Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, III sadaļa ‐ Komisija (C6-0299/2005 – 2005/2001(BUD))

P6_TA(2005)0409 A6-0309/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2),

–   ņemot vērā 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (3),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 13. aprīļa rezolūciju par Komisijas politikas gada stratēģijas ziņojumu (PGS) (4)

–   ņemot vērā tā 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par 2006. gada budžeta saskaņošanas procedūras pilnvarām pirms Padomes pirmā lasījuma (5)

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta provizorisko projektu, ko Komisija iesniedza 2005. gada 27. aprīlī (KOM(2005)0300),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2005. gada 15. jūlijā (C6-0299/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un tā IV pielikumu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A6-0309/2005),

Vispārīgi apsvērumi un prioritātes

1.   atkārto apņemšanos sasniegt galvenos 2006. gada politikas mērķus, kā arī veidot stingru pamatu jaunajam finanšu plānam; šajā ziņā pauž nožēlu par vispārējiem samazinājumiem Padomes budžeta projektā, kas tika veikti bez jebkādiem konkrētiem apsvērumiem;

2.   ir nolēmis palielināt budžeta saistības, jo īpaši attiecībā uz Lisabonas un Gēteborgas stratēģiju, informācijas politiku un ārējiem darījumiem, lai saglabātu tādu būtisku ES darbību atbilstību Parlamenta iepriekšējām rezolūcijām par 2006. gada budžetu, kuras būs nozīmīgas ES iedzīvotājiem; prasa Padomei pilnībā sadarboties ar Parlamentu, lai panāktu apmierinošu risinājumu, tostarp attiecībā uz 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā paredzēto pasākumu piemērošanu;

3.   pauž līdzīgu uzskatu attiecībā uz maksājumu apropriācijām un Padomes apstiprināto summu EUR 111,4 miljardu apmērā (1,01 % no NKI) uzskata par neatbilstīgu to politikas virzienu efektīvai īstenošanai, par kuriem jau panākta vienošanās, kā arī nepieciešamo jauno pasākumu īstenošanai; līdz ar to ir nolēmis palielināt maksājumus visā budžetā līdz EUR 115,4 miljardiem (1,04 % no NKI); uzsver, ka tas joprojām atbilst stingrai budžeta politikai attiecībā uz atsevišķu dalībvalstu ekonomikas problēmām;

4.   pieprasa, lai ES budžetā paredzētu efektīvākus pasākumus Eiropas iedzīvotāju labā, pirmām kārtām Lisabonas programmas uzlabojumus attiecībā uz nodarbinātību, sociālo, ekonomisko un vides kohēziju un Eiropas konkurētspēju; konstatē, ka jauniešu iesaistīšanai ir izšķiroša nozīme jebkuras racionālas Eiropas stratēģijas īstenošanai, un atbalsta Padomes politikas mērķus attiecībā uz jaunatnes paktu; noraida budžeta samazinājumus šajā jomā un ir nolēmis pievērst pastiprinātu uzmanību Lisabonas programmai, tostarp palielinot ar koplēmumu piešķirtos līdzekļus finanšu shēmā programmām Socrates un Youth, Research, Life un Intelligent energy; prasa Padomei vienoties par šo prioritāšu īstenošanu un atzīt to nepieciešamību, kā tika nolemts iepriekšējā plānošanas perioda beigās;

1. pozīcija

5.   atzinīgi vērtē 1. pozīcijas maksimālā apjoma pārskatīšanu, lai varētu īstenot pieņemtos pielāgošanas pasākumus saistībā ar KLP reformu, par ko panākta vienošanās starp Parlamentu un Padomi saskaņošanas sēdē 2005. gada 15. jūlijā;

6.   atgādina Parlamenta nostāju, ka Komisijas budžeta priekšlikumā ierosinātie apjomi jāuzskata par nepieciešamo minimumu, un tādēļ Parlaments ir nolēmis noraidīt Padomes samazinājumus; uzskata, ka šīs apropriācijas ir nepieciešamas, lai gan pilnībā atbalsta pašreizējos reformas pasākumus šajā sektorā;

7.   uzsver inovācijas un atjaunināšanas nozīmi saistībā ar ES reformēto lauksaimniecības politiku, jo īpaši apmācību un pasākumu jomā, kas paredzēti jaunajiem lauksaimniekiem;

8.   vēlas sekot līdzi budžeta 1.b apakšpozīcijā (lauku attīstība) paredzēto summu izlietojumam, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti vides aizsardzības un lauku reģionu ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī struktūrfondu līdzfinansētām darbībām, kuras nepieļautu vai novērstu lauku un dabisko biotopu pārtuksnešošanos un ugunsgrēkus, kas diemžēl pēdējos gados bijusi lielākā ES problēma; aicina Komisiju nodrošināt pieeju pārskatam par lauku attīstībai paredzēto līdzekļu izlietojumu šajā jomā;

2. pozīcija

9.   atzīmē jaunākās prognozes par strukturālām darbībām paredzētajiem maksājumiem un no Komisijas saņemto informāciju saskaņā ar 2005. gada procedūrā pieņemto kopējo deklarāciju; atzīmē arī lielo starpību starp dalībvalstu maksājumu prognozēm un Komisijas provizorisko budžeta projektu; līdz ar to ir nolēmis palielināt maksājumu apropriācijas līdz EUR 39,2 miljardiem; vienlaikus pauž bažas par maksājumu saņemšanas pretendentu kopējo skaitu jaunajās dalībvalstīs un tādēļ vēlas izpētīt, vai varētu būt vajadzība pēc pārejas posma risinājuma attiecībā uz pašreizējo plānošanas periodu un nākamo, lai novērstu plānošanas neveiksmes;

10.   pieprasa, lai Ziemeļīrijas PEACE programmai arī turpmāk piešķirtu līdzekļus, bet atgādina, ka par summu, kas jāpiešķir no "inovatīviem pasākumiem" paredzētajiem līdzekļiem, Komisijai klātesot, kopīgi vienojās Parlaments un Padome 2004. gada 25. novembra budžeta saskaņošanas sēdē; tādēļ ir nolēmis atkārtoti apstiprināt šo summu un prasa Padomei vienoties par risinājumu, ņemot vērā visus 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā paredzētos līdzekļus, lai atrisinātu jautājumu par atlikušo programmas PEACE finansējumu EUR 12 miljonu apmērā;

3. pozīcija

11.   noraida Padomes nekritisko attieksmi pret samazinājumiem, kas ir pretrunā aktuālajām politikas prioritātēm, jo īpaši nepieciešamībai panākt pārskatītās Lisabonas stratēģijas plānu atbilstību kaut kam būtiskākam nekā jau panākts 2005. gadā;

12.   2006. gada budžets ir pāreja uz jaunu plānošanas periodu, un tādēļ tajā jāatspoguļo pārejas raksturs un jāparedz plānotais finansējuma pieaugums nākotnē galvenajām politikas jomām sākot no 2007. gada; līdz ar to nolemj palielināt apjomu svarīgām budžeta pozīcijām saistībā ar pētniecību un jauninājumiem, MVU, konkurētspēju, programmām Socrates un Youth, iekšējā tirgus attīstību un programmām Life, Intelligent energy un Leonardo Da Vinci; turklāt Parlaments vēlas vienoties ar Padomi par finansējumu pietiekamā apjomā, lai finansētu tās prioritārās jomas, kuras nosaka objektīvi un ilgtermiņa apstākļi, īstenojot 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma noteikumus, jo īpaši 33. un 34. punktu, vai piemērojot EK līguma 272. panta noteikumus;

13.   vēlas, lai lielāku uzmanību pievērš ar ES programmām saistīto procedūru vienkāršošanai, to cilvēku un organizāciju labā, kas saņem ES finansējumu; tādēļ ir nobalsojis par vairākiem ar procedūru vienkāršošanu saistītiem grozījumiem, kas ir saskaņā ar pašreizējo Finanšu regulas pielāgošanas darbu, bet prasa, lai process noritētu straujāk, vienkāršojot iekšējās procedūras;

14.   uzskata, ka ES informācijas politikai paredzētās summas nav atbilstīgas, un ir nolēmis palielināt šo summu; uzsver nepieciešamību Komisijai steidzīgi iesniegt Balto grāmatu par informācijas politiku; vienlaikus nolemj daļu no apropriācijām iekļaut rezervē;

15.   pilnībā atbalsta nozīmību un plānus saistībā ar jauno rīcības programmu "Darbaspēka mobilitāte", kas ierosināta kā pilotprojekts; tomēr ierosina finansēt šo programmu kā īpašu gada notikumu, iekļaujot to Komisijas institucionālajās prerogatīvās; vienlaikus atgādina Komisijai, lai tā efektīvi īsteno visus Parlamenta iesniegtos pilotprojektus;

16.   sagaida, ka iniciatīvai "Eiropas gads nodarbinātības mobilitātei" paredzētās naudas summas tiks izlietotas decentralizētām kampaņām, kas skar pilsoņus, un ka pašreizējo instrumentu, piemēram, Eiropas Nodarbinātības dienestu (EURES) un programmas EUROPASS, atpazīstamība un pakalpojumi tiks paplašināti un to darbība ietvers migrantus no trešām valstīm, jo iedzīvotāju novecošanas dēļ aizvien vairāk pieaugs stabilas migrācijas plūsmas nepieciešamība, lai nodrošinātu ES darba tirgus vajadzības;

17.   uzsver trešā pīlāra jomā iekļautās datu aizsardzības nozīmību un atbalsta oficiāla statusa piešķiršanu ad-hoc struktūrvienībām, iesaistot dalībvalstu datu aizsardzības iestāžu pārstāvjus un citas struktūrvienības, atbilstīgi risināmo jautājumu specifikai;

4. pozīcija

18.   apstiprina pārliecību, ka ES ārējo darījumu jomā ir izvirzīta jauna atbildība, kas pēdējos piecos gados ir pieaugusi, paralēli nepielāgojot nepieciešamo finanšu resursu apjomu; šajā ziņā uzsver finanšu saistības ar Kosovu, Serbiju, Afganistānu, Irāku, pieaugošos plānus KĀDP jomā un neseno solidaritātes solījumu cunami katastrofas upuriem;

19.   ir apņēmies panākt, ka Padome izprot iemeslu un piekrīt finansēt jaunās prioritātes, neapdraudot pašreizējās svarīgās darbības; līdz ar to ir nolēmis noraidīt Padomes pieeju samazināt finansējumu cilvēktiesību un demokrātijas jomās, ģeogrāfiskās sadarbības programmām, tostarp kaimiņattiecību politikai, kā arī nozīmīgiem pasākumiem saistībā ar tūkstošgades attīstības mērķiem; ir nolēmis noteikt apropriācijas tādā apjomā, kas neapdraudētu minētās politikas jomas, paredzot apropriācijas citām jomām; pamatojoties uz iepriekš minēto, ir nolēmis finansēt atjaunošanas programmas Irākā, kā arī valstīm, kuras ir cietušas no cunami un cukura protokola valstīm piešķirt atbalstu ārpus pašreizējās izdevumu robežas; aicina Padomi vienoties par finansiālu risinājumu, ņemot vērā visus 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā paredzētos līdzekļus, jo īpaši tā 19. un 24. punktā, vai piemērojot attiecīgus Līguma noteikumus;

20.   pieprasa, lai Komisija un Padome turpina atbalstīt Eiropas iniciatīvu demokrātijas un cilvēktiesību jomā, un nolemj sniegt finansējumu atbilstošā apjomā; atkārto savu aicinājumu Padomei iesniegt priekšlikumu atsevišķa juridiska instrumenta izveidei cilvēktiesību jomā plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam; turklāt uzsver, ka ir ievērojami jāpalielina Parlamenta iesaistīšana prioritāšu noteikšanā jaunu programmu īstenošanai laikā no 2007. līdz 2013. gadam (komitoloģijas procedūras);

21.   atgādina Parlamenta 2003. gada 24. septembra ieteikumu Padomei par situāciju Irākā(6) un tā 2005. gada 6. jūlija rezolūciju "Eiropas Savienība un Irāka ‐ iesaistīšanās pamats"(7), kurā prasa, lai ES finansējumu Irākas atjaunošanai pārvaldītu ANO; izsaka kritiku Komisijai, kas atzīst par pareizu ievērojamas Kopienu finansējuma pārvaldījuma daļas uzticēšanu Pasaules bankai; norāda, ka 2004. gada un 2005. gada budžetā piešķirtās apropriācijas banka ir izlietojusi minimāli un, pamatojoties uz to, uzskata, ka bankai nebūs vajadzīgs papildu finansējums 2006. gadā; atgādina Komisijai, ka Pasaules banka paļaujas uz Irākas varasiestādēm tās programmu īstenošanā; šajā ziņā norāda uz vājo administratīvo struktūru un atkārtotiem korupcijas gadījumiem Irākā; tādējādi pieprasa, lai turpmāk finanšu līdzekļus nepārvalda caur Pasaules banku un lai tiek apsvērtas citas starpniekiestādes Eiropā šo līdzekļu izmaksāšanai; aicina Komisiju 2006. gadā veikt neatkarīgu revīziju par to, kā ANO un Pasaules banka izmantojusi EK līdzekļus;

22.   vēlreiz atkārto, ka Komisijai pēc iespējas jācenšas sasniegt Parlamenta noteiktos kopējo ikgadējo saistību kritērijus sadarbībai attīstības jomā, proti 35% sociālai infrastruktūrai un 20% veselības pamataprūpei un pamatizglītībai; iekļauj 10% no reģionālo pozīciju apjoma rezervē, lai mudinātu Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus noteiktā 20% kritērija sasniegšanai veselības pamataprūpei un pamatizglītībai;

23.   noraida Padomes paredzēto finanšu palielinājumu divu īpašo pārstāvju amata vietu izveidei KĀDP jomā, iepriekš nekonsultējoties ar Parlamentu; atzīmē, ka, pamatojoties uz 2002. gada 25. novembra kopīgo deklarāciju, Īrijas un Holandes prezidentūras laikā ir panākta būtiska attīstība, lai ieviestu politiskās informācijas apriti un konsultāciju procedūras ar Parlamentu; pauž nožēlu, ka, lai gan šādām sanāksmēm būtu jānotiek apmēram piecas reizes gadā, šogad ir notikusi tikai viena sanāksme (līdz 2005. gada septembrim); līdz ar to pieprasa abu iestāžu vienošanās rezultātā panāktā politiskā dialoga turpinājumu, kā arī kvalitatīvus tā uzlabojumus;

24.   uzsver privātā sektora ieguldījumu nozīmību nabadzības izskaušanā un aicina Komisiju un Eiropas Investīciju banku (EIB) kopīgi izpētīt iespēju piešķirt procentu subsīdijas EIB pašu resursu aizdevumiem MVU sektorā jaunattīstības valstīs;

25.   aicina Komisiju nodrošināt, lai 4. pozīcijā paredzēto Kopienas palīdzību nesniedz nevienai valdībai vai organizācijai, vai programmai, kas atbalsta vai piedalās programmas pārvaldībā, kura saistīta ar cilvēktiesību pārkāpumiem, tādiem kā piespiedu abortu veikšana vai sterilizācija piespiedu kārtā, vai bērnu slepkavība, jo tas saistīts ar Kairas Starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību noteikto ietekmēšanas vai piespiešanas aizliegumu seksuālās un reproduktīvās veselības jomā;

26.   uzskata, ka jaunā budžeta pozīcija "Atbalsts tirdzniecībai" ir vajadzīga, lai

5. pozīcija

27.   ir iepazinies ar Komisijas paziņojumiem attiecībā uz jauno dalībvalstu ierēdņu pieņemšanu darbā un uzskata to par pamatotu prioritāti; uzskata, ka Padomes vispārējie samazinājumi nav pieņemami, un nolemj apstiprināt Komisijas pirmajā lasījumā noteikto summu EUR 90,4 miljoni neatkarīgi no Padomes samazinājuma EUR 94,4 miljonu apmērā; nolemj iekļaut rezervē EUR 16 miljonus algu apropriācijām, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem;

28.   ir nolēmis apstiprināt visas Komisijas pieprasītās darbavietas un šīs darbavietas finansēs no rezervēm, ja Komisija izpildīta šādus nosacījumus:

29.   aicina Komisiju izskatīt ietaupījumu iespējas pirms otrā lasījuma, tostarp kritiski izvērtējot savus budžeta pieprasījumus;

7. pozīcija

30.   pieprasa lielāku budžeta pārredzamību attiecībā uz Kopienas palīdzību kanditātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm; atgādina, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi attiecībā uz jaunā pirmsiestāšanās finanšu instrumenta stāšanos spēkā, kurš apvienos daudzas reģionālas un tematiskas programmas vienotā tiesību aktā;

Horizontālie jautājumi
Aģentūras

31.   uzskata, ka aģentūras jāfinansē individuālā kārtā, pamatojoties uz to aprēķiniem un Komisijas apstiprinātām izmaiņām, ko ņēmusi vērā budžeta lēmējinstitūcija; līdz ar to ir nolēmis kopumā apstiprināt provizoriskajā budžeta projektā paredzēto summu, īpašas finansējuma vajadzības paredzot katrā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā nepieciešamo izdevumu attaisnojumu; prasa Komisijai iesniegt plānoto karjeras struktūru un citu pieprasīto informāciju;

Subsīdijas

32.   atgādina, ka iepriekšējās A-30 pozīcijas ir izveidotas atbilstīgi tiesību pamataktiem un ierobežotām finanšu shēmām, kuru darbība izbeidzas 2006. gadā; tādējādi uzsver ārkārtīgi ierobežotās līdzekļu pārdalīšanas iespējas šajā sektorā; uzsver pilsētu sadraudzības nozīmību un ir nolēmis saglabāt apropriācijas 2005. gada apjomā; turklāt atzīmē, ka konkursa procedūra pilnībā attieksies uz visām programmām 2006. gadā, un līdzekļu piešķiršana īpašiem mērķiem vairs nav iespējama; aicina Komisiju ieteikt jebkādu nepieciešamo pārejas posma risinājumu, lai izlīdzinātu atšķirības finansējuma saņemšanā, kas varētu rasties šo divu sistēmu dēļ;

33.   atzīmē, ka ir vairākas veiksmīgas kultūras organizācijas, tādas kā Eiropas Savienības Jauniešu orķestris, Eiropas Savienības Baroka orķestris, Starptautiskais Yehudi Menuhin fonds u.c, kurām Eiropas Parlaments daudzus gadus ir piešķīris līdzekļus; uzsver, ka tiek gaidīts, lai šīs organizācijas turpina darboties arī saistībā ar jauno daudzgadu finanšu plānu 2007. gadam un turpmākam laikam; ar bažām konstatē, ka pastāv reāls apdraudējums šo organizāciju darbībai 2006. gadā, neparedzot noteikumus par pārejas posma atbalstu, lai nodrošinātu saikni starp diviem finanšu plānošanas periodiem; tādēļ Parlaments vēlas vienoties ar Padomi par finansējumu pietiekamā apjomā, lai finansētu šīs prioritārās darbības, kuras nosaka objektīvi un ilgtermiņa apstākļi, īstenojot 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma noteikumus, jo īpaši 33. un 34. punktu, vai piemērojot EK līguma 272. panta noteikumus;

Pilotprojekti, programmu sagatavošanas darbi un pētījumi

34.   atzinīgi vērtē uzlabojumus sadarbībai ar Komisiju pilotprojektu, programmu sagatavošanas darbu un pētījumu jomā, lai gan pauž nožēlu, ka attiecībā uz atsevišķiem pilotprojektiem joprojām pastāv īstenošanas grūtības;

35.   ir nolēmis ierosināt vairākas būtiskas jaunas iniciatīvas atbilstīgi Parlamenta prioritātēm, tostarp šādās jomās: pārrobežu sadarbība cīņā ar dabas katastrofām, kas veidotu izpratni par ciešāku sadarbību civilās aizsardzības pasākumu jomā, lai novērstu vai vismaz samazinātu šādu katastrofu sekas, apmaiņas programmas vidusskolu vecāko klašu audzēkņiem, pilotprojekti Eiropas komunikāciju tīkla drošības jomā, jauno uzņēmēju apmaiņas programmas, lai atbalstītu apmaiņu Eiropas mērogā, Eiropas izcilības centri un sagatavošanās darbības interneta sistēmas izveidei, lai uzlabotu likumdošanas darbu un sabiedrības līdzdalību, kā arī Natura 2000;

Budžeta plānošana atbilstīgi darbības jomām

36.   atgādina, ka pēc iepriekšējā gada Parlamenta pārskata par 2005. gada darbību izklāstījumu, Komisiju aicināja uzlabot informācijas kvalitāti tās pārskatos par 2006. gada budžeta procedūru; atzīmē, ka, lai arī ir panākta zināma attīstība, nepieciešami turpmāki uzlabojumi, lai palielinātu budžeta jautājumu nozīmi sniegtajā informācijā, jo īpaši mērķu un rādītāju jomā; atzīmē, ka darbību pārskatiem jābūt noderīgam Parlamenta komiteju darba instrumentam, kas biežāk jāizmanto; līdz ar to aicina Komisiju atkārtoti censties sniegt uzlabotus un būtiskākus darbību pārskatus par nākamo budžeta procedūru;

37.   uzsver, ka Komisijai jānodrošina dzimumu līdztiesības ievērošana budžeta izpildē, kā arī ikviena darbība ir jāvērtē, ņemot vērā tās atšķirīgo ietekmi uz vīriešiem un sievietēm;

o
o   o

38.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju, papildinātu ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem un III iedaļas grozījumu priekšlikumiem Padomei un Komisijai, kā arī attiecīgajām citām iestādēm un struktūrām.

(1) OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp. (2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (3) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.). (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0126. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0286. (6) OV C 77 E, 26.3.2004., 226. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0288. (8) 8 Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0224.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības 2006. gada vispārējā budžeta projektu: I iedaļa – Eiropas Parlaments, II iedaļa – Padome, IV iedaļa – Kopienu Tiesa, V iedaļa – Revīzijas palāta, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa – Reģionu komiteja, VIII (A) iedaļa – Eiropas ombuds, VIII (B) iedaļa – Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (C6-0300/2005 – 2005/2002(BUD))

P6_TA(2005)0410 A6-0307/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 272. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–   ņemot vērā 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu(2),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 9. marta rezolūciju par pamatnostādnēm II, IV, V, VI, VII, VIII (A) un VIII (B) iedaļām un Eiropas Parlamenta budžeta projekta aprēķinus I iedaļai 2006. gada budžeta procedūrā(3),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 12. maija rezolūciju par Eiropas Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmi 2006. gada budžetam(4),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizorisko projektu 2006 . gadam, ko Komisija iesniedza 2005. gada 27. aprīlī (KOM(2005)0300),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu 2006. finanšu gadam, ko Padome sagatavoja 2005. gada 15. jūlijā (C6-0300/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un tā IV pielikumu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Pilsoņu brīvību, tiesību un iekšlietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A6-0307/2005),

A.   tā kā pašreizējā finanšu plāna 5. pozīcijā (Administratīvie izdevumi) maksimālā robeža 2006. finanšu gadam ir noteikta EUR 6 708 miljonu apmērā pašreizējās cenās;

B.   tā kā provizoriskajā budžeta projektā (PBP) 2006. gadam ir atstāta rezerve aptuveni EUR 10,2 miljonu apmērā, nesasniedzot finanšu plāna 5. pozīcijas maksimālo robežu, kas noteikta 2006. finanšu gadam;

C.   tā kā Padomes budžeta projektā (BP) ir atstāta rezerve aptuveni EUR 130,1 miljonu apmērā, nesasniedzot 5. pozīcijas maksimālo robežu, tādējādi samazinot izdevumus par EUR 119,9 miljoniem;

D.   tā kā Parlamenta tāme tika noteikta EUR 1 341,6 miljonu apmērā, kas atbilst maksimālajam 20% līmenim no 5. pozīcijas;

E.   tā kā iepriekš minētajā Parlamenta 2005. gada 12. maija rezolūcijā par Parlamenta tāmi tika uzsvērts, cik svarīgi ir Parlamenta administratīvajiem izdevumiem piemērot pareizas finanšu vadības principu un stingru budžeta politiku;

Vispārējs ietvars

1.   atkārtoti pauž apņemšanos nodrošināt Eiropas Savienības iestādes ar vajadzīgajiem finanšu līdzekļiem, lai nostiprinātu 2004. gadā notikušo paplašināšanos, sagatavotos nākamajai paplašināšanās kārtai un nodrošinātu iestāžu pienācīgu darbību;

2.   aicina visas iestādes izlietot pieejamās apropriācijas racionāli, lai uzlabotu to pamatdarbības efektivitāti un sasniegtu to noteiktās prioritātes;

3.   uzskata, ka jānodrošina apmierinošs līmenis darbinieku pieņemšanai no dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. gadā; prasa, lai visas iestādes analizētu vilcināšanās cēloņus attiecībā uz pieņemšanu darbā vai ilgstošu vakanču cēloņus un šajā sakarā veiktu īpašus pasākumus;

4.   piekrīt Padomes nostājai par stingras budžeta politikas piemērošanu administratīvajiem izdevumiem, taču uzskata, ka katras iestādes faktiskās vajadzības jāizvērtē individuāli; kritizē Padomi par nediferencētas un visaptverošas līdzekļu samazināšanas metodes izmantošanu attiecībā uz amata vietu skaitu un apropriāciju apmēru un tādēļ nepiekrīt šādai Padomei nostājai;

5.   atbalsta atbilstošas rezerves atstāšanu, nesasniedzot 7. pozīcijas (Administratīvie izdevumi) maksimālo robežu; ierosina atjaunot summu EUR 7,7 miljonu apmērā no EUR 15,1 miljonu samazinājuma, kuru Padome izdarīja pirmajā lasījumā par citu iestāžu budžeta sadaļām (izņemot Parlamentu un Padomi);

I iedaļa ‐ Eiropas Parlaments
Budžeta līdzekļu piešķiršanas apjoms

6.   atzīmē Prezidija priekšlikumu iekļaut 5. pozīcijā līdzekļus maksimāli 20% apmērā, kas atbilst Parlamenta budžeta vispārējam palielinājumam par 6,1%, salīdzinot ar 2005. gadu, un kas pārsniedz 5. pozīcijas administratīvo izdevumu vidējo palielinājumu 4,5% apmērā; apstiprina Eiropas Parlamenta tradicionālo budžeta daļu, kas ir 20% no 5. pozīcijas; uzsver, ka Parlamentam ir izdevies ievērot pašnoteikto maksimālo robežu un ir ievērojami ietaupījis līdzekļus sakarā ar paātrinātiem maksājumiem par ēkām;

7.   atgādina, ka iepriekšējos gados ievērojamas summas sistemātiski tika "uzkrātas" un apropriācijas pat tika anulētas; uzskata, ka tas nav atbilstošs veids budžeta plānošanai; atgādina, ka 2004. gadā "uzkrājumu" apjoms bija vairāk nekā EUR 150 miljoni un summa EUR 27 miljonu apmērā tika anulēta, un ka 2005. gadā ir paredzams pārpalikums EUR 98 miljonu apmērā;

8.   nolemj iekļaut rezervē ‐ "Provizoriska apropriācija iestādes ieguldījumiem nekustamajā īpašumā" (2009. postenis) summu EUR 15 miljonu apmērā;

9.   piekrīt, ka, lai veiktu kapitāla ieguldīšanu ēku iegādei, Budžeta komiteja pilnībā atbalstītu tam izmantot neizlietotās summas, kas nepārsniedz 20% no 5. pozīcijas, izdarot grozījumus budžetā;

10.   atgādina, ka 27. pantā iepriekš minētajā 2005. gada 12. maija rezolūcijā par Parlamenta tāmi ir minēts, ka Parlamenta vispārējā budžeta apjoms jānosaka, balstoties uz pamatotām un reālām vajadzībām pēc to rūpīgas pārbaudes; uzskata, ka pēc 2006. gada budžeta rūpīgas novērtēšanas ir iespējams samazināt Parlamenta budžetu par EUR 20 miljoniem, kas nepārsniedz 5. pozīcijas 20% maksimālo robežu, nemazinot Parlamenta darbības efektivitāti; tādēļ nolemj noteikt Parlamenta 2006. gada budžetu EUR 1321,6 miljonu apmērā; uzsver, ka tas nevar radīt precedentu, lai turpmākajos gados ierobežotu Parlamenta tiesības izmantot 20% no 5. pozīcijas;

11.   uzskata, ka jāizvēlas piesardzīga pieeja, lemjot par jaunam prioritātēm, lai garantētu Parlamenta finansiālo vajadzību nodrošinājumu ilgtermiņā; norāda, ka 2009. gada vidū ieviesīs Parlamenta deputātu jauno nolikumu, kas, paredzams, gadā radīs izmaksas EUR 100 miljonu apmērā;

Informācijas un saziņas politika

12.   uzskata, ka Prezidija priekšlikums paredzēt EUR 50 miljonus rezervei informācijas jautājumiem un atstāt papildu summu EUR 17,2 miljonu apmērā rezervē neparedzētiem izdevumiem neatbilst ne pašreizējai situācijai attiecībā uz jauno politikas prioritāšu attīstību, ne arī principam par stingru budžeta politiku;

13.   atkārtoti pauž nostāju, ka informācijas un saziņas politika ir viena no Parlamenta prioritātēm un atbalsta ieguldījumus, lai uzlabotu saziņu starp ES pilsoņiem un Parlamentu; ir nolēmis EUR 20 miljonus iekļaut rezervē, kas paredzēta informācijas un saziņas jautājumiem, un tie jāizlieto, lai uzlabotu Parlamenta saziņu ar pilsoņiem;

14.   konstatē, ka, lai labāk informētu par Parlamenta darbu, vairāk jāizmanto modernie (audiovizuālie) plašsaziņas līdzekļi un jāizveido saprotamāka un pievilcīgāka plenārsēžu debašu struktūra;

15.   atgādina prioritātes, kas norādītas 11. un 12. punktā iepriekš minētajā 2005. gada 12. maija rezolūcijā par Parlamenta tāmi, proti, veikt uzlabojumus Apmeklētāju dienestā, palielināt informācijas biroju nozīmi, lai decentralizētu ar informācijas izplatīšanu saistītās darbības, deleģējot tās dalībvalstīm, un jo īpaši lai atvieglotu Parlamenta deputātu kontaktus ar pilsoņiem;

16.   uzskata, ka visos priekšlikumos jāiekļauj skaidra informācija par finanšu izmaksām un finanšu vajadzībām vidējā termiņā; norāda, ka ar jaunajiem projektiem informācijas un saziņas politikas jomā jānodrošina atbilstošs pārskats, iesaistot Parlamenta pārvaldes struktūrvienības un politiskās grupas;

Paplašināšanās

17.   atbalsta turpmāku lingvistisko pakalpojumu nodrošinājuma uzlabošanu Parlamenta deputātiem; pauž bažas par lielo vakanču skaitu šajā īpašajā jomā un uzskata, ka šim jautājumam jāpievērš vajadzīgā uzmanība; sagaida, ka administrācija līdz 2005. gada 30. novembrim iesniegs konkrētus priekšlikumus;

18.   saistībā ar paplašināšanos apstiprina šādus pasākumus:

19.   ir nolēmis papildus tā tāmē iekļautajai summai EUR 13,8 miljonu apmērā saistībā ar Rumānijas un Bulgārijas paredzamo pievienošanos piešķirt papildu apropriācijas EUR 9 726 000 apmērā:

Vispusīgāka budžeta plānošana

20.   aicina uzlabot izklāstu attiecībā uz ieņēmumiem no aizdevumiem, īrēšanas vai pakalpojumu sniegšanas, kas skaidri jānorāda parlamenta budžeta Ieņēmumu deklarācijā;

21.   ierosina, ka jāizveido atsevišķs postenis, kas paredzēts informācijas birojiem un prasa, lai tajos strādājošo darbinieku skaits tiktu noradīts atsauces veidā Parlamenta amatu sarakstā;

22.   prasa, lai komandējumu izdevumi, kas saistīti ar profesionālās apmācības pasākumiem, tiktu norādīti atsevišķā budžeta postenī;

Ēku politika

23.   pauž nožēlu, ka Prezidijs nav atbalstījis prasību iesniegt precizētu plānu par īpašuma iegūšanu, tajā iekļaujot iespējas iegādāties telpas informācijas birojiem; prasa, lai šī informācija tiktu iesniegta līdz 2005. gada 30. novembrim; uzskata, ka Parlamentam jāīsteno konsekventa īpašuma politika, kas ļautu veikt attiecīgu finanšu plānošanu;

Personāla politika

24.   pauž nožēlu, ka Prezidija pieprasījumā par 112 jaunu amatu izveidošanu, kas nav saistīti ar paplašināšanos, netika ņemta vērā iespēja esošā personāla pārcelšanu citos amatos, kā tas norādīts iepriekš minētās 2005. gada 12. maija rezolūcijas par Parlamenta tāmēm 6. punktā;

25.   atgādina prasību par ziņojuma sagatavošanu līdz 2005. gada 30. novembrim, kurā iekļauta sīka informācija par pašreizējo līgumdarbinieku un pagaidu darbinieku skaitu un salīdzinājumu par laiku pirms un pēc statusa maiņas; uzskata, ka informācija iepriekšējā ziņojumā bija pārāk īsa un vispārīga;

26.   prasa, lai Parlamenta administrācija iekļauj Parlamenta provizorisko tāmju priekšlikumā sīku informāciju par līgumdarbinieku skaitu Parlamenta Ģenerālsekretariātā un politiskajās grupās, kā arī par personālu informācijas birojos.

27.   ir nolēmis īstenot attiecībā uz amatu sarakstiem šādu pasākumus:

28.   norāda, ka Parlamenta pārvaldībai pilnībā jāatbilst labas prakses kodeksam, nodarbinot invalīdus;

Citi jautājumi

29.   ir nolēmis iekļaut atgādinājuma atzīmi (p.m.) debatēm par tēmu "Eiropas nākotne", gaidot Priekšsēdētāju konferences lēmumus;

30.   prasa, lai Parlamenta administrācijai pārbaudīt iespēju izstrādāt stažieru programmu, kas ļautu noteiktam skaitam praktikantu piedalīties apmācības programmā Parlamentā; aicina ģenerālsekretāru iesniegt ziņojumu par šo jautājumu; ierosina šajā nolūka rezervē izveidot 5 amatus (1 A* kategorijas un 4 B* kategorijas), kas paredzēti profesionālās izglītības nodaļai un jaunu budžeta pozīciju 1407 apmācībām paredzētajām piemaksām (Eiropas Parlamenta stažieru programma);

31.   aicina izmantot nesen izveidotos amatus EMAS, lai pārbaudītu, vai Parlaments lieto transportlīdzekļus, kuri vidē rada mazāk piesārņojuma;

32.   ir nolēmis izdarīt pielāgojumus citās jomās, kurās kopš tāmju pieņemšanas ir notikušas izmaiņas:

33.   atzīmē administrācijas reformas "Vajadzību nodrošināšana" kontekstā gūtās sekmes, atbalstot deputātus viņu likumdošanas darbā paplašinātajā Eiropas Savienībā aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju sistemātiski pārbaudīt komiteju sekretariātu darbību, kā arī aicina, lai komiteju priekšsēdētājiem sniegtu vispusīgu atbalstu viņu uzdevumu pildīšanā; mudina ģenerālsekretāru pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu likumdošanas uzdevumu īstenošanu kāpinātas deputātu un Parlamenta komiteju kompetences apstākļos;

34.   aicina Prezidiju pētīt veidus, kā samazināt ar enerģijas patēriņu saistītos izdevumus, piemēram, ieviešot Japānā aizsākto neformālā apģērba stila iniciatīvu, kas ļautu samazināt izdevumus, kas vasarā saistīti ar gaisa kondicionēšanu;

35.   norāda, cik svarīgi deputātu un darbinieku veselībai ir ikdienas fiziski vingrinājumi; prasa, lai Prezidijs īsteno sporta centra novērtēšanu, īpaši piedāvājamos pakalpojumus un centra cenu politiku, ņemot vērā tā darba laiku;

36.   aicina Prezidiju meklēt veidus, kā īstenot turpmākus uzlabojumus tā apmācības politikā, tostarp deputātu svešvalodu apmācību;

Citas iestādes

37.   ir nolēmis radīt jaunus amatus saistībā ar turpmāko paplašināšanās posmu, lai šajā ziņā nodrošinātu iestāžu interešu ievērošanu; ir atjaunojis daļu no Padomes samazinātās apropriācijas, lai iestādes varētu pienācīgi darboties;

38.   apstiprina ar karjeras izaugsmi saistītos amata paaugstinājumus atbilstoši jaunajiem Civildienesta noteikumiem, kā to ir pieprasījušas iestādes un apstiprinājusi Padome tās budžeta projektā;

II iedaļa ‐ Padome

39.   pauž bažas par apropriācijām, kas ir piešķirtas, lai segtu ar KĀDP saistītos pasākumus, kā arī par lielu skaitu jaunu budžeta pozīciju ieviešanu pasākumiem, kas ir saistīti ar EDAP un KĀDP; atgādina, ka citām iestādēm ir jāsedz administratīvie izdevumi;

40.   atzīmē 161 jaunu amatu radīšanu (1 A*15 līmeņa amata, 4 A*12 līmeņa amatu, 6 A*11 līmeņa amatu, 1 A*10 līmeņa pagaidu amata, 8 A*9 līmeņa amatu, 12 A*7 līmeņa amatu, 58 A*5 līmeņa amatu, 2 B*7 līmeņa amatu, 6 B*6 līmeņa amatu, 17 B*3 līmeņa amatu, 23 C*4 līmeņa amatu, 23 C*1 līmeņa amatu) un 1 C*1 līmeņa amata pārcelšanu uz Komisiju.

IV iedaļa ‐ Tiesa

41.   aicina Eiropas Kopienu Tiesu līdz 2005. gada 1. novembrim grozīt tās 2004. gada 31. marta administratīvo lēmumu tādā veidā, lai dienesta automašīnu personīga izmantošana nebūtu atļauta;

42.   attiecībā uz amatu sarakstu ir nolēmis īstenot šādu pasākumus:

43.   norāda, ka lēmumu pieņemšana par amatu galīgo skaitu jaunajā Civildienesta tiesā ir atlikta, un tas notiks 2005. gada laikā;

44.   ir nolēmis palielināt apropriācijas, ko Padome ir piešķīrusi budžeta projektā, par EUR 3 398 000 galvenokārt algas apropriācijām, ārējiem tulkojumiem un informācijas tehnoloģijai;

V iedaļa ‐ Revīzijas palāta

45.   aicina Revīzijas palātu līdz 2005. gada 1. novembrim grozīt 2004. gada 15. jūnija administratīvo lēmumu tādā veidā, lai dienesta automašīnu personīga izmantošana nebūtu atļauta;

46.   attiecībā uz amatu sarakstu ir nolēmis īstenot šādu pasākumus:

47.   ir nolēmis palielināt par EUR 1 555 000 apropriācijas, ko Padome ir piešķīrusi budžeta projektā, galvenokārt algas apropriācijām;

VI iedaļa ‐ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

48.   attiecībā uz amatu sarakstu ir nolēmis īstenot šādu pasākumus:

49.   ir nolēmis palielināt apropriācijas, ko Padome ir piešķīrusi budžeta projektā, par EUR 1 190 000 galvenokārt algas apropriācijām un lai izdarītu pielāgojumus attiecībā uz izdevumiem, kas ir saistīti ar ēkām;

VII iedaļa ‐ Reģionu komiteja

50.   ar gandarījumu atzīmē, ka 2004. gada 15. jūnijā tika pabeigta ēkas celtniecība Beliarda ielā un pauž pateicību par to, ka Reģionu komiteja un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja regulāri informēja Eiropas Parlamentu par celtniecības darbu gaitu; pieprasa, lai abas komitejas pieprasītu atskaiti no konsultāciju firmas Sicabel, kas uzraudzīja celtniecības darbus no paša ēkas atjaunošanas projekta sākuma, lai pārliecinātos, ka projekts ir īstenots atbilstīgi līgumam un tā pielikumiem; pieprasa, lai līdz 2006. gada 1. martam atskaite tiktu iesniegta Eiropas Parlamentam;

51.   attiecībā uz amatu sarakstu ir nolēmis īstenot šādu pasākumus:

52.   ir nolēmis palielināt apropriācijas, ko Padome ir piešķīrusi budžeta projektā, par EUR 1 259 500 galvenokārt algas apropriācijām un lai izdarītu pielāgojumus attiecībā uz izdevumiem, kas ir saistīti ar ēkām;

VIII (A) iedaļa ‐ Eiropas ombuds

53.   attiecībā uz amatu sarakstu ir nolēmis īstenot šādu pasākumus:

54.   ir nolēmis palielināt par EUR 173 056 apropriācijas, ko Padome ir piešķīrusi budžeta projektā;

VIII (B) iedaļa ‐ Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs

55.   attiecībā uz amatu sarakstu ir nolēmis īstenot šādu pasākumus:

56.   ir nolēmis palielināt par EUR 136 600 apropriācijas, ko Padome ir piešķīrusi budžeta projektā;

o
o   o

57.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju, papildinātu ar vispārējā budžeta projekta I, II, IV, V, VI, VII, VIII (A) un VIII (B) iedaļas grozījumiem, Padomei un Komisijai, kā arī citām attiecīgajām iestādēm un struktūrvienībām.

(1) OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp. (2) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.). (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0067. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0181.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Azerbaidžānu

P6_TA(2005)0411 RC-B6-0558/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Azerbaidžānu un Dienvidkaukāzu, jo īpaši tā 2005. gada 9. jūnija rezolūciju(1),

–   ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 20. novembra rezolūciju par dokumentu "Plašākas Eiropas kaimiņattiecības ‐ jauns pamats attiecībām ar mūsu austrumu un dienvidu kaimiņiem"(2),

–   ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu ar Azerbaidžānu, kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā,

–   ņemot vērā 2004. gada 14. jūnija Padomes lēmumu iekļaut Azerbaidžānu, kopā ar Armēniju un Gruziju, Eiropas kaimiņattiecību politikā,

–   ņemot vērā 2005. gada 18. un 19. aprīlī notikušās Sestās ES un Azerbaidžānas parlamentārās sadarbības komitejas sanāksmes galīgo paziņojumu un ieteikumus,

–   ņemot vērā 2005. gada 2. marta valsts ziņojumu par Azerbaidžānu,

–   ņemot vērā 2005. gada 6. oktobra ES paziņojumu par Azerbaidžānu,

–   ņemot vērā to, ka Azerbaidžāna ir Eiropas Padomes dalībvalsts un ir parakstījusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ņemot vērā arī daudzās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pieņemtās rezolūcijas par situāciju Azerbaidžānā, it īpaši 2005. gada 22. jūnija rezolūciju,

–   ņemot vērā EDSO vēlēšanu novērošanas misijas 2005. gada septembra un oktobra starpposma ziņojumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 103.  panta 4.  punktu,

A.   tā kā gaidāmās 2005. gada 6. novembra vēlēšanas būs pārbaudījums Azerbaidžānas valdības saistību pildīšanai demokrātijas procesa veicināšanā;

B.   tā kā Padomes lēmums, kuru pieņēma pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma attiecināt Eiropas kaimiņattiecību politiku uz trim Dienvidkaukāza valstīm, sniedz Azerbaidžānai jaunus līdzekļus attiecībās ar ES, kā arī sistēmu, ar kuras palīdzību iekļauties ES politikas jomās ārpus pašreizējā Partnerattiecību un sadarbības nolīguma;

C.   tā kā Eiropas kaimiņattiecību politikā atzīta Azerbaidžānas tiekšanās uz Eiropu un tās stipro vēsturisko, kultūras un ekonomisko saišu nozīme ar ES un tā kā īstenas un līdzsvarotas partnerattiecības var attīstīt tikai pamatojoties uz kopīgām vērtībām demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un minoritāšu, kā arī pilsonisko brīvību ievērošanas jomā;

D.   pauž dziļas bažas par 2005. gada 25. septembra un 1. un 9. oktobra notikumiem Baku, kad policija vardarbīgi neļāva pie Azadlig bloka piederošiem tūkstošiem opozīcijas aktīvistu piedalīties demonstrācijā pret valdības aizliegumu, sitot žurnālistus un arestējot dučiem protesta dalībnieku;

E.   tā kā 2005. gada 17. oktobrī vadošais opozīcijas pārstāvis Rasuls Gulijevs, kas ir reģistrējies kā kandidāts vēlēšanās, pamatojoties uz Azerbaidžānas izdotu starptautiska rīkojumu saistībā ar apsūdzību par naudas izšķērdēšanu, tika īslaicīgi aizturēts Ukrainā atceļā uz Baku un tā kā 2005. gada 16. un 17. oktobrī Azerbaidžānas policija aizturēja apmēram 200 opozīcijas aktīvistus un daudzus no viņiem arestēja saistībā ar Gulijeva paredzēto atgriešanos Baku;

F.   pauž bažas par situāciju saistībā ar opozīcijas plašsaziņas līdzekļiem un vardarbības gadījumiem un uzbrukumiem žurnālistiem, kā arī draudiem cilvēktiesību aizstāvjiem un to goda aizskāruma, morāla spiediena un vardarbības gadījumiem;

G.   tā kā pirmajā EDSO vēlēšanu novērošanas misijas 2005. gada septembra starpposma ziņojumā paustas bažas par pulcēšanās brīvības ierobežojumiem un apstiprinājums tam, ka Venēcijas Komisijas ieteikumi uzlabot vēlēšanu likumīgo pamatu un ieviest galvenos drošības pasākumus sabiedrības uzticības paaugstināšanai ir tikai daļēji īstenoti;

H.   tā kā otrajā EDSO vēlēšanu novērošanas misijas 2005. gada oktobra starpposma ziņojumā atzīta neliela uzlabošanās visu partiju iespējās izmantot plašsaziņas līdzekļus, taču izcelti valdību atbalstošo spēku piemērotie nepārtrauktie un nesamērīgie ierobežojumi opozīcijas kandidātu vēlēšanu kampaņām, kā arī tas, ka dažas no vēlēšanu komisijām neīstenoja vēlēšanu likumu taisnīgā un objektīvā veidā;

I.   tā kā sakarā ar 2005. gada novembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām prezidents Ilhams Alijevs 2005. gada 11. maijā izdeva dekrētu par "Azerbaidžānas Republikas vēlēšanu prakses uzlabošanu";

J.   tā kā EDSO Minskas grupas ASV, Krievijas un Francijas līdzpriekšsēdētāji nesen tikās Vašingtonā, lai apspriestu pašreizējo Kalnu Karabahas miera procesa posmu un it īpaši plānoto tikšanos ar Azerbaidžānas un Armēnijas ārlietu ministriem Ļubļanā;

1.   pauž nožēlu par Azerbaidžānas varas iestāžu atteikumu ļaut opozīcijai rīkot demonstrācijas viņu pieprasītajās vietās Baku centrā un nosoda kopš 2005. gada septembra policijas veiktos neatbilstošos un vardarbīgos pasākumus pret demonstrācijas dalībniekiem;

2.   aicina nekavējoties atbrīvot visus aizturētos un prasa veikt pilnīgu un taisnīgu iepriekšminēto notikumu izmeklēšanu, tostarp par tiesībsargājošo vienību atbildību, kā arī pieprasa, lai Azerbaidžāna garantē aizturēto personu cilvēka pamattiesību ievērošanu;

3.   aicina Azerbaidžānas varas iestādes piešķirt un ievērot pulcēšanās brīvību un nodrošināt, lai paredzētās parlamenta vēlēšanas pilnībā atbilstu starptautiskajām normām un EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja, Venēcijas Komisijas sen paustajiem ieteikumiem, kā arī aicina visas partijas gaidāmo vēlēšanu kampaņas rīkot miermīlīgā veidā; uzsver, ka pašreizējais vēlēšanu likums, to pareizi īstenojot, varētu būt par pamatu demokrātiskai vēlēšanu norisei;

4.   atzinīgi vērtē Ukrainas tiesu iestāžu veikto Rasula Gulijeva atbrīvošanu no ieslodzījuma, nolemjot, ka Azerbaidžānas varas iestāžu izdošanas pieprasījumam nebija pietiekama pamata; uzsver Baku valdības pretrunīgo attieksmi, atļaujot kandidātam reģistrēties, taču vienlaikus kavējot viņa dalību vēlēšanās;

5.   mudina varas iestādes pievērst īpašu uzmanību žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu drošībai un brīvībai un veikt steidzamus pasākumus, lai aizsargātu žurnālistus, ņemot vērā vardarbības vilni pret plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem;

6.   mudina Azerbaidžānas varas iestādes darīt visu iespējamo, lai nodotu tiesai tos, kas ir atbildīgi par opozīcijas ziņu žurnāla "Monitor" redaktora Elmāra Huseinova slepkavību;

7.   pauž nožēlu par jaunatnes kustības Yeni Fikir (Jaunā doma) vadītāju arestu, kurus apsūdz valsts apvērsuma gatavošanā un aicina viņus nekavējoties atbrīvot;

8.   atkārto aicinājumu Azerbaidžānai nodrošināt tiesu iestāžu neatkarību un ievērot aizturēto personu cilvēka pamattiesības; aicina varas iestādes veikt pasākumus, lai novērstu pamanītos tiesu prāvu trūkumus, un mudina valdību īstenot Eiropas Padomes ieteikumus par izturēšanos pret politieslodzītajiem, kas pieņemti tādēļ, ka tika saņemts liels skaits ticamu liecību par ieslodzīto spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret viņiem;

9.   uzsver ka vispārējais vēlēšanu demokrātisko sasniegumu novērtējums ietekmēs lēmumu sākt darbu pie jaunā Azerbaidžānas Rīcības plāna, kurā jāpievērš uzmanība īstenas demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma panākšanai; tādēļ aicina Komisiju saskaņot savu rīcību ar Eiropas Padomi un darīt visu iespējamo pilsoniskās sabiedrības atbalstam un attīstībai;

10.   atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumus par ievērojamu attiecību pastiprināšanu ar Azerbaidžānu un mudina Komisiju turpināt sniegt vajadzīgo palīdzību Azerbaidžānas valdībai, lai tā varētu īstenot tieslietu un institucionālas reformas cilvēktiesību un tiesiskuma jomā;

11.   mudina Azerbaidžānas varas iestādes efektīvi risināt korupcijas problēmu valstī, it īpaši palielinot resursus izglītojošām programmām un ieviešot nepieciešamo likumdošanas pamatu, kas uzlabotu saskaņotību starp valdību un pilsonisko sabiedrību centienos apkarot korupciju;

12.   aicina Azerbaidžānas valdību atrisināt tiešās gaisa satiksmes problēmu starp Baku un Kipras ziemeļu daļu saskaņā ar Starptautiskās civilās aizsardzības organizācijas standartiem, lai nodrošinātu Eiropas kaimiņattiecību politikas attīstību ar visām Dienvidkaukāza valstīm;

13.   ir cieši pārliecināts, ka Minskas grupa ir labākais Kalnu Karabahas jautājuma risināšanas mehānisms un pilnībā atbalsta kopš 2005. gada sākuma veiktos Azerbaidžānas un Armēnijas valdību centienus dialoga uzlabošanā;

14.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Azerbaidžānas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam, Krievijas, Turcijas un Amerikas Savienoto Valstu valdībai un parlamentam, kā arī EDSO un Eiropas Padomes parlamentārajām asamblejām.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0243. (2) OV C 87 E, 7.4.2004., 506. lpp.

Eiropas Parlementa rezolūcija par atskatu uz Barselonas procesu (2005/2058(INI))

P6_TA(2005)0412 A6-0280/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Barselonas Deklarāciju, kuru pieņēma 1995. gada 28. novembrī Eiropas – Vidusjūras reģiona konferencē, ar kuru izveidoja Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu partnerību ar detalizētu darba programmu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Eiropas - Vidusjūras reģiona partnerības desmitā gadadiena – darba programma nākamo piecu gadu uzdevumu izpildei (KOM(2005)0139) un tās pielikumus (SEK(2005)0482 un SEK (2005)0483,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Plašākas Eiropas kaimiņattiecības - jauns pamats attiecībām ar austrumu un dienvidu kaimiņiem" (KOM(2003)0104), tās Eiropas Kaimiņattiecību politikas stratēģiju (KOM(2004)0373), tās priekšlikumu par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidi (KOM(2004)0628), tās paziņojumu par Eiropas Kaimiņattiecību politikas rīcības plāniem (KOM(2004)0795, kā arī rīcības plānus, kas attiecas uz Izraēlu, Jordāniju, Maroku, Palestīnas Autonomo teritoriju un Tunisiju,

–   ņemot vērā visu Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu ministru un nozaru ministru konferenču, kas notikušas kopš Barselonas procesa sākuma, secinājumus un jo īpaši 2005. gada 30. un 31. maijā Luksemburgā notikušās VII Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministru konferences secinājumus,

–   ņemot vērā partnerības ar Vidusjūras valstīm un Tuvo austrumu valstīm stratēģijas, par kurām Padome pieņēma lēmumu 2004. gada jūnijā,

–   ņemot vērā piecu Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārā foruma plenārsēžu deklarācijas, kas pieņemtas no brīža, kad šis forums tika izveidots 1998. gada novembrī, līdz brīdim, kad 2003. gada 2. un 3. decembrī VI ministru konferencē Neapolē tas tika pārveidots par Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu parlamentāro asambleju (EMPA),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta EMPA Prezidentūras politiskās prioritātes (pasludinātas 2005. gada 21. aprīlī) paplašināt dialogu par cilvēktiesībām ar partnervalstu parlamentiem,

–   ņemot vērā 2005. gada 15. marta rezolūciju, ko pirmā Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārā asambleja pieņēma Kairā,

–   ņemot vērā 2004. gada 12. februāra rezolūciju "ES cilvēktiesību un demokratizācijas pasākumu pastiprināšana kopā ar Vidusjūras reģiona partneriem"(1),

–   ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 20. novembra rezolūciju "Plašākas Eiropas kaimiņattiecības - jauns pamats attiecībām ar austrumu un dienvidu kaimiņiem"(2),

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Savienības politiku attiecībā uz Vidusjūras reģionu,

–   ņemot vērā ANO Attīstības programmas (UNDP) ikgadējos pārskatus par tautas attīstību arābu valstīs par 2002., 2003. un 2004. gadu,

–   ņemot vērā ziņojumu "Barselona Pluss - tiecoties uz demokrātisku Eiropas un Vidusjūras valstu kopienu", ko 2005. gada aprīlī sastādījusi Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu pētnieciskā komisija (EuroMeSCO),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0280/2005),

A.   tā kā demokrātijas, cilvēktiesību, tiesiskuma un pamatbrīvību veicināšana un ievērošana ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem un galvenajām prioritātēm un ir būtisks Vidusjūras reģiona attīstības pamats;

B.   ņemot vērā Eiropas-Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, jo īpaši tā 2. punktu, kas paredz, ka demokrātisko principu un pamattiesību ievērošana ir nolīguma pušu iekšpolitikas un ārpolitikas pamatā un turklāt ir būtiska nolīgumu sastāvdaļa;

C.   tā kā Parlaments savā 2005. gada 23. februāra rezolūcijā par Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu partnerību(3) aicina Padomi un Komisiju atsākt demokrātijas veicināšanas centienus, kā arī sekmēt un veicināt nepieciešamās politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas Vidusjūras reģiona valstīs;

D.   tā kā viena no ES ārlietu politikas galvenajām prioritātēm ir Vidusjūras reģiona politika; tā kā Barselonas procesa efektivitāte var tikai iegūt no saskaņotas Eiropas Savienības kopējās ārlietu un drošības politikas, kas tādā veidā veicinātu arī tā uzticamību;

E.   tā kā paplašinātā Eiropas Savienība ir ļoti ieinteresēta izveidot saskaņotu sistēmu attiecībām ar kaimiņvalstīm Vidusjūras reģionā un Tuvajos austrumos, kas būtu balstīta uz iepriekšminētajiem principiem un vērtībām, un uz dialogu starp kultūrām un reliģijām, kā arī ir izvirzījusi mērķi izveidot visaptverošas partnerattiecības, kas ietvertu politikas un ekonomikas liberalizāciju, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un dalīšanos labklājībā;

F.   tā kā demokrātiska un plaukstoša Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu partnerība lielā mērā ir atkarīga no partnervalstu un to tautu vēlmes pieņemt kopējās demokrātijas vērtības un ievērot cilvēktiesības, iesaistīties simetriskā sadarbībā, kas balstīta uz vienlīdzību, līdzdarbību, kopdarbību un kopēju atbildību;

G.   tā kā Eiropas Kaimiņattiecību politika ir vērsta uz šādas partnerības veicināšanu, nodrošinot tālāku iespēju padziļināt attiecības, nostiprināt politisko dialogu un integrēt partnervalstis ES politikā;

H.   tā kā 1995. gada 28. novembra Barselonas Deklarācija bija pagrieziena punkts Eiropas Savienības attiecībās ar Vidusjūras reģiona kaimiņiem;

I.   tā kā Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu partnerība, kas ietver divpusēju un daudzpusēju konsultāciju mehānismus un lēmumu pieņemšanas kanālus, ir unikāla sava mēroga un filozofijas ziņā un tādējādi ir jāsaglabā, jāaktivizē no jauna, jāpārvērtē, lai ņemtu vērā sasniegtos rezultātus, un jāīsteno arī turpmāk, lai turpinātu virzīties uz sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanu;

J.   tā kā ir tikai nelieli panākumi partnerības reģionālajā jomā, kas nopietni jāattīsta un kam jāpiešķir lielāki finanšu līdzekļi, kā tika plānots procesa iesākumā;

K.   tā kā Izraēlas atkāpšanās no Gazas ir jāuzskata tikai par vienu, kaut arī svarīgu soli "ceļa kartē", lai panāktu vispārēju Tuvo Austrumu konflikta noregulējumu, kas spētu piešķirt jaunu stimulu Barselonas procesam, ja tam sekotu abu pušu turpmāka rīcība;

L.   tā kā partnerības pārskatīšana pēc desmit gadu darbības rezultāta nav vērtējama viennozīmīgi, jo, no vienas puses, ir daudz pozitīvu sasniegumu, bet, no otras puses, vēl ir daudz darāmā, lai pilnībā izmantotu Barselonas Deklarācijas potenciālu;

M.   tā kā divpusējās attiecības ir dominējušas pār daudzpusējo sistēmu arī partnervalstu vājuma un attīstības grūtību, kā arī nespējas stiprināt dienvidu-dienvidu attiecības dēļ;

N.   tā kā Barselonas augstākā līmeņa tikšanās laikā 2005. gada 27. un 28. novembrī tuvākajai nākotnei ir jānosaka skaidras un izpildāmas prioritātes, kuru mērķis ir sasniegt konkrētus īstermiņa un vidēja termiņa rezultātus, ņemot vērā pieredzi, kas gūta no iepriekš pieļautajām kļūdām un nonākšanas strupceļā;

O.   tā kā palīdzība izglītības reformas īstenošanai, kopīgai iedzīvotāju pārvietošanās un migrācijas kontrolei, kā arī dialogs par pretterorisma stratēģijām, tostarp starp dažādām reliģijām un ar pretterorisma stratēģijām saistītā palīdzība ir tās jomas, kurās nākotnē ir iespējama sadarbība starp Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu partneriem;

P.   tā kā pirmā sekmīgā Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejas sanāksme, kas notika 2005. gada martā, kā arī citi Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu partnerības institucionālās attīstības aspekti ļaus stiprināt tās daudzpusējo politisko dimensiju;

Q.   tā kā svarīgi ir arī nostiprināt šo dimensiju, šajā procesā aktīvāk iesaistot pilsonisko sabiedrību un nevalstiskās organizācijas;

R.   tā kā 2005. gada pasludināšanai par Vidusjūras reģiona gadu vajadzētu palielināt Barselonas procesa atpazīstamību un palielināt iedzīvotāju informētību par tā pasākumiem;

1.   atzinīgi vērtē neseno Eiropas Komisijas paziņojumu, kurā iekļauts pārskats par partnerības darbības desmit gadiem un norādīts uz tādām sadarbības jomām kā cilvēktiesības un demokrātija, ilgtspējīgas ekonomikas izaugsme un ekonomikas reformas, kā arī izglītība, kas jāattīsta nākamo piecu gadu laikā;

2.   piekrīt apgalvojumam, ka pat, ja partnerība vēl nav devusi gaidītos rezultātus un nav izmantotas visas tās piedāvātās iespējas, lai palīdzētu mazināt spriedzi šajā reģionā, tā ir uzlabojama un līdz ar to Barselonas process arī turpmāk būs piemērots pamats politiskām konsultācijām un ekonomiskai sadarbībai;

3.   norāda, ka nepieciešams piešķirt izvirzītajiem mērķiem atbilstošus budžeta līdzekļus ES Vidusjūras politikai, lai tā būtu efektīva;

4.   pauž nožēlu, ka līdz šim Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu partnerībai nav bijusi tieša ietekme uz lielākajiem neatrisinātajiem konfliktiem Vidusjūras reģionā, lai gan darba grupās tika uzsākts dialogs par konkrētiem pasākumiem;

5.   norāda, ka demokrātijas attīstīšana ir viens no Barselonas procesa mērķiem, kuru jāsasniedz, veicinot politiskās reformas ar pilsoniskās sabiedrības un visu tādu politisko grupu un kustību atbalstu, kas noraida vardarbības pielietošanu;

6.   uzskata, ka viens no galvenajiem risināmajiem jautājumiem ir lielāka visu Vidusjūras reģiona partnervalstu iesaistīšana partnerības lēmumu pieņemšanas procesā, lai veicinātu jaunu iniciatīvu rašanos un nostiprinātu kopēju atbildību;

7.   šajā sakarā atzinīgi vērtē EuroMed Nevalstiskās platformas izveidošanu Pilsoniskam forumam, kuras sanāksme notika 2005. gada aprīlī Luksemburgā; uzsver šai ziņā svarīgo lomu, kāda ir ciešas sadarbības uzsākšanai un attīstīšanai ar šo platformu, lai varētu paplašināt piedalīšanos Eiropas–Vidusjūras reģiona valstu partnerībā un veidotu sabiedrības izpratni par šo procesu;

8.   uzskata, ka ir būtiski politisko dialogu papildināt ar ciešāku sadarbību kultūras un sociālā jomā, vienlaicīgi liekot lielāku uzsvaru uz viedokļiem un prioritātēm, kas arvien lielākā skaitā tiek minētas analīzēs par tautas attīstību arābu un Vidusjūras reģionu valstīs, kā minēts ANO Attīstības programmas nesenajos ikgadējos pārskatos;

9.   atzinīgi vērtē Eiropas–Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejas izveidošanu un aicina, lai nākotnē tā tiktu nodrošināta ar nepieciešamajiem resursiem un administratīvām struktūrām, kas garantētu tās jūtamāku klātbūtni un efektīvāku darbību;

10.   ir pārliecināts, ka turpmākai sadarbībai jāvadās ne tikai no ES drošības politikas prasībām vai citām saistītām vajadzībām, bet nepieciešams arī akcentēt saikni starp trīs sadarbības aspektiem ‐ mieru, tirdzniecību un pilsonisko sabiedrību; īpaši atzīst saistību starp drošību un attīstību, kā arī sociālo un ekonomisko jautājumu sevišķo svarīgumu Vidusjūras dienvidu reģiona cilvēkiem;

11.   pauž nožēlu, ka oriģinālajā Barselonas Deklarācijā iekļautais priekšlikums Komisijai katru gadu organizēt pilsētu un reģionu pārstāvju sanāksmes, "lai risinātu kopīgās problēmas un dalītos pieredzē" nekad nav īstenots un aicina Komisiju īstenot šo iniciatīvu pārskatītās Eiropas-Vidusjūras reģiona partnerības kontekstā;

12.   uzskata, ka Eiropas Kaimiņvalstu politikai (ENP), kas papildina Barselonas procesa sasniegumus un ir balstīta uz sadarbības un diferenciācijas principiem, vajadzētu izmantot pastāvošos EuroMed sadarbības veidus, lai piedāvātu partnervalstīm iespēju piedalīties ES programmās un politikā, kopīgi nosakot prioritātes un mērķus gan Eiropas–Vidusjūras reģiona partnervalstīm, gan ES dalībvalstīm, konsekventi piemērojot reģionālās un apakšreģionālās (kā arī pašvaldību un komūnu līmeņa) sadarbības principu;

13.   norāda, ka dienvidu–dienvidu reģionālai integrācijai ir svarīga loma stabila pamata radīšanai, uz kā veidot kopēju labklājību, un ka šeit noder ES piemērs un pieredze;

14.   atgādina, ka viens no galvenajiem ES Vidusjūras politikas un ENP mērķiem ir atbalstīt un veicināt politiskas reformas (demokratizācijas procesa virzību, plurālisma un tiesiskuma nostiprināšanu, kā arī cilvēktiesību ievērošanu) kopā ar ekonomiskām un sociālām reformām;

15.   atzinīgi vērtē cilvēktiesību apakškomitejas izveidošanu ar Jordāniju un Maroku, ietverot to attiecīgajos asociācijas nolīgumos, un aicina šādas apakškomitejas par cilvēktiesībām izveidot arī, izmantojot citus asociācijas nolīgumus, tādējādi attīstot strukturētu dialogu par cilvēktiesībām un demokrātiju; uzskata, ka šādas apakškomitejas ir darbības plānu pamatelements; uzsver konsultāciju lomu, kā arī to, cik svarīga cilvēktiesību stāvokļa labākai uzraudzībai ir pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana šo apakškomiteju darbā; uzsver arī, ka Parlamentam ir vairāk jāiesaistās šo apakškomiteju darbā un to pārraudzībā;

16.   atkārtoti pauž atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem un atzinīgi vērtē Vadlīniju par cilvēktiesību aizstāvjiem pieņemšanu; aicina Padomi šajā sakarā veikt nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Vidusjūras reģiona partnervalstīm, lai tās pildītu savas saistības, ievērojot cilvēktiesību aizstāvju tiesības un nodrošinot viņu aizsardzību;

17.   atgādina, ka viens no galvenajiem Eiropas–Vidusjūras reģiona valstu partnerības mērķiem ir kopējas labklājības reģiona izveide un ka šā mērķa īstenošanai nepieciešams izskaust nabadzību reģionā un samazināt sociālo un ekonomisko plaisu starp ziemeļu un dienvidu reģiona valstīm; atzīmē, ka partnervalstis ir panākušas vērā ņemamu progresu makroekonomiskās stabilitātes un preču tirdzniecības liberalizācijas jomā;

18.   tādēļ atzinīgi vērtē to, ka 2002. gadā ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību tika izveidots pamats Eiropas–Vidusjūras reģiona valstu investīcijām un partnerībai, taču aicina ES dalībvalstis un viņu Eiropas–Vidusjūras reģiona partnervalstis turpināt diskusijas, kuru rezultātā sekotu šīs iniciatīvas izveide par īstu sadarbības finanšu instrumentu, kas būtu pieejams attiecīgās Eiropas Vidusjūras reģiona valstīs;

19.   uzsver nepieciešamību līdz 2010. gadam izveidot brīvās tirdzniecības zonu un cer, ka jau drīz tiks piemērots preču kumulatīvās izcelsmes princips; šī sistēma nodrošinās brīvu pieeju Kopienas tirgum tiem izstrādājumiem, kas ir ražoti no sastāvdaļām, kuru izcelsme ir vairākās Vidusjūras reģiona valstis, jo tādējādi tiks veicināta dienvidu-dienvidu integrācija;

20.   atzīmē progresu, kas panākts brīvas tirdzniecības zonas izveidošanai līdz 2010. gadam, kā arī stratēģijas izstrādāšanu tirdzniecības liberalizācijai lauksaimniecībā; aicina veikt ilgtspējīgas attīstības kritēriju integrāciju procesā un katrā posmā veikt pareizu un dziļu vides novērtējumu; aicina Komisiju veikt tirdzniecības liberalizācijas ietekmes izpēti attiecībā uz lauksaimniecības un zivsaimniecības produkciju Eiropas–Vidusjūras reģionā;

21.   atzīmē, ka, lai gan ir panākts nozīmīgs progress tirgus liberalizācijā preču jomā, Eiropas Savienības Vidusjūras reģiona partnervalstīs tirdzniecības deficīts pieaug;

22.   atzīmē, ka, neraugoties uz cerībām partnerības sākumposmā, Vidusjūras reģiona partnervalstis tirgu atvēršanas rezultātā nav sasniegušas labklājību un to ekonomiskā situācija vēl aizvien ir sarežģīta, tajās ir augsti bezdarba un zemi investīciju rādītāji, un ka šādai situācijai ir tieša ietekme uz migrācijas plūsmām, jo vidējais iedzīvotāju vecums šajās valstīs ir ļoti zems;

23.   uzskata, ka sociālajai kohēzijai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei ir jākļūst par partnerības ekonomisko aspektu, jo tirgus liberalizācija, kurai ir vajadzīgs arī attiecīgs juridiskais pamats, nevar būt vienīgais mērķis;

24.   pieprasa, lai Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka nākamajā finanšu plānā ir paredzēts pietiekams līdzekļu daudzums Vidusjūras reģiona partnervalstu tautsaimniecības pārveides atbalstam un ka finanšu pamatsumma, kas piešķirta jaunajam kaimiņattiecību un partnerības finanšu instrumentam, nodrošinātu zināmu ES palīdzības Vidusjūras reģionam (bijusī MEDA programma) stabilitāti un turpinājumu;

25.   uzskata par nepieciešamu Komisijas darbības programmā apskatīt un risināt arī jautājumus par pārejas perioda sociālajām sekām Vidusjūras reģiona dienvidu valstīs, ņemot vērā partnervalstu dažādās vajadzības un prioritātes;

26.   uzskata, ka ņemot vērā Vidusjūras reģiona partnervalstu ekonomisko situāciju, ievērojams atbalsts ir vajadzīgs ar infrastruktūru saistītiem projektiem, sevišķi tādās jomās kā transports, dzīvojamais fonds un apgāde ar dzeramo ūdeni;

27.   uzskata, ka valstu ienākumiem no naftas un dabas gāzes atradnēm šajā reģionā vajadzētu lielākā mērā sekmēt reģiona ekonomisko un sociālo attīstību un ka to izlietošanai jābūt pilnīgi pārredzamai, un tos jāizmanto visu iedzīvotāju labā;

28.   aicina veikt uzlabojumus kravu un pasažieru pārvadājumu infrastruktūru jomā Eiropas–Vidusjūras reģionā, veltot īpašu uzmanību ostām;

29.   atgādina, ka ir svarīgi konkrētus, vietējus neliela mēroga sadarbības projektus; uzskata, ka mazie un vidējie uzņēmumi var sniegt vērā ņemamu ieguldījumu partnervalstu labklājības palielināšanā un tādēļ iesaka pieņemt pasākumus izaugsmes un patēriņa palielināšanai, sevišķi ar aizdevumu un nelielu kredītu starpniecību;

30.   uzsver, ka ir svarīgi reaģēt uz problēmām, ar kurām saskaras tekstilrūpniecības nozare, atbalstot Eiropas-Vidusjūras reģiona valstu partnerību - partnerību, kas veicina sadarbību nozarē un ar apmācības, zinātnes un izpētes, tehnoloģisko jauninājumu, labas prakses izplatīšanas un informācijas par tirgiem apmaiņas atbalsta politikas palīdzību stiprina konkurētspēju; iesaka izveidot Eiropas-Vidusjūras reģiona valstu tīklus skolām, institūtiem un tehniskajiem centriem, kas specializējas tekstilrūpniecībā un apģērbu ražošanā, lai sekmētu tehniskas dabas partnerības, apmācību un kopējas izpētes programmas;

31.   uzskata, ka vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu decentralizēta sadarbība var sekmēt vietējo institūciju darbību un palielināt to iespējas, kā arī veicināt partnerības labāku uzskatāmību un līdzdalību; norāda, ka konkrēti maza apjoma sadarbības projekti starp pilsētām ‐vai nu piedaloties divām, vai reģionālos vai starpreģionālos pilsētu tīklos, kuru mērķi saistīti ar ilgtspējīgu pilsētu attīstību (piemēram, atkritumu un ūdens apsaimniekošana, apgāde ar tīru ūdeni), var dot pilsoņiem taustāmus rezultātus un tieši uzlabot viņu dzīves kvalitāti;

32.   atzīmē, ka pēdējos gados, galvenokārt pateicoties radikālajām izmaiņām Komisijas palīdzības plānošanā un galvenās lomas atvēlēšanai vietējām iesaistītajām pusēm, ir panākts ievērojams progress MEDA projektu un programmu īstenošanas paātrināšanā; taču pauž nožēlu, ka Padome samazinājusi MEDA programmai paredzēto finansējuma apjomu 2006. gada budžeta projektā, it īpaši pozīcijā, kas attiecas uz institucionālo reformu, demokrātisko attīstību un cilvēktiesībām, kā arī uz ekonomisko un sociālo reformu un apakšreģionālo sadarbību; uzskata, ka šāds samazinājums nevarētu būt savienojams ar tempu, kādu prasa Barselonas process;

33.   uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis pārskatīt un uzlabot Eiropas – Vidusjūras reģiona valstu partnerības pasākumus un ņemt vērā ENP piedāvātās iespējas pietuvināt šo politiku iedzīvotājiem;

34.   iesaka turpmāk koncentrēties galvenokārt uz noteiktu skaitu pasākumu daudzpusējos un divpusējos līmeņos, par kuriem panākta kopēja vienošanās, kuru temps ir jāpalielina un kuru darbībām ir jābūt vairāk orientētām uz rezultātiem;

35.   uzskata, ka demokrātijas izaugsme šajā reģionā ir viens no svarīgākajiem jautājumiem Eiropā; Vidusjūras reģiona valstu partnerībā piedalās ne tikai partnervalstis, bet arī nevalstiski dalībnieki un pilsoniskā sabiedrība, tādēļ iesaka lielākā mērā izmantot, piemēram, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvu (EIDHR) – Kopienas programmu, kas finansē projektus ‐ lai uzsāktu dažādus demokrātijas projektus;

36.   uzskata, ka sadarbībai civilās aizsardzības un vides aizsardzības jomā, kā arī rīcībai dabas katastrofu gadījumā ir jābūt vienai no galvenajām prioritātēm; uzskata, ka šajā sakarā ir jāpaātrina procedūra, lai izveidotu agrīnās brīdināšanas sistēmu Vidusjūras baseinā, lai novērstu šādas katastrofas;

37.   norāda, ka pēdējo gadu laikā Vidusjūras baseina valstīs un daudzās citās dalībvalstīs ir novērota vides līdzsvara samazināšanās, lielāks piesārņojums, aizvien lielāks ūdens deficīts, kā arī nekontrolēta pilsētu izaugsme un spekulācijas, it īpaši krasta rajonā; kā arī uzskata, ka jādod spēcīgāks impulss politiku izstrādei vides jomā visā Vidusjūras reģionā, jo īpaši tādēļ, ka tam ir izšķirīga nozīme jebkurā politikā ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai;

38.   uzskata, ka galvenā prioritāte ir izglītības un profesionālās apmācības attīstība, kas ir būtiski svarīgs Vidusjūras valstu ekonomiskās un sociālās attīstības nosacījums; iesaka īpašu uzmanību pievērst tādām nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām kā analfabētiem, skolniecēm un studentēm, bēgļiem, pārvietotām personām, un iedzīvotājiem lauku reģionos un priekšpilsētās; uzskata, ka ir vajadzīga stratēģiskāka pieeja, lai atbalstītu Vidusjūras reģiona partneru izglītības reformas un šīs jomas iestāžu modernizāciju; it īpaši aicina Padomi, dalībvalstis un Komisiju radīt un atbalstīt apmaiņas programmas skolniekiem, studentiem un pētniekiem, kā arī partnerību starp pilsētām un ģeogrāfiskiem reģioniem, un pastiprināt apmaiņu parlamentu līmenī; šajā sakarā uzsver nozīmi, ko iegūst Erasmus Mundus iniciatīvas un programmas "Jaunatne darbībā" laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam tālāka attīstīšana, lai pastiprinātu starpkultūru apmaiņas Vidusjūras reģiona valstīs;

39.   atzinīgi vērtē to, ka izveidoja un atklāja Annas Lindas Eiropas un Vidusjūras valstu fondu dialogam starp kultūrām; ir pārliecināts, ka ar tā rīcības palīdzību var dot izšķirīgu ieguldījumu savstarpējās sapratnes palielināšanā un maksimāli izmantot mūsu kopīgo mantojumu;

40.   aicina Komisiju, dalībvalstis un Eiropas – Vidusjūras reģiona partnerības valstis izpētīt atbalsta veidus un mehānismus Annas Lindas fonda nacionālo tīklu izveidei, stiprināšanai un attīstībai visās 35 partnervalstīs; aicina fondu veicināt Barselonas procesa redzamību un sadarbību, lai tādā veidā Eiropas – Vidusjūras reģiona valstu partnerību padarītu redzamāku gan dalībvalstu, gan reģionu līmenī;

41.   aicina aizsargāt un veicināt preses brīvību un tiesības brīvi paust savu viedokli Vidusjūras reģiona valstīs, lai dotu iespēju plašsaziņas līdzekļu speciālistiem veikt savus profesionālos pienākumus brīvības apstākļos, kā arī garantētu demokrātijas attīstību, kas līdz šim minētajā reģionā nav bijusi pietiekama;

42.   ir pārliecināts, ka ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, partneriem ir jāiesaistās nopietnā starpkultūru dialogā, kurā jāiekļauj tādi pasākumi, kā piemēram tie, kurus savā ziņojumā ieteica 2003. gadā Romano Prodi izveidotā Augsta līmeņa padomdevēja grupa par dialogu starp tautām un kultūrām;

43.   uzskata, ka Eiropas – Vidusjūras reģiona valstu partnerībai, kuras pamatā ir kopēja atbildība, ir jāveicina dialogs kristietības un islāma reliģiju starpā ne tikai izglītības veicināšanai un zināšanu izplatīšanai, bet arī sniedzot ieguldījumu cīņā pret terorismu, kas ir viena no globālām problēmām, kuru nepieciešams risināt;

44.   iesaka ekspertiem un tehniskajiem speciālistiem kopīgi īstenot akadēmiskus pasākumus par islāma lomu demokrātiskās un atklātās sabiedrībās, kā arī apspriest to, kādi cēloņi dažkārt var pamudināt kādas kultūras un reliģijas kopienas locekļus uz vardarbību;

45.   uzsver, ka svarīgs Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu partnerības aspekts ir arī migrācija un migrantu sociālā integrācija; uzskata, ka asociācijas nolīgumi un Kaimiņvalstu rīcības plāni piemēroti līdzekļi cilvēku pārvietošanās un migrācijas plūsmu kopējas pārvaldības līdzekļi; šajā sakarā iesaka jauno Eiropas Kaimiņvalstu politikas instrumentu (ENPI) izmantot, lai atbalstītu partneru pārrobežu sadarbību; uzsver nepieciešamību pievērsties nelegālās imigrācijas problēmai un tās nopietnajām negatīvajām sekām, tostarp tādiem būtiskiem jautājumiem kā sarunas par atpakaļuzņemšanas līgumiem vai nepieciešamībai enerģiski nostāties pret cilvēku kontrabandu, kas rada nāves gadījumus un izraisa daudz ciešanu; atgādina par vajadzību apspriesties ar vietējām un reģionālām varas iestādēm šajā reģionā, ņemot vērā to pieredzi un atbildību imigrantu sociālajā integrācijā, patvēruma meklētāju uzņemšanā un jutīgā jautājuma risināšanā saistībā ar nereģistrētajiem iedzīvotājiem un noraidītajiem patvēruma pieprasītājiem;

46.   atgādina, ka sadarbībai migrācijas jomā jāatbilst starptautiskiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā un starptautiskajām cilvēktiesībām; uzstāj, ka visiem atpakaļuzņemšanas līgumiem jābūt atklātiem un ka jāievēro nerepatriēšanas princips, saskaņā ar 33. pantu 1951. gada Ženēvas Konvencijā attiecībā un bēgļu statusu; nepiekrīt principam veidot migrācijas "portālus" un/vai nometnes ES kaimiņvalstīs;

47.   uzsver, ka katras valsts pamatmehānismam demokrātijas stiprināšanā un sieviešu diskriminācijas novēršanā ir jābūt sieviešu dalības veicināšanai ekonomikas, sociālajās un kultūras jomās; kā arī aicina, lai Eiropas – Vidusjūras reģiona valstu partnerības galvenajās darbībās visaptveroši iekļautu dzimumu līdztiesības perspektīvu;

48.   tādēļ aicina dalībvalstu valdības atzīt, respektēt un aizsargāt starptautiskajos līgumos noteiktās sievietes pamattiesības un statusu, kā arī aicina dalībvalstu valdības beidzot paātrināt tiesību aktu, administratīvās un citas reformas, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu tiesisku vienlīdzību ģimenē un sabiedrībā, tāpat arī integrēt dzimumu vienlīdzības jautājumu visās īstermiņa un ilgtermiņa politiskajās nostādnēs;

49.   prasa Komisijai kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju attiecībā uz to finanšu saistību ieviešanu un konkrētu īstenošanu, kas pieņemtas divpusējos sadarbības nolīgumos (asociāciju nolīgumi) un arī reģionālās sadarbības nolīgumā MEDA II (Vidusjūras reģiona un Eiropas attīstības līgums) (aktuālajā fāzē), lai atbalstītu sievietes aktīvu līdzdalību politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā jomā;

50.   atzinīgi vērtē nesen uzsākto pirmo reģionālo programmu par sieviešu līdzdalību ekonomikas un sociālajā jomā un tās attīstībā (programma, par kuras ieviešanu lemj kopš 2001. gada) un prasa Komisijai šajā programmā tematiski un apjoma ziņā paplašināt informēšanu un izpratnes veicināšanu par sievietes tēlu un tās nozīmi demokratizācijas procesā.

51.   pauž bažas par ievērojamo sieviešu diskrimināciju darba tirgū, vispārējās un profesionālās izglītības sistēmās, politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī par nopietnām problēmām, tostarp vardarbību, ar ko viņām nākas saskarties; aicina dalībvalstu izrādīt patiesu politisko gribu un efektīvi rīkoties, lai panāktu izmaiņas mentalitātē un veicinātu vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem;

52.   uzsver to, ka Eiropas – Vidusjūras reģiona valstu partneriem ir jāizveido jaunas programmas, lai veicinātu sadarbību gan tiesu iestāžu, gan policijas starpā un nodrošinātu kopīgu pieeju cīņai pret organizēto noziedzību un terorismu; aicina visas valstis ratificēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret starptautisko organizēto noziedzību un tās papildprotokolus pret cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu; uzsver to, ka Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu partneriem ir saistības cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā un tādēļ aicina Padomi, dalībvalstis un Komisiju aktīvi atbalstīt Eiropas – Vidusjūras reģiona valstu nolīguma mērķi nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, pastāvīgi uzturot politisko dialogu ar partnervalstīm; uzsver arī to, ka tiem ir kopīga pieredze attiecībā uz terorismu, kas ļauj tiem sadarboties, lai atturētu mazāk labvēlīgā situācijā esošas iedzīvotāju grupas ķerties pie terorisma un vardarbīgiem uzbrukumiem, kā arī uzlabotu valstu spēju novērst terorismu un, cīnoties pret terorismu, nepārkāpt cilvēktiesības; norāda, ka jebkura veida terorisma akti būtībā ir tiešs pilsoņu tiesību un brīvību pārkāpums, saskaņā ar Vispārējo deklarāciju par cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu;

53.   šajā sakarā vēlreiz uzsver, ka cīņu pret terorismu nekādā ziņā nedrīkst īstenot uz pilsoņu brīvību un cilvēktiesību rēķina; atzinīgi vērtē sadarbību šajā jomā, taču aicina izveidot atklātākas un pārredzamākas procedūras; šajā ziņā atbalsta priekšlikumu par rīcības kodeksu šajā jomā;

54.   pauž nožēlu, ka nav panākts būtisks progress demokrātijas un cilvēktiesību jomā, kā arī šajā sakarā uzsver Eiropas Kaimiņvalstu politikas (ENP) darbības plānu svarīgumu, jo to mērķis ir noteikt skaidras saistības partnervalstu rīcībai, lai uzlabotu demokratizācijas procesu un ievērotu cilvēktiesības; uzsver, ka šo darbības plānu prioritātes būs kritēriji, kas regulāri jāuzrauga un jānovērtē;

55.   aicina šajā sakarā Komisiju pilnībā iesaistīt Parlamentu ENP darbības plānu īstenošanas novērtēšanā, kuros jāparedz skaidras darbības apturēšanas klauzulas gadījumiem, kad netiek ievēroti iekļautie kritēriji demokratizācijas un cilvēktiesību jomā;

56.   aicina Komisiju izmantot cilvēktiesības kā vērtēšanas kritērijus, novērtējot Eiropas Savienības un partnervalstu nolīgumu izpildi, un cer, ka Komisija, saskaņā ar Eiropas – Vidusjūras reģiona valstu partnerību, katru gadu ziņos par tās iegūtajiem datiem;

57.   aicina Padomi un Komisiju cilvēktiesību un demokrātisko brīvību pārkāpumu gadījumos izmantot klauzulu, ar ko aptur Eiropas – Vidusjūras reģionu valstu asociācijas līguma darbību;

58.   atkārtoti norāda uz tā aicinājumu visām Eiropas–Vidusjūras reģiona valstu asociācijas līgumu pusēm cilvēktiesību klauzulu īstenot darbības programmā, lai sekmētu cilvēktiesību ievērošanu, kā arī piemērot mehānismu regulāram šīs darbības novērtējumam atbilstīgi asociācijas līguma 2. pantam; šajā sakarā aicina Komisiju izveidot apakškomitejas cilvēktiesību jomā, kuru uzdevums būtu uzraudzīt cilvēktiesību klauzulas īstenošanu un pilnībā iesaistīt Eiropas Parlamentu un pilsonisko sabiedrību šajās apakškomitejās; aicina Komisiju, ņemot vērā Barselonas procesa 10. gadadienu, sagatavot publisku ziņojumu par cilvēktiesību un demokrātijas politikas īstenošanu Vidusjūras reģiona valstīs, uz kuru pamatojoties, tālāk attīstīt partnerību;

59.   ierosina turpināt un nostiprināt Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu sadarbību drošības jomā; atzinīgi vērtē pantu par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu iekļaušanu jaunākajos nolīgumos un rīcības plānos; norāda, ka šādi pasākumi jāievieš visās partnervalstīs bez izņēmuma, lai pasludinātu Vidusjūras reģionu par zonu, kurā nav masu iznīcināšanas ieroču; aicina partnervalstis arī turpmāk iesaistīties Eiropas Drošības un aizsardzības politikā; paturot prātā šo mērķi, aicina Komisiju paredzēt iespēju konsultēt ES Vidusjūras reģiona partnervalstis par kopējās ārpolitikas un drošības politikas aktuāliem jautājumiem, kad tas attiecas uz šīm valstīm, un, kad vien nepieciešams, uzaicināt tās uz Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomi;

60.   uzskata, ka, ņemot vērā līdzšinējos Barselonas procesa trūkumus, politiska griba un pragmatisks skatījums vairāk nekā jebkad agrāk ir priekšnoteikumi sekmīgiem partnerības rezultātiem;

61.   norāda, ka Eiropas – Vidusjūras reģiona valstu parlamentārā asambleja (EMPA) ir būtiska Eiropas – Vidusjūras reģiona valstu politiskā dialoga sastāvdaļa, un ka Asamblejas darbu saistībā ar lēmumu pieņemšanu Eiropas – Vidusjūras reģiona valstu procesā ir jāpastiprina nākotnē;

62.   atgādina, ka dalība Augsta līmeņa ārkārtas sanāksmē, kas notiks 2005. gada 27. un 28. novembrī, un Eiropas - Vidusjūras reģiona valstu partnerības desmitās gadadienas atzīmēšana ir saistīta ar skaidru un pārdomātu nākotnes prioritāšu un pasākumu noteikšanu; uzskata arī, ka tai vēlreiz jāapstiprina Barselonas Deklarācijā ietvertie principi un dalībvalstu vēlme radīt demokrātisku valstu savienību, kas stimulēs Vidusjūras reģiona valstu attiecības, un aicina Apvienotās Karalistes prezidentūru un ES dalībvalstis apvienot spēkus, lai nākotnē sniegtu jaunu stimulu Barselonas procesam;

63.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Augsta līmeņa ārkārtas sanāksmes dalībniekiem, Padomei un Komisijai, dalībvalstu un Barselonas procesā iesaistīto valstu valdībām un parlamentiem un Eiropas – Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārajai asamblejai.

(1) OV C 97 E, 22.4.2004., 656. lpp. (2) OV C 87 E, 7.4.2004., 506. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0046.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par gada ziņojumu par Eiropas ombuda darbību 2004. gadā (2005/2136(INI))

P6_TA(2005)0413 A6-0276/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas ombuda darbību 2004. gadā,

–   ņemot vērā EK līguma 195. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 43. pantu,

–   ņemot vērā tā 1993. gada 17. novembra rezolūciju par demokrātiju, pārredzamību un subsidiaritāti, kā arī Iestāžu nolīgumu par subsidiaritātes principa īstenošanas procedūrām, par noteikumiem un vispārīgiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, Līguma 189.b pantā noteikto vienošanos par Samierināšanas komitejas darbu(1),

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas ombuda darbību,

–   ņemot vērā Reglamenta 112. panta 1. punktu un 195. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A6-0276/2005),

A.   tā kā 2000. gada 7. decembrī Nicā svinīgi paziņoja par Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un tā kā pastāv politiska griba, kas tiecas šai hartai nostiprināt juridiski saistošu raksturu;

B.   tā kā Pamattiesību hartas 41. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu Eiropas Savienības iestādēs un struktūrās;

C.   tā kā Hartas 43. pants paredz, ka "Ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Tiesa un Pirmās instances tiesa";

D.   tā kā šis gads ir nozīmīgs ar to, ka sākas otrais pašreizējā ombuda P. Nikiforos Diamandouros pilnvaru laiks un ka septembrī Eiropas ombuda institūcija svinēs savu desmito gadadienu;

E.   tā kā 2005. gada 8. martā Eiropas ombuda gada ziņojumu oficiāli iesniedza Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un 2005. gada 10. maijā Strasbūrā ombuds P. Nikiforos Diamandouros iepazīstināja ar savu ziņojumu Lūgumrakstu komiteju;

F.   tā kā 2004. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ievērojami (par 53%) palielinājās ombudam adresēto sūdzību skaits un tā kā tikai puse no šī palielinājuma (51%) radās no tā, ka desmit jauno dalībvalstu valstspiederīgie ir kļuvuši par Eiropas pilsoņiem;

G.   tā kā Eiropas ombuds ir objektīva struktūra un piedāvā pilsoņiem ārpustiesas aizsardzības līdzekli Eiropas Savienībā un tā kā 2004. gadā ombuds sniedza efektīvu palīdzību 70% no viņam iesniegtajām lietām, tostarp arī nepieņemamu sūdzību gadījumā;

H.   tā kā 2004. gadā ombuds slēdza 251 izmeklēšanu, no kurām 247 bija saņemto sūdzību izmeklēšanas, un četras izmeklēšanas ombuds uzsāka pēc savas iniciatīvas; tā kā iestādes vai struktūras pašas atrisināja 65 lietas, reaģējot uz ombudam iesniegto sūdzību, un tika piedāvāti 12 mierizlīgumi;

I.   tā kā ombuds nolēma Eiropas Parlamentam iesniegt īpašu ziņojumu (0I/2/2003/GG) par sūdzību attiecībā uz lietu, par kuru ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs, strādājot Komisijā, bija pakļauts diskriminējošiem darba apstākļiem, un kurā nepanāca draudzīgu izlīgumu un Komisija nepieņēma viņa ieteikuma projektu;

J.   tā kā īpaša ziņojuma iesniegšana ir būtisks līdzeklis, ar kuru ombuds var vērsties pēc atbalsta pie Eiropas Parlamenta un Lūgumrakstu komitejas, lai sniegtu gandarījumu pilsoņiem, kuru tiesības ir pārkāptas, kā arī lai veicinātu Eiropas pārvaldes standartu uzlabošanos;

K.   tā kā ombuda izmeklēšanas rezultāti bieži ir pozitīvi sūdzību iesniedzējiem un tie var palīdzēt pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā;

L.   tā kā ombuda 2004. gada ziņojumā ietvertās daudzās kritiskas piezīmes par kļūdām pārvaldē var palīdzēt novērst nākotnes kļūdas un darbības nepilnības, ja ES iestādes un citas struktūras pieņemtu un ieviestu atbilstīgus pasākumus;

M.   tā kā Eiropas Parlamentam tika veltīta kritiska piezīme par atbilstīgu pasākumu trūkumu, lai ieviestu tā pieņemtos noteikumus par smēķēšanu Eiropas Parlamenta telpās;

N.   tā kā ombuds, piedaloties sanāksmēs un kopīgos pasākumos, turpina veidot darba attiecības ar Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, lai radītu sinerģismu kopīgu mērķu sasniegšanai;

O.   tā kā gada ziņojumā atspoguļojas ombuda veiktais darbs Eiropas Savienības, kandidātvalstu, Norvēģijas un Islandes valstu un reģionālo ombudu tīkla paplašināšanā un aktivizēšanā, attīstot apmaiņu ar informāciju un labāko praksi, ņemot vērā to, ka ombudu pilnvaras, darbības sfēras un pienākumi bieži ir ļoti atšķirīgi;

P.   tā kā Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas dalība šajā tīklā varētu veicināt praktisku sadarbību starp Eiropas iestādēm un valstu un reģionāliem ombudiem, ņemot vērā to atšķirīgos pienākumus;

Q.   tā kā 2004. gadā ombuds palielināja informatīvos pasākumus, jo īpaši informatīvus apmeklējumus, sabiedriskus pasākumus, preses intervijas un konferences, lai uzlabotu pilsoņu izpratni par viņu tiesībām saistībā ar Kopienas pārvaldi;

R.   tā kā 2001. gada 6. septembrī(2) Eiropas Parlaments vienbalsīgi pieņēma Labas administratīvās prakses kodeksu, ko ombuds ieteica īpašā ziņojumā 2000. gada aprīlī, taču Komisija kodeksu vēl nav pieņēmusi;

S.   tā kā P. Nikiforos Diamandouros, nesen vēstulē Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un tikšanās laikā ar Komisijas prezidentu un komisāriem, ierosināja visām iestādēm un struktūrām pieņemt vienotu nostāju saistībā ar Labas administratīvās prakses kodeksu;

T.   tā kā ombuds savā ziņojumā atkārtoti pauž prasību pārskatīt Statūtus, kas reglamentē viņa darbību,

1.   apstiprina Eiropas ombuda iesniegto 2004. gada ziņojumu un atzinīgi vērtē tā jauno pasniegšanas veidu un satura organizāciju, kas ne tikai sniedz visaptverošu pārskatu par gada laikā izskatītajām lietām un veikto izmeklēšanu, bet arī ietver vienkārsu un skaidru tematisku analīzi;

2.   apsveic ombuda biroju saistībā ar tā ikgadējo publikāciju dažādošanu un modernizāciju, lai apmierinātu sūdzību iesniedzēju, parlamenta deputātu, speciālistu un sabiedrības dažādās vajadzības;

3.   atzinīgi vērtē ievērojamo ombuda sabiedrisko aktivitāti, cenšoties informēt sabiedrību un uzskata, ka kvalitatīvāka informācija var palīdzēt samazināt to sūdzību skaitu, kas neietilpst viņa pilnvarās;

4.   mudina Eiropas ombudu turpināt centienus un attīstīt savu darbību efektīvā un elastīgā veidā, lai pilsoņi šo struktūru uztvertu kā Eiropas iestāžu labas pārvaldes aizbildni;

5.   atzīmē, ka lai gan ir pieaudzis ombuda saņemto sūdzību skaits, aptuveni 75% no šīm sūdzībām neietilpst viņa pilnvarās, jo vairumā gadījumu sūdzību mērķis ir dalībvalstu iestādes, kas ir atbildīgas par Kopienas tiesību piemērošanu;

6.   aicina ombudu definēt jēdzienu "kļūda pārvaldē"(3), saistībā gan ar iestādēm, gan struktūrām uz ko šis jēdziens attiecas, izstrādājot konkrētu un izsmeļošu sarakstu, kā arī to tēmu sarakstu, kas var būt sūdzību pamatā, kategoriski izslēdzot to, kas ietilpst dalībvalstu iestāžu kompetencē;

7.   mudina ombudu turpināt viņa pilnvarās neietilpstošo sūdzību tiešu pārsūtīšanu, ar tīkla starpniecību, attiecīgajam valstu vai vietējam līmenim saskaņā ar subsidiaritātes principu;

8.   atbalsta ombuda mērķi, iespēju robežās, palielināt panākto mierizlīgumu skaitu ;

9.   mudina ombudu nodot jautājumus Lūgumrakstu komitejai, lai tās sanāksmē varētu apspriest attiecīgās iestādes vai struktūras noraidītu mierizlīgumu vai ieteikuma projektu, vajadzības gadījumā, uzklausot sūdzības iesniedzēja viedokli;

10.   atzīmē, ka septiņas lietas slēdza, kad attiecīgā iestāde pieņēma ieteikuma projektu un ka vienas lietas gadījumā izstrādāja īpašu ziņojumu (OI/2/2003/GG);

11.   atzinīgi vērtē ombuda īpašo ziņojumu (OI/2/2003/GG) un iesaka, lai Komisija, Eiropas pilsoņu tiesību ievērošanas labā un lai uzlabotu Eiropas pārvaldes kvalitāti, pārskata noteikumus attiecībā uz preses atašeju pieņemšanu darbā Komisijas trešo valstu delegācijās;

12.   aicina ombudu būt klāt Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs katrreiz, kad viņš Parlamentam iesniedz īpašu ziņojumu, īstenojot Reglamenta 195. pantu, un uzskata, ka Parlamentam parasti ir jāpieņem nostāja par šādiem ziņojumiem, pieņemot atsevišķu ziņojumu ar rezolūciju;

13.   atzinīgi vērtē ombuda centienus rast Eiropas iestāžu piekrišanu īsākam to sūdzību izskatīšanas termiņam, kas saistītas ar atteikumu nodrošināt pieeju dokumentiem un mudina Padomi apstiprināt šo ierosinājumu;

14.   aicina visas Kopienas iestādes un struktūras iespējami plašāk interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(4) noteikumus; jo īpaši mudina Komisiju neatteikt publisku piekļuvi saviem dokumentiem, izmantojot atrunu, ka tie paredzēti izmantošanai iekšējām vajadzībām;

15.   aicina Komisiju izskatīt sūdzības par pārkāpumiem saprātīgā termiņā;

16.   mudina Komisiju veikt pasākumus, lai mainītu pašreizējo situāciju, kad iestādes un struktūras ievēro atšķirīgus rīcības kodeksus, un aicina to pieņemt Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksu;

17.   aicina visas ombuda izmeklēšanās iesaistītās puses savstarpējā sarakstē iekļaut atsauci uz Eiropas kodeksa attiecīgo pantu un aicina visas Kopienas iestādes un struktūras sniegt ieguldījumu kodeksa pārskatīšanā un ziņot ombudam par kodeksa īstenošanu, saskaņā ar tā 27. pantu;

18.   norāda, ka Komisijai ir jāsāk priekšdarbi labas pārvaldības likuma iesniegšanai;

19.   piekrīt, ka vajadzīgs pārskatīt ombuda Statūtus, kas pieņemti ar Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom(5), ņemot vērā pēdējās desmitgades tendences, tostarp Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanas pilnvaras un Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pieņemšanu;

20.   atbalsta ārpustiesas pārsūdzības sistēmas paplašināšanu un stiprināšanu, kas sniedz pilsoņiem alternatīvu tiesiskai darbībai lēmumu un ieteikumu veidā, kuri nav juridiski saistoši un nav arī piespiedu līdzeklis;

21.   mudina ombudu izmantot savas ieteikuma sniegšanas pilnvaras un vajadzības gadījumā sagatavot īpašu ziņojumu atbilstīgi 195. panta 2. punktam, sūdzībām attiecībā uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietverto tiesību pārkāpumiem un cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un topošo Pamattiesību aģentūru visatbilstošākā risinājuma atrašanai;

22.   atzinīgi vērtē Eiropas ombuda ciešo sadarbību ar līdzīgām struktūrām valsts, reģionālā un vietējā līmenī, jo īpaši ar Eiropas ombuda tīkla palīdzību, kas kļuvis par efektīvu mehānismu laicīgai un efektīvai pilsoņu sūdzību izskatīšanai;

23.   uzskata, ka Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas iekļaušana tīklā dos tai iespēju palielināt un stiprināt pastāvīgus kontaktus ar lūgumrakstu komitejām dalībvalstu parlamentos un dalībvalstu ombudiem;

24.   atzinīgi vērtē ombuda centienus iepazīstināt sabiedrību ar savu lomu un informēt pilsoņus par viņu tiesībām, izdalot materiālus, apmeklējot dalībvalstis un rīkojot konferences;

25.   mudina Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) ievērot noteikumus un praksi saistībā ar darbā pieņemšanas procedūru atklātumu un pārredzamību, jo īpaši, lai atbilstu Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 4. pantam, paziņojot par biroja lēmumu iemesliem;

26.   atzinīgi vērtē ombuda biroja un Lūgumrakstu komitejas labās darba attiecības, tostarp arī abpusējo lietu pārsūtīšanas procesu;

27.   aicina tā priekšsēdētāju nosūtīt šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, un dalībvalstu ombudiem vai tiem līdzīgām struktūrām.

(1) OV C 329, 6.12.1993., 132. lpp. (2) OV C 72 E, 21.3.2002., 331. lpp. (3) Ombuda piedāvātais formulējums 1997. gada ziņojumā bija šāds: "Kļūdu pārvaldē" konstatē tad, kad valsts struktūra nedarbojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu." (4) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. (5) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp. Lēmumā grozījumi pieņemti ar Lēmumu 2002/262/EK, EOTK, Euratom (OV L 92, 9.4.2002., 13. lpp.).

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Rietumsahāru

P6_TA(2005)0414 RC-B6-0561/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ANO Drošbas padomes rezolūcijas par Rietumsahāru, īpaši 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju Nr. 1598 (2005) un rezolūciju Nr. 1495 (2003), ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2005. gada 11. oktobrī,

–   ņemot vērā ģenerālsekretāra pēdējo ziņojumu Drošības padomei par Rietumsahāru (2005. gada aprīlis),

–   ņemot vērā neseno ANO ģenerālsekretāra speciālā pārstāvja un īpašā sūtņa Rietumsahārā norīkošanu,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Rietumsahāru,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2004. gadā un ES politiku šajā jomā(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 115.  panta 5.  punktu,

A.   dziļi nobažījies par pēdējiem Amnesty international un Vispasaules organizācijas pret spīdzināšanu ziņojumiem, kuros pieminēti smagi cilvēktiesību pārkāpumi attiecībā uz sahravi iedzīvotājiem,

B.   tā kā Taisnīguma un samierināšanas komisijas veiktā izmeklēšana par nelegālajos aizturēšanas centros dzīvību zaudējušām personām noteica 57 cilvēku apbedījuma vietas, kuri ir piespiedu pazušanas upuri, no kuriem 43 ir sahravi;

1.   atzinīgi vērtē visu Marokas karagūstekņu atbrīvošanu, ko veica Polisario fronte; prasa Marokas varas iestādēm nekavējoties atbrīvot cilvēktiesību aizstāvjus Aminattou Haidar un Ali Salem Tamek, kā arī 35 citus sahravi politiskos ieslodzītos un noskaidrot vairāk nekā 500 sahravi bezvēsts pazudušo likteni, tai skaitā to, kuri pazuduši kara darbības gaitā;

2.   prasa Marokai un Polisario frontei cieši sadarboties ar Starptautisko Sarkanā krusta komiteju, lai lemtu par to personu likteni, kuras ir bezvēsts prombūtnē kopš konflikta sākuma;

3.   prasa sahravi iedzīvotāju aizsardzību, viņu pamattiesību īpaši vārda brīvības, pārvietošanās brīvības ievērošanu, atbilstīgi Vispārējai Cilvēktiesību deklarācijai, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām cilvēktiesību jomā;

4.   atbalsta Rietumsahāras konflikta taisnīgu un galīgu atrisinājumu, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām un likumību, atbilstīgi attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, īpaši rezolūcijai Nr. 1495;

5.   prasa Marokas Karalistei un Polisario frontei, kaimiņvalstīm, kā arī Eiropas Savienībai cieši un atklāti sadarboties ar ANO, lai pabeigtu Rietumsahāras dekolonizācijas procesu;

6.   prasa Padomei un dalībvalstīm aktīvi atbalstīt ANO pūliņus, aicinot aizsargāt Rietumsahāras, kas nav autonoma teritorija, ir dekolonizācijas procesa objekts, enerģētiskos dabas resursus, kā noteikts ANO ģenerālsekretāra vietnieka juridiskajos jautājumos Hans Correl juridiskajā atzinumā (2002. g.);

7.   atzinīgi vērtē to, ka ANO ģenerālsekretārs iecēlis savu personīgo sūtni Rietumsahārā, vēstnieka Van Valsum personā un Francisco Bastagali norīkošanu speciālā pārstāvja statusā, kas atbild par Apvienoto Nāciju misiju referendumam Rietumsahārā (MINURSO), kas veicinās miera procesa atsākšanu Rietumsahārā;

8.   aicina jauno ANO ģenerālsekretāra speciālo sūtni sagatavot ziņojumu Ārlietu komitejai un tās apakškomitejām, kā arī tā delegācijai Magrebā;

9.   prasa Marokas valdībai nodrošināt neatkarīgajiem novērotājiem, cilvēktiesību aizsardzības organizācijām un starptautiskās preses pārstāvjiem brīvu piekļuvi Rietumsahāras teritorijai; šajā sakarā pauž nožēlu par vairāku Eiropas valstu delegāciju izraidīšanu;

10.   uzskata, ka tā delegācijas reģiona apmeklējums sniegs Eiropas Parlamentam jaunu informāciju par situāciju un ir pārliecināts, ka minētā delegācija noteiktajā laikā , t.i. 2006. gada janvārī, netraucēti varēs veikt savu misiju;

11.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības priekšsēdētājam, kā arī Marokas valdībai un Polisario frontes vadībai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0150

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Uzbekistānu

P6_TA(2005)0415 RC-B6-0563/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Centrālāzijas republikām un Uzbekistānu, sevišķi 2005. gada 9. jūnija rezolūciju(1),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2004. gadā un ES politiku šajā jomā(2),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 24. februāra rezolūciju par ES prioritātēm un ieteikumiem ANO Cilvēktiesību komisijas 61. sesijai Ženēva (2005. gada 14. marts - 22. aprīlis)(3),

–   ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) ziņojumu par notikumiem Andidžanā,

–   ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā,

–   ņemot vērā 2005. gada 23. maija, 13. jūnija, 18. jūlija un 3. oktobra Vispārējo un ārlietu Padomes secinājumus,

–   ņemot vērā Komisijas Centrālāzijas Stratēģijas dokumentu 2002.–2006. gadam,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā Uzbekistānas valdība vēl nav ļāvusi veikt neatkarīgu izmeklēšanu par 2005. gada 13. maija Andidžanas notikumiem; tā kā saskaņā ar cilvēktiesību organizāciju ziņojumiem nenosakāmu skaitu cilvēku (pēc aculiecinieku teiktā, vairākus simtus cilvēku) nogalināja un vēl vairāk cilvēku ievainoja "valdības drošības spēki";

B.   tā kā starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir nosodījušas to, ka, lai slēptu patiesību, ir arestēti tūkstošiem cilvēku; tā kā aizturētie cilvēki ir pakļauti nopietniem spīdzināšanas un vardarbības draudiem un tā kā daudziem ir izvirzītas apsūdzības, kuru dēļ negodīgā tiesā viņiem var piespriest nāves sodu;

C.   tā kā lielāko daļu vietējo neatkarīgo žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu drošības dienesti ir iebiedējuši vai padzinuši no valsts;

D.   tā kā Uzbekistānas iestādes ir pieņēmušas lēmumu atlikt ES un Uzbekistānas Parlamentārās sadarbības komitejas sesto tikšanos ar Eiropas Parlamenta delegāciju, kuru vēlējās apmeklēt Andidžanu un tikties ar nevalstiskajām organizācijām un šajos notikumos iesaistītajiem cilvēkiem;

E.   tā kā pašlaik Taškentā tiek tiesāti piecpadsmit cilvēki, kuri ir apsūdzēti mēģinājumā gāzt valdību un vadīt bruņotus nemierus Andidžanā, lai izveidotu islāma valsti;

F.   tā kā ANO īpašais referents par tiesnešu un juristu neatkarību Leandro Despouy ir apšaubījis tiesas taisnīgumu un pieprasījis iespēju tikties ar apsūdzētajiem;

G.   tā kā 439 uzbeku bēgļi, kas pēc 2005. gada 13. maija apvērsuma bēga uz Kirgizstānu, ir pārvietoti uz ANO nometni Rumānijā; tā kā vēl aizvien nav ziņu par situāciju, kādā ir pārējie bēgļi;

H.   tā kā pilsoniskas sabiedrības izveide ir pirmais solis, lai panāktu, ka valstī ir funkcionējoša demokrātija, stabilitāte un sociālā kohēzija, kas ir būtiski svarīgi, lai efektīvi cīnītos pret reliģiska ekstrēmisma draudiem;

I.   tā kā gan Uzbekistānas, gan tās kaimiņvalstu pilsoniskā sabiedrība pieprasa atklātas sabiedrības izveidošanu, kurā pilnībā ievēro indivīda tiesības un cilvēktiesības, kā arī attīstību demokrātijas virzienā,

1.   aicina Komisiju, neskarot humāno palīdzību, noglabāt rezervē Eiropas Savienības gada budžetu, kas paredzēts Uzbekistānas "valsts projektiem un iestāžu izveidei";

2.   nosoda Uzbekistānas valdības atteikšanos nodrošināt caurskatāmību un atturēšanos no ārējām attiecībām un uzsver to, cik starptautiskajai izmeklēšanas komitejai ir svarīga iespēja nekavējoties noskaidrot 2005. gada maijā Adidžanas reģionā notikušā apstākļus un netraucēti apmeklēt pašlaik notiekošās tiesas prāvas;

3.   atkārtoti apliecina ES un Uzbekistānas attiecību un dialoga turpinājuma svarīgumu un atzīst Uzbekistānas būtisko lomu Centrālāzijas reģionā, taču uzsver, ka šīm attiecībām ir jābalstās uz savstarpēju demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību principu ievērošanu, kas ir skaidri noteikti iepriekšminētajā ES un Uzbekistānas Partnerattiecību un sadarbības nolīgumā;

4.   atzinīgi vērtē un atbalsta 2005. gada 3. oktobra Vispārējo un ārlietu padomē pieņemto lēmumu par ieroču, militārā aprīkojuma un cita aprīkojuma, ko iespējams izmantot iedzīvotāju apspiešanai, eksporta uz Uzbekistānu embargo ieviešanu, to uzbeku, kas ir tieši atbildīgi par Adidžanas represijām, uzņemšanas ES ierobežojumu īstenošanu un visu plānoto ar Partnerības un sadarbības nolīgumu, kā arī Komisijas TACIS programmas pārorientēšanu un sašaurināšanu saistīto tehnisko sanāksmju sine die atlikšanu, lai atbalstītu lielākas uzmanības pievēršanu iedzīvotāju vajadzībām, demokrātijai un cilvēktiesībām, kā arī sekmētu saikni ar Uzbekistānas pilsonisko sabiedrību;

5.   aicina Uzbekistānas valdību atbrīvot visus aizturētos cilvēktiesību aktīvistus, žurnālistus un politiskās opozīcijas locekļus un ļaut viņiem brīvi darboties, nebaidoties no atriebības, kā arī izbeigt NVO vajāšanu;

6.   aicina atjaunot preses brīvību, kas nozīmē pārtraukt tiesiskos pasākumus, kas vērsti pret tiem valsts plašsaziņas līdzekļiem un NVO, kas vēlas veicināt informācijas daudzpusīgumu; nosoda vārda brīvības ierobežošanu;

7.   aicina nodrošināt to, lai Uzbekistānas valdības gāšanas mēģinājumā apsūdzēto personu tiesa atbilstu starptautiskajiem tiesību aktiem un tajā varētu piedalīties neatkarīgie novērotāji, kuriem ir jāļauj pilnībā sekot līdzi tiesvedībai; ņem vērā Uzbekistānas iestāžu lēmumu ļaut EDSO novērotājiem apmeklēt šīs tiesas prāvas;

8.   sagaida, ka Uzbekistānas iestādes veicinās sestās ES un Uzbekistānas Parlamentārās sadarbības komitejas locekļu vizīti Adidžanā un tikšanos ar opozīcijas, NVO un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem;

9.   aicina Kirgiztānas iestādes nedeportēt aizturētos bēgļus tik ilgi, cik ilgi Uzbekistānas valdība nevar garantēt neatkarīgu un taisnīgu tiesu un neļauj humānās palīdzības organizācijām tikties ar arestētajiem;

10.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim Centrālāzijā, Uzbekistānas un Kirgizstānas prezidentam, valdībai un parlamentam, ANO ģenerālsekretāram un EDSO ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0239. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0150. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0051.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Tenzin Delek Rinpoche lietu

P6_TA(2005)0416 RC-B6-0562/2005

Eiropas Parlaments,

–   atgādinot agrākās Parlamenta rezolūcijas par Tibetu un cilvēktiesību situāciju Ķīnā,

–   ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 18. novembra rezolūciju par Tibetu, Tenzin Delek Rinpoche lietu(1) un 2005. gada 13. janvāra rezolūciju par Tibetu(2),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2004. gadā un ES politiku šajā jomā(3),

–   ņemot vērā ES un Ķīnas dialogu par cilvēktiesībām,

–   ņemot vērā ziņojumu un ieteikumus no 2005. gada 20.–21. jūnija semināra par ES un Ķīnas dialogu cilvēktiesību jomā,

–   ņemot vērā kopīgo paziņojumu astotajā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gada 5. septembrī,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā 2002. gada 2. decembrī Kardzes otrās instances tautas tiesa Sičuanas provinces Kardzes Tibetiešu autonomajā prefektūrā piesprieda nāves sodu ietekmīgam budistu lamam Tenzin Delek Rinpoche, atliekot sprieduma izpildi uz diviem gadiem, un viņa palīgam Lobsang Dhondup ‐ nāves sodu, neatliekot sprieduma izpildi;

B.   tā kā Tenzin Delek Rinpoche un Lobsang Dhondup līdzdalība virknē bumbu atentātu un mudināšanā uz separātismu nav pierādīta;

C.   tā kā Lobsang Dhondup 2003. gada 26. janvārī izpildīja nāves sodu;

D.   tā kā 2005. gada 26. janvārī Tenzin Delek nāves sods ir aizstāts ar mūža ieslodzījumu, jo šādu aizstāšanu paredz Ķīnas tiesību akti, ja notiesātais sprieduma izpildes atlikšanas divu gadu periodā nav atkārtoti izdarījis likumpārkāpumus, kā arī starptautiskās sabiedrības un cilvēktiesību organizāciju milzīgā spiediena rezultātā;

E.   tā kā cilvēktiesību organizācijas ziņo, ka spīdzināšanas un necilvēcīgo ieslodzījuma apstākļu dēļ Tenzin Delek Rinpoche veselības stāvoklis ir tik slikts, ka ir pamatotas bažas par viņa izdzīvošanu un ka viņš nespēj runāt vai staigāt;

F.   tā kā neatkarīgi novērotāji nevar pārbaudīt informāciju par Tenzin Delek Rinpoche veselības stāvokli, jo Ķīnas valdība atsakās atļaut tikšanos ar viņu;

G.   tā kā ES un Ķīnas augstākā līmeņa tikšanās 2005. gada 5. septembrī iezīmēja ES un Ķīnas diplomātisko attiecību trīsdesmito gadadienu ar nolīgumu par jaunu stratēģisku dialogu; tā kā cilvēktiesību jautājums bija viens no galvenajiem darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem;

H.   tā kā joprojām spēkā ir ieroču pārdošanas embargo Ķīnai, kas tika noteikts un īstenots 1989. gadā pēc Tiananmen laukumā notikušajam masveida slepkavībām un nepārtraukto cilvēktiesību un reliģiskās pārliecības brīvības pārkāpumu dēļ;

1.  Izsaka vislielākās bažas par Tenzin Delek Rinpoche veselības stāvokli;

2.  Aicina kompetentās iestādes darīt visu iespējamo, lai uzlabotu Tenzin Delek Rinpoche dzīves apstākļus un veselības stāvokli;

3.  Aicina Ķīnas valdību atļaut ANO īpašu uzdevumu referentam ar spīdzināšanu saistītos jautājumos Manfrēdam Novakam Ķīnas pārbaudes apmeklējuma laikā no 2005. gada 21. novembra līdz 2. decembrim tikties ar Tenzin Delek Rinpoche un ziņot par viņa veselības stāvokli;

4.  Atkārtoti apstiprina tā atbalstu tiesiskumam un augstu novērtē nāves sprieduma mīkstināšanu Tenzin Delek Rinpoche;

5.  Tomēr mudina Ķīnas valdību atcelt visus spriedumus, ar kuriem ir notiesāts Tenzin Delek un nekavējoties atbrīvot viņu;

6.  Apstiprina tā izteikto aicinājumu atcelt nāves sodu un nekavējoties izsludināt moratoriju nāves sodam Ķīnā;

7.  Izsaka nožēlu, ka ES un Ķīnas dialoga gaitā par cilvēktiesību jautājumiem nav izdevies panākt konkrētus rezultātus un atkārtoti aicina Ķīnas Tautas Republikas uzlabot necilvēciskos ieslodzījuma apstākļus šīs valsts cietumos, pārtraukt un atcelt ieslodzīto spīdzināšanu, izbeigt nepārtrauktos cilvēktiesību pārkāpumus, kas vērsti pret tibetiešiem un citām minoritātēm, un nodrošināt, ka tiek ievēroti starptautisko cilvēktiesību standarti un tiesību akti humanitārajā jomā;

8.  Aicina Padomi un dalībvalstis saglabāt ES noteikto ieroču tirdzniecības embargo attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku un nesamazināt pašreizējos dalībvalstu ierobežojumus šādu ieroču tirdzniecībai;

9.  Aicina Ķīnas Tautas Republikas valdību veicināt ar Dalailamas pārstāvjiem notiekošo dialogu tā, lai bez kavēšanas panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu Tibetas jautājumā;

10.  Uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, Ķīnas valdībai, Sičuanas provinces vadītājam un Sičuanas provinces Tautas prokuratūras virsprokuroram.

(1) OV C 201 E, 18.8.2005., 122. lpp. (2) OV C 247 E, 6.10.2005., 158. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0150.