ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par regulējumu izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai

13.3.2019 - (COM(2018)0353 – C8-0207/2018 – 2018/0178(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referenti: Bas Eickhout, Sirpa Pietikäinen
(Procedūra ar apvienotajām komitejām — Reglamenta 55. pants)

Procedūra : 2018/0178(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0175/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0175/2019

Debates :

PV 28/03/2019 - 6
CRE 28/03/2019 - 6

Balsojumi :

PV 28/03/2019 - 8.7

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0325

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par regulējumu izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai

(COM(2018)0353 – C8-0207/2018 – 2018/0178(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0353),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0207/2018),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu[1],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0175/2019),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Komisija 2018. gada martā publicēja Rīcības plānu: igtspējīgas izaugsmes finansēšana²⁵, tajā nosakot vērienīgu un visaptverošu stratēģiju ilgtspējīgam finansējumam. Viens no mērķiem, kas noteikts šajā rīcības plānā, ir pārorientēt kapitāla plūsmas ilgtspējīgam ieguldījumam, lai sasniegtu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Vienotas klasifikācijas sistēmas izveide ilgtspējīgām darbībām ir svarīgākā un neatliekamākā rīcības plānā paredzētā rīcība. Rīcības plānā atzīts, ka tam, lai kapitāla plūsmas pārvirzītu ilgtspējīgākām darbībām, pamatā jābūt kopīgai izpratnei par to, ko nozīmē “ilgtspējīgs”. Pirmkārt, skaidriem norādījumiem par darbībām, kas sekmē vides mērķu sasniegšanu, būtu jāpalīdz informēt ieguldītājus par ieguldījumiem, no kuriem tiek finansētas ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības. Turpmākus norādījumus par darbībām, kas sekmē citus ilgtspējas mērķus, tajā skaitā sociālos mērķus, var izstrādāt vēlākā posmā.	(6) Komisija 2018. gada martā publicēja Rīcības plānu: igtspējīgas izaugsmes finansēšana²⁵, tajā nosakot vērienīgu un visaptverošu stratēģiju ilgtspējīgam finansējumam. Viens no mērķiem, kas noteikts šajā rīcības plānā, ir pārorientēt kapitāla plūsmas ilgtspējīgam ieguldījumam, lai sasniegtu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Vienotas klasifikācijas sistēmas un oglekļa dioksīda pēdas nospieduma novērtēšanas rādītāju izveide ilgtspējīgām darbībām ir svarīgākā un neatliekamākā rīcības plānā paredzētā rīcība. Rīcības plānā atzīts, ka tam, lai kapitāla plūsmas pārvirzītu ilgtspējīgākām darbībām, pamatā jābūt kopīgai izpratnei par to, ko nozīmē “ilgtspējīgs”. Pirmkārt, skaidriem norādījumiem par darbībām, kas sekmē vides mērķu sasniegšanu, būtu jāpalīdz informēt ieguldītājus par ieguldījumiem, no kuriem tiek finansētas ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības. Turpmākus norādījumus par darbībām, kas sekmē citus ilgtspējas mērķus, tajā skaitā sociālos mērķus, var izstrādāt vēlākā posmā.
_________________	_________________
²⁵ COM(2018) 97 final.	²⁵ COM(2018) 97 final.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Atzīstot, cik steidzami ir jārisina jautājumi saistībā ar klimata pārmaiņām, tomēr jāņem vērā, ka šaura koncentrēšanās uz oglekļa emisiju jautājumiem varētu radīt negatīvu ietekmi, jo ieguldījumi tiktu novirzītu uz tādiem mērķiem, kas saistīti ar citiem vides riskiem. Tādēļ ir jāievieš pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka saimnieciskās darbības nekaitē citiem vides mērķiem, piemēram, bioloģiskajai daudzveidībai un energoefektivitātei. Ieguldītājiem vajadzīga salīdzināma un visaptveroša informācija par vides riskiem un to ietekmi, lai novērtētu to portfeļus, raugoties ne tikai no oglekļa emisiju ietekmes viedokļa.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b) Ņemot vērā to, ka vairākās savstarpēji saistītās vides degradācijas un resursu pārmērīga patēriņa jomās ir steidzami jārīkojas, ir jāpiemēro sistēmiska pieeja eksponenciāli pieaugošo negatīvo tendenču novēršanai, piemēram, attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, resursu pārmērīgo globālo patēriņu, jauniem apdraudējumiem, tostarp bīstamām ķīmiskām vielām un to sajaukumiem, uztura nepietiekamību, klimata pārmaiņām, ozona noārdīšanos, okeānu paskābināšanos, saldūdens izsīkšanu un zemes sistēmas maiņu. Līdz ar to ir nepieciešams, lai veicamie pasākumi būtu uz nākotni vērsti un gaidāmajām problēmām atbilstīgā mērogā. Šo problēmu mērogs prasa holistisku un vērienīgu pieeju un stingri piemērotu piesardzības principu.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. maija patstāvīgajā ziņojumā par ilgtspējīgām finansēm ir noteikti būtiski ilgtspējas rādītāju un taksonomijas elementi kā stimuls ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Būtu jānodrošina konsekvence starp atbilstīgajiem tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Problēmas mērogs paredz visu finanšu sistēmu pakāpeniski pārvietot, lai atbalstītu ekonomikas spēju darboties ilgtspējīgi. Šajā nolūkā ir nepieciešams integrēt ilgtspējīgu finansējumu visās pamatjomās, un ietekme uz ilgtspējību ir jāņem vērā attiecībā uz finanšu produktiem un pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Tādu finanšu produktu piedāvāšana, kas īsteno ekoloģiski ilgtspējīgus mērķus, ir efektīvs veids, kā privātos ieguldījumus novirzīt ilgtspējīgām darbībām. Mērķis, nosakot valstu prasības finanšu produktu un uzņēmumu obligāciju kā ilgtspējīgu ieguldījumu tirgošanai, jo īpaši prasības, kas noteiktas, lai ļautu attiecīgajiem tirgus dalībniekiem izmantot valstu marķējumu, ir veicināt ieguldītāju uzticību, radīt pamanāmību un novērst bažas par “zaļo tukšvārdību”. Par zaļo tukšvārdību sauc negodīgas konkurences priekšrocības gūšanas praksi, tirgojot finanšu produktu kā videi draudzīgu, kaut gan patiesībā tas neatbilst vides pamatstandartiem. Pašlaik dažās dalībvalstīs ir ieviestas marķēšanas sistēmas. Tās veidotas, balstoties uz dažādām taksonomijām, kas klasificē ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības. Ņemot vērā politiskās saistības atbilstoši Parīzes nolīgumam un Savienības līmenī, visticamāk, arvien vairāk dalībvalstu izveidos marķējuma sistēmas vai citas prasības tirgus dalībniekiem, lai to finanšu produktus vai uzņēmumu obligācijas tirgotu kā ekoloģiski ilgtspējīgus. Tādējādi dalībvalstis izmantotu pašas savu nacionālo taksonomiju, lai noteiktu, kuri ieguldījumi uzskatāmi par ilgtspējīgiem. Ja šādas valstu prasības pamatojas uz dažādiem kritērijiem, kuriem atbilstīgi saimnieciskās darbības uzskatāmas par ekoloģiski ilgtspējīgām, tiks mazināta ieguldītāju vēlme veikt pārrobežu ieguldījumus, jo ir apgrūtināta iespēja salīdzināt dažādās ieguldījumu iespējas. Turklāt ekonomikas dalībniekiem, kas vēlas piesaistīt ieguldījumus no visas Savienības, dažādajās dalībvalstīs būtu jāatbilst dažādiem kritērijiem, lai viņu darbības varētu uzskatīt par ekoloģiski ilgtspējīgām dažādo marķējumu nolūkā. Vienotu kritēriju trūkums tādējādi palielinās izmaksas un radīs būtisku traucēkli ekonomikas dalībniekiem, radot kavēkli ilgtspējīgiem ieguldījumiem piekļūt pārrobežu kapitāla tirgum. Sagaidāms, ka aizvien pieaugs šķēršļi, lai piekļūtu pārrobežu kapitāla tirgum līdzekļu iegūšanai ilgtspējīgiem projektiem. Tāpēc kritēriji, lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir ekoloģiski ilgtspējīga, būtu jāsaskaņo Savienības līmenī, lai novērstu šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un kavētu to rašanos nākotnē. Pateicoties šādai saskaņošanai, ekonomikas dalībniekiem būs vieglāk iegūt līdzekļus savām zaļajām pārrobežu darbībām, jo viņu saimnieciskās darbības varēs salīdzināt ar vienotiem kritērijiem, lai izvēlētos kā pamatā esošos aktīvus ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tādējādi tas atvieglos ieguldījumu piesaisti pāri robežām Savienības ietvaros.	(9) Tādu finanšu produktu piedāvāšana, kas īsteno vides ziņā ilgtspējīgus mērķus, ir efektīvs veids, kā privātos ieguldījumus pakāpeniski pārnest no videi kaitīgām darbībām uz ilgtspējīgākām darbībām. Mērķis, nosakot valstu prasības finanšu produktu, pakalpojumu un uzņēmumu obligāciju kā ilgtspējīgu ieguldījumu tirgošanai, kā definēts šajā regulā, jo īpaši prasības, kas noteiktas, lai ļautu attiecīgajiem tirgus dalībniekiem izmantot valstu marķējumu, ir veicināt ieguldītāju uzticību un izpratni par riskiem, radīt pamanāmību un novērst bažas par “zaļo tukšvārdību”. Par zaļo tukšvārdību sauc negodīgas konkurences priekšrocības gūšanas praksi, tirgojot finanšu produktu kā videi draudzīgu, kaut gan patiesībā tas neatbilst vides pamatstandartiem. Pašlaik dažās dalībvalstīs ir ieviestas marķēšanas sistēmas. Tās veidotas, balstoties uz dažādām taksonomijām, kas klasificē vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības. Ņemot vērā politiskās saistības atbilstoši Parīzes nolīgumam un Savienības līmenī, visticamāk, arvien vairāk dalībvalstu izveidos marķējuma sistēmas vai citas prasības tirgus dalībniekiem, lai to finanšu produktus vai uzņēmumu obligācijas tirgotu kā vides ziņā ilgtspējīgus. Tādējādi dalībvalstis izmantotu pašas savu nacionālo taksonomiju, lai noteiktu, kuri ieguldījumi uzskatāmi par ilgtspējīgiem. Ja šādas valstu prasības pamatojas uz dažādiem kritērijiem un indikatoriem, kuriem atbilstīgi saimnieciskās darbības uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām, tiks mazināta ieguldītāju vēlme veikt pārrobežu ieguldījumus, jo ir apgrūtināta iespēja salīdzināt dažādās ieguldījumu iespējas. Turklāt ekonomikas dalībniekiem, kas vēlas piesaistīt ieguldījumus no visas Savienības, dažādajās dalībvalstīs būtu jāatbilst dažādiem kritērijiem, lai viņu darbības varētu uzskatīt par vides ziņā ilgtspējīgām dažādo marķējumu nolūkā. Vienotu kritēriju un indikatoru trūkums novirzīs ieguldījumus videi neefektīvā un dažos gadījumos neproduktīvā veidā, kā arī novedīs pie nesasniegtiem mērķiem vides un ilgtspējas jomā. To trūkums tādējādi palielinās izmaksas un radīs būtisku traucēkli ekonomikas dalībniekiem, radot kavēkli ilgtspējīgiem ieguldījumiem piekļūt pārrobežu kapitāla tirgiem. Sagaidāms, ka aizvien pieaugs šķēršļi, lai piekļūtu pārrobežu kapitāla tirgiem līdzekļu iegūšanai ilgtspējīgiem projektiem. Tāpēc kritēriji un indikatori, lai noteiktu saimnieciskā darbības ilgtspējības pakāpi, būtu Savienības līmenī pakāpeniski jāsaskaņo, lai novērstu šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un kavētu to rašanos nākotnē. Pateicoties informācijas, rādītāju un kritēriju saskaņošanai, ekonomikas dalībniekiem būs vieglāk iegūt līdzekļus savām vides ziņā ilgtspējīgām pārrobežu darbībām, jo viņu saimnieciskās darbības varēs salīdzināt ar vienotiem kritērijiem un indikatoriem, lai izvēlētos kā pamatā esošos aktīvus vides ziņā ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tādējādi tas atvieglos ieguldījumu piesaisti pāri robežām Savienības ietvaros.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Lai Savienība izpildītu savas saistības vides un klimata jomā, ir jāmobilizē privātie ieguldījumi. Tā sasniegšanai ir nepieciešama ilgtermiņa plānošana, kā arī regulatīva stabilitāte un prognozējamība ieguldītājiem. Tādēļ, lai garantētu saskaņotu politikas sistēmu ilgtspējīgiem ieguldījumiem, ir svarīgi, ka šīs regulas noteikumi ir pamatoti ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Turklāt, ja tirgus dalībnieki nesniedz nekādus paskaidrojumus ieguldītājiem par to, kā darbības, kurās viņi iegulda, sekmē vides mērķu sasniegšanu, vai ja viņi savos paskaidrojumos par to, kas ir “ilgtspējīga” saimnieciskā darbība, izmanto citus jēdzienus, ieguldītājiem šķitīs neproporcionāli apgrūtinoši pārbaudīt un salīdzināt šos dažādos finanšu produktus. Ir konstatēts, ka tas mazina ieguldītāju vēlmi veikt ieguldījumus zaļos finanšu produktos. Turklāt ieguldītāju uzticības trūkumam ir būtiska negatīva ietekme uz ilgtspējīgu ieguldījumu tirgu. Ir pierādīts arī, ka valstu noteikumi vai tirgū balstītas iniciatīvas, kas īstenotas, lai risinātu šo jautājumu valstu robežās, novedīs pie iekšējā tirgus sadrumstalotības. Ja finanšu tirgus dalībnieki atklās informāciju par to, kā finanšu produkti, ko viņi pozicionē kā videi draudzīgus, atbilst vides mērķiem un viņi šādas informācijas atklāšanai izmantos visā Savienībā kopējus kritērijus attiecībā uz to, kas ir ekoloģiski ilgtspējīga saimnieciska darbība, tas palīdzēs ieguldītājiem salīdzināt videi draudzīgas ieguldījuma iespējas pāri robežām. Ieguldītāji veiks ieguldījumus zaļos finanšu produktos ar augstāku uzticamību visā Savienībā, tādējādi uzlabojot iekšējā tirgus darbību.	(10) Turklāt, ja tirgus dalībnieki neatklāj ieguldītājiem to, kā darbības, kurās viņi iegulda negatīvi vai pozitīvi ietekmē vides mērķu sasniegšanu, vai ja viņi savos paskaidrojumos par saimnieciskās darbības vides ilgtspējas pakāpi, izmanto citus rādītājus un kritērijus, ieguldītājiem būs nesamērīgi apgrūtinoši pārbaudīt un salīdzināt dažādos finanšu produktus. Ir konstatēts, ka tas mazina ieguldītāju vēlmi veikt ieguldījumus ilgtspējīgos finanšu produktos. Turklāt ieguldītāju uzticības trūkumam ir būtiska negatīva ietekme uz ilgtspējīgu ieguldījumu tirgu. Ir pierādīts arī, ka valstu noteikumi vai tirgū balstītas iniciatīvas, kas īstenotas, lai risinātu šo jautājumu valstu robežās, novedīs pie iekšējā tirgus sadrumstalotības. Ja finanšu tirgus dalībnieki atklās informāciju par to, kā finanšu produkti, ko viņi pozicionē kā videi draudzīgus, atbilst vides mērķiem un viņi šādas informācijas atklāšanai izmantos visā Savienībā kopējus kritērijus attiecībā uz to, kas ir ekoloģiski ilgtspējīga saimnieciska darbība, tas palīdzēs ieguldītājiem salīdzināt ieguldījuma iespēju ietekmi uz vidi pāri robežām un stimulēs ieguldījumu saņēmēju uzņēmumus padarīt savus darījumdarbības modeļus ilgtspējīgākus. Ieguldītāji veiks ieguldījumus zaļos finanšu produktos ar augstāku uzticamību visā Savienībā, tādējādi uzlabojot iekšējā tirgus darbību.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Lai nodrošinātu būtisku vides ilgtspējas un plašākas ilgtspējas ietekmi, samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu finanšu tirgu dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām un veicinātu Eiropas finanšu tirgu izaugsmi, finansējot ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, taksonomijas pamatā vajadzētu būt saskaņotiem, salīdzināmiem un vienotiem kritērijiem un indikatoriem, tostarp vismaz aprites ekonomikas indikatoriem. Minētie indikatori būtu jāsaskaņo ar vienotu aprites cikla novērtēšanas metodiku, un tie būtu jāpiemēro visās Savienības regulatīvajās iniciatīvās. Tiem vajadzētu būt par pamatu saimnieciskās darbības un ieguldījumu riska novērtējumam un ietekmes uz vidi novērtējumam. Nedrīkstētu pieļaut nekādu regulējuma pārklāšanos, kas nebūtu saskaņā ar labāka regulējuma principiem un ko nepiemērotu samērīgi, un saskaņā ar mērķi izveidot konsekventu terminoloģiju un skaidru tiesisko regulējumu. Būtu jāizvairās arī no nevajadzīga sloga, kas rodas gan iestādēm, gan finanšu iestādēm. Šajā pašā nolūkā pirms taksonomijas un piemērojamo kritēriju stāšanās spēkā būtu skaidri jānosaka tehnisko pārbaudes kritēriju joma un izmantošana, kā arī saikne ar citām iniciatīvām. Saskaņotu kritēriju noteikšanai ekoloģiski ilgtspējīgām darbībām būtu jāņem vērā dalībvalstu kompetences dažādās politikas jomās. Šīs regulas prasības būtu proporcionāli jāpiemēro mazām un nesarežģītām iestādēm, kā noteikts šajā regulā.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10b) Būtu jāsaskaņo rādītāji, kuru pamatā ir jau paveiktais, piemēram, cita starpā Komisijas, Eiropas Vides aģentūras un ESAO darbs, un tajos jāietver ietekme uz CO₂ un citām emisijām, bioloģisko daudzveidību, atkritumu radīšanu, enerģijas un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, izejvielām, ūdeni un tiešo un netiešo zemes izmantošanu, kā noteikts Komisijas aprites ekonomikas uzraudzības sistēmā (COM/2018/0029 final), ES rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku (COM/2015/0614 final) un Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcijā par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku (2014/2208(INI)). Turklāt rādītāji būtu jāizstrādā, ņemot vērā arī Eiropas Komisijas Atbalsta aprites ekonomikas finansējumam ekspertu grupas ieteikumus. Komisijai būtu jānovērtē, kā integrēt šīs ekspertu grupas darbu ar TEG. Rādītājos būtu jāņem vērā starptautiski atzīti ilgtspējas standarti.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai novērstu pastāvošos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un nepieļautu šo šķēršļu rašanos nākotnē, dalībvalstīm būtu jāizmanto kopējs ekoloģiski ilgtspējīga ieguldījuma jēdziens, izveidojot prasības tirgus dalībniekiem tādu finanšu produktu vai uzņēmumu obligāciju marķēšanai, kas tiek tirgoti kā ekoloģiski ilgtspējīgi valsts līmenī. Šo pašu iemeslu dēļ fondu pārvaldniekiem un institucionālajiem ieguldītājiem, kas sevi uzskata par vides mērķu ievērotājiem, atklājot informāciju par šo mērķu sasniegšanu, būtu jāizmanto tas pats ekoloģiski ilgtspējīga ieguldījuma jēdziens.	(11) Lai novērstu pastāvošos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un nepieļautu šo šķēršļu rašanos nākotnē, dalībvalstīm un Savienībai būtu jāizmanto kopējs ieguldījumu vides ilgtspējas pakāpes jēdziens, izveidojot prasības tirgus dalībniekiem tādu finanšu produktu, pakalpojumu vai uzņēmumu obligāciju marķēšanai, kas tiek tirgoti kā vides ziņā ilgtspējīgi valsts līmenī. Šo pašu iemeslu dēļ fondu pārvaldniekiem un institucionālajiem ieguldītājiem, kas sevi uzskata par vides mērķu ievērotājiem, atklājot informāciju par šo mērķu sasniegšanu, būtu jāizmanto tas pats vides ziņā ilgtspējīga ieguldījuma jēdziens un tie paši indikatori, rādītāji un kritēriji, kā aprēķinot ietekmi uz vidi.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Kritēriju noteikšana ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām var mudināt firmas brīvprātīgi savās tīmekļa vietnēs atklāt informāciju par ekoloģiski ilgtspējīgajām saimnieciskām darbībām, ko tās veic. Šī informācija ne tikai palīdzēs attiecīgajiem finanšu tirgus dalībniekiem viegli noteikt, kuras firmas veic ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskas darbības, bet arī atvieglos šīm firmām līdzekļu iegūšanu savām zaļajām darbībām.	(12) Informācija par darbību ietekmi uz vidi palīdzēs attiecīgajiem finanšu tirgu dalībniekiem ne vien viegli konstatēt un noteikt uzņēmumu veikto saimniecisko darbību vides ilgtspējas pakāpi, bet arī uzņēmumiem palielināt finansējumu.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Savienības klasifikācijai ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām būtu jāļauj izstrādāt Savienības nākotnes politiku, tajā skaitā Savienības mēroga standartus ekoloģiski ilgtspējīgiem finanšu produktiem, un visbeidzot arī marķējumu izveidi, kas oficiāli atzīst atbilstību šiem standartiem visā Savienībā. Vienotas juridiskās prasības, kā uzskatīt ieguldījumus par ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem, balstoties uz vienotiem kritērijiem ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, ir nepieciešamas kā atsauce Savienības nākamiem tiesību aktiem, kas ļauj sekmēt šos ieguldījumus.	(13) Savienības mēroga indikatoriem, kas ir svarīgi saimniecisko darbību ietekmes uz vidi noteikšanai, būtu jāļauj izstrādāt Savienības turpmākos politikas virzienus un stratēģijas, tajā skaitā Savienības mēroga standartus vides ziņā ilgtspējīgiem finanšu produktiem, un visbeidzot arī marķējumu, kas oficiāli atzīst atbilstību šiem standartiem visā Savienībā, kā arī tiem vajadzētu būt par pamatu citiem ekonomiskiem, regulatīviem un prudenciāliem pasākumiem. Attiecībā uz turpmākiem Savienības tiesību aktiem, kuru mērķis ir veicināt pāreju no videi kaitīgiem ieguldījumiem uz ieguldījumiem ar pozitīvu ietekmi ir nepieciešamas vienotas juridiskās prasības, lai ņemtu vērā ieguldījumu vides ilgtspējas pakāpi, pamatojoties uz vienotiem kritērijiem ekonomisko darbību vides ilgtspējas pakāpes noteikšanai un kopējiem indikatoriem ieguldījumu ietekmes uz vidi novērtēšanai.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Saistībā ar IAM sasniegšanu Savienībā tādas politikas izvēles kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda radīšana ir sevi pierādījušas kā efektīvas, sekmējot privātu ieguldījumu novirzīšanu ilgstpējīgiem ieguldījumiem līdz ar publiskajiem izdevumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/1017²⁷ precizēta 40 % klimata ieguldījumu mērķis infrastruktūras un inovācijas projektos Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros. Kopēji kritēriji saimniecisko darbību ilgtspējai varētu būt pamatā līdzīgām Savienības nākotnes iniciatīvām, atbalstot ieguldījumus, kas ievēro ar klimatu saistītus vai citus vides mērķus.	(14) Saistībā ar IAM sasniegšanu Savienībā tādas politikas izvēles kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda radīšana varētu būt efektīvas, sekmējot privātu ieguldījumu mobilizēšanu un novirzīšanu ilgstpējīgiem ieguldījumiem līdz ar publiskajiem izdevumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/1017²⁷ precizēta 40 % horizontālo klimata ieguldījumu mērķis infrastruktūras un inovācijas projektos Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros. Kopēji kritēriji saimniecisko darbību ilgtspējai un kopēji indikatori ietekmes uz vidi novērtēšanai var būt pamatā līdzīgām Savienības nākotnes iniciatīvām, mobilizējot ieguldījumus, kas ievēro ar klimatu saistītus vai citus vides mērķus.
__________________	__________________
²⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regula (ES) 2017/2396, ar ko Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 groza attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī minētā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (OV L 345, 27.12.2017., 34. lpp.).	²⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regula (ES) 2017/2396, ar ko Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 groza attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī minētā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (OV L 345, 27.12.2017., 34. lpp.).
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai izvairītos no tirgus sadrumstalotības, kā arī no kaitējuma patērētāju interesēm atšķirīgu ekoloģiski ilgtspējīgu saimniecisko darbību jēdzienu dēļ, valstu prasībām, kam tirgus dalībniekiem būtu jāatbilst, kad viņi vēlas tirgot finanšu produktus vai uzņēmumu obligācijas kā ekoloģiski ilgtspējīgus, vajadzētu būt balstītām uz vienotiem kritērijiem ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām. Šo tirgus dalībnieku vidū ir finanšu tirgus dalībnieki, kas piedāvā “zaļus” finanšu produktus, un nefinanšu uzņēmumi, kas emitē “zaļas” uzņēmumu obligācijas.	(15) Lai izvairītos no tirgus sadrumstalotības, kā arī no kaitējuma patērētāju interesēm, ko izraisītu atšķirīgi jēdzieni par saimniecisko darbību vides ilgtspējas pakāpi, valstu prasībām, kam tirgus dalībniekiem būtu jāatbilst, kad viņi vēlas tirgot finanšu produktus vai uzņēmumu obligācijas, kā definēts šajā regulā, kā vides ziņā ilgtspējīgus, vajadzētu būt balstītām uz vienotiem kritērijiem vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām. Šo tirgus dalībnieku vidū ir finanšu tirgus dalībnieki, kas piedāvā ilgtspējīgus finanšu produktus vai pakalpojumus, un nefinanšu uzņēmumi, kas emitē ilgtspējīgas uzņēmumu obligācijas.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Lai izvairītos no informācijas atklāšanas pienākuma apiešanas, šis pienākums būtu jāpiemēro arī tad, ja finanšu produkti tiek piedāvāti kā tādi, kam ir līdzīgas iezīmes kā ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem, tajā skaitā arī tādi, kuru mērķis ir vides aizsardzība plašā nozīmē. Finanšu tirgus dalībniekiem nevajadzētu būt pienākumam ieguldīt vienīgi ekoloģiski ilgtspējīgās saimnieciskajās darbībās, kas noteiktas saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. Viņi būtu jāmudina informēt Komisiju, ja viņi uzskata, ka saimnieciskā darbība, kas neatbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem vai kam šādi kritēriji vēl nav izveidoti, būtu jāuzskata par ekoloģiski ilgtspējīgu, lai palīdzētu Komisijai izvērtēt tehniskās pārbaudes kritēriju papildināšanas vai atjaunināšanas piemērotību.	(17) Lai izvairītos no informācijas atklāšanas pienākuma apiešanas, šis pienākums būtu jāpiemēro arī visiem finanšu produktiem, kuri tiek piedāvāti kā tādi, kam ir līdzīgas iezīmes kā ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem, tajā skaitā arī tādi, kuru mērķis ir vides aizsardzība plašā nozīmē. Finanšu tirgus dalībniekiem nevajadzētu būt pienākumam ieguldīt vienīgi ekoloģiski ilgtspējīgās saimnieciskajās darbībās, kas noteiktas saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. Būtu jāmudina finanšu tirgus dalībnieki un citi dalībnieki informēt Komisiju, ja viņi uzskata, ka tehniskie pārbaudes kritēriji, kas attiecas uz viņu finansētajām darbībām, vēl nav izveidoti, un tādēļ viņu finanšu produktus būtu jāuzskata par vides ziņā ilgtspējīgu, lai palīdzētu Komisijai izvērtēt tehniskās pārbaudes kritēriju papildināšanas vai atjaunināšanas piemērotību.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir ekoloģiski ilgtspējīga, būtu jāizstrādā izsmeļošs vides mērķu saraksts.	(18) Lai noteiktu saimnieciskās darbības vides ilgtspējas pakāpi, būtu jāizstrādā izsmeļošs vides mērķu saraksts, pamatojoties uz rādītājiem, ar kuriem mēra ietekmi uz vidi, ņemot vērā tā ietekmi uz visu rūpniecisko vērtību ķēdi un nodrošinot saskaņotību ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Tīras enerģijas paketi.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Attiecībā uz katru vides mērķi būtu jānosaka vienoti kritēriji tam, kad var uzskatīt, ka saimnieciskās darbības būtiski sekmē šā mērķa sasniegšanu. Vienam vienoto kritēriju elementam vajadzētu būt izvairīties no nozīmīga kaitējuma radīšanas jebkuram no šajā regulā noteiktajiem vides mērķiem. Tas paredzēts, lai izvairītos no tā, ka ieguldījumi tiek uzskatīti par ekoloģiski ilgtspējīgiem, lai gan saimnieciskās darbības, kuras gūst labumu no šiem ieguldījumiem, rada kaitējumu videi tādā mērā, kas pārspēj to radīto labumu vides mērķim. Būtiska labuma un ievērojama kaitējuma neradīšanas nosacījumiem būtu jāveicina tas, ka ieguldījumi ekoloģiski ilgtspējīgās saimnieciskās darbībās rada patiesu labumu vides mērķu sasniegšanā.	(20) Attiecībā uz katru vides mērķi, pamatojoties uz sniegto informāciju, kurā izmantoti saskaņoti indikatori, būtu jānosaka vienoti kritēriji tam, kad var uzskatīt, ka saimnieciskās darbības būtiski sekmē šā mērķa sasniegšanu. Vienam vienoto kritēriju elementam vajadzētu būt izvairīties no nozīmīga kaitējuma radīšanas jebkuram no šajā regulā noteiktajiem vides mērķiem. Tas paredzēts, lai izvairītos no tā, ka ieguldījumi tiek uzskatīti par vides ziņā ilgtspējīgiem, lai gan saimnieciskās darbības, kuras gūst labumu no šiem ieguldījumiem, rada kaitējumu videi tādā mērā, kas pārspēj to radīto labumu vides mērķim. Būtiska labuma un ievērojama kaitējuma neradīšanas nosacījumiem būtu jāveicina tas, ka ieguldījumi vides ziņā ilgtspējīgās saimnieciskās darbībās rada patiesu labumu vides mērķu sasniegšanā.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Ņemot vērā konkrētās tehniskās detaļas, kas nepieciešamas, lai novērtētu saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi un strauji mainīgo zinātnes un tehnoloģijas raksturu, ekoloģiski ilgtspējīgu saimniecisku darbību kritēriji būtu regulāri jāpielāgo šīm pārmaiņām. Lai šie kritēriji būtu aktuāli, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem un ekspertu, kā arī attiecīgo ieinteresēto personu devumu, būtiska labuma un ievērojama kaitējuma nosacījumi būtu jāprecizē sīkāk dažādām saimnieciskajām darbībām un regulāri jāatjaunina. Šajā nolūkā Komisijai būtu jānosaka detalizēti un kalibrēti tehniskās pārbaudes kritēriji dažādām saimnieciskajām darbībām, pamatojoties uz tehnisko devumu no daudzpusējo ieinteresēto personu platformas ilgtspējīgam finansējumam.	(22) Ņemot vērā konkrētās tehniskās detaļas, kas nepieciešamas, lai novērtētu saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi un strauji mainīgo zinātnes un tehnoloģijas raksturu, vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisku darbību kritēriji, ar kuriem var noteikt vides ilgtspējas pakāpi, būtu regulāri jāpielāgo šīm pārmaiņām. Lai šie kritēriji un indikatori būtu aktuāli, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem un ekspertu, kā arī attiecīgo ieinteresēto personu devumu, būtiska labuma un ievērojama kaitējuma nosacījumi būtu jāprecizē sīkāk dažādām saimnieciskajām darbībām un regulāri jāatjaunina. Šajā nolūkā Komisijai būtu jānosaka detalizēti un kalibrēti tehniskās pārbaudes kritēriji un saskaņotu indikatoru kopums dažādām saimnieciskajām darbībām, pamatojoties uz tehnisko devumu no daudzpusējo ieinteresēto personu platformas ilgtspējīgam finansējumam.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Dažām saimnieciskajām darbībām ir negatīva ietekme uz vidi, un nozīmīgu labumu vienam vai vairākiem vides mērķiem var sasniegt, samazinot šo negatīvo ietekmi. Tādām saimnieciskajām darbībām ir lietderīgi noteikt tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka būtiskus ekoloģisko raksturlielumu uzlabojumus salīdzinājumā ar, inter alia, nozari caurmērā. Šajos kritērijos būtu jāņem vērā arī konkrētas saimnieciskās darbības ilgtermiņa ietekme.	(23) Dažām saimnieciskajām darbībām ir negatīva ietekme uz vidi, un nozīmīgu labumu vienam vai vairākiem vides mērķiem var sasniegt, samazinot šo negatīvo ietekmi. Tādām saimnieciskajām darbībām ir lietderīgi noteikt tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka būtiskus ekoloģisko raksturlielumu uzlabojumus salīdzinājumā ar, inter alia, nozari caurmērā, lai apsvērtu, vai šī darbība varētu būtiski veicināt viena vai vairāku vides mērķu sasniegšanu. Šajos kritērijos būtu jāņem vērā arī konkrētas saimnieciskās darbības ilgtermiņa (t.i. vairāk nekā 3 gadu) ietekme, jo īpaši produktu un pakalpojumu izmantošanas ekoloģiskās priekšrocības, kā arī starpproduktu radītā ietekme, tādējādi novērtējot to ražošanas un izmantošanas posmu summu visā vērtību ķēdes un aprites ciklā.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Saimnieciska darbība nebūtu jāuzskata par ekoloģiski ilgtspējīgu, ja tā videi nodara kaitējumu, kas lielāks par ieguvumiem. Tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānosaka obligātās prasības, kas vajadzīgas, lai izvairītos no būtiska kaitējuma nodarīšanas citiem mērķiem. Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai būtu jānodrošina, lai šie kritēriji tiktu balstīti uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un tiktu regulāri atjaunināti. Kad zinātniskais novērtējums neļauj noteikt risku ar pietiekamu noteiktību, būtu jāpiemēro piesardzības princips saskaņā ar LESD 191. pantu.	(24) Saimnieciska darbība nebūtu jāuzskata par ekoloģiski ilgtspējīgu, ja tā nerada neto ieguvumus videi. Tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānosaka obligātās prasības, kas vajadzīgas, lai izvairītos no būtiska kaitējuma nodarīšanas citiem mērķiem. Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai būtu jānodrošina, lai šie kritēriji būtu saprātīgi, samērīgi un tiktu balstīti uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kā arī ņemtu vērā visu vērtības ķēdi un tehnoloģiju aprites ciklu. Būtu arī jānodrošina, ka tos regulāri atjaunina. Kad zinātniskais novērtējums neļauj noteikt risku ar pietiekamu noteiktību, būtu jāpiemēro piesardzības princips saskaņā ar LESD 191. pantu.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, kā arī jau īstenotie neleģislatīvie Savienības instrumenti, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 66/2010³⁷, ES Vides vadības un audita sistēma³⁸, ES Zaļā publiskā iepirkuma kritēriji³⁹ un iesāktais darbs pie produktu un organizāciju vides pēdas nospieduma noteikumiem⁴⁰. Lai izvairītos no nevajadzīgām neatbilstībām ar saimniecisko darbību klasifikācijām, kas jau pastāv citiem mērķiem, Komisijai būtu jāņem vērā arī statistiskās klasifikācijas, kas saistītas ar vides preču un pakalpojumu nozari, proti, vides aizsardzības darbību un izdevumu klasifikācija (CEPA) un resursu apsaimniekošanas darbību klasifikācija (CReMA)⁴¹.	(25) Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus un saskaņotu indikatoru kopumu, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, kā arī jau īstenotie neleģislatīvie Savienības instrumenti, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 66/2010³⁷, ES Vides vadības un audita sistēma³⁸, ES Zaļā publiskā iepirkuma kritēriji³⁹, Komisijas Aprites ekonomikas platforma, aprites cikla izvērtējuma Eiropas platforma un iesāktais darbs pie produktu un organizāciju vides pēdas nospieduma noteikumiem⁴⁰. Lai izvairītos no nevajadzīgām neatbilstībām ar saimniecisko darbību klasifikācijām, kas jau pastāv citiem mērķiem, Komisijai būtu jāņem vērā arī statistiskās klasifikācijas, kas saistītas ar vides preču un pakalpojumu nozari, proti, vides aizsardzības darbību un izdevumu klasifikācija (CEPA) un resursu apsaimniekošanas darbību klasifikācija (CReMA)⁴¹.
__________________	__________________
³⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.).	³⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.).
³⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1.–45. lpp.).	³⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1.–45. lpp.).
³⁹ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus”, SEC(2008) 2124 SEC(2008) 2125 SEC(2008) 2126 , COM(2008) 0400 final.	³⁹ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus”, SEC(2008) 2124 SEC(2008) 2125 SEC(2008) 2126 , COM(2008) 0400 final.
⁴⁰ 2013/179/ES: Komisijas 2013. gada 9. aprīļa Ieteikums par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1.–210. lpp.).	⁴⁰ 2013/179/ES: Komisijas 2013. gada 9. aprīļa Ieteikums par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1.–210. lpp.).
⁴¹ 4. un 5. pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulai (ES) Nr. 538/2014, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2011 par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (OV L 158, 27.5.2014.).	⁴¹ 4. un 5. pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulai (ES) Nr. 538/2014, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2011 par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (OV L 158, 27.5.2014.).
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai izmaksu un ieguvumu analīzē būtu jāņem vērā arī infrastruktūras nozares specifika un jāņem vērā vides, sociālie un ekonomiskie ārējie faktori. Šajā ziņā Komisijai būtu jāņem vērā starptautisko organizāciju, piemēram, ESAO, darbs, attiecīgie Savienības tiesību akti un standarti, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK⁴², Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES⁴³, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES⁴⁴, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES⁴⁵, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES⁴⁶ un pašreizējā metodika. Šajā kontekstā tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāveicina pienācīgs pārvaldības regulējums, kas visos projekta darbības cikla posmos integrētu vides, sociālos un pārvaldības faktorus, kas minēti Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstītajos Atbildīgu ieguldījumu principos.	(26) Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus un saskaņotos indikatorus, Komisijai izmaksu un ieguvumu analīzē būtu jāņem vērā arī dažādu nozaru specifika un jāņem vērā vides, sociālie un ekonomiskie ārējie faktori. Šajā ziņā Komisijai būtu jāņem vērā starptautisko organizāciju, piemēram, ESAO, darbs, attiecīgie Savienības tiesību akti un standarti, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK⁴², Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES⁴³, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES⁴⁴, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES⁴⁵, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES⁴⁶ un pašreizējā metodika. Šajā kontekstā tehniskās pārbaudes kritērijiem un indikatoriem būtu jāveicina pienācīgs pārvaldības regulējums, kas visos projekta darbības cikla posmos integrētu vides, sociālos un pārvaldības faktorus, kas minēti Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstītajos Atbildīgu ieguldījumu principos.
__________________	__________________
⁴² Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).	⁴² Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).
⁴³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).	⁴³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).
⁴⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).	⁴⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).
⁴⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).	⁴⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
⁴⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).	⁴⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
⁴⁷ https://www.unpri.org/download?ac=1534.	⁴⁷ https://www.unpri.org/download?ac=1534.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 26.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a) Nosakot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai būtu jāņem vērā arī pārejas pasākumi virzībā uz darbībām, ar kurām atbalsta pāreju uz ilgtspējīgāku mazoglekļa ekonomiku. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri pašlaik veic saimniecisko darbību, kas ļoti kaitē videi, būtu jānodrošina stimuli ātrai pārejai uz vides ziņā ilgtspējīgu vai vismaz vides ziņā neproblemātisku statusu. Ar tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāveicina šādi pārejas procesi tur, kur tie notiek. Ja to uzņēmumu lielākā daļa, kuri veic kādu īpašu kaitīgu darbību, ir nepārprotami iesaistīti šādā pārejas procesā, pārbaudes kritērijos to var ņemt vērā. Nopietnu pārejas pasākumu pastāvēšanu var pierādīt arī ar ilgstošiem pētniecības un izstrādes centieniem, lieliem kapitālieguldījumu projektiem jaunās un videi nekaitīgākās, ilgtspējīgās tehnoloģijās vai ar konkrētiem pārejas plāniem vismaz agrīnās īstenošanas stadijās.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Lai izvairītos no konkurences izkropļošanas, piesaistot finansējumu ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka visas attiecīgās saimnieciskās darbības konkrētā nozarē var uzskatīt par ekoloģiski ilgtspējīgām un tās ir vienlīdzīgā situācijā, ja tās vienādi sekmē vienu vai vairākus šajā regulā noteiktos vides mērķus. Potenciāla jauda, kādā tiek sekmēti šie vides mērķi, tomēr dažādās nozarēs var būt atšķirīgs, un tas būtu jāatspoguļo kritērijos. Tomēr katrā nozarē šiem kritērijiem nebūtu negodīgi jārada nelabvēlīga situācija vienām saimnieciskajām darbībām salīdzinājumā ar citām, ja tās vienādā mērā sekmē vides mērķus.	(27) Lai sekmētu vides ziņā ilgtspējīgu inovāciju un izvairītos no konkurences izkropļošanas, piesaistot finansējumu ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka visas attiecīgās saimnieciskās darbības ekonomikas makronozarēs (piemēram, NACE nozarēs, proti, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, ražošana, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, būvniecība, transports un uzglabāšanas pakalpojumi) var uzskatīt par ekoloģiski ilgtspējīgām un tās ir vienlīdzīgā situācijā, ja tās vienādi sekmē vienu vai vairākus šajā regulā noteiktos vides mērķus, ja tās nenodara ievērojamu kaitējumu citiem 3. un 12. pantā minētajiem vides mērķiem. Potenciāla jauda, kādā tiek sekmēti šie vides mērķi, tomēr dažādās nozarēs var būt atšķirīga, un tas būtu jāatspoguļo pārbaudes kritērijos. Tomēr katrā ekonomikas makronozarē šiem kritērijiem nebūtu negodīgi jārada nelabvēlīga situācija vienām saimnieciskajām darbībām salīdzinājumā ar citām, ja tās vienādā mērā sekmē vides mērķus un ja tās nenodara ievērojamu kaitējumu citiem 3. un 12. pantā minētajiem vides mērķiem.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 27.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(27a) Ekoloģiski ilgtspējīgas darbības ir visā vērtību ķēdē izstrādāto tehnoloģiju un produktu rezultāts. Tādēļ tehniskās pārbaudes kritērijos saistībā ar vides ziņā ilgtspējīgu darbību galīgo piegādi būtu jāņem vērā visas vērtību ķēdes nozīme no izejmateriālu apstrādes līdz gatavam izstrādājumam un tā izmešanai atkritumos.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 27.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(27b) Lai novērstu labi funkcionējošu vērtību ķēžu pārraušanu, tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāuzskata, ka ekoloģiski ilgtspējīgas darbības nodrošinājušas tehnoloģijas un produkti, ko izstrādājuši daudzi ekonomikas dalībnieki.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Nosakot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai būtu jānovērtē, vai šo kritēriju pieņemšana ekoloģiski ilgtspējīgām darbībām radītu balasta aktīvus vai radītu nekonsekventus stimulus un to, vai tam būtu kāda negatīva ietekme uz likviditāti finanšu tirgos.	(28) Nosakot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai būtu jānovērtē potenciālie pārejas riski, vai šo kritēriju pieņemšanas gaita ekoloģiski ilgtspējīgām darbībām radītu balasta aktīvus vai radītu nekonsekventus stimulus.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Lai pārliecinātos, ka ieguldījumi tiek virzīti tādām saimnieciskām darbībām, kas rada lielāko pozitīvo ietekmi uz vides mērķiem, Komisijai būtu jānosaka prioritāte tehniskās pārbaudes kritēriju izveidošanai tām saimnieciskajām darbībām, kas, iespējams, visvairāk sekmē vides mērķus.	(30) Lai pārliecinātos, ka ieguldījumi tiek virzīti tādām saimnieciskām darbībām, kas rada lielāko pozitīvo ietekmi uz vides mērķiem, Komisijai būtu jānosaka prioritāte tehniskās pārbaudes kritēriju izveidošanai tām saimnieciskajām darbībām, kas, iespējams, visvairāk sekmē vides mērķus. Pārbaudes kritērijos būtu jāņem vērā projektu rezultāti, lai atvieglotu jaunu tehnoloģiju noteikšanu un izstrādi, kā arī lai pienācīgi ņemtu vērā šo tehnoloģiju mērāmību.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Atbilstoši tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka transporta nozarē, tajā skaitā mobilajiem aktīviem, un tajos būtu jāņem vērā, ka transporta nozare, tajā skaitā starptautiskie pārvadājumi, veido gandrīz 26 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā. Kā apliecina Rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai⁴⁸, transporta nozare pārstāv aptuveni 30 % no papildu ikgadējām ieguldījumu vajadzībām ilgtspējīgai attīstībai Savienībā, tajā skaitā palielinot elektrificēto transportlīdzekļu īpatsvaru vai ar pāreju uz tīrākiem transporta veidiem, veicinot kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem un satiksmes pārvaldību.	(31) Atbilstoši tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka transporta nozarē, tajā skaitā mobilajiem aktīviem, un tajos būtu jāņem vērā viss tehnoloģiju aprites cikls un tas, ka transporta nozare, tajā skaitā starptautiskie pārvadājumi, veido gandrīz 26 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā. Kā apliecina Rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai⁴⁸, transporta nozare pārstāv aptuveni 30 % no papildu ikgadējām ieguldījumu vajadzībām ilgtspējīgai attīstībai Savienībā, tajā skaitā palielinot elektrificēto transportlīdzekļu īpatsvaru vai ar pāreju uz tīrākiem transporta veidiem, veicinot kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem un satiksmes pārvaldību.
