ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

27.2.2019 - (COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD)) - ***I

Reģionālās attīstības komiteja
Referents: Andrea Cozzolino

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0372),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 177., 178. un 349. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0227/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu [1]

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu [2]

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0094/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]1 ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).	(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]1 ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).
__________________	__________________
1 [Pilna atsauce – jaunā KNR].	1 [Pilna atsauce – jaunā KNR].
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a)  Dalībvalstis un Komisija nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF), Eiropas Sociālās attīstības fondu+ (ESF+), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) un Eiropas Lauksaimniecības attīstības fondu (ELFLA), lai tie varētu viens otru papildināt, ja tas ir nepieciešams no projektu sekmīgas izstrādes viedokļa.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.	(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Sociālo tiesību pīlāru, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst sociālo un ienākumu nevienlīdzību, turpināt cīņu pret nabadzību, veicināt un saglabāt tādu kvalitatīvu darbvietu izveidi, kurās ievēro visas saistītās tiesības, un nodrošināt, ka ar ERAF un Kohēzijas fonda palīdzību sekmē visu personu vienādas iespējas, apkarojot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Ar fondu līdzekļiem papildus tam būtu jāveicina arī pāreja no iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi ģimenē un kopienā, jo īpaši personām, kuras saskaras ar multiplo diskrimināciju. Ar fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Ieguldījumiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), panākot sinerģiju ar ESF+, būtu jāveicina sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes palielināšana saskaņā ar pienākumiem, kas ir paredzēti ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijā par bērna tiesībām (UNCRC), lai sekmētu bērnu tiesību ievērošanu.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana.	(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā iekšējo un ārējo demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas būtu balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijā un savstarpējā papildināmībā. ERAF darbībā lielāka vērība ir jāpievērš demogrāfiskajām pārmaiņām kā vienai no galvenajām problēmām un prioritārajām jomām programmu izstrādē un īstenošanā. Lai nodrošinātu saskaņotu, spēcīgu un konsekventu atbalstu solidaritātei un atbildībai, kā arī dalībvalstu kopīgajiem centieniem migrācijas pārvaldībā, kohēzijas politika varētu sekmēt to bēgļu un migrantu integrācijas procesus, kuriem piemēro starptautisko aizsardzību, pieņemot pieeju, kuras mērķis būtu aizsargāt viņu cieņu un tiesības, cita starpā ņemot vērā integrācijas un vietējās ekonomikas izaugsmes savstarpēji pastiprinošās attiecības, jo īpaši nodrošinot infrastruktūras atbalstu pilsētām un vietējām pašvaldībām, kas ir iesaistītas integrācijas politikas īstenošanā;
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus stāties pretī jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt augstu drošības līmeni saviem iedzīvotājiem, un lai novērstu radikalizāciju, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz uzturēt drošību apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūru), taču vienlaikus jāizmanto sinerģija un papildināmība ar citām Savienības rīcībpolitikām.	(9)  Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus samazināt attīstības līmeņa atšķirības un saskaņot ES reģionu dažādās situācijas, stāties pretī sociālajām atšķirībām, jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt iekļaujošas sabiedrības un augstu drošības līmeni, un lai novērstu marginalizāciju un radikalizāciju, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu, mūsdienīgu, pieejamu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, komunikāciju, sabiedriskā transporta un enerģētikas infrastruktūru un vispārējus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kas ir būtiski, lai novērstu reģionālās un sociālās atšķirības, sekmētu sociālo kohēziju un reģionālo attīstību un mudinātu uzņēmumus un cilvēkus palikt savos novados, taču vienlaikus jāizmanto sinerģija un papildināmība ar citām Savienības rīcībpolitikām.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.	(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu visā Savienībā, tajā skaitā lauku apvidos, kur tā būtiski sekmē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību, un veicināt nepiesārņojošu un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti, galveno uzsveru liekot uz pārvietošanos kājām, riteņbraukšanu, sabiedrisko transportu un koplietošanas mobilitāti.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a)  Daudzas no lielākajām problēmām Eiropā aizvien vairāk skar sociāli atstumtas romu kopienas, kas bieži vien dzīvo visnelabvēlīgākajā situācijā esošajos mikroreģionos, kuriem nav nekaitīga un pieejama dzeramā ūdens, kanalizācijas un elektrības un kuriem nav transporta iespēju, digitālās savienotības, atjaunojamo energoresursu sistēmu un noturības pret katastrofām. Tādēļ ERAF-KF veicina romu dzīves apstākļu uzlabošanu un viņu kā ES pilsoņu patiesā potenciāla īstenošanu, un dalībvalstis nodrošina, ka visu piecu ERAF-KF politikas virzienu mērķu priekšrocības var izmantot arī romi.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12)  Lai kopumā uzlabotu iestāžu administratīvās spējas un pārvaldību dalībvalstīs, kuras īsteno mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas, attiecībā uz visiem konkrētajiem mērķiem ir svarīgi paredzēt atbalsta pasākumus.	(12)  Lai veicinātu pienācīgu pārvaldību, izpildi, pārrobežu sadarbību un paraugprakses un inovāciju izplatīšanu pārdomātas specializācijas un aprites ekonomikas jomā, kopumā uzlabotu iestāžu administratīvās spējas un pārvaldību dalībvalstīs, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, attiecībā uz daudzlīmeņu pārvaldības principiem, īstenojot mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas, ir nepieciešams veicināt strukturālus administratīvas spēcināšanaspasākumus, lai atbalstītu visus konkrētos mērķus. Pamatojoties uz izmērāmiem mērķiem un minētos pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem darot zināmus kā līdzekli, ar ko vienkāršo un samazina atbalstu saņēmējiem un vadošajām iestādēm uzlikto administratīvo slogu, ar tiem ir iespējams panākt pareizo līdzsvaru starp politikas orientāciju uz rezultātiem un pārbaužu un kontroles līmeni.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13)  Lai veicinātu un sekmētu sadarbības pasākumus mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, ir jāuzlabo sadarbības pasākumi ar partneriem kādā dalībvalstī vai starp dažādām dalībvalstīm attiecībā uz visu konkrēto mērķu sakarā sniegto atbalstu. Šāda uzlabota sadarbība papildina sadarbību saskaņā ar ETC/Interreg, un tai jo īpaši būtu jāatbalsta sadarbība starp strukturētām partnerībām nolūkā īstenot Komisijas paziņojumā “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”1 minētās reģionālās stratēģijas. Tāpēc partneri var būt no jebkura Savienības reģiona, tai skaitā arī no pārrobežu reģioniem un reģioniem, ko pilnībā aptver makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai šo abu stratēģiju kombinācija.	(13)  Lai veicinātu un sekmētu sadarbības pasākumus mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, ir jāuzlabo sadarbības pasākumi ar partneriem, tostarp ar vietējā un reģionālā līmeņa partneriem, kādā dalībvalstī vai starp dažādām dalībvalstīm attiecībā uz visu konkrēto mērķu sakarā sniegto atbalstu. Šāda uzlabota sadarbība papildina sadarbību saskaņā ar ETC/Interreg, un tai jo īpaši būtu jāatbalsta sadarbība starp strukturētām partnerībām nolūkā īstenot Komisijas paziņojumā “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”1 minētās reģionālās stratēģijas. Tāpēc partneri var būt no jebkura Savienības reģiona, tai skaitā arī no pārrobežu reģioniem un reģioniem, kurus pilnībā aptver Eiropas teritoriālās sadarbības grupa, makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai šo abu stratēģiju kombinācija.
_________________	_________________
1Komisijas 2017. gada 8. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2017) 376 final).	1Komisijas 2017. gada 8. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2017) 376 final).
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a)  Nākotnes kohēzijas politikā var pienācīgi ņemt vērā un ar šo politiku var atbalstīt Savienības reģionus, kurus visvairāk ietekmē Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, jo īpaši tos, kuri izstāšanās rezultātā turpmāk atradīsies pie Savienības ārējās jūras vai sauszemes robežas.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 25 % izdevumu palīdz sasniegt klimatiskos mērķus. Sagaidāms, ka ERAF darbībās klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 30 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma.	(14)  ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības apsvērumiem, jo īpaši ņemot vērā ļoti svarīgo cīņu pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī atbilstoši Savienības centieniem sekmēt mērķa saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti īstenošanu, kā ir noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ievērojot principu “piesārņotājs maksā”, kā arī galvenokārt cenšoties novērst nabadzību un nevienlīdzību un nodrošinot taisnīgu pāreju uz sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku, īstenojot līdzdalības pieeju sadarbībā ar attiecīgajām publiskajām iestādēm, ekonomikas un sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu, lai sekmētu to nepieciešamo darbību finansēšanu, kas ir jāveic ES, dalībvalstu un vietējā līmenī, lai saskaņā ar Savienības saistībām izpildītu Parīzes nolīgumu un pienākumu sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī garantēt integrētu katastrofu novēršanas atbalstu, kurā būtu apvienoti gan noturība, gan riska novēršana, gan gatavība un reakcija, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, cenšoties panākt, ka ES budžeta kopumā 30 % izdevumu palīdz sasniegt klimatiskos mērķus. Fondiem visās Savienības teritorijās ir būtiski jāveicina aprites un mazoglekļa ekonomikas ieviešana, pilnībā iestrādājot reģionālo aspektu. Īstenojot ERAF darbības, klimatisko mērķu sasniegšanai būtu jānovirza vismaz 35 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt, īstenojot Kohēzijas fonda darbības, sagaidāms, ka klimatisko mērķu īstenošanai tiks novirzīti 40 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma. Šie procenti būtu jāievēro visā plānošanas periodā. Tādēļ attiecīgās darbības tiks apzinātas šo fondu sagatavošanas un īstenošanas laikā, un tās tiks pārskatītas attiecīgajos novērtēšanas un pārskatīšanas procesos. Šīs darbības un finanšu piešķīrums, kas ir paredzēts to īstenošanai, ir jāiekļauj valstu integrētajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2018/xxx [jaunā KNR] IV pielikumu, kā arī ilgtermiņa renovācijas stratēģiju, kas ir izveidota saskaņā ar pārskatīto Direktīva par ēku energoefektivitāti (ES) 2018/844, lai līdz 2050. gadam palīdzētu izveidot dekarbonizētu ēku fondu, un kas ir pievienota programmām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nozarēm, kas rada lielas oglekļa emisijas un saskaras ar problēmām, kuras rada dekarbonizācijas saistības, nolūkā palīdzēt tām īstenot stratēģijas, kas atbilstu Savienības klimata saistībām un ir noteiktas valstu integrētajos enerģētikas un klimata plānos un ir paredzētas ETS Direktīvā 2018/410, un ir jāaizsargā darba ņēmēji — cita starpā ar apmācības un pārkvalifikācijas iespēju palīdzību.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15)  Lai no ERAF līdzekļiem varētu atbalstīt ETS/Interreg gan ar investīcijām infrastruktūrā, gan ar saistītajām investīcijām, apmācības un integrācijas pasākumiem, ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar ESF+ (izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX] [jaunais ESF+]1) konkrētajiem mērķiem.	(15)  Lai no ERAF līdzekļiem varētu atbalstīt ETS/Interreg gan ar investīcijām infrastruktūrā, gan ar saistītajām investīcijām, apmācības un integrācijas pasākumiem, administratīvo prasmju un kompetences uzlabošanas un attīstīšanas nolūkā ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar ESF+ (izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX] [jaunais ESF+]1 konkrētajiem mērķiem.
__________________	__________________
1 [Pilna atsauce – jaunais ESF+].	1 [Pilna atsauce – jaunais ESF+].
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16)  Lai pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežotu līdzekļu izmantošanu, ja attiecīga konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu jāpiešķir tikai mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”) Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK1 nozīmē, izņemot, ja investīcijas ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās.	(16)  MVU un mikrouzņēmumi ir galvenie ekonomiskās izaugsmes, inovācijas un nodarbinātības virzītājspēki, un tiem ir svarīga nozīme ekonomikas atveseļošanā un pārejā uz ilgtspējīgu Savienības ekonomiku. Ir jāveicina MVU jaunās jomās, kas ir saistītas ar Eiropas un reģionālajām problēmām, piemēram, radošajām un kultūras nozarēm, kā arī inovatīviem pakalpojumiem, ar kuriem apmierina jaunās sabiedrības vajadzības, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu kopienu integrāciju un sociālo iekļaušanu, iedzīvotāju novecošanu, veselības un aprūpes pakalpojumiem, ekoinovācijām un resursu efektīvu izmantošanu. Lai, neskarot programmas mērķu sasniegšanu, pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežotu līdzekļu izmantošanu, ja attiecīga konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu, cik vien iespējams, jāpiešķir tikai mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”) Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK1 nozīmē, neskarot publiskā sektora uzņēmumus, ja vien investīcijas neietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas ir noteikti LESD 107. un 108. pantā.
_________________	_________________
1Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).	1Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.	(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā, pārejas periodā sniedzot finanšu atbalstu. Tam turklāt būtu jāsekmē noturība un jānovērš mazāk aizsargātu teritoriju lejupslīde. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu konkrēti jākoncentrē uz diviem politikas mērķiem: “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvu, viedu un iekļaujošu ekonomisko attīstību un pārmaiņas, reģionālo savienotību tehnoloģiju jomā, attīstot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), savienotību un efektīvu publisko pārvaldi” un “zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”, vienlaikus ņemot vērā kopējos tādas Eiropas politikas mērķus, kas ir saliedētāka un ir balstīta uz solidaritāti, tādējādi palīdzot samazināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo asimetriju. Šāda tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, paredzot elastīguma rezerves individuālu programmu līmenī un starp dažādām reģionu kategorijām, ņemot vērā arī attīstības līmeņa atšķirības. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika reģionu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a)  Lai nodrošinātu ERAF un KF līdzfinansēto ieguldījumu stratēģisko nozīmi, dalībvalstis varētu iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu pēc papildu elastīguma Stabilitātes un izaugsmes pakta pašreizējā regulējuma īstenošanā attiecībā uz publiskajiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem.
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18)  Lai atbalstu koncentrētu uz galvenajām Savienības prioritātēm, būtu arī lietderīgi, ka tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.	(18)  Lai atbalstu koncentrētu galvenajām Savienības prioritātēm un saskaņā ar sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas ir izklāstīti LESD 174. pantā, un politikas mērķiem, kas ir noteikti Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR], būtu arī lietderīgi, ka tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a)  Ar ERAF būtu jārisina problēmas, kas ir saistītas ar piekļuvi lieliem tirgiem un attālinātību no tiem, ar ko saskaras apgabali ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu, kā ir minēts 1994. gada pievienošanās akta 6. protokolā par īpašiem noteikumiem attiecībā uz 6. mērķi saistībā ar struktūrfondiem Somijā un Zviedrijā. Ar ERAF būtu jārisina arī īpašās grūtības, ar kurām saskaras atsevišķās salās, pierobežas apgabalos, kalnu apgabalos un reti apdzīvotos apgabalos, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis palēnina to attīstību, lai atbalstītu to ilgtspējīgu attīstību.
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.	(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD, tostarp izmantojot kolektīvo finansēšanu. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāņem vērā īpašas valstu un reģionālās attīstības vajadzības un vietējais potenciāls un būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, tostarp pētniecības un inovāciju infrastruktūrā un objektos, kultūras un mantojuma infrastruktūrā, ilgtspējīga tūrisma infrastruktūrā, cita starpā veidojot tūrisma rajonus, uzņēmumiem sniedzot pakalpojumus, kā arī investējot mājokļos, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošām, marginalizētām un segregētām kopienām, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumā, programmatūrā un nemateriālajos aktīvos, stimulus reģioniem, kuri atrodas pārejas uz dekarbonizāciju procesā, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu partneru starpā, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20)  No Kohēzijas fonda līdzekļiem turpina finansēt Eiropas transporta tīklu projektus, kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI”).	(20)  No Kohēzijas fonda līdzekļiem turpina finansēt Eiropas transporta tīklu projektus, kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, tostarp trūkstošo posmu līdzsvarotu aizpildīšanu un caurlaides spēju pastiprināšanu, kā arī esošo tiltu un tuneļu drošības uzlabošanu, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI”). Attiecībā uz šiem tīkliem priekšroka ir dodama ieguldījumiem autotransporta tīklos un ir jāveicina sabiedriskie pakalpojumi lauku apvidos, jo īpaši mazapdzīvotos apgabalos un apgabalos, kuros pārsvarā dzīvo vecāka gadagājuma iedzīvotāji, lai veicinātu savienotību starp pilsētām un laukiem, sekmētu lauku attīstību un pārvarētu digitālo plaisu.
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21)  Vienlaikus būtu jāprecizē ERAF un Kohēzijas fonda darbības jomā neietilpstošās darbības, tostarp investīcijas ar mērķi panākt to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kuras rodas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK1 I pielikumā uzskaitītajām darbībām, lai nepieļautu, ka tiek dublēts finansējums, kas jau pieejams ar minēto direktīvu. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka LESD II pielikumā uzskaitītās aizjūras zemes un teritorijas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no ERAF un Kohēzijas fonda.	(21)  Vienlaikus būtu, no vienas puses, jāidentificē sinerģijas un, no otras puses, jāprecizē ERAF un Kohēzijas fonda darbības jomā neietilpstošās darbības; tas ir jādara nolūkā panākt daudzkāršošanas ietekmi vai nepieļaut, ka tiek dublēts pieejamais finansējums. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka LESD II pielikumā uzskaitītās aizjūras zemes un teritorijas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no ERAF un Kohēzijas fonda.
_________________
1Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.	(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24)  Lai maksimizētu ieguldījumu teritoriālajā attīstībā, darbības šajā jomā būtu jābalsta integrētās teritoriālajās stratēģijās, tai skaitā pilsētu teritorijās. Tādēļ ERAF atbalsts būtu jāsniedz Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. pantā noteiktajos veidos, nodrošinot pienācīgu vietējo, reģionālo un pilsētu varas iestāžu iesaisti.	(24)  Lai maksimizētu ieguldījumu teritoriālajā attīstībā un efektīvāk risinātu ekonomiskās, demogrāfiskās, vides un sociālās problēmas, kā tas ir paredzēts LESD 174. pantā, teritorijās ar dabiskiem vai demogrāfiskiem traucēkļiem, tostarp ne tikai vecāka gadagājuma cilvēku aukstu īpatsvaru, lauku apvidu pieaugošo neapdzīvotību un demogrāfisko lejupslīdi, bet arī ar demogrāfisko spiedienu, vai teritorijās, kurās ir grūti piekļūt pamatpakalpojumiem, darbības šajā jomā būtu jābalsta programmās, rīcības jomās vai integrētās teritoriālajās stratēģijās, tai skaitā pilsētu teritorijās un lauku pašvaldībās. Šīm darbībām vajadzētu būt vienas monētas divām pusēm, pamatojoties gan uz centrāliem pilsētu mezgliem un to apkārtni, gan arī uz attālākiem lauku apvidiem. Šīs stratēģijas var izmantot arī daudzfondu un integrētu pieeju, kas ietver ERAF, ESF +, EJZF un ELFLA. Integrētajai teritoriālajai attīstībai valstu līmenī būtu jāparedz vismaz 5% ERAF līdzekļu. Tādēļ ERAF atbalsts būtu jāsniedz, nodrošinot pienācīgu vietējo, reģionālo un pilsētu varas iestāžu, ekonomisko un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju pārstāvju iesaisti.
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(24a)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš apgabaliem, kas rada lielas oglekļa emisijas un saskaras ar problēmām, kuras rada dekarbonizācijas saistības, nolūkā palīdzēt tiem īstenot stratēģijas, kas atbilst Parīzes nolīgumā nostiprinātajām Savienības klimata saistībām un ar kurām vienādā mērā aizsargā darba ņēmējus un skartās pašvaldības. Šādiem apgabaliem būtu jāsniedz īpašs atbalsts, ar kura palīdzību izstrādā un īsteno šo apgabalu ekonomiku dekarbonizācijas plānus, ņemot vērā vajadzību pēc darbaspēka mērķtiecīgas profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas iespējām.
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētu teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu starp pilsētu un lauku teritorijām. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.	(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās, tehnoloģiskās un sociālās un kultūras problēmas, kas skar pilsētu teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijas un lauku pašvaldības, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu starp pilsētu un lauku teritorijām, tostarp attiecīgos gadījumos — ar piepilsētu starpniecību. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās. Attiecībā uz minētajām darbībām var piemērot arī daudznozaru un integrētu pieeju, kas ietver ERAF, ESF +, EJZF un ELFLA. Ilgtspējīgas pilsētattīstības prioritātēm valstu līmenī būtu jāparedz vismaz 10 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26)  Lai apzinātu un rastu ilgtspējīgas pilsētattīstības problēmu risinājumus Savienības līmenī, Inovatīvas pilsētvides darbības ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā būtu jāaizstāj ar Eiropas pilsētiniciatīvu, kas jāīsteno tiešas vai netiešas pārvaldības ceļā. Šai iniciatīvai būtu jāaptver visas pilsētu teritorijas un jāatbalsta Eiropas Savienības pilsētprogramma1.	(26)  Lai apzinātu vai rastu ilgtspējīgas pilsētattīstības problēmu risinājumus Savienības līmenī, būtu jāturpina Inovatīvas pilsētvides darbības ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā un tā jāpārveido par Eiropas pilsētiniciatīvu. Ar šo iniciatīvu būtu jāatbalsta Eiropas Savienības pilsētprogramma, lai sekmētu izaugsmi, apdzīvojamību un novatorismu un apzinātu un sekmīgi risinātu sociālās problēmas.
_________________	_________________
1 Padomes 2016. gada 24. jūnija secinājumi par ES pilsētprogrammu.	1 Padomes 2016. gada 24. jūnija secinājumi par ES pilsētprogrammu.
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, būtu jāpieņem LESD 349. pantā paredzētie pasākumi, ar kuriem tālākajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem (tālums, atrašanās uz salas, maza teritorija, sarežģīta topogrāfija un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem), kuru pastāvība un kombinācija būtiski kavē minēto reģionu attīstību. Ar šiem piešķīrumiem var finansēt investīcijas, darbības izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu saistības, un to mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, ko rada minētie apgrūtinājumi. Ar darbības atbalstu var segt izdevumus par kravas pārvadājumu pakalpojumiem un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī izdevumus par darbībām, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu ražošanas rīku apjomu un apkopi, kā arī cilvēkresursu trūkumu vietējā tirgū. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF atbalstam, ar kuru palīdz finansēt darbības un investīciju atbalstu tālākajos reģionos, vajadzētu būt saderīgam ar LESD 107. un 108. pantā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem, un tas attiecas uz visām ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansētajām darbībām.	(27)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, būtu jāpieņem LESD 349. pantā paredzētie pasākumi, ar kuriem tālākajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem (tālums, atrašanās uz salas, maza teritorija, sarežģīta topogrāfija un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem), kuru pastāvība un kombinācija būtiski kavē minēto reģionu attīstību. Ar šiem piešķīrumiem var finansēt investīcijas, darbības izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu saistības, un to mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, ko rada minētie apgrūtinājumi. Ar darbības atbalstu var segt izdevumus par kravas pārvadājumu pakalpojumiem, zaļo loģistiku, mobilitātes pārvaldību un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī izdevumus par darbībām, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu ražošanas rīku apjomu un apkopi, kā arī cilvēkresursu trūkumu vietējā tirgū. Šajā regulā noteikto tematisko koncentrāciju par šā piešķīruma priekšnoteikumu neizvirza. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF atbalstam, ar kuru palīdz finansēt darbības un investīciju atbalstu tālākajos reģionos, vajadzētu būt saderīgam ar LESD 107. un 108. pantā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem, un tas attiecas uz visām ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansētajām darbībām.
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, taču, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļus, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,	(29)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā, īstenojot uz iedzīvotājiem vērstu pieeju, kuras mērķis ir atbalstīt vietējās kopienas virzītu attīstību un veicināt aktīvu pilsoniskumu, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, taču, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļus, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums 1.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	ERAF un Kohēzijas fonda uzdevumi
	ERAF un Kohēzijas fonds (KF) palīdz sasniegt vispārējo mērķi stiprināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.
	ERAF sekmē dažādu Savienības reģionu attīstības līmeņu atšķirību samazināšanu un vismazāk attīstīto reģionu atpalicības, tostarp vides problēmu, samazināšanu, nodrošinot reģionu ekonomiku ilgtspējīgu attīstību un strukturālos pielāgojumus.
	Kohēzijas fonds palīdz īstenot projektus Eiropas komunikāciju tīklu un vides jomā.
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” (PM Nr. 1):	(a)  “Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvu, viedu un iekļaujošu ekonomisko attīstību un pārmaiņas, reģionālo savienotību tehnoloģiju jomā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstīšanu, savienotību un efektīvu valsts pārvaldi” (“PM Nr.1”):
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu,	(i)  atbalstīt pētniecības un inovācijas spējas, ieguldījumu un infrastruktūras attīstīšanu un vairošanu, progresīvo tehnoloģiju ieviešanu un atbalstīt un veicināt uzņēmumu, pētniecības struktūru, akadēmisko aprindu un valsts iestāžu inovāciju kopas;
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām,	(ii)  vairot digitālo savienotību un izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, zinātniskām iestādēm, uzņēmumiem, valdībām un valsts pārvaldei reģionālā un vietējā līmenī, tostarp viedām pilsētām un viediem ciematiem;
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii)  kāpināt MVU izaugsmi un konkurētspēju,	(iii)  kāpināt MVU ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju un sniegt atbalstu darbvietu radīšanai un saglabāšanai, kā arī atbalstīt tehnoloģisko atjaunināšanu un modernizāciju;
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  attīstīt prasmes pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai;	(iv)  attīstīt prasmes un stratēģijas un vairot spējas pārdomātai specializācijai, taisnīgai pārkārtošanai, aprites ekonomikai, sociālam novatorismam, uzņēmējdarbībai, tūrisma nozarei un pārejai uz rūpniecību 4.0;
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):	(b)  “zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (“PM Nr. 2”):
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  veicināt energoefektivitātes pasākumus,	(i)  veicināt energoefektivitātes, taupīšanas un enerģētiskās nabadzības pasākumus,
Grozījums Nr.    36 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  veicināt atjaunojamo energoresursu enerģiju,	(ii)  veicināt ilgtspējīgu atjaunojamo energoresursu enerģiju,
Grozījums Nr.    37 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii)  vietējā līmenī attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju,	(iii)  attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju,
Grozījums Nr.    38 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām,	(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu, ekstremālu laika apstākļu un dabas katastrofu, tostarp zemestrīču, meža ugunsgrēku, plūdu un sausuma, pārvaldību un to pārvarēšanas spēju, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas,
Grozījums Nr.    39 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – v punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v)  veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,	(v)  veicināt vispārēju ūdens resursu pieejamību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu,
Grozījums Nr.    40 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – vi punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(vi)  veicināt pāreju uz aprites ekonomiku,	(vi)  veicināt pāreju uz aprites ekonomiku un uzlabot resursu efektivitāti,
Grozījums Nr.    41 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – via punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(via)  atbalstīt reģionālās pārveides procesus, ar kuriem ievieš dekarbonizāciju, kā arī pāreju uz mazoglekļa enerģijas ražošanu,
Grozījums Nr.    42 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – vii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(vii)  uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt piesārņojumu;	(vii)  aizsargāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un dabas mantojumu, saglabāt un izcelt aizsargājamās dabas teritorijas, dabas resursus un samazināt jebkāda veida piesārņojumu, piemēram, gaisa, ūdens, augsnes, trokšņa un gaismas piesārņojumu,
Grozījums Nr.    43 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – viia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(viia)  veicināt zaļo infrastruktūru funkcionālās pilsētu teritorijās un attīstīt maza mēroga multimodālu pilsētu mobilitāti kā daļu no neto nulles emisiju līmeņa ekonomikas,
Grozījums Nr.    44 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  “ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību” (PM Nr. 3):	(c)  “ciešāk savienota Eiropa ikvienam, uzlabojot mobilitāti” (PM Nr. 3):
Grozījums Nr.    45 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  uzlabot digitālo savienotību,	svītrots (Ja šis grozījums tiks pieņemts, būs nepieciešamas būtiskas korekcijas I un II pielikumā)
Grozījums Nr.    46 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts– c apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T,	(ii)  veidot pret klimata pārmaiņām noturīgu, viedu, drošu un ilgtspējīgu ceļu un dzelzceļu, kā arī intermodālu TEN-T un pārrobežu savienojumus, galveno uzmanību pievēršot trokšņa samazināšanas pasākumiem, videi draudzīgam sabiedriskajam transportam un dzelzceļa tīkliem,
Grozījums Nr.    47 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts– c apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii)  attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti,	(iii)  attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T, pārrobežu mobilitāti un videi draudzīgus sabiedriskā transporta tīklus,
Grozījums Nr.    48 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts– c apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;	svītrots (Ja šis grozījums tiks pieņemts, būs nepieciešamas būtiskas korekcijas I un II pielikumā)
Grozījums Nr.    49 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d)  “sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (PM Nr. 4):	(d)  “sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (PM Nr. 4):
Grozījums Nr.    50 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru,	(i)  uzlabot darba tirgu iekļaujošo raksturu un piekļuvi ļoti kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru un popularizējot sociālo ekonomiku un inovācijas,
Grozījums Nr.    51 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot infrastruktūru,	(ii)  uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības, un sporta jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru un pakalpojumus,
Grozījums Nr.    52 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia)  ieguldīt mājokļos, kuri pieder valsts iestādēm vai bezpeļņas organizācijām un kuri ir paredzēti tam, lai izmitinātu ģimenes ar nelieliem ienākumiem vai cilvēkus ar īpašām vajadzībām;
Grozījums Nr.    53 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii)  palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,	(iii)  sekmēt marginalizētu un trūkumā dzīvojošu kopienu, piemēram, romu un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu ekonomisko iekļautību, īstenojot integrētas darbības, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,
Grozījums Nr.    54 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiia)  veicināt to bēgļu un migrantu ilgtermiņa sociālekonomisko integrāciju, kuriem piemēro starptautisko aizsardzību, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus, sniedzot infrastruktūras atbalstu iesaistītajām pilsētām un vietējām pašvaldībām;
Grozījums Nr.    55 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru;	(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, attīstot infrastruktūru un citus aktīvus, tostarp primāro aprūpi un profilakses pasākumus, un sekmēt pāreju no iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi ģimenē un kopienā;
Grozījums Nr.    56 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iva punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iva)  sniegt atbalstu trūcīgu kopienu fiziskai, ekonomiskai un sociālai rehabililtācijai;
Grozījums Nr.    57 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e)  “iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību” (PM Nr. 5):	(e)  “iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot pilsētu un visu citu teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību un vietējās iniciatīvas” (PM Nr. 5):
Grozījums Nr.    58 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās,	(i)  veicināt integrētu un iekļaujošu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūru, dabas mantojumu, ilgtspējīgu tūrismu, arī ar tūrisma apgabalu palīdzību, sportu un drošību pilsētu teritorijās, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijās;
Grozījums Nr.    59 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.	(ii)  veicināt integrētu un iekļaujošu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūru, dabas mantojumu, ilgtspējīgu tūrismu, arī ar tūrisma apgabalu palīdzību, sportu un drošību, darot to visu vietējā līmenī, lauku, kalnu, salu un piekrastes reģionos, izolētos un mazapdzīvotos reģionos un visās citās teritorijās, kurās ir grūtības piekļūt pamatpakalpojumiem, tostarp arī NUTS 3 līmenī, izmantojot teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijas un veidus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. panta a) punkta b) un c) apakšpunktā.
Grozījums Nr.    60 Regulas priekšlikums 2. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a  Veicināt maza mēroga multimodālu pilsētu mobilitāti, kā minēts šā panta b) punkta vii a) apakšpunktā, ko uzskata par tiesīgu saņemt atbalstu, ja ERAF ieguldījums darbībā nepārsniedz EUR 10 000 000.
Grozījums Nr.    61 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 1. punktā, attiecīgi no ERAF vai Kohēzijas fonda drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ja ar tām:	Attiecībā uz 1. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu no ERAF vai Kohēzijas fonda drīkst arī:
Grozījums Nr.    62 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  uzlabo programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru spējas, vai	(a)  uzlabot programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru spējas un sniegt atbalstu publiskām iestādēm un vietējām un reģionālām pārvaldes iestādēm, kas atbildīgas par ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanu, darot to ar īpašiem administratīvo spēju palielināšanas plāniem, kuru mērķis ir lokalizēt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), vienkāršot procedūras un samazināt īstenošanas laiku darbībām, ja tās ir strukturālas pēc būtības un ja pašai programmai ir izmērāmi mērķi;
