XXX [Regulas (EK) Nr. 428/2009 pārstrādātā redakcija, kā ierosināts COM(2016)0616] īstenošanā; |
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
8.a atbalstīt Savienības centienus uzlabot starptautisku sadarbību saistībā ar kiberdrošību: |
|
|
(a) veicināt Kompetenču centra dalību starptautiskās konferencēs un valsts organizācijās, kā arī ieguldījumu starptautiskajās standartizācijas organizācijās; |
|
|
(b) sadarbojoties ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām attiecīgajos starptautiskās sadarbības ietvaros. |
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 5. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Investēšana infrastruktūrās, spējās, produktos vai risinājumos un to izmantošana |
Investēšana infrastruktūrās, spējās, produktos vai procesos un to izmantošana |
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ja Kompetenču centrs nodrošina finansējumu infrastruktūrām, spējām, produktiem vai risinājumiem saskaņā ar 4. panta 3. un 4. punktu dotāciju vai godalgu veidā, Kompetenču centra darba plānā var konkrēti precizēt: |
1. Ja Kompetenču centrs nodrošina finansējumu infrastruktūrām, spējām, produktiem vai procesiem saskaņā ar 4. panta 3. un 4. punktu iepirkuma, dotāciju vai godalgu veidā, Kompetenču centra darba plānā var konkrēti precizēt: |
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) noteikumus, kas reglamentē darbību saistībā ar infrastruktūru vai spēju, tostarp attiecīgā gadījumā šādas darbības īstenošanu uzticot mitinātājam, pamatojoties uz Kompetenču centra noteiktajiem kritērijiem; |
(a) specifiskus noteikumus, kas reglamentē darbību saistībā ar infrastruktūru vai spēju, tostarp attiecīgā gadījumā šādas darbības īstenošanu uzticot mitinātājam, pamatojoties uz Kompetenču centra noteiktajiem kritērijiem; |
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) specifiskus noteikumus, kas reglamentē dažādus īstenošanas posmus; |
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(bb) ka Savienības ieguldījuma rezultātā piekļuve ir tik atvērta, cik iespējams, un tik slēgta, cik nepieciešams, un ka ir iespējama atkārtota izmantošana. |
Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Tīkla locekļu, kiberdrošības kompetenču kopienas locekļu vai citu trešo personu, kas pārstāv kiberdrošības produktu un risinājumu lietotājus, uzdevumā Kompetenču centrs var būt atbildīgs par attiecīgu kopējā iepirkuma darbību vispārējo izpildi, ieskaitot pirmskomercializācijas iepirkumus. Šajā nolūkā Kompetenču centram var palīdzēt viens vai vairāki nacionālie koordinācijas centri vai kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi. |
2. Tīkla locekļu uzdevumā Kompetenču centrs var būt atbildīgs par attiecīgu kopējā iepirkuma darbību vispārējo izpildi, ieskaitot pirmskomercializācijas iepirkumus. Šajā nolūkā Kompetenču centram var palīdzēt viens vai vairāki nacionālie koordinācijas centri vai kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi vai attiecīgie Eiropas digitālās inovācijas centri. |
Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 6. pants – -1. punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
-1. Katrā dalībvalstī izveido nacionālo koordinācijas centru. |
Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Izvirzītie nacionālie koordinācijas centri, pildot savu pamatuzdevumu saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, ir spējīgi atbalstīt Kompetenču centru un Tīklu. Tiem ir attīstīta vai arī tieši pieejama tehnoloģiskā lietpratība kiberdrošības jomā, turklāt tie spēj efektīvi iesaistīties un nodrošināt koordināciju ar industriju, publisko sektoru un pētniecības kopienu. |
4. Izvirzītie nacionālie koordinācijas centri, pildot savu pamatuzdevumu saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, ir spējīgi atbalstīt Kompetenču centru un Tīklu. Tiem ir attīstīta vai arī tieši pieejama tehnoloģiskā lietpratība kiberdrošības jomā, turklāt tie spēj efektīvi iesaistīties un nodrošināt koordināciju ar industriju, publisko sektoru, akadēmisko un pētniecības kopienu un iedzīvotājiem. Komisija pieņem vadlīnijas, kurās sīkāk apraksta novērtēšanas procedūru un paskaidro kritēriju piemērošanu. |
Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 6. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Kompetenču centra un nacionālo koordinācijas centru attiecības nosaka saskaņā ar līgumisku vienošanos, ko slēdz starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru. Vienošanās paredz noteikumus, kas reglamentē savstarpējās attiecības, kā arī uzdevumu sadalījumu starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru. |
5. Kompetenču centra un nacionālo koordinācijas centru attiecības nosaka saskaņā ar standarta līgumisku vienošanos, ko slēdz starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru. Vienošanās ietver to pašu saskaņoto vispārīgo noteikumu kopumu, paredzot noteikumus, kas reglamentē savstarpējās attiecības, kā arī uzdevumu sadalījumu starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru un īpašus nosacījumus, kuri pielāgoti konkrētam nacionālajam koordinācijas centram. |
Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 6. pants – 5.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.a Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 45.a pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot saskaņotus vispārējus nosacījumus attiecībā uz šā panta 5. punktā minēto līgumisko vienošanos, tostarp tās formātu. |
Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) atbalstīt Kompetenču centru tā mērķu sasniegšanā un jo īpaši kiberdrošības kompetenču kopienas koordinēšanā; |
(a) atbalstīt Kompetenču centru tā mērķu sasniegšanā un jo īpaši kiberdrošības kompetenču kopienas izveidošanā un koordinēšanā; |
Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) veicināt industrijas un citu dalībnieku līdzdalību dalībvalstu līmenī pārrobežu projektu ietvaros; |
(b) sekmēt, mudināt un veicināt pilsoniskās sabiedrības, industrijas, it sevišķi jaunuzņēmumu un MVU, akadēmiskās un pētnieku kopienas, kā arī citu dalībnieku līdzdalību dalībvalstu līmenī pārrobežu projektu ietvaros; |
Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) sadarbībā ar citām struktūrām, kurām ir līdzīgi uzdevumi, darboties kā vienotam kontaktpunktam attiecībā uz kiberdrošības produktiem un procesiem, ko finansē ar citām Savienības programmām, piemēram, InvestEU vai Vienotā tirgus programmu, jo īpaši attiecībā uz MVU; |
Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) sadarbībā ar Kompetenču centru veicināt konkrētās nozarēs pastāvošo industriālo problēmu identificēšanu un risināšanu kiberdrošības jomā; |
(c) sadarbībā ar Kompetenču centru veicināt konkrētās nozarēs pastāvošo problēmu identificēšanu un risināšanu kiberdrošības jomā; |
Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) cieši sadarboties ar nacionālajām standartizācijas organizācijām, lai veicinātu esošo standartu ieviešanu un iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši MVU, jaunu standartu noteikšanā; |
Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(e) veicināt sinerģiju veidošanu ar attiecīgajiem pasākumiem valsts un reģionu līmenī; |
(e) veicināt sinerģiju veidošanu ar attiecīgajiem pasākumiem valsts, reģionu un vietējā līmenī; |
Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(fa) veicināt un izplatīt kopīgu minimālo kiberdrošības izglītības programmu sadarbībā ar attiecīgajām struktūrām dalībvalstīs; |
Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – g apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(g) valsts vai reģionu līmenī popularizēt un izplatīt Tīkla, kiberdrošības kompetenču kopienas un Kompetenču centra attiecīgos paveiktā darba rezultātus; |
(g) valsts, reģionu vai vietējā līmenī popularizēt un izplatīt Tīkla, kiberdrošības kompetenču kopienas un Kompetenču centra attiecīgos paveiktā darba rezultātus; |
Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – h apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(h) novērtēt to subjektu pieteikumus kļūt par kiberdrošības kompetenču kopienas daļu, kas iedibināti tajā pašā dalībvalstī, kur koordinācijas centrs. |
(h) novērtēt to subjektu un privātpersonu pieteikumus kļūt par kiberdrošības kompetenču kopienas daļu, kas iedibināti tajā pašā dalībvalstī, kur koordinācijas centrs. |
Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Vajadzības gadījumā nacionālie koordinācijas centri sadarbojas ar Tīkla starpniecību, lai veiktu 1. punkta a), b), c), e) un g) apakšpunktos minētos uzdevumus. |
4. Vajadzības gadījumā nacionālie koordinācijas centri sadarbojas ar Tīkla starpniecību un saskaņo darbību ar attiecīgajiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, lai veiktu 1. punktā minētos uzdevumus. |
Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Kiberdrošības kompetenču kopiena sekmē 3. pantā minētā Kompetenču centra pamatuzdevuma izpildi, kā arī uzlabo un izplata lietpratību kiberdrošības jomā visā Savienībā. |
1. Kiberdrošības kompetenču kopiena sekmē 3. pantā minētā Kompetenču centra pamatuzdevuma izpildi, kā arī uzlabo, apkopo, kopīgo un izplata lietpratību kiberdrošības jomā visā Savienībā un nodrošina tehnisko lietpratību. |
Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Kiberdrošības kompetenču kopienu veido industrija, akadēmiskās un bezpeļņas pētniecības organizācijas un asociācijas, kā arī publiskie subjekti un citi subjekti, kas nodarbojas ar tehniskiem un ar darbību saistītiem jautājumiem. Tā apvieno galvenās ieinteresētās personas attiecībā uz kiberdrošības tehnoloģiskajām un industriālajām spējām Savienībā. Kopienai savā darbībā jāiesaista nacionālie koordinācijas centri, kā arī Savienības iestādes un struktūras ar atbilstošu lietpratību. |
2. Kiberdrošības kompetenču kopienu veido pilsoniskā sabiedrība, industrija no pieprasījuma un no piedāvājuma puses, tostarp MVU, akadēmiskā un pētniecības kopiena, lietotāju asociācijas, individuālie eksperti, attiecīgās Eiropas standartizācijas organizācijas un citas asociācijas, kā arī publiskie subjekti un citi subjekti, kas nodarbojas ar tehniskiem un ar darbību saistītiem jautājumiem kiberdrošības jomā. Tā apvieno galvenās ieinteresētās personas attiecībā uz kiberdrošības tehnoloģiskajām, industriālajām, akadēmiskajām, pētniecības un sociālajām spējām un iespējām Savienībā un iesaista nacionālos koordinācijas centrus, Eiropas digitālās inovācijas centrus, kā arī Savienības iestādes un struktūras ar atbilstošu lietpratību, kā minēts šīs regulas 10. pantā. |
Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Tikai Savienībā iedibināti subjekti var tikt akreditēti kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi. Tām jāapliecina sava lietpratība kiberdrošības jautājumos vismaz vienā no šīm jomām: |
3. Tikai Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā (EBTA) iedibināti subjekti un dzīvojošas privātpersonas var tikt akreditētas kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi. Pieteikuma iesniedzēji apliecina, ka viņi var piedāvāt savu lietpratību kiberdrošības jautājumos vismaz vienā no šīm jomām: |
Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) pētniecība; |
(a) akadēmiskās darbības vai pētniecība; |
Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) ētika; |
Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – cb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(cb) oficiāla un tehniska standartizācija un specifikācijas. |
Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 8. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Kompetenču centrs akreditē subjektus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir iedibināti kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi, balstoties uz 3. punktā noteikto atbilstības kritēriju novērtējumu, ko veic tās dalībvalsts nacionālais koordinācijas centrs, kurā attiecīgais subjekts ir iedibināts. Akreditācija ir beztermiņa, taču Kompetenču centrs to jebkurā laikā var atsaukt, ja tas vai attiecīgais nacionālais koordinācijas centrs uzskata, ka subjekts neatbilst 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, vai gadījumos, kad šāda rīcība atbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulas XXX [jaunā Finanšu regula] 136. pantā. |
4. Kompetenču centrs akreditē subjektus vai privātpersonas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir iedibināti kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi, balstoties uz 3. punktā noteikto atbilstības kritēriju saskaņotu novērtējumu, ko veic Kompetenču centrs, tās dalībvalsts nacionālais koordinācijas centrs, kurā attiecīgais subjekts ir iedibināts vai kurā privātpersona ir rezidents. Akreditācija ir beztermiņa, taču Kompetenču centrs to jebkurā laikā var atsaukt, ja tas vai attiecīgais nacionālais koordinācijas centrs uzskata, ka subjekts vai privātpersona neatbilst 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, vai gadījumos, kad šāda rīcība atbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulas XXX [jaunā Finanšu regula] 136. pantā. Dalībvalstu nacionālie koordinācijas centri cenšas panākt ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību Kopienā, aktīvi stimulējot mazāk pārstāvēto kategoriju, jo īpaši MVU, un privātpersonu grupu līdzdalību. |
Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 8. pants – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 45.a pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot šā panta 3. punktā paredzētos kritērijus pieteikuma iesniedzēju atlasei un minētajiem kritērijiem atbilstošo struktūru novērtēšanas un akreditēšanas procedūras, kā minēts šā panta 4. punktā. |
Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(5a) sniedz atbalstu Kompetenču centram, ziņojot par ievainojamībām, palīdzot tās mazināt un sniedzot padomus par to, kā mazināt šādas ievainojamības, tostarp izmantojot sertifikāciju saskaņā ar shēmām, kas pieņemtas atbilstoši Regulai (ES) 2019/XXX [Kiberdrošības akts]. |
Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Kompetenču centrs sadarbojas ar attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru, ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU), Eiropas Ārējās darbības dienestu, Komisijas Kopīgo pētniecības centru, Pētniecības izpildaģentūru, Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru, kā arī Eiropas Aizsardzības aģentūru. |
1. Lai nodrošinātu konsekvenci un papildināmību, Kompetenču centrs sadarbojas ar attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA), ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU), Eiropas Ārējās darbības dienestu, Komisijas Kopīgo pētniecības centru, Pētniecības izpildaģentūru, Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, attiecīgajiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru, kā arī Eiropas Aizsardzības aģentūru attiecībā uz divējāda lietojuma projektiem, pakalpojumiem un kompetencēm. |
Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šāda sadarbība notiek saskaņā ar darba vienošanos. Minēto vienošanos iesniedz Komisijai iepriekšējai apstiprināšanai. |
2. Šāda sadarbība notiek saskaņā ar darba vienošanos. Minēto vienošanos pieņem Valde pēc Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma. |
Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts un pieci Komisijas pārstāvji, kuri rīkojas Savienības vārdā. |
1. Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, viens Eiropas Parlamenta pārstāvis kā novērotājs un četri Komisijas pārstāvji, kuri rīkojas Savienības vārdā, turklāt jācenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru starp Valdes locekļiem un viņu aizstājējiem. |
Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 12. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām tehnoloģiju jomā, kā arī viņu attiecīgajām vadības, administratīvajām un budžeta veidošanas prasmēm. Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Komisija un dalībvalstis tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Valdē. |
3. Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām kiberdrošības jomā, kā arī viņu attiecīgajām vadības, administratīvajām un budžeta veidošanas prasmēm. Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Komisija un dalībvalstis tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Valdē. |
Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 12. pants – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Komisija var pieaicināt novērotājus, arī attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru pārstāvjus, kuri attiecīgā gadījumā var piedalīties Valdes sēdēs. |
6. Valde var pieaicināt novērotājus, arī attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru pārstāvjus un kopienas locekļus, kuri attiecīgā gadījumā var piedalīties Valdes sēdēs. |
Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 12. pants – 7. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7. Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) ir pastāvīgs novērotājs Valdē. |
7. Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) un Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome Valdē ir pastāvīgi novērotāji ar padomdevēja lomu un bez balsstiesībām. Valde īpaši ņem vērā pastāvīgo novērotāju paustos viedokļus. |
Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) pieņem daudzgadu stratēģisko plānu, kurā ietverts paziņojums par Kompetenču centra galvenajām prioritātēm un plānotajām iniciatīvām, ieskaitot aplēses par finansējuma vajadzībām un avotiem; |
(a) pieņem daudzgadu stratēģisko plānu, kurā ietverts paziņojums par Kompetenču centra galvenajām prioritātēm un plānotajām iniciatīvām, ieskaitot aplēses par finansējuma vajadzībām un avotiem, ņemot vērā ENISA sniegtos ieteikumus; |
Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, pieņem Kompetenču centra darba plānu, gada pārskatus un bilanci, kā arī gada darbības pārskatu; |
(b) pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, pieņem Kompetenču centra darba plānu, gada pārskatus un bilanci, kā arī gada darbības pārskatu, ņemot vērā ENISA sniegtos ieteikumus; |
Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – e apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(e) pieņem kritērijus un procedūras, lai novērtētu un akreditētu subjektus kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļus; |
(e) pieņem procedūras, lai novērtētu un akreditētu subjektus kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļus; |
Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ea) pieņem 10. panta 2. punktā minētās darba vienošanās; |
Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ga) pieņem Kompetenču centra pārredzamības noteikumus; |
Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – i apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(i) kopā ar kiberdrošības kompetenču kopienas locekļiem izveido darba grupas; |
(i) kopā ar kiberdrošības kompetenču kopienas locekļiem izveido darba grupas, ņemot vērā pastāvīgo novērotāju sniegtos ieteikumus; |
Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – l apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(l) veicina Kompetenču centra atpazīstamību visā pasaulē, lai palielinātu tā pievilcību un padarītu to par struktūru, kurai kiberdrošības jomā izdevies sasniegt pasaules līmeņa izcilību; |
(l) veicina Kompetenču centra sadarbību ar globāliem aktoriem; |
Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – r apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(r) pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir proporcionāla krāpšanas riskiem, ņemot vērā veicamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi; |
(r) pieņem krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju, kas ir proporcionāla krāpšanas un korupcijas riskiem, ņemot vērā veicamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi, kā arī pieņem visaptverošus aizsardzības pasākumus personām, kas ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem; |
Grozījums Nr. 134 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – s apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(s) pieņem metodiku dalībvalstu finansiālā ieguldījuma aprēķināšanai; |
(s) pieņem dalībvalstu finanšu iemaksu visaptverošu definīciju un metodiku to dalībvalstu brīvprātīgo iemaksu apjoma aprēķināšanai, kuras var uzskatīt par finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šo definīciju. Šo aprēķinu veic katra finanšu gada beigās; |
Grozījums Nr. 135 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Valde ievēl Valdes priekšsēdētāju un Valdes priekšsēdētāja vietnieku no balsstiesīgo locekļu vidus uz diviem gadiem. Valdes priekšsēdētāja un Valdes priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu pēc Valdes lēmuma pieņemšanas var pagarināt vienu reizi. Savukārt, ja Valdes priekšsēdētāja vai Valdes priekšsēdētāja vietnieka dalība Valdē beidzas viņu amata pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu amata pilnvaru termiņš. Valdes priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj Valdes priekšsēdētāju, ja Valdes priekšsēdētājs nespēj pildīt savus pienākumus. Valdes priekšsēdētājs piedalās balsošanā. |
1. Valde ievēl Valdes priekšsēdētāju un Valdes priekšsēdētāja vietnieku no balsstiesīgo locekļu vidus uz diviem gadiem, cenšoties nodrošināt dzimumu līdzsvaru. Valdes priekšsēdētāja un Valdes priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu pēc Valdes lēmuma pieņemšanas var pagarināt vienu reizi. Savukārt, ja Valdes priekšsēdētāja vai Valdes priekšsēdētāja vietnieka dalība Valdē beidzas viņu amata pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu amata pilnvaru termiņš. Valdes priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj Valdes priekšsēdētāju, ja Valdes priekšsēdētājs nespēj pildīt savus pienākumus. Valdes priekšsēdētājs piedalās balsošanā. |
Grozījums Nr. 136 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Izpilddirektors piedalās apspriedēs, ja vien Valde nav nolēmusi citādi, taču izpilddirektoram nav balsstiesību. Valde atsevišķos gadījumos var uzaicināt citas personas piedalīties tās sēdēs novērotāja statusā. |
3. Izpilddirektors piedalās apspriedēs, ja vien Valde nav nolēmusi citādi, taču izpilddirektoram nav balsstiesību. |
Grozījums Nr. 137 Regulas priekšlikums 14. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļi pēc Valdes priekšsēdētāja uzaicinājuma var piedalīties Valdes sēdēs, taču tiem nav balsstiesību. |
svītrots |
Grozījums Nr. 138 Regulas priekšlikums 15. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
15. pants |
svītrots |
|
Valdes balsošanas kārtība |
|
|
1. Savienībai ir 50 % balsstiesību. Savienības balsstiesības nav dalāmas. |
|
|
2. Katrai iesaistītajai dalībvalstij ir viena balss. |
|
|
3. Valde pieņem lēmumus ar vismaz 75 % balsu vairākumu, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis; šis vairākums pārstāv vismaz 75 % no kopējām finansiālajām iemaksām Kompetenču centrā. Finansiālais ieguldījums tiek aprēķināts, pamatojoties uz 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem aprēķinātajiem izdevumiem, kurus ierosinājušas dalībvalstis, un pamatojoties uz ziņojumu par iesaistīto dalībvalstu ieguldījuma vērtību, atbilstoši 22. panta 5. punktam. |
|
|
4. Balsstiesības ir vienīgi Komisijas un iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem. |
|
|
5. Valdes priekšsēdētājs piedalās balsošanā. |
|
Grozījums Nr. 139 Regulas priekšlikums 15.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
15.a pants |
|
|
Valdes balsošanas kārtība |
|
|
1. Lēmumi, par kuriem jābalso, var attiekties uz: |
|
|
(a) Kompetenču centra un Tīkla pārvaldību un organizāciju; |
|
|
(b) budžeta piešķiršanu Kompetenču centram un Tīklam; |
|
|
(c) vairāku dalībvalstu kopīgām darbībām, ko, iespējams, papildina no Savienības budžeta papildus lēmumam par piešķiršanu saskaņā ar b) apakšpunktu. |
|
|
2. Valde pieņem lēmumus ar vismaz 75 % balsu vairākumu, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis. Savienības balsstiesības pārstāv Komisija un tās nav dalāmas. |
|
|
3. Attiecībā uz lēmumiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, katra dalībvalsts ir pārstāvēta un ar vienādām balsstiesībām. Attiecībā uz atlikušajām balsīm, kas ir pieejamas līdz 100 %, Savienībai vajadzētu būt vismaz 50 % no balsstiesībām atbilstīgi tās finansiālajai iemaksai. |
|
|
4. Attiecībā uz lēmumiem, kas minēti 1. punkta b) vai c) apakšpunktā, vai jebkuru citu lēmumu, uz kuru neattiecas neviena cita 1. punkta kategorija, Savienībai ir vismaz 50 % no balsstiesībām atbilstīgi tās finansiālajai iemaksai. Balsstiesības ir tikai finansētājām dalībvalstīm, un tās atbildīs valsts finansiālajai iemaksai. |
|
|
5. Ja priekšsēdētājs ir ievēlēts no dalībvalstu pārstāvjiem, priekšsēdētājs piedalās balsošanā kā savas dalībvalsts pārstāvis. |
Grozījums Nr. 140 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Izpilddirektoru ieceļ Valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. |
3. Izpilddirektoru ieceļ Valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas atlases procedūras, iekļaujot nominācijas ar mērķi panākt dalībvalstu pārstāvju dzimumu līdzsvaru. |
Grozījums Nr. 141 Regulas priekšlikums 16. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Līdz minētā laikposma beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un Kompetenču centra turpmākos uzdevumus un problēmjautājumus. |
5. Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā laikposma beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un Kompetenču centra turpmākos uzdevumus un problēmjautājumus. |
Grozījums Nr. 142 Regulas priekšlikums 16. pants – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, izpilddirektora amata pilnvaru laiku var vienu reizi pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus. |
6. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, izpilddirektora amata pilnvaru laiku var vienu reizi pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. |
Grozījums Nr. 143 Regulas priekšlikums 16. pants – 8. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
8. Izpilddirektoru no amata atceļ tikai ar Valdes lēmumu, kas pieņemts pēc Komisijas priekšlikuma. |
8. Izpilddirektoru no amata atceļ tikai ar Valdes lēmumu, kas pieņemts pēc tās locekļu priekšlikuma vai pēc Komisijas priekšlikuma. |
Grozījums Nr. 144 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) pēc apspriešanās ar Valdi un Komisiju, sagatavo un iesniedz pieņemšanai Valdē daudzgadu stratēģiskā plāna projektu un Kompetenču centra ikgadējā darba plāna projektu, ietverot darba plāna īstenošanai nepieciešamo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus tvērumu, kā arī attiecīgo Komisijas un dalībvalstu ierosināto izdevumu aplēses; |
(c) pēc apspriešanās ar Valdi, Industriālo un zinātnisko konsultatīvo padomi, ENISA un Komisiju, sagatavo un iesniedz pieņemšanai Valdē daudzgadu stratēģiskā plāna projektu un Kompetenču centra ikgadējā darba plāna projektu, ietverot darba plāna īstenošanai nepieciešamo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus tvērumu, kā arī attiecīgo Komisijas un dalībvalstu ierosināto izdevumu aplēses; |
Grozījums Nr. 145 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – h apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(h) sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi retrospektīvu novērtējumu secinājumiem un divreiz gadā par īstenošanas gaitu ziņo Komisijai; |
(h) sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi retrospektīvu novērtējumu secinājumiem un divreiz gadā par īstenošanas gaitu ziņo Komisijai un Eiropas Parlamentam; |
Grozījums Nr. 146 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – l apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(l) apstiprina finansējumam atlasīto darbību sarakstu, balstoties uz neatkarīgu ekspertu grupas izveidotu sarindojuma sarakstu; |
(l) pēc apspriešanās ar Industriālo un zinātnisko konsultatīvo padomi un ENISA apstiprina finansējumam atlasīto darbību sarakstu, balstoties uz neatkarīgu ekspertu grupas izveidotu sarindojuma sarakstu; |
Grozījums Nr. 147 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – s apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(s) sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņo Komisijai un regulāri — Valdei; |
(s) sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņo Komisijai un Eiropas Parlamentam un regulāri — Valdei; |
Grozījums Nr. 148 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – v apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(v) nodrošina efektīvu saziņu ar Savienības iestādēm; |
(v) nodrošina efektīvu saziņu ar Savienības iestādēm un pēc uzaicinājuma ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei; |
Grozījums Nr. 149 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome sastāv no ne vairāk kā 16 locekļiem. Locekļus no kiberdrošības kompetenču kopienas subjektu pārstāvju vidus ieceļ Valde. |
1. Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome sastāv no ne vairāk kā 25 locekļiem. Locekļus no kopienas subjektu pārstāvju vai no tās individuālo locekļu vidus ieceļ Valde. Tiesības kandidēt ir tikai tādu subjektu pārstāvjiem, kurus nekontrolē trešā valsts vai trešās valsts subjekts, izņemot EEZ un EBTA valstis. Iecelšanu veic saskaņā ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu procedūru. Valdes sastāvā cenšas panākt dzimumu līdzsvaru un iekļaut līdzsvarotu ieinteresēto personu grupu pārstāvību no industrijas, akadēmiskās kopienas un pilsoniskās sabiedrības. |
Grozījums Nr. 150 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļiem ir lietpratība vai nu attiecībā uz kiberdrošības pētniecību, industriālo attīstību, profesionālajiem pakalpojumiem vai to plašāku ieviešanu. Prasības attiecībā uz šādu lietpratību sīkāk precizē Valde. |
2. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļiem ir lietpratība vai nu attiecībā uz kiberdrošības pētniecību, industriālo attīstību vai profesionālo pakalpojumu vai produktu piedāvāšanu, īstenošanu vai ieviešanu. Prasības attiecībā uz šādu lietpratību sīkāk precizē Valde. |
Grozījums Nr. 151 Regulas priekšlikums 18. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Komisijas un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras pārstāvji var piedalīties Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā un atbalstīt to. |
5. Komisijas un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras pārstāvjus uzaicina piedalīties Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā un atbalstīt to. Valde pēc vajadzības var pieaicināt papildu pārstāvjus no kopienas novērotāja, padomdevēja vai eksperta statusā, izskatot katru gadījumu atsevišķi. |
Grozījums Nr. 152 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome tiekas sanāksmēs vismaz divreiz gadā. |
1. Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome tiekas sanāksmēs vismaz trīsreiz gadā. |
Grozījums Nr. 153 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome var ieteikt Valdei izveidot darba grupas, kuru kompetencē būtu īpaši ar Kompetenču centra darbību saistīti jautājumi un, ja tas nepieciešams, kuru vispārējo koordināciju veic viens vai vairāki Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļi. |
2. Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome sniedz ieteikumus Valdei izveidot darba grupas, kuru kompetencē būtu īpaši ar Kompetenču centra darbību saistīti jautājumi, ja šie jautājumi skar 20. pantā minētos uzdevumus un kompetences jomas, un, ja tas nepieciešams, kuru vispārējo koordināciju veic viens vai vairāki Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļi. |
Grozījums Nr. 154 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome konsultē Kompetenču centru attiecībā uz tā pasākumu īstenošanu, kā arī: |
Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome regulāri konsultē Kompetenču centru attiecībā uz tā pasākumu īstenošanu, kā arī: |
Grozījums Nr. 155 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. daļa – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) sniedz stratēģiskas konsultācijas izpilddirektoram un Valdei, kā arī ieguldījumu darba plāna un daudzgadu stratēģiskā plāna izstrādē Valdes noteiktajos termiņos; |
(1) sniedz stratēģiskas konsultācijas izpilddirektoram un Valdei, kā arī ieguldījumu attiecībā uz Kompetenču centra izvēršanu, orientāciju un darbību, ciktāl tas attiecas uz industriju un pētniecību, kā arī ieguldījumu darba plāna un daudzgadu stratēģiskā plāna izstrādē Valdes noteiktajos termiņos; |
Grozījums Nr. 156 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1a) konsultē Valdi par darba grupu izveidi konkrētu jautājumu risināšanai saistībā ar Kompetenču centra darbu; |
Grozījums Nr. 157 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. daļa – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) veicina un apkopo atsauksmes par Kompetenču centra darba plānu un daudzgadu stratēģisko plānu. |
(3) veicina un apkopo atsauksmes par Kompetenču centra darba plānu un daudzgadu stratēģisko plānu un konsultē Valdi par to, kā uzlabot kompetenču centra stratēģisko orientāciju un darbību. |
Grozījums Nr. 158 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) 1 981 668 000 EUR no Digitālās Eiropas programmas, ieskaitot līdz 23 746 000 EUR administratīvajām izmaksām; |
(a) 1 780 954 875 EUR 2018. gada cenās (1 998 696 000 EUR pašreizējās cenās) no Digitālās Eiropas programmas, ieskaitot līdz 21 385 465 EUR 2018. gada cenās (23 746 000 EUR faktiskajās cenās) administratīvajām izmaksām; |
Grozījums Nr. 159 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) var būt nepieciešams maksājums no Eiropas Aizsardzības fonda par Kompetences centra veiktām ar aizsardzību saistītām darbībām, tostarp par visām administratīvajām izmaksām, piemēram, izmaksām, kas Kompetences centram var rasties, darbojoties kā projekta vadītājam Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros veiktām darbībām. |
Grozījums Nr. 160 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Savienības maksimālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas [Digitālās Eiropas programmai] un īpašajai programmai, kura izveidota ar Lēmumu XXX un ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. |
2. Savienības maksimālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas [Digitālās Eiropas programmai], īpašajai programmai, kura izveidota ar Lēmumu XXX un ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un Eiropas Aizsardzības fondam un citām programmām un projektiem, kas ir Kompetenču centra vai Tīkla darbības jomā. |
Grozījums Nr. 161 Regulas priekšlikums 21. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Savienības finansiālais ieguldījums nesedz ar 4. panta 8. punkta b) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem saistītās izmaksas. |
4. Savienības finansiālais ieguldījums no programmas “Digitālā Eiropa” un programmas “Apvārsnis Eiropa” nesedz ar 4. panta 8. punkta b) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem saistītās izmaksas. Tās var segt no Eiropas Aizsardzības fonda finansiālā ieguldījuma. |
Grozījums Nr. 162 Regulas priekšlikums 22. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu Kompetenču centrā, ja attiecībā uz 1. punktā minētajiem ieguldījumiem iesaistītās dalībvalstis neveic iemaksas, veic tās tikai daļēji vai novēloti. |
4. Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu Kompetenču centrā, ja attiecībā uz 1. punktā minētajiem ieguldījumiem iesaistītās dalībvalstis neveic iemaksas vai veic tās tikai daļēji. Komisijas veiktā Savienības finansiālā ieguldījuma izbeigšana, samazināšana vai apturēšana pēc summas un ilguma ir proporcionāla dalībvalstu ieguldījuma izbeigšanai, samazināšanai vai apturēšanai. |
Grozījums Nr. 163 Regulas priekšlikums 23. pants – 4. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) iesaistīto dalībvalstu finansiālās iemaksas administratīvo izmaksu segšanai; |
(a) Savienības un iesaistīto dalībvalstu finansiālās iemaksas administratīvo izmaksu segšanai; |
Grozījums Nr. 164 Regulas priekšlikums 23. pants – 4. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) iesaistīto dalībvalstu finansiālās iemaksas darbības izmaksu segšanai; |
(b) Savienības un iesaistīto dalībvalstu finansiālās iemaksas darbības izmaksu segšanai; |
Grozījums Nr. 165 Regulas priekšlikums 23. pants – 8.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
8.a Kompetenču centrs cieši sadarbojas ar citām Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, lai gūtu labumu no sinerģijām un attiecīgos gadījumos samazinātu administratīvās izmaksas. |
Grozījums Nr. 166 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Kompetenču centrs veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus sodus. |
1. Kompetenču centrs veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, regulārām un efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus sodus. |
Grozījums Nr. 167 Regulas priekšlikums 31. pants – 7. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7. Kompetenču centra personālā ir uz noteiktu laiku pieņemti darbinieki un līgumdarbinieki. |
7. Kompetenču centrs savā personālā cenšas panākt dzimumu līdzsvaru. Personālā ietilpst pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki. |
Grozījums Nr. 168 Regulas priekšlikums 34. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) Regulas (ES) Nr. 2019/XXX [Eiropas Aizsardzības fonds] 22. pantu [rezultātu īpašumtiesības], 23. pantu [rezultātu īpašumtiesības] un 30. pantu [Noteikumu par klasificētu informāciju piemērošana] piemēro jebkādai Kompetenču centra dalībai ar aizsardzību saistītās darbībās, ja tas paredzēts darba plānā, un neekskluzīvu licenču piešķiršana var būt ierobežota ar trešām personām, kas veic uzņēmējdarbību vai tiek uzskatītas par tādām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, un ko kontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie. |
Grozījums Nr. 169 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Kompetenču centrs savā darbībā nodrošina augsta līmeņa pārredzamību. |
1. Kompetenču centrs savā darbībā nodrošina visaugstākā augsta līmeņa pārredzamību. |
Grozījums Nr. 170 Regulas priekšlikums 35. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Kompetenču centrs gādā, lai sabiedrība un visas ieinteresētās personas saņemtu atbilstošu, objektīvu, ticamu un viegli pieejamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz tā darba rezultātiem. Tas arī publicē interešu deklarācijas, kas iesniegtas saskaņā ar 41. pantu. |
2. Kompetenču centrs gādā, lai sabiedrība un visas ieinteresētās personas laicīgi saņemtu vispusīgu, atbilstošu, objektīvu, ticamu un viegli pieejamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz Kompetenču centra, Tīkla, Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes un kopienas darba rezultātiem. Tas arī publicē interešu deklarācijas, kas iesniegtas saskaņā ar 42. pantu. |
Grozījums Nr. 171 Regulas priekšlikums 38. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Izvērtējums, kas minēts 2. punktā, ietver Kompetenču centra sasniegto rezultātu novērtējumu, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus. Ja Komisija uzskata, ka Kompetenču centra darba turpināšana ir pamatota, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus, tā var ierosināt pagarināt 46. pantā noteikto Kompetenču centra pilnvaru termiņu. |
3. Izvērtējums, kas minēts 2. punktā, ietver Kompetenču centra sasniegto rezultātu novērtējumu, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus, efektivitāti un lietderību. Ja Komisija uzskata, ka Kompetenču centra darba turpināšana ir pamatota, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus, tā var ierosināt pagarināt 46. pantā noteikto Kompetenču centra pilnvaru termiņu. |
Grozījums Nr. 172 Regulas priekšlikums 38.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
38.a pants |
|
|
Kompetenču centrs kā juridiska persona |
|
|
1. Kompetenču centrs ir juridiska persona. |
|
|
2. Katrā dalībvalstī Kompetenču centram ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas šīs dalībvalsts tiesību aktos paredzēta juridiskajām personām. Tas var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu mantu un būt par pusi tiesas procesā. |
Grozījums Nr. 173 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Kompetenču centra Valde pieņem noteikumus interešu konflikta novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz Kompetenču centra locekļiem, struktūrām un norīkoto personālu. Tajos saskaņā ar Regulu XXX [jaunā Finanšu regula] ietver noteikumus, kas paredzēti, lai izvairītos no interešu konfliktiem, kuros var būt iesaistīti Valdes locekļu pārstāvji, kā arī Zinātniskās un industriālās konsultatīvās padomes locekļu pārstāvji. |
Kompetenču centra Valde pieņem noteikumus interešu konflikta novēršanai, konstatēšanai un atrisināšanai attiecībā uz tās locekļiem, struktūrām un personālu, tostarp izpilddirektoru, Valdi, kā arī Zinātnisko un industriālo konsultatīvo padomi un kopienu. |
Grozījums Nr. 174 Regulas priekšlikums 42. pants – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībvalstis attiecībā uz nacionālajiem koordinācijas centriem nodrošina interešu konflikta novēršanu, konstatēšanu un atrisināšanu. |
Grozījums Nr. 175 Regulas priekšlikums 42. pants – 1.b daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Šā panta 1. punktā minētie noteikumi atbilst Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 noteikumiem. |
Grozījums Nr. 176 Regulas priekšlikums 44. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Mītnes dalībvalsts atbalsts |
Mītne un mītnes dalībvalsts atbalsts |
Grozījums Nr. 177 Regulas priekšlikums 44. pants – -1. punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Kompetenču centra mītni nosaka demokrātiski pārskatatbildīgā procedūrā, izmantojot pārredzamus kritērijus un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 178 Regulas priekšlikums 44. pants – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Mītnes dalībvalsts nodrošina iespējami labākos apstākļus, lai sekmētu pienācīgu Kompetenču centra darbību, tostarp vienotu atrašanās vietu un citus apstākļus, piemēram, atrašanās vietas pieejamību, adekvātas izglītības iestādes darbinieku bērniem un atbilstošu piekļuvi darba tirgum, sociālajai drošībai un medicīniskajai aprūpei gan bērniem, gan dzīvesbiedriem. |
Grozījums Nr. 179 Regulas priekšlikums 44. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Kompetenču centrs un dalībvalsts [Beļģija], kurā atrodas tā mītne, var noslēgt administratīvu vienošanos par privilēģijām un imunitāti, kā arī par citu atbalstu, ko šī dalībvalsts sniedz Kompetenču centram. |
Kompetenču centrs un dalībvalsts, kurā atrodas tā mītne, noslēdz administratīvu vienošanos par privilēģijām un imunitāti, kā arī par citu atbalstu, ko šī dalībvalsts sniedz Kompetenču centram. |
Grozījums Nr. 180 Regulas priekšlikums 45.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
45.a pants |
|
|
Deleģēšanas īstenošana |
|
|
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. |
|
|
2. Pilnvaras pieņemt 6. panta 5.a punktā un 8. panta 4.b punktā deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. |
|
|
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 5.a punktā un 8. panta 4.b punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. |
|
|
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. |
|
|
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. |
|
|
6. Saskaņā ar 6. panta 5.a punktu un 8. panta 4.b punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
- [1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
PASKAIDROJUMS
Komisijas priekšlikums, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu, ir gaidīta iespēja plānot, kāda nākotnē būs Eiropas sadarbība kiberdrošības jautājumos.
Līdzīgi citām Eiropas ekonomikas daļām kiberdrošības inovācijas, produkti, procesi un pakalpojumi lielākoties tiek izstrādāti mazos un vidējos uzņēmumos. Gadījumos, kad MVU paši neizstrādā inovācijas, tās rada jaunuzņēmumi un pētnieku kopiena. Šīs uz ekonomiku vērstās kopienas atbalsta atsevišķi uzņēmēji; svarīgu impulsu ļoti bieži rada pilsoniskā sabiedrība un nekomerciāli vai pirmskomercializācijas civilo tehnoloģiju projekti, kas izmanto atvērtos standartus, atvērtos datus un brīvā un atklātā pirmkoda programmatūru, lai ieguldītu kopīgajās interesēs.
Mums jāpanāk, lai Eiropas kiberdrošības satvars reaģē un izmanto stiprās puses, ko piedāvā nozare tāda, kāda tā patlaban ir strukturēta Eiropā.
Ierosinājums izveidot centru paredz sasaistīt pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" kiberdrošības pētnieciskās darbības un programmas "Digitālā Eiropa" kiberdrošības ieviešanas darbības, tādējādi cerot uz sinerģiju un plašāku ietekmi abu šo Savienības programmu starpā. Turklāt Kompetenču centram vajadzētu sekmēt un koordinēt Kiberdrošības kompetenču tīkla darbu, kā arī virzīt kiberdrošības tehnoloģisko darba kārtību un atvieglot iespējas izmantot Tīkla un Kopienas iegūto lietpratību. Komisija uzskata, ka šos mērķus vislabāk var sasniegt, izveidojot jaunu Savienības struktūru, kas ietvertu kopuzņēmuma, izpildaģentūras un decentralizētas aģentūras elementus. Tā kā, ņemot vērā ENISA, ES jau ir īpaša kiberdrošības aģentūra, šim priekšlikumam būtu jāpanāk, ka Centrs apspriežas ar ENISA par visām savām attiecīgajām darbībām, lai radītu sinerģiju.
Kiberdrošība kā process
IT industrija jau sen izmanto terminu "risinājums", lai aprakstītu produktus un pakalpojumus publiskā un komerciālā kontekstā. Tomēr kiberdrošību ir svarīgi uzskatīt par procesu. IKT tehnoloģijai nemitīgi attīstoties, mainās arī apdraudējumi. Centieni uzlabot mūsu infrastruktūras, tīklu un informācijas sistēmu drošību nebeidzas ar konkrēta produkta vai pakalpojuma iegādi.
Tādēļ ir svarīgi nepārtraukti stiprināt kiberdrošību visā produkta darbmūžā, ņemot vērā produktu un iesaistīto personu mijiedarbību savienotos tīklos un infrastruktūrā, piemēram, internetā. Sistēmas darbmūža — izstrādes, īstenošanas, uzturēšanas un atjaunināšanas — posmos drošībai ir jābūt galvenajam principam.
Kopīgās infrastruktūras drošība
Internets ir kopīga infrastruktūra, uz kuru aizvien vairāk paļaujas ne tikai Eiropā, bet pasaules ekonomikas mērogā. Turklāt internets ir kopīga infrastruktūra saziņai, kultūrai un informācijai, kuru privātpersonas izmanto ik dienu.
Sākot no pamata infrastruktūras, līdz pat lietojumiem, ar ko mijiedarbojas lietotāji, brīvā un atklātā pirmkoda programmatūrai ir neaizstājama nozīme interneta darbības nodrošināšanā. Tāpat kā jebkura plaši izmantota komponenta gadījumā — ja brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras komponentā tiek atklāta drošības nepilnība, šī nepilnība var apdraudēt interneta un saistīto pakalpojumu darbību.
Ir jau zināmi gadījumi, kad slikti aizsargātas lietu interneta ierīces izmanto, lai uzbruktu cita veida infrastruktūrai. Internetā patēriņa produkta–ierīces drošības nepilnība var skart augstas veiktspējas tehnisko nodrošinājumu.
Dažādas industriālās iesaistītās personas šādus komponentus plaši izstrādā, lieto un izmanto kā pamatu pētniecībā un izstrādē; turklāt tos izmanto arī publiskā sektora iestādes. Tādējādi, lai uzlabotu mūsu kopīgās infrastruktūras vispārējo uzticamību, noturību un drošību, Centra darbībām būtu jāīsteno plaši izmantotas brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras loma un jāsekmē tās drošība.
Drīzāk noturība, nevis aizsardzība un divējāda lietojuma tehnoloģijas
Tādu tīklu un informācijas sistēmu kā internets darbības dēļ parasti nav iespējams vienmēr un pilnīgi noteikti attiecināt uzbrukuma izcelsmi uz kādu subjektu. Gluži pretēji — ir iespējams viltot pierādījumus, lai slēptu avotu vai lai liktu izdarīt nepareizus secinājumus. Tieši šādā kontekstā ir satraucoši novērot, ka valstis un starpvaldību organizācijas ir sākušas apsvērt iespēju kiberuzbrukumu gadījumā izmantot tradicionālu militāro spēku.
Eiropas Savienības prioritāte ir veicināt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamattiesības visā pasaulē. Tādēļ Centram būtu jāsekmē un jāatbalsta tīklu un informācijas sistēmu noturība un integritāte. Kiberdrošības produkti un procesi vienlīdz labi var noderēt civilajā un militārajā kontekstā, tādēļ Centram būtu jāatbalsta esošie divējāda lietojuma tehnoloģiju kontroles satvari. Ofensīvi militārie lietojumi, piemēram, lūkas, neatklātas nepilnības vai mūķi, rada drošības risku sabiedrībai kopumā un ir pretrunā Centra mērķim uzlabot kiberdrošību. Tādēļ ir svarīgi, lai Centra darbības tiktu paredzētas tikai civiliem mērķiem.
Centra struktūru un darbības izmaksu finansēšana no Savienības programmām, kuras nedrīkst izmantot militāriem mērķiem, nozīmē, ka Centram nevajadzētu sekmēt nekādus aizsardzības pētījumus vai citus ar aizsardzību saistītus projektus. Ir jāievēro Līgumi, un Savienības budžetu nedrīkst izmantot militāriem mērķiem.
Sabiedrība, ētika un pārstāvība
Centram būtu bez izņēmumiem jāņem vērā sociālā un ētiskā ietekme un problemātika, kas saistīta ar tā darbībām, tā struktūru darbībām un rezultātiem, kurus var sniegt tā finansētie produkti, pakalpojumi, tehniskais nodrošinājums un pētījumi.
IKT nozarei vēl grūtāk nekā citām industrijām ir apmierināt pieprasījumu pēc kvalificētiem darba ņēmējiem. Vienlaikus ir ļoti nevienlīdzīga dzimumu pārstāvība, etniskā daudzveidība un personu ar invaliditāti līdzdalība. Tādēļ industrijas, tostarp akadēmiķu, pētnieku un citu personu, interesēs ir panākt līdzsvarotu pārstāvību.
Turklāt tas ir līdztiesības interesēs.
Pārvaldības struktūra
Centram un tā struktūrām būtu jānodrošina, lai interešu konflikti ne tikai tiek apzināti, bet arī pārredzami un pārskatatbildīgi novērsti un risināti. Dalībvalstīm vajadzētu pārliecināties, lai tas pats attiecas uz nacionālajiem koordinācijas centriem.
Eiropas Parlamentam vajadzētu būt vienlīdzīgām tiesībām (salīdzinot ar dalībvalstīm) attiecībā uz Centra pārvaldības un darbību ietekmēšanu.
PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, NO KURĀM REFERENTE SAŅĒMUSI INFORMĀCIJU
Šis saraksts sagatavots pilnīgi brīvprātīgi, un par to atbildīga ir tikai referente. Sagatavojot ziņojumu, referente līdz ziņojuma pieņemšanai komitejā ir saņēmusi informāciju no šādām struktūrām vai personām:
|
Struktūra un/vai persona |
|
|
American Chamber of Commerce to the EU |
|
|
Bundesverband Informationswirtschaft, Telekommunikation und neue Medien e.V. (Bitkom) |
|
|
CyberSec4Europe |
|
|
Digitaleurope |
|
|
European Cyber Security Organisation (ECSO) |
|
|
European Defence Agency (EDA) |
|
|
European DIGITAL SME Alliance |
|
|
European Organisation for Security (EOS) |
|
|
European Union Agency for Network and Information Security (ENISA) |
|
|
FSFE - Free Software Foundation Europe e.V. |
|
|
Huawei Technologies |
|
|
Interel European Affairs |
|
|
ISACA |
|
|
KIT - Karlsruhe Institute of Technology, SecUnity project |
|
|
Mozilla Corp. |
|
|
Symantec Corp. |
|
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ATZINUMS (31.1.2019)
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu
(COM(2018)0630 – C8-0404/2018 – 2018/0328(COD))
Atzinuma sagatavotājs: Arndt Kohn
ĪSS PAMATOJUMS
Digitālajā laikmetā kiberdrošība ir būtiska Eiropas Savienības ekonomiskajai konkurētspējai un drošībai, kā arī integritātei un procesiem, kas atbalsta mūsu demokrātiskās sabiedrības. Augsta līmeņa kibernoturības nodrošināšana visā Eiropas Savienībā ir sevišķi svarīga, lai panāktu patērētāju uzticēšanos digitālajam vienotajam tirgum un turpinātu veidot inovatīvāku un konkurētspējīgāku Eiropu. Lai gan vairāk nekā 600 centri Eiropas Savienībā sniedz speciālās zināšanas kiberdrošības jomā, Savienība joprojām ir kiberdrošības produktu un risinājumu neto importētāja. ES ir jākļūst saliedētākai un efektīvākai cīņā pret kiberuzbrukumiem, jāuzlabo kiberkompetences un jāpalielina spējas labāk aizsargāt Eiropas iedzīvotājus, uzņēmumus un publiskās iestādes.
Komisija 2017. gada septembrī iepazīstināja ar “Kiberdrošības aktu”, bet 2018. gada 12. septembrī tam sekoja priekšlikums izveidot Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru (“Centrs”) un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (“Tīkls”).
Kopumā referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu. Īpašs uzsvars tiek likts uz Kompetenču centra mērķiem veicināt Savienības kiberdrošības tehnoloģisko un rūpniecisko spēju saglabāšanu un attīstību, kā arī stiprināt Savienības kiberdrošības nozari un palielināt tās konkurētspēju, un šos mērķus referents atbalsta. Kompetenču centrs sekmēs un palīdzēs koordinēt Nacionālo koordinācijas centru tīkla un kiberdrošības kompetenču kopienas darbību. Referents paredz, ka kompetenču centrs un Tīkls tiks izmantoti kā instruments, ar ko veicināt Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos, kā arī stiprināt digitālo vienoto tirgu.
Tomēr referents uzsver vairākus priekšlikuma punktus, kam nepieciešami papildu precizējumi un uzlabojumi.
• Pirmkārt, referents ir stingri pārliecināts, ka akreditācijas un novērtēšanas procesi, kas ļauj struktūrām kļūt par šīs kopienas dalībniecēm, būtu jāsaskaņo ES līmenī, lai izvairītos no sadrumstalotības starp struktūrām, kas akreditētas dažādās dalībvalstīs.
• Otrkārt, MVU svarīgums ir jāuzsver, lai tiem panāktu vienlīdzīgākas iespējas, kā arī lai veicinātu spēju iesaistīties vienotajā tirgū un uzlabot konkurētspēju. Šajā ziņā referenta mērķis ir panākt ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību kopienā un Industriālajā un zinātniskajā konsultatīvajā padomē, īpašu uzmanību pievēršot MVU iekļaušanai. Turklāt referents uzskata, ka arī nacionālajiem koordinācijas centriem būtu cieši jāsadarbojas, lai stimulētu pārrobežu projektus kiberdrošības jomā, jo īpaši attiecībā uz MVU.
• Treškārt, referents ir stingri pārliecināts, ka vienam no Centra un Tīkla uzdevumiem vajadzētu būt Savienībā izstrādāto kiberdrošības produktu un risinājumu izmantošanas palielināšanai, kā arī Savienības kiberdrošības nozares konkurētspējas uzlabošanai. Lai sasniegtu šos mērķus, referents precizē, kuras struktūras var tikt akreditētas kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi, un atbalsta Eiropas standartizācijas uzlabošanu attiecībā uz kiberdrošības tehnoloģiju.
• Ceturtkārt, attiecībā uz dalībvalstu finansiālajām iemaksām referents uzskata, ka Eiropas Komisijai nevajadzētu būt tiesīgai izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo iemaksu Kompetenču centram. Komisija ierosina šīs pilnvaras gadījumam, ja kāda iesaistītā dalībvalsts iemaksu neveic vai veic to tikai daļēji vai ar novēlošanos, bet šādas pilnvaras sodītu visu struktūru, ko ievieš ar šo regulu, un atturēs dalībvalstis no piedalīšanās.
• Visbeidzot, referents uzsver, ka ir svarīgi veidot spēcīgu kiberprasmju bāzi, kas ietver arī apmācības un izpratnes veicināšanas kampaņas.
GROZĪJUMI
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1) Mūsu ikdienas dzīvi un ekonomiku arvien vairāk nosaka digitālās tehnoloģijas, un iedzīvotāji arvien vairāk ir pakļauti nopietniem kiberincidentiem. Gan civilā infrastruktūra, gan militārās spējas ir atkarīgas no drošām digitālajām sistēmām, tāpēc nākotnē drošības līmeni cita starpā noteiks tehnoloģiju un industrijas nodrošinātā spēja uzlabot Savienības aizsargātību pret kiberdraudiem. |
1) Vairāk nekā 80 % Eiropas Savienības iedzīvotāju ir pieslēgums internetam, mūsu ikdienas dzīvi un ekonomiku arvien vairāk nosaka digitālās tehnoloģijas, un iedzīvotāji arvien vairāk ir pakļauti nopietniem kiberincidentiem. Gan civilā infrastruktūra, gan militārās spējas ir atkarīgas no drošām digitālajām sistēmām, tāpēc nākotnē drošības līmeni cita starpā noteiks tehnoloģiju un industrijas nodrošinātā spēja uzlabot Savienības aizsargātību pret kiberdraudiem. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4) Valstu un valdību vadītāji Tallinas digitālajā samitā 2017. gada septembrī aicināja Savienību “līdz 2025. gadam kļūt par pasaules līderi kiberdrošības jomā, lai nodrošinātu mūsu pilsoņu, patērētāju un uzņēmumu uzticēšanos, pārliecību un aizsardzību tiešsaistē, kā arī nodrošinātu likumā reglamentētu bezmaksas internetu”. |
4) Valstu un valdību vadītāji Tallinas digitālajā samitā 2017. gada septembrī aicināja Savienību “līdz 2025. gadam kļūt par pasaules līderi kiberdrošības jomā, lai nodrošinātu mūsu pilsoņu, patērētāju un uzņēmumu uzticēšanos, pārliecību un aizsardzību tiešsaistē, kā arī nodrošinātu drošāku, likumā reglamentētu bezmaksas internetu”. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4a) Kompetenču centrā un tā darbībās būtu jāņem vērā Regulas (ES) 2019/XXX [Regulas (EK) Nr. 428/2009 pārstrādāta redakcija, kā ierosināts COM(2016)0616]1a īstenošana. |
|
|
_________________ |
|
|
1a Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (ES) 2019/..., ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (OV L ..., ..., ... lpp.). |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
8) Kompetenču centram vajadzētu būt Savienības galvenajam instrumentam, kas izmantojams, lai apvienotu investīcijas kiberdrošības pētniecībā, tehnoloģijās un industriālajā attīstībā un īstenotu attiecīgos projektus un iniciatīvas kopā ar Kiberdrošības kompetenču tīklu. Tam būtu jāsniedz ar kiberdrošību saistīts finansiāls atbalsts no Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, turklāt vajadzētu būt pieejamam Eiropas Reģionālās attīstības fondam un vajadzības gadījumā citām programmām. Šādai pieejai būtu jāpalīdz veidot sinerģijas un koordinēt finansiālo atbalstu, kas saistīts ar kiberdrošības pētniecību, inovācijām, tehnoloģijām un industriālo attīstību, tādējādi ļaujot izvairīties no nevajadzīgas centienu dublēšanās. |
8) Kompetenču centram vajadzētu būt Savienības galvenajam instrumentam, kas izmantojams, lai apvienotu investīcijas kiberdrošības pētniecībā, tehnoloģijās un industriālajā attīstībā un īstenotu attiecīgos projektus un iniciatīvas kopā ar Kiberdrošības kompetenču tīklu. Tam būtu jāsniedz ar kiberdrošību saistīts finansiāls atbalsts no Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kā arī no Eiropas Aizsardzības fonda tādām darbību un administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar aizsardzību, turklāt vajadzētu būt pieejamam Eiropas Reģionālās attīstības fondam un vajadzības gadījumā citām programmām. Šādai pieejai būtu jāpalīdz veidot sinerģijas un koordinēt finansiālo atbalstu, kas saistīts ar Savienības iniciatīvām kiberdrošības pētniecības un izstrādes jomā, inovācijām, tehnoloģijām un industriālo attīstību, tādējādi ļaujot izvairīties no nevajadzīgas centienu dublēšanās. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
8a) Ņemot vērā ar kiberdrošību saistīto problēmu apmēru un investīcijas kiberdrošības spējās un iespējās citviet pasaulē, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpalielina finansiālais atbalsts pētniecībai, izstrādei un ieviešanai šajā jomā. Lai īstenotu apjomradītus ietaupījumus un panāktu salīdzināmu aizsardzības līmeni visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jācenšas ieguldīt Eiropas sistēmā, attiecīgā gadījumā izmantojot Kompetenču centra mehānismu. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
8b) Integrētai drošībai kā principam būtu jāietekmē arī oficiāli un neoficiāli standartizācijas procesi; neoficiālos standartizācijas procesos ir pieņemts izstrādāt atsauces īstenošanu, ko publicē bezmaksas un atvērtu licenču ietvaros. Īstenošanas parauga droša izstrāde ir būtiska plaši izmantotā tīkla un tādas informācijas sistēmu infrastruktūras kā internets vispārējas uzticamības un noturības nodrošināšanai. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 9. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
9) Ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas mērķi vislabāk ir sasniedzami, tajā piedaloties visām dalībvalstīm vai pēc iespējas lielākai dalībvalstu daļai, un tā kā dalībvalstu dalības stimulēšanas nolūkā balsstiesības būtu jāparedz tikai tām dalībvalstīm, kuras sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai. |
9) Ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas mērķi vislabāk ir sasniedzami, tajā sniedzot ieguldījumu visām dalībvalstīm vai pēc iespējas lielākai dalībvalstu daļai, un tā kā dalībvalstu dalības stimulēšanas nolūkā balsstiesības būtu jāparedz tikai tām dalībvalstīm, kuras sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
12) Nacionālie koordinācijas centri būtu jāizvēlas dalībvalstīm. Papildus nepieciešamajām administratīvajām spējām šajos centros vajadzētu būt attīstītai vai arī tieši pieejamai tehnoloģiskai lietpratībai kiberdrošības jomā, jo īpaši tādās sfērās kā kriptogrāfija, IKT drošības pakalpojumi, ielaušanās atklāšana, sistēmu drošība, tīklu drošība, programmatūras un lietojumprogrammu drošība, vai drošības un privātuma cilvēciskie un sabiedriskie aspekti. Centriem būtu jāspēj arī efektīvi iesaistīties un nodrošināt koordināciju ar industriju, publisko sektoru, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/114823 izraudzītām iestādēm, un pētniecības kopienu. |
12) Nacionālie koordinācijas centri būtu jāizvēlas dalībvalstīm. Papildus nepieciešamajām administratīvajām spējām šajos centros vajadzētu būt attīstītai vai arī tieši pieejamai tehnoloģiskai lietpratībai kiberdrošības jomā, jo īpaši tādās sfērās kā kriptogrāfija, IKT drošības pakalpojumi, ielaušanās atklāšana, sistēmu drošība, tīklu drošība, programmatūras un lietojumprogrammu drošība, vai drošības un privātuma cilvēciskie, ētiskie un sabiedriskie aspekti. Centriem būtu jāspēj arī efektīvi iesaistīties un nodrošināt koordināciju ar industriju, publisko sektoru, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/114823 izraudzītām iestādēm, un pētniecības kopienu. Turklāt sabiedrība būtu jāinformē par kiberdrošību, izmantojot atbilstīgus saziņas līdzekļus. |
|
_________________ |
_________________ |
|
23Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.). |
23Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 15. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
15) Kompetenču centram būtu jāpilda vairākas galvenās funkcijas. Pirmkārt, Kompetenču centram būtu jāsekmē Eiropas Kiberdrošības kompetenču tīkla darbība un jāpalīdz tās koordinēšanā, kā arī jāsniedz atbalsts kiberdrošības kompetenču kopienai. Kompetenču centram būtu jāuzņemas kiberdrošības tehnoloģiskās programmas vadība un jāsekmē Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā apkopotās lietpratības pieejamība. Otrkārt, tam būtu jāīsteno Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” attiecīgās daļas, piešķirot dotācijas, parasti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā. Treškārt, Kompetenču centram būtu jāveicina Savienības, dalībvalstu un/vai industrijas kopīgas investīcijas. |
15) Kompetenču centram būtu jāpilda vairākas galvenās funkcijas. Pirmkārt, Kompetenču centram būtu jāsekmē Eiropas Kiberdrošības kompetenču tīkla darbība un jāpalīdz tās koordinēšanā, kā arī jāsniedz atbalsts kiberdrošības kompetenču kopienai. Kompetenču centram būtu jāuzņemas kiberdrošības tehnoloģiskās programmas vadība un jāsekmē Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā apkopotās lietpratības pieejamība. Otrkārt, tam būtu jāīsteno Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kā arī Eiropas Aizsardzības fonda attiecīgās daļas, piešķirot dotācijas, parasti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā. Treškārt, Kompetenču centram būtu jāveicina Savienības, dalībvalstu un/vai industrijas kopīgas investīcijas. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
16) Kompetenču centram būtu jāveicina un jāatbalsta kiberdrošības kompetenču kopienas sadarbība un pasākumu koordinācija, kas aptvertu kiberdrošības tehnoloģiju izstrādē iesaistīto apjomīgu, atvērtu un daudzveidīgu dalībnieku kopumu. Šajā kopienā jo īpaši būtu jāietver pētniecības subjekti, piedāvājuma un pieprasījuma puses industrijas, kā arī publiskā sektora pārstāvji. Kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāsniedz ieguldījums Kompetenču centra pasākumos un darba plānā, kā arī tai būtu jāgūst labums no Kompetenču centra un Tīkla kopienas veidošanas pasākumiem, taču tai nevajadzētu būt kā citādi privileģētai attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus. |
16) Kompetenču centram būtu jāveicina un jāatbalsta kiberdrošības kompetenču kopienas sadarbība un pasākumu koordinācija, kas aptvertu kiberdrošības tehnoloģiju izstrādē iesaistīto apjomīgu, atvērtu un daudzveidīgu dalībnieku kopumu. Šajā kopienā jo īpaši būtu jāietver pētniecības subjekti, tostarp tie, kas nodarbojas ar kiberdrošības ētiku, piedāvājuma un pieprasījuma puses industrijas, kā arī publiskā sektora pārstāvji. Kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāsniedz ieguldījums Kompetenču centra pasākumos un darba plānā, kā arī tai būtu jāgūst labums no Kompetenču centra un Tīkla kopienas veidošanas pasākumiem, taču tai nevajadzētu būt kā citādi privileģētai attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
17) Lai apmierinātu gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses industriju vajadzības, Kompetenču centra uzdevumam sniegt industrijām zināšanas un tehnisko palīdzību kiberdrošības jomā būtu jāattiecas gan uz IKT produktiem un pakalpojumiem, gan uz visiem citiem industriālajiem un tehnoloģiskajiem produktiem un risinājumiem, kuros jābūt integrētam kiberdrošības aspektam. |
17) Lai apmierinātu gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses industriju vajadzības, Kompetenču centra uzdevumam sniegt industrijām zināšanas un tehnisko palīdzību kiberdrošības jomā būtu jāattiecas gan uz IKT produktiem, procesiem un pakalpojumiem, gan uz visiem citiem industriālajiem un tehnoloģiskajiem produktiem un risinājumiem, kuros jābūt integrētam kiberdrošības aspektam. |
Pamatojums | |
Ņemot vērā savienotās nozares, visiem vērtības ķēdes dalībniekiem būtu dinamiski jānodrošina savu produktu un pakalpojumu kiberdrošība, sākot no izstrādes sākotnējā posma. | |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
17a) Kiberdrošības kompetenču centram būtu jāveicina modernu kiberdrošības produktu un risinājumu plaša izmantošana, jo īpaši tādu, kas ir starptautiski atzīti. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
18) Tā kā Kompetenču centram un Tīklam būtu jācenšas panākt sinerģijas starp kiberdrošības civilo un aizsardzības jomu, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētie projekti tiks īstenoti saskaņā ar Regulu XXX [turpmāk “Apvārsnis Eiropa” regula], kurā noteikts, ka pētniecības un inovācijas pasākumi “Apvārsnis Eiropa” ietvaros ir vērsti uz civilajām vajadzībām. |
18) Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētie projekti tiks īstenoti saskaņā ar Regulu XXX [turpmāk “Apvārsnis Eiropa” regula], kurā noteikts, ka pētniecības un inovācijas pasākumi “Apvārsnis Eiropa” ietvaros ir vērsti uz civilajām vajadzībām. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
20a) Ņemot vērā, ka ar ENISA jau ir izveidota vēl viena specializēta Savienības kiberdrošības aģentūra, Kompetenču centra Valdei būtu jānodrošina, ka visas ar centru saistītās darbības tiek apspriestas ar ENISA sinerģiju radīšanas nolūkā. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 21. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
21) Komisijas Kopīgajam pētniecības centram un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA), ņemot vērā viņu attiecīgo lietpratību kiberdrošības jomā, būtu aktīvi jāiesaistās kiberdrošības kompetenču kopienas, kā arī Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā. |
21) Komisijas Kopīgajam pētniecības centram un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA), ņemot vērā viņu attiecīgo lietpratību kiberdrošības jomā, būtu aktīvi jāiesaistās kiberdrošības kompetenču kopienas, kā arī Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā sinerģiju nodrošināšanas nolūkā. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
21a) Ņemot vērā to attiecīgās speciālās zināšanas kiberdrošības jomā, būtu jācenšas panākt sinerģijas starp Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un Kompetenču centru, paturot prātā, ka ENISA būtu jāturpina īstenot savus stratēģiskos mērķus, jo īpaši kiberdrošības sertifikācijas jomā, kā noteikts “Kiberdrošības aktā”1a, savukārt Kompetenču centram būtu jādarbojas kā funkcionālai struktūrai kiberdrošības jomā. |
|
|
__________________ |
|
|
1a Priekšlikums regulai par ENISA — ES Kiberdrošības aģentūru — un Regulas (ES) 526/2013 atcelšanu un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju (2017/0225(COD)). |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 25. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
25) Lai Kompetenču centrs darbotos pienācīgi un rezultatīvi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Valdē ieceļamajām personām ir atbilstoša profesionālā lietpratība un pieredze funkcionālajās jomās. Lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību, Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jācenšas ierobežot savu attiecīgo pārstāvju mainību Valdē. |
25) Lai Kompetenču centrs darbotos pienācīgi un rezultatīvi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Valdē ieceļamajām personām ir atbilstoša profesionālā lietpratība un pieredze funkcionālajās jomās. Lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību, Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jācenšas ierobežot savu attiecīgo pārstāvju mainību Valdē. ENISA vajadzētu būt arī pastāvīgai padomdevēja lomai Valdē bez balsstiesībām, un ar to būtu jāapspriežas par visām centra attiecīgajām darbībām. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 27. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
27) Lai uzturētu regulāru dialogu ar privāto sektoru, patērētāju organizācijām un citām ieinteresētajām personām, Kompetenču centrā vajadzētu būt izveidotai padomdevēja struktūrai — Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei. Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei būtu jākoncentrējas uz jautājumiem, kas ir svarīgi ieinteresētajām personām, un par tiem jāinformē Kompetenču centra Valde. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes sastāvam un tai uzticētajiem uzdevumiem, piemēram, konsultācijām saistībā ar darba plānu, būtu jānodrošina pietiekama ieinteresēto personu pārstāvība Kompetenču centra darbā. |
27) Lai uzturētu regulāru dialogu ar privāto sektoru, patērētāju organizācijām un citām ieinteresētajām personām, Kompetenču centrā vajadzētu būt izveidotai padomdevēja struktūrai — Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei. Tam būtu arī jāsniedz izpilddirektoram un Valdei neatkarīgi ieteikumi par ieviešanu un iepirkumu. Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei būtu jākoncentrējas uz jautājumiem, kas ir svarīgi ieinteresētajām personām, un par tiem jāinformē Kompetenču centra Valde. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes sastāvam un tai uzticētajiem uzdevumiem, piemēram, konsultācijām saistībā ar darba plānu, būtu jānodrošina pietiekama ieinteresēto personu pārstāvība Kompetenču centra darbā. Katrai nozares ieinteresēto personu kategorijai būtu jāpiešķir minimālais vietu skaits, īpašu uzmanību pievēršot MVU pārstāvībai. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 29. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
29) Kompetenču centrā vajadzētu būt ieviestiem noteikumiem par interešu konfliktu novēršanu un risināšanu. Kompetenču centram būtu arī jāievēro atbilstīgi Savienības noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/200124. Uz Kompetenču centra veikto personas datu apstrādi attieksies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. XXX/2018. Kompetenču centram būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju. |
29) Kompetenču centrā vajadzētu būt ieviestiem noteikumiem par interešu konfliktu novēršanu, apzināšanu un atrisināšanu attiecībā uz tā locekļiem, struktūrām, darbiniekiem un Valdi, kā arī Zinātnisko un industriālo konsultatīvo padomi un kopienu. Dalībvalstīm attiecībā uz nacionālajiem koordinācijas centriem būtu jānodrošina interešu konflikta novēršana, konstatēšana un atrisināšana. Kompetenču centram būtu arī jāievēro atbilstīgi Savienības noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/200124. Uz Kompetenču centra veikto personas datu apstrādi attieksies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. XXX/2018. Kompetenču centram būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju. |
|
_________________ |
_________________ |
|
24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). |
24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 31. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
31) Kompetenču centram būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savlaicīgi sniedzot visu atbilstīgo informāciju, kā arī popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus, plašākai sabiedrībai. Kompetenču centra struktūru reglaments būtu jādara publiski pieejams. |
31) Kompetenču centram būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savlaicīgi un vispusīgi sniedzot informāciju, kā arī popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus, plašākai sabiedrībai. Tam būtu jānodrošina sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām saraksts, kurā norādīti Kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi, un jāpublicē interešu deklarācijas, ko tie iesnieguši saskaņā ar 42. pantu. Kompetenču centra struktūru reglaments būtu jādara publiski pieejams. |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
31a) Gan Kompetenču centram, gan nacionālajiem koordinācijas centriem ieteicams pēc iespējas sekot līdzi starptautiskajiem standartiem un ievērot tos, lai veicinātu attīstību virzienā uz globālu paraugpraksi. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 31.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
31b) Eiropas kiberdrošības kompetenču kopiena varētu gūt labumu no dažādu sabiedrības locekļu plašas pārstāvības, un tai būtu jāpanāk līdzsvarota dzimumu pārstāvība, etniskā daudzveidība, kā arī personu ar invaliditāti iesaiste. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 33.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
33a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz elementu definēšanu līgumos starp Kompetenču centru un nacionālajiem koordinācijas centriem un attiecībā uz kritēriju noteikšanu subjektu novērtēšanai un akreditēšanai Kiberdrošības kompetenču kopienas locekļu statusā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Kompetenču centrs palīdz īstenot kiberdrošības darbības, kas paredzētas ar Regulu Nr. XXX izveidotajā Digitālās Eiropas programmā un jo īpaši minētās regulas 6. pantā, kā arī ar Regulu Nr. XXX izveidotajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un jo īpaši I pielikuma 2. pīlāra 2.2.6. iedaļā Lēmumā Nr. XXX, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” [īpašās programmas atsauces numurs]. |
2. Kompetenču centrs palīdz īstenot kiberdrošības darbības, kas paredzētas ar Regulu Nr. XXX izveidotajā Digitālās Eiropas programmā un jo īpaši minētās regulas 6. pantā, kā arī ar Regulu Nr. XXX izveidotajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un jo īpaši I pielikuma 2. pīlāra 2.2.6. iedaļā Lēmumā Nr. XXX, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” [īpašās programmas atsauces numurs], un ar Regulu Nr. XXX izveidotajā Eiropas Aizsardzības fondā. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) “kiberdrošība” ir tīklu un informācijas sistēmu, to lietotāju un citu personu aizsardzība pret kiberdraudiem; |
(1) “kiberdrošība” ir visas darbības, kas nepieciešamas tīklu un informācijas sistēmu, to lietotāju un skarto personu aizsardzībai pret kiberdraudiem; |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) “kiberdrošības produkti un risinājumi” ir IKT produkti, pakalpojumi vai procesi ar īpašu mērķi tīklus un informācijas sistēmas, to lietotājus un iesaistītās personas aizsargāt pret kiberdraudiem; |
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) “publiskā iestāde” ir jebkura valdība vai cita publiskās pārvaldes iestāde, tostarp publiska padomdevēja struktūra, valsts, reģionu vai vietējā līmenī vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pilda publiskās pārvaldes funkcijas, tostarp veicot konkrētus pienākumus; |
(3) “publiskā iestāde” ir jebkura valdība vai cita publiskās pārvaldes iestāde, tostarp publiska padomdevēja struktūra, valsts, reģionu vai vietējā līmenī vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar Savienības un attiecīgās valsts tiesību aktiem pilda publiskās pārvaldes funkcijas, tostarp veicot konkrētus pienākumus; |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) “iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas brīvprātīgi sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai. |
(4) “finansētāja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas brīvprātīgi sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai. |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) saglabāt un attīstīt kiberdrošības tehnoloģiskās un industriālās spējas, kas nepieciešamas digitālā vienotā tirgus drošībai; |
(a) saglabāt un attīstīt kiberdrošības tehnoloģiskās, akadēmiskās, pētnieciskās, sabiedriskās un industriālās iespējas un spējas, kas nepieciešamas digitālā vienotā tirgus drošībai un attīstībai, un veicināt Eiropas digitālo autonomiju; |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju un padarīt kiberdrošību par citu Savienības industriju konkurētspējīgu priekšrocību. |
(b) palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju, veicinot Savienībā izstrādātu kiberdrošības produktu un risinājumu izmantošanu, un tādējādi padarīt kiberdrošību par citu Savienības industriju konkurētspējīgu priekšrocību, nodrošinot tai stabilu pamatu un padarot to par būtisku dalībnieku cīņā pret kiberuzbrukumiem; |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) palielināt noturību un uzticamību Savienības kiberdrošības industrijai, tīklu un informācijas sistēmu infrastruktūrai, internetam, aparatūrai un programmatūrai, ko parasti izmanto Savienībā, tādējādi stiprinot iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu uzticēšanos digitālajai pasaulei un līdz ar to veicinot digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķu sasniegšanu; |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(bb) vairot informētību par kiberdrošības riskiem un saistīto sociālo un ētisko ietekmi un problemātiku Savienībā; |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(bc) atbalstīt, veicināt un paātrināt standartizācijas un sertifikācijas procesus; |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. sekmēt 6. pantā minētā Nacionālo koordinācijas centru tīkla (turpmāk “Tīkls”) un 8. pantā minētās kiberdrošības kompetenču kopienas darbu un palīdzēt to koordinēt; |
1. sekmēt 6. pantā minētā Nacionālo koordinācijas centru tīkla (turpmāk “Tīkls”) un 8. pantā minētās kiberdrošības kompetenču kopienas (turpmāk “kopiena”) darbu un palīdzēt to koordinēt; |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. palīdzēt īstenot kiberdrošības darbības, kas paredzētas ar Regulu Nr. XXX26 izveidotajā Digitālās Eiropas programmā un jo īpaši minētās regulas 6. pantā, ar Regulu Nr. XXX27 izveidotajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un jo īpaši I pielikuma 2. pīlāra 2.2.6. iedaļā Lēmumā Nr. XXX, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” [īpašās programmas atsauces numurs], kā arī citās Savienības programmās, ja tas paredzēts Savienības tiesību aktos; |
2. palīdzēt īstenot kiberdrošības darbības, kas paredzētas ar Regulu Nr. XXX26 izveidotajā Digitālās Eiropas programmā un jo īpaši minētās regulas 6. pantā, ar Regulu Nr. XXX27 izveidotajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un jo īpaši I pielikuma 2. pīlāra 2.2.6. iedaļā Lēmumā Nr. XXX, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” [īpašās programmas atsauces numurs], ar Regulu (ES) Nr. XXX izveidotajā Eiropas Aizsardzības fondā, kā arī citās Savienības programmās, ja tas paredzēts Savienības tiesību aktos; |
|
__________________ |
__________________ |
|
26 [pievienot pilnu virsrakstu un OV atsauci]. |
26 [pievienot pilnu virsrakstu un OV atsauci]. |
|
27 [pievienot pilnu virsrakstu un OV atsauci]. |
27 [pievienot pilnu virsrakstu un OV atsauci]. |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. uzlabot industriju, publiskā sektora un pētniecības kopienu rīcībā esošās kiberdrošības spējas, zināšanas un infrastruktūru, veicot šādus uzdevumus: |
3. uzlabot sabiedrības, industriju, publiskā sektora un pētniecības kopienu noturību, iespējas, kā arī to rīcībā esošās kiberdrošības spējas, zināšanas un infrastruktūru, veicot šādus uzdevumus attiecībā uz industrijas un pētniecības modernajām infrastruktūrām kiberdrošības jomā un saistītajiem pakalpojumiem: |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) attiecībā uz industrijas un pētniecības modernajām infrastruktūrām kiberdrošības jomā un saistītajiem pakalpojumiem – iegūt, uzlabot, ekspluatēt šādas infrastruktūras un pakalpojumus un padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, tostarp MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām; |
(a) iegūt, uzlabot, ekspluatēt šādas infrastruktūras un pakalpojumus un godīgā, atklātā un pārredzamā veidā padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, jo īpaši MVU un no publiskā sektora, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām; |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) attiecībā uz industrijas un pētniecības modernajām infrastruktūrām kiberdrošības jomā un saistītajiem pakalpojumiem – sniegt atbalstu, tostarp finansiālu, citiem subjektiem, lai tās varētu iegūt, uzlabot, ekspluatēt šādas infrastruktūras un pakalpojumus un padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, tostarp MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām; |
(b) sniegt atbalstu, tostarp finansiālu, citiem subjektiem, lai tās varētu iegūt, uzlabot, ekspluatēt šādas infrastruktūras un pakalpojumus un padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, jo īpaši MVU un no publiskā sektora, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām; |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) sniegt finansiālo atbalstu un tehnisko palīdzību kiberdrošības jaunuzņēmumiem, MVU, mikrouzņēmumiem un individuālajiem ekspertiem; brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projektiem; plaši izmantotai infrastruktūrai, produktiem un procesiem; un civilo tehnoloģiju projektiem; |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(bb) nodrošināt programmatūras drošības koda revīzijas un uzlabojumus brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projektiem, ko plaši izmanto infrastruktūrai, produktiem un procesiem; |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) kiberdrošības jautājumos sniegt zināšanas un tehnisko palīdzību industrijai un publiskajām iestādēm, jo īpaši atbalstot darbības, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā pieejamajai lietpratībai; |
(c) sekmēt zināšanu apmaiņu kiberdrošības jautājumos un tehnisko palīdzību jo īpaši starp MVU, ražošanas sektoram, pilsoniskajai sabiedrībai, industrijai un publiskajām iestādēm, akadēmiskajām aprindām un pētnieku kopienai, jo īpaši atbalstot darbības, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā pieejamajai lietpratībai; |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) veicināt integrēto drošību kā principu infrastruktūras, produktu un pakalpojumu izstrādē, uzturēšanā, ekspluatēšanā un atjaunināšanā, jo īpaši atbalstot modernas drošas izstrādes metodes, atbilstīgu drošības testēšanu un drošības revīzijas. |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. sekmēt modernāko kiberdrošības produktu un risinājumu plašu ieviešanu visā ekonomikā, veicot šādus uzdevumus: |
4. sekmēt modernāko un ilgtspējīgo kiberdrošības produktu un risinājumu plašu ieviešanu visā Savienībā un dažādās ekonomikas nozarēs, veicot šādus uzdevumus: |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) stimulēt pētniecību un izstrādi kiberdrošības jomā un Savienības kiberdrošības produktu un risinājumu izmantošanu publiskajās iestādēs un lietotāju industrijās; |
(a) stimulēt pētniecību un izstrādi kiberdrošības jomā un Savienības kiberdrošības produktu un risinājumu izmantošanu, tostarp publiskajās iestādēs un industrijā; |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(aa) atbalstīt kiberdrošības pētniecību kibernoziedzības jomā; |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) palīdzēt publiskajām iestādēm, pieprasījuma puses industrijām un citiem lietotājiem pieņemt un integrēt jaunākos kiberdrošības risinājumus; |
(b) palīdzēt publiskajām iestādēm, pieprasījuma puses industrijām un citiem lietotājiem pieņemt un integrēt plaši izmantotus, modernus kiberdrošības produktus un risinājumus; |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) jo īpaši palīdzēt publiskajām iestādēm organizēt publisko iepirkumu vai publisko iestāžu uzdevumā rīkot modernāko kiberdrošības produktu un risinājumu iepirkumus; |
(c) jo īpaši palīdzēt publiskajām iestādēm organizēt publisko iepirkumu, publisko iestāžu uzdevumā rīkot modernāko kiberdrošības produktu un risinājumu iepirkumus, tostarp sniedzot atbalstu iepirkumam vides, sociālajā un inovācijas jomā saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES un Direktīvu 2014/25/ES; |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) sniegt finansiālu atbalstu un tehnisku palīdzību kiberdrošības jomas jaunuzņēmumiem un MVU, lai veidotu saikni ar potenciālajiem tirgiem un piesaistītu investīcijas; |
(d) sniegt finansiālu atbalstu un tehnisku palīdzību kiberdrošības jomas jaunuzņēmumiem, individuāliem ekspertiem un MVU, lai veidotu saikni ar potenciālajiem tirgiem un ieviešanas iespējas un piesaistītu investīcijas; |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts – da apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(da) stimulēt kiberdrošības sertifikācijas ieviešanu saskaņā ar Kiberdrošības aktu. |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 5. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. uzlabot izpratni par kiberdrošību un palīdzēt mazināt prasmju trūkumu Savienībā saistībā ar kiberdrošību, veicot šādus uzdevumus: |
5. uzlabot izpratni par kiberdrošību, tostarp privātpersonām; palielināt informētību par kiberdrošības nozīmi apdraudējumu nepieļaušanai un novēršanai, palīdzēt mazināt prasmju trūkumu, stiprināt Savienībā prasmju līmeni saistībā ar kiberdrošību un veidot spēcīgu kiberprasmju bāzi, veicot šādus uzdevumus: |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) atbalstīt kiberdrošības prasmju turpmāku attīstīšanu, vajadzības gadījumā sadarbībā ar attiecīgajām ES aģentūrām un struktūrām, tostarp ENISA; |
(a) atbalstīt kiberdrošības prasmju un kompetenču turpmāku attīstīšanu; sekmēt vienādi augstu kiberdrošības zināšanu līmeni un veicināt lietotāju un infrastruktūras noturību Savienībā sadarbībā ar attiecīgajām ES aģentūrām un struktūrām, tostarp ENISA, jo īpaši izstrādājot apmācības programmas un izpratnes veicināšanas kampaņas; |
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) sniegt finansiālu atbalstu centieniem kiberdrošības pētniecības jomā, pamatojoties uz kopīgu, pastāvīgi izvērtētu un uzlabotu daudzgadu stratēģisko, industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko programmu; |
(a) sniegt finansiālu atbalstu centieniem kiberdrošības pētniecības jomā, pamatojoties uz kopīgu, pastāvīgi izvērtētu un uzlabotu daudzgadu stratēģisko, industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko plānu; |
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) sadarbībā ar industriju un Tīklu atbalstīt plaša mēroga pētījumu un demonstrējumu projektus nākamās paaudzes kiberdrošības tehnoloģisko spēju jomā; |
(b) sadarbībā ar industriju, Tīklu un Kopienu atbalstīt plaša mēroga pētījumu un demonstrējumu projektus nākamās paaudzes kiberdrošības tehnoloģisko spēju jomā; |
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) atbalstīt pētniecību un inovāciju kiberdrošības tehnoloģiju standartizācijā; |
(c) atbalstīt pētniecību un inovāciju, lai uzlabotu kiberdrošības tehnoloģiju standartizāciju, cieši sadarbojoties jo īpaši ar Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO); |
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) atbalstīt neatkarīgu kiberdrošības produktu un risinājumu izstrādi, cieši sadarbojoties ar industriju, Tīklu un Kopienu; |
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts – cb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(cb) izstrādāt instrumentus un tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai novērstu pastāvīgi mainīgos kiberdrošības riskus; |
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 7. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) apvienot ieinteresētās personas, lai veicinātu sinerģijas starp kiberdrošības pētniecību un tirgiem civilajā un aizsardzības jomā; |
(c) apvienot ieinteresētās personas, lai veicinātu sinerģijas starp kiberdrošības pētniecību un tirgiem civilajā un aizsardzības jomā; vajadzības gadījumā saskaņot darbības ar attiecīgajām ES aģentūrām un struktūrām, tostarp ENISA; |
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) sniegt padomus, dalīties lietpratībā un veicināt sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām; |
(a) konsultēt, dalīties lietpratībā un veicināt sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām; |
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 8. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) pārvaldīt daudznacionālus kiberaizsardzības projektus pēc dalībvalstu pieprasījuma un tādējādi uzņemties projektu vadītāja lomu Regulas XXX [Regula, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu] izpratnē. |
(b) pārvaldīt daudznacionālus un pārrobežu kiberaizsardzības projektus pēc dalībvalstu pieprasījuma un tādējādi uzņemties projektu vadītāja lomu Regulas XXX [Regula, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu] izpratnē. |
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 8. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) attiecīgā gadījumā atbalstīt pamattiesības un ētikas novērtējumu attiecībā uz Kompetenču centra finansētajiem kiberdrošības pētījumiem; |
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
8.a atbalstīt Savienības centienus uzlabot sadarbību saistībā ar kiberdrošību: |
|
|
(a) sekmējot Tīkla un Kopienas dalību starptautiskās konferencēs; |
|
|
(b) sadarbojoties ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām attiecīgajos starptautiskās sadarbības ietvaros. |
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 6. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Kompetenču centra un nacionālo koordinācijas centru attiecības nosaka saskaņā ar līgumisku vienošanos, ko slēdz starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru. Vienošanās paredz noteikumus, kas reglamentē savstarpējās attiecības, kā arī uzdevumu sadalījumu starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru. |
5. Kompetenču centra un nacionālo koordinācijas centru attiecības nosaka saskaņā ar līgumisku vienošanos, ko slēdz starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru. Vienošanās ietver to pašu vispārīgo noteikumu kopumu, paredzot noteikumus, kas reglamentē savstarpējās attiecības, kā arī uzdevumu sadalījumu starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru un īpašus nosacījumus, kuri pielāgoti konkrētam nacionālajam koordinācijas centram. |
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 6. pants – 5.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar -45. pantu, lai noteiktu šā panta 5. punktā minēto līgumisko vienošanos elementus, tostarp to formātu. |
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) atbalstīt Kompetenču centru tā mērķu sasniegšanā un jo īpaši kiberdrošības kompetenču kopienas koordinēšanā; |
(a) atbalstīt Kompetenču centru tā mērķu sasniegšanā un jo īpaši kiberdrošības kompetenču kopienas izveidošanā un koordinēšanā; |
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) veicināt industrijas un citu dalībnieku līdzdalību dalībvalstu līmenī pārrobežu projektu ietvaros; |
(b) sekmēt, mudināt un veicināt pilsoniskās sabiedrības, patērētāju organizāciju, akadēmisko aprindu un pētnieku, industrijas, jo īpaši jaunuzņēmumu un MVU, un citu dalībnieku līdzdalību dalībvalstu līmenī pārrobežu projektu ietvaros; |
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) stimulēt pārrobežu projektus, jo īpaši attiecībā uz MVU; |
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) sadarbībā ar Kompetenču centru veicināt konkrētās nozarēs pastāvošo industriālo problēmu identificēšanu un risināšanu kiberdrošības jomā; |
(c) sadarbībā ar Kompetenču centru veicināt konkrētās nozarēs pastāvošo problēmu identificēšanu un risināšanu kiberdrošības jomā, tostarp attiecībā uz kiberspiegošanu; |
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) cieši sadarboties ar nacionālajām standartizācijas organizācijām, lai nodrošinātu esošo standartu ieviešanu un iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši MVU, jaunu standartu noteikšanā; |
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(e) veicināt sinerģiju veidošanu ar attiecīgajiem pasākumiem valsts un reģionu līmenī; |
(e) veicināt sinerģiju veidošanu ar attiecīgajiem pasākumiem valsts, reģionu un vietējā līmenī, lai panāktu Savienības drošību; |
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(fa) veicināt un izplatīt kopīgu minimālo kiberdrošības izglītības programmu sadarbībā ar attiecīgajām struktūrām dalībvalstīs; |
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – g apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(g) valsts vai reģionu līmenī popularizēt un izplatīt Tīkla, kiberdrošības kompetenču kopienas un Kompetenču centra attiecīgos paveiktā darba rezultātus; |
(g) valsts, reģionu un vietējā līmenī popularizēt un izplatīt Tīkla, kiberdrošības kompetenču kopienas un Kompetenču centra attiecīgos paveiktā darba rezultātus; |
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – h apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(h) novērtēt to subjektu pieteikumus kļūt par kiberdrošības kompetenču kopienas daļu, kas iedibināti tajā pašā dalībvalstī, kur koordinācijas centrs. |
(h) novērtēt to subjektu un privātpersonu pieteikumus kļūt par kiberdrošības kompetenču kopienas daļu, kas iedibināti tajā pašā dalībvalstī, kur koordinācijas centrs. |
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ha) veicināt izpratnes veidošanas kampaņas, jo īpaši MVU, un sadarbībā ar Kompetenču centru nodrošināt vajadzīgās prasmes un risinājumus kiberdrošības jomā. |
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Kiberdrošības kompetenču kopiena sekmē 3. pantā minētā Kompetenču centra pamatuzdevuma izpildi, kā arī uzlabo un izplata lietpratību kiberdrošības jomā visā Savienībā. |
1. Kiberdrošības kompetenču kopiena sekmē 3. pantā minētā Kompetenču centra pamatuzdevuma izpildi, kā arī uzlabo un izplata lietpratību kiberdrošības jomā visā Savienībā un nodrošina tehnisko lietpratību. |
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Kiberdrošības kompetenču kopienu veido industrija, akadēmiskās un bezpeļņas pētniecības organizācijas un asociācijas, kā arī publiskie subjekti un citi subjekti, kas nodarbojas ar tehniskiem un ar darbību saistītiem jautājumiem. Tā apvieno galvenās ieinteresētās personas attiecībā uz kiberdrošības tehnoloģiskajām un industriālajām spējām Savienībā. Kopienai savā darbībā jāiesaista nacionālie koordinācijas centri, kā arī Savienības iestādes un struktūras ar atbilstošu lietpratību. |
2. Kiberdrošības kompetenču kopienu veido pilsoniskā sabiedrība, industrija, tostarp MVU, Eiropas standartizācijas organizācijas, lietotāju apvienības, akadēmiskās un bezpeļņas pētniecības organizācijas un asociācijas, kas darbojas valsts vai Eiropas līmenī, kā arī publiskie subjekti un citi subjekti vai privātpersonas, kas nodarbojas ar tehniskiem un ar darbību saistītiem jautājumiem. Tā apvieno galvenās ieinteresētās personas attiecībā uz kiberdrošības tehnoloģiskajām un industriālajām, sociālajām, akadēmiskajām un pētniecības spējām un iespējām Savienībā. Kopienai savā darbībā jāiesaista nacionālie koordinācijas centri, kā arī Savienības iestādes un struktūras ar atbilstošu lietpratību. |
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 8. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Visa infrastruktūra, objekti, aktīvi un resursi, ko finansē Kompetenču centrs, atrodas dalībvalstu teritorijā. |
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 8. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Kompetenču centrs akreditē subjektus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir iedibināti kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi, balstoties uz 3. punktā noteikto atbilstības kritēriju novērtējumu, ko veic tās dalībvalsts nacionālais koordinācijas centrs, kurā attiecīgais subjekts ir iedibināts. Akreditācija ir beztermiņa, taču Kompetenču centrs to jebkurā laikā var atsaukt, ja tas vai attiecīgais nacionālais koordinācijas centrs uzskata, ka subjekts neatbilst 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, vai gadījumos, kad šāda rīcība atbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulas XXX [jaunā Finanšu regula] 136. pantā. |
4. Kompetenču centrs akreditē subjektus 3. punkta nozīmē kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļus, balstoties uz 3. punktā noteikto atbilstības kritēriju novērtējumu, ko veic tās dalībvalsts nacionālais koordinācijas centrs, kurā attiecīgais subjekts ir iedibināts. Akreditācija ir beztermiņa, taču Kompetenču centrs to jebkurā laikā var atsaukt, ja tas vai attiecīgais nacionālais koordinācijas centrs uzskata, ka subjekts neatbilst 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, vai gadījumos, kad šāda rīcība atbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulas XXX [jaunā Finanšu regula] 136. pantā. |
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 8. pants – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Dalībvalstu nacionālie koordinācijas centri cenšas panākt ieinteresēto personu, tostarp MVU, līdzsvarotu pārstāvību kopienā un aktīvi stimulē nepietiekami pārstāvēto ieinteresēto personu kategoriju līdzdalību. |
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 8. pants – 4.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.b Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar -45. pantu, lai sīkāk precizētu šā panta 3. punktā paredzētos kritērijus un minētajiem kritērijiem atbilstošo struktūru novērtēšanas un akreditēšanas procedūras. |
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(5a) mudināt Kopienas locekļus, kas ir ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, sertificēt savus produktus un pakalpojumus atbilstoši sertificēšanas shēmām, kas pieņemtas saskaņā ar Kiberdrošības aktu; |
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šāda sadarbība notiek saskaņā ar darba vienošanos. Minēto vienošanos iesniedz Komisijai iepriekšējai apstiprināšanai. |
2. Šāda sadarbība notiek saskaņā ar darba vienošanos starp Kompetenču centru un attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru. Minēto vienošanos pieņem Valde pēc Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma. |
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts un pieci Komisijas pārstāvji, kuri rīkojas Savienības vārdā. |
1. Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts un pieci Komisijas pārstāvji, kuri rīkojas Savienības vārdā. Valdē ir arī viens Eiropas Parlamenta norīkots pārstāvis bez balsstiesībām. |
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 12. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām tehnoloģiju jomā, kā arī viņu attiecīgajām vadības, administratīvajām un budžeta veidošanas prasmēm. Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Komisija un dalībvalstis tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Valdē. |
3. Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām kiberdrošības tehnoloģiju vai pētniecības jomā, kā arī viņu attiecīgajām vadības, administratīvajām un budžeta veidošanas prasmēm. Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Komisija un dalībvalstis nodrošina vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Valdē. |
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 12. pants – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Komisija var pieaicināt novērotājus, arī attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru pārstāvjus, kuri attiecīgā gadījumā var piedalīties Valdes sēdēs. |
6. Valde var pieaicināt novērotājus, arī Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes un citu attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru pārstāvjus, kuri attiecīgā gadījumā var piedalīties Valdes sēdēs, lai nodrošinātu zināšanu piesaisti un veidotu ciešāku saikni ar industriju un pētniecības kopienām. |
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 12. pants – 7.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
7.a Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs var apmeklēt Valdes sanāksmes kā novērotājs bez balsstiesībām, ja šādas sanāksmes ir saistītas ar tā uzdevumiem, kā noteikts 20. pantā. |
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Izpilddirektors ir persona, kam ir lietpratība un augsta reputācija Kompetenču centra darbības jomās. |
1. Izpilddirektors ir persona, kam ir dziļas zināšanas un profesionālā lietpratība Kompetenču centra darbības jomās. |
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Izpilddirektoru ieceļ Valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. |
3. Izpilddirektoru ieceļ valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas atlases procedūras, vienlaikus ievērojot dzimumu līdztiesību. |
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 16. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Līdz minētā laikposma beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un Kompetenču centra turpmākos uzdevumus un problēmjautājumus. |
5. Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā laikposma beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un Kompetenču centra turpmākos uzdevumus un problēmjautājumus. |
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 16. pants – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, izpilddirektora amata pilnvaru laiku var vienu reizi pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus. |
6. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, izpilddirektora amata pilnvaru laiku var vienu reizi pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. |
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – h apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(h) sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi retrospektīvu novērtējumu secinājumiem un reizi divos gados par īstenošanas gaitu ziņo Komisijai; |
(h) sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi retrospektīvu novērtējumu secinājumiem un reizi divos gados par īstenošanas gaitu ziņo Eiropas Parlamentam un Komisijai; |
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – s apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(s) sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņo Komisijai un regulāri — Valdei; |
(s) sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņo Eiropas Parlamentam un Komisijai un regulāri — Valdei; |
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome sastāv no ne vairāk kā 16 locekļiem. Locekļus no kiberdrošības kompetenču kopienas subjektu pārstāvju vidus ieceļ Valde. |
1. Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome sastāv no ne vairāk kā 25 locekļiem. Locekļus no kiberdrošības kompetenču kopienas subjektu pārstāvju vidus saskaņā ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu procedūru ieceļ Valde. |
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 18. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļu sastāvs ir līdzsvarots, un tajā iekļauj attiecīgus pārstāvjus no industrijas, jo īpaši MVU, akadēmiskajām aprindām un pilsoniskās sabiedrības, tostarp patērētāju organizācijām. |
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļiem ir lietpratība vai nu attiecībā uz kiberdrošības pētniecību, industriālo attīstību, profesionālajiem pakalpojumiem vai to plašāku ieviešanu. Prasības attiecībā uz šādu lietpratību sīkāk precizē Valde. |
2. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļiem ir kiberdrošības lietpratība vismaz vienā no šādām jomām: |
|
|
(a) pētniecība; |
|
|
(b) industriālā attīstība; |
|
|
(c) apmācība un izglītība. |
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 18. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Minēto pilnvaru termiņu var pagarināt. |
4. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minēto pilnvaru termiņu var pagarināt. |
Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 18. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Komisijas un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras pārstāvji var piedalīties Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā un atbalstīt to. |
5. Komisijas un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras pārstāvji piedalās Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā un atbalsta to. |
Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome tiekas sanāksmēs vismaz divreiz gadā. |
1. Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome tiekas sanāksmēs vismaz trīsreiz gadā. |
Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1a) konsultē Valdi par darba grupu izveidi, ko kopumā koordinē viens vai vairāki Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļi, par konkrētiem jautājumiem, kas attiecas uz Kompetenču centra darbu, un izvirza dalībniekus; |
Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1b) sniedz izpilddirektoram un Valdei vidēja termiņa līdz ilgtermiņa pētniecības un inovācijas programmas projektu attiecībā uz kiberdrošības tehnoloģiju; |
Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3a) veicina sadarbību, pamatojoties uz iepriekšējām un pašreizējām ES daudzu ieinteresēto personu iniciatīvām kiberdrošības jomā. |
Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) summu no Eiropas Aizsardzības fonda, kas paredzēta darbībām un administratīvajām izmaksām saistībā ar aizsardzību. |
Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 21. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Savienības finansiālais ieguldījums nesedz ar 4. panta 8. punkta b) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem saistītās izmaksas. |
4. Eiropas Aizsardzības fonds sedz ar 4. panta 8. punkta b) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem saistītās izmaksas. |
Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 22. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu Kompetenču centrā, ja attiecībā uz 1. punktā minētajiem ieguldījumiem iesaistītās dalībvalstis neveic iemaksas, veic tās tikai daļēji vai novēloti. |
svītrots |
Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 23. pants – 8.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
8.a Kompetenču centrs cieši sadarbojas ar Savienības iestādēm, aģentūrām, jo īpaši ar ENISA, un citām attiecīgām struktūrām; |
Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 35. pants – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Kompetenču centrs gādā, lai sabiedrība un visas ieinteresētās personas saņemtu atbilstošu, objektīvu, ticamu un viegli pieejamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz tā darba rezultātiem. Tas arī publicē interešu deklarācijas, kas iesniegtas saskaņā ar 41. pantu. |
2. Kompetenču centrs gādā, lai sabiedrība un visas ieinteresētās personas saņemtu vispusīgu, objektīvu, ticamu un viegli pieejamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz Kompetenču centra, Tīkla, Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes un Kopienas darba rezultātiem. Tas arī publicē interešu deklarācijas, kas iesniegtas saskaņā ar 42. pantu. |
Pamatojums | |
Atsauce uz 41. pantu labota par atsauci uz 42. pantu, kā tika apspriests ar Komisiju. | |
Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 35. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Kompetenču centrs sabiedrībai un jebkurām ieinteresētajām personām iesniedz sarakstu ar kiberdrošības kompetenču kopienas locekļiem un publisko interešu deklarācijas, ko šie locekļi iesnieguši saskaņā ar 42. pantu. |
Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 38. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Izvērtējums, kas minēts 2. punktā, ietver Kompetenču centra sasniegto rezultātu novērtējumu, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus. Ja Komisija uzskata, ka Kompetenču centra darba turpināšana ir pamatota, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus, tā var ierosināt pagarināt 46. pantā noteikto Kompetenču centra pilnvaru termiņu. |
3. Izvērtējums, kas minēts 2. punktā, ietver Kompetenču centra sasniegto rezultātu novērtējumu, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus, kā arī novērtējumu par Kompetenču centra efektivitāti un lietderīgumu minēto rezultātu sasniegšanā. Ja Komisija uzskata, ka Kompetenču centra darba turpināšana ir pamatota, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus, tā var ierosināt pagarināt 46. pantā noteikto Kompetenču centra pilnvaru termiņu. |
Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Kompetenču centra Valde pieņem noteikumus interešu konflikta novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz Kompetenču centra locekļiem, struktūrām un norīkoto personālu. Tajos saskaņā ar Regulu XXX [jaunā Finanšu regula] ietver noteikumus, kas paredzēti, lai izvairītos no interešu konfliktiem, kuros var būt iesaistīti Valdes locekļu pārstāvji, kā arī Zinātniskās un industriālās konsultatīvās padomes locekļu pārstāvji. |
Kompetenču centra Valde pieņem noteikumus interešu konflikta novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz Kompetenču centra locekļiem, struktūrām un norīkoto personālu, tajā skaitā izpilddirektoru. Tajos saskaņā ar Regulu XXX [jaunā Finanšu regula] ietver noteikumus, kas paredzēti, lai izvairītos no interešu konfliktiem, kuros var būt iesaistīti Valdes locekļu pārstāvji, kā arī Zinātniskās un industriālās konsultatīvās padomes locekļu pārstāvji. |
Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 42. pants – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībvalstis attiecībā uz nacionālajiem koordinācijas centriem nodrošina interešu konflikta novēršanu, konstatēšanu un atrisināšanu. |
Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 44. pants – -1. punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
-1. Mītnes dalībvalsts nodrošina iespējami labākos apstākļus, lai sekmētu pienācīgu Kompetenču centra darbību, tostarp vienotu atrašanās vietu, atrašanās vietas pieejamību, adekvātas izglītības iestādes darbinieku bērniem un atbilstošu piekļuvi darba tirgum, sociālajai drošībai un medicīniskajai aprūpei gan bērniem, gan dzīvesbiedriem. |
Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 44. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Kompetenču centrs un dalībvalsts [Beļģija], kurā atrodas tā mītne, var noslēgt administratīvu vienošanos par privilēģijām un imunitāti, kā arī par citu atbalstu, ko šī dalībvalsts sniedz Kompetenču centram. |
Kompetenču centrs un dalībvalsts [Beļģija], kurā atrodas tā mītne, noslēdz administratīvu vienošanos par privilēģijām un imunitāti, kā arī par citu atbalstu, ko šī dalībvalsts sniedz Kompetenču centram. |
Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 44.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
44.a pants |
|
|
Deleģēšanas īstenošana |
|
|
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. |
|
|
2. Pilnvaras pieņemt 6. panta 5.a punktā un 8. panta 4.b punktā deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. |
|
|
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 5.a punktā un 8. panta 4.b punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. |
|
|
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. |
|
|
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. |
|
|
6. Saskaņā ar 6. panta 5.a punktu un 8. panta 4.b punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
(Šis pants ir VII nodaļā.) | |
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Priekšlikums, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu |
||||
|
Atsauces |
COM(2018)0630 – C8-0404/2018 – 2018/0328(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE 1.10.2018 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 1.10.2018 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Arndt Kohn 24.9.2018 |
||||
|
Izskatīšana komitejā |
6.12.2018 |
21.1.2019 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
29.1.2019 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
31 2 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pascal Arimont, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Nosheena Mobarik, Jiří Pospíšil, Marcus Pretzell, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Biljana Borzan, Nadja Hirsch, Arndt Kohn, Adam Szejnfeld, Marc Tarabella, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
John Stuart Agnew |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
31 |
+ |
|
|
ALDE |
Nadja Hirsch, Matthijs van Miltenburg, Jasenko Selimovic |
|
|
ECR |
Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Anneleen Van Bossuyt |
|
|
EFDD |
Marco Zullo |
|
|
PPE |
Pascal Arimont, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Philippe Juvin, Lambert van Nistelrooij, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu |
|
|
S&D |
Biljana Borzan, Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Arndt Kohn, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Marc Tarabella |
|
|
VERTS/ALE |
Pascal Durand, Igor Šoltes |
|
|
2 |
- |
|
|
ENF |
John Stuart Agnew, Marcus Pretzell |
|
|
0 |
0 |
|
|
|
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Priekšlikums, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu |
||||
|
Atsauces |
COM(2018)0630 – C8-0404/2018 – 2018/0328(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
12.9.2018 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE 1.10.2018 |
|
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
BUDG 1.10.2018 |
IMCO 1.10.2018 |
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
BUDG 9.10.2018 |
|
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Julia Reda 7.11.2018 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
14.1.2019 |
|
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
19.2.2019 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
49 2 6 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Hans-Olaf Henkel, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Edouard Martin, Tilly Metz, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Julia Reda, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Neoklis Sylikiotis, Evžen Tošenovský, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pilar Ayuso, Michał Boni, Rosa D’Amato, Benedek Jávor, Olle Ludvigsson, Marian-Jean Marinescu, Clare Moody, Markus Pieper, Dominique Riquet, Anneleen Van Bossuyt |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Eleonora Evi, Christelle Lechevalier, Aleksejs Loskutovs, Luigi Morgano |
||||
|
Iesniegšanas datums |
22.2.2019 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
49 |
+ |
|
|
ALDE |
Fredrick Federley, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Dominique Riquet, Lieve Wierinck |
|
|
EFDD |
Rosa D'Amato, Eleonora Evi |
|
|
ENF |
Christelle Lechevalier |
|
|
PPE |
Pilar Ayuso, Bendt Bendtsen, Michał Boni, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, András Gyürk, Seán Kelly, Janusz Lewandowski, Aleksejs Loskutovs, Marian-Jean Marinescu, Angelika Niebler, Markus Pieper, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Hermann Winkler, Anna Záborská |
|
|
S&D |
Zigmantas Balčytis, Adam Gierek, Theresa Griffin, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Csaba Molnár, Clare Moody, Luigi Morgano, Dan Nica, Miroslav Poche, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho |
|
|
VERTS/ALE |
Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Benedek Jávor, Tilly Metz, Julia Reda |
|
|
2 |
- |
|
|
GUE/NGL |
Xabier Benito Ziluaga, Neoklis Sylikiotis |
|
|
6 |
0 |
|
|
ECR |
Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský, Anneleen Van Bossuyt |
|
|
ENF |
Angelo Ciocca |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas