ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Jean-Marie Le Pen imunitāti
6.3.2019 - (2018/2247(IMM))
Juridiskā komiteja
Referents: Kostas Chrysogonos
EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par pieprasījumu atcelt Jean-Marie Le Pen imunitāti
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā pieprasījumu atcelt Jean-Marie Le Pen imunitāti, kuru, pamatojoties uz Parīzes Apelācijas tiesas ģenerālprokurora pieprasījumu, 2018. gada 5. septembrī iesniedza Francijas Republikas Tieslietu ministrija un par kuru paziņoja plenārsēdē 2018. gada 12. novembrī, un kurš ir saistīts ar lietu, ko izskata izmeklēšanas tiesneši saistībā ar tiesas izmeklēšanu par inkriminētiem nodarījumiem, kas izpaužas uzticēšanās ļaunprātīgā izmantošanā, noklusēšanā par uzticēšanās ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanā organizēta grupā, viltošanā un viltotu dokumentu izmantošanā, slēptā darbā, ko veic slēpti darbinieki, saistībā ar asistentu nodarbināšanas noteikumiem,
– pēc Jean-François Jalkh, kurš aizstāj Jean-Marie Le Pen, uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,
– ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu[1],
– ņemot vērā Francijas Republikas Konstitūcijas 26. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0167/2019),
Α. tā kā Parīzes reģionālās tiesas izmeklēšanas tiesneši ir pieprasījuši atcelt Jean-Marie Le Pen deputāta imunitāti, lai nopratinātu viņu saistībā ar inkriminētajiem noziedzīgiem nodarījumiem;
Β. tā kā pieprasījums atcelt Jean-Marie Le Pen imunitāti attiecas uz iespējamiem nodarījumiem, kas izpaužas uzticēšanās ļaunprātīgā izmantošanā, noklusēšanā par uzticēšanās ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanā organizēta grupā, viltošanā un viltotu dokumentu izmantošanā, slēptā darbā, ko veic slēpti darbinieki, attiecībā uz partijas Front National EP deputātu palīgu nodarbinātības nosacījumiem;
C. tā kā izmeklēšana tiesu iestādēs tika uzsākta 2016. gada 5. decembrī pēc iepriekšējās izmeklēšanas, kuru uzsāka 2015. gada 9. martā pēc toreizējā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja paustajām apsūdzībām attiecībā uz dažiem Eiropas Parlamenta deputātu palīgiem, kas ir saistīti ar partiju Front National,
D. tā kā 2016. gada februārī, veicot kratīšanu partijas Front National mītnēs, Front National kasiera birojā tika izņemti virkne dokumentu, no kuriem varēja secināt par šīs partijas vēlmi panākt „ietaupījumus”, balstoties uz to, ka Eiropas Parlaments izmaksā algas šīs partijas darbiniekiem kā Parlamenta deputātu palīgiem;
E. tā kā partijas Front National štatu sarakstā, kas publicēts 2015. gada februārī, ir uzskaitīti tikai 15 EP deputāti (no pavisam 23 deputātiem), 21 vietējo deputātu palīgs un 5 akreditētie deputātu palīgi (no pavisam 54 palīgiem); tā kā vairāki deputātu palīgi paziņoja, ka viņu nodarbinātības vieta bija partijas Front National galvenā mītne Nanterre pilsētā, dažos gadījumos norādot, ka viņi tur strādāja pilnu darba laiku, kaut arī dzīvoja 120–945 km attālumā no deklarētās nodarbinātības vietas; tā kā šajā izmeklēšanas posmā atklājās, ka 8 deputātu palīgi faktiski neveica nevienu parlamentārās palīdzības darbu vai tas veidoja tikai ļoti nelielu daļu no viņu vispārējiem darba pienākumiem;
F. tā kā izmeklēšanas gaitā papildus tam atklājās trīs apstākļi, kas liek domāt, ka attiecīgie palīgi diezin vai patiešām pildīja ar Eiropas Parlamentu saistītus uzdevumus, jo īpaši:
– EP deputātu palīgu darba līgumi ir noslēgti starp diviem darba līgumiem ar partiju Front National,
– EP deputātu palīgu darba līgumi ar Eiropas Parlamentu un partiju Front National ir spēkā vienu un to pašu termiņu,
– ar partiju Front National noslēgto darba līgumu termiņš uzreiz seko ar Eiropas Parlamentu noslēgto EP deputāta palīgu darba līgumu termiņam;
G. tā kā izmeklēšanā tika atklāts, ka, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, Jean-Marie Le Pen 2011. gadā nodarbināja kādu deputāta palīgu, bet attiecīgais deputāta palīgs paskaidroja izmeklētājiem, ka viņš attiecīgajā laikposmā ir strādājis pie cita EP deputāta vēlēšanu kampaņas; tā kā Jean-Marie Le Pen ir organizējis deputātu palīgu algas trīs citiem cilvēkiem, lai gan viņi šajā statusā nav veikuši gandrīz nekādu darbu;
H. tā kā izmeklēšanā tika arī atklāts, ka, pildot Front National priekšsēdētāja pienākumus, inkriminēto nodarījumu izdarīšanas laikā viņš izveidoja sistēmu, ko atklāja Eiropas Parlaments un ar kuras starpniecību ES līdzekļi tika izmantoti, lai maksātu dažiem partijas Front National darbiniekiem, slēdzot Parlamenta darba līgumus ar personām, kuras patiesībā strādāja partijā, tādējādi pārkāpjot spēkā esošos ES noteikumus;
I. tā kā izmeklēšanas tiesneši uzskata, ka ir nepieciešams nopratināt Jean-Marie Le Pen;
J. tā kā Jean-Marie Le Pen, atsaucoties uz savu deputāta imunitāti, ir atteicies ierasties saskaņā ar pavēstēm, ko viņš no izmeklētājiem saņēma 2018. gada 21. jūnijā, un tieši tāpat viņš ir rīkojies, kad saņēma pavēstes no izmeklēšanas tiesnešiem 2018. gada jūlijā;
K. tā kā, lai veiktu Jean-Marie Le Pen nopratināšanu saistībā ar apsūdzībām, kas izvirzītas pret viņu, kompetentā iestāde ir iesniegusi pieteikumu par viņa imunitātes atcelšanu;
L. tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir tāda pati imunitāte, kādu piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;
M. tā kā Francijas Konstitūcijas 26. pantā ir noteikts: „Nevienu deputātu, kurš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu vai citu nozīmīgu pārkāpumu, nedrīkst nedz apcietināt, nedz viņam piemērot citus drošības līdzekļus, kas paredz brīvības atņemšanu vai ierobežošanu, ja nav saņemta tās palātas prezidija atļauja, kuras deputāts viņš ir. Šāda atļauja nav vajadzīga gadījumos, kad deputāts tiek aizturēts smaga nozieguma vai cita nozīmīga pārkāpuma izdarīšanas brīdī un vietā (flagrante delicto) vai kad spēkā ir stājies galīgs, notiesājošs spriedums”;
N. tā kā nav nekādu pierādījumu un iemeslu aizdomām par fumus persecutionis;
1. nolemj atcelt Jean-Marie Le Pen imunitāti;
2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Francijas Republikas Tieslietu ministram un Jean-Marie Le Pen.
- [1] Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
4.3.2019 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
8 1 1 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Joëlle Bergeron, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Mady Delvaux, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Pavel Svoboda, Tadeusz Zwiefka |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Philippe Loiseau, Virginie Rozière, Tiemo Wölken |
||||