Grozījums Nr.    63 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atbalstu spēju palielināšanai, kā minēts šā panta a) punktā, var papildināt ar papildu atbalstu no Reformu atbalsta programmas, ko izveido ar Regulu (ES) 2018/xxx (Reformu atbalsta programma).
Grozījums Nr.    64 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Sadarbība, kas minēta b) apakšpunktā, ietver sadarbību ar partneriem no pārrobežu reģioniem, no blakus neesošiem reģioniem vai no reģioniem teritorijā, uz ko attiecas makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai to kombinācija.	Sadarbība, kas minēta b) apakšpunktā, ietver sadarbību ar partneriem no pārrobežu reģioniem, no blakus neesošiem reģioniem vai no reģioniem teritorijā, uz ko attiecas Eiropas teritoriālās sadarbības grupa, makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai to kombinācija.
Grozījums Nr.    65 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Reģionālo un vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp saņēmēju, jēgpilnu līdzdalību visos ERAF atbalstītu programmu sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas posmos nodrošina saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību.
Grozījums Nr.    66 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis pēc to nacionālā kopienākuma rādītāja klasificē šādi:	Reģionus NUTS 2 līmenī pēc to iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju klasificē šādi:
Grozījums Nr.    67 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“1. grupa”),	(a)  reģioni ar IKP uz vienu iedzīvotāju, kas lielāks par 100 % no ES-27 vidējā IKP (“1. grupa”),
Grozījums Nr.    68 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 75 %, bet mazāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“2. grupa”),	(b)  reģioni ar IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir no 75 % līdz 100 % no ES-27 vidējā IKP (“2. grupa”),
Grozījums Nr.    69 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja (“3. grupa”).	(c)  reģioni ar IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir mazāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP (“3. grupa”),
Grozījums Nr.    70 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā pantā nacionālā kopienākuma rādītājs ir attiecība starp dalībvalsts nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un vidējo nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.	Šajā pantā reģionu piederību kādai no trim kategorijām nosaka, pamatojoties uz attiecību starp katra reģiona iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa (PSL) un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un ES-27 vidējo IKP tajā pašā pārskata periodā.
Grozījums Nr.    71 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 60 %;	(a)  vairāk attīstīto reģionu kategorijai (1. grupa) tās piešķir:
Grozījums Nr.    72 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – i punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	i)  vismaz 50 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 1; un
Grozījums Nr.    73 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ii punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ii)  vismaz 30 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 2;
Grozījums Nr.    74 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;	(b)  pārejas reģionu kategorijai (2. grupa) tās piešķir:
Grozījums Nr.    75 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – i punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	i)  vismaz 40 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 1; un
Grozījums Nr.    76 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ii punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ii)  vismaz 30 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 2.
Grozījums Nr.    77 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  3. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.	(c)  mazāk attīstīto reģionu kategorijai (3. grupa) tās piešķir:
Grozījums Nr.    78 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – c apakšpunkts – i punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	i)  vismaz 30 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 1 un
Grozījums Nr.    79 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – c apakšpunkts – ii punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ii)  vismaz 30 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 2.
Grozījums Nr.    80 Regulas priekšlikums 3. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a  Pienācīgi pamatotos gadījumos attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt, lai reģionālā līmeņa resursu koncentrācijas līmenis tiktu samazināts par ne vairāk kā 5 procentpunktiem vai 10 procentpunktiem tālāko reģionu gadījumā attiecībā uz to tematisko mērķi, kas noteikts saskaņā ar 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta i) punktu, 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta i) punktu un 3. panta 4. punkta c) apakšpunkta i) punktu [jaunais ERAF-Kohēzijas fonds].
Grozījums Nr.    81 Regulas priekšlikums 3. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6.  Ja ERAF līdzekļus, kas kādai programmai piešķirti attiecībā uz PM Nr. 1 vai PM Nr. 2 vai abiem, samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 4. punktā noteiktajai tematiskās koncentrācijas prasībai.	6.  Ja ERAF līdzekļus, kas kādai programmai piešķirti attiecībā uz PM Nr. 1 vai PM Nr. 2, galvenajiem politikas mērķiem vai abiem, samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 4. punktā noteiktajai tematiskās koncentrācijas prasībai.
Grozījums Nr.    82 Regulas priekšlikums 3. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a  Resursus, kas piešķirti PM Nr. 5, bet kas palīdz sasniegt PM Nr. 1 un PM Nr. 2, aprēķina kā ieguldījumu tematiskās koncentrācijas prasībās. Ieguldījumu PM Nr. 1 un PM Nr. 2 sasniegšanā pienācīgi pamato, balstoties uz pamatotu novērtējumu.
Grozījums Nr.    83 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa)  investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijā (R&D&I);
Grozījums Nr.    84 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  produktīvas investīcijas MVU,	(c)  produktīvas investīcijas un investīcijas, kas palīdz saglabāt esošās darbvietas un radīt jaunas darbvietas MVU un jebkādu atbalstu MVU dotāciju un finanšu instrumentu veidā;
Grozījums Nr.    85 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildus drīkst atbalstīt produktīvas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, ja tās ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās, ko atbalsta saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu.	Drīkst atbalstīt produktīvas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, ja tās ietver sadarbību ar MVU vai uzņēmējdarbības infrastruktūru, no kuras MVU gūst labumu.
Grozījums Nr.    86 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Turklāt produktīvas investīcijas MVU var atbalstīt arī pētniecības un inovācijas darbībās, ko atbalsta saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu.
Grozījums Nr.    87 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai palīdzētu sasniegt 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mūžizglītības un izglītības darbības.	Lai palīdzētu sasniegt 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mentorēšanas, mūžizglītības, pārkvalifikācijas un izglītības darbības.
Grozījums Nr.    88 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  vidiskas investīcijas, tostarp investīcijas, kuras saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku un dod vidisku labumu,	(a)  vidiskas investīcijas, tostarp investīcijas, kuras saistītas ar aprites ekonomiku, ilgtspējīgu attīstību un atjaunojamo energoresursu enerģiju un dod vidisku labumu,
Grozījums Nr.    89 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  investīcijas TEN-T,	(b)  investīcijas TEN-T pamattīklā un visaptverošajā tīklā,
Grozījums Nr.    90 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  tehnisko palīdzību.	(c)  tehnisko palīdzību, tostarp vietējo iestāžu administratīvo spēju un kompetenču šo līdzekļu pārvaldībā uzlabošanu un pilnveidošanu.
Grozījums Nr.    91 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa – ca punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca)  informāciju, komunikāciju, pētījumus, tīklošanu, sadarbību, pieredzes apmaiņu un darbības, kas saistītas ar kopām,
Grozījums Nr.    92 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.	Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru, pamatojoties uz katras valsts investīcijām un specifiskajām vajadzībām.
Grozījums Nr.    93 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Kohēzijas fonda līdzekļus, kas pārvietoti uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu23, izmanto TEN-T projektiem.	2.  Kohēzijas fonda līdzekļu, kas pārvietoti uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu23, apjoms ir proporcionāls un tos izmanto TEN-T projektiem.
_________________	_________________
23 Atsauce	23 Atsauce
Grozījums Nr.    94 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e)  investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos,	(e)  investīcijas jaunās reģionālajās lidostās un lidostu infrastruktūrā, izņemot:
Grozījums Nr.    95 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea)  investīcijas, kas saistītas ar tālākajiem reģioniem;
Grozījums Nr.    96 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(eb)  atbalstu saistībā ar TEN-T pamattīklu;
Grozījums Nr.    97 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ec apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ec)  investīcijas, kas saistītas ar vides aizsardzību, un kuru mērķis ir mazināt vai ierobežot to negatīvo ietekmi uz vidi.
Grozījums Nr.    98 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f)  investīcijas atkritumu apglabāšanai poligonos,	(f)  investīcijas atkritumu apglabāšanai poligonos, izņemot tālākajos reģionos un izņemot pasākumus, kas attiecas uz esošu iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu, pārveidošanu vai to drošuma panākšanu, turklāt neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/ES1 4. panta 2. punkta noteikumus,
	____________
	1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Grozījums Nr.    99 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g)  investīcijas atkritumu atliku apstrādes iekārtās,	(g)  investīcijas atkritumu atliku apstrādes iekārtās, izņemot tālākajos reģionos, un izņemot gadījumus, kad tiek izmantoti modernākie pārstrādes risinājumi saskaņā ar aprites ekonomikas principiem un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, pilnībā ievērojot Direktīvas 2008/98/ES 11. panta 2. punktā noteiktos mērķus, un ar nosacījumu, ka dalībvalstis ir izveidojušas savus atkritumu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/851 29. pantu. Atkritumu atlikas galvenokārt būtu jāsaprot kā nešķiroti sadzīves atkritumi un atkritumu apstrādes pārpalikumi,
Grozījums Nr.    100 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h)  investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo ražošanu, apstrādi, izplatīšanu, glabāšanu vai sadedzināšanu, izņemot investīcijas, kas saistītas ar tīrajiem transportlīdzekļiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK26 4. pantā,	(h)  investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo ražošanu, transportēšanu, apstrādi, izplatīšanu, glabāšanu vai sadedzināšanu, izņemot investīcijas, kas:
	(ha)  saistītas ar tīrajiem transportlīdzekļiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK26 4. pantā,
	(hb)  saistītas ar mazoglekļa augstas efektivitātes koģenerāciju un efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām;
	(hc)  sniedz ievērojamu ieguldījumu neto bezemisiju ekonomikā;
	(hd)  saistītas ar to mērķu sasniegšanu, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvā (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2001 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu;
__________________	__________________
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).	26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).
Grozījums Nr.    101 Regulas priekšlikums 6. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a  Šā panta b) apakšpunktā minētie izņēmumi attiecas uz summu, kas nepārsniedz 1 % no kopējā ERAF-KF līdzekļu apjoma valsts līmenī.
Grozījums Nr.    102 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  investīcijas platjoslas infrastruktūrā teritorijās, kurās ir vismaz divi līdzvērtīgas kategorijas platjoslas tīkli,	svītrots
Grozījums Nr.    103 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – j apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j)  finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmantos dzelzceļa pārvadājumos, izņemot, ja šī iegāde ir saistīta ar:	svītrots
i)  sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saskaņā ar grozīto Regulu Nr. 1370/2007, par ko izsludināts publiskā iepirkuma konkurss,
ii)  dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu līnijās, kas pilnībā atvērtas konkurencei, un atbalsta saņēmējs ir jauns tirgus dalībnieks, kas tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxxx [Invest EU regula].
Grozījums Nr.    104 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ja apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ja)  investīcijas tādu institucionālās aprūpes iestāžu būvniecībā, kas sekmē nošķiršanu vai pārkāpj personas izvēli un neatkarību;
Grozījums Nr.    105 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.	2.  Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar resursu efektivitātes un energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un pieejamu dzīves apstākļu nodrošināšanu gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, kā arī seismisko pielāgošanu.
Grozījums Nr.    106 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a pants
	Partnerība
	1.  Ikviena dalībvalsts nodrošina sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pakalpojumu lietotāju jēgpilnu un iekļaujošu līdzdalību no ERAF un Kohēzijas fonda saskaņā ar dalīto pārvaldību atbalstīto darbību un politikas pārvaldībā, plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, rīkojoties saskaņā ar 6. pantu ierosinātajā KNR regulā “Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014”.
Grozījums Nr.    107 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus, kas ERAF un Kohēzijas fondam noteikti I pielikumā, un vajadzības gadījumā programmām specifiskos izlaides un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [12. panta 1. punkta] otrās daļas a) apakšpunktu, [17. panta 3. punkta] d) apakšpunkta ii) punktu un [37. panta 2. punkta] b) apakšpunktu.	1.  Kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus, kas ERAF un Kohēzijas fondam noteikti un definēti I pielikumā, un attiecīgā gadījumā programmām specifiskos izlaides un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [12. panta 1. punkta] otrās daļas a) apakšpunktu, [17. panta 3. punkta] d) apakšpunkta ii) punktu un [37. panta 2. punkta] b) apakšpunktu.
Grozījums Nr.    108 Regulas priekšlikums 7. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a  Dalībvalstis var iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu pēc papildu elastības saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta pašreizējo regulējumu attiecībā uz publiskiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem, ko publiskā pārvalde atbalsta, līdzfinansējot investīcijas, ko aktivizē kā daļu no ERDF un KF. Nosakot fiskālo korekciju saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo vai korektīvo daļu, Komisija rūpīgi izvērtē šo pieprasījumu tā, lai atspoguļotu ERAF un KF līdzfinansēto investīciju stratēģisko nozīmi.
Grozījums Nr.    109 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  No ERAF drīkst atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.	1.  No ERAF atbalsta integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.
Grozījums Nr.    110 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a  Valsts līmenī vismaz 5 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, paredz integrētai teritoriālajai attīstībai nepilsētu teritorijās, kuras saskaras ar nelabvēlīgiem dabas vai ģeogrāfiskiem apstākļiem vai demogrāfiskām problēmām, vai kurās ir grūtības piekļūt pamatpakalpojumiem. Vismaz 17,5 % no šīs summas piešķir lauku teritorijām un kopienām, ņemot vērā viedo ciematu pakta noteikumus, lai attīstītu tādus projektus kā viedos ciematus.
Grozījums Nr.    111 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Integrētu teritoriālo attīstību, ko atbalsta no ERAF, dalībvalstis īsteno, izmantojot vienīgi Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. pantā minētos veidus.	2.  Integrētu teritoriālo attīstību dalībvalstis īsteno, izmantojot specifisku asi vai programmu, vai citus Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [22.] pantā minētos veidus, un tās var gūt labumu no vairāku fondu izmantošanas un integrētas pieejas, kas aptver ERAF, ESF+, EJZF un ELFLA.
Grozījums Nr.    112 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).	1.  Lai risinātu ekonomikas, vides, klimata, demogrāfiskos un sociālos problēmjautājumus, par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, kuru īstenošanā ir iespējama arī integrēta vairāku fondu izmantošanas pieeja, aptverot ERAF un ESF+, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz funkcionālajām pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).
Grozījums Nr.    113 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.	Valsts līmenī vismaz 10 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot specifisku programmu, specifisku prioritāro asi, sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai citus Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. panta c) punktā noteiktos teritoriālos rīkus. Regulas (ES) Nr. 2018/XXXX [jaunā KNR] 6. pantā minētās pilsētu iestādes ir pilnvarotas izraudzīties pasākumus un iesaistītos projektus. Darbības, ko neveic saskaņā ar PM Nr. 5, bet ar citiem PM, un ja tās ir saskanīgas, var izmantot ilgtspējīgai pilsētattīstībai noteiktās minimālās 10 % robežvērtības sasniegšanai. Investīcijas, kas veiktas saskaņā ar PM Nr. 5 (i), būtu jāuzskata par tādām, kas palīdz sasniegt šos paredzētos 10 %, un par tādām jāuzskata arī darbības saskaņā ar citiem PM, ja tās ir saskanīgas ar ilgtspējīgu pilsētu attīstību.
Grozījums Nr.    114 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī iniciatīva aptver visas pilsētu teritorijas, un tā atbalsta Savienības pilsētprogrammu.	Šī iniciatīva aptver visas pilsētu funkcionālās teritorijas, un tā atbalsta Savienības pilsētprogrammu partnerības un organizatoriskās izmaksas. Vietējās iestādes būtu aktīvi jāiesaista Eiropas pilsētiniciatīvas izstrādē un īstenošanā.
Grozījums Nr.    115 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  atbalsts spēju veidošanai,	(a)  atbalsts spēju veidošanai, tostarp reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvju apmaiņas pasākumi reģionālā un vietējā līmenī;
Grozījums Nr.    116 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  atbalsts inovatīvām darbībām,	(b)  atbalsts inovatīvām darbībām, kas var saņemt papildu līdzfinansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxx (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai) un ko sniedz kopā ar Eiropas Lauku attīstības tīklu, jo īpaši attiecībā uz lauku un pilsētu saiknēm un projektiem, kas atbalsta pilsētu teritoriju un pilsētu funkcionālo teritoriju attīstību;
Grozījums Nr.    117 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  atbalsts zināšanām, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.	(c)  atbalsts zināšanām, teritoriālajiem ietekmes novērtējumiem, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.
Grozījums Nr.    118 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma ar Eiropas pilsētiniciatīvu drīkst atbalstīt arī starpvaldību sadarbību pilsētu jautājumos.	Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma ar Eiropas pilsētiniciatīvu drīkst atbalstīt arī starpvaldību sadarbību pilsētu jautājumos, piemēram, ilgtspējīgu pilsētu ietvarstruktūru, Eiropas Savienības Teritoriālās attīstības programmu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu pielāgošanu vietējā līmeņa apstākļiem.
Grozījums Nr.    119 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam gada ziņojumu par norisēm saistībā ar Eiropas pilsētu iniciatīvu.
Grozījums Nr.    120 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.a pants
	Teritorijas, kurās ir nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija un problēmas
	1.  No ERAF līdzfinansētajās programmās, kas attiecas uz teritorijām ar pastāvīgiem ļoti nelabvēlīgiem dabas apstākļiem vai nelabvēlīgu demogrāfisko situāciju un problēmām, kā norādīts LESD 174. pantā, īpašu uzmanību pievērš minēto teritoriju specifisko grūtību novēršanai.
	NUTS 3. līmeņa teritorijām vai vietējo administratīvo vienību (LAU) kopām, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz km² mazapdzīvotos apgabalos vai mazāks par 8 iedzīvotājiem uz km² ļoti mazapdzīvotos apgabalos, vai kurās iedzīvotāju skaits laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam vidēji ir samazinājies par vairāk nekā 1 %, jo īpaši piemēro konkrētus reģionālos un valsts plānus, kuru nolūks ir veicināt pievilcību, palielināt uzņēmējdarbības investīcijas un uzlabot digitālo un publisko pakalpojumu pieejamību, arī paredzot īpašu fondu sadarbības līgumā. Partnerības nolīgumā tam var paredzēt īpašu finansējumu.
Grozījums Nr.    121 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.	1.  Īpašajam papildu piešķīrumam, kas paredzēts tālākajiem reģioniem, nepiemēro 3. pantu. Šos konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.
Grozījums Nr.    122 Regulas priekšlikums 11. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a  Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, no ERAF var atbalstīt produktīvas investīcijas tālāko reģionu uzņēmumos neatkarīgi no to lieluma.
Grozījums Nr.    123 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Pilnvaras pieņemt 7. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.	2.  Pilnvaras pieņemt 7. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr.    124 Regulas priekšlikums 13.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a pants
	Atcelšana
	Neskarot šīs regulas 12. pantu, Regulu (EK) Nr. 1301/2013 un Regulu (EK) Nr. 1300/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.
Grozījums Nr.    125 Regulas priekšlikums 13.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.b pants
	Pārskatīšana
	Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu līdz 2027. gada 31. decembrim saskaņā ar LESD 177. pantu.
Grozījums Nr.    126 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 1. sleja – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.   Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas	1.   Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, reģionālo savienojamību tehnoloģiju jomā, attīstot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), savienojamību un efektīvu valsts pārvaldi (“PM Nr.1”)
Grozījums Nr.    127 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 01 (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 01 – Reģionālie vidējie ienākumi
Grozījums Nr.    128 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 10a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 10.a – Uzņēmumi, kam sniegts atbalsts, lai pielāgotu to preces un pakalpojumus aprites ekonomikai
Grozījums Nr.    129 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 14a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 42 – Papildu sociāli ekonomiskie centri ar ļoti augstas veiktspējas platjoslas pieslēgumu
Grozījums Nr.    130 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 14b (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 54 – Sociālekonomiskie centri, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam
Grozījums Nr.    131 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 2. sleja – Rezultāti – RKR -01 (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 01 – reģionālās ienākumu attiecības pieaugums, kā definēts 3. panta 3. punktā
Grozījums Nr.    132 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 2. sleja – Rezultāti – RKR 14
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKR 14 – Uzņēmumi, kas izmanto publiskos digitālos pakalpojumus*	RKR 14 – Lietotāji, kas izmanto publiskos digitālos pakalpojumus*
Grozījums Nr.    133 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 1. sleja – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību.	2.  Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām un noturību ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību
Grozījums Nr.    134 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 18 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 18.a – Ikgadējo enerģijas ietaupījumu procentuālais apjoms visam ēku fondam (salīdzinājumā ar bāzes līniju) atbilstoši mērķim par ļoti efektīva un dekarbonizēta ēku fonda izveidi, kā paredzēts nacionālajā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā, lai atbalstītu dzīvojamo un nedzīvojamo ēku nacionālā fonda renovāciju
Grozījums Nr.    135 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 18b (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 18.b – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte, ļaujot ietaupīt vismaz 60% enerģijas
Grozījums Nr.    136 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 18c (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 18.c – Mājsaimniecības ar uzlabotu mājokļu energoefektivitāti, kuras pēc renovācijas sasniedz gandrīz nulles enerģijas ēku (nZEB) standarta līmeni
Grozījums Nr.    137 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 19
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKI 19 – Publiskās ēkas, kam sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai	RKI 19 – Ēkas, attiecībā uz kurām sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai (no kurām: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas)
Grozījums Nr.    138 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 19b (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 19.b – Enerģētiski trūcīgu/neaizsargātu patērētāju skaits, kuriem sniegts atbalsts viņu mājokļa energoefektivitātes uzlabošanā
Grozījums Nr.    139 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 20 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 20.a – Ēkas, attiecībā uz kurām sniegts atbalsts, lai uzlabotu piemērotību viedajām tehnoloģijām
Grozījums Nr.    140 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 22 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 22.a – Kopējais gala atjaunojamās enerģijas patēriņš un patēriņš pa nozarēm (apkure un dzesēšana, transports, elektrība)
Grozījums Nr.    141 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 22b (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 22.b – Kopējās saražotās atjaunojamās enerģijas daļa
Grozījums Nr.    142 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 22c (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 22.c – Neatjaunojamās enerģijas ikgadējā importa samazinājums
Grozījums Nr.    143 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 97a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 97.a – Atjaunojamās enerģijas pašpatērētāju daļa kopējā ierīkotās elektrības jaudā
Grozījums Nr.    144 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 98a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 98.a – Atbalsts pārejas perioda reģioniem, kurus skārusi dekarbonizācija
Grozījums Nr.    145 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 24
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKI 24 – Jaunas vai modernizētas katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmas*	RKI 24 – Jaunas vai modernizētas monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmas dabas katastrofu, piemēram, zemestrīču, meža ugunsgrēku, plūdu vai sausuma gadījumā*
Grozījums Nr.    146 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 28
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKI 28 – Teritorijas, ko aptver aizsardzības pasākumi pret meža ugunsgrēkiem	RKI 28 – Teritorijas, ko aptver aizsardzības pasākumi pret meža ugunsgrēkiem, zemestrīcēm, plūdiem vai sausumu
Grozījums Nr.    147 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 32a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 32.a –Kopējais fosilā kurināmā apjoms, kas aizstāts ar mazemisiju enerģijas avotiem
Grozījums Nr.    148 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 34
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKI 34 – Papildu jauda atkritumu reciklēšanai	RKI 34 – Papildu jauda atkritumu novēršanai un reciklēšanai
Grozījums Nr.    149 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 34a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 34.a – Pārveidoto darbvietu skaits
Grozījums Nr.    150 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 3. sleja – Rezultāti – RKR 27
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte	RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte, ļaujot ietaupīt vismaz 60 % enerģijas
Grozījums Nr.    151 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 3. sleja – Rezultāti – RKR 28a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 28.a – Ēkas, kuru energoefektivitāti ļāvusi uzlabot līgumiska vienošanās, kas garantē pārbaudāmus energoietaupījumus un uzlabotu efektivitāti, piemēram, Direktīvas 2012/27/ES1a 2. panta 27. punktā definētais energoefektivitātes līgums
	___________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr.    152 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 30 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 30.a – Ēkas, attiecībā uz kurām sniegts atbalsts, lai uzlabotu piemērotību viedajām tehnoloģijām
Grozījums Nr.    153 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR -43
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKR 43 – Ūdens zudumi	RKR 43 – Ūdens zudumu samazinājums
Grozījums Nr.    154 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR -46a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 46.a – Radīto atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju
Grozījums Nr.    155 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR -46b (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 46.b – Likvidēšanai un enerģijas atgūšanai nosūtīto atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju
Grozījums Nr.    156 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR -47 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 47.a – Reciklētie bioatkritumi
Grozījums Nr.    157 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 48 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 48.a – Iedzīvotāji, kuriem pieejamas iekārtas atkritumu sagatavošanai atkārtotai izmantošanai
Grozījums Nr.    158 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 48b (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 48.b – Aprites materiālu izmantošanas līmenis
Grozījums Nr.    159 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 49
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKR 49 – Reģenerētie atkritumi	RKR 49 – Atkārtoti izmantotie atkritumi
Grozījums Nr.    160 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 49 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 49.a – Atkārtotai izmantošanai sagatavoto atkritumu apjoms
Grozījums Nr.    161 Regulas priekšlikums II pielikums – 3. politikas mērķis – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.   Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību	3.   Ciešāk savienota Eiropa ikvienam, uzlabojot mobilitāti
Grozījums Nr.    162 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 43
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T1	RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T1 (pamattīkls un visaptverošais tīkls)
______________	________________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).	1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr.    163 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 45
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T	RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T (pamattīkls un visaptverošais tīkls)
Grozījums Nr.    164 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 47
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T3	RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T3 (pamattīkls un visaptverošais tīkls)
Grozījums Nr.    165 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 49
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T4	RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T4 (pamattīkls un visaptverošais tīkls)
Grozījums Nr.    166 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 55 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 55.a – TEN-T koridora pabeigšanas koeficients valsts teritorijā
Grozījums Nr.    167 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 57 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 57.a – TEN-T koridora pabeigšanas koeficients valsts teritorijā
Grozījums Nr.    168 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 4. politikas mērķis – 1. sleja – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru	4.  Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru
Grozījums Nr.    169 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR -68 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 68.a – Marginalizētu kopienu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu locekļi, kas izmanto integrētas darbības, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā (izņemot romus)
Grozījums Nr.    170 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR -68b (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 68.b – Marginalizētu kopienu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu locekļi, kas izmanto integrētas darbības, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā (romi)
Grozījums Nr.    171 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5. politikas mērķis – 1. sleja – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību	5.  Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot pilsētu un visu citu teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību un vietējās iniciatīvas
Grozījums Nr.    172 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. sleja – 1. politikas mērķis – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas	1.  Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, reģionālo savienojamību tehnoloģiju jomā, attīstot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), savienojamību un efektīvu valsts pārvaldi
Grozījums Nr.    173 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. politikas mērķis – 3. sleja – Izlaide – PKI -01 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	PKI 01.a – uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu ilgtspējīgai saimnieciskajai darbībai
Grozījums Nr.    174 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. politikas mērķis – 3. sleja – Izlaide – PKI 04 (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
PKI 04 – MVU, kas atbalstīti darbvietu radīšanas un izaugsmes sakarā	PKI 04 – MVU, kas atbalstīti darbvietu radīšanas un ilgtspējīgas izaugsmes sakarā
Grozījums Nr.    175 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. politikas mērķis – 4. sleja – Izlaide – PKR -01 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	PKR 01.a – reģionālās ienākumu attiecības pieaugums
Grozījums Nr.    176 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. sleja – 2. politikas mērķis – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.   Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību.	2.   Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām un noturību ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību
Grozījums Nr.    177 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Izlaide – PKI 08 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	PKI 08.a – Jaunu uzņēmumu veidošanās
Grozījums Nr.    178 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Izlaide – PKI 09 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	PKI 09.a – Uzlabota pielāgošanās klimata pārmaiņām, pastiprināta dabas katastrofu riska novēršana un labāka noturība pret katastrofām un ekstremāliem laika apstākļiem
Grozījums Nr.    179 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. politikas mērķis – 4. sleja – Rezultāti – PKR 07 a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	PKR 07.a – Izveidoto darbvietu skaits
Grozījums Nr.    180 Regulas priekšlikums II pielikums – 3. politikas mērķis – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību	3. Ciešāk savienota Eiropa ikvienam, uzlabojot mobilitāti
Grozījums Nr.    181 Regulas priekšlikums II pielikums – 3. politikas mērķis – 3. sleja – Izlaide – PKI 14 (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
PKI 14 – Autoceļu TEN-T: jauni un modernizēti ceļi	PKI 14 – Autoceļu TEN-T: jauni un modernizēti ceļi un tilti
Grozījums Nr.    182 Regulas priekšlikums II pielikums – 3. politikas mērķis – 4. sleja – Rezultāti – PKR 13 (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
PKR 13 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras	PKR 13 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu un tiltu infrastruktūras
Grozījums Nr.    183 Regulas priekšlikums II pielikums – 4. politikas mērķis – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru	4.  Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru
Grozījums Nr.    184 Regulas priekšlikums II pielikums – 5. politikas mērķis – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību	5.  Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot pilsētu un visu citu teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību

• [1]    OJ C 62, 15.2.2019, p. 90.
• [2]    Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

A. Ievads

Eiropas Savienības pamatā esošā ideja ir mierpilna sadarbība starp tautām un valstīm, lai veicinātu ekonomisko, sociālo, teritoriālo kohēziju un solidaritāti starp dažādiem reģioniem,

Šie mērķi būtu jāsasniedz ar kohēzijas politikas palīdzību, kas ir galvenā Kopienas ieguldījumu politika attiecībā uz nodarbinātību un izaugsmi un mazina teritoriālās atšķirības, palīdzot tuvināt iedzīvotājus un teritorijas Eiropas projektam.

Šie uzdevumi ir kļuvuši sarežģītāki, ņemot vērā ekonomikas krīzes kropļojošo ietekmi, kas ir palielinājusi nevienlīdzību starp teritorijām, neraugoties uz to, ka nevienlīdzība starp dalībvalstīm tajā pašā laikā ir samazinājusies. Šo iemeslu dēļ ES budžeta un valstu budžetu ierobežojumi, kā arī Brexit sekas nekādā gadījumā nedrīkstētu vājināt kohēzijas politiku vai kaitēt tās mērķiem.

Turpmākajā kohēzijas politikā jāņem vērā pagātnes pieredze, lai labāk reaģētu uz mūsdienu problēmām. Ir svarīgi, lai šai politikai būtu atbilstošs budžets, arī ņemot vērā uzdevumu paplašināšanos un investīciju mērķus visos Eiropas reģionos, kas ir gan senu, gan jaunu problēmu rezultāts, piemēram, klimata pārmaiņas, ekonomikas krīzes sociālās sekas, demogrāfiskās pārmaiņas. Nevajadzētu pieļaut pārmērīgu centralizāciju, kas varētu apdraudēt šīs politikas teritoriālo dimensiju.

B. Referenta vispārējie mērķi

Pēc pašreizējā plānošanas periodā gūtās nebūt ne pozitīvās pieredzes ir svarīgi savlaicīgi uzsākt kohēzijas politikas izstrādi laikposmam pēc 2020. gada, lai visās valstīs un reģionos laikus varētu sākt konkrētas iniciatīvas.

Referents atzinīgi vērtē Komisijas īstenotos vienkāršošanas centienus, tomēr norāda, ka vienkāršošanu nevajadzētu attiecināt uz principiem vai mērķiem, bet gan uz birokrātijas un izmaksu, kas gulst uz reģioniem un iedzīvotājiem, samazināšanu. Referents pauž nožēlu par to, ka vairākkārt pieminētā sinerģija starp ESI fondiem netiek realizēta, jo īpaši attiecībā uz jauno Sociālo fondu (ESF+), un tāpēc nāk klajā ar attiecīgiem labojumiem.

Referenta mērķis ir stiprināt šo sinerģiju, lai turpinātu nodrošināt integrētu un papildinošu pieeju galvenajiem problēmjautājumiem, jo īpaši attiecībā uz teritoriju un sociālu Eiropu.

Referents arī atzīst kohēzijas politikas un makroekonomikas politikas savstarpējo atkarību. Tomēr šī saikne nedrīkst negatīvi ietekmēt teritoriālo dimensiju. Gluži otrādi — būtu jāizveido jauna un konstruktīva pieeja, vispirms rūpīgi pārskatot konkrētām valstīm adresēto ieteikumu, un, vispārīgāk raugoties, paša Eiropas pusgada mērķus. Tikai šādi iespējams nodrošināt, lai minētajās attiecībās tiktu novērsta tendence, ka viena politikas joma (kohēzijas politika) kalpo otrai (makroekonomikas politikai), un parādītos savstarpējas papildināmības iezīmes, kas nāktu par labu abām politikām un galvenokārt jau iedzīvotājiem. Šāda ekonomikas pārvaldība optimizētu izpratni par ekonomiskās, sociālās vai institucionālās attīstības vajadzību un problēmu reģionālo daudzveidību un dotu iespēju pielāgot intervences politiku. Vienlaikus jānorāda, ka noderīgi nav nekādi makroekonomiskie nosacījumi.

Vispārīgāk raugoties uz kohēzijas politikas nākotni, referents uzskata, ka līdzfinansējuma līmeņiem ir būtiska nozīme fondu arhitektūrā. Pēc Komisijas domām, palielināt līdzfinansējumu nozīmē palielināt valstu atbildību, kā arī nodrošināt vairāk pieejamo resursu un mazināt Eiropas resursu sarukuma ietekmi. Pat pieņemot, ka tā tiešām ir, tomēr ir pienākums šīm valstīm nodrošināt tādus apstākļus, lai tās varētu izmantot šos resursus, neradot kolīzijas ar citiem Eiropas noteikumiem. Tas ir ļoti pretrunīgs aspekts, taču jāraugās, kā apiet šo šķērsli, tostarp virzot oriģinālus un drosmīgus risinājumus.

C. Galvenie referenta ierosinātie grozījumi

Referents uzskata, ka ir nepieciešams citēt LESD 174. panta saturu, lai uzsvērtu Savienības kohēzijas politikas pasākumu teritoriālo un reģionālo dimensiju.

Priekšlikuma 2. pantā ir definēti ERAF un Kohēzijas fonda konkrētie mērķi, kas sadalīti piecās lielās kategorijās: viedāka Eiropa, zaļāka Eiropa, ciešāk savienota Eiropa, sociālāka Eiropa un iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, un šīs kategorijas savukārt iedalītas 21 intervences jomā, kuras definētas nenoteiktāk un ne tik detalizēti kā pašreizējā plānošanas periodā. Jaunās 5 jomas apkopo un vienkāršo iepriekšējās 11 ieguldījumu prioritātes. Komisijas priekšlikums salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ir mazāk noteikts, atstājot rīcības brīvību izvēlēties pasākumus, ko pieņemt dalībvalstu līmenī. Lai gan uzskaitījums ir pietiekami iekļaujošs, referents tomēr uzskata, ka tajā ir vajadzīgas izmaiņas, it īpaši, lai nostiprinātu iespējas veikt pasākumus, ar kuriem tiktu atbalstīts dabas mantojums, bezemisiju mobilitāte pilsētās un ilgtspējīgs tūrisms.

Priekšlikuma 3. pantā ir aplūkoti tematisko mērķu koncentrācijas kritēriji, reģionālajam līmenim un IKP uz vienu iedzīvotāju piesaistīto klasifikāciju mainot uz nacionālajam kopienākumam piesaistītu valsts līmeņa klasifikāciju. Referents uzskata, ka šāda pieeja liek uzsākt politiskas debates par iespējamās centralizācijas faktiskajām sekām un iespējamo ietekmi uz Eiropas reģioniem. Referents ir īpaši nobažījies gan par to, kādas sekas varētu būt valsts līmeņa tematiskajai koncentrācijai, kas nav pietiekami elastīga, uz līdzekļu teritoriālo sadali, it īpaši lielākajās valstīs un valstīs ar federālām administratīvajām struktūrām (kas cita starpā ir fondu galveno saņēmējvalstu vidū), gan arī par diferencētāku, sadrumstalotāku valstu ekonomiku un augstākiem teritoriālās nevienlīdzības rādītājiem. Referents uzskata, ka fondu pārvaldībā, pirmkārt, būtu jākoncentrējas uz kohēzijas politikas atbalsta saņēmēju teritoriālo, ekonomisko un sociālo specifiku, un jāsāk būtu ar reģioniem. Pēc referenta domām, 3. pants paredz daudz iespēju izvērtēt situāciju un veikt pasākumus, tādējādi nepārprotami tiecoties uz mērķi padarīt kohēzijas politiku par īstenu instrumentu, ko dalībvalstis un vietējās varas iestādes var izmantot, lai risinātu no pašreizējiem pārmaiņu procesiem izrietošos problēmjautājumus.

Tādēļ referents uzskata, ka ir būtiski atjaunot tematisko koncentrāciju reģionu kategoriju līmenī, nevis, kā to ierosinājusi Komisija, dalībvalstu līmenī, jo Komisijas ierosinātais variants radītu pārmērīgu centralizāciju, savukārt vēlamā elastība nebūtu nodrošināta. Turklāt referents ir vienisprātis, ka ir nepieciešama minimālā rezerve, kas jākoncentrē mērķa PM Nr. 2 (zaļāka Eiropa) vajadzībām, taču uzskata, ka PM Nr. 2 būtu jāattiecina arī uz vairāk attīstīto reģionu grupu. Visbeidzot, lai nodrošinātu pietiekamu un reālu elastības rezervi, referents uzskata, ka būtu lietderīgi ieviest horizontālu kritēriju, lai dotu dalībvalstīm iespēju pieprasīt papildu elastību attiecībā uz PM Nr. 1 piešķiramo procentuālo daļu (līdz 5 procentpunktiem, savukārt tālāko reģionu gadījumā — līdz 10 procentpunktiem) reģionu kategoriju līmenī, pienācīgi pamatojot to ar vajadzību analīzes datiem. Arī tas paredzēts ar mērķi labāk pielāgoties iedzīvotāju un ekonomikas vajadzībām.

Regulas 4. pants un 5. pants nosaka ERAF un Kohēzijas fonda atbalsta darbības jomu, tostarp investīcijas infrastruktūrā, investīcijas saistībā ar piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU un investīcijas, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku un nodrošina ieguvumus no vides viedokļa, un tehnisko palīdzību. Tehniskā palīdzība ir definēta KNR regulas priekšlikuma 31. pantā (par tehnisko palīdzību atmaksāto fondu līdzekļu procentu likmes) un 32. pantā (iespēja dalībvalstīm veikt papildu tehniskās palīdzības darbības, lai stiprinātu iestāžu un saņēmēju spēju efektīvi administrēt un izmantot līdzekļus). Referents uzskata — lai gan 31. pants maina programmām piemēroto tradicionālo tehnisko palīdzību, kuru atlīdzina pēc procentuālas likmes atbilstoši programmu īstenošanas progresam, 32. pants paver nozīmīgu iespēju veidot ciešu saikni starp struktūrfondu plānošanu un vietējo pārvaldes iestāžu darbības nostiprināšanu, uzlabošanu un optimizāciju.

Šā iemesla dēļ referents uzskata, ka ir būtiski 4. un 5. pantā iekļaut nepārprotamu atsauci, kurā uzsvērts, ka ir svarīgi šos līdzekļus izmantot publiskās pārvaldes iestāžu nostiprināšanai. Ir jācenšas izlauzties no sistēmas, kas ar ārkārtīgi lieliem izdevumiem par “ārēju” tehnisko palīdzību, nodrošina vien to, ka tiek kompensētas valsts pārvaldes strukturālās nepilnības, taču vienlaikus neparedz pasākumus, kuri ļautu šos trūkumus novērst. Tādēļ referenta nolūks ir atjaunot horizontālo mērķi, kas vērsts uz valsts pārvaldes iestāžu spēju stiprināšanu, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un sniegto atbilžu efektivitāti. Referents uzskata, ka Komisijas priekšlikums šajā ziņā nav pietiekams un dažos punktos tajā vērojami trūkumi, tādēļ ir nolēmis to papildināt, lai nepārtrauktu 2014.–2020. gada plānošanas periodā aizsākušos pieredzi.

Vairāk jāapsver priekšlikuma 6. pants, kas attiecas uz nozarēm, kuras izslēgtas no ERAF darbības jomas. Nozaru uzskaitījums ir daudz plašāks nekā iepriekš, to pamatojot ar vajadzību mazināt nenoteiktību. Tomēr joprojām pastāv zināmas šaubas, it īpaši attiecībā uz investīcijām atkritumu apglabāšanai poligonos, jo ir nepieciešams saglabāt pasākumus, kuru mērķis ir esošo iekārtu ekspluatācijas pārtraukšana, pārveidošana vai drošības garantēšana. Vienlaikus ir nepieciešams precīzi definēt jēdzienu “atkritumu atlikas”, lai labāk definētu, kurās jomās finansējums netiks piešķirts, it īpaši tādēļ, lai nenonāktu pretrunā ar direktīvām par atkritumiem un enerģiju. Tikpat pretrunīga ir lidostu infrastruktūru un ritošā sastāva iegādes izslēgšana.

Raugoties uz attiecībām starp kohēzijas politiku un teritorijām, īpaši nozīmīgi ir 8. un 9. pants. Pirmkārt, referents vēlas atkārtoti uzsvērt 8. panta nozīmi attiecībā uz atbalstu teritorijām ārpus pilsētām, uzskatot par nepieciešamu līdzīgi kā pilsētu gadījumā paredzēt minimālo rezervi (vismaz 5 %), kas piešķirama, lai atbalstītu un attīstītu teritorijas, kuras — arī krīzes dēļ — saskaras ar nabadzības (materiālas un nemateriālas, preču un pakalpojumu) izpausmēm un demogrāfiskā stāvokļa pasliktināšanos. Dati liecina, ka ir steidzami vajadzīgi mērķtiecīgi ad hoc pasākumi, kas palīdzētu apturēt patlaban vērojamās negatīvās parādības.

Tikpat svarīga nozīme ir ilgtspējīgai pilsētattīstībai (9. pants), attiecībā uz kuru referents uzskata, ka, ņemot vērā arī pašreizējā plānošanas perioda panākumus, būtu jāpalielina resursi šim vietējās attīstības veidam un jāpaplašina izmantojamo instrumentu darbības joma. Referents uzskata, ka īpaši būtiski ir gan attiecībā uz 8. pantu, gan 9. pantu atkal paredzēt iespēju veikt integrētus intervences pasākumus, kurus līdzfinansē no ERAF/KF un ESF+.

Šo un citu referenta ierosināto grozījumu mērķis ir nodrošināt — arī attiecībā uz nākotni —tādu kohēzijas politiku, kas turpinātu mazināt nevienlīdzību un palīdzētu veidot sociālāku Eiropu, kura būtu tuvāka un uzmanīgāk pievērstos teritorijām, iedzīvotājiem, uzņēmumiem un jauniešiem.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (11.12.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jan Olbrycht

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a)  Ar ERAF un Kohēzijas fonda palīdzību tiek finansēts atbalsts, kas paredzēts ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanai, šajā nolūkā ar ilgtspējīgas attīstības un reģionālās ekonomikas strukturālās pielāgošanas palīdzību likvidējot galvenās atšķirības un reģionālo nelīdzsvarotību Savienībā un mazinot mazāk attīstīto reģionu atpalicību.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]16 ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).	(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]16 ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).
__________________	__________________
16 [Pilna atsauce – jaunā KNR].	16 [Pilna atsauce – jaunā KNR].
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.	(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut politikas plānošanas ietekmes uz sievietēm un vīriešiem izvērtēšanu un dzimumu līdztiesību, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15)  Lai no ERAF līdzekļiem varētu atbalstīt ETS/Interreg gan ar investīcijām infrastruktūrā, gan ar saistītajām investīcijām, apmācības un integrācijas pasākumiem, ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar ESF+ (izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX] [jaunais ESF+]18) konkrētajiem mērķiem.	(15)  Lai no ERAF līdzekļiem ETS/Interreg ietvaros gan ar investīcijām infrastruktūrā, gan ar saistītajām investīcijām varētu atbalstīt apmācības un integrācijas pasākumus nolūkā uzlabot un pilnveidot administratīvās prasmes un kompetences, ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar ESF+ (izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX] [jaunais ESF+]18) konkrētajiem mērķiem.
__________________	__________________
18 [Pilna atsauce – jaunais ESF+].	18 [Pilna atsauce – jaunais ESF+].
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.	(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Šāda tematiska koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, paredzot elastīguma rezerves individuālu programmu līmenī un starp dažādām reģionu kategorijām, tostarp ņemot vērā atšķirīgo attīstības līmeni. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika reģionu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.	(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības, tostarp administratīvo prasmju un kompetenču uzlabošanai un pilnveidošanai. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iva)  uzlabot digitālo savienotību,
Pamatojums
Lai efektīvi panāktu inovācijas un viedu ekonomikas pārveidi, ir svarīgi mainīt konkrēto mērķi “uzlabot digitālo savienojamību” no PM Nr. 3. uz. PM Nr. 1.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ivb punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ivb)  stiprināt kiberdrošību;
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – viia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(viia)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;
Pamatojums
Mērķa “veicināt ilgtspējīgu multimodālu pilsētu mobilitāti” pārcelšana no PM Nr. 3 uz PM Nr. 2 palīdzēs izveidot videi draudzīgākas Eiropas pilsētas. Tas ir nozīmīgs pasākums, lai pielāgotos klimata pārmaiņām Eiropā.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  “ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību” (PM Nr. 3):	(c)  “ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo savienotību” (PM Nr. 3):
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  uzlabot digitālo savienotību,	svītrots
Pamatojums
Lai efektīvi panāktu inovācijas un viedu ekonomikas pārveidi, ir svarīgi mainīt konkrēto mērķi “uzlabot digitālo savienojamību” no PM Nr. 3. uz. PM Nr. 1.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;	svītrots
Pamatojums
Mērķa “veicināt ilgtspējīgu multimodālu pilsētu mobilitāti” pārcelšana no PM Nr. 3 uz PM Nr. 2 palīdzēs izveidot videi draudzīgākas Eiropas pilsētas. Tas ir nozīmīgs pasākums, lai pielāgotos klimata pārmaiņām Eiropā.
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iva punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iva)  veicināt transporta, tostarp jūras transporta, savienojumus Savienības reģionos perifērijā un uz salām;
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iva punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iva)  attīstīt sociālo uzņēmējdarbību un sociālo inovāciju;
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis pēc to nacionālā kopienākuma rādītāja klasificē šādi:	Atkarībā no iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāja reģionus klasificē šādi:
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“1. grupa”),	(a)  vairāk attīstīti reģioni;
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 75 %, bet mazāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“2. grupa”),	(b)  pārejas reģioni;
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja (“3. grupa”).	(c)  mazāk attīstīti reģioni;
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā pantā nacionālā kopienākuma rādītājs ir attiecība starp dalībvalsts nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un vidējo nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.	Šajā pantā reģionu piederību kādai no trim kategorijām nosaka, pamatojoties uz attiecību starp katra reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas paritātes (PPP) un aprēķina, izmantojot Savienības datus par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un ES-27 vidējo IKP tajā pašā pārskata periodā.
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas tālākajos reģionos klasificē 3. grupā.	Mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas tālākajos reģionos klasificē 3. grupā kā mazāk attīstītus reģionus.
Pamatojums
Lai vienkāršotu ERAF atbalsta tematisko koncentrāciju un padarītu to elastīgāku un operatīvāku, attiecīgajā klasifikācijā ir ierosinātas tikai 2 valstu kategorijas. Robežvērtības noteikšana 90 % apmērā no ES vidējā valsts bruto ienākumu rādītāja pēc analoģijas ar Kohēzijas fonda attiecināmības kritēriju (KNR regulas 102. panta 3. punkts).
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 60 %;	(a)  Vairāk attīstītos reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 75 % no kopējiem ERAF līdzekļiem dalībvalsts līmenī piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 30 %;
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;	(b)  Pārejas reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35% no kopējiem ERAF līdzekļiem dalībvalsts līmenī piešķir PM Nr. 1 un vismaz 30 % — PM Nr. 2;
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  3. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.	(c)  Mazāk attīstītos reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 25 % no kopējiem ERAF līdzekļiem dalībvalsts līmenī piešķir PM Nr. 1 un vismaz 30 % — PM Nr. 2.
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f)  tehnisko palīdzību.	(f)  tehnisko palīdzību, tostarp vietējo iestāžu administratīvo spēju un kompetenču šo līdzekļu pārvaldībā uzlabošanu un pilnveidošanu.
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba)  ilgtspējīgu, klimatnoturīgas, viedas un intermodālas valsts, reģionālā un vietējā līmeņa mobilitātes attīstību, tostarp uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitātei;
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa – bb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bb)  ilgtspējīgas multimodālas pilsētu mobilitātes veicināšanu;
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  tehnisko palīdzību.	(c)  tehnisko palīdzību, tostarp vietējo iestāžu administratīvo spēju un kompetenču šo līdzekļu pārvaldībā uzlabošanu un pilnveidošanu.
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.	Dalībvalstis starp a), b), ba) un bb) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e)  investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos,	(e)  investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos un reģionos, kas cieš no būtiskiem un pastāvīgiem dabiskiem vai demogrāfiskiem traucēkļiem atbilstoši LESD 174. pantam;
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – j apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j)  finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmantos dzelzceļa pārvadājumos, izņemot, ja šī iegāde ir saistīta ar:	svītrots
i)  sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saskaņā ar grozīto Regulu Nr. 1370/2007, par ko izsludināts publiskā iepirkuma konkurss,
ii)  dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu līnijās, kas pilnībā atvērtas konkurencei, un atbalsta saņēmējs ir jauns tirgus dalībnieks, kas tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxxx [Invest EU regula].
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.	2.  Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar energoefektivitātes veicināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu vai ūdens patēriņu.
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.	Valsts līmenī vismaz 10% no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  atbalsts spēju veidošanai,	(a)  atbalsts spēju veidošanai pašvaldību līmenī;
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  atbalsts zināšanām, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.	(c)  atbalsts zināšanām, teritoriālajiem ietekmes novērtējumiem, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 12.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pants
	Apgabali, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija
	No ERAF līdzfinansētajās darbības programmās, kas attiecas uz teritorijām, kurās pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, kā norādīts LESD 174. pantā, īpašu uzmanību pievērš minēto apgabalu specifisko grūtību novēršanai.
Grozījums Nr.    36 Regulas priekšlikums I pielikums – tabula – Politikas mērķis 3 – RKI 34
RKI 34 – Papildu jauda atkritumu reciklēšanai	RKR 46 – Iedzīvotāji, kuriem pieejamas atkritumu reciklēšanas iekārtas un nelielas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas
	RKR 47 – Reciklētie atkritumi
	RKR 48 – Reciklētie atkritumi, ko izmanto par izejvielām
	RKR 49 – Reģenerētie atkritumi
Grozījums
RKI 34 – Papildu jauda atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu reciklēšanai	RKR 46 – Atkritumu radīšana uz vienu iedzīvotāju
	RKR 46a – Uz likvidēšanu nosūtīto atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju un enerģijas atgūšana
	RKR 46 – Iedzīvotāji, kuriem pieejamas atkritumu reciklēšanas iekārtas un nelielas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas
	RKR 47 – Reciklētie atkritumi
	RKR 47a – Reciklētie bioatkritumi
	RKR 48 – Reciklētie atkritumi, ko izmanto par izejvielām
	RKR 49 – Reģenerētie atkritumi
	RKR 49a – Iedzīvotāji, kas apkalpoti ar iekārtām, kuras izmanto, lai atkritumus sagatavotu atkārtotai izmantošanai
	RKR 49b – Atkritumu pamatdirektīvas (Direktīvas (ES)2018/851) 11.a panta 1. punkta b) apakšpunktā definētie atkārtotai izmantošanai sagatavotie atkritumi
	RKR 49c – Rādītāji, kas Komisijai jāievieš līdz 2019. gada 31. martam, pieņemot īstenošanas aktus, lai izmērītu vispārējo progresu atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanā (Atkritumu pamatdirektīvas (Direktīvas (ES) 2018/851) 9. panta 7. punkts)

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds
Atsauces	COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 11.6.2018
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 11.6.2018
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Jan Olbrycht 28.6.2018
Izskatīšana komitejā	24.9.2018
Pieņemšanas datums	10.12.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean Arthuis, Richard Ashworth, Lefteris Christoforou, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, John Howarth, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Pina Picierno, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Indrek Tarand, Monika Vana, Daniele Viotti, Marco Zanni
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Xabier Benito Ziluaga, Karine Gloanec Maurin, Marco Valli
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Clara Eugenia Aguilera García, Claudia Schmidt

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25	+
ALDE	Jean Arthuis
EFDD	Marco Valli
GUE/NGL	Xabier Benito Ziluaga, Liadh Ní Riada
PPE	Richard Ashworth, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Patricija Šulin
S&D	Clara Eugenia Aguilera García, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Pina Picierno, Daniele Viotti, Manuel dos Santos
Verts/ALE	Jordi Solé, Indrek Tarand, Monika Vana

1	-
ENF	André Elissen

1	0
ENF	Marco Zanni

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Budžeta kontroles komitejaSNOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (11.10.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

Budžeta kontroles komitejas vārdā: Gilles Pargneaux (referents)

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Reģionālās attīstības komitejai šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a)  Lai sekmīgi īstenotu kohēzijas politiku laikposmā pēc 2020. gada, ir būtiski samazināt administratīvo slogu saņēmējiem un vadošajām iestādēm, rast pareizo līdzsvaru starp politikas lielāku orientēšanu uz rezultātiem un pārbaudes un kontroles pasākumu līmeni nolūkā palielināt samērīgumu, ieviest atšķirības programmu īstenošanā un vienkāršot noteikumus un procedūras, jo tās pašlaik bieži vien tiek uztvertas kā pārāk nesaprotamas.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana.	(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu un bēgļu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana. Prioritāte būtu jāpiešķir nodarbinātības veicināšanai un sociālajai iekļaušanai, nabadzības un diskriminācijas apkarošanai un investīcijām izglītībā, tālākizglītībā un māceklībā.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.	(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu visā Savienībā, tajā skaitā lauku apvidos, kur tas būtiski sekmē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbu, un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a)  Nākotnes kohēzijas politikā ir pienācīgi jāņem vērā un ar to jāsniedz atbalsts tiem Savienības reģioniem, kurus visvairāk ietekmē Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, jo īpaši tiem, kuri līdz ar to turpmāk būs pie Savienības ārējās jūras vai sauszemes robežas.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a)  MVU un mikrouzņēmumi ir būtisks ekonomikas izaugsmes, inovācijas un nodarbinātības veicināšanas faktors, kas nodrošina 85 % no visām jaunajām darbvietām. Pašlaik Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 20 miljoni MVU. Šiem uzņēmumiem ir svarīga loma ekonomikas atveseļošanā un pārejā uz Savienības ilgtspējīgu ekonomiku.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16)  Lai pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežotu līdzekļu izmantošanu, ja attiecīga konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu jāpiešķir tikai mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”) Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK19, nozīmē, izņemot, ja investīcijas ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās.	(16)  Lai pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežotu līdzekļu izmantošanu, ja attiecīga konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu jāpiešķir tikai MVU Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK19 nozīmē, lai palielinātu šo uzņēmumu konkurētspēju un dzīvotspēju, izņemot, ja investīcijas ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās.
_________________	_________________
19 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).	19 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a)  Lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu īstenošanu, visām uzraudzības, veikuma un kontroles procedūrām attiecībā uz vadošajām iestādēm un saņēmējiem jābūt samērīgām un vienkāršotām.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.	(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Cik vien iespējams, minētajās prasībās būtu iekļaujami izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iv a)  veikt modernizāciju un inovāciju publiskajā pārvaldē, īstenot intelektuālā īpašuma aizsardzību un sniegt atbalstu MVU konkurētspējai;
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par veikumu saskaņā ar II pielikumu.	3.  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par veikumu un rezultātiem saskaņā ar II pielikumu, un tā gan ziņo par progresu un trūkumiem, gan nodrošina skaidru saikni starp izdevumiem un veikumu.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā veikt vajadzīgas korekcijas rādītāju sarakstā, kas jāizmanto dalībvalstīm, un lai grozītu II pielikumu nolūkā veikt vajadzīgas korekcijas informācijā par veikumu, kas jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.	4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā veikt atbilstīgas un pamatotas korekcijas rādītāju sarakstā, kas jāizmanto dalībvalstīm, un lai vajadzības gadījumā grozītu II pielikumu nolūkā sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei uzlabotu kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par veikumu un rezultātiem salīdzinājumā ar izvirzītajiem mērķiem.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 7. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a  Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzticamu informāciju par to, cik kvalitatīvi ir izmantotie veikuma dati.
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.	Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku, iekļaujot arī attiecīgus PM Nr. 1 līdz PM Nr. 4.
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
No ERAF atbalsta arī Eiropas pilsētiniciatīvu, ko tiešā un netiešā pārvaldībā īsteno Komisija.	No ERAF atbalsta arī Eiropas pilsētiniciatīvu.
Pamatojums
Pilsētprogramma ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, tāpēc ir jāgarantē subsidiaritātes principa ievērošana.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (26.10.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Kateřina Konečná

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2018. gada 2. maijā pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) 2021.–2027. gadam. Tā aptver arī Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu (KF).

Kopumā atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas vienkāršo sarežģītās procedūras saistībā ar ERAF un KF un paplašina atbalsta pasākumus saistībā ar mērķiem vides un klimata jomā. Atzinuma sagatavotāja jo īpaši atbalsta lielākus ieguldījumus zaļākas Eiropas ar zemām oglekļa emisijām veidošanā , piemēram, energoefektivitātes un aprites ekonomikas pasākumos, viedu energosistēmu, tīklu un enerģijas uzkrāšanas attīstībā, ūdens resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā un piesārņojuma mazināšanā.

Taču ir jānodrošina lielāks finansējums dalībvalstu infrastruktūras nepieciešamajai modernizācijai un attīstībai, lai atbilstīgi Parīzes nolīgumam sasniegtu visus Savienības tiesību aktos noteiktos jaunos un vērienīgos mērķus vides, enerģētikas, atkritumu apsaimniekošanas, transporta un klimata jomā. Atbalsts no šiem fondiem līdzfinansētajiem projektiem ir īpaši nozīmīgs reģionos, kuros attīstība kavējas. Turklāt daudzās valstīs ERAF un Kohēzijas fonda finansējums veido vismaz 50 % no publiskajām investīcijām un bez ES līdzfinansējuma šīm dalībvalstīm nebūtu finansiālu iespēju veikt šādas investīcijas.

Attiecībā uz finansējumu atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ierosinātais Kohēzijas fonda finansējuma samazinājums (par 50 %) ir ievērojams salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu. Vienlaikus summa, ko no Kohēzijas fonda paredzēts pārvietot uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), atbilst summai, kas pārvietota pašreizējā plānošanas periodā 2014.–2020. gadā. Tā kā ir paredzēts, ka Kohēzijas fonda līdzekļi tiks izlietoti arī, lai finansētu projektus klimata un vides jomā, tādējādi veicinot ES klimata un vides mērķu sasniegšanu, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Kohēzijas fonda finansējuma, kas pārvaldāms, izmantojot dalītu pārvaldību, samazinājums nav atbilstīgs. Ikviena līdzekļu pārvietojuma no Kohēzijas fonda uz EISI pamatā jābūt rūpīgi veiktai Komisijas analīzei, kas stiprina, nevis mazina dalībvalstu spēju sasniegt savus klimata un vides mērķus. Uz EISI pārvietotā finansējuma daļai jābūt proporcionālai pašreizējā plānošanas periodā pārvietotajai summai (proti, tā jāsamazina par 50 %), un tai jābūt pieejamai dalībvalstīm visa plānošanas perioda laikā.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ERAF un Kohēzijas fonda finansējuma izlietojums būtu jāuzlabo, ieguldījumus saskaņā ar kohēzijas politiku lielākā mērā sasaistot ar dalībvalstu vispārējiem plāniem attiecībā uz 2030. gada mērķiem, ņemot vērā virzību uz ES ekonomikas dekarbonizāciju ilgākā termiņā. Šai sakarā atzinuma sagatavotāja ierosina atvēlēt lielākus resursus politikas mērķim Nr. 2 (PM Nr. 2), proti, klimata pārmaiņu seku mazināšanai.

ES transporta nozarē patlaban tiek īstenotas būtiskas pārmaiņas. Būs jāsamazina transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem ir nekavējoties krasi jāsamazina. Turklāt būtu jāpalielina bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošana. Taču trūkst šādiem transportlīdzekļiem piemērotas infrastruktūras. 76 % no visiem uzlādes punktiem atrodas tikai četrās dalībvalstīs, kas aizņem tikai 27 % no ES kopējās virszemes teritorijas. Sekmīgai pārejai uz mazemisiju mobilitāti vajadzīga arī kopēja politikas sistēma attiecībā uz transportlīdzekļiem, infrastruktūru un elektrotīkliem, kurā nodarbinātības un ekonomikas stimuli tiek apvienoti visā Savienībā valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka jādod iespēja dalībvalstīm un to reģioniem finansēt to mazemisijas transportlīdzekļu infrastruktūras attīstību, izmantojot visus iespējamos Savienības avotus, tostarp ERAF un Kohēzijas fondu. Uzlādes un uzpildes infrastruktūra ir jāievieš ātri. Šai sakarā atzinuma sagatavotāja ierosina mērķi veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās pārcelt no politikas mērķa Nr. 3 (PM Nr. 3) uz politikas mērķi Nr. 2 (PM Nr. 2), kuram patlaban tiek piešķirts finansējums un kura īstenošanā tiek izvirzītas stingrākas prasības dalībvalstīm sasniegt vides mērķus. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka pāreja uz mazemisiju mobilitāti ir lielākā mērā saistīta ar vispārējo mērķi panākt, lai Eiropā būtu zemas oglekļa emisijas, nevis ar savienojamības mērķiem.

Klimata pārmaiņu dēļ pieaug sausuma risks vairākos ES reģionos; tāpēc ūdens resursu, ūdens ekosistēmu un dzeramā un peldvietu ūdens aizsardzība ir vides aizsardzības stūrakmeņi Eiropā. Pēdējos gados Eiropa vairāk nekā 100 reizes ir cietusi no plašiem plūdiem, kas radījuši zaudējumus. Plūdi rada ne tikai ekonomiskos un sociālos zaudējumus, bet var radīt arī būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir vajadzīga ilgtspējīgas ūdens resursu pārvaldības veicināšana, tostarp pasākumi, lai cīnītos pret sausumu un plūdiem.

Kaitīgs troksnis var ietekmēt gandrīz visus cilvēka dzīves aspektus. Ilgstoši augsts trokšņa līmenis var radīt veselības traucējumus un palielināt stresu. Augsts trokšņa līmenis var negatīvi ietekmēt arī visas ekosistēmas. Arī gaismas piesārņojums kaitē veselībai. Tas ir saistīts ar enerģijas izšķērdēšanu, oglekļa emisiju palielinājumu un attiecīgi arī izmaksu pieaugumu patērētājiem. Mākslīgā gaisma dažādos veidos ietekmē arī floru un faunu. Tādēļ atzinuma sagatavotāja ierosina pasākumus trokšņa un gaismas piesārņojuma mazināšanas jomā.

Kohēzijas politika ir būtisks elements, lai aprites ekonomiku pārvērstu par realitāti. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka mazāk attīstītām valstīm būtu jādod iespēja modernizēt tajās esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, lai sasniegtu aprites ekonomikas mērķus. Esošo iekārtu modernizācija praksē rada daudz mazāko ekonomisko grūtību nekā jaunu iekārtu būvniecība un galu galā bieži vien ir piemērotāka valstīm ar ierobežotu budžetu, taču vienlaikus nodrošina patiesi pozitīvu ietekmi uz vidi.

70 % eiropiešu vēlas, lai ES darītu vairāk, risinot jautājumus veselības un sociālajā jomā. Atzinuma sagatavotāja apšauba, vai ES veselības programmas iekļaušana paplašinātajā Eiropas Sociālajā fondā Plus (ESF+) radīs pievienoto vērtību. Viņa pauž nožēlu par to, ka ierosināts veselības nozares finansējumu samazināt par 8 % salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada periodu. Turklāt arī kohēzijas politikai būtu jāveicina Savienības iedzīvotāju veselības uzlabošana. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka var veidot sinerģiju starp ESF+ un tā veselības virzienu un Eiropas sociālo tiesību pīlāru Eiropas pusgada ietvaros, konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos liekot lielāku uzsvaru uz jautājumiem, kas saistīti ar veselību. Būtu jāizstrādā ERAF un Kohēzijas fonda līdzfinansētas programmas, lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpei. Atzinuma sagatavotāja arī uzsver, ka ir jāveicina integrēta sociālā, ekonomiskā un vidiskā attīstība, kā arī kultūras mantojums un drošība un veselība pilsētās un lauku un piekrastes teritorijās. Lai veselības jomā veiktie ieguldījumi būtu veiksmīgi, ir vajadzīga arī ciešāka sadarbība ar pacientiem vai pacientu organizācijām.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem mazāk labvēlīgajiem reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, kalnu un pierobežu reģioniem.	(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem mazāk labvēlīgajiem reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai problemātiska demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, kalnu un pierobežu reģioniem.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.	(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 2. un 3. pantā un LESD 7. līdz 11. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un apkarot klimata pārmaiņas, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a)  Tematiskās koncentrācijas saskaņā ar šo regulu būtu jāpanāk valsts līmenī, vienlaikus nodrošinot elastību attiecībā uz darbības programmām un starp dažādu reģionu kategorijām. Tematiskās koncentrācijas vajadzības gadījumā varētu pielāgot atbilstīgi resursiem, kas paredzēti ieguldījumu prioritātēm, kuras rodas, pārejot uz mazoglekļa ekonomiku. Tematiskās koncentrācijas pakāpē būtu jāņem vērā atsevišķu reģionu attīstības līmenis, finansējuma līmenis un to reģionu īpašās vajadzības, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju tika izmantots kā atbilstības kritērijs laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a)  Ņemot vērā šīs regulas mērķi, proti, stiprināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, būtu jāņem vērā reģionālās attīstības atšķirības, mazāk attīstīto reģionu atpalicības līmenis un dažu dalībvalstu vai reģionu pieejamie ierobežotie resursi.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a)  Saskaņā ar Savienības saistībām atbilstīgi Parīzes nolīgumam un atbilstīgi Septītajai vides rīcības programmai Savienības tiesību aktos ir iekļauti jauni un vērienīgi mērķi vides, enerģētikas, atkritumu apsaimniekošanas un klimata jomā. Lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt šos mērķus un turpināt veikt nepieciešamo infrastruktūras modernizāciju un attīstību savos reģionos, būtu jānodrošina atbilstīgs finansējums. Šai strukturālajai pārejai būs būtiska ietekme uz darbvietām un izaugsmi dalībvalstīs un reģionos. Tādēļ ir jānodrošina visi iespējamie atbalsta pasākumi atbilstīgi visiem šiem konkrētajiem mērķiem.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 25 % izdevumu palīdz sasniegt klimatiskos mērķus. Sagaidāms, ka ERAF darbībās klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 30 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma.	(14)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām un sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, un lai palīdzētu finansēt vajadzīgos pasākumus, kas jāīsteno ES, valsts un vietējā līmenī nolūkā pildīt Savienības saistības, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 30 % izdevumu ir novirzīti klimatisko mērķu sasniegšanai. ERAF darbībās klimatisko mērķu veicināšanai būtu jānovirza 35 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma. Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma 2016/31 ieteikumiem klimata politikas integrēšanā un klimatnoturības mehānismos būtu jānošķir ietekmes mazināšana no pielāgošanās un tas būtu jāveic ex ante ar visiem programmu veidošanas un plānošanas procesiem, nevis vienkārši ziņojot par to ex post.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a)  Savienības transporta nozarē patlaban notiek būtiskas pārmaiņas, jo digitalizācija un automatizācija maina tradicionālos ražošanas procesus un patērētāju vajadzības. Ir jāsamazina transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Nekavējoties ir krasi jāsamazina gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem. Ir arī jāpalielina bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošana, lai sasniegtu zaļākas Eiropas ar zemām oglekļa emisijām mērķus. Taču joprojām trūkst šādiem transportlīdzekļiem piemērotas infrastruktūras, un patlaban Savienībā ir tikai 100 000 elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu, un 76 % no visiem uzlādes punktiem atrodas tikai četrās dalībvalstīs, kuras aizņem tikai 27 % no Savienības kopējās virszemes teritorijas. Sekmīgai pārejai uz mazemisiju mobilitāti vajadzīga kopēja politikas sistēma attiecībā uz transportlīdzekļiem, infrastruktūru un elektrotīkliem, kurā nodarbinātības un ekonomikas stimuli tiek saskaņoti Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī un kurā tos atbalsta spēcīgāki Savienības finansēšanas instrumenti. Jādod iespēja dalībvalstīm un reģioniem finansēt to mazemisijas transportlīdzekļu infrastruktūras attīstību, izmantojot visus iespējamos avotus, tostarp ERAF un Kohēzijas fondu. Būtu ātri jāizveido uzlādes un uzpildes infrastruktūra, lai varētu īstenot Savienības saistības klimata jomā saskaņā ar Parīzes nolīgumu un saistītajiem Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 14.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14b)  Darbībām gan ERAF, gan Kohēzijas fonda ietvaros būtu jāveicina integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos noteikto pasākumu un mērķu izstrāde saskaņā ar Regulu par Enerģētikas savienības pārvaldību, kā arī Komisijas ieteikumiem par šiem plāniem gan attiecībā uz saturu, gan finanšu piešķīrumu.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a)  Būtu jānodrošina, lai ERAF un Kohēzijas fonds varētu atbalstīt citu finansēšanas instrumentu darbības un mērķus nolūkā uzlabot piekļuvi veselības aizsardzībai un aprūpei. Ir iespējams veidot sinerģiju starp Eiropas Sociālo fondu+ un tā veselības virzienu, Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kā arī Eiropas pusgadu un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kuros arvien lielāks uzsvars likts uz jautājumiem, kas saistīti ar veselību.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.	(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem "viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas" un "zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas un transporta nozares pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ūdens resursu ilgtspējīgu pārvaldību un risku novēršanu un pārvaldību". Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a)  Jāņem vērā problēmas, ar kurām saskaras dažas nepietiekami finansētas vietējās un reģionālās iestādes saskaņā ar centralizētu administratīvo sistēmu. Galvenās grūtības saistībā ar projektu līdzfinansēšanu mazina kohēzijas fonda līdzekļu apguvi reģionos, kuriem visvairāk nepieciešami ieguldījumi, lai mazinātu sociāli ekonomiskās un teritoriālās atšķirības.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18)  Lai atbalstu koncentrētu uz galvenajām Savienības prioritātēm, būtu arī lietderīgi, ka tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.	(18)  Lai sasniegtu dalībvalstu mērķus, tematiskajai koncentrācijai vajadzētu būt pietiekami elastīgai, lai pielāgotos katra reģiona vajadzībām, ļaujot Savienībai atbalstīt pārvietošanu starp programmas prioritātēm vai programmām. Tādējādi tiktu novērsta papildu nelīdzsvarotība vai lielākas attīstības atšķirības starp reģioniem.
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(24a)  Publisko iestāžu un ieinteresēto personu efektivitāte un administratīvā efektivitāte būtu vēl vairāk jāuzlabo, izmantojot papildu tehnisko un finansiālo palīdzību, lai racionalizētu publiskā sektora pakalpojumu nozares, uz kurām attiecas ERAF un KF pasākumi.
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 26.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a)  Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, būtu jāveic pasākumi, kas veicinātu reģionālo vai vietējo mobilitāti, vai samazinātu gaisa un trokšņa piesārņojumu.
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 26.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26b)  Jāveic pasākumi, lai veicinātu tīrus, ilgtspējīgus un drošus transporta veidus.
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 1. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1.  Ar šo regulu tiks sniegts ieguldījums, lai finansētu atbalstu, kas paredzēts ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzija nostiprināšanai, kompensējot galvenās atšķirības starp Savienības reģioniem un mazinot vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem mazāk attīstītajiem reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, pierobežu un kalnu reģioniem.
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā] noteiktajiem politikas mērķiem ERAF atbalsta šādus konkrētus mērķus:	1.  Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā] noteiktajiem politikas mērķiem, ņemot vērā katras konkrētās dalībvalsts vajadzības ieguldījumu un infrastruktūras jomā, ERAF atbalsta šādus konkrētus mērķus:
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):	(b)  "zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas un transporta nozares pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu" (PM Nr. 2):
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām,	(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku, ugunsgrēku un plūdu novēršanu, noturību pret katastrofām un hidroģeoloģiskās nestabilitātes novēršanas pasākumus;
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – v punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v)  veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,	(v)  veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp pasākumus sausuma un plūdu apkarošanai un novēršanai, un atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – vi punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(vi)  veicināt pāreju uz aprites ekonomiku,	(vi)  veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, īpaši tiecoties sasniegt atkritumu pārstrādāšanas un atkārtotas izmantošanas mērķus, kā noteikts Direktīvā (ES) 2018/851 un Direktīvā (ES) 2018/852, kā arī apglabāšanas poligonā samazināšanas mērķus, kā noteikts Direktīvā (ES) 2018/850,
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – vii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(vii)  uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt piesārņojumu;	(vii)  uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt gaisa, ūdens, trokšņa un gaismas piesārņojumu;
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – viia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	viia)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās, tostarp mazemisiju mobilitātes infrastruktūras izveidi;
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – viia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(viia)  veicināt ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības noteiktās vides prasības, jo īpaši dalībvalstīs, kurās šīs prasības tiek pārsniegtas;
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – viib punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(viib)  veicināt ieguldījumus ūdens apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības noteiktās vides prasības, jo īpaši dalībvalstīs, kurās šīs prasības tiek pārsniegtas;
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru;	(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru un informēšanas kampaņas;
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās,	(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu, drošību un veselību pilsētu teritorijās,
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.	(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu, drošību un veselību tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  uzlabo programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru spējas, vai	(a)  uzlabo, izmantojot tehnisko un finansiālo atbalstu, programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju, spējas;
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;	(b)  grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 40 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 35 %;
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.	(c)  grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 35 %.
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  produktīvas investīcijas MVU,	(c)  produktīvas investīcijas MVU Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē;
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – ea punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea)  investīcijas to rūpniecisko reģionu un reģionu pārstrukturizācijā, kuru attīstība ir atpalikusi;
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja uzņēmumi, kas nav MVU, sadarbojas ar MVU energoefektivitātes pasākumu, mazoglekļa ekonomikas darbību vai aprites ekonomikas darbību īstenošanā, ko atbalsta saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i), iii), vi) un vii) punktu, var tikt atbalstīti ienesīgi ieguldījumi, ja tie veikti, izmantojot finanšu instrumentus.
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa)  investīcijas veselības un aprūpes iestādēs, tostarp integrētās aprūpes un primārās aprūpes iestādēs;
Grozījums Nr.    36 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa – ab punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ab)  ieguldījumi pasākumos, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, galveno uzmanību pievēršot mājokļu un dzīvojamo ēku konkrētām vajadzībām;
Grozījums Nr.    37 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.	Dalībvalstis starp a), aa), ab) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.
Grozījums Nr.    38 Regulas priekšlikums 12. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šī regula neskar tās palīdzības turpināšanu vai grozīšanu (tostarp pilnīgu vai daļēju atcelšanu) kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1300/2013 un (ES) Nr. 1300/2013 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, kas pieņemti vēlāk saskaņā ar tām.
Grozījums Nr.    39 Regulas priekšlikums 12. pants – 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Palīdzības pieprasījumi, kas iesniegti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1300/2013 un Regulu (ES) Nr. 1301/2013, paliek spēkā.
Grozījums Nr.    40 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. apakšvirsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Politikas mērķis Izlaide Rezultāti (1) (2) (3) 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību RKI 18 – Mājsaimniecības, kam sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai mājoklī RKR 26 – Gada enerģijas galapatēriņš (tai skaitā: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas) RKI 19 – Publiskās ēkas, kam sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte RKI 20 – Jaunuzbūvētas vai uzlabotas centralizētās siltumapgādes tīkla līnijas RKR 28 – Ēkas ar uzlabotu energoefektivitātes klasi (tai skaitā: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas)   RKR 29 – Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas*   RKR 30 – Uzņēmumi ar uzlabotu energoefektivitāti   RKI 22 – Atjaunojamās enerģijas papildu ražošanas jauda (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija) RKR 31 – Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija) RKI 97 – Atbalstīto energokopienu un atjaunojamo energoresursu energokopienu skaits* RKR 32 – Atjaunojamā enerģija: tīklam pieslēgtā jauda (kas nodota ekspluatācijā)*   RKI 23 – Viedo tīklu digitālās vadības sistēmas RKR 33 – Viedajiem tīkliem pieslēgtie lietotāji RKI 98 – Mājsaimniecības, kam sniegts atbalsts viedo energotīklu izmantošanai RKR 34 – Viedo tīklu projektu izvēršana RKI 24 – Jaunas vai modernizētas katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmas* RKR 35 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem RKI 25 – Jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība, kā arī aizsardzība pret zemes nogruvumiem, lai aizsargātu cilvēkus, aktīvus un dabisko vidi RKR 36 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret meža ugunsgrēkiem RKI 26 – Zaļā infrastruktūra, kas izveidota nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām RKR 37 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret klimatiskām dabas katastrofām (kas nav plūdi un meža ugunsgrēki) RKI 27 – Valsts/reģionālā/vietējā līmeņa stratēģijas, kas koncentrējas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām RKR 96 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret neklimatiskiem dabas riskiem un ar cilvēka darbību saistītiem riskiem* RKI 28 – Teritorijas, ko aptver aizsardzības pasākumi pret meža ugunsgrēkiem RKR 38 – Aplēstais vidējais reaģēšanas laiks katastrofas gadījumā*   RKI 30 – Jaunu vai nostiprinātu cauruļu garums mājsaimniecību pieslēgumiem ūdensvadam RKR 41 – Iedzīvotāji, kuri pieslēgti uzlabotai ūdensapgādei RKI 31 – Jaunbūvēto vai nostiprināto notekūdeņu savākšanas tīklu garums RKR 42 – Iedzīvotāji, kuri pieslēgti vismaz otrējai notekūdeņu attīrīšanai RKI 32 – Jaunās vai modernizētās notekūdeņu attīrīšanas jaudas RKR 43 – Ūdens zudumi   RKR 44 – Pienācīgi attīrīti notekūdeņi   RKI 34 – Papildu jauda atkritumu reciklēšanai RKR 46 – Iedzīvotāji, kuriem pieejamas atkritumu reciklēšanas iekārtas un nelielas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas   RKR 47 – Reciklētie atkritumi   RKR 48 – Reciklētie atkritumi, ko izmanto par izejvielām   RKR 49 – Reģenerētie atkritumi   RKI 36 – Zaļās infrastruktūras platība, kas atbalstīta pilsētu teritorijās RKR 50 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem RKI 37 – Natura 2000 teritoriju platība, ko aptver aizsardzības un atjaunošanas pasākumi saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem RKR 95 – Iedzīvotāji, kuriem ir piekļuve jaunai vai modernizētai zaļajai infrastruktūrai pilsētu teritorijās RKI 99 – Platība ārpus Natura 2000 teritorijām, ko aptver aizsardzības un atjaunošanas pasākumi RKR 51 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no trokšņa samazināšanas pasākumiem RKI 38 – Atbalstītā sanētās zemes platība RKR 52 – Sanētā zeme, ko izmanto apzaļumotām teritorijām, sociālajiem mājokļiem un ekonomiskām vai kopienas darbībām RKI 39 – Uzstādītās gaisa piesārņojuma monitoringa sistēmas     Grozījums Politikas mērķis Izlaide Rezultāti (1) (2) (3) 2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību RKI 18 – Mājsaimniecības, kam sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai mājoklī RKR 26 – Gada enerģijas galapatēriņš (tai skaitā: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas) RKI 19 – Publiskās ēkas, kam sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte RKI 20 – Jaunuzbūvētas vai uzlabotas centralizētās siltumapgādes tīkla līnijas RKR 28 – Ēkas ar uzlabotu energoefektivitātes klasi (tai skaitā: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas)   RKR 29 – Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas*   RKR 30 – Uzņēmumi ar uzlabotu energoefektivitāti   RKI 22 – Atjaunojamās enerģijas papildu ražošanas jauda (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija) RKR 31 – Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija) RKI 97 – Atbalstīto energokopienu un atjaunojamo energoresursu energokopienu skaits* RKR 32 – Atjaunojamā enerģija: tīklam pieslēgtā jauda (kas nodota ekspluatācijā)*   RKI 23 – Viedo tīklu digitālās vadības sistēmas RKR 33 – Viedajiem tīkliem pieslēgtie lietotāji RKI 98 – Mājsaimniecības, kam sniegts atbalsts viedo energotīklu izmantošanai RKR 34 – Viedo tīklu projektu izvēršana RKI 24a – Pasākumi cīņā pret sausumu un plūdiem RKR 35 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem vai pasākumiem cīņā pret sausumu RKI 24 – Jaunas vai modernizētas katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmas* RKR 36 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret meža ugunsgrēkiem RKI 25 – Jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība, kā arī aizsardzība pret zemes nogruvumiem, lai aizsargātu cilvēkus, aktīvus un dabisko vidi RKR 37 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret klimatiskām dabas katastrofām (kas nav plūdi un meža ugunsgrēki) RKI 26 – Zaļā infrastruktūra, kas izveidota nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām RKR 96 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret neklimatiskiem dabas riskiem un ar cilvēka darbību saistītiem riskiem* RKI 27 – Valsts/reģionālā/vietējā līmeņa stratēģijas, kas koncentrējas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām RKR 38 – Aplēstais vidējais reaģēšanas laiks katastrofas gadījumā* RKI 28 – Teritorijas, ko aptver aizsardzības pasākumi pret meža ugunsgrēkiem     RKI 30 – Jaunu vai nostiprinātu cauruļu garums mājsaimniecību pieslēgumiem ūdensvadam RKR 41 – Iedzīvotāji, kuri pieslēgti uzlabotai ūdensapgādei RKI 31 – Jaunbūvēto vai nostiprināto notekūdeņu savākšanas tīklu garums RKR 42 – Iedzīvotāji, kuri pieslēgti vismaz otrējai notekūdeņu attīrīšanai RKI 32 – Jaunās vai modernizētās notekūdeņu attīrīšanas jaudas RKR 43 – Ūdens zudumi   RKR 44 – Pienācīgi attīrīti notekūdeņi   RKR 45 — Enerģijas un izejmateriālu atgūšana no notekūdeņiem   RKR 45a – Radītie sadzīves atkritumi   RKR 45b – Radītie atkritumu atlikumi   RKI 34 – Papildu jauda atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu reciklēšanai RKR 46 – Iedzīvotāji, kuriem pieejamas atkritumu reciklēšanas iekārtas un nelielas ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas   RKR 47 – Reciklētie atkritumi   RKR 48 – Reciklētie atkritumi, ko izmanto par izejvielām   RKR 49 – Atkārtoti izmantotie atkritumi   RKI 36 – Zaļās infrastruktūras platība, kas atbalstīta pilsētu teritorijās RKR 50 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem RKI 37 – Natura 2000 teritoriju platība, ko aptver aizsardzības un atjaunošanas pasākumi saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem RKR 95 – Iedzīvotāji, kuriem ir piekļuve jaunai vai modernizētai zaļajai infrastruktūrai pilsētu teritorijās RKI 99 – Platība ārpus Natura 2000 teritorijām, ko aptver aizsardzības un atjaunošanas pasākumi RKR 51 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no trokšņa samazināšanas pasākumiem RKI 38 – Atbalstītā sanētās zemes platība RKR 51a – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaismas piesārņojuma mazināšanas pasākumiem RKI 39 – Uzstādītās gaisa piesārņojuma monitoringa sistēmas RKI 55 – Jaunbūvēto tramvaja un metro līniju garums RKR 52 – Sanētā zeme, ko izmanto apzaļumotām teritorijām, sociālajiem mājokļiem un ekonomiskām vai kopienas darbībām RKI 56 – Rekonstruēto/modernizēto tramvaja un metro līniju garums RKR 62 – Ar sabiedrisko transportu gadā pārvadāto pasažieru skaits RKI 57 – Videi draudzīgs ritošais sastāvs, ko izmanto sabiedriskajā transportā RKR 63 – Jauno/modernizēto tramvaja un metro līniju lietotāju skaits gadā RKI 58 – Atbalstītā atdalītā veloinfrastruktūra RKR 64 – Atdalītas veloinfrastruktūras lietotāju skaits gadā RKI 59 – Atbalstītā alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/uzlādes punkti) RKR 64a – Aplēstās novērstās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas RKI 60 – Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām pilsētas transporta sistēmām   RKI 60a – Elektrisko transportlīdzekļu ātras uzlādes punktu skaits
Grozījums Nr.    41 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 3. apakšvirsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Politikas mērķis Izlaide Rezultāti (1) (2) (3) 3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību RKI 41 – Papildu mājsaimniecības ar ļoti augstas veiktspējas platjoslas pieslēgumu RKR 53 – Mājsaimniecības, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam RKI 42 – Papildu uzņēmumi ar ļoti augstas veiktspējas platjoslas pieslēgumu RKR 54 – Uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam   RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T1 RKR 55 – Jaunuzbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto autoceļu lietotāji RKI 44 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – cits RKR 56 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T RKR 101 – Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras RKI 46 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – cits     RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T RKR 57 – Ekspluatācijā esošo Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas standartiem atbilstošo sliežu ceļu garums RKI 48 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – cits RKR 58 – Pa atbalstītajiem sliežu ceļiem gadā pārvadāto pasažieru skaits RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T RKR 59 – Pa dzelzceļu pārvadātās kravas RKI 50 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – cits RKR 60 – Pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadātās kravas RKI 51 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – TEN-T   RKI 52 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – cits   RKI 53 – Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un iekārtas   RKI 54 – Jauni vai modernizēti intermodālie savienojumi   RKI 100 – Atbalstīto ostu skaits     RKI 55 – Jauno tramvaja un metro līniju garums RKR 62 – Ar sabiedrisko transportu gadā pārvadāto pasažieru skaits RKI 56 – Rekonstruēto/modernizēto tramvaja un metro līniju garums RKR 63 – Jauno/modernizēto tramvaja un metro līniju lietotāju skaits gadā RKI 57 – Videi draudzīgs ritošais sastāvs, ko izmanto sabiedriskajā transportā RKR 64 – Atdalītas veloinfrastruktūras lietotāju skaits gadā RKI 58 – Atbalstītā atdalītā veloinfrastruktūra   RKI 59 – Atbalstītā alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/uzlādes punkti)   RKI 60 – Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām pilsētas transporta sistēmām   _______________ 1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).   Grozījums Politikas mērķis Izlaide Rezultāti (1) (2) (3) 3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību RKI 41 – Papildu mājsaimniecības ar ļoti augstas veiktspējas platjoslas pieslēgumu RKR 53 – Mājsaimniecības, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam RKI 42 – Papildu uzņēmumi ar ļoti augstas veiktspējas platjoslas pieslēgumu RKR 54 – Uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T1 RKR 55 – Jaunuzbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto autoceļu lietotāji RKI 44 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – cits RKR 56 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T RKR 101 – Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras RKI 46 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – cits     RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T RKR 57 – Ekspluatācijā esošo Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas standartiem atbilstošo sliežu ceļu garums RKI 48 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – cits RKR 58 – Pa atbalstītajiem sliežu ceļiem gadā pārvadāto pasažieru skaits RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T RKR 59 – Pa dzelzceļu pārvadātās kravas RKI 50 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – cits RKR 60 – Pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadātās kravas RKI 51 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – TEN-T   RKI 52 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – cits   RKI 53 – Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un iekārtas   RKI 54 – Jauni vai modernizēti intermodālie savienojumi   RKI 100 – Atbalstīto ostu skaits     svītrots svītrots _______________ 1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr.    42 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 4. apakšvirsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Politikas mērķis Izlaide Rezultāti (1) (2) (3) 4. Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru RKR 61 – Bezdarbnieki gadā, kurus apkalpo uzlaboti nodarbinātības dienesti (kapacitāte) RKR 65 – Darba meklētāji, kuri gadā izmanto atbalstīto nodarbinātības dienestu pakalpojumus   RKI 63 – Izveidotās pagaidu uzņemšanas infrastruktūras ietilpība RKR 66 – Uzbūvētās vai renovētās pagaidu uzņemšanas infrastruktūras izmantojuma līmenis RKI 64 – Atjaunoto mājokļu ietilpība – migranti, bēgļi un personas, kas saņēmušas starptautisko aizsardzību, vai uz to pieteikušās RKR 67 – Atjaunoto mājokļu izmantojuma līmenis – migranti, bēgļi un personas, kas saņēmušas starptautisko aizsardzību, vai uz to pieteikušās RKI 65 – Atjaunoto mājokļu ietilpība – cits RKR 68 – Atjaunoto mājokļu izmantojuma līmenis – cits   RKI 66 – Atbalstītās bērnu aprūpes infrastruktūras (jauna vai modernizēta) klašu telpu ietilpība RKR 70 – Atbalstīto bērnu aprūpes infrastruktūru izmantojušo bērnu skaits gadā RKI 67 – Atbalstītās izglītības infrastruktūras (jauna vai modernizēta) klašu telpu ietilpība RKR 71 – Atbalstīto izglītības infrastruktūru izmantojušo skolēnu/studentu skaits gadā   RKI 69 – Atbalstītās veselības aprūpes infrastruktūras kapacitāte RKR 72 – Cilvēki, kam ir piekļuve uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem RKI 70 – Atbalstītās sociālās infrastruktūras (neskaitot mājokļus) kapacitāte RKR 73 – Atbalstīto veselības aprūpes iestāžu izmantojušo cilvēku skaits gadā   RKR 74 – Atbalstīto sociālās aprūpes iestāžu izmantojušo cilvēku skaits gadā   RKR 75 – Vidējais reaģēšanas laiks ārkārtas medicīniskās palīdzības sniegšanai atbalstītajā teritorijā   Grozījums Politikas mērķis Izlaide Rezultāti (1) (2) (3) 4. Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru RKR 61 – Bezdarbnieki gadā, kurus apkalpo uzlaboti nodarbinātības dienesti (kapacitāte) RKR 65 – Darba meklētāji, kuri gadā izmanto atbalstīto nodarbinātības dienestu pakalpojumus   RKI 63 – Izveidotās pagaidu uzņemšanas infrastruktūras ietilpība RKR 66 – Uzbūvētās vai renovētās pagaidu uzņemšanas infrastruktūras izmantojuma līmenis RKI 64 – Atjaunoto mājokļu ietilpība – migranti, bēgļi un personas, kas saņēmušas starptautisko aizsardzību, vai uz to pieteikušās RKR 67 – Atjaunoto mājokļu izmantojuma līmenis – migranti, bēgļi un personas, kas saņēmušas starptautisko aizsardzību, vai uz to pieteikušās RKI 65 – Atjaunoto mājokļu ietilpība – cits RKR 68 – Atjaunoto mājokļu izmantojuma līmenis – cits   RKI 66 – Atbalstītās bērnu aprūpes infrastruktūras (jauna vai modernizēta) klašu telpu ietilpība RKR 70 – Atbalstīto bērnu aprūpes infrastruktūru izmantojušo bērnu skaits gadā RKI 67 – Atbalstītās izglītības infrastruktūras (jauna vai modernizēta) klašu telpu ietilpība RKR 71 – Atbalstīto izglītības infrastruktūru izmantojušo skolēnu/studentu skaits gadā   RKI 69 – Atbalstītās veselības aprūpes infrastruktūras kapacitāte un pieejamība un inovatīvu veselības aprūpes tehnoloģiju kapacitāte un pieejamība RKR 72 – Cilvēki, kam ir piekļuve uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem RKI 70 – Atbalstītās sociālās infrastruktūras (neskaitot mājokļus) kapacitāte un pieejamība RKR 73 – Atbalstīto veselības aprūpes iestāžu izmantojušo cilvēku skaits gadā   RKR 74 – Atbalstīto sociālās aprūpes iestāžu izmantojušo cilvēku skaits gadā   RKR 75 – Vidējais reaģēšanas laiks ārkārtas medicīniskās palīdzības sniegšanai atbalstītajā teritorijā   RKR 75a — Cilvēki ar piekļuvi izpratnes veidošanai un slimību profilakses kampaņām
Grozījums Nr.    43 Regulas priekšlikums II pielikums – 4. apakšvirsraksts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts Politikas mērķis Konkrētais mērķis Izlaide Rezultāti (1) (2) (3) (4) 4. Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru iv) Nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru PKI 20 – Jaunās vai modernizētās veselības aprūpes infrastruktūras kapacitāte RKR 19 – Iedzīvotāji, kam ir piekļuve uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem   Grozījums Politikas mērķis Konkrētais mērķis Izlaide Rezultāti (1) (2) (3) (4) 4. Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru iv) Nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru un ņemot vērā pacientu vai pacientu organizāciju noteiktās vajadzības PKI 20 – Jaunās vai modernizētās veselības aprūpes infrastruktūras kapacitāte un pieejamība RKR 19 – Iedzīvotāji, kam ir piekļuve uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds
Atsauces	COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 11.6.2018
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 11.6.2018
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Kateřina Konečná 21.6.2018
Izskatīšana komitejā	29.8.2018
Pieņemšanas datums	25.10.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 1 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Paul Brannen, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Peter Liese, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, John Procter, Julia Reid, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Linnéa Engström, Eleonora Evi, Norbert Lins, Sirpa Pietikäinen, Christel Schaldemose, Keith Taylor
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	José Blanco López, Jaromír Kohlíček, Tonino Picula

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38	+
ALDE	Nils Torvalds
EFDD	Eleonora Evi
GUE/NGL	Jaromír Kohlíček, Kateřina Konečná
PEE	Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Miroslav Mikolášik, Sirpa Pietikäinen, Adina Ioana Vălean
S&D	José Blanco López, Paul Brannen, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Tonino Picula, Christel Schaldemose, Damiano Zoffoli
VERTS/ALE	Marco Affronte, Bas Eickhout, Linnéa Engström, Benedek Jávor, Keith Taylor

1	-
EFDD	Julia Reid

4	0
ECR	Mark Demesmaeker, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (4.12.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy

ĪSS PAMATOJUMS

1. Komisijas priekšlikums

Priekšlikumā regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (“ERAF”) un Kohēzijas fondu ir izklāstīti galvenie mērķi attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanu.

Šajā regulā ir paredzēta tematiskā koncentrācija valsts līmenī, lai regulētu līdzekļu izlietojumu. Saistībā ar to Eiropas Komisija ierosina lielāko daļu resursu (65–85 %) piešķirt pasākumiem, ar kuriem īsteno 1. un 2. stratēģisko mērķi “viedāka Eiropa” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām”, kas noteikti regulā, ar kuru paredz kopīgus noteikumus par visiem ES fondiem.

Regulā arī izsmeļoši uzskaitītas neattiecināmās darbības, kas neietilpst fondu intervences tvērumā.

Tajā norādīts rādītāju kopums nosprausto mērķu izsekošanai un noteikumi par atsevišķām teritorijām, ieskaitot ilgtspējīgu pilsētattīstību, kā arī tālākos reģionus.

2. Atzinuma sagatavotājas ierosinājumi

Tā kā reģioni paši labāk spēj noteikt savas vajadzības un prioritātes un tā kā ES fondu īstenošanā būtu jāveicina decentralizēta pārvaldība, atzinuma sagatavotāja ierosina saglabāt tematisko koncentrāciju reģionālajā, nevis valsts līmenī, kā to paredz pašreizējā regula.

Lai reģioni spētu elastīgāk izmantot ERAF līdzekļus, atzinuma sagatavotāja arī ierosina paplašināt tematisko koncentrāciju, tajā iekļaujot arī citus stratēģiskos mērķus. Tā kā transportam ir ļoti liela nozīme Eiropas Savienības prioritāro mērķu sasniegšanā, atzinuma sagatavotāja ierosina tematiskajā koncentrācijā ieviest 3. stratēģisko mērķi “ciešāk savienota Eiropa”.

Turklāt, lai reģioni spētu elastīgāk atbalstīt pārējo stratēģisko mērķu īstenošanu, atzinuma sagatavotāja ierosina samazināt 1. stratēģiskajam mērķim “viedāka Eiropa” paredzēto līdzekļu minimālo procentuālo daļu no 60 % līdz 30 % vairāk attīstītajiem reģioniem, no 45 % līdz 30 % pārejas reģioniem un no 35 % līdz 20 % mazāk attīstītajiem reģioniem.

Tā kā transportam ir ļoti liela nozīme Eiropas Savienības prioritāro mērķu sasniegšanā, atzinuma sagatavotāja ierosina attiecībā uz transportu ieviest jaunus konkrētos mērķus.

•  1. stratēģiskajā mērķī “viedāka Eiropa” iekļaut konkrētu mērķi par viedu mobilitāti un transporta pakalpojumu kvalitāti.

•  2. stratēģiskajā mērķī “zaļāka Eiropa” iekļaut konkrētu mērķi par ilgtspējīgu mobilitāti.

•  2. stratēģiskajā mērķī “zaļāka Eiropa” iekļaut konkrētu mērķi par taisnīgas pārkārtošanas fonda finansēšanu.

•  3. stratēģiskajā mērķī “ciešāk savienota Eiropa” iekļaut konkrētu mērķi par mobilitāti kā teritoriālās kohēzijas virzītājspēku.

•  4. stratēģiskajā mērķī “sociālāka Eiropa” iekļaut konkrētu mērķi par sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību.

Lai sekmētu ERAF izmantošanu transporta jomā, atzinuma sagatavotāja ierosina arī svītrot atsevišķus noteikumus, kas ierobežo ERAF izmantošanu attiecībā uz reģionālajām lidostām un dzelzceļa ritošo sastāvu.

Atzinuma sagatavotāja ir iesniegusi grozījumus, kas paredz veicināt ERAF, Kohēzijas fonda un citu Eiropas Savienības budžeta instrumentu sinerģiju, lai finansētu Eiropas transporta tīkla izveidei.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.	(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina bezšķēršļu pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, mazināt reģionālās atšķirības, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, valstspiederības, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz atbilstoši Savienības klimatiskajām saistībām Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām un Savienības centieniem veicināt ilgtspējīgu attīstību un mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana.	(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF un Kohēzijas fonda būtu jāatbalsta migrantu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus stāties pretī jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt augstu drošības līmeni saviem iedzīvotājiem, un lai novērstu radikalizāciju, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz uzturēt drošību apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūru), taču vienlaikus jāizmanto sinerģija un papildināmība ar citām Savienības rīcībpolitikām.	(9)  Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus stāties pretī jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt augstu drošības un kohēzijas līmeni saviem iedzīvotājiem, un lai novērstu radikalizāciju, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz uzturēt drošību apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūru), taču vienlaikus jāizmanto sinerģija un papildināmība ar citām Savienības rīcībpolitikām.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.	(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot Eiropas transporta infrastruktūras tīklus un visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru, drošu un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.	(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa”, “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām”, “ciešāk savienota Eiropa” un “sociālāka Eiropa”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk reģionālajā līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.	(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda un ERAF līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, esošo tuneļu un tiltu drošumā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20)  No Kohēzijas fonda līdzekļiem turpina finansēt Eiropas transporta tīklu projektus, kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI”).	(20)  No Kohēzijas fonda un ERAF līdzekļiem turpina finansēt Eiropas transporta tīklu projektus, kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI”).
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a)  Turklāt, lai optimizētu pievienoto vērtību no transporta jomas investīcijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas izveidot sinerģiju starp ERAF un tieši pārvaldītiem instrumentiem, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un turpmākās programmas Invest EU finanšu instrumentiem.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, būtu jāpieņem LESD 349. pantā paredzētie pasākumi, ar kuriem tālākajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem (tālums, atrašanās uz salas, maza teritorija, sarežģīta topogrāfija un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem), kuru pastāvība un kombinācija būtiski kavē minēto reģionu attīstību. Ar šiem piešķīrumiem var finansēt investīcijas, darbības izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu saistības, un to mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, ko rada minētie apgrūtinājumi. Ar darbības atbalstu var segt izdevumus par kravas pārvadājumu pakalpojumiem un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī izdevumus par darbībām, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu ražošanas rīku apjomu un apkopi, kā arī cilvēkresursu trūkumu vietējā tirgū. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF atbalstam, ar kuru palīdz finansēt darbības un investīciju atbalstu tālākajos reģionos, vajadzētu būt saderīgam ar LESD 107. un 108. pantā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem, un tas attiecas uz visām ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansētajām darbībām.	(27)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, būtu jāpieņem LESD 349. pantā paredzētie pasākumi, ar kuriem tālākajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem (tālums, atrašanās uz salas, maza teritorija, sarežģīta topogrāfija un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem), kuru pastāvība un kombinācija būtiski kavē minēto reģionu attīstību. Ar šiem piešķīrumiem var finansēt investīcijas, darbības izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu saistības, un to mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, ko rada minētie apgrūtinājumi. Ar darbības atbalstu var segt izdevumus par kravas pārvadājumu pakalpojumiem, zaļo loģistiku, mobilitātes pārvaldību un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī izdevumus par darbībām, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu ražošanas rīku apjomu un apkopi, kā arī cilvēkresursu trūkumu vietējā tirgū. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF atbalstam, ar kuru palīdz finansēt darbības un investīciju atbalstu tālākajos reģionos, vajadzētu būt saderīgam ar LESD 107. un 108. pantā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem, un tas attiecas uz visām ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansētajām darbībām.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu,	(i)  sekmēt pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu,
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām,	(ii)  izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām un uzlabot digitālo savienotību,
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii)  kāpināt MVU izaugsmi un konkurētspēju,	(iii)  kāpināt MVU izaugsmi, konkurētspēju un noturību,
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iva)  attīstīt viedus, drošus un sadarbspējīgus transporta veidus,
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – va punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(va)  veicināt mazemisiju un multimodālu mobilitāti,
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – via punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(via)  atbalstīt strukturālas pārmaiņas, lai pārietu uz mazoglekļa enerģijas ražošanu,
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  uzlabot digitālo savienotību,	(i)  uzlabot digitālo savienotību un pārrobežu savienojumus,
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T,	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii)  attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti,	(iii)  attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T, pārrobežu mobilitāti un savienotību ar tālākajiem reģioniem,
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;	(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu un pieejamu mobilitāti pilsētās, tostarp iešanu ar kājām, riteņbraukšanu, sabiedrisko transportu un dalītu mobilitāti;
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia)  uzlabot kvalitatīvu un iekļaujošu sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību;
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru;	(iv)  veicināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru, tostarp lauku apvidos;
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās,	(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu, tūrisma nozari un drošību pilsētu teritorijās,
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.	(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu, tūrisma nozari un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās un tālākajos reģionos, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību;
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia)  veikt pasākumus, lai palielinātu ilgtspējīgu tūrismu veicinošu reģionu un teritoriju pievilcību.
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Attiecībā uz programmām, kuras īsteno saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kopējos ERAF līdzekļus katrā dalībvalstī koncentrē valsts līmenī saskaņā ar 3. un 4. punktu.	1.  Attiecībā uz programmām, kuras īsteno saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kopējos ERAF līdzekļus katrā dalībvalstī koncentrē reģionālā līmenī saskaņā ar 3. un 4. punktu.
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Attiecībā uz tā atbalsta tematisko koncentrāciju, kas piešķirts dalībvalstīm, kuru sastāvā ietilpst tālākie reģioni, ERAF līdzekļus, kas konkrēti piešķirti tālāko reģionu programmām, un visiem pārējiem reģioniem piešķirtos līdzekļus administrē atsevišķi.	2.  Attiecībā uz tā atbalsta tematisko koncentrāciju, kas piešķirts dalībvalstu tālākajiem reģioniem, ERAF līdzekļus, kas konkrēti piešķirti tālāko reģionu programmām, un visiem pārējiem reģioniem piešķirtos līdzekļus administrē atsevišķi.
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis pēc to nacionālā kopienākuma rādītāja klasificē šādi:	Reģionus klasificē pēc Regulas (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] 102. panta 2. punkta:
(a)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“1. grupa”),	(a)   mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75 % no vidējā IKP ES-27 valstīs (“mazāk attīstīti reģioni”),
(b)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 75 %, bet mazāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“2. grupa”),	(b)   pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 100 % no vidējā IKP ES-27 valstīs (“pārejas reģioni”),
(c)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja (“3. grupa”).	(c)  vairāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 100 % no vidējā IKP ES-27 valstīs (“vairāk attīstīti reģioni”).
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā pantā nacionālā kopienākuma rādītājs ir attiecība starp dalībvalsts nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un vidējo nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.	svītrots
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas tālākajos reģionos klasificē 3. grupā.	Mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas tālākajos reģionos klasificē grupā “mazāk attīstīti reģioni”.
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 60 %;	(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 60 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2.
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;	(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 20 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un vismaz 30 % – PM Nr. 2;
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  3. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.	(c)  3. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 15 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un vismaz 30 % – PM Nr. 2;
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  investīcijas infrastruktūrā,	(a)  investīcijas infrastruktūrā, jo īpaši ar Eiropas pievienoto vērtību transporta, enerģētikas un digitālo Eiropas komunikāciju tīklu jomā, un tādu esošo transporta infrastruktūru kā tiltu un tuneļu drošības uzlabošanā,
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba)  investīcijas ilgtspējīgā mobilitātē pilsētās, kā arī sabiedriskajā transportā un riteņbraucēju celiņos;
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea)  finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmanto dzelzceļa pārvadājumos;
Grozījums Nr.    36 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai palīdzētu sasniegt 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mūžizglītības un izglītības darbības.	Lai palīdzētu sasniegt 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi un 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteikto PM Nr. 4 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mūžizglītības un izglītības darbības.
Grozījums Nr.    37 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a  No ERAF uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pārvietoto summu izmanto atbilstīgi Regulas (ES) [jaunā EISI regula] noteikumiem;
Grozījums Nr.    38 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  investīcijas TEN-T,	(b)  investīcijas TEN-T un ilgtspējīgā mobilitātē,
Grozījums Nr.    39 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos,	svītrots
Grozījums Nr.    40 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g)  investīcijas atkritumu atliku apstrādes iekārtās,	(g)  investīcijas atkritumu atliku apstrādes iekārtās, izņemot tālākajos reģionos,
Grozījums Nr.    41 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – j apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j)  finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmantos dzelzceļa pārvadājumos, izņemot, ja šī iegāde ir saistīta ar:	svītrots
i)  sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saskaņā ar grozīto Regulu Nr. 1370/2007, par ko izsludināts publiskā iepirkuma konkurss,
ii)  dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu līnijās, kas pilnībā atvērtas konkurencei, un atbalsta saņēmējs ir jauns tirgus dalībnieks, kas tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxxx [Invest EU regula].
Grozījums Nr.    42 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par veikumu saskaņā ar II pielikumu.	3.  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par veikumu saskaņā ar II pielikumu. Šajā informācijā iekļauj arī kvalitatīvu novērtējumu par progresu, kas panākts virzībā uz 2. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr.    43 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).	1.  Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība” un “ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni”).
Grozījums Nr.    44 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.	1.  Īpašajam papildu piešķīrumam, kas paredzēts tālākajiem reģioniem, nepiemēro 3. pantu. Konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.
Grozījums Nr.    45 Regulas priekšlikums 11. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a  Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, no ERAF var atbalstīt produktīvas investīcijas tālāko reģionu uzņēmumos neatkarīgi no minēto uzņēmumu lieluma.
Grozījums Nr.    46 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 1. punkts – 1. kolonna
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas	1.  Konkurētspējīga un viedāka Eiropa, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas
Grozījums Nr.    47 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Politikas mērķis Izlaide Rezultāti (1) (2) (3) 3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T RKR 55 – Jaunuzbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto autoceļu lietotāji   RKI 44 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – cits RKR 56 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras   RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T RKR 101 – Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras   RKI 46 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – cits RKR 57 – Ekspluatācijā esošo Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas standartiem atbilstošo sliežu ceļu garums   RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T RKR 58 – Pa atbalstītajiem sliežu ceļiem gadā pārvadāto pasažieru skaits attālumos   RKI 48 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – cits RKR 59 – Pa dzelzceļu pārvadātās kravas   RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T RKR 60 – Pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadātās kravas   RKI 50 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – cits     RKI 51 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – TEN-T     RKI 52 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – cits     RKI 53 – Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un iekārtas     RKI 54 – Jauni vai modernizēti intermodālie savienojumi     RKI 100 – Atbalstīto ostu skaits     RKI 55 – Jaunbūvēto tramvaja un metro līniju garums RKR 62 – Ar sabiedrisko transportu gadā pārvadāto pasažieru skaits   RKI 56 – Rekonstruēto/modernizēto tramvaja un metro līniju garums RKR 63 – Jauno/modernizēto tramvaja un metro līniju lietotāju skaits gadā   RKI 57 – Videi draudzīgs ritošais sastāvs, ko izmanto sabiedriskajā transportā RKR 64 – Atdalītas veloinfrastruktūras lietotāju skaits gadā   RKI 58 – Atbalstītā atdalītā veloinfrastruktūra     RKI 59 – Atbalstītā alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/uzlādes punkti)   Grozījums Politikas mērķis Izlaide Rezultāti (1) (2) (3) 3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T RKR 55 – Jaunuzbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto autoceļu lietotāji   RKI 44 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – cits RKR 56 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras   RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T RKR 101 – Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras   RKI 46 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – cits     To ceļu un dzelzceļu tiltu un tuneļu skaits, kurus kontrolē ik pēc trīs gadiem un kurus pienācīgi uztur drošības labad     RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T     RKI 48 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – cits     RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T RKR 57 – Ekspluatācijā esošo Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas standartiem atbilstošo sliežu ceļu garums, iekļaujot pārrobežu dzelzceļa savienojumus, kas aprīkoti ar ERTMS sistēmām   RKI 50 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – cits     RKI 51 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – TEN-T RKR 58 – Pa atbalstītajiem sliežu ceļiem gadā pārvadāto pasažieru skaits attālumos, kas ir mazāki par 50 km, starp 50 un 300 km un vairāk nekā 300 km   RKI 52 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – cits     RKI 53 – Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un iekārtas RKR 59 – Pa dzelzceļu pārvadātās kravas     – To dzelzceļa staciju skaits, kuras atbilst Komisijas TSI PRM regulas noteikumiem – To kravas vagonu skaits, kuri ir vēlāk aprīkoti ar LL bremžu klučiem trokšņa vājināšanai   RKI 54 – Jauni vai modernizēti intermodālie savienojumi RKR 60 – Pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadātās kravas   RKI 100 – Atbalstīto ostu skaits     RKI 55 – Jaunbūvēto tramvaja un metro līniju garums     RKI 56 – Rekonstruēto/modernizēto tramvaja un metro līniju garums RKR 62 – Ar sabiedrisko transportu gadā pārvadāto pasažieru skaits   RKI 57 – Videi draudzīgs ritošais sastāvs, ko izmanto sabiedriskajā transportā RKR 63 – Jauno/modernizēto tramvaja un metro līniju lietotāju skaits gadā   RKI 58 – Atbalstītā atdalītā gājēju un veloinfrastruktūra – Velosipēdistu skaits gadā   RKI 59 – Atbalstītā alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/uzlādes punkti) – Privāto automobiļu lietotāju, sabiedriskā transporta (metro – tramvaji – autobusi), automobiļu koplietojuma un automobiļu kopbraucienu, velosipēdu un kājāmgājēju intermodālā tirgus daļa (modālais sadalījums)   RKI 60 – Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām pilsētas transporta sistēmām RKR 64 – Atdalītas gājēju un veloinfrastruktūras lietotāju skaits gadā
Grozījums Nr.    48 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Politikas mērķis Izlaide Rezultāti (1) (2) (3) 5. Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību RKI 74 – Iedzīvotāji, ko aptver integrētas pilsētattīstības stratēģijas RKR 76 – Pilsētattīstības stratēģiju sagatavošanā un īstenošanā iesaistītās ieinteresētās personas   RKI 75 – Integrētas pilsētattīstības stratēģijas RKR 77 – Tūristi/apmeklējumi atbalstītajos objektos*   RKI 76 – Kopīgie projekti RKR 78 – Lietotāji, kas gūst labumu no atbalstītās kultūras infrastruktūras   RKI 77 – Atbalstītās kultūras un tūrisma infrastruktūras kapacitāte   Grozījums Politikas mērķis Izlaide Rezultāti (1) (2) (3) 5. Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību RKI 74 – Iedzīvotāji, ko aptver integrētas pilsētattīstības stratēģijas RKR 76 – Pilsētattīstības stratēģiju sagatavošanā un īstenošanā iesaistītās ieinteresētās personas   – Esošo ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu skaits RKR 77 – Tūristi/apmeklējumi atbalstītajos objektos*   RKI 75 – Integrētas pilsētattīstības stratēģijas     RKI 76 – Kopīgie projekti – Ilgtspējīgi tūrisma projekti, attiecībā uz kuriem var norādīt, ka labumu gūst gan tūristi, gan vietējie iedzīvotāji   RKI 77 – Atbalstītās kultūras, dabas, vēsturiskā un industriālā tūrisma infrastruktūras kapacitāte RKR 78 – Lietotāji, kas gūst labumu no atbalstītās kultūras infrastruktūras un ekotūrisma
Grozījums Nr.    49 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. tabula – 1. punkts – 1. kolonna
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas	1.  Konkurētspējīga un viedāka Eiropa, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas
Grozījums Nr.    50 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. tabula – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Politikas mērķis Izlaide Rezultāti (1) (3) (4) 3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību PKI 14 – Autoceļu TEN-T: jauni un modernizēti ceļi PKR 13 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras   PKI 15 – Dzelzceļa TEN-T: jauni un modernizēti sliežu ceļi PKR 14 – Gadā apkalpotie pasažieri uzlabotajā dzelzceļa transportā   PKI 16 – Tramvaja un metro līniju paplašināšana un modernizācija PKR 15 – Gadā apkalpotie lietotāji jaunajās un modernizētajās tramvaja un metro līnijās Grozījums Politikas mērķis Izlaide Rezultāti (1) (3) (4) 3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību PKI 14 – Autoceļu TEN-T: jauni un modernizēti ceļi PKR 13 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras     – Sastrēgumu palielināšanās ceļu infrastruktūras paplašināšanas dēļ   PKI 15 – Dzelzceļa TEN-T: jauni un modernizēti sliežu ceļi     – To reģionālo pārrobežu dzelzceļa savienojumu skaits, kuri ir pamesti vai nojaukti (trūkstošie savienojumi) PKR 14 – Gadā apkalpotie pasažieri uzlabotajā dzelzceļa transportā   – To atjaunoto pārrobežu dzelzceļa savienojumu skaits, kuri bija trūkstošie savienojumi     PKI 16 – Tramvaja un metro līniju, kā arī gājēju infrastruktūras un veloinfrastruktūras paplašināšana un modernizācija PKR 15 – Gadā apkalpotie lietotāji jaunajās un modernizētajās tramvaja un metro līnijās, kā arī gājēji un velosipēdisti

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds
Atsauces	COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 11.6.2018
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 11.6.2018
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy 17.7.2018
Izskatīšana komitejā	9.10.2018
Pieņemšanas datums	15.11.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 4 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniela Aiuto, Marie-Christine Arnautu, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Innocenzo Leontini, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Renaud Muselier, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Jill Seymour, Claudia Țapardel, Keith Taylor, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Kosma Złotowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Francisco Assis, Stefan Gehrold, Maria Grapini, Bolesław G. Piecha, Anders Sellström, Matthijs van Miltenburg, Henna Virkkunen
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Heinz K. Becker, Edward Czesak, Theodor Dumitru Stolojan, Richard Sulík

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38	+
ALDE	Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Matthijs van Miltenburg
ECR	Edward Czesak, Bolesław G. Piecha, Richard Sulík, Kosma Złotowski
GUE/NG	Tania González Peñas, Merja Kyllönen
PPE	Georges Bach, Heinz K. Becker, Andor Deli, Stefan Gehrold, Dieter-Lebrecht Koch, Innocenzo Leontini, Marian-Jean Marinescu, Renaud Muselier, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Anders Sellström, Theodor Dumitru Stolojan, Henna Virkkunen, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp
S&D	Francisco Assis, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Maria Grapini, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Claudia Țapardel, István Ujhelyi
VERTS/ALE	Michael Cramer, Karima Delli, Keith Taylor

4	-
ECR	Peter Lundgren
EFDD	Jill Seymour
ENF	Marie-Christine Arnautu, Georg Mayer

2	0
EFDD	Daniela Aiuto
S&D	Inés Ayala Sender

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (14.11.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

Atzinuma sagatavotājs: James Nicholson

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs vislielākajā mērā atzinīgi vērtē gan Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), gan Kohēzijas fondu. ES ir pareiza pieeja, kā samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības, kas pastāv starp reģioniem un dalībvalstīm un kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību. Lai gan atzinuma sagatavotājs saprot, ka pilsētu teritorijām ir būtiska nozīme bezdarba samazināšanā un sociālās integrācijas veicināšanā un nabadzības apkarošanā, viņš uzskata, ka ir vajadzīgs labāks līdzsvars starp lauku un pilsētu teritoriju vajadzībām. Tāpēc atzinuma sagatavotājs ir izdarījusi dažus tādus papildinājumus tekstā, kas attiecas uz lauku apvidiem un to kopienām. Kad mēs apspriežam izglītību, prasmju apguvi un darba vietu radīšanu, mēs reizēm varam koncentrēties tikai uz ES pilsētām, un atzinuma sagatavotājs ierosina, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta lauku apvidiem (6. grozījums). Atzinuma sagatavotājs ir ieviesis tekstā vairākus jaunus aspektus attiecībā uz tekstu, integrējot lauksaimniekus, kuri tiek atstumti, jo viņi var strādāt attālināti un izolēti, kā arī sezonas darba ņēmējus, kuriem bieži vien var būt grūti integrēties lauku kopienās. Atzinuma sagatavotājs vēlas veicināt inovāciju un digitalizāciju un tādēļ iesaka palielināt piešķīrumu PM Nr. 1 no 60 % līdz 65 % (grozījums Nr. 10). Apzinoties, cik svarīga ir lauksaimnieku piekļuve internetam, atzinuma sagatavotājs nebija apmierināts, ka ERAF un Kohēzijas fonds nespētu atbalstīt ieguldījumus platjoslas infrastruktūrā tajās teritorijās, kur ir vismaz divi platjoslas tīkli. Atzinuma sagatavotājs nevar tam piekrist. Dalībvalstīm un reģioniem vajadzētu lemt par to, kur līdzekļi ir visvairāk nepieciešami. Tomēr var pastāvēt platjoslas tīkli, ja tie nav adekvāti un neļauj ES lauksaimniekiem nodrošināt pienācīgu piekļuvi internetam visattālākajos ES reģionos, tāpēc dalībvalstīm būtu jāļauj veikt lielākus ieguldījumus uzlabojumu īstenošanā (12. grozījums).

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem mazāk labvēlīgajiem reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, kalnu un pierobežu reģioniem.	(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174.panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot lauku apvidiem, rūpniecības restrukturizācijas skartiem apgabaliem un reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, kalnu un pierobežu reģioniem.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a)  Turklāt Kohēzijas fonda ieguldījums ir orientēts uz vairākām būtiskākajām prioritārajām jomām, kurās ekonomiskā un sociālā plaisa turpina palielināties, un jo īpaši vērsts uz atšķirībām starp lauku apvidiem un pilsētām, līdz ar to uz lauku apvidiem, kuros vērojama nabadzība un stagnācija.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]16 ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).	(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]16 ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai, Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).
_________________	_________________
16 [Pilna atsauce – jaunā KNR].	16 [Pilna atsauce – jaunā KNR].
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.	(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju vai atstumtību. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un apkarot klimata pārmaiņas, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7)  Lai noskaidrotu, kādu veidu darbības drīkst atbalstīt no ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļiem, būtu jānosaka konkrēti politikas mērķi, saskaņā ar kuriem sniedz atbalstu no šiem fondiem, un tādējādi tiks nodrošināts, ka tie palīdz sasniegt vienu vai vairākus kopīgos politikas mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] 4. panta 1. punktā.	(7)  Lai noskaidrotu, kādu veidu darbības drīkst atbalstīt no ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļiem, būtu jānosaka saskaņoti un konkrēti dažādām situācijām pielāgoti politikas mērķi, saskaņā ar kuriem sniedz atbalstu no šiem fondiem, un tādējādi tiks nodrošināts, ka tie palīdz panākt lielāku pievienoto vērtību katrā reģionā un palīdz veidot darbvietas. Šie mērķi nekādā ziņā nedrīkstētu novirzīties no galvenā vispārējā mērķa, proti, samazināt dažādu ES reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a)  Vispārējiem kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme, lai risinātu reģionālās un sociālās atšķirības, veicinātu sociālo kohēziju un reģionālo attīstību un mudinātu iedzīvotājus un uzņēmumus palikt savā dzimtajā vietā, jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 9.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b)  ERAF un Kohēzijas fonda investīcijas būtu jānovirza ilgtspējīgā un pieejamā valsts, reģionālā un vietējā mobilitātē, jo īpaši reģionos, kuros trūkst līdzekļi ekonomikas un izaugsmes reģenerācijai un reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kuros ievērojams mobilitātes trūkums ir šķērslis izaugsmei.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.	(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu, kas klātu arī lauku apvidus, un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un lauku apvidos, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kas var efektīvi apkarot klimata pārmaiņas.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a)  Investīcijas digitālajos tīklos ES lauku apvidos ir vēl neizmantots potenciāls, kam ir izšķirīga nozīme tādu jaunu ekonomisko iespēju izmantošanā kā precīzā lauksaimniecība un bioloģiskas izcelsmes ekonomikas attīstība, un kas var palīdzēt sasniegt ES mērķus, proti, attīstīt digitālās infrastruktūras tīklu un veicināt zaļu un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a)  Ar ERAF un Kohēzijas fonda darbībām būtu jāsasniedz saskaņā ar [Regulu par enerģētikas savienības pārvaldību] izstrādātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos noteiktie mērķi, ņemot vērā arī par šiem plāniem sniegtos Komisijas ieteikumus, kuri attiecas gan uz saturu, gan finanšu piešķīrumiem.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.	(17)  ERAF būtu jāpalīdz veicināt reālu konverģenci, izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā, ņemot vērā katras dalībvalsts leģitīmo izvēli, prioritātes un vajadzības atkarībā no konkrētās situācijas katrā valstī. Tāpēc ERAF atbalstā saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jāņem vērā arī kolektīvi noteiktās prioritātes, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka attiecībā uz ERAF finansējumu būtu īpaši jāņem vērā politikas mērķi “saliedētāka un solidāra Eiropa, palīdzot mazināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo asimetriju un panākt viedas un inovatīvasekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, mazinot rūpniecības ietekmi uz vidi, veicinot “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu apkarošana un pielāgošanos tām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.	(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām, marginalizētām un segregētām kopienām, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētu teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu starp pilsētu un lauku teritorijām. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.	(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētu un lauku teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu un pastiprinātu sadarbību starp pilsētu un lauku teritorijām. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Šajā regulā ir arī noteikti konkrētie mērķi un darbības joma atbalstam no Kohēzijas fonda attiecībā uz mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kas minēts Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [4. panta 2. punkta a) apakšpunktā].	2.  Šajā regulā ir arī noteikti konkrētie mērķi un darbības joma atbalstam no Kohēzijas fonda attiecībā uz mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kas minēts Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [4. panta 2. punkta a) apakšpunktā]. Tā arī papildina lauku attīstības politiku, sniedzot atbalstu līdzsvarotai teritoriālai attīstībai.
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” (PM Nr. 1):	(a)  “saliedētāka un solidāra Eiropa, palīdzot mazināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo asimetriju un veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” (PM Nr. 1):
Pamatojums
ERAF un Kohēzijas fonds ir ļoti svarīgi kohēzijas politikas instrumenti, un tādēļ to mērķos vajadzētu iekļaut centienus nodrošināt kohēziju un novērst asimetriju.
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu,	(i)  uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu un sekmēt piekļuvi tehnoloģijām, kā arī tehnoloģiju izmantošanu un kvalitāti,
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām,	(ii)  izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, sabiedrisko pakalpojumu jomā un valdībām,
Pamatojums
Sabiedriskie pakalpojumi ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu kohēziju un reģionālo attīstību, uzņēmējdarbību un ilgtspējīgus apdzīvotības līmeņus, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos.
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia)  nodrošināt augstas kvalitātes, mūsdienīgus un vispārējus sabiedriskos pakalpojumus,
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii)  kāpināt MVU izaugsmi un konkurētspēju,	(iii)  kāpināt un nostiprināt MVU izaugsmi un konkurētspēju lauku apvidos,
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  attīstīt prasmes pārdomātai specializācijaiun uzņēmējdarbībai;	(iv)  attīstīt prasmes pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai, lauku apvidu attīstībai un infrastruktūrā, uzņēmumu atgriešanās nodrošināšanai rūpnieciski panīkušos reģionos, ietekmējot rūpnieciskās ražošanas jaudu un uzņēmējdarbību;
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iva)   veicināt atjaunotni un ekonomikas atveseļošanu reģionos, kuros samazinās iedzīvotāju skaits un apvidos kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi;
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ivb punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ivb)  jaunuzņēmumu ekosistēmu uzturēšana,
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):	(b)  “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot un atbalstot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, kā arī patēriņa samazinājumu, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii)  vietējā līmenī attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju,	(iii)  vietējā līmenī attīstīt viedas energosistēmas, viedus tīklus un enerģijas akumulāciju un veidot energokooperatīvus,
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiia)  veicināt patēriņa samazinājumu,
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām,	(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldību, noturību pret dabas katastrofām, jo īpaši piemērojot uz ekosistēmu balstītas pieejas,
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – vii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(vii)  uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt piesārņojumu;	(vii)  uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un lauku vidē, kā arī samazināt gaisa, ūdens, trokšņa un gaismas piesārņojumu, kā arī atkritumus;
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  uzlabot digitālo savienotību,	(i)  uzlabot digitālo savienotību un piekļuvi ātrdarbīgam internetam jo īpaši mazapdzīvotos lauku apvidos, kuri nav pievilcīgi komerciāliem operatoriem,
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T,	(ii)  izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T, īpašu uzmanību pievēršot tāda ES transporta tīkla izveidei, kas savienotu lauku centrus, nevis vienkārši nodrošinātu iespējas nokļūt galvaspilsētās vai lielpilsētu centros,
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;	(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti gan pilsētās, gan lauku apvidos;
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iva punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iva)  izmantot digitālās tehnoloģijas, lai risinātu Eiropas lauku apvidu problēmas;
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ivba punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ivb)  veicināt mobilitāti laukos;
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru,	(i)  uzlabot darba tirgu efektivitāti un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām un atbalstīt darba ņēmēju mobilitāti, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru, kas veicina līdzsvarotu teritoriālo attīstību visā ES, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm lauku apvidos, kā arī izglītībai, prasmju apguvei un nodarbinātībai lauku apvidos;
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia)  panākt lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību,
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ib punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ib)  palīdzēt lauku iedzīvotājiem piekļūt kvalitatīvām darba iespējām,
Grozījums Nr.    36 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot infrastruktūru,	(ii)  uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, pirmskolas izglītošanas (jo īpaši nostiprinot saiknes starp izglītību, ekonomiku un uzņēmējdarbību), apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot infrastruktūru,
Grozījums Nr.    37 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii)  palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,	(iii)  palielināt marginalizētu kopienu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp to, kas strādā izolētos lauku apvidos, piemēram, lauksaimnieku un zvejnieku, sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,
Grozījums Nr.    38 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiia)  uzlabot vecu cilvēku piekļuvi aprūpes sistēmai, īpašu uzmanību pievēršot mājaprūpei un šādu pakalpojumu sniegšanai ārpus specializētām iestādēm,
Grozījums Nr.    39 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iiib punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiib)  atbalstīt migrantus lauku apvidos, jo īpaši sezonas darba ņēmējus kuriem var būt grūti integrēties lauku kopienās;
Grozījums Nr.    40 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru;	(iv)  veicināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei un jo īpaši mātes un jaundzimušā aprūpei attālos lauku apvidos, attīstot infrastruktūru;
Grozījums Nr.    41 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e)  “iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību” (PM Nr. 5):	(e)  “iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku, salu un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību un pilsētu–lauku partnerības” (PM Nr. 5):
Grozījums Nr.    42 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību;	(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, īpaši lauku, salu un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību un vietējo rīcības grupu starpniecību;
Grozījums Nr.    43 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia)  pievērsties lauku–pilsētu sasaistei, reaģējot uz funkcionālo jomu problēmām saistībā ar nodarbinātību un darba tirgiem, dažādo nozaru savstarpējo atkarību, satiksmes modeļiem, demogrāfijas tendencēm, kultūras un dabas mantojumu, klimata pārmaiņu radīto neaizsargātību, zemes izmantojumu un resursu pārvaldību, institucionālajiem un pārvaldības pasākumiem, savienotību un piekļūstamību.
Grozījums Nr.    44 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iib punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iib)  popularizēt koncepciju “viedie ciemati”, lai mazinātu plaisu starp pilsētām un laukiem;
Grozījums Nr.    45 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 60 %;	(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 65 %;
Grozījums Nr.    46 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;	(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 35%;
Grozījums Nr.    47 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  investīcijas infrastruktūrā,	(a)  investīcijas infrastruktūrā, galveno uzmanību pievēršot IKT infrastruktūrai lauku apvidos,
Grozījums Nr.    48 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  investīcijas piekļuvē pakalpojumiem,	(b)  investīcijas piekļuvē pakalpojumiem un prasmēm, īpaši pievēršoties nelabvēlīgā situācijā esošām, marginalizētām un segregācijai pakļautām kopienām,
Grozījums Nr.    49 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da)  Inovācija un pētniecība
Grozījums Nr.    50 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e)  informāciju, komunikāciju, pētījumus, tīklošanu, sadarbību, pieredzes apmaiņu un darbības, kas saistītas ar kopām,	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.    51 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea)  investīcijas inovācijā, tostarp sociālajā inovācijā, un tehnoloģijā, lai vecinātu lauku attīstību un nodrošinātu nākotnes perspektīvas ES lauku apvidiem,
Grozījums Nr.    52 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa)  mazoglekļa ekonomika.
Grozījums Nr.    53 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  vidiskas investīcijas, tostarp investīcijas, kuras saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku un dod vidisku labumu,	(a)  vidiskas investīcijas, tostarp investīcijas, kuras saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku, galveno uzmanību pievēršot energokooperatīvu stiprināšanai un elektroenerģijas tirgu decentralizācijai, un kuras un dod vidisku labumu,
Grozījums Nr.    54 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa)  ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšana,
Grozījums Nr.    55 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca)  ilgtspējīgas attīstības veicināšana.
Grozījums Nr.    56 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.	Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina līdzsvaru, kas ir taisnīgs nacionālā apmērā, proporcionāls un pienācīgs.
Grozījums Nr.    57 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  investīcijas platjoslas infrastruktūrā teritorijās, kurās ir vismaz divi līdzvērtīgas kategorijas platjoslas tīkli,	svītrots
Grozījums Nr.    58 Regulas priekšlikums 9. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ilgtspējīga pilsētattīstība	Ilgtspējīga pilsētu un lauku attīstība
Grozījums Nr.    59 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).	1.  Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu un lauku teritorijām (“ilgtspējīga pilsētu un lauku attīstība”).
Grozījums Nr.    60 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.	Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētu un lauku attīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.
Grozījums Nr.    61 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – Izlaide – RKI 22 un RKICO 97
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKI 22 – Atjaunojamās enerģijas papildu ražošanas jauda (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija)	RKI 22 – Ilgtspējīgas atjaunojamās enerģijas papildu ražošanas jauda (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija)
RKI 97 – Atbalstīto energokopienu un atjaunojamo energoresursu energokopienu skaits*	RKI 97 – Atbalstīto energokopienu un ilgtspējīgu atjaunojamo energoresursu energokopienu skaits*
Grozījums Nr.    62 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – Rezultāti – RKR 31 un RKR 32
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKR 31 – Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija)	RKR 31 – Kopējā saražotā ilgtspējīga atjaunojamā enerģija (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija)
RKR 32 – Atjaunojamā enerģija: tīklam pieslēgtā jauda (kas nodota ekspluatācijā)*	RKR 32 – Ilgtspējīga atjaunojamā enerģija: tīklam pieslēgtā jauda (kas nodota ekspluatācijā)*
Grozījums Nr.    63 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – Rezultāti – RKR 51
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKR 51 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no trokšņa samazināšanas pasākumiem	RKR 51 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa, ūdens, augsnes, trokšņa un gaismas piesārņojuma samazināšanas pasākumiem
Grozījums Nr.    64 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – Izlaide – RKI 39
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKI 39 – Uzstādītās gaisa piesārņojuma monitoringa sistēmas	RKI 39 – Uzstādītās gaisa, ūdens, augsnes, trokšņa un gaismas piesārņojuma monitoringa sistēmas

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds
Atsauces	COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 11.6.2018
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 11.6.2018
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	James Nicholson 10.7.2018
Pieņemšanas datums	12.11.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 4 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, José Bové, Daniel Buda, Matt Carthy, Jacques Colombier, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Karine Gloanec Maurin, Martin Häusling, Jan Huitema, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Norbert Lins, Philippe Loiseau, Giulia Moi, Ulrike Müller, Maria Noichl, Marijana Petir, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Maria Gabriela Zoană, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Franc Bogovič, Maria Heubuch, Anthea McIntyre, Momchil Nekov, Hilde Vautmans, Miguel Viegas, Thomas Waitz

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30	+
ALDE	Jan Huitema, Ulrike Müller, Hilde Vautmans
ECR	Zbigniew Kuzmiuk, Anthea McIntyre
EFDD	Giulia Moi, Marco Zullo
ENF	Jacques Colombier, Philippe Loiseau
GUE/NGL	Matt Carthy, Luke Ming Flanagan
NI	Diane Dodds
PPE	Franc Bogovič, Daniel Buda, Michel Dantin, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Marijana Petir, Czesław Adam Siekierski
S&D	Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Paolo De Castro, Karine Gloanec Maurin, Momchil Nekov, Maria Noichl, Tibor Szanyi, Maria Gabriela Zoană

4	-
EFDD	John Stuart Agnew
GUE/NGL	Maria Lidia Senra Rodríguez, Miguel Viegas
PPE	Albert Deß

3	0
VERTS/ALE	José Bové, Martin Häusling, Thomas Waitz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (16.11.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
(COM((2018)0372 – C8-0227 – 2018/0197(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Bogdan Andrzej Zdrojewski

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu (COM (2018) 0372) izveido sistēmu ERAF un Kohēzijas fondam laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.

Tajā ir paredzēts, ka finansējumu galvenokārt piešķir prioritāšu kopumam, un tajā ir izstrādāts tematisko mērķu uzskaitījums, kas atbilst šīm prioritātēm, un veicināta integrētu programmu izstrāde.

Šā atzinuma mērķis ir pievērst uzmanību jautājumiem, kas nav ņemti vērā priekšlikumā, piemēram, radošajām nozarēm, kultūrai, jaunatnei un sportam.

Viens no galvenajiem šķēršļiem kultūras ieguldījumu veicināšanā joprojām ir tas, ka juridiski saistošos noteikumos nav īpašas atsauces uz kultūru. Tāpēc ir vajadzīga vērienīgāka pieeja, ņemot vērā LESD 167. panta 4. punktu, kurā ir noteikts, ka “saskaņā ar citiem Līgumu noteikumiem Savienība savā darbībā ņem vērā kultūras aspektus”. Referents uzsver, ka ir jāatzīst kultūras potenciāls un tās loma, atbalstot un veicinot ekonomisko attīstību, sociālo integrāciju un kohēziju.

Diemžēl apspriežamais regulas priekšlikumā ir izdarītas atsauces uz kultūras mantojumu, bet tajā nav ņemta vērā kultūra kopumā. Tajā nav atsauces uz kultūras ieguldījumu vietējā un reģionālajā attīstībā, neraugoties uz to, ka tas ir cieši saistīts ar izglītības, sociālās iekļaušanas un inovācijas jautājumiem. Kultūras daudzveidīgā ietekme uz izglītību un mācībām, attīstot prasmes un zinātību, uz ekonomikas attīstību, pateicoties radošajām nozarēm un mākslu, kā arī uz sociālo integrāciju, pateicoties tās preventīvajām darbībām attiecībā uz sociāli atstumtajām kopienām, pamato īpašu atsauci uz kultūru ierosināto programmu tematisko mērķi. Turklāt ir svarīgi norādīt konkrētus pasākumus un paredzēt līdzekļus projektiem, piemēram, inkubatoriem, digitālajai infrastruktūrai (piemēram, platjoslai), un nemateriālai infrastruktūrai izglītības, kultūras un pētniecības iestādēm, ņemot vērā, ka ar kultūru saistīti projekti veidoja un veido vismaz EUR 11 miljardus no kohēzijas politikas izdevumiem 2007. — 2013. gada un 2014. — 2020. gada plānošanas periodā.

Visbeidzot, projektu un to rezultātu novērtēšanā, ir jāizmanto plašāks kritēriju klāsts, lai stiprinātu uz rezultātiem vērstu un uz rezultātiem orientētu pieeju. Tāpēc referents ierosina ieviest jaunu kritēriju kopumu attiecībā uz infrastruktūras projektiem tūrisma, kultūras un dabas teritorijās, kas ļautu labāk atspoguļot apmeklējumu pieaugumu atbalstītajos objektos.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a)  Bērna tiesību veicināšana, kā noteikts ANO Konvencijā par bērna tiesībām (UNCRC), ir skaidrs mērķis, kas iekļauts ES politikas virzienos (LES 3. pants). ES un dalībvalstīm būtu pienācīgi jāizmanto ERAF, lai atbalstītu darbības, kas veicina efektīvas intervences, kuras palīdz īstenot bērnu tiesības.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana.	(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana neatkarīgi no tā, kāds ir viņu uzturēšanās statuss. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir pieejams ERAF finansējums pietiekamā mērā, lai risinātu migrantu integrācijas jautājumu vietējā un reģionālajā līmenī.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a)  Taisnīgai pārejai uz sociāli un vidiski ilgtspējīgu ekonomiku būtu jāsekmē uz nākotni orientētu attīstības virzienu konsolidācija, nodrošinot labāku vietējo un reģionālo stratēģiju atbilstību dekarbonizācijas saistībām un veidojot spējas un atbalsta shēmas šajā jomā. Taisnīgi pārejas procesi ir ilgtermiņa procesi, tie ir ļoti atkarīgi no izglītības pasākumiem un saistībām un būtu jāizstrādā saskaņā ar augšupēju pieeju un sadarbībā ar attiecīgajiem publiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, kā arī pilsoniskās sabiedrības struktūrām.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus stāties pretī jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt augstu drošības līmeni saviem iedzīvotājiem, un lai novērstu radikalizāciju, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz uzturēt drošību apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūru), taču vienlaikus jāizmanto sinerģija un papildināmība ar citām Savienības rīcībpolitikām.	(9)  Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus stāties pretī jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt augstu drošības līmeni saviem iedzīvotājiem un iekļautību visiem iedzīvotājiem, kurā būtu iesaistīta novēršanas politika, lai novērstu marginalizāciju vai radikalizāciju, ar ERAF investīcijām būtu jāatvieglo piekļuve kvalitatīvai izglītībai, kultūrai un sportam uz vietas, palīdzot pašvaldībām modernizēt savas infrastruktūras, un jāpalīdz uzturēt drošību apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūru), kā arī iekļaujošu sabiedrību ilgtspēju, nodrošinot atvērtas kultūras un publiskās telpas, taču vienlaikus jāizmanto sinerģija un papildināmība ar citām Savienības rīcībpolitikām, piemēram, kultūras, izglītības, jaunatnes un sporta politikām, jo īpaši ar Radošo Eiropu (izmantojot arī izcilības zīmogu), Erasmus un Eiropas Solidaritātes korpusu;
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a)  Dalībvalstu ekspertu grupas kultūras un radošās nozares (CCI) sabiedriskās politikas un potenciāla jautājumos 2018. gada ziņojumā par atvērto koordinācijas metodi (AKM) tika uzsvērts CCI virzītājspēks, savienojot kultūru un radošumu ar inovāciju, sociālo kohēziju un reģionālo un uzņēmējdarbības attīstību. Daudzskaitlīgās reģionālās pārdomātās specializācijas stratēģijas, tostarp tā, kas attiecas un kultūru un kreativitāti, paver iespēju uzlabot kopīgo darbu.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.	(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām, marginalizētām un segregētām kopienām, produktīvas investīcijas MVU, ieskaitot kultūras un radošo jomu, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22)  Dalībvalstīm būtu regulāri jānosūta Komisijai informācija par panākto progresu, par pamatu izmantojot I pielikumā noteiktos kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus. Kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus vajadzības gadījumā varētu papildināt ar programmām specifiskiem izlaides un rezultātu rādītājiem. Dalībvalstu sniegtā informācija Komisijai būtu jāizmanto par pamatu, ziņojot par panākto progresu konkrēto mērķu sasniegšanā visā plānošanas periodā, un šim nolūkam tai būtu jāizmanto II pielikumā noteiktie pamatrādītāji.	(22)  Dalībvalstīm būtu regulāri jānosūta Komisijai informācija par panākto progresu, par pamatu izmantojot I pielikumā noteiktos kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus. Kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus vajadzības gadījumā varētu papildināt ar programmām specifiskiem izlaides un rezultātu rādītājiem. Dalībvalstu sniegtā informācija Komisijai būtu jāizmanto par pamatu, ziņojot par panākto progresu konkrēto mērķu sasniegšanā visā plānošanas periodā, un šim nolūkam tai būtu jāizmanto II pielikumā noteiktie kvantitatīvie un kvalitatīvie pamatrādītāji.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.	(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētu teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu starp pilsētu un lauku teritorijām. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.	(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, kultūras, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētu teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu starp pilsētu un lauku teritorijām un samazināt digitālo plaisu. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 27.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(27a)  Kultūra, izglītība, apmācība, brīvprātīgo darbs un sports ir būtiski virzītājspēki ceļā uz saliedētākas, iekļaujošākas un inovatīvākas sabiedrības mērķiem.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, taču, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļus, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,	(29)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā ar uz iedzīvotājiem vērstu pieeju, kuras mērķis būtu atbalstīt sabiedrības virzītu attīstību un veicināt aktīvu pilsoniskumu, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, taču, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļus, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 29.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29a)  Demogrāfiskās pārmaiņas ir viena no lielākajām Savienības problēmām, kam ir tālejošas ekonomiskas, sociālas un ekoloģiskas sekas. Tās ietver sevī iedzīvotāju novecošanu, jauniešu skaita samazināšanos, zemākus dzimstības rādītājus, aktīvā darbaspēka samazināšanos un intelektuālā darbaspēka aizplūšanu. Šajā ziņā īpaša uzmanība būtu jāvelta reģioniem, kurus skārusi smaga demogrāfiskā krīze;
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām,	(ii)  izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valdībām un publiskajām iestādēm,
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii)  kāpināt MVU izaugsmi un konkurētspēju,	(iii)  kāpināt MVU radošumu, izaugsmi un konkurētspēju,
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  attīstīt prasmes pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai;	(iv)  attīstīt prasmes un mācību programmas, tostarp jaukta tipa mācīšanos, pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai;
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru,	(i)  uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, jo īpaši jauniešu vidū, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru,
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot infrastruktūru,	(ii)  uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem formālās, neformālās un ikdienējās izglītības, agrīnās pirmsskolas aprūpes, apmācības un mūžizglītības, kultūras un sporta jomā, attīstot infrastruktūru un kvalitatīvas izglītības un mācību programmas, tostarp masveida atvērtos interneta kursus un jaukta tipa mācīšanos,
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia)  uzlabot piekļuvi kultūrai un dalību tajā, jo iesaistīšanās kultūras un radošajā dzīvē paver iespējas iedzīvotāju grupām, kam draud atstumtības risks, piemēram, ekonomiski nelabvēlīga situācijā esošām personām, novecojošām personām, personām ar invaliditāti, un etnisko minoritāšu grupām, kļūt par aktīvu sabiedrības daļu;
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii)  palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,	(iii)  palielināt marginalizētu kopienu, bezdarbnieku, tādu jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), un mazkvalifikētu personu,1a migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā, kultūras un sporta pasākumus, vietējo izglītības, kultūras un sporta infrastruktūru un mūžizglītību;
	_________________
	a Eiropas Parlamenta ziņojums par jauno Prasmju programmu Eiropai (A8-0276/2017)
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās,	(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūru, kultūras mantojumu, sportu un to infrastruktūras nodrošināšanu, kā arī drošību pilsētu teritorijās, atgādināt, ka visiem projektiem, kas saistīti ar kultūras mantojuma saglabāšanu, atjaunošanu, atkalizmantošanu un komunikāciju, būtu jāņem vērā Eiropas Kultūras mantojuma 2018. gada laikā sniegtie ieteikumi par kvalitātes intervencēm attiecībā uz kultūras mantojuma objektiem;
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia)  uzlabot piekļuvi kultūrai un veicināt kultūras un radošās nozares, lai palīdzētu atveseļot lauku un citas nomaļāk esošas teritorijas un kopienas, un palielināt pievilcīgumu pilsētās un reģionos
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.	(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūru, kultūras mantojumu, sportu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību; atgādināt, ka visiem projektiem, kas saistīti ar kultūras mantojuma saglabāšanu, atjaunošanu, atkalizmantošanu un komunikāciju, būtu jāņem vērā Eiropas Kultūras mantojuma 2018. gada laikā sniegtie ieteikumi par kvalitātes intervencēm attiecībā uz kultūras mantojuma objektiem;
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia)  uzlabot kultūras mantojuma — gan materiālā, gan nemateriālā kultūras mantojuma — saglabāšanu, veicināšanu un izplatīšanu pilsētu, lauku un piekrastes teritorijās;
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – ea punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea)  mācību programmas, tostarp apmācības darbavietā, jaukta tipa mācīšanās un masveida atvērtie interneta kursi, mūžizglītības un izglītības darbības, tostarp neformālā un ikdienējā mācīšanās;
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ieguldījums kultūras un tūrisma infrastruktūrā ir uzskatāms par tādu, kas ir maza mēroga un tiesīgs uz atbalstu, ja ERAF līdzfinansējums nepārsniedz EUR 10 000 000; minēto robežvērtību paaugstina līdz EUR 20 000 000, ja infrastruktūra ir uzskatāma par pasaules kultūras mantojumu 1972. gada UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību 1. panta nozīmē.
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 4. punkts – 2. sleja – RKI 70.a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 70.a – Atbalstītās kultūras infrastruktūras kapacitāte
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 4. punkts – 2. sleja – RKI 70.b (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 70.b – Atbalstītās sporta infrastruktūras kapacitāte
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5. punkts – 2. sleja – RKI 77.a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 77.a – Kultūras projekti
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5. punkts – 2. sleja – RKI 77.b (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKI 77.b – Ar sportu saistītie projekti
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5. punkts – 3. sleja – RKI 77.a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 77.a – atbalstīto kultūras jomas infrastruktūru skaits
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5. punkts – 3. sleja – RKR 77.b (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 77.b – atbalstīto tūrisma jomas infrastruktūru skaits
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5. punkts – 3. sleja – RKR 77.c (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 77.c – atbalstīto dabas teritoriju skaits
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5. punkts – 3. sleja – RKR 77.d (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 77.d – atbalstītās kultūras jomas infrastruktūras apmeklējumu pieaugums
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5. punkts – 3. sleja – RKR 77.e (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 77.e – atbalstītās tūrisma jomas infrastruktūras apmeklējumu pieaugums
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5. punkts – 3. sleja – RKR 77.f (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 77.f – atbalstīto dabas teritoriju apmeklējumu pieaugums
Grozījums Nr.    36 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5. punkts – 3. sleja – RKR 78.a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 78.a – Kultūras projektu dalībnieki un saņēmēji
Grozījums Nr.    37 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5. punkts – 3. sleja – RKR 78.b (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 78.b – Ar sportu saistītu projektu dalībnieki un saņēmēji
Grozījums Nr.    38 Proposal for a regulation I pielikums – 2. tabula – 3. sleja – RKR 86.a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	RKR 86.a – Projekti, kas veicina kultūras mantojuma objektu ilgtspējīgu saglabāšanu ilgtermiņā un ievēro EYCH2018 laikā sniegtos kvalitātes kontroles ieteikumus

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds
Atsauces	COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 11.6.2018
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 11.6.2018
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Bogdan Andrzej Zdrojewski 1.6.2018
Pieņemšanas datums	15.11.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Angel Dzhambazki, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Rupert Matthews, Luigi Morgano, Momchil Nekov, John Procter, Michaela Šojdrová, Yana Toom, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Santiago Fisas Ayxelà, Remo Sernagiotto
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jarosław Wałęsa

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23	+
ALDE	Mircea Diaconu, María Teresa Giménez Barbat, Yana Toom
ECR	Angel Dzhambazki, Remo Sernagiotto
EFDD	Isabella Adinolfi
GUE/NGL	Nikolaos Chountis
PPE	Andrea Bocskor, Santiago Fisas Ayxelà, Svetoslav Hristov Malinov, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Jarosław Wałęsa, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver
S&D	Silvia Costa, Damian Drăghici, Petra Kammerevert, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Julie Ward
VERTS/ALE	Jill Evans, Helga Trüpel

1	-
ENF	Dominique Bilde

2	0
ECR	Rupert Matthews, John Procter

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (19.10.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Soraya Post

ĪSS PAMATOJUMS

Lielākais problēmjautājums Savienībā un visā pasaulē ir nabadzība. Nabadzība ir cilvēktiesību pārkāpums, jo tā liedz cilvēkiem piekļūt visām pārējām tiesībām un izmantot tās.

Atzīstot nabadzības graujošo ietekmi, Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam ir norādīts, ka “nabadzības izskaušana visās tās izpausmēs un apmēros, tostarp galējas nabadzības izskaušana, ir lielākais globālais izaicinājums un obligāta prasība ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai”, un par programmas pirmo ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) noteikts “visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs”.

Līdzās nabadzības problēmai Savienība ir saskārusies ar nopietnām problēmām, kas saistītas ar segregāciju, sociālo atstumtību un diskrimināciju, un visas šīs problēmas turpinās saasināties vēl vairāk, ja nerīkosimies ātri gan Savienības, gan dalībvalstu politikas līmenī un izmantojot mūsu finansēšanas programmas.

Lai efektīvi izskaustu nabadzību un cīnītos pret sociālo atstumtību un segregāciju, ir vajadzīga integrēta pieeja un ir jāplāno un jāīsteno vairākus fondus aptverošas programmas; tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt ERAF un Kohēzijas fonda saderību un papildināmību gan ar ESF+ (ar visiem tajā apvienotajiem komponentiem), gan arī ar citiem fondiem, piemēram, ELFLA, programmu “Erasmus” utt. Mums ir jānodrošina, lai attiecīgie noteikumi būtu vienkārši, elastīgi, neradītu lielas administratīvās izmaksas un lai tie būtu saskaņoti.

Pievēršoties vēl citam aspektam — pat ja tas bieži nav apzināti un ar nolūku, mūsu valstu un Savienības programmas un fondi ir diskriminējoši, jo nav ņemtas vērā Savienībā dzīvojošo cilvēku problēmas un reālā situācija. Tāpēc ir būtiski, lai investīcijas infrastruktūrā (tostarp saistībā ar piekļuvi ūdenim, kanalizācijai un elektrībai), pārmaiņas ekonomikā, enerģētikas pārkārtošana, investīcijas, kas saistītas ar digitālo savienotību, un investīcijas transportā, pilsētu un lauku attīstības norises un klimata riska novēršanas pasākumi attiektos uz visiem cilvēkiem, kuri dzīvo Savienībā, un sasniegtu nelabvēlīgos apstākļos esošos Savienības mikroreģionus un lauku apvidus.

Ja nopietni uztveram mūsu Līgumos kopīgi noteiktās vērtības un ja vēlamies izpildīt mūsu kopīgi definētās Savienības saistības un sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, mēs nevaram atļauties tādu Savienības budžetu, kas nenodrošina nediskriminējošu attieksmi un iespēju vienlīdzību.

Labi izstrādājot ERAF un Kohēzijas fondu un dalībvalstu iestādēm cīnoties pret korupciju, šie fondi var mainīt mūsu pašreizējo sāpīgo Eiropas realitāti, veicināt visu pilsoņu un iedzīvotāju potenciāla īstenošanu un palīdzēt ilgtermiņā integrēties tiem cilvēkiem, kuri Eiropas Savienībā ir raduši sev jaunu mājvietu.

Tāpēc atzinuma sagatavotājas galvenais mērķis bija panākt, lai priekšlikuma teksts garantētu to, ka turpmākie projekti — gan tie, kas saistīti ar vienu konkrētu fondu, gan vairākus fondus aptverošie projekti — ir cik vien iespējams iekļaujoši un nediskriminējoši un paver visiem Savienībā dzīvojošajiem cilvēkiem labākas dzīves iespējas, tādējādi padarot mūs par ilgtspējīgu sabiedrību.

GROZĪJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem mazāk labvēlīgajiem reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, kalnu un pierobežu reģioniem.	(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot lauku apvidiem, teritorijām, ko skar rūpniecības restrukturizācija, un reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, kalnu un pierobežu reģioniem.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.	(5)  Ņemot vērā un pilnībā respektējot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā, īpaši pievēršoties sociālās atstumtības un diskriminācijas apkarošanai, un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāizpilda arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi, it īpaši konvencijas 9. pantā noteiktais pienākums nodrošināt pieejamību, rīkojoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Pieejamība personām ar invaliditāti būtu jānodrošina visos ERAF un Kohēzijas fonda finansētajos infrastruktūras projektos, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas izskaust nabadzību, novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju, ievērojot hartas 21. pantu, kas nosaka, ka ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko uzskatu vai jebkādu citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelšanās, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a)  ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāpalīdz Savienībai un tās dalībvalstīm izpildīt apņemšanos sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana.	(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu, piemēram, ESF+, ERAF, Patvēruma un migrācijas fonda utt., sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātei un taisnīgas pienākumu sadales centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta trešo valstu valstspiederīgo ilgtermiņa integrācijas un iekļaušanas sekmēšana.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus stāties pretī jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt augstu drošības līmeni saviem iedzīvotājiem, un lai novērstu radikalizāciju, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz uzturēt drošību apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūru), taču vienlaikus jāizmanto sinerģija un papildināmība ar citām Savienības rīcībpolitikām.	(9)  ERAF būtu jāizmanto marginalizācijas novēršanai un segregācijas izskaušanai, tādējādi sekmējot dalībvalstu un reģionu centienus nodrošināt augstu sabiedrības saliedētības, integrācijas un iekļautības līmeni. Ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz arī uzturēt drošību apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūru).
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a)  Lai efektīvi izskaustu nabadzību un cīnītos pret sociālo atstumtību un segregāciju, ir vajadzīga integrēta pieeja un ir jāplāno un jāīsteno vairākus fondus aptverošas programmas; tādēļ sevišķi svarīga nozīme ir ERAF un Kohēzijas fonda saderībai un papildināmībai ar ESF+ un ELFLA.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.	(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās, tostarp savienojumus starp pilsētām un lauku teritorijām.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētu teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu starp pilsētu un lauku teritorijām. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.	(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās, sociālās un ģeogrāfiskās problēmas, kas skar pilsētu teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu starp pilsētu un lauku teritorijām un saikņu veidošanu ar attāliem salu reģioniem. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā. ERAF un Kohēzijas fondam būtu jārisina arī lauku apvidu specifiskie problēmjautājumi, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošana, vājš darba tirgus, ierobežota piekļuve izglītībai un apmācībai, veselības aprūpes struktūru un sociālo pakalpojumu trūkums, nošķirtība, izolētība un nabadzības un sociālās atstumtības risks.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” (PM Nr. 1):	(a)  “viedāka Eiropa, veicinot iekļaujošas, inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” (PM Nr. 1):
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):	(b)  “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – v punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v)  veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,	(v)  nodrošināt vispārēju ūdens un kanalizācijas pieejamību un veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  “ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību” (PM Nr. 3):	(c)  “ciešāk savienota Eiropa ikvienam, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību” (PM Nr. 3):
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  uzlabot digitālo savienotību,	(i)  uzlabot digitālo savienotību, īpaši pievēršoties visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem mikroreģioniem, lauku apvidiem un nomaļo salu reģioniem,
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii)  attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti,	(iii)  attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, aptverot visus reģionus, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošus reģionus, reģionus ar mazpilsētām un lauku apvidus, kā arī ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti,
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iva punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iva)  veicināt saikni starp pilsētām un laukiem, it īpaši efektīvu un ilgtspējīgu mobilitāti starp pilsētām un lauku apvidiem;
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d)  “sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (PM Nr. 4):	(d)  “nediskriminējoša, iekļaujoša un sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un izskaužot nabadzību un sociālo atstumtību” (PM Nr. 4):
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru,	(i)  uzlabot darba tirgu efektivitāti un iekļaujošo raksturu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru,
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot infrastruktūru,	(ii)  uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot infrastruktūru, it īpaši lauku apvidos,
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii)  palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,	(iii)  palielināt marginalizētu kopienu, piemēram, romu, un citu nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko iekļautību, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiia)  palielināt trešo valstu valstspiederīgo sociāli ekonomisko integrāciju un iekļautību, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru;	(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi augsti kvalitatīvai veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru, īpaši attiecībā uz lauku apvidiem un nelabvēlīgā situācijā esošām sociālajām grupām, piemēram, romiem;
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās,	(i)  veicināt integrētu un iekļaujošu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un sociālo infrastruktūru pilsētu teritorijās,
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.	(ii)  veicināt integrētu un iekļaujošu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un sociālo infrastruktūru, tostarp lauku, piekrastes un nomaļo salu teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  investīcijas piekļuvē pakalpojumiem,	(b)  investīcijas piekļuvē pakalpojumiem, īpaši pievēršoties nelabvēlīgā situācijā esošām, marginalizētām un segregācijai pakļautām sociālajām grupām,
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  No ERAF drīkst atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.	1.  No ERAF drīkst atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu. Integrētā teritoriālā attīstība attiecas ne tikai uz pilsētu teritorijām, bet arī tādām teritorijām kā lielpilsētu rajoni, pilsētu un lauku teritorijas, apakšreģionālās vai pārrobežu teritorijas un izolētas lauku kopienas.
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).	1.  Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām, neizslēdzot arī citas teritorijas (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 1. sleja – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1)  Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas	(1)  Viedāka Eiropa, veicinot iekļaujošas, inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 1. sleja – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2)  Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību	(2)  Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 1. sleja – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību	(3)  Ciešāk savienota Eiropa ikvienam, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 2. sleja – RKI 65
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
RKI 65 – Atjaunoto mājokļu ietilpība – cits	RKI 65 – Atjaunoto mājokļu ietilpība – romi
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 2. sleja – RKI 65.a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atjaunoto mājokļu ietilpība – cits
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 2. sleja – RKI 69
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbalstītās veselības aprūpes infrastruktūras kapacitāte	Atbalstītās veselības aprūpes infrastruktūras kapacitāte – romi
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 2. sleja – RKI 69.a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atbalstītās veselības aprūpes infrastruktūras kapacitāte – cits
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 2. sleja – RKI 70
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbalstītās sociālās infrastruktūras (neskaitot mājokļus) kapacitāte	Atbalstītās sociālās infrastruktūras (neskaitot mājokļus) kapacitāte – romi
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 2. sleja – RKI 70.a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atbalstītās sociālās infrastruktūras (neskaitot mājokļus) kapacitāte – cits
Grozījums Nr.    36 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 3. sleja – RKR 68
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atjaunoto mājokļu izmantojuma līmenis – cits	Atjaunoto mājokļu izmantojuma līmenis – romi
Grozījums Nr.    37 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 3. sleja – RKR 68.a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atjaunoto mājokļu izmantojuma līmenis – cits
Grozījums Nr.    38 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 3. sleja – RKR 72
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Cilvēki, kam ir piekļuve uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem	Cilvēki, kam ir piekļuve uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem – romi
Grozījums Nr.    39 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 3. sleja – RKR 72.a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Cilvēki, kam ir piekļuve uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem – cits
Grozījums Nr.    40 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 3. sleja - RKR 73
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbalstīto veselības aprūpes iestāžu izmantojušo cilvēku skaits gadā	Atbalstītās veselības aprūpes iestādes izmantojušo cilvēku skaits gadā – romi
Grozījums Nr.    41 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 3. sleja – RKR 73.a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atbalstītās veselības aprūpes iestādes izmantojušo cilvēku skaits gadā – cits
Grozījums Nr.    42 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 3. sleja – RKR 74
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbalstīto sociālās aprūpes iestāžu izmantojušo cilvēku skaits gadā	Atbalstītās sociālās aprūpes iestādes izmantojušo cilvēku skaits gadā – romi
Grozījums Nr.    43 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. tabula – 3. sleja – RKR 74.a (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atbalstītās sociālās aprūpes iestādes izmantojušo cilvēku skaits gadā – cits

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds
Atsauces	COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 11.6.2018
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 5.7.2018
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Soraya Post 9.7.2018
Izskatīšana komitejā	10.9.2018	18.10.2018
Pieņemšanas datums	18.10.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 6 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Asim Ademov, Heinz K. Becker, Monika Beňová, Malin Björk, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Frank Engel, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Romeo Franz, Kinga Gál, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Filiz Hyusmenova, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Giancarlo Scottà, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Sergei Stanishev, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lívia Járóka, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Innocenzo Leontini, Ana Miranda, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Barbara Spinelli, Jaromír Štětina
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivan Štefanec

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

36	+
ALDE	Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz
EFDD	Laura Ferrara
GUE/NGL	Malin Björk, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat
PPE	Asim Ademov, Heinz K. Becker, Rachida Dati, Frank Engel, Monika Hohlmeier, Lívia Járóka, Barbara Kudrycka, Innocenzo Leontini, Csaba Sógor, Ivan Štefanec, Traian Ungureanu
S&D	Monika Beňová, Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Sylvie Guillaume, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Birgit Sippel, Sergei Stanishev, Josef Weidenholzer
VERTS/ALE	Romeo Franz, Ana Miranda, Bodil Valero

6	-
ECR	Branislav Škripek, Kristina Winberg
ENF	Giancarlo Scottà, Auke Zijlstra
PPE	Kinga Gál, Jaromír Štětina

1	0
PPE	Tomáš Zdechovský

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds
Atsauces	COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	30.5.2018
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 11.6.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 11.6.2018	CONT 5.7.2018	EMPL 11.6.2018	ENVI 11.6.2018
	ITRE 11.6.2018	TRAN 11.6.2018	AGRI 11.6.2018	PECH 5.7.2018
	CULT 11.6.2018	LIBE 5.7.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	EMPL 14.6.2018	ITRE 21.11.2018	PECH 20.6.2018
Referenti        Iecelšanas datums	Andrea Cozzolino 20.6.2018
Izskatīšana komitejā	20.6.2018	3.9.2018	15.10.2018	3.12.2018
Pieņemšanas datums	14.2.2019
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 3 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, John Flack, Iratxe García Pérez, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Sławomir Kłosowski, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Martina Anderson, Raffaele Fitto, Elsi Katainen, Ivana Maletić, Bronis Ropė, Davor Škrlec, Maria Gabriela Zoană
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anna Hedh
Iesniegšanas datums	27.2.2019

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28	+
ALDE	Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Iskra Mihaylova
ECR	John Flack, Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić
PPE	Pascal Arimont, Franc Bogovič, Tamás Deutsch, Krzysztof Hetman, Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso
S&D	Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan, Maria Gabriela Zoană

3	-
ALDE	Matthijs van Miltenburg
VERTS/ALE	Bronis Ropė, Davor Škrlec

3	0
EFDD	Rosa D'Amato
GUE/NGL	Martina Anderson, Martina Michels

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas