Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
 Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums starp EK un Ēģipti *** |
| |||||||||
(Piekrišanas procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikumu (5100/2005 ‐ KOM(2004)0428) (1), – ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniedza saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu, kā arī 310. pantu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu (C6–0027/2005); – ņemot vērā Reglamenta 43. panta 1. punktu, 75. pantu un 83. panta 7. punktu, – ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6–0041/2005), 1. dod piekrišanu protokola noslēgšanai; 2. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ēģiptes Arābu Republikas valdībai un parlamentam.
| ||||||||||
| Kopienas Muitas kodekss ***II |
| |||||||||||
(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (12060/2/2004 ‐ C6–0211/2004), – ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0452)(2), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 67. pantu, – ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6–0021/2005), 1. apstiprina kopējo nostāju; 2. atzīmē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju; 3. uzdod tā priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu; 4. uzdod tā ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un, saskaņojot ar Padomes ģenerālsekretāru, nodrošināt, lai to publicētu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī"; 5. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||
| Statistika attiecībā uz arodmācībām uzņēmumos ***I |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0095)(1), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1, punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C5–0083/2004), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6–0033/2005), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 23. februārī nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par statistiku attiecībā uz arodapmācībām uzņēmumos
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (2), ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (3), pieņemot lēmumu saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (4), tā kā 1) 2000. gada martā Lisabonas Eiropadomē Eiropas Savienība noteica stratēģisko mērķi kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto sabiedrību pasaulē ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, ar darbavietām, kuru kļūtu arvien vairāk un kuras kļūtu arvien labākas, kā arī ar plašāku sociālo kohēziju; 2) pilsoņu nodarbinātība, pielāgošanās spēja un mobilitāte Eiropā ir svarīga, lai uzturētu tās apņemšanos kļūt par viskonkurētspējīgāko un visdinamiskāko uz zināšanām balstīto sabiedrību pasaulē; 3) mūžizglītība ir galvenais elements, lai pilnveidotu un veicinātu kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku; 4) ar 2003. gada 5. maija Padomes secinājumiem par atskaites līmeņiem attiecībā uz Eiropas vidējiem rādītājiem izglītībā un apmācībā (kritēriji) (5) pieņēma šādu kritēriju: "Tādēļ līdz 2010. gadam mūžizglītības dalības vidējam līmenim Eiropas Savienībā jābūt vismaz 12,5 % no pieaugušajiem darbspējīgā vecumā (vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem)"; 5) Lisabonas Eiropadome apstiprināja, ka mūžizglītība ir Eiropas sociālā modeļa pamatelements; 6) jaunā Eiropas nodarbinātības stratēģija, ko apstiprināja ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu 2003/578/EK ar dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (6), ir vērsta uz to, lai dotu lielāku ieguldījumu Lisabonas stratēģijā un īstenotu saskaņotas un visaptverošas mūžizglītības stratēģijas; 7) šajā Regulā ir jāņem vērā dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēs noteiktā definīcija jēdzienam "personas bez priekšrocībām darba tirgū"; 8) īpaša uzmanība ir jāvelta mācībām darba vietā un darba laikā, jo šie abi aspekti ir mūžizglītības nozīmīgas dimensijas; 9) salīdzināma statistiskā informācija Kopienas līmenī, īpaši attiecībā uz apmācību uzņēmumos, ir svarīga, lai izstrādātu mūžizglītības stratēģijas un uzraudzītu to īstenošanas gaitu; 10) īpašas Kopienas statistikas izveidi reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Padomes 1997. gada 17. februāra Regulā (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku (7); 11) tādu statistikas datu nosūtīšanu, uz kuriem attiecas konfidencialitāte, reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 322/97 un Padomes 1990. gada 11. jūnija Regulā (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (8); (12) Komisijas 2002. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 831/2002, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku īsteno attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem (9), reglamentē noteikumi par piekļuvi konfidenciāliem datiem, kuri nosūtīti Kopienas iestādei; 13) tā kā dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt mērķus par tādu kopēju statistikas standartu izveidi, kas ir šīs regulas pamatuzdevums un kas ļautu iegūt saskaņotus datus, un tādēļ to labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai; 14) šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai (10) piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Šajos pasākumos ņem vērā dalībvalstu esošās iespējas attiecībā uz datu vākšanu un apstrādi; 15) ir notikušas apspriedes ar Statistikas programmu komiteju saskaņā ar 3. pantu Padomes 1989. gada 19. jūnija Lēmumā 89/382/EEK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (11), IR PIEŅĒMUŠAS ŠO REGULU. 1. pants Priekšmets Ar šo regulu nosaka vienotu sistēmu Kopienas statistikas apkopošanai par profesionālo tālākapmācību uzņēmumos. 2. pants Definīcijas
3. pants Apkopojamie dati 1. Dalībvalstis vāc datus, lai sagatavotu Kopienas statistiku, nolūkā analizēt profesionālo tālākapmācību uzņēmumos šādās jomās:
2. Dalībvalstis vāc konkrētus datus attiecībā uz sākotnējo profesionālo apmācību uzņēmumos par:
4. pants Apjoms Statistika par profesionālo tālākapmācību aptver vismaz visas saimnieciskās darbības, kas noteiktas NACE Rev. 1 C līdz K iedaļās un O iedaļā. 5. pants Statistikas vienības Datu vākšanas nolūkos uzņēmums, kas ir aktīvs vienā no 4. pantā minētajām saimnieciskajām darbībām un nodarbina 10 un vairāk darbiniekus, tiks uzskatīts par statistisku vienību. Ņemot vērā uzņēmumu sadalījumu pēc lieluma konkrētajā valstī un politikas vajadzību attīstību, dalībvalstis var paplašināt statistikas vienības definīciju savā valstī. Komisija var arī pieņemt lēmumu par šīs definīcijas paplašināšanu saskaņā ar 14. panta 2. punktā noteikto kārtību, ja šāda paplašināšana būtiski uzlabo pārskata rezultātu reprezentativitāti un kvalitāti iesaistītajās dalībvalstīs. 6. pants Datu avoti 1. Dalībvalstis iegūst vajadzīgos datus, izmantojot vai nu apsekojumu uzņēmumos, vai apsekojumu uzņēmumos kopā ar citiem avotiem, piemērojot principus par respondentu mazāku apgrūtinājumu un administratīvo vienkāršošanu. 2. Dalībvalstis izstrādā noteikumus par to, kā uzņēmumi atbild uz aptauju. 3. Uzņēmumus aptaujas veidā aicina sniegt pareizus un pilnīgus datus noteiktajos termiņos. 4. Citus piemērotus avotus, ieskaitot administratīvos datus, var izmantot, lai papildinātu apkopojamos datus, ja šie avoti ir piemēroti attiecībā uz nozīmīgumu un savlaicīgumu. 7. pants Apsekojuma raksturojums 1. Aptauju veic ar izlases metodi. 2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nosūtītie dati atspoguļo statistisko vienību kopuma struktūru. Apsekojumu veic tādā veidā, lai būtu iespējams rezultātus Kopienas līmenī sadalīt vismaz šādās kategorijās: a) saimnieciskās darbības atbilstīgi NACE Rev.1; b) uzņēmumu lielums. 3. Saskaņā ar 14. panta 2. punktā noteikto kārtību noteiks prasības attiecībā uz izlasi un precizitāti un šo prasību ievērošanai nepieciešamos izlases apjomus, īpašus norādījumus par NACE izmantošanu un lieluma kategorijas, kurās iegūtos rezultātus var iedalīt. 8. pants Apsekojuma metode 1. Lai mazāk apgrūtinātu respondentus, apsekojuma metode pieļauj datu vākšanu pielāgot attiecībā uz:
2. Konkrētos datus, kuri ir jāvāc saskaņā ar uzņēmumiem, kas nodrošina apmācību, un uzņēmumiem, kuri to nenodrošina, kā arī dažādās apmācības formas noteiks saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru. 9. pants Kvalitātes kontrole un ziņojumi 1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtīto datu kvalitāti. 2. Ne vēlāk kā 21 mēnesi pēc pārskata perioda beigām dalībvalstis iesniedz Komisijai (Statistikas birojam) kvalitātes ziņojumu, kurā ir visa pieprasītā informācija un dati, lai apstiprinātu nosūtīto datu kvalitāti. Tās nosaka iespējamos metodoloģisko prasību pārkāpumus. 3. Pamatojoties uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija (Statistikas birojs) novērtē iesūtīto datu kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstu datu salīdzināmības nodrošināšanai. 4. Prasības to datu kvalitātei, kas jāapkopo un jānosūta Kopienas statistikai par profesionālo tālākapmācību uzņēmumos, dalībvalstu iesniegto kvalitātes ziņojumu struktūru, kā arī jebkurus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērtētu vai uzlabotu datu kvalitāti, jāpieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru. 10. pants Pārskata periods un periodiskums 1. Pārskata periods, par kuru vāc datus, ir viens kalendārais gads. 2. Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka pirmo pārskata gadu, par kuru ir jāvāc dati. 3. Dalībvalstis vāc datus ik pēc pieciem gadiem. 11. pants Datu nosūtīšana 1. Dalībvalstis un Komisija savas attiecīgās kompetences jomās veicina apstākļus, lai palielinātu datu elektronisku vākšanu, datu elektronisku nosūtīšanu un automātisku datu apstrādi. 2. Dalībvalstis nosūta Komisijai (Statistikas birojam) uzņēmumu individuālos datus saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem par tādu datu nosūtīšanu, uz kuriem attiecas konfidencialitāte, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 322/97 un Regulā (Euratom, EEK) Nr. 1588/90. Dalībvalstis nodrošina, ka nosūtītie dati nepieļauj statistisko vienību tiešu identifikāciju. 3. Dalībvalstis nosūta datus elektroniski, atbilstoši attiecīgajam tehniskajam formātam un apmaiņas standartam, ko nosaka Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru. 4. Dalībvalstis nosūta pilnīgus un pareizus datus 18 mēnešu laikā sākot no pārskata gada beigām. 12. pants Ziņojums par īstenošanu 1. Piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju Komisija nosūta ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā jo īpaši:
2. Vadoties no ziņojuma par īstenošanu, Komisija var ierosināt pasākumus, lai uzlabotu šīs regulas darbību. 13. pants Īstenošanas pasākumi Šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus, tai skaitā pasākumus, lai ņemtu vērā ekonomikas un tehnikas attīstību attiecībā uz datu vākšanu, nosūtīšanu un apstrādi, pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru. 14. pants Komiteja 1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais periods ir trīs mēneši. 15. pants Finansēšana 1. Komisija dalībvalstīm sniedz finansiālu ieguldījumu par pirmo pārskata gadu, par kuru ir sagatavota šajā regulā noteiktā Kopienas statistika, lai palīdzētu segt izmaksas, kas radušās, vācot, apstrādājot un nosūtot datus. 2. Finansiāla ieguldījuma summu nosaka attiecīgā gada budžeta procedūrā. Budžeta lēmējiestāde nosaka pieejamo apropriāciju. 3. Izpildot šo regulu, Komisija var griezties pie ekspertiem un tehniskās palīdzības organizācijām, kuru finansēšanu var ietvert lēmuma kopējā finansējumā šai regulai. Komisija var organizēt seminārus, kolokvijus vai citas ekspertu sanāksmes, kas varētu sekmēt šīs regulas īstenošanu, un uzņemties attiecīgas informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas darbības. 16. pants Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī." Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. , Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐ priekšsēdētājs priekšsēdētājs
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Jūrnieku personu apliecinošie dokumenti* |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes priekšlikumu (KOM(2004)0530) (1), – ņemot vērā EK līguma 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, – ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6–0167/2004), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tiesību un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6–0037/2005), 1. apstiprina Padomes priekšlikumu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||
| Kuģu radītais piesārņojums ***II |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11964/3/2004 ‐ C6–0157/2004), – ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0092) (2), – ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 62. pantu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6–0015/2005), 1. apstiprina grozīto kopējo nostāju; 2. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2005. gada 23. februārī nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/.../EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (3), ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (4), saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (5), Tā kā (1) Kopienas jūrniecības drošības politikas mērķis ir sasniegt augsta līmeņa drošību un vides aizsardzību, un tās pamatā ir izpratne par to, ka visas puses, kas iesaistītas preču pārvadājumos pa jūru, ir atbildīgas par to, lai Kopienas ūdeņos izmantotie kuģi atbilstu spēkā esošajiem noteikumiem un standartiem; 2) materiālie standarti piesārņojošu vielu noplūdēm no kuģiem visās dalībvalstīs ir balstīti uz Marpol 73/78 Konvenciju; tomēr šos noteikumus ikdienā neievēro ļoti liels skaits kuģu, kas kuģo Kopienas ūdeņos, un netiek veikti nekādi pasākumi stāvokļa labošanai; (3) Marpol 73/78 īstenošana parāda nesakritības starp dalībvalstīm, un tādēļ ir nepieciešams Kopienas līmenī saskaņot Marpol 73/78 īstenošanu; būtiskas atšķirības saskatāmas jo īpaši dalībvalstu praksē attiecībā uz sankciju piemērošanu par piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem; 4) preventīvi pasākumi ir Kopienas jūrniecības drošības politikas sastāvdaļa, nodrošinot saikni starp katras ar piesārņojošu vielu pārvadāšanu pa jūru saistītās puses atbildību un sankciju piemērošanu; tādēļ, lai panāktu efektīvu vides aizsardzību, ir vajadzīgas efektīvas, preventīvas un samērīgas sankcijas; 5) šajā nolūkā ir būtiski tuvināt, izmantojot atbilstošus juridiskus instrumentus, spēkā esošās tiesību normas, jo īpaši precīzas attiecīgo pārkāpumu definīcijas, izņēmumu gadījumus, obligātos noteikumus par sodiem, atbildību un jurisdikciju; 6) šo direktīvu papildina detalizēti noteikumi par kriminālpārkāpumiem un sankcijām, kā arī citi noteikumi, kas paredzēti Padomes ... pamatlēmumā 2005/.../TI [par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus pret kuģu radīto piesārņojumu (6)]; 7) ne starptautiskais režīms, kas paredz civiltiesisko atbildību un kompensāciju par naftas piesārņojumu, nedz arī starptautiskais režīms attiecībā uz citu bīstamu vai kaitīgu vielu piesārņojumu nenodrošina pietiekamu preventīvu iedarbību, lai atturētu bīstamu kravu pārvadāšanā iesaistītās puses no standartiem neatbilstošas prakses; nepieciešamo preventīvo iedarbību var panākt, vienīgi ieviešot sankcijas, kuras piemēro jebkurai personai, kas izraisa jūras piesārņošanu vai iesaistās tajā; sankcijas būtu jāpiemēro ne tikai kuģu īpašniekiem vai kuģa kapteinim, bet arī kravas īpašniekam, klasificēšanas sabiedrībai vai jebkurai citai iesaistītai personai; 8) kuģu radīta piesārņojošu vielu noplūde būtu jāuzskata par pārkāpumu, ja tas izdarīts ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības. Šos pārkāpumus uzskata par kriminālpārkāpumiem Padomes pamatlēmuma 2005/.../TI, kas papildina direktīvu, izpratnē un tajā noteiktajos apstākļos; 9) sankcijas par piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem nav saistītas ar iesaistīto pušu civiltiesisko atbildību, un tādējādi uz tām neattiecas nekādi notiekumi par civiltiesiskās atbildības ierobežojumiem vai pārnešanu, kā arī tās neierobežo pietiekamu kompensāciju piesārņojuma gadījumā cietušajiem; 10) ir nepieciešama turpmāka efektīva sadarbība starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu to, ka piesārņojošu vielu noplūde no kuģiem tiek pamanīta laikus un ka pārkāpēji tiek identificēti. Šī iemesla dēļ Eiropas Jūras drošības aģentūrai ir vadošā loma darbā ar dalībvalstīm, lai attīstītu tehniskos risinājumus un sniegtu tehnisko palīdzību saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu, kā arī attiecībā uz atbalsta sniegšanu Komisijai visu tai uzticēto uzdevumu izpildē, lai nodrošinātu efektīvu šīs direktīvas īstenošanu; (11) (11) lai uzlabotu jūras piesārņojuma novēršanu un apkarošanu, jārada saskaņotība starp izpildiestādēm, tādām kā dalībvalstu krasta apsardzes dienesti.. Šajā sakarā Komisijai jāizstrādā tehniski ekonomiskais pamatojums par Eiropas krasta apsardzi, kas paredzēta piesārņojuma novēršanai un reaģēšanai uz to, skaidri norādot izmaksas un ieguvumus. Pēc šī pamatojuma, ja tas ir atbilstīgi, sagatavo priekšlikumu par Eiropas krasta apsardzi; 12) ja ir skaidrs un objektīvs pierādījums, ka ir notikusi noplūde, kas izraisījusi lielu postījumu vai liela postījuma draudus, dalībvalstīm būtu jāiesniedz šī lieta savām komptenetajām iestādēm, lai tiktu sāktas procedūrtas, kas atbilst 220. pantam ANO 1982. gada Konvencijā par jūras tiesībām; (13) Direktīvas 2000/59/EK(7) un šīs direktīvas piemērošana ir galvenais instruments pasākumu komplektā kuģu radītā piesārņojuma novēršanai; 14) šī direktīva ir saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu. Kuģu izraisīta piesārņojuma starptautisko standartu iekļaušana Kopienas tiesību aktos un tādu sankciju ieviešana, kas var ietvert krimināltiesiskas vai administratīvas sankcijas par minēto noteikumu pārkāpšanu, ir nepieciešama, lai sasniegtu augsta līmeņa drošību un vides aizsardzību jūras pārvadājumu jomā. To Kopiena var efektīvi panākt vienīgi ar saskaņotu noteikumu palīdzību. Direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai, un neparedz neko tādu, kas nebūtu vajadzīgs šim mērķim. Tā neliedz dalībvalstīm noteikt stingrākus pasākumus pret kuģu radīto piesārņojumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; 15) šī direktīva pilnībā ievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartu; visām personām, kuras tur aizdomās par pārkāpumu, obligāti garantē taisnīgu un objektīvu uzklausīšanu, un sankcijām jābūt proporcionālām, IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. 1. pants Mērķis 1. Šīs direktīvas mērķis ir iekļaut kuģu radītā piesārņojuma starptautiskos standartus Kopienas tiesībās un nodrošināt to, ka personām, kas ir atbildīgas par noplūdēm, piemēro atbilstīgas sankcijas saskaņā ar 8. pantu, lai uzlabotu kuģošanas drošību un sekmētu jūras vides aizsardzību no kuģu radītā piesārņojuma. 2. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm noteikt stingrākus pasākumus pret kuģu radīto piesārņojumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. 2. pants Definīcijas Šajā direktīvā 1. "Marpol 73/78" ir Starptautiskā konvencija par kuģu radītā piesārņojuma novēršanu (1973.) un tās 1978. gada protokols to jaunākajā redakcijā;
3. pants Darbības joma 1. Šo direktīvu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām piemēro attiecībā uz piesārņojošu vielu noplūdi:
2. Šo direktīvu piemēro piesārņojošu vielu noplūdei no visiem kuģiem neatkarīgi no to karoga, izņemot visus karakuģus, jūras kara palīgkuģus vai citus kuģus, kas pieder kādai valstij vai ko kāda valsts attiecīgajā laikā ekspluatē un izmanto tikai nekomerciālos valsts nolūkos. 4. pants Pārkāpumi Dalībvalstis nodrošina to, ka piesārņojošo vielu noplūdi no kuģiem visās 3. panta 1. punktā minētajās teritorijās uzskata par pārkāpumu, ja tas izdarīts ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības. Šos pārkāpumus uzskata par kriminālpārkāpumiem Padomes pamatlēmuma 2005/.../TI, kas papildina direktīvu, izpratnē un tajā noteiktajos apstākļos. 5. punkts Izņēmumi 1. Piesārņojošu vielu noplūdi jebkurā no 3. panta 1. punktā minētajam teritorijām neuzskata par pārkāpumu, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 I pielikuma 9., 10., 11.a), 11.b) vai 11.c) noteikumā vai II pielikuma 5., 6.a) vai 6.c) noteikumā. 2. Piesārņojošu vielu noplūdi 3. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktos minētajās teritorijās neuzskata par pārkāpumu, par kuru atbildīgs īpašnieks, kapteinis vai apkalpe, kas rīkojas pēc kapteiņa pavēles, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 I pielikuma 11. b) noteikumā un II pielikuma 6. b) noteikumā. 6. pants Īstenošanas pasākumi attiecībā uz kuģiem dalībvalstu ostās 1. Ja neatbilstība standartiem vai kāda informācija rada aizdomas, ka kuģis, kas labprātīgi atrodas kādas dalībvalsts ostā vai ārzonas terminālā, ir iesaistījies vai iesaistās piesārņojošu vielu noplūdē jebkurā no 3. panta 1.punktā minētajām teritorijām, attiecīgā dalībvalsts nodrošina atbilstīgas pārbaudes veikšanu saskaņā ar tās tiesību aktiem, ņemot vērā attiecīgas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) pamatnostādnes. 2. Tiktāl, ciktāl 1. punktā minētā pārbaude atklāj faktus, kas varētu norādīt uz pārkāpumu 4. panta nozīmē, par to informē attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un karoga valsts iestādes. 7. pants Piekrastes valstu īstenošanas pasākumi attiecībā uz tranzītkuģiem 1. Ja piesārņojošu vielu iespējama noplūde notiek teritorijā, kas minēta 3. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā, un ja kuģis, kuru tur aizdomās par šo noplūdi, nepiestāj dalībvalsts ostā, kurai ir informācija par iespējamo noplūdi, piemēro šādus noteikumus:
2. Ja ir skaidrs un objektīvs pierādījums, ka kuģis, kas kuģo 3. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktā minētajā teritorijā, ir izdarījis pārkāpumu 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā teritorijā, un veicis noplūdi, kas izraisījusi lielu postījumu vai liela postījuma draudus attiecīgās dalībvalsts piekrastei vai saistītam interešu objektam, vai jebkuriem 3. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktā minētajiem resursiem, tad atbilstīgi ANO 1982. gada Konvencijas par jūras tiesībām XII daļas 7. iedaļai un ar nosacījumu, ka pierādījumi to apstiprina, valsts iesniedz šo lietu savai kompetentajai iestādei, lai atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem tiktu uzsāktas juridiskās procedūras, tostarp kuģa aizturēšana. 3. Visos gadījumos informē karoga valsts iestādes. 8. pants Sankcijas 1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka par pārkāpumiem atbilstoši 4. panta izpratnei piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas var ietvert krimināltiesiskas vai administratīvas sankcijas. 2. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. punktā minētās sankcijas piemēro jebkurai personai, kas ir atzīta par atbildīgu par pārkāpumu atbilstoši 4. panta izpratnei. 9. pants Atbilstība starptautiskajām tiesībām Dalībvalstis piemēro šo direktīvu bez jebkādas formālas vai faktiskas ārzemju kuģu diskriminācijas un saskaņā ar attiecīgajiem starptautisko tiesību aktiem, tostarp ar ANO 1982. gada Konvencijas par jūras tiesībām XII daļas 7. iedaļu, un tās nekavējoties informē kuģa karoga valsti un jebkuru citu iesaistītu valsti par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu. 10. pants Papildu pasākumi 1. Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstis un Komisija vajadzības gadījumā cieši sadarbojas ar Eiropas Jūras drošības aģentūru un ņem vērā rīcības programmu, kas paredzēta nejauša vai apzināta jūras piesārņojuma gadījumā un izveidota ar Lēmumu Nr. 2850/2000/EK(8), kā arī, ja nepieciešams, Direktīvu 2000/59/EK, lai:
2. Eiropas Jūras drošības aģentūra saskaņā ar tās uzdevumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1406/2002 (9):
11. pants Tehniski ekonomiskais pamatojums Lai uzlabotu jūras piesārņojuma novēršanu un apkarošanu, jārada saskaņotība starp izpildiestādēm, tādām kā dalībvalstu krasta apsardzes dienesti. Šajā sakarā līdz 2006. gada beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tehnsiki ekonomiskais pamatojums par iespējamību izveidot Eiropas krasta apsardzi, kas paredzēta piesārņojuma novēršanai un reaģēšanai uz to, skaidri norādot izmaksas un ieguvumus. 12. pants Ziņošana Ik pēc trim gadiem dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā kompetentās iestādes piemēro šo direktīvu. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija iesniedz Kopienas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā Komisija cita starpā izvērtē vajadzību pārskatīt vai paplašināt šīs direktīvas darbības jomu. Tajā arī apraksta atbilstīgas tiesu prakses attīstību dalībvalstīs un izskata iespēju izveidot publisku datu bāzi, kurā apkopota šāda tiesu prakse. 13. pants Komiteja 1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu radītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Regulas (EK) Nr. 2099/2002 3. pantu (10). 2. Komisija regulāri informē Komiteju, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 2850/2000/EK, par jebkādiem ierosinātiem pasākumiem vai citām svarīgām darbībām attiecībā uz jūras piesārņošanas novēršanu. 14. pants Grozījumu izdarīšanas procedūra Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. pantu uz grozījumiem Marpol 73/78, kas minēti 2. panta 1. punktā, var neattiecināt šīs direktīvas piemērošanas jomu. 15. pants Īstenošana Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai ne vēlāk kā ........(11), un tās par to nekavējoties informē Komisiju. Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces. 16. pants Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". 17. pants Adresāti Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. , Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs PIELIKUMS Atsauces nolūkos veidots Marpol 73/78 pārskats par noplūdes noteikumiem attiecībā uz naftas un kaitīgu šķidru vielu noplūdi, kā minēts 2. panta 2. punktā I daļa: Nafta (Marpol 73/78, I pielikums) Piemērojot Marpol 73/78 I pielikumu, "nafta" ir jebkura veida nafta, tostarp jēlnafta, mazuts, nosēdumi, naftas pārstrādes produkti un rafinēti produkti (izņemot petroķīmiskus produktus, uz kuriem attiecas Marpol 73/78 II pielikuma noteikumi), un "naftas maisījums" ir maisījums, kura sastāvā ir nafta. Izvilkums no attiecīgajiem Marpol 73/78 I pielikuma noteikumiem: 9. noteikums: Naftas izvadīšanas kontrole
iv) kuģim darbojas [uzraudzības, kontroles un filtrācijas] iekārtas, kā noteikts šā pielikuma 16. noteikumā. Ja kuģim, kas nav naftas tankkuģis, bruto tilpība ir mazāka nekā 400 tonnu, tam atrodoties ārpus īpašās teritorijas, [karoga valsts] iestāde nodrošina to, ka tajā ir uzstādītas, ciktāl tas ir lietderīgi un saprātīgi, ierīces, kas nodrošina naftas nogulšņu uzglabāšanu uz klāja un to izvadīšanu uzkrāšanas iekārtās vai jūrā saskaņā ar šā noteikuma 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām. [ …] 3) Šā noteikuma 1. punkts neattiecas uz tīru vai izolētu balastu vai nepārstrādātiem naftas maisījumiem, kuros neatšķaidīts naftas daudzums nepārsniedz 15 daļas uz miljonu, un kas nenāk no kravas sūkņa telpas nosēdtilpnēm un kam nav naftas kravas nogulšņu piejaukuma. 4) Jūrā ieplūdinātās vielas nesatur ķimikālijas vai citas vielas tādā daudzumā vai koncentrācijā, kas ir bīstami jūras videi, vai ķimikālijas vai citas vielas, kas pievienotas, lai apietu šajā noteikumā izklāstītos izvadīšanas nosacījumus. Naftas nogulsnes, ko nevar izplūdināt saskaņā ar šā noteikuma 1), 2) un 4) punktu, patur uz kuģa vai izvada uzkrāšanas iekārtās. […] 10. noteikums: Metodes naftas piesārņojuma novēršanai no kuģiem, tiem darbojoties īpašās teritorijās 1) Šajā pielikumā īpašās teritorijas ir Vidusjūras reģions, Baltijas jūras reģions, Melnās jūras reģions, Sarkanās jūras reģions, "Jūras līča reģions", Adenas reģiona līcis, Antarktikas reģions un Ziemeļrietumeiropas ūdeņi, [tālāk definēti un raksturoti]. 2) Saskaņā ar šā pielikuma 11. noteikumu:
b) […] Jebkāda naftas vai naftas maisījumu izplūdināšana jūrā no tādiem kuģiem ar bruto tilpību mazāk par 400 tonnām, kas nav naftas tankkuģi, ir aizliegta, atrodoties īpašā teritorijā, izņemot, ja neatšķaidītas naftas daudzums notekūdenī nepārsniedz 15 daļas uz miljonu. 3) a) Šā noteikuma 2) punkts neattiecas uz tīra un izolēta balasta izplūdi;
vi) filtrācijas sistēma ir aprīkota ar aizvaru, kas nodrošina to, ka izvadīšana tiek automātiski apturēta, kad naftas daudzums notekūdenī pārsniedz 15 daļas uz miljonu. 4) a) Jūrā izpludinātais šķidrums nesatur ķimikālijas vai citas vielas tādā daudzumā vai koncentrācijā, kas apdraud jūras vidi, vai ķimikālijas vai citas vielas, kas pievienotas, lai apietu šajā noteikumā izklāstītos izplūdes nosacījumus; b) Naftas nogulsnes, ko nevar izvadīt saskaņā ar šā noteikuma 2) un 3) punktu, patur uz kuģa vai izvada uzkrāšanas iekārtās. Nekas šajā noteikumā neaizliedz braucošam kuģim, kam īpašā teritorija ir tikai daļa no maršruta, veikt izvadīšanu ārpus īpašās teritorijas saskaņā ar šā pielikuma 9. noteikumu. […]
c) jūrā izplūdina [karoga valsts] iestādes apstiprinātas vielas, kas satur naftu, ja to veic, lai apkarotu īpašus piesārņojuma gadījumus nolūkā mazināt piesārņojuma radīto kaitējumu līdz minimumam. Jebkādu šādu izvadīšanu apstiprina tā valdība, kuras jurisdikcijā paredzēts veikt izvadīšanu. II DAĻA: Kaitīgas šķidras vielas (Marpol 73/78 II pielikums) Izvilkums no attiecīgiem Marpol 73/78 II pielikuma noteikumiem: 3. noteikums: Kaitīgu šķidru vielu kategorizācija un uzskaite 1) Šajā pielikumā kaitīgas šķidras vielas ir iedalītas šādās četrās kategorijās: a) A kategorija: Kaitīgas šķidras vielas, kas, ja tiktu izvadītas jūrā, veicot tvertnes tīrīšanu vai balasta izkraušanu, nopietni apdraudētu vai nu jūras resursus vai cilvēku veselību, vai radītu nopietnu kaitējumu atpūtas iespējām pie jūras vai citādai likumīgai jūras izmantošanai, un tālab attaisno stingru piesārņojuma novēršanas pasākumu piemērošanu; b) B kategorija: Kaitīgas šķidras vielas, kas, ja tiktu izvadītas jūrā, veicot tvertnes tīrīšanu vai balasta izkraušanu, apdraudētu vai nu jūras resursus vai cilvēku veselību, vai radītu kaitējumu atpūtas iespējām pie jūras vai citādai likumīgai jūras izmantošanai, un tālab attaisno īpašu piesārņojuma novēršanas pasākumu piemērošanu; c) C kategorija: Kaitīgas šķidras vielas, kas, ja tiktu izvadītas jūrā, veicot tvertnes tīrīšanu vai balasta izkraušanu, radītu nelielus draudus vai nu jūras resursiem vai cilvēka veselībai, vai radītu nelielu kaitējumu atpūtas iespējām pie jūras vai citādai likumīgai jūras izmantošanai, un tālab prasa īpašu rīcību; D kategorija: Kaitīgas šķidras vielas, kas, ja tiktu izvadītas jūrā, veicot tvertnes tīrīšanu vai balasta izkraušanu, manāmi apdraudētu vai nu jūras resursus vai cilvēku veselību, vai radītu minimālu kaitējumu atpūtas iespējām pie jūras vai citādai likumīgai jūras izmantošanai, un tālab prasa zināmu uzmanību darbības apstākļos. […] [Papildu pamatnostādnes vielu kategorizēšanā, tostarp kategorizēto vielu saraksts, ir dots 2. noteikuma 2) – 4) punktā un 4. noteikumā, kā arī Marpol 73/78 II pielikuma papildinājumos] […] 5. noteikums: Kaitīgu šķidru vielu izvadīšana A, B un C kategorijas vielas ārpus īpašajām teritorijām un D kategorijas vielas visās teritorijās 1) Ievērojot šā pielikuma 6. noteikumu […]
c) izplūdināšana notiek vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes vismaz 25 metru dziļumā.
e) izplūdināšana notiek vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, un vietā, kur ūdens ir vismaz 25 metru dziļš.
e) izplūdināšana notiek vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, un vietā, kur ūdens ir vismaz 25 metru dziļš.
c) izplūdināšana notiek vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes. 5) Lai no tilpnes iztīrītu kravas nogulsnes, var izmantot [karoga valsts] iestādes apstiprinātas ventilācijas procedūras. Tādas procedūras pamatojas uz [IMO] izstrādātiem standartiem. Ūdens, ko pēc tam iepilda tilpnē, ir uzskatāms par tīru, un uz to neattiecas šā noteikuma 1), 2), 3) vai 4) punkts. Ir aizliegts jūrā izplūdināt vielas, kas nav kategorizētas, provizoriski novērtētas vai ir atzītas kā piederīgas pie tādām, kuras minētas šā pielikuma 4. noteikuma 1) punktā, vai balasta ūdeni, tilpņu mazgāšanas ūdeni, vai citas nogulsnes vai tādu vielu maisījumus, kas tās satur. A, B un C kategorijas vielas īpašās jomās [kā definēts Marpol 73/78 II pielikuma 1. noteikumā, arī attiecībā uz Baltijas jūru] Saskaņā ar šā noteikuma 14) punktu un šā pielikuma 6. noteikumu. 7) Ir aizliegts izplūdināt jūrā šā pielikuma 3. noteikuma 1) punkta a) apakšpunktā definētās A kategorijas vielas vai vielas, kas pagaidām par tādām atzītas, vai balasta ūdeni, tilpņu mazgāšanas ūdeni vai citas nogulsnes vai maisījumus, kas satur tādas vielas. Ja jāmazgā tilpnes, kur atradušās tādas vielas vai maisījumi, tad mazgājot radušās nogulsnes ievada uzkrāšanas iekārtā, ko saskaņā ar šā pielikuma 7. noteikumu nodrošina valstis, kas robežojas ar īpašo teritoriju, līdz vielas koncentrācija netīrajos ūdeņos, ko ievada iekārtā, ir 0,05 % svara vai mazāk, tikmēr, kamēr tilpne ir tukša, izņemot dzelteno vai balto fosforu, kam nogulšņu koncentrācija ir 0,005 % svara. Ūdeni, ko vēlāk iepilda tilpnē, var izplūdināt jūrā, ja ievēroti visi šie nosacījumi:
8) Ir aizliegts izplūdināt jūrā šā pielikuma 3. noteikuma 1) punkta b) apakšpunktā definētās B kategorijas vielas, vai vielas, kas pagaidām par tādām atzītas, vai balasta ūdeni, tilpņu mazgāšanas ūdeni, vai citas nogulsnes vai maisījumus, kas satur šādas vielas, izņemot gadījumus, ja ievēroti visi šie nosacījumi:
9) Izplūdināt jūrā ir aizliegts šā pielikuma 3. noteikuma 1) punkta c) apakšpunktā definētās C kategorijas vielas vai vielas, kas pagaidām atzītas par tādām, vai arī balasta ūdeni, tilpņu samazgu ūdeni vai citas nogulsnes vai tādu vielu maisījumus, kas tās satur, izņemot gadījumus, ja ievēroti visi šie nosacījumi:
10) Lai no tilpnes iztīrītu kravas nogulsnes, var izmantot [karoga valsts] iestādes apstiprinātas ventilācijas procedūras. Tādas procedūras pamatojas uz [IMO] izstrādātiem standartiem. Ūdeni, kas pēc tam ievadīts tilpnē, uzskata par tīru, un uz to neattiecas šā noteikuma 7), 8), vai 9) punkts. 11) Ir aizliegts jūrā izplūdināt vielas, kas nav kategorizētas, provizoriski novērtētas vai ir atzītas kā piederīgas pie tādām, kuras minētas šā pielikuma 4. noteikuma 1) punktā, vai balasta ūdeni, tilpņu samazgu ūdeni, vai citas nogulsnes vai tādu vielu maisījumus, kas tās satur. 12) Nekas šajā noteikumā neliedz kuģī paturēt B vai C kategorijas kravu nogulsnes, un tās izplūdināt jūrā ārpus īpašās teritorijas attiecīgi saskaņā ar šā noteikuma 2) vai 3) punktu. 6. noteikums: Izņēmumi
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Vadītāja apliecības ***I |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto Komisijas priekšlikumu (COM(2003)0621)(1), – ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. panta 2. punktu un 71. panta 1. punktu, uz kuru pamata tika iesniegts Komisijas priekšlikums (C5–0610/2003), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu(A6–0016/2005), 1. Atbalsta grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. Aicina Komisiju griezties pie Parlamenta gadījumā, ja tā paredz šo priekšlikumu būtiski mainīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3. Uzdod priekšsēdētājam tālāk virzīt šo atzinumu uz Padomi un Komisiju. Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 23. februārī nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2005/.../EK par vadītāja apliecībām
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2), saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3), tā kā: 1) Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvā 91/439/EEK par vadītāju apliecībām(4) ir izdarīti ievērojami grozījumi vairākas reizes. Ieviešot jaunos grozījumus, skaidrības labad ir nepieciešams šo direktīvu pārstrādāt; 2) neskatoties uz sasniegto progresu, saskaņojot noteikumus par vadītāju apliecībām, joprojām pastāv fundamentālas atšķirības dalībvalstu likumdošanā, ko ir nepieciešams pilnībā saskaņot, lai sniegtu ieguldījumu Kopienas politisko nostādņu ieviešanā. Noteikumi par vadītāju apliecībām ir svarīgi faktori kopējās transporta politikas mērķiem un tie kalpo kā ieguldījums ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, kā arī lai atvieglotu personu pārvietošanos, kas apmetas uz dzīvi citā dalībvalstī nevis tajā, kurā šīs personas ir nokārtojušas transportlīdzekļa vadītāja prasmes pārbaudījumus. Ņemot vērā privātā transporta nozīmīgumu, fakts par vadītāja apliecības turēšanu, ko savstarpēji atzinušas dalībvalstis, veicinās brīvu pārvietošanos un pilsonības iegūšanas brīvību; 3) Direktīvā 91/439/EEK paredzētā iespēja katrai dalībvalstij noteikt autovadītāja tiesību derīguma termiņu, rada situāciju, kad paralēli darbojas dalībvalstu dažādie noteikumi un tajās oficiāli apgrozībā ir vairāk nekā 110 dažāda parauga vadītāja apliecības. Pilsoņiem, administratīvajām un vadītāja apliecību pārvaldes iestādēm līdz ar to rodas pārskatāmības problēmas, kas noved pie dokumentu viltojumiem, kuri dažkārt izdoti jau pirms vairāk nekā desmit gadiem; 4) visās dalībvalstīs jānomaina vecā parauga vadītāja apliecības, lai izvairītos no situācijas, kad vienota Eiropas parauga vadītāja apliecība tiek ieviesta kā Eiropas papildu modelis. Pie tam vecā parauga papīra vadītāju apliecību apmaiņas termiņš janosaka 10 gadi, vecā parauga plastmasas karšu vadītāju apliecībām - 20 gadi; 5) mainot esošās vadītāja apliecības, netiek ierobežotas tiesības vadīt dažādu kategoriju transportlīdzekļus; 6) administratīvā derīguma termiņa ieviešana sniegs iespēju regulāri atjaunot vadītāju apliecības ar nolūku piemērot jaunākos krāpšanas novēršanas pasākumus un piemērot tos laikā, kad tiek veikta medicīnisko pārbaužu periodiska atjaunošana vai citi pasākumi, ko nodrošina dalībvalstis, kā kursi, lai papildinātu teorijas zināšanas vai uzlabotu praktiskās iemaņas; 7) dalībvalstis var noteikt obligātās veselības pārbaudes, lai garantētu mehānisko transporta līdzekļu vadītāju atbilstību fiziskās un psihiskās veselības minimālajām normām. Piemēram, redzes pārbaudes no 45 gadu vecuma varētu palielināt ceļu satiksmes drošību; 8) atbilstība minimālajiem standartiem attiecībā uz fiziskās un garīgās piemērotības standartiem, lai transportlīdzekļu vadītāji spētu vadīt transportlīdzekļus un lai šos standartus izmantotu cilvēku vai kravu pārvadāšanai noteiktās kategorijās, ir jāpārbauda medicīniskajā pārbaudē, kad tiek izsniegta vadītāja apliecība, kā arī periodiskās pārbaudēs, kas tiek veiktas atkārtoti, saskaņā ar nacionālajiem juridiskajiem noteikumiem. Ir nepieciešams saskaņot medicīnisko pārbaužu biežumu, lai sniegtu ieguldījumu darbinieku brīvā kustībā un lai izvairītos no konkurences izkropļošanas un lai ņemtu vērā šādu transportlīdzekļu vadītāju atbildību; 9) minimālā vecuma noteikšanā pastiprināti jāseko principam par atsevišķu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas pakāpenisku pieejamību. Attiecībā uz dažādam divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļu klasēm, kā arī atsevišķām transportlīdzekļu kategorijām, kas paredzētas pasažieru un kravu pārvadājumiem, būtu jābūt lielākai pieejamības atšķirībai. Kategorija B1 arī turpmāk paliek fakultatīva, saglabājot iespēju noteikt izņēmumus attiecībā uz minimālo vecumu, lai turpmāk varētu ieviest šīs kategorijas transporta līdzekļu vadīšanas pieejamības pakāpeniskumu; 10) ir jāsaskaņo kategorijas, lai stiprinātu progresīvas piekļuves principu; 11) lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību vai kustību uz ceļiem, dalībvalstīm jāparedz iespēja mainīt minimālo vecumu attiecībā uz automašīnu un motociklu klasēm. Pie tam attiecībā uz motociklu klasēm jāsaglabā pakāpeniskās pieejamības princips. Rūpīgi jāapsver, vai pakāpeniskās pieejamības principu vajadzētu attiecināt arī uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai; 12) gan jauno, gan esošo kategoriju definīcijām ir lielākā mērā jāatspoguļo attiecīgo transportlīdzekļu tehniskās pazīmes un kontroles mehānismu, kas nepieciešams, lai vadītu transportlīdzekli; 13) ieviešot vadītāju apliecību kategoriju, kas nepieciešama mopēda vadīšanai, jo īpaši uzlabos ceļu satiksmes drošību attiecībā uz visjaunākajiem vadītājiem, kuri, saskaņā ar statistiku, visvairāk cieš ceļu satiksmes negadījumos; 14) kas attiecas uz ceļu satiksmes drošību, ir jāizstrādā minimālās prasības, lai izsniegtu vadītāja apliecību; 15) ir jāpieņem īpaši noteikumi, lai atvieglotu transportlīdzekļu vadīšanu personām ar īpašām fiziskajām vajadzībām; 16) turklāt, ņemot vērā satiksmes drošību un ceļu satiksmi, būtu nepieciešams, cik vien iespējams, uzlikt dalībvalstīm par pienākumu piemērot iekšzemes noteikumus par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, apturēšanu, ierobežošanu un anulēšanu attiecībā uz katru vadītāja apliecības turētāju, kura pastāvīgā dzīves vieta ir šīs valsts teritorijā; 17) vadītāja apliecības paraugs, kas sniegts Direktīvā 91/439/EEK, ir jāaizstāj ar vienotu paraugu plastmasas kartes formā. Tajā pašā laikā ir nepieciešams šādu vadītāja apliecības paraugu pielāgot jaunās kategorijas vadītāju apliecību ieviešanai attiecībā uz mopēdiem; 18) ieviešot neobligātu mikroshēmu vadītāja apliecības paraugā kredītkartes formā, dalībvalstīm tiktu sniegta iespēja turpināt uzlabot krāpšanas novēršanas pasākumus. Tehniskās prasības attiecībā uz mikroshēmu noteiks Komisija, kurai palīdzēs Vadītāju apliecību komiteja; 19) dalībvalstīm jādod iespēja ievadīt papildinformāciju mikroshēmā ar nosacījumu, ka tas neietekmēs tās lietošanu paredzētajam mērķim. Bez tam jānodrošina datu aizsardzība; 20) lai paaugstinātu vadīšanas prasmes eksaminētāja zināšanu un spēju līmeni, lai objektīvāk novērtētu pretendentus uz transportlīdzekļa vadītāja tiesībām un lai braukšanas eksāmeni kļūtu pēc iespējas saskaņoti un, bez tam, lai nostiprinātu vadītāja apliecības savstarpējās atzīšanas principu, ir jānosaka minimālo prasību standarts attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas prasmes eksaminētāja zināšanām, kā arī pastāvīgu kvalifikācijas paaugstināšanu; 21) Komisijai ir jāļauj piemērot I - IV Pielikumu attiecībā uz tehnisko progresu; 22) ir nepieciešams veikt atbilstošus pasākumus, lai ieviestu šo direktīvu saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(5); 23) ņemot vērā, ka paredzētā pasākuma mērķi nevar tikt pilnībā sasniegti dalībvalstīs, un tāpēc, ievērojot to apjomu un sekas, tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī un Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas aprakstīti konkrētajā pantā, šī direktīva nepārsniedz tos pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu šos mērķus; 24) šī direktīva nedrīkst ierobežot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz iestrādāšanas termiņiem nacionālajā likumdošanā un direktīvu piemērošanu, kas uzskaitītas VIII Pielikuma B daļā, IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU. 1. pants Apliecības paraugs 1. Dalībvalstīm jāievieš nacionālā vadītāja apliecība, balstoties uz Kopienas parauga, kas aprakstīts I pielikumā, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem. 2. Sākot ar brīdi, kad Komisija ir noteikusi tehniskos priekšrakstus, dalībvalstīm ir tiesības to izdotajās vadītāja apliecībās iestrādāt mikroshēmas atbilstoši 10. pantā noteiktajai metodikai. Komisija atbild par to, lai vadītāja apliecības mikroshēmas iestrādāšana būtu paredzēta EK-transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikātā, kas ir izdodams tikai tad, ja mikroshēma bez bojājumiem iztur datu manipulēšanas vai viltošanas mēģinājumus. 3. Mikroshēma satur I pielikumā minētos saskaņotos vadītāja apliecības datus. Konsultējoties ar Komisiju, dalībvalstis mikroshēmā drīkst ievadīt papildinformāciju, ja tā neietekmē šīs direktīvas pielietojumu un nepārkāpj datu aizsardzības noteikumus. Lai nodrošinātu turpmāko datu savstarpējo izmantojamību, Komisija var pielāgot I pielikumu atbilstoši 9. panta noteiktajai kārtībai. 2. pants Savstarpēja atzīšana Vadītāju apliecības, kas ir izsniegtas dalībvalstīs, tiek savstarpēji atzītas. 3. pants Viltošanas novēršanas pasākumi 1. Emblēma Kopienas parauga vadītāja apliecības pirmajā lappusē satur vadītāja apliecību izdevušās dalībvalsts atšķirības zīmi. 2. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no vadītāju apliecību viltošanas riska, ieskaitot pasākumus attiecībā uz vadītāju apliecību paraugu, kas izsniegts pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju. 3. Vadītāja apliecību materiāls, kas tiek izmantots atbilstoši I pielikumam, ir jāaizsargā pret viltojumiem, ko īsteno, vadoties pēc Komisijas noteiktajām specifikācijām saskaņā ar 10. pantā noteikto kartību. Dalībvalstis var ieviest papildu drošības pazīmes. 4. Ne vēlāk kā ...(6) visas vadītāju apliecības, kas neatbilst direktīvas I pielikumam un Direktīvas 91/439/EEK Ia pielikumam, kas pievienots ar Direktīvu 96/47/EK, tiek aizstātas ar I pielikumā dotā parauga vadītāja apliecību. Ne vēlāk kā ...(7)* visas vadītāju apliecības, kas neatbilst direktīvas I pielikumam tiek aizstātas ar I pielikumā dotā parauga vadītāja apliecību. Šīs direktīvas noteikumi neparedz atņemt vai jebkādā veidā ierobežot kādas noteiktas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, kas ir izdotas pirms ...(8)**. 4. pants Kategorijas 1. Vadītāja apliecība, kāda paredzēta 1. pantā, atļauj šādu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanu:
Nepārkāpjot attiecīgā transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikātā ietvertos noteikumus, drīkst izmantot piekabi, ja šī savienojuma pilna masa nepārsniedz 3 500 kg. Ja vadītājs ir piedalījies braukšanas kursos atbilstoši V pielikumam, nepārkāpjot attiecīgā transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikātā ietvertos noteikumus, drīkst izmantot piekabi, ja šī savienojuma pilna masa nepārsniedz 4 250 kg un tas netiek izmantots komerciāliem mērķiem; papildus apmācība nav obligāta, ja piekabes svars nepārsniedz 750 kg;
|
a) |
"pašgājējs transportlīdzeklis" nozīmē jebkuru pašgājēju transportlīdzekli, kas pārvietojas pa ceļu ar savu spēku, izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa sliedēm; | |
b) |
"mopēda" jēdzienā neietilpst ar pedāļiem darbināmi divriteņi; | |
c) |
"tricikls" nozīmē transportlīdzekli ar trim simetriskiem riteņiem un ar dzirksteles aizdedzes iekšdedzes motoru, kura tilpums pārsniedz 50 cm3, un/vai ar maksimālo ātrumu, kas pārsniedz 45 km/h; | |
d) |
"motocikls" nozīmē jebkuru divriteņu transportlīdzekli, kura konstruktīvi paredzētais maksimālais ātrums ir lielāks par 45 km/h, vai arī tam ir iekšdedzes motors ar darba tilpumu lielāku par 50 cm3; motocikla apvienojums ar blakusvāģi tiek uzskatīts par šādu transportlīdzekli; | |
e) |
"mehāniskais transportlīdzeklis" nozīmē jebkuru pašgājēju transportlīdzekli, kas nav motocikls un ko parasti izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa autoceļu vai citu transportlīdzekļu, kurus izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai, vilkšanai pa ceļu. Šis termins ietver trolejbusus, t. i., transportlīdzekļus, kas pieslēgti strāvas vadītājam un nepārvietojas pa sliedēm. Tas neietver lauksaimniecības un mežizstrādes traktorus; | |
f) |
"lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktors" nozīmē jebkuru pašgājēju transportlīdzekli, kas pārvietojas uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir tā vilcējspēks un kas ir īpaši konstruēts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu noteiktas ierīces, mašīnas vai piekabes, ko izmanto saistībā ar lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbiem, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa autoceļiem vai tādu transportlīdzekļu, kurus izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai, vilkšanai pa ceļu ir tikai sekundāra funkcija. | 3. B1 kategorija ir fakultatīva. Dalībvalstīs, kas neievieš šo vadītāja apliecības kategoriju, atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanai ir nepieciešamas B kategorijas vadītāja apliecības. 4. Dalībvalstis ar Komisijas piekrišanu var neattiecināt šo pantu uz noteiktiem īpašiem pašgājēju transportlīdzekļu veidiem, tādiem kā īpašie transportlīdzekļi invalīdiem. 5. pants Noteikumi - ierobežojumi 1. Vadītāja apliecībās ir izklāstīti noteikumi, pie kuriem vadītājam ir atļauts vadīt transportlīdzekli. 2. Ja fiziskas invaliditātes dēļ ir atļauta vienīgi noteiktu veidu vai pielāgotu transportlīdzekļu vadīšana, tad 8. pantā paredzētā praktiskās braukšanas prasmes pārbaude ir jāveic šādā transportlīdzeklī. 6. pants Kategoriju ekvivalences 1. Vadītāju apliecību izdošana ir pakļauta šādiem nosacījumiem:
2. Vadītāju apliecību derīgums tiek noteikts šādi:
d) A2 kategorijas vadītāja apliecība dod tiesības vadīt A1 kategorijas transportlīdzekli. e) Vadītāja apliecība, kas izsniegta C+E un D+E kategorijai, dod tiesības vadīt attiecīgi C1+E vai D1+E kategorijas transportlīdzekļu savienojumu;
3. Transportlīdzekļu vadīšanai savā teritorijā dalībvalstis var noteikt šādas ekvivalences:
Tā kā šis noteikums ir piemērojams tikai attiecīgas valsts teritorijā, dalībvalstis uz vadītāja apliecības nenorāda, ka to īpašnieks ir tiesīgs vadīt šos transportlīdzekļus. 4. Dalībvalstis pēc konsultācijām ar Komisiju var savā teritorijā atļaut vadīt:
7. pants Minimālais vecums 1. Minimālā vecuma noteikumi vadītāja apliecības izdošanai ir šādi:
2. Dalībvalstis var atkāpties no minimālā vecuma prasībām, kas noteiktas B un B+E kategorijai, un izdot autovadītāja apliecības no 17 gadu vecuma, kā arī atteikties no minimālā vecuma prasībām B1 kategorijai un izdot autovadītāja apliecības tikai no 18 gadu vecuma. Dalībvalstis savā teritorijā var atteikties atzīt par derīgām B un B1 kategorijas autovadītāju apliecības, kas izdotas vadītājiem, kuri jaunāki par 18 gadiem. Dalībvalstis var atkāpties no minimālā vecuma prasībām, kas noteiktas AM kategorijai un izdot vadītāju apliecības no 14 gadu vecuma. Dalībvalstis var atteikties atzīt par derīgām savā teritorijā vadītāju apliecības AM kategorijā, ja turētājs ir jaunāks par 16 gadiem.
Minimālā vecuma prasības, kas noteiktas kategorijai A bez iepriekšējas A2 kategorijas motocikla vadītāja pieredzes, nedrīkst pārsniegt 26 gadu vecumu. Dalībvalstis, kas ir paaugstinājušas minimālā vecuma prasības kategorijām A1, A2 vai A, atzīst citu valstu izdotās vadītāju apliecības. Dalībvalstis var pazemināt minimālā vecuma ierobežojumu, kas noteikts D1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai, un izdot vadītāja apliecības no 18 gadu vecuma attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanu ārkārtējā stāvoklī vai glābšanas darbos. Dalībvalstis, kuras izvirza nosacījumu, ka kandidātiem, kas vēlas iegūt AM kategorijas vadītāja apliecību, jānokārto praktiskas braukšanas prasmes pārbaudījums, var atkāpties no obligātajām prasībām attiecībā uz kategorijas A2 apliecībām un izsniegt šīs kategorijas apliecības personām, sākot no 17 gadu vecuma. Dalībvalstis var atkāpties no prasībām par minimālo vecumu, kas ir noteiktas motocikliem A kategorijai (atšķirībā no A1 kategorijas motocikliem un A2 kategorijas motocikliem) un var izsniegt šīs kategorijas vadītāja apliecības personām, kas sasniegušas vismaz 21 gadu vecumu, taču šis minimālais vecums nevar pārsniegt 26 gadus. 8. pants Izdošana – derīguma termiņš - atjaunošana 1. Vadītāju apliecības turklāt tiek izdotas tikai tiem pretendentiem:
2. Sākot ar ...(11) dalībvalstu izdoto vadītāju šādu kategoriju AM, A1, A2, A, B, B1 un B+E apliecību derīguma termiņš ir desmit gadi. Lai būtu iespējams veikt īpašus pasākumus satiksmes drošības, kas saistīta ar autovadītājiem – iesācējiem, paaugstināšanai, dalībvalstis var ierobežot pirmās iegūtās vadītāja ar kategoriju A un B apliecības derīguma termiņu uz trim gadiem. Sākot ar ...* dalībvalstu izdoto šādu vadītāju kategoriju C, C+E, C1, C1+E, D, D+E, D1, D1+E apliecību derīguma termiņš ir pieci gadi. Lai būtu iespējams veikt īpašus pasākumus satiksmes drošības, kas saistīta ar autovadītājiem – iesācējiem, paaugstināšanai, dalībvalstis var ierobežot pirmās iegūtās vadītāja ar kategoriju C un D apliecības derīguma termiņu uz trim gadiem. Tomēr, ja vadītāja apliecība, kas izsniegta pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās, ir jāatjauno, jo tās derīguma termiņš ir beidzies, dažādie derīguma termiņi, kas norādīti pirmajā un otrajā apakšpunktā, tiek piemēroti attiecībā uz šo atjaunošanu. 1. pantam atbilstošs mikroshēma nenosaka vadītāja apliecības derīgumu. Mikroshēmas nozaudēšana, nesalasāmība vai cita veida bojājums neietekmē dokumenta derīgumu. 3. Vadītāju apliecību atjaunošana pēc to derīguma termiņa izbeigšanās tiek pakļauta:
Dalībvalstis, atjaunojot vadītāju licences A, A1, A2, B, B1 un B+E kategorijā, var pieprasīt veikt minimālo fiziskās un garīgās piemērotības standartu pārbaudi, lai vadītu transportlīdzekli, kā tas minēts III pielikumā. 2. punktā noteikto vadītāja apliecību derīguma termiņu dalībvalstis atsevišķos gadījumos var ierobežot visās kategorijās, tas attiecas uz situāciju, ja dalībvalsts uzskata par nepieciešamu veikt biežākas medicīniskas pārbaudes vai citus sevišķus pasākumus, piem. noteikt ierobežojumus pēc satiksmes noteikumu pārkāpšanas. Dalībvalstis var ieviest satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites sistēmu ("punktu sistēma"), kā rezultātā vadītāja apliecības derīguma termiņš, kas noteikts šī panta 2.punktā, var tik ierobežots visām kategorijām. Šādai sistēmai jābūt efektīvai, preventīvai, samērīgai un pamatotai atkarībā no vadītāju profesionālā vai personālā statusa. 4. Neierobežojot attiecīgās valsts krimināltiesību aktus un policijas tiesību aktus, dalībvalstis pēc apspriešanas ar Komisiju var vadītāju apliecību izdošanai piemērot savus noteikumus, kas attiecas uz citiem apstākļiem nekā tie, uz kuriem norāda šī direktīva. 5.a) Vienai personai var būt tikai viena vadītāja apliecība. b) Dalībvalsts atsakās izdot vadītāja apliecību, ja atklājas, ka prasītājam jau ir derīga vadītāja apliecība, ko izdevusi cita dalībvalsts. Dalībvalsts var atteikties izdot vadītāja apliecību personai, saistībā ar ko ir veikts viens no 12. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem. c) Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu b) apakšpunktā noteiktos nosacījumus. Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus attiecībā uz jautājumu, kad jāaizstāj vai jāatjauno vadītāja apliecība; dalībvalsts pārliecinās, vai nav pamats aizdomām, ka persona jau ir citas dalībvalsts vadītāja apliecības turētāja. Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus attiecībā uz citas dalībvalsts izdotas vadītāja apliecības apmainīšanu, pārliecinoties no dalībvalsts, kurā izdota vadītāja apliecība, ka persona ir pakļauta kādam no 12. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem. d) Lai atvieglotu starptautiskās pārbaudes atbilstoši b) apakšpunktam, Komisija ar dalībvalstu palīdzību izveido, ievieš un pārvalda starptautisko vadītāja apliecību apmaiņas datu bāzi visās dalībvalstīs. 9. pants Komiteja Grozījumi, kas nepieciešami, lai pieņemtu no I līdz VII pielikumam zinātniskā un tehniskā progresa nolūkā, jāpieņem saskaņā ar 10. pantā noteikto kārtību. 10. pants Komitejas procedūra 1. Komisijai palīdz Vadītāju apliecību komiteja, turpmāk tekstā saukta "komiteja". 2. Ja atsauce attiecas uz šo pantu, tiek piemērots Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pants saskaņā ar tā 8. pantu. Periods, kas minēts Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā, ir 3 mēneši. 3. Komiteja pati pieņem savus procedūras noteikumus. 11. pants Eksaminētāji Ar šīs Direktīvas spēkā stāšanās brīdi eksaminētājiem ir jāatbilst IV pielikumā norādītajām minimālajām prasībām. Eksaminētājiem, kuri savā profesijā strādā jau kopš …(12), ir saistoši tikai noteikumi par kvalitātes nodrošināšanu un regulāriem apmācības pasākumiem. 12. pants Dažādi noteikumi attiecībā uz vadītāju apliecību atzīšanu 1. Ja dalībvalsts izdotas derīgas iekšzemes vadītāja apliecības turētājs ir pārcēlies uz parasto dzīvesvietu citā dalībvalstī, viņš var lūgt savu vadītāja apliecību apmainīt pret līdzvērtīgu vadītāja apliecību; dalībvalstij, kas veic apmaiņu, ja nepieciešams, ir jāpārbauda, vai iesniegtā vadītāja apliecība tiešām vēl ir derīga. 2. Ievērojot krimināltiesību aktu un policijas tiesību aktu teritorialitātes principu, parastās dzīvesvietas dalībvalstis uz citā dalībvalstī izdotas vadītāja apliecības turētāju var attiecināt savas normas par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību ierobežošanu, apturēšanu, atņemšanu vai anulēšanu un tāpēc, ja nepieciešams, apmainīt vadītāja apliecību. 3. Dalībvalsts, kas veic apmaiņu, veco vadītāja apliecību nosūta atpakaļ to izdevušās dalībvalsts iestādēm un paskaidro savas rīcības iemeslus. 4. Dalībvalstij jāatsakās atzīt par derīgu citas valsts izdotu vadītāja apliecību, saistībā ar ko dalībvalsts teritorijā ir veikts kāds no 2. punktā minētajiem pasākumiem. Dalībvalstis atsakās izdot vadītāja apliecību personai, kurai cita dalībvalsts attiecībā uz vadītāja atļauju ir piemērojusi ierobežojumu, pārtraukusi tās derīguma termiņu vai atņēmusi to. Bez tam viena dalībvalsts var atteikties izdot vadītāja apliecību persona, kuras vadītāja apliecības derīguma termiņu ir pārtraukusi cita dalībvalsts. Tāpat dalībvalsts var atteikties atzīt par derīgu vadītāja apliecību, kuru izdevusi cita dalībvalsts kādai personai laikā, kad šī persona nebija izdevējvalsts iedzīvotājs. 5. Vadītāja apliecības vietā, kas, piemēram, ir pazaudēta vai nozagta, aizvietotāju var saņemt no tās valsts kompetentām iestādēm, kurā apliecības turētājam ir parastā dzīvesvieta; šīs iestādes izdod aizvietotāju, pamatojoties uz savā rīcībā esošo informāciju vai, kur tas ir piemērots, pierādījumiem no to dalībvalstu kompetentām iestādēm, kur izdots vadītāja apliecības oriģināls. 6. Tāda apmaiņa var notikt tikai tad, ja trešās valsts izdotā vadītāja apliecība ir iesniegta tās dalībvalsts kompetentām iestādēm, kas veic apmaiņu. Ja šīs vadītāja apliecības turētājs maina savu parasto dzīvesvietu uz citu dalībvalsti, šajā dalībvalstī 1. panta 2. punkts nav jāpiemēro. Tāda apmaiņa var notikt tikai tad, ja trešās valsts izdotā vadītāja apliecība ir iesniegta tās dalībvalsts kompetentām iestādēm, kas veic apmaiņu. Ja šīs vadītāja apliecības turētājs maina savu parasto dzīvesvietu uz citu dalībvalsti, šajā dalībvalstī nav jāpiemēro savstarpējās atzīšanas princips. 13. pants Parasta dzīvesvieta Šīs direktīvas mērķiem "parastā dzīvesvieta" nozīmē vietu, kur persona parasti dzīvo, tas ir vismaz 185 dienas katrā kalendārajā gadā, personīgo un darba saišu dēļ vai, ja personai nav darba saišu, personīgo saišu dēļ, kas rāda ciešu saistību starp šo personu un vietu, kur tā dzīvo. Tomēr par tādas personas, kuras darba saites ir citā vietā nekā personīgās saites un kura dzīvo pēc kārtas dažādās vietās, kas atrodas divās vai vairākās dalībvalstīs, parasto dzīvesvietu tiek uzskatīta personīgo saišu vieta, pie noteikuma, ka šī persona tur regulāri atgriežas. Šim pēdējam noteikumam nav jābūt izpildītam, ja persona dzīvo dalībvalstī, lai veiktu noteikta ilguma uzdevumu. Universitātes vai skolas apmeklēšana nenozīmē parastās dzīvesvietas maiņu. 14. pants Ārpus Kopienas vadītāja apliecību parauga ekvivalences Vienojoties ar Komisiju, dalībvalstis izveido ekvivalences starp vadītāja apliecību kategorijām, kuras tika izdotas pirms šīs direktīvas īstenošanas un kuras ir definētas 4. pantā. Pēc pārrunām ar Komisiju dalībvalstis var veikt grozījumus savos nacionālajos tiesību aktos, kuri ir nepieciešami, lai īstenotu 12. panta 4., 5. un 6.punktu. 15. pants Izskatīšana Komisija novērtē Kopienas noteikumus par autovadītāju kategorijām, kas ieviestas kā to paredz 4. pants un par minimālo vecumu, kas noteikts 7. pantā, un tā ietekmi uz satiksmes drošību, kā arī par iespējamo pakāpeniskas tuvošanās vadītāja B ieskaitot B1 kategorijai ieviešanu vēlākais …(13). 16. pants Sadarbība starp dalībvalstīm Pildot šo direktīvu, dalībvalstis atbalsta viena otru un apmainās ar informāciju par pašu izdotām, apmainītām vai aizstātām vadītāju apliecībām. Dalībvalstis lieto šajā nolūkā izveidoto vadītāju apliecību datu bāzi, tiklīdz tā būs aktivizēta. 17. pants Iestrādāšana 1. Dalībvalstis pieņem un publicē ne vēlāk kā ...(14) likumus, regulas vai administratīvos noteikumus, kas nepieciešami, lai atbilstu 1. panta 2. punktam, 3. panta 2. punktam, 4. panta 1. 2., 3. punktam, 6. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktam, 7. pantam, 8. panta 1., 2., 3. un 5. pantam, 11. pantam, 16. – 20. pantam un II pielikuma 5. panta 2. punktam un IV pielikumam. Tās nekavējoties informē Komisiju par šādu noteikumu tekstu un iesniedz korelācijas tabulu attiecībā uz attiecīgajiem noteikumiem un šo direktīvu. 2. Tās piemēro šos noteikumus no ...(15)*. 3. Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tās arī pievieno norādi, ka atsauces likumos, regulās vai spēkā esošajos administratīvajos noteikumos uz direktīvām, kas aizstātas ar šo direktīvu, tiek saprastas kā atsauces uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces. 4. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 5. 2. panta 4. punkts Direktīvā 91/439/EEK, kuru groza Direktīva 96/47/EK, līdz ar šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu tiek atcelts. 18. pants Atcelšana Direktīva 91/439/EEK, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar direktīvām, kas minētas VIII pielikuma A daļā, tiek atcelta, un šī atcelšana stājas spēkā no ...**, neierobežojot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz laika ierobežojumiem, kas norādīti VIII pielikuma B daļā, lai iestrādātu šo direktīvu nacionālajā likumdošanā. Atsauces uz atcelto direktīvu tiek veidotas kā atsauces uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar korelācijas tabulu, kas sniegta IX pielikumā. 19. pants Spēkā stāšanās Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". 1. panta 1. punkts, 2. pants, 3. panta 1. punkts, 4. panta 4. punkts, 5. pants, 6. panta 1. punkts, 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts, 6. panta 3. un 4. punkts, 8. panta 4. punkts, 9. pants, 10. pants, 12. – 15. pants un I, II un III pielikums tiek piemērots no ...(16). 20. pants Adresāti Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. , Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā - priekšsēdētājs priekšsēdētājs I PIELIKUMS NOTEIKUMI PAR KOPIENAS PARAUGA VADĪTĀJU APLIECĪBĀM 1. Kopienas parauga vadītāja apliecības kartes fiziskās īpašības atbilst ISO 7810 un ISO 7816-1. Karti izgatavo no polikarbonāta. Lai apstiprinātu vadītāju apliecības īpašību atbilstību starptautiskiem standartiem, tās testē atbilstīgi ISO 10373 normām. 2. Vadītāju apliecību fiziskā drošība
Kopējo drošību nosaka sistēmas kopums, kas ietver šādus atsevišķus komponentus: pieprasījuma procedūra, datu pārsūtīšana, kartes materiāls, drukas tehnika, minimālais dažādu drošības pazīmju skaits un personalizācija. a) Izgatavot pret viltošanu drošu vadītāja apliecības materiālu ar šādām tehnoloģijām (obligātas vizuālās pazīmes):
b) Bez tam vadītāja apliecību materiāls pret viltošanu papildus ir jāaizsargā vismaz ar trim šādām tehnoloģijām (papildus drošības pazīmes):
Dalībvalstis var brīvi izvēlēties, kādas papildus drošības pazīmes tās ievieš. Par pamatu tām ir jāņem ar zvaigzni marķēta pazīme, jo tiesībaizsardzības iestādēm tas ļauj bez īpašiem papildus līdzekļiem noteikt apliecības derīgumu. 3. Apliecībai ir divas puses.