__________________	__________________
⁴⁸COM(2018) 97 final.	⁴⁸COM(2018) 97 final.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija, gatavojot tehniskās pārbaudes kritēriju izstrādi, veiktu pienācīgu apspriešanos saskaņā ar labāka regulējuma prasībām. Tehniskās pārbaudes kritēriju izveidošanā un atjaunināšanā būtu jāiesaista arī attiecīgās ieinteresētās personas un jābalstās uz tādu ekspertu konsultācijām, kam ir atzītas zināšanas un pieredze attiecīgajās jomās. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido platforma ilgtspējīgam finansējumam. Šī platforma būtu jāveido no ekspertiem, kas pārstāv gan publisko, gan privāto sektoru. Starp publiskā sektora pārstāvjiem vajadzētu būt ekspertiem no Eiropas Vides aģentūras, Eiropas Uzraudzības iestādēm un Eiropas Investīciju bankas. Privātā sektora ekspertu vidū vajadzētu būt attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvjiem, tajā skaitā finanšu tirgus dalībniekiem, universitātēm, pētniecības institūtiem, asociācijām un organizācijām. Platformai būtu jāsniedz Komisijai konsultācijas par tehniskās pārbaudes kritēriju izstrādi, analīzi un pārskatīšanu, tajā skaitā to iespējamo ietekmi uz to aktīvu novērtējumu, kuri līdz tehniskās pārbaudes kritēriju pieņemšanai tika uzskatīti par “zaļajiem” aktīviem atbilstoši pastāvošajai tirgus praksei. Platformai būtu arī jāsniedz Komisijai konsultācijas par to, vai tehniskās pārbaudes kritēriji ir piemēroti turpmākai izmantošanai Savienības nākamajās politikas iniciatīvās, kas vērstas uz ilgtspējīga ieguldījuma veicināšanu.	(32) Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija, gatavojot tehniskās pārbaudes kritēriju izstrādi, veiktu pienācīgu apspriešanos saskaņā ar labāka regulējuma prasībām. Tehniskās pārbaudes kritēriju un saskaņotu rādītāju izveidošanā un atjaunināšanā būtu jāiesaista arī attiecīgās ieinteresētās personas un jābalstās uz zinātniskiem pierādījumiem, sociālekonomisko ietekmi, paraugpraksi un pašreizējo darbu un struktūrām, proti, Eiropas Komisijas Aprites ekonomikas platformu un tādu ekspertu konsultācijām, kam ir atzītas zināšanas un globālā pieredze attiecīgajās jomās. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido platforma ilgtspējīgam finansējumam. Šī platforma būtu jāveido no plaša ekspertu loka, kas pārstāv gan publisko, gan privāto sektoru, lai nodrošinātu, ka pienācīgi ir ņemtas vērā visu attiecīgo nozaru īpatnības. Starp publiskā sektora pārstāvjiem vajadzētu būt ekspertiem no Eiropas Vides aģentūras un valsts vides aizsardzības aģentūrām, Eiropas Uzraudzības iestādēm, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupas un Eiropas Investīciju bankas. Privātā sektora ekspertu vidū vajadzētu būt attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvjiem, tajā skaitā finanšu un nefinanšu tirgus dalībniekiem, reālās ekonomikas pārstāvjiem, kas pārstāv plašu nozaru loku, universitātēm, pētniecības institūtiem, asociācijām un organizācijām. Vajadzības gadījumā būtu jāļauj platformai prasīt padomu personām, kas nav tās locekļi. Platformai būtu jāsniedz Komisijai konsultācijas par tehniskās pārbaudes kritēriju un saskaņoto rādītāju izstrādi, analīzi un pārskatīšanu, tajā skaitā to iespējamo ietekmi uz to aktīvu novērtējumu, kuri līdz tehniskās pārbaudes kritēriju pieņemšanai tika uzskatīti par ilgtspējīgiem aktīviem atbilstoši pastāvošajai tirgus praksei. Platformai būtu arī jāsniedz Komisijai konsultācijas par to, vai tehniskās pārbaudes kritēriji un indikatori ir piemēroti turpmākai izmantošanai Savienības nākamajās politikas iniciatīvās, kas vērstas uz ilgtspējīga ieguldījuma veicināšanu. Platformai būtu jākonsultē Komisija par ilgtspējas grāmatvedības standartu un integrētu ziņošanas standartu izstrādi uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem, tostarp pārskatot Direktīvu 2013/34/ES.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Lai konkretizētu šajā regulā noteiktās prasības un jo īpaši izveidotu un atjauninātu detalizētus un kalibrētus tehniskās pārbaudes kritērijus dažādām saimnieciskajām darbībām attiecībā uz to, kas veido būtisku labumu un ievērojamu kaitējumu vides mērķiem, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, ievērojot informāciju, kas nepieciešama, lai atbilstu 4. panta 3. punktā noteiktajam informācijas atklāšanas pienākumam, un tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas minēti 6. panta 2. punktā, 7. panta 2. punktā, 8. panta 2. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 2. punktā un 11. panta 2. punktā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tajā skaitā ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāsaņem visi dokumenti vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(33) Lai konkretizētu šajā regulā noteiktās prasības un jo īpaši izveidotu un atjauninātu detalizētus un kalibrētus tehniskās pārbaudes kritērijus un indikatorus dažādām saimnieciskajām darbībām attiecībā uz to, kas veido būtisku labumu un ievērojamu kaitējumu vides mērķiem, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, ievērojot informāciju, kas nepieciešama, lai atbilstu 4. panta 3. punktā noteiktajam informācijas atklāšanas pienākumam, un tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas minēti 6. panta 2. punktā, 7. panta 2. punktā, 8. panta 2. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 2. punktā un 11. panta 2. punktā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas publiskās apspriešanās, tajā skaitā ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāsaņem visi dokumenti vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 35. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Šīs regulas piemērošana būtu regulāri jāpārskata, lai novērtētu progresu, kā tiek izstrādāti tehniskās pārbaudes kritēriji ekoloģiski ilgtspējīgām darbībām, ekoloģiski ilgtspējīga ieguldījuma definīcijas izmantošana un to, vai atbilstības pienākumiem nodrošināšanai nepieciešama pārbaudes mehānisma izveidošana. Pārskatā būtu jāiekļauj arī novērtējums par to, vai šīs regulas darbības joma būtu jāpaplašina, lai iekļautu arī sociālās ilgtspējas mērķus.	(35) Šīs regulas piemērošana būtu regulāri un vismaz pēc diviem gadiem jāpārskata, lai novērtētu progresu, kā tiek izstrādāti tehniskās pārbaudes kritēriji un saskaņoti indikatori vides ziņā ilgtspējīgām un videi kaitīgām darbībām, vides ziņā ilgtspējīga vai videi kaitīga ieguldījuma definīcijas izmantošana un to, vai atbilstības pienākumiem nodrošināšanai nepieciešama turpmākas pārbaudes mehānisma izveidošana. Pārskatā būtu jāiekļauj arī novērtējums par noteikumiem, kas nepieciešami, lai paplašinātu šīs regulas darbības jomu, lai iekļautu arī sociālās ilgtspējas mērķus. Līdz 2020. gada 31. martam Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpublicē vēl citi tiesību aktu priekšlikumi par atbilstības pārbaudes mehānisma izveidi.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Tā kā šīs regulas mērķus dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo pastāv nepieciešamība Savienības līmenī ieviest vienotus kritērijus ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,	(36) Tā kā šīs regulas mērķus dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo pastāv nepieciešamība Savienības līmenī ieviest vienotus kritērijus un indikatorus vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. pants	1. pants
Priekšmets un darbības joma	Priekšmets un darbības joma
1. Šī regula paredz kritērijus, lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir ekoloģiski ilgtspējīga, ar mērķi noteikt ieguldījuma ekoloģisko ilgtspēju.	1. Šī regula paredz kritērijus, lai noteiktu saimnieciskās darbības ietekmes uz vidi un ilgtspējības pakāpi nolūkā konstatēt, vai tā ir ekoloģiski ilgtspējīga, ar mērķi noteikt tāda ieguldījuma ilgtspēju vides ziņā, kas ieguldīts Eiropas Savienībā.
2. Šo regulu piemēro:	2. Šo regulu piemēro:
a) dalībvalstu vai Savienības pieņemtajiem pasākumiem, kuri nosaka jebkādas prasības tirgus dalībniekiem attiecībā uz finanšu produktiem vai uzņēmumu obligācijām, ko tirgo kā ekoloģiski ilgtspējīgas;	a) dalībvalstu vai Savienības pieņemtajiem pasākumiem, kuri nosaka jebkādas prasības finanšu tirgus dalībniekiem attiecībā uz finanšu produktiem vai uzņēmumu obligācijām, ko tirgo Savienībā kā vides ziņā ilgtspējīgas;
b) finanšu tirgus dalībniekiem, kas piedāvā finanšu produktus kā ekoloģiski ilgtspējīgus ieguldījumus vai kā ieguldījumus, kuriem ir līdzvērtīgas iezīmes.	b) finanšu tirgus dalībniekiem, kas Savienībā piedāvā finanšu produktus kā vides ziņā ilgtspējīgus ieguldījumus vai kā ieguldījumus, kuriem ir līdzvērtīgas iezīmes, un
	ba) finanšu tirgus dalībniekiem, kas piedāvā finanšu produktus, izņemot, ja:
	i. finanšu tirgus dalībnieks sniedz paskaidrojumus, ka saskaņā ar 3. un 3.a pantā minētajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem saimnieciskajām darbībām, ko finansē no tā finanšu produktiem, nav būtiskas ietekmes uz ilgtspēju — šādā gadījumā II un III nodaļas noteikumus nepiemēro, vai
	ii. finanšu tirgus dalībnieks savā prospektā deklarē, ka attiecīgais finanšu produkts neatbilst ilgtspējas mērķiem un ka produkts ir pakļauts palielinātam riskam, ka ar to atbalstīs saimnieciskās darbības, kas saskaņā ar šo regulu nav uzskatāmas par ilgtspējīgām.
	2.a Finanšu pakalpojumu sniedzēji, ja uz tiem neattiecas 1. panta 2. punkts, vai arī brīvprātīgi var izmantot šī panta 1. punktā minētos kritērijus tajā minētajam mērķim, kā arī attiecībā uz citiem finanšu produktiem, izņemot tos, kas noteikti 2. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 2. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. pants	2. pants
Definīcijas	Definīcijas
1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:	1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) “ekoloģiski ilgtspējīgs ieguldījums” ir ieguldījums, kas finansē vienu vai vairākas saimnieciskas darbības, kuras saskaņā ar šo regulu tiek uzskatītas par ekoloģiski ilgtspējīgām;	a) “ekoloģiski ilgtspējīgs ieguldījums” ir ieguldījums, kas finansē vienu vai vairākas saimnieciskas darbības, kuras saskaņā ar šo regulu tiek uzskatītas par ekoloģiski ilgtspējīgām;
b) “finanšu tirgus dalībnieki” ir finanšu tirgus dalībnieki, kas definēti 2. panta a) punktā [Komisijas priekšlikumā Regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar kuru groza Direktīvu (ES) 2016/2341];	b) “finanšu tirgus dalībnieki” ir jebkurš no turpmāk minētajiem, kā definēts 2. panta a) punktā [Komisijas priekšlikumā Regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar kuru groza Direktīvu (ES) 2016/2341];
c) “finanšu produkti” ir finanšu produkti, kas definēti 2. panta i) punktā [Komisijas priekšlikumā Regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar kuru groza Direktīvu (ES) 2016/2341];	c) “finanšu produkti” ir portfeļa pārvaldība, AIF, IBIP, pensiju produkti, pensiju shēma vai PVKIU, uzņēmuma obligācija, kā definēts 2. panta i) punktā [Komisijas priekšlikumā Regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar kuru groza Direktīvu (ES) 2016/2341], kā arī emisijas, kas minētas Direktīvā 2003/71/EK un Regulā (ES) 2017/1129;
	ca) “vides indikatori” ir vismaz tādu resursu patēriņa mērīšana kā izejvielas, enerģija, atjaunojamā enerģija, ūdens, tādas ietekmes mērīšana, kā ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem, emisijām, tostarp CO₂, uz bioloģisko daudzveidību un zemes izmantojumu un atkritumu radīšanu, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, Komisijas aprites cikla novērtējuma metodiku un kā noteikts Komisijas aprites ekonomikas uzraudzības sistēmā (COM/2018/29 final);
	cb) “attiecīgā valsts kompetentā iestāde” ir kompetentā vai uzraudzības iestāde vai dalībvalstu iestādes, kā noteikts Savienības tiesību aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1095/2010, Regulā (ES) Nr. 1093/2010 un Regulā (ES) Nr. 1094/2010, kuru darbības jomā ir finanšu tirgus dalībnieku kategorija, uz ko attiecas šīs regulas 4. pantā minētā informācijas atklāšanas prasība;
	cc) “attiecīgā EUI ” ir Eiropas Uzraudzības iestāde vai Eiropas Uzraudzības iestādes, kā noteikts Savienības tiesību aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010, kuru darbības jomā ir finanšu tirgus dalībnieku kategorija, uz ko attiecas šīs regulas 4. pantā minētā informācijas atklāšanas prasība;
d) “klimata pārmaiņu mazināšana” ir process, kurā globālās vidējās temperatūras paaugstinājums tiek uzturēts līdz ievērojami zemāk par 2 °C virs pirmsrūpniecības laikmeta līmeņa un temperatūras paaugstinājums tiek ierobežots līdz 1,5 °C virs pirmsrūpniecības laikmeta līmeņa;	d) “klimata pārmaiņu mazināšana” ir procesi, tostarp pārejas pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzturētu globālās vidējās temperatūras paaugstinājumu līdz ievērojami zemāk par 2 °C un lai turpinātu centienus ierobežot to līdz 1,5 °C virs pirmsrūpniecības laikmeta līmeņa, kā noteikts Parīzes nolīgumā;
e) “pielāgošanās klimata pārmaiņām” ir pielāgošanās process pašreizējam un gaidāmajam klimatam un tā ietekmei;	e) “pielāgošanās klimata pārmaiņām” ir pielāgošanās process pašreizējām un gaidāmajām klimata pārmaiņām un to ietekmei;
f) “siltumnīcefekta gāze” ir siltumnīcefekta gāze, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 I pielikumā⁴⁹;	f) “siltumnīcefekta gāze” ir siltumnīcefekta gāze, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 I pielikumā⁴⁹;
g) “aprites ekonomika” ir produktu, materiālu un resursu vērtības saglabāšana ekonomikā, cik ilgi vien iespējams, un atkritumu samazināšana, tostarp caur atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā⁵⁰;	g) “aprites ekonomika” ir produktu, materiālu un visu citu resursu vērtības un izmantošanas saglabāšana ekonomikā visaugstākajā līmenī, cik ilgi vien iespējams, un līdz ar to arī ietekmes uz vidi un atkritumu samazināšana, tostarp caur atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā, un resursu izmantošanas samazināšana līdz minimumam, pamatojoties uz galvenajiem aprites ekonomikas rādītājiem, kas noteikti uzraudzības sistēmā par progresu virzībā uz aprites ekonomiku, ietverot dažādus ražošanas, patēriņa un atkritumu apsaimniekošanas posmus;
h) “piesārņojums” ir:	h) “piesārņojums” ir:
i) cilvēka darbības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma, trokšņa vai citu piesārņotāju tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vides kvalitāti, kas var radīt kaitējumu īpašumam vai sabojāt vai traucēt vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus;	i) cilvēka darbības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma, trokšņa, gaismas vai citu piesārņotāju tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vides kvalitāti, kas var radīt kaitējumu īpašumam vai sabojāt vai traucēt vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus;
ii) attiecībā uz jūras vidi piesārņojums definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 8. punktā⁵¹;	ii) attiecībā uz jūras vidi piesārņojums definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 8. punktā⁵¹;
	iia) attiecībā uz ūdens vidi piesārņojums noteikts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 33. punktā;
i) “veselīga ekosistēma” ir ekosistēma, kas ir labā fiziskā, ķīmiskā un bioloģiskā stāvoklī vai kurai ir laba fiziskā, ķīmiskā un bioloģiskā kvalitāte;	i) “veselīga ekosistēma” ir ekosistēma, kas ir labā fiziskā, ķīmiskā un bioloģiskā stāvoklī vai kurai ir laba fiziskā, ķīmiskā un bioloģiskā kvalitāte, kas spēj pati reproducēties vai atjaunoties līdz līdzsvaram un kas saglabā bioloģisko daudzveidību;
j) “energoefektivitāte” ir lietderīgāka enerģijas lietošana visos enerģijas ķēdes posmos no ražošanas līdz galapatēriņam;	j) “energoefektivitāte” ir lietderīgāka enerģijas lietošana visos enerģijas ķēdes posmos no ražošanas līdz galapatēriņam;
k) “labs vides stāvoklis” ir labs vides stāvoklis, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā;	k) “labs vides stāvoklis” ir labs vides stāvoklis, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā;
l) “jūras ūdeņi ” ir jūras ūdeņi, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 1. punktā;	l) “jūras ūdeņi ” ir jūras ūdeņi, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 1. punktā;
m) terminiem “virszemes ūdeņi”, “iekšējie ūdeņi”, “pārejas ūdeņi” un “piekrastes ūdeņi” ir tā pati nozīme, kas Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 1., 3., 6. un 7. punktā⁵²;	m) terminiem “virszemes ūdeņi”, “iekšējie ūdeņi”, “pārejas ūdeņi” un “piekrastes ūdeņi” ir tā pati nozīme, kas Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 1., 3., 6. un 7. punktā⁵²;
n) “meža ilgtspējīga apsaimniekošana” ir mežu un meža zemes izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu gan tagadnē, gan nākotnē pildīt attiecīgās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā un kas nenodara kaitējumu citām ekosistēmām.	n) “meža ilgtspējīga apsaimniekošana” ir mežu un meža zemes izmantošana saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.
__________________	__________________
⁴⁹Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).	⁴⁹Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).
⁵⁰Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).	⁵⁰Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
⁵¹Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19.–40. lpp.).	⁵¹Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19.–40. lpp.).
⁵²Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).	⁵²Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. pants	3. pants
Kritēriji ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām	Kritēriji ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām
Lai noteiktu ieguldījuma ekoloģisko ilgtspēju, saimniecisko darbību uzskata par ekoloģiski ilgtspējīgu, kad darbība atbilst visiem šiem kritērijiem:	Lai noteiktu ieguldījuma ekoloģisko ilgtspēju, saimniecisko darbību uzskata par ekoloģiski ilgtspējīgu, kad darbība atbilst visiem šiem kritērijiem:
a) saskaņā ar 6.–11. pantu saimnieciskā darbība būtiski sekmē vienu vai vairākus 5. pantā izklāstītos vides mērķus;	a) saskaņā ar 6.–11. pantu saimnieciskā darbība būtiski sekmē vienu vai vairākus 5. pantā izklāstītos vides mērķus;
b) saskaņā ar 12. pantu saimnieciskā darbība nerada būtisku kaitējumu nevienam no 5. pantā izklāstītajiem vides mērķiem;	b) saskaņā ar 12. pantu saimnieciskā darbība nerada būtisku kaitējumu nevienam no 5. pantā izklāstītajiem vides mērķiem;
c) saimnieciskā darbība tiek veikta atbilstoši 13. pantā izklāstītajiem obligātajiem aizsargpasākumiem;	c) saimnieciskā darbība tiek veikta atbilstoši 13. pantā izklāstītajiem obligātajiem aizsargpasākumiem;
d) saimnieciskā darbība atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem, ko Komisija ir noteikusi saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu.	d) saimnieciskā darbība atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem, ko Komisija ir noteikusi, pamatojoties uz saskaņotu ietekmes uz ilgtspēju mērīšanu uzņēmumu vai plānošanas līmenī, ko var attiecināt uz ekonomisko darbību un kas ir saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 3.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a pants
	Kritēriji saimnieciskajām darbībām ar ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi
	Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija veic ietekmes novērtējumu par sekām, ko radīs šīs regulas pārskatīšana, lai paplašinātu ilgtspējīgu ieguldījumu sistēmu ar satvaru, ko izmanto, lai noteiktu kritērijus attiecībā uz to, kad un kādā veidā saimnieciskajai darbībai ir ievērojama negatīva ietekme uz ilgtspēju. Šāda regulas paplašināšana ir atkarīga no ietekmes novērtējuma rezultātiem, kurā norādīts, ka tā ir samērīga, iespējama un vēlama.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 4. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. pants	4. pants
Ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām paredzēto kritēriju izmantošana	Kritēriju piemērošana un atbilstība tiem, lai konstatētu saimniecisko darbību vides ilgtspējas pakāpi
1. Dalībvalstis 3. pantā minētos kritērijus ekoloģiski ilgtspējīgu saimniecisko darbību noteikšanai piemēro jebkādiem pasākumiem, kuros paredzētas prasības tirgus dalībniekiem saistībā ar finanšu produktiem vai uzņēmumu obligācijām, ko tirgo kā “ekoloģiski ilgtspējīgas”.	1. Dalībvalstis un Savienība 3. pantā minētos kritērijus piemēro, lai konstatētu saimniecisko darbību ilgtspējas vides ziņā pakāpi jebkādiem pasākumiem, kuros paredzētas ilgtspējas prasības tirgus dalībniekiem saistībā ar finanšu produktiem vai uzņēmumu obligācijām.
2. Finanšu tirgus dalībnieki, kas piedāvā finanšu produktus kā ekoloģiski ilgtspējīgus ieguldījumus vai kā ieguldījumus, kuriem ir līdzīgas iezīmes, atklāj informāciju par to, kā un kādā mērā 3. pantā noteiktie kritēriji ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām tiek izmantoti, lai noteiktu ieguldījuma ekoloģisko ilgtspēju. Ja finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka saimnieciskā darbība, kura neatbilst saskaņā ar šo regulu noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem vai kurai vēl nav izveidoti tehniskās pārbaudes kritēriji, jāuzskata par ekoloģiski ilgtspējīgu, viņi par to var informēt Komisiju.	2. Finanšu tirgus dalībnieki, kas piedāvā finanšu produktus vai uzņēmuma obligācijas, atklāj attiecīgo informāciju, kas ļauj tiem noteikt, vai produkti, kurus tie piedāvā, ir uzskatāmi par ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem saskaņā ar 3. panta kritērijiem. Ja finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka saimnieciskā darbība, kura neatbilst saskaņā ar šo regulu noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem vai kurai vēl nav izveidoti tehniskās pārbaudes kritēriji, jāuzskata par vides ziņā ilgtspējīgu, viņi par to informē Komisiju. Komisijas pienākums ir attiecīgā gadījumā informēt platformu ilgtspējīgam finansējumam, kas minēta 15. pantā, par šādiem finanšu tirgus dalībnieku lūgumiem. Finanšu tirgus dalībnieki nepiedāvā finanšu produktus, kā vides ziņā ilgtspējīgus vai kā ieguldījumus ar līdzīgām īpašībām, ja šie produkti nav kvalificējami kā vides ziņā ilgtspējīgi.
	2.a Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar attiecīgo EUI uzrauga 2. punktā minēto informāciju. Finanšu tirgus dalībnieki to paziņo attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei, kas to nekavējoties paziņo attiecīgajai EUI. Ja attiecīgā valsts kompetentā iestāde vai attiecīgā EUI nepiekrīt saskaņā ar 2. un 2.a punktu paziņotajai informācijai, finanšu tirgus dalībnieki pārskata un labo atklātībai nodoto informāciju.
	2.b Informācijas izpaušana, kas minēta 4. pantā, atbilst godīgas, skaidras un nemaldinošas informācijas principiem, kas iekļauti Direktīvā 2014/65/ES un Direktīvā (ES) 2016/97, un intervences pilnvarām, kas minētas 4. panta 2.c punktā un kas atbilst Regulā (EK) Nr. 600/2014 iekļautajiem principiem.
	2.c Šajā regulā nav paredzētas nekādas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar [PB: lūdzu, ievietot atsauci uz regulu par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341].
	2.d Maziem un nesarežģītiem uzņēmumiem, kas minēti 2. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, piemēro vienkāršotus noteikumus.
3. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai papildinātu 2. punktu nolūkā precizēt informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu minēto punktu, ņemot vērā tehniskās pārbaudes kritērijus, kas noteikti saskaņā ar šo regulu. Šī informācija ļauj ieguldītājiem noteikt:	3. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai papildinātu 2., 2.a un 2.b punktu nolūkā precizēt informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu minēto punktu prasības, tostarp sarakstu ar ieguldījumiem, kam ir ilgtspējīgiem ieguldījumiem līdzīgas īpašības un attiecīgos atbilstības sliekšņus 2. punkta nolūkos, ņemot vērā atbilstīgas informācijas pieejamību un tehniskās pārbaudes kritērijus, kas noteikti saskaņā ar šo regulu. Šī informācija ļauj ieguldītājiem noteikt:
a) uzņēmumiem, kas veic ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, piederošo turējumu īpatsvaru;	a) piederošo turējumu īpatsvaru dažādos uzņēmumos, kas veic ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības;
b) ieguldījuma daļu, no kā tiek finansētas ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskas darbības kā procentuāla daļa no visām saimnieciskajām darbībām.	b) ieguldījuma daļu, no kā tiek finansētas ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskas darbības kā procentuāla daļa no visām saimnieciskajām darbībām.
	ba) 2.b pantā minēto mazo un nesarežģīto uzņēmumu attiecīgās definīcijas, kā arī uz šīm struktūrām attiecinātos vienkāršotos noteikumus.
	3.a Finanšu tirgus dalībnieki publicē 3. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju.
4. Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 3. punktu līdz 2019. gada 31. decembrim nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2020. gada 1. jūlija. Komisija drīkst grozīt šo deleģēto aktu, jo īpaši ņemot vērā grozījumus deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu.	4. Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 3. punktu līdz 2019. gada 31. decembrim nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2020. gada 1. jūlija. Komisija drīkst grozīt šo deleģēto aktu, jo īpaši ņemot vērā grozījumus deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 4.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a pants
	Tirgus uzraudzība
	1. Saskaņā ar 9. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 attiecīgā EUI uzrauga to šīs regulas 1. pantā minēto finanšu produktu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod Savienībā.
	2. Kompetentās iestādes uzrauga to finanšu produktu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod to dalībvalstī vai no tās.
	3. Saskaņā ar 9. panta 5. punktu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 attiecīgās EUI, ja šīs regulas 1. pantā minētās struktūras ir pārkāpušas šo regulu, var uz laiku aizliegt vai ierobežot Savienībā tirgot, izplatīt vai pārdot finanšu produktus, kas minēti 1. pantā;
	Regulas 3. pantā minēto aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot noteiktos apstākļos vai atbilstoši attiecīgās EUI noteiktajiem izņēmumiem.
	4. Veicot pasākumu saskaņā ar šo pantu, attiecīgā EUI nodrošina, ka:
	a) konkrētajam pasākumam nav ļoti negatīvas ietekmes uz finanšu tirgu efektivitāti vai ieguldītājiem, kas būtu neproporcionāla ieguvumiem no šādas rīcības; un
	b) nerada regulatīvās patvaļas risku.
	Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu saskaņā ar šo pantu, attiecīgā EUI var veikt jebkuru no 1. punktā minētajiem pasākumiem.
	5. Pirms lēmuma pieņemšanas par pasākumu saskaņā ar šo pantu attiecīgā EUI informē kompetentās iestādes par pasākumu, ko tā ierosina.
	6. Attiecīgā EUI ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos pārskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu. Ja aizliegums vai ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis minētais triju mēnešu laikposms, tas zaudē spēku.
	7. Attiecīgais EUI pasākums saskaņā ar šo pantu ir pārāks par jebkuru agrāku pasākumu, ko veikusi kompetentā iestāde.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. pants	5. pants
Vides mērķi	Ilgtspējas mērķi
Šajā regulā vides mērķi ir šādi:	1. Šajā regulā vides mērķi ir šādi:
(1) klimata pārmaiņu mazināšana;	(1) klimata pārmaiņu mazināšana;
(2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;	(2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
(3) ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība;	(3) ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība;
(4) pāreja uz aprites ekonomiku, atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;	(4) pāreja uz aprites ekonomiku, tostarp atkritumu rašanās novēršana un otrreizējo izejvielu izmantošanas palielināšana;
(5) piesārņojuma novēršana un kontrole;	(5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
(6) veselīgu ekosistēmu aizsardzība.	(6) bioloģiskās daudzveidības un veselīgu ekosistēmu aizsardzība un degradētu ekosistēmu atjaunošana.
	1.a Pirmajā daļā izklāstīto mērķu izpildi mēra, ņemot vērā saskaņotos indikatorus, aprites cikla izvērtējumu un zinātniskos kritērijus, un tie ir jāizpilda, nodrošinot šo mērķu atbilstību turpmāko vides problēmu risināšanai.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. pants	6. pants
Būtisks devums klimata pārmaiņu mazināšanā	Būtisks devums klimata pārmaiņu mazināšanā
1. Uzskata, ka saimnieciska darbība sniedz būtisku devumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ja šī darbība būtiski sekmē siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas stabilizēšanu atmosfērā tādā līmenī, kas novērš bīstamu antropogēno iejaukšanos klimata sistēmā, novēršot vai samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju vai veicinot siltumnīcefekta gāzu novēršanu kādā no šādiem veidiem, tostarp ar procesu vai produktu inovāciju:	1. Uzskata, ka saimnieciska darbība sniedz būtisku devumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ja šī darbība būtiski sekmē siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas stabilizēšanu atmosfērā tādā līmenī, kas novērš bīstamu antropogēno iejaukšanos klimata sistēmā, novēršot vai samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju vai veicinot siltumnīcefekta gāzu novēršanu kādā no šādiem veidiem, tostarp ar procesu vai produktu inovāciju:
a) ģenerējot, uzglabājot vai izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģiju vai klimatneitrālu enerģiju (arī oglekļneitrālu enerģiju), tajā skaitā izmantojot inovatīvu tehnoloģiju ar ievērojamu nākotnes ietaupījumu potenciālu vai veicot nepieciešamo tīkla nostiprināšanu;	a) ģenerējot, uzglabājot, izplatot vai izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģiju saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu, tajā skaitā izmantojot inovatīvu tehnoloģiju ar ievērojamu nākotnes ietaupījumu potenciālu vai veicot nepieciešamo tīkla nostiprināšanu;
b) uzlabojot energoefektivitāti;	b) uzlabojot energoefektivitāti saskaņā ar direktīvu par energoefektivitāti;
c) palielinot videi nekaitīgu vai klimatneitrālu mobilitāti;	c) palielinot videi nekaitīgu vai klimatneitrālu mobilitāti;
d) pārslēdzoties uz atjaunojamo materiālu izmantošanu;	d) pārejot uz vides ziņā ilgtspējīgu atjaunojamo materiālu izmantošanu vai palielinot to izmantošanas daļu, pamatojoties uz pilna aprites cikla novērtējumu un īpaši aizstājot fosilās izcelsmes materiālus, kas nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus;
e) palielinot oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu izmantošanai;	e) palielinot videi droša oglekļa uztveršanas un izmantošanas (CCU) un oglekļa dioksīda emisiju uztveršanas un uzglabāšanas (CCS), tehnoloģiju lietošanu, lai panāktu neto emisiju samazinājumu;
f) pakāpeniski izbeidzot antropogēnās siltumnīcefekta gāzu, tostarp no fosilā kurināmā, emisijas;	f) pakāpeniski izbeidzot antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas;
	fa) palielinot CO₂ izņemšanu no atmosfēras un tā uzglabāšanu dabiskās ekosistēmās, piemēram, ar apmežošanu, mežu atjaunošanu un reģeneratīvo lauksaimniecību;
g) izveidojot enerģijas infrastruktūru, kas nepieciešama, lai sekmētu enerģijas sistēmu dekarbonizāciju;	g) izveidojot enerģijas infrastruktūru, kas nepieciešama, lai sekmētu enerģijas sistēmu dekarbonizāciju;
h) ražojot videi nekaitīgu un efektīvu kurināmo no atjaunojamiem vai oglekļneitrāliem avotiem.	h) ražojot videi nekaitīgu un efektīvu kurināmo no atjaunojamiem vai oglekļneitrāliem avotiem.
2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģētos aktus, lai:	2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģētos aktus, lai:
a) papildinātu 1. punktu nolūkā izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, kādos apstākļos šajā regulā tiek uzskatīts, ka konkrēta saimnieciska darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu;	a) papildinātu 1. punktu nolūkā, pamatojoties uz indikatoriem, izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, kādos apstākļos šajā regulā tiek uzskatīts, ka konkrēta saimnieciska darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu. Šajos tehniskās pārbaudes kritērijos iekļauj robežvērtības ietekmes mazināšanas darbībām, kas atbilst mērķim uzturēt globālās vidējās temperatūras paaugstinājumu līdz ievērojami zemāk par 2 °C un turpināt centienus ierobežot to līdz 1,5 °C virs pirmsrūpniecības laikmeta līmeņa, kā noteikts Parīzes nolīgumā;
b) papildinātu 12. pantu nolūkā katram attiecīgajam vides mērķim izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, vai šajā regulā tiek uzskatīts, ka saimnieciskā darbība, kurai pārbaudes kritēriji ir izveidots saskaņā ar šī punkta a) apakšpunktu, rada ievērojamu kaitējumu vienam vai vairākiem mērķiem.	b) papildinātu 12. pantu nolūkā katram attiecīgajam vides mērķim, pamatojoties uz indikatoriem, kas nosaka, vai šajā regulā tiek uzskatīts, ka saimnieciskā darbība, kurai pārbaudes kritēriji, kas pamatoti ar indikatoriem ir noteikti saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, rada ievērojamu kaitējumu vienam vai vairākiem mērķiem.
3. Komisija izveido 2. punktā minētos tehniskās pārbaudes kritērijus vienā deleģētā aktā, ņemot vērā 14. pantā noteiktās prasības.	3. Komisija, pamatojoties uz indikatoriem, izveido 2. punktā minētos tehniskās pārbaudes kritērijus vienā deleģētā aktā, ņemot vērā 14. pantā noteiktās prasības.
4. Komisija pieņem 2. punktā minēto deleģēto aktu līdz 2019. gada 31. decembrim nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2020. gada 1. jūlija.	4. Komisija pieņem 2. punktā minēto deleģēto aktu līdz 2019. gada 31. decembrim nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2020. gada 1. jūlija.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. pants	7. pants
Pielāgošanās klimata pārmaiņām būtiska sekmēšana	Pielāgošanās klimata pārmaiņām būtiska sekmēšana
1. Uzskata, ka saimnieciskā darbība būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, ja šī saimnieciskā darbība būtiski sekmē pašreizējā un nākotnē gaidāmā klimata negatīvās ietekmes mazināšanu vai novērš klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes palielinājumu vai pārnesi kādā no šādiem veidiem:	1. Uzskata, ka saimnieciskā darbība būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, ja šī saimnieciskā darbība būtiski sekmē pašreizējā un nākotnē gaidāmā klimata negatīvās ietekmes mazināšanu vai novērš klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes palielinājumu vai pārnesi kādā no šādiem veidiem:
a) novēršot vai samazinot vietai un kontekstam specifiskas klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes uz saimniecisko darbību, kuras novērtē un nosaka par prioritāti, izmantojot pieejamās klimata prognozes;	a) novēršot vai samazinot vietai un kontekstam specifiskas klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes uz saimniecisko darbību, kuras novērtē un nosaka par prioritāti, izmantojot pieejamās klimata prognozes;
b) novēršot vai samazinot negatīvās ietekmes, ko klimata pārmaiņas var radīt dabiskajai un veidotajai videi, kurā notiek saimnieciskā darbība, kuras novērtē un nosaka par prioritāti, izmantojot pieejamās klimata prognozes.	b) novēršot vai samazinot negatīvās ietekmes, ko klimata pārmaiņas var radīt dabiskajai un veidotajai videi, kurā notiek saimnieciskā darbība, kuras novērtē un nosaka par prioritāti, izmantojot pieejamās klimata prognozes un pētījumus par cilvēka darbības izraisītām klimata pārmaiņām.
2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģēto aktu, lai:	2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģēto aktu, lai:
a) papildinātu 1. punktu nolūkā izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, kādos apstākļos šajā regulā tiek uzskatīts, ka konkrēta saimnieciska darbība būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām;	a) papildinātu 1. punktu nolūkā, pamatojoties uz indikatoriem, izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, kādos apstākļos šajā regulā tiek uzskatīts, ka konkrēta saimnieciska darbība būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām;
b) papildinātu 12. pantu nolūkā katram attiecīgajam vides mērķim izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, vai šajā regulā tiek uzskatīts, ka saimnieciskā darbība, kurai pārbaudes kritēriji ir izveidots saskaņā ar šī punkta a) apakšpunktu, rada ievērojamu kaitējumu vienam vai vairākiem mērķiem.	b) papildinātu 12. pantu nolūkā katram attiecīgajam vides mērķim, pamatojoties uz indikatoriem, noteikt tehniskās pārbaudes kritērijus, ar kuriem šīs regulas mērķiem konstatē, vai saimnieciskā darbība, kurai pārbaudes kritēriji, kas pamatoti ar indikatoriem ir noteikti saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, rada ievērojamu kaitējumu vienam vai vairākiem mērķiem
3. Komisija izveido 2. punktā minētos tehniskās pārbaudes kritērijus kopā vienā deleģētā aktā, ņemot vērā 14. pantā noteiktās prasības.	3. Komisija, pamatojoties uz indikatoriem, nosaka 2. punktā minētos tehniskās pārbaudes kritērijus kopā vienā deleģētā aktā, ņemot vērā 14. pantā noteiktās prasības.
4. Komisija pieņem 2. punktā minēto deleģēto aktu līdz 2019. gada 31. decembrim nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2020. gada 1. jūlija.	4. Komisija pieņem 2. punktā minēto deleģēto aktu līdz 2019. gada 31. decembrim nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2020. gada 1. jūlija.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 8. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. pants	8. pants
Būtisks devums ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai	Būtisks devums ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai
1. Uzskata, ka saimnieciskā darbība sniedz būtisku devumu ilgtspējīgā ūdens un jūras resursu izmantošanā un aizsardzībā, ja šī darbība būtiski sekmē ūdeņu, arī saldūdens, pārejas ūdeņu un piekrastes ūdeņu, laba stāvokļa nodrošināšanu, vai arī jūras ūdeņu laba vides stāvokļa nodrošināšanu kādā no šādiem veidiem:	1. Uzskata, ka saimnieciskā darbība sniedz būtisku devumu ilgtspējīgā ūdensobjektu un jūras ūdeņu izmantošanā un aizsardzībā, ja šī darbība būtiski sekmē ūdeņu, arī iekšējo virszemes ūdeņu, grīvu un piekrastes ūdeņu, laba stāvokļa nodrošināšanu, vai arī jūras ūdeņu laba vides stāvokļa nodrošināšanu, ja šīs darbības ietvaros tiek veikti pienācīgi pasākumi, lai atjaunotu, aizsargātu vai saglabātu jūras ekosistēmas, kā arī no tās atkarīgo kopienu iztikas līdzekļu bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, noturību, vērtību un vispārējo veselību kādā no šādiem veidiem:
a) aizsargājot ūdens vidi no komunālo un rūpniecisko notekūdeņu izvadīšanas kaitīgās ietekmes, nodrošinot komunālo un rūpniecisko notekūdeņu atbilstošu savākšanu un attīrīšanu saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK 3., 4., 5. un 11. pantu⁵³;	a) aizsargājot ūdens vidi, tostarp peldvietu ūdeņus (piekrastes un jūras ūdeņus) no komunālo un rūpniecisko notekūdeņu, tostarp plastikas, izvadīšanas kaitīgās ietekmes, nodrošinot komunālo un rūpniecisko notekūdeņu atbilstošu savākšanu un attīrīšanu saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK⁵³ 3., 4., 5. un 11. pantu vai saskaņā ar labākajām pieejamajām metodēm, kas noteiktas Direktīvā 2010/75/ES;
	aa) aizsargājot ūdens vidi no jūras emisiju un izvadīšanas kaitīgās ietekmes saskaņā ar SJO balstītām konvencijām, piemēram, MARPOL, kā arī konvencijām, kas nav ietvertas MARPOL, piemēram, Balasta ūdeņu konvenciju un reģionālajām jūras konvencijām;
b) aizsargājot cilvēku veselību no jebkādas kaitīgas dzeramā ūdens piesārņojuma ietekmes, nodrošinot to, ka tajā nav nekādu mikroorganismu, parazītu un nekādu vielu, kas potenciāli var apdraudēt cilvēku veselību, un ka tas atbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas Padomes Direktīvas 98/83/EK ⁵⁴I pielikuma A un B daļā, un palielinot iedzīvotāju piekļuvi tīram dzeramajam ūdenim;	b) aizsargājot cilvēku veselību no jebkādas kaitīgas dzeramā ūdens piesārņojuma ietekmes, nodrošinot to, ka tajā nav nekādu mikroorganismu, parazītu un nekādu vielu, kas potenciāli var apdraudēt cilvēku veselību, un pārbaudot ka tas atbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas Padomes Direktīvas 98/83/EK⁵⁴ I pielikuma A un B daļā, un palielinot iedzīvotāju piekļuvi tīram dzeramajam ūdenim;
c) iegūstot ūdeni saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 2.1.2. tabulā definēto labu kvantitatīvo rādītāju mērķi;	c) iegūstot ūdeni saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 2.1.2. tabulā definēto labu kvantitatīvo rādītāju mērķi;
d) uzlabojot ūdens efektivitāti, atvieglojot ūdens otrreizēju izmantošanu vai jebkuru citu darbību, kas aizsargā vai uzlabo Savienības ūdensobjektu kvalitāti saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK;	d) uzlabojot ūdens pārvaldību un efektivitāti, atvieglojot ūdens otrreizēju izmantošanu, lietusūdens sistēmu pārvaldību vai jebkuru citu darbību, kas aizsargā vai uzlabo Savienības ūdensobjektu kvalitāti un kvantitāti saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK;
e) nodrošinot jūras ekosistēmas pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu vai dodot ieguldījumu jūras ūdeņu labā vides stāvoklī, kas noteikts, balstoties uz Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā noteiktajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem un kā detalizētāk noteikts Komisijas Lēmumā (ES) 2017/848⁵⁵.	e) nodrošinot jūras ekosistēmas pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu vai dodot ieguldījumu jūras ūdeņu labā vides stāvoklī, kas noteikts, balstoties uz Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā noteiktajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem un kā detalizētāk noteikts Komisijas Lēmumā (ES) 2017/848⁵⁵.
2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģēto aktu, lai:	2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģēto aktu, lai:
a) papildinātu 1. punktu nolūkā izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, kādos apstākļos šajā regulā tiek uzskatīts, ka konkrēta saimnieciska darbība būtiski sekmē ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību;	a) papildinātu 1. punktu nolūkā, pamatojoties uz indikatoriem, noteikt tehniskās pārbaudes kritērijus, lai konstatētu, kādos apstākļos šīs regulas mērķiem tiek uzskatīts, ka konkrēta saimnieciska darbība būtiski sekmē ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību;
b) papildinātu 12. pantu nolūkā katram attiecīgajam vides mērķim izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, vai šajā regulā tiek uzskatīts, ka saimnieciskā darbība, kurai pārbaudes kritēriji ir izveidots saskaņā ar šī punkta a) apakšpunktu, rada ievērojamu kaitējumu vienam vai vairākiem mērķiem.	b) papildinātu 12. pantu nolūkā katram attiecīgajam vides mērķim, pamatojoties uz indikatoriem, noteikt tehniskās pārbaudes kritērijus, ar kuriem šīs regulas mērķiem konstatē, vai saimnieciskā darbība, kurai pārbaudes kritēriji, kas pamatoti ar indikatoriem ir noteikti saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, rada ievērojamu kaitējumu vienam vai vairākiem mērķiem
3. Komisija izveido 2. punktā minētos tehniskās pārbaudes kritērijus kopā vienā deleģētā aktā, ņemot vērā 14. pantā noteiktās prasības.	3. Komisija izveido 2. punktā minētos tehniskās pārbaudes kritērijus kopā vienā deleģētā aktā, ņemot vērā 14. pantā noteiktās prasības.
4. Komisija pieņem 2. punktā minēto deleģēto aktu līdz 2022. gada 1. jūlijam nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2022. gada 31. decembra.	4. Komisija pieņem 2. punktā minēto deleģēto aktu līdz 2022. gada 1. jūlijam nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2022. gada 31. decembra.
_________________	_________________
⁵³ Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).	⁵³ Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).
⁵⁴ Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).	⁵⁴ Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).
⁵⁵ Komisijas 2017. gada 17. maija Lēmums (ES) 2017/848, ar ko nosaka laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijus un metodiskos standartus un monitoringa un novērtēšanas specifikācijas un standartizētas metodes un atceļ Lēmumu 2010/477/ES (OV L 125, 18.5.2017., 43. lpp.).	⁵⁵ Komisijas 2017. gada 17. maija Lēmums (ES) 2017/848, ar ko nosaka laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijus un metodiskos standartus un monitoringa un novērtēšanas specifikācijas un standartizētas metodes un atceļ Lēmumu 2010/477/ES (OV L 125, 18.5.2017., 43. lpp.).
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. pants	9. pants
Būtisks devums aprites ekonomikai, atkritumu rašanās novēršanai un pārstrādei	Būtisks devums aprites ekonomikai, tostarp atkritumu rašanās novēršanai un otrreizējo izejvielu izmantošanas palielināšanai
1. Saimniecisko darbību uzskata par tādu, kas sniedz būtisku devumu pārejai uz aprites ekonomiku un atkritumu rašanās novēršanai un pārstrādei, ja šī darbība būtiski sekmē šo vides mērķi kādā no šādiem veidiem:	1. Saimniecisko darbību uzskata par tādu, kas sniedz būtisku devumu pārejai uz aprites ekonomiku, tostarp atkritumu rašanās novēršanai, otrreizējai izmantošanai un pārstrādei, aptverot visu produkta vai saimnieciskās darbības aprites ciklu dažādās ražošanas, patēriņa un izmantošanas beigu posmus, ja šī darbība saskaņā ar ES acquis atkritumu jomā būtiski sekmē šo vides mērķi kādā no šādiem veidiem:
a) uzlabojot izejmateriālu efektīvu izmantojumu ražošanā, arī samazinot primāro izejmateriālu izmantošanu un palielinot blakusproduktu un atkritumu izmantošanu;	a) uzlabojot izejmateriālu un resursu efektīvu izmantojumu ražošanā, arī samazinot primāro izejmateriālu izmantošanu un palielinot blakusproduktu un otrreizējo izejvielu izmantošanu, tādā veidā atbalstot atkritumu izbeigšanas darbības;
b) palielinot produktu izturību, remontējamību, uzlabojamību vai atkārtotu lietojamību;	b) izstrādājot, ražojot un aizvien vairāk izmantojot resursefektīvus, izturīgus (tostarp darbības laika ziņā un bez plānotas nolietošanās), remontējamus, atkārtoti izmantojamus un atjaunināmus produktus;
c) palielinot produktu, arī produktos ietvertu individuālu materiālu, pārstrādājamību, inter alia aizvietojot vai samazinot tādu produktu un materiālu izmantošanu, kas nav pārstrādājami;	c) novēršot atkritumus radošus produktus un palielinot produktu, arī produktos ietvertu individuālu materiālu, atkārtotu izmantojamību un pārstrādājamību, inter alia aizvietojot vai samazinot tādu produktu un materiālu izmantošanu, kas nav pārstrādājami;
d) samazinot bīstamu vielu saturu materiālos un produktos;	d) samazinot bīstamo vielu saturu un aizstājot vielas, kas rada ļoti lielas bažas materiālos un produktos, saskaņā ar Savienības līmenī noteiktajām saskaņotajām tiesiskajām prasībām, jo īpaši noteikumiem, kas paredzēti ES tiesību aktos, lai nodrošinātu vielu, materiālu un produktu un atkritumu drošu pārvaldību;
e) paildzinot produktu izmantošanu, arī veicinot atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, atjaunināšanu, remontēšanu un produktu koplietošanu starp patērētājiem;	e) paildzinot produktu izmantošanu, arī veicinot atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, atjaunināšanu, remontēšanu un produktu koplietošanu starp patērētājiem;
f) veicinot otrreizējo izejmateriālu izmantošanu un to kvalitāti, arī veicot augstas kvalitātes atkritumu pārstrādi;	f) veicinot otrreizējo izejmateriālu izmantošanu un to kvalitāti, arī veicot augstas kvalitātes atkritumu pārstrādi;
g) samazinot atkritumu radīšanu;	g) samazinot atkritumu rašanos, tostarp atkritumu radīšanu procesos, kas saistīti ar rūpniecisko ražošanu, minerālu ieguvi, ražošanu, būvniecību un nojaukšanu;
h) veicinot sagatavošanu otrreizējai izmantošanai un atkritumu pārstrādei;	h) veicinot sagatavošanu otrreizējai izmantošanai un atkritumu pārstrādei saskaņā ar atkritumu hierarhiju;
	(ha) palielinot tādas atkritumu pārvaldības infrastruktūras attīstību, kas vajadzīga atkritumu novēršanai, otrreizējai izmantošanai un pārstrādei;
i) izvairoties no atkritumu sadedzināšanas un apglabāšanas;	i) izvairoties no atkritumu sadedzināšanas, apglabāšanas un apglabāšanas poligonos saskaņā ar atkritumu hierarhiju;
j) izvairoties no piesārņojuma ar atkritumiem un nepiemērotas atkritumu apsaimniekošanas rezultātā radītā cita piesārņojuma un attīrot to;	j) izvairoties no piesārņojuma ar atkritumiem un nepiemērotas atkritumu apsaimniekošanas rezultātā radītā cita piesārņojuma, samazinot un attīrot to, tostarp novēršot un samazinot jūras piedrazojumu;
	ja) samazinot pārtikas atkritumu rašanos primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas sadales kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās.
k) lietderīgi izmantojot dabiskos enerģijas resursus.	k) lietderīgi izmantojot dabiskos enerģijas resursus, izejvielas, ūdeni un zemi atbilstoši resursu izmantošanai pēc kaskādes principa;
	ka) sekmējot bioekonomiku, ilgtspējīgā veidā izmantojot atjaunojamos avotus materiālu un preču ražošanai.
2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģēto aktu, lai:	2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģēto aktu, lai:
a) papildinātu 1. punktu nolūkā izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, kādos apstākļos šajā regulā tiek uzskatīts, ka konkrēta saimnieciska darbība būtiski sekmē aprites ekonomiku un atkritumu radīšanas novēršanu un pārstrādi;	a) papildinātu 1. punktu nolūkā izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, pamatojoties uz Komisijas aprites ekonomikas indikatoriem, lai noteiktu, kādos apstākļos šīs regulas mērķiem tiek uzskatīts, ka konkrēta saimnieciska darbība būtiski sekmē aprites ekonomiku un atkritumu radīšanas novēršanu un pārstrādi,
b) papildinātu 12. pantu nolūkā katram attiecīgajam vides mērķim izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, vai šajā regulā tiek uzskatīts, ka saimnieciskā darbība, kurai pārbaudes kritēriji ir izveidots saskaņā ar šī punkta a) apakšpunktu, rada ievērojamu kaitējumu vienam vai vairākiem mērķiem.	b) papildinātu 12. pantu nolūkā katram attiecīgajam vides mērķim izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, pamatojoties uz Komisijas aprites ekonomikas indikatoriem, lai noteiktu, vai šīs regulas mērķiem tiek uzskatīts, ka saimnieciskā darbība, kurai pārbaudes kritēriji ir izveidoti, saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, rada ievērojamu kaitējumu vienam vai vairākiem mērķiem.
3. Komisija izveido 2. punktā minētos tehniskās pārbaudes kritērijus kopā vienā deleģētā aktā, ņemot vērā 14. pantā noteiktās prasības.	3. Komisija, pamatojoties uz saviem aprites ekonomikas indikatoriem, nosaka 2. punktā minētos tehniskās pārbaudes kritērijus kopā vienā deleģētā aktā, ņemot vērā 14. pantā noteiktās prasības.
4. Komisija pieņem 2. punktā minēto deleģēto aktu līdz 2021. gada 1. jūlijam nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2021. gada 31. decembra.	4. Komisija pieņem 2. punktā minēto deleģēto aktu līdz 2021. gada 1. jūlijam nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2021. gada 31. decembra.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 10. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. pants	10. pants
Būtisks devums piesārņojuma novēršanai un kontrolei	Būtisks devums piesārņojuma novēršanai un kontrolei
1. Uzskata, ka saimnieciskā darbība sniedz būtisku devumu piesārņojuma novēršanā un kontrolē, ja šī darbība sekmē augsta līmeņa vides aizsardzību no piesārņojuma kādā no šādiem veidiem:	1. Uzskata, ka saimnieciskā darbība sniedz būtisku devumu piesārņojuma novēršanā un kontrolē, ja šī darbība būtiski sekmē vides aizsardzību no piesārņojuma kādā no šādiem veidiem:
a) samazinot gaisa, ūdens un augsnes piesārņojošu vielu emisijas, neskaitot siltumnīcefekta gāzes;	a) samazinot gaisa, ūdens un augsnes piesārņojošu vielu emisijas, neskaitot siltumnīcefekta gāzes;
b) uzlabojot gaisa, ūdens un augsnes kvalitātes līmeni apgabalos, kuros notiek saimnieciskā darbība, vienlaikus līdz minimumam samazinot negatīvo ietekmi un riskus cilvēku veselībai un videi;	b) uzlabojot gaisa, ūdens un augsnes kvalitātes līmeni apgabalos, kuros notiek saimnieciskā darbība, vienlaikus līdz minimumam samazinot negatīvo ietekmi un riskus cilvēku veselībai un videi;
c) līdz minimumam samazinot ķimikāliju ražošanas un izmantošanas ievērojamo kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.	c) līdz minimumam samazinot ķimikāliju ražošanas un izmantošanas ievērojamo kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģēto aktu, lai:	2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģēto aktu, lai:
a) papildinātu 1. punktu nolūkā izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, kādos apstākļos šajā regulā tiek uzskatīts, ka konkrēta saimnieciska darbība būtiski veicina piesārņojuma novēršanu un kontroli;	a) papildinātu 1. punktu nolūkā izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, pamatojoties uz indikatoriem, lai noteiktu, kādos apstākļos šīs regulas mērķiem tiek uzskatīts, ka konkrēta saimnieciska darbība būtiski veicina piesārņojuma novēršanu un kontroli;
b) papildinātu 12. pantu nolūkā katram attiecīgajam vides mērķim izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, vai šajā regulā tiek uzskatīts, ka saimnieciskā darbība, kurai pārbaudes kritēriji ir izveidots saskaņā ar šī punkta a) apakšpunktu, rada ievērojamu kaitējumu vienam vai vairākiem mērķiem.	b) papildinātu 12. pantu nolūkā katram attiecīgajam vides mērķim, pamatojoties uz indikatoriem, noteikt tehniskās pārbaudes kritērijus, ar kuriem šīs regulas mērķiem konstatē, vai saimnieciskā darbība, kurai pārbaudes kritēriji ir noteikti saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, rada ievērojamu kaitējumu vienam vai vairākiem mērķiem
3. Komisija izveido 2. punktā minētos tehniskās pārbaudes kritērijus kopā vienā deleģētā aktā, ņemot vērā 14. pantā noteiktās prasības.	3. Komisija izveido 2. punktā minētos tehniskās pārbaudes kritērijus kopā vienā deleģētā aktā, ņemot vērā 14. pantā noteiktās prasības.
4. Komisija pieņem 2. punktā minēto deleģēto aktu līdz 2021. gada 1. jūlijam nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2021. gada 31. decembra.	4. Komisija pieņem 2. punktā minēto deleģēto aktu līdz 2021. gada 1. jūlijam nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2021. gada 31. decembra.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 11. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. pants	11. pants
Būtisks devums veselīgu ekosistēmu aizsardzībai	Būtisks devums bioloģiskās daudzveidības un veselīgu ekosistēmu aizsardzībai vai degradētu ekosistēmu atjaunošanai
1. Šajā regulā uzskata, ka saimnieciska darbība sniedz būtisku devumu veselīgās ekosistēmās, ja šī darbība būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu aizsardzību, saglabāšanu un uzlabošanu saskaņā ar attiecīgajiem leģislatīvajiem un neleģislatīvajiem Savienības instrumentiem kādā no šādiem veidiem:	1. Šajā regulā uzskata, ka saimnieciska darbība sniedz būtisku devumu bioloģiskajai daudzveidībai un veselīgām ekosistēmām vai degradētu ekosistēmu atjaunošanai, ja šī darbība būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu aizsardzību, saglabāšanu un uzlabošanu vai atjaunošanu saskaņā ar attiecīgajiem leģislatīvajiem un neleģislatīvajiem Savienības instrumentiem kādā no šādiem veidiem:
a) dabas aizsardzība (dzīvotnes, sugas); ekosistēmu stāvokļa un to spējas sniegt pakalpojumus aizsargāšana, atjaunošana un uzlabošana;	a) dabas aizsardzības pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt vai atjaunot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunas un floras sugas labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī, lai nodrošinātu atbilstošas dabā sastopamu sugu populācijas un pasākumus, ar kuriem aizsargā, atjauno un uzlabo ekosistēmu stāvokli un to spēju sniegt pakalpojumus;
b) ilgtspējīga zemes apsaimniekošana, arī piemērota augsnes bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana; augsnes degradācijas neitralitāte; un piesārņotu vietu attīrīšana;	b) ilgtspējīga zemes apsaimniekošana, arī piemērota augsnes bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana; augsnes degradācijas neitralitāte; un piesārņotu vietu attīrīšana;
c) ilgtspējīga lauksaimniecības prakse, arī tāda, kas palīdz apturēt vai novērst atmežošanu un dzīvotņu zaudēšanu;	c) ilgtspējīga lauksaimniecības prakse, arī tāda, kas palīdz apturēt vai novērst atmežošanu un dzīvotņu zaudēšanu;
d) ilgtspējīga mežu apsaimniekošana.	d) ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, ņemot vērā ES Kokmateriālu regulu, ES LULUCF regulu, ES Atjaunojamo energoresursu direktīvu (RED) un piemērojamos valsts tiesību aktus, kas ir tiem un Ministru konferences par mežu aizsardzību Eiropā (MCPFE) secinājumiem atbilstoši.
2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģēto aktu, lai:	2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģēto aktu, lai:
a) papildinātu 1. punktu nolūkā izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, kādos apstākļos šajā regulā tiek uzskatīts, ka konkrēta saimnieciska darbība būtiski sekmē veselīgu ekosistēmu aizsardzību;	a) papildinātu 1. punktu nolūkā, pamatojoties uz indikatoriem, izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, kādos apstākļos šīs regulas mērķiem tiek uzskatīts, ka konkrēta saimnieciska darbība būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības un veselīgu ekosistēmu aizsardzību vai degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
b) papildinātu 12. pantu nolūkā katram attiecīgajam vides mērķim izveidot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka, vai šajā regulā tiek uzskatīts, ka saimnieciskā darbība, kurai pārbaudes kritēriji ir izveidots saskaņā ar šī punkta a) apakšpunktu, rada ievērojamu kaitējumu vienam vai vairākiem mērķiem.	b) papildinātu 12. pantu nolūkā katram attiecīgajam vides mērķim, pamatojoties uz indikatoriem, noteikt tehniskās pārbaudes kritērijus, ar kuriem šīs regulas mērķiem konstatē, vai saimnieciskā darbība, kurai pārbaudes kritēriji, kas, pamatojoties uz indikatoriem, ir noteikti saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, rada ievērojamu kaitējumu vienam vai vairākiem mērķiem
3. Komisija izveido 2. punktā minētos tehniskās pārbaudes kritērijus kopā vienā deleģētā aktā, ņemot vērā 14. pantā noteiktās prasības.	3. Komisija izveido 2. punktā minētos tehniskās pārbaudes kritērijus kopā vienā deleģētā aktā, ņemot vērā 14. pantā noteiktās prasības.
4. Komisija pieņem 2. punktā minēto deleģēto aktu līdz 2022. gada 1. jūlijam nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2022. gada 31. decembra.	4. Komisija pieņem 2. punktā minēto deleģēto aktu līdz 2022. gada 1. jūlijam nolūkā nodrošināt tā piemērošanu no 2022. gada 31. decembra.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12. pants	12. pants
Ievērojams kaitējums vides mērķiem	Ievērojams kaitējums vides mērķiem
Regulas 3. panta b) punkta vajadzībām uzskata, ka saimnieciska darbība rada ievērojamu kaitējumu:	1. Regulas 3. panta b) punkta vajadzībām, ņemot vērā tās pilnu aprites ciklu, uzskata, ka saimnieciska darbība rada ievērojamu kaitējumu:
a) klimata pārmaiņu mazināšanai, ja darbības rezultātā rodas ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas;	a) klimata pārmaiņu mazināšanai, ja darbības rezultātā rodas ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas;
b) spējai pielāgoties klimata pārmaiņām, ja darbības rezultātā rodas palielināta negatīva ietekme uz pašreizējo un gaidāmo klimatu dabiskajai un veidotajai videi, kurā darbība notiek, un ārpus tās;	b) spējai pielāgoties klimata pārmaiņām, ja darbības rezultātā rodas palielināta negatīva ietekme uz pašreizējo un gaidāmo klimatu dabiskajai un veidotajai videi, kurā darbība notiek, un ārpus tās;
c) ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, ja darbība ievērojamā apmērā ir kaitīga Savienības ūdeņu, tostarp saldūdens, pārejas ūdeņu un piekrastes ūdeņu, labam stāvoklim vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim Savienībā;	c) ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, ja darbība ievērojamā apmērā ir kaitīga Savienības ūdeņu, tostarp saldūdens, pārejas ūdeņu un piekrastes ūdeņu, labam stāvoklim vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim Savienībā atbilstīgi Direktīvai 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā;
d) aprites ekonomikai un atkritumu rašanās novēršanai un pārstrādei, ja darbības rezultātā notiek būtiski nelietderīga materiālu izmantošana vienā vai vairākos produktu darbības cikla posmos, tajā skaitā attiecībā uz produktu izturību, remontējamību, atjaunojamību, atkārtotu lietojamību vai pārstrādi; vai tad, ja darbība izraisa būtisku palielinājumu atkritumu radīšanā, dedzināšanā vai apglabāšanā;	d) aprites ekonomikai un atkritumu rašanās novēršanai un pārstrādei, ja darbības rezultātā notiek būtiski nelietderīga materiālu un resursu, piemēram, neatjaunojamas enerģijas, izejvielu, ūdens un zemes, tieša vai netieša izmantošana, dažādos produktu aprites cikla posmos, tostarp saistībā ar produktu neilgtspējīgu izstrādi attiecībā uz tā izstrādes elementiem, lai samazinātu produkta ekspluatācijas laiku, tostarp attiecībā uz produktu izturību, remontējamību, atjaunojamību, atkārtotu lietojamību vai pārstrādi; vai tad, ja darbība izraisa būtisku palielinājumu atkritumu radīšanā, dedzināšanā vai apglabāšanā;
e) piesārņojuma novēršanai un kontrolei, ja darbība rada būtisku gaisa, ūdens un zemes piesārņotāju emisiju palielinājumu salīdzinājumā ar situāciju pirms darbības sākšanas;	e) piesārņojuma novēršanai un kontrolei, ja darbība rada būtisku gaisa, ūdens un zemes piesārņotāju emisiju palielinājumu salīdzinājumā ar situāciju pirms darbības sākšanas;
f) veselīgām ekosistēmām, ja darbība ievērojamā apmērā ir kaitīga labam ekosistēmu stāvoklim.	f) veselīgām ekosistēmām, ja darbība ievērojamā apmērā ir kaitīga labam ekosistēmu stāvoklim un izturētspējai, tostarp attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un zemes izmantojumu.
	1.a Lai novērtētu saimniecisko darbību atbilstoši a) līdz f) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ņem vērā darbības ietekmi uz vidi, kā arī produktus un pakalpojumus, ko šī darbība nodrošina visā to aprites ciklā un, ja vajadzīgs, visā vērtību ķēdē.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 13. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13. pants	13. pants
Obligātie aizsargpasākumi	Obligātie aizsargpasākumi
Regulas 3. panta c) punktā minētie obligātie aizsargpasākumi ir procedūras, ko īsteno saimniecisko darbību veicošais uzņēmums, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti astoņās pamatkonvencijās noteiktie principi un tiesības, kuras identificētas Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamattiesībām un pamatprincipiem darbā, proti, tiesības nebūt pakļautam piespiedu darbam, biedrošanās brīvība, strādnieku tiesības apvienoties, tiesības uz koplīguma slēgšanu, vienlīdzīga atlīdzība vīriešiem un sievietēm par vienādas vērtības darbu, iespēju un attieksmes nediskriminācija attiecībā uz nodarbinātību un profesiju, kā arī tiesības nebūt pakļautam bērnu darbam.	Regulas 3. panta c) punktā minētie obligātie aizsargpasākumi ir procedūras, ko īsteno saimniecisko darbību veicošais uzņēmums, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti astoņās pamatkonvencijās noteiktie principi un tiesības, kuras identificētas Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamattiesībām un pamatprincipiem darbā, proti, tiesības nebūt pakļautam piespiedu darbam, biedrošanās brīvība, strādnieku tiesības apvienoties, tiesības uz koplīguma slēgšanu, vienlīdzīga atlīdzība vīriešiem un sievietēm par vienādas vērtības darbu, iespēju un attieksmes nediskriminācija attiecībā uz nodarbinātību un profesiju, kā arī tiesības nebūt pakļautam bērnu darbam.
	Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim veic ietekmes novērtējumu par sekām un piemērotību šīs regulas pārskatīšanai, lai ietvertu atbilstību citām obligātajām garantijām, kas uzņēmumam, kurš veic saimniecisku darbību, ir jāievēro, lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir ilgtspējīga no vides viedokļa.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
14. pants	14. pants
Prasības tehniskās pārbaudes kritērijiem	Prasības tehniskās pārbaudes kritērijiem
1. Tehniskās pārbaudes kritēriji, kas pieņemti saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu:	1. Tehniskās pārbaudes kritēriji, kas pieņemti saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu:
	-a) ir pamatoti uz saskaņotiem indikatoriem, ar kuriem mēra ietekmi uz vidi un kurus aprēķina, izmantojot saskaņoto aprites cikla izvērtējumu;
a) nosaka atbilstošākos potenciālos ieguldījumus konkrētā vides mērķī, ņemot vērā konkrētās saimnieciskās darbības ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa ietekmi;	a) nosaka atbilstošākos potenciālos ieguldījumus konkrētā vides mērķī, ņemot vērā konkrētās saimnieciskās darbības ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa ietekmi;
b) precizē obligātās prasības, kas jāizpilda, lai izvairītos no ievērojama kaitējuma kādam no attiecīgajiem vides mērķiem;	b) precizē obligātās prasības, kas jāizpilda, lai izvairītos no ievērojama kaitējuma kādam no attiecīgajiem vides mērķiem;
c) ir kvalitatīvi vai kvantitatīvi, vai abējādi, un iespēju robežās tiem ir limiti;	c) ir kvalitatīvi vai kvantitatīvi, vai abējādi, un iespēju robežās tiem ir limiti;
d) attiecīgā gadījumā tie veido pamatu Savienības marķēšanas un sertifikācijas shēmām, Savienības metodikai vides pēdas nospieduma novērtēšanai un Savienības statiskās klasifikācijas sistēmām, un tajos ņemti vērā visi attiecīgie spēkā esošie Savienības tiesību akti;	d) attiecīgā gadījumā tie veido pamatu Savienības marķēšanas un sertifikācijas shēmām, Savienības metodikai vides pēdas nospieduma novērtēšanai un Savienības statiskās klasifikācijas sistēmām, un tajos ņemti vērā visi attiecīgie spēkā esošie Savienības tiesību akti; atzīst dalībvalstu kompetenci;
e) balstās uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, un attiecīgos gadījumos tajos ņemts vērā LESD 191. pantā nostiprinātais piesardzības princips;	e) balstās uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, un ievēro LESD 191. pantā nostiprināto piesardzības principu;
f) tajos ņemta vērā pašas saimnieciskās darbības, kā arī šīs saimnieciskās darbības radīto produktu un pakalpojumu ietekme uz vidi, jo īpaši attiecībā uz to ražošanu, izmantošanu un ekspluatācijas laika beigām;	f) tajos ņemta vērā pašas saimnieciskās darbības, kā arī šīs saimnieciskās darbības radīto produktu un pakalpojumu ietekme uz vidi visā to aprites ciklā, un, ja nepieciešams, visā vērtību ķēdē, attiecībā uz to ražošanu (no izejmateriālu apstrādes līdz gala produktam), izmantošanu, ekspluatācijas laika beigām un pārstrādi;
	fa) tajos ņemtas vērā bezdarbības izmaksas, pamatojoties uz ANO Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadā;
g) tajos ņemts vērā saimnieciskās darbības raksturs un mērogs;	g) tajos ņemts vērā saimnieciskās darbības raksturs un mērogs un tas, vai darbība ir pārejas procesā uz ilgtspējīgu konfigurāciju un/vai operāciju, izmantojot pētniecības un inovācijas projektus, konkrētus grafikus un šīs pārejas iespējas;
h) tajos ņemta vērā iespējamā ietekme uz tirgus likviditāti, risks atsevišķiem aktīviem kļūt par balastu, jo pārejas uz ilgtspējīgāku ekonomiku dēļ tie zaudēs vērtību, kā arī nekonsekventu stimulu radīšanas risks;	h) tajos ņemts vērā risks atsevišķiem aktīviem kļūt par balastu pārejas uz ilgtspējīgāku ekonomiku dēļ zaudēt vērtību, kā arī nekonsekventu stimulu radīšanas risks;
	ha) ir viegli piemērojami un atbilstības ziņā nepieļauj nevajadzīgu administratīvo slogu;
i) lai izvairītos no tirgus konkurences izkropļošanas, aptver visas konkrētās nozares attiecīgās saimnieciskās darbības un nodrošina, ka šīs darbības ir vienlīdzīgā situācijā, ja tās vienlīdz sekmē vienu vai vairākus vides mērķus;	i) lai izvairītos no tirgus konkurences izkropļošanas, aptver visas ekonomikas makronozares attiecīgās saimnieciskās darbības un nodrošina, ka šīs darbības ir vienlīdzīgā situācijā attiecībā uz to ilgtspējas riskiem, ja tās vienlīdz sekmē vienu vai vairākus vides mērķus un būtiski nekaitē nevienam citam 3. un 12. pantā minētajam vides mērķim;
j) iespēju robežās spēj atvieglot atbilstības pārbaudi šiem kritērijiem.	j) iespēju robežās spēj atvieglot atbilstības pārbaudi šiem kritērijiem.
2. Regulas 1. punktā minētie tehniskās pārbaudes kritēriji ietver arī kritērijus darbībām, kas saistītas ar pāreju uz tīru enerģiju, jo īpaši energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģiju, ja tā būtiski sekmē kādu no vides mērķiem.	2. Regulas 1. punktā minētie tehniskās pārbaudes kritēriji, kuri pamatoti uz rādītājiem, ietver arī kritērijus darbībām, kas saistītas ar pāreju uz tīru enerģiju nolūkā panākt neto nulles SEG emisijas, jo īpaši energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģiju, ja tā būtiski sekmē kādu no vides mērķiem.
3. Regulas 1. punktā minētie tehniskās pārbaudes kritēriji ietver arī kritērijus darbībām, kas saistītas ar pāreju uz tīru vai klimatneitrālu mobilitāti, tajā skaitā ar kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem, efektivitātes pasākumiem un alternatīviem kurināmiem, ja tie būtiski sekmē kādu no vides mērķiem.	3. Regulas 1. punktā minētie tehniskās pārbaudes kritēriji ietver arī kritērijus darbībām, kas saistītas ar pāreju uz tīru vai klimatneitrālu mobilitāti, tajā skaitā ar kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem, efektivitātes pasākumiem un alternatīviem kurināmiem, ja tie būtiski sekmē kādu no vides mērķiem.
	3.a Ja to uzņēmumu lielākā daļa, kuri veic specifisku saimniecisko darbību, ir acīmredzami iesaistīti trajektorijā procesā šādas darbības pārveidei par ilgtspējīgu, pārbaudes kritērijos to var ņemt vērā. Šādas trajektorijas pastāvēšanu var pierādīt arī ar ilgstošiem pētniecības un attīstības centieniem, lieliem kapitālieguldījumiem jaunu un videi nekaitīgāku, ilgtspējīgu tehnoloģiju projektos vai ar konkrētiem pārejas plāniem vismaz agrīnās īstenošanas stadijās.
4. Komisija regulāri pārskata 1. punktā minētos pārbaudes kritērijus un nepieciešamības gadījumā groza saskaņā ar šo regulu pieņemtos deleģētos aktus atbilstoši zinātnes un tehnoloģiju attīstībai.	4. Komisija regulāri pārskata 1. punktā minētos pārbaudes kritērijus un nepieciešamības gadījumā groza saskaņā ar šo regulu pieņemtos deleģētos aktus atbilstoši zinātnes un tehnoloģiju attīstībai.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 15. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
15. pants	15. pants
Platforma ilgtspējīgam finansējumam	Platforma ilgtspējīgam finansējumam
1. Komisija izveido platformu ilgtspējīgam finansējumam, kurā ir:	1. Komisija izveido platformu ilgtspējīgam finansējumam, kuras struktūra nodrošina līdzsvaru, plašu viedokļu dažādību un dzimumu līdztiesību. Tās sastāvā līdzsvaroti ir pārstāvēti šādu grupu pārstāvji:
a) pārstāvji no:	a) pārstāvji no:
i) Eiropas Vides aģentūras;	i) Eiropas Vides aģentūras;
ii) Eiropas Uzraudzības iestādēm;	ii) Eiropas Uzraudzības iestādēm;
iii) Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda;	iii) Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda;
	iiia) Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras;
	iiib) Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG);
b) eksperti, kas pārstāv attiecīgās privātās ieinteresētās personas;	b) eksperti, kas pārstāv attiecīgās privātās ieinteresētās personas, tostarp finanšu un nefinanšu tirgus dalībniekus un uzņēmējdarbības attiecīgās nozares,
	ba) eksperti, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, tostarp eksperti vides, sociālo, darba un pārvaldības jautājumu jomā,
c) privātpersonas statusā iecelti eksperti ar atzītām zināšanām un pieredzi šīs regulas darbības jomās.	c) eksperti, kas pārstāv akadēmiskās aprindas, tostarp universitātes, pētniecības institūtus un ideju laboratorijas, tostarp ar pasaules mēroga ekspertu zināšanām.
	1.a Ekspertus, kas minēti b) un c) apakšpunktā, ieceļ saskaņā ar Finanšu regulas 237. pantu, un viņiem ir atzītas zināšanas un pieredze jomās, uz kurām attiecas šī regula, jo īpaši finanšu nozares ilgtspējas jomā.
	1.b Eiropas Parlamentu un Padomi pienācīgi un savlaicīgi informē par platformas ekspertu atlases procedūru.
2. Platforma ilgtspējīgam finansējumam:	2. Platforma ilgtspējīgam finansējumam:
	-a) konsultē Komisiju par 14. panta 1(-a) punktā minēto saskaņoto indikatoru izstrādi un iespējamo vajadzību šos kritērijus atjaunināt; to darot, tā izmanto attiecīgo Savienības struktūru un iniciatīvu, jo īpaši aprites ekonomikas uzraudzības sistēmas, darbu.
a) konsultē Komisiju par 14. pantā minētajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem un iespējamo vajadzību atjaunināt šos kritērijus;	a) konsultē Komisiju par 14. pantā minētajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem un iespējamo vajadzību atjaunināt šos kritērijus;
b) analizē tehniskās pārbaudes kritēriju ietekmi to piemērošanas radīto iespējamo izmaksu un ieguvumu ziņā;	b) analizē uz datiem un zinātniskiem pētījumiem, ja tādi pieejami, pamatoto tehniskās pārbaudes kritēriju ietekmi to piemērošanas radīto iespējamo izmaksu un ieguvumu ziņā;
c) palīdz Komisijai analizēt ieinteresēto personu pieprasījumus izstrādāt vai pārskatīt tehniskās pārbaudes kritērijus konkrētai saimnieciskai darbībai;	c) palīdz Komisijai analizēt ieinteresēto personu pieprasījumus izstrādāt vai pārskatīt tehniskās pārbaudes kritērijus konkrētai saimnieciskai darbībai, pamatojoties uz datiem un zinātniskiem pētījumiem, ja tādi pieejami; šādu analīžu rezultātus savlaicīgi publicē Komisijas tīmekļa vietnē;
d) konsultē Komisiju par tehniskās pārbaudes kritēriju piemērotību iespējamiem nākamiem izmantojumiem;	d) pēc Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma konsultēt Komisiju vai Eiropas Parlamentu par tehniskās pārbaudes kritēriju piemērotību iespējamiem nākamiem izmantojumiem;
	da) sadarbībā ar EFRAG konsultē Komisiju par ilgtspējas grāmatvedības standartu un integrētu ziņošanas standartu izstrādi uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem, tostarp pārskatot Direktīvu 2013/34/ES;
e) uzrauga un regulāri ziņo Komisijai par kapitāla plūsmām virzienā uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem;	e) uzrauga un regulāri ziņo Komisijai par ES un dalībvalstu līmeņa tendencēm attiecībā uz kapitāla plūsmām no saimnieciskajām darbībām, kas negatīvi ietekmē vides ilgtspēju, uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, kuru pamatā ir dati un zinātniskā izpēte, ja pieejami;
f) konsultē Komisiju par iespējamo nepieciešamību grozīt šo regulu.	f) konsultē Komisiju par iespējamo nepieciešamību grozīt šo regulu, jo īpaši attiecībā uz datu atbilstību un kvalitāti, kā arī veidiem, kā samazināt administratīvo slogu;
	fa) dot ieguldījumu ilgtspējīgu finanšu noteikumu un politikas virzienu, tostarp politikas saskaņotības jautājumu, novērtēšanā un izstrādē;
	fb) palīdz Komisijai definēt iespējamos sociālos mērķus.
	2.a Platforma, pildot šos uzdevumus, pienācīgi ņem vērā atbilstīgos datus un attiecīgos zinātniskos pētījumus. Tā var rīkot sabiedrisko apspriešanu, lai apkopotu ieinteresēto personu viedokļus par konkrētiem jautājumiem, kas ir tās kompetencē.
3. Platformu ilgtspējīgam finansējumam vada Komisija.	3. Platformu ilgtspējīgam finansējumam vada Komisija, un tā ir izveidota saskaņā ar Komisijas horizontālajiem noteikumiem ekspertu grupām. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē Platformas veiktās analīzes, apspriežu rezultātus, ziņojumus un protokolus.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
16. pants	16. pants
Deleģēšanas īstenošana	Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta noteikumus.	1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta noteikumus.
2. Uz neierobežotu laiku pēc [Šīs regulas spēkā stāšanās datums] Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 4. panta 3. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 2. punktā, 8. panta 2. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 2. punktā un 11. panta 2. punktā.	2. Uz neierobežotu laiku pēc [Šīs regulas spēkā stāšanās datums] Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 4. panta 3. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 2. punktā, 8. panta 2. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 2. punktā un 11. panta 2. punktā.
3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.	3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.	4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Sagatavojot deleģētos aktus, Komisija atbilstīgi apspriežas un novērtē ierosinātos politikas risinājumus.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.	5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 3. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	6. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 3. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu, 11. panta 2. punktu, 12. panta 2. punktu un 13. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. pants	17. pants
Pārskatīšanas klauzula	Pārskatīšanas klauzula
1. Līdz 2021. gada 31. decembrim un turpmāk reizi trijos gados Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Šajā ziņojumā izvērtē:	1. Līdz 2021. gada 31. decembrim un turpmāk reizi trijos gados Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ietekmi. Šajā ziņojumā izvērtē:
a) šīs regulas īstenošanas progresu nolūkā izstrādāt tehniskās pārbaudes kritērijus ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām;	a) šīs regulas īstenošanas progresu nolūkā izstrādāt uz indikatoriem pamatotos tehniskās pārbaudes kritērijus vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām;
b) iespējamo nepieciešamību pārskatīt šajā regulā noteiktos kritērijus, lai apsvērtu, vai saimnieciskā darbība ir ekoloģiski ilgtspējīga;	b) iespējamo nepieciešamību pārskatīt šajā regulā noteiktos kritērijus un indikatoru sarakstu, lai apsvērtu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga, lai veicinātu inovācijas un ilgtspējīgu pāreju;
c) šīs regulas darbības jomas paplašināšanas piemērotību, lai iekļautu citus ilgtspējas mērķus, jo īpaši sociālos mērķus;	c) šīs regulas darbības jomas paplašināšanas piemērotību, lai iekļautu citus ilgtspējas mērķus, jo īpaši sociālos mērķus;
d) ekoloģiski ilgtspējīgu ieguldījumu definīcijas izmantošanu Savienības tiesību aktos un dalībvalstu līmenī, tajā skaitā atbilstības pārbaudes mehānisma izveidošanas piemērotību šajā regulā noteiktajiem kritērijiem.	d) vides ziņā ilgtspējīgu ieguldījumu un videi kaitīgu ieguldījumu definīcijas izmantošanu Savienības tiesību aktos un dalībvalstu līmenī, tajā skaitā pārskatīšanas vai papildu atbilstības pārbaudes mehānisma izveidošanas piemērotību šajā regulā noteiktajiem uz indikatoriem pamatotajiem kritērijiem;
	da) iespējamo vajadzību izstrādāt turpmākas integrētās ziņošanas prasības, kas noteiktas 17.a pantā (jauns) saistībā ar apstākli, ka konkrēti lieli uzņēmumi un grupas izpauž ar finansēm nesaistītu un daudzveidības informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES;
	db) taksonomijas efektivitāti privāto ieguldījumu novirzīšanā uz ilgtspējīgām darbībām.
	1.a Līdz 2021. gada 31. decembrim un turpmāk reizi trijos gados pēc tam Komisija pārskata šīs regulas darbības jomu, ja tā rada pārmērīgu administratīvo slogu vai ja finanšu tirgus dalībniekiem vajadzīgie dati nav pietiekami pieejami.
2. Ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija vajadzības gadījumā sniedz saistītos priekšlikumus.	2. Ziņojumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija vajadzības gadījumā sniedz saistītos normatīvos priekšlikumus.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 18. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
18. pants	18. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana	Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. Šīs regulas 3.–13. pantu piemēro:	2. Šīs regulas 3.–13. pantu piemēro:
a) attiecībā uz 5. panta 1. un 2. punktā minētajiem vides mērķiem – no 2020. gada 1. jūlija;	a) attiecībā uz 5. panta 1. un 2. punktā minētajiem vides mērķiem – no 2020. gada 1. jūlija;
b) attiecībā uz 5. panta 4. un 5. punktā minētajiem vides mērķiem – no 2021. gada 31. decembra;	b) attiecībā uz 5. panta 4. un 5. punktā minētajiem vides mērķiem – no 2021. gada 31. decembra;
c) attiecībā uz 5. panta 3. un 6. punktā minētajiem vides mērķiem – no 2022. gada 31. decembra.	c) attiecībā uz 5. panta 3. un 6. punktā minētajiem vides mērķiem – no 2022. gada 31. decembra.
	ca) Regulas 17.a panta stāšanās spēkā ir atkarīga no 16.c panta a) punktā minētā ietekmes novērtējuma rezultātiem, kas parāda Direktīvas 2013/34/ES grozījumu pievienoto vērtību, īstenošanas iespējas un samērīgumu.

[1] OV C … / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Regulējuma izveide ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai
Atsauces	COM(2018)0353 – C8-0207/2018 – 2018/0178(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	24.5.2018
Atbildīgās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 5.7.2018	ENVI 5.7.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 5.7.2018	ITRE 5.7.2018	IMCO 5.7.2018
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	BUDG 28.6.2018	ITRE 19.6.2018	IMCO 19.6.2018
Referenti Iecelšanas datums	Bas Eickhout 13.11.2018	Sirpa Pietikäinen 13.11.2018
55. pants – kopīgā komiteju procedūra Datums, kad paziņoja plenārsēdē	15.11.2018
Izskatīšana komitejā	6.12.2018	22.1.2019
Pieņemšanas datums	11.3.2019
Galīgais balsojums	+: –: 0:	52 45 19
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Margrete Auken, Ivo Belet, Pervenche Berès, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Esther de Lange, Stefan Eck, Markus Ferber, Jonás Fernández, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Stefan Gehrold, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Neena Gill, Julie Girling, Françoise Grossetête, Roberto Gualtieri, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Anneli Jäätteenmäki, Barbara Kappel, Wolf Klinz, Kateřina Konečná, Werner Langen, Giovanni La Via, Peter Liese, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Lukas Mandl, Gabriel Mato, Alex Mayer, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Bernard Monot, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Ralph Packet, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Dimitrios Papadimoulis, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Dariusz Rosati, Anne Sander, Martin Schirdewan, Annie Schreijer-Pierik, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Renate Sommer, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Nils Torvalds, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Adina-Ioana Vălean, Babette Winter, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jørn Dohrmann, Bas Eickhout, Linnéa Engström, Eleonora Evi, Fredrick Federley, Christofer Fjellner, Ashley Fox, Anja Hazekamp, Sophia in ‘t Veld, Ramón Jáuregui Atondo, Syed Kamall, Alain Lamassoure, Ana Miranda, Luigi Morgano, Sirpa Pietikäinen, Michel Reimon, Andreas Schwab, Bart Staes, Lieve Wierinck, Tiemo Wölken
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	David Campbell Bannerman, Silvia Costa, Rosa D’Amato, Michael Gahler, Czesław Hoc, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jaromír Kohlíček, Arndt Kohn, Dietmar Köster, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Antonio López-Istúriz White, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Carolina Punset, Dennis Radtke, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Paul Rübig, Anders Sellström, Thomas Waitz, Jarosław Wałęsa, Kosma Złotowski
Iesniegšanas datums	13.3.2019

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

52	+
ALDE	Fredrick Federley, Anneli Jäätteenmäki, Wolf Klinz, Caroline Nagtegaal, Nils Torvalds, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck
ECR	David Campbell Bannerman, Jørn Dohrmann, Ashley Fox, Syed Kamall, Bernd Lucke, Ralph Packet, Kay Swinburne
EFDD	Bernard Monot
ENF	Barbara Kappel
PPE	Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, Markus Ferber, Christofer Fjellner, Michael Gahler, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Alain Lamassoure, Esther de Lange, Werner Langen, Giovanni La Via, Peter Liese, Antonio López-Istúriz White, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Miroslav Mikolášik, Francisco José Millán Mon, Luděk Niedermayer, Dennis Radtke, Dariusz Rosati, Paul Rübig, Anne Sander, Annie Schreijer-Pierik, Andreas Schwab, Anders Sellström, Renate Sommer, Theodor Dumitru Stolojan, Adina-Ioana Vălean, Jarosław Wałęsa

45	-
ECR	Czesław Hoc, Stanisław Ożóg, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska, Kosma Złotowski
EFDD	Julia Reid
GUE/NGL	Lynn Boylan, Stefan Eck, Anja Hazekamp, Jaromír Kohlíček, Kateřina Konečná, Dimitrios Papadimoulis, Martin Schirdewan
PPE	Stefan Gehrold, Julie Girling
S&D	Pervenche Berès, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Silvia Costa, Miriam Dalli, Seb Dance, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Ramón Jáuregui Atondo, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Arndt Kohn, Dietmar Köster, Olle Ludvigsson, Alex Mayer, Susanne Melior, Clare Moody, Luigi Morgano, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Pavel Poc, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Babette Winter, Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli

19	0
ALDE	Gerben-Jan Gerbrandy, Sophia in 't Veld, Carolina Punset, Frédérique Ries
EFDD	Rosa D'Amato, Eleonora Evi, Piernicola Pedicini
PPE	Lukas Mandl, Sirpa Pietikäinen
VERTS/ALE	Marco Affronte, Margrete Auken, Bas Eickhout, Linnéa Engström, Ana Miranda, Michel Reimon, Molly Scott Cato, Bart Staes, Ernest Urtasun, Thomas Waitz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 22. marts

Juridisks paziņojums - Privātuma politika