|
e) |
ietvert uzrakstu "Eiropas Kopienu modelis" tās dalībvalsts valodā (-s), kas izdod vadītāja apliecību, un uzrakstu "vadītāja apliecība" lietot kopienas pārējās valodās rozā krāsā kā vadītāja apliecības fonu: | Permiso de Conducción Řidičský průkaz Kørekort Führerschein Juhiluba Άδεια Οδήγησης Driving Licence Ajokortti Permis de Conduire Ceadúnas Tiomána Patente di guida Vadītāja apliecība Vairuotojo pažymėjimas Vezetői engedély Liċenzja tas-Sewqan Rijbewijs Prawo Jazdy Carta de Condução Vodičský preukaz Vozniško dovoljenje
Kodi ir šādi:
VADĪTĀJS (Medicīniski iemesli) 01. Redzes korekcija un/vai aizsardzība 01.01 Brilles 01.02 Kontaktlēca (-s) 01.03 Aizsargstikls 01.04 Gaismu necaurlaidīgas lēcas 01.05 Acu aizsegs 01.06 Brilles vai kontaktlēcas 02. Dzirdes aparāti/sakaru līdzekļi 02.01 Dzirdes aparāts uz vienas auss 02.02 Dzirdes aparāti uz abām ausīm 03. Locekļu protēze/bioprotēze 03.01 Augšējo ekstremitāšu protēze/bioprotēze 03.02 Apakšējo ekstremitāšu protēze/bioprotēze 05. Ierobežojumi (obligāti jānorāda kodu apakšpozīcija, braukšanas ierobežojumi medicīnisko iemeslu dēļ) 05.01 Tikai braukšanai dienas laikā (piemēram: vienu stundu pēc saullēkta un vienu stundu pirms saulrieta) 05.02 Tikai braukšanai …km rādiusā ap īpašnieka dzīvesvietu vai tikai pilsētā/reģionā… 05.03 Braukšana bez pasažieriem 05.04 Braukšanas ātrums ierobežots līdz … km/h 05.05 Braukšana atļauta tikai kopā ar vadītāja apliecības turētāju 05.06 Bez piekabes 05.07 Nedrīkst braukt pa automaģistrālēm 05.08 Nedrīkst lietot alkoholiskus dzērienus TRANSPORTLĪDZEKĻA PIELĀGOŠANA 10. Pārveidota transmisija 10.01 Manuāla transmisija 10.02 Automātiska transmisija 10.03 Elektroniski darbināma transmisija 10.04 Pielāgota pārnesumkārbas svira 10.05 Bez sekundārās pārnesumkārbas 15. Pārveidots sajūgs 15.01 Pielāgots sajūga pedālis 15.02 Manuāls sajūgs 15.03 Automātisks sajūgs 15.04 Izvirzīts uz priekšu/ atlocīts/ atdalīts sajūga pedālis 20. Pārveidotas bremžu sistēmas 20.01 Pielāgots bremžu pedālis 20.02 Palielināts bremžu pedālis 20.03 Bremžu pedālis, kas piemērots darbībai ar kreiso kāju 20.04 Bremžu pedālis ar pēdu 20.05 Noliekts bremžu pedālis 20.06 Manuālas (pielāgotas) darba bremzes 20.07 Pastiprinātu darba bremžu maksimāla izmantošana 20.08 Ar darba bremzēm apvienotu avārijas bremžu maksimāla izmantošana 20.09 Pielāgotas stāvbremzes 20.10 Elektriski darbināmas stāvbremzes 20. 11 (Pielāgotas) ar kāju darbināmas stāvbremzes 20.12 Izvirzīts uz priekšu/ atlocīts/ atdalīts bremžu pedālis 20.13 Ar celi darbināmas bremzes 20.14 Elektriski darbināmas darba bremzes 25. Pārveidotas akseleratora sistēmas 25.01 Pielāgots akseleratora pedālis 25.02. Akseleratora pedālis ar pēdu 25.03. Noliekts akseleratora pedālis 25.04. Manuāls akselerators 25.05. Akselerators pie ceļgala 25.06. Servopiedziņas akselerators (elektronisks, pneimatisks, utt.) 25.07. Akseleratora pedālis pa kreisi no bremžu pedāļa 25.08. Akseleratora pedālis kreisajā pusē 25.09. Izvirzīts uz priekšu/ atlocīts/ atdalīts akseleratora pedālis 30. Pārveidotas apvienotas bremzēšanas un akseleratora sistēmas 30.01. Paralēli pedāļi 30.02. Pedāļi vienā (vai gandrīz vienā) līmenī 30.03. Bīdāms akselerators un bremzes 30.04. Bīdāms un ar ortozi aprīkots akselerators un bremzes 30.05. Atlocīti/atdalīti akseleratora un bremžu pedāļi 30.06. Paaugstināta grīda 30.07. Bremžu pedāļa izvirzījums uz malu 30.08. Izvirzījums protēzei uz sāniem no bremžu pedāļa 30.09. Akseleratora un bremžu pedāļi izvirzīti uz priekšu 30.10. Pēdas/kājas atbalsts 30.11. Elektriski darbināms akselerators un bremzes 35. Pārveidots vadības ierīču izkārtojums (Automobiļa lukturu slēdži, priekšējā stikla tīrītājs/mazgātājs, signāltaure, pagrieziena rādītāji utt.) 35.01. Vadības ierīces, kas darbināmas negatīvi neietekmējot stūrēšanu un vadīšanu 35.02. Vadības ierīces, kas darbināmas, neatlaižot stūres ratu un piederumus (kloķi, dakšiņas utt.) 35.03. Vadības ierīces, kas darbināmas ar kreiso roku, neatlaižot stūres ratu un piederumus (kloķi, dakšiņas utt.) 35.04. Vadības ierīces, kas darbināmas ar labo roku, neatlaižot stūres ratu un piederumus (kloķi, dakšiņas utt.) 35.05. Vadības ierīces, kas darbināmas ar labo roku, neatlaižot stūres ratu un piederumus (kloķi, dakšiņas utt.) un apvienoto akseleratora un bremžu mehānismu 40. Pārveidota stūrēšana 40.01. Stūres standarta palīgierīces 40.02. Stūres iekārta ar pastiprinātāju 40.03. Stūres iekārta ar dublēšanas sistēmu 40.04. Pagarināts stūres statnis 40.05. Pielāgots stūres rats (Lielāka un/vai biezāka stūres rata daļa, samazināts stūres rata diametrs utt.) 40.06. Noliekts stūres rats 40.07. Vertikāls stūres rats 40.08. Horizontāls stūres rats 40.09. Ar kāju darbināma vadīšana 40.10. Alternatīvi pielāgota stūrēšana (vadības sviras utt.) 40.11. Pogas uz stūres rata 40.12. Ar roku ortozi aprīkots stūres rats 40.13. Ar ortozes tenodēzi 42. Pārveidots atpakaļskata spogulis(-ļi) 42.01. Ārējais kreisās vai labās puses atpakaļskata spogulis 42.02. Ārējais atpakaļskata spogulis, kas piestiprināts pie spārna 42.03. Iekšējais atpakaļskata spogulis, kas ļauj papildus redzēt satiksmes plūsmu 42.04. Iekšējais panorāmas atpakaļskata spogulis 42.05. Nepārskatāmo vietu atpakaļskata spogulis 42.06. Elektriski darbināms(-i) ārējais(-ie) atpakaļskata spogulis(-ļi) 43. Pārveidots vadītāja sēdeklis 43.01. Vadītāja sēdeklis augstumā ar labu pārskatāmību un normālā attālumā no stūres rata un pedāļiem 43.02. Vadītāja sēdeklis, kas pielāgots ķermeņa formai 43.03. Vadītāja sēdeklis ar sānu balstu stabilai sēdēšanai 43.04. Vadītāja sēdeklis ar roku balstu 43.05. Bīdāma vadītāja sēdekļa pagarinājums 43.06. Drošības jostu pielāgojums 43.07. Četrpunktu drošības josta 44. Pārveidoti motocikli (obligāti jānorāda kodu apakšpozīcijas) 44.01. Vienoti darbināmas bremzes 44.02. (Pielāgotas) ar roku darbināmas bremzes (priekšējā riteņa) 44.03. (Pielāgotas) ar kāju darbināmas bremzes (pakaļējā riteņa) 44.04. (Pielāgots) akseleratora rokturis 44.05. (Pielāgoti) manuāla transmisija un manuāls sajūgs 44.06. (Pielāgots(-i)) atpakaļskata spogulis(-ļi) 44.07. (Pielāgotas) vadības ierīces (pagrieziena rādītāji, bremžu signāllukturi,...) 44.08. Vadītāja sēdekļa augstums ļauj vadītājam, atrodoties sēdus stāvoklī, nolikt abas kājas uz ceļa vienlaicīgi 45. Motocikls tikai ar blakusvāģi 50. Tikai konkrētam transportlīdzeklim/šasijas numurs (transportlīdzekļa agregāta numurs, TAN) 51. Tikai konkrētam transportlīdzeklim/numura plāksne (transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, TRN) ADMINISTRATĪVI JAUTĀJUMI 70. Apliecības Nr.... izsniegta... maiņa (ES/ANO atšķirības zīme trešai valstij; piemēram, 70.0123456789.NL) 71. Apliecības Nr.... dublikāts (ES/ANO atšķirības zīme trešai valstij; piemēram, 71.987654321.HR) 72. Noteikts A kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimālais motora darba tilpums ir 125 cm3 un kuru jauda nepārsniedz 11 KW (A1) 73. Tikai B kategorijas transportlīdzekļiem - tricikliem vai kvadricikliem ar motoru (B1) 74. Tikai C kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimāli atļautā masa nepārsniedz 7500 kg (C1) 75. Tikai D kategorijas transportlīdzekļiem ar ne vairāk kā 16 sēdekļiem, neskaitot vadītāja sēdekli (D1) 76. Tikai C kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimāli atļautā masa nepārsniedz 7500 kg (C1) un kuriem pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu lielāku par 750 kg, ja šo savienoto transportlīdzekļu maksimāli atļautā masa nepārsniedz 12 000 kg, un piekabes maksimāli atļautā masa nepārsniedz velkošā transportlīdzekļa pašmasu (C1+E) 77. Tikai D kategorijas transportlīdzekļiem ar ne vairāk kā 16 sēdekļiem, neskaitot vadītāja sēdekli (D1), kuriem pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu lielāku par 750 kg, a) ja savienoto transportlīdzekļu maksimāli atļautā masa nepārsniedz 12 000 kg, un piekabes maksimāli atļautā masa nepārsniedz velkošā transportlīdzekļa pašmasu, b) piekabē nepārvadā pasažierus (D1+E) 78. Tikai transportlīdzekļiem ar automātisko transmisiju (Direktīvas 91/439/EEK II pielikuma 5.1. punkts)
95. Vadītājs, kurš ir APA turētājs, pildot profesionālās piemērotības noteikumu, kā tas noteikts Direktīvā 2003/59/EK līdz … [piemēram, 01.01.2012.] 96. Transporta līdzekļa vadītājs, kurš atbilstoši V pielikumam ir nokārtojis mācību kursu, bez peļņas gūšanas nolūka ir tiesīgs vadīt B klases transporta līdzekli ar piekabi, kura pilna masa pārsniedz 3500 kg, bet nepārsniedz 4 250 kg. 97. Transporta līdzekļa vadītājs, kurš atbilstoši VI pielikumam ir nokārtojis mācību kursu, bez peļņas gūšanas nolūka ir tiesīgs vadīt transporta līdzekli ar dzīvojamo piekabi, kas definēta EK direktīvas 2001/116/EK II pielikuma A daļas 5. nodaļas 1. punktā, kura pilna masa pārsniedz 3500 kg, nepārsniedz 4250 kg un vilkt papildus piekabi, kuras masa ir mazāka par 1000 kg.
Ja kods attiecas uz visām (apakš)kategorijām, par kurām apliecība ir izsniegta, to var iespiest 9., 10. un 11. ailē;
Pēc rakstiskas vienošanās ar turētāju šajā vietā var ierakstīt informāciju, kas nav saistīta ar vadītāja apliecības pārvaldīšanu vai ceļu satiksmes drošību; tāds ieraksts nekādā gadījumā nedrīkst izmainīt vadītāja apliecības parauga izmantošanu;
4. Īpaši noteikumi a) ja tās vadītāja apliecības turētājs, ko izsniegusi dalībvalsts saskaņā ar šo pielikumu, parasti dzīvo citā dalībvalstī, šī dalībvalsts var ierakstīt apliecībā tās pārvaldīšanai svarīgu informāciju, ar noteikumu, ka šāda veida informāciju ieraksta arī šajā dalībvalstī izsniegtajās apliecībās un apliecībā ir pietiekami daudz vietas; b) dalībvalstis pēc apspriedēm ar Komisiju drīkst pievienot krāsas vai marķējumus, piemēram, svītrkodus, valstu simbolus un aizsardzības elementus, neierobežojot citus šā pielikuma noteikumus. Sakarā ar apliecību savstarpēju atzīšanu svītrkodā nedrīkst ietvert informāciju, kas nav ierakstīta vadītāja apliecībā vai nav būtiska apliecības izsniegšanas procesā. KOPIENAS PARAUGA VADĪTĀJA APLIECĪBA Priekšpuse VADĪTĀJA APLIECĪBA ………………………. [DALĪBVALSTS] Aizmugure Uzvārds 2. Vārds 3. Dzimšanas datums un vieta 4a. Apliecības iesniegšanas datums 4b. Administratīvais derīgums termiņš 4c. Izsniedzējiestāde 5. Apliecības numurs 8. Dzīvesvieta 9. Kategorija 10.Kategorijas piešķiršanas datums 11. Kategorijas derīguma termiņa izbeigšanās 12. Ierobežojumi KOPIENAS PARAUGA VADĪTĀJA APLIECĪBA BEĻĢIJAS APLIECĪBA (informatīviem mērķiem) II PIELIKUMS I. MINIMĀLĀS PRASĪBAS VADĪTĀJU PRASMES PĀRBAUDĒM
Veicamo pārbaužu nosacījumi ir izklāstīti turpmāk. A. teorētisko zināšanu PĀRBAUDE 1. Veids Veids jāizvēlas tā, tai varētu pārliecināties, ka pretendentam ir vajadzīgās zināšanas par jautājumiem, kas uzskaitīti no 2. līdz 4. punktam. Jebkurš vienas kategorijas vadītaja apliecības pretendents, kurš ir nokārtojis eksāmenu citas kategorijas vadītāja apliecībai, var tikt atbrīvots tikai no tām programmas daļām, kas attiecas uz vispārējiem 2. un 4. daļas nosacījumiem, neietekmējot prasību kārtot eksāmēnu. 2. Teorētisko zināšanu pārbaudes saturs attiecībā uz visām transportlīdzekļu kategorijām 2.1. Jautājumi jāuzdod par katru no turpmāk uzskaitītajiem punktiem, jautājumu saturu un veidu atstājot katras dalībvalsts ziņā. 2.1.1. Ceļu satiksmes noteikumi:
2.1.2. Vadītājs:
2.1.3. Ceļš:
2.1.4. Pārējie satiksmes dalībnieki:
2.1.5. Vispārīgi noteikumi un citi jautājumi:
2.1.6. Piesardzības pasākumi izkāpjot no transportlīdzekļa. 2.1.7. Mehāniskie aspekti ceļu satiksmes drošībai; pretendentiem jāspēj noteikt izplatītākos bojājumus, jo īpaši stūres, balstiekārtas un bremžu sistēmu, riepu, automobiļa lukturu un pagrieziena rādītāju, atstarotāju, atpakaļskata spoguļu, priekšējā stikla un stikla tīrītāju, izplūdes sistēmas, drošības jostu un skaņas signālierīču. 2.1.8. Transportlīdzekļa drošības aprīkojums un jo īpaši drošības jostu, galvas turētāju un bērnu drošības aprīkojuma lietošana. 2.1.9. Noteikumi par transportlīdzekļa lietošanu attiecībā uz vidi (atbilstīga skaņas signālierīču izmantošana, mērens degvielas patēriņš, piesārņojumu izplūdes ierobežošana utt.). 3. Īpaši nosacījumi attiecībā uz A, A2 un A1 kategorijām 3.1. Obligāta vispārīgo zināšanu pārbaude par:
4. Īpaši noteikumi attiecībā uz C, C+E, C1, C1+E, D, D+E, D1 un D1+E kategoriju 4.1. Obligāta vispārīgo zināšanu pārbaude par:
4.2. Obligāta vispārīgo zināšanu pārbaude C, C+E, D un D+E kategorijai par šādiem papildu noteikumiem attiecībā uz:
B. PRAKTISKĀS BRAUKŠANAS PRASMES UN IZTURĒŠANĀS PĀRBAUDE 5. Transportlīdzeklis un tā aprīkojums 5.1. Lai vadītu transportlīdzekli ar manuālu transmisiju, praktiskās braukšanas prasmes un izturēšanās pārbaudi veic ar transportlīdzekli, kam ir manuāla transmisija. Ja pretendents praktiskās braukšanas prasmes un izturēšanās pārbaudi veic ar transportlīdzekli, kam ir automātiska transmisija, to norāda pēc šīs pārbaudes izdotajā apliecībā. Apliecības, kurās ir šāda norāde, izmanto, lai vadītu tikai transportlīdzekļus ar automātisko transmisiju. Gadījumā, ja šāds pretendents, kārtojot prasmju pārbaudi, transportlīdzeklī ar manuālo pārnesumu kārbu koncentrējas vienīgi uz ātrumu pārslēgšanu, tad šo norādījumu atceļ. "Transportlīdzeklis ar automātisko transmisiju" ir transportlīdzeklis, kam pārnesumu starp dzinēju un riteņiem var mainīt, izmantojot tikai akseleratoru vai bremzes. 5.2. Transportlīdzekļi, kas lietoti prasmju un izturēšanās pārbaudījumos, atbilst zemāk dotajiem minimālajiem kritērijiem. A1 apakškategorija: A1 apakškategorijas motocikls bez blakusvāģa ar motora tilpumu virs 120 cm3, spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 90 km/h. A2 apakškategorija: A2 apakškategorijas motocikla bez blakusvāģa ar motora tilpumu virs 375 cm3 un motora jaudu virs 25 kW. A kategorija: A2 kategorijas motocikli bez blakusvāģa un dzinēja jaudu, kas nav mazāka par 35 kW B kategorija: B kategorijas transportlīdzeklis ar četriem riteņiem, spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 100 km/h. B+E kategorija: pārbaudē izmantots B kategorijas transportlīdzeklis, kam pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu vismaz 1 000 kg, kas neietilpst B kategorijā un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 100 km/h; piekabes kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā mehāniskais transportlīdzeklis; slēgtā kaste var būt arī nedaudz šaurāka par mehānisko transportlīdzekli, ar noteikumu, ka skats uz aizmuguri ir iespējams, tikai izmantojot mehāniskā transportlīdzekļa ārējos atpakaļskata spoguļus; piekabes faktiskā kopējā masa ir vismaz 800 kg. B1 apakškategorija: tricikls vai kvadricikls ar motoru, spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 60 km/h. C kategorija: C kategorijas transportlīdzeklis ar maksimāli atļauto masu vismaz 12 000 kg, vismaz astoņus metrus garš, vismaz 2,40 metrus plats un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; aprīkots ar ABS bremzēm, pārnesumkārbu, kam ir vismaz astoņi pārnesumi braukšanai uz priekšu, un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteikto reģistrācijas kontrolierīci; kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne; transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa ir vismaz 10 000 kg. C+E kategorija: vai nu posmains transportlīdzeklis, vai C kategorijas pārbaudē izmantots transportlīdzeklis, kam pievienota vismaz 7,5 metrus gara piekabe; gan posmainam transportlīdzeklim, gan transportlīdzeklim, kam pievienota piekabe, maksimāli atļautā masa ir vismaz 20 000 kg, garums vismaz 14 metri un platums vismaz 2,40 metri, tas ir spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h, aprīkots ar ABS bremzēm, pārnesumkārbu, kurai ir vismaz astoņi pārnesumi braukšanai uz priekšu, un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteikto reģistrācijas kontrolierīci; kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne; abiem transportlīdzekļiem faktiskā kopējā masa ir vismaz 15 000 kg. C1 apakškategorija: C1 apakškategorijas transportlīdzeklis ar maksimāli atļauto masu vismaz 4000 kg, vismaz piecus metrus garš un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; aprīkots ar ABS bremzēm un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteikto reģistrācijas kontrolierīci; kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne. C1 + E apakškategorija: C1 apakškategorijas transportlīdzeklis, kam pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu vismaz 1250 kg; šis savienojums ir vismaz astoņus metrus garš un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; piekabes kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne; slēgtā kaste var būt arī nedaudz šaurāka par kabīni, ar noteikumu, ka skats uz aizmuguri ir iespējams, tikai izmantojot mehāniskā transportlīdzekļa ārējos atpakaļskata spoguļus; piekabes faktiskā kopējā masa ir vismaz 800 kg. D kategorija: D kategorijas transportlīdzeklis ir vismaz 10 metrus garš, vismaz 2,40 metrus plats un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; aprīkots ar ABS bremzēm un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteikto reģistrācijas kontrolierīci. D+E kategorija: pārbaudē izmantots D kategorijas transportlīdzeklis, kam pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu vismaz 1250 kg, vismaz 2,40 metrus plats un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; piekabes kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz divus metrus plata un divus metrus augsta; piekabes faktiskā kopējā masa ir vismaz 800 kilogramu. D1 apakškategorija: D1 apakškategorijas transportlīdzeklis ar maksimāli atļauto masu vismaz 4000 kg, vismaz piecus metrus garš un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; aprīkots ar ABS bremzēm un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteikto reģistrācijas kontrolierīci. D1+E apakškategorija: pārbaudē izmantots D1 apakškategorijas transportlīdzeklis, kam pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu vismaz 1250 kg, un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; piekabes kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz divus metrus plata un divus metrus augsta; piekabes faktiskā kopējā masa ir vismaz 800 kg. B+E, C, C+E, C1, C1+E, D, D+E, D1 un D1+E kategorijas pārbaudē izmantotos transportlīdzekļus, kuri neatbilst iepriekšminētiem obligātajiem kritērijiem, bet kuri tika izmantoti pirms šīs Komisijas direktīvas stāšanās spēkā, var turpināt izmantot uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus pēc minētās dienas. Prasības attiecībā uz kravu, kas jāved šajos transportlīdzekļos, dalībvalstis var ieviest desmit gados pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. 6. Pārbaudāmās prasmes un rīcība spējas attiecībā uz A, A2, un A1 kategorijām 6.1. Transportlīdzekļa sagatavošana un tehniska pārbaude ceļu satiksmes drošībai
6.2. Īpaši manevri, kuru veikšana jāpārbauda ceļu satiksmes drošībai 6.2.1. Motocikla nolikšana uz kājiņas un nolaišana no tās, un tā pārvietošana ar izslēgtu motoru, ejot blakus transportlīdzeklim.
Īpašie manevri, kas minēti no 6.2.3. līdz 6.2.5. punktam, jāievieš vēlākais piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. 6.3. Izturēšanās ceļu satiksmē
7. Praktiskās braukšanas prasme un izturēšanās, kas jāpārbauda B, B1 un B+E kategorijai 7.1. Transportlīdzekļa sagatavošana un tehniska pārbaude ceļu satiksmes drošībai
7.2. B un B1 kategorija: īpaši manevri, kuru veikšana jāpārbauda ceļu satiksmes drošībai
7.3. B+E kategorija: īpaši manevri, kuru veikšana jāpārbauda ceļu satiksmes drošībai 7.3.1. Piekabes savienošana ar mehānisko transportlīdzekli un atvienošana no tā vai atvienošana un atkārtota savienošana; manevros jāiekļauj velkošā transportlīdzekļa novietošana stāvvietā blakus piekabei (t.i., dažādās rindās).
7.4. Izturēšanās ceļu satiksmē
8. Praktiskās braukšanas prasme un izturēšanās, kas jāpārbauda C, C+E, C1, C1+E, D, D+E, D1 un D1+E kategorijai 8.1. Transportlīdzekļa sagatavošana un tehniska pārbaude ceļu satiksmes drošībai.
8.2. Īpaši manevri, kuru veikšana jāpārbauda ceļu satiksmes drošībai
8.3. Izturēšanās ceļu satiksmē
9. Praktiskās braukšanas prasmes un izturēšanās pārbaudes novērtēšana 9.1. Katrā iepriekšminētajā braukšanas situācijā novērtējumam jāatspoguļo tas, cik viegli pretendents kontrolē transportlīdzekli, un viņa parādītās spējas pilnīgi droši piedalīties ceļa satiksmē. Eksaminētājam pārbaudes laikā jājūtas droši. Braukšanas kļūdas vai bīstamu vadīšanu, kas tieši apdraud pārbaudes transportlīdzekli, tā pasažieru vai pārējo satiksmes dalībnieku drošību, soda ar pārbaudes neatzīšanu, neatkarīgi no tā, vai eksaminētājs vai klātesoša persona ir iejaukusies. Tomēr eksaminētājs var brīvi pieņemt lēmumu, vai prasmes un izturēšanās pārbaude ir jāpabeidz. Braukšanas eksaminētāji jāapmāca, lai pareizi novērtētu pretendentu spēju braukt droši. Braukšanas eksaminētāju darbs jāpārrauga un jākontrolē dalībvalsts pilnvarotai iestādei, lai nodrošinātu pareizu un konsekventu kļūdu novērtējumu saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajiem standartiem. 9.2. Savos novērtējumos braukšanas eksaminētāji pievērš īpašu uzmanību tam, vai pretendents braucot parāda sargājošu un draudzīgu izturēšanos. Tam būtu jāatspoguļo braukšanas stils kopumā un braukšanas eksaminētājam būtu jāņem vērā vispārējais priekšstats par pretendentu. Tajā iekļauj piemērotu un noteiktu (drošu) braukšanu, ņemot vērā ceļa un laika apstākļus, ņemot vērā pārējo satiksmi, ņemot vērā pārējo satiksmes dalībnieku (īpaši – neaizsargātāko) intereses un sagatavotību. 9.3. Braukšanas eksaminētājs novērtē, vai pretendents:
10. Pārbaudes ilgums Eksāmena ilgums un maršruts ir jāplāno tā, lai varētu novērtēt šī pielikuma 2. daļā noteiktās spējas un izturēšanās veidu. Minimālais braukšanas laiks izturēšanās veida pārbaudei kategoriju A, A2, A1, B, B1 un B + E iegūšanai nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks par 25 minūtēm un pārējo kategoriju iegūšanai ne īsāks par 45 minūtēm. Šī daļa neietver kandidāta uzņemšanu, transporta līdzekļa sagatavošanu, transporta līdzekļa tehnisko pārbaudi, ievērojot ceļu satiksmes drošības aspektus, īpašās manevrēšanas prasmes pārbaudi un praktiskā eksāmena rezultātu paziņošanu. 11. Pārbaudes norises vieta Pārbaudes daļu, lai novērtētu īpašos manevrus, veic uz īpaša pārbaudes laukuma. Kur vien iespējams, tā pārbaudes daļa, lai novērtētu izturēšanos ceļu satiksmē, būtu jāveic uz ceļiem ārpus apbūvētām vietām, ātrgaitas maģistrālēm un autostrādēm (vai līdzīgām), kā arī uz jebkurām pilsētas ielām (dzīvojamām zonām, 30 un 50 km/h rajonos, pilsētas ātrgaitas maģistrālēm), kas vadītājiem varētu radīt dažāda veida grūtības. Vēlams arī pārbaudi veikt vietās ar dažādu satiksmes blīvumu. Laiks, ko pavada, braucot pa ceļu, būtu optimāli jāizmanto, lai novērtētu pretendentu dažādās satiksmes vietās, ar īpašu uzsvaru uz pārmaiņām starp tām. II. ZINĀŠANAS, PRAKTISKĀS BRAUKŠANAS PRASME UN IZTURĒŠANĀS, VADOT MEHĀNISKU TRANSPORTLĪDZEKLI
Dalībvalstis var veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vadītāji, kuri ir iepriekš no 1. līdz 9. punktam aprakstītās zaudējuši zināšanas, prasmes un izturēšanās spējas ir, varētu tās atgūt un turpināt piemērot braukšanai ar mehānisko transportlīdzekli. III PIELIKUMS MINIMĀLIE FIZISKĀS UN GARĪGĀS PIEMĒROTĪBAS STANDARTI MEHĀNISKĀ TRANSPORTLĪDZEKĻA VADĪŠANAI DEFINĪCIJAS 1. Šī pielikuma mērķiem transportlīdzekļu vadītājus iedala divās grupās:
1.3. Valsts tiesību akti var paredzēt, ka tās normas, kas šajā pielikumā noteiktas otrās grupas vadītājiem, ir piemērojamas B kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kas savu transportlīdzekļa vadītāja apliecību izmanto profesionāliem mērķiem (taksometri, ātrā medicīniskā palīdzība utt.). 2. Līdzīgi, pirmās transportlīdzekļa vadītāja apliecības pretendenti vai pretendenti uz vadītāja apliecības atjaunošanu tiek klasificēti tajā grupā, kurai viņi būs piederīgi, kad apliecība tiks izdota vai atjaunota. MEDICĪNISKĀS PĀRBAUDES 3. Pirmā grupa: pretendentiem ir jāiziet medicīniskā pārbaude, ja pēc nepieciešamo formalitāšu pabeigšanas vai pārbaužu laikā, kas viņiem ir jāiztur pirms vadītāja apliecības saņemšanas, kļūst redzams, ka viņiem ir viena vai vairākas medicīniskas invaliditātes, kas minētas šajā pielikumā. 4. Otrā grupa: Pirms pretendenti pirmo reizi saņem vadītāja atļauju, viņiem ir jāiziet medicīnisko pārbaudi; turpmāk autovadītājiem, atbilstoši pašas dalībvalsts, kuru rezidenti viņi ir, tiesību aktiem, ir jāiziet medicīnisko pārbaudi ik reizi, kad tiek atjaunota viņu vadītāja atļauja. 5. Dalībvalstu noteiktie standarti par transportlīdzekļu vadītāju apliecību izdošanu un sekojošu atjaunošanu var būt stingrāki, nekā šajā pielikumā noteiktie. REDZE 6. Visi vadītāju apliecību pretendenti iziet attiecīgu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka viņiem ir mehānisko transportlīdzekļu vadīšanai atbilstošs redzes asums. Ja ir iemesls šaubām, ka pretendenta redze ir atbilstoša, viņš ir jāpārbauda kompetentai medicīnas iestādei. Šajā pārbaudē īpaši jāpievērš vērība sekojošiem jautājumiem: redzes asumam, redzes laukam, redzei krēslā un progresējošām acu slimībām. Šī pielikuma mērķiem kontaktlēcas neuzskata par koriģējošām lēcām. Pirmā grupa: 6.1. Pretendentiem uz transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai uz šādas apliecības atjaunošanu ir jābūt binokulārās redzes asumam, vajadzības gadījumā lietojot koriģējošās lēcas, vismaz 0,5, skatoties ar abām acīm kopā. Transportlīdzekļa vadītāja apliecības neizdod vai neatjauno, ja medicīniskās pārbaudes laikā ir izrādījies, ka horizontālais redzeslauks ir mazāks par 1200 (izņemot īpašus gadījumus, ko pienācīgi attaisno labvēlīgs medicīnisks atzinums un pozitīva praktiskā pārbaude), vai ja cilvēks, uz ko tas attiecas, cieš no cita acu veselības stāvokļa, kas apdraud drošu braukšanu. Ja ir konstatēta progresējoša acu slimība vai par tādu ir paziņots, transportlīdzekļu vadītāju apliecības var izdot vai atjaunot, ja pretendents ir izgājis kārtējo kompetentas medicīnas iestādes pārbaudi. 6.2. Pretendentiem uz transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai uz tās atjaunošanu, kuriem ir pilnīgs vienas acs funkcionāls redzes zudums vai kuri lieto tikai vienu aci (piem., diplopijas gadījumā), redzes asumam ir jābūt vismaz 0,6 ar koriģējošām lēcām, ja nepieciešams. Kompetentai medicīnas iestādei ir jāapstiprina, ka šis monokulārās redzes stāvoklis ir pastāvējis pietiekami ilgi, lai būtu notikusi pielāgošanās un ka šīs acs redzeslauks ir normāls. Otrā grupa: 6.3. Pretendentiem uz transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai uz tās atjaunošanu ir jābūt redzes asumam: labāk redzošajai acij vismaz 0,8 un sliktāk redzošajai acij vismaz 0,5 ar koriģējošām lēcām, ja tas nepieciešams. Ja lielumu 0,8 un 0,5 sasniegšanai tiek lietotas koriģējošās lēcas, tad nekoriģētajam redzes asumam katrai acij ir jāsasniedz 0,05, jeb citādi - minimālais redzes asums (0,8 un 0,5) ir jāpanāk koriģējot ar brillēm, kuru stiprums nepārsniedz plus vai mīnus četras dioptrijas vai ar kontaktlēcām (nekoriģētā redze = 0,05). Korekcijai jābūt viegli panesamai. Transportlīdzekļu vadītāju apliecības neizsniedz un neatjauno vadītājiem vai pretendentiem, kuriem nav normāls binokulārais redzeslauks vai kuri slimo ar diplopiju. DZIRDE 7. Otrās grupas transportlīdzekļu vadītājiem vai pretendentiem transportlīdzekļu vadītāju apliecības var izdot vai atjaunot, pamatojoties uz kompetentu medicīnas iestāžu atzinumu; īpašu vērību medicīniskajās pārbaudēs jāpiegriež kompensācijas spējai. CILVĒKI AR KUSTĪBU TRAUCĒJUMIEM 8. Transportlīdzekļu vadītāju apliecības neizsniedz un neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kam ir balsta un kustību sistēmas slimības vai šīs sistēmas nenormālības, kas mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanu padara bīstamu. Pirmā grupa: 8.1. Transportlīdzekļu vadītāju apliecības, kas pakļautas zināmiem ierobežojumiem, ja nepieciešams, var izdot pretendentiem vai vadītājiem ar fiziskiem trūkumiem pēc kompetentas medicīnas iestādes izdota atzinuma. Šim atzinumam jābalstās uz attiecīgās slimības vai nenormālības novērtējumu un, ja nepieciešams, uz praktisku pārbaudi. Atzinumā arī jānorāda, kāda veida modifikācijas ir nepieciešamas transportlīdzeklim un vai vadītājam jābūt apgādātam ar kādu ortopēdisku ierīci, ciktāl praktiskās braukšanas pārbaude rāda, ka ar tādu ierīci transportlīdzekļa vadīšana nebūtu bīstama. 8.2. Transportlīdzekļa vadītāja apliecību jebkuram pretendentam, kurš slimo ar progresējošu slimību, var izdot vai atjaunot ar noteikumu, ka šis invalīds tiek regulāri apskatīts, lai pārbaudītu, ka viņš vēl ir spējīgs pilnīgi droši vadīt transportlīdzekli. Ja invaliditāte ir nemainīga, transportlīdzekļu vadītāja atļaujas var izdot vai atjaunot bez pretendenta regulāras medicīniskās pārbaudes. Otrā grupa: 8.3. Kompetenta medicīnas iestāde sniedz pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar transportlīdzekļu vadīšanu, ko ietver šīs grupas definīcija. SIRDS UN ASINSVADU SLIMĪBAS 9. Ikviena slimība, kas var pretendentu uz pirmo transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai vadītāju, kas pretendē uz apliecības atjaunošanu, pakļaut pēkšņam sirds un asinsvadu sistēmas akūtam stāvoklim, tādam, kas izraisa pēkšņu smadzeņu funkciju pasliktināšanos, ir bīstama ceļu drošībai. Pirmā grupa: 9.1. Transportlīdzekļu vadītāju apliecības neizdod un neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kuriem ir nopietna sirds aritmija. 9.2. Transportlīdzekļu vadītāju apliecības var izdot cilvēkiem ar elektrokardiostimulatoriem, ievērojot pilnvarotas medicīnas iestādes atzinumu un regulāras medicīniskās pārbaudes. 9.3. Vispārējā gadījumā transportlīdzekļa vadītāja apliecība netiek izdota vai atjaunota pretendentiem vai vadītājiem, kuri slimo ar miera stenokardiju vai emocionālās spriedzes izsauktu stenokardiju. Transportlīdzekļa vadītāja apliecības izdošana vai atjaunošana pretendentiem vai vadītājiem, kas pārcietuši miokarda infarktu, ir atkarīga no apstiprināta medicīniskā atzinuma un, ja nepieciešams, regulārām medicīniskām pārbaudēm. Otrā grupa: 9.4. Kompetenta medicīnas iestāde dod pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar transportlīdzekļu vadīšanu, kurus ietver šīs grupas definīcija. CUKURA DIABĒTS 10. Transportlīdzekļu vadītāja apliecības var izdot vai atjaunot pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo ar cukura diabētu, ar nosacījumu, ka vadītājs nav atkarīgs no insulīna vai gadījumos, kad vadītājs ir atkarīgs no insulīna (1. veids) atbilstoši medicīniskajam atzinumam. Otrā grupa: 10.1. Tikai ļoti īpašos izņēmuma gadījumos transportlīdzekļa vadītāja apliecības var izdot vai atjaunot šīs grupas pretendentiem vai vadītājiem, kuri slimo ar cukura diabētu un kam nepieciešama insulīna terapija, ja ir pietiekami pamatots apstiprināts medicīniskais atzinums. Vadītāja pienākums ir ziņot attiecīgajām valsts institūcijām par jebkurām izmaiņām viņa veselības stāvoklī. NEIROLOĢISKĀS SLIMĪBAS 11. Transportlīdzekļu vadītāju apliecības neizdod un neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo ar nopietnām neiroloģiskām slimībām, izņemot gadījumu, kad pieteikumu atbalsta apstiprināts medicīnisks atzinums. Neiroloģiski traucējumi, kas saistīti ar slimībām vai ķirurģisku iejaukšanos un kas ietekmē centrālo vai perifērisko nervu sistēmu, novedot pie sajūtu vai kustību nepietiekamības un ietekmējot līdzsvara sajūtu un koordināciju, atbilstoši ir jāņem vērā attiecībā uz to funkcionālo ietekmi un progresēšanas risku. Tādos gadījumos, ja pastāv pasliktināšanās risks, vadītāja apliecības izdošana vai atjaunošana var būt atkarīga no periodiska novērtējuma. 12. Epilepsijas lēkmes vai citi pēkšņi apziņas stāvokļa traucējumi ir nopietns satiksmes drošības apdraudējums, ja tie rodas cilvēkam, kas vada pašgājēju transportlīdzekli. Pirmā grupa: 12.1. Vadītāja apliecību var izdot vai atjaunot, pamatojoties uz kompetentas medicīnas iestādes veiktu apskati un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Medicīnas iestāde pieņem lēmumu, pamatojoties uz epilepsijas vai citu apziņas traucējumu stāvokli, slimības klīnisko formu un gaitu (piemēram, pēdējos divos gados nav bijušas lēkmes), saņemto ārstēšanu un tās rezultātiem. Šajā procesā pacientam ir tiesības uz to, ka viņu pārstāv paša izvēlēts praktizējošs ārsts. Otrā grupa: 12.2. Transportlīdzekļu vadītāju apliecības neizdod un neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo vai ir disponēti slimot ar epilepsijas lēkmēm vai citiem pēkšņiem apziņas stāvokļa traucējumiem. GARĪGĀS DARBĪBAS TRAUCĒJUMI Pirmā grupa: 13.1. Transportlīdzekļu vadītāju apliecības neizdod un neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo ar:
Otrā grupa: 13.2. Kompetenta medicīnas iestāde dod pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar transportlīdzekļu vadīšanu, kurus ietver šīs grupas definīcija. ALKOHOLS 14. Alkohola lietošana ir ievērojams apdraudējums satiksmes drošībai. Ņemot vērā problēmas mērogus, profesionāliem mediķiem ir jābūt ļoti modriem. Pirmā grupa: 14.1. Transportlīdzekļu vadītāju apliecības netiek izdotas vai atjaunotas pretendentiem vai vadītājiem, kas ir alkohola atkarībā vai nespēj atteikties no alkohola, vadot transportlīdzekli. Pretendentiem vai vadītājiem, kas agrāk ir bijuši alkohola atkarībā, var izdot vai atjaunot transportlīdzekļu vadītāju apliecības pēc pārbaudīta atturības perioda un atkarībā no apstiprināta medicīniskā atzinuma un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Otrā grupa: 14.2. Kompetenta medicīnas iestāde dod pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar transportlīdzekļu vadīšanu, kurus ietver šīs grupas definīcija. ZĀLES UN MEDIKAMENTI 15. Pārmērīga lietošana: Neatkarīgi no tā, kādas kategorijas vadītāja apliecība tiek prasīta, transportlīdzekļu vadītāju apliecības netiek izdotas vai atjaunotas pretendentiem vai vadītājiem, kas ir atkarībā no psihotropām vielām vai kas nav atkarībā no šādām vielām, bet regulāri tās pārmērīgi lieto. Regulāra lietošana: Pirmā grupa: 15.1. Transportlīdzekļu vadītāju atļaujas netiek izdotas vai atjaunotas pretendentiem vai vadītājiem, kas vienalga kādā formā regulāri lieto psihotropas vielas, kas var traucēt spēju droši vadīt transportlīdzekli, ja ieņemtie daudzumi ir tādi, kam var būt negatīvs iespaids uz transportlīdzekļa vadīšanu. Tas attiecas uz visiem citiem medikamentiem vai to kombinācijām, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli. Otrā grupa: 15.2. Kompetenta medicīnas iestāde dod pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar transportlīdzekļu vadīšanu, kurus ietver šīs grupas definīcijas. NIERU SLIMĪBAS Pirmā grupa: 16.1. Vadītāja apliecības var izdot vai atjaunot pretendentiem un vadītājiem, kas slimo ar smagu nieru mazspēju, atkarībā no apstiprināta medicīniskā atzinuma un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Otrā grupa: 16.2. Transportlīdzekļu vadītāju apliecības nevar tikt izdotas vai atjaunotas pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo ar smagu un neatgriezenisku nieru mazspēju, neskaitot izņēmuma gadījumus, kad ir pienācīgi pamatots apstiprināts medicīnisks atzinums un ievērojot regulāras medicīniskās pārbaudes. DAŽĀDI NOTEIKUMI Pirmā grupa: 17.1. Ievērojot apstiprinātu medicīnisko atzinumu un, ja nepieciešams, regulāras medicīniskās pārbaudes, transportlīdzekļu vadītāju apliecības var izdot pretendentiem vai vadītājiem, kam ir bijusi izdarīta orgānu transplantācija vai mākslīgā implantācija, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli. Otrā grupa: 17.2. Kompetenta medicīnas iestāde dod pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar transportlīdzekļu vadīšanu, kurus ietver šīs grupas definīcijas. 18. Kā vispārējs noteikums, ja pretendenti vai vadītāji slimo ar jebkuru slimību, kas nav minēta iepriekšējā punktā, bet var būt saistīta ar vai būt par cēloni funkcionālai mazspējai, kas ietekmē drošību pie stūres, tad transportlīdzekļu vadītāju apliecības netiek izdotas vai atjaunotas, ja vien pieteikumu neatbalsta apstiprināts medicīniskais atzinums un, ja nepieciešams, ievērojot regulāras medicīniskās pārbaudes. IV PIELIKUMS BRAUKŠANAS PRASMES EKSAMINĒTĀJU SĀKOTNĒJĀ KVALIFIKĀCIJA UN PERIODISKAS APMĀCĪBAS Minimālās prasības personām, kuras pieņem praktisko braukšanas eksāmenu 1. Eksaminētāja piemērotība 1.1. Personai, kura ir pilnvarota novērtēt pretendenta praktisko prasmi vadīt transporta līdzekli, ir jābūt nepieciešamajām zināšanām un prasmēm nozarēs, kas minētas 1.2. līdz 1.6. punktā, kā arī nepieciešamajai izpratnei. 1.2. Eksaminētājam ir jāspēj novērtēt tā pretendenta braukšanas prasmi, kurš kārto sev vēlamās kategorijas iegūšanai nepieciešamo braukšanas eksāmenu. 1.3. Zināšanas un izpratne par braukšanu un vērtēšanu:
1.4. Vērtēšanas spējas:
1.5. Personīgā braukšanas prasme: Personai, kurai ir tiesības pieņemt praktisko eksāmenu kādas noteiktas kategorijas iegūšanai, pašai ir jāvar vadīt attiecīgās klases transporta līdzeklis nemainīgi augstā braukšanas kvalitātē. 1.6. Pakalpojuma kvalitāte:
1.7. Zināšanas par transporta līdzekļa tehniskajiem un fizikālajiem aspektiem:
1.8. degvielu ekonomējošs un videi draudzīgs braukšanas veids. 2. Vispārīgie nosacījumi 2.1. B kategorijas pretendenta eksaminētājam
2.2. Pārējo kategoriju pretendentu eksaminētājam
2.3. Ekvivalences 2.3.1. Dalībvalstis var atļaut eksaminētājam eksaminēt pretendentus uz šādām 2.3.2 kategorijām: AM, A1, A2 un A tad, ja viņš ir ieguvis pamatkvalifikāciju vienā no kategorijām, kas noteiktas 3. punktā. 2.3.2. Dalībvalstis var atļaut eksaminētājam eksaminēt pretendentus uz šādām kategorijām: C1, C, D1 un D tad, ja viņš ir ieguvis pamatkvalifikāciju vienā no kategorijām, kas noteiktas 3. punktā. 2.3.3. Dalībvalstis var atļaut eksaminētājam eksaminēt pretendentus uz šādām kategorijām: BE, C1E, CE, D1E un DE tad, ja viņš ir ieguvis pamatkvalifikāciju vienā no kategorijām, kas noteiktas 3. punktā. 3. Pamatkvalifikācija 3.1. Pamatizglītība 3.1.2. Dalībvalstīm ir jānosaka, vai izglītības programmas saturam ir jāattiecas uz atļaujas izdošanu eksaminētājam vienas vai vairāku kategoriju pretendentu eksaminēšanai. 3.2. Eksāmeni 3.2.1. Pirms kādai personai tiek dota atļauja pieņemt braukšanas eksāmenus, viņai jāapliecina savas pietiekama līmeņa zināšanas, visās jomās, kas noteiktas 1. punktā, kā arī izpratne par tām, spējas un piemērotība. 3.2.2. Dalībvalstis nosaka eksaminēšanas metodi, kas no pedagoģiskā viedokļa ļauj piemērotā veidā pārbaudīt, vai attiecīgā persona atbilst 1. punktā, un it īpaši 1.4 punktā noteiktajām prasībām. Šai eksaminēšanas metodei jāietver gan teorētisko, gan praktisko aspektu. Nepieciešamības gadījumā ir pieļaujams arī datorizēts vērtēšanas paņēmiens. Detaļas, kas attiecas uz atsevišķu eksāmenu veidu un ilgumu, un vērtēšanu, ir katras dalībvalsts kompetencē. 3.2.3. Dalībvalstīm ir jānosaka, vai izglītības programmas saturam ir jāattiecas uz atļaujas izdošanu eksaminētājam vienas vai vairāku kategoriju pretendentu eksaminēšanai. 4. Kvalitātes nodrošināšana un regulāra tālākizglītošanās 4.1. Kvalitātes nodrošināšana 4.1.1. Dalībvalstīm par kvalitātes nodrošināšanu ir jāizdod tādi noteikumi, kas uztur prasības pret eksaminētājiem. 4.1.2. Kvalitātes nodrošināšanas noteikumiem ir jāietver šādi aspekti: eksaminētāju darba pārraudzība, tālākizglītība un eksaminētāja tiesību atjaunošana, nepārtraukta profesionālā attīstība un regulāra viņu pieņemto braukšanas eksāmenu rezultātu pārbaude. 4.1.3. Saistībā ar 4.1.2. daļā uzskaitītajiem kvalitātes nodrošināšanas noteikumiem dalībvalstīm ir jārūpējas par to, lai katrs eksaminētājs reizi gadā tiktu novērots. Bez tam dalībvalstu kompetencē ir organizēt, lai katrs eksaminētājs reizi piecos gados tiktu novērots pieņemam eksāmenus vismaz vienu pusi dienas, tā kā iespējams novērot vairāku braukšanas eksāmenu pieņemšanu. Attiecīgajai valstij šajā nolūkā kādai personai ir jāpiešķir šādas novērotāja tiesības. 4.1.4. Ja vienam eksaminētajam ir atļauts pieņemt vairāku kategoriju eksāmenus, dalībvalstis var noteikt, ka novērošanu eksāmenos uz vairāku kategoriju iegūšanu var aizstāt ar eksāmena uz vienu kategoriju novērošanu. 4.1.5. Braukšanas eksāmena norise ir jānovēro un jāuzrauga kādai attiecīgās dalībvalsts pilnvarotai iestādei, lai nodrošinātu to, ka vērtējums ir korekts un viendabīgs. 4.2. Regulāra tālākizglītošanās
4.2.2. Dalībvalstis atbild par pasākumu veikšanu, kas nepieciešami, lai eksaminētājiem, kuru pastāvošās kvalitātes nodrošināšanas darbā ir konstatēti būtiski trūkumi, nekavējoties tiktu nodrošināta īpaša tālākizglītības programma. 4.2.3. Regulāro tālākizglītības programmu var organizēt pārrunu, nodarbību, klasiskās apmācības vai datorapmācības formā un apmācība var notikt individuāli vai grupās. Apmācības programmas ietvaros var izstrādāt jaunas prasības, ja dalībvalsts to uzskata par piemērotu. 4.2.4. Ja vienam eksaminētājam ir tiesības pieņemt braukšanas eksāmenus vairākās kategorijās, dalībvalstis var noteikt to, ka prasības attiecībā uz tālākizglītību vairāku kategoriju pretendentu eksaminētājiem tiek izpildītas, ciktāl tas atbilst 4.2.5. punkta prasībām, pabeidzot tālākizglītības programmu par vienu kategoriju. 4.2.5. Ja 24 mēnešu laikā eksaminētājs nav pieņēmis nevienu vienas kategorijas eksāmenu, viņam atbilstoši jāpretendē uz jaunu eksaminatora atļauju, pirms viņam tiek dota atļauja pieņemt tās pašas kategorijas eksāmenus. Atkārtota vērtēšana notiek saskaņā ar 4.2.1. daļas prasībām. 5. Iegūtās tiesības 5.1. Dalībvalstis var personām, kurām tieši pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža bija atļauja pieņemt eksāmenus, arī turpmāk atļaut pieņemt eksāmenus, pat ja eksaminētāji neatbilst 2. punkta vispārīgajām prasībām vai ja viņiem nav 3. punktā noteiktās pamatkvalifikācijas. 5.2. Uz attiecīgajiem eksaminētājiem attiecas regulāra pārraudzība un 4. punktā noteiktie kvalitātes nodrošināšanas noteikumi. V PIELIKUMS Transporta līdzekļa vadītāju treniņš (smagie preču transportlīdzekļi ar piekabi) 1. B klases transporta līdzekļa ar piekabi, kura pilna masa ir starp 3500 kg un 4 250 kg, vadītājiem ir jāpiedalās braukšanas treniņā. 2. Braukšanas nodarbību organizē dalībvalsts, kurā pretendents rezidē, atbildīgo iestāžu licencēta un kontrolēta autoskola. Citas nianses nosaka dalībvalsts. 3. Braukšanas nodarbības saturs:
VI PIELIKUMS Braukšanas nodarbības (dzīvojamās piekabes) 1. Dzīvojamo piekabju lietotājiem, saskaņā ar definējumu direktīvas 2001/116/EK II pielikuma A daļas 5. punkta 1. apakšpunktā, kuru transporta līdzekļa kopējā masa pārsniedz 3500 kg, nepārsniedz 4250 kg un kravas masa nepārsniedz 1000 kg, ir jāpiedalās braukšanas treniņā. 2. Braukšanas nodarbību organizē dalībvalsts, kurā pretendents rezidē, atbildīgo iestāžu licencēta un kontrolēta autoskola. Citas nianses nosaka dalībvalsts. 3. Braukšanas nodarbības saturs
VII PIELIKUMS Transporta līdzekļu vadītāju apmācība (motociklu kategorijas) 1. Vadītāju apmācība, pārejot no vienas motociklu kategorijas uz citu. 2. Vadītāju apmācību veic mācību iestāde, kas ir oficiāli atzīta un ko pārvalda pretendenta rezidējošās dalībvalsts attiecīgā institūcija. Pārējos jautājumus risinās attiecīgā dalībvalsts. 3. Vadītāju apmācības programma
VIII PIELIKUMS A daļa Atceltā direktīva ar veiksmīgi izdarītiem grozījumiem (attiecas uz 18. pantu)
B daļa Gala termiņi iestrādāšanai nacionālajā likumdošanā un piemērošanai (attiecas uz 18. pantu)
IX PIELIKUMS Korelācijas tabula
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
0041_LV-p0000001.fig "20050223-P6_TA(2005)0041_LV-p0000001.fig")
0041_LV-p0000002.fig "20050223-P6_TA(2005)0041_LV-p0000002.fig")
0041_LV-p0000003.fig "20050223-P6_TA(2005)0041_LV-p0000003.fig")
0041_LV-p0000004.fig "20050223-P6_TA(2005)0041_LV-p0000004.fig")
| Upju informācijas pakalpojumi ***I |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0392) (1), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6–0042/2004), – ņemot vērā Reglamenta 67. pantu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6–0055/2004), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. prasa Komisijai vēlreiz ar Parlamentu apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 23. februārī nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/.../EK par saskaņotiem upju informācijas dienestiem (RIS) uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71.pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2), ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3), pieņemot lēmumu saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(4), tā kā 1) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izvietošana uz iekšējiem ūdensceļiem palīdz būtiski palielināt transporta drošību un efektivitāti uz iekšējiem ūdensceļiem; 2) dažās dalībvalstīs informācijas dienestu nacionālie lietojumi jau ir izvietoti uz dažādiem ūdensceļiem. Lai nodrošinātu saskaņotu, savstarpēji savietojamu un atklātu navigācijas palīdzības un informācijas sistēmu Kopienas iekšējo ūdensceļu tīklā, ir jāievieš vienotas prasības un tehniskās specifikācijas; 3) drošības apsvērumu dēļ un nolūkā veikt saskaņošanu Eiropas mērogā šādu kopīgo prasību un tehnisko specifikāciju saturs jāizstrādā, pamatojoties uz darbu, ko šajā jomā ir veikušas attiecīgās starptautiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskā kuģošanas asociācija (PIANC), Reinas kuģošanas centrālā komisija (CCRN) un ANO Eiropas Ekonomikas komisija (UNECE); 4) upju informācijas dienestu pakalpojumiem (RIS) jāpamatojas uz savstarpēji izmantojamām sistēmām, kuru pamatā jābūt atklātiem un publiskiem standartiem, kas ir pieejami visiem sistēmas piegādātājiem un izmantotājiem bez diskriminācijas; 5) šīm prasībām un tehniskām specifikācijām nav jābūt obligāti piemērojamām nacionālos kuģošanai derīgos iekšējos ūdensceļos, kas nav saistīti ar citas dalībvalsts kuģošanai derīgu tīklu. Taču ir ieteicams ieviest RIS saskaņā ar šo direktīvu uz šiem iekšējiem ūdensceļiem un padarīt pašreizējās sistēmas ar tiem savstarpēji savietojamas; 6) RIS attīstības pamatā jābūt tādiem mērķiem kā iekšzemes kuģošanas drošums, efektivitāte un ekoloģiskais nekaitīgums, kurus īsteno ar tādiem uzdevumiem kā satiksmes un transporta vadība, vides un infrastruktūras aizsardzība, kā arī īpašu noteikumu piemērošana; 7) prasībām attiecībā uz RIS ir jāattiecas vismaz uz informācijas pakalpojumiem, kurus sniedz dalībvalstis; 8) tehnisko specifikāciju noteikšanā jāietver tādas sistēmas kā elektroniskās navigācijas kartes, kuģu elektroniskie ziņojumi, ieskaitot vienotu Eiropas kuģu numerācijas sistēmu, paziņojumi kapteiņiem un kuģošanas līdzekļu lokalizācija un līdzsekošana. RIS komitejas darba rezultātā jāpanāk to iekārtu tehniskā savietojamība, kuras ir nepieciešamas, lai izmantotu RIS; 9) dalībvalstu pienākums, sadarbojoties ar Eiropas Savienību, ir mudināt izmantotājus ievērot procedūras un prasības attiecībā uz iekārtām, ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu struktūru iekšzemes kuģošanas nozarē; 10) RIS ieviešana ietvers personas datu apstrādi. Šāda apstrāde ir jāveic saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem, kā tie ir izklāstīti cita starpā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(5) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē(6). RIS ieviešana nedrīkst radīt ar tirgus dalībniekiem saistītu saimnieciski jutīgu datu nekontrolētu apstrādi; 11) tiem RIS, kuriem ir vajadzīga precīza atrašanās vietas noteikšana, ir ieteicams izmantot satelīta pozicionēšanu. Šīm tehnoloģijām pēc iespējas jābūt savstarpēji savietojamām ar citām attiecīgām sistēmām un jāiekļauj šajās sistēmās saskaņā ar šajā jomā piemērojamiem lēmumiem; 12) dalībvalstis veicamās rīcības mērķus, proti, izveidot saskaņotus Upju informācijas dienestus Kopienā, nevar sasniegt pienācīgā apmērā un tādējādi dēļ to Eiropas mēroga tos var veiksmīgāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var apstiprināt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā to nosaka Līguma 5.pants. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā to nosaka minētais pants, šī direktīva neparedz veikt vairāk par to, kas nepieciešams, lai sasniegtu šos mērķus; 13) šīs direktīvas ieviešanai nepieciešamos pasākumus pieņem saskaņā ar Padomes 1999.gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību(7); 14) Padomei saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu jāmudina dalībvalstis pašu un Kopienas interesēs sagatavot tabulas, kuras cik vien iespējams atspoguļos korelāciju starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, kā arī jāpadara tās publiski pieejamas, IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU: 1.pants Priekšmets Ar šo direktīvu izveido pamatu saskaņotu upju informācijas dienestu (RIS) izvēršanai un izmantošanai Kopienā, lai atbalstītu iekšzemes ūdensceļu transportu ar mērķi uzlabot drošumu, efektivitāti un ekoloģisko nekaitīgumu, kā arī atvieglotu sasaistes ar citiem transporta veidiem. Ar šo direktīvu paredz pamatu tehnisko prasību, specifikāciju un nosacījumu noteikšanai un turpmākai attīstībai, lai nodrošinātu saskaņotus, savstarpēji izmantojamus un atklātus RIS Kopienas iekšzemes ūdensceļos. Šādu tehnisko prasību, specifikāciju un nosacījumu noteikšanu un turpmāku attīstību veic Komisija, kurai palīdz šim nolūkam iecelta RIS komiteja; šajā sakarā Komisija pienācīgi ņem vērā pasākumus, ko ir izstrādājušas attiecīgas starptautiskas organizācijas, piemēram, PIANC, CCRN un UNECE. Nodrošina nepārtrauktību ar citu transporta veidu satiksmes vadības pakalpojumiem, īpaši jūras kuģu satiksmes vadības un informācijas pakalpojumiem. 2.pants Darbības joma 1. Šī direktīva attiecas uz RIS īstenošanu un darbību visos dalībvalstu iekšzemes ūdensceļos, kas ir IV un augstākās klases ūdensceļi un kas ar IV vai augstākas klases ūdensceļu ir saistīti ar citas dalībvalsts IV vai augstākas klases ūdensceļu, kā arī ostās, kuras atrodas uz šādiem ūdensceļiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Lēmumā Nr. 1346/2001/EK, ar ko groza Lēmumu Nr. 1692/96/EK attiecībā uz jūras ostām, iekšējām ostām un intermodāliem termināliem un III pielikuma 8. projektu(8). Šajā direktīvā piemēro Eiropas iekšzemes ūdensceļu klasifikāciju, kas noteikta UNECE 1992. gada 12. novembra Rezolūcijā Nr. 30. 2. Dalībvalstis var piemērot šīs direktīvas noteikumus iekšzemes ūdensceļiem un iekšzemes ostām, kas nav minēti šā panta 1. punktā. 3.pants Definīcijas Šajā direktīvā: a) "upju informācijas dienesti (RIS)" ir saskaņotie informācijas pakalpojumi, lai atbalstītu satiksmes un transporta vadību iekšzemes kuģošanā, arī sasaisti ar citiem transporta veidiem, kad vien tas ir tehniski iespējams. RIS neattiecas uz viena vai vairāku iesaistīto uzņēmumu iekšējām saimnieciskām darbībām, bet ir pieejami sasaistei ar saimnieciskām darbībām. RIS ietver tādus pakalpojumus kā informācija par kuģu ceļiem, informācija par satiksmi, satiksmes vadība, katastrofu seku novēršana, transporta vadības informācija, statistika un muitas pakalpojumi, kā arī ūdensceļu un ostu maksas, b) "informācija par kuģa ceļu" ir ģeogrāfiska, hidroloģiska un administratīva informācija attiecībā uz ūdensceļu (kuģu ceļu). Informācija par kuģu ceļu ir vienvirziena informācija: no krasta uz kuģi vai no krasta uz biroju, c) "taktiska satiksmes informācija" ir informācija, kas ietekmē tūlītējus navigācijas lēmumus faktiskajā satiksmes situācijā un noslēgtā ģeogrāfiskā vidē, d) "stratēģiska satiksmes informācija" ir informācija, kas ietekmē RIS lietotāju vidēja- vai ilgtermiņa lēmumus, e) "RIS lietojums" ir upju informācijas pakalpojumu sniegšana ar specializētu sistēmu palīdzību, f) "RIS centrs" ir vieta, kur operatori vada pakalpojumus, g) "RIS izmantotāji" ir visas dažādas izmantotāju grupas, ieskaitot kuģu vadītājus, RIS operatorus, slūžu/tiltu operatorus, ūdensceļu iestādes, ostu un terminālu operatorus, katastrofu neatliekamās palīdzības centru operatorus, flotes vadītājus, kravu nosūtītājus un kravu brokerus, h) "savstarpēja izmantojamība" nozīmē, ka pakalpojumi, datu saturs, datu apmaiņas formāti un biežums ir saskaņots tādējādi, ka RIS izmantotāji var piekļūt vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem un informācijai Eiropas līmenī. 4.pants Upju informācijas dienestu izveidošana 1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu RIS uz iekšējiem ūdensceļiem saskaņā ar 2. pantu. 2. Dalībvalstis izveido dienestus tādā veidā, lai RIS lietojums ir efektīvs, paplašināms, savstarpēji savietojams mijiedarbībai ar citu RIS lietojumiem un, ja iespējams, ar citu transporta veidu sistēmām. Tā nodrošina mijiedarbību ar transporta pārvaldības sistēmām un komercdarbībām. 3. Lai izveidotu RIS, dalībvalstis:
Šī panta daļā minētie pienākumi izpildāmi saskaņā ar specifikācijām, kas definētas I un II Pielikumos. 4. Dalībvalstu kompetentās iestādes izveido RIS centrus atbilstoši reģionālajām vajadzībām. 5. Automātiskās identificēšanas sistēmas (AIS) izmantošanai piemēro Reģionālo vienošanos par radiotelefona pakalpojumiem uz iekšzemes ūdensceļiem, kura noslēgta 2000. gada 6. aprīlī Bāzelē saistībā ar Starptautiskās elektrosakaru savienības (ITU) radio noteikumiem. 6. Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas Savienību, veicina, lai to kuģošanas līdzekļu vadītāji, operatori vai aģenti, kas kuģo dalībvalstu ūdensceļos, ar šādiem kuģošanas līdzekļiem pārvadāto kravu nosūtītāji vai īpašnieki, kā arī kuģošanas līdzekļi pilnībā gūtu labumu no pakalpojumiem, kuri ir pieejami saskaņā ar šo direktīvu. 7. Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai pārbaudītu RIS savstarpējo izmantojamību, uzticamību un drošību. 5.pants Tehniskās vadlīnijas un specifikācijas 1. Lai nodrošinātu 3.panta a) apakšpunktā minētos pakalpojumus un nodrošinātu to savstarpējo savietojamību, kā to prasa 4.panta 2.punkts, Komisija saskaņā ar 2.daļu nosaka tehniskās vadlīnijas šo pakalpojumu plānošanai, ieviešanai un sniegšanai (RIS vadlīnijas), kā arī tehniskās specifikācijas jo īpaši šādās jomās: a) elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma (iekšējā ECDIS), b) elektroniskie kuģu ziņojumi, c) paziņojumi kapteiņiem, d) sekošanas un sakaru sistēmas, e) to iekārtu savietojamība, kuras ir nepieciešamas, lai izmantotu RIS. Šīs vadlīnijas un specifikācijas balstās uz II pielikumā izklāstītajiem tehniskajiem principiem, un tajās ņem vērā darbu, ko šajā jomā ir paveikušas attiecīgās starptautiskās organizācijas. 2. Šā panta 1. punktā minētās tehniskās vadlīnijas un specifikācijas nosaka un attiecīgā gadījumā groza Komisija saskaņā ar 11. panta 3. punktā noteikto procedūru. Noteikšanu veic saskaņā ar šādu grafiku:
3. RIS vadlīnijas un specifikācijas publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". 6.pants Satelītu pozicionēšana Tiem RIS, kuriem ir vajadzīga precīza atrašanās vietas noteikšana, ir ieteicams izmantot satelīta pozicionēšanas tehnoloģijas. 7.pants RIS iekārtu tipa apstiprinājums 1. Ja tas ir vajadzīgs kuģošanas drošībai un noteikts attiecīgajās tehniskajās specifikācijās, RIS termināla un tīkla iekārtām un lietojumprogrammām ir jābūt tipa apstiprinājumam attiecībā uz atbilstību šīm specifikācijām, pirms tās nodod ekspluatācijā uz iekšzemes ūdensceļiem. 2. Dalībvalstis paziņo Komisijai to, kuras valsts iestādes ir atbildīgas par tipa apstiprinājumu; Komisija šādu informācija paziņo parējām dalībvalstīm. 3. Visas dalībvalstis atzīst tipa apstiprinājumus, ko izdevušas pārējo dalībvalstu apstiprinātās iestādes. 8.pants Kompetentās iestādes Dalībvalstis nozīmē kompetentas iestādes, kas atbild par RIS lietojumprogrammām un starptautisko datu apmaiņu. Dalībvalstis informē Komisiju par šīm iestādēm. 9.pants Privātuma, drošības un informācijas atkārtotas izmantošanas noteikumi 1. Dalībvalstis nodrošina, ka personas datu apstrādi, kas nepieciešama RIS darbībai, veic saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem par personu brīvību un pamattiesību aizsardzību, tai skaitā Direktīvu 95/46/EK un Direktīvu 2002/58/EK. 2. Dalībvalstis ievieš un uztur drošības pasākumus, lai aizsargātu RIS ziņojumus un to ierakstus pret nevēlamiem notikumiem vai ļaunprātīgas izmantošanas, ieskaitot neatļautu piekļuvi, izmainīšanu vai nozaudēšanu. 3. Tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK par publiskā sektora informācijas atkārtotu izmantošanu(12). 10.pants Grozījumu veikšanas kārtība I un II Pielikumā var tikt veikti grozījumi ņemot vērā pieredzi, kas gūta no šīs Direktīvas piemērošanas un tehnisko progresu, saskaņā ar kārtību, kas noteikta 11.panta 3.punktā. 11.pants RIS komiteja 1. Komisijai palīdz komiteja, kuru izveido saskaņā ar Direktīvas 91/672/EEK(13) 7.pantu. 2. Gadījumos, kur ir sniegta atsauce uz šo daļu, tiek piemērots Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7.pants, ņemot vērā tā 8.pantā noteikto. 3. Gadījumos, kur ir sniegta atsauce uz šo daļu, tiek piemērots Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7.pants, ņemot vērā tā 8.pantā noteikto. 4. Laika periods, kas noteikts Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā ir 3 mēneši. 5. Komiteja regulāri apspriežas ar nozares pārstāvjiem. 12.pants Transpozīcija. 1. Dalībvalstīs, kurās ir iekšējie ūdensceļi, uz ko attiecas 2. pants, stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais [...](14) Tās nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto aktu noteikumus. Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kādā veidā atsauce tiek izdarīta. 2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 4. pantā noteiktajām prasībām ne vēlāk kā 30 mēnešus pēc 5. pantā minēto attiecīgo tehnisko vadlīniju un specifikāciju stāšanās spēkā. Tehniskās vadlīnijas un specifikācijas stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". 3. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz 2. pantā minētajiem iekšzemes ūdensceļiem ar zemu satiksmes blīvumu vai attiecībā uz iekšzemes ūdensceļiem, kuriem šādas īstenošanas izmaksas būtu nesamērīgas salīdzinājumā ar ieguvumiem, var pagarināt šī panta 2. punktā noteikto laika posmu viena vai vairāku 4. pantā noteikto prasību īstenošanai. Šo laika posmu var pagarināt ar vienkāršu Komisijas lēmumu; pagarinājumu var atjaunot. Pamatojumā, kas jāsniedz kopā ar dalībvalsts pieprasījumu, min satiksmes blīvumu un ekonomiskos apstākļus attiecīgajā ūdensceļā. Līdz Komisija pieņem lēmumu, dalībvalsts, kas ir pieprasījusi pagarinājumu, var turpināt darbību tā, it kā pagarinājums būtu piešķirts. 4. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva. 5. Vajadzības gadījumā dalībvalstis palīdz viena otrai šīs direktīvas ieviešanā. 6. Komisija uzrauga RIS izveidi Kopienā un [...](15) pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. 13.pants Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". 14.pants Adresāti Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm, kurās ir iekšējie ūdensceļi atbilstoši 2. pantam. , Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā priekšsēdētājs priekšsēdētājs I Pielikums Obligātās prasības datiem
II Pielikums RIS vadlīniju un tehnisko specifikāciju principi RIS vadlīnijas
Iekšējā ECDIS
|
c) |
elektronisko navigācijas karšu pieejamība RIS izmantotājiem, | |
3. |
datu pieejamība elektroniskās navigācijas kartēm visiem lietojumprogrammu ražotājiem, attiecīgā gadījumā par samērīgu maksu, ņemot vēra izmaksas. | Elektroniskie kuģu ziņojumi
Paziņojumi kapteiņiem
Izsekošanas un sakaru sistēmas
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Jūrnieku sertifikātu atzīšana ***I |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0311)(1), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0033/2004), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0057/2004), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 23. februārī nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/.../EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu atzīšanu un Direktīvas 2001/25/EK grozīšanu
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2), ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (3), pieņemot lēmumu saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (4), tā kā 1) tās 2003. gada 5. jūnija secinājumos par Kopienas kuģošanas tēla uzlabošanu un jauniešu piesaistīšanu jūrniecības profesijai, Padome uzsvēra nepieciešamību veicināt jūrnieku profesionālo pārvietošanos Eiropas Savienībā, liekot īpašu uzsvaru uz jūrnieku kvalifikācijas sertifikātu atzīšanas procedūru, kamēr nodrošinot pilnīgu atbilstību 1978. gada Starptautiskās Jūrniecības organizācijas konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, tās jaunākajā redakcijā (STWC konvencija). 2) jūras transports ir starptautiska rakstura sektors, kas attīstās intensīvi un ātri. Attiecīgi, ņemot vērā pieaugošo Kopienas jūrnieku trūkumu, līdzsvars starp personāla piedāvājumu un pieprasījumu var tikt vieglāk uzturēts Kopienas, nevis nacionālajā līmenī. Tādēļ ir svarīgi, lai kopējā transporta politika jūrniecības transporta jomā tiktu paplašināta, lai sekmētu jūrnieku pārvietošanos Kopienā. 3) attiecībā uz jūrnieku kvalifikācijām, Kopiena ir noteikusi minimālo jūrniecības izglītību, apmācību un sertifikācijas noteikumus ar Eiropas Parlamenta Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvu 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (5). Šī direktīva Kopienas tiesību sistēmā iekļauj STWC konvencijas starptautiskās apmācības, sertifikācijas un sardzes standartus. (4) Direktīva 2001/25/EK nosaka, ka jūrniekiem jābūt kvalifikācijas sertifikātam, ko izdevusi un apstiprinājusi dalībvalsts atbildīgā iestāde saskaņā ar šo direktīvu un tādejādi tās īpašniekam dodot tiesības likumīgi strādāt uz kuģa un pildīt tā uzliktajam pienākumam atbilstošās funkcijas. 5) saskaņā ar Direktīvas 2001/25/EK 18. panta 1. un 2. punktu sertifikātu, kuru īpašnieki ir jūrnieki, kas ir vai nav dalībvalstu pilsoņi, savstarpējo atzīšanu dalībvalstu starpā attiecas Direktīvu 89/48/EEK (6) un 92/51/EEK (7) noteikumi, attiecīgi pirmā un otrā vispārējā sistēma profesionālās izglītības un mācību atzīšanai. Šīs direktīvas neparedz automātisku jūrnieku formālo kvalifikāciju atzīšanu, jo jūrnieki var būt pakļauti kompensācijas pasākumiem. 6) katrai dalībvalstij ir jāatzīst visi sertifikāti un cita veida kvalifikācijas ar pierādījumu par vajadzīgo sagatavotības līmeni, ko izsniegušas citas dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2001/25/EK. Tādēļ, katrai dalībvalstij ir jāļauj, lai jūrnieks, kas ir ieguvis savu kvalifikācijas sertifikātu citā dalībvalstī atbilstoši šīs direktīvas prasībām, var uzsākt vai turpināt nodarboties ar jūrniecības profesiju, kurai viņš ir kvalificēts, bez jebkādiem priekšnoteikumiem izņemot tiem, kas tiek piemēroti tās pilsoņiem. 7) tā kā šīs direktīvas mērķis ir atvieglot sertifikātu savstarpēju atzīšanu, tā nereglamentē darba iespēju nosacījumus. (8) STWC konvencija norāda valodas prasības jūrniekiem. Šīm prasībām ir jābūt ieviestām Kopienas likumdošanā, lai nodrošinātu efektīvu saziņu uz kuģiem un nodrošināt brīvu jūrnieku pārvietošanos Kopienas teritorijā. (9) Šobrīd, jūrnieku kvalifikācijas sertifikātu izplatīšanās, kas ir iegūti krāpniecības ceļā rada nopietnas briesmas drošībai jūrā un jūras videi. Pārsvarā gadījumu, viltotu kvalifikācijas sertifikātu turētāji neatbilst STWC konvencijas minimālajām sertifikācijas prasībām. Šie jūrnieki var viegli tikt iesaistīti jūras negadījumos. 10) tāpēc dalībvalstīm jāveic un jāpiemēro īpaši pasākumi, lai novērstu un sodītu krāpnieciskas darbības, kas saistītas ar kvalifikācijas sertifikātiem, kā arī jāturpina centieni Starptautiskajā jūrniecības organizācijā (SJO) panākt stingrus un izpildāmus nolīgumus par pasaules mēroga cīņu pret šādām darbībām. Jūru drošības un kuģu radīta piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS) ir atbilstošs forums informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņai šajā sakarā. (11) Regula (EK) Nr. 1406/2002 (8) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (Aģentūra), nolūkā nodrošināt augstu, vienotu un efektīvu jūras drošības līmeni un kuģu piesārņojuma aizkavēšanu. Viens no Aģentūras uzdevumiem ir atbalstīt Komisiju, tai pildot jebkādu ar Kopienas tiesību aktiem piešķirto uzdevumu attiecībā uz kuģa komandas apmācību, sertifikāciju, un sardzi. 12) tāpēc Aģentūrai ir jāatbalsta Komisija pārbaudot, vai dalībvalstis atbilst šajā direktīva un Direktīvā 2001/25/EK minētajām prasībām. (13) Savstarpējā jūrnieku, pilsoņu vai nepilsoņu, kvalifikācijas sertifikātu atzīšana dalībvalstu starpā turpmāk nepakļaujas Direktīvu 89/48/EEK un 92/51/EEK prasībām, bet uz tiem attiecas šīs direktīvas prasības. (14) Padomei saskaņā ar Iestāžu nolīguma par likumdošanas uzlabošanu (9) 34. punktu ir jāmudina dalībvalstis gan savās, gan Kopienas interesēs sagatavot tabulas, kas pēc iespējas labāk parādītu korelāciju starp šo direktīvu un tās pārņemšanas pasākumiem dalībvalstīs, kā arī jāmudina padarīt šis tabulas publiski pieejamas. (15) Atbilstīgi jāgroza Direktīva 2001/25/EK, IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU: 1.pants Darbības joma
2.pants Definīcijas
f) "dalībvalsts, kurā notiek pārvadājums" ir jebkura tāda dalībvalsts, kurā jūrnieks iesniedz pieteikumu par sava/-u atbilstīgā/-o sertifikāta/-u vai citu sertifikātu atzīšanu;
3.pants Sertifikātu atzīšana 1. Katra dalībvalsts atzīst atbilstīgos sertifikātus vai citus sertifikātus, ko cita dalībvalsts izsniegusi saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2001/25/EK. 2. Attiecīgo sertifikātu atzīšana ir ierobežota attiecībā uz dienesta pakāpi, funkcijām un atbildības līmeni, kuri tajā ir atzīmēti un tiek pievienota atzīme, kas šādu atzīšanu apliecina. 3. Dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem un procesuālajām tiesībām nodrošina pārsūdzēšanas tiesības gadījumam, ja tiek noraidīta derīga sertifikāta atzīšana vai netiek dota nekāda atbilde. 4. Neatkarīgi no 3. punkta tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā notiek pārvadājums, var noteikt papildu dienesta pakāpes, funkciju un atbildības līmeņa ierobežojumus attiecībā uz piekrastes ceļojumiem saskaņā ar Direktīvas 2001/25/EK 7. pantu vai citiem sertifikātiem, kas ir izsniegti atbilstoši Direktīvas 2001/25/EK I pielikuma VII/1 noteikumiem. 5. Dalībvalsts, kurā notiek pārvadājums, nodrošina, ka jūrniekiem, kas iesniedz atzīšanai pārvaldības līmeņa funkciju sertifikātus, ir pienācīgas zināšanas par tās dalībvalsts jūrniecības tiesību aktiem, kuri attiecas uz funkcijām, ko viņiem atļauj veikt. 4.pants Grozījumi Direktīvā 2001/25/EK Direktīvu 2001/25/EK groza šādi: 1. Aizstāj 4. pantu ar šādu: "4.pants Sertifikāts Sertifikāts ir derīgs dokuments, lai arī kā tas būtu nosaukts, kuru saskaņā ar 5. panta noteikumiem un atbilstoši I pielikuma prasībām ir izsniegusi kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, vai arī tas ir izsniegts ar šīs iestādes atļauju. "2. Iekļauj šādu 7.a pantu: "7.a pants Krāpšanas un citu prettiesisku darbību apkarošana 1. Dalībvalstis nosaka un īsteno atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu krāpšanu un sodītu par to, izsniedzot sertifikātus vai saistībā ar to izsniegšanas procesu, kurus izsniedz šo valstu kompetentās iestādes un uz kuriem ir atzīmes; dalībvalstis arī nodrošina sankciju noteikšanu, kuras ir efektīvas, samērīgas un preventīvas. 2. Dalībvalstis nosaka šo valstu iestādes, kuru kompetencē ir ar krāpšanu saistīto darbību atklāšana un apkarošana, kā arī informācijas apmaiņa ar citu valstu kompetentajām iestādēm, kuras izsniedz jūrnieku sertifikātus. Dalībvalstis par šādiem faktiem informē pārējās dalībvalstis un Komisiju. Dalībvalstis par šādiem faktiem informē arī trešās valstis, ar kurām ir panākta vienošanās saskaņā ar STCW I/10 noteikuma 1.2. punktu. 3. Pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kurā notiek pārvadājums, citas dalībvalsts kompetentām iestādēm jāsniedz rakstisks apstiprinājums vai noliegums par jūrnieku sertifikātu autentiskumu, kuri atbilst šajā citā dalībvalstī izsniegtajiem indosamentiem vai jebkādiem citiem dokumentāriem sagatavotības pierādījumiem. "3. 18. panta 1. un 2. punktu svītro, kas stāsies spēkā...(10). 4. Iekļauj šādu 21.a pantu: "21a. pants Regulāra kontroles uzraudzība Neskarot Komisijas saskaņā ar Līguma 226. pantu noteiktās pilnvaras, tā, regulāri un ne retāk kā reizi piecos gados, ar aģentūras palīdzību pārbauda, vai dalībvalstis ir īstenojušas obligātās prasības, kas ir noteiktas šajā direktīvā. "5. Direktīvā iekļauj šādu 21.b pantu: "21.b pants Atbilstības ziņojums Ne vēlāk kā līdz [...](11) Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtējuma ziņojumu, ko sagatavo, pamatojoties uz informāciju, kura ir iegūta saskaņā ar 21.a pantu. Šajā ziņojumā Komisija analizē, kā dalībvalstis ievēro šo direktīvu un, ja ir nepieciešams, iesniedz priekšlikumus par papildu pasākumiem. "6. I pielikumā iekļauj šādu 1.a punktu: "Dalībvalstis nodrošina, lai jūrnieki iegūtu atbilstošas valodas zināšanas, kā tas ir noteikts STCW kodeksa A-II, A-III/1, A-IV/2 un A-II/4 iedaļās, lai viņi spētu pildīt savus īpašos pienākumus kādā citā dalībvalstī, kur notiek pārvadājums. "5.pants Transponēšana 1. Dalībvalstīs, vēlākais, līdz [...] (12)* stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto aktu noteikumus. Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tiem ir jāsatur atsauce uz šo direktīvu vai šiem noteikumiem ar šādu atsauci ir jābūt to oficiālās publikācijas gadījumā. Dalībvalstis nosaka kādai šai atsaucei ir jābūt. 2. Dalībvalstis paziņo Komisijai valsts likuma noteikumu tekstu, kuras to pieņem direktīvas atbilstošajā jomā. 6.pants Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". 7.pants Adresāti Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. , Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra * |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2004)0289)(1), – ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6–0021/2004), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6–0022/2005), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu; 3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 5. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Vides un veselības rīcības plāns 2004. ‐ 2010. gadam |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par Eiropas Vides un veselības rīcības plānu 2004. – 2010. g. (KOM(2004)0416), – ņemot vērā 2004. gada 31. marta rezolūciju par Eiropas stratēģiju vides un veselības jomā (1), – ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas rīcības plānu, ko pieņēma 4. Eiropas ministru konferencē par vidi un veselību, kura notika no 2004. gada 23. līdz 25. jūnijam Budapeštā, – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6–0008/2005), A. tā kā Eiropas pilsoņi visvairāk ir noraizējušies par draudiem veselībai, ko rada dažādu vides piesārņotāju izraisītie riski, un tā kā Eiropas Savienībai bez kavēšanās jāīsteno patiesa vides sanitārās drošības politika; B. tā kā vide un daba Eiropas Savienībā var dot vērtīgu ieguldījumu sabiedrības veselības stiprināšanā; C. tā kā Komisijas ieteiktajā Eiropas Vides un veselības rīcības plānā bija paredzēts īstenot Eiropas vides un veselības stratēģiju, ko pazīst arī kā SCALE (uz zinātni (Science) balstītu, bērniem (Children) domātu, ar mērķi palielināt izpratni (Awareness), kurā tiek izmantoti juridiski akti (Legal instruments) un ietverta nepārtraukta izvērtēšana (Evaluation)) (KOM(2003)0338); D. tā kā rīcības plānā nav pietiekama vērība veltīta riska novērtējumam attiecībā uz vides piesārņojuma apdraudētu iedzīvotāju grupu, it īpaši bērnu, neaizsargātību, pretēji tam, kas tika nolemts SCALE iniciatīvā; E. tā kā Eiropas Savienībā gandrīz katru trešo bērnu saslimšanu laikā no piedzimšanas līdz 19 gadu vecumam var attiecināt uz vides faktoriem un tā kā vairāk nekā 40 % gadījumu slimo bērni līdz 5 gadu vecumam; F. tā kā bērnus sevišķi apdraud ilgstoša vai agrā bērnībā sākusies vides faktoru ietekme, kas var izraisīt hroniskas slimības, kuras reizēm parādās tikai pēc desmitiem gadu; G. tā kā citu sabiedrības grupu, tostarp ģimeņu ar zemiem ienākumiem vai vientuļo vecāku ģimeņu un minoritāšu kopienu veselība ir pakļauta arī nesamērīgi augstam riskam šo cilvēku sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ un tā kā arī šīm grupām ir jāveltī īpaša uzmanība; H. tā kā bērni Eiropā nevienādā mērā ir pakļauti dažādiem vides piesārņojumiem un tā kā katras Eiropas Savienības rīcības mērķim šajā jomā vajadzētu būt cīņai pret nevienlīdzību bērnu veselības aizsardzībā; I. tā kā pēdējos 20 gados ļoti satraucošs ir šādu slimību ievērojamais pieaugums:
J. tā kā Padomes 2004. gada 1. un 2. jūnija sesijā pieņēma secinājumus par bērnu saslimšanu ar astmu un aicināja Komisiju un dalībvalstis pilnībā rēķināties ar to, cik lielas problēmas sabiedrības veselībai rada bērnu saslimšana ar astmu; K. tā kā šajā Rīcības plānā ir norādīts, ka "pirmajā posmā" no 2004. līdz 2010. gadam prioritāte būs koordinācijas pastiprināšana un plaša spektra dažādas darbības pētniecības, veselības un vides jomā ar galveno mērķi uzlabot zināšanu iegūšanu par vides piesārņojuma ietekmi uz veselību; L. tā kā šāda pieeja pamatos ir nepietiekama, jo tā ignorē daudzos publicētos autoratīvos zinātniskos pētījumus, kas parāda, ka pastāv saikne starp vides faktoru iedarbību un četrām šajā paziņojumā minētajām visvairāk sastopamajām slimībām: astmu un alerģijām, ar kurām slimo bērni, neiroloģiskas dabas attīstības traucējumiem, vēzi un endokrīnās sistēmas traucējumiem; M. tā kā rīcība plānā nav minēta juridisku aktu izmantošana, pretēji tam, kā tas ir paredzēts SCALE (tās burts "L"); N. tā kā divi no trim SCALE pamatmērķiem ‐ samazināt vides izraisīto slimību slogu, kā arī noteikt un novērst jaunus vides faktoru izraisītus draudus veselībai ‐ nav ietverti rīcības plānā; O. tā kā viena no trim SCALE pirmā cikla jomām ‐ samazināt iedarbību ‐ rīcības plānā nav atrodama; P. tā kā Eiropas Parlaments 2004. gada 31. marta rezolūcijā un dalībvalstu 52 veselības un vides ministri 2004. gada 25. jūnija Rīcības plānā tomēr atkārtoti apstiprināja nepieciešamību ievērot piesardzības principu, jo bezdarbības izraisītās izmaksas un potenciālie veselības apdraudējumi ir pārāk nopietni; Q. tā kā Konkurences Padome nesen deva iepriecinošu zīmi, piemērojot piesardzības principu un aizliedzot sešas ftalātu grupas ķīmiskas vielas, kuras izmanto plastmasas rotaļlietu ražošanā; R. tā kā šādas politiskās gribas izpausmes nepārprotami pietrūkst rīcības plānā, kurā ne ar vārdu nav pieminēts piesardzības princips, pat tad ne, ja ir visai viegli noteikt piesārņojošā faktora ietekmi uz veselību, un tas attiecas pirmām kārtām uz infekcijas slimībām un dažu veidu ļaundabīgajiem audzējiem; S. tā kā atbilstīgi tam, kā paredzēts SCALE (tās burts "E"), rīcības plānā ir jāievieš nepārtraukta novērtēšana, lai "pārliecinātos, cik iedarbīgi un rentabli ir vides faktoru izraisīto veselības problēmu samazināšanas pasākumi"; T. tā kā noteikumi Ārhusas konvencijā un Direktīvā 2003/4/EK(2) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai veido ideālu pamatu ES vides un veselības monitoringa sistēmai; tā kā tagad ir nepieciešama tieši praktiska rīcība; U. tā kā ir apsveicami visi pasākumi, kuru mērķis ir apmācīt un mobilizēt mediķus profesionāļus, norādot saikni starp vidi un veselību, jo šie pasākumi veido nepieciešamo starpposmu pilsoņu izpratnes vecināšanai par šīm jaunajām problēmām; V. tā kā Komisija Eiropas vides un veselības plānā 2004.–2010. gadam nav iekļāvusi nevienu konkrētu priekšlikumu attiecībā uz šo pasākumu īstenošanai vajadzīgajiem finanšu resursiem, 1. nosoda pieejas plašuma un nosprausto mērķu ievērojamo samazināšanu, kas vērojama, salīdzinot Komisijas vides veselības un vides stratēģiju ar to, kam vajadzētu kļūt par tās īstenošanu ‐ rīcības plānu; uzskata, ka rīcības plānu labākajā gadījumā var uzskatīt par zinātniskās izpētes rīcības plānu, kas, kā rādās, pats par sevi nemazinās vides faktoru izraisīto slimību slogu; 2. izsaka nožēlu, ka trīspadsmit punktos, kas noteikti Komisijas stratēģijā vides un veselības jomā 2004. –2010.g., tikai četri attiecas uz specifiskiem pasākumiem un ka nevienā nav norādīts skaitļos izteikts mērķis; 3. konstatē, ka nav paredzēts nekavējoties īstenot uz bioloģisko marķieru kontroli vērstu biomonitoringu Eiropas Savienības mērogā, lai varētu izmērīt vidē sastopamo piesārņojošo vielu iedarbību, saistībā ar vides medicīnas speciālistu noverotajiem efektiem; 4. uzskata, ka biomonitoringu vajadzētu piemērot visām risku novērtēšanas politikām un ka to pirmām kārtām jāpielieto saistībā ar infekcijas slimībām, piemēram, leģionelozi, un ļaundabīgiem audzējiem, ko izraisa dažas piesārņojošas vielas un attiecībā uz kurām ir vieglāk noteikt cēloņsakarības, proti, saikni starp azbestu un pleiras vēzi, arsēnu un nieru vēzi, saikni starp dažiem pesticīdiem un leikēmiju, limfmezglu un prostatas vēzi; 5. atgādina, ka zinātnisku pierādījumu trūkums un nepieciešamība veikt papildu pētījumus par tām slimībām, ko izraisa vairāki faktori, nevar būt aizbildinājums, lai aizkavētu nepieciešamo un neatliekamo pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir samazināt vides piesārņotāju iedarbību uz bērniem un pieaugušajiem; 6. uzskata, ka, spēkā esošos Kopienas tiesību aktus un atbilstīgi attiecīgās zinātniskās komitejas viedoklim, nekavējoties jāapsver iespēja ierobežot tirgot un/vai lietot šādas bīstamas vielas, kuru iedarbībai lielā mērā ir pakļauti jaunpiedzimušie, bērni, grūtnieces, vecāka gadagājuma cilvēki, strādājošie un citi augstam riskam pakļauti sabiedrības slāņi, tiklīdz ir pieejamas drošākas alternatīvas:
7. lūdz Komisiju dot priekšroku zinātniskās izpētes veicināšanai par tādu ikdienas patēriņa produktu lietošanu un ražošanu, kuru sastāvā ir ķimikālijas, kas cilvēkiem var izraisīt alerģiju un saslimšanu ar ļaundabīgu audzēju;° 8. neatlaidīgi prasa, lai Komisijas uzraudzībā veiktu bērnu epidemioloģisko pētījumu pēc ASV īstenotā "Bērnu pētniecības centra" ("National children study") parauga, lai, sākot ar grūtniecības periodu un beidzot ar pilngadības sasniegšanu, uzraudzītu saikni starp patoloģijām, kas saistītas ar vidi, un galveno piesārņojošo vielu iedarbību; 9. uzsver, ka rīcības plānā jāatturas plašāk izmēģinājumos izmantot dzīvniekus, un uzmanība jāpievērš alternatīvu izmēģinājuma metožu izstrādāšanai un lietošanai;° 10. aicina Komisiju nodrošināt, lai visos turpmāk veiktajos riska novērtējumos būtu apskatīti arī riski embrijiem, zīdaiņiem un bērniem, ja pastāv iespēja, ka šīs īpaši neaizsargātās grupas varētu tikt pakļautas šo vielu iedarbībai; 11. norāda, ka Pasaules Veselības organizācija veic vērtīgu darbu saistībā ar vidi un veselību un uzsver starptautiskās sadarbības nozīmi, lai nodrošinātu, ka pamatīgāk tiek izpētīta saikne starp vidi un veselību un ieviestas efektīvas metodes; 12. uzsver, cik svarīgi ir izglītot un informēt sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar vidi un veselību, it īpaši par to, kādu labumu cilvēka fiziskajai un garīgajai veselībai un labklājībai var dot bagāta un dažāda dabiska un sakārtota vide, uzsver, ka veselīga vide un dzīves veids nav atkarīgi vienīgi no konkrēta indivīda izvēlētā dzīves veida, fakts, kas īpaši attiecas uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām; uzskata, ka jāatbalsta vietējie informēšanas projekti, izmantojot veselības aprūpes centru un slimnīcu speciālistu un sociālās aprūpes darbinieku zināšanas par vietējām problēmām, lai, veicinot izpratni par šiem jautājumiem, izvairītos no pieejas, ka darbība notiek virzienā no augšas uz leju; 13. uzsver, ka statistikas dati ir jāvāc tā, lai varētu analizēt, kā dažādas sabiedrības grupas tiek pakļautas dažādu piesārņotāju iedarbībai un kāda ir to ietekme uz šīm grupām; uzskata, ka plašākas zināšanas, piemēram, par to, kā sievietes un vīrieši tiek pakļauti dažādu vides piesārņotāju iedarbībai un kā viņus ietekmē šīs vielas, ir pilnībā atkarīgas no statistikas datiem, kuros abi dzimumi aplūkoti atsevišķi; 14. izsaka nožēlu, ka nav minēta piesārņojuma ietekme uz cilvēka psihisko un neiroloģisko veselību; 15. aicina rīcība plānā par prioritāti definēt pieņemamu vides apstākļu nodrošināšanu vietās, kur bērni bieži uzturas ilgu laiku, piemēram, mazbērnu novietnēs, rotaļu laukumos un skolās; 16. atbalsta visus ierosinātos pasākumus, kuru mērķis ir veicināt sabiedrības piekļuvi informācijai, un atkārtoti prasa dalībvalstīs izveidot reģistru, kurā pa ģeogrāfiskām zonām būtu atzīmētas gan galvenās emisijas, gan biežāk izplatītās slimības; uzskata, ka Komisija šajā nolūkā varētu izmantot jauno Eiropas teritoriālās informācijas infrastruktūru INSPIRE; 17. uzsver, ka šajā kontekstā vairāk pūļu jāveltī cīņai pret slimībām, ko rada neveselīgs dzīvesveids, piemēram smēķēšana, alkohola lietošana, nepilnvērtīgs uzturs un fizisku aktivitāšu trūkums; 18. aicina veikt pētījumus par jaunu celtniecības materiālu ietekmi uz veselību; 19. uzskata, ka nolūkā ievērojami ietekmēt individuālo un kolektīvo uzvedību Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, noteikti jāievieš sistēma, kad celtniecības izstrādājumu un būvmateriālu marķējumā tiek atspoguļota to ietekme uz vidi un veselību; 20. apsveic Komisijas vēlmi turpināt darbu, lai izbeigtu smēķēšanu slēgtās telpās, un mudina to 1. grupas kancerogēno vielu sarakstā iekļaut vidē nokļuvušos tabakas dūmus; tomēr lūdz Komisijai par prioritārām uzskatīt pārrobežu un veselības problēmas, kas ir nepārprotami saistītas ar vidi, un iesaka vairāk līdzekļu piešķirt pētījumiem saistībā ar ķimikāliju izraisītām slimībām, un šo pētījumu rezultāti ir jāizmanto veselības uzlabošanas darbībām; 21. apsveic Komisijas vēlmi turpināt darbu, lai izbeigtu smēķēšanu slēgtās telpās, vai nodrošināt īpaši paredzētas, fiziski nodalītas vietas smēķēšanai, kurās būtu atbilstīga ventilācija, un mudina to 1. grupas kancerogēno vielu sarakstā iekļaut vidē nokļuvušos tabakas dūmus; tomēr lūdz Komisijai par prioritārām uzskatīt pārrobežu un veselības problēmas, kas ir nepārprotami saistītas ar vidi, un iesaka vairāk līdzekļu piešķirt pētījumiem saistībā ar ķimikāliju izraisītām slimībām, un šo pētījumu rezultāti ir jāizmanto veselības uzlabošanas darbībām; 22. aicina Komisiju ar mērķi aizsargāt veselību rīcības plānā iekļaut bīstamo darba vietu sarakstu, ietekmes uz veselību uzraudzību un labākās prakses definīciju; 23. aicina Komisiju enerģiski veicināt dažās dalībvalstīs sākto jauno iniciatīvu, t.i., veidot mobilas grupas, tā sauktās "vides ātrās palīdzības automašīnas", kuru uzdevums ir veikt vispārēju vides analīzi un noteikt tādu piesārņotāju esamību telpās, kam ir kaitīga ietekme uz cilvēka veselību; 24. uzskata par būtisku informēt un apmācīt skolotājus un visus tos cilvēkus, kuri nonāk kontaktā ar bērniem un zīdaiņiem jomās, kas ir saistītas ar veselībai kaitīgiem vides faktoriem; 25. uzsver, cik ļoti nozīmīga ir informācija par saules radiācijas kaitīgo ietekmi (apdegumiem) un ar to saistīto risku saslimt ar ādas vēzi; 26. aicina veikt sistemātiskus zinātniskus pētījumus par pilsētvides ietekmi uz veselību un labklājību, ņemot vērā to, ka lielākajā daļā valstu vairāk nekā 70% iedzīvotāju dzīvo pilsētās un lielpilsētās; 27. uzsver, ka Komisijai ir jānodrošina, lai dalībvalstis īstenotu esošos Eiropas gaisa kvalitātes tiesību aktus; lūdz Komisijai sākt tiesvedību par pārkāpumiem pret tām dalībvalstīm, kas nav nodrošinājušas saviem pilsoņiem augstu gaisa kvalitātes līmeni; 28. atkārto prasību pievērst īpašu uzmanību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo vietās, kur notiek piesārņojošu vielu emisija, un vēlas, lai Komisija ierosina līdz 2010. gadam samazināt rūpnieciskas izcelsmes toksisko piesārņotāju emisiju gaisā, galvenokārt attiecībā uz dioksīnu, kadmiju, svinu, vinilhlorīda monomēru un benzolu; jānosaka to procentuālais sastāvs un atsauces gadi; 29. uzsver, ka izšķirošais faktors cilvēku veselības uzlabošanā būs spēja noteikt un pakāpeniski izskaust kaitīgas ķimikālijas; 30. izsaka nožēlu par to, ka Komisijas ierosinātajā rīcība plānā trūkst provizoriska finanšu pārskata un nepilnīga ir norāde uz esošo (finanšu) līdzekļu izmantojumu ar vidi un veselību saistīto darbību īstenošanai laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam; 31. uzskata par būtisku pilnībā izmantot atbilstīgi Eiropas parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmumam 1786/2002/EK(3), ar ko pieņēma Kopienas rīcības programmu sabiedrības veselības jomā (2003.–2008. gadam), vides un veselības pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus, lai paplašinātu šīs programmas rezultātā gūtos rezultātus un pieredzi un izvairītos no pārklāšanās; 32. uzskata, ka datu vākšana sakarā ar vides un veselības rīcības plānu ir jāattiecina uz jomām, kas nav ietvertas Lēmumā 1786/2002/EK; 33. aicina Komisiju, ņemot vērā jaunā ES finanšu plāna sastādīšanu, iesniegt īpašu finanšu pārskatu par 2004.–2007. gadam paredzēto prioritāro darbību īstenošanu un prognozi par integrētu vides un veselības pasākumu īstenošanu; 34. uzsver, ka Rīcības plāna konsekvencei un efektivitātei nekavējoties jāparedz atbilstīgs finansējums 2004.-2007. gadam, un piebilst, ka projekti "Vide un veselība" būtu jāuzskata kā atsevišķa kopa 7. Pētniecības pamatprogrammā (2007.-2010.g.) ar attiecīgu finansējumu, ne mazāku par EUR 300 miljoniem, ievērojot milzīgās sociāli ekonomiskās vajadzības un cerības vides veselības jomā; 35. aicina Komisiju informēt
36. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Eiropas Savienības attiecības ar Vidusjūras reģiona valstīm |
| |||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par ES un Vidusjūras reģiona partnerattiecībām, – ņemot vērā 1995. gada Barselonas deklarāciju un ar to saistīto darba programmu, – ņemot vērā desmit iepriekšējo ES un Vidusjūras reģiona ministru konferenču secinājumus, – ņemot vērā ES un Vidusjūras reģiona Parlamentārās asamblejas (EVPA) izveidi, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Parlamentam ar nosaukumu "Piešķirt jaunu impulsu ES veiktajām darbībām cilvēktiesību un demokratizācijas jomā sadarbībā ar Vidusjūras reģiona partneriem" (COM(2003)0294), – ņemot vērā pilsoņu forumu secinājumus, kuri notika saistībā ar minētajām ministru konferencēm, – ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu, A. tā kā Barselonas process pēdējo desmit gadu laikā ir nodrošinājis pamatu partnerattiecībām starp Vidusjūras abu krastu valstīm un tautām; B. ņemot vērā Vidusjūras reģiona stratēģisko nozīmi attiecībā uz Eiropas Savienību un vajadzību pēc kopējas politikas saistībā ar šo reģionu, lai risinātu daudzos kopējos uzdevumus, kas saistīti ar mieru, stabilitāti, terorisma apkarošanu un drošību, savstarpējo sapratni un cīņu pret tirdzniecību ar cilvēkiem (tostarp slepenu un nelikumīgu imigrāciju), kā arī mērķi izveidot kopīgu labklājības zonu; C. tā kā Barselonas deklarācija uzliek par pienākumu valstīm, kas piedalās tās īstenošanā, izveidot starp tām regulāru dialogu par politikas, ekonomikas un sociālajiem aspektiem, kā arī par cilvēktiesībām; D. tā kā Eiropas Savienība, lai pastiprinātu savas partnerattiecības, rastu jaunas iespējas padziļināt jau esošās attiecības, pastiprinātu politisko dialogu, integrētu partnervalstis ES politikas jomās nolūkā kaimiņvalstīs nostiprināt mieru, stabilitāti un demokrātiju, ir definējusi jaunu Eiropas kaimiņattiecību politiku; E. tā kā pirmie rīcības plāni, ko noslēdza ar Maroku, Tunisiju, Jordāniju, Izraēlu un Palestīnas Nacionālo pašpārvaldi un ko pieņēma Padome, uzliek par pienākumu Eiropas Savienībai un attiecīgajām partnervalstīm iesaistīties ciešā un neizslēdzošā dialogā, kā arī ievērot kopīgu un saskanīgu pieeju reģionāliem jautājumiem; F. uzsverot, ka dialoga atsākšana starp Izraēlas un Palestīnas konfliktā iesaistītajām pusēm ir viena no iespējām, kā panākt vispārēju un ilgstošu tā noregulējumu un tādējādi veicināt visu ES un Vidusjūras reģiona procesu; G. tā kā 2004. gada 19. oktobrī Komisija un Sīrija oficiāli pabeidza sarunas attiecībā uz EK un Sīrijas asociācijas nolīgumu, tādējādi slēdzot ES un Vidusjūras reģiona partnerattiecībās paredzēto divpusējo nolīgumu daļu; H. atzīmējot Padomes 2004. gada 14. oktobra kopējo nostāju 2004/698/KĀDP(1), kas paredz atcelt ierobežojošos pasākumus un ieroču embargo attiecībā uz Lībiju, tādējādi paverot šai valstij ceļu uz pilnīgu dalību Barselonas procesā; I. tā kā ES un Vidusjūras reģiona parlamentārā foruma pārveidošana par ES un Vidusjūras reģiona Parlamentāro asambleju (EVPA), kurā ietilpst trīs komisijas, pastiprina ES un Vidusjūras reģiona procesa parlamentāro dimensiju, kuram turpmāk piešķirta pastiprināta demokrātiskā atbildība; tā kā šai jaunajai struktūrvienībai jāintensificē vispārējais dialogs starp abiem reģioniem; J. izsakot sašutumu par Rafika Hariri (Rafik Hariri) slepkavību un bažas par situāciju, kāda izveidojusies Libānā pēc šī kriminālā akta; K. izsakot bažas par Ēģiptes al-Ghad partijas priekšsēdētāja Aimana Nūra (Ayman Nour) deputāta imunitātes atcelšanu un viņa ievietošanu ieslodzījumā, 1. atzinīgi vērtē ministru lēmumu atzīt 2005. gadu par Vidusjūras reģiona gadu un aicina Padomi un Komisiju divkāršot centienus, lai Vidusjūras reģiona valstīs pastiprinātu demokrātiju un sniegtu ieguldījumu politikas, ekonomikas un sociālo reformu veicināšanā šajās valstīs; 2. uzskata, ka iecerētais politiskais dialogs vēl nav īsti novedis pie redzamiem rezultātiem visā reģionā; izsaka nožēlu, ka Barselonas procesa ar cilvēktiesībām saistītais aspekts vēl aizvien nav pietiekami attīstīts, lai gan situācija dažās valstīs neliecina par jebkādu uzlabošanos; izsaka nožēlu, ka netiek ievēroti ES un Vidusjūras reģiona nolīgumos ietvertie noteikumi attiecībā uz cilvēktiesībām; atkārtoti aicina Komisiju iesniegt publisku gada ziņojumu par cilvēktiesībām Vidusjūras reģionā, kurš varētu būt par pamatu partnerattiecību attīstībai; 3. aicina visas attiecīgā reģiona valstis strādāt ciešā sadarbībā, lai, uzņemoties kopīgu atbildību, risinātu aizvien sarežģītākus uzdevumus saistībā ar imigrāciju; 4. pieprasa Komisijai, apspriežot šo jautājumu ar partnervalstīm un piedaloties Eiropas Parlamentam, kā arī EVPA, iecerēt tādu jaunu pārredzamu finanšu instrumentu attiecībā uz kaimiņattiecībām, lai ar tā palīdzību varētu atdzīvināt attīstības procesu un veicināt ieguldījumus; 5. atzinīgi novērtē ES un Vidusjūras reģiona nevalstiskās platformas izveidi pilsoņu forumam, kura dibināšanas sanāksme notiks 2005. gada aprīļa mēnesī Luksemburgā; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi attīstīt ciešu sadarbību ar šo platformu, regulāri uzaicinot tās biedrus izteikt savu viedokli saistībā ar EVPA; 6. šajā sakarā pieprasa Komisijai to saistīt ar rīcības plānu izpildes izvērtēšanu; 7. uzskata, ka Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvai jāpiešķir centrālā nozīme ES pamatvērtību veicināšanā saistībā ar Barselonas procesu, un neatlaidīgi pieprasa Komisijai pildīt savus pienākumus, uzstājot uz nolīgumos ietvertās cilvēktiesību klauzulas ievērošanu; 8. pieprasa Komisijai un dalībvalstīm, sniedzot partnervalstīm finansiālo un tehnisko palīdzību, veicināt sieviešu tiesību ievērošanu saskaņā ar ANO Attīstības programmas ziņojumu; 9. atzīmē nākamā ES un Sīrijas asociācijas nolīguma parakstīšanu, kurš Damaskai uzliek par pienākumu uzsākt svarīgas pamatreformas, lai uzsāktu tās struktūru īstu demokratizācijas procesu; mudina Sīriju būt neiecietīgai pret jebkāda veida terorismu, tostarp atbalstu Hezbollahas militārajai struktūrvienībai, un atturēties no jebkāda veida iejaukšanās Libānas iekšējās lietās; pieprasa Sīrijas karaspēka daļu izvešanu no Libānas, kā norādīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās un šo nosacījumu noteiks par būtiskāko, kad būs pienācis laiks izvērtēt, vai asociācijas nolīgumu var parakstīt; 10. pieprasa Padomei paredzēt ES novērotāju delegācijas nosūtīšanu uz vēlēšanām Libānā; 11. stingri nosoda atentātu, kurā dzīvību zaudēja bijušais Libānas ministru prezidents R. Hariri un viņa miesassargi, un apstiprina, ka pievērsīs lielu uzmanību pašreiz notiekošās starptautiskās izmeklēšanas secinājumiem; 12. pieprasa atbrīvot doktoru A. Nūru; uzskata, ka Ēģiptes parlamenta deputāta imunitātes atcelšana un viņa ieslodzīšana ir pretrunā ar EK un Ēģiptes asociācijas nolīguma pamatbūtību un tekstu; pieprasa Komisijai, Padomei un ES KĀDP Augstajam pārstāvim īstenot nepieciešamo ietekmi, lai atgādinātu Ēģiptes varasiestādēm šī nolīguma pamatbūtību; 13. pieprasa Lībijai veikt nepieciešamos pasākumus, tostarp ieslodzīto ārvalstu medicīnas darbinieku tūlītēju atbrīvošanu, lai pilnībā integrētos ES un Vidusjūras partnerattiecībās, kā arī dotu ieguldījumu Barselonas procesa pastiprināšanā; 14. atzinīgi vērtē pēdējos pozitīvos pavērsienus Vidējo Austrumu konflikta noregulēšanā, jo tiem būs izšķiroša nozīme visu ES un Vidusjūras partnerattiecību pilnīgā īstenošanā, un pieprasa visām partnerattiecību dalībvalstīm mobilizēt centienus, lai atbalstītu dialoga atsākšanu un konkretizētu "ceļa karti"; 15. prasa Padomei un Komisijai attiecībās ar saviem Vidusjūras reģiona partneriem izteikt konkrētus priekšlikumus, lai panāktu attīstību drošības jomā, izmantojot elementus, kas izriet no Eiropas Drošības stratēģijas un krīzes vadības instrumentiem, kurus Komisija ir jau ieviesusi; 16. ar gandarījumu atzīmē MEDA finansējuma rezultātu skaidru un pastāvīgu uzlabošanos; 17. uzsver Eiropas Komunikāciju tīkla veicināšanas un paplašināšanas nozīmi, it īpaši enerģijas un transporta nozarē, attiecībās ar Vidusjūras reģiona partnervalstīm un sadarbībā ar tām; 18. atbalsta priekšlikumu izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu Vidusjūrā katastrofu novēršanai, ņemot vērā gūto pieredzi saistībā ar cunami, kas skāra Dienvidaustrumāziju; 19. uzskata, ka Agadiras nolīguma slēgšana starp Maroku, Tunisiju, Ēģipti un Jordāniju 2004. gada februārī ir pozitīvs signāls savstarpējai sadarbībai dienvidos un tā papildina ziemeļu un dienvidu sadarbību, kā arī mudina visas Vidusjūras reģiona valstis stiprināt tiešo savstarpējo sadarbību, ieskaitot tirdzniecības attiecības, un vajadzības gadījumā atcelt jebkurus šķēršļus, kas to kavētu; 20. aicina Padomi pieņemt lēmumu rīkot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu un valdību vadītāju sanāksmi augstākajā līmenī, lai atzīmētu Barselonas procesa 10. gadadienu; šajā sakarā uzsver, cik svarīga ir šī procesa parlamentārā dimensija, un aicina Eiropas un Vidusjūras valstu parlamentāro asambleju (EMPA), kura pulcēsies Kairā no 2005. gada 12. līdz 15. martam, darba kārtībā ietvert ārkārtas sanāksmi, lai piedalītos šīs 10. gadadienas atzīmēšanā; 21. ar interesi gaida starpkultūru dialogam izveidotā Eiropas Savienības un Vidusjūras Fonda atklāšanas ceremoniju Annas Lindas (Anna Lindh) vadībā un ir pārliecināts, ka Fonda darbība var veicināt savstarpējo sapratni un ļaut gūt maksimālu labumu no kopīgā mantojuma; 22. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, tām Vidusjūras reģiona valstīm, kuras parakstījušas Barselonas deklarāciju, kā arī EVPA priekšsēdētājam.
| ||||||||||
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |